Saḷāyatanavaggaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Saṃyuttanikāye
Saḷāyatanavaggaṭīkā
1. Saḷāyatanasaṃyuttaṃ
1. Aniccavaggo
1. Ajjhattāniccasuttavaṇṇanā
1. Cakkhatīti cakkhu, ñāṇaṃ, yathāsabhāvato ārammaṇassa jānanena samavisamaṃ ācikkhantaṃ
viya pavattatīti attho. Tathā maṃsacakkhu. Tampi hi rūpadassane cakkhatīti cakkhu . Buddhānaṃyeva
cakkhūti buddhacakkhu, asādhāraṇato hi sattasantānesu sassatucchedadiṭṭhi
anulomikañāṇayathābhūtañāṇānañceva kāmarāgānusayādīnañca yāthāvato vibhāvitañāṇaṃ
āsayānusayañāṇaṃ indriyaparopariyattañāṇañca. Heṭṭhimā tayo maggā catusaccadhammesu vuttākārena
pavattiyā dhamme cakkhūti dhammacakkhu, tathā tesaṃ phalāni taṃtaṃpaṭipakkhesu
paṭippassaddhipahānavasena pavattanato. Samantato sabbadhammesu cakkhukiccasādhanato
samantacakkhu, sabbaññutaññāṇaṃ. Dibbavihārasannissayena laddhabbato devānaṃ dibbacakkhu
viyāti taṃ dibbacakkhu, abhiññāviseso. Ālokaṃ vaḍḍhetvā rūpadassanato ‘‘ālokapharaṇenā’’ ti
vuttaṃ. ‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15) nayena āgatattā catusaccaparicchedakañāṇaṃ
‘‘paññācakkhū’’ti vuttaṃ. Tadidaṃ ‘‘vipassanāñāṇa’’nti vadanti,
‘‘vipassanāmaggaphalapaccavekkhaṇañāṇānī’’ti apare.
Paccayabhūtehi etehi abhisambharīyantīti sambhārā, upatthambhabhūtā catusamuṭṭhānikarūpā.
Saha sambhārehīti sasambhāraṃ. Mahābhūtānaṃ upādāya pasīdatīti pasādo. Akkhikūpake
akkhipaṭalehīti ubhohi akkhidalehi. Sambhavo ti āpodhātumeva sambhavabhūtamāha. Idha ‘‘terasa
sambhārā’’ ti vuttaṃ. Aṭṭhasāliniyaṃ(dha. sa. aṭṭha. 596) pana saṇṭhānena saddhiṃ ‘‘cuddasa
sambhārā’’ti āgataṃ. Tattha saṇṭhāna nti vaṇṇāyatanameva parimaṇḍalādisaṇṭhānabhūtaṃ. Visuṃ
vacanaṃ pana nesaṃ tathābhūtānaṃ atathābhūtānañca āpodhātuvaṇṇāyatanānaṃ yathāvutte
maṃsapiṇḍe vijjamānattā. Sambhavassa catudhātunissitehi saha vuttassa dhātuttayanissitatā yojetabbā.
Diṭṭhimaṇḍale ti abhimukhaṃ ṭhitānaṃ paṭibimbapaññāyanaṭṭhānabhūte cakkhusaññitāya diṭṭhiyā
pavattiṭṭhānabhūte maṇḍale. Sanniviṭṭha nti etena cakkhupasādassa anekakalāpagatabhāvo dassito.
Tathā hi so satta akkhipaṭalāni abhibyāpetvā vattati. Yasmā so satta akkhipaṭalāni byāpetvā ṭhitehi attano
nissayabhūtehi katūpakāraṃ taṃnissiteheva āyuvaṇṇādīhi anupālitaparivāritaṃ
tisantatirūpasamuṭṭhāpakehi utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ hutvā tiṭṭhati.
Rūpadassanasamattha nti attānaṃ nissāya pavattaviññāṇassa vasena rūpāyatanadassanasamatthaṃ.
Vitthārakathāti tassa cakkhuno sotādīnañca hetupaccayādivasena ceva lakkhaṇādivasena ca
vitthārakathā.
Sammasanacāracitta nti vipassanāya pavattiṭṭhānabhūtaṃ vipassitabbaṃ cittaṃ. Keci
‘‘vipassanupagatakiriyamayacitta’’nti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Tīṇi lakkhaṇāni dassetvā
vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattassa pāpanavasena desanāya pavattattā.
Ajjhatt āniccasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.

2-3. Ajjhattadukkhasutt ādiva ṇṇ an ā
2-3. Dve lakkhaṇānīti dukkhānattalakkhaṇāni. Ekaṃ lakkhaṇanti anattalakkhaṇaṃ. Sesānīti
vuttāvasesāni lakkhaṇāni. Tehīti yehi dutiyatatiyāni suttāni desitāni, tehi. Sallakkhitānīti sammadeva
upadhāritāni. Ettakenāti dvinnaṃ ekasseva vā lakkhaṇassa kathanena.
Ajjhattadukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
4-6. Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā
4-6. Vuttasadisovāti ‘‘dve lakkhaṇānī’’tiādinā vuttasadiso eva. Nayo ti atidesanayo.
Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7-12. Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā
7-12 . Sallakkhetvāti atītānāgatānaṃ avijjamānattā gāhassa daḷhatāya sallakkhetvā.
Paccuppannesu vijjamānattā balavatā taṇhādigāhena vipassanāvīthiṃ paṭipādetuṃ kilamantānaṃ
vineyyānaṃ vasena .
Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Yamakavaggo
1-4. Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā
13-16 . Dvīsupi suttesu āyatanānaṃ vasena desanā ekarasāvāti ‘‘paṭhamadutiyesū’’ ti ekajjhaṃ
paduddhāro kato. Āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Attānamadhi ajjhattaṃ, tappariyāpannattā
tattha bhavāni ajjhattikāni, tesaṃ ajjhattikānaṃ. Ajjhattañca nāma ajjhattajjhattaṃ, niyakajjhattaṃ,
gocarajjhattaṃ, visayajjhattanti catubbidhaṃ. Tattha ajjhattajjhattaṃ ajjhatte bhavanti ajjhattikanti āha
‘‘ajjhattajjhattavasena ajjhattikāna’’ nti. Tesaṃ cakkhādīnaṃ ajjhattesupi ajjhattikabhāvo
adhikasinehavatthutāyāti āha ‘‘chandarāgassa adhimattabalavatāyā’’ ti. Idāni tattha tamatthaṃ
paṭiyoginā saddhiṃ udāharaṇavasena dassento ‘‘manussānaṃ hī’’ tiādimāha. Taṃ uttānameva.
Bāhirānīti ajjhattikato bahi bhavāni.
Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Paṭhamanoceassādasuttādivaṇṇanā
17-18 . Nikkhantāti lokato nikkhantā. Visaṃyuttā saṃyogahetūnaṃ kilesānaṃ pahīnattā no
saṃyuttā. No adhimuttāti na ussukkajātā. Vimariyādī…pe… cetasāti vigatakilesavaṭṭamariyādatāya
nimmariyādīkatena cittena. Catusaccameva kathitaṃcakkhādīnaṃ assādādino kathitattā.
Paṭhamanoceassādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7-10. Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā
19 -22 . Va ṭṭ aviva ṭṭ ameva kathita ṃ abhinandan āna ṃ upp ādanirodh ānañca vasena desan āya

pavattatt ā. Anupubbakath āti ādito pa ṭṭ hāya padatthava ṇṇ an ā. Nesa nti sutt āna ṃ.
Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Sabbavaggo
1. Sabbasuttavaṇṇanā
23 . Sabba-saddo pakaraṇavasena katthaci sappadesepi pavattatīti tato nivattanatthaṃ
anavasesavisayena sabba-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘sabbasabba’’ nti, sabbameva hutvā sabbanti attho.
Āyatanabhāvaṃ sabbaṃ āyatanasabbaṃ,sesadvayepi eseva nayo.
Tassa avisayābhāvato na addiṭṭhamidhatthi kiñcīti. Idhāti nipātamattaṃ, idha vā sadevake loke,
dassanabhūtena ñāṇena adiṭṭhaṃ nāma kiñci natthīti attho. Yadi evaṃ anumānavisayaṃ nu kho kathanti
āha ‘‘atho aviññāta’’ nti. Aññesaṃ apaccakkhampi aviññātaṃ tassa kiñci natthīti adiṭṭhaṃ aviññātaṃ
natthi. Paccuppannaṃ atītameva ñeyyaṃ gahitaṃ, anāgataṃ nu kho kathanti āha –‘‘ajānitabba’’ nti,
tassa kiñci natthīti ānetvā sambandho. Jānituṃ ñātuṃ asakkuṇeyyaṃ nāma tassa kiñci natthīti dassento
āha ‘‘sabbaṃ abhiññāsī’’ tiādi.
Sakalassa sakkāyadhammassa pariggahitattā sakkāyasabbaṃ. Sabbadhammesūti pañcannaṃ
dvārānaṃ ārammaṇabhūtesu sabbesu dhammesu. Yasmā chasupi ārammaṇesu gahitesu padesasabbaṃ
nāma na hoti, tasmā ‘‘pañcārammaṇamatta’’ nti vuttaṃ. Padesasabbaṃ sakkāyasabbaṃ na pāpuṇāti
tassa tebhūmakadhammesu ekadesassa asaṅgaṇhanato. Sakkāyasabbaṃ āyatanasabbaṃ na pāpuṇāti
lokuttaradhammānaṃ asaṅgaṇhanato. Āyatanasabbaṃ sabbasabbaṃ na pāpuṇāti. Yasmā
āyatanasabbena catubhūmakadhammāva pariggahitā, na lakkhaṇapaññattiyo, yasmā sabbasabbaṃ
dassentena buddhañāṇavisayo dassito, tasmā ‘‘sabbasabbaṃ na pāpuṇātī’’ti etthāpi ‘‘kasmā…pe…
natthitāyā’’ ti sabbaṃ ñātārammaṇeneva pucchāvissajjanaṃ kataṃ. ‘‘Āyatanasabbepi idha
vipassanupagadhammāva gahetabbā abhiññeyyaniddesavasenapi sammasanacārasseva icchitattā’’ti
vadanti.
Paṭikkhipitvāti ‘‘idaṃ sabbaṃ nāma na hotī’’ti evaṃ paṭikkhipitvā. Tassāti ‘‘aññaṃ sabbaṃ
paññāpessāmī’’ti vadantassa. Vācāya vattabbavatthumattakamevāti vañjhāputtagaganakusumādivācā
viya etassa vācāya kevalaṃ vattabbavatthukameva bhaveyya, na attho, vacanamattakamevāti attho.
Atikkamitvāti anāmasitvā aggahetvā. Taṃ kissa hetūti vighātāpajjanaṃ kena hetunā. Yathā taṃ
avisayasmi nti yathā aññopi koci avisaye vāyamanto, evanti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana yasmā pāḷiyaṃ
‘‘taṃ kissa hetū’’ti vuttakāraṇameva upanayanavasena dassetuṃ ‘‘yathā ta’’ ntiādi vuttaṃ.
Kāraṇopanayanañca kāraṇamevāti ‘‘yathāti kāraṇavacana’’ nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘evaṃ
imasmimpi avisaye’’ tiādi.
Sabbasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Pahānasuttavaṇṇanā
24 . Sabbassāti dvārārammaṇehi saddhiṃ dvārappavattassa. Pahānāyāti
tappaṭibaddhachandarāgapahānavasena pajahanāya. Cakkhusamphassa nti cakkhusannissitaphassaṃ.
Mūlapaccaya nti mūlabhūtaṃ paccayaṃ katvā, sahajātavedanāya cakkhusamphassapaccayabhāve
vattabbameva natthi. Eseva nayo ti apadesena ‘‘sotasamphassaṃ mūlapaccayaṃ katvā’’tiādinā
vattabbanti dasseti. Mano ti bhava ṅgacitta ṃ manodv ārassa adhippetatt ā. Āramma ṇanti

dhamm āramma ṇaṃ. Sah āvajjanakajavana nti sahamanodv ārāvajjanaka ṃ javana ṃ.
Taṃpubbakattā manoviññāṇaphassavedanānaṃ mūlapaccayabhūtā sabbesveva cakkhudvārādīsu vuttittā
tadanurūpato ‘‘bhavaṅgasahajāto samphasso’’ ti vuttaṃ. Sahāvajjanavedanāya javanavedanā
‘‘vedayita’’nti adhippetā, bhavaṅgasampayuttāya pana vedanāya gahaṇe vattabbameva natthi.
Bhavaṅgato amocetvābhavaṅgacittena saddhiṃyeva āvajjanaṃ gahetvā manodvārāvajjanaṃ
bhavaṅgaṃ daṭṭhabbaṃ. Yā panettha desanāti yā ettha ‘‘pahānāyā’’tiādinā pavattadesanā satthu
anasiṭṭhi āṇā. Ayaṃ paṇṇatti nāma tassa tassa atthassa pakārato ñāpanato. Ettha sabbaggahaṇena sabbe
sabhāvadhammā gahitā, paññatti pana katamāti vicāraṇāya taṃ dassetuṃ ‘‘yā panetthā’’ tiādi vuttanti
daṭṭhabbaṃ.
Pahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā
25 . Abhiññāti abhiññāya. Ya-kāralopavasenāyaṃ niddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu (dī. ni. 1.28,
405; ma. ni. 1.154) viya, tathā ‘‘pariññā’’ti etthāpi. Sabba nti āyatanasabbaṃ. Tañhi abhiññeyyaṃ.
Abhijānitvāti abhiññāya jānitvā. Parijānitvāti tīraṇapariññāya aniccādito parijānitvā.
Pajahanatthāyāti pahānapariññāya anavasesato pajahanāya.
Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Paṭhamaaparijānanasuttavaṇṇanā
26 . ‘‘Abhijāna’’ntiādinā ettha bhagavā paṭhamaṃ kaṇhapakkhaṃ dassetvā sukkapakkhaṃ dasseti
veneyyajjhāsayavasena. Tenettha vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
Paṭhamaaparijānanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Dutiyaaparijānanasuttavaṇṇanā
27 . Cakkhuviññāṇaviññātabbadhammo nāma rūpāyatanamevāti āha ‘‘heṭṭhā gahitarūpamevā’’ ti.
Idha anāpāthagataṃ‘‘cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā’’ti vuttattā. Heṭṭhā āpāthagatampi
anāpāthagatampi gahitameva ‘‘ye ca rūpā’’ti anavasesato vuttattā. Te hi
vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā saha cakkhuviññāṇena viññātabbattā. Tathā hi cakkhuviññāṇaṃ tehi
ekuppādaṃ ekavatthukaṃ ekanirodhaṃ ekārammaṇameva. Sesapadesūti sesesu ‘‘yañca sotaṃ ye ca
saddā’’tiādinā āgatesu kaṇhapakkhe pañcasu, sukkapakkhe chasupi padesu. Eseva nayo ti yvāyaṃ
‘‘heṭṭhā gahitarūpameva gaṇhitvā’’ti attho vutto. Eso eva tatthapi atthavaṇṇanānayo.
Dutiyaaparijānanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Ādittasuttavaṇṇanā
28 . Gayānāmikāya nadiyā avidūre pavatto gāmo gayā nāma, tassaṃ gayāyaṃ viharatīti samīpatthe
cetaṃ bhummavacanaṃ. Gayāgāmassa hi āsanne gayāsīsanāmake piṭṭhipāsāṇe bhagavā tadā vihāsi.
Tenāha ‘‘bhagavā tattha viharatī’’ ti.
Tatrāti ‘‘bhikkhū āmantesī’’ti ye bhikkhū āmantesi, yathā cāyaṃ desanā tesaṃ sappāyā jātā, tatra
tasmiṃ atthadvaye vibhāvetabbe ayaṃ anupubbikathāsamudāgamato paṭṭhāya anupaṭipāṭikathā. Ito ti
imasmā kappato. Kirāti anussavanatthe nipāto. Pāramitāparibhāvanāya paripākagate. Ñāṇeti
bodhiñ āṇ e. Kani ṭṭ haputto vem ātikabh ātā bhagavato. Ve ḷubhittiku ṭik āhi parikkhipitv ābahiddh ā, anto

pana pa ṭas āṇī hi.
Sabbesaṃsattānaṃ. Puññacetanaṃ anto abbhantare paveseti . Bhagavāpi tassa puttoti katvā
‘‘aññe tayo puttā’’ ti vuttaṃ. Avippakiritvāti parājayena avippakiriya apalāyitvā. Pidahīti dātuṃ na
sakkomīti tathā akāsi. Saccavāditāya gaṇhiṃsūti rājakulassa saccavāditāya attano varaṃ gaṇhiṃsu.
Vinivattitu nti paṭiññāya nivattituṃ. Antarāti tumhehi paricchinnakālassa antarā eva matā.
Aṭṭhavīsatihatthaṭṭhānaṃ usabhaṃnāma. Usabhe aṭṭhavīsatihatthappamāṇe ṭhāne. Dānagge byāvaṭoti
pasuto.
So ti bhagavā. Tathārūpañhi buddhānaṃ desanāpāṭihāriyaṃ, yathā desanāya gahito attho
paccakkhato vibhūto hutvā upaṭṭhāti. Tenāha ‘‘imesaṃ…pe… desessāmī’’ ti. Sanniṭṭhāna nti
cirakālaparicitādittaaggikānaṃ ādittapariyāyadesanāva sappāyāti nicchayamakāsi. Paditta nti padīpitaṃ
ekādasahi aggīhi ekajālībhūtaṃ. Tenāha ‘‘sampajjalita’’ nti. Dukkhalakkhaṇaṃ kathitaṃ
cakkhādīnaṃ ekādasahi aggīhi ādittabhāvena dukkhamatāya dukkhassa kathitattā.
Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Addhabhūtasuttavaṇṇanā
29 . Adhisaddena samānattho addhasaddoti āha ‘‘addhabhūtanti adhibhūta’’ ntiādi. Sesaṃ
vuttanayameva.
Addhabhūtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Samugghātasāruppasuttavaṇṇanā
30 . Maññitaṃ nāma taṇhāmānadiṭṭhīhi gahetabbaṃ maññitaṃ. Sabbasmiṃ maññitanti
sabbamaññitaṃ, tassa samugghāto setughāto, tadāvahaṃ sabbamaññitasamugghātasāruppaṃ.
Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘maññitaṃ nāma cakkhādīsu eva uppajjati, nāññasmi’’nti dutiyanayo vutto.
Anucchavika nti anurūpaṃ avilomaṃ. Idhāti idheva sāsane aññattha tadabhāvato. ‘‘Taṇhā-
mānadiṭṭhimaññitāna’’nti vuttaṃ maññitattayaṃ saparasantānesu paṭipakkhavasena yojetvā dassetuṃ
‘‘cakkhuṃ ahanti vā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘cakkhuṃ aha’’nti iminā ajjhattavisayaṃ diṭṭhimaññitañca
dasseti attābhinivesāhaṃkāradīpanato. ‘‘Mama’’nti iminā taṇhāmaññitaṃ mānamaññitampi vā,
pariggahamukhenapi seyyādito mānuppajjanato. Sesapadadvayepi iminā nayena maññitavibhāgo
veditabbo. Aha nti attāva, so ca cakkhusmiṃ tadadhīnavuttittā ‘‘paro’’ti na maññati. Mama
kiñcanapalibodho cakkhusmiṃsati labbhanato, asati na maññati tathāmaññitassa paccayaghātato.
Sesapadadvayepi eseva nayo.
Ahaṃ cakkhuto niggato ti ‘‘aha’’nti vattabbo ayaṃ satto cakkhuto niggato tattha sukhumākārena
upalabbhanato. Mama kiñcanapalibodho cakkhuto niggato tasmiṃ sati eva upalabbhanato.
Sesadvayepi eseva nayo. Tattha paro ti paro satto. Mama cakkhūti na maññati yassa taṃ cakkhu, tassa
‘‘aha’’nti vattabbasseva abhāvato. Mamattabhūta nti mama kāraṇaṃ. Sesaṃ uttānameva.
Evametasmiṃ sutte cakkhurūpa-cakkhuviññāṇa-cakkhusamphassa-sukhadukkhādukkhamasukhavasena
satta vārā cakkhudvāre, tathā sotadvārādīsūti cha sattakā dvecattālīsa. Puna sakkāyavasena ‘‘sabbaṃ na
maññatī’’tiādinā vuttaṃ, tena tecattālīsa. Puna tebhūmakavaṭṭaṃ ‘‘loko’’ti gahetvā ‘‘na kiñci loke
upādiyatī’’ti vuttaṃ, tena catucattālīsa honti. Evaṃ sabbathāpi catucattālīsāya ṭhānesu arahattaṃ
pāpetvā vipassanā kathitāti veditabbā. ‘‘Catucattālīsādhikasatesū’’ti kesuci potthakesu likhanti, sā ca
pam ādalekh ā.

Samuggh ātas āruppasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
9. Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā
31 . Upakārabhūtātadāvahattā. Tato ti maññitākārato. Ta nti maññanāvatthuṃ. Aññenākārenāti
yathā maññati aniccādiākārato, aññena aniccādinā ākārena hoti. Aññathābhāvaṃ vipariṇāma nti
uppādavayatāya aññathābhāvaṃ jarāya maraṇena ca dvedhā vipariṇāmetabbaṃ. Taṃ upagamanena
aññathābhāvī,evaṃbhūto hutvāpi jīraṇabhijjanasabhāvesu. Bhavesu satto loko uparipi bhavaṃyeva
abhinandati. Heṭṭhā gahitameva saṅkaḍḍhitvāti ‘‘cakkhuṃ na maññatī’’tiādinā heṭṭhā gahitameva
khandhadhātuāyatanāti khandhādipariyāyena ekato gahetvā punapi maññanāvatthuṃ dasseti. Avasāne
‘‘tato taṃ hotī’’ti vuttapadena saddhiṃ sabbavāresu aṭṭha aṭṭha hontīti ‘‘aṭṭhacattālīsāya ṭhānesū’’ ti
vuttaṃ.
Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā
32 . Dassetvāti ettha lakkhaṇe ayaṃ tvā-saddo, hetumhi vā.
Anādisattasantānagatagāhattayalakkhitā hi satthu, tiparivaṭṭadesanā taṃnimittaṃ yāvadeva tappahānāya
pavattitabhāvato. Arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitāti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘saha vipassanāya
cattāropi maggā kathitā’’ ti.
Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Sabbavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Jātidhammavaggavaṇṇanā
33-42 . Nibbattanasabhāva nti hetupaccayehi uppajjanasabhāvaṃ. Uppādānantaraṃ buddhippattiyā
jīraṇasabhāvaṃ. Yattha cakkhādayo, tattheva visabhāgasamuṭṭhānalakkhaṇena byādhino
uppattipaccayabhāvena byādhisabhāvaṃ. Maraṇasabhāva nti vināsasabhāvaṃ. Sokasabhāva nti
ñātibyasanādinā ḍayhamānadukkhasabhāvaṃ. Saṃkilesikasabhāva nti taṇhādivasena
saṃkilissanasabhāvaṃ.
Jātidhammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Sabbaaniccavaggavaṇṇanā
43-52 . Ñātapariññā āgatāvisayavasena tabbisayassa dhammassa jotitattā. Itarā dve
tīraṇapahānapariññāpi āgatā evāti veditabbā, tāsaṃ abhiññeyyadhammavisayattā ñāṇassa ca
tīraṇapahānapariññāsambhavato. Pariññeyyapade tīraṇapariññāva āgatā, pahātabbapade
pahānapariññāva āgatāti yojanā. Itarāpi dve gahitāyeva tāhi vinā atthasiddhiyā abhāvato. Paccakkhaṃ
kātabbaṃ ārammaṇato asammohato paṭivijjhanena. Avuttāpi gahitāyeva parijānanassa yāvadeva
pahānatthattā. Ekasabhāvena vinābhāvo anekaggaṭṭho . Upasaṭṭharogena viya anto eva abhihatasabbatā
upahataṭṭho .
Sabbaaniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamo paṇṇāsako.

6. Avijj āvaggava ṇṇ an ā
53-62 . Catūsu saccesu aññāṇaṃtappaṭicchādakasammoho. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na
vindatīti katvā vijjāya paṭipakkhova avijjā. Vijjāya uppannāya anavasesato avijjā pahīyati, taṃ dassento
‘‘vijjāti arahattamaggavijjā’’ ti āha. Na kevalaṃ aniccānupassanāvaseneva maggavuṭṭhānaṃ, atha kho
itarānupassanāvasenapīti dassento ‘‘dukkhā…pe… pahīyatiyevā’’ ti āha. Sabbatthāti uparisuttante
sandhāyāha. Tato aparepi taṃatthalakkhaṇavasena kathitasuttantepi. Tānipi hi tathā
bujjhanakapuggalānamajjhāsayena vuttānīti.
Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Migajālavaggo
1. Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā
63 . Cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccanti vuttacakkhuviññāṇena passitabbanti āha
‘‘iṭṭhārammaṇabhūtā’’ ti. Kamanīyāti kāmetabbā. Manaṃ appāyantīti manāpāti āha
‘‘manavaḍḍhanakā’’ ti. Piyāyitabbasabhāvā piyarūpā. Kāmūpasaṃhitāti kāmapaṭisaṃyuttā.
Ālambitabbatā eva cettha upasaṃhitatāti ‘‘ārammaṇaṃ katvā’’ tiādimāha. Taṇhāsaṅkhātā nandī
taṇhānandī,na tuṭṭhinandīyeva ‘‘nandiṃ caratī’’tiādīsu viya. Gāmanta nti gāmasamīpaṃ.
‘‘Anupacāraṭṭhāna’’ nti vatvā taṃ dasseti ‘‘yatthā’’ tiādinā.
Etthāti yathānīhate pāṭhe. ‘‘Imaṃ ekaṃ pariyāyaṃ ṭhapetvā’’ ti vuttaṃ tassa ‘‘pantānī’’tipadena
saṅgahitattā. Appasaddāni appanigghosānīti ettha appa -saddo abhāvattho.
Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā
68 . Āyācanasuttato paṭṭhāyāti migajālavagge dutiyasuttato paṭṭhāya. Paṭhamasutte pana
dutiyakavihārādibhāvo vuttoti.
Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Upasenaāsīvisasuttavaṇṇanā
69 . Gahetvāti pārupanassa sithilakaraṇena vīmaṃsato mocetvā. Leṇacchāyāyāti purimadisāya
leṇacchāyāyaṃ. Patitvāti leṇacchadanato bhassitvā. Phuṭṭhaviso ti catūsu āsīvisesu so phuṭṭhaviso.
Tenāha ‘‘tasmā’’ tiādi. Pariyādiyamānamevāti khepentameva, vināsentamevāti attho.
Yathāparicchedenāti attano visaparicchedānurūpaṃ. Aññathābhāva nti vaḍḍhabhāvādipakatijahanaṃ.
Sabhāvavigamo ti vināso.
Upasenaāsīvisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Upavāṇasandiṭṭhikasuttavaṇṇanā
70 . Rūpaṃ paṭisaṃviditaṃ karoti ñātapariññāvasena. Rūparāga nti nīlādibhede rūpadhamme
rāgaṃ. Paṭisaṃviditaṃ karoti ‘‘ayaṃ me rāgo appahīno’’ti. Etena sekkhānaṃ paccavekkhaṇā kathitā.
Tena vuttaṃ ‘‘evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hotī’’tiādi. Rūparāgaṃ paṭisaṃviditaṃ
karoti ‘‘natthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgo’’ti pajānāti. Asekkhānaṃ hāyaṃ paccavekkhaṇā.

Upav āṇ asandi ṭṭ hikasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
9. Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā
71 . Phassākarāna nti channaṃ phassānaṃ ākarānaṃ uppattiṭṭhānānaṃ, cakkhādīnanti attho.
Naṭṭho nāma ahanti vadati, yo channaṃ phassāyatanānaṃ samudayādiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, so
vusitavā, itaro avusitavā ahañca tādisoti. Ayamevāti ayaṃ cakkhusmiṃ ‘‘netaṃ mamā’’tiādinā tiṇṇaṃ
gāhānaṃ abhāvo eva.
Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dutiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā
72 . Apunabbhavo ti punabbhavābhāvo.
11. Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā
73 . Panassasa nti ekaṃsena naṭṭhoti ayamettha atthoti āha ‘‘atinaṭṭho’’ ti, dhurato eva naṭṭhoti
attho.
Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Migajālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Gilānavaggo
1-5. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā
74-78 . Appaññāto ti nāmagottato ceva sīlādiguṇehi ca appaññāto avissuto. Theramajjhimabhāvaṃ
appattatāya navo .
Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Dutiyaavijjāpahānasuttavaṇṇanā
80 . Aniccādivasena abhinivisanaṃ abhiniveso, so eva dhammasabhāvaṃ atikkamitvā parato
āmasanato parāmāso, so eva gāho . Tena abhinivesaparāmāsaggāhena gaṇhituṃ na yuttā
aniccādisabhāvattā. Saṅkhārā eva pavattiyā kāraṇabhāvato saṅkhāranimittāni . Yo saṅkhāresu
apariññātābhinivesena passitabbo attākāro, so na hotīti añño anattākāro, tato aññato passati.
Pariññātābhiniveso ti tīraṇapariññāya paricchijja ñātamicchābhiniveso. Pariññātābhiniveso ti vā
pariññātavipassanābhiniveso. Vipassanāti arūpasattakavasena vipassanāya parijānitabbā.
Dutiyaavijjāpahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Sambahulabhikkhusuttavaṇṇanā
81 . Kevala nti itaralakkhaṇehi avomissaṃ.
10. Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā

83 . Ta ṇhāya pah īnāya di ṭṭ him ānāpi pah īnā ev āti ‘‘ ta ṇhāpapañcassa chinnatt ā chinnapapañce ’’ ti
vuttaṃ. Dutiyapadepi eseva nayo. Idha sattavohāro cakkhādīsu vijjamānesu eva hoti, tasmā
parinibbutānañca vohāro cakkhādīsu sannissayeneva, nāññathāti atikkantabuddhehi pariharitāni
cakkhusotādīni pucchāmīti pucchati ‘‘atthi nu kho bhante’’tiādinā. Cakkhusotādivaṭṭaṃvaṭṭe
pavatteyya.
Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Gilānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Channavaggo
1. Palokadhammasuttavaṇṇanā
84 . Aniccalakkhaṇameva kathitaṃ,tañca pariyāyena, aniccalakkhaṇe kathite itaralakkhaṇāni
kathitāneva honti byabhicārabhāvato.
2. Suññatalokasuttavaṇṇanā
85 . Attano idanti attaniya nti āha ‘‘attano santakenā’’ ti.
3. Saṃkhittadhammasuttavaṇṇanā
86 . Vuttanayeneva veditabba nti khandhiyavagge khandhavasena āgataṃ, idha āyatanavasenāti
ayameva viseso.
4. Channasuttavaṇṇanā
87 . Sabbanimittehi paṭisallīyati etenāti paṭisallānaṃ,phalasamāpatti. Jīvitahārakasatthaṃ
jīvitassa haraṇato, sattānañca sasanato hiṃsanato. Paricarito ti payirupāsito. Tena yathānusiṭṭhaṃ
paṭipajjinti dīpeti.
Anupavajja nti parehi na upavaditabbaṃ. Taṃ panettha āyatiṃ appaṭisandhibhāvato hotīti āha
‘‘appavattika’’ nti. ‘‘Netaṃ mamā’’tiādīni vadanto arahatte pakkhipitvā kathesi.
Puthujjanabhāvameva dīpento vadati akatakiccabhāvadīpanena. Kiñcāpi thero pucchitaṃ pañhaṃ
arahatte pakkhipitvā kathesi, ‘‘na samanupassāmī’’ti pana vadanto kiñci nipphattiṃ na kathesi, tasmā
‘‘idampi manasi kātabba’’nti idaṃ ānetvā sambandho.
Kilesapassaddhīti kilesapariḷāhavūpasamo. Bhavatthāya puna bhavatthāya. Ālayanikanti
pariyuṭṭhāne ti bhavantare apekkhāsaññite ālaye nikantiyā ca pariyuṭṭhānappattiyā. Asati avijjamānāya.
Paṭisandhivasena aññabhavato idhāgamanaṃ āgati nāma. Cutivasena gamana nti cavanavasena ito
gati. Anurūpagamanaṃ gati nāma tadubhayaṃ na hoti. Cutūpapāto aparāparabhavanavasena cuti,
upapajjanavasena upapāto, tadubhayampi na hoti. Evaṃ pana cutūpapāte asati nevidha na idha loke.
Na huraṃ na paraloke hoti. Tato eva na ubhayattha hoti. Ayameva anto ayaṃ idhaloke paraloke ca
abhāvoyeva dukkhassa pariyosānaṃ. Ayamevāti yathāvutto eva –ettha etasmiṃ pāṭhe paramparāgato
pamāṇabhūto attho .
Ye panāti sammavādino sandhāya vadati. Antarābhavaṃ icchanti ‘‘evaṃ bhavena
bhavantarasambandho yujjeyyā’’ti. Niratthakaṃantarābhavassa nāma kassaci abhāvato.
Cutikkhandh ānantarañhi pa ṭisandhikkhandh āna ṃ yeva p ātubh āvo. Ten āha ‘‘ antar ābhavassa … pe …

pa ṭikkhittoyev ā’’ ti. Tattha bh āvo ti atthit ā. Abhidhamme kath āvatthuppakara ṇe (kath ā. 505 -
507) paṭikkhittoyeva . Yadi evaṃ ‘‘antarenā’’ti idaṃ kathanti āha ‘‘antarenā’’ tiādi. Vikappato aññaṃ
vikappantara ṃ, tassa dīpanaṃ ‘‘antarenā’’ti vacanaṃ. Na antarābhavadīpanaṃ tādisassa
anupalabbhanato payojanābhāvato ca. Yattha hi vipākaviññāṇassa paccayo, tatthassa nissayabhūtassa
vatthussa sahabhāvīnañca khandhānaṃ sambhavoti saddhiṃ attano nissayena viññāṇaṃ uppajjatevāti
nāssa uppattiyā desadūratā veditabbā. ‘‘Neva idha na hura’’nti vuttadvayato aparaṃ vikappena ‘‘na
ubhaya’’nti, tatthapi na hotiyevāti adhippāyo. ‘‘Antarenā’’ ti vā ‘‘vinā’’ti iminā samānattho nipāto,
tasmā nevidha, na huraṃ, ubhayaṃ vināpi nevāti attho.
Āharīti chinnavasena gaṇhi. Tenāha ‘‘kaṇṭhanāḷaṃ chindī’’ ti. Pariggaṇhanto ti sammasanto.
Parinibbuto dīgharattaṃ vipassanāyaṃ yuttapayuttabhāvato. ‘‘Anupavajjaṃ channena bhikkhunā
satthaṃ āharita’’ nti, kathesīti asekkhakāle byākaraṇaṃ viya katvā kathesi.
Imināti ‘‘upavajjakulānī’’ti iminā vacanena. Thero ti sāriputtatthero. Eva nti evaṃ pubbakālesu
saṃsaṭṭhavihārī hutvā ṭhito pacchā arahattaṃ pāpuṇissatīti āsaṅkanto pucchati. Sesaṃ uttānameva.
Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Puṇṇasuttādivaṇṇanā
88-89 . Ta nti cakkhurūpadvayaṃ. Tenāha ‘‘cakkhuñceva rūpañcā’’ ti. Nandisamudayāti nandiyā
samudayataṇhāya sesakāraṇehi nandiyā samuditi samodhānaṃ nandisamudayo, tasmā nandisamudayā.
Tenāha ‘‘taṇhāya samodhānenā’’ ti. Pañcakkhandhasaṅkhātassa dukkhassa samodhānena samuditi
pavattiyevāti saha samudayena dukkhassa dassitattā ‘‘vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā’’ ti vuttaṃ.
Nirodh ūpāyena saddhiṃ nirodhassa dassitattā ‘‘vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā’’ ti.
Pucchānusandhiādīsu aññataro na hotīti āha –‘‘pāṭiyekko anusandhī’’ ti.
Caṇḍā ti kodhanā. Duṭṭhāti dosavantoti attho. Kibbisāti pāpā. Kakkhaḷā ti dāruṇā.
Ghaṭikamuggarenāti ekasmiṃ pakkhe ghaṭikaṃ dassetvā katena rassadaṇḍena. Sattānaṃ sasanato
satthaṃ, tato eva jīvitassa haraṇato hārakañcāti satthahārakaṃ. Indriyasaṃvaro ‘‘damo’’ti vutto
manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damanato. Paññā ‘‘damo’’ti vuttākilesavisevitānaṃ damanato
vūpasamanato. Uposathakammaṃ ‘‘damo’’ti vuttaṃkāyadvārādīhi uppajjanakaasamassa damanato.
Khanti ‘‘damo’’ti veditabbāakkhantiyā damanato vūpasamanato. Tenāha ‘‘upasamoti tasseva
vevacana ’’ nti.
Etthāti sunāparantajanapade. Ete dve ti ayaṃ puṇṇatthero tassa kaniṭṭhoti ete dve bhātaro. Āhacca
aṭṭhāsi uḷāraṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā. Satta sīhanāde naditvāti mammacchedakānampi
akkosaparibhāsānaṃ khamane santosābhāvadīpanaṃ, pāṇippahārassa, leḍḍuppahārassa,
daṇḍappahārassa, satthappahārassa, jīvitavoropanassa, khamane santosābhāvadīpanañcāti evaṃ satta
sīhanāde naditvā. Catūsu ṭhānesu vasitattā pāḷiyaṃ vasanaṭṭhānaṃ anuddesikaṃ katvā
‘‘sunāparantasmiṃ janapade viharati’’ icceva vuttaṃ.
Catūsu ṭhānesūti abbuhatthapabbate, samuddagirivihāre, mātulagirimhi, makuḷakārāmavihāreti
imesu catūsu ṭhānesu. Ta nti caṅkamaṃ āruyha koci bhikkhu caṅkamituṃ samattho natthi mahatā
samuddaparissayena bhāvanāmanasikārassa anabhisambhuṇanato. Uppātika nti uppātakaraṃ
mahāsaṅkhobhaṃ uṭṭhapetvā. Sammukhe ti anilapadese. Paṭivedesu nti pavedesuṃ.
Āraddhakālato paṭṭhāyāti maṇḍalamāḷassa kātuṃ pathavīmitakālato pabhuti. Saccabandhena
pañcasatāni paripūretuṃ ‘‘ekūnapañcasatāna’’ nti vuttaṃ. Gandhakuṭinti jetavanamahāvihāre
mahāgandhakuṭiṃ.

Saccabandhan āmo ti saccabandhe pabbate ciraniv āsit āya ‘‘ saccabandho ’’ tveva laddhan āmo.
Arahattaṃ pāpuṇī ti pañcābhiññāparivāraṃ arahattaṃ adhigacchi. Tenāha ‘‘maggenevassa abhiññā
āgatā’’ ti.
Tasmiṃ sannipatitā mahājanā keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto
ahesuṃ. Tatthāpi keci tevijjā, keci chaḷabhiññā, keci paṭisambhidappattā ahesuṃ. Taṃ sandhāya vuttaṃ
‘‘mahājanassa bandhanamokkho jāto’’ ti. Ye pana tattha saraṇagamanapañcasīladasasīlasamādānena
laddhānuggahā, tesaṃ devatānañca vasena ‘‘mahantaṃ buddhakolāhalaṃ ahosī’’ ti vuttaṃ.
Aruṇaṃ pana mahāgandhakuṭiyaṃyeva uṭṭhapesi devatānuggahatthañceva kulānudayāya ca.
Apāyamagge otārito ‘‘koci lokassa sajitā atthi, tassa vasena pavattisaṃhārā honti, tenevāyaṃ pajā
sanāthā hoti, taṃ yuñjati ca tasmiṃ tasmiṃ kamme’’ti micchāgāhehi. Paricaritabbaṃ yāci ‘‘ettha
mayā ciraṃ vasitabba’’nti.
Chaṭṭha nti bāhiyasuttaṃ. Taṃ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.
Puṇṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7-8. Paṭhamaejāsuttādivaṇṇanā
90-91 . Ejati chaḷārammaṇanimittaṃ kampatīti ejā. Tenāha ‘‘calanaṭṭhenā’’ ti. Ābādhanaṭṭhena
pīḷanaṭṭhena. Anto dosanaṭṭhenāti antocitte eva padussanaṭṭhena. Nikantanaṭṭhenāti chindanaṭṭhena.
Heṭṭhā gahitamevāti heṭṭhā maññitasamugghātasāruppasutte āgatameva. Vuttanayameva
maññitasamugghātasutte.
Paṭhamaejāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā
92-93 . Dvaya nti dukaṃ. Pāḷiyaṃ āmeḍitalopena niddesoti āha ‘‘dve dve koṭṭhāse’’ ti. Evameta nti
evaṃ aniccādibhāvena etaṃ cakkhurūpañcāti dvayaṃ. Calatīti anavaṭṭhānena pacalati. Byathatīti jarāya
maraṇena ca pavedhati. Hetu ceva uppattinimittattā. Sahagatīti sahappavatti, tāya gahetabbattā
‘‘saṅgatī’’ti phasso vutto. Esa nayo sesapadadvayepi. Yasmā ca saṃgacchamānadhammavimuttā saṅgati
nāma natthi, tathā sannipātasamavāyā, tesaṃ vasena nibbatto phasso tathā vuccatīti. Tenāha
‘‘iminā’’ tiādi.
Vatthūti cakkhu nissayapaccayādibhāvena. Ārammaṇanti rūpaṃ ārammaṇapaccayādibhāvena.
Sahajātā tayo khandhāvedanādayo, te sahajātādipaccayabhāvena. Ayaṃ hetūti ayaṃ tividho hetū.
Phassenātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yasmā rūpārammaṇe phasse attano phusanakiccaṃ karonte evaṃ
vedanā anubhavanakiccaṃ, saññā sañjānanakiccaṃ karoti, tasmā ‘‘phassena
phuṭṭhamevā’’ tiādivuttameva atthaṃ idāni puggalādhiṭṭhānena dassetuṃ ‘‘phuṭṭho’’ tiādi vuttaṃ.
Pañceva khandhā bhagavatā samatiṃsāya ākārehi vuttā. Kasmāti āha ‘‘katha’’ ntiādi. Rukkhasākhāsu
rukkhavohāro viya ekekadhammepi khandhavohāro hotiyeva. Tenāha bhagavā – ‘‘viññāṇaṃ
viññāṇakkhandho’’ti (yama. khandhayamaka 2).
Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Channavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Sa ḷavaggo

1. Adantaaguttasuttava ṇṇ an ā
94 . Adamitāti damaṃ nibbisevanabhāvaṃ anītā. Agopitāti satisaṅkhātāya vatiyā na rakkhitā.
Apihitāti satikavāṭena na pihitā. Catūhipi padehi indriyānaṃ anāvaraṇamevāha. Adhikaṃ vahantīti
adhivāhā, dukkhassa adhivāhā dukkhādhivāhā. Nirayesu uppajjanakaṃ nerayikaṃ. Ādi -saddena
sesapāḷiṃ saṅgaṇhāti.
Saḷevāti cha-kārassa sa-kāro, ḷa-kāro padasandhikaro. Yatthāti nimittatthe bhummaṃ. Anavassutā
atintāti rāgena atemitā.
Assādita nti assādaṃ itaṃ upagataṃ. Tenāha ‘‘assādavanta’’ nti. Sukhadukkha nti iṭṭhāniṭṭhaṃ.
Anvayatīti anvayo, hetu. Phassoti anvayo etassāti phassanvaya nti āha –‘‘phassahetuka’’ nti.
‘‘Aviruddha’’ iti vibhattilopena niddeso.
Papañcasaññāti taṇhādisamadhūpasaṃhatasaññā. Tenāha ‘‘kilesasaññāya papañcasaññā nāma
hutvā’’ ti. Papañcasaññā etesaṃ atthīti papañcasaññā,itarītarā narā. Papañcayantāti saṃsāre
papañcaṃ cirāyanaṃ karontā. Saññino ti gehassitasaññāya saññāvanto. Manomayaṃ vitakka nti
kevalaṃ manasā sambhāvitaṃ micchāvitakkaṃ. Irīyatīti iriyaṃ paṭipattiṃ irīyati paṭipajjati.
Suṭṭhu bhāvito ti suṭṭhubhāvaṃ subhāvanaṃ ito bhāvitabhāvito. Phuṭṭhassa citta nti tena
yathāvuttaphassena phuṭṭhaṃ assa cittaṃ. Na vikampate kvacīti kismiñci iṭṭhāniṭṭhārammaṇe na
kampati. Pāragāti pāragāmino bhavatha.
Adantaaguttasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Mālukyaputtasuttavaṇṇanā
95 . Apasādetīti tajjeti. Ussādetīti ukkaṃseti. Ayaṃ kira thero mālukyaputto. Pamajjitvāti
yonisomanasikārassa ananuyujjanena pamajjitvā.
Yatrāti paccattaṃ vacanālaṅkāre. Nāmāti asambhāvane apasādanapakkhe, ussādanapakkhe pana
sambhāvane. Kiṃ jāta nti kiṃ tena mahallakabhāvena jātanti mahallakabhāvaṃ tiṇāyapi amaññamāno
vadati. Tenāha ‘‘yadi…pe… anuggaṇhanto’’ ti. Anuggaṇhanto ti acintento. Mādisānaṃ bhagavato
ovādo upakārāvahoti etarahi ovādañca pasaṃsanto .
‘‘Adiṭṭhā adiṭṭhapubbā’’tiādinā parikappavasena vuttanidassanaṃ ‘‘yathā etesu chandādayo na
honti, evamitaresupi pariññātesū’’ti nayapaṭipajjanatthaṃ, tesampi imehi samānetabbattā. Tena vuttaṃ
‘‘supinakūpamā kāmā’’ti (ma. ni. 1.234; 2.46; pāci. 417; cūḷava. 65).
Cakkhuviññāṇena diṭṭhe diṭṭhamatta nti cakkhuviññāṇassa rūpāyatanaṃ yattako gahaṇākāro,
tattakaṃ. Kittakaṃ pamāṇanti attasaṃvediyaṃ parassa na disitabbaṃ, kappanāmattaṃ rūpaṃ. Tenāha
‘‘cakkhuviññāṇaṃ hī’’ tiādi. Rūpe ti rūpāyatane. Rūpamattamevāti nīlādibhedaṃ rūpāyatanamattaṃ,
na nīlādi. Visesanivattanattho hi ayaṃ matta-saddo. Yadi evaṃ, eva -kāro kimatthiyo?
Cakkhuviññāṇañhi rūpāyatane labbhamānampi nīlādivisesaṃ ‘‘idaṃ nīlaṃ nāma, idaṃ pītaṃ nāmā’’ti
na gaṇhāti. Kuto niccāniccādisabhāvatthanti saṃhitassapi nivattanatthaṃ evakāraggahaṇaṃ. Tenāha
‘‘na niccādisabhāva’’ nti. Sesaviññāṇehipīti javanaviññāṇehipi.
Diṭṭhaṃ nāma cakkhuviññāṇaṃrūpāyatanassa dassananti katvā. Tenāha ‘‘rūpe
rūpavijānana’’ nti. Cakkhuviññāṇamattamevāti yattakaṃ cakkhuviññāṇaṃ rūpāyatane
gahaṇamattaṃ, taṃmattameva me sabbaṃ cittaṃ bhavissatīti attho. ‘‘Rāgādirahenā’’ti vā pāṭho.

Di ṭṭ ha ṃ nāma padatthato cakkhuviññ āṇ ena di ṭṭ ha ṃ rūpa ṃ . Tatthev āti cakkhuviññ āṇ ena
diṭṭhamatte rūpe. Cittattayaṃdiṭṭhamattaṃ nāma cakkhuviññāṇaṃ viya rāgādivirahena pavattanato.
Tenāha ‘‘yathā ta’’ nti ādi.
Manodvārāvajjanena viññātārammaṇaṃviññātanti adhippetaṃ rāgādivirahena viññeyyato.
Tenāha ‘‘yathā āvajjanenā’’ tiādi.
Tadāti tasmiṃ kāle, na tato paṭṭhāyāti ayamettha atthoti dasseti. ‘‘Diṭṭhamatta’’ntiādinā yesaṃ
rāgādīnaṃ nivattanaṃ adhippetaṃ, te ‘‘tenā’’ti ettha ta-saddena paccāmasīyantīti ‘‘tena rāgena vā
ratto’’ tiādi vuttaṃ. Tatthāti visaye bhummaṃ, visayabhāvo ca visayinā sambandhavasena icchitabboti
vuttaṃ ‘‘paṭibaddho’’ tiādi.
Satīti rūpassa yathāsabhāvasallakkhaṇā sati muṭṭhāpiyanimittamanasikārena anuppajjanato na
dissati nappavattati. Ajjhosāti ajjhosāya. Gilitvāpariniṭṭhapetvā attaniyakaraṇena.
Abhijjhā ca vihesā cāti karaṇatthe paccattavacananti āha –‘‘abhijjhāya ca vihesāya cā’’ ti.
Atthavasena vibhattipariṇāmoti āha –‘‘abhijjhāvihesāhī’’ ti. Ācinantassāti vaḍḍhentassa. Paṭissato ti
patissato sabbattha satiyā yutto. Sevato cāpīti ettha ca -saddo api -saddo ca nipātamattanti
‘‘sevantassa’’ icceva attho vutto.
Mālukyaputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Parihānasuttavaṇṇanā
96 . Parihānasabhāva nti anavajjadhammehi parihāyanasabhāvaṃ. Abhibhavitānīti abhibhūtāni
nibbisevanabhāvākārena. Sarasaṅkappāti tasmiṃ tasmiṃ visaye anavaṭṭhitabhāvena saṅkappā.
Saṃyojaniyāti saṃyojetabbā. Saṃyojanānañhi punappunaṃ uppattiyā okāsaṃ dento kilesajātaṃ
adhivāseti nāma. Kileso eva kilesajātaṃ. Ārammaṇaṃpana citte karonto adhivāseti nāma.
Chandarāgappahānena na pajahati ārammaṇaṃ, kilesaṃ pana anuppattidhammatāpādanena eva.
Abhibhavitaṃ āyatananti kathitaṃadhivāsanādinā. ‘‘Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hotī’’ti
dhammaṃ pucchitvātaṃ vibhajantena bhagavatā‘‘tañce bhikkhu adhivāsetī’’tiādinā puggalena
puggalādhiṭṭhānena dhammo dassito .
Parihānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Pamādavihārīsuttavaṇṇanā
97 . Na pidahitvācakkhundriyaṃ na pidahitvā sañchāditvā ṭhitassa. Byāsiñcatīti kilesehi visesena
āsiñcati. Kilesatinta nti kilesehi avassutaṃ. Dubbalapīti taruṇā na balappattā. Balavapīti ubbegā
pharaṇappattā ca pīti. Darathappassaddhīti kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi. Na
uppajjanti paccayaparamparāya asiddhattā. ‘‘Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hotī’’tiādinā
puggalaṃ pucchitvā‘‘pāmojjaṃ na hoti, pāmojjaṃ jāyatī’’tiādinā ca, dhammena ‘‘pamādavihārī
appamādavihārī’’ti ca puggalo dassito .
Pamādavihārīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Saṃvarasuttavaṇṇanā
98 . Ida nti ‘‘kathañca, bhikkhave, asaṃvaro’’ti? Idaṃ vacanaṃ.
Pah ātabbadhammakkh ānavasen āti pah ātabbadhammasseva kathana ṃ vutta ṃ . ‘‘ Kathañca, bhikkhave,

asa ṃ varo hot ī’’ ti dhamma ṃ pucchitv ā‘‘ santi, bhikkhave, cakkhuviññeyy ā rūpā’’ ti ādin ā
dhammova vibhatto .
Saṃvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Samādhisuttavaṇṇanā
99 . Cittekaggatāyāti samathavasena cittekaggatāya. Parihāyamāne ti tassa alābhena
parihāyamāne. Kammaṭṭhāna nti vipassanākammaṭṭhānaṃ, samathameva vā.
7. Paṭisallānasuttavaṇṇanā
100 . Kammaṭṭhāna nti samathavipassanākammaṭṭhānaṃ.
8-9. Paṭhamanatumhākaṃsuttādivaṇṇanā
101-102 . Upamaṃ parivāretvāti upamaṃ pariharitvā. Suddhikavasenāti upamāya vinā
kevalameva.
10. Udakasuttavaṇṇanā
103 . Udako ti tassa nāmaṃ. Vedaṃñāṇaṃ. Sabbaṃ jitavāti sabbaji. Avakhata nti nikhataṃ.
Ucchādanadhammo ti ucchādetabbasabhāvo. Parimaddanadhammo ti parimadditabbasabhāvo.
Parihato ti pariharito. Odanakummāsūpacayucchādanaparimaddanapadehīti vattabbaṃ. Ucchādanaṃ vā
parimaddanamattamevāti katvā na gahitaṃ.
Udakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Saḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dutiyo paṇṇāsako.
11. Yogakkhemivaggo
1. Yogakkhemisuttavaṇṇanā
104 . Catūhi yogehīti kāmayogādīhi catūhi yogehi. Khemino ti khemavato kusalino.
Kāraṇabhūta nti kattabbaupāyassa kāraṇabhūtaṃ. Pariyāyati pavattiṃ nivattiñca ñāpetīti pariyāyo,
dhammo ca so pariyattidhammattā pariyāyo cāti dhammapariyāyo, taṃ dhammapariyāyaṃ. Yasmā
pana so tassādhigamassa kāraṇaṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘dhammakāraṇa’’ nti. Yutti nti
samathavipassanādhammānīti vā catusaccadhammānīti vā. ‘‘Tasmā’’ti padaṃ uddharitvā – ‘‘kasmā’’ti
kāraṇaṃ pucchanto ‘‘kiṃ akkhātattā, udāhu pahīnattā’’ ti vibhajitvā pucchi. Yasmā pana
chandarāgappahānaṃ yogakkhemibhāvassa kāraṇaṃ, na kathanaṃ, tasmā ‘‘pahīnattā’’ tiādi vuttaṃ.
Yogakkhemisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2-10. Upādāyasuttādivaṇṇanā
105-113 . Vedanāsukhadukkha nti vedanāsaṅkhātaṃ sukhañca dukkhañca kathitaṃ. ‘‘Ajjhattaṃ
sukhaṃ dukkha’’nti vuttattā vimuttisukhassa ca saḷāyatanadukkhassa ca kathitattā vivaṭṭasukhaṃ cettha

kathitamev āti sakk ā viññ ātu ṃ . K āma ṃ khandhiyavagge khandhavasena desan ā ā gat ā, na
āyatanavasena. Ettha pana vattabbaṃ atthajātaṃ khandhiyavagge vuttanayamevāti.
Upādāyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Yogakkhemivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
12. Lokakāmaguṇavaggo
1-2. Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā
114-115 . Āvasati ettha kilesamāroti āvāso . Kāmaguṇaajjhattikabāhirāni āyatanāni. Kilesamārassa
āvāsaṃ gato vasaṃ gato. Tividhassāti papañcasaññāsaṅkhātassa tividhassapi mārassa. Tato eva
devaputtamārassapi vasaṃ gatoti sakkā viññātuṃ.
Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Lokantagamanasuttavaṇṇanā
116 . Lokiyanti ettha sattakāyabhūtagāmādīti loko, cakkavāḷo. Saṅkhāro pana lujjanapalujjanaṭṭhena
loko. Anta nti osānaṃ. Sabbaññutaññāṇena saṃsanditvāti sabbaññutaññāṇagatiyā samānetvā
avirodhetvā. Thomessāmīti pasaṃsissāmi.
Evaṃsampattika nti evaṃsampajjanakaṃ evaṃpassitabbaṃ idaṃ mama ajjhesanaṃ. Tenāha
‘‘īdisanti attho’’ ti. Jānaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇena jānitabbaṃ jānāti eva. Na hi padesaññāṇe ṭhito
jānitabbaṃ sabbaṃ jānāti. Ukkaṭṭhaniddesena hi avisesaggahaṇena ca ‘‘jāna’’nti iminā niravasesaṃ
ñeyyajātaṃ pariggayhatīti tabbisayāya jānanakiriyāya sabbaññutaññāṇameva karaṇaṃ bhavituṃ yuttaṃ.
Pakaraṇavasena ‘‘bhagavā’’ti padasannidhānena ca ayamattho vibhāvetabbo. Passitabbameva passatīti
dibbacakkhu-paññācakkhu-dhammacakkhu-buddhacakkhu-samantacakkhu-saṅkhātehi ñāṇacakkhūhi
passitabbaṃ passati eva. Atha vā jānaṃ jānātīti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino
jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānāti eva,
diṭṭhidassanassa abhāvā passanto passati evāti attho.
Dassanapariṇāyakaṭṭhenāti yathā cakkhu sattānaṃ dassanatthaṃ pariṇeti sādheti, evaṃ lokassa
yāthāvadassanasādhanatopi dassanakiccapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto, paññācakkhumayattā vā
sayambhūñāṇena paññācakkhuṃ bhūto pattoti vā cakkhubhūto. Ñāṇabhūto ti etassa ca evameva attho
daṭṭhabbo. Dhammā vā bodhipakkhiyā, tehi uppannattā lokassa ca taduppādanato anaññasādhāraṇaṃ vā
dhammaṃ patto adhigatoti dhammabhūto . ‘‘Brahmā’’vuccati seṭṭhaṭṭhena maggañāṇaṃ, tena
uppannattā lokassa ca taduppādanato tañca sayambhūñāṇena pattoti brahmabhūto .
Catusaccadhammaṃ vadatīti vattā. Ciraṃ saccapaṭivedhaṃ pavattento vadatīti pavattā. Atthaṃ
nīharitvāti dukkhādiatthaṃ uddharitvā. Paramatthaṃ vā nibbānaṃ pāpayitā. Amatasacchikiriyaṃ
sattesu uppādento amataṃ dadātīti amatassa dātā. Bodhipakkhiyadhammānaṃ tadāyattabhāvato
dhammassāmī. Punappunaṃ yācāpento bhāriyaṃ karonto garuṃ karoti nāma, tathā duviññeyyaṃ
katvā kathentopi.
Cakkhunāvijjamānena lokasaññī hoti, na tasmiṃ asati. Na hi ajjhattikāyatanavirahena
lokasamaññā atthi. Tenāha ‘‘cakkhuñhi loko’’ tiādi. Appahīnadiṭṭhīti asamūhatasakkāyadiṭṭhiko
ghanavinibbhogaṃ kātuṃ asakkonto samudāyaṃ viya avayavaṃ ‘‘loko’’ti sañjānāti ceva maññati ca.
Tathāti iminā ‘‘lokoti sañjānāti ceva maññati cā’’ti padattayaṃ ākaḍḍhati. Tassāti puthujjanassa,
cakkavāḷalokassa vā. Cakkhādimeva hi sahokāsena ‘‘cakkavāḷo’’ti puthujjano sañjānāti. Gamanenāti

padas ā gamanena. Na sakk ātesa ṃ anantatt ā. Lujjana ṭṭ hen āti abhisa ṅkh āralokavasena lokassa
antaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tassa anto nāma nibbānaṃ. Taṃ pattuṃ sakkā sammāpaṭipattiyā pattabbattā.
Cakkavāḷalokassa pana anto nāma, natthi tassa gamanena appattabbattā.
Imehi padehīti imehi vākyavibhāgehi padehi. Tāni pana akkharasamudāyalakkhaṇānīti āha
‘‘akkharasampiṇḍanehī’’ ti. Pāṭiyekkaakkharehīti tasmiṃ tasmiṃ pade paṭiniyatasannivesehi visuṃ
visuṃ cittena gayhamānehi akkharehīti attho.
Gamanaṭṭhena ‘‘paṇḍā’’ vuccati paññā, tāya ito gato pattoti paṇḍito, paññavā. Mahāpaññatā nāma
paṭisambhidāvasena veditabbāti āha ‘‘mahante atthe’’ tiādi. Yathā ta nti ettha ta nti nipātamattaṃ
paṭhamavikappe, dutiyavikappe pana paccāmasananti āha ‘‘taṃ byākata’’ nti.
Lokantagamanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Kāmaguṇasuttavaṇṇanā
117 . Cetaso ti karaṇe sāmivacanaṃ. Cittena saṃphusanaṃ nāma anubhavoti āha ‘‘cittena
anubhūtapubbā’’ ti. Ututtayānurūpatāvasena pāsādattayaṃ,taṃ vasena tividhanāṭakabhedo .
Manorammatāmattena kāmaguṇaṃ katvā dassitaṃ, na kāmavasena. Na hi abhinikkhamanato uddhaṃ
bodhisattassa kāmavitakkā bhūtapubbā. Tenāha māro pāpimā –
‘‘Satta vassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;
Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato’’ti. (su. ni. 448);
Metteyyo nāmātiādi anāgatārammaṇadassanamattaṃ, na bodhisattassa evaṃ uppajjatīti. Attā
piyāyitabbarūpo etassāti attarūpo, uttarapade purimapadalopenāti ‘‘attano hitakāmajātikenā’’ ti attho
vutto. Attarūpenāti vā pītisomanassehi gahitasabhāvena tuṭṭhapahaṭṭhena udaggudaggena. Appamādo ti
appamajjanaṃ kusaladhammesu akhaṇḍakāritāti āha ‘‘sātaccakiriyā’’ ti. Avossaggo ti cittassa
kāmaguṇesu avossajjanaṃ pakkhandituṃ appadānaṃ. Purimo vikappo kusalānaṃ dhammānaṃ
karaṇavasena dassito, pacchimo akusalānaṃ akaraṇavasena. Dve dhammāti appamādo satīti dve
dhammā. Appamādo sati ca tathā pavattā cattāro kusaladhammakkhandhā veditabbā. Kattabbāti
pavattetabbā.
Tasmiṃ āyatane ti tasmiṃ nibbānasaññite kāraṇe paṭivedhe. Taṃ kāraṇanti channaṃ āyatanānaṃ
kāraṇaṃ. Saḷāyatanaṃ nirujjhati etthāti saḷāyatananirodho vuccati nibbānaṃ. Tenāha ‘‘nibbānaṃ.
Taṃ sandhāyā’’ tiādi. Nibbānasmi nti nibbānamhi.
Kāmaguṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Sakkapañhasuttādivaṇṇanā
118-119 . Diṭṭhe ti paccakkhabhūte. Dhamme ti upādānakkhandhadhamme. Tattha hi attāti bhavati
saññā diṭṭhi cāti attabhāvasaññā. Tenāha –‘‘diṭṭhevadhammeti imasmiṃyeva attabhāve’’ ti.
‘‘Tannissita’’ nti ettha taṃ-saddena heṭṭhā abhinandanādipariyāyena vuttā taṇhā paccāmaṭṭhāti āha –
‘‘taṇhānissita’’ nti. Taṃ upādānaṃ etassāti tadupādānaṃ. Tenāha – ‘‘taṃgahaṇa’’ntiādi.
Taṇhupādānasaṅkhātaṃ gahaṇaṃ etassāti taṃgahaṇaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva pañcame vuttanayattā.
Sakkapañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Sāriputtasaddhivihārikasuttavaṇṇanā

120 . Gha ṭessat īti pubben āpara ṃ gha ṭita ṃ sambandha ṃ karissati. Viccheda nti brahmacariyassa
virodhipaccayasamuppattiyā ucchedaṃ.
8. Rāhulovādasuttavaṇṇanā
121 . Ye dhammā sammadeva bhāvitā bahulīkatā vimuttiyā arahattassa sacchikiriyāya saṃvattanti,
te saddhādayo sambhārā vimuttiparipācaniyāti adhippetā. Paripācentīti paripākaṃ pariṇāmaṃ
gamenti. Dhammāti kāraṇabhūtā dhammā. Visuddhikāraṇavasenāti visuddhikāraṇatāvasena, sā pana
saddhindriyādīnaṃ kāraṇato visuddhi. Yathā nāma jātisampannassa khattiyakumārassa
vipakkhavigamena pakkhasaṅgahena pavattiṭṭhānasampattiyā ca parisuddhi hoti, evamevaṃ daṭṭhabbāti
dassento ‘‘vuttaṃ heta’’ ntiādimāha.
Assaddhādayopi puggalā saddhādīnaṃ yāvadeva parihānāya honti, saddhādayo pāripūriyāva, tathā
pasādaniyasuttantādipaccavekkhaṇā, pasādaniyasuttantānāma sampasādanīyasuttādayo.
Sammappadhāne ti sammappadhānasuttante. Satipaṭṭhāne ti cattāro satipaṭṭhāne. Jhānavimokkhe ti
jh ānāni ceva vimokkhe ca uddissa pavattasuttante. Gambhīrañāṇacariye ti
khandhāyatanadhātupaṭiccasamuppādapaṭisaṃyuttasuttante.
Kalyāṇamittatādayo ti kalyāṇamittatā sīlasaṃvaro abhisallekhakathā vīriyārambho
nibbedhikapaññāti ime kalyāṇamittādayo pañca dhammā,ye ‘‘idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto
hotī’’tiādinā udāne (udā. 31) kathitā. Lokaṃ volokentassāti āyasmato rāhulassa tāsañca devatānaṃ
indriyaparipākaṃ passantassa. Tato yena andhavanaṃ, tattha divāvihārāya mahāsamāgamo bhavissatīti.
Tathā hi vakkhati ‘‘ettakāti gaṇanāvasena paricchedo natthī’’ti.
Rukkhapabbatanissitā bhūmaṭṭhakā,ākāsacārivimānavāsino antalikkhaṭṭhakā.
Dhammacakkhunti veditabbāni catusaccadhammānaṃ dassanaṭṭhena.
Rāhulovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Lokakāmaguṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
13. Gahapativaggo
1-3. Vesālīsuttādivaṇṇanā
124-126 . Dvīsūti imasmiṃ gahapativagge paṭhamadutiyesu tatiye ca vuttatthameva pāṭhajātaṃ
apubbaṃ natthīti attho.
4-5. Bhāradvājasuttādivaṇṇanā
127-128 . Kāmaṃ aññepi pabbajitā yuttakāle piṇḍaṃ ulamānā carantiyeva, ayaṃ pana odarito,
teneva kāraṇena pabbajitoti dassento ‘‘piṇḍaṃ ulamāno’’ tiādimāha. Ghaṃsantovāti bhūmiyaṃ
ghaṃsanto eva pattaṃ ṭhapeti. Parikkhīṇanti samantato parikkhīṇaṃ. Nāḷiko …pe… jātaṃ,
atirekapattaṭṭhapanassa paṭikkhittattā aññaṃ na gaṇhāti. ‘‘Indriyabhāvana nti
cakkhādipañcindriyabhāvana’’nti keci vadanti, tathā vipassanābhinivesaṃ katvā uparivipassanaṃ
vaḍḍhitvāti adhippāyo. Apare pana ‘‘saddhāpañcamānaṃ indriyānaṃ vasena vipassanābhinivesaṃ katvā
tena sukhena abhiññāpahānānaṃ sampādanavasena indriyaṃ bhāvetvā’’ti vadanti.
Upasaṅkamatīti ettha yathā so rājā upasaṅkami, taṃ āgamanato paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘thero
kir ā’’ ti ādi āraddha ṃ. Mah āpāna ṃnāma añña ṃ kamma ṃ akatv ā pānapasuto hutv ā satt āha ṃ

tadanur ūpaparijanassa sur āpivana ṃ. Ten āha ‘‘ mah āpāna ṃ nāma pivitv ā’’ ti. Sālithuseh īti
rattasālithusehi. Ḍayhamānaṃ viya kipillikadaṃsanajātāhi dukkhavedanāhi. Mukhasattīhi vijjhiṃsu
vallabhatāya. Itthilolo hi so rājā.
Paveṇinti tesaṃ samādānapaveṇiṃ brahmacariyapabandhaṃ. Paṭipādentīti sampādenti.
Garukārammaṇanti garukātabbaārammaṇaṃ, avītikkamitabbārammaṇanti attho. Assāti rañño. Cittaṃ
anotaranta nti pasādavīthiṃ anotarantaṃ anupagacchantaṃ. Viheṭhetu nti vibādhituṃ.
Lobhassa aparāparuppattiyā bahuvacanavasena ‘‘lobhadhammā’’ ti vuttaṃ. Uppajjantītipi attho
yeva, yasmā uppajjamāno lobhadhammo attano hetupaccaye pariggahāpento jānāpento viya sahati
pavattatīti. Imameva kāya nti ettha samūhatthe eva kāya -saddo gabbhāsayādiṭṭhānesu
uppajjanadhammasamūhavisayattā, itare pana kāyūpalakkhitatāya ‘‘kāyo’’ti veditabbā. Uttānameva
heṭṭhā vuttanayattā.
Bhāradvājasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Ghositasuttavaṇṇanā
129 . Rūpā ca manāpāti nīlādibhedā rūpadhammā ca manasā manuññā piyarūpā saṃvijjanti,
idañca sukhavedanīyassa phassassa sabhāvadassanatthaṃ. Evaṃ ‘‘rūpā ca manāpā
upekkhāvedaniyā’’ ti etthāpi yathārahaṃ vattabbaṃ. Cakkhuviññāṇa…pe… phassa nti vuttaṃ.
Upanissayakoṭiyā hi cakkhuviññāṇasampayuttaphasso sukhavedanīyo, na sahajātakoṭiyā. Tenāha –
‘‘ekaṃ phassaṃ paṭicca javanavasena sukhavedanā uppajjatī’’ ti. Sesapadesūti ‘‘saṃvijjati kho,
gahapati, sotadhātū’’ti āgatesu pañcasu koṭṭhāsesu.
Tevīsatidhātuyo kathitāchannaṃ dvārānaṃ vasena vibhajjagahaṇena. Vatthunissita nti
hadayavatthunissitaṃ. Pañcadvāre vīsati, manodvāre tisso evaṃ tevīsati .
Ghositasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7-8. Hāliddikānisuttādivaṇṇanā
130-131 . Taṃittheta nti cakkhunā yaṃ rūpaṃ diṭṭhaṃ, taṃ itthanti attho. Taṃ sukhavedaniya nti
taṃ sukhavedanāya upanissayakoṭiyā paccayabhūtaṃ cakkhuviññāṇañceva, yo ca yathārahaṃ
upanissayakoṭiyā vā, anantaro ce anantarakoṭiyā vā, sahajāto ce sampayuttakoṭiyā vā, sukhavedanāya
paccayo phasso. Taṃ sukhavedaniyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhavedanāti yojanā. Esa nayo
sabbattha sabbesu sesesu sattasu vāresu. Manodhātuyeva vā samānāti abhidhammanayena.
Suttantanayena pana suññataṭṭhena nissattanijjīvaṭṭhena ca manodhātusamaññaṃ labhateva. Aṭṭhamaṃ
uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.
Hāliddikānisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Lohiccasuttavaṇṇanā
132 . Tepi māṇavakātveva vuttā,na brāhmaṇakumārā eva. Seleyyakānīti aññamaññaṃ
silissanalaṅghanakīḷanāni.
Upaṭṭhānavasena ibhaṃ harantīti ibbhā,hatthigopakā. Te pana nihīnakuṭumbassa bhoggaṃ
upādāya gahapatibhāvaṃ upādāya ‘‘gahapatikā’’tipi vuccantīti āha ‘‘gahapatikā’’ ti. Kaṇhāti
kaṇhābhijātikā. Raṭṭhaṃ bharantīti yasmiṃ raṭṭhe vasanti, tassa raṭṭhassa baliṃ bharaṇena, attano vā

ku ṭumbassa bhara ṇena bharat ā. Pariy āyant āti parito sa ṃcarant ā kīḷ anti.
Sīlajeṭṭhakāti sīlappadhānā. Ye purāṇaṃ saranti, te sīluttamā ahesuṃ. Dvārāni cakkhādidvārāni.
Apakkamitvāapetā virahitā hutvā. Visamānīti vigatasamāni duccaritasabhāvāni.
Nānāvidhadaṇḍā nānāvidhadaṇḍanipātā.
Anāhārakāti kiñci abhuñjanakā. Paṅko viya paṅko, malaṃ. Dantapaṅko purimapadalopena
paṅkoti vuttoti ‘‘paṅko nāma dantamala’’ nti vuttaṃ. Ajehi kātabbakānaṃ akopetvā karaṇaṃ
samādānavasena vataṃ. Esa nayo sesesupi. Kohaññaṃ nāma attani vijjamānadosaṃ paṭicchādetvā
asantaguṇapakāsanāti āha –‘‘paṭicchanna…pe… kohaññañcevā’’ ti. Parikkhārabhaṇḍakavaṇṇā ti
parikkhārabhaṇḍā kappakāti. Te ca kho attano jīvikatthāya āmisakiñjakkhassa attanibandhanatthāya
amocanatthāya katā.
Akhila nti cetokhilarahitaṃ brahmavihāravasena. Tenāha ‘‘mudu athaddha’’ nti.
Adhimutto ti abhirativasena yuttapayutto. Parittacitto ti parito khaṇḍitacitto. Appamāṇacitto ti
ettha ‘‘ko aya’’nti paṭikkhituṃ sakkuṇeyyacitto.
Lohiccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Verahaccānisuttavaṇṇanā
133 . Brāhmaṇiṃ dhammasavanāya codento māṇavako ‘‘yagghe’’ ti avoca. Tenāha ‘‘yaggheti
codanatthe nipāto’’ ti.
Verahaccānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
14. Devadahavaggo
1. Devadahasuttavaṇṇanā
134 . Manaṃ ramayantāti āpāthagatā manassa ramaṇavasena piyāyitabbatāvasena pavattantā.
2. Khaṇasuttavaṇṇanā
135 . Chaphassāyatanikāti chahi phassāyatanehi aniṭṭhasaṃvedaniyā.
Chadvāraphassapaṭiviññattīti chahipi dvārehi ārammaṇassa paṭisaṃvedanā hotiyeva sabbaso
dukkhānubhavanatthaṃ. Tāvatiṃsapura nti sudassanamahānagaraṃ. Abhāvo nāma natthi sabbathā
sukhānubhavanato. Niraye ti iminā duggati bhavasāmaññena itarāpāyāpi gahitā eva.
Maggabrahmacariyavāsaṃ vasituṃ na sakkāti iminā pana sabbesampi acchindikaṭṭhānānaṃ
gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Imevāti imasmiṃ manussaloke eva. Apāyopi paññāyati apāyadukkhasadisassa
dukkhassa kadāci paṭisaṃvedanato. Saggopi paññāyati devabhogasadisasampattiyā kadāci
paṭilabhitabbato.
Ayaṃ kammabhūmīti ayaṃ manussaloko purisathāmakaraṇāya kammabhūmi nāma tāsaṃ
yogyaṭṭhānabhāvato. Tattha padhānakammaṃ dassento ‘‘idha maggabhāvanā’’ ti āha. Ṭhānānīti
kāra ṇā ni. Sa ṃvejaniy ānīti sa ṃvegajanan āni bah ūni j āti ādīni. Tath ā hi j āti, jar ā, by ādhi, mara ṇaṃ,

ap āyabhava ṃ, tatthapi niray ūpapattihetuka ṃ, tiracch ānupapattihetuka ṃ, as ūrak āyūpapattihetuka ṃ,
atīte vaṭṭamūlakaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakanti bahūni
saṃvegavatthūni paccavekkhitvā saṃvegajāto sañjātasaṃvego yoniso padhānamanuyuñjassu.
Saṃvegāti saṃvegamāpajjassu.
Khaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā
136 . Sammuditāsammodappattā, pamoditāsañjātapamodā. Dukkhāti dukkhavanto
sañjātadukkhā. Tenāha ‘‘dukkhitā’’ ti. Sukhaṃ etassa atthīti sukho, sukhī. Tenāha ‘‘sukhito’’ ti.
Yattakārūpādayo dhammā loke atthīti vuccati. Passantāna nti saccapaṭivedhena sammadeva
passantānaṃ. ‘‘Paccanīkaṃ hotī’’ ti vatvā taṃ paccanīkabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘loko hī’’ tiādi vuttaṃ.
Asubhāti ‘‘āhū’’tipadaṃ ānetvā sambandho. Sabbameta nti ‘‘sukhaṃ diṭṭhamariyebhi…pe… tadariyā
sukhato vidū’’ti ca vuttaṃ. Sabbametaṃ nibbānameva sandhāya vuttaṃ. Nibbānameva hi ekantato
sukhaṃ nāma.
Pañcanavutipāsaṇḍino tesañca pāsaṇḍibhāvo papañcasūdaniṭṭhakathāyaṃ pakāsito eva.
Kilesanīvaraṇena nivutāna nti kilesakhandhā kilesanīvaraṇaṃ, tena nivāritānaṃ. Nibbānadassanaṃ
nāma ariyamaggo, tena tassa paṭivijjhanañca kāḷameghaavacchāditaṃ viya candamaṇḍalaṃ.
Paricchinditvāti asubhabhāvaparicchindanena sammāviññāṇadassanena ca paricchinditvā.
Maggadhammassāti ariyamaggadhammassa.
Anupannehīti anu anu avihāya paṭipannehi. Ko nu añño jānituṃ arahati, añño na jānātīti dasseti.
Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4-12. Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā
137-145 . Suddhikaṃ katvāgāthābandhanena vinā kevalaṃ cuṇṇiyapadavaseneva. Tathā tathāti
ajjhattikāni bāhirāni ca āyatanāni aniccalakkhaṇena dukkhānattalakkhaṇehi ca yojetvā dassanavasena.
Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Devadahavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
15. Navapurāṇavaggo
1. Kammanirodhasuttavaṇṇanā
146 . Sampati vijjamānassa cakkhussa taṃnibbattassa kammassa ca adhippetattā ‘‘na cakkhu
purāṇaṃ, kammameva purāṇa’’ nti vatvā yathā tassa cakkhussa purāṇapariyāyo vutto, taṃ dassento
āha –‘‘kammato panā’’ tiādi. Paccayanāmenāti purimajātisaṃsiddhattā ‘‘purāṇa’’nti vattabbassa
paccayabhūtassa kammassa nāmena. Evaṃ vutta nti ‘‘purāṇakamma’’nti evaṃ vuttaṃ. Paccayehi
abhisamāgantvā kata nti taṇhāvijjādipaccayehi abhimukhabhāvena samāgantvā samecca nibbattitaṃ.
Cetanāyāti kammacetanāya. Pakappita nti abhisamīhitaṃ. Vedanāyāti attānaṃ nissāya ārammaṇaṃ
katvā pavattāya vedanāya. Vatthūti nibbattikāraṇaṃ pavattaṭṭhānanti vipassanāpaññāya passitabbaṃ.
Kammassa nirodhenāti kilesānaṃ anuppādanirodhasiddhena kammassa nirodhena. Vimuttiṃ
phusat īti arahattaphalavimutti ṃ pāpu ṇā ti. Āramma ṇabh ūto nirodho nibb āna ṃ ‘‘ kammanirodho ’’ ti

vuccati, ‘‘ kamma ṃ nirujjhati etth ā’’ ti katv ā. ‘‘ Jh āyatha, bhikkhave, m ā pam ādatth ā’’ ti vuttatt ā
‘‘pubbabhāgavipassanā kathitā’’ ti vuttaṃ.
Kammanirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2-5. Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā
147-150 . Nibbānassāti nibbānādhigamassa, kilesanibbānasseva vā. Upakārapaṭipada nti
upakārāvahaṃ paṭipadaṃ. Catūsūti dutiyādīsu catūsu. Nibbānasappāyā paṭipadā desitāti katvā ‘‘saha
vipassan āya cattāro maggā kathitā’’ ti vuttaṃ.
Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6-7. Antevāsikasuttādivaṇṇanā
151-152 . Anta-saddo samīpatthe vattati ‘‘udakantaṃ vananta’’ntiādīsu, kileso pana atiāsanne vasati
abbhantaravuttitāyāti ‘‘antevāsika’’ nti vutto vibhattialopena yathā ‘‘vanekusalo, kūlerukkhā’’ti. Tenāha
–‘‘anantevāsikanti antovasanakilesavirahita’’ nti. Ācaraṇakakilesavirahita nti
samudācaraṇakilesarahitaṃ. Anto assa vasantīti assa puggalassa anto abbhantare citte vasanti
pavattanti. Te etaṃ adhibhavantīti te kilesā etaṃ puggalaṃ abhibhavitvā attano vase vattenti. Tenāha –
‘‘ajjhottharanti sikkhāpenti vā’’ ti. Tehi ācariyehīti tehi kilesasaṅkhātehi satte attano gatiyaṃ
ṭhapentehi ācariyehi. Sattamaṃ heṭṭhā kathitanayamevāti yasmā heṭṭhā khandhavasena desanā āgatā,
idha āyatanavasenāti ayameva viseso.
Antevāsikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā
153 . Pariyāyati parigacchati phalaṃ etassāti pariyāyo hetūti āha –‘‘yaṃ pariyāyanti yaṃ
kāraṇa’’ nti. Paccakkhadiṭṭhe aviparīte atthe pavattasaddhā paccakkhasaddhāyathā
‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākhāto dhammo’’ti (ma. ni. 1.288) ca. Evaṃ kirāti iti kirāya uppanno
saddahanākāro saddhāpatirūpako. Eta nti ‘‘aññatreva saddhāyā’’ti etaṃ vacanaṃ. Rucāpetvāti kiñci
atthaṃ attano matiyā rocetvā. Khamāpetvāti tasseva vevacanaṃ, cittaṃ tathā khamāpetvā. Tenāha –
‘‘atthetanti gahaṇākāro’’ ti. Paramparāgatassa atthassa evaṃ kirassāti anussavanaṃ. Kāraṇaṃ
cintentassāti yuttiṃ cintentassa. Kāraṇaṃ upaṭṭhātīti ‘‘sādhū’’ti attano cittassa upatiṭṭhati. Attheta nti
‘‘etaṃ kāraṇaṃ evamayamattho yujjatī’’ti cittena gahaṇaṃ. Ākāraparivitakko ti yuttiparikappanā.
Laddhīti nicchayena gahaṇaṃ, sā ca kho diṭṭhi ayāthāvaggahaṇena aññāṇamevāti daṭṭhabbaṃ. Ta nti
laddhiṃ. Atthesāti esā laddhi mama uppannā atthi yuttarūpā hutvā upalabbhati. Evaṃ gahaṇākāro
diṭṭhinijjhānakkhanti nāma, paṭhamuppannaladdhisaṅkhātāya diṭṭhiyā nijjhānaṃ khamanākāro
diṭṭhinijjhānakkhanti nāma. Pañca ṭhānānīti yathāvuttāni saddhādīni pañca kāraṇāni. Muñcitvā
aggahetvā. Heṭṭhimamaggavajjhānaṃ rāgādīnaṃ abhāvaṃ sandhāya ‘‘natthi me ajjhattaṃ
rāgadosamoho’’ti ayaṃ sekkhānaṃ paccavekkhaṇā, sabbaso abhāvaṃ sandhāya asekkhānanti āha –
‘‘sekkhāsekkhānaṃ paccavekkhaṇā kathitā’’ ti. ‘‘Santaṃ vā ajjhatta’’ntiādinā sekkhānaṃ,‘‘asantaṃ
vā ajjhatta’’ntiādinā asekkhānaṃ paccavekkhaṇā kathitāti daṭṭhabbaṃ.
Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Indriyasampannasuttādivaṇṇanā
154 -155 . ‘‘ Sampannas īlā, bhikkhave, viharath ā’’ ti ādīsu (ma. ni. 1.64) viya paripu ṇṇ attho idha

sampanna -saddoti āha ‘‘ paripu ṇṇ indriyo ’’ ti. Indriyehi samann āgatatt ā paripu ṇṇ indriyo n āma
hotīti sambandho. Evaṃ sati samannāgamasampatti vuttā hotīti āsaṅkanto ‘‘cakkhādīni vā’’ tiādimāha.
Taṃ sandhāyāti dutiyavikappena vuttamatthaṃ sandhāya. Heṭṭhā khandhiyavagge khandhavasena
desanā āgatā, idha āyatanavasenāti āha ‘‘vuttanayamevā’’ ti.
Indriyasampannasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Navapurāṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tatiyo paṇṇāsako.
16. Nandikkhayavaggo
1-4. Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā
156-159 . Atthato ti sabhāvato. Ñāṇena ariyato ñātabbato attho, sabhāvoti. Evañhi abhijjanasabhāvo
nandanaṭṭhena nandī,rañjanaṭṭhena rāgo. Vimuttivasenāti vimuttiyā adhigamavasena. Etthāti
imasmiṃ paṭhamasutte. Dutiyādīsūti dutiyatatiyacatutthesu. Uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.
Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā
160-161 . Samādhivikalānaṃ cittekaggataṃ labhantānaṃ, paṭisallānavikalānaṃ kāyavivekañca
cittekaggatañca labhantānanti yojanā. Pākaṭaṃ hotīti vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhāti. Okkhāyati
paccakkhāyatīti catusaccadhammānaṃ vibhūtabhāvena upaṭṭhānassa kathitattā vuttaṃ –‘‘dvīsupi…
pe… kathitā’’ ti.
Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7-9. Koṭṭhikaaniccasuttādivaṇṇanā
162-164 . Aniccānupassanādayo eva vimuttiparipācaniyā dhammānāma. Therassa tadā
saddhādīni indriyāni na paripākaṃ upagatāni, thero imāhi desanāhi indriyaparipākamagamāsi.
Koṭṭhikaaniccasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
10-12. Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā
165-167 . Pāṭiyekka nti visuṃ visuṃ. Vuttanayenevāti heṭṭhā vuttanayeneva apubbassa vattabbassa
abhāvā.
Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Nandikkhayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
17. Saṭṭhipeyyālavaggo
1-60. Ajjhattaaniccachandasutt ādiva ṇṇ an ā

168 -227 . ‘‘ Ya ṃ , bhikkhave, anicca ṃ , tatra vo chando pah ātabbo ’’ ti ādin ā tesa ṃ tesa ṃ puggal āna ṃ
ajjhāsayavasena saṭṭhi suttāni kathitāni, tāni ca peyyālanayena desanaṃ āruḷhānīti ‘‘saṭṭhipeyyālo nāma
hotī’’ ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘yāni panetthā’’ tiādi.
Ajjhattaaniccachandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Saṭṭhipeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
18. Samuddavaggo
1. Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā
228 . Yadi ‘‘duppūraṇaṭṭhena samuddanaṭṭhenā’’ti iminā atthadvayena sāgaro ‘‘samuddo’’ti vuccati,
cakkhussevetaṃ nippariyāyato yujjatīti dassetuṃ ‘‘yadī’’ tiādi vuttaṃ. Tattha duppūraṇaṭṭhenāti
pūretuṃ asakkuṇeyyabhāvena. Samuddanaṭṭhenāti sabbaso uparūparipakkhittagamanena.
Mahāgaṅgādimahānadīnaṃ mahatā udakoghena anusaṃvaccharaṃ anupakkhandamānopi hi samuddo
pāripūriṃ na gacchati, yañca bhūmipadesaṃ ottharati, taṃ samuddabhāvaṃ neti, abhāvaṃ vā pāpuṇāti
apayāte samuddodake, taṃ vā anudakabhāvapattiyā atathameva hoti. Kāmañcesa duppūraṇaṭṭho
samuddanaṭṭho sāgare labbhati, tathāpi taṃ dvayaṃ cakkhusmiṃyeva visesato labbhatīti dassento
‘‘tassa hī’’ tiādimāha. Samosaranta nti sabbaso nīlādibhāgehi osarantaṃ, āpāthaṃ āgacchantanti attho.
Kātuṃ na sakkoti duppūraṇīyattā. Sadosagamanena gacchati sattasantānassa dussanato.
Dussanaṭṭhatā cassa cakkhudvārikataṇhāvasena veditabbā. Yathā samudde aparāparaṃ parivattamāno
ūmiyā vego samuddassāti vuccati, evaṃ cakkhusamuddassa purato aparāparaṃ parivattamānaṃ
nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ cakkhussāti vattabbataṃ arahati anaññasādhāraṇattāti vuttaṃ ‘‘rūpamayo
vego ’’ ti. Asamapekkhite ti sammādassane rūpe manāpabhāvaṃ amanāpabhāvañca gahetvā, ‘‘idaṃ
nāma mayā diṭṭha’’nti anupadhārentassa kevalaṃ samūhaghanavasena gaṇhantassa gahaṇaṃ
asamapekkhanaṃ. Sahatīti adhibhavati, taṃnimittaṃ kañci vikāraṃ nāpajjati.
Ūmīti vīciyo. Āvaṭṭoāvaṭṭanavasena pavattaṃ udakaṃ. Gāharakkhasamakarādayo gāharakkhaso .
Yathā samudde ūmiyo uparūpari vattamānā attani patitapuggalaṃ ajjhottharitvā anayabyasanaṃ
āpādenti, tathā āvaṭṭagāharakkhasā. Evamete rāgādayo kilesā sayaṃ uppannakasatte ajjhottharitvā
anayabyasanaṃ āpādenti, kilesuppattinimittatāya sattānaṃ anayabyasanāpattihetubhūtassa ūmibhayassa
ārammaṇavasena cakkhusamuddo ‘‘saūmisāvaṭṭo sagāho sarakkhaso’’ti vutto.
Ūmibhaya nti ettha bhāyati etasmāti bhayaṃ, ūmīva bhayaṃ ūmibhayaṃ. Kujjhanaṭṭhena kodho .
Sveva cittassa ca abhimaddanavasenuppādanatthena daḷhaṃ āyāsanaṭṭhena upāyāso . Ettha ca
anekavāraṃ pavattitvā satte ajjhottharitvā sīsaṃ ukkhipituṃ adatvā anayabyasananipphādanena
kodhūpāyāsassa ūmisadisatādaṭṭhabbā. Tathā kāmaguṇā kilesābhibhūte satte māne viya
rūpādivisayasaṅkhāte attani saṃsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppajjati, evaṃ
āvaṭṭetvā byasanāpādanena āvaṭṭasadisatādaṭṭhabbā. Yadā pana gāharakkhaso ārakkharahitaṃ attano
gocarabhūmigataṃ purisaṃ abhibhuyya gahetvā agocare ṭhitampi gocaraṃ netvā
bheravarūpadassanādinā attano upakkamaṃ kātuṃ asamatthaṃ katvā anvāvisitvā
vaṇṇabalabhogaāyusukhehi viyojetvā mahantaṃ anayabyasanaṃ āpādeti, evaṃ mātugāmopi
yonisomanasikārarahitaṃ avīrapurisaṃ attano rūpādīhi palobhanavasena abhibhuyya gahetvā vā
vīrajātiyampi itthikuttabhūtehi attano hāvabhāvavilāsehi itthimāyāya anvāvisitvā vā avasaṃ attano
upakāradhamme sīlādayo sampādetuṃ asamatthaṃ karonto guṇavaṇṇādīhi viyojetvā mahantaṃ
anayabyasanaṃ āpādeti, evaṃ mātugāmassa gāharakkhasasadisatādaṭṭhabbā. Ūmibhaya nti
lakkhaṇavacanaṃ. Yathā hi ūmi bhāyitabbaṭṭhena bhayaṃ, evaṃ āvaṭṭagāharakkhasāpīti ūmiādibhayena
sabhayanti attho veditabbo. Antaṃavasānaṃ gato, evaṃ pāraṃ nibbānaṃ gatoti vuccati.
Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2-3. Dutiyasamuddasutt ādiva ṇṇ an ā
229-230 . Kilesānaṃ allabhāvūpanayananti āha ‘‘temanaṭṭhenā’’ ti. Ariyasāvake ti anāgāmino. Te
hi kāmabhavavasena atintatāya na samunnā. Tayo maccūti kilesābhisaṅkhāradevaputtamāre. Tīhi
upadhīhīti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇānaṃ vasena tīhi upadhīhi. Khandhupadhinā pana so na nirūpadhi
saupādisesasseva nibbānassa adhigatattā. Gato ti paṭipattigamanena gato.
Dutiyasamuddasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
4-6. Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā
231-233 . Appahīnaṭṭhenāti maggena asamugghāṭitabhāvena. Atthīti vijjati. Sati paccaye
vijjamānakiccakaraṇato pariyuṭṭhānaṃ appakaṃ mūsikāvisaṃ viya parittaṃ nāma hoti
appānubhāvattā. Evarūpāpīti appakāpi. Assāti appahīnakilesassa. Adhimattāna nti iṭṭhānaṃ
rajanīyānaṃ, vatthuvasena parittakampi iṭṭhārammaṇaṃ adhimattameva. Tenāha
‘‘nakhapiṭṭhippamāṇampī’’ tiādi. Daharotiādīni tīṇipi padāni. Ābhindeyyāti bhindeyya. Taṃ
ubhaya nti taṃ cakkhurūpanti ubhayampi āyatanaṃ.
Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Udāyīsuttavaṇṇanā
234 . Itipīti imināpi kāraṇena. Aniccenāti aniccabhāvena anattalakkhaṇaṃ kathitaṃ. Yasmā
hetupaccayā viññāṇassa uppatti sati ca uppāde nirodhena bhavitabbaṃ, uppādavayavantatāya aniccaṃ
viññāṇaṃ, yadi ca attā siyā paccayehi vinā sijjheyya, na ca tathāssa siddhi, tasmā ‘‘viññāṇaṃ anattā’’ti
aniccatāya anattatā kathitā.
Udāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā
235 . Kilesānaṃ anu anu byañjanato paribyattiyā uppattipaccayabhāvato anubyañjanaṃ,
hatthapādādiavayavāti āha – ‘‘hatthā sobhanā’’tiādi. Nimittaggāho ti kilesuppattiyā nimittabhūto gāho.
Saṃsandetvā gahaṇanti avayave samodhānetvā ‘‘itthipuriso’’tiādinā ekajjhaṃ gahaṇaṃ.
Vibhattigahaṇanti vibhāgena anavasesaggahaṇaṃ. Kumbhīlasadiso ti kumbhīlagāhasadiso. Tenāha –
‘‘sabbameva gaṇhātī’’ ti hatthapādādīsu taṃ taṃ koṭṭhāsaṃ vibhajitvā gahaṇaṃ rattapāsadiso
jal ūkagāhasadiso. Ekajavanavārepi labbhantīti idaṃ cakkhudvārānusārena
uppannamanodvārikajavanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Nimittassādena ganthita nti yathāvutte nimitte assādagāhena ganthitaṃ sambaddhaṃ.
Bhavaṅgenevāti mūlabhavaṅgeneva. Kilesabhayaṃ dassento ti tathā kilesuppattiyā sati akusalacittena
antaritaṃ ce maraṇacittaṃ bhaveyya, ekantato niraye vā tiracchānayoniyā vā uppatti siyāti kilesānaṃ
bhāyitabbaṃ dassento. ‘‘Samayavasena vā evaṃ vutta’’ nti vatvā tamatthaṃ vivaranto
‘‘cakkhudvārasmiñhī’’ tiādimāha. Rattacittaṃ vāti rāgavasena rattacittaṃ vā. Duṭṭhacittena kathaṃ
ārammaṇarasānubhavananti? Domanassavedanuppatti eva tassa ārammaṇarasānubhavanaṃ daṭṭhabbaṃ.
Imassa samayassāti maraṇasamayassa.
Ubhinnaṃ nāsacchiddānaṃ majjhe ṭhita-aṭṭhitudanaṃ saha khuraṭṭhena chindanaṃ. Daṇḍakavāsīti
dīghadaṇḍakā mahāvāsi. Nipajjitvā niddokkamana nti iminā pacalāyikaniddaṃ paṭikkhipati. Tattha hi
kad āci antar ā micch āvitakk āna ṃ sallak āna ṃ avasaro siy ā, nattheva nipajjitv ā mah ānidda ṃ okkantak āle.

Vitakk āna nti micch āvitakk āna ṃ .
Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā
236-237 . Navamaṃ ‘‘paññāyatī’’ti vuccamāne bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttanti āha –
‘‘dasame na hotīti vuccamāne’’ tiādi. Ettakameva hi dvinnaṃ suttānaṃ visesoti.
Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Samuddavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
19. Āsīvisavaggo
1. Āsīvisopamasuttavaṇṇanā
238 . Ye bhikkhū tadā bhagavantaṃ parivāretvā nisinnā, tesu keci ekavihārino, keci attadutiyā, keci
attatatiyā, keci attacatutthā, keci attapañcamā hutvā araññāyatanesu viharantīti vuttaṃ –‘‘ekacārika…
pe… pañcacārike’’ ti. Samānajjhāsayatā sabhāgavuttino . Kammaṭṭhānānuyuñjanassa kārake . Tato eva
tattha yuttapayutte. Puggalajjhāsayena kāraṇabhūtena. Paccayabhūta nti apassayabhūtaṃ.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave’’ti ārabhitvā yāva ‘‘tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti ayaṃ
mātikānikkhepo. Tesaṃ mātikāya vitthārabhājanaṃ. Vāsanā bhavissatīti vāsanāvahaṃ bhavissati.
Sineruṃ ukkhipanto viyātiādi imissā desanāya anaññasādhāraṇatāya sudukkarabhāvadassanaṃ.
Mañcaṭṭhesu mañcasamaññā viya mukhaṭṭhaṃ visaṃ ‘‘mukha’’nti adhippetaṃ.
Sukkhakaṭṭhasadisabhāvāpādanato ‘‘kaṭṭha’’nti vuccatīti kaṭṭhaṃ mukhaṃ etassāti kaṭṭhamukho,
daṃsanādinā kaṭṭhasadisabhāvakaro sappo. Atha vā kaṭṭhasadisabhāvāpādanato kaṭṭhaṃ visaṃ vā
mukhe etassāti kaṭṭhamukho . Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Ime cattāro ti ime
visakiccabhedena cattāro. Idāni taṃ nesaṃ visakiccabhedaṃ dassetuṃ ‘‘tesū’’ tiādi vuttaṃ.
Ayasūlasamappitaṃ viyāti abbhantare ayasūlaṃ anuppavesitaṃ viya. Pakkapūtipanasaṃ viyāti
paccitvā kālātikkame kuthitapanasaphalaṃ viya. Caṅgavāre ti rajakānaṃ khāraparissāvane
surāparissāvane vā. Anavasesaṃ chijjanena asanipātaṭṭhānaṃ viya. Mahānikhādanenāti mahantena
nikhādanena.
Visavegavikārenāti visavegagatena vikārena. Vātenāti tassa sappassa sarīraṃ phusitvā
uggatavātena. Nāsavāte pana vattabbameva natthi. Puggalapaṇṇattivasenāti tesaṃyeva soḷasannaṃ
sappānaṃ āgatavisotiādipuggalanāmassa vasena catusaṭṭhi honti paccekaṃ catubbidhabhāvato.
Āgataviso ti āgacchaviso, sīghataraṃ abhiruhanavisoti attho. Ghoraviso ti kakkhaḷaviso, duttikicchaviso.
Ayaṃ sītaudakaṃ viya hoti gāḷhadubbinimmocayabhāvena. Udakasappo hi ghoraviso hoti yevāti
vuttaṃ –‘‘udakasappādīnaṃ visaṃ viyā’’ ti. Paññāyatīti gaṇḍapiḷakādivasena paññāyati.
Aneḷakasappo nāma mahāāsīviso. Nīlasappo nāma sākhavaṇṇo rukkhaggādīsu vicaraṇakasappo. Iminā
upāyenāti yoyaṃ kaṭṭhamukhesu daṭṭhavisānaṃyeva ‘‘āgataviso no ghoraviso’’tiādinā catubbidhabhāvo
vutto, iminā upāyena. Kaṭṭhamukhe daṭṭhavisādayo ti kaṭṭhamukhesu daṭṭhaviso, phuṭṭhaviso,
vātavibhoti tayo, pūtimukhādīsu ca daṭṭhavisādayo cattāro cattāro veditabbo.
Ekeka nti catusaṭṭhiyo ekekaṃ. Catudhāti aṇḍajādivibhāgena catudhā vibhajitvā. Chapaṇṇāsānīti
chapaṇṇāsādhikāni. Gatamaggassāti yathāvuttasaṅkhyāgatamaggassa paṭilomato saṃkhippamānā
anukkamena catt ārova honti. Kulavasen āti ka ṭṭ hamukh ādij ātivasena.