Pācityādiyojanā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Pācityādiyojanā
Pācittiyayojanā
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, abhinatvā samāsato;
Pācityādivaṇṇanāya, karissāmatthayojanaṃ.
5. Pācittiyakaṇḍaṃ
1. Musāvādasikkhāpada-atthayojanā
Khuddakāna nti sukhumāpattipakāsakattā appakānaṃ, gaṇanato vā pacurattā bahukānaṃ. Yesaṃ
sikkhāpadānanti sambandho. ‘‘Yesa’’nti padaṃ ‘‘saṅgaho’’ti pade sāmyatthachaṭṭhī. Saṅgahīyate
saṅgaho . ‘‘Navahi vaggehī’’tipadaṃ ‘‘saṅgaho, suppatiṭṭhito’’ti padadvaye karaṇaṃ. Dānīti kālavācako
sattamyantanipāto idāni-pariyāyo, imasmiṃ kāleti attho. Tesa nti khuddakānaṃ, ayaṃ vaṇṇanāti
sambandho. Bhavatīti ettha ti-saddo ekaṃsatthe anāgatakāliko hoti ‘‘nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me
natthi saṃsayo’’tiādīsu (jā. 2.22.331) viya. Kiñcāpettha hi yathā ekaṃsavācako nūnasaddo atthi, na
evaṃ ‘‘bhavatī’’ti pade, atthato pana ayaṃ vaṇṇanā nūna bhavissatīti attho gahetabbo. Atha vā
avassambhāviyatthe anāgatakālavācako hoti ‘‘dhuvaṃ buddho bhavāmaha’’ntiādīsu (bu. vaṃ. 2.109-
114) viya. Kāmañhettha yathā avassambhāviyatthavācako dhuvasaddo atthi, na evaṃ ‘‘bhavatī’’ti pade,
atthato pana dhuvaṃ bhavissati ayaṃ vaṇṇanāti attho gahetabboti daṭṭhabbaṃ.
1. ‘‘Tatthā’’ ti padaṃ ‘‘musāvādavaggassā’’ti pade niddhāraṇasamudāyo, tesu navasu vaggesūti
attho. Paṭhamasikkhāpadeti vā, tesu khuddakesu sikkhāpadesūti attho. Sakyānaṃ putto ti bhaginīhi
saṃvāsakaraṇato lokamariyādaṃ chindituṃ, jātisambhedato vā rakkhituṃ sakkuṇantīti sakyā.
Sākavanasaṇḍe nagaraṃ māpentīti vā sakyā, pubbarājāno. Tesaṃ vaṃse bhūtattā etarahipi rājāno sakyā
nāma, tesaṃ puttoti attho. ‘‘Buddhakāle’’ti padaṃ ‘‘pabbajiṃsū’’ti pade ādhāro. Sakyakulato
nikkhamitvāti sambandho. ‘‘Vādakkhitto’’ tyādinā vādena khitto, vādamhi vāti atthaṃ dasseti. Yatra
yatr āti yassaṃ yassaṃ diṭṭhiyaṃ pavattatīti sambandho. Avajānitvāti paṭissavena viyogaṃ katvā.
Avasaddo hi viyogatthavācako. ‘‘Apajānitvā’’tipi pāṭho, paṭiññātaṃ apanītaṃ katvāti attho. Dosa nti
ayuttidosaṃ, sallakkhento hutvāti sambandho. Kathento kathento ti antasaddo mānasaddakāriyo.
Kathiyamāno kathiyamānoti hi attho. Paṭijānitvāti paṭiññātaṃ katvā. Ānisaṃsa nti niddosaṃ guṇaṃ.
Paṭipubbo carasaddo paṭicchādanatthoti āha ‘‘paṭicarati paṭicchādetī’’ti. ‘‘Kiṃ pana rūpaṃ niccaṃ vā
aniccaṃ vā’’ti vutte ‘‘anicca’’nti vadati. Kasmāti vutte ‘‘jānitabbato’’ti vadati. Yadi evaṃ nibbānampi
jānitabbattā aniccaṃ nāma siyāti vutte attano hetumhi dosaṃ disvā ahaṃ ‘‘jānitabbato’’ti hetuṃ na
vadāmi, ‘‘jātidhammato’’ti pana vadāmi. Tayā pana dussutattā evaṃ vuttanti vatvā aññenaññaṃ
paṭicarati. ‘‘Kurundiya’’nti padaṃ ‘‘vutta’’nti pade ādhāro. Etassāti ‘‘rūpaṃ aniccaṃ jānitabbato’’ti
vacanassa. Tatrāti kurundiyaṃ. Tassāti paṭijānanāvajānanassa. ‘‘Paṭicchādanattha’’nti padaṃ
‘‘bhāsatī’’tipade sampadānaṃ. ‘‘Mahāaṭṭhakathāya’’ntipadaṃ ‘‘vutta’’nti pade ādhāro.
‘‘Divāṭṭhānādīsū’’ti padaṃ upanetabbaṃ. Idaṃ ‘‘asukasmiṃ nāmapadese’’ti pade niddhāraṇasamudāyo.
3. Sammā vadati anenāti saṃvādanaṃ,ujujātikacittaṃ, na saṃvādanaṃ visaṃvādanaṃ,
vañcanādhippāyavasappavattaṃ cittanti dassento āha ‘‘visaṃvādanacitta’’nti. ‘‘Vācā’’tyādinā vacati
etāyāti vācāti atthaṃ dasseti. Hīti daḷhīkaraṇajotakaṃ, tadaminā saccanti attho. ‘‘Vācāyevā’’ti padaṃ

‘‘ byappatho ’’ ti pade tulyattha ṃ, ‘‘ vuccat ī’’ ti pade kamma ṃ. Pathasaddaparatt ā vācāsaddassa
byādeso kato. Suddhacetanā kathitāti sambandho. Taṃsamuṭṭhitasaddasahitāti tāya cetanāya
samuṭṭhitena saddena saha pavattā cetanā kathitāti yojanā.
‘‘Eva’’nti padaṃ ‘‘dassetvā’’ti pade nidassanaṃ, karaṇaṃ vā. ‘‘Dassetvā’’ti padaṃ ‘‘dassento
āhā’’ti padadvaye pubbakālakiriyā. Ante ti ‘‘vācā’’tiādīnaṃ pañcannaṃ padānaṃ avasāne. ‘‘Āhā’’ ti
ettha vattamāna-tivacanassa akāro paccuppannakālavācakena ‘‘idānī’’ti padena yojitattā. ‘‘Tatthā’’ti
padaṃ ‘‘attho veditabbo’’ti pade ādhāro. Etthāti ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’tiādīsu. ‘‘Pāḷiya’’nti padaṃ
‘‘desanā katā’’ti pade ādhāro. Nissitaviññāṇavasena avatvā nissayapasādavasena ‘‘cakkhunā diṭṭha’’nti
vuttanti āha ‘‘oḷārikenevā’’ti.
4. Tassāti ‘‘tīhākārehī’’tiādivacanassa. ‘‘Attho’’ti padaṃ ‘‘veditabbo’’ti pade kammaṃ. Hīti
visesajotakaṃ, visesaṃ kathayissāmīti attho. Tatthāti catutthapārājike. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
9. Ādīnampīti pisaddo sampiṇḍanattho.
11 . Mandasaddo jaḷatthavācakoti āha ‘‘mandattā jaḷattā’’ti. Yo pana aññaṃ bhaṇatīti sambandho.
‘‘Sāmaṇerenā’’ti padaṃ ‘‘vutto’’ti pade kattā. Apisaddo pucchāvācako, ‘‘passitthā’’ti padena yojetabbo,
api passitthāti attho. ‘‘Adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’tiādivacanato aññā pūraṇakathāpi tāva atthīti dassento āha
‘‘aññā pūraṇakathā nāma hotī’’ti. Appatāya ūnassa atthassa pūraṇavasena pavattā kathā pūraṇakathā.
Esā pūraṇakathā nāma kāti āha ‘‘eko’’tiādi. Esā hi gāme appakampi telaṃ vā pūvakhaṇḍaṃ vā passitvā
vā labhitvā vā bahukaṃ katvā pūraṇavasena kathitattā pūraṇakathā nāma. Bahukāni telāni vā pūve vā
passantopi labhantopi appakaṃ katvā ūnavasena kathitattā ūnakathāpi atthīti sakkā vattuṃ. Aṭṭhakathāsu
pana avuttattā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Bahukāya pūraṇassa atthassa ūnavasena pavattā kathā
ūnakathāti viggaho kātabboti. Paṭhamaṃ.
2. Omasavāda sikkhāpadaṃ
12 . Dutiye masadhātu vijjhanatthe pavattati ‘‘omaṭṭhaṃ ummaṭṭha’’ntiādīsu (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.21)
viyāti dassento āha ‘‘omasantīti ovijjhantī’’ti.
13 . ‘‘Idaṃ vatthu’’nti padaṃ ‘‘āharī’’ti pade kammaṃ. Nanditabboti nando vaṇṇabalādi, so
etassatthīti nandī. Visālāni mahantāni visāṇāni etassatthīti visālo, nandī ca so visālo ceti nandivisālo ti
vacanatthaṃ dasseti ‘‘nandivisālo nāmā’’tiādinā. So ti nandivisālo, ‘‘āhā’’ti pade kattā. Tatthevāti
yuñjitaṭṭhāneyeva. Ahetukapaṭisandhikālepīti pi-saddo anuggahatthavācako, pageva dvihetuka
tihetuka paṭisandhikāleti attho. ‘‘Tena cā’’ti cakārassa avuttasampiṇḍanatthattā ‘‘attano kammena cā’’ti
atthaṃ sampiṇḍetīti āha ‘‘attano kammena cā’’ti. Attano ti nandivisālassa.
15 . Etthāti etissaṃ padabhājaniyaṃ, ‘‘āhā’’ti pade ādhāro. ‘‘Yasmā’’ti padaṃ vibhajitukāmo’’ti
pade hetu. Aṭṭhuppattiyaṃyeva ‘‘hīnenāpī’’ti vatvā padabhājaniyaṃ avuttattā idaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Veṇukārajātīti vilīvakārajāti. Nesādajātīti ettha kevaṭṭajātipi saṅgahitā.
Pu vuccati karīsaṃ, taṃ kusati apanetīti pukkuso . Pupphaṃ vuccati karīsaṃ, kusumaṃ vā, taṃ
chaḍḍetīti pupphachaḍḍako .
Kuṭati chindatīti koṭṭho, soyeva koṭṭhako . Yakārabhakāre ekato yojetvā ‘‘yabhā’’ti yo akkoso
atthi, eso hīno nāma akkosoti yojanā.
16 . Sabbapadesūti nāmādīsu sabbapadesu. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Alika nti asaccaṃ,
micchāvācanti sambandho. Yopi vadatīti yojanā.

26 . Pariharitv āti parimukha ṃ kathana ṃ apanetv ā. Dava ṃ parih āsa ṃ kāmet īti davak āmo, tassa
bhāvo davakamyaṃ,taṃyeva davakamyatā. Anupasampannanti ettha akārassa sadisatthamaggahetvā
aññatthova gahetabboti āha ‘‘ṭhapetvā bhikkhu’’ntiādi. Yadi hi sadisattho bhaveyya, sāmaṇerova
anupasampanno nāma siyā saṇṭhānena ca purisabhāvena ca sadisattā, tasmā aññatthova gahetabboti
daṭṭhabbaṃ. Sabbasattāti ettha sabba saddo anavasesattho manusse upādāya
vacanatthajānanājānanapakatikānaṃ sabbasattānampi gahitattā.
35 . Atthapurekkhāro nāmāti veditabboti sambandho. Sikkhāpadamapekkhiya
napuṃsakaliṅgavasena ‘‘kiriya’’ntiādi vuttaṃ. Āpattimapekkhiya itthiliṅgavasena ‘‘kiriyā’’tiādi vuttaṃ.
Vajjakammasaddā sikkhāpadamapekkhantāpi āpatti, mapekkhantāpi niyatanapuṃsakaliṅgattā
napuṃsakāyeva, tasmā te dve āpattiṭṭhāne na vuttāti daṭṭhabbanti. Dutiyaṃ.
3. Pesuññasikkhāpadaṃ
36 . Tatiye ‘‘jātabhaṇḍanāna’’nti vattabbe agyāhitotiādīsu viya visesanaparanipātavasena
‘‘bhaṇḍanajātāna’’nti vuttanti āha ‘‘sañjātabhaṇḍanāna’’nti. ‘‘Pubbabhāgo’’ti vatvā tassa sarūpaṃ
dasseti ‘‘iminā ca iminā cā’’tiādinā. Viruddhaṃ vadati etenāti vivādo, viggāhikakathā, taṃ āpannāti
viv ādāpannā,tesaṃ. Pisati sañcuṇṇetīti pisuṇo, puggalo, tassa idanti pesuññaṃ,vacananti atthaṃ
dassento āha ‘‘pesuññanti pisuṇavāca’’nti.
37 . Bhikkhupesuññe ti bhikkhūnaṃ santikaṃ upasaṃhaṭe pesuññavacaneti chaṭṭhīsamāso.
38 . ‘‘Disvā’’ti padaṃ ‘‘bhaṇantassā’’ti pade pubbakālakiriyā, dassanaṃ hutvāti attho. Tatiyaṃ.
4. Padasodhammasikkhāpadaṃ
44 . Catutthe paṭimukhaṃ ādarena suṇantīti patissā,na patissā appatissāti dassento āha
‘‘appatissavā’’ti.
45 . ‘‘Padaso’’ti ettha so-paccayo vicchatthavācakoti āha ‘‘padaṃ pada’’nti. Tatthāti tesu
catubbidhesu. Padaṃ nāma idha atthajotakaṃ vā vibhatyantaṃ vā na hoti, atha kho lokiyehi lakkhito
gāthāya catutthaṃso pādova adhippetoti āha ‘‘padanti eko gāthāpādo’’ti. Anu pacchā vuttapadattā
dutiyapādo anupadaṃnāma. Anu sadisaṃ byañjanaṃ anubyañjana nti atthaṃ dasseti
‘‘anubyañjana’’ntiādinā. Byañjanasaddo pada-pariyāyo. Yaṃkiñci padaṃ anubyañjanaṃ nāma na hoti,
purimapadena pana sadisaṃ pacchimapadameva anubyañjanaṃ nāma.
Vācento hutvā niṭṭhāpetīti yojanā. ‘‘Ekamekaṃ pada’’nti padaṃ ‘‘niṭṭhāpetī’’ti pade
kāritakammaṃ. ‘‘Therenā’’ti padaṃ ‘‘vutte’’ti pade kattā, ‘‘ekato’’ti pade sahattho. Sāmaṇero
apāpuṇitvā bhaṇatīti sambandho. Mattamevāti ettha evasaddo mattasaddassa avadhāraṇatthaṃ dasseti,
tena pakāraṃ paṭikkhipati. ‘‘Anicca’’nti ca ‘‘aniccā’’ti ca dvinnaṃ padānaṃ satipi liṅgavisesatte
anubyañjanattā āpattimokkho natthīti āha ‘‘anubyañjanagaṇanāya pācittiyā’’ti.
Brahmajālādīnīti ettha ādisaddena sāmaññaphalasuttādīni dīghasuttāni (dī. ni. 1.150 ādayo)
saṅgahitāni. Casaddena oghataraṇasuttādīni saṃyuttasuttāni (saṃ. ni. 1.1) ca cittapariyādānasuttādīni
aṅguttarasuttāni (a. ni. 1.2 ādayo) ca saṅgahitāni. So ti devatābhāsito veditabboti yojanā.
Kiñcāpi vadatīti sambandho. Ettha ca kiñcāpisaddo garahatthavācako, panasaddo
anuggahatthavācako. Meṇḍakamilindapañhesūti meṇḍakapañhe ca milindapañhe ca. Ya nti suttaṃ
vuttanti sambandho. Ārammaṇakathā buddhikakathā daṇḍakakathā ñāṇavatthukathāti yojetabbaṃ
peyyālavasena vuttattā. Imāyo pakaraṇāni nāmāti vadanti. Mahāpaccariyādīsu vatvā pariggahitoti
yojanā. Ya nti suttaṃ.

48 . Tatr āti ‘‘ ekato uddis āpento ’’ ti vacane. Uddis āpent īti ācariya ṃ des āpenti
bahukattāramapekkhiya bahuvacanavasena vuttaṃ. Tehīti upasampannānupasampannehi. Dvepīti
upasampanno ca anupasampanno ca.
Upacāra nti dvādasahatthūpacāraṃ. Yesa nti bhikkhūnaṃ. Palāyanakagantha nti parivajjetvā
gacchantaṃ pakaraṇaṃ. Sāmaṇero gaṇhātīti yojanā.
Opātetīti avapāteti, gaḷitāpetīti attho. Suttepīti veyyākaraṇasuttepi. Ta nti yebhuyyena
paguṇaganthaṃ. Parisaṅkamāna nti sārajjamānaṃ. Yaṃ pana vacanaṃ vuttanti sambandho.
Kiriyasamuṭṭhānattāti imassa sikkhāpadassa kiriyasamuṭṭhānattāti. Catutthaṃ.
5. Sahaseyyasikkhāpadaṃ
49 . Pañcame muṭṭhā sati etesanti muṭṭhassatī. Natthi sampajānaṃ etesanti asampajānā.
Bhavaṅgotiṇṇakāle ti niddokkamanakāle.
50 . ‘‘Pakatiyā’’ti padaṃ ‘‘dentī’’ti pade visesanaṃ. Te bhikkhū dentīti sambandho. ‘‘Gāravenā’’ti
padañca ‘‘sikkhākāmatāyā’’ti padañca ‘‘dentī’’ti pade hetu. Sīsassa upadhānaṃ ussīsaṃ,tassa karīyate
ussīsakaraṇaṃ, taṃyeva attho payojanaṃ ussīsakaraṇattho, tadatthāya. Tatrāti
purimavacanāpekkhaṃ, ‘‘sikkhākāmatāyā’’ti vacaneti attho. Nidassananti seso. Atha vā
sikkhākāmatāyāti paccatte bhummavacanaṃ. ‘‘Idampissa hoti sīlasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 1.195 ādayo)
viya. Idampi sikkhākāmatāya ayaṃ sikkhākāmatā sikkhākāmabhāvo hotīti yojanā. Esa nayo ‘‘tatridaṃ
samantapāsādikāya samantapāsādikattasmi’’ntiādīsupi. Bhikkhū khipantīti yojanā. Ta nti āyasmantaṃ
rāhulaṃ. Athāti khipanato pacchā. Ida nti vatthu. Sammuñcanikacavarachaḍḍanakāni sandhāya vuttaṃ.
Tenāyasmatā rāhulena pātitaṃ nu khoti yojanā. So panāyasmā gacchatīti sambandho. Aparibhogā
aññesa nti aññehi na paribhuñjitabbā.
51 . Hīti saccaṃ, yasmā vā. Sayanaṃ seyyā,kāyapasāraṇakiriyā, sayanti etthāti seyyā,
mañcapīṭhādi. Tadubhayampi ekasesena vā sāmaññaniddesena vā ekato katvā ‘‘sahaseyya’’nti vuttanti
dassento āha ‘‘seyyā’’tiādi. Tatthāti dvīsu seyyāsu. Tasmāti yasmā dve seyyā dassitā, tasmā.
‘‘Sabbacchannā’’tiādinā lakkhaṇaṃ vuttanti yojanā. Pākaṭavohāra nti loke viditaṃ vacanaṃ.
Dussakuṭiya nti dussena chāditakuṭiyaṃ. Aṭṭhakathāsu yathāvutte pañcavidhacchadaneyeva gayhamāne
ko dosoti āha ‘‘pañcavidhacchadaneyevā’’tiādi. Yaṃ pana senāsanaṃ parikkhittanti sambandho.
Pākārena vāti iṭṭhakasilādārunā vā. Aññena vāti kilañjādinā vā. Vatthenapīti pisaddo pageva
iṭṭhakādināti dasseti. Yassāti senāsanasaṅkhātāya seyyāya. Uparīti vā samantatoti vā yojanā. Ekena
dvārena pavisitvā sabbapāsādassa vaḷañjitabbataṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ekūpacāro’’ti. Satagabbhaṃ vā
catussālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Ta nti senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ.
Tatthāti senāsanasaṅkhātāyaṃ seyyāyaṃ. Sambahulā sāmaṇerā sace honti, eko bhikkhu sace hotīti
yojanā. ‘‘Sāmaṇerā’’ti idaṃ paccāsannavasena vuttaṃ, upalakkhaṇavasena vā aññehipi sahaseyyānaṃ
āpattisambhavato. Teti sāmaṇerā. Sabbesa nti bhikkhūnaṃ. Tassāti sāmaṇerassa. Eseva nayo ti eso eva
nayo, na añño nayoti attho. Atha vā eseva nayo ti eso iva nayo, eso etādiso nayo iva ayaṃ nayo
daṭṭhabboti attho.
Api cāti ekaṃsena. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Catukka nti ekāvāsaekānupasampannaṃ,
ekāvāsanānupasampannaṃ, nānāvāsaekānupasampannaṃ, nānāvāsanānupasampannanti catusamūhaṃ,
catuparimāṇaṃ vā. Yo ti bhikkhu. Hisaddo vitthārajotako, taṃ vacanaṃ vitthārayissāmīti attho, vitthāro
mayā vuccateti vā. Devasika nti divase divase. Ṇika paccayo hi vicchatthavācako. Yopi sahaseyyaṃ
kappeti, tassāpi āpattīti yojetabbo. Tatrāti ‘‘tiracchānagatenāpī’’ti vacane.
‘‘Apadānaṃ ahimacchā, dvipadānañca kukkuṭī;

Catuppad āna ṃ majj ārī, vatthu p ārājikassim ā’’ ti. (p ārā. aṭṭ ha. 1.55);
Imaṃ gāthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘vuttanayenevā’’ti. Tasmāti yasmā veditabbo, tasmā. Godhāti
kuṇḍo. Biḷālo ti ākhubhujo. Maṅguso ti nakulo.
Asambaddhabhittikassa katapāsādassāti yojanā. Tulāti ettha tulā nāma thambhāna, mupari
dakkhiṇuttaravitthāravasena ṭhapito dāruviseso thalati thambhesu patiṭṭhātīti katvā. Tā pana
heṭṭhimaparicchedato tisso, ukkaṭṭhaparicchedena pana pañcasattanavādayo. Nānūpacāre pāsādeti
sambandho.
Vāḷasaṅghāṭādīsūti vāḷarūpaṃ dassetvā katesu saṅghāṭādīsu. Ādisaddena tulaṃ saṅgaṇhāti. Ettha
ca saṅghāṭo nāma tulāna, mupari pubbapacchimāyāmavasena ṭhapito kaṭṭhaviseso sammā ghaṭenti ettha
gopānasyādayoti katvā. Te pana tayo honti. Nibbakosabbhantare ti chadanakoṭiabbhantare.
Parimaṇḍalaṃ vā caturassaṃ vā senāsanaṃ hotīti sambandho. Tatrāti tasmiṃ senāsane. Aparicchinno
gabbhassa upacāro etesanti aparicchinnagabbhūpacārāsabbagabbhā, te pavisantīti attho. Nipannānaṃ
bhikkhūnanti yojanā. Tatrāti tasmiṃ pamukhe. Pamukhassa sabbacchannattā, sabbaparicchannattā ca
āpattiṃ karotīti yojanā. Nanu pamukhe channameva atthi, no paricchannanti āha
‘‘gabbhaparikkhepo’’tiādi. Hīti saccaṃ.
Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Jagatīti pathaviyā ca mandirālindavatthussa
ca nāmametaṃ. Idha pana mandirālindavatthusaṅkhātā bhūbhedā gahitā. Tatthāti andhakaṭṭhakathāyaṃ.
Kasmā pāḷiyā na sametīti āha ‘‘dasahatthubbedhāpī’’tiādi. Hīti yasmā. Tatthāti andhakaṭṭhakathāyaṃ.
Yepi mahāpāsādā hontīti yojanā. Tesupīti mahāpāsādesupi.
Sudhāchadanamaṇḍapassāti ettha ‘‘sudhā’’ ti idaṃ upalakkhaṇavasena vuttaṃ yena kenaci
chadanamaṇḍapassāpi adhippetattā. Maṇḍaṃ vuccati sūriyarasmi, taṃ pāti rakkhati, tato vā jananti
maṇḍapaṃ. Nanu ekūpacāraṃ hoti pākārassa chiddattāti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
Vaḷañjanatthāya evāti evakāro yojetabbo. Tenāha ‘‘na vaḷañjanūpacchedanatthāyā’’ti. Atha vā
‘‘saddantaratthāpohanena saddo atthaṃ vadatī’’ti (udā. aṭṭha. 1; dī. ni. ṭi. 1.1; ma. ni. ṭī.
1.mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.oghataraṇasuttavaṇṇanā; a. ni. ṭī. 1.1.rupādivaggavaṇṇanā)
vuttattā ‘‘na vaḷañjanūpacchedanatthāyā’’ti vuttaṃ. Kavāṭanti ettha dvārameva adhippetaṃ pariyāyena
vuttattā, asati ca dvāre kavāṭassābhāvato. Saṃvaraṇavivaraṇakāle kavati saddaṃ karotīti kavāṭaṃ.
Tatrāti ‘‘ekūpacārattā’’ti vacane. Yassāti paravādino. Anuyogo siyāti yojanā. Idhāti imasmiṃ
sahaseyyasikkhāpade, vuttanti sambandho. Tatthāti pihitadvāre gabbhe. So ti paravādī. Sabbacchannattā
āpatti iti vutteti yojanā. Eseva nayo ‘‘sabbaparicchannatā na hotī’’ti etthāpi. Paccāgamissatīti pati
āgamissati, puna āgamissatīti attho.
Byañjanamattenevāti ‘‘sabbacchannā’’tiādiakkharapadamatteneva, na atthavasena. ‘‘Evañca
satī’’ti iminā abyāpitadosaṃ dasseti. Tato ti anāpattito, parihāyeyyāti sambandho. Tasmāti yasmā
aniyatesu vuttaṃ, tasmā. Tatthāti aniyatesu. Idhāpīti imasmiṃ sikkhāpadepi. Yaṃ ya nti senāsanaṃ.
Sabbatthāti sabbesu senāsanesu, sahaseyyāpatti hotīti sambandho.
53 . Dvīsu aṭṭhakathāvādesu mahāaṭṭhakathāvādova yuttoti so pacchā vutto.
Imināpīti senambamaṇḍapenāpi. Eta nti jagatiyā aparikkhittataṃ. Yathāti yaṃsaddattho
tatiyantanipāto, yena senambamaṇḍapenāti atthoti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyasahaseyyasikkh āpada ṃ

55 . Cha ṭṭhe āgantuk ā vasanti etth āti āvasatho, āvasatho ca so ag ārañceti āvasath āgāra nti dassento
āha ‘‘āgantukānaṃ vasanāgāra’’nti. Manussānaṃ santikā vacanaṃ sutvāti vacanaseso yojetabbo.
Sāṭaka nti uttarasāṭakaṃ, nivatthavatthantipi vadanti. Accāgammāti tvāpaccayantapadassa sambandhaṃ
dassetumāha ‘‘pavatto’’ti. Yathā omasavādasikkhāpade akkosetukāmatāya khattiyaṃ ‘‘caṇḍālo’’ti
vadato alikaṃ bhaṇatopi musāvādasikkhāpadena anāpatti, omasavādasikkhāpadeneva āpatti, evamidhāpi
mātugāmena saha sayato paṭhamasahaseyyasikkhāpadena anāpatti, imināva āpattīti daṭṭhabbanti.
Chaṭṭhaṃ.
7. Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
60 . Sattame mahādvāre ti bahi ṭhite mahādvāre. Āgamma, pavisitvā vā vasanaṭṭhānattā ovarako
āvasatho nāmāti āha ‘‘ovarakadvāre’’ti. Suniggatenāti suṭṭhu bahi nikkhamitvā gatena saddena.
‘‘Aññātu’’nti padassa ‘‘na ñātu’’nti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘ājānitu’’nti. Iminā nakāravikāro aiti
nipāto na hoti, āiti upasaggoti pana dasseti. ‘‘Viññunā purisenā’’ti ettakameva avatvā
‘‘purisaviggahenā’’ti vadanto manussapurisaviggahaṃ gahetvā ṭhitena yakkhena petena
tiracchānagatena saddhiṃ ṭhitāya mātugāmassa desetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Na yakkhenāti yakkhena
saddhiṃ ṭhitāya mātugāmassa desetuṃ na vaṭṭatīti yojanā. Esa nayo ‘‘na petena, na tiracchānagatenā’’ti
etthāpi.
66 . Chappañcavācāhīti ettha ‘‘pañcā’’ti vācāsiliṭṭhavasena vuttaṃ kassaci payojanassābhāvā.
Tatthāti ‘‘chappañcavācāhī’’ti pade. Eko gāthāpādo ekā vācāti vadanto cuṇṇiye vibhatyantaṃ ekaṃ
padaṃ ekā vācā nāmāti dasseti, atthajotakapadaṃ vā vākyapadaṃ vā na gahetabbaṃ. ‘‘Ekaṃ padaṃ
pāḷito, pañca aṭṭhakathāto’’ti iminā ‘‘dve padāni pāḷito, cattāri aṭṭhakathāto’’tiādinayopi gahetabbo.
Chapadānatikkamoyeva hi pamāṇaṃ. Tasmi nti ettha sati vibhattivipallāse liṅgassāpi vipallāso hoti
‘‘tasmi’’nti pulliṅgena vuttattā. Sati ca vibhattivipallāse ‘‘tassā’’ti itthiliṅgabhāvena pavattā.
‘‘Mātugāmassā’’ti niyatapulliṅgāpekkhanassa asambhavato atthavasena ‘‘ekissā’’ti itthiliṅgabhāvena
vuttaṃ. Iminā bhedaliṅganissito visesanavisesyopi atthīti dasseti. Tumhāka nti niddhāraṇasamudāyo.
‘‘Suṇāthā’’ti avatvā ābhogopi vaṭṭatīti āha ‘‘paṭhama’’ntiādi. Paṭhama nti ca paṭhamameva. Tena vuttaṃ
‘‘na pacchā’’ti. Puṭṭho hutvā bhikkhu kathetīti yojanāti. Sattamaṃ.
8. Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
67 . Aṭṭhame tatthāti catutthapārājikasikkhāpade. Idhāti bhūtārocanasikkhāpade. Hīti saccaṃ,
yasmā vā. Payuttavācāti paccayehi yuttā vācā. Tathāti tato guṇārocanakāraṇā, ariyā sādiyiṃsūti
yojanā.
Yatasaddānaṃ niccasambandhattā vuttaṃ ‘‘ye’’tiādi. Sabbepīti puthujjanāriyāpi. Bhūta nti
vijjamānaṃ. Kasmā sabbepi paṭijāniṃsu, nanu ariyehi attano guṇānaṃ anārocitattā na paṭijānitabbanti
āha ‘‘ariyānampī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Ariyānampi abbhantare uttarimanussadhammo yasmā
bhūto hoti, tasmā sabbepi ‘‘bhūtaṃ bhagavā’’ti paṭijāniṃsūti yojanā. Yasmā bhāsito viya hoti, tasmāti
yojanā. Ariyā paṭijāniṃsūti sambandho. Anādīnavadassino ti dosassa adassanadhammā. Tehīti ariyehi,
bhāsitoti sambandho. Yaṃ piṇḍapātaṃ uppādesunti yojanā. Aññe ti puthujjanā. Sabbasaṅgāhikenevāti
sabbesaṃ puthujjanāriyānaṃ saṅgahaṇe pavatteneva. Sikkhāpadavibhaṅgepīti sikkhāpadassa
padabhājaniyepi. Tatthāti catutthapārājike. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
77 . Uttarimanussadhammameva sandhāya vuttaṃ, na sutādiguṇanti attho. Antarā vāti
parinibbānakālato aññasmiṃ kāle vā. Atikaḍḍhiyamānenāti atinippīḷiyamānena. Ummattakassāti
idaṃ panāti ettha iti-saddo ādyattho. Tena ‘‘khittacittassā’’tiādiṃ saṅgaṇhāti. Diṭṭhisampannāna nti
maggapaññāya, phalapaññāya ca sampannānaṃ. Anāpattīti pācittiyāpattiyā anāpatti na vattabbā,
āpattiyeva hoti, tasmā ‘‘ummattakassa anāpattī’’ti na vattabbanti adhippāyoti. Aṭṭhamaṃ.

9. Du ṭṭ hull ārocanasikkh āpada ṃ
78 . Navame tatrāti tassaṃ ‘‘duṭṭhullā nāmā’’tiādipāḷiyaṃ, tāsu vā pāḷiaṭṭhakathāsu. Vicāraṇā ti
vīmaṃsanā. Upasampannasadde ti upasampannasaddatthabhāve. Ettha hi sadde vuccamāne
avinābhāvato saddena atthopi vutto, vināpi bhāvapaccayena bhāvatthassa ñātabbattā bhāvopi gahetabbo,
tasmā vuttaṃ ‘‘upasampannasaddatthabhāve’’ti. Eseva nayo ‘‘duṭṭhullasadde’’ti etthāpi. Etaṃ
parimāṇaṃ yassāti etaṃ,‘‘terasa saṅghādisesā’’ti vacanaṃ. Etaṃ eva vattabbaṃ, na ‘‘cattāri ca
pārājikānī’’ti idanti attho. Tatthāti pāḷiyaṃ. Kassaci vimati bhaveyya, kiṃ bhaveyyāti yojanā. Āpattiṃ
ārocentena akkosantassa samānattā vuttaṃ ‘‘evaṃ satī’’tiādi. Pācittiyameva cāti casaddo byatirekattho,
na dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Hīti saccaṃ. Eta nti pācittiyāpajjanataṃ, ‘‘asuddho hoti…pe…
omasavādassā’’ti vacanaṃ vā, vuttanti sambandho. Etthāti pāḷiyaṃ. Aṭṭhakathācariyāve ti ettha
evakāro aṭṭhānayogo, pamāṇanti ettha yojetabbo, kāraṇamevāti attho. Tena vuttaṃ ‘‘na aññā
vicāraṇā’’ti. Atha vā aññāti sāmyatthe paccattavacanametaṃ, na aññesaṃ vicāraṇā pamāṇanti attho.
Evañhi sati evakāro ṭhānayogova. Pubbepi cāti ganthārambhakālepi ca.
Eta nti aṭṭhakathācariyānaṃ pamāṇataṃ. Saṃvaratthāya eva, anāpajjanatthāya eva ca anuññātanti
yojanā. Tenāha ‘‘na tassa’’tyādi. Tasmāti yasmā bhikkhubhāvo nāma na atthi, tasmā suvuttamevāti
sambandho.
80 . Sāti bhikkhusammuti, saṅghena kātabbāti yojanā. Katthacīti kismiñci ṭhāne. Idhāti imasmiṃ
sikkhāpade. ‘‘Vuttattā’’ti padaṃ ‘‘kātabbā’’ti pade hetu. Esāti eso bhikkhu. Hitesitāyāti hitassa esitāya,
atthassa icchatāyāti attho.
82 . Sesānīti ādimhi pañcasikkhāpadato sesāni upari pañca sikkhāpadāni. Assāti anupasampannassa.
Ghaṭetvāti sambandhaṃ katvāti. Navamaṃ.
10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
86 . Dasame bhagavā dassetīti yojanā. Etthāti pathaviyaṃ. Tatthāti tesu pāsāṇādīsu.
Muṭṭhippamāṇato ti khaṭakapamāṇato. Sāti adaḍḍhapathavī. Hatthikucchiya nti evaṃnāmake ṭhāne.
Ekapacchipūraṃ pathavinti sambandho. Tesaṃyevāti appapaṃsuappamattikāpadānaṃ eva. Hīti
saccaṃ, yasmā vā. Eta nti yebhuyyenapāsāṇādipañcakaṃ. Ta nti kusītaṃ. Āṇāpetvāti ettha ‘‘āṇa
pesane’’ti dhātupāṭhesu vuttattā āṇadhātuyeva pesanasaṅkhātaṃ hetvatthaṃ vadati, na ṇāpepaccayo, so
pana dhātvattheyeva vattati. Na hi tassa visuṃ vutto abhidheyyo atthi dhātvatthato aññassa
abhidheyyassābhāvā. Tāvāti paṭhamaṃ pāḷimuttakavinicchayassa, tato vā.
Pokkharaṃ padumaṃ netīti pokkharaṇī . ‘‘Sodhentehī’’ti padaṃ ‘‘ussiñcituṃ apanetu’’nti padesu
bhāvakattā. Yo ti ‘‘tanukaddamo’’ti padena yojetabbo. Yo tanukaddamoti hi attho. Kuṭehīti ghaṭehi.
Ussiñcitu nti ukkhipitvā, uddharitvā vā siñcituṃ. Tatrāti sukkhakaddame, ‘‘yo’’ti pade avayavīādhāro.
Yo ti sukkhakaddamo.
Taṭanti kūlaṃ. Udakasāmantāti udakassa samīpe. Omakacatumāsa nti catumāsato ūnakaṃ.
Ovaṭṭha nti devena ovassitaṃ hoti saceti yojanā. Patatīti taṭaṃ patati. Udakeyevāti pakatiudakeyeva.
Udakassāti vassodakassa. Tatthāti pāsāṇapiṭṭhiyaṃ. Paṭhamamevāti soṇḍikhaṇanato paṭhamaṃ eva.
Udake pariyādiṇṇeti udake sukkhe. Pacchāti udakapūrato pacchā. Tatthāti soṇḍiyaṃ. Udakeyevāti
mūlaudakeyeva. Udaka nti āgantukaudakaṃ. Allīyatīti piṭṭhipāsāṇe laggati. Tampīti sukhumarajampi.
Akatapabbhāre ti vaḷañjena akate pabbhāre. Upacikāhi vamīyati, gharagoḷikādayo vā satte vamatīti
vammiko .
Gāvīnaṃ khuro kaṇṭakasadisattā gokaṇṭako nāma, tena chinno kaddamo ‘‘gokaṇṭako’’ti vuccati.

Acchadana ṃ vā vina ṭṭhacchadana ṃ vā purāṇ asen āsana ṃ hotīti yojan ā. Tato ti purāṇ asen āsanato,
gaṇhituṃ vaṭṭatīti sambandho. Avasesa nti vinaṭṭhacchadanato. Avasesaṃ iṭṭhakaṃ gaṇhāmi iti
saññāyāti yojetabbo. Tenāti iṭṭhakādinā. Yā yāti mattikā. Atintāti anallā, akilinnāti attho.
Tasmi nti mattikāpuñje. Sabbo ti sakalo mattikāpuñjo. Assāti mattikāpuñjassa.
‘‘Kappiyakārakehī’’ti padaṃ ‘‘apanāmetvā’’ti pade kāritakammaṃ. Kasmā vaṭṭatīti āha
‘‘udakenā’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
Tatthāti mattikāpākāre. Aññampīti maṇḍapathambhato aññampi. Tena apadesenāti tena
pāsāṇādipavaṭṭanalesena.
Passāvadhārāyāti muttasotāya. Kattarayaṭṭhiyāti kattaradaṇḍena. Ettha hi kattarayati
aṅgapaccaṅgānaṃ sithilabhāvena sithilo hutvā bhavatīti katvā kattaro vuccati jiṇṇamanusso, tena
ekantato gahetabbattā kattarena gahitā yaṭṭhi, kattarassa yaṭṭhīti vā katvā kattarayaṭṭhi vuccati
kattaradaṇḍo. Dantajapaṭhamakkharena sajjhāyitabbo. Vīriyasampaggahaṇattha nti vīriyassa suṭṭhu
paggaṇhanatthaṃ, vīriyassa ukkhipanatthanti attho. Keci bhikkhūti yojanā.
87 . Tatrāpīti iṭṭhakakapālādīsupi. Hīti saccaṃ. Tesaṃ anupādānattāti tesaṃ iṭṭhakādīnaṃ aggissa
anindhanattā. Hīti saccaṃ, yasmāvā. Tānīti iṭṭhakādīni. Avisayattāti āpattiyā anokāsattā. Tiṇukka nti
tiṇamayaṃ ukkaṃ. Tatthevāti mahāpaccariyaṃ eva. Arīyati agginipphādanatthaṃ ghaṃsīyati etthāti
araṇī,heṭṭhā nimanthanīyadāru. Saha dhanunā eti pavattatīti sahito, upari nimanthanadāru. Araṇī ca
sahito ca araṇīsahito, tena aggiṃ nibbattetvāti yojanā. Yathā kariyamāne na ḍayhati, tathā karohīti
sambandho.
88 . Āvāṭaṃ jānāti āvāṭaṃ kātuṃ, khaṇituṃ vā jānāhīti attho. ‘‘Evaṃ mahāmattikaṃ jāna,
thusamattikaṃ jānā’’ti etthāpi yathālābhaṃ sampadānavācakapadaṃ ajjhāharitvā yojanā kātabbā. Sāti
pathavī. Tenāti pavaṭṭanādināti. Dasamaṃ.
Musāvādavaggo paṭhamo.
2. Bhūtagāmavaggo
1. Bhūtagāmasikkhāpada-atthayojanā
89 . Dutiyavaggassa paṭhame tassāti devatāya. Ukkhittaṃ pharasu nti uddhaṃ khittaṃ kuṭhāriṃ.
Niggahetu nti saṇṭhātuṃ, nivattetuṃ vā. Cakkhuvisayātīte ti pasādacakkhussa gocarātikkante.
Mahārājasantikāti vessavaṇamahārājassa santikā. Thanamūleyevāti thanasamīpeyeva. Himavante ti
himauggiraṇe vane, himayutte vā. Tatthāti himavante, devatāsannipāte vā. Rukkhadhammo ti
rukkhasabhāvo. Rukkhadhammo ca nāma chedanabhedanādīsu rukkhānaṃ acetanattā kopassa
akaraṇaṃ, tasmiṃ rukkhadhamme ṭhitā devatā rukkhadhamme ṭhitā nāma, chedanabhedanādīsu
rukkhassa viya rukkhaṭṭhakadevatāya akopanaṃ rukkhadhamme ṭhitā nāmāti adhippāyo. Tatthāti tāsu
sannipātadevatāsu. Itīti imassa alabhanassa, imasmiṃ alabhane vā, ādīnavanti sambandho. Bhagavato
cāti ca-saddo ‘‘pubbacarita’’nti ettha yojetabbo. Imañca ādīnavaṃ addasa, bhagavato pubbacaritañca
anussarīti vākyasampiṇḍanavasena yojanā kātabbā. Tenāti dassanānussaraṇakāraṇena. Assāti devatāya.
Saṃvijjati pitā assāti sapitiko, putto. (Tāvāti ativiya, paṭisañcikkhantiyāti sambandho) ‘‘mariyādaṃ
bandhissatī’’ti vatvā tassa atthaṃ dassento āha ‘‘sikkhāpadaṃ paññapessatī’’ti. Iti paṭisañcikkhantiyā
assā devatāya etadahosīti yojanā.
Yo ti yo koci jano. Ve ti ekantena. Uppatita nti uppajjanavasena attano upari patitaṃ. Bhanta nti
bhamanta ṃ dh āvanta ṃ, vāraye ti niv āreyya nigga ṇheyy āti attho. Ta nti jana ṃ. Aya ṃ panettha yojan ā –

sārathi bhanta ṃ ratha ṃ vāraye iva, tath ā yo ve uppatita ṃ kodha ṃ vāraye, ta ṃ aha ṃ sārathiṃ iti
brūmi. Itaro kodhanivārakato añño rājauparājādīnaṃ sārathibhūto jano rasmiggāho rajjuggāho nāmāti.
Dutiyagāthāya vejjo visaṭaṃvitthataṃ sappavisaṃsappassa āsīvisassa visaṃ garaḷaṃ osadhehi
bhesajjena, mantena ca vineti iva, tathā yo bhikkhave uppatitaṃ kodhaṃ mettāya vineti, so bhikkhu
urago bhujago purāṇaṃpure bhavaṃ jiṇṇaṃpurāṇattā jiṇṇaṃ tacaṃ jahāti iva, tathā orapāraṃ
apārasaṅkhātaṃ pañcorambhāgiyasaṃyojanaṃ jahātīti yojanā kātabbā.
Tatrāti dvīsu gāthāsu. Vatthu pana vinaye ārūḷhanti yojanā. Athāti pacchā. Yassa devaputtassāti
yena devaputtena. Pariggaho ti paricchinditvā gahito. So ti devaputto. Tato ti upagamanato. Yadā hoti,
tadāti yojanā. Mahesakkhadevatāsūti mahāparivārāsu devatāsu, mahātejāsu vā. Paṭikkamantīti apenti.
Devatā yampi pañhaṃ pucchantīti yojanā. Tatthevāti attano vasanaṭṭhāneyeva. Upaṭṭhāna nti
upaṭṭhānatthāya, sampadānatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Atha vā upagantvā tiṭṭhati etthāti upaṭṭhānaṃ,
bhagavato samīpaṭṭhānaṃ, taṃ āgantvāti attho. Nanti taṃ, ayameva vā pāṭho.
90 . ‘‘Bhavantī’’ti iminā virūḷhe mūle nīlabhāvaṃ āpajjitvā vaḍḍhamānake taruṇarukkhagacchādike
dasseti. ‘‘Ahuvatthu’’nti iminā pana vaḍḍhitvā ṭhite mahantarukkhagacchādike dasseti. ‘‘Ahuvatthu’’nti
ca hiyyattanisaṅkhātāya tthuṃ-vibhattiyā hū-dhātussa ūkārassa uvādeso hoti. Potthakesu pana
‘‘ahuvatī’’ti pāṭho dissati, so apāṭhoti daṭṭhabbo. ‘‘Jāyantī’’ti iminā bhū-dhātussa sattatthabhāvaṃ
dasseti, ‘‘vaḍḍhantī’’ti iminā vaḍḍhanatthabhāvaṃ. Eta nti ‘‘bhūtagāmo’’ti nāmaṃ. Pīyate yathākāmaṃ
paribhuñjīyate, pātabbaṃ paribhuñjitabbanti vā pātabyaṃ,pāsaddo yathākāmaparibhuñjanattho.
Tenāha – ‘‘chedanabhedanādīhi yathāruci paribhuñjitabbatāti attho’’ti.
91 . ‘‘Idānī’’ti padaṃ ‘‘āhā’’ti pade kālasattamī. Yasmi nti bīje. Ta nti bījaṃ. Pañca bījajātānīti
ettha jātasaddassa tabbhāvatthataṃ sandhāya aṭṭhakathāsu evaṃ vuttaṃ. Tabbhāvatthassa ‘‘mūle
jāyantī’’ti imāya pāḷiyā asaṃsandanataṃ sandhāya vuttaṃ saṅgahakārena ‘‘na samentī’’ti.
Aṭṭhakathācariyānaṃ matena sati jātasaddassa tabbhāvatthabhāve ‘‘mūle jāyantī’’tiādīsu mūle mūlāni
jāyantīti doso bhaveyyāti manasi katvā āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tānīti rukkhādīni.
Tassāti ‘‘bhūtagāmo nāma pañca bījajātānī’’ti padassa. Eta nti ‘‘bījajātānī’’ti nāmaṃ. Bījesu jātāni
bījajātānīti vutte ‘‘mūle jāyantī’’tiādinā sameti. Etenāti ‘‘bījato’’tiādinā saṅgahoti sambandho.
‘‘Yehī’’ti padaṃ ‘‘jātattā’’ti pade apādānaṃ, hetu vā ‘‘vuttānī’’ti pade karaṇaṃ, kattā vā. Tesa nti
bījānaṃ. Rukkhādīnaṃ viruhanaṃ janetīti bījaṃ. ‘‘Bījato’’tiādinā kāriyopacārena kāraṇassa dassitattā
kāraṇūpacāraṃ padīpeti. Aññānipi yāni vā pana gacchavallirukkhādīni atthi saṃvijjanti, tāni
gacchavallirukkhādīni jāyanti sañjāyantīti yojanā. Tānīti gacchavallirukkhādīni. Tañca mūlaṃ, pāḷiyaṃ
vuttahaliddādi ca atthi, sabbampi etaṃ mūlabījaṃ nāmāti sambandho. Etthāti bījesu, khandhabījesu vā.
92 . Saññāvasenāti ‘‘bīja’’nti saññāvasena. ‘‘Tatthā’’ti padaṃ ‘‘veditabbo’’ti pade ādhāro.
‘‘Yathā’’tiādinā kāraṇopacārena kāriyassa vuttattā phalūpacāraṃ dasseti. Yaṃ bījaṃ vuttaṃ, taṃ
dukkaṭavatthūti yojanā. Yadetaṃ ādipadanti yojetabbaṃ. Tenāti ādipadena. Ravīyati bhagavatā
kathīyatīti rutaṃ,pāḷi, tassa anurūpaṃ yathārutaṃ,pāḷianatikkantanti attho.
Etthāti ‘‘bīje bījasaññī’’tiādipade, imasmiṃ sikkhāpade vā. Udake ṭhāti pavattatīti udakaṭṭho,
evaṃ thalaṭṭhopi. Tatthāti udakaṭṭhathalaṭṭhesu. Sāsapassa mattaṃ pamāṇaṃ assa sevālassāti
sāsapamattiko . Tilassa bījapamāṇaṃ assa sevālassāti tilabījako . Pamāṇatthe ko. Ādisaddena
saṅkhapaṇakādayo sevāle saṅgaṇhāti. Tattha tilabījapamāṇo jalasaṇṭhito nīlādivaṇṇayutto sevālo
tilabījaṃnāma, sapatto appakaṇḍo ukkhalipidhānādipamāṇo samūlo eko sevālaviseso saṅkho nāma,
bhamarasaṇṭhāno nīlavaṇṇo eko sevālaviseso paṇako nāma. Udakaṃ sevatīti sevālo. Tatthāti sevālesu.
Yo ti sevālo. Patiṭṭhitaṃ sevālanti sambandho. Yattha katthacīti mūle vā naḷe vā patte vā. Uddharitvāti
uppāṭetvā. ‘‘Hatthehī’’ti padaṃ ‘‘viyūhitvā’’ti pade karaṇaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tassāti sevālassa.
Ettāvatāti ito cito ca viyūhanamattena. Yo sevālo nikkhamati, taṃ sevālanti yojanā.

Pariss āvanantaren āti pariss āvanachiddena. Uppalāni asmiṃ gaccheti uppalin ī. Padum āni asmiṃ
gaccheti paduminī,ino, itthiliṅgajotako ī. Tatthevāti udakeyeva. Tānīti vallītiṇāni. Hīti saccaṃ, yasmā
vā. Anantako ti sāsapamattiko sevālo. So hi natthi attato anto lāmako sevālo etassāti katvā ‘‘anantako’’ti
vuccati. Attanāyeva hi sukhumo, tato sukhumo sevālo natthīti adhippāyo. Tatthāti dukkaṭavatthubhāve.
Tampīti ‘‘sampuṇṇabhūtagāmaṃ na hotī’’ti vacanampi. Pisaddo mahāpaccariādiaṭṭhakathācariyānaṃ
vacanāpekkho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Na āgato, tasmā na sametīti yojanā. Athāti tasmiṃ anāgate.
Eta nti anantakasevālādiṃ. Gacchissatīti vadeyyāti sambandho. Tampīti ‘‘gacchissatī’’ti vacanampi.
Pisaddo purimaṭṭhakathācariyānaṃ vacanāpekkho.
Abhūtagāmamūlattā tādisassa bījagāmassāti ettha bījagāmo tividho hoti –yo sayaṃ
bhūtagāmato hutvā aññampi bhūtagāmaṃ janeti, ambaṭṭhiādiko. Yo pana sayaṃ bhūtagāmato hutvā
aññaṃ pana bhūtagāmaṃ na janeti, tālanāḷikerādikhāṇu. Yo pana sayampi bhūtagāmato ahutvā aññampi
bhūtagāmaṃ na janeti. Pānīyaghaṭādīnaṃ bahi sevāloti. Bhūtagāmo pana catubbidho hoti –yo sayaṃ
bījagāmato hutvā aññampi bījagāmaṃ janeti, etarahi ambarukkhādiko. Yo pana sayaṃ bījagāmato
ahutvāva aññaṃ bījagāmaṃ janeti, ādikappakāle ambarukkhādiko. Yo pana sayaṃ bījagāmato hutvā
aññaṃ pana bījagāmaṃ na janeti, nīlavaṇṇo phalitakadalīrukkhādiko. Yo pana sayampi bījagāmato
ahutvā aññampi bījagāmaṃ na janeti, idha vutto anantakasevālādikoti. Tattha catutthaṃ bhūtagāmaṃ
sandhāya vuttaṃ ‘‘abhūtagāmamūlakattā tādisassa bījassā’’ti. Ayaṃ pana tatiyabījagāmassa ca
catutthabhūtagāmassa ca viseso –tatiyabījagāme mūlapaṇṇāni na paññāyanti, catutthabhūtagāme tāni
paññāyantīti. Mūlapaṇṇānaṃ apaññāyanattā bījagāmoti vutto, tesaṃ paññāyanattā bhūtagāmoti vutto.
Itarathā hi virodho bhaveyyāti. Attano vāde pācittiyabhāvato garukaṃ, mahāpaccariādīnaṃ vāde
dukkaṭamattabhāvato lahukaṃ. Eta nti ṭhānaṃ.
Evaṃ udakaṭṭhaṃ dassetvā thalaṭṭhaṃ dassento āha ‘‘thalaṭṭhe’’tiādi. Thalaṭṭhe vinicchayo evaṃ
veditabboti yojanā. Tatthāti haritakhāṇūsu. Uddhaṃ vaḍḍhatīti navasākhāniggamanena chinnato upari
vaḍḍhati. So ti khāṇu. Phalitāya kadaliyā khāṇu bījagāmena saṅgahitoti yojanā. Phalaṃ sañjātaṃ etissāti
phalitā. Tathāti ‘‘bhūtagāmeneva saṅgahitā’’ti padāni ākaḍḍhati. Yadāti yasmiṃ kāle.
Ratanappamāṇāpīti hatthappamāṇāpi. Athāti apādānattho, tato rāsikaraṇato aññanti attho. Bhūmiyaṃ
nikhaṇantīti sambandho. ‘‘Mūlesu ceva paṇṇesu cā’’ti ettha casaddo samuccayatthova, na vikappatthoti
āha ‘‘mūlamattesu panā’’tiādi.
Bījānīti mūlādibījāni. Ṭhapitāni hontīti sambandho. ‘‘Uparī’’ti padena heṭṭhā mūlāni cāti atthaṃ
nayena ñāpeti. Na aṅkure niggatamatteyeva, atha kho harite nīlapaṇṇavaṇṇe jāteyeva bhūtagāmasaṅgaho
kātabboti āha ‘‘harite’’tiādi. Tālaṭṭhīnaṃ mūlanti sambandho. Dantasūci viyāti hatthidantasūci viya.
Yathā asampuṇṇabhūtagāmo tatiyo koṭṭhāso na āgato, na evaṃ amūlakabhūtagāmo. So pana āgatoyevāti
āha ‘‘amūlakabhūtagāme’’ti. Amūlikalatā viya amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchatīti attho.
Vandākāti rukkhādanī. Sā hi sayaṃ rukkhaṃ nissāya jāyantīpi attano nissayānaṃ rukkhānaṃ
adanattā bhakkhanattā vadīyati thutīyatīti ‘‘vandākā’’ti vuccati. Aññā vāti vandākāya aññā vā. Ta nti
vandākādiṃ. Tato ti rukkhato. Vana nti khuddako gaccho. Pagumbo ti mahāgaccho. Daṇḍako ti rukkho
daṇḍayogato. Tassāpīti amūlikalatāyapi. Ayameva vinicchayo ti vandākādikassa vinicchayo viya ayaṃ
vinicchayo daṭṭhabboti yojanā. ‘‘Dve tīṇi pattānī’’ti vuttattā ekapatto sañjāyantopi aggabījasaṅgahaṃ
gacchatīti attho. ‘‘Anupasampannenā’’ti padaṃ ‘‘littassā’’ti pade kattā. Nidāghasamaye ti gimhakāle.
Abbohāriko ti āpattiyā aṅganti na voharitabbo. Voharituṃ na arahatīti attho. Eta nti abbohārikataṃ,
‘‘sace…pe… pamajjitabbā’’ti vacanaṃ vā.
Ahiṃ sappaṃ chādetīti ahicchattaṃ,taṃyeva ahicchattakaṃ. Yathākathañci hi byuppatti, ruḷhiyā
atthavinicchayo. Tasmāti tato vikopanato. Tatthāti ahicchattake. Heṭṭhā ‘‘udakapappaṭako’’ti vatvā
idha ‘‘rukkhapappaṭikāyapī’’ti vuttattā pappaṭakasaddo dviliṅgoti daṭṭhabbo. Ta nti pappaṭikaṃ. Ṭhitaṃ
niyyāsanti sambandho. Evaṃ ‘‘lagga’’nti etthāpi. Hatthakukkuccenāti hatthalolena.
‘‘Chindantassāpī’’ti pade hetu.

Vāsatthiken āti v āsa ṃ icchantena. ‘‘ Ocin āpetabb ā’’ ti pade katt ā. Upp āṭ enteh īti uddharantehi.
Tesa nti sāmaṇerānaṃ. Sākhaṃ gahitanti sambandho. Ṭhapitassa siṅgīverassāti yojanā.
Chijjanaka nti chijjanayuttaṃ, chijjanārahanti attho. ‘‘Caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī’’ti iminā
vattasīsena caṅkamanaṃ vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Bhijjatī’’ti iminā abhijjamāne gaṇṭhipi kātabboti dasseti.
Dārumakkaṭaka nti makkaṭassa hattho makkaṭo upacārena, makkaṭo viyāti makkaṭako, sadisatthe ko.
Dārusaṅkhāto makkaṭako dārumakkaṭako . Taṃ ākoṭentīti sambandho. Aniyāmitattāti imanti
aniyāmitattā vacanassa. Idaṃ mahāsāmaññaṃ, visesasāmaññampi vaṭṭatīti āha ‘‘nāmaṃ
gahetvāpī’’tiādi. Sabba nti sabbaṃ vacanaṃ.
‘‘Imaṃ jānātiādīsū’’ti padaṃ ‘‘evamattho daṭṭhabbo’’ti pade ādhāro. Imaṃ mūlabhesajjaṃ jānāti
imaṃ mūlabhesajjaṃ yojituṃ jānāti yojanā. Ettāvatāti ‘‘imaṃ jānā’’tiādivacanamattena. Kappiya nti
samaṇavohārena, vohārassa vā yuttaṃ anurūpaṃ. Etthāti ‘‘kappiyaṃ kātabba’’nti vacane.
Nibbaṭṭabījamevāti phalato nibbaṭṭetvā visuṃ kataṃ bījaṃ eva. Tatthāti sutte. Karontena bhikkhunā
kātabbanti yojanā. ‘‘Kappiyanti vatvāvā’’ ti iminā paṭhamaṃ katvā aggisatthanakhāni uddharitvā
pacchā vattuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Lohamayasatthassāti ayatambādilohamayassa satthassa. Tehīti
manussādīnaṃ nakhehi. Tehīti assādīnaṃ khurehi. Tehīti hatthinakhehi. Yehīti nakhehi.
Tatthajātakehipīti tasmiṃ satthe jātakehipi, nakhehīti sambandho.
Tatthāti purimavacanāpekkhaṃ. ‘‘Kappiyaṃ karontenā’’tiādivacanamapekkhati. ‘‘Ucchuṃ
kappiyaṃ karissāmī’’ti ucchumeva vijjhati, pageva. ‘‘Dāruṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti ucchuṃ vijjhati,
‘‘dāruṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti dārumeva vā vijjhati, vaṭṭati ekābaddhattāti vadanti. Ta nti rajjuṃ vā
valliṃ vā. Sabbaṃ khaṇḍanti sambandho. Tatthāti maricapakkesu. Kaṭāha nti ekāya bhājanavikatiyā
nāmametaṃ. Idha pana bījānaṃ bhājanabhāvena taṃsadisattā phalapheggupi ‘‘kaṭāha’’nti vuccati.
Ekābaddhanti kaṭāhena ekato ābaddhaṃ.
Tānīti tiṇāni. Tenāti rukkhapavaṭṭanādinā. Tatrāti tasmiṃ ṭhapanapātanaṭṭhāne.
‘‘Manussaviggahapārājikavaṇṇanāya’’nti padaṃ ‘‘vutta’’nti pade sāmaññādhāro. Bhikkhu ajjhotthaṭo
hotīti sambandho. Opāte ti āvāṭe. So hi avapatanaṭṭhānattā ‘‘opāto’’ti vuccati. Rukkha nti
ajjhotthaṭarukkhaṃ. Bhūmi nti opātathirabhūmiṃ. Jīvitahetūti nimittatthe paccattavacanaṃ,
jīvitakāraṇāti attho. ‘‘Bhikkhunā’’ti padaṃ ‘‘nikkhāmetu’’nti pade bhāvakattā, kāritakattā vā.
‘‘Ajjhotthaṭabhikkhu’’nti vā ‘‘opātabhikkhu’’nti vā kāritakammaṃ ajjhāharitabbaṃ. Tatthāti
anāpattibhāve, anāpattibhāvassa vā. Etassāti suttassa. Paro pana kāruññena karotīti sambandho.
Etampīti kāruññampi. Hīti saccaṃ, yasmā vāti. Paṭhamaṃ.
2. Aññavādakasikkhāpadaṃ
94 . Dutiye anācāra nti acaritabbaṃ kāyavacīdvāravītikkamaṃ. Sabbanāmassa aniyamatthattā idha
vacananti āha ‘‘aññena vacanena aññaṃ vacana’’nti. So ti bhikkhu, vadatīti sambandho. Ko ti ko
puggalo. Ki nti kiṃ āpattiṃ. Kismi nti kismiṃ vatthusmiṃ. Ki nti kiṃ kammaṃ. Ka nti kaṃ puggalaṃ.
Ki nti kiṃ vacanaṃ.
Etthāti ‘‘ko āpanno’’tiādipāḷiyaṃ. ‘‘Bhikkhūhī’’ti padaṃ ‘‘vutto’’ti pade kattā. Asāruppa nti
bhikkhūnaṃ asāruppaṃ. Eso ti eso attho, vibhavoti attho. Eta nti vatthu. Bhaṇanto vā hutvā aññenaññaṃ
paṭicaratīti sambandho. Etthāti paṭicchannāsane. Sota nti sotadvāraṃ. Cakkhu nti cakkhudvāraṃ.
98 . Añña nti pucchitatthato aññaṃ apucchitamatthaṃ. Bhāvappadhānoyaṃ kattuniddesoti āha
‘‘aññenaññaṃ paṭicaraṇassetaṃ nāma’’nti. Tuṇhībhāvassāti abhāsanassa. Ātyūpasaggo luttaniddiṭṭhoti
āha ‘‘āropetū’’ti. Evaṃ ‘‘aropite’’ti etthapi. Tenāha ‘‘anāropite’’ti.

101 . Ta nti aññav ādakavihesakaropanakamma ṃ . Ass āti bhaveyya, hoti v ā.
102 . Ki nti kiṃ vacanaṃ. Yenāti yena byādhinā kathetuṃ na sakkoti, tādiso byādhi mukhe hotīti
yojanā. Tappaccayāti tato kathitakāraṇāti. Dutiyaṃ.
3. Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ
103 . Tatiye bhikkhū ujjhāpentīti ettha ‘‘bhikkhū’’ti kāritakammattā karaṇatthe upayogavacananti
āha ‘‘tehi bhikkhūhī’’ti. Okāraviparīto ukāroti ca jhesaddo ñāṇatthoti ca dassento āha ‘‘avajānāpentī’’ti.
‘‘Taṃ āyasmanta’’nti padaṃ ‘‘avajānāpentī’’ti pade dhātukammaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ jhesaddo
olokanattho ca cintanattho ca hoti, tenāha ‘‘olokāpentī’’tiādi. Etthāti ‘‘bhikkhū ujjhāpentī’’ti pade.
Chandāyāti chandatthaṃ. Yesaṃ senāsanāni ca paññapeti, bhattāni ca uddisati, tesaṃ attani pematthanti
attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘chandāyāti chandenā’’ti vuttaṃ. Iminā liṅgavipallāsanayo vutto. Paresaṃ
attano pemenāti attho. Pakkhapātenāti attano pakkhe pātāpanena.
105 . Ujjhāpenti anenāti ujjhāpanakaṃ. Khiyyanti anenāti khiyyanaka nti dassento āha ‘‘yena
vacanenā’’tiādi.
106 . Upasampannaṃ saṅghena sammataṃ maṅkukattukāmoti sambandhaṃ dassento āha
‘‘upasampannaṃ saṅghena sammata’’ntiādi. Sambajjhanaṃ sambandho, kātabboti yojanā.
Upasampannassa saṅghena sammatassa avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmoti vibhattivipariṇāmena
sambandhaṃ dassento āha ‘‘vibhattivipariṇāmo kātabbo’’ti. ‘‘Vasenā’’ti padaṃ vibhattivipariṇāmo
kātabbo’’ti pade visesanaṃ. Yasmā viseso natthi, tasmā katanti yojanā. Ta nti ‘‘khiyyanaka’’nti padaṃ.
So ca bhikkhūti ujjhāpanako ca khiyyanako ca so ca bhikkhu. Athāti tasmā
ujjhāpanakakhiyyanakakarattā. Assāti bhikkhuno. Assāti bhaveyya.
‘‘Upasampanna’’nti padaṃ ‘‘ujjhāpetī’’ti pade dhātukammaṃ ‘‘anupasampanna’’nti padaṃ
kāritakammaṃ, ‘‘anupasampanna’’nti padaṃ ‘‘ujjhāpetī’’ti kāritakiriyaṃ apekkhitvā kammaṃ hoti.
‘‘Khiyyatī’’ti suddhakiriyāya apekkhāya vibhattivipallāso hotīti āha ‘‘tassa vā’’tiādi. Tassāti
anupasampannassa santiketi sambandho. Ta nti saṅghena sammataṃ upasampannaṃ. ‘‘Saṅghena
asammata’’nti ettha na apalokanakammena asammataṃ, kammavācāya pana asammatanti āha
‘‘kammavācāyā’’tiādi. Dve tayo hutvā kammavācāya sammanitumasakkuṇeyyattā asammatanti ca
dassento āha ‘‘yatrā’’tiādi. Yatrāti yasmiṃ vihāre. ‘‘Anupasampannaṃ saṅghena sammata’’nti ettha
anupasampannassa sammutiyo dātumasakkuṇeyyattā pubbavohāravasena sammatanti vuttanti dassento
āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Ta nti anupasampannabhāve ṭhitaṃ. Byattassāti viyattassa. Saṅghena vā katoti
yojanāti. Tatiyaṃ.
4. Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
108 . Catutthe himameva himanto, himante niyutto hemantiko, kāloti āha ‘‘hemantakāle’’ti.
Otāpentā pakkamiṃsūti sambandho. Kālasaddassa sambandhisaddattā sambandhāpekkhoti āha ‘‘yassa
kassacī’’ti. Himavassenāti himena ca vassena ca.
110 . ‘‘Vassiko’’ti na saṅketāti avassikasaṅketā. ‘‘Aṭṭha māse’’ti sāmaññato vuttepi
‘‘avassikasaṅkete’’ti visesitattā hemantikagimhikamāsāyeva gahetabbāti āha ‘‘cattāro hemantike’’tiādi.
Yatthāti yasmiṃ rukkhe. Na ūhadantīti sambandho. ‘‘Kākā vā’’ti ettha vāsaddo sampiṇḍanattho.
Tenāha ‘‘aññe vā sakuntā’’ti. Tasmāti yasmā anujānāti, tasmā. Yatthāti yasmiṃ rukkhe, vissamitvā
gacchantīti yojanā. Yasmi nti rukkhe, katvā vasantīti yojanā. Aṭṭha māse evāti sambhavato āha ‘‘yesu
janapades ū’’tiādi. Tesupīti janapadesupi. Avassikasaṅkete evāti sambhavato āha ‘‘yatthā’’tiādi.
Yatthāti yesu janapadesu. ‘‘Vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nabhaṃ hotī’’ti iminā sace avigatavalāhakaṃ
avisuddhaṃ nabhaṃ hoti, nikkhipituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Evarūpe kāle’’ti padaṃ ‘‘nikkhipituṃ

va ṭṭ at ī’’ ti pade ādh āro.
Abbhokāsikenāpīti abbhokāsadhutaṅgayuttenāpi. Pisaddo rukkhamūlikassa apekkhako. Vattaṃ
vitthārento āha ‘‘tassa hī’’tiādi. Tassāti abbhokāsikassa. Hisaddo vitthārajotako. Tatthevāti
puggalikamañcakeyeva. Saṅghikaṃ mañcanti sambandho. Vītamañcako ti vāyitamañcako. Tasmi nti
vītamañcake. Purāṇamañcako nassantopi anagghoti āha ‘‘purāṇamañcako gahetabbo’’ti. Cammena
avanahitabboti onaddho, so eva onaddhako . Gahetvā ca pana paññapetvā nipajjituṃ na vaṭṭatīti yojanā.
Asamaye ti vassikasaṅkhāte akāle. Catugguṇenāpīti catupaṭalenapi. Vaṭṭanti valāhakā āvaṭṭanti asmiṃ
samayeti vaṭṭulo, so eva vaṭṭaliko, sattāhaṃ vaṭṭaliko, sattāho vā vaṭṭaliko sattāhavaṭṭaliko, so ādi
yesaṃ tānīti sattāhavaṭṭalikādīni. Ādisaddena sattāhato ūnādhikāni gahetabbāni. Kāyānugatikattāti
kāyaṃ anugamakattā kāyasadisattāti attho.
Paṇṇakuṭīsūti paṇṇena chāditakuṭīsu. Sabhāgabhikkhūna nti attanā sabhāgabhikkhūnaṃ,
santikanti sambandho. Anovassake ṭhāneti yojanā. Laggetvāti lambetvā, ayameva vā pāṭho.
‘‘Sammajjani’’nti padaṃ ‘‘gahetvā’’ti pade avuttakammaṃ, ‘‘ṭhapetabbā’’ti pade vuttakammaṃ.
Dhovitvāti sammajjaniṃ suddhaṃ katvā. Uposathāgārādīsūtiādisaddena pariveṇādīni gahetabbāni.
Yo pana bhikkhu gantukāmo hoti, tenāti yojanā. Tatthāti sālāyaṃ. Yattha katthacīti yasmiṃ
kismiñci ṭhāne. Pākatikaṭṭhāne ti pakatiyā gahitaṭṭhāne. Tatra tatrevāti tesu tesu cetiyaṅgaṇādīsuyeva.
Asanasāla nti asanti bhakkhanti assaṃ sālāyanti asanā,asanā ca sā sālā ceti asanasālā,bhojanasālāti
attho. Tatrāti tassa sammajjantassa, tasmiṃ ‘‘vattaṃ jānitabba’’nti pāṭhe vā. Majjhato ti pavittato,
suddhaṭṭhānatoti attho. Pādaṭṭhānābhimukhāti sammajjantassa pādaṭṭhānaṃ abhimukhā. Vālikā
haritabbāti paṃsu ca vālikā ca apanetabbā. Sammuñcanīsalākāya paraṃ pelletabbāti adhippāyo. Bahīti
sammajjitabbatalato bahi.
111 . Masārakotīti ettha itisaddo nāmapariyāyo, masārako nāmāti attho. Evaṃ
bundikābaddhotītiādīsupi. Pāde masitvā vijjhitvā tattha aṭaniyo pavesetabbā etthāti masārako . Bundo
eva bundiko, pādo, tasmiṃ ābaddhā bandhitā aṭanī yassāti bundikābaddho . Kuḷīrassa pādo viya pādo
yassāti kuḷīrapādako, yathā kuḷīro vaṅkapādo hoti, evaṃ vaṅkapādoti vuttaṃ hoti. Āhacca aṅge
vijjhitvā tattha pavesito pādo yassāti āhaccapādako. Āṇinti aggakhilaṃ. Mañcati puggalaṃ dhāretīti
mañco . Pīṭhati visamadukkhaṃ hiṃsatīti pīṭhaṃ. Paṇavo ti eko tūriyaviseso, tassa saṇṭhānaṃ katvāti
attho. Tañhi etarahi buddhapaṭimassa pallaṅkasaṇṭhānaṃ hoti. Ta nti kocchaṃ. Karonti kirāti
sambandho. Etthāti senāsanaparibhoge. Hīti saccaṃ. Ta nti kocchaṃ mahagghaṃ hoti, mahagghattā
bhaddapīṭhantipi vuccati. Yenāti yena bhikkhunā. ‘‘Thāmamajjhimassā’’ti padena pamāṇamajjhimaṃ
nivatteti.
Etthāti ‘‘anāpucchaṃ vā gaccheyyā’’ti pade. Thero āṇāpetīti yojanā. Āṇāpetīti ca āṇa-dhātuyā eva
pesanasaṅkhātassa hetvatthassa vācakattā ṇāpesaddo svatthova. So ti daharo. Tathāti yathā therena
vutto, tathā katvāti attho. Tatthāti divāṭṭhāne, mañcapīṭhe vā. Tato ti ṭhapanakālato. Paribundheti hiṃ
setīti palibodho, parisaddo upasaggo, so vikāravasena aññathā jāto. So palibodho aññattha āvāsādiko,
idha pana santharāpitamañcādiko. Sāya nti sāyanhe, bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Thero
bhaṇatīti sambandho. Tatthāti mañcapīṭhe. ‘‘Bālo hotī’’ti vatvā tassa atthaṃ dassento āha
‘‘anuggahitavatto’’ti. Anuggahitaṃ vattaṃ yenāti anuggahitavatto, thero. Tajjetīti ubbejeti. Tasmi nti
dahare. Assāti therassa.
Āṇattikkhaṇeyevāti therassa pesanakkhaṇeyeva. Daharo vadatīti yojanā. ‘‘Thero’’ti padaṃ ‘‘vatvā
gacchatī’’ti padadvaye kattā, ‘‘kāretabbo’’ti pade kammaṃ. Nanti mañcapīṭhaṃ,
‘‘paññapetvā’’tipadamapekkhiya evaṃ vuttaṃ. Nanti daharaṃ vā. ‘‘Vatvā’’ti padamapekkhiya evaṃ
vuttaṃ. Tatthevāti mañcapīṭheyeva. Assāti therassa. Tatthāti divāṭṭhāne. Bhojanasālato aññattha
gacchanto ti bhojanasālato nikkhamitvā mañcapīṭhapaññāpanaṭṭhānato aññaṃ ṭhānaṃ gacchanto, theroti
yojanā. Tatthevāti divāṭṭhāneyeva. Yatricchatīti yaṃ ṭhānaṃ gantumicchatīti attho. Antarasannipāte ti

sakala ṃ ahoratta ṃ asannip ātetv ā antare sannip āte sat īti yojan ā.
Tatthāti tasmiṃ ṭhāne. Āgantukā gaṇhantīti sambandho. Tato ti gaṇhanato. Tesa nti āgantukānaṃ.
Yehīti āvāsiko vā hotu, āgantuko vā, yehi bhikkhūhi. Te ti nisinnakabhikkhū. Uddhaṃ pāḷipāṭhaṃ sāreti
pavattetīti ussārako . Dhammakathāyaṃ sādhūti dhammakathiko. Tasmi nti ussārake vā
dhammakathike vā. Ahoratta nti aho ca ratti ca ahorattaṃ, accantasaṃyogapadaṃ. Itarasmi nti
paṭhamaṃ nisinnabhikkhuto aññasmiṃ bhikkhumhīti yojanā. Antoupacāraṭṭheyevāti
leḍḍupātasaṅkhātassa upacārassa anto ṭhiteyeva, anādare cetaṃ bhummaṃ. Sabbatthāti
āpattivāraanāpattivāresu.
112 . Cimilikaṃ vātiādīsu vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Ta nti cimilikattharaṇaṃ. Uttari
attharitabbanti uttarattharaṇanti dassento āha ‘‘uttarattharaṇaṃ nāmā’’tiādi. Bhūmiya nti
sudhādiparikammena akatāyaṃ pakatibhūmiyaṃ. Cammakhaṇḍoti ettha cammaṃyeva ante khaṇḍattā
chinnattā cammakhaṇḍoti vuccati. Nanu sīhacammādīni na kappantīti āha ‘‘aṭṭhakathāsu hī’’tiādi. Hīti
saccaṃ. Tasmāti yasmā na dissati, tasmā. Pariharaṇeyevāti attano santakanti paricchinditvā,
puggalikanti vā pariggahetvā taṃ taṃ ṭhānaṃ haraṇeyeva. Pādo puñchīyati sodhīyati etāyāti
pādapuñchanīti katvā rajjupilotikāyo pādapuñchanīti vuccatīti āha ‘‘pādapuñchanī nāmā’’tiādi.
Mayasaddalopaṃ katvā phalakapīṭhanti vuttanti āha ‘‘phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭha’’nti.
Phalakañca pīṭhañca phalakapīṭha nti vā dassetuṃ vuttaṃ ‘‘atha vā’’ti. Etenāti ‘‘phalakapīṭha’’nti
padena. ‘‘Saṅgahita’’nti pade karaṇaṃ, kattā vā. Bījanipattaka nti caturassabījanīyeva
sakuṇapattasadisattā bījanipattakaṃ, sadisatthe ko. ‘‘Ajjhokāse’’ti padaṃ ‘‘pacitvā’’ti pade ādhāro.
Aggisālāya nti agginā pacanasālāyaṃ. Pabbhāre ti leṇasadise pabbhāre. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne.
Yasmi nti puggale. ‘‘Attano puggalikamiva hotī’’ti iminā anāpattīti dasseti.
113 . Yo bhikkhu vā lajjī hoti, tathārūpaṃ bhikkhuṃ vā ti yojanā. ‘‘Lajjī hotī’’ti vatvā tassa atthaṃ
dassento āha ‘‘attano palibodhaṃ viya maññatī’’ti. Yo ti āpucchako bhikkhu. ‘‘Kenaci upaddutaṃ
hotī’’ti saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārento āha ‘‘sacepi hī’’tiādi. Hisaddo vitthārajotako. Vuḍḍhataro
bhikkhu gaṇhātīti sambandho. Taṃ padesa nti senāsanaṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Āpadāsūti vipattīsūti.
Catutthaṃ.
5. Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
116 . Pañcame mañcakabhisīti mañce attharitabbo mañcako, soyeva bhisīti mañcakabhisi. Evaṃ
pīṭhakabhisipi. Pāvāro kojavoti dveyeva paccattharaṇanti vuttāti āha ‘‘pāvāro’’tiādi. Vutta nti
aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Dutiyātikkame ti dutiyapādātikkame. Senāsanato ti sace ekaṃ senāsanaṃ hoti,
tato. Atha bahūni senāsanāni honti, sabbapacchimasenāsanato. Eko leḍḍupāto senāsanassa upacāro hoti,
eko parikkhepārahoti āha ‘‘dve leḍḍupātā’’ti.
Sace bhikkhu, sāmaṇero, ārāmiko cāti tayo honti, bhikkhuṃ anāpucchitvā sāmaṇero vā ārāmiko vā
na āpucchitabbo. Atha sāmaṇero, ārāmiko cāti dve honti, sāmaṇeraṃ anāpucchitvā ārāmikova na
āpucchitabboti dassento āha ‘‘bhikkhumhi satī’’tiādi. Tīsupi asantesu āpucchitabbavidhiṃ dassetuṃ
vuttaṃ ‘‘tasmimpi asatī’’tiādi. Yenāti upāsakena, ‘‘kārito’’ti pade kattā. Tassāti vihārasāmikassa.
Tasmimpi asati gantabbanti yojanā. Pāsāṇesūti pāsāṇaphalakesu. Sace ussahatīti sace sakkoti.
Ussahantena bhikkhunā ṭhapetabbanti yojanā. Tepīti upāsakāpi, na sampaṭicchantīti sambandho.
Tatthāti dārubhaṇḍādīsu.
Paricchedākārena veṇīyati dissatīti pariveṇaṃ. ‘‘Atha kho’’ti padaṃ ‘‘veditabba’’nti pade
arucilakkhaṇaṃ. ‘‘Āsanne’’ti iminā upacārasaddassa upaṭṭhānatthaaññaropanatthe nivatteti. Yasmā
vammikarāsiyeva hoti, tasmāti yojanā. Upacinantīti upacikā,tāhi nimittabhūtāhi palujjati nassatīti attho.
Senāsana nti vihāraṃ. Khāyitu nti khādituṃ, ayameva vā pāṭho. Ta nti mañcapīṭhaṃ. Mañcapīṭhaṃ

vih āre apaññapetv ā vih ārūpac āre paññ āpanassa visesaphala ṃ dassetu ṃ ā ha ‘‘ vih ārūpac āre
panā’’tiādi. Vihārūpacāre paññapitanti sambandho.
118 . ‘‘Gacchantenā’’ti padaṃ ‘‘gantabba’’nti pade kattā. Tathevāti yathā purimabhikkhu karoti,
tatheva. Vasantena bhikkhunā paṭisāmetabbanti yojanā. Rattiṭṭhāna nti rattiṃ vasanaṭṭhānaṃ.
Yā dīghasālā vā yā paṇṇasālā vā upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tatoti yojanā. Tasmi nti
dīghasālādike. Hīti saccaṃ, yasmā vā, santiṭṭhantīti sambandho. Siluccayo ti pabbato, tasmiṃ leṇaṃ
siluccayaleṇaṃ,pabbataguhāti attho. Upacikāsaṅkāti upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti āsaṅkā. Tato ti
pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇathambhesu vā katasenāsanādito. Āgantuko yo bhikkhu anuvattanto vasatīti
sambandho. So ti āgantuko bhikkhu. Puna so ti āgantuko bhikkhuyeva. Tato ti gahetvā issariyena
vasanato. Ubhopīti āvāsikopi āgantukopi dve bhikkhū. Tesūti dvīsu tīsu. Pacchimassāti
sabbapacchimassa. Ābhogenāti ābhogamattena mutti natthi, āpucchitabbamevāti adhippāyo. Aññato ti
aññāvāsato. Aññatrāti aññasmiṃ āvāse. Tatthevāti ānītāvāseyeva. Tenāti vuḍḍhatarena,
‘‘sampaṭicchite’’ti pade kattā. Sampaṭicchite ti vuḍḍhatarena sampaṭicchitepi itarassa gantuṃ vaṭṭati
āpucchitattāti vadanti. Naṭṭhaṃ vāti naṭṭhe vā senāsane sati gīvā na hotīti yojanā. Aññassāti
avissāsikapuggalassa. Naṭṭhānīti naṭṭhesu mañcapīṭhesu santesu.
Vuḍḍhataro bhikkhu ca issariyo ca yakkho ca sīho ca vāḷamigo ca kaṇhasappo ca vuḍḍha…pe…
kaṇhasappā,te ādayo yesaṃ teti vuḍḍha…pe… kaṇhasappādayo, tesu. Ādisaddena petādayo
saṅgaṇhāti. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Assāti bhikkhuno. ‘‘Palibuddho’’ti padassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ
‘‘upadduto’’ti. Pañcamaṃ.
6. Anupakhajjasikkhāpadaṃ
119 . Chaṭṭhe rūmbhitvāti nivāretvā, āvaraṇaṃ katvāti attho. Vassaggenāti vassagaṇanāya.
Anupakhajjāti ettha khada hiṃsāyanti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 dakārantadhātu)
vuttattā khadasaddo hiṃsattho hoti. Anusamīpaṃ upagantvā khadanaṃ hiṃ sanaṃ nāma anusamīpaṃ
pavisanamevāti dassento āha ‘‘anupavisitvā’’ti.
120 . ‘‘Jāna’’nti ettha jānanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anuṭṭhāpanīyo aya’’nti. Tenevāti
jānanahetunā eva. Assāti ‘‘jāna’’ntipadassa. Hīti vitthārajotako. Saṅgho pana detīti sambandho. Yassāti
vuḍḍhādīsu aññatarassa. Etthāti vuḍḍhagilānādīsu. Gilānassapi detīti yojanā. ‘‘Gilāno’’ti padaṃ ‘‘na
pīḷetabbo, anukampitabbo’’tipadadvaye vuttakammaṃ. ‘‘Kāmañcā’’ti padassa anuggahatthajotakattā
panasaddo garahatthajotako.
121 . Mañcapīṭhānaṃ upacāro nāmāti sambandho. Yato ti yato kutoci ṭhānato. Yāva mañcapīṭhaṃ
atthi, tāva upacāro nāmāti yojanā. Tasmiṃ upacāre ṭhitassa bhikkhuno upacāreti sambandho.
‘‘Abhinisīdati vā abhinipajjati vā’’ti ettha vāsaddassa aniyamavikappatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ
‘‘abhinisīdanamattenā’’tiādi.
122 . Ito ti vārato. Idhāti imasmiṃ pācittiyavāre. Yathā vutto, evanti sambandho. Sabbatthevāti
sabbesu eva vihārapariveṇesu. Assāti visabhāgapuggalassa. Idhāpīti imasmimpi sikkhāpade. Tatthāti
vissāsikapuggale.
123 . Pāḷiyaṃ ‘‘āpadāsū’’tipadaṃ ‘‘pavisatī’’ti ajjhāhārapadena sambandhitabbanti āha
‘‘āpadāsūtiādī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ

126 . Sattame ye p āsādā vā yāni v ā catuss ālānīti yojan ā. Catasso bh ūmiyo etesanti catubh ūmak ā.
Evaṃ pañcabhūmakā. Koṭṭhakānīti dvārakoṭṭhakāni. ‘‘Pāsādā’’tipadamapekkhiya vuttaṃ
‘‘ye’’tipadaṃ, ‘‘catussālānī’’tipade apekkhite ‘‘yānī’’ti liṅgavipallāso hoti. Senāsanesu ekena payogena
bahuke dvāre bhikkhuṃ atikkāmetīti sambandho. Nānāpayogehi nānādvāre bhikkhuṃ atikkāmentassāti
yojanā. ‘‘Dvāragaṇanāyā’’tiiminā payogagaṇanāyātipi atthaṃ ñāpeti atthato pākaṭattā. Anāmasitvāti
achupitvā.
Ettakānīti etapamāṇāni. Tassāti nikkaḍḍhiyamānassa bhikkhussa. Gāḷha nti daḷhaṃ.
127 . Idhāpīti imasmimpi sikkhāpade. Pi saddo purimasikkhāpadāpekkho. Sabbatthāti sabbesu
sikkhāpadesu. Yatrāti yasmiṃ sikkhāpade.
128 . So ti bhaṇḍanakārakakalahakārako bhikkhu. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pakkha nti attano
pakkhaṃ. Nikkaḍḍhiyamānapuggalapakkhe ummattakassa nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vāti
sambandhitabbaṃ. Nikkaḍḍhakapuggalapakkhe ummattakassa anāpattīti sambandhitabbanti. Sattamaṃ.
8. Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
129 . Aṭṭhame acchannatalattā upari vehāso etissāti uparivehāsā,sā ca sā kuṭi ceti
uparivehāsakuṭī ti dassento āha ‘‘upariacchannatalāyā’’ti. Tassā kuṭiyā sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ
‘‘dvibhūmikakuṭiyā vā’’tiādi. ‘‘Mañca’’nti padaṃ ‘‘abhī’’tiupasaggena sambandhitabbanti āha
‘‘abhibhavitvā’’ti. ‘‘Nisīdatī’’ti kiriyāpadena vā yojetabboti āha ‘‘bhummatthe vā’’tiādi. Eta nti
‘‘mañca’’ntipade etaṃ vacanaṃ upayogavacanaṃ. Atha vā eta nti ‘‘mañca’’ntipadaṃ
upayogavacanavantaṃ. Ettha ca pacchimasambandhe abhītyūpasaggo padālaṅkāramatto
padavibhūsanamattoti āha ‘‘abhīti idaṃ panā’’tiādi. Padasobhaṇattha nti padassa alaṅkāratthaṃ
vibhūsanatthaṃ padassa phullitatthanti adhippāyo. Nipatitvāti ettha nītyūpasaggo dhātvatthānuvattakoti
āha ‘‘patitvā’’ti. Atha vā nikkhantatthavācakoti āha ‘‘nikkhamitvā vā’’ti. Iminā nītyūpasaggassa
dhātvatthavisesakataṃ dīpeti, nikkhanto hutvā patitvāti attho. Hīti yasmā. Āṇī ti aggakhīlā.
131 . Yā kuṭi sīsaṃ na ghaṭṭeti, sā asīsaghaṭṭā nāmāti yojanā. ‘‘Pamāṇamajjhimassā’’tiiminā
thāmamajjhimaṃ nivatteti. Sabbaheṭṭhimāhīti sabbesaṃ dabbasambhārānaṃ heṭṭhā ṭhitāhi. Tulāhīti
gehathambhānamupari vitthāravasena ṭhitehi kaṭṭhavisesehi. Iminā aṭṭhakathāvacanena ca tulāya
sarūpaṃ pākaṭaṃ. Keci pana tulāya sarūpaṃ aññathā vadanti. Etenāti ‘‘majjhimassa purisassa
asīsaghaṭṭā’’tivacanena dassitā hotīti sambandho. Hīti saccaṃ. Yā kāci kuṭi vuccatīti yojanā. Uparīti
dvibhūmikakuṭiyaṃ bhūmito upari bhūmiyaṃ. Acchannatalāti anullocatalā, avitānatalāti attho. Idha
panāti imasmiṃ pana sikkhāpade.
133 . Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yāya nti yā ayaṃ kuṭi. Tatthāti tassaṃ sīsaghaṭṭakuṭiyaṃ. Anoṇatena
bhikkhunāti yojanā. Yassāti kuṭiyā. Aparibhoga nti na paribhuñjitabbaṃ, na paribhuñjanārahanti attho.
Patāṇī ti patanassa nivāraṇā āṇi aggakhīlā. Sā hi ābandhaṃ nayati pavattetīti āṇī ti vuccati. Yatthāti
yasmiṃ mañcapīṭhe. Na nippatantīti nikkhanto hutvā na patanti. Āhaccapādake ti aṅge āhanitvā
vijjhitvā tattha pavesitapādake. Nāgadantakādīsūti nāgassa danto viyāti nāgadantako, sadisatthe ko, so
ādi yesaṃ teti nāgadantakādayo, tesu. Ādisaddena bhittikhīlādayo saṅgaṇhātīti. Aṭṭhamaṃ.
9. Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
135 . Navame piṭṭhasaṅghāṭassāti dvārabāhāya. Sā hi piṭṭhe dvinnaṃ kavāṭānaṃ saṃ ekato ghāṭo
ghaṭanaṃ samāgamo etassatthīti piṭṭhasaṅghāṭoti vuccati. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho.
Mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttanti yojanā. Ta nti mahāaṭṭhakathāya vuttavacanaṃ. Evaṃ ‘‘tadevā’’ti etthāpi.
Hīti saccaṃ, yasmā vā. Bhagavatāpīti na mahāaṭṭhakathācariyehi eva vuttaṃ, atha kho bhagavatāpi
katoti yojan ā. Dv ārabandhena agga ḷassa avin ābh āvato ‘‘ agga ḷaṭṭ hapan āyā’’ ti vuttepi agga ḷena saha

dv ārabandha ṭṭ hapan āyāti atthova gahetabboti āha ‘‘ sakav āṭ akadv ārabandha ṭṭ hapan āyā’’ ti. Agga ḷoti
kavāṭaphalako. Imamevattha nti mayā vuttaṃ imaṃ eva atthaṃ sandhāyāti sambandho. Etthāti
‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tivacane. Adhippāyo ti bhagavato abhisandhi. Hi-saddo vitthārajotako. Kampatīti
bhusaṃ kampati. Calatīti īsaṃ calati. Tenāti tena sithilapatanahetunā. Mātikāyaṃ, padabhājanīyañca
‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tipadassa sambandhābhāvato tassa sambandhaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tatthā’’tiādi.
Tattha tatthāti ‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tivacane na vuttanti sambandho. Atthassa kāraṇassa uppatti
atthuppatti, sāyeva aṭṭhuppattīti vuccati tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā. Adhikārato daṭṭhabboti yojanā.
Yaṃ pana vacanaṃ vuttanti sambandho. Yassāti mahāvihārassa. Uparīti dvārato upari. Tīsu
disāsūti ubhosu passesu, uparīti tīsu disāsu. Tatrāpīti khuddake vihārepi. Sāti bhitti.
Aparipūraupacārāpīti samantā kavāṭapamāṇena aparipūraupacārāpi. Ukkaṭṭhaparicchedenāti
ukkaṃsapamāṇena. Hatthapāsato atirekaṃ na limpitabboti adhippāyo. Tīsu disāsu eva limpitabbo na
hoti, lepokāse sati adhobhāgepi limpitabboti āha ‘‘sace panassā’’tiādi. Assāti vihārassa. Ālokaṃ
sandhenti pidahantīti ‘‘ālokasandhī’’ ti vutte vātapānakavāṭakāyevāti dassento āha ‘‘vātapānakavāṭakā
vuccantī’’ti. Vātaṃ pivatīti vātapānaṃ,dvāraṃ, tasmiṃ ṭhitā kavāṭakā vātapānakavāṭakā. Te ti
vātapānakavāṭakā paharantīti sambandho. Etthāti ālokasandhimhi. Sabbadisāsūti ubhosu passesu,
heṭṭhā, uparīti catūsu disāsu. ‘‘Tasmā’’tipadaṃ ‘‘limpitabbo vā lepāpetabbo vā’’tipadadvaye hetu.
Etthāti ‘‘ālokasandhiparikammāyā’’tipade.
Imināti setavaṇṇādinā. Sabbameta nti etaṃ sabbaṃ setavaṇṇādikaṃ.
Ya nti kiccaṃ. Kattabbaṃ kiccanti sambandho. Saddantarabyavahitopi dvattisaddo pariyāyasaddena
samāso hotīti āha ‘‘chadanassa dvattipariyāya’’nti. Dve vā tayo vā pariyāyā samāhaṭāti
dvattipariyāyaṃ, samāhāre digu, tisadde pare dvissa akāro hoti. Parikkhepo ti anukkamena
parikkhepo. Apatyūpasaggassa paṭisedhavācakattā ‘‘aharite’’ti vuttaṃ. Etthāti ‘‘apaharite’’ti pade.
‘‘Harita’’nti iminā adhippetanti sambandho. Ādikappakāle aparaṇṇato pubbe pavattaṃ annaṃ
pubbaṇṇaṃ,aparasmiṃ pubbaṇṇato pacchā pavattaṃ annaṃ aparaṇṇaṃ,nakāradvayassa
ṇakāradvayaṃ katvā. Tenevāti adhippetattā eva.
Vutta nti vapitaṃ, yathā ‘‘sumedhabhūto bhagavā’’tiettha bodhiṃ asampattopi bodhisatto
sumedhabhūto ‘‘bhagavā’’ti vuccati avassambhāviyattā, evaṃ haritaṃ asampattampi khettaṃ
‘‘harita’’nti vuccati avassambhāviyattāti atthaṃ dasseti ‘‘yasmimpi khette’’tiādinā.
Ahariteyevāti haritavirahe eva khetteti yojanā. Tatrāpīti aharitakhettepi.
‘‘Piṭṭhivaṃsassā’’tipadaṃ ‘‘passe’’tipade sāmyatthachaṭṭhī, iminā pakatigehaṃ dasseti.
‘‘Kūṭāgārakaṇṇikāyā’’tipadaṃ ‘‘upari, thūpikāyā’’tipade sāmyatthachaṭṭhī, iminā ekakūṭayutte māḷādike
dasseti. Ṭhitaṃ bhikkhunti sambandho. Nisinnakaṃ yaṃkañci jananti yojanā. Tassāti ṭhitaṭṭhānassa.
Anto ti abbhantare, hi yasmā ayaṃokāso patanokāsoti yojanā.
136 . Chāditaṃ nāmāti ettha chāditasaddo bhāvattho hoti, tenāha ‘‘chādana’’nti. Ujukamevāti
chadanuṭṭhāpanato uddhaṃ ujukaṃ eva. Ta nti chādanaṃ. Apanetvāpīti nāsetvāpi. Tasmāti yasmā
labbhati, tasmā, pakkamitabbanti sambandho. Parikkhepenāti parivārena chādentassāti yojanā. Idhāpīti
pariyāyachādanepi adhiṭṭhahitvāti sambandho. Tuṇhībhūtenāti tuṇhībhūto hutvā. Chadanuparīti
chadanassa upari. Hīti saccaṃ. ‘‘Tato ce uttari’’nti ettha tato dvattipariyāyato uparīti dassento āha
‘‘tiṇṇaṃ maggānaṃ vā’’tiādi.
137 . Karena hatthena lunitabbo, chinditabbo, lātabbo gahetabboti vā karaḷoti kate
atthapakaraṇādito tiṇamuṭṭhi evāti āha ‘‘tiṇamuṭṭhiya’’nti. Navamaṃ.
10. Sappāṇakasikkhāpadaṃ

140 . Dasame ‘‘ jāna ’’ nti gacchant ādiga ṇoti āha ‘‘ jānanto ’’ ti. Sa ṃ vijjati p āṇ o etth āti sap āṇ aka ṃ.
Eta nti udakaṃ. Sayaṃ jānantopi parena jānāpentopi jānātiyeva nāmāti āha ‘‘yathā tathā vā’’ti.
Sapāṇakaṃ udaka nti karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ, tenāha ‘‘tena udakenā’’ti. Pubbe ti
pathavikhaṇanasikkhāpadādike.
Tatthāti ‘‘siñceyya vā siñcāpeyya vā’’tipade. Dhāra nti sotaṃ. Mātikaṃ pamukha nti mātikaṃ
abhimukhaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Aññato ṭhānato aññaṃ ṭhānaṃ netīti yojanā.
‘‘Sapāṇakaṃ udaka’’nti sāmaññavacanassapi visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa
anupayojitabbato idha visesaudakanti sandhāyabhāsitatthaṃ dassento āha ‘‘idaṃ panā’’tiādi. Idaṃ pana
na vuttanti sambandho. Ya nti udakaṃ ‘‘gacchatī’’tipade kattā. Yatthāti yasmiṃ udaketi. Dasamaṃ.
Bhūtagāmavaggo dutiyo.
3. Ovādavaggo
1. Ovādasikkhāpada-atthayojanā
144 . Bhikkhunivaggassa paṭhame tesa nti therānaṃ. Mahākulehi nikkhamitvā pabbajitāti yojanā.
Kuladhītaro vijjamānaguṇaṃ kathayantīti sambandho. ‘‘Ñātimanussāna’’ntipadaṃ ‘‘kathayantī’’tipade
sampadānaṃ. Kuto ti kassa therassa santikāti attho. Tesa nti therānaṃ guṇanti sambandho.
‘‘Kathetu’’ntipadamapekkhitvā ‘‘vijjamānaguṇe’’ti vattabbe avatvā ‘‘vaṭṭantī’’tipadamapekkhiya
‘‘vijjamānaguṇā’’ti vuttaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tato ti kathanakāraṇā abhihariṃsūti sambandho.
Tenāti abhiharaṇahetunā.
Tesa nti chabbaggiyānaṃ. Tāsūti bhikkhunīsu. ‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘upasaṅkamitvā’’tipade
kammaṃ. Chabbaggiyānaṃ bhikkhunīsu upasaṅkamanaṃ lābhataṇhāya hoti, bhikkhunīnaṃ
chabbaggīsu upasaṅkamanaṃ calacittatāya hotīti aññamaññūpasaṅkamantānaṃ viseso. Tiracchānabhūtā
kathā tiracchānakathāniratthakakathāti dassento āha ‘‘tiracchānakathantī’’ti. Saggamaggagamanepīti
pisaddo mokkhagamane pana kā nāma kathāti dasseti. Rājāno ārabbha pavattā kathā rājakathā.
Ādisaddena corakathādayo saṅgaṇhāti.
147 . Te bhikkhūti chabbaggiyā bhikkhū bhaveyyunti sambandho. Adiṭṭhaṃ saccaṃ yehīti
adiṭṭhasaccā,tesaṃ bhāvo adiṭṭhasaccattaṃ,tasmā adiṭṭhasaccattā bandhitvāti yojanā. Nesa nti
chabbaggiyānaṃ. Aññeneva upāyenāti aladdhasammutito aññeneva laddhasammutisaṅkhātena
kāraṇena kattukāmoti sambandho. Parato ti parasmiṃ pacchā, uparīti attho. Karonto vāti paribāhire
karonto eva hutvā āhāti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yasmā na bhūtapubbāni, iti tasmā paribāhiraṃ
karonto vāti attho.
Tatthāti ‘‘anujānāmī’’tiādivacane. Sīlavāti ettha vantusaddo pasaṃsatthe ca atisayatthe ca
niccayogatthe ca hoti. Tassāti laddhasammutikassa. Ta nti sīlaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaddānaṃ
kammadhārayabhāvaṃ, tehi ca saṃvutasaddassa tappurisabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ
‘‘pātimokkhovā’’tiādi. Tattha evasaddena kammadhārayabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ
dassetīti daṭṭhabbaṃ.
Vattatīti attabhāvaṃ pavatteti. Kāritapaccayo hi adassanaṃ gato. Iminā iriyāpathavihāra
dibbavihāra brahmavihāra ariyavihāresu catūsu vihāresu attabhāvavattanaṃ iriyāpathavihāraṃ dasseti.
Hīti saccaṃ. Eta nti ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’tivacanaṃ. Vibhaṅge ti jhānavibhaṅge.
‘‘Sīla’’ntiādīni aṭṭha padāni tulyādhikaraṇāni. Ayaṃ panettha sambandho – sīlaṃ kusalānaṃ
dhammānaṃ samāpattiyā patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ pamokkhanti.
Samāpattiyāti samāpattatthāya. ‘‘Upeto’’tiādīni satta padāni aññamaññavevacanāni. Tattha upapanno ti

yutto anuyutto. Samann āgato ti samantato anu punappuna ṃ ā gatoti samann āgato, sama ṅgībh ūtoti
attho. Ettha hi saṃsaddo samantatthavācako, anusaddo naupacchinnatthavācako. Tenāti tena kāraṇena.
Pāletīti attabhāvaṃ bādhanato rakkhati. Yapetīti attabhāvo pavattati. Yāpetīti attabhāvaṃ pavattāpeti.
Yapa yāpane. Yāpanaṃ pavattananti hi dhātupāṭhesu vuttaṃ (saddanītidhātumālāyaṃ 18
pakārantadhātu). Viharatīti ettha eko ākāratthavācako itisaddo luttaniddiṭṭho, iti vuccati, iti vuttanti vā
yojanā.
Ācāragocarasaddānaṃ dvandabhāvaṃ, tehi ca sampannasaddassa tappurisabhāvaṃ dassento āha
‘‘ācāragocarasampanno’’ tiādi. Tattha casaddena dvandabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ
dasseti. Aṇusaddo appattho, matta saddo pamāṇatthoti āha ‘‘appamattakesū’’ti. ‘‘Dassanasīlo’’tiiminā
‘‘dassāvī’’ tiettha āvīsaddassa tassīlatthabhāvaṃ dasseti. ‘‘Samādāyā’’ti ettha saṃpubbaāpubbassa
dāsaddassa kammāpekkhattā tassa kammaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘taṃ taṃ sikkhāpada’’nti. Iminā
‘‘sikkhāpadesū’’ti upayogatthe bhummavacananti dasseti. Atha vā sikkhāpadesūti niddhāraṇatthe
bhummavacanametaṃ. ‘‘Taṃ taṃ sikkhāpada’’nti kammaṃ pana ajjhāharitabbanti dasseti.
‘‘Samādāyā’’ ti ettha saṃsaddassa ca āpubbassa dāsaddassa ca yakārassa ca atthaṃ dassetuṃ
‘‘sādhukaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ. Etthāti imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Vitthāro pana gahetabboti yojanā. Yo ti
kulaputto.
Assāti laddhasammutikassa. Yaṃ taṃ bahu sutaṃ nāma atthi, taṃ na sutamattamevāti yojanā.
Mañjūsāya nti peḷāyaṃ. Sā hi sāmikassa sadhanattaṃ maññate imāyāti ‘‘mañjūsā’’ti vuccati.
Mañjūsāyaṃ ratanaṃ sannicitaṃ viya sutaṃ sannicitaṃ asmiṃ puggaleti yojanā, etenāti
‘‘sannicita’’ntipadena, dassetīti sambandho. So ti laddhasammutiko bhikkhu. Sannicitaratanassevāti
sannicitaratanassa iva. Ta nti ‘‘ye te dhammā’’tiādivacanaṃ. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Assāti
laddhasammutikassa bhikkhuno. Tatthāti ‘‘vacasā paricitā’’tiādivacane. Evamattho veditabboti yojanā.
Paguṇā ti ujukā. Ujuko hi ajimhattā pakaṭṭho uttamo guṇoti atthena ‘‘paguṇo’’ti vuccati. Anupekkhitāti
punappunaṃ upagantvā ikkhitā, passitā dassitāti attho. Atthato ti abhidheyyatthato, aṭṭhakathātoti attho.
Kāraṇato ti dhammato, pāḷitoti attho. Diṭṭhi saddassa paññāsaddavevacanattā ‘‘paññāyā’’ti vuttaṃ.
Supaccakkhakatāti suṭṭhu akkhānaṃ indriyānaṃ paṭimukhaṃ katā.
‘‘Bahussuto’’ti ettha bahussutassa tividhabhāvaṃ dassento āha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Nissayato
muccatīti nissayamuccanako . Parisaṃ upaṭṭhāpetīti parisupaṭṭhāko . Bhikkhuniyo ovadatīti
bhikkhunovādako. Tatthāti tividhesu bahussutesu. Nissayamuccanakena ettakaṃ uggahetabbanti
sambandho. Upasampadāyāti upasampādetvā. Pañca vassāni etassāti pañcavasso . Tena uggahetabbanti
yojanā. Sabbantimenāti sabbesaṃ paricchedānaṃ ante lāmake pavattena. Paguṇā ti ajimhā ujukā.
Vācuggatāti tasseva vevacanaṃ. Yassa hi pāḷipāṭhā sajjhāyanakāle paguṇā honti, tassa vācuggatā.
Yassa vā pana vācuggatā honti, tassa paguṇā. Tasmā tāni padāni aññamaññakāraṇavevacanāni.
Pakkhadivasesūti juṇhapakkhakāḷapakkhapariyāpannesu divasesu. Dhammasāvanatthāyāti
sampattānaṃ parisānaṃ dhammassa sāvanatthāya suṇāpanatthāyāti adhippāyo. Sāvanatthāyāti ettha
yupaccayaparattā kāritapaccayo lopo hotīti daṭṭhabbaṃ. Tasmā sāvīyate suṇāpīyate sāvana nti
vacanattho kātabbo. Bhāṇavārā uggahetabbāti sambandho. Sampattāna nti attano santikaṃ
sampattānaṃ. Parikathanatthāyāti parissaṅgena āliṅganena kathanatthaṃ, appasaddasaṅkhātāya
vācāya kathanatthanti attho. ‘‘Kathāmaggo’’ti vuttattā vatthukathāyeva adhippetā, na suttasaṅkhāto
pāḷipāṭho. Anu pacchā, punappunaṃ vā dāyakā modanti etāyāti anumodanā. Jhānaṃ vā maggo vā
phalaṃ vā samaṇadhammo nāma. Tassa karaṇatthaṃ uggahetabbanti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
Catūsu disāsu apaṭihatoti cātuddiso, apaṭihatatthe ṇapaccayo.
Parisupaṭṭhāpakena kātabbāti yojanā. Abhivinaye ti aññamaññaparicchinne vinayapiṭake. Dve
vibha ṅgāti bhikkhuvibhaṅgo ca bhikkhunivibhaṅgo ca. Asakkontena parisupaṭṭhāpakena bhikkhunāti
sambandho. Evaṃ attano atthāya uggahetabbaṃ dassetvā idāni parisāya atthāya uggahetabbaṃ dassento
āha ‘‘parisāya panā’’tiādi. Abhidhamme ti aññamaññaparicchinne suttantapiṭake eva, na
abhidhammapiṭake. Tayo va ggāti sagāthāvaggo nidānavaggo khandhavaggoti tayo vaggā. Vāsaddo

aniyamavikappattho. Eka nti eka ṃ nip āta ṃ. Tato tato ti nik āyato. Samuccaya ṃ katv āti r āsi ṃ
katvā. Na vutta nti aṭṭhakathāsu na kathitaṃ. Yassa pana natthi, so na labhatīti yojanā. Suttante cāti
suttantapiṭake pana. Uggahito ti sarūpakathanena gahito, uccāritoti attho. Disāpāmokkho ti disāsu
ṭhitānaṃ bhikkhuādīnaṃ pāmokkho. Yena kāmaṃ gamo ti yathākāmaṃ gamo.
Catūsu nikāyesūti khuddakanikāyato aññesu dīghanikāyādīsu. Ekassāti aññatarassa ekassa.
Ekanikāyenāti ekasmiṃ nikāye laddhanayena. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthāti catuppakaraṇassa
aṭṭhakathāyaṃ. Nānattha nti nānāpayojanaṃ. Ta nti vinayapiṭakaṃ. Ettāvatāti ettakapamāṇena
paguṇena. Hotīti itisaddo parisamāpanattho. Iti parisamāpanaṃ veditabbanti yojanā.
Ubhayāni kho panassāti ādi pana vuttanti sambandho. Aññasmi nti vinayapiṭakato itarasmiṃ.
Tatthāti ‘‘ubhayāni kho panassā’’tiādivacane. Yathā yenākārena āgatāni, taṃ ākāraṃ dassetunti yojanā.
Padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosavirahitānīti padānaṃ paccābhaṭṭhasaṅkarabhūtehi dosehi virahitāni.
Ettha ca padapaccābhaṭṭha nti padānaṃ paṭinivattitvā ābhassanaṃ gaḷanaṃ, cutanti attho.
Padasaṅkara nti padānaṃ vipatti, vināsoti attho. ‘‘Suttaso’’ ti sāmaññato vuttepi
khandhakaparivārasuttaṃ eva gahetabbanti āha ‘‘khandhakaparivārato’’ti. Anubyañjanaso ti ettha
byañjanasaddo akkharassa ca padassa ca vācakoti āha ‘‘akkharapadapāripūriyā cā’’ti. Hīti saccaṃ,
yasmā vā.
‘‘Sithiladhanitādīna’’ntipadaṃ ‘‘vacanenā’’tipade kammaṃ, ‘‘vacanenā’’tipadaṃ
‘‘sampannāgato’’tipade hetu, ‘‘vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā’’tipadāni ‘‘vācāyā’’tipade
visesanāni. Sithiladhanitādīna nti ādisaddena niggahitavimuttasambandhavavatthitadīgha rassa garu
lahu saṅkhātā aṭṭha byañjanabuddhiyo saṅgaṇhāti. Yathāvidhānavacanenāti akkharacintakānaṃ yathā
saṃvidahanavacanena. Vācāyeva karīyati kathīyati uccārīyati vākkaraṇaṃcakārassa kakāraṃ katvā.
Hīti tadeva yuttaṃ. Mātugāmo yasmā sarasampattirato, tasmā hīḷetīti yojanā.
‘‘Sarasampattirahita’’ntipadaṃ ‘‘vacana’’ntipade visesanabhāvena visesaṃ katvā ‘‘hīḷetī’’tipade
hetubhāvena sampajjanato hetuantogadhavisesananti daṭṭhabbaṃ. Sabbāsa nti bhikkhunīnaṃ.
‘‘Sīlācārasampattiyā’’tiiminā jāti gotta rūpa bhogādinātiatthaṃ nivatteti. Kāraṇañcāti aṭṭhakathañca.
Tajjetvāti ubbejetvā. Tāsa nti bhikkhunīnaṃ. Gihikāle ti bhikkhunovādakassa gihikāle
anajjhāpannapubbo hotīti sambandho. Hi tadeva yuttaṃ. ‘‘Mātugāmo’’tipadaṃ ‘‘na karotī’’tipade
suddhakattā, ‘‘uppādetī’’tipade hetukattā. Ṭhitassa bhikkhuno dhammadesanāyāpīti yojanā. Api saddo
garahattho. Visabhāgehīti viruddhehi vatthārammaṇehi. Ayuttaṭṭhāne ti pabbajitānaṃ ananurūpaṭṭhāne.
Chandarāga nti balavataṇhaṃ. Tenāti tena hetunā.
‘‘Ettha cā’’tiādimhi ayaṃ pana saṅgaho –
‘‘Sīlavā bahussuto ca, svāgato ca suvācako;
Piyo paṭibalo cāpi, najjhāpanno ca vīsatī’’ti.
148 . Vatthusmi nti aṭṭhuppattiyaṃ. Kakāralopaṃ katvā garudhammāti vuccantīti āha ‘‘garukehi
dhammehī’’ti. Te ti garudhammā. Hīti yasmā. ‘‘Ekato’’ti sāmaññena vuttavacanassa visesena
gahetabbataṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhikkhunīnaṃ santike’’ti. Yathāvatthukamevāti pācittiyameva.
Tañhi vatthussa āpattikāraṇassa anurūpaṃ pavattattā ‘‘yathāvatthuka’’nti vuccati.
149 . Pāto ti pageva, paṭhamanti attho. Asammaṭṭhaṃ sammajjītabbanti sambandho. Asammajjane
dosaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘asammaṭṭhaṃ hī’’tiādi. Hīti tappākaṭīkaraṇajotako. Ta nti pariveṇaṃ.
Disvā bhaveyyunti sambandho. Tenāti asotukāmānaṃ viya bhavanahetunā. Pariveṇasammajjanassa
ānisaṃsaṃ dassetvā pānīyaparibhojanīyaupaṭṭhānassa tameva dassento āha ‘‘anto gāmato panā’’ti ādi.
Tasmi nti pānīyaparibhojanīye.
Sākhābhaṅgampīti bhañjitabbasākhampi. Dutiyo ti viññū puriso dutiyo. Nisīditabbaṭṭhānaṃ

dassento āha ‘‘ nis īditabba ’’ nti ādi. ‘‘ Vih āramajjhe ’’ ti s āmaññato vatv ā visesato dassetu ṃ vutta ṃ
‘‘dvāre’’ti. Osaranti avasaranti etthāti osaraṇaṃ,tañca taṃ ṭhānañceti osaraṇaṭṭhānaṃ,tasmiṃ.
Samaggatthāti ettha saṃpubbo ca āpubbo ca gamusaddo hoti, tato hiyyattanīsaṅkhātaṃ tthavacanaṃ vā
hoti, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā hoti, saṃyogaparattā ā upasaggo rasso ca hoti, iti
atthaṃ dassento āha ‘‘sammā āgatatthā’’ti. Tattha ‘‘sammā’’tipadena saṃsaddassa atthaṃ dasseti,
‘‘ā’’itipadena ātyūpasaggaṃ, ‘‘gata’’itipadena gamudhātuṃ, ‘‘ttha’’itipadena hiyyattanīsaṅkhātaṃ
tthavacanaṃ vā, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā dasseti. Ayaṃ panetthattho – samaṃ
tumhe āgatatthāti. Pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattakāle samaṃ tumhe āgā attha bhavathāti.
‘‘Āgacchantī’’tipadena ‘‘vattantī’’ ti ettha vatudhātuyā atthaṃ dasseti, ‘‘paguṇā vācuggatā’’tipadehi
adhippāyaṃ dasseti. Pāḷī ti garudhammapāḷi.
Tatthāti tassaṃ pāḷiyaṃ, tesu vā abhivādanādīsu catūsu. Maggasampadāna nti maggaṃ
pariharitvā bhikkhussa okāsadānaṃ. Bījana nti bījaniyā vidhūpanaṃ. Pānīyāpucchana nti pānīyassa
āpucchanaṃ. Ādisaddena paribhojanīyāpucchanādikaṃ saṅgaṇhāti. Ettha cāti etesu catūsu
abhivādanādīsu. ‘‘Anto gāme vā’’tiādīni cha padāni ‘‘kātabbamevā’’tipade ādhāro. Rājussāraṇāyāti
rañño ānubhāvena janānaṃ ussāraṇāya. Mahābhikkhusaṅgho sannipatati etthāti mahāsannipātaṃ,
tasmiṃ mahāsannipāte ṭhāne nisinne satīti yojanā. Paccuṭṭhāna nti paṭikacceva uṭṭhānaṃ. Taṃ ta nti
sāmīcikammaṃ.
Sakkatvāti cittiṃ katvā, saṃ ādaraṃ katvāti attho. Tenāha ‘‘yathā kato’’tiādi. Tiṇṇaṃ kiccāna nti
‘‘sakkatvā garuṃkatvā mānetvā’’tisaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ kiccānaṃ. Anīyasaddo kammatthoti āha ‘‘na
atikkamitabbo’’ti.
Natthi bhikkhu etthāti abhikkhuko āvāso, so kittake ṭhāne abhikkhuko, yo āvāso abhikkhuko nāma
hotīti āha ‘‘sace’’ti ādi. ‘‘Upassayato’’tipadaṃ ‘‘abbhantare’’tipade apādānaṃ. Etthāti abhikkhuke
āvāse. Hīti saccaṃ. Tato ti aḍḍhayojanabbhantare ṭhitaāvāsato. Para nti aññasmiṃ āvāse, bhummatthe
cetaṃ upayogavacanaṃ. Pacchābhatta nti bhattato pacchā. Tatthāti abhikkhuke āvāse.
‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘vadantī’’tipade kammaṃ. Vuttappamāṇe ti aḍḍhayojanabbhantarasaṅkhāte
vuttappamāṇe. Sākhāmaṇḍapepī ti sākhāya chāditamaṇḍapepi. Pi saddena āvāse pana kā nāma kathāti
dasseti. Vuttāti vasitā. Ettāvatāti ekarattaṃ vasitamattena. Etthāti sabhikkhuke āvāse. Upagacchantīhi
bhikkhunīhi yācitabbāti yojanā. Pakkhassāti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa. ‘‘Terasiya’’ntipadena
avayaviavayavabhāvena yojetabbaṃ. Maya nti amhe. Yato ti yena ujunā maggenāti sambandho. Tenāha
‘‘tena maggenā’’ti. Aññena maggenā ti ujumaggato aññena jimhamaggena. Aya nti ayaṃ āvāso. Tato ti
bhikkhūnaṃ āvāsato, bhikkhuniupassayato vā, idameva yuttataraṃ. Vakkhati hi ‘‘amhākaṃ upassayato
gāvutamatte’’ti. Khemaṭṭhāne ti abhayaṭṭhāne. Tañhi khīyanti bhayā etthāti khemaṃ, khemañca taṃ
ṭhānañceti khemaṭṭhānanti katvā ‘‘khemaṭṭhāna’’nti vuccati. Tāhi bhikkhunīhīti aḍḍhayojanamatte
ṭhāne vasantīhi. Tā bhikkhuniyo ti gāvutamatte ṭhāne vasantiyo. Antarāti tumhākaṃ, amhākañca
nivāsanaṭṭhānassa, nivāsanaṭṭhānato vā antare vemajjhe. Bhummatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Ṭhite
maggeti sambandho ‘‘santikā’’tipadaṃ ‘‘āgata’’itipade apādānaṃ. Tatthāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ
upassaye. Iti yācitabbāti yojanā. Tato ti bhikkhūnaṃ yācitabbato, paranti sambandho.
Cātuddase ti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa catuddasannaṃ divasānaṃ pūraṇe divase. Idhāti
imasmiṃ vihāre. ‘‘Ovāda’’ntipadaṃ ‘‘anu’’itipade kammaṃ. Anujīvantiyo ti anugantvā jīvanaṃ vuttiṃ
karontiyo. Vuttā bhikkhūti sambandho. Dutiyadivase ti āsaḷhīpuṇṇamiyaṃ. Athāti pakkamanānantaraṃ.
Etthāti bhikkhūnaṃ pakkantattā apassane. ‘‘Ābhogaṃ katvā’’tiiminā ābhogaṃ akatvā vasituṃ na
vaṭṭatīti dīpeti. Sabhikkhukāvāsaṃ gantabbamevāti adhippāyo. Sāti vassacchedāpatti. Hīti saccaṃ,
yasmā vā. Kenaci kāraṇenāti bhikkhācārassa asampadādinā kenaci nimittena. Hīti saccaṃ.
Bhikkhūnaṃ pakkantādikāraṇā abhikkhukāvāse vasantiyā kiṃ abhikkhukāvāseva pavāretabbanti āha
‘‘pavārentiyā panā’’tiādi.
Anvaddham āsa nti ettha anusaddo vicchatthav ācako kammappavacan īyo, tena payogatt ā

bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘ addham āse addham āse ’’ ti. Pacc āsīsitabb āti ettha patipubbo
ca āpubbo ca sidhātu icchattheti āha ‘‘icchitabbā’’ti. Sidhātuyā dvebhāvo hoti. Āpubbo sisi icchāyantipi
dhātupāṭhesu vuttaṃ. Tatthāti ‘‘uposathapucchaka’’ntivacane. Pakkhassāti yassa kassaci pakkhassa.
Mahāpaccariyaṃ pana vuttanti sambandho. Ovādassa yācanaṃ ovādo uttarapadalopena, soyeva attho
payojanaṃ ovādattho, tadatthāya. Pāṭipadadivasato ti dutiyadivasato. So hi cando vuddhiñca hāniñca
paṭimukhaṃ pajjati ettha, etenāti vā pāṭipado ti vuccati. Itīti evaṃ vuttanayena. Bhagavā paññapetīti
yojanā. Aññassāti dhammassavanakammato aññassa. Nirantara nti abhikkhaṇaṃ, ‘‘paññapetī’’tipade
bhāvanapuṃsakaṃ. Hīti vitthāro. Evañca satīti evaṃ bahūpakāre sati ca. Ya nti yaṃ dhammaṃ.
Sātthika nti sapayojanaṃ. Yathānusiṭṭha nti anusiṭṭhiyā anurūpaṃ. Sabbāyeva bhikkhuniyopīti yojanā.
Hīti saccaṃ.
Ovādaṃ gacchatīti ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gacchati. Na ovādo gantabbo ti
ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmo na gantabbo. Ovādo ti ca upayogatthe paccattavacananti
daṭṭhabbaṃ. Itarathā hi saddapayogo virujjheyya. Ovādaṃ gantu nti ovādaṃ yācanatthāya
bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gantuṃ.
‘‘Dve tisso bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘yācitvā’’tipade dutiyākammaṃ. ‘‘Pesetabbā’’tipade
paṭhamākammaṃ. Ovādūpasaṅkamana nti ovādassa gahaṇatthāya upasaṅkamanaṃ. Ārāma nti
bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ. Tato ti gamanato paranti sambandho. Tena bhikkhunā ti
ovādapaṭiggāhakena bhikkhunā. Ta nti sammataṃ bhikkhuṃ.
Ussahatīti sakkoti. Pāsādikenāti pasādaṃ āvahena pasādajanakena kāyavacīmanokammenāti
attho. Sampādetū ti tividhaṃ sikkhaṃ sampādetu. Ettāvatāti ettakena ‘‘pāsādikena sampādetū’’ti
vacanamattena. Hīti phalajotako. Eta nti ‘‘tāhī’’tivacanaṃ.
Ettha ca bhikkhūnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena vacanavāro tividho hoti, taṃ tividhaṃ
vacanavāraṃ bhikkhunīnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena tīhi vacanavārehi guṇitaṃ katvā nava
vacanavārā honti, taṃ ākāraṃ dassento āha ‘‘tatrāyaṃ vacanakkamo’’ti. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ.
Vacanākāro pākaṭova.
Ekā bhikkhunī vā bahūhi bhikkhunīupassayehi ovādatthāya pesite vacanākāraṃ dassento āha
‘‘bhikkhunisaṅgho ca ayyā’’tiādi.
Tenāpīti ovādapaṭiggāhakenāpi ‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘paṭiggāhakenā’’ti pade kammaṃ. Puna
‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘apaṭiggahetu’’ntipade kammaṃ. Balati assāsapassāsamattena jīvati, na
paññājīvitenāti bālo . Gilāyati rujatīti gilāno . Gamissati gantuṃ bhabboti gamiko . Ayaṃ panettha yojanā
–gantuṃ bhabbo yo bhikkhu gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāma. Atha vā
yo bhikkhu gantuṃ bhabbattā gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāmāti.
‘‘Bhabbo’’ti ca hetuantogadhavisesanaṃ.
Tatthāti bālādīsu tīsu puggalesu. Dutiyapakkhadivase ti pāṭipadato dutiyapakkhadivase.
Uposathagge ti uposathagehe. Tañhi uposathaṃ gaṇhanti, uposatho vā gayhati asminti
‘‘uposathagga’’ nti vuccati. Tasmiṃ uposathagge. ‘‘Anārocetu’’nti vacanassa ñāpakaṃ dassetvā
‘‘apaccāharitu’’nti vacanassa tameva dassento āha ‘‘aparampi vutta’’ntiādi.
Tatthāti ovādapaṭiggāhakesu bhikkhūsu. No cassāti no ce assa. Sabhaṃ vā ti samajjaṃ vā. Sā hi
saha bhāsanti ettha, santehi vā bhāti dibbatīti ‘‘sabhā’’ ti vuccati, taṃ sabhaṃ vā upasaṅkamissāmīti
yojanā. Tatrāti tasmiṃ sabhādike. Evaṃ ‘‘tatthā’’tipadepi.
Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso, tasmiṃ pavāretvāti sambandho. Bhikkhusaṅghe ti
bhikkhusa ṅghassa santike, sam īpatthe ceta ṃ bhummavacana ṃ. Ajjatan āti ettha asmi ṃ ahani ajja,

imasaddato ahan īti atthe jjapaccayo, imasaddassa ca ak āro, ajja eva ajjatan ā, svattho hi
tanapaccayo. Aparasmiṃ ahani aparajja, aparasaddato ahanīti atthe jjapaccayo sattamyantoyeva.
Etthāti pavāraṇe, ‘‘anujānāmī’’tiādivacane vā. Hīti saccaṃ.
Kolāhala nti kotūhalaṃ. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā ti saṅghena paṭhamaṃ bhikkhunī
yācitabbā.
Tāya bhikkhuniyā vacanīyo assāti yojanā. Passanto paṭikarissatīti vajjāvajjaṃ passanto hutvā
paṭikarissati.
Ubhinna nti bhikkhubhikkhunīnaṃ. Yathāṭhāneyevāti yaṃ yaṃ ṭhānaṃ yathāṭhānaṃ, tasmiṃ
yathāṭhāneyeva. Kenaci pariyāyenāti kenaci kāraṇena. Avapubbo varasaddo pihitatthoti āha ‘‘pihito’’ti.
Vacanaṃyevā ti ovādavacanaṃyeva. Patho ti jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhānassa kāraṇattā patho. Dosaṃ panā ti
abhikkamanādīsu ādīnavaṃ pana. Añjentīti makkhenti. Bhikkhūhi pana ovadituṃ anusāsituṃ vaṭṭatīti
yojanā.
Añña nti ovādato aññaṃ. Eso ti garudhammo.
150 . ‘‘Adhammakamme’’ti ettha katamaṃ kammaṃ nāmāti āha ‘‘adhammakammetiādīsū’’tiādi.
Tatthāti adhammakammadhammakammesu.
152 . Uddesaṃ dento bhaṇati, anāpattīti yojanā. Osāretīti katheti. Catuparisatīti catuparisasmiṃ.
Tatrāpīti tena bhikkhunīnaṃ suṇanakāraṇenāti. Paṭhamaṃ.
2. Atthaṅgatasikkhāpadaṃ
153 . Dutiye pariyāya saddo vāratthoti āha ‘‘vārenā’’ti. Vāroti ca anukkamoyevāti āha ‘‘paṭipāṭiyāti
attho’’ti. Adhikaṃ cittaṃ imassāti adhiceto ti dassento āha ‘‘adhicittavato’’tiādi. Adhicittaṃ nāma idha
arahattaphalacittameva, na vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittanti āha ‘‘arahattaphalacittenā’’ti.
‘‘Adhicittasikkhā’’tiādīsu (pārā. 45; dī. ni. 3.305; ma. ni. 1.497; a. ni. 6.105; mahāni. 10) hi
vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ ‘‘adhicitta’’nti vuccati. Na pamajjato ti na pamajjantassa.
Sātaccakiriyāyāti satatakaraṇena. Ubho loke munati jānātīti munīti ca, monaṃ vuccati ñāṇaṃ
munanaṭṭhena jānanatthena, tamassatthīti munīti ca dassento āha ‘‘muninotī’’tiādi. Tattha ‘‘yo munati…
pe… munanena vā’’tiiminā paṭhamatthaṃ dasseti, ‘‘monaṃ vuccati…pe… vuccatī’’tiiminā dutiyatthaṃ
dasseti. Muna gatiyanti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 pakārantadhātu) vuttattā ‘‘yo
munatī’’ti ettha bhūvādigaṇiko munadhātuyeva, na kīyādigaṇiko mudhātūti daṭṭhabbaṃ. Atha vā muna
ñāṇeti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 17 kiyādigaṇika) vuttattā ‘‘munātī’’ti kīyādigaṇikova.
Dhātvantanakāralopoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Monaṃ vuccati ñāṇa’’nti cettha ñāṇaṃ nāma arahattañāṇameva.
Monassa patho monapatho ti vutte sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammāva adhippetāti āha
‘‘sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesū’’ti. Atha vā adhisīlasikkhādayo adhippetāti āha ‘‘tīsu vā
sikkhāsū’’ti. Pubbabhāgapaṭipada nti arahattañāṇassa pubbabhāge pavattaṃ
sīlasamathavipassanāsaṅkhātaṃ paṭipadaṃ. Pubbabhāge ti arahattañāṇassa pubbabhāge. Etthāti
‘‘adhicetaso…pe… sikkhato’’ti vacane. ‘‘Tādino’’tipadaṃ ‘‘munino’’tipadena yojetabbanti āha
‘‘tādisassa khīṇāsavamunino’’ti. Etthāti ‘‘sokā na bhavanti tādino’’ti vacane. Rāgādayo upasametīti
upasanto ti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘rāgādīna’’nti. Sati assatthīti satimāti katvā mantusaddo niccayogatthoti
āha ‘‘satiyā avirahitassā’’ti.
Na kasīyati na vilekhīyatīti akāso, soyeva ākāso . Antarena chiddena ikkhitabboti antalikkho .
Ākāso hi catubbidho ajaṭākāso, kasiṇugghāṭimākāso, paricchinnākāso, rūpaparicchedākāsoti. Tattha
ajaṭākāsova idhādhippeto ‘‘antalikkhe’’ti visesitattā. Tenāha ‘‘na kasiṇugghāṭime, na pana
rūpaparicchede ’’ ti. Paricchinn ākāsopi r ūpaparicched ākāsena sa ṅgahito. ‘‘ Ma ’’ nti pada ṃ

‘‘ avamaññant ī’’ ti pade kamma ṃ. Ettakamev āti etappam āṇ aṃ ‘‘ adhicetaso ’’ ti ādisa ṅkh āta ṃ
vacanameva, na aññaṃ buddhavacananti attho. Aya nti cūḷapanthako thero. Handā ti vassaggatthe
nipāto. Mama ānubhāvaṃ dassemi, tumhe passatha gaṇhathāti adhippāyo. Vuṭṭhāyāti tato
catutthajjhānato vuṭṭhahitvā. Antarāpi dhāyatīti ettha pisaddassa aṭṭhānatthaṃ dassento āha
‘‘antaradhāyatipī’’ti. Eseva nayo ‘‘seyyampi kappetī’’ti etthapi. Thero ti cūḷapanthako thero. Idaṃ
padaṃ antarantarā yuttaṭṭhānesu sambandhitvā ‘‘tañceva bhaṇatī’’tiiminā sambandhitabbaṃ.
Bhātutherassāti jeṭṭhakabhātubhūtassa mahāpanthakatherassa.
Padma nti gāthāyaṃ tayo pādā indavajirā, catutthapādo upendavajiro. Tasmā padmanti ettha
makāre pare dukārukārassa lopaṃ katvā parakkharaṃ netvā ‘‘padma’’nti dvibhāvena likhitabbaṃ.
Avītagandha nti ettha vīti dīghuccāraṇameva yuttaṃ. Paṅke davati gacchatīti padumaṃ . Kokaṃ
duggandhassa ādānaṃ nudati apanetīti kokanudaṃ . Sundaro gandho imassāti sugandhaṃ . Ayaṃ
panettha yojanā – yathā kokanudasaṅkhātaṃ sugandhaṃ pāto pageva bālātapena phullaṃ vikasitaṃ
avītagandhaṃ hutvā virocamānaṃ padumaṃ siyā, tathā aṅgīrasaṃ aṅgito sarīrato
niccharaṇapabhassararasaṃ hutvā virocamānabhūtaṃ antalikkhe tapantaṃ ādiccaṃ iva tedhātuke
tapantaṃ sammāsambuddhaṃ passāti.
Paguṇanti vācuggataṃ. Tato ti asakkuṇeyyato. Na nti cūḷapanthakaṃ. Thero ti mahāpanthako thero
nikkaḍḍhāpesīti sambandho. So ti cūḷapanthako. Athāti tasmiṃ kāle. Bhagavā āhāti yojanā.
Buddhacakkhunā ti āsayānusayaindriyaparopariyattañāṇasaṅkhātena sabbaññubuddhānaṃ cakkhunā.
Ta nti cūḷapanthakaṃ. Tassāti cūḷapanthakassa. Athāti tasmiṃ ārocanakāle. Assāti cūḷapanthakassa,
datvāti sambandho. Rajaṃ malaṃ harati apanetīti rajoharaṇaṃ,pilotikakhaṇḍaṃ. So ti cūḷapanthako.
Tassāti pilotikakhaṇḍassa, ‘‘anta’’ntipade avayavisambandho. Parisuddhampīti pisaddo aparisuddhe
pilotikakhaṇḍe kā nāma kathāti dasseti. Saṃvega nti santāsaṃ bhayanti attho. Athāti tasmiṃ
ārambhakāle. Assāti cūḷapanthakassa. ‘‘Ta’’ntipadaṃ ‘‘mamāyanabhāva’’ntipadena sambandhaṃ katvā
yojanā kātabbāti. Dutiyaṃ.
3. Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ
162 . Tatiye ‘‘ovadati pācittiyassā’’ti sāmaññato vuttepi visesato attho gahetabboti āha ‘‘aṭṭhahi
garudhammehi ovadantasseva pācittiya’’nti. Ito ti imasmā sikkhāpadamhā. Yattha yatthāti yasmiṃ
yasmiṃ sikkhāpade. Sabbattha tattha tatthāti yojanāti. Tatiyaṃ.
Pakiṇṇakakathā
Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Idaṃ pakiṇṇakaṃ vuttanti sambandho. Tīṇi pācittiyānīti bhikkhuno
asammatattā ekaṃ pācittiyaṃ, sūriyassa atthaṅgatattā ekaṃ, bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitattā ekanti
tīṇi pācittiyāni. Katha nti kena kāraṇena hotīti yojanā. Tatthāti bhikkhunupassayaṃ. Tassevāti
sammatasseva bhikkhuno. Aññena dhammenā ti garudhammehi aññena dhammena. Divā panāti
sūriyuggamanato tassa anatthaṅgateyevāti.
4. Āmisasikkhāpadaṃ
164 . Catutthe bahuṃ mānaṃ kataṃ yehīti bahukatā. Bahukatā hutvā na ovadantīti atthaṃ dassento
āha ‘‘na bahukatā’’tiādi. Dhamme ti sīlādidhamme. Adhippāyo ti ‘‘na bahukatā’’tipadassa,
chabbaggiyānaṃ vā adhippāyoti yojanā. ‘‘Kattukāmoti ādīna’’ntipadaṃ ‘‘attho’’tipade
vācakasambandho.
Asammato nāma ṭhapito veditabboti yojanā. Sammuti nti bhikkhunovādakasammutiṃ. Pacchā
sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitoti yojanāti. Catutthaṃ.

5. C īvarad ānasikkh āpada ṃ
169 . Pañcame rathikāyāti racchāya. Sā hi rathassa hitattā rathikāti vuccati. Sandiṭṭhāti
samodhānavasena dassīyitthāti sandiṭṭhā. Diṭṭhamattakā mittāti āha ‘‘mittā’’ti. Sesa nti vuttavacanato
sesaṃ vacanaṃ. Tatrāti cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpade. Hīti visesajotakaṃ. Idhāti imasmiṃ
cīvaradānasikkhāpadeti. Pañcamaṃ.
6. Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
175 . Chaṭṭhe udāyīti ettha mahāudāyī, kāḷudāyī, lāḷudāyīti tayo udāyī honti. Tesu
tatiyovādhippetoti āha ‘‘lāḷudāyī’’ti. Pabhāvena ṭhāti pavattatīti paṭṭho ti kate paṭibalova labbhati.
Tenāha ‘‘paṭibalo’’ti. Nipuṇoti kusalo. ‘‘Paṭibhānena katacitta’’ntiiminā ‘‘paṭibhānacitta’’ nti padassa
majjhe padalopaṃ dasseti. So ti lāḷudāyī akāsīti sambandho. Tassāti cīvarassa. ‘‘Yathāsaṃhaṭa’’nti ettha
evasaddo ajjhāharitabboti āha ‘‘yathāsaṃhaṭamevā’’ti.
176 . Yaṃ cīvaraṃ nivāsituṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, taṃ cīvaraṃ nāmāti yojanā. Evaṃ hī ti
evameva. ‘‘Dukkaṭa’’ntiiminā ‘‘sayaṃ sibbati, āpatti pācittiyassā’’ti ettha antarāpattiṃ dasseti. Ārāti
sūci. Sā hi arati nissaṅgavasena gacchati pavisatīti ‘‘ārā’’ti vuccati, tassā patho gamanaṃ ārāpatho,
tasmiṃ, ārāpathassa nīharaṇāvasānattā ‘‘nīharaṇe’’ti vuttaṃ. Satakkhattumpīti anekakkhattumpi.
Āṇatto ti āṇāpīyatīti āṇatto. ‘‘Āṇāpito’’ti vattabbe ṇāpesaddassa lopaṃ, ikārassa ca akāraṃ katvā,
‘‘ādatte’’ti ākhyātapade tevibhattiyā viya tapaccayassa ca dvibhāvaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Tenāha
‘‘sakiṃ cīvaraṃ sibbāti vutto’’ti. Atha panāti tato aññathā pana. Āṇattassāti āṇāpitassa. Sambahulānipi
pācittiyāni hontīti sambandho.
Yepi nissitakā sibbantīti yojanā, ācariyupajjhāyesu sibbantesūti sambandho. Tesa nti
ācariyupajjhāyānaṃ. Tesampīti nissitakānampi. Ñātikānaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaranti sambandho.
‘‘Antevāsikehī’’tipadaṃ ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ. Tatrāpīti ācariyupajjhāyehi sibbāpanepi.
‘‘Antevāsike’’tipadaṃ ‘‘vañcetvā’’tipade suddhakammaṃ, ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ.
Itaresa nti ācariyupajjhāyānanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
181 . Sattame ‘‘tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pacchā gacchantīna’’nti padāni ‘‘pattacīvara’’nti pāṭhasesena
yojetabbānīti āha ‘‘pacchā gacchantīnaṃ pattacīvara’’nti. Tā bhikkhuniyo pacchā gacchantiyoti
vibhattivipallāsaṃ katvā ‘‘dūsesu’’ntipadena yojetabbānīti āha ‘‘tā bhikkhuniyo corā dūsayiṃsū’’ti.
Atha vā vibhattivipallāsamakatvā ‘‘acchindiṃsū’’ti pade ‘‘pattacīvara’’ntipadaṃ ajjhāharitvā
‘‘dūsesu’’ntipade ‘‘sīla’’nti pāṭhaṃ ajjhāharitvā yojetabbanti daṭṭhabbaṃ.
182-3. Saṃpubbo, vipubbo ca dhādhātu tvāpaccayo hotīti āha ‘‘saṃvidahitvā’’ti. Kukkuṭo ti
tambacūḷo. So hi kukati āhāratthaṃ pāṇakādayo ādadātīti kukkuṭo. Aya nti gāmo. Adhikaraṇe ṇoti āha
‘‘sampadanti etthā’’ti. Etthāti ca etasmiṃ gāme. Uttarapadassa adhikaraṇatthattā pubbapadena
chaṭṭhīsamāsoti āha ‘‘kukkuṭāna’’ntiādi. Evaṃ ṇasaddassa adhikaraṇatthaṃ, pubbapadena
chaṭṭhīsamāsañca dassetvā idāni ṇasaddassa bhāvatthaṃ, pubbapadena bāhiratthasamāsañca dassetuṃ
vuttaṃ ‘‘atha vā’’ti. Tatthāti pacchimapāṭhe. Uppatitvāti uḍḍitvā uddhaṃ ākāsaṃ laṅgitvāti attho.
Etthāti pacchimapāṭhe. Dvidhāti padagamanapakkhagamanavasena dvipakārena. ‘‘Upacāro na
labbhatī’’tiiminā gāmantaro na hoti, ekagāmoyeva pana hoti, tasmā āpattipi ekāyeva hotīti dasseti.
Paccūse ti pabhāte. So hi paṭiviruddhaṃ timiraṃ useti nāsetīti paccūsoti vuccati. Vassantassāti
ravantassa. ‘‘Vacanato’’tipadaṃ ‘‘āpattiyevā’’tipade ñāpakahetu. Ratanamattantaro ti kukkupamāṇena
byavadhāno.
Tatr āti ‘‘ gāmantare g āmantare ’’ ti vacane. H īti vitth āro. Ubhop īti bhikkhubhikkhuniyopi