Bộ: Tīkā · Dvemātikāpāḷi

Dvemātikāpāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (95 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Dvemātikāpāḷi
Bhikkhupātimokkhapāḷi
Pubbakaraṇaṃ-4
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’ nti vuccati.
Pubbakiccaṃ-5
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’ nti vuccati.
Pattakallaaṅgā-4
Uposatho, yāvatikā ca bhikkhū kammappattā;
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’ nti vuccati.
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
Nidānuddeso
Suṇātu me bhante saṅgho? Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so
āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti,
evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa
hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā
hissa phāsu hoti.
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha
parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Nidānaṃ niṭṭhitaṃ.
Pārājikuddeso
Tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Methunadhamma sikkhāpadaṃ
1. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso
tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṃvāso.
Adinnādānasikkhāpadaṃ
2. Yo pana bhikkhu gāmāaraññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā
corosi bālosi mūḷhosi thenosīti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
Manussaviggahasikkhāpadaṃ
3. Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho
purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā
samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ
4. Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena
samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti,
aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā
pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,
parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ.
Saṅghādisesuddeso
Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ
1. Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.
Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ

2. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyya hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā
aṅgassa parāmasanaṃ, saṅghādiseso.
Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ
3. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunupasaṃhitāhi, saṅghādiseso.
Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ
4. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya ‘‘etadaggaṃ bhagini pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ
kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti methunupasaṃhitena, saṅghādiseso.
Sañcarittasikkhāpadaṃ
5. Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso.
Kuṭikārasikkhāpadaṃ
6. Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā,
tiriyaṃ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane
saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso.
Vihārakārasikkhāpadaṃ
7. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ
saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.
Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
8. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato
aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ
9. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva
nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti kocideso
lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
Saṅghabhedasikkhāpadaṃ
10 . Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi
evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena,
samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ
11 . Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dvetayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha,
dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, te bhikkhū
bhikkhūhi evamassu vacanīyā ‘‘māyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha,
sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ,
te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ,
saṅghādiseso.
Dubbacasikkhāpadaṃ
12 . Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ āyasmanto
kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi
evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadatu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti
sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva
paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce
paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
Kuladūsakasikkhāpadaṃ
13 . Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca
tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te
bhikkhū evaṃ vadeyya ‘‘chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti,
ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū
mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni
dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatīhaṃ jānaṃ
paṭicchādeti, tāvatīhaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu
yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca
bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,
parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Saṅghādiseso niṭṭhito.
Aniyatuddeso

Ime kho pan āyasmanto dve aniyat ā dhamm ā
Uddesaṃ āgacchanti.
Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ
1. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ
dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā
saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayaṃ dhammo aniyato.
Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ
2. Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ, yo pana bhikkhu tathārūpe āsane
mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena
vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so
bhikkhu kāretabbo, ayampi dhammo aniyato.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha
parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Aniyato niṭṭhito.
Nissaggiyapācittiyā
Ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Kathinasikkhāpadaṃ
1. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Udositasikkhāpadaṃ
2. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Akālacīvarasikkhāpadaṃ
3. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā
khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya
satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ
4. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
5. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra pārivattakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
6. Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, acchinnacīvaro vā hoti
bhikkhu, naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.
Tatuttarisikkhāpadaṃ
7. Tañce aññātako gahapatigahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari
sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
8. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ
bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmī’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena
evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
9. Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ
paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ
āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ
upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rājasikkhāpadaṃ
10 . Bhikkhuṃ paneva uddissa rājārājabhoggobrāhmaṇogahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā
itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ,
paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti. Tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ
paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā
veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmikoupāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ
upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti.
Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamāno
sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ,
catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ

abhinipph ādeyya, nissaggiyapācittiya ṃ . No ce abhinipph ādeyya, yatassa c īvaracet āpanna ṃ ā bhata ṃ , tattha s āma ṃ vā gantabba ṃ , dūto v ā pāhetabbo ‘‘ ya ṃ kho tumhe
āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha
sāmīci.
Kathinavaggo paṭhamo.
Kosiyasikkhāpadaṃ
11 . Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ
12 . Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Dvebhāgasikkhāpadaṃ
13 . Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce
bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Chabbassasikkhāpadaṃ
14 . Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ
santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ
15 . Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasantha tassa
sāmantā sugatavidatthiṃ, navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Eḷakalomasikkhāpadaṃ
16 . Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā
haritabbāni asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ
17 . Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rūpiyasikkhāpadaṃ
18 . Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ
19 . Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Kayavikkayasikkhāpadaṃ
20 . Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Kosiyavaggo dutiyo.
Pattasikkhāpadaṃ
21 . Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ
22 . Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo, yo
ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
Bhesajjasikkhāpadaṃ
23 . Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃsappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ
sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
24 . ‘‘Māso seso gimhāna’’nti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, ‘‘addhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāsetabbaṃ. Orena ce ‘‘māso seso gimhāna’’nti
vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orena‘‘ddhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ
25 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Suttaviññattisikkhāpadaṃ
26 . Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Mahāpesakārasikkhāpadaṃ
27 . Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapatigahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare
vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho, āvuso, cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca, appitañca, suvītañca, suppavāyitañca, suvilekhitañca, suvitacchitañca

karotha, appeva n āma mayampi āyasmant āna ṃ kiñcimatta ṃ anupadajjeyy ām ā’’ ti. Evañca so bhikkhu vatv ā kiñcimatta ṃ anupadajjeyya antamaso pi ṇḍ ap ātamattampi,
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Accekacīvarasikkhāpadaṃ
28 . Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva
cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Sāsaṅkasikkhāpadaṃ
29 . Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto
ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena
bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Pariṇatasikkhāpadaṃ
30 . Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Pattavaggo tatiyo.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi
pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.
Suddhapācittiyā
Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Musāvādasikkhāpadaṃ
1. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
Omasavādasikkhāpadaṃ
2. Omasavāde pācittiyaṃ.
Pesuññasikkhāpadaṃ
3. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.
Padasodhammasikkhāpadaṃ
4. Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ
5. Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ
6. Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
7. Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyaṃ.
Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
8. Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.
Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ
9. Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.
Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
10 . Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiyaṃ.
Musāvādavaggo paṭhamo.
Bhūtagāmasikkhāpadaṃ
11 . Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
Aññavādakasikkhāpadaṃ
12 . Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.
Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ

13 . Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṃ.
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
14 . Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na
uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
15 . Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya,
pācittiyaṃ.
Anupakhajjasikkhāpadaṃ
16 . Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ
karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
17 . Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
18 . Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
19 . Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena
adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
20 . Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Bhūtagāmavaggo dutiyo.
Ovādasikkhāpadaṃ
21 . Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
Atthaṅgatasikkhāpadaṃ
22 . Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ
23 . Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha
samayo.
Āmisasikkhāpadaṃ
24 . Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti, pācittiyaṃ.
Cīvaradānasikkhāpadaṃ
25 . Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṃ.
Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
26 . Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
27 . Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo,
satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṅkasammato, sappaṭibhayo, ayaṃ tattha samayo.
Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ
28 . Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya, pācittiyaṃ.
Paripācitasikkhāpadaṃ
29 . Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyaṃ.
Rahonisajjasikkhāpadaṃ
30 . Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Ovādavaggo tatiyo.
Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ
31 . Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Ga ṇabhojanasikkh āpada
32 . Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo,
mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
Paramparabhojanasikkhāpadaṃ
33 . Paramparabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
Kāṇamātusikkhāpadaṃ
34 . Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari
paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadaṃ
35 . Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
Dutiyapavāraṇāsikkhāpadaṃ
36 . Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya ‘‘handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā’’ti jānaṃ
āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.
Vikālabhojanasikkhāpadaṃ
37 . Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
Sannidhikārakasikkhāpadaṃ
38 . Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ
39 . Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṃsappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni
paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Dantaponasikkhāpadaṃ
40 . Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.
Bhojanavaggo catuttho.
Acelakasikkhāpadaṃ
41 . Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
Uyyojanasikkhāpadaṃ
42 . Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ
kathānisajjāphāsu hoti, ekakassa me kathānisajjāphāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
Sabhojanasikkhāpadaṃ
43 . Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ
44 . Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Rahonisajjasikkhāpadaṃ
45 . Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Cārittasikkhāpadaṃ
46 . Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃpacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ.
Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
Mahānāmasikkhāpadaṃ
47 . Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.
Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ
48 . Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
Senāvāsasikkhāpadaṃ
49 . Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.
Uyyodhikasikkhāpadaṃ
50 . Dirattatirattaṃ ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃbalaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Acelakavaggo pañcamo.
Surāpānasikkhāpadaṃ
51 . Surāmerayapāne pācittiyaṃ.
Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ
52 . Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.
Hasadhammasikkhāpadaṃ
53 . Udake hasadhamme pācittiyaṃ.
Anādariyasikkhāpadaṃ
54 . Anādariye pācittiyaṃ.
Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ
55 . Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.
Jotisikkhāpadaṃ
56 . Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
Nahānasikkhāpadaṃ
57 . Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’
iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.
Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ
58 . Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce
bhikkhu tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Vikappanasikkhāpadaṃ
59 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya,
pācittiyaṃ.
Apanidhānasikkhāpadaṃ
60 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃcīvaraṃnisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhopi,
pācittiyaṃ.
Surāpānavaggo chaṭṭho.
Sañciccasikkhāpadaṃ
61 . Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
62 . Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Ukkoṭanasikkhāpadaṃ
63 . Yo pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.
Duṭṭhullasikkhāpadaṃ
64 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.
Ūnavīsativassasikkhāpadaṃ
65 . Yo pana bhikkhu jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.
Theyyasatthasikkhāpadaṃ
66 . Yo pana bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
67 . Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
Ariṭṭhasikkhāpadaṃ
68 . Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ
antarāyāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ
vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva
paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce
paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.

Ukkhittasambhogasikkh āpada
69 . Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ
kappeyya, pācittiyaṃ.
Kaṇṭakasikkhāpadaṃ
70 . Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ
antarāyāyā’’ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māvuso, samaṇuddesa evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na
hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, samaṇuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti, evañca so
samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘ajjatagge te, āvuso, samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā
apadisitabbo, yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ
samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Sappāṇakavaggo sattamo.
Sahadhammikasikkhāpadaṃ
71 . Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ
vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
Vilekhanasikkhāpadaṃ
72 . Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya
saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.
Mohanasikkhāpadaṃ
73 . Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno
anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo
bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo ‘‘tassa te, āvuso, alābhā,
tassa te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamānena sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.
Pahārasikkhāpadaṃ
74 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
Talasattikasikkhāpadaṃ
75 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.
Amūlakasikkhāpadaṃ
76 . Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.
Sañciccasikkhāpadaṃ
77 . Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
Upassutisikkhāpadaṃ
78 . Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ ime bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ
karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ
79 . Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ
80 . Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.
Dubbalasikkhāpadaṃ
81 . Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.
Pariṇāmanasikkhāpadaṃ
82 . Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.
Antepurasikkhāpadaṃ
83 . Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
Ratanasikkhāpadaṃ
84 . Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃpana bhikkhunā
ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
Vik ālag āmappavesanasikkh āpada

85 . Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāvikāle gāmaṃ paviseyya aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.
Sūcigharasikkhāpadaṃ
86 . Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.
Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ
87 . Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmayato
chedanakaṃ pācittiyaṃ.
Tūlonaddhasikkhāpadaṃ
88 . Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.
Nisīdanasikkhāpadaṃ
89 . Nisīdanaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi.
Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ
90 . Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ
atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
91 . Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ
atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
Nandasikkhāpadaṃ
92 . Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ. Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava
vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.
Ratanavaggo navamo.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi,
kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Pācittiyā niṭṭhitā.
Pāṭidesanīyā
Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
1. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā,
paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
2. Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī
apasādetabbā ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti. Ekassapi ce bhikkhuno na paṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva
bhikkhū bhuñjantī’’ti, paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā’’ti.
Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
3. Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā
paṭiggahetvā khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
4. Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā,
bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ
pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi,
kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Pāṭidesanīyā niṭṭhitā.
Sekhiyā
Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ
1. Parima ṇḍ ala ṃ niv āsess āmīti sikkh ā kara ṇī yā.

2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ
3. Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
4. Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Susaṃvutasikkhāpadaṃ
5. Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
6. Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ
7. Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
8. Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ukkhittakasikkhāpadaṃ
9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
10 . Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.
Ujjagghikasikkhāpadaṃ
11 . Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
12 . Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Uccasaddasikkhāpadaṃ
13 . Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
14 . Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Kāyappacālakasikkhāpadaṃ
15 . Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
16 . Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ
17 . Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
18 . Na bāhuppacālakaṃ antaragharenisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sīsappacālakasikkhāpadaṃ
19 . Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
20 . Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ujjagghikavaggo dutiyo.
Khambhakatasikkhāpadaṃ
21 . Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
22 . Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
23 . Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
24 . Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ukkuṭikasikkhāpadaṃ
25 . Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pallatthikasikkhāpadaṃ
26 . Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
27 . Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattasaññ īpa ṭiggaha ṇasikkh āpada
28 . Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
29 . Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Samatittikasikkhāpadaṃ
30 . Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Khambhakatavaggo tatiyo.
Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ
31 . Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pattasaññībhuñjanasikkhāpadaṃ
32 . Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sapadānasikkhāpadaṃ
33 . Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Samasūpakasikkhāpadaṃ
34 . Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Nathūpakatasikkhāpadaṃ
35 . Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ
36 . Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.
Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ
37 . Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ujjhānasaññīsikkhāpadaṃ
38 . Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Kabaḷasikkhāpadaṃ
39 . Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ālopasikkhāpadaṃ
40 . Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sakkaccavaggo catuttho.
Anāhaṭasikkhāpadaṃ
41 . Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Bhuñjamānasikkhāpadaṃ
42 . Na bhuñjamāno sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sakabaḷasikkhāpadaṃ
43 . Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ
44 . Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ
45 . Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ
46 . Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ
47 . Na hatthaniddhunaka ṃ bhuñjiss āmīti sikkh ā kara ṇīyā.

Sitth āvak ārakasikkh āpada
48 . Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ
49 . Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Capucapukārakasikkhāpadaṃ
50 . Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Kabaḷavaggo pañcamo.
Surusurukārakasikkhāpadaṃ
51 . Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Hatthanillehakasikkhāpadaṃ
52 . Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pattanillehakasikkhāpadaṃ
53 . Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ
54 . Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sāmisasikkhāpadaṃ
55 . Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sasitthakasikkhāpadaṃ
56 . Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Chattapāṇisikkhāpadaṃ
57 . Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ
58 . Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Satthapāṇisikkhāpadaṃ
59 . Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ
60 . Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Surusuruvaggo chaṭṭho.
Pādukasikkhāpadaṃ
61 . Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Upāhanasikkhāpadaṃ
62 . Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Yānasikkhāpadaṃ
63 . Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Sayanasikkhāpadaṃ
64 . Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pallatthikasikkhāpadaṃ
65 . Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Veṭhitasikkhāpadaṃ
66 . Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
67 . Na ogu ṇṭhitas īsassa agilānassa dhamma ṃ desess āmīti sikkh ā kara ṇīyā.

Cham āsikkh āpada
68 . Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Nīcāsanasikkhāpadaṃ
69 . Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ṭhitasikkhāpadaṃ
70 . Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pacchatogamanasikkhāpadaṃ
71 . Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Uppathenagamanasikkhāpadaṃ
72 . Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
Ṭhitouccārasikkhāpadaṃ
73 . Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Hariteuccārasikkhāpadaṃ
74 . Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Udakeuccārasikkhāpadaṃ
75 . Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
Pādukavaggo sattamo.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha
parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Sekhiyā niṭṭhitā.
Adhikaraṇasamathā
Ime kho panāyasmanto satta adhikaraṇasamathā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.
Sativinayo dātabbo.
Amūḷhavinayo dātabbo.
Paṭiññāya kāretabbaṃ.
Yebhuyyasikā.
Tassapāpiyasikā.
Tiṇavatthārakoti.
Uddiṭṭhā kho āyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante, pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi
pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā.
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ,
Uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,
Uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā,
Uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,
Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,
Uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,
Uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā,
Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbeheva samaggehi
sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti.

Vitth āruddeso pañcamo.
Bhikkhupātimokkhaṃ niṭṭhitaṃ.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Bhikkhunīpātimokkhapāḷi
Pubbakaraṇaṃ-4
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’ nti vuccati.
Pubbakiccaṃ-5
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhunigaṇanā ca ovādo;
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’ nti vuccati.
Pattakallaaṅgā-4
Uposatho, yāvatikā ca bhikkhunī kammappattā;
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’ nti vuccati.
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
Nidānuddeso
Suṇātu me ayye saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ ayyāyo ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbāva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassā siyā āpatti, sā
āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyyāyo, ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassā veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ
evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yā pana bhikkhunī yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramānā santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassā hoti.
Sampajānamusāvādo kho panāyyāyo, antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānāya bhikkhuniyā āpannāya visuddhāpekkhāya santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissā
phāsu hoti.
Uddiṭṭhaṃ kho, ayyāyo, nidānaṃ. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,
parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Nidānaṃ niṭṭhitaṃ.
Pārājikuddeso
Tatrime aṭṭha pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Methunadhammasikkhāpadaṃ
1. Yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṃvāsā.
Adinnādānasikkhāpadaṃ
2. Yā pana bhikkhunī gāmāaraññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ
vā corāsi bālāsi mūḷhāsi thenāsīti, tathārūpaṃ bhikkhunī adinnaṃ ādiyamānā ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
Manussaviggahasikkhāpadaṃ
3. Yā pana bhikkhunī sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya
‘‘ambho purisa, kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamanā cittasaṅkappā anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā
samādapeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ
4. Yā pana bhikkhunī anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena
samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā āpannā visuddhāpekkhā evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ, ayye, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti,
aññatra adhimānā, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadaṃ
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa, adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ āmasanaṃparāmasanaṃgahaṇaṃchupanaṃpaṭipīḷanaṃ
vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā.
Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadaṃ
6. Yā pana bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodeyya, na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitāassa cutānāsitā
avassaṭā vā, sā pacchā evaṃ vadeyya ‘‘pubbevāhaṃ, ayye, aññāsiṃ etaṃ bhikkhuniṃ ‘evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī’ti, no ca kho attanā paṭicodessaṃ, na gaṇassa
ārocessa’’nti, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā vajjappaṭicchādikā.
Ukkhittānuvattikāsikkhāpadaṃ
7. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuṃ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṃ appaṭikāraṃ akatasahāyaṃ tamanuvatteyya, sā bhikkhunī
bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto, dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṃ
bhikkhuṃ anuvattī’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya,
yāvatatiya ṃ ce samanubh āsiyam ānā ta ṃ pa ṭinissajjeyya, icceta ṃ kusala ṃ, no ce pa ṭinissajjeyya, ayampi p ārājik ā hoti asa ṃvāsā ukkhittānuvattik ā.

Aṭṭ havatthuk āsikkh āpada
8. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā,
saṅketaṃ vā gaccheyya, purisassa vā abbhāgamanaṃ sādiyeyya, channaṃ vā anupaviseyya, kāyaṃ vā tadatthāya upasaṃhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya,
ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā aṭṭhavatthukā.
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā
pacchā, pārājikā hoti asaṃvāsā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,
parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ.
Saṅghādisesuddeso
Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Ussayavādikāsikkhāpadaṃ
1. Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi, ayampi bhikkhunī
paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpadaṃ
2. Yā pana bhikkhunī jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā, aññatra kappā vuṭṭhāpeyya, ayampi bhikkhunī
paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Ekagāmantaragamanasikkhāpadaṃ
3. Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṃ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṃ gaccheyya, ekā vā rattiṃ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohiyeyya, ayampi bhikkhunī
paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadaṃ
4. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ, anaññāya gaṇassa chandaṃ
osāreyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Bhojanapaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadaṃ
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, ayampi bhikkhunī
paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Bhojanapaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadaṃ
6. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassutoanavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā, iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo
deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ
saṅghādisesaṃ.
Sañcarittasikkhāpadaṃ
7. Yā pana bhikkhunī sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ, purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāyapi, ayampi bhikkhunī
paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
8. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato
aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asa manuggāhīyamānā vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ
dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ
9. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva
nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti. Kocideso
lesamatto upādinno, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Sikkhaṃpaccācikkhaṇasikkhāpadaṃ
10 . Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmi dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmi,
kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’’ti. Sā bhikkhunī
bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye kupitā anattamanā evaṃ avaca ‘buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ
paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’ti,
abhiramāyye, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī
bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi
bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Adhikaraṇakupitasikkhāpadaṃ
11 . Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo,
mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā
anattamanā evaṃ avaca ‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti, ayyā kho
chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī
bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi
bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Pāpasam ācārapa ṭhamasikkh āpada
12 . Bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi
evamassu vacanīyā ‘‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye,
vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ
samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ
dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Pāpasamācāradutiyasikkhāpadaṃ
13 . Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā
bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha
‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ
saṅgho vaṇṇetī’’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, evaṃ avaca, saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi
bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha, tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena
akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha – ‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā
vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī
yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Saṅghabhedakasikkhāpadaṃ
14 . Yā pana bhikkhunī samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi
evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyyā, saṅghena, samaggo
hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī
yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ
15 . Tassāyeva kho pana bhikkhuniyā bhikkhuniyo honti anuvattikā vaggavādikā ekā vā dvetisso vā, tā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyyāyo, etaṃ bhikkhuniṃ kiñci avacuttha
dhammavādinī cesā bhikkhunī, vinayavādinī cesā bhikkhunī, amhākañcesā bhikkhunī chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, tā
bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā ‘‘māyyāyo, evaṃ avacuttha, na cesā bhikkhunī dhammavādinī, na cesā bhikkhunī vinayavādinī, māyyānampi saṅghabhedo
ruccittha, sametāyyānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva
paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ. Iccetaṃ kusalaṃ.
No ce pa ṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Dubbacasikkhāpadaṃ
16 . Bhikkhunī paneva dubbacajātikā hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhunīhi sahadhammikaṃ vuccamānā attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ ayyāyo
kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyyāyo, na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyyāyo, mama vacanāyā’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi
evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyameva, ayyā, attānaṃ karotu, ayyāpi bhikkhuniyo vadatu sahadhammena, bhikkhuniyopi ayyaṃ vakkhanti
sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva
paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce
paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Kuladūsakasikkhāpadaṃ
17 . Bhikkhunī paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsikā pāpasamācārā, tassā kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca
tāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘ayyā, kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca, kulāni cāyyāya, duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā
bhikkhuniyo evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo, tādisikāya
āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, evaṃ avaca, na ca bhikkhuniyo chandagāminiyo, na ca
bhikkhuniyo dosagāminiyo, na ca bhikkhuniyo mohagāminiyo, na ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo, ayyā kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti
ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā, imamhā āvāsā alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā
tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ
kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā,
Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjati, tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha siyā vīsatigaṇo
bhikkhunisaṅgho, tatthabhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho taṃ bhikkhuniṃ abbheyya, sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo
gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,
parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Saṅghādiseso niṭṭhito.
Nissaggiya pācittiyā
Ime kho panāyyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Pattasannicayasikkhāpadaṃ
1. Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṃ kareyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Akālacīvarabhājanasikkhāpadaṃ
2. Yā pana bhikkhunī akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Cīvaraparivattanasikkhāpadaṃ
3. Y ā pana bhikkhun ī bhikkhuniy ā saddhi ṃ cīvara ṃ parivattetv ā sā pacch ā eva ṃ vadeyya ‘‘ hand āyye, tuyha ṃ cīvara ṃ, āhara meta ṃ cīvara ṃ, ya ṃ tuyha ṃ

tuyhameveta ṃ, ya ṃ mayha ṃ mayhameveta ṃ, āhara meta ṃ cīvara ṃ, saka ṃ pacc āhar ā’’ ti acchindeyya v ā acchind āpeyya v ā, nissaggiyapācittiya ṃ.
Aññaviññāpanasikkhāpadaṃ
4. Yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Aññacetāpana sikkhāpadaṃ
5. Yā pana bhikkhunī aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ
6. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ
7. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ
8. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ
9. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Puggalikacetāpanasikkhāpadaṃ
10 . Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Pattavaggo paṭhamo.
Garupāvuraṇasikkhāpadaṃ
11 . Garupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā catukkaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Lahupāvuraṇasikkhāpadaṃ
12 . Lahupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Kathinasikkhāpadaṃ
13 . Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Udositasikkhāpadaṃ
14 . Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhunī ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhunisammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Akālacīvarasikkhāpadaṃ
15 . Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuniyā paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā
khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tāya bhikkhuniyā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya
satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
16 . Yā pana bhikkhunī aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo acchinnacīvarā vā hoti
bhikkhunī, naṭṭhacīvarā vā, ayaṃ tattha samayo.
Tatuttarisikkhāpadaṃ
17 . Tañce aññātako gahapatigahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tāya bhikkhuniyā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari
sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
18 . Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā
itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādessāmī’’ti. Tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata, maṃ āyasmā iminā
cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
19 . Bhikkhuniṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ
paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti. Tatra cesā bhikkhūnī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare
vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti
kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rājasikkhāpadaṃ
20 . Bhikkhuniṃ paneva uddissa rājārājabhoggobrāhmaṇogahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā
itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, ayye, ayyaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ,
paṭiggaṇhātāyyā cīvaracetāpanna’’nti. Tāya bhikkhuniyā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ
paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyyāya, koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā

veyy āvaccakaro niddisitabbo ārāmiko v ā up āsako v ā ‘‘ eso kho, āvuso, bhikkhun īna ṃ veyy āvaccakaro ’’ ti. So ce d ūto ta ṃ veyy āvaccakara ṃ saññ āpetv ā ta ṃ bhikkhuni
upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, ayye, ayyā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyyā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikāya,
bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamānā sārayamānā taṃ
cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtāya uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ
pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtā uddissa tiṭṭhamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ. Tato ce uttari vāyamamānā taṃ cīvaraṃ
abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassā cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe
āyasmanto bhikkhuniṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassā bhikkhuniyā kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha
sāmīci.
Cīvaravaggo dutiyo.
Rūpiyasikkhāpadaṃ
21 . Yā pana bhikkhunī jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ
22 . Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Kayavikkayasikkhāpadaṃ
23 . Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ
24 . Yā pana bhikkhunī ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tāya bhikkhuniyā so patto bhikkhuniparisāya
nissajjitabbo, yo ca tassā bhikkhuniparisāya pattapariyanto, so tassā bhikkhuniyā padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhuni patto yāvabhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
Bhesajjasikkhāpadaṃ
25 . Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhunīnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃsappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ
sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ
26 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupitā anattamanā acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Suttaviññattisikkhāpadaṃ
27 . Yā pana bhikkhunī sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Mahāpesakārasikkhāpadaṃ
28 . Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātako gahapatigahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā tantavāye upasaṅkamitvā
cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca
karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti, evañca sā bhikkhunī vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi,
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Accekacīvarasikkhāpadaṃ
29 . Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuniyā paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā
yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Pariṇatasikkhāpadaṃ
30 . Yā pana bhikkhunī jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Pattavaggo tatiyo.
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi,
kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.
Suddhapācittiyā
Ime kho panāyyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Lasuṇasikkhāpadaṃ
1. Yā pana bhikkhunī lasuṇaṃ khādeyya pācittiyaṃ.
Sambādhalomasikkhāpadaṃ
2. Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṃ saṃharāpeyya, pācittiyaṃ.
Talaghātakasikkhāpadaṃ
3. Talaghātake pācittiyaṃ.
Jatumaṭṭhakasikkhāpadaṃ

4. Jatumaṭṭhake pācittiyaṃ.
Udakasuddhikasikkhāpadaṃ
5. Udakasuddhikaṃ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
Upatiṭṭhanasikkhāpadaṃ
6. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyaṃ.
Āmakadhaññasikkhāpadaṃ
7. Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṃ viññatvā vā viññāpetvābhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvāpacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ
8. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ
9. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Naccagītasikkhāpadaṃ
10 . Yā pana bhikkhunī naccaṃgītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.
Lasuṇavaggo paṭhamo.
Rattandhakārasikkhāpadaṃ
11 . Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
Paṭicchannokāsasikkhāpadaṃ
12 . Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
Ajjhokāsasallapanasikkhāpadaṃ
13 . Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
Dutiyikauyyojanasikkhāpadaṃ
14 . Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṃ vā jappeyya dutiyikaṃ vā bhikkhuniṃ
uyyojeyya, pācittiyaṃ.
Anāpucchāpakkamanasikkhāpadaṃ
15 . Yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyaṃ.
Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadaṃ
16 . Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadaṃ
17 . Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
Paraujjhāpanakasikkhāpadaṃ
18 . Yā pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpeyya, pācittiyaṃ.
Paraabhisapanasikkhāpadaṃ
19 . Yā pana bhikkhunī attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyaṃ.
Rodanasikkhāpadaṃ
20 . Yā pana bhikkhunī attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyaṃ.
Rattandhakāravaggo dutiyo.
Naggasikkhāpadaṃ
21 . Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyaṃ.
Udakasāṭikasikkhāpadaṃ
22 . Udakasāṭikaṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ
atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.
Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
23 . Y ā pana bhikkhun ī bhikkhuniy ā cīvara ṃ visibbetv ā vā visibb āpetv ā vā sā pacch ā anantar āyikin ī neva sibbeyya, na sibb āpan āya ussukkakareyya aññatra

catūhapañc āhā, pācittiya ṃ.
Saṅghāṭicārasikkhāpadaṃ
24 . Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadaṃ
25 . Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
Gaṇacīvarasikkhāpadaṃ
26 . Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Paṭibāhanasikkhāpadaṃ
27 . Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.
Cīvaradānasikkhāpadaṃ
28 . Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
Kālaatikkamanasikkhāpadaṃ
29 . Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
Kathinuddhārasikkhāpadaṃ
30 . Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.
Naggavaggo tatiyo.
Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ
31 . Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.
Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ
32 . Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.
Aphāsukaraṇasikkhāpadaṃ
33 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Naupaṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
34 . Yā pana bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhaheyya, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
35 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Saṃsaṭṭhasikkhāpadaṃ
36 . Yā pana bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, saṃsaṭṭhā vihari gahapatināpi
gahapatiputtenāpi, viviccāyye, vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.
Antoraṭṭhasikkhāpadaṃ
37 . Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
Tiroraṭṭhasikkhāpadaṃ
38 . Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
Antovassasikkhāpadaṃ
39 . Yā pana bhikkhunī antovassaṃ cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
Cārikanapakkamanasikkhāpadaṃ
40 . Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
Rājāgārasikkhāpadaṃ
41 . Yā pana bhikkhunī rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.
Āsandiparibhuñjanasikkhāpadaṃ
42 . Y ā pana bhikkhun ī ā sandiṃ vā palla ṅka ṃ vā paribhuñjeyya, p ācittiya ṃ.

Suttakantanasikkh āpada
43 . Yā pana bhikkhunī suttaṃ kanteyya, pācittiyaṃ.
Gihiveyyāvaccasikkhāpadaṃ
44 . Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Adhikaraṇasikkhāpadaṃ
45 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvāpacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya, na
vūpasamāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Bhojanadānasikkhāpadaṃ
46 . Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
Āvasathacīvarasikkhāpadaṃ
47 . Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjetvā paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Āvasathavihārasikkhāpadaṃ
48 . Yā pana bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyya, pācittiyaṃ.
Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadaṃ
49 . Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, pācittiyaṃ.
Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadaṃ
50 . Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
Cittāgāravaggo pañcamo.
Ārāmapavisanasikkhāpadaṃ
51 . Yā pana bhikkhunī jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyya, pācittiyaṃ.
Bhikkhuakkosanasikkhāpadaṃ
52 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyyaparibhāseyya vā, pācittiyaṃ.
Gaṇaparibhāsanasikkhāpadaṃ
53 . Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyya, pācittiyaṃ.
Pavāritasikkhāpadaṃ
54 . Yā pana bhikkhunī nimantitāpavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
Kulamaccharinīsikkhāpadaṃ
55 . Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyaṃ.
Abhikkhukāvāsasikkhāpadaṃ
56 . Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyya, pācittiyaṃ.
Apavāraṇāsikkhāpadaṃ
57 . Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyaṃ.
Ovādasikkhāpadaṃ
58 . Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyaṃ.
Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadaṃ
59 . Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
Pasākhejātasikkhāpadaṃ
60 . Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya
vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Ārāmavaggo chaṭṭho.
Gabbhinīsikkhāpadaṃ
61 . Yā pana bhikkhunī gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Pāyantīsikkh āpada

62 . Yā pana bhikkhunī pāyantiṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamasikkhamānasikkhāpadaṃ
63 . Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasikkhamānasikkhāpadaṃ
64 . Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamagihigatasikkhāpadaṃ
65 . Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Dutiyagihigatasikkhāpadaṃ
66 . Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Tatiyagihigatasikkhāpadaṃ
67 . Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamasahajīvinīsikkhāpadaṃ
68 . Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiyaṃ.
Pavattinīnānubandhanasikkhāpadaṃ
69 . Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasahajīvinīsikkhāpadaṃ
70 . Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.
Gabbhinivaggo sattamo.
Paṭhamakumāribhūtasikkhāpadaṃ
71 . Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Dutiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ
72 . Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Tatiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ
73 . Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Ūnadvādasavassasikkhāpadaṃ
74 . Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadaṃ
75 . Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Khiyyanadhammasikkhāpadaṃ
76 . Yā pana bhikkhunī ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvāpacchā khiyyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
77 . Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvāpacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na
vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
78 . Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvāpacchā anantarāyikinī neva
vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
Sokāvāsasikkhāpadaṃ
79 . Yā pana bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Ananuññātasikkhāpadaṃ
80 . Yā pana bhikkhunī mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Pārivāsikasikkhāpadaṃ
81 . Yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Anuvassasikkh āpada

82 . Yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Ekavassasikkhāpadaṃ
83 . Yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.
Chattupāhanasikkhāpadaṃ
84 . Yā pana bhikkhunī agilānā chattupāhanaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
Yānasikkhāpadaṃ
85 . Yā pana bhikkhunī agilānā yānena yāyeyya, pācittiyaṃ.
Saṅghāṇisikkhāpadaṃ
86 . Yā pana bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
Itthālaṅkārasikkhāpadaṃ
87 . Yā pana bhikkhunī itthālaṅkāraṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
Gandhavaṇṇakasikkhāpadaṃ
88 . Yā pana bhikkhunī gandhavaṇṇakena nahāyeyya, pācittiyaṃ.
Vāsitakasikkhāpadaṃ
89 . Yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiyaṃ.
Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadaṃ
90 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Sikkhamānaummaddāpanasikkhāpadaṃ
91 . Yā pana bhikkhunī sikkhamānāya ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Sāmaṇerīummaddāpanasikkhāpadaṃ
92 . Yā pana bhikkhunī sāmaṇeriyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Gihiniummaddāpanasikkhāpadaṃ
93 . Yā pana bhikkhunī gihiniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Anāpucchāsikkhāpadaṃ
94 . Yā pana bhikkhunī bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyya, pācittiyaṃ.
Pañhāpucchanasikkhāpadaṃ
95 . Yā pana bhikkhunī anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyya, pācittiyaṃ.
Asaṃkaccikasikkhāpadaṃ
96 . Yā pana bhikkhunī asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyya, pācittiyaṃ.
Chattupāhanavaggo navamo.
Musāvādasikkhāpadaṃ
97 . Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
Omasavādasikkhāpadaṃ
98 . Omasavāde pācittiyaṃ.
Pesuññasikkhāpadaṃ
99 . Bhikkhunipesuññe pācittiyaṃ.
Padasodhammasikkhāpadaṃ
100 . Yā pana bhikkhunī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ
101 . Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasahaseyyasikkh āpada

102 . Yā pana bhikkhunī purisena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
103 . Yā pana bhikkhunī purisassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā itthiviggahena, pācittiyaṃ.
Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
104 . Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.
Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ
105 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannāya āroceyya aññatra bhikkhunisammutiyā, pācittiyaṃ.
Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
106 . Yā pana bhikkhunī pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Musāvādavaggo dasamo.
Bhūtagāmasikkhāpadaṃ
107 . Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
Aññavādakasikkhāpadaṃ
108 . Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.
Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ
109 . Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṃ.
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
110 . Yā pana bhikkhunī saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na
uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
111 . Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya,
pācittiyaṃ.
Anupakhajjasikkhāpadaṃ
112 . Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuniṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassā sambādho bhavissati, sā pakkamissatī’’ti etadeva
paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
113 . Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ kupitā anattamanā saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
114 . Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
115 . Mahallakaṃ pana bhikkhuniyā vihāraṃ kārayamānāya yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitāya
adhiṭṭhātabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhitā adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
116 . Yā pana bhikkhunī jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
Bhūtagāmavaggo ekādasamo.
Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ
117 . Agilānāya bhikkhuniyā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ
118 . Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo,
mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
Kāṇamātusikkhāpadaṃ
119 . Bhikkhuniṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari
paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
Vikālabhojanasikkhāpadaṃ
120 . Yā pana bhikkhunī vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).