Khuddasikkhā-mūlasikkhā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddasikkhā-mūlasikkhā
Khuddasikkhā
Ganthārambhakathā
(Ka)
Ādito upasampanna-sikkhitabbaṃ samātikaṃ;
Khuddasikkhaṃpavakkhāmi, vanditvā ratanattayaṃ.
Tatrāyaṃ mātikā–
(Kha)
Pārājikā ca cattāro, garukā nava cīvaraṃ;
Rajanāni ca patto ca, thālakā ca pavāraṇā.
(Ga)
Kālikā ca paṭiggāho, maṃsesu ca akappiyaṃ;
Nissaggiyāni pācitti, samaṇakappa bhūmiyo.
(Gha)
Upajjhācariyavattāni, vaccappassāvaṭhānikaṃ;
Āpucchakaraṇaṃ naggo, nhānakappo avandiyo.
(Ṅa)
Cammaṃ upāhanā ceva, anolokiyamañjanī;
Akappiyasayanāni, samānāsanikopi ca.
(Ca)
Asaṃvāsiko ca kammaṃ, micchājīvavivajjanā;
Vattaṃ vikappanā ceva, nissayo kāyabandhanaṃ.
(Cha)
Pathavī ca parikkhāro, bhesajjuggahadūsanaṃ;
Vassūpanāyikā cevāvebhaṅgiyaṃ pakiṇṇakaṃ.
(Ja)
Desanā chandadānādi, uposathappavāraṇā;
Sa ṃ varo suddhi santoso, caturakkh ā vipassan āti.

1. P ārājikaniddeso
Pārājikā ca cattāro ti –
1. Maggattaye anikkhittasikkho santhatasanthate;
Allokāse nimittaṃ saṃ, tilamattampi santhataṃ.
2. Asanthatamup ādi ṇṇ aṃ , pavesanto cutotha v ā;
Pavesanaṭṭhituddhārapaviṭṭhakkhaṇasādako.
3. Ā diyeyya hareyy āvahareyya iriy āpatha ṃ ;
Kopeyya ṭhānā cāveyya, saṅketaṃ vītināmaye.
4. Adinna ṃ theyyacittena, bhave p ārājikotha v ā;
Theyyābalakusacchannaparikappāvahārako;
Bhaṇḍakālagghadesehi, paribhogettha nicchayo.
5. Manussaviggahaṃ cicca, jīvitā vā viyojaye;
Satthahārakaṃ vāssa maraṇacetano upanikkhipe.
6. Gāheyya maraṇūpāyaṃ, vadeyya maraṇe guṇaṃ;
Cuto payogā sāhatthinissaggāṇattithāvarā.
7.
Iddhivijj āmay ā kālavatth āvudhiriy āpath ā;
Kriyāviseso okāso, cha āṇattiniyāmakā.
8. Jh ānādibheda nosantamattanattupan āyika ṃ ;
Katvā koṭṭhāsamekekaṃ, paccuppannabhavassitaṃ.
9. Aññ āpadesarahita ṃ , dīpentonadhim āniko;
Kāyena vācā viññatti-pathe ñāte cuto bhave.
10 . Pārājikete catt āro, asa ṃ vāsā yath ā pure;
Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
11 . Pariy āyo ca āṇ atti, tatiye dutiye pana;
Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhati.
12 . Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ;
Imaṃ methunadhammassa, āhu aṅgadvayaṃ budhā.
13 . Manussasaṃ tathāsaññī, theyyacittañca vatthuno;
Garutā avahāro ca, adinnādānahetuyo.
14 . Pāṇo mānussako pāṇa-saññitā ghātacetanā;
Payogo tena maraṇaṃ, pañcete vadhahetuyo.
15 . Asantatā attani pāpamicchatā-
Yārocanā tassa manussajātitā;
Nāññāpadeso ca tadeva jānanaṃ,
Pañcettha aṅgāni asantadīpane.

16 . As ādh āra ṇā catt āro, bhikkhun īnamabhabbak ā;
Ekādasa ca vibbhantā, bhikkhunī mudupiṭṭhiko.
17 . Lambī mukhena gaṇhanto, aṅgajātaṃ parassa ca;
Tatthevābhinisīdanto, cattāro anulomikā.
18 . Magge maggappavesanā, methunassa idhāgatā;
Cattāroti catubbīsa, samodhānā parājikāti.
2. Saṅghādisesaniddeso
Garukā navāti –
19 .
Mocetuk āmat ā sukka -ssupakkamma vimocaya ṃ ;
Aññatra supinantena, samaṇo garukaṃ phuse.
20 . Itthisaññ ī manussitthi ṃ , kāyasa ṃ saggar āgav ā;
Samphusanto upakkamma, samaṇo garukaṃ phuse.
21 . Tathā suṇantiṃ viññuñca, maggaṃ vārabbha methunaṃ;
Duṭṭhullavācārāgena, obhāsetvā garuṃ phuse.
22 . Vatvāttakāmupaṭṭhāna-vaṇṇaṃ methunarāgino;
Vācā methunayuttena, garuṃ methunayācane.
23 . Paṭiggahetvā sandesaṃ, itthiyā purisassa vā;
Vīmaṃsitvā haraṃ paccā, samaṇo garukaṃ phuse.
24 . Saṃyācitaparikkhāraṃ, katvādesitavatthukaṃ;
Kuṭiṃ pamāṇātikkantaṃ, attuddesaṃ garuṃ phuse.
25 . Mahallakaṃ vihāraṃ vā, katvādesitavatthukaṃ;
Attano vasanatthāya, samaṇo garukaṃ phuse.
26 .
Am ūlakena codento, cod āpentova vatthun ā;
Antimena ca cāvetuṃ, suṇamānaṃ garuṃ phuse.
27 . Aññassa kiriya ṃ disv ā, tena lesena codaya ṃ ;
Vatthunā antimenāññaṃ, cāvetuṃ garukaṃ phuse.
28 . Ch ādeti j ānam āpanna ṃ , parivaseyya t āvat ā;
Careyya saṅghe mānattaṃ, parivuttho cha rattiyo.
Ciṇṇamānattamabbheyya, taṃ saṅgho vīsatīgaṇo.
29 .
Ā pattinukkhittamanantar āya
Pahuttatāyo tathasaññitā ca;
Chādetukāmo atha chādanāti,
Channā dasaṅgehyaruṇuggamamhīti.
3. Cīvaraniddeso

Cīvara nti –
30 . Khomakoseyyakappāsa-sāṇabhaṅgāni kambalaṃ;
Kappiyāni chaḷetāni, sānulomāni jātito.
31 .
Duk ūlañceva pa ṭṭ uṇṇ a-pa ṭaṃ som ārac īnaja ṃ ;
Iddhijaṃ devadinnañca, tassa tassānulomikaṃ.
32 . Tic īvara ṃ parikkh āra -co ḷaṃ vassikas āṭ ika ṃ ;
Adhiṭṭhe na vikappeyya, mukhapuñchananisīdanaṃ.
33 . Paccatthara ṇaka ṃ ka ṇḍ u-cch ādimettha tic īvara ṃ ;
Na vaseyya vinekāhaṃ, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
34 . ‘‘ Ima ṃ sa ṅgh āṭ iṃ dhi ṭṭ hāmi ’’ , sa ṅgh āṭ imiccadhi ṭṭ haye;
Ahatthapāsametanti, sesesupi ayaṃ nayo.
35 . Adhi ṭṭ hahanto sa ṅgh āṭ i-ppabhuti ṃ pubbac īvara ṃ ;
Paccuddharitvādhiṭṭheyya, pattādhiṭṭhahane tathā.
36 . Etaṃ imaṃ va saṅghāṭiṃ, saṃse paccuddharāmiti;
Evaṃ sabbāni nāmena, vatvā paccuddhare vidū.
37 . Saṅghāṭi pacchimantena, dīghaso muṭṭhipañcako;
Uttamantena sugata-cīvarūnāpi vaṭṭati.
38 . Muṭṭhittikañca tiriyaṃ, tathā ekaṃsikassapi;
Antaravāsako cāpi, dīghaso muṭṭhipañcako;
Aḍḍhateyyo dvihattho vā, tiriyantena vaṭṭati.
39 .
Nis īdanassa dīghena, vidatthi dve vis ālato;
Diyaḍḍhaṃ dasā vidatthi, sugatassa vidatthiyā.
40 . Ka ṇḍ uppa ṭicch ādikassa, tiriya ṃ dve vidatthiyo;
Dīghantato catassova, sugatassa vidatthiyā.
41 . Vassikas āṭ ik āyāpi, d īghaso cha vidatthiyo;
Tiriyaṃ aḍḍhateyyāva, sugatassa vidatthiyā.
42 . Ettha chedanap ācitti, karontassa taduttari;
Paccattharaṇa mukhacoḷā, ākaṅkhitappamāṇikā.
43 . Parikkhāracoḷe gaṇanā, pamāṇaṃ vā na dīpitaṃ;
Tathā vatvā adhiṭṭheyya, thavikādiṃ vikappiyaṃ.
44 . Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā siyā;
Ekacciyottarāsaṅgo, tathā antaravāsako.
45 . Utuddhaṭāna dussānaṃ, saṅghāṭi ca catugguṇā;
Bhaveyyuṃ diguṇā sesā, paṃsukūle yathāruci.
46 . Tīsu dve vāpi ekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti yaṃ;

Sabbesu appahontesu, anv ādhim ādiyeyya v ā;
Acchinnañca anādiṇṇaṃ, na dhāreyya ticīvaraṃ.
47 . G āme nivesane uddo -sitap āsādahammiye;
Nāvāṭṭamāḷaārāme, satthakhettakhale dume.
48 . Ajjhok āse vih āre v ā, nikkhipitv ā tic īvara ṃ ;
Bhikkhusammutiyāññatra, vippavatthuṃ na vaṭṭati.
49 . Rogavass ānapariyant ā, ka ṇḍ ucch ādikas āṭ ik ā;
Tato paraṃ vikappeyya, sesā apariyantikā.
50 . Paccattharaṇa parikkhāra-mukhapuñchanacoḷakaṃ;
Dasaṃ pyarattanādiṇṇakappaṃ labbhaṃ nisīdanaṃ.
51 . Adasaṃ rajitaṃyeva, sesacīvarapañcakaṃ;
Kappatādiṇṇakappaṃva, sadasaṃva nisīdanaṃ.
52 . Anadhiṭṭhitanissaṭṭhaṃ, kappetvā paribhuñjaye;
Hatthadīghaṃ tatopaḍḍha-vitthārañca vikappiyaṃ.
53 . Ticīvarassa bhikkhussa, sabbametaṃ pakāsitaṃ;
Parikkhāracoḷiyo sabbaṃ, tathā vatvā adhiṭṭhati.
54 . Acchedavissajjanagāhavibbhamā,
Paccuddharo māraṇaliṅgasikkhā;
Sabbesvadhiṭṭhānaviyogakāraṇā,
Vinividdhachiddañca ticīvarassa.
55 . Kusavākaphalakāni, kambalaṃ kesavālajaṃ;
Thullaccayaṃ dhārayatolūkapakkhājinakkhipe.
56 . Kadalerakakkadusse, potthake cāpi dukkaṭaṃ;
Sabbanīlakamañjeṭṭha-pītalohitakaṇhake.
57 . Mahāraṅgamahānāma-raṅgaratte tirīṭake;
Acchinnadīghadasake, phalapupphadase tathā;
Kañcuke veṭhane sabbaṃ, labhaticchinnacīvaroti.
4. Rajananiddeso
Rajanāni cāti –
58 . Mūlakkhandhatacapatta-phalapupphappabhedato;
Rajanā chappakārāni, anuññātāni satthunā.
59 . Mūle haliddiṃ khandhe ca, mañjeṭṭha tuṅgahārake;
Alliṃ nīlañca pattesu, tace loddañca kaṇḍulaṃ;
Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, sabbaṃ labbhaṃ vivajjiyāti.
5. Pattaniddeso

Patto cāti –
60 . Ayopatto bhūmipatto, jātiyā kappiyā duve;
Ukkaṭṭho majjhimo ceva, omako ca pamāṇato.
61 .
Ukka ṭṭ ho magadhe n āḷ i-dvayata ṇḍ ulas ādhita ṃ;
Gaṇhāti odanaṃ sūpaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
62 . Majjhimo tassupa ḍḍ hova, tatopa ḍḍ hova omako;
Ukkaṭṭhato ca ukkaṭṭho, apatto omakomako.
63 . Atirekapatto dh āreyyo, das āhaparama ṃ sako;
Kappo nissaggiyo hoti, tasmiṃ kāletināmite.
64 . Acchedad ānag āhehi, vibbham ā mara ṇuddha ṭā ;
Liṅgasikkhāhi chiddena, pattādhiṭṭhānamujjhati.
65 . Patta ṃ na pa ṭis āmeyya, sodaka ṃ na ca otape;
Uṇhe na nidahe bhumyā, na ṭhape no ca laggaye.
66 . Miḍḍhante paribhaṇḍante, aṅke vā ātapattake;
Pādesu mañcapīṭhe vā, ṭhapetuṃ na ca kappati.
67 . Na nīhareyya ucchiṭṭho-dakañca calakaṭṭhikaṃ;
Pattena pattahattho vā, kavāṭaṃ na paṇāmaye.
68 . Bhūmiādhārake dārudaṇḍādhāre susajjite;
Duve patte ṭhapeyyekaṃ, nikkujjitvāna bhūmiyaṃ.
69 . Dārurūpiyasovaṇṇa-maṇiveḷuriyāmayā;
Kaṃsakācatipusīsaphalikātambalohajā.
70 . Chavasīsamayo cāpi, ghaṭītumbakaṭāhajā;
Pattā akappiyā sabbe, vuttā dukkaṭavatthukāti.
6. Thālakaniddeso
Thālakā cāti –
71 .
Kappiy ā th ālak ā tisso, tamb āyomattik āmay ā;
Dārusovaṇṇarajatamaṇiveḷuriyāmayā.
72 . Akapp ā phalik ākācaka ṃsaj ā gihisantak ā;
Saṅghikā kappiyā tumbaghaṭijā tāvakālikāti.
7. Pavāraṇāniddeso
Pavāraṇā ti –
73 . Yenīriyāpathenāyaṃ, bhuñjamāno pavārito;
Tato aññena bhuñjeyya, pācittinatirittakaṃ.

74 . Asana ṃ bhojanañceva, abhih āro sam īpat ā;
Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaaṅgā pavāraṇā.
75 . Odano sattu kummāso, maccho maṃsañca bhojanaṃ;
Sāli vīhi yavo kaṅgu, kudrūsavaragodhumā;
Sattannamesaṃ dhaññānaṃ, odano bhojjayāgu ca.
76 .
Sāmākāditi ṇaṃ kudr ūsake varakacorako;
Varake sāliyañceva, nīvāro saṅgahaṃ gato.
77 . Bha ṭṭ hadhaññamayo sattu, kumm āso yavasambhavo;
Maṃso ca kappiyo vutto, maccho udakasambhavo.
78 . Bhuñjanto bhojanaṃ kappa-makappaṃ vā nisedhayaṃ;
Pavāreyyābhihaṭaṃ kappaṃ, tannāmena imanti vā.
79 . Lājā taṃsattubhattāni, goraso suddhakhajjako;
Taṇḍulā bhaṭṭhapiṭṭhañca, puthukā veḷuādinaṃ.
80 . Bhattaṃ vuttāvasesānaṃ, rasayāgu rasopi ca;
Suddhayāguphalādīni, na janenti pavāraṇaṃ.
81 . Pavāritena vuṭṭhāya, abhuttena ca bhojanaṃ;
Atirittaṃ na kātabbaṃ, yena yaṃ vā pure kataṃ.
82 . Kappiyaṃ gahitañcevu-ccāritaṃ hatthapāsagaṃ;
Atirittaṃ karontevaṃ, ‘‘alameta’’nti bhāsatu.
83 .
Na karenupasampanna -hatthaga ṃ pesayitv āpi;
Kāretuṃ labbhate sabbo, bhuñjituṃ tamakārakoti.
8. Kālikaniddeso
Kālikā cāti –
84 . Pa ṭiggahit ā catt āro, k ālik ā yāvak ālika ṃ;
Yāmakālikaṃ sattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ.
85 . Piṭṭhaṃ mūlaṃ phalaṃ khajjaṃ, goraso dhaññabhojanaṃ;
Yāgusūpappabhutayo, hontete yāvakālikā.
86 . Madhumuddikasālūka-cocamocambajambujaṃ;
Phārusaṃ naggisantattaṃ, pānakaṃ yāmakālikaṃ.
87 . Sānulomāni dhaññāni, ṭhapetvā phalajo raso;
Madhūkapupphamaññatra, sabbo puppharasopi ca.
88 . Sabbapattaraso ceva, ṭhapetvā pakkaḍākajaṃ;
Sītodamadditodicca-pāko vā yāmakāliko.
89 . Sappinonītatelāni, madhuphāṇitameva ca;
Satt āhak ālik ā sappi, yesa ṃ ma ṃsamav ārita ṃ.

90 . Tela ṃ tilavasera ṇḍ a-madhus āsapasambhava ṃ;
Khuddābhamaramadhukari-makkhikāhi kataṃ madhu;
Rasādiucchuvikati, pakkāpakkā ca phāṇitaṃ.
91 .
Savatthupakk ā sāma ṃ vā, vas ā kāle am ānus ā;
Aññesaṃ na pace vatthuṃ, yāvakālikavatthunaṃ.
92 . Haliddi ṃ si ṅgiverañca, vacatta ṃ lasu ṇaṃ vac ā;
Usīraṃ bhaddamuttañcātivisā kaṭurohiṇī;
Pañcamūlādikañcāpi, mūlaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
93 . Biḷaṅgaṃ maricaṃ goṭṭha-phalaṃ pipphali rājikā;
Tiphaleraṇḍakādīnaṃ, phalaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
94 . Kappāsanimbakuṭajapaṭolasulasādinaṃ;
Sūpeyyapaṇṇaṃ vajjetvā, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
95 . Ṭhapetvā ucchuniyyāsaṃ,
Sarasaṃ ucchujaṃ tacaṃ;
Niyyāso ca taco sabbo,
Loṇaṃ lohaṃ silā tathā.
96 . Suddhasitthañca sevālo, yañca kiñci sujhāpitaṃ;
Vikaṭādippabhedañca, ñātabbaṃ yāvajīvikaṃ.
97 . Mūlaṃ sāraṃ taco pheggu, paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ latā;
Āhārattha masādhentaṃ, sabbaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
98 .
Sabbak ālikasambhogo, k āle sabbassa kappati;
Sati paccaye vikāle, kappate kālikattayaṃ.
99 . Kālay āmamatikkant ā, pācitti ṃ janayantubho;
Janayanti ubhopete, antovutthañca sannidhiṃ.
100 .Satt āhak ālike satta, ah āni atin āmite;
Pācitti pāḷināruḷhe, sappiādimhi dukkaṭaṃ.
101 .Nissa ṭṭ haladdha ṃ makkheyya, na ṅga ṃ najjhohareyya ca;
Vikappentassa sattāhe, sāmaṇerassadhiṭṭhato;
Makkhanādiñca nāpatti, aññassa dadatopi ca.
102 .Yāvakālikaādīni, saṃsaṭṭhāni sahattanā;
Gāhāpayanti sabbhāvaṃ, tasmā evamudīritaṃ.
103 .Pure paṭiggahitañca, sattāhaṃ yāvajīvikaṃ;
Sesakālikasammissaṃ, pācitti paribhuñjato.
104 .Yāvakālikasammissaṃ, itaraṃ kālikattayaṃ;
Paṭiggahitaṃ tadahu, tadaheva ca bhuñjaye.
105 .
Yāmak ālikasammissa ṃ, sesameva ṃ vij āniya ṃ;
Sattāhakālikamissañca, sattāhaṃ kappatetaranti.

9. Pa ṭigg āhaniddeso
Paṭiggāho ti –
106 .Dātuk āmābhih āro ca, hatthap āsera ṇakkhama ṃ;
Tidhā dente dvidhā gāho, pañcaṅgevaṃ paṭiggaho.
107 .Asa ṃhāriye tatthaj āte, sukhume ciñca ādina ṃ;
Paṇṇe vāsayhabhāre ca, paṭiggāho na rūhati.
108 .Sikkh āmara ṇali ṅgehi, anapekkhavisaggato;
Acchedānupasampanna-dānā gāhopasammati.
109 .Appa ṭiggahita ṃ sabba ṃ, pācitti paribhuñjato;
Suddhañca nātibahalaṃ, kappate udakaṃ tathā.
110 .Aṅgalaggamavicchinna ṃ, dantakkhika ṇṇ ag ūthaka ṃ;
Loṇassukheḷasiṅghāṇi-semhamuttakarīsakaṃ.
111 .Gūthamattikamuttāni, chārikañca tathāvidhe;
Sāmaṃ gahetvā seveyya, asante kappakārake.
112 .Durūpaciṇṇe rajokiṇṇe, athuggahappaṭiggahe;
Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭanti.
10. Akappiyamaṃsaniddeso
Maṃsesu ca akappiya nti –
113 .
Manussahatthiass āna ṃ, ma ṃsa ṃ sunakhad īpina ṃ;
Sīhabyagghataracchānaṃ, acchassa uragassa ca.
114 .Uddissakatama ṃsañca, yañca appa ṭivekkhita ṃ;
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ.
115 .Aṭṭhīpi lohitaṃ cammaṃ, lomamesaṃ na kappati;
Sacittakaṃva uddissa-kataṃ sesā acittakāti.
11. Nissaggiyaniddeso
Nissaggiyānīti –
116 .Arūpiyaṃ rūpiyena, rūpiyaṃ itarena ca;
Rūpiyaṃ parivatteyya, nissaggi idha rūpiyaṃ.
117 .Kahāpaṇo sajjhu siṅgī, vohārūpagamāsakaṃ;
Vatthamuttādi itaraṃ, kappaṃ dukkaṭavatthu ca.
118 .‘‘Imaṃ gahetvā bhutvā vā, imaṃ dehi karānaya;
Demi vā’’ti samāpanne, nissaggi kayavikkaye.

119 .Attano aññato l ābha ṃ, sa ṅghassaññassa v ā nata ṃ;
Pariṇāmeyya nissaggi, pācitti cāpi dukkaṭaṃ.
120 .Anissajjitvā nissaggiṃ, paribhuñje na deyya vā;
Nissaṭṭhaṃ sakasaññāya, dukkaṭaṃ aññathetaranti.
12. Pācittiyaniddeso
Pācittīti –
121 .
Mus āvādomas āvāde, pesuññahara ṇe tath ā;
Padasodhammasāgāre, ujjhāpanakakhīyane.
122 .Talasattian ādarakukkuccupp ādanesu ca;
Gāmappavesanāpucchā, bhojane ca paramparā.
123 .Anuddharitv ā gamane, seyya ṃ sen āsan āni v ā;
Itthiyāddhānagamane, ekekāya nisīdane.
124 .Bhīsāpanākoṭanaaññavāde,
Vihesaduṭṭhullapakāsachāde;
Hāsodake nicchubhane vihārā,
Pācitti vuttānupakhajjasayaneti.
13. Samaṇakappaniddeso
Samaṇakappāti –
125 .Bhūtagāmasamārambhe, pācitti katakappiyaṃ;
Nakhena vāggisatthehi, bhave samaṇakappiyaṃ.
126 .Sa mūlakhandhabījagga-phaḷubījappabhāvito;
Ārambhe dukkaṭaṃ bījaṃ, bhūtagāmaviyojitaṃ.
127 .Nibbaṭṭabījaṃ nobīja-makatañcāpi kappati;
Kaṭāhabaddhabījāni, bahiddhā vāpi kāraye.
128 .Ekābaddhesu bījesu, bhājane vāpi bhūmiyaṃ;
Kate ca kappiyekasmiṃ, sabbesveva kataṃ bhave.
129 .
Nikkhitte kappiya ṃ katv ā, mūlapa ṇṇā ni j āyaru ṃ;
Kappiyaṃ puna kāreyya, bhūtagāmo hi so tadā.
130 .Sapa ṇṇ o vā apa ṇṇ o v ā, sev ālodakasambhavo;
Cetiyādīsu sevālo, nibbaṭṭadvattipattako;
Bhūtagāmova bījampi, mūlapaṇṇe viniggate.
131 .Ghaṭādipiṭṭhe sevālo, makuḷaṃ ahichattakaṃ;
Dukkaṭasseva vatthūni, phullamabyavahārikaṃ.
132 .Lākhāniyyāsachattāni, allarukkhe vikopiya;

Ga ṇhato tattha p ācitti, chindato v āpi akkhara ṃ.
133 .Pīḷetuṃ nāḷikerādiṃ, dārumakkaṭakādinā;
Chindituṃ gaṇṭhikaṃ kātuṃ, tiṇādiṃ na ca kappati.
134 .Bhūtagāmaṃ va bījaṃ vā, chinda bhindocināhi vā;
Phālehi vijjha paca vā, niyametvā na bhāsaye.
135 .
Ima ṃ karohi kappiya ṃ, ima ṃ ga ṇhedam āhara;
Imaṃ dehi imaṃ sodhehevaṃ vaṭṭati bhāsitunti.
14. Bhūminiddeso
Bhūmiyo ti –
136 .Sammutuss āvanant ā ca, gonis ādī gah āpati;
Kappiyā bhūmiyo yāsu, vutthaṃ pakkañca kappati.
137 .Vāsatthāya kate gehe, saṅghike vekasantake;
Kappiyā kuṭi laddhabbā, sahaseyyappahonake.
138 .Gehe saṅghassa vekassa, karamānevamīrayaṃ;
Paṭhamiṭṭhakathambhādiṃ, ṭhapeyyu ssāvanantikā;
‘‘Kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti.
139 .
Yebhuyyen āparikkhitto, ārāmo sakalopi v ā;
Vuccate ‘‘gonisādī’’ ti, sammutīsaṅghasammatā.
140 .Bhikkhu ṃ ṭ hapetv ā aññehi, dinno tesa ṃva santako;
Atthāya kappakuṭiyā, geho gahapatīmato.
141 .Akappaku ṭiy ā vutthasappi ādīhi missita ṃ;
Vajeyya antovutthattaṃ, purimaṃ kālikadvayaṃ.
142 .Teheva bhikkhunā pakkaṃ, kappate yāvajīvikaṃ;
Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā.
143 .Ussāvanantikā yehi, thambhādīhi adhiṭṭhitā;
Tesuyevāpanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
144 .Sabbesu apanītesu, bhave jahitavatthukā;
Gonisādī parikkhitte, sesā chadanavibbhamāti.
15. Upajjhācariyavattaniddeso
Upajjhācariyavattānīti –
145 .
Niss āyupajjh ācariye, vasam āno supesalo;
Dantakaṭṭhāsanaṃ toyaṃ, yāguṃ kāle dade sadā.
146 .Patte vatta ṃ care g āma -ppavese gaman āgame;

Āsane p ādap īṭ he ca, kathalop āhanac īvare.
147 .Paribhojanīyapānīya-vaccappassāvaṭhānisu;
Vihārasodhane vattaṃ, puna paññāpane tathā.
148 .Na papphoṭeyya sodhento, paṭivāte ca saṅgaṇe;
Vihāraṃ bhikkhu pānīya-sāmantā sayanāsanaṃ.
149 .
Nh āne nh ātassa k ātabbe, ra ṅgap āke ca dhovane;
Sibbane cīvare theve, rajanto na vaje ṭhite.
150 .Ekaccassa an āpucch ā, patta ṃ vā cīvar āni v ā;
Na dadeyya na gaṇheyya, parikkhārañca kiñcanaṃ.
151 .Ekaccaṃ pacchato kātuṃ, gantuṃ vā tassa pacchato;
Piṇḍapātañca ninnetuṃ, nīharāpetumattano.
152 .
Kiccaya ṃ parikamma ṃ vā, kesacchedañca attano;
Kārāpetuṃ va kātuṃ vā, anāpucchā na vaṭṭati.
153 .Gāma ṃ sus āna ṃ niss īma ṃ, disa ṃ vā gantumicchato;
Attano kiccayaṃ vāpi, anāpucchā na vaṭṭati.
154 .Uppannaṃ aratiṃ diṭṭhiṃ, kukkuccaṃ vā vinodaye;
Kareyya vāpi ussukkaṃ, saṅghāyattesu kammasu.
155 .Gilānesu upaṭṭheyya, vuṭṭhānaṃ nesamāgame;
Vattabhedena sabbattha, anādarena dukkaṭanti.
16. Vaccapassāvaṭṭhānikaniddeso
Vaccapassāvaṭṭhānika nti –
156 .
Na kareyya yath āvu ḍḍ ha ṃ, vacca ṃ yātānupubbiy ā;
Vaccapassāvakuṭiyo, nhānatitthañca labbhati.
157 .Paviseyyubbhajitv ā no, sahas ā paviseyya ca;
Ukkāsitvāvubbhajeyya, pādukāsveva saṇṭhito.
158 .Na kare nitthuna ṃ vacca ṃ, dantaka ṭṭ hañca kh ādaya ṃ;
Vaccapassāvadoṇīnaṃ, na kareyyubhayaṃ bahi.
159 .Kūpe ka ṭṭ ha ṃ na p āteyya, khe ḷaṃ pass āvado ṇiy ā;
Nāvalekheyya pharuse-nuhatañcāpi dhovaye.
160 .Na nikkhameyya sahas ā-vubbhajitv ā na nikkhame;
Capu capu nācameyya, uklāpañca visodhayeti.
17. Āpucchakaraṇaniddeso
Āpucchakara ṇanti –

161 .Anajjhi ṭṭ hova therena, p ātimokkha ṃ na uddise;
Dhammaṃ na kathaye pañhaṃ, na pucche na ca vissaje.
162 .Āpucchitvā kathentassa, puna vuḍḍhatarāgame;
Puna āpucchanaṃ natthi, bhattagge cānumodato.
163 .Vasanto ca anāpucchā, vuḍḍhenekavihārake;
Na sajjhāyeyya uddesaṃ, paripucchañca no dade.
164 .
Dhamma ṃ na bh āsaye d īpa ṃ, na kare na ca vijjhape;
Vātapānaṃ kavāṭaṃ vā, vivareyya thakeyya ca.
165 .Ca ṅkame ca ṅkamantopi, vu ḍḍ hena parivattaye;
Yena vuḍḍho sa saṅghāṭi-kaṇṇenenaṃ na ghaṭṭayeti.
18. Nagganiddeso
Naggo ti –
166 .Naggo maggaṃ vaje bhuñje, pive khāde na sāyaye;
Na gaṇhe na dade neva, vande vandāpayeyya vā.
167 .Parikammaṃ na kāreyya, na kare paṭichādisu;
Parikamme duve vattha-cchādi sabbattha kappiyāti.
19. Nhānakappaniddeso
Nhānakappo ti –
168 .
Na ca nh āyeyya ther āna ṃ, puratopari v ā tath ā;
Dadeyya otarantānaṃ, maggamuttaramānako.
169 .Ku ṭṭ atthambhataru ṭṭā ne, nh āyam āno na gha ṃsaye;
Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā.
170 .Mallakenāññamaññaṃ vā, sarīrena na ghaṃsaye;
Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
171 .
Sabbesa ṃ puthup āṇī cā-kallass ākatamallaka ṃ;
Pāsāṇapheṇakathalā, kappanti pādaghaṃsaneti.
20. Avandiyaniddeso
Avandiyo ti –
172 .Ukkhittānupasampanna-nānāsaṃvāsaitthiyo;
Navo ca garukaṭṭho ca, paṇḍako ca avandiyāti.
21. Cammaniddeso
Camma nti –

173 .Mig āje ḷakacamm āni, kappanti paribhuñjitu ṃ;
Rohiteṇipasadā ca, kuruṅgā migajātikā.
174 .Anuññātattayā aññaṃ, cammaṃ dukkaṭavatthukaṃ;
Thavikopāhane cammaṃ, sabbaṃ kappatimānusanti.
22. Upāhananiddeso
Upāhanā cevāti –
175 .
Majjhadese na kappanti, ga ṇaṅga ṇū pāhan ā nav ā;
Sabbassa kappantārāme, sabbatthākallakassa ca.
176 .Sabban īlakaod ātap ītalohitaka ṇhak ā;
Mahāraṅgamahānāma-raṅgarattā cupāhanā.
177 .Sabbamañje ṭṭ hik ā citr ā, nīlap ītādivaddhik ā;
Tittirapattikā meṇḍa-ajavisāṇavaddhikā.
178 .Khallabaddhā puṭabaddhā, tūlapuṇṇā cupāhanā;
Pāliguṇṭhimakā mora-piñchena parisibbitā.
179 .Vicchikāḷikatā sīhabyagghuddājinadīpinaṃ;
Majjārakāḷakolūkacammehi ca parikkhaṭā;
Pādukā saṅkamanīyā, koci dhāreyya dukkaṭaṃ.
180 .
Nīlādiva ṇṇ aṃ sakala ṃ, puñchitv ā vekadesaka ṃ;
Upāhanā vaḷañjeyya, hāretvā khallakādikanti.
23. Anolokiyaniddeso
Anolokiya nti –
181 .Sāratto itthiyā yoniṃ, mukhaṃ vā bhikkhadāyiyā;
Parassa pattamujjhānasaññī vā attano mukhaṃ;
Ādāsodakapatte vā, olokeyyassa dukkaṭanti.
24. Añjanīniddeso
Añjanīti –
182 .
Va ṭṭāṭṭ haso ḷasa ṃsā vā, ma ṭṭ hā va ṭṭ ati añjan ī;
Tissopi mūle gīvāyaṃ, lekhā ekāva bandhituṃ.
183 .Ya ṃ kiñci r ūpa ṃ mālādikamma ṃ makaradantaka ṃ;
Gomuttakaḍḍhacandādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
184 .Labbhekavaṇṇasuttena, sibbituṃ thavikā tathā;
Sipāṭi kuñcikākoso, salākāpi acittakā.
185 .Saṅkhanābhivisāṇaṭṭhi-naḷadantamayā tathā;

Phalaka ṭṭ hamay ā ve ḷu-lākh ālohamay āpi ca.
186 .Añjaniyo salākāyo, dhūmanettā ca labbhare;
Tathā satthakadaṇḍāni, natthudānā ca tammayāti.
25. Akappiyasayananiddeso
Akappiyasayanānīti –
187 .
Āsand ī tūlī palla ṅko, pa ṭika ṃ gonacittaka ṃ;
Paṭalī vikatī udda-lomī ekantalomikā.
188 .Kutta ṃ koseyya ṃ ka ṭṭ issa ṃ, hatthiassarathatthar ā;
Jinappaveṇikadalī-migappavaraattharā.
189 .Salohitavit ānañcu -bhatoratt ūpadh ānaka ṃ;
Akappiyāni etāni, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
190 .Āsandādittayā sese, labbhate gihisantake;
Dhammāsane ca bhattagge, ghare cāpi nisīdituṃ;
Bhūmattharaṇasaṅkhepe, sayituñcāpi kappati.
191 .
Catura ṃsap īṭ hā satta ṅgā, pañca ṅgā uccap ādak ā;
Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ.
192 .Co ḷav āku ṇṇ apa ṇṇā na ṃ, ti ṇā nañceva p ūrit ā;
Cīvaracchaviyo pañca, bhisī sabbattha kappiyā.
193 .Tūlattaya ṃ bhisigabbho, lom āni migapakkhina ṃ;
Bimbohane anuññātaṃ, tūlavajjā masūrake.
194 .Manussalomamu ṇṇā ya ṃ, pa ṇṇ e puppha ṃ tam ālaka ṃ;
Suddhaṃ na āsanañceva, labbhamappaṭivekkhitanti.
26. Samānāsanikaniddeso
Samānāsanikopi cāti –
195 .Tivassantarānuññātaṃ, bhikkhūnamekamāsanaṃ;
Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdituṃ.
196 .Ṭhapetvā paṇḍakaṃ itthiṃ, ubhatobyañjanaṃ muni;
Dīghāsane anuññāsi, sabbeheva nisīdituṃ.
197 .Antaṃ dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ;
Mañcake vāpi pīṭhe vā, dvinnaṃ labbhaṃ nisīditunti.
27. Asaṃvāsikaniddeso
Asa ṃvāsiko c āti –

198 .Ukkhittonupasampanno, bhikkhun ī chinnam ūlako;
Nānāsaṃvāsanissīma-ṭṭhitavehāyasaṇṭhitā;
Ekādasa abhabbā ca, asaṃvāsāti dīpitāti.
28. Kammaniddeso
Kammañcāti –
199 .Vaggena adhammakammaṃ, samaggena adhammikaṃ;
Vaggena dhammakammañca, samaggena ca dhammikaṃ;
Catutthaṃyevānuññātaṃ, sesakammesu dukkaṭaṃ.
200 .
Catuvaggo pañcavaggo, dasav īsativaggiko;
Tirekavīsativaggo, pañca saṅghā vibhāvitā.
201 .Catuvaggettha abbh ānu -pasampad āpav āra ṇā ;
Pañcavaggo ca abbhānaṃ, majjhadesupasampadaṃ.
202 .Dasavaggo ca abbh āna ṃ, ṭhapetv ā sabbakammiko;
Itaro sabbakammesu, kammappattoti dīpito.
203 .Catuvaggena kattabbe, catt āro pakatattak ā;
Kammappattā pare chandā-rahā sesepyayaṃ nayo.
204 .Catuvagg ādikattabba ṃ, asa ṃvāsakamm āraha;
Garukaṭṭhesvaññataraṃ, katvāna gaṇapūrakaṃ;
Parivāsādikaṃ kammaṃ, kataṃ kuppañca dukkaṭaṃ.
205 .Adhammakammaṃ vāreyya, antarāye duve tayo;
Diṭṭhāvimekodhiṭṭhānaṃ, vārenteva tatodhikā.
206 .Kammārahā asaṃvāsā, khittacittadukhaṭṭitā;
Etesaṃ saṅghamajjhamhi, paṭikkhepo na ruhati.
207 .
Pakatattekas īma ṭṭ ha -samasa ṃvāsabhikkhuno;
Ārocentassantamaso-nantarassāpi rūhati.
208 .Kopetu ṃ dhammika ṃ kamma ṃ, pa ṭikkoseyya sammukh ā;
Tirokkhā kāyasāmaggiṃ, chandaṃ no deyya dukkaṭanti.
29. Micchājīvavivajjanāniddeso
Micchājīvavivajjanāti –
209 .Dāruṃ veḷuṃ phalaṃ pupphaṃ, cuṇṇaṃ nhānamukhodakaṃ;
Mattikādantakaṭṭhādiṃ, na dade kulasaṅgahā.
210 .Pāribhaṭakatāmugga-sūpyatāvatthuvijjayā;
Paheṇadūtakammena, jaṅghapesaniyena vā.
211 .Anuppadānappaṭipiṇḍa-vejjakammena vā pana;

Nāññena v āpi sambuddhappa ṭiku ṭṭ hena j īvaye.
212 .Viññattinesanābhūtullapanākuhanādihi;
Kuladūsādinuppannapaccaye parivajjayeti.
30. Vattaniddeso
Vatta nti –
213 .
Āgantuko na ārāma ṃ, pavise saup āhano;
Sachattoguṇṭhito sīse, karitvā vāpi cīvaraṃ.
214 .Pānīyena na dhoveyya, p āde vu ḍḍ hatarepi ca;
Āvāsikebhivādeyya, puccheyya sayanāsanaṃ.
215 .Gamiko pa ṭis āmetv ā, dārumattikabha ṇḍ aka ṃ;
Vihārañca thaketvāna, āpuccha sayanāsanaṃ.
216 .Āpucchitabbe asati, saṃgopetvāna sādhukaṃ;
Pakkameyyaññathā tassa, pakkantuṃ na ca kappati.
217 .Āvāsiko paññāpeyya, vuḍḍhāgantussa āsanaṃ;
Upanikkhipe pādoda-ppabhutiṃ pattacīvaraṃ.
218 .Paccuggantvāna gaṇheyya, pānīyena ca pucchaye;
Āgantukebhivādeyya, paññape sayanāsanaṃ.
219 .Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocaraṃ vade;
Vaccapassāvaṭhānāni, katikaṃ sekkhasammutiṃ.
220 .Pavesanikkhame kālaṃ, paribhojiyapāniyaṃ;
Nisinnova navakassa, etaṃ sabbaṃ samuddiseti.
31. Vikappanāniddeso
Vikappanācevāti –
221 .
Sammukh ā parammukh āti, duve vutt ā vikappan ā;
Sammukhāya vikappento, byattassekassa santike;
‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti bhāsaye.
222 .Ettāvatā nidhetuṃva, kappatī na ca kappati;
Paribhogādikaṃ tena, appaccuddhaṭabhāvato.
223 . ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti –
Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi kappati.
224 .
Apar ā sammukh āvek ā, bhikkhussekassa santike;
Gahetv ā nāmamekassa, pañcanna ṃ sahadhammina ṃ.

225 . ‘‘ Ima ṃ cīvara ṃ tissassa bhikkhuno, tiss āya bhikkhuniy ā, tissassa s āma ṇerassa, tiss āya
sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya vikappemī’’ti vattabbaṃ.
Tena bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya
sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti
vattabbaṃ.
226 .Parammukh āvikappane -kassantikevam īraye;
‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti.
227 . Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Itarena cevaṃ vattabbaṃ ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā
‘‘tissā bhikkhunī’’ti vā ‘‘tisso sāmaṇero’’ti vā ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā ‘‘tissā sikkhamānā’’ti vā.
Puna tena ‘‘ahaṃ tissassa tissāya vā dammī’’ti vikappetvā teneva ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya
bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā
vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti paccuddharitabbaṃ.
228 .Dūrasantikattekattabahubhāvaṃ vijāniya;
‘‘Etaṃ ima’’nti ‘‘etāni, imānī’’tettha yojaye.
229 .Dasāhaṃ māsamekaṃ vā, pañca vā kathinatthate;
Pāripūratthamūnassa, paccāsā sati māsakaṃ;
Nuppādayati nissaggiṃ, nādhiṭṭhitavikappitanti.
32. Nissayaniddeso
Nissayo ti –
230 .
Byattassa pañcavassassa, natthi nissaya k āriya ṃ;
Yāvajīvampi abyatto, nissitoyeva jīvati.
231 .Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ;
Ukkuṭikaṃ nisīditvā, vade yāvatatīyakaṃ;
‘‘Ācariyo me, bhante, hohi,
Āyasmato nissāya vacchāmī’’ti.
232 .
Pakkante pakkhasa ṅkante, vibbhante v āpi nissayo;
Maraṇāṇattupajjhāya-samodhānehi sammati.
233 .Nissāya na vaselajjiṃ, apubbaṃ ṭhānamāgato;
Āgame catupañcāhaṃ, ñātuṃ bhikkhusabhāgataṃ.
234 .Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca;
Yācitassa araññe vā, sallakkhantena phāsukaṃ;
Sabhāge dāyakesante, vasituṃ tāva labbhatīti.
33. Kāyabandhananiddeso
Kāyabandhana nti –
235 .Ak āyabandhano g āma ṃ, dukka ṭaṃ paviseyya ce;

Bandheyya yattha sarati, tatthev āsatiy ā gato.
236 .Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ;
Dussapaṭṭo ca rajju ca, ekā tadanulomikā.
237 .Macchakaṇṭakakhajjūrī-pattā maṭṭhā ca paṭṭikā;
Labbhā dasā catassopi, ante diguṇasuttakaṃ.
238 .
Mālādi ṃ kakka ṭacch ādi ṃ, dassetv ā gu ṇasuttaka;
Koṭṭitā kuñjaracchādiṃ, paṭṭikā na ca kappati.
239 .Gha ṭaka ṃ makaramukh ādi ṃ, na kappanti das āmukhe;
Ubhante ghaṭakā lekhā, vidhe aññañca cittakaṃ.
240 .Deḍḍubhakañca murajaṃ, maddavīṇaṃ kalābukaṃ;
Na kappanti dasāsu dve, majjhimāyeva kappare.
241 .
Ve ḷudantavis āṇ aṭṭ hika ṭṭ hal ākh āphal āmay ā;
Saṅkhanābhimayā suttanaḷalohamayāpi ca;
Vidhā kappanti kappiyā, gaṇṭhiyo cāpi tammayāti.
Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.
34. Pathavīniddeso
Pathavī cāti –
242 .
Jātājātāti duvidh ā, suddhamattikapa ṃsuk ā;
Jātādaḍḍhā ca pathavī, bahumattikapaṃsukā;
Cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca.
243 .Suddhasakkharapāsāṇamarumbakathalavālukā;
Daḍḍhā ca bhūmi yebhuyyasakkharādimahīpi ca;
Dutiyā vuttarāsi ca, cātumāsomavaṭṭhako.
244 .
Dve bh āgā tīsu bh āgesu, mattik ā yassa bh ūmiy ā;
Yebhuyyamattikā esā, sesesupi ayaṃ nayo.
245 .Pācitti kha ṇane j āte, j ātasaññissa dukka ṭaṃ;
Dveḷhassājātasaññissa, nāpattāṇāpane tathā.
246 .Pah āre pah ārāpatti, kha ṇam ānassa attan ā;
Ekāyāṇattiyā ekā, nānāṇattīsu vācaso.
247 .‘‘ Ima ṃ ṭ hānamima ṃ kandamidha v āpi ṃ kha ṇettha ca;
Jālehaggi’’nti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
248 .‘‘Thambhassimassāvāṭaṃ vā, mattikaṃ jāna māhara;
Karohi kappiyañce’’ti, vacanaṃ vaṭṭatedisaṃ.
249 .Asambaddhaṃ pathaviyā, sukkhakaddamaādikaṃ;

Kopetu ṃ tanuka ṃ labbhamussiñcan īyakaddama ṃ.
250 .Gaṇḍuppādaṃ upacikāmattikaṃ mūsikukkiraṃ;
Cātumāsādhikovaṭṭhaṃ, leḍḍādiñca na kopaye.
251 .Patite vāpiādīnaṃ, kūle udakasantike;
Pāsāṇe ca raje lagge, patite navasoṇḍiyā.
252 .
Vammike mattik āku ṭṭ e, abbhok āsu ṭṭ hite tath ā;
Yebhuyyakathalaṭṭhāne, tiṭṭhatiṭṭhakakuṭṭako.
253 .Thambh ādi ṃ ga ṇhitu ṃ bh ūmi ṃ, sañc āletv ā vikopaya ṃ;
Dhārāya bhindituṃ bhūmiṃ, kātuṃ vā visamaṃ samaṃ.
254 .Sammuñjanīhi ghaṃsituṃ, kaṇṭakādiṃ pavesituṃ;
Dassessāmīti bhindanto, bhūmiṃ caṅkamituṃ padaṃ.
255 .
Gha ṃsitu ṃ aṅgapacca ṅga ṃ, ka ṇḍ urog ī ta ṭā disu;
Hatthaṃ vā dhovituṃ bhūmiṃ, ghaṃsituṃ na ca kappati.
256 .Thambh ādiujukuddh āro, p āsāṇā dipava ṭṭ ana ṃ;
Sākhādikaḍḍhanaṃ rukkhalatācchedanaphālanaṃ.
257 .Seko passāvaādīnaṃ, suddhacittassa vaṭṭati;
Allahatthaṃ ṭhapetvāna, rajaggāho ca bhūmiyā.
258 .Aggissa anupādāne, kapāle iṭṭhakāya vā;
Pātetuṃ labbhate aggiṃ, bhūmiyaṃ vāvase satīti.
35. Parikkhāraniddeso
Parikkhāro ti –
259 .
Pañcava ṇṇ ehi suttehi, anto bahi ca sibbitu ṃ;
Girikūṭaḍḍhacandādiṃ, chatte paṇṇe ca chindituṃ.
260 .Gha ṭaka ṃ vāḷ ar ūpa ṃ vā, da ṇḍ e lekh ā na va ṭṭ ati;
Vaṭṭatī daṇḍabundamhi, ahicchattakasādisaṃ.
261 .Sibbitu ṃ ekava ṇṇ ena, pañjara ṃ vā vinandhitu ṃ;
Thiratthaṃ vaṭṭatī chatte, daṇḍe lekhāva bandhituṃ.
262 .Ante pa ṭṭ amukhe v āpi, ve ṇi sa ṅkhalik āpi v ā;
Sūcivikāramaññaṃ vā, cīvare na ca kappati;
Kappabinduvikārampi, pāḷikaṇṇikaādikaṃ.
263 .Gaṇṭhipāsakapaṭṭāpi, catukkoṇāva agghiyaṃ;
Muggaro kakkaṭacchādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
264 .Koṇasuttā ca pīḷakā, duviññeyyāva kappare;
Gandha ṃ tela ṃ va l ākha ṃ vā, rajane na ca pakkhipe.

265 . Ratta ṃ sa ṅkhena ma ṇin ā, gha ṭṭ eyyaññena v ā na ca;
Ghaṃseyya doṇiyaṃ katvā, pahāre na ca muṭṭhinā.
266 . Kaṇṇakoṇakasuttāni, ratte chindeyya cīvare;
Lekhā na vaṭṭatī dhamma-karaṇe chattavaṭṭiyaṃ.
267 . Lekhaṃ ṭhapetvā maṇikā, pīḷakā kuñcikāya ca;
Pipphale ca pariccheda-lekhā daṇḍamhi vaṭṭati.
268 .
M ālādyara ṇiya ṃ patta -ma ṇḍ ale bhittikamma ca;
Heṭṭhā lekhādvayaṃ uddhaṃ, ahicchattakasādisaṃ.
269 . Hitv ā kattaraya ṭṭ himhi, s ūcisa ṇḍā sakepi ca;
Yaṃ kiñci girikūṭādi-vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
270 . Bimbohane bhisimañca-pīṭhādisayanāsane;
Sammuñjanimhi saṅkāra-chaḍḍane raṅgabhājane.
271 .
Pānīyabh ājane p āda -pīṭ he kathalik āya ca;
Pattādhārapidhānesu, tālavaṇṭe ca bījane;
Yaṃ kiñci mālākammādi-vaṇṇamaṭṭhamavāritaṃ.
272 . Senāsane pana dvārakavāṭādippabhedane;
Sovaṇṇamayanuññātaṃ, vaṇṇamaṭṭhamhi kā kathā.
273 . Visāṇanāḷilābvādippabhede telabhājane;
Pumitthirūparahitaṃ, vaṇṇamaṭṭhamavāritanti.
36. Bhesajjaniddeso
Bhesajja nti –
274 .
Janassa k ātu ṃ bhesajja ṃ , dātu ṃ vattu ṃ na labbhati;
Bhikkhācariyaviññatti, sakehi sahadhamminaṃ.
275 . Pit ūna ṃ tadupa ṭṭ hākabhikkhunissitabha ṇḍ una ṃ ;
Labbhaṃ bhesajjakaraṇaṃ, veyyāvaccakarassa ca.
276 . Mahācūḷapitāmātābhātābhaginiādinaṃ;
Tesaṃ sakenattaniye, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
277 . Kuladūsanaviññatti, bhesajjakaraṇādi hi;
Mātāpitūhi sambandhañātakesu na rūhati.
278 . Piṇḍapāto anāmaṭṭho, mātādīnamavārito;
Channaṃ dāmarikacorassa, dātumissariyassa ca.
279 . Tesaṃ suttodakeheva, parittaṃ kayirā nattano;
Bhaṇitabbaṃ bhaṇāpente, parittaṃ sāsanogadhaṃ.
280 . Sīlaṃ dhammaṃ parittaṃ vā, āgantvā detu bhāsatu;
D ātu ṃ vattuñca labbhati, gantv ā kenaci pesitoti.

37. Uggahaniddeso
Uggaho ti –
281 . Kammacetiyasa ṅghañña -puggalattha ṃ ga ṇassa ca;
Dasabhedampi ratanaṃ, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
282 . Nissaggi tesu attattha ṃ , dv īsu sesesu dukka ṭaṃ ;
Anāmasitvā vutte tu, gaṇaṃ saṅghañca puggalaṃ.
283 . ‘‘ Cetyassa navakammassa, damm ī’’ ti na pa ṭikkhipe;
Vade kappiyakārānaṃ, ‘‘vadantevamime’’ iti.
284 . Khetta ṃ vatthu ṃ ta ḷā ka ṃ vā, dente d āsapasv ādika ṃ ;
Paṭikkhipitvā gaṇheyya, kappiyena kamena ca;
Khettādīni vihārassa, vutte dammīti vaṭṭati.
285 . Navamātikakedāra-taḷākakiriyānave;
Mattikuddharaṇaṃ bandho, thirakāro ca āḷiyā.
286 . Tirekabhāgagahaṇaṃ, kedāre anave nave;
Aparicchannabhāge ca, sasse ‘‘dethettake’’ iti;
Kahāpaṇuṭṭhāpanañca, sabbesampi akappiyaṃ.
287 .
Avatv ā kasa vappicc ādettik āya ca bh ūmiy ā;
Patiṭṭhāpeti bhūmiṃ vā, bhāgo deyyoti ettako.
288 . Bhūmibhāge kataṃ sassaṃ, ettake gaṇhathettakaṃ;
Gaṇhanatthaṃ vadantevaṃ, pamāṇaṃ daṇḍarajjubhi.
289 . Minane rakkhaṇe ṭhatvā, khale taṃnīharāpane;
Koṭṭhādipaṭisāmane, tassevetamakappiyaṃ.
290 . Paṭisāmeyya pācitti, yaṃ kiñci gihisantakaṃ;
Bhaṇḍāgārikasīsena, sacepi pitusantakaṃ.
291 . Pitūnaṃ kappiyaṃ vatthuṃ, avassaṃ paṭisāmiyaṃ;
Attano santakaṃ katvā, labbhate paṭisāmituṃ.
292 . Dehīti paṭisāmetvā, vutte cāpi paṭikkhipe;
Pātetvāna gate labbhaṃ, palibodhoti gopituṃ.
293 . Kammaṃ karonto ārāme, sakaṃ vaḍḍhakiādayo;
Parikkhārañca sayana-bhaṇḍaṃ vā rājavallabhā.
294 .
Deh īti pa ṭis āmetv ā, vadanti yadi chandato;
Na kareyya bhayā ṭhānaṃ, guttaṃ dassetu vaṭṭati.
295 . Balakk ārena pātetv ā, gatesu pa ṭis āmitu ṃ ;
Bhikkhuṃ manussā saṅkanti, naṭṭhe vatthumhi tādise.
296 . Vih ārāvasathassanto, ratana ṃ ratnasammata ṃ ;

Nikkhipeyya gahetv āna, maggeraññepi t ādise;
Sāmikānāgamaṃ ñatvā, patirūpaṃ karīyatīti.
38. Kuladūsananiddeso
Dūsana nti –
297 . Pupphaṃ veḷuṃ phalaṃ cuṇṇaṃ, dantakaṭṭhañca mattikaṃ;
Saṅgahaṇatthaṃ dadato, kuladūsanadukkaṭaṃ.
298 . Thullaccayaṃ garubhaṇḍaṃ, issarenettha saṅghikaṃ;
Dentassa dukkaṭādīni, theyyā saṅghañña santakaṃ.
299 . Kulasaṅgahā ropetuṃ, ropāpetuñca sabbathā;
Phalapupphūpagaṃ rukkhaṃ, jaggituñca na vaṭṭati.
300 . Nimittobhāsato kappavohārapariyāyato;
Attano paribhogatthaṃ, ropanādīni labbhare.
301 . Vuttāva vejjikā jaṅghapesane gihikammasu;
Ṭhapetvā pitaro bhaṇḍuṃ, veyyāvaccakaraṃ sakaṃ.
302 .
Dukka ṭaṃ padav ārena, hara ṇe d ūtas āsana ṃ ;
Sāsanaṃ aggahetvāpi, paṭhamaṃ vadato puna.
303 . Uppannapaccay ā eva ṃ , pañcannampi akappiy ā;
Abhūtārocanārūpa-saṃvohāruggahādisā.
304 . Har āpetv ā haritv āpi, pit ūna ṃ sesañ ātina ṃ ;
Pattānaṃ vatthupūjatthaṃ, dātuṃ pupphāni labbhati;
Maṇḍanatthañca liṅgādi-pūjatthañca na labbhati.
305 . Tathā phalaṃ gilānānaṃ, sampattissariyassa ca;
Paribbayavihīnānaṃ, dātuṃ saparasantakaṃ.
306 . Bhājente phalapupphamhi, deyyaṃ pattassa kassaci;
Sammatenāpaloketvā, dātabbamitarena tu.
307 . Vihāre vā paricchijja, katvāna katikaṃ tato;
Deyyaṃ yathāparicchedaṃ, gilānassetarassa vā;
Yācamānassa katikaṃ, vatvā rukkhāva dassiyā.
308 .
Sir īsakasav ādīna ṃ , cu ṇṇ e sese ca nicchayo;
Yathāvuttanayo eva, paṇṇampettha pavesayeti.
39. Vassūpanāyikaniddeso
Vassūpanāyikā cevāti –
309 . Purimikā pacchimikā, duve vassūpanāyikā;
Tatthālayapariggāho, vacībhedo ca ediso.

310 . ‘‘ Imasmi ṃ vih āre ima ṃ , tem āsa ṃ vassa ṃ upemi;
Idha vassaṃ upemī’’ti, cittuppādettha ālayo.
311 . Nopetukāmo āvāsaṃ, tadahūtikkameyya vā;
Bhaveyya dukkaṭāpatti, jānaṃ vānupagacchato.
312 . Dutiyaṃ upagaccheyya, chinnavassonupāgato;
Na pakkameyya temāsaṃ, avasitvāna cārikaṃ.
313 .
M ātāpit ūnamatth āya, pañcanna ṃ sahadhammina ṃ ;
Gilānatadupaṭṭhāka-bhattamesissamosadhaṃ.
314 . Pucchiss āmi upa ṭṭ hissa ṃ , gantv ānabhirata ṃ aha ṃ ;
Vūpakāsissaṃ kukkuccaṃ, diṭṭhiṃ garukamādikaṃ.
315 . Karissaṃ vāpi kāressaṃ, vinodanaṃ vivecanaṃ;
Vuṭṭhānaṃ vāpi ussukkaṃ, gantumiccevamādinā;
Labbhaṃ sattāhakiccena, pahitāpahitepi vā.
316 . Saṅghakamme vaje dhamma-ssavanatthaṃ nimantito;
Garūhi pahito vāpi, garūnaṃ vāpi passituṃ.
317 . Na bhaṇḍadhovanuddesa-ñātupaṭṭhākadassane;
Labbhaṃ na pāpuṇeyyajje-vāgamissantudūrago.
318 . Sesañātīhi pahite, bhikkhunissitakena ca;
Upāsakopāsikāhi, niddisitvāva pesite.
319 .
Vassacchede an āpatti, antar āye satattano;
Saṅghasāmaggiyā vā no, chinnavasso pavāraye.
320 . Ajjhok āse ca rukkhassa, susire vi ṭapepi v ā;
Chavakuṭichattacāṭī-sūpagantuṃ na vaṭṭati.
321 . Asen āsaniken āpi, upagantu ṃ na labbhati;
Pavāretuñca labbhati, nāvāsatthavajūpagoti.
40. Avebhaṅgiyaniddeso
Avebhaṅgiya nti –
322 . Ārāmārāmavatthūni, vihāro tassa vatthu ca;
Mañco pīṭhaṃ bhisi bibbo-hanādisayanāsanaṃ.
323 . Lohakumbhī kaṭāho ca,
Lohabhāṇakavārako;
Kuṭhārī vāsi pharasu,
Kuddālo ca nikhādanaṃ.
324 . Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajamattikā;
Dārumattikabhaṇḍāni, pañcete avibhājiyā.

325 . Thullaccaya ṃ bh ājayato, bh ājit āpi abh ājit ā;
Garubhaṇḍāni vuccanti, etevissajjiyāni ca.
326 . Valliḍḍhabāhumattāpi, veḷu aṭṭhaṅgulāyato;
Tiṇādi muṭṭhimattampi, paṇṇaṃ ekampi mattikā.
327 . Pākatā pañcavaṇṇā vā, sudhākaṅguṭṭha ādikā;
Tālapakkappamāṇāpi, dinnā vā tatthajātakā.
328 .
Rakkhit ā sa ṅghik ā rajju -yott ādīpi abh ājiy ā;
Niṭṭhite bhājiyā kamme, saṅghike cetiyassa vā.
329 . Patt ādi bhikkhus āruppa ṃ , tath ā vippakat ākata ṃ ;
Bhājiyaṃ lohabhaṇḍesu, vārakaṃ pādagaṇhakaṃ.
330 . Veḷumhi bhājiyā tela-nāḷi kattaradaṇḍako;
Chattadaṇḍasalākāyo, tathopāhanadaṇḍako.
331 .
Anuññ ātav āsida ṇḍ o, kara ṇḍ o p ādaga ṇhako;
Araṇañjanisiṅgādi, bhikkhūpakaraṇaṃ tathā.
332 . Tacchit āni ṭṭ hita ṃ dārubha ṇḍ aṃ dantañca bh ājiya ṃ ;
Bhikkhūpakaraṇe pādaghaṭako mattikāmayo.
333 . Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, eḷacammamabhājiyaṃ;
Garunā garubhaṇḍañca, thāvaraṃ thāvarena ca.
334 . Thāvaraṃ parivatteyya, tathā katvā ca bhuñjatu;
Vallādiṃ phātikammena, gaṇhe sesamabhājiyanti.
41. Pakiṇṇakaniddeso
Pakiṇṇaka nti –
335 .
Sadv ārabandhane ṭhāne, sodukkhalakap āsake;
Sayantena divā dvāraṃ, bandheyya parivaṭṭakaṃ.
336 . Sante viññumhi purise, ābhogo c āpi kappati;
Savase taṃ vinākāraṃ, sayanto dukkaṭaṃ phuse.
337 . Ratan ānitthir ūpāni, dhaññamitthipas ādhana ṃ ;
Tūriyāvudhabhaṇḍāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
338 . Sitthatelodatelehi, pha ṇahatthapha ṇehi v ā;
Kocchenavāpi yo kese, osaṇṭheyyassa dukkaṭaṃ.
339 . Nekap āvura ṇā ekatthara ṇā vā tuva ṭṭ ayu ṃ ;
Tathekamañce bhuñjeyyuṃ, ekasmiṃ vāpi bhājane.
340 . Caturaṅgulato ūnamadhikaṭṭhaṅgulaṃ tathā;
Dantakaṭṭhaṃ na khādeyya, lasuṇaṃ na akallako.