Vajirabuddhi-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Vajirabuddhi-ṭīkā
Ganthārambhakathā
Paññāvisuddhāya dayāya sabbe;
Vimocitā yena vineyyasattā;
Taṃ cakkhubhūtaṃsirasā namitvā;
Lokassa lokantagatassa dhammaṃ.
Saṅghañca sīlādiguṇehi yutta-
Mādāya sabbesu padesu sāraṃ;
Saṅkhepakāmena mamāsayena;
Sañcodito bhikkhuhitañca disvā.
Samantapāsādikasaññitāya;
Sambuddhaghosācariyoditāya;
Samāsato līnapade likhissaṃ;
Samāsato līnapade likhītaṃ.
Saññā nimittaṃ kattā ca, parimāṇaṃ payojanaṃ;
Sabbāgamassa pubbeva, vattabbaṃ vattumicchatāti. –
Vacanato samantapāsādike ti saññā. Dīpantare bhikkhujanassa atthaṃ nābhisambhuṇātīti nimittaṃ. Buddhaghosoti garūhi
gahitanāmadheyyenāti kattā. Samadhikasattavīsatisahassamattena tassa ganthenāti parimāṇaṃ. Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassāti
payojanaṃ.
Tatrāha – ‘‘vattabbaṃ vattumicchatāti yaṃ vuttaṃ, tattha kathaṃvidho vattā’’ti? Uccate –
Pāṭhatthavidūsaṃhīro, vattā suci amaccharo;
Catukkamapariccāgī, desakassa hitussukoti. (mahāni. aṭṭha. ganthārambhakathā);
Tatra paṭhīyateti pāṭho . So hi anekappakāro atthānurūpo atthānanurūpo ceti. Kathaṃ? Sandhāyabhāsito byañjanabhāsito
sāvasesapāṭho niravasesapāṭho nīto neyyoti. Tatra anekatthavattā sandhāyabhāsito nāma ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā’’tiādi (dha. pa.
294). Ekatthavattā byañjanabhāsito nāma ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’tyādi (dha. pa. 1, 2; netti. 90, 92; peṭako. 14). Sāvaseso nāma
‘‘sabbaṃ, bhikkhave, āditta’’mityādi (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28). Viparīto niravaseso nāma ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa
bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’tyādi (mahāni. 156; paṭi. ma. 3.5). Yathā vacanaṃ, tathā avagantabbo nīto nāma ‘‘aniccaṃ
dukkhamanattā’’tyādi. Yuttiyā anussaritabbo neyyo nāma ‘‘ekapuggalo, bhikkhave’’tyādi (a. ni. 1.170).
Atthopi anekappakāro pāṭhattho sabhāvattho ñeyyattho pāṭhānurūpo pāṭhānanurūpo sāvasesattho niravasesattho nītattho
neyyatthotyādi. Tattha yo taṃtaṃsaññāpanatthamuccārīyate pāṭho, sa pāṭhattho ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’mityādīsu (pārā. 1; dī. ni.
1.190) viya. Rūpārūpadhammānaṃ lakkhaṇarasādi sabhāvattho ‘‘sammādiṭṭhiṃ bhāvetī’’tyādīsu (vibha. 489; saṃ. ni. 5.3) viya. Yo
ñāyamāno hitāya bhavati, sa ñātumarahattā ñeyyattho ‘‘atthavādī dhammavādī’’tyevamādīsu (dī. ni. 1.9, 194; 3.238; ma. ni. 1.411)
viya. Yathāpāṭhaṃ bhāsito pāṭhānurūpo ‘‘cakkhu, bhikkhave, purāṇakamma’’nti (saṃ. ni. 4.146) bhagavatā vuttamato cakkhumapi
kammanti. Byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhayamānena vutto pāṭhānanurūpo . Vajjetabbaṃ kiñci apariccajitvā parisesaṃ katvā vutto
sāvasesattho ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjatī’’ti (saṃ. ni. 4.60; mahāni. 107) ca, ‘‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti
maccuno’’tyādīsu (dha. pa. 129) viya. Viparīto niravasesattho ‘‘sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca (dī. ni. 2.155; mahā.
287; netti. 114). Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā…pe… aññatra diṭṭhapadehī’’tyādi (a. ni. 7.66). Saddavaseneva vedanīyo
nītattho ‘‘rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā’’tyādīsu (saṃ. ni. 1.151, 165; mahāva. 33) viya. Sammutivasena veditabbo
neyyattho ‘‘cattārome, bhikkhave, valāhakūpamāpuggalā’’tyādīsu viya (a. ni. 4.101; pu. pa. 157). Āha ca –
‘‘Yo attho saddato ñeyyo, nītatthaṃ iti taṃ vidū;
Atthassevābhisāmaggī, neyyattho iti kathyate’’ti.
Evaṃ pabhedagate pāṭhatthe vijānātīti pāṭhatthavidū. Na saṃhīrate parapavādīhi dīgharattaṃ titthavāsenetya saṃhīro .
Bhāvanāyāgamādhigamasampannattā vattuṃ sakkotīti vattā,saṅkhepavitthāranayena hetudāharaṇādīhi avabodhayituṃ
samatthotyattho. Socayatyattānaṃ pare ceti suci, dussīlyaduddiṭṭhimalavirahitotyattho. Dussīlo hi attānamupahantunādeyyavāco ca
bhavatyapattāhārācāro iva niccāturo vejjo. Duddiṭṭhi paraṃ upahanti, nāvassaṃ nissayo ca bhavatyahivāḷagahākulo iva kamalasaṇḍo.
Ubhayavipanno sabbathāpyanupāsanīyo bhavati gūthagatamiva chavālātaṃ gūthagato viya ca kaṇhasappo. Ubhayasampanno pana suci
sabbathāpyupāsanīyo sevitabbo ca viññūhi, nirupaddavo iva ratanākaro. Nāssa maccharotya maccharo, ahīnācariyamuṭṭhītyattho.
Suttasuttānulomācariyavādaattanomatisaṅkhātassa catukkassāpariccāgī, tadatthasseva byākhyātetyattho. Atha vā

paccakkh ānum ānasaddatth āpattippabhedassa pam āṇ acatukkass āparicc āgī.
‘‘Ekaṃsavacanaṃ ekaṃ, vibhajjavacanāparaṃ;
Tatiyaṃ paṭipuccheyya, catutthaṃ pana ṭhāpaye’’ti. –
Evaṃ vuttacatukkassa vā apariccāgī; Hitussuko iti sotūnaṃ hitāyossuko, tesamavabodhanaṃ pati patthetī tyattho; So eso
sucittā piyo; Catukkassa apariccāgittā garu; Asaṃhīrattā bhāvanīyo; Desakattā vattā; Hitussukattā vacanakkhamo;
Pāṭhatthaviduttā gambhīrakathaṃ kattā; Amaccharattā no caṭṭhāne niyojakoti;
‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako’’. (a. ni. 7.37; netti. 113) –
Itiabhihito desako;
Sotā idāni abhidhīyate –
Dhammācariyagaru saddhā-paññādiguṇamaṇḍito;
Asaṭhāmāyo sotāssa, sumedho amatāmukho.
Tattha dhammagaruttā kathaṃ na paribhavati, ācariyagaruttā kathikaṃ na paribhavati, saddhāpaññādiguṇapaṭimaṇḍitattā attānaṃ
na paribhavati, asaṭhāmāyattā amatābhimukhattā ca avikkhittacitto bhavati, sumedhattā yonisomanasikarotītyattho. Vuttañhetaṃ –
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu
sammattaṃ. Katamehi pañcahi? Na kathaṃ paribhoti, na kathikaṃ paribhoti, na attānaṃ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṃ
suṇāti ekaggacitto, yoniso ca manasi karotī’’ti (a. ni. 5.151).
Taṃlakkhaṇappattattā bhāvanā bhavati savanassetyutto sotā.
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
Idāni assārambho –tattha yo ti aniyamaniddeso, tena visuddhajātikulagottādīnaṃ kilesamalavisuddhiyā, pūjārahatāya vā
akāraṇataṃ dassetvā yo koci imissā samantapāsādikāya ādigāthāya niddiṭṭhalokanāthattahetuṃ yathāvuttahetumūlena thirataraṃ acalaṃ
katvā yathāvuttahetukālaṃ accantameva pūrento avasāne yathāvuttahetuphalaṃ sampādetvā yathāvuttahetuphalappayojanaṃ sādheti,
sova paramapūjārahoti niyameti.
Ettāvatā –
Bhayasammohaduddiṭṭhi-paṇāmo nesa sabbathā;
Paññāpubbaṅgamo eso, paṇāmoti nidassito.
Tatra hetūti atidukkarāni tiṃsapāramitāsaṅkhātāni puññakammāni. Tāni hi accantadukkhena kasirena vacanapathātītānubhāvena
mahatā ussāhena karīyantīti atidukkarāni nāma. Atidukkarattā eva hi tesaṃ atidullabhaṃ loke anaññasādhāraṇaṃ nāthattasaṅkhātaṃ
phalaṃ phalanti, taṃ tattha hetuphalaṃ; hetumūlaṃ nāma yathāvuttassa hetuno nipphādanasamatthā mahākaruṇā, sā ādipaṇidhānato
paṭṭhāya ‘‘mutto mocessāmī’’tiādinā nayena yāva hetuphalappayojanā, tāva abbocchinnaṃ pavattati. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
‘‘Sakānanā sagrivarā sasāgarā,
Gatā vināsaṃ bahuso vasundharā;
Yugantakāle salilānalānile,
Na bodhisattassa mahātapā kuto’’ti.
Yāya samannāgatattā ‘‘namo mahākāruṇikassa tassā’’ ti āha. Hetukālaṃ nāma catuaṭṭhasoḷasaasaṅkhyeyyādippabhedo kālo, yaṃ
sandhāyāha ‘‘kappakoṭīhipi appameyyaṃ kāla’’ nti. Tattha accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ ‘‘māsaṃ adhīte,
divasaṃ caratī’’tiādīsu viya. Kāmañca so kālo asaṅkhyeyyavasena pameyyo viññeyyo, tathāpi kappakoṭivasena aviññeyyataṃ sandhāya
‘‘kappakoṭīhipi appameyyaṃ kāla’’nti āha. Tattha kālayatīti kālo, khipati viddhaṃsayati sattānaṃ jīvitamiti attho. Kala vikkhepe.
Tattha kappīyati saṃkappīyati sāsapapabbatādīhi upamāhi kevalaṃ saṃkappīyati, na manussadivasamāsasaṃvaccharādigaṇanāya
gaṇīyatīti kappo . Ekantiādigaṇanapathassa koṭibhūtattā koṭi, kappānaṃ koṭiyo kappakoṭiyo. Tāhipi na pamīyatīti appameyyo, taṃ
appameyyaṃ. Karonto ti nānatthattā dhātūnaṃ dānaṃ dento, sīlaṃ rakkhanto, lobhakkhandhato nikkhamanto,
attahitaparahitādibhedaṃ taṃ taṃ dhammaṃ pajānanto, vividhena vāyāmena ghaṭento vāyamanto, taṃ taṃ sattāparādhaṃ khamanto,
paṭiññāsammutiparamatthasaccāni saccāyanto, taṃ taṃ sattahitaṃ adhiṭṭhahanto, sakalalokaṃ mettāyanto, mittāmittādibhedaṃ
pakkhapātaṃ pahāya taṃ taṃ sattaṃ ajjhupekkhanto cāti attho. Khedaṃ gato ti anantappabhedaṃ mahantaṃ saṃsāradukkhaṃ
anubhavanaṭṭhena gato, sampattotyattho. Saṃsāradukkhañhi sārīrikaṃ mānasikañca sukhaṃ khedayati pātayatīti ‘‘khedo’’ti vuccati.
Lokahitāyāti idaṃ yathāvuttahetuphalappayojananidassanaṃ, ‘‘saṃsāradukkhānubhavanakāraṇanidassana’’ntipi eke –
‘‘‘Jātisaṃsāradukkhānaṃ, gantuṃ sakkopi nibbutiṃ;
Ciralliṭṭhopi saṃsāre, karuṇāyeva kevala’nti. –
Ca vutta’’nti, tamayuttaṃ. Na hi bhagavā lokahitāya saṃsāradukkhamanubhavati. Na hi kassaci dukkhānubhavanaṃ lokassa upakāraṃ
āvahati. Evaṃ panetaṃ dasseti tiṃsapāramitāpabhedaṃ hetuṃ, pāramitāphalabhūtaṃ nāthattasaṅkhātaṃ phalañca. Yathā cāha

‘‘ mamañhi, ānanda, kaly āṇ amitta ṃ ā gamma j ātidhamm ā satt ā jātiy ā parimuccant ī’’ ti ādi (sa ṃ. ni. 1.129; 5.2). Tattha bhagav ā
yathāvuttahetūhi sattānaṃ vineyyabhāvanipphādanapaññābījāni vapi, hetuphalena paripakkindriyabhāvena parinipphannavineyyabhāve
satte vinayi, saṃsāradukkhato mocayīti attho. Na evaṃ saṃsāradukkhena lokassa upakāraṃ kiñci akāsi, tasmā karonto atidukkarāni
lokahitāyāti sambandho. Imissā yojanāya sabbapaṭhamassa bodhisattassa uppattikālato paṭṭhāya bodhisattassa
nāthattasaṅkhātapāramitāhetuphalādhigamo veditabbo. Yo nāthoti hi sambandho adhippeto. Imassa panatthassa –
‘‘Yadeva paṭhamaṃ citta-muppannaṃ tava bodhaye;
Tvaṃ tadevassa lokassa, pūjike parivasittha’’. –
Iti vacanaṃ sādhakaṃ. Paṭhamacittassa pāramitābhāvo rukkhassa aṅkurato paṭṭhāya uppattiupamāya sādhetabbo. Etthāha –
‘‘khedaṃ gatoti vacanaṃ niratthakaṃ, yathāvuttanayena guṇasādhanāsambhavato’’ti? Na, antarā anivattanakabhāvadīpanato.
Dukkarāni karonto khedaṃ gato eva, na antarā khedaṃ asahanto nivattatīti dīpeti. Lokadukkhāpanayanakāmassa vā bhagavato attano
dukkhānubhavanasamatthataṃ dasseti.
‘‘Yassa kassaci varadossaṃ, yāvāhaṃ sabbasattadukkhāni;
Sabbāni sabbakālaṃ yugaṃ, padmasseva bujjhantomhī’’ti. –
Evaṃadhippāyassa attamattadukkhānubhavanasamatthatāya kāyeva kathāti atisayaṃ atthaṃ dassetīti attho. Atha vā khedaṃ gato ti
byāpāraṃ paricayaṃ gatotipi attho sambhavati. Kammādīsu sabyāpāraṃ purisaṃ disvā santi hi loke vattāro ‘‘khinnoyaṃ kamme,
khinnoyaṃ satte’’tiādi. Imissā yojanāya nāthoti iminā buddhattādhigamasiddhaṃ koṭippattaṃ nāthabhāvaṃ patvā ṭhitakālo dassitoti
veditabbo. Keci ‘‘mahākāruṇikassāti vadanto buddhabhūtassāti dassetī’’ti likhanti, taṃ na sundaraṃ viya, bodhisattakālepi
tabbohārasabbhāvato. Tasmā so ettakaṃ kālaṃ dukkarāni karonto avasāne dukkarapāramitāpāripūriyā tāsaṃ phalabhūtaṃ nāthabhāvaṃ
patvā lokahitāya byāpāraṃ gatoti ayamattho nidassito hoti. ‘‘Bodhiṃ gato’’ti vuttepi subyattaṃ hetuphalaṃ dassitaṃ hoti.
Buddhabhāvappattasseva ca nāthassa namo kato hoti visesavacanasabbhāvato, na bodhisattassa. Evaṃ santepi vinayādhikāro
idhādhippeto. So ca pabbajitakālato paṭṭhāya yāvamaraṇakālā hoti. Taṃ ativiya parittaṃ kālaṃ lajjino atisukaraṃ sīlamattaṃ ekakassa
attano hitāya attamattadukkhāpanayanādhippāyena paripūrento ko nāma idhalokaparalokātikkamasukhaṃ na gaccheyya, nanu bhagavā
sakalalokadukkhāpanayanādhippāyena kappakoṭīhipi appameyyaṃ kālaṃ karonto atidukkaranirassādaṃ khedaṃ gatoti aññāpadesena
guṇaṃ vaṇṇeti ācariyo.
Lokahitāyāti ettha lokiyati ettha dukkhanti loko, luyate vā jātijarāmaraṇadukkhehīti loko, iminā sattalokaṃ jātilokañca
saṅgaṇhāti. Tasmā tassa sattalokassa idhalokaparalokahitaṃ atikkantaparalokānaṃ vā ucchinnalokasamudayānaṃ lokānaṃ, idha
jātiloke okāsaloke vā diṭṭhadhammasukhavihārasaṅkhātañca hitaṃ sampiṇḍetvā lokassa, lokānaṃ, loke vā hitanti sarūpekadesekasesaṃ
katvā ‘‘lokahita’’miccevāha. Nātho ti sabbasattānaṃ āsayānusayacariyādhimuttibhedānurūpadhammadesanasamatthatāya ‘‘dhammaṃ
vo, bhikkhave, desessāmi…pe… taṃ suṇāthā’’ti (ma. ni. 3.420) evaṃ yācanaṭṭhenāpi nāthateti nātho. Bhikkhūnaṃ vītikkamānurūpaṃ
sikkhāpadapaññāpanena diṭṭhadhammikasamparāyikāya ca karuṇāya upagantvā tapati, suttantavasena vā tesaṃ sabbasattānaṃ
anusayite kilese karuṇāya ca paññāya ca upagantvā tapati, abhidhammavasena vā te te saṅkhāre aniccādilakkhaṇavasena upaparikkhitvā
attano kilese paññāya upecca paricchinditvā tapatīti tapanaṭṭhenāpi nāthateti nātho. Sadevake loke appaṭipuggalattā kenaci
appaṭihatadhammadesanattā paramacittissariyappavattito ca issariyaṭṭhenāpi nāthateti nātho. ‘‘Dhammiyā kathāya sandassesi
samādapesi samuttejesi sampahaṃsesī’’ti (mahāva. 90) vacanato sampahaṃsanasaṅkhātena āsīsaṭṭhena, paṇidhānato paṭṭhāya ‘‘kathaṃ
nāmāhaṃ mutto mocayissāmī’’tiādinā nayena āsīsaṭṭhena vā nāthateti nāthoti veditabbo, sammāsambuddho. Catūhipi nāthaṅgehi
catuvesārajjacatupaṭisambhidādayo sabbepi buddhaguṇā yojetabbā, ativitthārikabhayā pana na yojitā.
Namo ti paramatthato buddhaguṇabahumānapabbhārā cittanati, cittanatippabhavā ca vacīkāyanati. Atthu meti pāṭhasesena
sambandho. Mahākāruṇikassāti ettha sabbasattavisayattā mahussāhappabhavattā ca mahatī karuṇā mahākaruṇā . Tattha paṇidhānato
paṭṭhāya yāvaanupādisesanibbānapurappavesā niyuttoti mahākāruṇiko, bhagavā. Ettha ca mahākāruṇikassāti iminā
yathāvuttahetumūlaṃ dasseti. Nikkaruṇo hi paradukkhesu udāsino buddhatthāya paṇidhānamattampi atibhāriyanti maññanto
appameyyaṃ kālaṃ atidukkaraṃ hetuṃ pūretvā nāthattasaṅkhātaṃ hetuphalappayojanabhūtaṃ lokahitaṃ kathaṃ karissati. Tasmā
sabbaguṇamūlabhūtattā mahākaruṇāguṇameva vaṇṇento ‘‘namo mahākāruṇikassā’’ti āha. Ettāvatā hetuanurūpaṃ phalaṃ, phalānurūpo
hetu, dvinnampi anurūpaṃ mūlaṃ, tiṇṇampi anurūpaṃ payojananti ayamattho dassito hoti.
Evaṃ acchariyapuriso, nātho nāthaguṇe ṭhito;
Namoraho anāthassa, nāthamānassa sampadaṃ.
Ettha siyā ‘‘anekesu bhagavato guṇesu vijjamānesu kasmā ‘mahākāruṇikassā’ti ekameva gahita’’nti? Uccate –
Dosahīnassa satthassa, codanā tu na vijjate;
Dosayuttamasatthañca, tasmā codanā apattakāti.
Na mayā codanā katā, kintu pucchā eva katā. Apica –
‘‘Phalaṃ satipi rukkheḍḍhe, na patatyavikampite;
Codanā yā’tthu satthānaṃ, pucchanātyatthaphalaṃ mahatā.
‘‘Nabhottuṃ kurute sammā, gahituṃ nāḍḍhate ghaṭaṃ;
Akkhepe hi kate tadi -cchiss āṇā buddhibandhana ṃ.

‘‘ Yath ā himapado paddho, pabuddho gandhalimpiy ā;
Bhinnatthaviramassevaṃ, satthakatātthalimpiyā’’ti. –
Evaṃ cekaṃ –
Sammāpi codanā taṃ khalu, guravo vivākyā vivaddha;
Yatisissā āghaṭṭitāti-vākyenābhyadhikaṃ gopaya.
Saravatī āceraṃ kiliṭṭhā, tadicchissajitāttānaṃ;
Jayatyattānamācero, sadassasseva sārathīti. –
Atroccate –
Yassa hi vākyasahassaṃ, vākye vākye satañca jivhā;
Nāmaṃ dasabalaguṇapadesaṃ, vattuṃ kappenapi na sakkā.
Yathā –
Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassāti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 2.425; udā. aṭṭha. 53; cariyā. aṭṭha. nidānakathā) –
Cottattā na sakkā bhagavataṃ guṇānamavasesābhidhātuṃ.
Apica –
Yathā tvaṃ sattānaṃ, dasabala tathā ñāṇakaruṇā;
Guṇadvandaṃ seṭṭhaṃ, tava guṇagaṇā nāma tiguṇāti. –
Sabbaguṇaseṭṭhattā mūlattā ca ekameva vuttaṃ. Atha vā ‘‘chasu asādhāraṇañāṇesu aññatarattā taggahaṇena sesāpi gahitāva
sahacaraṇalakkhaṇenā’’ti ca vadanti. Visesato panettha abhidhammassa kevalaṃ paññāvisayattā abhidhammaṭṭhakathārambhe
ācariyena ‘‘karuṇā viya sattesu, paññā yassa mahesino’’ti paññāguṇo vaṇṇito tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
āsayānusayacaayādhimuttibhedānurūpaparicchindanapaññāya, sattesu mahākaruṇāya ca adhikārattā. Suttantaṭṭhakathārambhe
‘‘karuṇāsītalahadayaṃ, paññāpajjotavihatamohatama’’nti bhagavato ubhopi paññākaruṇāguṇā vaṇṇitā. Idha pana vinaye
āsayādinirapekkhaṃ kevalaṃ karuṇāya pākatikasattenāpi asotabbārahaṃ suṇanto, apucchitabbārahaṃ pucchanto, avattabbārahañca
vadanto sikkhāpadaṃ paññapesīti karuṇāguṇoyeveko vaṇṇitoti veditabbo.
Paññādayā attaparatthahetū,
Tadanvayā sabbaguṇā jinassa;
Ubho guṇā te guṇasāgarassa,
Vuttā idhācariyavarena tasmā.
Ettāvatā aṭṭhakathādigāthā,
Samāsato vuttapadatthasobhā;
Ayampi vitthāranayoti cāhaṃ,
Uddhaṃ ito te paṭisaṃkhipāmi.
Dutiyagāthāya asambudha nti dhammānaṃ yathāsabhāvaṃ abujjhanto. Buddhanisevita nti buddhānubuddhapaccekabuddhehi
gocarabhāvanāsevanāhi yathārahaṃ nisevitaṃ. Bhavā bhava nti vattamānabhavato aññaṃ bhavaṃ gacchati upagacchati, paṭipajjatīti
attho. Atha vā bhavo ti sassatadiṭṭhi. Tassa paṭipakkhattā abhavo ti ucchedadiṭṭhi. Bhavo ti vā vuddhi. Abhavo ti hāni. Bhavo ti vā
duggati. Abhavo ti sugati. ‘‘Appamāṇā dhammā, asekkhā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 13, 11) viya hi vuddhiatthattā akārassa.
Bhāvayatīti bhavo, jāti. Bhavatīti vā bhavo . Savikārā bahuvidhakhandhuppatti dīpitā. Abhavo ti vināso, jātibhāvaṃ maraṇabhāvañca
gacchatīti vuttaṃ hoti. Ettha arahantānaṃ maraṇampi khaṇikavasena gahetabbaṃ. Bhavesu abhavo bhavābhavo, taṃ bhavābhavaṃ,
bhavesu abhāvapaññattiṃ gacchatīti attho. Jīvaloko ti sattaloko, saṅkhāralokaokāsalokānaṃ bhavābhavagamanāsambhavato sattalokaṃ
jīvalokoti viseseti. Avijjādikilesajālaviddhaṃsino ti ettha navapi lokuttaradhammā saṅgahaṃ gacchanti. Apacayagāmitā hi
catumaggadhammassa odhiso avijjādikilesajālaviddhaṃso, so assa atthi, tadārammaṇaṃ hutvā tattha sahāyabhāvūpagamanena
nibbānassāpi. Yathāha ‘‘yo kho, āvuso, rāgakkhayo…pe… idaṃ vuccati nibbāna’’nti. Arahattassāpi tathā
rāgādikkhayavacanasabbhāvato. Phalasāmaññena tiṇṇampi phalānaṃ atthīti navavidhopesa ‘‘avijjādikilesajālaviddhaṃsī’’ti vuccati.
Atha vā sahacaraṇalakkhaṇakaāraṇatāya paṭipakkhagocaraggahaṇatā. Anabhihitopi hi dhammassa tatrābhihitova bujjhitabbo iti
vacanato kāraṇagocaraggahaṇena cattāripi phalāni gahitāni. Narakādīsu apatamānaṃ dhāreti sugatiyaṃ uppādanenāti dhammo . Puna
sugatimhi ajananakārī akusaladhamme nivāretvā poseti pavatteti vaḍḍhetīti dhammo. So pana kāmarūpārūpabhedato tividho
accantasukhāvahanato, tatopi uttamattā dhammavaro .
Etthāha – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsarita’nti
(dī. ni. 2.155; mahāva. 287) vacanato catusaccadhammaṃ asambudhaṃ bhavā bhavaṃ gacchati jīvalokoti siddhaṃ. Tasmā yaṃ

asambudha ṃ gacchati, tasseva ‘‘ tass ā’’ ti ante ta ṃniddesena niyamanato catusaccadhammopi avijj ādikilesaj ālaviddha ṃsī
dhammavaroti cāpajjati. Aññathā ‘‘namo avijjādikilesajālaviddhaṃsino dhammavarassa tassā’’ti taṃniddesena samānavibhattikaraṇaṃ
na yujjati atippasaṅganiyamanato, ‘‘avijjādikilesajālaviddhaṃsino dhammavarassā’’ti vacanaṃ visesanavacanaṃ. Tasmā
dukkhasamudayasaccānaṃ tabbhāvappasaṅgo natthīti ce? Na, taṃniddesena samānavibhattiṭṭhāne avisesitattā. Api ca
maggasaccanirodhasaccesu phalānaṃ apariyāpannattā nava lokuttaradhammā saṅgahitāti vacanavirodho, phalānaṃ asaṅgahe
verañjakaṇḍavaṇṇanāyaṃ na kevalaṃ ariyamaggo ceva nibbānañca, api ca ariyaphaladhammehi saddhiṃ pariyattidhammopi.
Vuttañhetaṃ ‘‘rāgavirāgamanejamasokaṃ…pe… dhammamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti (vi. va. 887) vacanavirodho cāti
pubbāparaviruddhā esā gāthā sāsanaviruddhā cā’’ti? Vuccate –sabbametamayuttaṃ vuttagāthatthājānanato. Ettha hi ācariyena
pavattipavattihetuvisayavibhāgo ca dassito. Kathaṃ? Tattha asambudha nti asambodho, so atthato avijjā, tāya ca taṇhupādānāni
gahitāni, tayopi te dhammā samudayasaccaṃ, bhavābhavanti ettha dukkhasaccaṃ vuttaṃ. Sugatiduggatippabhedo hi bhavo atthato
pañcupādānakkhandhā honti. ‘‘Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (mahāva. 1) vacanato dukkhappavatti
pavatti nāma, dukkhasamudayo pavattihetu nāma, avijjāsaṅkhātassa ca pavattihetussa aggahitaggahaṇena nirodhamaggasaccadvayaṃ
visayo nāma. Vuttañhetaṃ ‘‘tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇa’’nti (vibha.
226).
Ettha ca nirodhasaccaṃ buddhena gocarāsevanāya āsevitaṃ, maggasaccaṃ bhāvanāsevanāya. Ettāvatā asambudhaṃ
buddhanisevitaṃ yanti upayogappatto yo visayo nirodho ca maggo ca, tassa yathāvuttāvijjādikilesajālattayaviddhaṃsino namo
dhammavarassāti ayaṃ gāthāya attho. Pariyattidhammopi kilesaviddhaṃsanassa suttantanayena upanissayapaccayattā
kilesaviddhaṃsanasīlatāya ‘‘avijjādikilesajālaviddhaṃsī’’ti vattuṃ sambhavati. Evañhi sati rāgavirāgāti gāthattho, so dhammaṃ
deseti…pe… brahmacariyaṃ pakāsetīti suttattho ca asesato gahito hoti. Atha vā imāya gāthāya kevalaṃ pariyattidhammova gahito hoti,
yaṃ sandhāyāha ‘‘so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… brahmacariyaṃ pakāsetī’’ti (dī. ni. 1.190; pārā. 1), tampi asambudhaṃ
buddheheva nisevitaṃ gocarāsevanāya anaññanisevitaṃ. Yathāha ‘‘bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā
bhagavaṃpaṭisaraṇā…pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti (saṃ. ni. 2.146).
Tatiyagāthāya sīlādayo kiñcāpi lokiyalokuttarā yathāsambhavaṃ labbhanti, tathāpi ante ‘‘ariyasaṅgha’’nti vacanato sīlādayo
cattāro dhammakkhandhā lokuttarāva. Ettha ca ‘‘sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇappabhutīhī’’ti vattabbe sarūpekasesaṃ katvā
‘‘vimuttiñāṇappabhutīhī’’ ti vuttaṃ. Ettha ca kiñcāpi vimuttīti phaladhammāva sutte adhippetā, tathāpi ‘‘maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ
paccavekkhati. Pahīne kilese paccavekkhati. Phalaṃ paccavekkhati. Nibbānaṃ paccavekkhatī’’ti (paṭṭhā. 1.1.410) vacanato
maggādipaccavekkhaṇañāṇaṃ vimuttiñāṇanti veditabbaṃ. Vimutti vimokkho khayoti hi atthato ekaṃ. ‘‘Khaye ñāṇaṃ anuppāde
ñāṇanti (dha. sa. dukamātikā 142; dī. ni. 3.304) ettha khayo nāma maggo, rāgakkhayo dosakkhayoti phalanibbānānaṃ adhivacana’’nti
sutte āgatameva. Pahīnakilesānaṃ khayo pākatiko khayo eva. Pabhuti -saddena tisso vijjā cha abhiññā catasso paṭisambhidāti
evamādayo guṇā saṅgahitā. Samannāgamaṭṭhena aparihīnaṭṭhena ca yutto. Khettaṃ janānaṃ kusalatthikāna nti ‘‘anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassā’’ti suttato kusalassa viruhanaṭṭhānattā, suttantanayena upanissayapaccayattā ca kāmaṃ kusalassa khettaṃ hoti
saṅgho, na kusalatthikānaṃ janānaṃ. Tasmā na yujjatīti ce? Na, suttatthasambhavato. Sutte ‘‘anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti
(saṃ. ni. 4.341) hi vuttaṃ. Kassa lokassa? Puññatthikassa khettaṃ saṅgho, puññupanissayattā puññakkhettaṃ hoti saṅgho,
kusalatthikānanti ca vuccanti. Lokepi hi devadattassa khettaṃ yaññadattassa khettaṃ sāliyavupanissayattā sālikhettaṃ yavakhettanti ca
vuccati. Ariyasaṅgha nti vigatakilesattā ariyaṃ parisuddhaṃ ariyānaṃ, ariyabhāvaṃ vā pattaṃ sīladiṭṭhisāmaññena saṅghatattā
saṅghaṃ. ‘‘Ariya-saddena sammutisaṅghaṃ nivāretī’’ti keci likhanti, taṃ na sundaraṃ vimuttiñāṇaguṇaggahaṇena visesitattā. Sirasāti
iminā kāmaṃ kāyanatiṃ dasseti, tathāpi uttamasaṅghe guṇagāravena uttamaṅgameva niddisanto ‘‘sirasā namāmī’’tyāha. Sirassa pana
uttamatā uttamānaṃ cakkhusotindriyānaṃ nissayattā, tesaṃ uttamatā ca dassanānuttariyasavanānuttariyahetutāya veditabbā. Etthāha –
anusandhikusalo
‘‘Upogghāto padañceva, padattho padaviggaho;
Codanāpratyavajjānaṃ, byākhyā tantassa chabbidhā’’ti. –
Evamavatvā kasmā ratanattayapaṇāmaṃ paṭhamaṃ vuttanti? Vuccate – satācārattā. Ācāro kiresa sappurisānaṃ, yadidaṃ
saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapūjāvidhānaṃ. Tasmā ‘‘satācārato bhaṭṭhā mā mayaṃ homā’’ti karīyati, catugambhīrabhāvayuttañca
vinayapiṭakaṃ saṃvaṇṇetukāmassa mahāsamuddaṃ ogāhantassa viya paññāveyyattiyasamannāgatassāpi mahantaṃ bhayaṃ hoti,
bhayakkhayāvahañcetaṃ ratanattayaguṇānussaraṇajanitaṃ paṇāmapūjāvidhānaṃ. Yathāha ‘‘evaṃ buddhaṃ sarantāna’’ntiādi (saṃ. ni.
1.249). Apicācariyo satthupūjāvidhānena asatthari satthābhinivesassa lokassa yathābhūtaṃ satthari eva sammāsambuddhe
satthusambhāvanaṃ uppādeti, asatthari satthusambhāvanaṃ pariccajāpeti, ‘‘tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ attano dahatī’’ti
vuttadosaṃ pariharati. Antarāyabahulattā khandhasantatiyā vippakatāya vinayasaṃvaṇṇanāya attano āyuvaṇṇasukhabalānaṃ
parikkhayasambhavāsaṅkāya ‘‘abhivādanasīlissa…pe… āyu vaṇṇo sukhaṃ bala’’nti (dha. pa. 109) vuttānisaṃse yāva
saṃvaṇṇanāpariyosānā pattheti. Api cettha buddhassa bhagavato paṇāmapūjāvidhānaṃ sammāsambuddhabhāvādhigamatthaṃ
buddhayānaṃpaṭipajjantānaṃ ussāhaṃ janeti. Lokiyalokuttarabhedassa, lokuttarasseva vā saddhammassa pūjāvidhānaṃ
paccekabuddhabhāvādhigamatthaṃ paccekabuddhayānaṃpaṭipajjantānaṃ ussāhaṃ janeti. Saddhammapaṭivedhamattābhilāsino hi te.
Paramatthasaṅghapūjāvidhānaṃ paramatthasaṅghabhāvādhigamatthaṃ sāvakayānaṃpaṭipajjantānaṃ ussāhaṃ janeti, maṅgalādīni vā
sātthāni anantarāyāni ciraṭṭhitikāni bahumatāni ca bhavantīti evaṃladdhikānaṃ cittaparitosanatthaṃ ‘‘pūjā ca pūjaneyyāna’’nti
bhagavatā pasatthamaṅgalaṃ karoti. Vuccate ca –
‘‘Maṅgalaṃ bhagavā buddho, dhammo saṅgho ca maṅgalaṃ;
Maṅgalādīni sātthāni, sīghaṃ sijjhanti sabbaso.
‘‘Satthu pūjāvidhānena, evamādī bahū guṇe;
Labhatīti vijānanto, satthupūjāparo siyā’’ti.
Ettha ca satthupadhānattā dhammasaṅghānaṃ pūjāvidhānaṃ satthupūjāvidhānamicceva daṭṭhabbaṃ sāsanato lokato ca. Tenetaṃ

vuccati –
‘‘Satthā’’ti dhammo sugatena vutto;
Nibbānakāle yamato sa satthā;
Suvatthigāthāsu ‘‘tathāgato’’ti;
Saṅgho ca vutto yamato sa satthā.
Kiñca bhiyyo –
Dhammakāyo yato satthā, dhammo satthā tato mato;
Dhammaṭṭhito so saṅgho ca, satthusaṅkhyaṃ nigacchati.
Santi hi loke vattāro kosagataṃ asiṃ gahetvā ṭhitaṃ purisaṃ visuṃ aparāmasitvā ‘‘asiṃ gahetvā ṭhito eso’’ti. Tenevāha
cāriyamātraccevā –
‘‘Namatthu buddharatnāya, dhammaratnāya te namo;
Namatthu saṅgharatnāya, tiratnasamavānayī’’ti.
Apica sabbadhammesu appaṭihatañāṇanimittānuttaravimokkhapātubhāvābhisaṅkhātaṃ khandhasantānamupādāya ‘‘buddho’’ti
yadi paññāpiyati, dhammo paṇāmārahoti kā eva kathā, saṅgho ca ‘‘saṅghe gotami dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi
saṅgho cā’’ti vuttattā bhājananti dīpeti. Atha vā ‘‘buddhasubodhito dhammo ācariyaparamparāya suvaṇṇabhājane pakkhittatelamiva
aparihāpetvā yāvajjatanā ābhatattā eva mādisānampi sotadvāramanuppatto’’ti saṅghassa ācariyo atīva ādarena paṇāmaṃ karoti ‘‘sirasā
namāmī’’ti.
Evaṃ anekavidhaṃ paṇāmappayojanaṃ vadanti, ācariyena pana adhippetappayojanaṃ attanā eva vuttaṃ
‘‘iccevamaccantanamassaneyya’’ntiādinā catutthagāthāya. Icceva nti ettha iti-saddo ratanattayapūjāvidhānaparisamattattho. Yadi
evaṃ yathāvihitamattameva pūjāvidhānaṃ arahati ratanattayaṃ, na tato uddhanti āpajjatīti aniṭṭhappasaṅganivāraṇatthaṃ
‘‘evamaccantanamassaneyya’’nti āha. Tattha evanti iminā yathāvuttavidhiṃ dasseti. Yathāvuttena vidhinā, aññena vā tādisena
accantameva muhuttamapi aṭṭhatvā abhikkhaṇaṃ nirantaraṃ niyamena namassanārahaṃ namassamānassa hitamahapphalakaraṇatoti
attho. Evaṃvidhaṃ dullabhaṭṭhena mahapphalaṭṭhena ca siddhaṃ ratanabhāvaṃ ratanattayaṃ namassamāno yaṃ puññābhisandaṃ
alatthaṃ alabhiṃ. Akusalamalaṃ tadaṅgādippahānena punātīti puññaṃ. Kilesadarathappaṭippassaddhiyā sītalattā cittaṃ abhisandetīti
abhisando. Puññañca taṃ abhisando cāti puññābhisando, taṃ puññābhisandaṃ. Gaṇṭhipade pana ‘‘puññamahattaṃ’’nti bhaṇanti,
‘‘vipula’’nti vacanato so attho na yujjatīti ācariyo. Atha vā puññānaṃ abhisando puññābhisando, taṃ puññābhisandaṃ. Sanda
savaneti dhātu. Tasmā puññasotaṃ puññussayanti attho yujjati, taṃ pana vipulaṃ, na parittanti dassitaṃ vipula -saddena.
Pañcamagāthā yasmiṃvinayapiṭake pāḷito ca atthato ca anūnaṃ lajjīpuggalesu pavattanaṭṭhena ṭhite sakalaṃ tividhampi sāsanaṃ
tesveva puggalesu patiṭṭhitaṃhoti. Kassa sāsananti ce? Aṭṭhitassa bhagavato. Bhagavā hi ṭhitihetubhūtāya ucchedadiṭṭhiyā abhāvena
aṭṭhitoti vuccati. Ucchedadiṭṭhiko hi paraloke nirapekkho kevalaṃ kāmasukhallikānuyogamanuyuñjanto tiṭṭhati, na paralokahitāni
puññāni kattuṃ byāvaṭo hoti, sassatadiṭṭhiko tāni kattuṃ āyūhati. Bhagavā pana tathā atiṭṭhanto anāyūhanto majjhimaṃ paṭipadaṃ
paṭipajjanto sayañca oghaṃ tari, pare ca tāresi. Yathāha ‘‘appatiṭṭhaṃ khvāhaṃ, āvuso, anāyūhaṃ oghamatari’’nti (saṃ. ni. 1.1).
Catubrahmavihāravasena sattesu suṭṭhu sammā ca ṭhitassāti atthavasena vā susaṇṭhitassa . Susaṇṭhitattā hesa kevalaṃ sattānaṃ
dukkhaṃ apanetukāmo hitaṃ upasaṃharitukāmo sampattiyā ca pamodito apakkhapatito ca hutvā vinayaṃ deseti, tasmā imasmiṃ
vinayasaṃvaṇṇanādhikāre sāruppāya thutiyā thomento āha ‘‘susaṇṭhitassā’’ti. Gaṇṭhipade pana ‘‘manāpiye ca kho, bhikkhave,
kammavipāke paccupaṭṭhite’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.35; ma. ni. aṭṭha. 2.386) suttassa, ‘‘susaṇṭhānā surūpatā’’ti (khu. pā. 8.11) suttassa ca
vasena susaṇṭhitassāti attho vutto, so adhippetādhikārānurūpo na hoti. Amissa nti kiṃ vinayaṃ amissaṃ, udāhu pubbācariyānubhāvanti?
Nobhayampi. Amiss ā eva hi vinayaṭṭhakathā. Tasmā bhāvanapuṃsakavasena amissaṃ taṃ vaṇṇayissanti sambandho.
Pubbācariyānubhāva nti aṭṭhakathā ‘‘yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsū’’ti vacanato tesaṃ ānubhāvo nāma hoti. Kiñci apubbaṃ disvā
santi hi loke vattāro ‘‘kassesa ānubhāvo’’ti. Atha vā bhagavato adhippāyaṃ anugantvā taṃtaṃpāṭhe atthaṃ bhāvayati vibhāvayati,
tassa tassa vā atthassa bhāvanā vibhāvanāti ānubhāvo vuccati aṭṭhakathā.
Pubbācariyānubhāve sati kiṃ puna taṃ vaṇṇayissanti iminā ārambhenāti tato vuccanti chaṭṭhasattamaṭṭhamanavamagāthāyo.
Tattha ariyamaggañāṇambunā niddhotamalattā visuddhavijjehi, teneva niddhotāsavattā visuddhapaṭisambhidehi,
visuddhapaṭisambhidattā ca saddhammasaṃvaṇṇanakovidehīti yojanā veditabbā. Keci ‘‘pubbācariyāti vutte lokācariyāpi, sāsane
rāhulācariyādayopi saṅgayhanti, te apanetuṃ kāmañcātiādi vutta’’nti vadanti. ‘‘Taṃ vaṇṇayissa’’nti vuttattā pubbaṭṭhakathāya
ūnabhāvo dassitoti ce? Na, cittehi nayehi saṃvaṇṇitoti dassetuṃ ‘‘kāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Saddhammaṃ saṃvaṇṇetuṃ kovidehi, tāya
saṃvaṇṇanāya vā kovidehi saddhammasaṃvaṇṇanakovidehi.
Sallekhiye ti kilesajātaṃ bāhullaṃ vā sallikhati tanuṃ karotīti sallekho, sallekhassa bhāvo sallekhiyaṃ, tasmiṃ sallekhiye.
Nosulabhūpamehīti asulabhūpamehi. Mahāvihārassāti mahāvihāravaṃsassa. Paññāya accuggataṭṭhena dhajo upamā etesanti
dhajūpamā, tehi dhajūpamehi. Sambuddhavaraṃ anuayehi anugatehi sambuddhavaranvayehi, buddhādhippāyānugehīti adhippāyo.
Idha vara-saddo ‘‘sāmaṃ saccāni buddhattā sambuddho’’ti vacanato paccekabuddhāpi saṅgayhanti. Tasmā te apanetuṃ vutto.
Aṭṭhakathāya ūnabhāvaṃ dassetvā idāni attano karaṇavisesaṃ tassa payojanañca dassetuṃ ‘‘saṃvaṇṇanā’’tiādimāha. Na kiñci
atthaṃ abhisambhuṇātīti kiñci payojanaṃ phalaṃ hitaṃ na sādhetīti attho ‘‘na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhotī’’tiādīsu
(pārā. 538) viya. Ajjhesanaṃ buddhasirivhayassāti iminā yasmā sahampatibrahmunā ajjhiṭṭhena dhammo desito bhagavatā,
sāriputtassa ajjhesanaṃ nissāya vinayo paññatto, tasmā ayampi ācariyo taṃ ācariyavattaṃ pūjento imaṃ saṃvaṇṇanaṃ

buddhasirittherassa yācanaṃ nissāya akāsīti dasseti. Samanussaranto ti tassābhāvaṃ dīpeti ādarañca.
Tato paraṃ dve gāthāyo kattabbavidhidassanatthaṃ vuttā. Tena tāsu aṭṭhakathāsu vuttavinicchayapaccayavimatiṃ vinodeti,
ekaṭṭhakathāya kusalassa vā ‘‘ayaṃ nayo aṭṭhakathāyaṃ natthī’’ti paṭikkhepaṃ nivāreti, ayuttatthapariccāgena tattha abhiniviṭṭhānaṃ
abhinivesaṃ pariccajāpeti, theravādadassanena vinayavinicchayaṃ pati vinayadharānaṃ kāraṇopapattito uhāpohakkamaṃ dasseti,
ayuttattheravādapaṭikkhepena puggalappamāṇataṃ paṭikkhipatīti ime cānisaṃsā kattabbavidhidassanena dassitā honti. Saṃvaṇṇanaṃ
tañca samārabhanto tassā saṃvaṇṇanāya mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ katvā samārabhissaṃ, mahāpaccariyampi yo vutto vinicchayo,
tatheva kurundīnāmādīsu loke vissutāsu aṭṭhakathāsu ca yo vutto vinicchayo, tatopi vinicchayato mahāaṭṭhakathānayena, vinayayuttiyā
vā yuttamatthaṃ tassa sarīrassa alaṅkāraṃ viya gaṇhanto samārabhissaṃ. Kiṃ saṃvaṇṇanameva, na aññanti dassanatthaṃ puna
saṃvaṇṇanāggahaṇaṃ. Atha vā antogadhattheravādaṃ saṃvaṇṇanaṃ katvā samārabhissanti yojanā veditabbā. Theravādā hi
bahiaṭṭhakathāya vicaranti. Ettha ādi-saddena cūḷapaccariandhakaariyaṭṭhakathāpannavārādayopi saṅgahitā. Tattha paccarīnāma
sīhaḷabhāsāya uḷumpaṃ kira, tasmiṃ nisīditvā katattā tameva nāmaṃ jātaṃ. Kurundīvallivihāro nāma atthi, tattha katattā kurundī
nāma jātā.
Samma samārabhissa nti kattabbavidhānaṃ sajjetvā ahaṃ ṭhito, tasmā taṃ me nisāmentūti gāthāya taṃ saṃvaṇṇanaṃ me
mama, mayā vā vuccamānanti pāṭhaseso. Nisāmentu passantu paññācakkhunā suṇantu vā saddhāvīriyapītipāmojjābhisaṅkhārena
saṅkharitvā pūjayantā sakkaccaṃ dhammaṃ. Kassa dhammaṃ? Dhammappadīpassa tathāgatassa . Kiṃ dasseti? Padīpaṭṭhāniyo hi
dhammo hitāhitappakāsanato, padīpadharaṭṭhāniyo dhammadharo tathāgato, tasmā parinibbutepi tasmiṃ tathāgate tattha sokaṃ akatvā
sakkacca dhammaṃ paṭimānayantā nisāmentūti dasseti. Atha vā ‘‘dhammakāyā tathāgatā’’ti (dī. ni. 3.118) vacanato dhammo ca so
padīpo cāti dhammappadīpo, bhagavā.
Yo dhammavinayo yathā buddhena vutto, so tatheva buddhaputtehi sāvakehi ñāto avabuddho, yehi tesaṃbuddhaputtānaṃ matiṃ
adhippāyaṃ accajantāniravasesaṃ gaṇhantā. Pure ti purā, porāṇattherā vā. Aṭṭhakathāti aṭṭhakathāyo, upayogabahuvacanaṃ.
Yaṃ atthajātaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ sabbampi pamādalekhakānaṃ pamādalekhamattaṃ vajjayitvā. Kiṃ sabbesampi
pamāṇaṃ? Na, kintu sikkhāsu sagāravānaṃ idha vinayamhi paṇḍitānaṃ, mahāaṭṭhakathāyaṃ pana saccepi alikepi dukkaṭameva vuttaṃ,
taṃ pamādalekhanti veditabbaṃ. Pamādalekhaṃ vajjayitvā pamāṇaṃ hessatīti sambandho.
Tato cāti aṭṭhakathāsu vuttaatthajātato tantikkamaṃpāḷikkamaṃ. Suttantā suttāvayavā. Antoti hidaṃ
abbhantarāvayavasambhāvanādīsu dissati. Suttantesu bhavā suttantikā, tesaṃ suttantikānaṃ,suttantaganthesu āgatavacanānanti attho.
Atha vā amīyatīti anto, sādhīyatīti adhippāyo. Kena sādhīyati? Suttena, suttassa anto suttanto, ko so? So so atthavikappo, tasmiṃ
suttante niyuttāni vacanāni suttantikāni. Tesaṃ suttantikānaṃvacanānamatthaṃ. Tassa tassa āgamasuttassa
abhidhammavinayasuttassa cānurūpaṃ paridīpayantī, ayaṃ tāvettha samāsato atthavibhāvanā – ‘‘itipi so bhagavā’’tiādīnaṃ (saṃ. ni.
2.41; 5.479; a. ni. 6.10; pārā. 1) suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ āgamasuttantānurūpaṃ. ‘‘Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā
akusalaṃ siyā abyākata’’nti (cūḷava. 220) evamādīnaṃ abhidhammasuttantikānaṃ vacanānamatthaṃ abhidhammasuttantānurūpanti
evamādi. Hessatīti bhavissati, karīyissatīti adhippāyo. Vaṇṇanāpīti ettha api-saddo sampiṇḍanattho, so tasmāti padena yojetabbo.
Kathaṃ? Paṇḍitānaṃ pamāṇattāpi vitthāramaggassa samāsitattāpi vinicchayassa asesitattāpi tantikkamassa avokkamitattāpi
suttantikavacanānaṃ suttantaṭṭhakathānurūpaṃ dīpanatopi tasmāpi sakkaccaṃ anusikkhitabbāti. Ettha ‘‘tantikkamaṃ avokkamitvā’’ti
vacanena siddhepi ‘‘aṭṭhakathācariyā verañjakaṇḍādīsu ‘suttantikānaṃ bhāro’ti gatā, mayaṃ pana vatvāva gamissāmā’’ti dassetuṃ
‘‘suttantikāna’’nti vuttaṃ kira.
Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Bāhiranidānakathāvaṇṇanā
Tadaṅgavinayādibhedena vinayassabahuttā vinayo tāva vavatthapetabbo. ‘‘Buddhena dhammo vinayo ca vutto’’ti pubbe vuttattā
idāni ‘‘vuttaṃ yenā’’ti na vattabbanti ce? Tassa evamādivacanaṃ sandhāya vuttanti sambandho. Dhāritaṃ yena cābhataṃ.
Yatthappatiṭṭhitañceta nti vacanaṃ sakalampi vinayapiṭakaṃ sandhāya vuttaṃ. Attapaccakkhavacanaṃ na hotīti āhacca bhāsitaṃ
na hotīti adhippāyo. Na hi bhagavato atītādīsu appaccakkhaṃ kiñci atthi. Yadi attapaccakkhavacanaṃ na hoti, padasodhammāpattiṃ na
janeyy āti ce? Na, sāvakabhāsitassapi padasodhammāpattijananato. Niyamābhāvā atippasaṅgoti ce? Na,
padasodhammasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘saṅgītittayaṃ āruḷho’’ti visesitattā. Tathā aṭṭhakathāyampi saṅgītiṃ āruḷhattā ‘‘khandhānañca
paṭipāṭi…pe… saṃsāroti pavuccatī’’ti (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; vibha. aṭṭha. 226 saṅkhārapadaniddesa) evamādivacanaṃ, yañca
saṅgītiāruḷhakkamānugataṃ, taṃ padasodhammāpattiṃ janetīti āyasmā upatisso.
Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā
Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cāti ettha ca -saddo atirekattho, tena aññāpi atthīti dīpeti. Tampi sālavanaṃ upagantvā mittasuhajje
apaloketvā nivattanato upavattana nti pākaṭaṃ jātaṃ kira. Yamakasālāna nti ekā kira sālapanti sīsabhāge, ekā pādabhāge. Tatrāpi eko
taruṇasālo sīsabhāgassa āsanne hoti, eko pādabhāgassa, mūlakhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānantipi vuttaṃ.
Anupādisesāya nibbānadhātuyāti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ ‘‘katakicco pītija hāsa ceto
averamukhenābhatakuṇḍalenā’’tiādīsu viya. Parinibbāne parinibbānahetu, tasmiṃ ṭhāne vā mā socittha cittena, mā paridevittha vācāya
‘‘paridevanaṃ vilāpa’’nti vacanato. Mahāsamaṇenāti nissakkatthe karaṇavacanaṃ. Sūriyaṃ’sūbhi paṭukarā’bhā’riṇassa tāṇā ityatreva.
Yañca bhagavato anuggahaṃ, tassa anuggahassāti ācariyā. Ekacce pana ‘‘yaṃ yasmā ahaṃ anuggahito’’ti vadanti. Nibbasanānīti
niṭṭhitavasanakiccāni, mayā paribhuñjitvā apanītāni. Yadi suyuttāni dhāressasīti pucchati, kavacasadisāni sāṇāni. Issariyasadisā nava
anupubbavih ārādayo. A ṭṭ ha sam āpattiyo nirodhasam āpatti ca pa ṭil ābhakkamena ‘‘anupubbavih ārā’’ti vutt ā.

An āgate sannika ṭṭ he, tath ātīte cirantane;
Kāladvayepi kavīhi, purāsaddo payujjate.
Satthusāsanameva pariyatti satthusāsanapariyatti, sā suttageyyādivasena navaṅgā. Tipiṭakameva sabbapariyattippabhedaṃ
dhārentīti tipiṭakasabbapariyattippabhedadharā. ‘‘Vinā na sakkā’’ti na vattabbaṃ ‘‘tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare’’ti vuttattā,
evaṃ santepi atthi viseso tehi sammukhāpi asammukhāpi sutaṃ, therena pana asammukhāpaṭiggahitaṃ nāma natthīti. Na vāya nti ettha
vāti vibhāsā, aññāsipi na aññāsipīti attho. Tatra uccinane. Bahusaddo vipullattho ‘‘anantapāraṃ bahu veditabbamitya’’treva. Pubbe
‘‘tipiṭakasabbapaayattippabhedadhare’’ti vuttattā ‘‘bahu cānena…pe… pariyatto’’ti na yujjatīti ce? Na, tipiṭakassa anantattā, tasmā
amhe upādāya tena bahu pariyattoti adhippāyo. Itarathā ānandatthero tehi appassutoti āpajjati, ‘‘asammukhā paṭiggahitaṃ nāma
natthī’’ti vacanavirodho ca. Aḍḍhamāso atikkanto ti ettha eko divaso naṭṭho, so pāṭipadadivaso, kolāhaladivaso nāma so, tasmā idha na
gahito. Saṃvegavatthuṃ kittetvā kīḷanato sādhukīḷanaṃnāma. Svepīti api-saddo apekkhāmantānuññāya. Subhasuttaṃ
‘‘aciraparinibbute bhagavatī’’ti (dī. ni. 1.444) vuttattā caturāsītidhammakkhandhasahassesu antogadhaṃ na hotīti ce? Na, bhagavato
kāle laddhanayattā kathāvatthu viya. Chaḍḍitā patitā uklāpā chaḍḍitapatitauklāpā. Āṇā eva appaṭihataṭṭhena cakkanti āṇācakkaṃ.
Ekato ettha nipatantīti ekanipātanaṃ. Ākāsena āgantvā nisīdīti eke ti etaṃ dutiyavāre gamanaṃ sandhāyāti āyasmā upatisso.
Paṭhamaṃ vā ākāsena gantvā parisaṃ patvā bhikkhupantiṃ apīḷento pathaviyaṃ nimujjitvā āsane eva attānaṃ dassesi. Ubhayathā ca
āpāthaṃ gato, tena ubhayampi yujjati, aññathā dvīsu ekaṃ abhūtaṃ āpajjati.
Athakho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ pucchi…pe… āyasmā upālitthero vissajjesīti idaṃ pubbe ‘‘paṭhamaṃ
āvuso upālī’’tiādinā (cūḷava. 439) vuttapucchāvissajjanaṃ saṅkhipitvā saṅgītikārakehi dassitavacananti gaṇṭhipade likhitaṃ. Tathā
hotu, kimatthaṃ panettha ‘‘nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, vatthumpi pucchī’’ti evaṃ pubbe dassitānukkamena avatvā
‘‘vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchī’’ti evaṃ anukkamo katoti? ‘‘Vatthumūlakattā sikkhāpadapaññattiyā
uppaṭipāṭiyā vutta’’nti vadanti eke. Ettha pana vicāraṇā verañjakaṇḍe sampatte karīyati. Rājāgārake ti evaṃnāmake uyyāne.
Abhiramanārahaṃ kira rājāgārampi. Tattha, yassa vasenetaṃ evaṃ nāmaṃ labhati. Atha kho ‘‘āyasmā mahākassapo’’tiādinā pubbe
vuttameva saṅkhipitvā dasseti saṅgītikārako vasīgaṇo. Yadi evaṃ yathā nidānampi pucchi, puggalampi pucchīti ettha pucchākkamo
dassito, tathā ānandattherassa vissajjanakkamopi kimatthaṃ na dassitoti ce? Iminānukkamena saṅgahaṃ pañcapi nikāyā anāruḷhāti
dassanatthaṃ. Kathaṃ pana āruḷhāti? Āyasmā mahākassapo pañcapi nikāye anukkameneva pucchi, ānandatthero pana anukkameneva
pucchitampi apucchitampi tassa tassa suttassa sabhāvaṃ antarā uppannaṃ vatthuṃ uddesaniddesakkamaṃ mātikāvibhaṅgakkamanti
evamādisabbaṃ anurūpavacanaṃ pakkhipitvā vissajjesi, tenevāha ‘‘eteneva upāyena pañcapi nikāye pucchī’’ti. Atha vā
‘‘ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake’’ti vattabbe ‘‘rājāgārake ambalaṭṭhikāya’’nti uppaṭipāṭivacanenapi imamatthaṃ dīpeti.
‘‘Ambalaṭṭhikāyaṃ viharati rājāgārake’’ti hi vuttaṃ.
Gahakāra nti imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ gavesanto yena ñāṇena sakkā so daṭṭhuṃ, tassatthāya
dīpaṅkarapādamūle katābhinīhāro ettakaṃ kālaṃ anekajātisaṃsāraṃ taṃ ñāṇaṃ avindanto vicarinti attho. Dukkhā jāti punappuna nti
idaṃ gahakārakagavesanassa kāraṇavacanaṃ. Sabbā te phāsukāti tava sabbā anavasesakilesaphāsukā mayā bhaggā. Gahakūṭaṃ
nāma avijjā. Somanassasahagataṃ ñāṇaṃ somanassamayaṃ. Na hi somanassamayaṃ ñāṇaṃ khandhasabhāvabhedato.
Daḷhīkammasithilakaraṇappayojanāti yebhuyyatāya vuttaṃ, taṃ pana tattha tattha pakāsayissāma. Aññamaññasaṅkaravirahite
dhamme ca vinaye cāti ettha pāṇātipāto akusalanti evamādīsu maraṇādhippāyassa jīvitindriyupacchedakappayogasamuṭṭhāpikā cetanā
akusalaṃ, na pāṇasaṅkhātajīvitindriyassa upacchedakasaṅkhāto atipāto. Tathā adinnassa parasantakassa ādānasaṅkhātā viññatti
abyākato dhammo, tabbiññattisamuṭṭhāpikā theyyacetanā akusalo dhammoti (paṭṭhā. 1.1.27) evamādinā aññamaññasaṅkaravirahite
dhamme paṭibalo vinetuṃ. Jātarūparajataṃ parasantakaṃ theyyacittena gaṇhantassa yathāvatthuṃ pārājikathullaccayadukkaṭesu
aññataraṃ, bhaṇḍāgārikasīsena diyyamānaṃ gaṇhantassa pācittiyaṃ, attatthāya gaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, kevalaṃ lolatāya
gaṇhantassa anāmāsadukkaṭaṃ, rūpiyachaḍḍakasammatassa anāpattīti evaṃ aññamaññasaṅkaravirahite vinayepi paṭibalo vinetunti
attho. Bhāvetīti vaḍḍheti, etena phalavasena javanavasena ca cittassa vuddhiṃ dasseti. ‘‘Avisiṭṭha’’nti pāṭho, sādhāraṇanti attho.
Desentassa vasenettha, desanā piṭakattayaṃ;
Sāsitabbavasenetaṃ, sāsanantipi vuccati.
Kathetabbassa atthassa, vasenāpi kathāti ca;
Desanā sāsanā kathā, bhedampevaṃ pakāsaye.
Sāsanassa napuṃsakattā ‘‘yathā…pe… dhammasāsanānī’’ti vuttaṃ. Duccaritasaṃkilesaṃnāma atthato cetanā,
tathākārappavattacittuppādo vā. Aniccādilakkhaṇaṃ paṭivijjhitvā pavattattā vipassanācittāni visayato lokiyā’bhisamayo asammohato
lokuttaro, lokuttaro eva vā abhisamayo visayato nibbānasaṅkhātassa atthassa, itarassa maggādikassa asammohatotipi eke. Ettha
‘‘paṭivedho’’ti vuttaṃ ñāṇaṃ, taṃ kathaṃ gambhīranti ce? Gambhīrassa udakassa pamāṇaggahaṇakāle dīghena pamāṇena
bhavitabbaṃ, evaṃ alabbhaneyyabhāvadassanatthaṃ idānīti vuttanti eke. Yassa catthāya maggaphalatthāya. Tañca atthaṃ
nānubhonti nādhigacchanti kañci attanā adhippetaṃ, itivādapamokkhañca. Kasmā? Atthassa anupaparikkhitvā gahitattā.
Adhigataphalattā paṭividdhākuppo . Puna khīṇāsavaggahaṇena arahantameva dasseti, na sekkhaṃ. So hi yathā bhaṇḍāgāriko rañño
kaṭakamakuṭādiṃ gopetvā icchiticchitakkhaṇe upaneti, evaṃ sahetukānaṃ sattānaṃ maggaphalatthāya dhammaṃ desesi. Tāsaṃyeva
tattha vinayapiṭake pabhedato vuttattā, vāyamitvā tā eva pāpuṇātīti ācariyā. Kimatthaṃ tissova vijjā tattha vibhattāti? Sīlasampattiyā
etaparamupanissayabhāvato. ‘‘Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ, lahukaṃ
āpattiṃ, garukaṃ āpattiṃ, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati…pe… dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati…pe… āsavānañca khayā…pe… upasampajja viharatī’’ti (pari. 327) suttamettha sādhakaṃ. Vinayaṃ pariyāpuṇitvā
sīlasampattiṃ nissāya āsavakkhayañāṇena saheva viya dibbacakkhupubbenivāsānussatiñāṇāni paṭilabhati. Visuṃ etesaṃ
parikammakiccaṃ natthīti dassanatthaṃ tāsaṃyevāti vuttanti ca vadanti eke. Abhidhamme pana tissovijjā cha abhiññā catasso ca
paṭisambhidā aññe ca sammappadhānādayo guṇavisesā vibhattā. Kiñcāpi vibhattā, tathāpi visesato paññājātikattā catasso paṭisambhidā
pāpu ṇā tīti dassanattha ṃ tāsa ṃ tatthev āti avadh āra ṇavipall āso kato. Attan ā duggahitena dhammen āti p āṭ haseso. Kattari ceta ṃ

karaṇavacanaṃ, hetutthe ca, attanā duggahitahetūti adhippāyo. Kasm ā pan āti ‘‘anulomiko’’ti vuttatthaṃ dīpeti.
Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanānayo.
Dutiyasaṅgītikathāvaṇṇanā
Pannabhārāti patitakkhandhabhārā. ‘‘Bhārā have pañcakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 3.22) hi vuttaṃ. ‘‘Sammukhā bhavissāma na
bhavissāmā’’ti vattāro. Tesu daharā kira. Jamminti lāmakaṃ.
Dutiyasaṅgītikathāvaṇṇanānayo.
Tatiyasaṅgītikathāvaṇṇanā
Brahmalokācavitvāti ettha cattāro maggā pañcānantariyāni niyatamicchādiṭṭhīti imeyeva niyatā, na mahaggatā, tasmā
paṇidhivasena heṭṭhupapattipi hoti. Aticchathāti aticca icchatha, gantvā bhikkhaṃ pariyesathāti adhippāyo. Keṭubhaṃnāma
kabyakaraṇavidhiyuttaṃ satthaṃ. Kiriyākappaṃ ityeke, kattākhyādilakkhaṇayuttasatthaṃ. Asandhimittāti tassā nāmaṃ. Tassā kira
sarīre sandhayo na paññāyanti, madhusitthakena kataṃ viya sarīraṃ hoti. Tasmā ‘‘evaṃnāmikā jātā’’tipi vadanti. Māgadhakena
patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārikā, vīsatikhāriko vāhoti. Kethumālāti
‘‘sīsato uṭṭhahitvā ṭhito obhāsapuñjo’’ti vadanti. Rājiddhiadhikārappasaṅgenetaṃ vatthu vuttaṃ, nānukkamena. Anukkamena pana
buddhasāsanāvahāraṃ vatthuṃ dīpento ‘‘rājā kirā’’tiādimāha. Kilesadamanena dantaṃ. Kāyavācāhi guttaṃ. ‘‘Pācīnamukho’’tipi
pāṭho atthi. Pubbe jeṭṭhabhātikattā teneva paricayena pattaggahaṇatthāya ākāraṃ dasseti. Abhāsīti ‘‘bhāsissāmī’’ti vitakkesi. Apare
‘‘aññātanti vuttepi sabbaṃ abhaṇī’’ti vadanti. Amata nti nibbānasaṅkhātāya nivattiyā saguṇādhivacanaṃ, tassā appamādo padaṃ
maggo. Maccūti pavattiyā sadosādhivacanaṃ, tassā pamādo padaṃ maggoti evaṃ cattāri saccāni sandassitāni honti.
Saṅghasaraṇagatattā saṅghanissitā pabbajjā, bhaṇḍukammassa vā tadāyattattā. Nigrodhattherassānubhāvakittanādhikārattā pubbe
vuttampi pacchā vattabbampi sampiṇḍetvā āha ‘‘puna rājā asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kāretvā saṭṭhisahassāni…pe…
caturāsītivihārasahassāni kārāpesī’’ti. ‘‘Puthujjanakalyāṇakassa vā paccavekkhitaparibhogo’’ti vacanato sekkhāva paramatthato dāyādā,
tathāpi thero mahindakumārassa pabbajjatthaṃ ekena pariyāyena lokadhammasiddhena evamāha ‘‘yo koci mahārāja…pe… orasaṃ
putta’’nti. Vuttañhi vede –
‘‘Aṅgā aṅgā sambhavasi, hadayā adhijāyase;
Attā ve putto nāmāsi, sa jīva saradosata’’nti.
Tasmā iminā pariyāyena oraso putto mātāpitūhi pabbajito ce, atthato te sayaṃ pabbajitā viya honti. Dhammakathikā kasmā
nārocenti? Rājā ‘‘theraṃ gaṇhitvā āgacchathā’’ti amacce pesesi, dhammakathikā therassa āgamanakāle parivāratthāya pesitā, tasmā.
Apica tena vuttavidhināva vadanti caṇḍattā, caṇḍabhāvo cassa ‘‘ambaṃ chinditvā veḷuyā vatiṃ karohī’’ti vuttaamaccavatthunā
vibhāvetabbo. Kasmā pana dhammakathikā rājāṇāpanaṃ karontīti? ‘‘Sāsanaṃ paggahetuṃ samattho’’ti vuttattā. Dīpakatittiro ti
kūṭatittiro. Ayaṃ pana kūṭatittirakamme niyuttopi suddhacitto, tasmā tāpasaṃ pucchi. Sāṇipākāra nti sāṇipākārena. Vibhajitvā vadatīti
vibhajjav ādī‘‘atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyo’’tiādinā (pārā. 5). Apica sassatavādīca bhagavā ‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ
asaṅkhata’’ntiādi (itivu. 43)-vacanato. Ekaccasassatiko ca ‘‘sappaccayā dhammā, appaccayā dhammā’’ti (dha. sa. dukamātikā 7)
vacanato. Antānantiko ca –
‘‘Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;
Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ’’. (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45);
‘‘Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro pubbakoṭi na paññāyatī’’ti (saṃ. ni. 2.124; cūḷani. kappamāṇavapucchāniddesa 61)
vacanato. Amarāvikkhepikapakkhampiīsakaṃ bhajati bhagavā ‘‘sassato lokoti abyākatametaṃ asassato lokoti
abyākatameta’’ntiādiabyākatavatthudīpanato sammutisaccadīpanato ca. Tañhi ajjhattabahiddhādivasena na vattabbaṃ. Yathāha
‘‘ākiñcaññāyatanaṃ na vattabbaṃ ajjhattārammaṇantipī’’tiādi (dha. sa. 1437). Tathā adhiccasamuppannikapakkhampi bhajati
‘‘laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā’’ti (khu. pā. 6.7; su. ni. 230) vacanato. Tattha hi mudhāti adhiccasamuppannavevacanaṃ.
Saññīvādādiko ca bhagavā saññībhavaasaññībhavanevasaññīnāsaññībhavavasena. Ucchedavādīca ‘‘ahañhi, brāhmaṇa, ucchedaṃ
vadāmi rāgassā’’ti (pārā. 6) vacanato. Diṭṭhadhammanibbānavādīca ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariya’’nti (mahāva. 23; dī. ni.
2.215; saṃ. ni. 3.35) vacanato, ‘‘natthi dāni punabbhavo’’ti (mahāva. 16) vacanato, diṭṭheva dhamme nirodhasamāpattidīpanato ca.
Evaṃ tena tena pariyāyena tathā tathā veneyyajjhāsayānurūpaṃ vibhajitvā vadatīti vibhajjavādī bhagavāti.
Tatiyasaṅgītikathāvaṇṇanānayo.
Pupphanāmo sumanatthero. Mahāpadumattheroti eke. Mahiṃsakamaṇḍalaṃ andharaṭṭha nti vadanti. Dhammacakkhu nāma
tayo maggā. Sotāpattimagganti ca eke. Pañcapi raṭṭhāni pañca cīnaraṭṭhāni nāma. Rājagahe ti deviyā katavihāre. Silakūṭamhīti
pabbatakūṭe. Vaḍḍhamāna nti alaṅkaraṇacuṇṇaṃ. Ariyadese atīva sammataṃ kira. Ekarasena nāthakaraṇā iti damiḷā. Sārapāmaṅga nti
uttamaṃ pāmaṅgaṃ. Petavatthuādinā saṃvejetvā abhisamayatthaṃ saccasaṃyuttañca. Meghavanuyyānaṃnāma mahāvihāraṭṭhānaṃ.
‘‘Dvāsaṭṭhiyā leṇesū’’ti pāṭho. Dasabhātika nti abhayakumārādayo dasa, te idha na vuttā. Vutthavasso pavāretvāti cātumāsiniyā
pavāraṇāyāti attho. Paṭhamapavāraṇāya vā pavāretvā ekamāsaṃ tattheva vasitvā kattikapuṇṇamāsiyaṃ avoca, aññathā ‘‘puṇṇamāyaṃ
mahāvīro’’ti vuttattā na sakkā gahetuṃ. Mahāvīro ti buddhopacārena dhātuyo vadati. Jaṅghappamāṇanti ‘‘thūpassa
ja ṅghappamāṇa’’nti vadanti. Mātulabhāgineyyācūḷodaramahodarā. Dharamānassa viya buddhassa rasmi sarasarasmi, rañño
lekhāsāsanaṃ appesi, evañca mukhasāsanamavoca. Doṇamattā magadhanāḷiyā dvādasanāḷimattā kira. ‘‘Paricchinnaṭṭhāne chijjitvā’’ti
pāṭ ho. Sabbadis āhi pañca rasmiyo āva ṭṭetv āti pañcahi phalehi nikkhantatt ā pañca, t ā pana chabba ṇṇā va. Kattikaju ṇhapakkhassa

pāṭipadadivase ti juṇhapakkhassa paṭhamadivaseti attho. Mahābodhiṭṭhāne parivāretvā ṭhitanāgayakkhādidevatākulāni. Gopak ā
nāma rājaparikammino tathābhāvakiccā. Tesaṃ kulānaṃ nāmantipi keci. Udakādivāhā kāliṅgā. Kāliṅgesu janapadesu jātisampannaṃ
kulaṃ kāliṅgakulanti keci.
Paṭhamapāṭipadadivase ti dutiyauposathassa pāṭipadadivaseti attho. Tattha ṭhitehi samuddassa diṭṭhattā taṃ ṭhānaṃ
samuddasālavatthu. Soḷasa jātisampannakulāni aṭṭha brāhmaṇāmaccakulāni. Mahāariṭṭhatthero cetiyagirimhi pabbajito. Amaccassa
pariveṇaṭṭhāne ti sampatikālavasenāha. Mahindatthero dvādasavassiko hutvā tambapaṇṇidīpaṃ sampatto, tattha dve vassāni vasitvā
vinayaṃ patiṭṭhāpesi, dvāsaṭṭhivassiko hutvā parinibbuto. Vinayo saṃvaratthāyāti vinayapiṭakaṃ, tassa pariyāpuṇanaṃ vā.
Yathābhūtañāṇadassanaṃ sappaccayanāmarūpapariggaho. Maggādipaccavekkhaṇe asati antarā parinibbānaṃ nāma natthi sekkhassa
maraṇaṃ vā, satiyeva hoti. Tasmā āha ‘‘vimuttiñāṇadassana’’nti. Anupādāparinibbānatthāyāti kañci dhammaṃ anupādāya
aggahetvā īsakampi anavasesetvā parinibbānatthāyāti attho. Upanisāti ‘‘vinayo saṃvaratthāyā’’tiādikā kāraṇaparamparā. Ettāvatā
attahitanipphattiṃ dassetvā idāni parahitanipphattiṃ dassetuṃ ‘‘etadatthaṃ sotāvadhāna’’nti āha. Tassattho – attano vinayakathanaṃ
vinayamantanañca uggahetuṃ paresaṃ sotassa odahanaṃ sotāvadhānaṃ. Tato uggahitavinayakathāmantanānaṃ tesaṃ upanisā
yathāvuttakāraṇaparamparā siddhāyevāti na puna dassitāti veditabbā. Aññathā etadatthā upanisāti iminā vacaneneva
anupādāparinibbānassa saṅgahitattā anupādāparinibbānato uddhaṃ sotāvadhānāsambhavato etadatthaṃ sotāvadhānanti ante na
sambhavatīti niratthakaṃ bhaveyya, na ca niratthakaṃ parahitanipphattiyā mūlakāraṇadassanatthattāti veditabbaṃ.
Evaṃ yathā yathā yaṃ yaṃ, sambhaveyya padaṃ idha;
Taṃ taṃ tathā tathā sabbaṃ, payojeyya vicakkhaṇoti.
Bāhiranidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Pārājikavaṇṇanā
Verañjakaṇḍo
Verañjakaṇḍavaṇṇanā
‘‘Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre
kalandagāmo nāma hotī’’ti vinayanidāne ārabhitabbe verañjakaṇḍassa ārambho kimatthoti ce? Vuccate – mūlato pabhuti
vinayanidānaṃ dassetuṃ. Yadi evaṃ ‘‘paṭhamaṃ āvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti, vesāliya’’nti vacanena virujjhatīti ce? Na
virujjhati. Kasmā? Kattha paññattanti hi nidānapucchā. Evaṃ santepi ‘‘paṭhamassa pārājikassa kiṃnidāna’’nti pucchite
sādhāraṇamahānidānavissajjanaṃ ayuttaṃ viyāti? Nāyuttaṃ, sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ pāṭekkaṃ nidānassa puṭṭhattā tassa
vissajjetabbattā ca sabbasādhāraṇamahānidānaṃ paṭhamamāha. Ekantena pucchāvissajjanakkamena pārājikādīni saṅgahaṃ āropitāni.
Kathaṃ āropitānīti ce? Āyasmatā mahākassapena anukkamena sabbopi vinayo pucchito, puṭṭhena ca āyasmatā upālittherena
yathāsambhavaṃ nirantaraṃ vissajjitameva. Apucchitānipi vinītavatthuādīni yujjamānāni vatthūni antokatvā vissajjanakkameneva
gaṇasajjhāyamakaṃsūti veditabbaṃ. Aññathā verañjakaṇḍaṃ paṭhamapārājikasseva nidānanti vā anadhikārikaṃ vā nippayojanaṃ vā
pāṭekkaṃ sikkhāpadanidānapucchānantaraṃ tadeva vissajjetabbanti vā āpajjati, tasmā ādito pabhuti vinayanidānaṃ dassetuṃ ‘‘tena
samayenā’’tiādi āraddhaṃ.
Idāni nidānabhaṇane payojanaṃ vakkhāma – vinayassaāṇādesanattā bhagavato tāva āṇārahabhāvadīpanaṃ, āṇābhūtassa ca
vinayassa anaññavisayabhāvadīpanaṃ, āṇāya ṭhitānaṃ sāvakānaṃ mahānubhāvadīpanañcāti tividhamassa payojanaṃ. Kathaṃ?
Āṇāsāsanāraho hi bhagavā pahīnakilesattā, adhigataguṇavisesattā, lokajeṭṭhaseṭṭhattā, tādibhāvappattattā ca, arasarūpatādīhi aṭṭhahi
akkosavatthūhi akampanato bhagavato tādibhāvappatti veditabbā, aṭṭhannampi tesaṃ akkosavatthūnaṃ attani
sambhavapariyāyadīpanapāḷiyā pahīnakilesatā veditabbā. Catunnaṃ jhānānaṃ tissannañca vijjānaṃ adhigamaparidīpanena
adhigataguṇavisesatā veditabbā. ‘‘Nāhaṃ taṃ brāhmaṇa passāmi sadevake…pe… muddhāpi tassa vipateyyā’’ti ca ‘‘jeṭṭho seṭṭho
lokassā’’ti ca vacanena jeṭṭhaseṭṭhatā veditabbā, idañca bhagavato āṇārahabhāvadīpanappayojanaṃ. ‘‘Āgamehi tvaṃ sāriputta, āgamehi
tvaṃ sāriputta, tathāgatova tattha kālaṃ jānissatī’’ti vacanaṃ anaññavisayabhāvadīpanaṃ. ‘‘Sādhāhaṃ, bhante, pathaviṃ
parivatteyya’’nti ca ‘‘ekāhaṃ, bhante, pāṇiṃ abhinimminissāmī’’ti ca ‘‘sādhu, bhante, sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṃ piṇḍāya
gaccheyyā’’ti ca imehi therassa tīhi sīhanādehi āṇāya ṭhitānaṃ sāvakānaṃ mahānubhāvatādīpanaṃ veditabbaṃ. Sāvatthiyādīsu
aviharitvā kimatthaṃ bhagavā verañjāyameva tadā vihāsīti ce? Naḷeruyakkhassa pītisañjananatthaṃ, bhikkhusaṅghassa bhikkhāvasena
akilamanatthaṃ, verañjabrāhmaṇassa pasādasañjananatthaṃ, mahāmoggallānattherassa ānubhāvadīpanaṭṭhānabhūtattā,
sāriputtattherassa vinayapaññattiyācanahetubhūtaparivitakkanaṭṭhānabhūtattā ca. Tesu pacchimaṃ balavakāraṇaṃ, tena vuttaṃ
aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tena samayenāti yena kālena āyasmato…pe… tena kālenā’’ti. Purimesu catūsu asaṅgahakāraṇesu paṭhamena bhagavā
mettābhāvanādinā amanussānaṃ cittasaṃrakkhaṇena bhikkhūnaṃ ādaraṃ janeti. Dutiyena parisāvacarena bhikkhunā evaṃ parisā
saṅgahetabbā, evaṃ appicchena santuṭṭhena ca bhavitabbanti vā dasseti. Tatiyena paccaye nirapekkhena kulānuggaho kātabboti.
Catutthena evaṃ mahānubhāvenāpi paccayatthaṃ na loluppaṃ kātabbaṃ, kevalaṃ paradattupajīvinā bhavitabbanti dasseti.
‘‘Tenātiādipāṭhassa…pe… vinayassatthavaṇṇana’’nti vacanato añño tenātiādipāṭho, añño vinayo āpajjati.
‘‘Tenātiādipāṭhamhā, ko añño vinayo idha;
Tassatthaṃ dassayantova, kare vinayavaṇṇana’’nti. –
Ce? Nanu vuttaṃ pubbeva ‘‘idañhi buddhassa bhagavato attapaccakkhavacanaṃ na hotī’’tiādi, tasmā upālittherena vuttassa
tenātiādipāṭhassa atthaṃ nānappakārato dassayanto karissāmi vinayassa bhagavato attapaccakkhavacanabhūtassa atthavaṇṇananti
evamettha attho daṭṭhabbo. Yadi evaṃ ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatīti evamādivacanapaṭimaṇḍitanidānaṃ
vinayapiṭakaṃ kena dhārita’’ntiādivacanaṃ virujjhati ‘‘tena samayenā’’tiādivacanassa vinayapiṭakapariyāpannabhāvadīpanatoti ce?

Na, aññatthepi tabboh ārasiddhito ‘‘ nānāvidhabhittikammapa ṭima ṇḍ itavasano puriso ’’ ti ādīsu viya. Vinayass ādibh āvena sa ṅgītik ārakehi
anuññātattā vinayapariyāpannatāpi yujjati tassa vacanassa. Etthāha – yathā suttante ‘‘ekaṃ samaya’’nti ca, abhidhamme ca ‘‘yasmiṃ
samaye’’ti aniyamato vuttaṃ, tathā avatvā idha ‘‘tena samayenā’’ti paṭhamaṃ taṃniddesova kasmā vuttoti? Vuccate – tassa tassa
sikkhāpadapaññattisamayassa, yassa vā sikkhāpadapaññattihetubhūtassa samayassa hetu bhagavā tattha tattha vihāsi, tassa ca
samayassa atītassa tesaṃ saṅgītikārakānaṃ vasīnaṃ suviditattā. Kathaṃ? ‘‘Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyantī’’tiādivacanato, ‘‘atha
kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesu’’nti ca ‘‘atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne sannipātāpetvā’’ti ca ‘‘bhikkhūnaṃ
tadanucchavikaṃ tadanu…pe… dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāyā’’ti ca ‘‘evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyāthā’’ti ca khandhakesu ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi pabbajja’’ntiādivinayakkamassa vacanato yo so
sikkhāpadapaññattisamayo, tassa tassa vinayakkamassa so paññattisamayo ca suvidito tesaṃ pañcasatānaṃ dhammadharānaṃ
bhikkhūnaṃ, nāyaṃ nayo suttantābhidhammesu sambhavati. Tasmā suviditattā tena samayena hetubhūtena viharatīti viharatipadena
ekasambandhattā ca paṭhamaṃ yaṃniddesādino asambhavato ca vinayapiṭake taṃniddesova paṭhamaṃ vutto. Kathaṃ? Ettha ‘‘yena
kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hotī’’ti vā ‘‘yena kho pana samayena vesālī…pe… hotī’’ti vā asambhavato
yaṃniddesena avatvā taṃniddesasseva sambhavato ‘‘tena kho pana samayena…pe… kalandagāmo nāma hotī’’ti vuttanti, kevalaṃ
suviditattā vā. Aniyamaniddesavacana nti ettha kiñcāpi yathāvuttanayena niyamaniddesavacanamevetaṃ taṃniddesattā, tathāpi
sampatikālavasena taditaresaṃ bhikkhūnaṃ aviditattā ‘‘aniyamaniddesavacana’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘ayañhi sabbasmimpi
vinaye yuttī’’ti, taṃ tabbahulena vuttanti veditabbaṃ.
Yadi sabbaṃ tenāti padaṃ aniyamaniddesavacanaṃ bhaveyya, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadanti ettha idampi pubbe
siddhatthaṃ tenāti padaṃ aniyamaniddesavacanaṃ bhaveyya. ‘‘Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharatī’’tiādīsu vuttaṃ
tenāti padañca aniyamaniddesavacanaṃ bhaveyya, na ca hoti, tasmā yesaṃ tena taṃniddesena niddiṭṭhattho avidito, tesaṃ vasenāha
‘‘aniyamaniddesavacanameta’’nti. Atha vā tato paṭhamaṃ tadatthādassanato pacchāpi taṃsambandhena yaṃniddesadassanato ca
‘‘aniyamaniddesavacanameta’’nti vuttaṃ. Atha vā pubbaṇhādīsu ayaṃ nāmāti aniyametvā kālaparidīpanassa samayasaddassa
upapadabhāvenapi evaṃ vattumarahati ‘‘yadidaṃ aniyamaniddesavacana’’nti. Atha vā ‘‘tenā’’ti vutte tena ghaṭena paṭenāti
sabbatthappasaṅganivāraṇatthaṃ niyamaṃ karoti ‘‘samayenā’’ti. Kena pana samayena? Parabhāge atthato siddhena sāriputtassa
parivitakkasamayena. Etthāha – vitakkasamayo ce idhādhippeto, ‘‘parato idha pana hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so
sikkhāpadapaññattisamayo sāriputtādīhipi dubbiññeyyo, tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena cā’’tiādivacanaṃ virujjhatīti? Na,
bāhullena vuttattā. Suttantābhidhammesu viya avatvā idha vinayapiṭake karaṇavacanena kasmā niddesoti hi codanā. Tasmā tassā
vissajjane bāhullena karaṇavacanappayojanaṃ vattukāmo ācariyo āha ‘‘yo so sikkhāpadapaññattisamayo’’tiādi. Na sampati
vuccamānasseva karaṇavacanassa payojanaṃ vattukāmo, imassa pana hetuatthova sambhavati, na karaṇattho, tasmā āha ‘‘aparabhāge
atthato siddhenā’’tiādi. Samayañcāti āgamanapaccayasamavāyaṃ tadanurūpakālañca upādāyāti attho. Paccayasāmaggiñca
āgamanakālañca labhitvā jānissāmāti adhippāyo.
Etthāha – yathā ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo samayo cā’’ti ettha khaṇasamayānaṃ eko attho, tathā kālañca samayañca
upādāyāti kālasamayānaṃ eko attho siyā, apica āgamanapaccayasamavāyo cettha samayo kālassāpi āgamanapaccayattā
samayaggahaṇeneva so gahitoti visuṃ kālo kimatthaṃ gahitoti ca? Vuccate – appeva nāma svepīti kālassa paṭhamaṃ niyamitattā na
samayo kālattho. Tasmiṃ sveti niyamitakāle itaresaṃ āgamanapaccayānaṃ samavāyaṃ paṭicca upasaṅkameyyāma yathāniyamitakālepi
pubbaṇhādippabhedaṃ yathāvuttasamavāyānurūpaṃ kālañca upādāyāti sveti paricchinnadivase pubbaṇhādikālaniyatabhāvaṃ dasseti,
tasmā kālasamayānaṃ na ekatthattā kālassa visuṃ gahaṇampi sātthakanti veditabbaṃ. Yasmā khaṇe khaṇe tvaṃ bhikkhu jāyasi ca
jīyasi ca mīyasi ceti bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṃ gacchatīti (pāci. 198) ca khaṇe khaṇe bhāsati satthusāsananti ca khaṇasaddo
anekattho, tathā samayasaddo ca, tasmā ekamekena niyamento ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo cā’’ti āha.
Khaṇasamayānaṃ attho ekattho yujjati khaṇo okāsalābho, aṭṭhakkhaṇavajjito navamo khaṇoti attho. Attano attano ucchedādayo
diṭṭhigatasaṅkhāte samaye ettha pavadantīti samayappavādako . Sveva tindukācīrasaṅkhātāya timbarurukkhapantiyā parikkhittattā
tindukācīraṃ. Ekasālake ti eko sālarukkho. ‘‘Kuṭikā’’tipi vadanti. Atthābhisamayāti attano hitapaṭilābhā. Dhīro ti ca paṇḍito vuccati,
nāñño. Sammā mānābhisamayāti suṭṭhu mānassa pahānena, samucchedavasena suṭṭhu mānappahānenāti attho. Dukkhassa
pīḷanaṭṭho tiādīsu ‘‘catunnaṃ saccānaṃ catūhi ākārehi paṭivedho’’tiādīsu khandhapañcakasaṅkhātassa dukkhassa dukkhākāratāyaṭṭho.
Saṅkhataṭṭho kāraṇuppattiattho, dukkhāya vedanāya santāpaṭṭho . Sukhāya vedanāya vipariṇāmaṭṭho . Pīḷanaṭṭhādikova
abhisamayaṭṭho ti attho daṭṭhabbo. Gabbhokkantisamayo tiādīsupi pathavīkampanaālokapātubhāvādīhi devamanussesu pākaṭo.
Dukkarakārikasamayo pi kāḷo samaṇo gotamo na kāḷotiādinā pākaṭo. Sattasattāhāni ca aññāni ca
diṭṭhadhammasukhavihārasamayo .
Accantameva taṃ samaya nti ārambhato paṭṭhāya yāva pattasanniṭṭhānā, tāva accantasampayogena tasmiṃ samaye.
Karuṇāvihārena vihāsīti karuṇākiccavihārena tasmiṃ samaye vihāsīti attho. Taṃ samayañhi karuṇākiccasamayaṃ. Ñāṇakiccaṃ
karuṇākiccanti dve bhagavato kiccāni, abhisambodhi ñāṇakiccaṃ,mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā veneyyasattāvalokanaṃ katvā
tadanurūpakaraṇaṃ karuṇākiccaṃ. ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīya’’nti (ma. ni. 1.273; udā. 12, 28) hi vuttaṃ, taṃ
bhagavāpi karotiyeva. Atha vā āgantukehi bhikkhūhi ādisamāyogañca. Tattha karuṇākiccaṃ vihāraṃ dassento ‘‘karuṇāvihārena
vihāsī’’ti āha. Adhikaraṇañhi kālattho ti ettha hi-kāro kāraṇattho. Tattha hi abhidhamme
kālasamūhakhaṇasamavāyahetusaṅkhātavasena pañcavidho samayaṭṭho daṭṭhabbo. Kālasamūhaṭṭho samayo kathaṃ adhikaraṇaṃ hoti?
Adhikaraṇamuppattiṭṭhānaṃ pubbaṇhe jātoti yathā, evaṃ kālaṭṭho samayasaddo daṭṭhabbo. Kathaṃ rāsaṭṭho? Yavarāsimhi jātoti yathā.
Tasmā yasmiṃ kāle puñje vā cittaṃ samuppannaṃ, tasmiṃ kāle puñje vā phassādayo uppajjantīti vuttaṃ hoti. Adhikaraṇañhīti ettha
abhidhamme niddiṭṭhaṃ adhikaraṇaṃ kālaṭṭho samūhaṭṭho ca hoti, ‘‘yasmiṃ samaye’’ti vuttaṃ adhikaraṇaṃ sandhāya vuttanti
daṭṭhabbaṃ. Idāni bhāvenabhāvalakkhaṇañca dassento ‘‘tattha vuttāna’’miccādimāha. Tattha abhidhamme vuttānaṃ bhāvo nāma
kinti? Uppatti vijjamānatā, sā tesaṃ tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ, sā pana samayassa bhāvena bhāvo lakkhīyati ñāyati, tasmā
tattha bhummavacananiddeso katoti vuttaṃ hoti.
Tattha khaṇo nāma aṭṭhakkhaṇavinimutto navamo khaṇo, tasmiṃ sati uppajjati. Samavāyo nāma cakkhundriyādikāraṇasāmaggī,
tasmiṃ sati uppajjati. Hetu nāma rūpādiārammaṇaṃ. Tasmā tasmiṃ khaṇakāraṇasamavāyahetumhi sati tesaṃ phassādīnaṃ bhāvo
vijjamānatā hotīti vuttaṃ hoti. Idha pana hetuattho karaṇattho ca sambhavatīti ettha atthadvayamekassa sambhavatīti idha vinaye

vuttassa samayasaddassa kattukaraṇatthe tatiyā hetumhi ca ityuttattā. So dubbiññeyyo ti ‘‘tathāgatova tattha kālaṃ jānissatī’’ti
vuttattāti vuttaṃ hoti. Tena samayenāti tassa samayassa kāraṇā ‘‘annena vasati vijjāya vasatī’’ti yathā, annaṃ vā vijjaṃ vā labhāmīti
tadatthaṃ vasatītyattho. Evaṃ ‘‘tena samayena viharatī’’ti vutte hetvatthe tatiyā daṭṭhabbā, tasmā sikkhāpadapaññattiyā samayañca
vītikkamañca olokayamāno tattha tattha vihāsīti vuttaṃ hoti. Tatiyapārājikādīsu ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, addhamāsaṃ,
paṭisallīyitu’’nti (pārā. 162) evamādīsu daṭṭhabbā, tasmā dutiyā kāladdhāne accantasaṃyogeti dutiyātra sambhavati ‘‘māsamadhīte
divasamadhīte’’ti yathā. Idha pana hetuattho karaṇattho ca sambhavatīti ettha yassa karaṇavacanassa hetuattho sambhavati, tena
samayena hetubhūtena taṃ taṃ vatthuvītikkamasaṅkhātaṃ vītikkamasamayasaṅkhātaṃ vā sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno
bhagavā tattha tattha vihāsi. Yassa karaṇattho sambhavati, tena karaṇabhūtena samayena sampattena sikkhāpadāni paññāpayanto
bhagavā tattha tattha vihāsīti adhippāyo.
Gaṇṭhipade pana ‘‘sudinnādīnaṃ vītikkamova kāraṇaṃ nāma, tassa niyamabhūto kālo pana karaṇameva taṃ kālaṃ
anatikkamitvāva sikkhāpadassa paññapetabbattā’’ti vuttaṃ, taṃ niddosaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘idaṃ karaṇaṃ pubbabhāgattā paṭhamaṃ
vattabbampi pacchā vutta’’nti, taṃ duvuttaṃ. Hetuatthato hi yathā pacchā karaṇattho yojiyamāno anukkameneva yogaṃ gacchati, tathā
ca yojito. Yaṃ pana aṭṭhakathācariyo pacchā vuttaṃ idaṃ karaṇatthaṃ paṭhamaṃ yojetvā paṭhamaṃ vuttaṃ hetuatthaṃ pacchā yojesi,
taṃ yojanāsukhattāti veditabbanti ācariyena likhitaṃ. Ito paṭṭhāya yattha yattha ‘‘ācariyena likhita’’nti vā ‘‘ācariyassa takko’’ti vā
vuccati, tattha tattha ācariyo nāma ānandācariyo kalasapuravāsīti gahetabbo. Etthāha – yathā suttante ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā’’ti
vuccati, tathā ‘‘tena samayena bhagavā verañjāya’’nti vattabbaṃ, atha savevacanaṃ vattukāmo thero, tathāgato sugatotiādīnipi
vattabbāni, atha imasseva padadvayassa gahaṇe kiñci payojanaṃ atthi, taṃ vattabbanti? Vuccate – kesañci buddhassa bhagavato
paramagambhīraṃ ajjhāsayakkamaṃ ajānataṃ ‘‘apaññatte sikkhāpade anādīnavadasso…pe… abhiviññāpesī’’tiādikaṃ (pārā. 36) ‘‘atha
kho bhagavā āyasmantaṃ sudinnaṃ paṭipucchī’’tiādikañca (pārā. 39) ‘‘sādiyi tvaṃ bhikkhūti. Nāhaṃ bhagavā sādiyi’’ntiādikañca
(pārā. 72) tathā purāṇavohārikaṃ bhikkhuṃ pucchitvā tena vuttaparicchedena dutiyapārājikapaññāpanañca devadattassa
pabbajjānujānanañcāti evamādikaṃ vinayapariyattiṃ disvā buddhasubuddhataṃ paṭicca saṅkā sambhaveyya, ‘‘tathā kiṃ pana tuyhaṃ
chavassa kheḷāsakassā’’ti (cūḷava. 336) evamādikaṃ pharusavacanapaṭisaṃyuttaṃ vinayapariyattiṃ nissāya khīṇāsavattaṃ paṭicca
saṅkā sambhaveyya, tadubhayasaṅkāvinodanatthaṃ āyasmatā upālittherena idameva padadvayaggahaṇaṃ sabbattha katanti
veditabbaṃ. Tenetaṃ dīpeti – kāmaṃ sabbañeyyabuddhattā buddhoyeva, bhaggasabbadosattā bhagavāva, so satthāti. Paratopi vuttaṃ
‘‘jānantāpi tathāgatā pucchanti…pe… anatthasaṃhite setughāto tathāgatāna’’nti (pārā. 16). Suttante ca vuttaṃ ‘‘saṇhenapi kesi vinemi
pharusenapī’’tiādi (a. ni. 4.111).
Asādhāraṇahetumhīti ettha kusalamūlāni na akusalānaṃ kadāci mūlāni honti, tathā akusalamūlāni kusalānaṃ, abyākatamūlāni na
kadāci kusalānanti ayameva nayo labbhati, yasmā kusalā hetū taṃsamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ hetupaccayena paccayo (paṭṭhā. 1.1.401
ādayo), tasmā kusalāni kusalānaṃyevātiādinayo na labbhati. Puci vuccate kuṭṭhā, te mandayati nāsayatīti pucimando. Sattānaṃ
hitasukhanipphādanādhimuttata nti ettha sāmaññato vuttasatte dvidhā bhinditvā dassetuṃ ‘‘manussānaṃ upakārabahulata’’ntiādi
vuttaṃ. Bahujanahitāyāti bahuno janassa hitatthāya. Paññāsampattiyā diṭṭhadhammikasamparāyikahitūpadesako hi bhagavā.
Sukhāyāti sukhatthāya. Cāgasampattiyā upakārakasukhasampadāyako hi esa. Mettākaruṇāsampattiyā lokānukampāya mātāpitaro viya.
Lokassa rakkhitagopitā hi esa. Devamanussāna nti ettha bhabbapuggale veneyyasatteyeva gahetvā tesaṃ
nibbānamaggaphalādhigamāya attano uppattiṃ dasseti. ‘‘Atthāyā’’ti hi vutte paramatthatthāya nibbānāya, ‘‘hitāyā’’ti vutte
taṃsampāpakamaggatthāyāti vuttaṃ hoti, maggato uttari hitaṃ nāma natthīti. Sukhāyāti phalasamāpattisukhatthāya tato uttari
sukhābhāvato. Diṭṭhisīlasaṅghātenāti ettha samādhiṃ paññañca aggahetvā diṭṭhisīlamattaggahaṇaṃ sabbasekkhāsekkhasāmaññattā.
Kosambakasutte pi (ma. ni. 1.492) ‘‘sīlasāmaññagato viharati, diṭṭhisāmaññagato viharatī’’ti vuttaṃ. Diṭṭhiggahaṇena paññāpi gahitāti
ce? Na, sotāpannādīnampi paññāya paripūrakāribhāvappasaṅgato, tasmā ekalakkhaṇānampi tāsaṃ paññādiṭṭhīnaṃ avatthantarabhedo
atthi dhitisamādhindriyasammāsamādhīnaṃ viya. Aññāsīti ettha sotadvārānusārena ñātā, atthā sutāti hi vuccanti ‘‘sutametaṃ, bho
gotama, pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti cā’’tiādīsu viya. ‘‘Bhikkhu kho, upāli, saṅghaṃ bhindatī’’tiādīsu (cūḷava. 354) viya
avadhāraṇatthe vā. Verañjāyaṃ bhavo vijjamāno. Itthambhūtassa evaṃ bhūtassa. Kathaṃ bhūtassa? Sakyaputtassa sakyakulā
pabbajitassa, evaṃ hutvā ṭhitassa kittisaddo abbhuggatoti abhisaddena yoge upayogavacanāni hontīti attho.
Kāmupādānapaccayā eva mettaṃ bhāveti, brahmaloke nibbattatīti iminā kāmupādānahetu kammaṃ katvā kāmabhave eva
nibbattatītivādīnaṃ vādo paṭikkhittoti vadanti, ‘‘brahmaloke paṇītā kāmā’’ti sutvā, kappetvā vā pacchā ‘‘tattha sampattiṃ
anubhavissāmī’’ti kāmupādānapaccayā tadupagaṃ karotīti brahmalokepi kāmanīyaṭṭhena kāmā, ‘‘tadārammaṇattā taṇhā kāmupādānanti
vuttā’’ti ca vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. Kammañca cakkhussa janakakāraṇaṃ, kammassa mūlakāraṇaṃ taṇhā, tasmā na mūlakāraṇaṃ hoti
janaka ṃ. Rūpataṇhādayo dukkhasaccaṃ khandhapariyāpannattā, ‘‘yampicchaṃ na labhati, tampi dukkha’’nti (dī. ni. 2.387; ma. ni.
1.131; vibha. 190) vacanato ca. Tassa mūlakāraṇabhāvena samuṭṭhāpikāti tassa kāraṇabhūtassa imassa khandhapañcakassa
samuṭṭhāpikāti yojetabbaṃ. ‘‘Āsavasamudayā avijjāsamudayo’’ti (ma. ni. 1.103) vacanato tassa eva kāraṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Apica
‘‘rūpādi viya taṇhāpi taṇhāya uppattippahānaṭṭhāna’’nti vacanato rūpādi viya taṇhāpi dukkhasaccaṃ kataṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘rūpataṇhā
loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti (dī. ni. 2.400; vibha. 203) ca ‘‘etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyatī’’ti
(dī. ni. 2.401; ma. ni. 1.134) ca. Visuddhimagge ‘‘sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhañceva ariyasaccañca aññatra
taṇhāyā’’ti vacanato idha rūpataṇhādayo dukkhasaccanti vacanaṃ virujjhatīti ce? Na, aññamaññāsaṅkarabhāvena dassetuṃ tattha tattha
vuttattā. Yadi taṇhā upādānakkhandhapariyāpannā na bhaveyya, saccavibhaṅge ‘‘tattha katame saṃkhittena pañcupādānakkhandhā
dukkhā. Seyyathidaṃ, rūpupādānakkhandho ..pe… viññāṇupādānakkhandho’’ti (vibha. 202) ettha ‘‘ṭhapetvā taṇhaṃ
saṅkhārupādānakkhandho’’ti vattabbaṃ bhaveyya, na ca vuttaṃ, tasmā dukkhasaccapariyāpannā taṇhāti ce? Na,
hetuphalasaṅkaradosappasaṅgato. Na saṅkaradosoti ce? Saccavibhaṅgapāḷiyañhi pañcahi koṭṭhāsehi samudayasaccaṃ niddiṭṭhaṃ.
Kathaṃ? Taṇhāti eko vāro, taṇhā ca avasesā ca kilesāti dutiyo, taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammāti tatiyo,
taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavānīti catuttho, taṇhā ca avasesā ca kilesā avasesā ca
akusalā dhammā tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni avasesā ca sāsavā kusalā dhammāti pañcamo vāroti. Āma niddiṭṭhaṃ, tathāpi
abhidhammabhājaniyeyeva, na aññasmiṃ, so ca nayo ariyasaccaniddese na labbhati. Tathā hi tattha ‘‘cattāri saccāni’’ccevāha,
suttantabhājaniyapañhapucchakesu viya ‘‘cattāri ariyasaccānī’’ti na vuttaṃ, tasmā suttantabhājaniyova pamāṇaṃ tattha ca taṇhāya
vuttattā. Yathāha ‘‘tattha katamaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, yāyaṃ taṇhā ponobhavikā…pe… seyyathidaṃ, kāmataṇhā’’tiādi

(vibha. 203). ‘‘ Yadanicca ṃ ta ṃ dukkha ’’ nti (sa ṃ. ni. 3.15) imin ā pariy āyena vuttatt ā tattha vuttampi pam āṇ ameva. ‘‘ Pa ṭhama ṃ
jh ānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇa’’nti (dha. sa. 186 ādayo) vacanato ‘‘kasiṇānī’’ti jhānāni vuttāni. Keci
‘‘uggahanimittapaṭibhāganimitte sandhāya vutta’’nti vadanti, taṃ na sundaraṃ. ‘‘Dvattiṃsākārāpi paṇṇattiṃ vissajjetvā paṭikūlāti sati
paṭṭhapetabbā’’ti vacanato satigocarā rūpādayo ca veditabbā.
Saddhāhirottappabāhusaccavīriyārambhopaṭṭhitasatisampajaññatāti ime satta saddhammānāma. Sabhāvato ti dukkhato. Na
cavatīti deve sandhāya. Ñāteyya nti ñātabbaṃ. Daṭṭheyya nti daṭṭhabbaṃ. Atha vā pana ‘‘nāhaṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyya’’nti
vadāmīti attho. Loka nti khandhalokaṃ. Gamanena na pattabbo ti sarīragamanena, agatigamanena vā na pattabbo, ariyagamanena
lokantaṃ patvāva dukkhā atthi pamocananti vuttaṃ hoti. Samitāvīti samitakileso. Āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā. Ye keci
paccayaṭṭhitikā, sabbe te lujjanapalujjanaṭṭhena eko lokoti adhippāyo. Saṅkhārā hi sakasakapaccayāyattatāya sattā visattā sattā nāma.
Pariharanti paricaranti. Disāti upayogabahuvacanaṃ. Bhanti paṭibhanti. Ke te? Teyeva virocamānā pabhassarā candimasūriyā. Aṭṭha
lokadhammāsaṅkhārāva. ‘‘Sinerussa samantato’’ti vacanato yugandharādayo sineruṃ parikkhipitvā parimaṇḍalākārena ṭhitāti
vadanti. Parikkhipitvā accuggato lokadhātu ayaṃ. ‘‘Ma -kāro padasandhikaro’’ti vadanti. Aññathāpi lakkhaṇādibhedato saṅkhāralokaṃ,
āsayānusayabhedato sattalokaṃ, cakkavāḷādiparimāṇato okāsalokañca sabbathāpi viditattā lokavidū.
Vimuttiñāṇadassanaṃ kāmāvacaraṃ parittaṃ lokiyaṃ, tena sabbaṃ lokaṃ kathaṃ abhivati? Asadisānubhāvattā
sabbaññutaññāṇaṃ viya. Tañhi attano visaye bhagavato sabbaññutaññāṇagatikaṃ, lahutarappavatti ca bhavaṅgacittadvayānantaraṃ
uppattito. Na kassaci evaṃlahutaraṃ cittaṃ uppajjati, api āyasmato sāriputtassa, tassa kiresa cittavāro pañcadasabhavaṅgānantaranti.
Aggisikhadhūmasikhāca nāgā kira sīhaḷadīpe. Atthassa dīpakaṃ padaṃ atthapadaṃ. Ekatthadīpakaṃ padaṃ, sabbametaṃ vākyanti
attho. Aṭṭha disānāma aṭṭha vimokkhā, samāpattiyo vā. Satthavāho satthāti nipātito yathā pisitāso pisāco. Udake maṇḍūko ahaṃ āsiṃ,
na thale maṇḍūko, vārimattameva gocaro, tassa me tava dhammaṃ suṇantassa sīsaṃ daṇḍena sannirumbhitvāti pāṭhaseso. Anādaratthe
vā sāmivacanaṃ. ‘‘Ettakenapi evarūpā iddhi bhavissatī’’ti sitaṃ katvā. Vimokkho ti cettha maggo, tadanantarikaṃ ñāṇaṃnāma
phalañāṇaṃ, tasmiṃ khaṇe buddho nāma. Sabbassa buddhattāti kattari. Bodhetāti hetukattari. Seṭṭhatthadīpakaṃ vacanaṃ seṭṭhaṃ
nāma, tathā uttamaṃ. Sacchikāpaññattīti sabbadhammānaṃ sacchikaraṇavasena sayambhutā paññatti, attanā eva vā ñātā
sacchikatātipi sacchikāpaññatti. Bhagībhagavā cīvarapiṇḍapātādīnaṃ. Bhajīaraññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Bhāgī
atthadhammavimuttirasassa. Rāgādikilesagaṇabhaggamakāsi. Bhāvitattano bhāvitakāyo. Bhavassa antaṃ nibbānaṃ maggādhigamena
taṃ gatoti bhavantago .
‘‘Lobhaṃ, bhikkhave, ekaṃ dhammaṃ pajahathā’’tiādinā (itivu. 1) nayena ekakādivasenāgate gahetvā vadati.
Saṃkilesataṇhādiṭṭhiduccaritasaṃkilesavasena aniccadukkhamanattāsubhesu niccantiādi vipariyesā. Cīvarahetu vā, bhikkhave,
bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapāta senāsanaitibhavābhavahetu vā (a. ni. 4.9). Cetokhilāsatthari kaṅkhati, dhamme,
saṅghe, sikkhāya, sabrahmacārīsu kupitoti (dī. ni. 3.319; vibha. 941) āgatā pañca . Kāme avītarāgo hoti…pe… kāye, rūpe, yāvadatthaṃ
udarāvadehakaṃ bhuñjitvā, aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ caratīti (dī. ni. 3.320; vibha. 941) āgatā pañca
vinibandh ā. Vivādamūlāni kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho sandiṭṭhiparāmāsitā
ādhānaggāhī duppaṭinissaggitā (a. ni. 6.36; dī. ni. 3.325). Vibhaṅge pana ‘‘kodho makkho issā sāṭheyyaṃ pāpicchatā
sandiṭṭhiparāmāsitā’’ti (vibha. 944) āgataṃ. Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, evaṃ
chandarāgo, ajjhosānaṃ, pariggaho, macchariyaṃ, ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ, daṇḍādānasatthādāna…pe… akusalā dhammā
sambhavantīti (dī. ni. 2.104; 3.359; a. ni. 9.23; vibha. 963) vuttānaṃ. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammataṇhāti cha, tā
kāmabhavavibhavataṇhāvaseneva aṭṭhārasa, tā eva ajjhattikassupādāya aṭṭhārasa, bāhirassupādāya aṭṭhārasāti chattiṃsa, tā atīte
chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti evaṃ aṭṭhasatataṇhāvicaritānīti. Māretīti māro, pamādo ‘‘pamādo maccuno
pada’’nti (dha. pa. 21) vacanato. Sammāājīvavināsanato vā kilesā vuccanti ‘‘māro’’ti, vadhakūpamattā khandhāva mārā. Abhisaṅkhārā
jātidukkhābhinibbattāpanato, jātassa jarādisambhavato ca mārā. Ekabhavapariyāpannajīvitamāraṇato maccu māro. Aṇimatānāma
paramāṇu viya adassanūpagamanaṃ. Laghimatāsarīrena, cittena vā sīghagamanaṃ. Mahimatācandimasūriyādīnampipāṇinā
parāmasanādi. Patti nāma yathicchitadesappatti. Pakāsanatā, lābhakassatthasādhanaṃ vā pākammaṃ. Īsattaṃ nāma sayaṃvasitā.
Vasittaṃ nāma aparavasitā. Yatthakāmāvasāyitaṃnāma yatthicchati yadicchati yāvadicchati, tattha tāva tadatthasādhanaṃ.
Pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhenavā dukkhamariyasacca ntiādimhi idaṃ codanāpubbaṅgamaṃ atthavissajjanaṃ –
dukkhādīnaṃ aññepi rūpataṇhādayo atthā atthi, atha kasmā cattāro eva vuttāti ce? Aññasaccadassanavasena āvibhāvato.
‘‘Tattha katamaṃ dukkheñāṇaṃ, dukkhaṃ ārabbha yā uppajjati paññā’’tiādināpi (vibha. 794) nayena
ekekasaccārammaṇavasenāpi saccañāṇaṃ vuttaṃ. ‘‘Yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati, dukkhasamudayampi so passatī’’tiādinā (saṃ. ni.
5.1100) nayena ekaṃ saccaṃ ārammaṇaṃ katvā sesesu kiccanipphattivasenāpi vuttaṃ. Tattha yadā ekekaṃ saccaṃ ārammaṇaṃ karoti,
tadā samudayadassanena tāva sabhāvato pīḷana lakkhaṇassāpi dukkhassa yasmā taṃ āyūhanalakkhaṇena samudayena āyūhitaṃ
saṅkhataṃ, tasmāssa so saṅkhataṭṭho āvi bhavati. Yasmā pana maggo kilesasantāpaharo susītalo, tasmāssa maggadassanena
santāpaṭṭho āvi bhavati nandassa accharādassanena sundariyā anabhirūpabhāvo viya. Avipariṇāmadhammassa pana nirodhassa
dassanena tassa vipariṇāmaṭṭho āvi bhavatīti vattabbameva natthi. Sabhāvato āyūhana lakkhaṇassapi samudayassa dukkhadassanena
nidānaṭṭho āvi bhavati asappāyabhojanato uppannabyādhidassanena bhojanassa byādhinidānabhāvo viya. Visaṃyogabhūtassa
nirodhassa dassanena saṃyogaṭṭho . Niyyānabhūtassa ca maggassa dassanena palibodhaṭṭho ti. Tathā nissaraṇassāpi nirodhassa
avivekabhūtassa samudayassa dassanena vivekaṭṭho āvi bhavati. Maggadassanena asaṅkhataṭṭho . Iminā hi anamatagge saṃsāre
maggo na diṭṭhapubbo, sopi ca sappaccayattā saṅkhato evāti appaccayadhammassa asaṅkhatabhāvo ativiya pākaṭo hoti.
Dukkhadassanena panassa amataṭṭho āvi bhavati. Dukkhañhi visaṃ, amataṃ nibbānanti. Tathā niyyāna lakkhaṇassāpi maggassa
samudayadassanena ‘‘nāyaṃ hetu nibbānassa pattiyā, ayaṃ hetū’’ti hetvattho āvi bhavati. Nirodhadassanena dassanaṭṭho
paramasukhumarūpāni passato ‘‘vippasannaṃ vata me cakkhū’’ti cakkhussa vippasannabhāvo viya. Dukkhadassanena
adhipateyyaṭṭho anekarogāturakapaṇajanadassanena issarajanassa uḷārabhāvo viyāti evamettha lakkhaṇavasena, ekassa
aññasaccadassanavasena ca itaresaṃ tiṇṇaṃ āvibhāvato ekekassa cattāro atthā vuttā. Upadhiviveko nikkilesatā.
Paṭipakkhaṃ atthayantīti paccatthikā. Pati viruddhā amittā paccāmittā. Sacchikatvā pavedetīti ettāvatā bhagavato sabbaññutaṃ

dīpeti. Tena ñāṇasampattiṃ dīpetvā idāni karuṇāsampattiṃ dīpetuṃ ‘‘so dhamma ṃ desesī’’tiādimāha. Atha vā kiṃ so pavedesīti?
Ñāṇaṃ, taṃ sabbaṃ tilokahitabhūtameva. So dhammaṃ desesīti kīdisaṃ? ‘‘Ādikalyāṇa’’ntiādi. Anena vacanena vattuṃ arahabhāvaṃ
dīpeti. Sāsanadhammo ti ovādapariyatti. Kiccasuddhiyāti kilesappahānanibbānārammaṇakiccasuddhiyā. Sāsanabrahmacariyaṃ
nāma sikkhattayaṃ, navakoṭisahassānītiādikaṃ vā. Maggameva brahmacariyaṃ maggabrahmacariyaṃ. Tassa pakāsakaṃ
piṭakattayaṃ idha sātthaṃ sabyañjanaṃnāma. Chasu atthapadesu saṅkhepato kāsanaṃ saṅkāsanaṃ. Ādito kāsanaṃ pakāsanaṃ.
Ubhayampi vitthāretvā desanaṃ vivaraṇaṃ. Puna vibhāgakaraṇaṃ vibhajanaṃ. Opammādinā pākaṭakaraṇaṃ uttānīkaraṇaṃ.
Sotūnaṃ cittaparitosajananena, cittanisānena ca paññāpanaṃveditabbaṃ. Byañjanapadesu akkharaṇato akkharaṃ,
‘‘ekakkharapadamakkhara’’nti eke. Vibhattiantaṃ padaṃ. Byañjayatīti byañjanaṃ,vākyaṃ. Padasamudāyo vā vākyaṃ.
Vibhāgapakāso ākāro nāma. Phusatīti phassotiādi nibbacanaṃ nirutti, niruttiyā niddiṭṭhassa apadeso niddeso nāma. Phusatīti phasso,
so tividho –sukhavedanīyo dukkhavedanīyo adukkhamasukhavedanīyoti. Etesu ayaṃ yojanā – akkharehi saṅkāsayati, padehi
pakāsayati, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttāniṃ karoti, niddesehi paññāpeti. Akkharehi vā saṅkāsayitvā padehi
pakāseti, byañjanehi vivaritvā ākārehi vibhajati, niruttīhi uttāniṃ katvā niddesehi paññāpeti. Akkharehi vā ugghāṭetvā padehi vineti
ugghaṭitaññuṃ, byañjanehi vivaritvā ākārehi vineti vipañcitaññuṃ, niruttīhi netvā niddesehi vineti neyyanti veditabbaṃ. Attho ti
bhāsitattho. Tassevatthassa paṭivijjhitabbo sako sako bhāvo paṭivedho nāma. Taṃ ubhayampi attho nāma. Tena vuttaṃ
‘‘atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi sāttha’’nti. Dhammo ti vā desanāti vā byañjanameva. Niddosabhāvena parisuddhaṃ
sāsanabrahmacariyaṃ, sikkhattayapariggahito maggo ca, ubhayampi brahmacariyapadena saṅgahitaṃ. Paṭipattiyāti paṭipattihetu.
Āgamabyattito ti punappunaṃ adhīyamānā khandhādayo pākaṭā honti. Duruttasatthāni adhīyamānāni sammohamevāvāhanti.
2-3. Kacci khamanīyaṃsītuṇhādi. Kacci yāpanīyaṃyathāladdhehi jīvitasādhanehi jīvitaṃ. Appābādha nti appopasaggaṃ,
appātaṅka nti apparogaṃ. Kacci lahuṭṭhānaṃsarīrakicce. Kacci balaṃsamaṇakicce. Kacci phāsuvihāro yathāvuttanayena
appābādhatāya, anukkaṇṭhanādivasena vā. Sattasaṭṭhito paṭṭhāya pacchimavayo, uttarāmukhoti vuttaṃ hoti. Lokavivaraṇe jāte idha kiṃ
olokesi, natthettha tayā sadisopīti āha ‘‘tvaṃ sadevakassa lokassa aggo’’tiādi. Āsabhiṃuttamaṃ. Upapattivasena devā. Rūpānaṃ
paribhogavasena, patthanāvasena vā uppannā rāgasampayuttā somanassavedanānurūpato uppajjitvā hadayatappanato ambarasādayo
viya ‘‘rūparasā’’ti vuccanti. Tathāgatassa pahīnāti adhikāravasenāha. Tathāgatassapi hi kassaci te pahīnāti matthakacchinnatālo viya
katā. Kathaṃ? Rūparasādivacanena vipākadhammadhammā gahitā, te vijjamānāpi matthakasadisānaṃ taṇhāvijjānaṃ maggasatthena
chinnattā āyatiṃ tālapantisadise vipākakkhandhe nibbattetuṃ asamatthā jātā. Tasmā tālāvatthu viya katā. ‘‘Kusalasomanassāpi ettha
saṅgahitā’’ti vadanti. Paṭhamamaggena pahīnā kammapathaṭṭhāniyā, dutiyena ucchinnamūlā oḷārikā, tatiyena tālāvatthukatā
kāmarāgaṭṭhāniyā. Catutthena anabhāvaṃkatā rūparāgārūparāgaṭṭhāniyā. Aparihānadhammataṃ pana dīpento ‘‘āyatiṃ
anuppādadhammā’’ti āha. Tadaṅgappahānena vā pahīnā vipassanākkhaṇe, jhānassa pubbabhāgakkhaṇe vā, vikkhambhanappahānena
ucchinnamūlā jhānakkhaṇe. ‘‘Vivicceva kāmehī’’ti (pārā. 11) hi vuttaṃ. Samucchedappahānena tālāvatthukatā
tatiyavijjādhigamakkhaṇe. Itthambhūtā pana te rūparasādayo anabhāvaṃkatā āyatimanuppādadhammāti ekamevidaṃ atthapadaṃ.
Paṭhamāya vā abhinibbhidāya pahīnā, dutiyāya ucchinnamūlā, tatiyāya tālāvatthukatā. Itthambhūtā yasmā anabhāvaṃkatā nāma honti,
tasmā āyatiṃanauppādadhammāti veditabbā. Atha vā dukkhañāṇena pahīnā, samudayañāṇena ucchinnamūlā, nirodhañāṇena
tālāvatthukatā, maggañāṇena anabhāvaṃkatā, paccavekkhaṇañāṇena āyatiṃ anuppādadhammāti veditabbā. Lokiyamaggena vā pahīnā,
dassanamaggena ucchinnamūlā, tividhena bhāvanāmaggena tālāvatthukatātiādi. Brāhmaṇassa avisayattā dhammarasā na uddhaṭā.
11 . Dhammadhātu nti ettha sabbaññutaññāṇaṃ dhammadhātu nāma. Anukampavacanānurūpaṃ ‘‘puṇṇacando viyā’’ti vuttaṃ,
sūriyavacanaṃ ‘‘suppaṭividdhattā’’tivacanānurūpaṃ, pathavīsamacittatāya kāraṇaṃ ‘‘karuṇāvipphāra’’nti vadanti. Paṭicchādetabbe
hi attano guṇe ‘‘āraddhaṃ kho pana me vīriya’’ntiādinā pakāsento attano karuṇāvipphāraṃ pakāsetīti gahetabbo. Varabhūrimedhaso
varaputhulañāṇo, bhūrīti vā bhūmi, bhūmi viya patthaṭavarapaññoti attho. Abujjhi etthātipi adhikaraṇena rukkho bodhi. Sayaṃ
bujjhati, bujjhanti vā tena taṃsamaṅginoti maggo bodhi, evaṃ sabbaññutaññāṇampi. Bujjhīyatīti nibbānaṃ bodhi. Tissannaṃ
vijjānaṃ upanissayavato yathāsambhavaṃ tisso vijjāveditabbā. Ekaggatāvasena tikkhabhāvo . Tikkhopi ekacco saro lakkhaṃ patvā
kuṇṭho hoti, na tathā idaṃ. Satindriyavasenassa kharabhāvo, saddhindriyavasena vippasannabhāvo, antarā anosakkitvā
kilesapaccatthikānaṃ suṭṭhu abhibhavanato vīriyindriyavasenassa sūrabhāvo ca veditabbo. Maggavijāyanatthaṃ gabbhaggahaṇakālo
saṅkhārupekkhānantaramanulomattā.
Chandoti ca saṅkappoti ca avatthantarabhedabhinno rāgova –
‘‘Senahātthyaṅgamupeti,
Rattahadayo rāgena;
Sammagate rattakāmamupeti,
Kāmapatitaṃ lokassa mātrālamatī’’ti –
Ādīsu viya –
Vibhaṅgeyeva kiñcāpi attho vutto ti ettha ayamadhippāyo – vibhaṅgapāḷiṃ ānetvā idha vuttopi sabbesaṃ upakārāya na hoti,
tasmā taṃ aṭṭhakathānayeneva pakāsayissāmīti. Ito ti kāmehi. Kāyavivekādīsu upadhiviveko tatiyo, tasmā tatiyaṃ chaḍḍetvā dve
gahetvā tadaṅgādīsu vikkhambhanavivekaṃ gahetvā ‘‘tayo evā’’ti vuttā. Evaṃ sati cittavikkhambhanā ekatthā evāti viseso na siyāti
ce? Appanāvārattā na panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Kāyavivekaggahaṇena pubbabhāgaggahaṇaṃ ñāyati, tasmā cittaviveko ti tadaṅgaviveko
vutto, vikkhambhanena appanākāleti gahetabbaṃ asaṅkarato. Atha vā cittavivekena tadaṅgavikkhambhanā gahitā, itarena
vikkhambhanaviveko evātipi yuttaṃ, kilesakāmattā vā dvīsu kammesu pariyāpanno puriso viya. Yathā avijjamānena
avijjamānapaññattivasena loke ‘‘saphalo rukkho’’ti vuccati, tatheva vijjamānena vijjamānapaññattivasena sāsane ‘‘savitakkaṃ
savicāraṃ jhāna’’nti vuccatīti adhippāyo.
Vūpasamāti ettha kesaṃ vūpasamāti, kiṃ paṭhamajjhānikānaṃ, udāhu dutiyajjhānikānanti? Ettha yadi paṭhamajjhānikānaṃ,
natthi tesa ṃ vūpasamo. Na hi pa ṭhamajjh āna ṃ vitakkavic ārarahita ṃ atthi. Yadi dutiyajjh ānik āna ṃ, nattheva v ūpasamo tattha

tadabhāvāti ce? Tenetaṃ vuccati ‘‘samatikkam ā’’ti, samatikkamopi na tesaṃyeva. Kintu sakalassapi
paṭhamajjhānadhammarāsissāti ce? Tenetaṃ vuccati ‘‘oḷārikassa pana samatikkamā’’tiādi. Sabbepi paṭhamajjhānadhammā oḷārikāva
dutiyajjhānato, na kevalaṃ vitakkavicāradvayamevāti ce? Na vitakkavicārāyeva tehi sampayuttānaṃ oḷārikabhāvatoti tesveva
ādīnavadassanena dutiyajjhānakkhaṇe tesaṃ abhāvo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘dutiyajjhānakkhaṇe apātubhāvā’’ti, yassa
dhammassānubhāvena, yogena vā idaṃ jhānaṃ ‘‘sampasādana’’nti vuccati ‘‘ekodibhāva’’nti ca, tassa dassanatthaṃ
saddhāsamādhayo vibhaṅge vuttā. Paṇītabhojanasikkhāpade (pāci. 257 ādayo) sappiādayo viyāti vutte ayaṃ atthavaṇṇanā na
virujjhati. Samaṃ passatīti līnuddhaccaṃ pahāya khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe
parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtā upekkhā chaḷaṅgupekkhā. Nīvaraṇādipaṭisaṅkhāsantiṭṭhanāgahaṇe majjhattabhūtā upekkhā,
ayaṃ saṅkhārupekkhānāma. Vicinane majjhattabhūtā upekkhā vipassanupekkhānāma. Tattha chaḷaṅgupekkhā brahmavihārupekkhā
bojjhaṅgupekkhā tatramajjhattupekkhā jhānupekkhā pārisuddhupekkhā ca atthato ekā tatramajjhattupekkhāva, avatthābhedena bhedo
nesaṃ. Saṅkhārupekkhāvipassanupekkhānampi ekatā paññāvasena, kiccavasena pana duvidhatā veditabbā.
Chaḷaṅgupekkhā kāmāvacarā, brahmavihārupekkhā rūpāvacarātiādinā bhūmivasena. Chaḷaṅgupekkhā khīṇāsavasseva,
brahmavihārupekkhā tiṇṇampi puthujjanasekkhāsekkhānanti evaṃ puggalavasena. Chaḷaṅgupekkhā
somanassupekkhāsahagatacittasampayuttā, brahmavihārupekkhā upekkhāsahagatacittasampayuttā evāti evaṃ cittavasena.
Chaḷaṅgupekkhā chaḷārammaṇā, brahmavihārupekkhā dhammārammaṇāvāti ārammaṇavasena. Vedanupekkhā vedanākkhandhena
saṅgahitā, itarā nava saṅkhārakkhandhenāti khandhasaṅgahavasena. Chaḷaṅgupekkhā brahmavihārabojjhaṅgajhānupekkhā
pārisuddhitatramajjhattupekkhā ca atthato ekā, tasmā ekakkhaṇe ekāva siyā, na itarā, tathā saṅkhārupekkhāvipassanupekkhāpi.
Vedanāvīriyupekkhānaṃ ekakkhaṇe siyā uppattīti. Chaḷaṅgupekkhā abyākatā, brahmavihārupekkhā kusalābyākatā, tathā sesā.
Vedanupekkhā pana siyā akusalāpi. Evaṃ kusalattikavasena. Dasapetā saṅkhepena cattārova dhammā
vīriyavedanātatramajjhattañāṇavasena. ‘‘Dukkhadomanassasukhasomanassāna’’nti evaṃ pahānakkamena avatvā vibhaṅge vuttanayena
kasmā vuttānīti ce? Suttānurakkhaṇatthaṃ. Iṭṭhāniṭṭhaviparīta nti ettha ‘‘ārammaṇavasena aggahetvā iṭṭhāniṭṭhaviparītākārena
anubhavatīti gahetabba’’nti vadanti. Kasmā? Ekaṃyeva kasiṇaṃ ārabbha sabbesaṃ pavattito. Tatiyajjhānato paṭṭhāya upakārā hutvā
āgatāti satisīsena desanā katā, vigatavalāhakādinā sommatāya rattiyā valāhakādinā kālussiye satipi divā viya anupakārikā na hoti rattiṃ,
tasmā ‘‘attano upakārakattena vā’’ti vuttaṃ. ‘‘Sūriyappabhābhibhavā, rattiyā alābhāti ime dve hetū aparisuddhatāya kāraṇaṃ.
Sommabhāvena, attano upakārakattena cāti ime dve sabhāgatāya kāraṇa’’nti vadanti, tassā aparisuddhāya jātiyāti vuttaṃ hoti, tasmā
kāraṇavacananti eke.
Jhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Pubbenivāsakathāvaṇṇanā
12 . Cittekaggatāsabhāgattā jhānānaṃ ‘‘kesañci cittekaggatatthānī’’ti āha. Kusalānaṃ bhavokkamanasabhāgattā ‘‘kesañci
bhavokkamanatthānī’’ti. Asabhāgattā sesaṭṭhānesu ‘‘pādakatthānī’’ti avatvā ‘‘pādakānī’’ti āha. Tena pādakabhūtānampi
yathāsambhavaṃ cittekaggatā bhavokkamanatāvahataṃ, itaresaṃ yathāsambhavaṃ pādakatāvahatañca dīpeti. Asabhāgattā
javanavipassan āpādakāni samānāni abhiññāpādakāni ca honti, abhiññāpādakāni ca vipassanāpādakāni hontītipi dīpeti, tathā
pādakābhāvaṃ dīpeti. Abhiññāya hi catutthameva pādakaṃ, na itarāni. Tesu catutthassa tatiyaṃ pādakaṃ, tatiyassa dutiyaṃ, dutiyassa
paṭhamanti. Atha vā ‘‘cattāri jhānānī’’ti yathālābhato vuttaṃ.
Vinayanidānanimittaṃ, verañjanivāsakappanaṃ;
Satthu yasmā tasmā bhagavā, vijjattayamāha verañje.
Vuttañhetaṃ ‘‘vinaye suppaṭipanno bhikkhu sīlasampattiṃ nissāyā’’tiādi (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā). Sīlavato hi
sīlapaccavekkhaṇatthaṃ rattiṭṭhānadivāṭhānesu nisinnassa nisajjanato paṭṭhāya attano atītakiriyānussaraṇabahulatāya
pubbenivāsānussativijjā appakasirena samijjhati. Tathā attānaṃ paṭicca sattānaṃ cutipariggahaṇasīlatāya cutūpapātañāṇaṃ
appakasirena samijjhati, udakādīsu sukhumatta dassanasīlatāya dibbacakkhuñāṇaṃ samijjhati. Yasmā
sattavidhamethunasaṃyogaparivajjanena, kāmāsavādiparivajjanena vā brahmacariyaṃ akhaṇḍādibhāvaṃ pāpuṇāti, tasmāssa
āsavakkhayañāṇaṃ appakasirena samijjhatīti ettha vinayanidāne vijjattayameva dassitaṃ, tasmā āha ‘‘yesañca guṇānaṃ dāyakaṃ
ahosi, tesaṃ ekadesaṃ dassento’’ti, aññathā vijjattayapaṭilābhamattappasaṅgo siyāti.
So evanti iminā kiñcāpi catunnaṃ jhānānaṃ pubbabhāgapaṭipadāpi saṅgahaṃ gacchati, na kevalaṃ purimajjhānattikameva,
tathāpi kevalaṃ purimajjhānattikameva gaṇhanto ‘‘evanti catutthajjhānakkamanidassanametaṃ, iminā paṭhamajjhānādhigamādinā
kamena catutthajjhānaṃ paṭilabhitvāti vuttaṃ hotī’’ti āha, taṃ kasmāti ce? Sambhārabhūmittā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ(visuddhi.
2.381) ‘‘ettha ca purimāni tīṇi jhānāni yasmā pītipharaṇena ca sukhapharaṇena ca sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā
lahumudukammaññakāyo hutvā iddhiṃ pāpuṇāti, tasmā iminā pariyāyena iddhilābhāya saṃvattanato sambhārabhūmiyoti veditabbāni.
Catutthajjhānaṃ pana iddhilābhāya pakatibhūmi evā’’ti. Idameva vā atthaṃ sandhāyāha ‘‘pubbe imāni cattāri jhānāni kesañci
abhiññāpādakānī’’ti. Yadi evaṃ catutthajjhānampi antokatvā evanti kimatthaṃ na vuttaṃ. Tañhi pakatibhūmīti ce? Na vattabbaṃ,
catutthajjhānato parassa samāhitādibhāvappattassa cittassa atthibhāvappasaṅgato. Yasmā yasmiṃ sati ‘‘pubbenivāsānussatiñāṇāya
cittaṃ abhininnāmesi’’nti vuttaṃ, tasmā tasmiṃ catutthajjhānacitte pakatibhūmibhāvappatte abhiññāpādake jāte parikammacittaṃ
‘‘pubbenivāsānussatiñāṇāya abhininnāmesi’’nti āha. Abhinīhārakkhamaṃ hotīti ettha taṃ iddhividhādhigamatthāya
parikammacittaṃ abhinīharati. Kasiṇārammaṇato apanetvā iddhividhābhimukhaṃ pesesi. Gaṇṭhipade pana ‘‘abhiññāpādakajjhānato
iddhividhañāṇādīnaṃ nīharaṇattha’’nti vuttattā abhinīhārakkhamanti attho pakappito.
So evaṃ samāhite evaṃ āneñjappatteti yojanā veditabbā dutiyavikappe, nīvaraṇadūrībhāvena vitakkādisamatikkamenāti
paṭhamajjhānādīnaṃ kiccasaṅgaṇhanato. Ayaṃ yojanā paṭhamavikappe na sambhavati ‘‘parisuddhetiādīsu panā’’ti vacanena ‘‘eva’’nti
padassa anuppabandhanivāraṇato. Teneva ‘‘upekkhāsatipārisuddhibhāvena parisuddhe’’tiādimāha. Icchāvacarāna nti ‘‘aho vatāhaṃ

āpattiñceva āpanno assa ṃ, na ca ma ṃ bhikkh ū jāneyyu ’’ nti ādin ā (ma. ni. 1.60) nayena uppannaicch āvasena pavatt āna ṃ
kopaapaccayānaṃ abhāvena anaṅgaṇeti attho. Ettha ca pana yathāvuttappakārā icchāpi paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya antarāyikā
‘‘sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo’’ti (mahāva. 134) vuttattā, pageva icchāvacarā kopaapaccayā, tasmā
vuttaṃ ‘‘jhānapaṭilābhapaccanīkānaṃ pāpakānaṃ icchāvacarāna’’ntiādi. Katthaci pana ‘‘jhānapaṭilābhapaccayānaṃ
icchāvacarāna’’nti potthakesu pāṭho dissati, so pamādalekho, gaṇṭhipade ca ‘‘aho vata satthā mamaññeva paṭipucchitvā dhammaṃ
deseyyā’’ti yo tadattho likhito, so dullikhito. Na hi jhānapaṭilābhapaccayā kopādayo anaṅgaṇasutte (ma. ni. 1.57 ādayo) vuttā, ‘‘na ca
yuttito sambhavanti jhānalābhino tadabhāvā’’ti ācariyo vadati, taṃ vīmaṃsitabbaṃ. Ettha vijjattayassa uttaruttaravisesadassanatthaṃ
‘‘so evaṃ samāhite citte’’tiādinā punappunaṃ aṭṭhaṅganidassanaṃ katanti veditabbaṃ. Uttaruttaravisesā cebhāsaṃ
attadukkhaparadukkhadassanatadupasamattadīpanato veditabbā. Bhagavā hi pubbenivāsānussatiñāṇena attano anantasaṃsāradukkhaṃ
passitvā, cutūpapātañāṇena parassa ca lokassa āsavakkhayañāṇena tadubhayavūpasamattañca passitvā taṃ deseti, paṭhamena vā
attadukkhadassanato attasinehapariccāgaṃ dīpeti. Dutiyena paradukkhadassanato paresu kopapariccāgaṃ, tatiyena
ariyamaggadassanato mohapariccāgañca dīpeti. Evaṃ nānāguṇavisesadīpanato imasseva lokiyābhiññādvayassa idha gahaṇaṃ katanti
veditabbaṃ.
Yasmā atītajāti eva nivāso, tasmā ‘‘atītajātīsū’’ti na vattabbanti ce? Na, jātiyā ekadesepi nivāsavohārasiddhidassanato. Pāḷiyaṃ
kiñcāpi ‘‘ekampi jātiṃ dvepi jātiyo’’tiādivacanena sakalajātiyā anussaraṇameva pubbenivāsānussati viya dissati, na evaṃ daṭṭhabbaṃ.
Tadekadesānussaraṇampi pubbenivāsānussati evāti dassanatthaṃ, bhummavacanaṃ kataṃ okāsādisaṅgahatthañca.
‘‘Chinnavaṭumakānussaraṇādīsū’’ti ādi-saddena anivutthalokadhātudīparaṭṭhanagaragāmādiggahaṇaṃ veditabbaṃ. Gaṇṭhipade
pana ‘‘tesaṃ chinnavaṭumakānaṃ lokuttarasīlādīni na bhagavatā bodhisattakāle viññātānī’’ti vuttaṃ. Atthāpattito lokiyāni viññātānīti
āpajjati, taṃ dibbacakkhuñāṇādhikāre ‘‘ariyānaṃ upavādakā’’ti vacanena samentaṃ viya dissati. Na hi ariye apassantassa evaṃ hoti.
Kimatthaṃ panettha anussati vuttā, nanu esa vijjādhikāroti ce? Ādikammikassa sativasena nibbattito, atītadhammānaṃ satiyā
visesādhikārattā ca. Vuttañhi ‘‘anussarāmī’’ti.
‘‘Vattamānesu vijjāna-matītesvassa sarati;
Anāgatesu dhammesu, sarati vijjāna paṇidhī’’ti.
Ācariyakumāritena silokopi vutto.
Tattha rāge ussannatare tejosaṃvaṭṭo. Dose āposaṃvaṭṭo. Mohe vāyosaṃvaṭṭo. Keci ‘‘dose tejosaṃvaṭṭo, rāge āposaṃvaṭṭo, mohe
vāyosaṃvaṭṭo’’ti vadanti. Yasmā amutrāti cittaṃ, vacanaṃ vā bhavādiniyamena hoti, tasmā ‘‘bhave vā’’tiādi. Evaṃnāmo
evaṃgotto ti padadvayena ajjhattabahiddhāmūlakaṃ paññattisaṅkhātaṃ gocaranivāsaṃ dīpeti. Pavattaphalabhojano
sayaṃpatitaphalāhāro. Caturāsītikappasahassaparamāyupariyanto vāti paṇidhānato pubbe. Paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ
pubbenivāsānussatiñāṇaṃ na hoti. ‘‘Pubbenivāsānussatiñāṇalābhīnaṃ panetaṃ ānubhāvaparidīpana’’nti gaṇṭhipade vuttaṃ. Amutrāti
ettha paṭhamayojanāyaṃ sīhokkantavasena anussaraṇaṃ vuttaṃ, tañca kho anulomavasena. ‘‘Paṭilomavasenā’’tipi likhanti, taṃ
duviññeyyaṃ. Sīhokkantaṃ dassetuṃ ‘‘anekāsu kappakoṭīsū’’tiādi vuttaṃ. Yathā ta nti nidassanena paṭipattisādhāraṇena
phalasādhāraṇataṃ dassento brāhmaṇassa ādaraṃ janeti, attānamevekaṃ ukkaṃsetīti vacanaṃ nivāreti. ‘‘Sādhu kho pana tathārūpānaṃ
arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti tassa pubbe uppannacitte eva niyojeti. Paṭhamā abhinibbhidāti vacanena avijjaṇḍakosassa
bahupaṭalabhāvaṃ dasseti, tena aṭṭhaguṇissariyādinā anabhinibbhidaṃ dīpeti.
Pubbenivāsakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Dibbacakkhuñāṇakathāvaṇṇanā
13 . ‘‘Cutūpapātañāṇāyā’’ti phalūpacārena vuttaṃ. Idañhi dibbacakkhuñāṇaṃ rūpārammaṇattā
parittapaccuppannaajjhattabahiddhārammaṇaṃ hoti. Na cutiṃ vā paṭisandhiṃ vā ārammaṇaṃ karoti. Tasmā ‘‘yathākammūpage satte
pajānāmī’’ti (pārā. 13) vacanaṃ viya phalūpacāreneva vuttamidanti veditabbaṃ. Dibbavihārasannissitattā kāraṇopacārena dibbaṃ.
Iminā pana keci ācariyā ‘‘kusalākusalā cakkhū dibbacakkhu kāmāvacara’’nti vadanti, te paṭisedhitā honti. Catutthajjhānapaññā hi ettha
adhippetā. Mahājutikattā mahāgatikattāti etesu ‘‘saddasatthānusārenā’’ti vuttaṃ. Ekādasannaṃ upakkilesānaṃ evaṃ uppattikkamo
upakkilesabhāvo ca veditabbo, mahāsattassa ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbacakkhunā nānāvidhāni rūpāni disvā ‘‘idaṃ nu kho ki’’nti
vicikicchā udapādi, so upakkileso upakkilesasutte (ma. ni. 3.236 ādayo) ‘‘vicikicchādhikaraṇañca pana me samādhimhi cavi,
samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna’’nti vacanato. Tato ‘‘rūpāni me passato vicikicchā uppajjati, idāni na kiñci
manasi karissāmī’’ti cintayato amanasikāro, tato kiñci amanasikarontassa thinamiddhaṃ udapādi, tato tassa pahānatthaṃ ālokaṃ
vaḍḍhetvā rūpāni passato himavantādīsu dānavarakkhasādayo passantassa chambhitattaṃ udapādi, tato tassa pahānatthaṃ ‘‘mayā
diṭṭhabhayaṃ pakatiyā olokiyamānaṃ natthi, adiṭṭhe kiṃ nāma bhaya’’nti cintayato uppilāvitattaṃ udapādi. Gaṇṭhipade pana
‘‘uppilaṃ dibbarūpadassenenā’’ti vuttaṃ, ‘‘taṃ duvuttaṃ parato abhijappāvacanena tadatthasiddhito’’ti ācariyo vadati. Tato
chambhitattappahānatthaṃ ‘‘mayā vīriyaṃ daḷhaṃ paggahitaṃ, tena me idaṃ uppilaṃ uppanna’’nti vīriyaṃ sithilaṃ karontassa
kāyaduṭṭhullaṃ kāyadaratho kāyālasiyaṃ udapādi, tato taṃ cajantassa accāraddhavīriyaṃ udapādi, tattha dosaṃ passato atilīnavīriyaṃ
upadādi, tato taṃ pahāya samappavattena vīriyena chambhitattabhayā himavantādiṭṭhānaṃ pahāya devalokābhimukhaṃ ālokaṃ
vaḍḍhetvā devasaṅghaṃ passato taṇhāsaṅkhātā abhijappā udapādi, tato ‘‘mayhaṃ ekajātikarūpaṃ manasi karontassa abhijappā
uppannā, tasmā dāni nānāvidhaṃ rūpaṃ manasi karissāmī’’ti kālena devalokābhimukhaṃ, kālena manussalokābhimukhaṃ ālokaṃ
vaḍḍhetvā nānāvidhāni rūpāni manasi karoto nānattasaññā udapādi, tato ‘‘nānāvidharūpāni me manasi karontassa nānattasaññā udapādi,
tasmā dāni abhijappādibhayā iṭṭhādinimittaggāhaṃ pahāya ekajātikameva rūpaṃ manasi karissāmī’’ti tathā karoto abhinijjhāyitattaṃ
rūpānaṃ udapādi evaṃ pahīnaupakkilesassāpi anadhiṭṭhitattā. Obhāsañhi kho jānāmi, na ca rūpāni passāmītiādi jātaṃ.
Tassattho – yadā parikammobhāsameva manasi karomi, tadā obhāsaṃ sañjānāmi, dibbena cakkhunā rūpāni na ca passāmi,
rūpadassanak āle ca obh āsa ṃ na j ānāmīti. Kimatthamida ṃ vutta ṃ, na hi eta ṃ upakkisesagatanti? Na kevala ṃ

upakkilesappajahanamevettha kattabba ṃ, yena ida ṃ visuddha ṃ hoti, aññampi taduttari kattabba ṃ atth īti dassanattha ṃ.
Vicikicchā cittassa upakkileso tiādīsu ‘‘ime dhammā upakkilesāti ādīnavadassanena pajahiṃ, na mayhaṃ tadā uppannattā’’ti keci
vadanti. Mānusakaṃ vāti iminā sabhāvātikkamaṃ dasseti. Maṃsacakkhunāviyāti iminā pariyattiggahaṇaṃ,
vaṇṇamattārammaṇatañca upameti. Vaṇṇamatte hettha satta-saddo, na ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti (a. ni. 10.27) ettha viya
sabbasaṅkhatesu, hīnajātiādayo mohassa nissando vipāko. Kāyaduccaritena samannāgatā pubbe atītabhave ahesuṃ, sampati nirayaṃ
upapannāti evaṃ pāṭhasesena sambandho veditabbo. ‘‘Yathākammūpagañāṇañhi ekantamatītārammaṇaṃ, dibbacakkhu
paccuppannārammaṇa’’nti ubhinnaṃ kiccavasena vuttaṃ. Mahallako ti samaṇānaṃ sāruppamasāruppaṃ, lokācāraṃ vā na jānātīti
adhippāyena vuttattā guṇaparidhaṃsanena garahatīti veditabbaṃ. ‘‘Niyato sambodhiparāyano’’ti (saṃ. ni. 2.41; 5.998, 1004) vutto
ariyapuggalo maggāvaraṇaṃ kātuṃ samatthaṃ pharusavacanaṃ yadi katheyya, apāyagamanīyampi kareyya, tena so apāyupagopi
bhaveyya, tasmā upaparikkhitabbanti eke. ‘‘Vāyāmaṃ mā akāsīti therena vuttattā maggāvaraṇaṃ karotī’’ti vadanti. Pubbeva
sotāpannena apāyadvāro pihito, tasmāssa saggāvaraṇaṃ natthi. ‘‘Pākatika nti pavattivipākaṃ ahosī’’ti vadanti. ‘‘Vuddhi hesā,
bhikkhave, ariyassa vinaye, yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarotī’’ti (ma. ni. 3.370; dī. ni. 1.251) vacanato pākatikaṃ
ahosīti eke. Sace so na khamatīti sotāpannādīnaṃ khantiguṇassa mandatāya vā āyatiṃ tassa suṭṭhu saṃvaratthāya vā akkhamanaṃ
sandhāya vuttaṃ. Sukhānaṃ vā āyassa ārammaṇādino abhāvā kālakañcikā asurā honti. ‘‘Ito bho sugatiṃ gacchā’’ti (itivu. 83)
vacanato manussagatipi. Dibbacakkhuñāṇavijjāti dibbacakkhumeva dassanaṭṭhena ñāṇaṃ, tassa tassa atthassa vindanaṭṭhena vijjāti
attho.
Dibbacakkhuñāṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā
14 . Soevaṃ samāhite citte ti kiṃ purimasmiṃyeva, udāhu aññasmiṃyeva catutthajjhānacitte. Aṭṭhakathāyampi yato vuṭṭhāya
purimavijjādvayaṃ adhigataṃ, tadeva puna samāpajjanavasena abhinavaṃ abhiṇhaṃ katanti dassanatthaṃ ‘‘so evaṃ samāhite citteti
idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabba’’nti vuttaṃ. Etthāha –yadi tadeva puna samāpajjanavasena abhinavaṃ kataṃ,
atha kasmā pubbe viya ‘‘vipassanāpādakaṃ abhiññāpādakaṃ nirodhapādakaṃ sabbakiccasādhakaṃ sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakaṃ
idha catutthajjhānacittaṃ veditabba’’nti avatvā ‘‘idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabba’’nti ettakameva vuttaṃ, nanu
idha tathāvacanaṭṭhānameva taṃ arahattamaggena saddhiṃ sabbaguṇanipphādanato, na paṭhamavijjādvayamattanipphādanatoti?
Vuccate – ariyamaggassa bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgapaṭipadāvimokkhavisesaniyamo pubbabhāgavuṭṭhānagāminīvipassanāya
saṅkhārupekkhāsaṅkhātāya niyamena ahosīti dassanatthaṃ vipassanāpādakamidha vuttanti veditabbaṃ. Tattha pariyāpannattā, na
tadārammaṇamattena. Pariyāyato ti aññenapi pakārena. ‘‘Ime āsavā’’ti ayaṃ vāro kimatthaṃ āraddho? ‘‘Āsavānaṃ khayañāṇāyā’’ti
adhikārānulomanatthaṃ. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hotīti idaṃ ekattanayena vuttaṃ. Yañhi
vimuccamānaṃ, tadeva aparabhāge vimuttaṃ nāma hoti. Yañca vimuttaṃ, tadeva pubbabhāge vimuccamānaṃ nāma hoti. Bhuñjamāno
eva hi bhojanapariyosāne bhuttāvī nāma. ‘‘Iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dassetī’’ti paccavekkhaṇañāṇassa ca paṭṭhāne ‘‘maggā
vuṭṭhahitvā maggaṃ paccavekkhati, phalaṃ, nibbānaṃ, pahīne kilese paccavekkhatī’’ti ayamuppattikkamo vutto. Pavattikkamo
panettha sarūpato atthatoti dvidhā vutto. Tattha ‘‘vimuttamiti ñāṇaṃ ahosī’’ti sarūpato catubbidhassapi paccavekkhaṇañāṇassa
pavattikkamanidassanaṃ. ‘‘Khīṇā jātī’’tiādi atthato. Teneva ante ‘‘abbhaññāsi’’nti puggalādhiṭṭhānaṃ desanaṃ akāsi
paccavekkhaṇañāṇassa tathā appavattito. Appaṭisandhikaṃ hotīti jānanto ‘‘khīṇā jātī’’ti jānāti nāma. ‘‘Dibbacakkhunā
paccuppannānāgataṃsañāṇa’’nti anāgataṃsañāṇassa ca dibbacakkhusannissitattā vuttaṃ.
Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Upāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
15 . Kaṇṇasukhatohadayaṅgamato ti vacanameva sandhāya vuttaṃ. Anattukkaṃsanato tiādi puggalavasena, kaṇṇasukhato ti
sotindriyaṃ sandhāya. Āpāthāramaṇīyato ti ñāṇāpāthāramaṇīyato. Sayameva heṭṭhāmukhajātaṃ vā,maggo pana asoko hoti. Tadā hi
soko pahīyamāno. Cariyādianukūlato appaṭikūlaṃ. ‘‘Madhuramima’’nti vuttattā ‘‘dhammamima’’nti vacanaṃ adhikaṃ viya dissati.
Tasmā ‘‘rāgavirāgamima’’nti evaṃ visuṃ visuṃ yojetvā puna piṇḍetvā dhammamimaṃ upehīti yojetabbaṃ, ‘‘dhammameva
saraṇatthamupehī’’ti paṭhanti kirāti dīpeti. Saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ duggatiṃ parikkilesaṃ dukkhaṃ
hiṃsatīti ratanattayaṃ saraṇaṃnāma. Tappasādataggarutādīhi vihatakileso tapparāyanatākārappavatto cittuppādo saraṇagamanaṃ.
Taṃsamaṅgīsatto saraṇaṃ gacchati. Pabhedena pana duvidhaṃ saraṇagamanaṃ lokuttaraṃ lokiyanti. Tattha lokuttaraṃ
diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe saraṇagamanupakkilesasamucchedena nibbānārammaṇaṃ hutvā kiccato sakalepi ratanattaye ijjhati.
Lokiyaṃ puthujjanānaṃ saraṇagamanupakkilesaṃ tadaṅgavikkhambhanena ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā ijjhati. Taṃ
atthato ratanattaye saddhāpaṭilābho saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhi. Lokuttarassa cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalaṃ,
sabbadukkhakkhayo ānisaṃsaphalaṃ. ‘‘Yo ca buddhañca dhammañca…pe… sabbadukkhā pamuccatī’’ti (dha. pa. 190-192) hi vuttaṃ.
Lokiyassa bhavabhogasampadā. ‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse’’ti (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37) hi vuttaṃ. Lokiyasaraṇagamanaṃ
tīsu vatthūsu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇādīhi saṃkilissati, na mahājutikaṃ hoti, na mahāvipphāraṃ. Lokuttarassa natthi saṃkileso.
Lokiyassa sāvajjo anavajjoti duvidho bhedo. Tattha aññasatthārādīsu attasanniyyātanādīhi sāvajjo hoti, so aniṭṭhaphalo. Anavajjo
kālakiriyāya, so avipākattā aphalo. Lokuttarassa nevatthi bhedo. Bhavantarepi hi ariyasāvako aññaṃ satthāraṃ na uddisati. Yo koci
saraṇagato gahaṭṭho upāsako . Ratanattayaupāsanato upāsako. Pañca veramaṇiyo sīlaṃ. Satthasattamaṃsamajjavisavāṇijjārahitaṃ
dhammena jīvikaṃ ājīvo . Vuttasīlājīvavipatti vipatti nāma. Viparītā sampatti.
16 . Lacchāma nu kho ti duggate sandhāya vuttaṃ. Sakkhissāma nukho no ti samiddhe sandhāya. Tattha verañjāyaṃ.
Paggayhatīti pattaṃ paggaho, tena paggahena pattenāti attho. Samādāyevāti nidassanaṃ. Na ca vaṭṭatīti puna pākaṃ kiñcāpi vaṭṭati,
tathāpi na suṭṭhu pakkattā vuttaṃ, ‘‘uttaṇḍulabhattaṃ labhitvāpi pidhetuṃ na vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāvacanañcettha sādhakaṃ.
‘‘Sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmī’’ti iminā vacanena ājīvapārisuddhisīlaṃ sandhāya ‘‘pacchā sīla’’nti vuttaṃ. Upālittheropi
ta ṃ ta ṃ vatthu ṃ pa ṭicca bhagavat ā bah ūni sikkh āpad āni paññatt āni atth īti d īpeti. Yadi eva ṃ verañj āya ṃ ‘‘ etassa bhagav ā kālo ’’ ti

vacana ṃ na samet īti ce? Na, tato pubbe sikkh āpad ābh āvappasa ṅgato. Thero pana paññatt āni ṭhapetv ā id āni paññapetabb āni
pātimokkhuddesappahonakāni sandhāyāha. Bhagavāpi ‘‘na tāva sāriputta satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapetī’’ti bhaddālisutte
(ma. ni. 2.134; ādayo) viya ekaccesu paññattesupi tato paraṃ paññapetabbāni sandhāyāha. Idheva aṭṭhakathāyaṃ‘‘sāmampi pacanaṃ
samaṇasāruppaṃ na hoti na ca vaṭṭatī’’ti vacanañca, tathā ‘‘ratticchedo vā vassacchedo vā’’tiādivacanāni ca atthi. Aññathā
‘‘dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchantī’’ti idhevedaṃ pāḷiṭhapanaṃ virujjhatīti ācariyena vicāritaṃ, taṃ sundaraṃ
pubbepi paññattasikkhāpadasambhavato. Kintu idha pāḷiṭhapanavirodhavicāraṇā pana nippayojanā viya mama dissati. Kasmā?
Upālittherena saṅgītikāle vuttapāṭhattā. Ratticchedo ti sattāhakiccaṃ sandhāya vutto. ‘‘Sattāhakaraṇīyena gantvā ratticchedo vā
vassacchedo vā ekabhikkhunāpi na kato’’ti vuttaṃ kira mahāaṭṭhakathāyaṃ,tasmā vassacchedassa kāraṇe sati sattāhakiccaṃ kātuṃ
vaṭṭatīti eke. Vinayadharā pana nicchanti, tasmā aṭṭhakathādhippāyo vīmaṃsitabbo, imāya verañjāyaṃ appicchatādipaṭipadāya pasannā.
Sālīnaṃ vikati sālivikati.
17-8. Upapannaphalo ti bahuphalo. ‘‘Khuddaṃ madhu’’nti pāṭho. Theraṃ sīhanādaṃ nadāpetuṃ pucchīti iminā ācariyo yaṃ
pubbe āṇāya ṭhitānaṃ sāvakānaṃ mahānubhāvatādassanaṃ ‘‘verañjāyaṃ nivāsappayojana’’nti amhehi vuttaṃ, taṃ sampādeti, rājagahe
verañjāyañcāti ubhayattha vitakkuppāde ekato piṇḍetvā dassento ‘‘atha kho āyasmato sāriputtassā’’tiādimāha. Kālaṃ sandhāya
ciraṃ,ṭhitiṃ sandhāya cirāti viggaho.
Kāmaṃ hinoti attano phalanibbattiyā sahāyaṃ gacchatīti kattari hetu, tathāpi idha tena karaṇabhūtena tassa phalaṃ hinoti
pavattatīti hetu . Tathā ghaṭanti tenāti ghaṭo. Kilāsuno ti payojanābhāvena avāvaṭā. Abbokiṇṇāni visabhāgehi. Āgāminiyāanāgateti
attho. Imesaṃyeva noti dassanatthaṃ ‘‘sabbabuddhānaṃ hī’’ti vuttaṃ. Yāvasāsanapariyantāti yāva buddhā dharanti, tāvāti attho.
Khattiyabrāhmaṇāva uccā, tatthāpi visesaṃ dassetuṃ ‘‘uccanīcauḷāruḷārabhogā’’ti. ‘‘Manasi katvā’’tipi pāṭho.
Upasampādyaupasampādyaiccetaṃ dvayaṃ māgadhe ‘‘upasampajjā’’ti vuccati. Anupādāyāti ārammaṇakaraṇavasena aggahetvā.
Āsavehīti kattari tatiyāvibhatti. Cittānīti paccattabahuvacanaṃ. Vimucciṃsūti kammakārake. Vimocitānīti adhippāyoti ācariyo.
Āsavehīti padañca paccatte karaṇavacanaṃ katvā gaṇṭhipade attho pakāsito. Yadi ariyamaggena niruddhānaṃ āsavānaṃ vasena
anāsavatā, loke cittānipi anāsavā siyuṃ. Na hi niruddhāni cittāni ārammaṇāni karontīti tāni aniruddhāsavavasena sāsavānīti ce.
Sotāpannassa maggacittaṃ uparimaggavajjhāsavavasena sāsavaṃ, avasiṭṭhāsavasamucchindanānubhāvattā phalāni sāsavāni siyunti?
Na, āsavasamucchindanānubhāvāgataphalattā. Bhiṃsanassa karaṇaṃ bhiṃsanakataṃ, tasmiṃ bhiṃsanakatasmiṃ,bhiṃsanakiriyāyāti
attho. Itthiliṅgaṃ vipallāsaṃ katvā napuṃsakaliṅgaṃ, purisaliṅgaṃ vā katvā. Nimittatthe ti ettha –
‘‘Cammani dīpinaṃ hanti, dantesu hanti kuñjaraṃ;
Vālesu cāmariṃ hanti, siṅgesu sarabho hato’’ti. –
Adhikaraṇaṃ.
20-21 . Naciraṭṭhitikakāraṇe kathite ciraṭṭhitikakāraṇaṃ atthato vuttapaṭipakkhavasena kiñcāpi siddhaṃ, tathāpi taṃ therassa
vinayapaññattiyācanāya okāsakāraṇādhippāyato vinayapaññattiyācanokāsaṃ pāpetuṃ puna bhagavantaṃ ‘‘ko pana, bhante, hetū’’ti
pucchi. Bhagavāpi yācanaṃ sampaṭicchitukāmo byākāsi. ‘‘Āsavaṭṭhānīyā saṅghe pātubhavantī’’ti puggalassa saṅghapariyāpannattā
vuttaṃ. Ādaratthavasenevettha dvikkhattuṃ vutta nti yasmā thero pubbe rājagahe, sampati verañjāyanti dvikkhattuṃ kāci, tasmā
ādarena punappunaṃ yācayamānaṃ passitvā sayampi bhagavā ādareneva ‘‘āgamehi tvaṃ sāriputtā’’ti āha. Tenetaṃ dīpeti ‘‘mā tvaṃ
punappunaṃ yācāhi, sampaṭicchitāva mayā te yācanā, pubbenanu tavayācanaṃ sampaṭicchatāva mayā ettake kāle ettakāni sikkhāpadāni
paññattāni, na tāva me sāvakānaṃ āṇāpātimokkhuddesānujānanakālo sampatto, takkānumānavasena tayā ‘etassa bhagavā kālo’ti
punappunaṃ niddisiyamānopi nesa so kālo, kintu tathāgatova tattha kālaṃ jānissatī’’ti. Yasmā pana ‘‘sikkhāpadapaññattikālato pabhuti
āṇāpātimokkhameva uddisiyatī’’ti vuttaṃ, tasmā pātimokkhuddesappahonakasikkhāpadameva sandhāyāha. ‘‘Tatthāti
sikkhāpadapaññattiyācanāpekkhaṃ bhummavacana’’nti ekameva padaṃ vuttaṃ tassā siddhiyā itarassa siddhito. ‘‘Sāvakānaṃ
visayabhāvanti iminā mahāpadumattheravādo paṭikkhitto’’ti anugaṇṭhipade vuttaṃ, taṃ sundaraṃ viya. Sammukhe garahā.
Parammukhe upavādo . ‘‘Na, bhikkhave, ūnadasavassena…pe… dukkaṭassā’’ti (mahāva. 75) idaṃ sikkhāpadaṃ bhagavā buddhattena
dasavassiko hutvā paññapesi ūnadasavassikassa tassa tathā sikkhāpadapaññattiyā abhāvato. Na tadā atirekadasavassikova
dasavassikānaṃ rattaññumahattappattito, tasmā taṃ sikkhāpadaṃ verañjāyaṃ vassāvāsato pubbe rājagahe eva paññattanti siddhaṃ,
tasmiṃ siddhe siddhameva ‘‘yāva na saṅgho rattaññumahattaṃ pattoti vacanaṃ ito pubbe paṭhamayācanāyapi vutta’’nti.
Aṭṭhakathāyampi rattaññumahattappattakāle ‘‘dve sikkhāpadānī’’ti gaṇanaparicchedavacanaṃ paṭhamayācanāya vuttavacanaṃ
sandhāya vuttaṃ. Aññathā rattaññumahattappattakāle dve eva, na aññanti āpajjati.
‘‘Atha kho āyasmato sāriputtassā’’tiādimhi ayamādito paṭṭhāya atthavibhāvanā –ayaṃ kirāyasmā assajittherato paṭiladdhaṃ
ekagāthāmattakaṃ dhammapariyāyaṃ nayasatasahassehi vivecento arahattaṃ patvā sāvakapāramīñāṇe ṭhito ‘‘aho vata
mahānubhāvoyaṃ saddhammo, yo vināpi dhammasāminā parammukhato sutamattepi mayhaṃ mahantaṃ guṇavisesaṃ janesi, sādhu
vatāyaṃ saddhammo ciraṃ tiṭṭheyyā’’ti cintento ‘‘katamesānaṃ nu kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ…pe… na ciraṭṭhitika’’nti
tamatthaṃ, kāraṇañca attano aggasāvakañāṇena paṭivijjhitvā ‘‘sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattantiādiciraṭṭhitikāraṇa’’nti niṭṭhaṃ katvā
vinayapaññattiyācanokāsakaraṇatthaṃ bhagavantaṃ pucchi. Tato pañhassa vissajjane vinayapaññattiyācanokāse sampatte ‘‘etassa
bhagavā kālo, etassa sugata kālo’’ti vinayapaññattiṃ yāci. Tato bhagavā tassā yācanāya sampaṭicchitabhāvaṃ, ‘‘etassa bhagavā kālo’’ti
vuttakālassa akālataṃ, kālassa ca anaññavisayataṃ dīpento ‘‘āgamehi tva’’ntiādimāha, tato bhagavā tassa yācanaṃ, sattesu
kāruññatañca paṭicca ‘‘tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakā anācariyakā anovadiyamānā’’tiādinā (mahāva. 64) nayena
vepullamahattataṃ paṭicca satthā sāvakānaṃ upajjhāyavattādīni vinayakammāni, tadanurūpasikkhāpadāni ca paññapesi. Tato
anukkamena dvādasamavassaṃ verañjāyaṃ vasi. Tadā ca āyasmā sāriputto satthārā niddiṭṭhesu ciraṭṭhitihetūsu jātesu
‘‘navaṅgasatthusāsanamahattatā ca sampati jātā, vinayapaññatti ca bahutarā jātā, pātimokkhuddeso eveko na tāva sāvakānaṃ anuññāto,
so ca parisuddhena saṅghena karīyati. Saṅghopi etarahi parisuddho pacchimakassa sotāpannattā’’ti cintetvā pātimokkhuddesaṃ
anujānāpetukāmo yattakehi ca sikkhāpadehi pātimokkhuddeso anujānīyati, tattakānaṃ paññattiyācanapubbaṅgamaṃ
pātimokkhuddesaṃ yācanto pubbuppannavitakkasūcanapucchāvissajjanakkamavasena yācanokāse sampatte ‘‘etassa bhagavā

kālo ’’ ti ādim āha.
Tattha ‘‘yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyyā’’ti pātimokkhuddesappahonakasikkhāpadaṃ sandhāyāha, ayamattho
bhaddālisuttena (ma. ni. 2.134 ādayo) dīpetabbo. Tattha hi bahūsu sikkhāpadesu paññattesu, paññapiyamānesu ca ‘‘na tāva bhaddāli
satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapetī’’tiādi (ma. ni. 2.145) vuttaṃ apaññattaṃ upādāya, tathā idhāpi apaññattaṃ sandhāya vuttanti
veditabbaṃ. Parisuddhattā saṅghassa sampati sāvakānaṃ āṇāpātimokkhuddesaṃ nānujānāmīti dassento ‘‘nirabbudo’’tiādimāha. Na hi
parisuddhe saṅghe ovādapātimokkhuddesassa anuddesakāraṇaṃ atthi, tasmiṃ sati āṇāpātimokkhuddesānujānanādhippāyato. Tathā ca
so tato aṭṭhannaṃvassānaṃ accayena anuññāto. Yathāha pātimokkhaṭhapanakkhandhake (cūḷava. 386) ‘‘na dānāhaṃ, bhikkhave, ito
paraṃ uposathaṃ karissāmi…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’ti. Yaṃ pana upasampadakkhandhake (mahāva. 129) ‘‘tena kho
pana samayena bhikkhū aññataraṃ bhikkhuṃ upasampādetvā ekakaṃ ohāya pakkamiṃsu…pe… so tassā methunaṃ dhammaṃ
paṭisevitvā cirena agamāsī’’ti vatthu āgataṃ, taṃ sudinnavatthuto parato uppannampi tattha yathādhikāraṃ samodhānetuṃ vuttaṃ.
Tathā tattheva ‘‘ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni hontī’’tiādinā (pāci. 147; a. ni. 8.52; 10.33) aṅgānipi
veditabbāni. Na hi ādito eva ubhatopātimokkhāni siddhānīti. Apica ādito paṭṭhāya ayamanukkamo veditabbo, seyyathidaṃ –
rāhulakumāre uppanne bodhisatto nikkhamitvā chabbassāni dukkaraṃ katvā sattame abhisambuddho, tasmiṃ eva saṃvacchare
kapilavatthuṃ gantvā rāhulakumāraṃ pabbājesi. Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṭṭhakathāyaṃ(ma. ni. aṭṭha. 2.107 ādayo) ‘‘ayañhi
āyasmā sattavassikakāle bhagavantaṃ cīvarakaṇṇe gahetvā ‘dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehī’ti dāyajjaṃ
yācamāno bhagavatā dhammasenāpatisāriputtattherassa niyyādetvā pabbājito’’ti ca vuttaṃ, tasmā rāhulakumāraṃ ārabbha ‘‘anujānāmi,
bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’’nti (mahāva. 105) vuttattā saraṇagamanūpasampadā paṭhamavassabbhantare eva
paṭikkhittā, ñatticatutthakammavasena upasampadā anuññātāti paññāyati. Apica rāhulavatthumhi‘‘na, bhikkhave, ananuññāto
mātāpitūhi putto pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 105) sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tasmā ito pubbepi
sikkhāpadāni paññattānīti siddhaṃ.
Sutvā ca yo hetunirodhamaggaṃ,
Nirodhupāyaṃ paṭivijjhi khippaṃ;
Jātovapekkhena asesametaṃ,
Lokaṃ vipassī sugataggasisso.
So dhammasenāpati aggasisso,
Saddhammarājassa tathāgatassa;
Sayaṃ munindena yasassa patto,
Anekaso soḷasadhā pasattho.
Tasmā hi sikkhāpadabandhakālo,
Ñātumpi loke atibhāriyova;
Pageva sikkhāpadabhāvabhedo,
Pageva añño ubhayattha tattha.
Paccekabuddhā api taṃ dvayantu,
Ñātuṃ na sakkāva pageva netuṃ;
Nissaṃsayaṃ tattha tathāgatova,
Jānissaticcāha tathāgatoti.
Iccetamatthaṃ idha bhikkhu ñatvā,
Sikkhāpadānaṃ kamabhāvabhedaṃ;
Ñātuṃ sayaṃ no na pare ca netuṃ,
Pariyesitabbo idha yuttimaggo.
Tattha kamabhedo sikkhāpadānaṃ parato āvi bhavissati. Bhāvabhedo tāva ukkhittakānuvattanapaccayā bhikkhu anāpattiko,
bhikkhunī pana samanubhaṭṭhā pārājikā hoti. Pārājikāpattipaṭicchādane bhikkhussa dukkaṭaṃ, bhikkhuniyā pārājikaṃ. Duṭṭhullaṃ
ārocentassa, paṭicchādentassa ca pācittiyaṃ. Mahāsāvajjaṃ pārājikaṃ ārocentassa, paṭicchādentassa ca bhikkhussa dukkaṭaṃ.
Iccevamādīhi abhāvabhedasikkhāpadānaṃ idha bhāvabhedena yuttipariyesanaṃ sādhayamānopi siyā anummādavighātabhāgīti.
Ettāvatā sakalassapi vinayapiṭakassa vitakkayācanakālakālaññūkāraṇaphalapayojanehi sattahi aṅgehi paṭimaṇḍitaṃ nidānamāyasmatā
upālittherena nidassitaṃ hoti. Tattha therassa vinayapaññattiyācanahetubhūto vitakko nāma. Tasseva ‘‘etassa bhagavā kālo’’tiādinā
pavattā yācanānāma. Rattaññūvepullalābhaggabāhusaccamahattappatti kālo nāma. Sabbaññū eva kālaññūnāma. Āsavaṭṭhānīyānaṃ
dhammānaṃ pātubhāvo kāraṇaṃnāma. ‘‘Tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāyā’’ti vacanato
āsavaṭṭhānīyadhammapaṭighāto phalaṃnāma. ‘‘Yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assā’’ti vacanato sāsanabrahmacariyassa
ciraṭṭhiti payojana nti veditabbaṃ. Hoti cettha –
‘‘Vitakko yācanā kālo, kālaññū kāraṇaṃ phalaṃ;
Payojananti sattaṅgaṃ, nidānaṃ vinayassidhā’’ti.
22 . Antimamaṇḍala nti abbhantaramaṇḍalaṃ. Tañhi itaresaṃ anto hoti, khuddakamaṇḍalaṃ vā. Anumatidānavasena tesaṃ
bhikkhūnaṃ datvā. Tesaṃ buddhānaṃ cārikāya vinetabbā veneyyasattā. Ocinantā viyāti bahupupphaṃ gacchaṃ mālākārā ciraṃ
ocinanti, evaṃ bahuveneyyesu gāmādīsu ciraṃ vasantā veneyyapuññaṃ pariharantā caranti. Santaṃ sukhaṃ,na vedanāsukhaṃ viya
saparipphandaṃ. Dasasahassacakkavāḷeti devānaṃ vasena vuttaṃ. Manussā pana imasmiṃyeva cakkavāḷe bodhaneyyā uppajjanti.
Mah ākaru ṇā ya dhuva ṃ sattasamavalokana ṃ. Otiṇṇ eti parisamajjha ṃ ā gate, ārocite v ā. Yena k āra ṇena maya ṃ tumh āka ṃ

deyyadhammaṃ dadeyyāma, taṃ kuto sakkā laddhuṃ. Bahukiccā hi gharāvāsāti. Dutiyavikappe ta nti deyyadhammaṃ. ‘‘Tumhehi
taṃ kuto laddhā’’ti anugaṇṭhipade vuttaṃ. Keci pana ‘‘paṭhamaṃ kiriyaṃ pekkhati, dutiyaṃ deyyadhamma’’nti vadanti. Ācariyo
pana ‘‘paṭhamayojanāya yaṃ dānapuññaṃ, taṃ kuto labbhā. Puññantarāyabahulā hi gharāvāsāti. Dutiyayojanāya temāsabbhantare
yamahaṃ dadeyyaṃ, atikkantakālattā tamahaṃ sampati kuto dadeyyanti dassetī’’ti vadati.
Sīlādikusaladhammasandassanādi dhammaratanavassaṃ.
23 . Pattuṇṇadese pattuṇṇaṃ paṭavaraṃ. Mahāyāga nti mahādānaṃ. Paripuṇṇasaṅkappa nti temāsaṃ sotabbaṃ ajja suṇinti.
Tatrida nti idaṃ kāraṇaṃ.
Upāli dāsakoti ācariyaparamparato . Bāhirabbhantaranidānaṃ, sikkhāpadānaṃ paññattiṭṭhānasaṅkhātaṃ āveṇikanidānañca
sandhāyāha ‘‘nidānassa pabhedadīpanato’’ti. Theravādādi vatthuppabhedo . Sakāya paṭiññāya mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethātiādi
parasamayavivajjanato tiādi. Vibhaṅganayabhedadassanato ti tisso itthiyo bhūmaṭṭhaṃ thalaṭṭhantiādi. Etthāha –kiṃ bhagavato
mārāvaṭṭanapaṭighātāya satti natthīti? Atthi, tathāpissa pacchā upaguttakāle pasādahetuttā adhivāseti. Ettha upaguttādhiṭṭhānaṃ
vattabbaṃ. Buddhānaṃ āciṇṇanti dijadassanena kiṃpayojananti ce? Mārāvaṭṭanahetu brāhmaṇassa puññantarāyoti payojanaṃ.
Dijopi so māramanorathassa,
Bhaṅgaṃ karonto jinapuṅgavassa;
Sassissasaṅghassa adāsi dānaṃ,
Asesakaṃ kappiyabhaṇḍabhedaṃ.
Kiṃ bhagavā sasisso tāva mahantaṃ kappiyabhaṇḍaṃ ubbhaṇḍikaṃ katvā agamāsīti? Na agamāsi, temāsibhāgiyaṃ pana
puññarāsikaṃ deyyadhammaṃ appaṭikkhipanto brāhmaṇassa upāyato satthā adāsi.
Tadaññathā māramanorathova,
Pūro siyā neva dijassa bhiyyo;
Pāpaṃ mahantaṃ api pāpuṇeyya,
Micchābhimānena tathāgate so.
Tasmā bhagavā assādiyanto taṃ deyyadhammaṃ appaṭikkhipanto upāyena brāhmaṇassa puññabuddhiṃ katvā, mārassa ca
manorathavighātaṃ katvā agamāsīti, ‘‘ayaṃ nayo aṭṭhakathaṃ vināpi pāḷinayānulomato siddho’’ti vadanti. Kathaṃ? –
‘‘Satthā sasisso yadi aggahesi,
Dijassa taṃ cīvaramāditova;
Nāthassa no vīsativassakāle,
Virujjhate jīvakayācanāpi;
Tathāpi sabbaṃ suvicārayitvā,
Yuttaṃ nayaṃ cintayituṃva yutta’’nti.
Idāni āyasmā upālitthero vinayapaññattiyā sādhāraṇanidānaṃ dassetvā sikkhāpadānaṃ pāṭekkaṃ paññattiṭṭhānasaṅkhātaṃ
nidānamādiṃ katvā puggalapaññattianupaññattivibhāgāpattibhedantarāpattiādikaṃ nānappakāraṃ vidhiṃ nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā
dassetuṃ ‘‘atha kho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā’’tiādimāhāti. Idha ṭhatvā –
Sikkhāpadāna sabbesaṃ, kamabhedaṃ pakāsaye;
Tasmiṃ siddhe nidānānaṃ, kamasiddhi yato bhave.
Tattha sabbasikkhāpadānaṃ yathāsambhavaṃ desanākkamo pahānakkamo paṭipattikkamo uppattikkamoti catubbidho kamo
labbhati. Tattha bhagavatā rājagahe bhikkhūnaṃ pātimokkhuddesaṃ anujānantena pātimokkhuddesassa yo desanākkamo anuññāto, taṃ
desanākkamamanulomento āyasmā mahākassapo paṭhamaṃ pārājikuddesaṃ pucchi, tadanantaraṃ saṅghādisesuddesaṃ, tato
aniyatuddesaṃ vitthāruddesañca pucchitvā tadanantaraṃ bhikkhunīvibhaṅgañca teneva anukkamena pucchi,
nidānuddesantogadhānañca sarūpena anuddiṭṭhānaṃ pucchanatthaṃ khandhakepi pucchi. Etena ca khandhake paññattā thullaccayā
saṅgahitā honti. Pucchitānukkameneva upālitthero taṃ sabbaṃ sāpattibhedādikaṃ desento
thullaccayadubbhāsitaāpattisamuṭṭhānādidīpakaṃ antokatvā desesi, ayamettha desanākkamo. Ubhatovibhaṅgakhandhakato pana
uccinitvā tadā parivārapāḷi visuṃ katā. Imameva nayaṃ sandhāya aṭṭhakathāyaṃvuttaṃ ‘‘eteneva upāyena khandhakaparivārepi
āropesu’’ntiādi (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā). Apica pāḷiyā‘‘etenevupāyena ubhatovinaye pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā
upāli vissajjesī’’ti ettakameva vuttaṃ, tasmā mahākassapo ubhatovibhaṅge eva pucchi. Vissajjento pana āyasmā upāli nivarasesaṃ
desento khandhakaparivāre antokatvā desesi. Tadā ca khandhakaparivārapāḷi visuṃ katāti ayaṃ desanākkamo. Yadi evaṃ nidānuddeso
paṭhamaṃ desetabboti ce? Na, tadasambhavato. So hi ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādinā (mahāva. 134) nayena pavattattā paṭhamaṃ
sikkhāpadasaṅgahitāsu āpattīsu adassitāsu na sambhavati. ‘‘Yāni mayā bhikkhūnaṃ paññattāni sikkhāpadāni, tāni nesaṃ
pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti vacanato sikkhāpadāneva paṭhamaṃ desetabbānīti pārājikuddesakkamo sambhavati.
Pārājikuddesādisaṅgahitānaṃ āpattiakusalānaṃ yathoḷārikakkamena pahātabbattā pahānakkamopettha sambhavati.
Upasampannasamanantaraṃ ‘‘tāvadeva cattāri akaraṇīyāni ācikkhitabbānī’’ti (mahāva. 129) vacanato ‘‘samādāya sikkhati
sikkhāpadesū’’ti (dī. ni. 1.193) vacanato ca yathā garukaṃ ācikkhaṇaṃ sikkhanena paṭipattikkamopettha sambhavati, evamimehi tīhi
kamehi desetabbānampetesaṃ sikkhāpadānaṃ yathāsambhavaṃ uppattikkamo sambhavati. Tathā hi yaṃ yaṃ sādhāraṇaṃ, taṃ taṃ
bhikkhuṃ ārabbha uppanne eva vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti bhikkhunīnampi

paññattaṃ. Aññathā taṃ bhikkhunīnaṃ anuppannapaññatti siyā. Tato ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti (pari. 247) pariv āre
etaṃ vacanaṃ virujjhati, ettāvatā purimena kamattayena paṭhamaṃ desetabbataṃ patte pārājikuddese paṭhamuppannattā
methunadhammapārājikaṃ sabbapaṭhamaṃ desetukāmo upālitthero ‘‘tatra sudaṃ bhagavā vesāliya’’nti vesālimeva pāpetvā ṭhapesi.
Aññathā bārāṇasiyaṃ paññattānaṃ ‘‘na, bhikkhave, manussamaṃsaṃ paribhuñjitabba’’nti (mahāva. 280) evamādīnaṃ desanādhippāye
sati bārāṇasiṃ pāpetvā ṭhapeyyāti.
Abbhantaranidānakathā niṭṭhitā.
Verañjakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Pārājikakaṇḍo
1. Paṭhamapārājikaṃ
Sudinnabhāṇavāravaṇṇanā
Paṭhamassettha nidāne, ṭhatvā pārājikassa viññeyyo;
Codanāparihāranayo, puggalavatthuppakāsaneyeva.
Tattha bhagavā verañjāyaṃ vutthavasso anupubbena cārikaṃ caranto kattikajuṇhapakkhe eva vesāliṃ pāpuṇitvā yāva
paṭhamapārājikasikkhāpadapaññāpanaṃ, tāva aṭṭha vassāni vesāliyaṃyeva viharanto viya pāḷikkamena dissati, na ca bhagavā
tāvattakaṃ kālaṃ tattheva vihāsi. So hi sudinnassa sāvakānaṃ santike pabbajjaṃ upasampadañca anujānitvā yathābhirantaṃ tattha
viharitvā cārikaṃ caranto bhesakaḷāvanaṃ patvā tattha terasamaṃ vassaṃ vasi, teneva anukkamena sāvatthiṃ patvā cuddasamaṃ
vassaṃ vasi, pannarasamaṃ kapilavatthumhi, soḷasamaṃ āḷaviyaṃ, tato vutthavasso cārikaṃ caranto rājagahaṃ patvā sattarasamaṃ
vasi, iminā anukkamena aparānipi tīṇi vassāni tattheva vasi. Ettāvatā bhagavā paripuṇṇavīsativasso rājagahato anupubbena vesāliṃ
pāpuṇi, tato upasampadāya aṭṭhavassiko sudinno vesāliyaṃyeva methunaṃ dhammaṃ abhiviññāpesi, tato bhagavā tasmiṃ vatthusmiṃ
paṭhamaṃ pārājikaṃ paññapesīti veditabbaṃ. Tattha yasmā upālitthero ito paṭhamataraṃ tattha vesāliyañca paññattasikkhāpadāni
adassetukāmo, vinayanidānānantaraṃ paṭhamapārājikameva dassetukāmo, tasmā vesāliyaṃ paṭhamaṃ nivāsaṃ, pacchā imassa
sikkhāpadassa paññattikāle nivāsañca ekato katvā ‘‘tatra sudaṃ bhagavā vesāliya’’ntiādimāha, tena vuttaṃ ‘‘paṭhamassettha nidāne,
ṭhatvā …pe… pakāsaneyevā’’ti. Tasmā imasmiṃ paṭhamapārājikassa paññattiṭṭhānasaṅkhāte nidāne ṭhatvā ‘‘tena kho pana samayena
vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hoti…pe… aññataraṃ vajjigāmaṃ upanissāya viharatī’’ti etasmiṃ imassa sikkhāpadassa
puggalappakāsane, ‘‘tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti…pe… tikkhattuṃ methunaṃ dhammaṃ abhiviññāpesī’’ti (pārā.
30) imasmiṃ vatthuppakāsane ca codanānayo, parihāranayo ca veditabboti vuttaṃ hoti. Tatrāyaṃ pakāsanā – kimatthaṃ therena
aññesaṃ sikkhāpadānaṃ puggalavatthūni viya saṅkhepato avatvā yattha ca so uppanno, yathā ca dhamme pasanno, yathā ca pabbajito,
yathā ca imaṃ vatthuṃ uppādeti, taṃ sabbaṃ anavasesetvā puggalavatthūni vitthārato vuttānīti ce? Vuccate –
Evaṃ saddhāya kicchena, mahante bhogañātake;
Hitvā pabbajitānampi, pesalānampi sabbaso.
Sabbalāmakadhammāyaṃ, methuno yadi sambhave;
Na dhammadesanāyeva, siddhā virati sabbaso.
Tasmā navaṅgasaddhamme, satthārā desitepi ca;
Vinayo paññapetabbo, tato dhammavisuddhihi.
Vinayābhāvato evaṃ, ajjhācāro bhavissati;
Tasmā vinayapaññatti, sātthikā pesalassapi.
Anādīnavadassāvī, yasmā yaṃ pāpamācari;
Vinayoyeva saddhānaṃ, ādīnavavibhāvino.
Tasmā saddhānusārīnaṃ, vinayo sātthakova yaṃ;
Dhammo dhammānusārīnaṃ, tato ubhayadesanā.
Api ca yadi paṇṇattivītikkamaṃ akarontassāpi yāva brahmalokā ayaso patthaṭo, pagevaññesanti dassanatthaṃ ajjhācārassa
pākaṭabhāvadīpanaṃ. Kathaṃ? –
Abhabbo arahattassa, sudinno puttamātaro;
Bhabbānuppannapaññatti, tadatthaṃ na katā ayaṃ.
Nanu māgaṇḍikaṃ ajjhupekkhitvā mātāpitūnamassā hitatthaṃ dhammaṃ desetīti imamatthaṃ dassetuṃ bījakabījakamātūnaṃ
arahattuppatti therena dīpitā. ‘‘Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hoti, yena samayena sudinno
purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’ti vā ‘‘yena samayena bhagavā paṭhamapārājikaṃ paññapesī’’ti vā vacanaṃ idha na
yujjati. Kasmā? ‘‘Idha pana hetuattho karaṇattho ca sambhavatī’’ti vuttaṃ aṭṭhakathāvacanañhi idha na labbhati. Ciraniviṭṭho hi so
gāmo, na tasmiṃyeva samayeti. Yasmā pana so ciraniviṭṭhopi ca gāmo attano niviṭṭhakālato paṭṭhāya sabbakālamatthīti vattabbataṃ
arahati, tena pariyāyena ‘‘tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hotī’’ti vuttaṃ.

25 -6. Anuññ ātosi pana tva nti samaṇavattadassanatthaṃ bhagavā pucchati. M ātāpit ūhi ananuññ āta nti ettha janakeheva
ananuññātadassanatthaṃ pucchīti vuttaṃ. Na kho sudinna tathāgatāti ‘‘pabbājetu maṃ bhagavā’’ti yācanāvasena panevamāha, na
bhagavā sayaṃ saraṇāni datvā pabbājesi. Dukkhassāti ettha ‘‘kalabhāgampī’’ti pāṭhaseso. Vikappadvayepīti dutiyatatiyavikappesu.
Purimapadassāti kiñcīti padassa. Uttarapadenāti dukkhassāti padena. Samānavibhattīti sāmivacanaṃ. Yathā kiṃ? ‘‘Kassaci
dukkhassā’’ti vattabbe ‘‘kiñci dukkhassā’’ti vuttanti veditabbaṃ. Akāmakā vinā bhavissāmāti tayā saddhiṃ amaritvā akāmā
jīvissāma. Sacepi na marāma, akāmakāva tayā viyogaṃ pāpuṇissāma, tayi jīvamāne eva no maraṇaṃ bhaveyya, maraṇenapi no tayā
viyogaṃ mayaṃ akāmakāva pāpuṇissāma.
30 . Katipāhaṃ balaṃ gāhetvāti kasmā panāyaṃ tathā pabbajjāya tibbacchando anuññāto samāno katipāhaṃ ghareyeva
vilambitvā kāyabalañca aggahesīti? Anumatidānena mātāpitūsu sahāyakesu ca tuṭṭho tesaṃ cittatuṭṭhatthaṃ. Kesuci
aṭṭhakathāpotthakesu keci ācariyā ‘‘ayaṃ sudinno jīvakavatthuto pacchā paṃsukūlikadhutaṅgavasena paṃsukūliko jāto’’ti saññāya
‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipitvā paṃsukūlikadhutaṅgavasena paṃsukūliko hotī’’ti likhanti, taṃ ‘‘acirūpasampanno’’ti vacanena
virujjhati. ‘‘Tathā sudinno hi bhagavato dvādasame vasse pabbajito, vīsatime vasse ñātikulaṃ piṇḍāya paviṭṭho sayaṃ pabbajjāya
aṭṭhavassiko hutvā’’ti, ‘‘bhagavato hi buddhattaṃ pattato paṭṭhāya yāva idaṃ vatthaṃ, etthantare vīsati vassāni na koci gahapaticīvaraṃ
sādiyi, sabbe paṃsukūlikāva ahesu’’nti ca vuttena aṭṭhakathāvacanena virujjhati, pabbajjāya aṭṭhavassiko, na upasampadāya.
Upasampadaṃ pana jīvakavatthuto (mahāva. 326) pacchā alattha, tasmā avassiko ñātikulaṃ piṇḍāya paviṭṭho siyāti ce? Na, ‘‘alattha
kho sudinno kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampada’’nti ekato anantaraṃ vuttattā. Pabbajjānantarameva hi so
upasampanno terasadhutaṅgaguṇe samādāya vattanto aṭṭha vassāni vajjigāme viharitvā nissayamuttattā sayaṃvasī hutvā ‘‘etarahi kho
vajjī dubbhikkhā’’tiāditakkavasena yena vesālī tadavasari, tasmā ‘‘paṃsukūlikadhutaṅgavasena paṃsukūliko hotī’’ti ettakoyeva pāṭho
yesu potthakesu dissati, sova pamāṇato gahetabbo. ‘‘Āraññiko hotī’’ti iminā pañca senāsanapaṭisaṃyuttāni saṅgahitāni nesajjikaṅgañca
vihārasabhāgattā, ‘‘piṇḍapātiko’’ti iminā pañca piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni, ‘‘paṃsukūliko’’ti iminā dve cīvarapaṭisaṃyuttāni
saṅgahitānīti. Ñātigharūpagamanakāraṇadīpanādhippāyato sapadānacārikaṅgaṃ visuṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Mā atiharāpesu’’nti
kālabyattayavasena vuttaṃ. Dhammassantarāyakaratarattā ‘‘imaṃ naya’’nti anayoyeva.
Yebhuyyena hi sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;
Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.
36 . Apaññatte sikkhāpade ti ettha duvidhaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ. Kathaṃ? ‘‘Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyāthā’’ti evaṃ sauddesānuddesabhedato duvidhaṃ. Tattha pātimokkhe sarūpato āgatā pañca āpattikkhandhā sauddesapaññatti
nāma. Sāpi duvidhā sapuggalāpuggalaniddesabhedato. Tattha yassā paññattiyā anto āpattiyā saha, vinā vā puggalo dassito, sā
sapuggalaniddesā. Itarā apuggalaniddesāti veditabbā. Sapuggalaniddesāpi duvidhā dassitādassitāpattibhedato. Tattha adassitāpattikā
nāma aṭṭha pārājikā dhammā. ‘‘Pārājiko hoti asaṃvāso’’ti hi puggalova tattha dassito, nāpatti. Dassitāpattikā nāma
bhikkhunīpātimokkhe ‘‘sattarasa saṅghādisesā dhammā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti hi tattha āpatti dassitā saddhiṃ puggalena, tathā
apuggalaniddesāpi dassitādassitāpattitova duvidhā. Tattha adassitāpattikā nāma sekhiyā dhammā. Sesā dassitāpattikāti veditabbā. Sāpi
duvidhā aniddiṭṭhakārakaniddiṭṭhakārakabhedato. Tattha aniddiṭṭhakārakā nāma sukkavissaṭṭhi musāvāda omasavāda pesuñña
bhūtagāma aññavādaka ujjhāpanaka gaṇabhojana paramparabhojana surāmeraya aṅgulipatodaka hasadhamma anādariya
talaghātakajatumaṭṭhaka sikkhāpadānaṃ vasena pañcadasavidhā honti. Sesānaṃ puggalaniddesānaṃ vasena niddiṭṭhakārakā veditabbā.
Anuddesapaññattipi padabhājanantarāpattivinītavatthupaṭikkhepapaññattiavuttasiddhivasena chabbidhā honti. Tattha ‘‘yebhuyyena
khāyitaṃ āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 61) evamādikā padabhājaniye sandissamānāpatti padabhājanasikkhāpadaṃnāma. ‘‘Na tveva
naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādikā (pārā. 517) antarāpattisikkhāpadaṃnāma. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave,
divā paṭisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitu’’nti (pārā. 75) evamādikā vinītavatthusikkhāpadaṃnāma. ‘‘Lohituppādako,
bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 114) evamādikā paṭikkhepasikkhāpadaṃ
nāma. Khandhakesu paññattadukkaṭathullaccayāni paññattisikkhāpadaṃnāma. ‘‘Yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā
dassanāya gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 834) iminā vuttena ‘‘yā pana bhikkhunī nacceyya vā gāyeyya vā vādeyya vā pācittiya’’nti
evamādikaṃ yaṃ kiñci aṭṭhakathāya dissamānaṃ āpattijātaṃ, vinayakammaṃ vā avuttasiddhisikkhāpadaṃnāma. Chabbidhampetaṃ
chahi kāraṇehi uddesārahaṃ na hotīti anuddesasikkhāpadaṃ nāmāti veditabbaṃ. Seyyathidaṃ – pañcahi uddesehi yathāsambhavaṃ
visabhāgattā thullaccayadubbhāsitānaṃ, sabhāgavatthukampi dukkaṭathullaccayadvayaṃ asabhāgāpattikattā,
antarāpattipaññattisikkhāpadānaṃ nānāvatthukāpattikattā, paṭikkhepasikkhāpadānaṃ kesañci vinītavatthupaññattisikkhāpadānañca
adassitāpattikattā, adassitavatthukattā bhedānuvattakathullaccayassa, adassitāpattivatthukattā avuttasiddhisikkhāpadānanti. Ettāvatā
‘‘duvidhaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ uddesānuddesabhedato’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ samāsato pakāsitaṃ hoti.
Tattha apaññatte sikkhāpade ti sauddesasikkhāpadaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Ekacce ācariyā evaṃ kira vaṇṇayanti
‘‘cattāro pārājikā kativassābhisambuddhena bhagavatā paññattātiādinā pucchaṃ katvā tesu paṭhamapārājiko vesāliyaṃ paññatto
pañcavassābhisambuddhena hemantānaṃ paṭhame māse dutiye pakkhe dasame divase aḍḍhateyyaporisāya chāyāya
puratthābhimukhena nisinnena aḍḍhaterasānaṃ bhikkhusatānaṃ majjhe sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha paññatto’’ti, taṃ na yujjati,
kasmā? –
Yasmā dvādasamaṃ vassaṃ, verañjāyaṃ vasi jino;
Tasmiñca suddho saṅghoti, neva pārājikaṃ tadā.
Therassa sāriputtassa, sikkhāpaññattiyācanā;
Tasmiṃ siddhāti siddhāva, garukāpatti no tadā.
Ovādapātimokkhañca, kiṃ satthā catuvassiko;
Paṭikkhipi kimāṇañca, samattaṃ anujāni so.

Aj ātasattu ṃ niss āya, sa ṅghabhedamak āsi ya ṃ;
Devadatto tato saṅgha-bhedo pacchimabodhiyaṃ.
Ārādhayiṃsu maṃ pubbe, bhikkhūti munibhāsitaṃ;
Suttameva pamāṇaṃ no, sova kālo anappakoti.
Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘atha bhagavā ajjhācāraṃ apassanto pārājikaṃ vā saṅghādisesaṃ vā na paññapesī’’ti, taṃ sakalasikkhāpadaṃ
sandhāyāha. Na kevalaṃ sauddesasikkhāpadamattaṃ, tena sauddesānuddesapaññattibhedaṃ sakalaṃ pārājikaṃ sandhāyāhāti vuttaṃ
hoti. Kiñcāpi nābhiparāmasanampi kāyasaṃsaggo, tathāpi etaṃ visesaniyamanato, acchandarāgādhippāyato ca visuṃ vuttaṃ.
Chandarāgarattasseva hi kāyasaṃsaggo idhādhippeto. Asucipāne pana hatthiniyā tāpasapassāvapānena vālakābyo nāma uppajjati,
vālakābyassa vatthu vattabbaṃ. Maṇḍabyassa nābhiyā parāmasaneneva kira. Rūpadassane pana vejjakā āhu –
‘‘Thīnaṃ sandassanā sukkaṃ, kadāci calitovare;
Taṃ gāmadhammakaraṇaṃ, dvayasamaṃ saṅgamiya;
Gabbhādīti ayaṃ nayo, thīnaṃ purisadassanāsītyūpaneyya’’.
Tathāpyāhu –
‘‘Pupphike edhiyya suddhe, passaṃ narañca itthi taṃ;
Gabbhañca nayetyutta-miti tasmā kāso itī’’ti.
Rājorodho viyāti sīhaḷadīpe ekissā itthiyā tathā ahosi, tasmā kira evaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi, na
taṃ manussānaṃ visayo ahosi tesaṃ rūpaṃ viya. Teneva bhikkhū pucchiṃsu ‘‘kacci no tvaṃ āvuso sudinna anabhirato’’ti.
39 . Kalīti kodho, tassa sāsanaṃ kalisāsanaṃ,kalaho. Gāmadhamma nti ettha janapadadhammaṃ janapadavāsīnaṃ siddhiṃ.
Attāti cittaṃ, sarīrañca. Asuttantavinibaddha nti vinayasutte anāgataṃ, suttābhidhammesupi anāgataṃ, pāḷivinimutta nti attho.
Kusumamāla nti nānāguṇaṃ sandhāyāha. Ratanadāma nti atthasampattiṃ sandhāya vadati. Paṭikkhipanādhippāyābhaddāli viya.
Padaniruttibyañjanāni nāmavevacanāneva ‘‘nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttī’’tiādīsu (dha. sa. 1315) viya. Nippariyāyena
virati sikkhāpadaṃ nāma. Akusalapakkhe dussīlyaṃ nāma cetanā. Kusalapakkhepi cetanāpariyāyato vibhaṅge ‘‘sikkhāpada’’nti
vuttaṃ. Saṅghasuṭṭhutāyāti ettha lokavajjassa paññāpane saṅghasuṭṭhutā hoti pākaṭādīnavato. Paññattivajjassa paññāpane
saṅghaphāsutā hoti pākaṭānisaṃsattā. Tattha paṭhamena dummaṅkūnaṃ niggaho, dutiyena pesalānaṃ phāsuvihāro. Paṭhamena
samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighāto, dutiyena diṭṭhadhammikānaṃ. Tathā paṭhamena appasannānaṃ pasādo, dutiyena pasannānaṃ
bhiyyobhāvo. ‘‘Pubbe katapuññatāya codiyamānassa bhabbakulaputtassā’’ti vuttattā ‘‘sudinno taṃ kukkuccaṃ vinodetvā arahattaṃ
sacchākāsi, teneva pabbajjā anuññātā’’ti vadanti, upaparikkhitabbaṃ. Tathā paṭhamena saddhammaṭṭhiti, dutiyena vinayānuggaho hotīti
veditabbo.
Apicettha vatthuvītikkame yattha ekantākusalabhāvena, taṃ saṅghasuṭṭhubhāvāya paññattaṃ lokavajjato, yattha paññattijānane
eva atthāpatti, na aññadā, taṃ saddhammaṭṭhitiyā vāpi pasāduppādabuddhiyā dhammadesanāpaṭisaṃyuttaṃ, itarañca sekhiyaṃ, idaṃ
lokavajjaṃnāma. Vatthuno paññattiyā vā vītikkamacetanāyābhāvepi paṭikkhittassa karaṇe, kattabbassa akaraṇe vā sati yattha
āpattippasaṅgo, taṃ sabbaṃ ṭhapetvā surāpānaṃ paṇṇattivajja nti veditabbaṃ. Āgantukavattaṃ, āvāsika, gamika, anumodana,
bhattagga, piṇḍacārika, āraññaka, senāsana, jantāghara, vaccakuṭi, saddhivihārika, upajjhāya, antevāsika, ācariyavattanti etāni
aggahitaggahaṇanayena gaṇiyamānāni cuddasa, etāni pana vitthārato dveasīti mahāvattāni nāma honti. Sattahi āpattikkhandhehi
saṃvaro saṃvaravinayo paññattisikkhāpadameva. Tattha paññattivinayo samathavinayatthāya samathavinayo saṃvaravinayatthāya
saṃvaravinayo pahānavinayatthāyāti yojanā veditabbā. Yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsūti ekamiva vuttaṃ saṅghasuṭṭhutāya
sati saṅghaphāsu bhavissatīti dīpanatthaṃ. Pakarīyanti ettha te te payojanavisesasaṅkhātā atthavasāti atthavasaṃ ‘‘pakaraṇa’’ nti
vuccati. Dasasu padesu ekekaṃ mūlaṃ katvā dasakkhattuṃ yojanāya padasataṃ vuttaṃ. Tattha pacchimassa padassa vasena
atthasataṃpurimassa vasena dhammasataṃatthajotikānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisataṃ, dhammabhūtānaṃ niruttīnaṃ vasena
niruttisatanti dve niruttisatāni, atthasate ñāṇasataṃ, dhammasate ñāṇasataṃ dvīsu niruttisatesu dve ñāṇasatānīti cattāri ñāṇasatāni
veditabbāni. Ettha saṅghasuṭṭhutāti dhammasaṅghassa suṭṭhubhāvoti attho. ‘‘Atthapadānīti aṭṭhakathā. Dhammapadānīti pāḷī’’ti
vuttaṃ kira.
Methunaṃ dhamma nti evaṃ bahulanayena laddhanāmakaṃ sakasampayogena, parasampayogena vā attano nimittassa
sakamagge vā paramagge vā paranimittassa sakamagge eva pavesapaviṭṭhaṭhituddharaṇesu yaṃ kiñci ekaṃ paṭisādiyanavasena seveyya
pārājiko hoti asaṃvāsoti. Keci pana ‘‘pavesādīni cattāri vā tīṇi vā dve vā ekaṃ vā paṭiseveyya, pārājiko hoti. Vuttañhetaṃ ‘so ce
pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ, ṭhitaṃ, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassā’tiādī’’ti (pārā. 59) vadanti, tesaṃ matena catūsupi
catasso pārājikāpattiyo āpajjati. Teyeva evaṃ vadanti ‘‘āpajjatu methunadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā
tabbhāgiyā’’ti, ‘‘attano vītikkame pārājikāpattiṃ, saṅghādisesāpattiñca āpajjitvā sikkhaṃ paccakkhāya gahaṭṭhakāle
methunādipārājikaṃ āpajjitvā puna pabbajitvā upasampajjitvā ekaṃ saṅghādisesāpattiṃ ekamanekaṃ vā paṭikaritvāva so puggalo
yasmā nirāpattiko hoti, tasmā so gahaṭṭhakāle sāpattikovāti antimavatthuṃ ajjhāpannassāpi attheva āpattivuṭṭhānaṃ. Vuṭṭhānadesanāhi
pana asujjhanato ‘payoge payoge āpatti pārājikassā’ti na vuttaṃ gaṇanapayojanābhāvato. Kiñcāpi na vuttaṃ, atha kho padabhājane
‘āpatti pārājikassā’ti vacanenāyamattho siddho’’ti yuttiñca vadanti. Yadi evaṃ mātikāyampi ‘‘yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ
paṭiseveyya pārājika’’nti vattabbaṃ bhaveyya, pārājikassa anavasesavacanampi na yujjeyya. Sabbepi hi āpattikkhandhe
bhikkhugaṇanañca anavasesetvā tiṭṭhatīti anavasesavacananti katvā paveseva āpatti, na paviṭṭhādīsu, tamevekaṃ sandhāya ‘‘yassa siyā
āpattī’’ti pārājikāpattimpi anto katvā nidānuddese vacanaṃ veditabbaṃ. Tasmā mātikāyaṃ‘‘pārājika’’nti avatvā ‘‘pārājiko hotī’’ti
puggalaniddesavacanaṃ tena sarīrabandhanena upasampadāya abhabbabhāvadīpanatthaṃ. ‘‘Āpatti pārājikassā’’ti padabhājane
vacana ṃ antimavatthu ṃ ajjh āpannass āpi p ārājikassa asa ṃvāsassa sato puggalassa atheyyasa ṃvāsakabh āvad īpanattha ṃ. Na hi so

sa ṃvāsa ṃ sādiyantopi theyyasa ṃvāsako hoti, tasm ā ‘‘ upasampanno bhikkhu ’’ tveva vuccati. Tenev āha ‘‘ asuddho hoti puggalo
aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti
omasavādena dukkaṭassā’’ti (pārā. 389). Anupasampannassa tadabhāvato siddho so ‘‘upasampanno bhikkhu’’tveva vuccatīti. Tena
padasodhammaṃ sahaseyyañca na janeti, bhikkhupesuññādiñca janetīti veditabbaṃ. Bhikkhunīnaṃ saṅghādisesesu pana
bhikkhusaṅghādisesato vuṭṭhānavidhivisesadassanatthaṃ ‘‘ayampi bhikkhunī…pe… āpannā’’ti (pāci. 679) puggalaniddesaṃ katvāpi
pārājikato adhippāyantaradassanatthaṃ ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti (pāci. 679) āpattināmaggahaṇañca kataṃ. Ettāvatā
sapuggalaniddese dassitādassitāpattidukaṃ vitthāritaṃ hoti. Apuggalaniddesesu sekhiyesu āpattiyā dassanakāraṇaṃ sekhiyānaṃ
aṭṭhakathāya meva vuttaṃ. Tadabhāvato itaresu āpattidassanaṃ kataṃ. Apuggalaniddesesupi dassitādassitāpattidukañca vitthāritaṃ
hotīti.
Paṭhamapaññattikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Sudinnabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.
Makkaṭīvatthukathāvaṇṇanā
40-1. Dutiyapaññattiyaṃ ‘‘idha mallā yujjhantī’’tiādīsu viya paṭisevatīti vattamānavacanaṃ pacurapaṭisevanavasena vuttaṃ,
‘‘tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā’’ti paripuṇṇatthampi paṭhamaṃ paññattiṃ attano micchāgāhena vā lesaoḍḍanatthāya vā
evamāha. Paripuṇṇatthataṃyeva niyametuṃ ‘‘nanu āvuso tatheva taṃ hotī’’ti vuttaṃ, teneva makkaṭīvatthu vinītavatthūsu pakkhittaṃ
avisesattā, tathā vajjiputtakavatthu. Vicāraṇā panettha tatiyapaññattiyaṃ āvi bhavissati. ‘‘Nanu, āvuso, bhagavatā
anekapariyāyenā’’tiādi na kevalaṃ sauddesasikkhāpadeneva siddhaṃ, ‘‘tiracchānagatādīsupi pārājika’’nti anuddesasikkhāpadenapi
siddhanti dassanatthaṃ vuttaṃ. Atha vā yadi sauddesasikkhāpadaṃ sāvasesanti paññapesi, iminā anuddesasikkhāpadenāpi kiṃ na
siddhanti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmī’’ti tadeva sikkhāpadaṃ
paṭhamapaññattameva lesatthikānaṃ alesokāsaṃ katvā āmeḍitatthaṃ katvā paññapessāmīti attho. Aññathā ‘‘aññavādake vihesake
pācittiya’’ntiādīsu (pāci. 101) viya vatthudvayena āpattidvayaṃ āpajjati, na cāpajjati, so evattho aññenāpi vacanena suppakāsito,
suparibyattakaraṇatthena daḷhataro katoti adhippāyo. Tatiyapaññattiyampi aññesu ca evaṃ visuddho.
Yassa sacittakapakkhe tiādimhi pana gaṇṭhipadanayo tāva paṭhamaṃ vuccati, sacittakapakkhe ti surāpānādiacittake sandhāya
vuttaṃ. Sacittakesu pana yaṃ ekantamakusaleneva samuṭṭhāpitañca. Ubhayaṃ lokavajjaṃ nāma. Surāpānasmiñhi ‘‘surā’’ti vā ‘‘pātuṃ
na vaṭṭatī’’ti vā jānitvā pivane akusalameva, tathā bhikkhunīnaṃ gandhavaṇṇakatthāya lepane, bhesajjatthāya lepane adosattā
‘‘avicāraṇīya’’nti ettakaṃ vuttaṃ. Tattha na vaṭṭatīti ‘‘jānitvā’’ti vuttavacanaṃ na yujjati paṇṇattivajjassāpi lokavajjabhāvappasaṅgato.
Imaṃ aniṭṭhappasaṅgaṃ pariharitukāmatāya vajirabuddhittherassa gaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘idha sacittakanti ca acittakanti ca vicāraṇā
vatthuvijānaneyeva hoti, na paññattivijānane. Yadi paññattivijānane hoti, sabbasikkhāpadāni lokavajjāneva siyuṃ, na ca
sabbasikkhāpadāni lokavajjāni, tasmā vatthuvijānaneyeva hotī’’ti, idaṃ yujjati. Kasmā? Yasmā sekhiyesu paññattijānanameva
pamāṇaṃ, na vatthumattajānananti, yaṃ pana tattheva vuttaṃ ‘‘pasuttassa mukhe koci suraṃ pakkhipeyya, anto ce paviseyya, āpatti,
tattha yathā bhikkhuniyā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ parassa āmasanādikāle kāyaṃ acāletvā citteneva sādiyantiyā āpatti
‘kiriyāva hotī’ti vuttā yebhuyyena kiriyasambhavato, tathā ayampi tadā kiriyāva hotī’’ti, taṃ suvicāritaṃ
anekantākusalabhāvasādhanato. Surāpānāpattiyā ekantākusalatā pana majjasaññinopi sakiṃ payogena pivato hotīti katvā vuttā.
Ayaṃ panettha attho – sikkhāpadasīsena āpattiṃ gahetvā yassa sikkhāpadassa sacittakassa cittaṃ akusalameva hoti, taṃ
lokavajjaṃ. Sacittakācittakasaṅkhātassa acittakassa ca sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, tampi surāpānādi lokavajjanti
imamatthaṃ sampiṇḍetvā ‘‘yassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajja’’nti vuttaṃ. Sacittakapakkheti hi idaṃ
vacanaṃ acittakaṃ sandhāyāha. Na hi ekaṃsato sacittakassa sacittakapakkheti visesane payojanaṃ atthi. Yasmā panettha
paṇṇattivajjassa paññattijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva, vatthujānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ
siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, tasmā ‘‘tassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevā’’ti na vuccatīti ‘‘sesaṃ paṇṇattivajja’’nti vuttaṃ.
Adhimāne vītikkamābhāvā, supinante abbohārikattā supinante vijjamānāpi vītikkamachāyā abbohārikabhāvenāti vuttaṃ hoti. Idaṃ
pana vacanaṃ daḷhīkammasithilakaraṇappayojanattā ca vuttaṃ, tena yaṃ vuttaṃ bāhiranidānakathādhikāre
‘‘daḷhīkammasithilakaraṇappayojanāti yebhuyyatāya vutta’’ntiādi, taṃ suvuttamevāti veditabbaṃ.
Makkaṭīvatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā
43-4. Vajjīsu janapadesu vasantā vajjino nāma, tesaṃ puttā. Yāvadattha nti yāvatā attho adhippāyoti vuttaṃ hoti, tattha yaṃ
vuttaṃ ‘‘sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃanāvikatvā’’ti, taṃ kāmaṃ sikkhāpaccakkhāne, tadekaṭṭhe ca dubbalyāvikaraṇe paññatte
sati yujjati, na aññathā. Tathāpi idāni paññapetabbaṃ upādāya vuttaṃ, kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressanti
(pārā. 459), āḷavakā bhikkhū kuṭiyo kārāpenti appamāṇikāyo (pārā. 342), bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ
sikkhamānaṃ vuṭṭhāpenti (pāci. 1077), saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentītiādi (pāci. 1084) viya daṭṭhabbaṃ. Na hi tato pubbe
adhiṭṭhānaṃ vikappanaṃ vā anuññātaṃ. Yadabhāvā atirekacīvaranti vadeyya, pamāṇaṃ vā na paññattaṃ, yadabhāvā appamāṇikāyoti
vadeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ullumpatu maṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāyā’’ti (mahāva. 71, 126)
upasampadaṃ yācitvā upasampannena upasampannasamanantarameva ‘‘upasampannena bhikkhunā methuno dhammo na
paṭisevitabbo, asakyaputtiyo’’ti (mahāva. 129) ca paññattena assamaṇādibhāvaṃ upagantukāmena nanu paṭhamaṃ ajjhupagatā sikkhā
paccakkhātabbā, tattha dubbalyaṃ vā āvikātabbaṃ siyā, te pana ‘‘sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ
paṭiseviṃsū’’ti anupaññattiyā okāsakaraṇatthaṃ vā taṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘So āgato na upasampādetabbo’’ti kiñcāpi ettheva
vuttaṃ, tathāpi itaresupi pārājikesu yathāsambhavaṃ veditabbaṃ. Na hi sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā yo
pārājikavatthuṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, manussaviggahaṃ vā jīvitā voropeti, paṭivijānantassa uttarimanussadhammaṃ vā

ullapati, so āgato na upasamp ādetabbo. Anupaññatti hi da ḷhīkammasithilakammakara ṇappayojan ā. Sā hi yassa p ārājika ṃ hoti aññ ā
vā āpatti, tassa niyamadassanappayojanātilakkhaṇānupaññattikattā. Evañhi ante avatvā ādimhi vuttā ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti (pārā. 91)
anupaññatti viya. Paripuṇṇe panetasmiṃ sikkhāpade –
‘‘Nidānā mātikābhedo, vibhaṅgo taṃniyāmako;
Tato āpattiyā bhedo, anāpatti tadaññathā’’ti. –
Ayaṃ nayo veditabbo. Tattha sudinnavatthu makkaṭivatthu vajjiputtakavatthu cāti tippabhedaṃ vatthu imassa sikkhāpadassa nidānaṃ
nāma, tato nidānā ‘‘yo pana, bhikkhu, bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno…pe… asaṃvāso’’ti imissā mātikāya bhedo jāto. Tattha hi
‘‘antamaso tiracchānagatāyā’’ti itthiliṅgavacanena ‘‘saccaṃ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tañca kho itthiyā no purise no
paṇḍake no ubhatobyañjanake cā’’ti makkaṭipārājiko viya aññopi lesaṃ oḍḍetuṃ sakkoti, tasmā tādisassa alesokāsassa dassanatthaṃ
idaṃ vuccati. Makkaṭivatthusaṅkhātā nidānā ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti mātikāvacanabhedo na itthiyā eva
methunasiddhidassanato kato, tasmā vibhaṅgo taṃniyāmako tassā mātikāya adhippetatthaniyāmako vibhaṅgo. Vibhaṅge hi ‘‘tisso
itthiyo. Tayo ubhatobyañjanakā. Tayo paṇḍakā. Tayo purisā. Manussitthiyā tayo magge…pe… tiracchānagatapurisassa dve
magge’’tiādinā (pārā. 56) nayena sabbalesokāsaṃ pidahitvā niyamo kato.
Etthāha – yadi evaṃ sādhāraṇasikkhāpadavasena vā liṅgaparivattanavasena vā na kevalaṃ bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnampi
‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti vibhaṅge vattabbaṃ siyā. Tadavacanena bhikkhunī purisaliṅgapātubhāvena bhikkhubhāve ṭhitā evaṃ
vadeyya ‘‘nāhaṃ upasampadakāle bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannā, tasmā na appaccakkhātasikkhāpi methunadhammena pārājikā
homī’’ti? Vuccate – tathā na vattabbaṃ aniṭṭhappasaṅgato. Bhikkhunīnampi ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti vutte bhikkhunīnampi
sikkhāpaccakkhānaṃ atthīti āpajjati, tañcāniṭṭhaṃ. Idaṃ aparaṃ aniṭṭhappasaṅgoti ‘‘sabbasikkhāpadāni sādhāraṇāneva,
nāsādhāraṇānī’’ti. Apicāyaṃ bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannovāti dassanatthaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, taṃyeva upajjha’’ntiādi
(pārā. 69) vuttaṃ, apica yo tathā lesaṃ oḍḍetvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto vajjiputtakā viya pārājiko hoti. Te hi ‘‘bhikkhūnaṃ
sikkhāsājīvasamāpanno’’ti vacanābhāve sati ‘‘āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājika’’nti vuttā bhagavatā. Ettha pana
‘‘bhikkhave’’ti vuttattā keci bhikkhuliṅge ṭhitā, ‘‘idāni cepi mayaṃ, bhante ānanda, labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṃ
labheyyāma upasampada’’nti vuttattā keci vibbhantāti veditabbā. Tato āpattiyā bhedo ti tato vibhaṅgato ‘‘akkhāyite sarīre pārājikaṃ,
yebhuyyena khāyite thullaccaya’’ntiādi āpattiyā bhedo hoti. Anāpatti tadaññathāti tato eva vibhaṅgato yenākārena āpatti vuttā, tato
aññenākārena anāpattibhedova hoti. ‘‘Sādiyati āpatti pārājikassa, na sādiyati anāpattī’’ti hi vibhaṅge asati na paññāyati. Ettāvatā
samāsato gāthāttho vutto hoti. Ettha ca pana –
‘‘Nidānamātikābhedo, vibhaṅgassa payojanaṃ;
Anāpattipakāro ca, paṭhamo nippayojano’’ti. –
Imaṃ nayaṃ dassetvāva sabbasikkhāpadānaṃ attho pakāsitabbo. Kathaṃ? Bhagavatā pana yenākārena yaṃ sikkhāpadaṃ paññāpitaṃ,
tassa ākārassa samatthaṃ vā asamatthaṃ vāti duvidhaṃ nidānaṃ, ayaṃ nidānabhedo . Mātikāpi nidānāpekkhā nidānānapekkhāti
duvidhā. Tattha catutthapārājikādisikkhāpadāni nidānāpekkhāni. Na hi vaggumudātīriyā bhikkhū sayameva attano attano asantaṃ
uttarimanussadhammaṃ musāvādalakkhaṇaṃ pāpetvā bhāsiṃsu. Aññamaññassa hi te uttarimanussadhammassa gihīnaṃ vaṇṇaṃ
bhāsiṃsu, na ca tāvatā pārājikavatthu hoti. Tattha tena lesena bhagavā taṃ vatthuṃ nidānaṃ katvā pārājikaṃ paññapesi, tena vuttaṃ
‘‘nidānāpekkha’’nti. Iminā nayena nidānāpekkhāni ñatvā tabbiparītāni sikkhāpadāni nidānānapekkhānīti veditabbāni, ayaṃ
mātikābhedo .
Nānappakārato mūlāpattippahonakavatthupayogacittaniyāmadassanavasena mātikāya vibhajanabhāvadīpanatthaṃ tesaṃ
appahonakatāya vā tadaññataravekallatāya vā vītikkame sati āpattibhedadassanatthaṃ, asati anāpattidassanatthañcāti sabbattha tayo
atthavase paṭicca mātikāya vibhajanaṃ vibhaṅgo ārabhīyatīti veditabbo. Ettha pana ‘‘bhikkhakoti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ
ajjhupagatoti bhikkhu, bhinnapaṭadharoti bhikkhū’’ti kevalaṃ byañjanatthadīpanavasena pavatto vā, ‘‘samaññāya bhikkhū’’ti
bhikkhubhāvasambhavaṃ anapekkhitvāpi kevalaṃ bhikkhu nāma pavattiṭṭhānadīpanavasena pavatto vā, ‘‘ehi bhikkhūti bhikkhu,
saraṇagamanehi upasampannoti bhikkhu, ñatticatutthena kammena upasampannoti bhikkhū’’ti upasampadānantarenāpi
bhikkhubhāvasiddhidīpanavasena pavatto vā, ‘‘bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekkho bhikkhu, asekkho bhikkhū’’ti bhikkhukaraṇehi
dhammehi samannāgatabhikkhudīpanavasena pavatto vā vibhaṅgo ajjhupekkhito sabbasāmaññapadattā, tathā
aññabhāgiyasikkhāpadādīsu sadvāravasena, adhikaraṇadassanādivasena pavatto ca ajjhupekkhito itarattha tadabhāvatoti veditabbo.
Tattha tisso itthiyotiādi vatthuniyamadassanavasena pavatto, manussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpatti
pārājikassātiādi payoganiyamadassanavasena pavatto, bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhitetiādi cittaniyamadassanavasena pavatto,
sādiyati āpatti pārājikassa, na sādiyati anāpattītiādi vatthupayoganiyame sati cittaniyamabhāvābhāvavasena āpattānāpattidassanatthaṃ
pavatto, mataṃ yebhuyyena khāyitaṃ āpatti thullaccayassātiādi vatthussa appahonakatāya vītikkame āpattibhedadassanatthaṃ pavatto,
na sādiyati anāpattīti cittaniyamavekalyena vītikkamābhāvā anāpattidassanatthaṃ pavattoti. Evaṃ itaresupi sikkhāpadesu
yathāsambhavanayo ayanti payojano vibhaṅgo.
Anāpattivāro pana mūlāpattito, tadaññekadesato, sabbāpattito ca anāpattidīpanavasena tividho. Tattha yo paṭhamo, so vibhaṅgo
viya tayo atthavase paṭicca pavatto. Katame tayo? Mātikāpadānaṃ sātthakaniratthakānaṃ tadaññathā uddharaṇānuddharaṇavasena
sappayojananippayojanabhāvadīpanatthaṃ, tadaññathā paṭipattikkamadassanatthaṃ, āpattippahonakaṭṭhānepi vissajjanatthañcāti.
Kathaṃ? Eḷakalomasikkhāpade ‘‘bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena
bhikkhunā paṭiggahetabbānī’’ti (pārā. 572) etāni kevalaṃ vatthumattadīpanapadānīti niratthakāni nāma, tesaṃ anāpatti.
‘‘Addhānamaggaṃ appaṭipannassa uppanne eḷakalome anāpatti, ākaṅkhamānena paṭiggahite’’tiādinā nayena tadaññathā anuddharaṇena
nippayojanabhāvo dīpito hoti, yadidaṃ mātikāyaṃ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti, idaṃ sātthakaṃ. Tassa
sappayojanabhāvadīpanatthaṃ ‘‘anāpatti ajānantassa asādiyantassā’’ti vuttaṃ. Yasmā jānanasādiyanabhāvena āpatti, asevantassa