Bộ: Tīkā · Vinayavinicchayo

Vinayavinicchayo

Đang xem liên mạch theo sách (266 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayavinicchayo
Ganthārambhakathā
1. Vanditv ā siras ā se ṭṭ ha ṃ, buddhamappa ṭipuggala ṃ;
Bhavābhāvakaraṃ dhammaṃ, gaṇañceva niraṅgaṇaṃ.
2. Bhikkh ūna ṃ bhikkhun īnañca, hitatth āya sam āhito;
Pavakkhāmi samāsena, vinayassavinicchayaṃ.
3. Anākulamasaṃkiṇṇaṃ, madhuratthapadakkamaṃ;
Paṭubhāvakaraṃ etaṃ, paramaṃ vinayakkame.
4. Apāraṃ otarantānaṃ, sāraṃ vinayasāgaraṃ;
Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, nāvābhūtaṃ manoramaṃ.
5. Tasmā vinayanūpāyaṃ, vinayassavinicchayaṃ;
Avikkhittena cittena, vadato me nibodhatha.
Bhikkhuvibhaṅgo
Pārājikakathā
Paṭhamapārājikakathā
6. Tividhe tilamattampi, magge sevanacetano;
Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.
7. Pavesanaṃ paviṭṭhaṃ vā, ṭhitamuddharaṇampi vā;
Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.
8. Santhatenaṅgajātena, santhataṃ vā asanthataṃ;
Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.
9. Upādinnenupādinne, anupādinnakena vā;
Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.
10 . Hoti pārājikakkhette, paviṭṭhe tu parājito;
Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.
11 .
Mate akkh āyite c āpi, yebhuyyakkh āyitepi ca;
Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.
12 . Yebhuyyakkh āyite c āpi, upa ḍḍ hakkh āyitepi ca;
Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
13 . Nimittamatta ṃ sesetv ā, kh āyitepi sar īrake;
Nimitte methuna ṃ tasmi ṃ, sevatopi par ājayo.

14 . Uddhum ātādisampatte, sabbatth āpi ca dukka ṭaṃ;
Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.
15 . Chinditvā pana tacchetvā, nimittuppāṭite pana;
Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
16 . Tato methunarāgena, patitāya nimittato;
Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.
17 .
Nakhapi ṭṭ hippam āṇ epi, ma ṃse nh ārumhi v ā sati;
Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.
18 . Ka ṇṇ acchiddakkhin āsāsu, vatthikose va ṇesu v ā;
Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.
19 . Avasesasarīrasmiṃ, upakacchūrukādisu;
Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.
20 .
Assagomahis ādīna ṃ, oṭṭ hagadrabhadantina ṃ;
Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
21 . Tath ā sabbatiracch āna ṃ, akkhika ṇṇ ava ṇesupi;
Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
22 . Tesaṃ allasarīresu, matānaṃ sevato pana;
Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.
23 . Bahi methunarāgena, nimittaṃ itthiyā pana;
Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
24 . Kāyasaṃsaggarāgena, nimittena mukhena vā;
Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.
25 . Tathevobhayarāgena, nimittaṃ purisassapi;
Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
26 . Nimittena nimittaṃ tu, tiracchānagatitthiyā;
Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.
27 .
Kāyasa ṃsaggar āgena, tiracch ānagatitthiy ā;
Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.
28 . Aṅgaj āta ṃ pavesetv ā, tam āva ṭṭ akate mukhe;
Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
29 . Tath ā cat ūhi passehi, itthiy ā he ṭṭ himattala ṃ;
Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
30 . Upp āṭ ito ṭṭ hama ṃsesu , bahi nikkhantakesu v ā;
Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
31 . Aṭṭ hisa ṅgha ṭṭ ana ṃ katv ā, magge duvidhar āgato;

Sukke muttepi v āmutte, v āyamantassa dukka ṭaṃ.
32 . Itthiṃ methunarāgena, āliṅgantassa dukkaṭaṃ;
Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.
33 . Apade ahayo macchā, kapotā dvipadepi ca;
Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.
34 .
Sevetuk āmat ācitta ṃ, magge maggappavesana ṃ;
Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.
35 . Dukka ṭaṃ pa ṭhamasseva, s āmantamiti va ṇṇ ita ṃ;
Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.
36 . ‘‘Anāpattī’’ti ñātabbaṃ, ajānantassa bhikkhuno;
Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.
37 .
Vinaye anay ūparame parame;
Sujanassa sukhānayane nayane;
Paṭu hoti padhānarato na rato;
Idha yo pana sāramate ramate.
38 .
Ima ṃ hitavibh āvana ṃ bh āvana ṃ;
Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ;
Sa mārabaḷisāsane sāsane;
Samo bhavatupālinā pālinā.
Iti vinayavinicchaye paṭhamapārājikakathā niṭṭhitā.
Dutiyapārājikakathā
39 .
Ādiyanto harantova -haranto iriy āpatha ṃ;
Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.
40 . Tattha nānekabha ṇḍā na ṃ, pañcak āna ṃ vas ā pana;
Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.
41 . Sāhatth āṇ attiko ceva, nissaggo atthas ādhako;
Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
42 . Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca;
Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.
43 . Theyyapasayhaparikappa-paṭicchannakusādikā;
Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.
44 . Vatthukālagghadese ca, paribhogañca pañcapi;
Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.
45 . Dutiyaṃ vāpi kuddālaṃ, piṭakaṃ pariyesato;
Gacchato theyyacittena, dukka ṭaṃ pubbayogato.

46 . Tatthaj ātakaka ṭṭ ha ṃ vā, lata ṃ vā chindato pana;
Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.
47 . Pathaviṃ khaṇato vāpi, byūhato paṃsumeva vā;
Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
48 . Mukhe pāsaṃ pavesetvā, khāṇuke baddhakumbhiyā;
Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.
49 .
Dve ṭhānāni panekasmi ṃ, kh āṇ uke baddhakumbhiy ā;
Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.
50 . Uddharantassa kh āṇ uṃ vā, chindato sa ṅkhalimpi v ā;
Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
51 . Paṭhamaṃ pana kumbhiṃ vā, uddharitvā tathā puna;
Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.
52 .
Ito cito ca gha ṃsanto, m ūle s āreti rakkhati;
Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.
53 . Jātachindati ce rukkha ṃ, dukka ṭaṃ kumbhimatthake;
Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.
54 . Antokumbhigataṃ bhaṇḍaṃ, phandāpeti sace pana;
Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.
55 . Haranto kumbhiyā bhaṇḍaṃ, muṭṭhiṃ chindati attano;
Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.
56 . Hāraṃ vā pana pāmaṅgaṃ, suttāruḷhaṃ tu kumbhiyā;
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
57 . Sappiādīsu yaṃ kiñci, pivato pādapūraṇaṃ;
Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.
58 . Katvāva dhuranikkhepaṃ, pivantassa punappunaṃ;
Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.
59 .
Sace khipati ya ṃ kiñci, bha ṇḍ aka ṃ telakumbhiya ṃ;
Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.
60 . Hatthato muttamatteva, theyyacitto vinassati;
Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.
61 . Telass ākira ṇaṃ ñatv ā, khitta ṃ ritt āya kumbhiy ā;
Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.
62 . Tattheva bhindato tela ṃ, cha ḍḍ entassa tatheva ca;
Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.
Bh ūma ṭṭ hakath ā.

63 . Ṭhapita ṃ pattharitv ā ca, s āṭ akatthara ṇā dika ṃ;
Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.
64 . Orimantena vā phuṭṭha-mokāsaṃ pārimantato;
Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.
Thalaṭṭhakathā.
65 .
Purato mukhatu ṇḍ añca, kal āpaggañca pacchato;
Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.
66 . Uddhañc āpi sikhagganti, gagane gacchato pana;
Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.
67 . Bhikkhu ‘‘sassāmikaṃ moraṃ, gahessāmī’’ti khegataṃ;
Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.
68 .
Moropi gagane pakkhe, c āreti na ca gacchati;
Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.
69 . Ṭhānā moramamocento, phand āpeti sace pana;
Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.
70 . Aggahetvā gahetvā vā, hatthena pana attano;
Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.
71 . Phuṭṭhokāsaṃ mukhaggena, kalāpaggena vā pana;
Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.
72 . Atikkāmeyya yo moraṃ, ṭhānā cāveti nāma so;
Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.
73 . Gagane pana gacchanto, kare moro nilīyati;
Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.
74 . Sace gaṇhāti taṃ moraṃ, itarena karena so;
Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.
75 .
Itarapana morassa, upaneti sace kara ṃ;
Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.
76 . Disv ā aṅge nil īna ṃ ta ṃ, theyyacittena gacchato;
Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.
77 . Bh ūmiya ṃ ṭ hitamorassa, t īṇ i ṭhānāni pa ṇḍ ito;
Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.
78 . Tato kesaggamattampi, mora ṃ pathavito pana;
Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.
79 . Chijjam ānasuva ṇṇā di ṃ, patte patati ce pana;
Hatthena uddharantassa, tassa p ārājika ṃ siy ā.

80 . Sace anuddharitv āva, theyyacittena gacchati;
Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.
81 . Eseva ca nayo ñeyyo, hatthe vattheva matthake;
Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.
Ākāsaṭṭhakathā.
82 .
Theyyacittena ya ṃ kiñci, mañcap īṭ hādisu ṭṭ hita ṃ;
Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
83 . Sa ṃharitv ā sace va ṃse, ṭhapitahoti c īvara ṃ;
Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.
84 . Cīvarena phuṭṭhokāso, ṭhānaṃ tassa pavuccati;
Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.
85 .
Orimantena ok āsa ṃ, phu ṭṭ ha ṃ tamitarena v ā;
Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.
86 . Dakkhi ṇantena phu ṭṭ ha ṃ vā, vāmantenitarena v ā;
Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.
87 . Uddhaṃ vā ukkhipantassa, cīvaraṃ pana vaṃsato;
Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.
88 . Rajjukena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana cīvaraṃ;
Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.
89 . Veṭhetvā ṭhapitaṃ vaṃse, nibbeṭhentassa bhikkhuno;
Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.
90 . Cīvarassa pasāretvā, ṭhapitassa hi vaṃsake;
Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.
91 . Sikkāya pakkhipitvā yaṃ, laggitaṃ hoti bhaṇḍakaṃ;
Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.
92 .
Kunt ādi ṃ nāgadantesu, ṭhitesu pa ṭip āṭ iy ā;
Aggepana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.
93 . Pārājika ṃ phu ṭṭ hok āsa ṃ, atikk āmayato siy ā;
Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.
94 . Pākārābhimukho ṭhatv ā, āka ḍḍ hati sace pana;
Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.
95 . Tatheva parato tassa, pellentass āpi bhikkhuno;
Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.
96 . Cālentassa ca t ālassa, phalavatthu hi p ūrati;
Yenassa bandhan ā mutte, tasmi ṃ pārājikabhave.

97 . Pi ṇḍ iṃ chindati t ālassa, sace p ārājika ṃ siy ā;
Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.
Vehāsaṭṭhakathā.
98 . Gacchato hi nidhiṭṭhānaṃ, padavārena dukkaṭaṃ;
Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.
99 .
Tatthaj ātakapupphesu, yena pupphena p ūrati;
Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.
100 .Ekan āḷ assa v ā passe, v āko uppalaj ātiy ā;
Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.
101 .Sāmikeheva pupphesu, chinditvā ṭhapitesupi;
Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
102 .
Bh ārabaddh āni pupph āni, chasv ākāresu kenaci;
Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.
103 .Ṭhapitapana pupph āna ṃ, kal āpa ṃ jalapi ṭṭ hiya ṃ;
Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.
104 .Parikappeti ce ‘‘ettha, gahessāmī’’ti rakkhati;
Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.
105 .Accuggatassa taṃ ṭhānaṃ, jalato sakalaṃ jalaṃ;
Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.
106 .Nāḷante jalato mutta-matte pārājikaṃ bhave;
Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.
107 .Pupphe gahetvā nāmetvā, uppāṭeti sace pana;
Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.
108 .Yo hi sassāmike macche, theyyacittena gaṇhati;
Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.
109 .
Tasseva ṃ ga ṇhato vatthu, yena macchena p ūrati;
Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.
110 .Ṭhāna ṃ salilaj ānañhi, kevalasakalajala ṃ;
Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.
111 .Nīrato uppatitv ā yo, t īre patati v ārijo;
Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.
112 .Māra ṇatth āya macch āna ṃ, ta ḷā ke nadiy āpi v ā;
Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.
113 .Pacch ā macchavisa ṃ macch ā, kh āditv ā pilavanti ce;
Pārājika ṃ mate macche, theyyacittena ga ṇhato.

114 .Pa ṃsuk ūlikasaññ āya, na doso koci ga ṇhato;
Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
115 .Gahetvā sāmikā macche, sace yanti nirālayā;
Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.
116 .Amatesu anāpattiṃ, vadanti vinayaññuno;
Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.
Udakaṭṭhakathā.
117 .
‘‘ Nāvanāva ṭṭ ha ṃ vā bha ṇḍ aṃ, thenetv ā ga ṇhiss āmī’’ ti;
Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.
118 .Baddhāya nāvāya hi caṇḍasote;
Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva;
Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte;
Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.
119 .
Niccale udake n āva -mabandhanamava ṭṭ hita ṃ;
Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.
120 .Ekenantena samphu ṭṭ ha -mok āsamitarena ta ṃ;
Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.
121 . Tathā
Uddhaṃ kesaggamattampi, udakamhā vimocite;
Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.
122 .Bandhitvā pana yā tīre, ṭhapitā niccale jale;
Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.
123 .
Hoti thullaccayapubba ṃ, bandhanassa vimocane;
Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.
124 .Cāvetv ā pa ṭhama ṃ ṭ hānā, pacch ā bandhanamocane;
Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.
125 .Uss āretv ā nikujjitv ā, ṭhapit āya thale pana;
Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.
126 .Ñeyyo ṭhānaparicchedo;
Ākāreheva pañcahi;
Yato kutoci cāvento;
Hoti pārājiko naro.
127 .
Eseva ca nayo ñeyyo, n āvāyukkujjit āyapi;
Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.
128 .Theyyā titthe ṭhitaṃ nāvaṃ, āruhitvā sace pana;
Arittena phiyen āpi, p ājentassa par ājayo.

129 .Sace chatta ṃ pa ṇā metv ā, uss āpetv āva c īvara ṃ;
Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.
130 .Āgamma balavā vāto, nāvaṃ harati ce pana;
Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.
131 .Sayameva ca yaṃ kiñci, gāmatitthamupāgataṃ;
Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.
132 .
Avah āro na bhikkhussa, bha ṇḍ adeyyamud īrita ṃ;
Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
Nāvaṭṭhakathā.
133 .Yānaṃ nāma ratho vayhaṃ, sakaṭaṃ sandamānikā;
Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.
134 .
Gacchato dukka ṭaṃ vutta ṃ, dutiya ṃ pariyesato;
Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.
135 .Yānassa dukayuttassa, dasa ṭhānāni d īpaye;
Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.
136 .Thullaccayaṃ tu goṇānaṃ, pāduddhāre viniddise;
Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.
137 .Ayuttakassāpi ca yānakassa, dhurenupatthambhaniyaṃ ṭhitassa;
Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.
138 .Tathā dhurena dārūnaṃ, upariṭṭhapitassa ca;
Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.
139 .Purato pacchato vāpi, ṭhānā cāveti ce pana;
Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.
140 .Apanetvāna cakkāni, akkhānaṃ sīsakehi tu;
Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.
141 .
Ka ḍḍ hanto ukkhipanto v ā, phu ṭṭ hok āsaccaye cuto;
Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.
142 .Akkhuddh īna ṃ dhurass āti, pañca ṭhānāni d īpaye;
Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
143 .Ṭhapitassa hi cakkassa, n ābhiy ā pana bh ūmiya ṃ;
Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.
144 .Phusitv ā ya ṃ ṭ hita ṃ bh ūmi ṃ, nemipassena n ābhiy ā;
Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.
145 .Disv ā yānaman ārakkha ṃ, pa ṭipanna ṃ mah āpathe;
Āruhitv ā acodetv ā, ki ṇitv ā yāti va ṭṭ ati.

Yāna ṭṭ hakath ā.
146 .Sīsakkhandhakaṭolamba-vasā bhāro catubbidho;
Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
147 .Ito cito ca ghaṃsanto, theyyacittena yo pana;
Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.
148 .
Khandha ṃ oropite bh āre, tassa p ārājika ṃ mata ṃ;
Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.
149 .Bh āra ṃ pathaviya ṃ kiñci, ṭhapetv ā suddham ānaso;
Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522
150 .Ettha vuttanayeneva, sesesupi asesato;
Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.
Bhāraṭṭhakathā.
151 .
Dukka ṭaṃ munin ā vutta ṃ, ārāma ṃ abhiyuñjato;
Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522
152 .Vimatiṃ janayantassa, tassa thullaccayaṃ siyā;
Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.
153 .Sāmino dhuranikkhepe, ‘‘na dassāmī’’ti cattano;
Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.
Ārāmaṭṭhakathā.
154 .Vihāraṃ saṅghikaṃ kiñci, acchinditvāna gaṇhituṃ;
Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.
Vihāraṭṭhakathā.
155 .
Sīsāni s āli ādīna ṃ, nirumbhitv āna ga ṇhato;
Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.
156 .Yasmi ṃ bījepi v ā vatthu, s īse p ūreti mu ṭṭ hiya ṃ;
Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
157 .Acchinno pana da ṇḍ o v ā, taco v ā appamattako;
Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.
158 .Sace so parikappeti, ‘‘ madditv ā panida ṃ aha ṃ;
Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī’’ti rakkhati.
159 .Maddanuddhara ṇe natthi, doso pappho ṭanepi v ā;
Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.
160 .Jānaṃ kesaggamattampi, pathaviṃ parasantakaṃ;

Theyyacittena ce kh īla ṃ, sa ṅkāmeti par ājayo.
161 .Tañca kho sāmikānaṃ tu, dhuranikkhepane sati;
Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.
162 .Gahetabbā sace hoti, dvīhi khīlehi yā pana;
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.
163 .
Ñāpetuk āmo yo bhikkhu, ‘‘ mameda ṃ santaka ’’ nti ca;
Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.
164 .Yehi dv īhi payogehi, attano santaka ṃ siy ā;
Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.
Khettaṭṭhakathā.
165 .Khette vuttanayeneva, vatthu ṭṭ hassa vinicchayo;
Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
Vatthuṭṭhagāmaṭṭhakathā.
166 .Tiṇaṃpana paṇṇaṃ vā, lataṃ vā kaṭṭhameva vā;
Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.
167 .Mahagghe pana rukkhasmiṃ, chinnamattepi nassati;
Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.
168 .Chinditvā ṭhapitaṃ mūle, rukkhamaddhagataṃ pana;
‘‘Chaḍḍito sāmikehī’’ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.
169 .Lakkhaṇe challiyonaddhe, na doso koci gaṇhato;
Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.
170 .Yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā, katvā kammaṭṭhānādīni;
Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.
171 .
Var āhabyagghacchataracchak ādito;
Upaddavā muccitukāmatāya yo;
Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce;
Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.
172 .Idamārakkhaṇaṭṭhānaṃ, garukaṃ suṅkaghātato;
Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.
173 .Etaṃ pariharantassa, theyyacittena satthunā;
Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.
174 .
Tasm ā ettha visesena, satisampannacetas ā;
Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.
Arañña ṭṭ hakath ā.

175 .Toyadullabhak ālasmi ṃ, bh ājane gopitajala ṃ;
Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.
176 .Vāpiyaṃ vā taḷāke vā, bhājanaṃ attano pana;
Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.
177 .Chindato mariyādaṃ tu, adinnādānapubbato;
Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
178 .
Anto ṭhatv ā bahi ṭhatv ā, chindanto ubhayatthapi;
Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.
Udakakathā.
179 .Vārena sāmaṇerā yaṃ, dantakaṭṭhamaraññato;
Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.
180 .
Chinditv ā yāva sa ṅghassa, na niyy ādenti te pana;
Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.
181 .Tasm ā ta ṃ theyyacittena, ga ṇhantassa ca bhikkhuno;
Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.
182 .Yadā niyyāditaṃ tehi, tato paṭṭhāya saṅghikaṃ;
Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.
183 .Arakkhattā yathāvuḍḍha-mabhājetabbatopi ca;
Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.
Dantakaṭṭhakathā.
184 .Aggiṃ vā deti satthena, ākoṭeti samantato;
Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.
185 .Yenatenarukkho, vinassati ca ḍayhati;
Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.
Vanappatikathā.
186 .
Sīsato ka ṇṇ ato v āpi, g īvato hatthatopi v ā;
Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.
187 .Hoti mocitamattasmi ṃ, sīsādīhi par ājayo;
Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.
188 .Hatth ā an īharitv āva, valaya ṃ ka ṭakampi v ā;
Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.
189 .Tam ākāsagatacoro, karoti yadi rakkhati;
Saviññ āṇ akato m ūle, valaya ṃva na hotida ṃ.

190 .Nivatthapana vattha ṃ yo, acchindati parassa ce;
Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.
191 .Ākaḍḍhati ca coropi, so paro tāva rakkhati;
Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.
192 .Sabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ, nentassa paṭhame pade;
Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.
193 .
Pātāpeti sace bha ṇḍ aṃ, tajjetv ā theyyacetano;
Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.
194 .Ath āpi parikappetv ā, pātāpeti va yo pana;
Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.
195 .Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto;
‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.
196 .
Āgantv ā theyyacittena, pacch ā ta ṃ ga ṇhato siy ā;
Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.
197 .Ga ṇhato sakasaññ āya, gaha ṇe pana rakkhati;
Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.
198 .‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vutto ca, chaḍḍetvā pana bhaṇḍakaṃ;
Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.
199 .Gaṇhato theyyacittena, uddhāre dukkaṭaṃ puna;
Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.
200 .‘‘Kasmā? Tassa payogena, chaḍḍitattā’’ti sādaraṃ;
Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.
Haraṇakathā.
201 .Sampajānamusāvādaṃ, ‘‘na gaṇhāmī’’ti bhāsato;
Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.
202 .
‘‘ Raho may ā panetassa, ṭhapita ṃ ki ṃ nu dassati ’’ ;
Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.
203 .Tasmi ṃ dāne niruss āhe, paro ce nikkhipe dhura ṃ;
Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.
204 .Citten ādātuk āmova, ‘‘ dass āmī’’ ti mukhena ce;
Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.
Upanidhikathā.
205 .Su ṅkagh ātassa antova, ṭhatv ā pāteti ce bahi;
Dhuvapatati ce hatth ā, muttamatte par ājayo.

206 .Ta ṃ rukkhe kh āṇ uke v āpi, hutv ā pa ṭihata ṃ puna;
Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.
207 .Patitvā bhūmiyaṃ pacchā, vaṭṭantaṃ pana bhaṇḍakaṃ;
Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.
208 .Ṭhatvā ṭhatvā pavaṭṭantaṃ, paviṭṭhaṃ ce parājayo;
Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.
209 .
Iti vutta ṃ da ḷha ṃ katv ā, kurunda ṭṭ hakath ādisu;
Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.
210 .Saya ṃ vā yadi va ṭṭ eti, va ṭṭā peti parena v ā;
Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.
211 .Ṭhatv ā ṭ hatv ā sace anto, bahi gacchati rakkhati;
Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.
212 .Gacchante pana y āne v ā, gaje v ā ta ṃ ṭ hapeti ce;
Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.
213 .Ṭhapite ṭhitayāne vā, payogena vinā gate;
Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.
214 .Sace pājeti taṃ yānaṃ, ṭhapetvā yānake maṇiṃ;
Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.
215 .Suṅkaṭṭhāne mataṃ suṅkaṃ, gantuṃ datvāva vaṭṭati;
Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.
Suṅkaghātakathā.
216 .
Antoj āta ṃ dhanakk īta ṃ ,dinnaṃ vā pana kenaci;
Dāsaṃ karamarānītaṃ,harantassa parājayo.
217 .Bhujissa ṃ vā harantassa, m ānusa ṃ mātar āpi v ā;
Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.
218 .Ta ṃ pal āpetuk āmova, ukkhipitv ā bhujehi v ā;
Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.
219 .Tajjetv ā padas ā dāsa ṃ, nentassa padav ārato;
Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.
220 .Hatth ādīsu gahetv ā ta ṃ, ka ḍḍ hatopi par ājayo;
‘‘Gaccha yāhi palāyā’’ti, vadatopi ayaṃ nayo.
221 .Vegasāva palāyantaṃ, ‘‘palāyā’’ti ca bhāsato;
Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.
222 .Saṇikaṃ pana gacchantaṃ, sace vadati sopi ca;
Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.

223 .Pal āyitv ā sace añña ṃ, gāma ṃ vā nigamampi v ā;
Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.
Pāṇakathā.
224 .Theyyā sappakaraṇḍaṃ ce, parāmasati dukkaṭaṃ;
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.
225 .
Uggh āṭ etv ā kara ṇḍ aṃ tu, sappamuddharato pana;
Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.
226 .Gha ṃsitv ā ka ḍḍ hato sappa ṃ, na ṅgu ṭṭ he mukhava ṭṭ ito;
Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.
227 .Karaṇḍaṃ vivaritvā ce, pakkosantassa nāmato;
So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.
228 .
Tath ā katv ā tu ma ṇḍū ka -mūsik āna ṃ ravampi v ā;
Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.
229 .Mukha ṃ avivaritv āva, karontassevameva ca;
Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.
230 .Mukhe vivarite sappo, sayameva palāyati;
Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
Apadakathā.
231 .Theyyacittena yo hatthiṃ, karotāmasanādayo;
Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.
232 .Sālāyaṃ ṭhitahatthissa, antovatthaṅgaṇesupi;
Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.
233 .Abaddhassa hi baddhassa, ṭhitaṭṭhānañca bandhanaṃ;
Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.
234 .
Nagarassa bahiddh ā tu, ṭhitassa pana hatthino;
Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.
235 .Nipannassa gajasseka ṃ, ṭhāna ṃ ta ṃ uṭṭ hapeti ce;
Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.
236 .Eseva ca nayo ñeyyo, tura ṅgamahis ādisu;
Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.
Catuppadakathā.
237 .Paresanti vij ānitv ā, paresa ṃ santakadhana ṃ;
Garuka ṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.

238 . An āpatti sasaññissa, tiracch ānapariggahe;
Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.
239 . Yo panettha ca vattabbo, pāḷ imuttavinicchayo ;
Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.
240 . Par ājit ānekamalena vutta ṃ ;
Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena;
Vutto samāsena mayassa cattho;
Vattuṃ asesena hi ko samattho.
Iti vinayavinicchaye dutiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Tatiyapārājikakathā
241 .
Manussaj āti ṃ jānanto, j īvit ā yo viyojaye;
Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.
242 . Deseyya mara ṇū pāya ṃ , hot āyampi par ājito;
Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.
243 . Vutt ā pāṇā tip ātassa, payog ā cha mahesin ā;
Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.
244 . Tattha k āyena v ā kāya -pa ṭibaddhena v ā saya ṃ ;
Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.
245 . ‘‘Evaṃ tvaṃ paharitvā taṃ, mārehī’’ti ca bhikkhuno;
Parassāṇāpanaṃ nāma, aya māṇattiko nayo.
246 . Dūraṃ māretukāmassa, usuādinipātanaṃ;
Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.
247 . Asañcārimupāyena, māraṇatthaṃ parassa ca;
Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.
248 .
Para ṃ m āretuk āmassa, vijj āya jappanapana;
Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.
249 . Samatth ā m āra ṇe y ā ca, iddhi kammavip ākaj ā;
Aya middhimayo nāma, payogo samudīrito.
250 . Ekeko duvidho tattha, hot īti parid īpito;
Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.
251 . Bahusvapi yamuddissa, pah āra ṃ deti ce pana;
Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.
252 . Anuddissa pahārepi, yassa kassaci dehino;
Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.

253 . Mate paha ṭamatte v ā, pacch ā mubhayath āpi ca;
Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.
254 . Evaṃ sāhatthiko ñeyyo, tathā āṇattikopi ca;
Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.
255 . Vatthu kālo ca deso ca, satthañca iriyāpatho;
Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.
256 .
M āretabbo hi yo tattha, so ‘‘ vatth ū’’ ti pavuccati;
Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.
257 .Deso g ām ādi viññeyyo, sattha ṃta ṃ sattam āra ṇaṃ ;
Māretabbassa sattassa, nisajjādi riyāpatho .
258 . Vijjhana ṃ bhedanañc āpi, chedana ṃ tāḷ anampi v ā;
Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.
259 . ‘‘Yaṃ mārehī’’ti āṇatto, aññaṃ māreti ce tato;
‘‘Purato paharitvāna, mārehī’’ti ca bhāsito.
260 . Pacchato passato vāpi, paharitvāna mārite;
Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.
261 .
Vatthu ṃtaṃ avirajjhitvā, yathāṇattiñca mārite;
Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.
262 . Āṇatto ‘‘ajja pubbaṇhe, mārehī’’ti ca yo pana;
So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.
263 .
Āṇ attasseva so vutto;
Kammabaddho mahesinā;
Kālassa hi visaṅketā;
Doso nāṇāpakassa so.
264 . ‘‘Ajja mārehi pubbaṇhe, svevā’’ti aniyāmite;
Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.
265 .
Eteneva up āyena, kālabhedesu sabbaso;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.
266 . ‘‘ Ima ṃ gāme ṭhitaveri ṃ , m āreh ī’’ ti ca bh āsito;
Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.
267 . Natthi tassa visa ṅketo, ubho bajjhanti kammun ā;
‘‘Gāmeyevā’’ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.
268 . ‘‘ Vaneyev ā’’ ti v ā vutto, g āme m āreti cepi v ā;
Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.
269 . Eteneva upāyena, sabbadesesu bhedato;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.

270 . ‘‘ Satthena pana m ārehi, āṇ atto ’’ ti ca kenaci;
Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.
271 . ‘‘Iminā vāsinā hī’’ti, vutto aññena vāsinā;
‘‘Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya’’.
272 . Iti vutto sace veriṃ, dhārāya itarāya vā;
Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.
273 .
Eteneva up āyena, sabb āvudhakaj ātisu ;
Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.
274 . ‘‘ Gacchantamena ṃ m ārehi ’’ , iti vutto parena so;
Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.
275 . ‘‘ Nisinnayeva m ārehi ’’ , ‘‘ gacchantayeva v ā’’ ti ca;
Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.
276 . Visa ṅketanti ñ ātabba ṃ , bhikkhun ā vinayaññun ā;
Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.
277 . ‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;
Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.
278 . ‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;
Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.
279 . Eteneva upāyena, sabbesu
kara ṇesupi ;
Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.
280 . Dīghaṃ rassaṃ kisaṃ thūlaṃ, kāḷaṃ odātameva vā;
Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.
281 .
Sopi ya ṃ kiñci āṇ atto, sace m āreti t ādisa ṃ ;
Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.
282 . Manussakiñci uddissa, sace kha ṇativ āṭ aka ṃ ;
Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
283 . Dukkhassuppattiy ā tattha, tassa thullaccaya ṃ siy ā;
Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
284 . Nipatitv ā panaññasmi ṃ , mate doso na vijjati;
Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.
285 . ‘‘ Patitv ā ettha yo koci, marat ū’’ ti hi yattak ā;
Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.
286 . Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyakaṃ vade;
Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.
287 . Patitvā gabbhinī tasmiṃ, sagabbhā ce marissati;

Honti p āṇā tip ātā dve, ekovekekadha ṃ sane.
288 . Anubandhettha corehi, patitvā ce marissati;
Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.
289 . Verino tattha pātetvā, sace mārenti verino;
Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.
290 .
Nibbattitv ā hi op āte, mat ā ce opap ātik ā;
Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.
291 . Yakkh ādayo panuddissa, kha ṇane dukkhasambhave;
Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.
292 . Manusseyeva uddissa, khate opātake pana;
Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.
293 .
Tath ā yakkh ādayo p āṇ e, khate uddissa bhikkhun ā;
Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.
294 . ‘‘ Pāṇ ino ettha bajjhitv ā, marant ū’’ ti anuddisa ṃ ;
Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.
295 . Hatthato muttamattasmiṃ, tassa pārājikaṃ siyā;
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.
296 . Uddissa hi kate pāse, yaṃ panuddissa oḍḍito;
Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.
297 . Mūlena vā mudhā vāpi, dinne pāse parassa hi;
Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.
298 . Yena laddho sace lopi, pāsamuggaḷitampi vā;
Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.
299 . Yo pāsaṃ uggaḷāpetvā, yāti pāpabhayā sace;
Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.
300 .
Baddh ā baddh ā maranti ce, m ūla ṭṭ ho na ca muccati;
Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.
301 . Gopetv āpi na mokkho hi, p āsaya ṭṭ hi ṃ sayakata ṃ ;
Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.
302 . Tappaccay ā marantesu, m ūla ṭṭ ho na ca muccati;
Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvāvimuccati.
303 . Ropentassa ca s ūla ṃ vā, sajjentassa ad ūhala ṃ ;
Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.
304 . An āpatti asañcicca, aj ānantassa bhikkhuno;
Tath āmara ṇacittassa, matepyummattak ādino.

305 . Manussap āṇ imhi ca p āṇ asaññit ā;
Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ;
Upakkamo tena ca tassa nāso;
Pañcettha aṅgāni manussaghāte.
Iti vinayavinicchaye tatiyapārājikakathā niṭṭhitā.
Catutthapārājikakathā
306 . Asantamattassitameva katvā;
Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ;
Aññāpadesañca vinādhimānaṃ;
Jhānādibhedaṃ samudācareyya.
307 . Kāyena vācāyapi vā tadatthe;
Ñāteva viññattipathe abhabbo;
Yatheva tālo pana matthakasmiṃ;
Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.
308 . Asantamevattani yo parassa;
Dīpeti jhānādimanantaraṃ so;
Jānāti ce hoti cuto hi no ce;
Jānāti thullaccayamassa hoti.
309 .
‘‘ Yo te vih āre vasat īdha bhikkhu;
So jhānalābhī’’ti ca dīpite ce;
Jānāti thullaccayamassa no ce;
Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.
310 .
Asantamevattani dhammameta ṃ ;
Atthīti katvā vadatodhimānā;
Vutto anāpattinayo panevaṃ;
Avattukāmassa tathādikassa.
311 .
Pāpicchat ā tassa asantabh āvo;
Ārocanañceva manussakassa;
Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ;
Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.
312 . Paṭhame dutiye cante, pariyāyo na vijjati;
Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.
313 .
Ā di mekasamu ṭṭ hāna ṃ , duva ṅga ṃ kāyacittato;
Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.
314 . Sukhopekkh āyuta ṃ ā di, tatiya ṃ dukkhavedana ṃ ;
Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.
315 . Pa ṭhamassa ṭṭ ha citt āni, tatiyassa duve pana;
Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.
316 . Tasm ā sacittakavutta ṃ , sabbameta ṃ catubbidha ṃ ;

Kriy ā saññ āvimokkhañca, lokavajjanti d īpita ṃ.
317 .Idamāpattiyaṃyeva, vidhānaṃ pana yujjati;
Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.
318 .Mudupiṭṭhi ca lambī ca, mukhaggāhī nisīdako;
Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.
319 .
Bhikkhun īnañca catt āri, vibbhant ā bhikkhun ī saya ṃ;
Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.
320 .Ime pārājik ā vutt ā, catuv īsati puggal ā;
Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
321 .Paṇḍako ca tiracchāno, ubhatobyañjanopi ca;
Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.
322 .
Pañc ānantarik ā theyya -sa ṃvāsopi ca d ūsako;
Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.
323 .Vinicchayo yo pana s ārabh ūto;
Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ;
Tassānusārena budhena ñātuṃ;
Sakkā hi sesopi asesatova.
324 .
Pi ṭake pa ṭubh āvakare parame;
Vinaye vividhehi nayehi yute;
Paramatthanayaṃ abhipatthayatā;
Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.
Iti vinayavinicchaye catutthapārājikakathā niṭṭhitā.
Saṅghādisesakathā
325 .
Mocetuk āmat ācitta ṃ, vāyāmo sukkamocana ṃ;
Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.
326 .Parenupakkam āpetv ā, aṅgaj āta ṃ panattano;
Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.
327 .Sañciccupakkamantassa, aṅgajātaṃ panattano;
Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.
328 .Sañciccupakkamantassa, ākāse kampanenapi;
Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.
329 .Vatthiṃ kīḷāya pūretvā, passāvetuṃ na vaṭṭati;
Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.
330 .Tissannaṃ pana itthīnaṃ, nimittaṃ rattacetasā;
Purato pacchato v āpi, olokentassa dukka ṭaṃ.

331 .Ekeneka ṃ payogena, divasampi ca passato;
Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.
332 .Amocanādhippāyassa, anupakkamatopi ca;
Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.
Sukkavisaṭṭhikathā.
333 .
Āmasanto manussitthi ṃ, kāyasa ṃsaggar āgato;
‘‘Manussitthī’’ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.
334 .Lomenantamaso loma ṃ, phusantass āpi itthiy ā;
Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.
335 .Itthiyā yadi samphuṭṭho, phassaṃ sevanacetano;
Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.
336 .
Ekena pana hatthena, gahetv ā dutiyena v ā;
Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.
337 .Aggahetv ā phusantassa, y āva p ādañca s īsato;
Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.
338 .Aṅgulīnaṃ tu pañcannaṃ, gahaṇe ekato pana;
Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.
339 .Nānitthīnaṃ sace pañca, gaṇhātyaṅguliyo pana;
Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.
340 .Itthiyā vimatissāpi, paṇḍakādikasaññino;
Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.
341 .Paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā;
Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.
342 .Bhikkhuno paṭibaddhena, kāyena pana itthiyā;
Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.
343 .
Itth īna ṃ itthir ūpañca, d ārulohamay ādika ṃ;
Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
344 .Tatthaj ātaphala ṃ khajja ṃ, mugg ādi ṃ tatthaj ātaka ṃ;
Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
345 .Sabba ṃ dhamanasa ṅkh ādi ṃ, pañca ṅgaturiyampi ca;
Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
346 .Sabbam āvudhabha ṇḍ añca, jiy ā ca dhanuda ṇḍ ako;
Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.
347 .Suva ṇṇ apa ṭibimb ādi, cetiya ṃ ā rak ūṭ aka ṃ;
An āmāsanti niddi ṭṭ ha ṃ, kurunda ṭṭ hakath āya hi.

348 .Sabba ṃ onahitu ṃ vāpi, onah āpetumeva v ā;
Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.
349 .‘‘Karissāmupahāra’’nti, vuttena pana bhikkhunā;
Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.
350 .Sayaṃ phusiyamānassa, itthiyā pana dhuttiyā;
Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.
351 .
An āpatti asañcicca, aj ānantassa bhikkhuno;
Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.
352 .Pa ṭhamena sam ānāva, samu ṭṭ hānādayo pana;
Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.
Kāyasaṃsaggakathā.
353 .Du ṭṭ hullav ācass ādena, itthiy ā itthisaññino;
Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.
354 .Methunay ācan ādīhi , obh āsantassa bhikkhuno;
Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.
355 .‘‘Sikharaṇīsi, sambhinnā, ubhatobyañjanā’’ti ca;
Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.
356 .Punappunobhāsantassa, ekavācāya vā bahū;
Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.
357 .Sā ce nappaṭijānāti, tassa thullaccayaṃ siyā;
Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
358 .Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana uddisaṃ;
Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.
359 .Thullaccayaṃ bhave tassa, paṇḍake yakkhipetisu;
Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.
360 .
Ubbhakkhakamadhoj āṇ u-ma ṇḍ alepi aya ṃ nayo;
Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.
361 .Atthadhammapurekkh āra ṃ, katv ā obh āsatopi ca;
Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.
362 .Tath ā ummattak ādīna ṃ, samu ṭṭ hānādayo nay ā;
Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.
Duṭṭhullavācākathā.
363 .Va ṇṇ aṃ panattano k āma -pāricariy āya bh āsato;
Tasmi ṃyeva kha ṇe s ā ce, j ānāti garuka ṃ siy ā.

364 .No ce j ānāti s ā yakkhi -petidev īsu pa ṇḍ ake;
Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.
365 .Cīvarādīhi aññehi, vatthukāmehi attano;
Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.
366 .Itthisaññā manussitthī, pāricariyāya rāgitā;
Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.
367 .
Pañca ṅgāni im ānettha, veditabb āni viññun ā;
Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.
Attakāmapāricariyakathā.
368 .Paṭiggaṇhāti sandesaṃ, purisassitthiyāpi vā;
Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.
369 .
‘‘ Yass ā hi santika ṃ gantv ā, āroceh ī’’ ti pesito;
Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.
370 .‘‘ Āroceh ī’’ ti vatv ā ta ṃ, pacc āharati ce pana;
Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.
371 .‘‘Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ, gaccha brūhī’’ti pesito;
Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.
372 .Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi aṅgehi saṃyute;
Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.
373 .Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, paṇḍakādīsu tīhipi;
Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
374 .Cetiyassa ca saṅghassa, gilānassa ca bhikkhuno;
Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.
375 .Manussattaṃ tathā tassā, nanālaṃvacanīyatā;
Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.
376 .
Idañhi chasamu ṭṭ hāna ṃ, acittakamud īrita ṃ;
Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.
377 .Gahetv ā sāsanakāya -vik āren ūpagamma ta ṃ;
Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.
378 .Sutv ā yath ānisinnova, vacana ṃ itthiy ā puna;
Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.
379 .Aj ānantassa pa ṇṇ atti ṃ, kāyav ācāhi ta ṃ vidhi ṃ;
Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.
380 .Jānitv āpi karontassa, garuk āpattiyo tath ā;
Sacittakehi t īheva, samu ṭṭ hānehi j āyare.

Sañcarittakath ā.
381 .Sayaṃyācitakeheva, kuṭikaṃ appamāṇikaṃ;
Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.
382 .Honti saṅghādisesā dve, sārambhādīsu dukkaṭaṃ;
Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.
383 .
Purisa ṃ yācitu ṃ kamma -sah āyatth āya va ṭṭ ati;
Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.
384 .Avajja ṃ hatthakammampi, y ācitu ṃ pana va ṭṭ ati;
Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.
385 .Goṇamāyācamānassa, ṭhapetvā ñātakādike;
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.
386 .
‘‘ Go ṇaṃ dem ā’’ ti vuttepi, gahetu ṃ na ca va ṭṭ ati;
Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.
387 .Vāsipharasukudd āla -ku ṭhārādīsvaya ṃ nayo;
Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.
388 .Valliādimhi sabbasmiṃ, garubhaṇḍappahonake;
Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
389 .Paccayesu hi tīsveva, viññatti na ca vaṭṭati;
Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.
390 .‘‘Adesite ca vatthusmiṃ, pamāṇenādhikaṃ kuṭiṃ;
Karissāmī’’ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.
391 .Pharasuṃ vāpi vāsiṃ vā, nisentassāpi dukkaṭaṃ;
Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.
392 .Evaṃ pubbapayogasmiṃ, kuṭikārakabhikkhuno;
Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.
393 .
pana dv īhi pi ṇḍ ehi, ni ṭṭ hāna ṃ tu gamissati;
Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.
394 .An āpatti sacaññassa, deti vippakata ṃ ku ṭiṃ;
Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.
395 .Guha ṃ le ṇaṃ karontassa, ti ṇapa ṇṇ acchadampi v ā;
Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.
396 .Des āpetv āva bhikkh ūhi, vatthupana ca bhikkhuno;
Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.
397 .Adesetv ā karontassa, ta ṃ kriy ākriyato siy ā;
Samu ṭṭ hānādayo ses ā, sañcarittasam ā mat ā.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).