Mahāvaggaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Saṃyuttanikāye
Mahāvaggaṭīkā
1. Maggasaṃyuttaṃ
1. Avijjāvaggo
1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā
1-2. Pubbaṅgamāti pubbecarā. Avijjā hi aññāṇalakkhaṇā sammuyhanākārena ārammaṇe pavattatīti
sampayuttadhammānampi tadākārānuvidhānatāya paccayo hoti. Tathā hi te
aniccāsubhadukkhānattasabhāvepi dhamme niccādito gaṇhanti, ayamassā tesaṃ sahajātavasena
pubbaṅgamatā. Yaṃ pana mohena abhibhūto pāpakiriyāya ādīnavaṃ apassanto pāṇaṃ hanati, adinnaṃ
ādiyati, kāmesu micchā carati, musā bhaṇati, aññampi vividhaṃ dussīlyaṃ ācarati, ayamassa
sahajātavasena ca upanissayavasena ca pubbaṅgamatā. Samāpajjanāyāti tabbhāvāpajjanāya
akusalappattiyā. Sabhāvapaṭilābhāyāti attalābhāya. Tenāha ‘‘uppattiyā’’ti. Sā panesā vuttākārena
akusalānaṃ pubbaṅgamabhūtā avijjā uppajjatīti sambandho. Yadeta nti yaṃ etaṃ pāpājigucchanatāya
pāpato alajjanākārasaṇṭhitaṃ ahirikaṃ,pāpānutrāsatāya pāpato abhāyanākārasaṇṭhitañca
anottappaṃ, etaṃdvayaṃ anudeva anvāgatameva. Anu -saddena cettha eta nti upayogavacanaṃ.
Anudevāti etassa attho saheva ekatoti. Ettha avijjāya vuttanayānusārena tappaṭipakkhato ca attho
veditabbo. Ayaṃ pana viseso –tattha yathā akusalakammapathavasena pavattiyaṃ pubbaṅgamatā
avijjāya, evaṃ kusalakammapathavasena puññakiriyavatthuvasena ca pavattiyaṃ vijjāya pubbaṅgamatā
vattabbā. Vīmaṃsādhipativasena pavattiyaṃ ādhipaccākāravasena ca pubbaṅgamatā veditabbā.
Dvīhevāti ca avadhāraṇaṃ ādhipaccākārassa sahajāteneva saṅgahetabbato.
Lajjanākārasaṇṭhitāti pāpato jigucchanākārasaṇṭhitā. Bhāyanākārasaṇṭhita nti
uttasanākārasaṇṭhitaṃ. Etthāti hiriottappe. Vidati, vindatīti vā vijjā. Viddasūti ca sappaññapariyāyoti
āha ‘‘viddasunoti viduno’’ti. Yāthāvadiṭṭhīti aviparītā diṭṭhi, saṃkilesato niyyānikadiṭṭhi.
Sammādiṭṭhi pahotīti ettha sā vijjā sammādiṭṭhi veditabbā. Na ekato sabbāni labbhanti
sammāvācākammantājīvānaṃ pubbābhisaṅkhārassa anekarūpattā. Lokuttaramaggakkhaṇe ekato
labbhanti kiccato bhinnānampi tāsaṃ tattha sarūpato abhinnattā. Ekā eva hi virati maggakkhaṇe
tissannampi viratīnaṃ kiccaṃ sādhentī pavattati, yathā ekā eva sammādiṭṭhi parijānanādivasena
catubbidhakiccaṃ sādhentī pavattati. Tāni ca kho sabbāni aṭṭhapi paṭhamajjhānike magge labbhantīti
yojanā. Paṭhamajjhānike ti paṭhamajhānavante.
Tathābhūtassāti ariyamaggasamaṅgino. Yasmā mahāsaḷāyatanasutte vuttaṃ
‘‘sammādiṭṭhiādīnaṃ pañcannaṃ eva aṅgānaṃ vasenā’’ti, tasmā pañcaṅgiko lokuttaramaggo hoti.
‘‘Pubbeva kho panā’’ti hi vacanaṃ tadā maggakkhaṇe viratīnaṃ abhāvaṃ ñāpeti, tasmā
kāmāvacaracittesu viya lokuttaracittesu virati aniyatāti adhippāyo. Parisuddhabhāvadassana nti
parisuddhasīlabhāvadassanatthaṃ. Ayamattho dīpito, na ariyamagge viratīnaṃ abhāvo.
Yadi evaṃ kasmā abhidhamme maggavibhaṅge pañcaṅgikavāro āgatoti āha ‘‘yampi
abhidhamme’’tiādi. Ta nti ‘‘pañcaṅgiko maggo hotī’’ti vacanaṃ. ‘‘Ekaṃkiccantaraṃ dassetuṃ
vutta ’’nti vatvā taṃ dassetuṃ ‘‘yasmiñhi kāle’’tiādi vuttaṃ. Yasmiñhi kāle ti lokiyakāle. Tena ‘‘ekaṃ
kiccantara’’nti vuttaṃ aṭṭhaṅgikakiccaṃ dasseti. Viratiuppādanena micchāvācādīni puggalena

maggasamaye pajah āpentīti samm ādiṭṭhiādīni ‘‘pañca k āraka ṅgānī’’ti vuttāni. Samm āvācādikiriy ā
hi virati, tañca etāni kārāpentīti. Virativasenāti viramaṇakiriyāvasena kārāpakabhāvena, kattubhāvena
vāti attho. ‘‘Viratittayavasenā’’ti vā pāṭho.
Sammākammanto pūratīti imehi sammādiṭṭhiādīhi sammākammantakiccaṃ pūrati nāma tehi
vīriyādikehi tadatthasiddhito. Tampi sandhāya ‘‘ekaṃ kiccantaraṃ dassetu’’nti vuttaṃ. Imaṃ
kiccantaraṃ dassetu nti lokuttaramaggakkhaṇepi imāneva pañca sammāvācādiviratittayassa ekakkhaṇe
kārāpakaṅgānīti dassetuṃ. Evaṃ vutta nti ‘‘tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hotī’’ti (vibha. 494)
evaṃ vuttaṃ. Lokiyamaggakkhaṇe pañceva honti, virati pana aniyatā, tasmā ‘‘chaaṅgiko’’ti avatvā
‘‘pañcaṅgiko’’icceva vuttaṃ. Tayidaṃ abhidhamme pañcaṅgikavāradesanāya kāraṇakittanamaggo,
ariyamaggo pana aṭṭhaṅgikovāti dassetuṃ, ‘‘yā ca, bhikkhave’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
Micchādiṭṭhiādikā dasa, tappaccayā akusalā ca dasāti vīsati akusalapakkhiyā, sammādiṭṭhiādikā dasa,
tappaccayā kusalā ca dasāti vīsati kusalapakkhiyā mahācattārīsakasutte vuttā. Mahācattārīsaka nti
tassetaṃ nāmaṃ. Missakova kathito lokuttarassapi idha labbhamānattā.
Yasmā kosalasaṃyuttepi idha ca therena ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyassā’’tiādinā
vuttaṃ ‘‘mā hevaṃ ānandā’’tiādinā paṭikkhipitvā ‘‘sakalamevidaṃ ānandā’’tiādinā bhagavatā desitaṃ
suttaṃ āgataṃ. Tassattho kosalasaṃyuttavaṇṇanāyaṃ vutto, tasmā vuttaṃ ‘‘kosalasaṃyutte
vuttatthamev ā’’ti.
Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Sāriputtasuttavaṇṇanā
3. Sāvakabodhi sāvakapāramiyo, tappariyāpannaṃ ñāṇaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ, taṃ pana dvinnaṃ
aggasāvakānaṃ tatthapi dhammasenāpatino eva savisesaṃ matthakaṃ pattaṃ, na itaresanti āha –
‘‘sāvaka…pe… appattatāyā’’ti. Tasmā tassa matthakappattiyā maggabrahmacariye ijjhante tassa
ekadeso idha ijjhati, na sakalanti. Na hi addhabrahmacariyaṃ nāma atthi, tasmā vuttaṃ, ‘‘sakalampi…
pe… labbhatī’’ti, taṃ pana bhaṇḍāgāriko nāññāsi ñāṇassa sāvakavisayepi sappadesikattā,
dhammasenāpati pana ñāṇassa tattha nippadesikattā aññāsīti. Tenāha –‘‘ānandatthero…pe…
aññāsī’’ti. Evamāhāti ‘‘sakalamidaṃ, bhante’’ti evaṃ avoca.
Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā
4. Vaḷavābhi-saddo vaḷavāpariyāyoti āha ‘‘catūhi vaḷavāhi yuttarathenā’’ti. Yodharatho ti
yodhehi yujjhanatthaṃ ārohitabbaratho. Alaṅkāraratho maṅgaladivasesu alaṅkatapaṭiyattehi
ārohitabbaratho. Ghanadukulena parivārito ti rajatapaṭṭavaṇṇena setadukulena paṭicchādito.
Paṭicchādanattho hi idha parivārasaddo. Rajatapanāḷisuparikkhittāsetabhāvakaraṇatthaṃ.
Channaṃ channaṃ māsāna nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Ekavāraṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ
karotīti idaṃ tasmiṃ ṭhānantare ṭhitena kātabbaṃ cārittaṃ. Nagarato na pakkantāti nagarato bahi na
gatā. Maṅgalavacane niyuttā maṅgalikā,suvatthivacane niyuttā sovatthikā. Ādi-saddena
thutimāgadhavandikācariyake saṅgaṇhāti. Sukapattasadisāni vaṇṇato.
Vaṇṇagīta nti thutigītaṃ. Brahmabhūtaṃ seṭṭhabhūtaṃ yānaṃ, brahmabhūtānaṃ seṭṭhabhūtānaṃ
yānanti vā brahmayānaṃ. Vijitattāvisesena jinanato. Rāgaṃ vinayamānā pariyosāpetīti sabbampi
rāgaṃ samucchedavinayavasena vineti, attano kiccaṃ pariyosāpeti. Kiccapariyosāpaneneva hi sayampi
pariyos āna ṃ nipphattiṃ upagacchati. Ten āha ‘‘pariyos āna ṃ gacchati nipphajjatī’’ti.

Dhura nti bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘tatramajjhattatāyuge yuttā’’ti. Īsāti
yugasandhārikā dāruyugaḷā. Yathā vā bāhiraṃ yugaṃ dhāreti, tassā ṭhitāya eva kiccasiddhi, evaṃ
kiriyāvasena laddhabalena tatramajjhattatāyuge thiraṃ dhāreti, teheva ariyamaggarathassa pavattanaṃ.
Hiriggahaṇena cettha taṃsahacaraṇato ottappampi gahitaṃyeva hoti. Tenāha ‘‘attanā saddhi’’ntiādi.
Nāḷiyā minamāno puriso viya ārammaṇaṃ minātīti mano . Kataraṃ pana taṃ mano, kathañcassa
yottasadisatāti āha ‘‘vipassanācitta’’ntiādi. Tena yottaṃ viyāti yottanti dasseti. Lokiyavipassanācittaṃ
atirekapaññāsa kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahite karotīti sambandho. Te pana ‘‘phasso hoti…
pe… avikkhepo hotī’’ti cittaṅgavasena dhammasaṅgahe (dha. sa. 1) āgatanayeneva veditabbā.
Lokuttaravipassanācitta nti maggacittaṃ āha. Atirekasaṭṭhīti te eva sammākammantājīvehi
anaññātaññassāmītindriyādīhi ca saddhiṃ atirekasaṭṭhi kusaladhamme. Ekābaddhe ti ekasmiṃ eva
ārammaṇe ābaddhe. Ekasaṅgahe ti tatheva vipassanākiccavasena ekasaṅgahe karoti.
Pubbaṅgamabhāvena ārakkhaṃ sāretīti ārakkhasārathī. ‘‘Yathā hi rathassa…pe… sārathī’’ti vatvā
taṃ dassetuṃ ‘‘yoggiyo’’ti vuttaṃ. Dhuraṃ vāheti yogge. Yojeti yogge samagatiyañca. Akkhaṃ
abbhañjati sukhappavattanatthaṃ. Rathaṃ peseti yoggacodanena. Nibbisevane karoti
gamanavīthiyaṃ paṭipādanena sanniyojeti. Ārakkhapaccupaṭṭhānāti ārakkhaṃ paccupaṭṭhapeti
asammosasabhāvattā. Gatiyo ti pavattiyo, nipphattiyo vā. Samanvesatīti gavesati.
Ariyapuggalassa nibbānaṃ paṭimukhaṃ sampāpane ratho viyāti ratho . Parikaroti vibhūsayatīti
parikkhāro, vibhūsanaṃ, sīlañca ariyamaggassa vibhūsanaṭṭhāniyaṃ. Tena vuttaṃ
‘‘catupārisuddhisīlālaṅkāro’’ti, sīlabhūsanoti attho. Vipassanāsampayuttāna nti lokiyāya lokuttarāya
ca vipassanāya sampayuttānaṃ. Vidhinā īretabbato pavattetabbato vīriyaṃ,sammāvāyāmo. Samaṃ
sammā ca dhiyatīti samādhi, dhurañca taṃ samādhi cāti dhurasamādhi, upekkhā dhurasamādhi etassāti
upekkhādhurasamādhi, ariyamaggo upekkhāsaṅkhātadhurasamādhīti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana
byañjanaṃ anādiyitvā dhurasamādhisaddānaṃ bhinnādhikaraṇatā vuttā. Payogamajjhatte ti
vīriyasamatāya. Anicchāti icchāpaṭipakkhā. Tenāha ‘‘alobhasaṅkhātā’’ti. Parivāraṇanti parivāro,
paricchadoti attho.
Mettāti mettācetovimutti. Tathā karuṇā. Pubbabhāgo ti ubhinnampi upacāro. Dvepi
kāyacittavivekā viya pubbabhāgadhammavasena vuttā. Ariyamaggarathe ti parisuddhamaggasaṅkhāte
rathe. Ariyamaggaratho ca maggaratho cāti ariyamaggaratho, evaṃ ekasesanayena vā attho veditabbo.
Tenāha ‘‘imasmiṃ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito’’ti. Sannaddhacammo ti yogāvacarassa
paṭimukkacammaṃ. Na naṃ te vijjhantīti vacanapathā na naṃ vijjhanti. Dhammabhedanavasena na
bhañjati, tassa ariyamaggassa rathassa sammā yojitassa antarā bhaṅgo natthīti attho.
Attano purisakāraṃ nissāya laddhattāattano santāneti adhippāyo. Anuttara nti uttararahitaṃ.
Tato eva seṭṭhayānaṃ,nassa kenaci sadisanti asadisaṃ. Dhitisampannatāya dhīrā paṇḍitapurisā
lokamhā niyyanti gacchanti. ‘‘Jayaṃ jaya’’nti gāthāyaṃ vacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘jinantā
jinantā’’ti.
Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā
5-6. Niyamattho ti avadhāraṇattho. Tena niyamena avadhāraṇena –aññaṃ maggaṃ paṭikkhipati
ito aññassa niyyānikamaggassa abhāvato. ‘‘Dukkhassa pariññattha’’nti vuttattā vaṭṭadukkhaṃ
kathitaṃ. Ariyamagge gahite tassa pubbabhāgamaggo vipassanāya gahito evāti ‘‘missakamaggo
kathito’’ti vuttaṃ. Uttānameva apubbassa abhāvā. Ayaṃ pana viseso ‘‘rāgakkhayo’’tiādīhi yadipi
nibbānaṃ vuttaṃ. Tathāpi arahattaṃ viya brahmacariyampi. Tena nibbānaṃ eva vuccati ‘‘idaṃ
brahmacariyapariyosāna’’nti.
Kimatthiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttava ṇṇ an ā
7. Rāgavinayādipadehi nibbānaṃ vāpi vucceyya arahattaṃ vāpi. Yasmā so bhikkhu ubhayatthapi
niviṭṭhabuddhi, tasmā bhagavā tassa ajjhāsayavasena ‘‘nibbānadhātuyā kho eta’’ntiādinā nibbānadhātuṃ
vissajjetvā puna ‘‘āsavānaṃ khayo tena vuccatī’’ti āha. Yasmā ariyamaggo rāgādike samucchedavasena
vineti, āsavañca sabbaso khepeti, tena ca vuttaṃ nibbānaṃ arahattañca, tasmā tadubhayaṃ
‘‘rāgavinayotiādi nāmamevā’’ti vuttaṃ. Anusandhikusalatāya pucchanto etaṃ avocāti iminā
‘‘pucchānusandhi idha labbhatī’’ti dīpitaṃ, ajjhāsayānusandhipi ettha labbhatevāti daṭṭhabbaṃ.
Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā
8. Ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṃ vibhajitvāti ‘‘sammādiṭṭhī’’tiādinā ekena pariyāyena
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ vibhāgena dassetvā ‘‘katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhī’’tiādinā puna
aparena pariyāyena vibhajitukāmo . Uggahadhāraṇaparicayañāṇānipi savanañāṇe eva avarodhaṃ
gacchantīti ‘‘savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasenā’’ti vuttaṃ.
Kammaṭṭhānābhiniveso ti kammaṭṭhānapaṭipatti. Purimāni dve saccāni uggaṇhitvāti sambandho.
Iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa nti nirodhamaggesu ninnabhāvaṃ dasseti, na abhinandanaṃ, tanninnabhāvo
eva ca tattha kammakaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekenevākārena saccānaṃ paṭivedhanimittatā, so eva
abhimukhabhāvo tesaṃ samāgamoti ekābhisamayo .
Assāti ñāṇassa, yogino vā. Ettha ca keci ‘‘lokiyañāṇampi paṭivedho sabbassa
yāthāvabodhabhāvato’’ti vadanti. Nanu uggahādipaṭivedho ca paṭivedhova, na ca so lokuttaroti? Taṃ
na, kevalena paṭivedha-saddena uggahādipaṭivedhānaṃ avacanīyattā, paṭivedhanimittattā vā
uggahādivasena pavattaṃ dukkhādīsu pubbabhāge ñāṇaṃ ‘‘paṭivedho’’ti vuccati, na paṭivedhattā,
paṭivedhabhūtameva pana ñāṇaṃ ujukaṃ paṭivedhoti vattabbataṃ arahati. Kiccato ti pariññādikiccato.
Ārammaṇapaṭivedho ti sacchikiriyāpaṭivedhamāha. Kiccato ti asammohapaṭivedhaṃ. Uggahādīhi
saccassa pariggaṇhanaṃ pariggaho .
Duddasattāti anadhigatañāṇena yāthāvasarasalakkhaṇato daṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā uppattito
pākaṭānipi. Tenāha ‘‘dukkhasaccaṃ hī’’tiādi. Ubhaya nti purimaṃ saccadvayaṃ. Payogo ti kiriyā,
vāyāmo vā. Tassa mahantatarassa icchitabbataṃ dukkarataratañca upamāhi dasseti
‘‘bhavaggaggahaṇattha’’ntiādinā. Yathā purimaṃ saccadvayaṃ viya kenaci pariyāyena apākaṭatāya
paramagambhīrattā uggahādivasena pubbabhāge pavattibhedaṃ gahetvā ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādinā
catubbidhaṃ katvā vuttaṃ. Ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti ekābhisamayavaseneva pavattanato.
Kāmapaccanīkaṭṭhenāti kāmānaṃ ujupaccanīkabhāvena. Kāmato nissaṭabhāvenāti kāmehi
visaṃyuttabhāvena. Kāmaṃ sammasantassāti duvidhampi kāmaṃ aniccādito sammasantassa. Pajjati
pavattati etenāti padaṃ, kāmassa padanti kāmapadaṃ,kāmassa uppattikāraṇassa ghāto samugghāto,
taṃ kāmapadaghātaṃ. Tenāha ‘‘kāmavūpasama’’nti. Kāmehi vivittaṃ kāmavivittaṃ. So eva ca
nesaṃ anto samucchedaviveketi katvā tasmiṃ sādhetabbe uppannoti vuttaṃ ‘‘kāmavivittante
uppanno’’ti. Kāmato nikkhamatīti nikkhamo, so eva nekkhammasaṅkappo . Imasmiñca
nekkhammasaṅkappassa saddatthavibhāvena yathāvutto kāmapaccanīkaṭṭhādiko atthaniddhāraṇaviseso
antogadho.
Eseva nayo ti iminā byāpādapaccanīkaṭṭhena vihiṃsāya paccanīkaṭṭhenātiādikaṃ
abyāpādāvihiṃsāsaṅkappānaṃ atthuddhāraṇavidhiṃ atidisati. Nekkhammasaṅkappādayo ti ādi-
saddena abyāpādaavihiṃsāsaṅkappe eva saṅgaṇhāti. Kāma…pe… saññāna nti
kāmavitakk ādiviratisampayuttāna ṃ nekkhamm ādisaññ āna ṃ. Nānattāti n ānākha ṇikattā. Tīsu ṭhānes ūti

tippak āresu k āra ṇesu. Uppannass āti uppajjan ārahassa. Bh ūmiladdhauppanna ṃ idh ādhippeta ṃ. Esa
nayo ito paresupi. Padacchedato ti kāraṇupacchedato. Pada nti hi uppattikāraṇanti vuttovāyamattho.
Anuppattisādhanavasenāti yathā saṅkappo āyatiṃ nuppajjati, evaṃ anuppattisādhanavasena.
Sammādiṭṭhi viya ekova kusalasaṅkappo uppajjati.
Catūsu ṭhānesūti visaṃvādanādīsu catūsu vītikkamaṭṭhānesu. Pabbajitānaṃ micchājīvo nāma
āhāranimittakoti āha ‘‘khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāyā’’ti. Sabbaso anesanāya pahānaṃ
sammāājīvoti āha ‘‘buddhappasatthena ājīvenā’’ti. Kammapathapattānaṃ vasena ‘‘sattasu
ṭhānesū’’ti vuttaṃ. Akammapathapattāya hi anesanāya so padaghātaṃ karotiyeva.
Tathārūpe vā ārammaṇeti yasmiṃ ārammaṇe imassa pubbe kilesā na uppannā, tasmiṃ eva.
Anuppannāna nti anuppādassapi patthanāvasena anuppannānaṃ. Vīriyacchanda nti vīriyassa
nibbattetukāmatāchandaṃ. ‘‘Chandasampayuttavīriyañcā’’ti vadanti. Vīriyameva pana
anuppannākusalānuppādane labbhamānachandatāya dhurasampaggahatāya chandapariyāyena vuttaṃ.
Tathā hi vīriyaṃ – ‘‘anikkhittachandatā anikkhittadhuratā’’ti (dha. sa. 26) niddiṭṭhaṃ. Kosajjapakkhe
patituṃ adatvā cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padhāna nti padhānabhūtavīriyaṃ.
Uppattipabandhavasenāti nirantaruppādanavasena. Catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasenāti
yathāvuttesu catūsu ṭhānesu padhānakiccassa nipphādanavasena anuppādanādivasena.
Kiccasādhanavasenāti kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattagāhavidhamanavasena
asubhadukkhāniccānattasādhanavasena.
Aya nti yathāvutto sadisāsadisatāviseso. Assāti maggassa. Ettha katha nti yadi
rūpāvacaracatutthajjhānato paṭṭhāya yāva sabbabhavaggā jhānaṅgamaggaṅgabojjhaṅgānaṃ sadisatā,
evaṃ sante ‘‘āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttara’’nti ettha kathaṃ attho
gahetabboti āha ‘‘etthāpī’’tiādi. Taṃjhānikāvāti paṭhamajjhānādīsu yaṃ jhānaṃ maggapaṭilābhassa
pādakabhūtaṃ, taṃjhānikāva assa ariyassa uparipi tayo maggā. Eva nti vuttākārena.
Pādakajjhānameva niyametiāruppe catukkapañcakajjhānuppattiyaṃ. Vipassanāya ārammaṇabhūtā
khandhāti sammasitakhandhe vadanti. Puggalajjhāsayo niyameti pādakasammasitajjhānānaṃ bhede.
Yasmā saṅkhārupekkhāñāṇameva ariyamaggassa bojjhaṅgādivisesaṃ niyameti, tato
dutiyādipādakajjhānato uppannassa saṅkhārupekkhāñāṇassa pādakajjhānātikkantānaṃ aṅgānaṃ
asamāpajjitukāmatāvirāgabhāvato itarassa ca atabbhāvato tīsupi vādesu vipassanāva niyametīti
veditabbo, tasmā vipassanāniyameneva hi paṭhamavādepi apādakajjhānādipādakāpi maggā
paṭhamajjhānikā honti. Itarehi ca pādakajjhānehi vipassanāniyamehi taṃtaṃjhānikāva. Evaṃ sesavādesu
vipassanāniyamo yathāsambhavaṃ yojetabbo. Dutiyavāde taṃtaṃjhānikatā
sammasitasaṅkhāravipassanāniyamehi hoti. Tatra hi vipassanā taṃtaṃvirāgabhāvanā bhāvetabbā, na
somanassasahagatā upekkhāsahagatā hutvā jhānaṅgādiniyamaṃ maggassa karotīti evaṃ
vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo. Imasmiñca vāde pādakasammasitajjhānupanissayasabbhāve
ajjhāsayo ekantena hotīti ‘‘puggalajjhāsayo niyametīti vadantī’’ti vuttaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana
visuddhimaggassa etissā aṭṭhakathāya ekasaṅgahitattā ‘‘tesaṃ vādavinicchayo…pe… veditabbo’’ti
vuttaṃ. Pubbabhāge ti vipassanākkhaṇe.
Vibhaṅgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Sūkasuttavaṇṇanā
9. Sūka nti sāliyavādīnaṃ vālamāha. So hi nikantakasadiso paṭimukhagataṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā
bhindati, tasmā bhedaṃ icchantena uddhaggaṃ katvā ṭhapitaṃ sammāpaṇihitaṃnāma, tathā
aṭṭhapitaṃ micchāpaṇihitaṃnāmāti vuttaṃ. Micchāpaṇihitāyāti kammassakatapaññāya
micchāṭhapanaṃ nāma – ‘‘ime sattā kammavasena sukhadukkhaṃ paccanubhavanti, taṃ pana kammaṃ
issarassa icch āvasena brahm ā nimmin ātī’’tiādin ā micch āpakappana ṃ. Keci pana ‘‘natthi dinnantiādin ā

nayena pavatti, tassa v ā ñāṇ assa appavatt ī’’ ti vadanti. Maggabh āvan āyāti etth āpi micch āmaggassa
pavattanaṃ, ariyamaggassa vā appavattanaṃ micchāṭhapanaṃ. Tenāha ‘‘appavattitattā’’ ti. Avijjaṃ
bhindissatīti avijjaṃ samucchindissati. Magganissitaṃ katvāmagge eva pakkhipitvā. Tañhi ñāṇaṃ
maggassa mūlakāraṇaṃ magge siddhe tassa kiccassa matthakappattito. ‘‘Sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā
sammāpaṇihitāya maggabhāvanāyā’’ti vuttattā missakamaggo kathito . Chavibhedasadiso cettha
avijjābhedo, lohituppādasadiso lokuttaramaggabhāvo daṭṭhabbo.
Sūkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Nandiyasuttavaṇṇanā
10 . Channaparibbājako vatthacchādiyā channaṅgaparibbājako, na naggaparibbājako.
Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Vihāravaggo
1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā
11 . Aḍḍhamāsa nti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Paṭisallīyitu nti yathāvuttaṃ kālaṃ paṭi
divase divase samāpattiyaṃ dhammacintāyaṃ cittaṃ nilīyituṃ. Vinetabbo ti samucchedavinayena
vinetabbo ariyamaggādhigantabbo. Ta nti diṭṭhānugatiāpajjanaṃ. Assāti janatāya. Apagacchatīti satthu
santikato apeti. Sūti nipātamattaṃ.
Padesenāti ekadesena. Saha padesenāti sapadeso . Svāyaṃ sapadeso yasmā vedanāvaseneva
pāḷiyaṃ āgato, tasmā paramatthadhammakoṭṭhāse vedanā anavasesato labbhati, te gaṇhanto
‘‘khandhapadeso’’ tiādimāha. Taṃ sabba nti khandhapadesādikaṃ sabbampi. ‘‘Sammasanto’’ ti
padassa atthadassanavasena ‘‘paccavekkhanto’’ ti āha. Paccavekkhaṇā idha sammasanaṃ nāma, na
vipassanā. Vipassanāsammasanaṃ pana bhagavato visākhapuṇṇamāyaṃ eva nipphannaṃ, tasmā
bhagavato aññabhūmikāpi vedanā aññabhūmikānaṃ sattānaṃ viruddhā uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘yāva
bhavaggā pavattā sukhā vedanā’’ ti. Sabbākārenāti sarūpato samudayato atthaṅgamato assādāditoti
sabbākārena. Pariggaṇhanto upaparikkhanto.
Nippadesāneva anavasesāneva. Indriyasatipaṭṭhānapadeso suviññeyyoti anuddhato. Assāti
bhagavato. Ṭhāne ti tasmiṃ tasmiṃ paccavekkhitabbasaṅkhāte okāse. Sā sā ca vihārasamāpattīti
khandhavasena āyatanādivasena ca pavattitvā tesaṃ ekadesabhūtaṃ vedanaṃyeva pariggahetvā taṃ
sammasitvā anukkamena samāpannā jhānasamāpatti phalasamāpatti ca. Phalasamāpatti hi tathā
sammasitvā punappunaṃ samāpajjanavasena atthato abhinnāpi adhiṭṭhānabhūtadhammabhedena bhinnā
viya vuccati, yato catuvīsatikoṭisatasahassabhedā devasikaṃ vaḷañjanasamāpattiyo aṭṭhakathāyaṃ vuttā.
Kāmaṃ aññadhammavasenapi jātā eva, vedanāvasena panettha abhiniveso kato vedanānubhāvena
jātā. Kasmā evaṃ jātāti? Buddhānaṃ ñāṇapadassa antaravibhāgattā. Tathā hi bhagavā sakalampi
aḍḍhamāsaṃ vedanāvaseneva sammasanaṃ pavatteti, tadanusārena ca tā vihārasamāpattiyo samāpajji.
Tayidaṃ acchariyaṃ anaññasādhāraṇaṃ bhikkhū pavedento satthā – ‘‘yena svāha’’ntiādimavoca.
Akusalāvāti pāṇātipāta-adinnādāna-kāmesumicchācāra-musāvāda-pisuṇavācāsamphappalāpa-
abhijjhā-byāpādavasena taṃtaṃmicchādassanavasena ca akusalā vedanā eva hoti. Brahmalokādīsu
uppajjitvā tattha niccā dhuvā bhavissāmāti evaṃ diṭṭhiṃ upanissāyāti yojetabbaṃ. Devakulādīsu
devapūjatthaṃ, sabbajanaparibhogatthaṃ vā mālāvacchaṃ ropenti. Vadhabandhanādīnīti ādi -
saddena adinnādāna-micchācāra-musāvāda-pisuṇavācā-samphappalāpādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
Di ṭṭ hadhammavip ākassa apacuratt ā ap āka ṭatt ā ca ‘‘ bhavantaragat āna ’’ nti vutta ṃ.

Iti nesa nti ettha iti -saddo ādiattho, pak ārattho v ā. Tena yath ā pharusav ācāvasena, eva ṃ
tadaññesampi akusalakammānaṃ vasena sammādiṭṭhipaccayā akusalavedanāppavatti yathārahaṃ
nīharitvā vattabbā. Eseva nayo ti iminā yathā micchādiṭṭhipaccayā sammādiṭṭhipaccayā ca
kusalākusalavipākavedanā sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā ca vasena yathārahaṃ yojetvā dassitā, evaṃ
micchāsaṅkappapaccayādīsupi yathārahaṃ yojetvā dassetabbāti imamatthaṃ atidisati.
Chandapaccayāti ettha taṇhāchandasahito kattukāmatāchando adhippetoti āha ‘‘chandapaccayātiādīsu
pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā’’ ti. Vitakkapaccayāti
ettha appanāppattova vitakko adhippetoti vuttaṃ ‘‘vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāvā’’ ti.
Vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāya gahitattā ‘‘ṭhapetvā paṭhamajjhāna’’ nti. Upari tisso
rūpāvacarā, heṭṭhā tisso arūpāvacarā evaṃ sesā cha saññāsamāpattivedanā.
Tiṇṇanti chandavitakkasaññānaṃ. Avūpasame ti paṭipakkhena avūpasamite. Tiṇṇañhi tesaṃ
sahabhāvena paccayatā aṭṭhalobhasahagatacittesu eva. Tattha yaṃ vattabbaṃ taṃ vuttameva.
Chandamattassāti tesu tīsu chandamattassa. Vūpasame paṭhamajjhānavedanāva appanāppattassa
adhippetattā. Chandavitakkānaṃ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetāsaññāya avūpasantattā.
Dutiyajjhānādivedanāgahaṇena hi sabbā saññāsamāpattiyo ca gahitāva honti. Tiṇṇampi vūpasame ti
chandavitakkasaññānaṃ vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā adhippetā.
Bhavaggappattasaññā hi vūpasamanti chandasaṅkappānaṃ accantasukhumabhāvappattiyā. Heṭṭhā
‘‘sammādiṭṭhipaccayā’’ti ettha sammādiṭṭhiggahaṇena heṭṭhimamaggasammādiṭṭhipi gahitāva hotīti āha
–‘‘appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāyā’’ ti. Atha vā heṭṭhimamaggādhigamena vinā
aggamaggo natthīti heṭṭhimamaggādhigamaṃ atthāpannaṃ katvā ‘‘arahattaphalassa pattatthāyā’’ ti
vuttaṃ. Āyameti phalena missito hoti etenāti āyāmo, sammāvāyāmoti āha ‘‘atthi āyāmanti atthi
vīriya’’ nti. Tassa vīriyārambhassāti aññādhigamakāraṇassa sammāvāyāmassa vasena. Pāḷiyaṃ ṭhāna-
saddo kāraṇapariyāyoti āha –‘‘arahattaphalassa kāraṇe’’ ti. Tappaccayāti ettha taṃ-saddena
‘‘ṭhāne’’ti vuttakāraṇameva paccāmaṭṭhanti āha –‘‘arahattassa ṭhānapaccayā’’ ti.
Catumaggasahajātāti etena ‘‘arahattaphalassa pattatthāyā’’ti ettha heṭṭhimamaggānaṃ atthāpattivasena
gahitabhāvameva joteti. Keci pana ‘‘catumaggasahajātāti vatvā nibbattitalokuttaravedanāti
bhūtakathanaṃ visesanaṃ. Nibbattitalokuttaravedanāti paṭhamaṃ apekkhitabbaṃ, pacchā
catumaggasahajātā’’ti vadanti.
Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā
12 . Micchādiṭṭhi vūpasamati sabbaso pahīyati etenāti micchādiṭṭhivūpasamo .
‘‘Micchādiṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi. Bhavantare uppajjanto atidūreti maññamāno
vipākavedanaṃ na gaṇhātī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Iminā nayenā’’ ti atidisitvāpi tamatthaṃ
pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘yassa yassā’’ tiādiṃ vatvā eva sāmaññavasena vuttamatthaṃ pacchimesu tīsu
padesu sarūpatova dassetuṃ ‘‘chandavūpasamapaccayā’’ tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
Vuttatthāneva anantarasutte.
Dutiyavihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3-7. Sekkhasuttādivaṇṇanā
13-17 . Tissannampi sikkhānaṃ sikkhanaṃ sīlaṃ etassāti sikkhanasīlo . Sikkhatītipi vā sekkho .
Vuttañhetaṃ ‘‘sikkhatīti kho, bhikkhave, tasmā sekkhoti vuccati. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi
sikkhatī’’tiādi (a. ni. 3.86). Tīhi phalehi heṭṭhā. Sāpi catutthamaggena saddhiṃ uppannasikkhāpi.
Maggakkhaṇe hi sikkhākiccaṃ na niṭṭhitaṃ vippakatabhāvato, phalakkhaṇe pana niṭṭhitaṃ nāma.
Uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.

Sekkhasutt ādiva ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Vihāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Micchattavaggavaṇṇanā
21-30 . Micchāsabhāva nti ayāthāvasabhāvaṃ aniyyānikasabhāvaṃ. Sammāsabhāva nti
yāthāvasabhāvaṃ niyyānikasabhāvaṃ. Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti ettha adhi -saddo anatthakoti
āha –‘‘micchāpaṭipattikaraṇahetū’’ ti. Ñāyati paṭividdhavasena nibbānaṃ gacchatīti ñāyo . So eva
taṃsamaṅgīnaṃ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena dhammo ti āha –‘‘ñāyaṃ dhammanti
ariyamaggadhamma’’ nti. Ñāṇassa micchāsabhāvo nāma natthīti viññāṇamevettha
paccavekkhaṇavasena pavattaṃ ñāṇa-saddena vuccatīti āha ‘‘micchāviññāṇo’’ ti.
Micchāpaccavekkhaṇoti kiñci pāpaṃ katvā ‘‘aho mayā kataṃ sukata’’nti evaṃ pavatto
micchāpaccavekkhaṇo. Gosīlagovatādipūraṇaṃ muttīti evaṃ gaṇhato micchāvimutti nāma.
Micchāpaṭipadādīhi vivaṭṭanti evaṃ vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Puggalo pucchito ti nigamito ca ‘‘ayaṃ
vuccati, bhikkhave, asappuriso’’tiādinā. Kiñcāpi ‘‘micchādiṭṭhiko hotī’’tiādinā puggalova niddiṭṭho,
tathāpi puggalasīsenāyaṃ dhammadesanāti āha ‘‘dhammo vibhatto’’ ti. Tenevāha ‘‘dhammena
puggalo dassito’’ ti. Dhammenāti micchādiṭṭhiādikena dhammena. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya
sabbaso sappurisānāma, khīṇāsavo sappurisataro. Suppavattaniyo ti sukhena pavattetuṃ
sakkuṇeyyo. Dhāvatīti gacchati. Paccayuppannena upecca nissitabbato upanisā, paccayo, ekassa sa-
kārassa lopaṃ katvā vāti āha –‘‘saupanisaṃ sapaccaya’’ nti. Parikaraṇato parikkhāro, parivāroti āha –
‘‘saparikkhāraṃ saparivāra’’ nti. Sahajātavasena upanissayavasena ca sapaccayatā kiccasādhane
nipphādane sahāyabhāvūpagamane ca saparivāratā daṭṭhabbā.
Micchattavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Paṭipattivaggavaṇṇanā
31-40 . Ayāthāvapaṭipatti, na yathāpaṭipatti, hetumhipi phalepi ayāthāvavatthusādhanato. Ekaṃ
suttaṃ dhammavasena kathitaṃpaṭipattivasena. Ekaṃ suttaṃ puggalavasena kathitaṃ
paṭipannakavasena. Saṃsāramahoghassa paratīrabhāvato yo naṃ adhigacchati, taṃ pāreti gametīti
pāraṃ, nibbānaṃ, tabbidhuratāya natthi ettha pāranti apāraṃ, saṃsāroti vuttaṃ –‘‘apārāpāranti
va ṭṭato nibbāna’’ nti. Pāraṅgatāti asekkhe sandhāya. Yepi gacchantīti sekkhe. Yepi gamissantīti
kalyāṇaputhujjane. Pāragāmino ti ettha kita-saddo tikālavācīti evaṃ vuttaṃ.
Tīra nti orimatīramāha. Tena vuttaṃ ‘‘vaṭṭameva anudhāvatī’’ ti. Ekantakāḷakattā cittassa
apabhassarabhāvakaraṇato kaṇhābhijātihetuto ca vuttaṃ ‘‘kaṇhanti akusaladhamma’’ nti.
Vodānabhāvato cittassa pabhassarabhāvakaraṇato sukkābhijātihetuto ca vuttaṃ –‘‘sukkanti
kusaladhamma’’ nti. Kilesamāra-abhisaṅkhāramāra-maccumārānaṃ pavattiṭṭhānatāya okaṃ vuccati
vaṭṭaṃ, tabbidhuratāya anokanti nibbānanti āha –‘‘okā anokanti vaṭṭato nibbāna’’ nti.
Paramatthato samaṇā vuccanti ariyā, samaṇānaṃ bhāvo sāmaññaṃ, ariyamaggo, tena araṇīyato
upagantabbato sāmaññattho nibbānanti āha –‘‘sāmaññatthanti nibbānaṃ, taṃ hī’’ tiādi.
Brahmaññattha nti etthāpi iminā nayena attho veditabbo. Brahmaññena ariyamaggena. Rāgakkhayo ti
ettha iti -saddo ādisaddattho. Tena ‘‘dosakkhayo mohakkhayo’’ti padadvayaṃ saṅgaṇhāti. Vaṭṭatiyevāti
vadanti ‘‘rāgakkhayo’’ti. Pariyāyena hi arahattassa vattabbattāti.
Paṭipattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā

41 -48 . Apar āpara ṃ parivattam ānena vattasampannena sa ṃsāraddh ānapariññ āvaseneva nibb ānassa
pattabbattā vuttaṃ –‘‘nibbānaṃ patvā pariññātaṃ nāma hotī’’ ti. Nibbānaṃ patvāti
nibbānappattihetu. Hetuattho hi ayaṃ tvā-saddo yathā – ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā
bhayaṃ hotī’’ti. Tasmāti yasmā apariññeyyaparijānanakiccena nibbānassa pattiyā addhānapariññāsiddhi
ñāyati, tasmā upacāravasena nibbānaṃ ‘‘addhānapariññā’’ti vuccati yathā ‘‘himasanti sūriyaṃ
uggametī’’ti. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyattha nti ettha vijjāti aggamaggavijjā. Vimuttīti
aggamaggasamādhi adhippeto. Tesaṃ phalaṃ aññāti āha –‘‘vijjāvimuttiphalena arahattaṃ
kathita’’ nti. Yāthāvato jānanato paccakkhato dassanato ca ñāṇadassananti idha
phalanibbānapaccavekkhaṇā adhippetāti āha –‘‘ñāṇadassanena paccavekkhaṇā kathitā’’ ti. Sesehīti
rāga-virāga-saṃyojanappahāna-anusayasamugghāta-addhānapariññā- āsavakkhaya-vijjā-vimutti-
phalasacchikiriyā-ñāṇadassana-anupādāparinibbānapadehi.
Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā
49-62 . Yathā aruṇuggaṃ sūriyuggamanassa ekantikaṃ pubbanimittaṃ, evaṃ kalyāṇamittatā
ariyamaggapātubhāvassāti sadisūpamā aruṇuggaṃ kalyāṇamittatāya . Kalyāṇamittoti cettha ariyo,
ariyamaggo vā daṭṭhabbo sūriyapātubhāvo viya tena vidhūpanīyandhakāravidhamanato.
Kusalakattukamyatāchando chandasampadāitarachandato sampannattā. Kārāpakaappamādassāti
saccapaṭivedhassa kārāpakassa. Evaṃ sabbattheva sampadāsaddā visesādhigamahetutāya veditabbā.
Aññenapi ākārenāti ‘‘vivekanissita’’ntiādiākārato aññena ‘‘rāgavinayapariyosāna’’ntiādinā ākārena.
Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā
63-138 . Tathā tathā vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena kathito, tasmā ‘‘vutto eva attho,
kasmā puna vutto’’ti na codetabbaṃ.
Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Appamādapeyyālavaggo
1. Tathāgatasuttavaṇṇanā
139 . Kārāpakaappamādo nāma ‘‘ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā
uppādetabbā’’ti vuttavajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. Esāti
appamādo. Lokiyova. Na lokuttaro. Aya nti esāti ca appamādameva vadati. Tesa nti
catubhūmakadhammānaṃ. Paṭilābhakaṭṭhenāti paṭilābhāpanaṭṭhena.
Tathāgatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Padasuttavaṇṇanā
140 . Jaṅgalāna nti jaṅgalavāsīnaṃ. Jaṅgala -saddo cettha thaddhabhāvasāmaññena
pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha –‘‘pathavītalavāsīna’’ nti. Padānaṃ
vuccamānattā ‘‘sapādakapāṇāna’’ nti visesetvā vuttaṃ. Samodhāna nti antogadhabhāvaṃ. Tenāha –
‘‘ odh āna ṃ upakkhepa ’’ nti, upanetv ā pakkhipitabbanti attho.

Padasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
3-10. Kūṭasuttādivaṇṇanā
141-148 . Vassikāya pupphaṃ vassikaṃyathā ‘‘āmalakiyā phalaṃ āmalaka’’nti. Mahātalasmi nti
uparipāsāde. ‘‘Yāni kānicī’’ ti padehi itarāni samānādhikaraṇāni bhavituṃ yuttānīti ‘‘paccatte
sāmivacana’’ nti vatvā tathā vibhattivipariṇāmo kato. ‘‘Tantāvutāna’’ nti padaṃ niddhāraṇe
sāmivacananti tattha ‘‘vatthānī’’ti vacanasesena atthaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’ tiādi vuttaṃ.
Kūṭasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Appamādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Balakaraṇīyavaggo
1. Balasuttavaṇṇanā
149 . Kammāniyeva kammantāyathā suttantā. Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ magga nti ettha
nānantariyakatāya vipassanāpi gahitā eva hotīti vuttaṃ ‘‘sahavipassana’’ nti.
2. Bījasuttavaṇṇanā
150 . Pañcavidhampi samūhaṭṭhena bījagāmo nāma. Tadevāti mūlabījādi eva. Sampanna nti
sahajātamūlavantaṃ. Nīlabhāvato paṭṭhāyāti nīlabhāvāpattito paṭṭhāya.
3. Nāgasuttavaṇṇanā
151 . Balaṃ gāhentīti attano sarīrabalaṃ gāhenti. Taṃ pana nāgānaṃ balappatti evāti āha –
‘‘balaṃ gaṇhantī’’ ti. Sambhejjamukhadvāra nti mahāsamuddena sambhedagatamahānadīnaṃ
mukhadvāraṃ. Nāgā kāyaṃ vaḍḍhentītiādi yasmā ca bhagavatā upamāvasena ābhataṃ, tasmā
evameva khoti etthātiādinā upamaṃ saṃsandati. Āgatesūtiādīsu tīsu padesu bhāvenabhāvalakkhaṇe.
5. Kumbhasuttavaṇṇanā
153 . Na patiāvamatīti ca nikujjitabhāvena udakavamano ghaṭo, na taṃ puna mukhena gaṇhāti.
Tenāha ‘‘na anto pavesetī’’ ti.
7. Ākāsasuttavaṇṇanā
155 . Tenetaṃ vutta nti tena ariyamaggassa ijjhanena etesaṃ sabbesaṃ bodhipakkhiyadhammānaṃ
ijjhanaṃ vuttaṃ.
8-9-10. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā
156-158 . Paṃsurajojalla nti bhūmireṇusahajātamalaṃ. Vāṇijakopame ti
vāṇijakopamapaṭhamasutte cāpi.
11-12. Āgantukasuttādivaṇṇanā
159 -160 . Sahavipassanassa ariyamaggassa bh āvan āya ijjhanena eta ṃ

abhiññ āpariññeyy ādidhamm āna ṃ abhiññ āparijānan ādīna ṃ ijjhana ṃ vutta ṃkhattiy ādīna ṃ
visayaādikaṃ karontassa kathāya sajjitattā.
Balakaraṇīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Esanāvaggo
1. Esanāsuttavaṇṇanā
161 . Kāmāna nti vatthukāmakilesakāmānaṃ. Kilesakāmopi hi kāmitanti parikappitena vidhinā ca
adhikarāgehi esanīyo. Bhavāna nti tiṇṇaṃ gatīnaṃ. Diṭṭhigatikaparikappitassa brahmacariyassa
nimittabhāvato micchādiṭṭhi ‘‘brahmacariya’’nti adhippetā.
2-11. Vidhāsuttādivaṇṇanā
162-171 . Seyyohamasmītiādinā taṃtaṃvibhāgena dhīyanti vidhīyantīti vidhā,mānakoṭṭhāsā,
mānaṭṭhapanā vā. Nīhanantīti vibādhenti.
Esanāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
11. Oghavaggo
1-2. Oghasuttādivaṇṇanā
172-173 . Vaṭṭe ohananti osīdāpentīti oghā. Rūpārūpabhave ti rūpabhave ca arūpabhave ca
rūpārūpataṇhopanissayā rūpārūpāvacarakammanibbattā khandhā. Yojanaṭṭhena yogo .
3-4. Upādānasuttādivaṇṇanā
174-175 . Kāmanavasena upādiyanato kāmupādānaṃ. Tenāha ‘‘kāmaggahaṇa’’ nti.
Nāmakāyassāti vedanādīnaṃ catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ. Ghaṭanapabandhanakileso ti hetunā
phalassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭena dukkhappabandhasaññitassa ghaṭanassa sambajjhanassa
nibbattakakileso. Antaggāhikadiṭṭhi sassatucchedagāho.
Upādānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5-10. Anusayasuttādivaṇṇanā
176-181 . Thāmagataṭṭhenāti sattasantāne thirabhāvūpagamanabhāvena. Thāmagata nti ca aññehi
asādhāraṇo kāmarāgādīnaṃyeva āveṇiko sabhāvo daṭṭhabbo. Kāmarāgovāti kāmarāgo eva appahīno.
So sati paccayalābhe uppajjanārahatāya santāne anusetīti anusayo. Sesesupīti paṭighānusayādīsu.
Orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhāvato heṭṭhābhūtattā. Tattha pavattiyā paccayabhāvato
orambhāgiyāni yathā ‘‘pacchiyo goduhako’’ti. Saṃyojentīti saṃyojanāni, heṭṭhā viya attho vattabbo.
Uddhambhāgo mahaggatabhāgo, tassa hitānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā na vuttanti adhippāyo.
Anusayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Oghavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Maggasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Bojjha ṅgasa ṃ yutta ṃ
1. Pabbatavaggo
1.Himavantasuttavaṇṇanā
182 . Bujjhati catusaccaṃ ariyasāvako etāyāti bodhaṃ,dhammasāmaggī, ariyasāvako pana
catusaccaṃ bujjhatīti bodhi. Aṅgāti kāraṇā. Yāya dhammasāmaggiyāti sambandho. Taṇhāvasena
patiṭṭhānaṃ,diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṃ,ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā.
Līnavasena patiṭṭhānaṃ,uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṃ,
attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṃ(saṃ. ni. 1.1) –
‘‘Kilesavasena patiṭṭhānaṃ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṃ,
avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā, sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṃ,
sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā’’ti –
Vuttesu pakāresu idha avuttānaṃ vasena veditabbo. Kilesasantānaniddāya uṭṭhahatīti etena
sikhāpattavipassanāsahagatānampi satiādīnaṃ bojjhaṅgabhāvaṃ dasseti. Cattārītiādinā maggaphalena
sahagatānaṃ. Sattahi bojjhaṅgehi bhāvitehi saccapaṭivedho hotīti kathamidaṃ jānitabbanti codanaṃ
sandhāyāha ‘‘yathāhā’’ tiādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti etena bodhibojjhaṅgasaddānaṃ
samudāyāvayavavisayataṃ dasseti. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā
avijjamānapaññattibhāvaṃ dasseti.
Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgāti vuttaṃ ‘‘kāraṇattho aṅgasaddo’’ti. Bujjhatīti bodhi, bodhiyā eva
aṅgāti bojjhaṅgāti vuttaṃ ‘‘bujjhantīti bojjhaṅgā’’ ti. Vipassanādīnaṃ kāraṇānaṃ bujjhitabbānaṃ
saccānaṃ anurūpaṃ paccakkhabhāvena paṭimukhaṃ aviparītaṃ sammā bujjhantīti evaṃ
vatthuvisesadīpakehi uparimaggehi anubujjhantītiādinā vuttabodhisaddehi nippadesena vuttaṃ
‘‘bujjhanatāsāmaññena saṅgaṇhātī’’ti. Ettha ca līnapatiṭṭhāna-kāmasukhallikānuyoga-
ucchedābhinivesānaṃ dhammavicaya-vīriyapītipadhāna-dhammasāmaggī paṭipakkho.
Uddhaccāyūhanaattakilamathānuyoga-sassatābhinivesānaṃ passaddhisamādhi-upekkhāpadhāna-
dhammasāmaggī paṭipakkho. Sati pana ubhayatthāpi icchitabbā. Tathā hi sā sabbatthikā vuttā.
Saṃ-saddo pasaṃsāyaṃ. Punadeva sundaro ca atthopīti āha ‘‘pasattho sundaro ca bojjhaṅgo’’ ti.
Abhinibbattetīti abhivisiṭṭhabhāvena nibbatteti savisesabhāvaṃ vadati. ‘‘Eke vaṇṇayantī’’ ti vatvā
tattha yathāvuttavivekattayato aññaṃ vivekadvayaṃ uddharitvā dassetuṃ ‘‘te hī’’ tiādi vuttaṃ. Tattha
jh ānakkhaṇe tāva kiccato vikkhambhanavivekanissitaṃ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato
paṭippassaddhivivekanissitaṃ bhāvetīti. Tenāha – ‘‘anuttaraṃ vimokkhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti.
Tattha tattha nicchayatāya kasiṇajjhānaggahaṇena anuppādānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
Himavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Kāyasuttavaṇṇanā
183 . Tiṭṭhanti etenāti ṭhiti, kāraṇaṃ. Kammautucittāhārasaññito catubbidho paccayo ṭhiti etassāti
paccayaṭṭhitiko . Āhārapaccayasaddā hi ekatthā. Subhampīti kāmacchando paccayo, asubhe
subhākārena pavattanato subhanti vuccati. Tena kāraṇena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa
nimittattā subhanimitta nti. Subhassāti yathāvuttassa subhassa. Ārammaṇampīti subhākārena,
iṭṭhākārena vā gayhamānaṃ rūpādiārammaṇampi subhanimittaṃ vuttākārena. Anupāyamanasikāro ti
ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro, tato eva uppathamanasikāro ti
ayonisomanasikāro. Tasmi nti yathāniddhārite kāmacchandabhūte tadārammaṇabhūte ca duvidhepi

subhanimitte. A ṭṭhakath āya ṃ pana ‘‘subh āramma ṇe’’icceva vutta ṃ. Atthi, bhikkhave,
subhanimittantiādīti ādi -saddena kāmacchandanīvaraṇassa āhāradassanapāḷi uttānāti katvā vuttaṃ –
‘‘evaṃ sabbanīvaraṇesu yojanā veditabbā’’ ti.
Paṭighopi paṭighanimittaṃpurimuppannassa pacchā uppajjanakassa nimittabhāvato.
Paṭighārammaṇaṃnāma ekūnavīsati āghātavatthubhūtā sattasaṅkhārā. Aratīti pantasenāsanādīsu
aramaṇaṃ. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhabhāvo. Pantesūti dūresu, vivittesu vā. Adhikusalesūti
samathavipassanādhammesu. Arati ratipaṭipakkho. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti
anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇā ti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti
ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.
Āgantukaṃ,na sabhāvasiddhaṃ. Kāyālasiya nti nāmakāye alasabhāvo. Sammohavinodaniyaṃ
pana ‘‘tandīti jātiālasiya’’nti vuttaṃ. Vadatīti etena atisītādipaccayā saṅkocāpattiṃ dasseti. Yaṃ
sandhāya vuttaṃkilesavatthuvibhaṅge (vibha. aṭṭha. 857). Tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti
tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro
ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ
kathitaṃ.
Kilesavasenāti sammohavasena. Kāyavinamanāti kāyassa virūpato namanā. Jambhanāti
phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato
namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kiñcideva
upariṭṭhitaṃ gahetvā ujuṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyaka nti
uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ (vibha. aṭṭha.
858).
Bhattapariḷāho ti bhattavasena pariḷāhuppatti. Bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti
bhattagelaññaṃ. Atibhuttapaccayā hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamatho ti bhuttapaccayā
kilantabhāvo. Bhattapariḷāho ti bhattadaratho. Kucchipūraṃ bhuttavato hi pariḷāhuppattiyā
upahatindriyo viya hoti, kāyo khijjati. Kāyaduṭṭhulla nti bhuttabhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.
Cittassa līyanākāro ti ārammaṇe cittassa saṅkocappatti. Cittassa akalyatāti cittassa gilānabhāvo.
Gilāno ti akallako vuccati. Tathā cāha ‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti. Akammaññatāti
cittagelaññasaṅkhāto akammaññanākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikampi cittaṃ yassa vasena
iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkonto olīyati, tassa taṃ ākāraṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘olīyanā’’ ti.
Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Līna nti avipphārikatāya saṅkocappattaṃ. Itare dve ākāraniddesā.
Thina nti avipphārikatāya anussāhanā asaṅgahanasaṅgahanaṃ. Thiyanākāro thiyanā. Thiyitatta nti
thiyitassa ākāro, avipphārikatāti attho.
Cetaso avūpasamo ti cittassa avūpasantatā asannisinnabhāvo. Tenāha –‘‘avūpasantākāro’’ ti.
Atthato paneta nti svāyaṃ avūpasantākāro vikkhepasabhāvattā vikkhepahetutāya ca atthato etaṃ
uddhaccakukkuccameva.
Vicikicchāya ārammaṇadhammānāma ‘‘buddhe kaṅkhatī’’tiādinā āgataaṭṭhakaṅkhāvatthubhūtā
dhammā. Yasmā vicikicchā byāpādādayo viya anu anu uggahaṇapaccayā uppajjati, tasmā
kaṅkhāṭṭhānīyaṃ ārammaṇameva dassitaṃ ‘‘vicikicchāya ārammaṇadhammā’’ti. Yasmā purimuppannā
vicikicchā pacchā vicikicchāya paccayo hoti, tasmā vicikicchāpi vicikicchāṭṭhānīyadhammā veditabbā.
Tatrāyaṃ vacanattho –tiṭṭhanti pavattanti etthāti ṭhānīyā, vicikicchā eva ṭhānīyā vicikicchāṭṭhānīyā.
Aṭṭhakathāyaṃ pana ārammaṇassapi tattha visesapaccayataṃ upādāya ‘‘kāmacchando vicikicchāti ime
dve dhammā ārammaṇena kathitā’’ ti vuttaṃ. Subhanimittassa hi paccayabhāvamattaṃ sandhāyetaṃ
vuttaṃ, tathāpi yathā ‘‘paṭighampi paṭighanimitta’’nti katvā ‘‘byāpādo upanissayena kathito’’ti vuttaṃ,
eva ṃ subhampi subhanimittanti katv ā kāmacchando upanissayena kathitoti sakk ā viññ ātu ṃ. Ses ā

thinamiddhauddhaccakukkucc āni. Tattha thinamiddha ṃ aññamañña ṃ sahajātādivasena paccayo,
tathā uddhaccakukkuccanti. Ubhayesampi upanissayakoṭiyā paccayabhāve vattabbameva natthīti āha
‘‘sahajātena ca upanissayena cā’’ ti.
Yasmā sati nāma ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ anussaraṇavasena vattati,
tasmā te dhammā satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā nāma. Lokuttaradhamme ca anussavādivasena gahetvā tathā
pavattateva. Tena vuttaṃ ‘‘satiyā’’ tiādi.
Kosallaṃ vuccati paññā, tato uppannā kosallasambhūtā. Anavajjasukhavipākāti anavajjā hutvā
sukhavipākā vipaccanakā. Padadvayena paccayato sabhāvato kiccato phalato kusaladhammaṃ dasseti.
Akusalaniddesepi eseva nayo. Sāvajjāti gārayhā. Anavajjāti agārayhā. Hīnālāmakā. Paṇītāseṭṭhā.
Kaṇhākāḷakā asuddhā. Sukkāodātā suddhā. Paṭibhāga -saddo paṭhame vikappe sadisakoṭṭhāsattho,
dutiye paṭipakkhakoṭṭhāsattho, tatiye niggahetabbapaṭipakkhakoṭṭhāsattho daṭṭhabbo.
Kusalakiriyāya ādikammabhāvena pavattavīriyaṃ dhitisabhāvatāya dhātūti vuttanti āha
‘‘ārambhadhātūti paṭhamārambhavīriya’’ nti. Laddhāsevanaṃ vīriyaṃ balappattaṃ hutvā
paṭipakkhaṃ vidhamatīti āha –‘‘nikkamadhātūti kosajjato nikkhantattā tato balavatara’’ nti.
Adhimattādhimattatarānaṃ paṭipakkhadhammānaṃ vidhamanasamatthaṃ paṭupaṭutarādibhāvappattaṃ
hotīti āha –‘‘parakkamadhātūti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanatāya tatopi balavatara’’ nti.
Tiṭṭhati pavattati etthāti ṭhānīyā. Ārammaṇadhammā, pītisambojjhaṅgassa ṭhānīyāti
pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyāti ‘‘pītiyā ārammaṇadhammā’’ ti vuttaṃ. Yasmā aparāparuppattiyā pītipi
tathā vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ visuddhimagge ‘‘pītiyā eva taṃ nāma’’nti. Darathapassaddhīti
daratho kilesapariḷāho, so passambhati etāyāti darathapassaddhi, kāyapassaddhiyā
vedanādikhandhattayassa viya rūpakāyassapi passambhanaṃ hoti, cittapassaddhiyā cittasseva
passambhanaṃ, tato evettha bhagavatā lahutādīnaṃ viya duvidhatā vuttā. Tathā samāhitākāraṃ
sallakkhetvā gayhamāno samathova samathanimittaṃ,tassa ārammaṇabhūtaṃ paṭibhāganimittampi.
Vividhaṃ aggaṃ etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso bhantatāpaccupaṭṭhāno vutto.
Ekaggabhāvato byaggapaṭipakkhoti abyaggo, samādhi, so eva nimittanti pubbe viya vattabbaṃ. Tenāha
‘‘tasseva vevacana’’ nti.
Yo ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhākāraṃ anādiyitvā gahetabbo majjhattākāro, yo ca pubbe
upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāvasena uppanno majjhattākāro, duvidhopi so upekkhāya
ārammaṇadhammoti adhippetoti āha –‘‘atthato pana majjhattākāro upekkhāṭṭhānīyā dhammāti
veditabbo ’’ ti. Ārammaṇena kathitā ārammaṇasseva tesaṃ visesapaccayabhāvato. Sesāti vīriyādayo
cattāro dhammā. Tesañhi upanissayova sātisayo icchitabboti.
Kāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Sīlasuttavaṇṇanā
184 . Khīṇāsavassa lokuttaraṃ sīlaṃnāma maggaphalapariyāpannā sammāvācākammantājīvā
sīlalakkhaṇappattā tadaññe cetanādayo. Lokiyaṃpana kiriyābyākatacittapariyāpannaṃ cārittasīlaṃ,
vārittasīlassa pana sambhavo eva natthi viramaṇavasena pavattiyā abhāvato. ‘‘Pubbabhāgasīlaṃ
lokiyasīla’’nti keci.
Cakkhudassana nti cakkhūhi dassanaṃ. Lakkhaṇassa dassana nti sabhāvadhammānaṃ
saṅkhatānaṃ paccattalakkhaṇassa ñātapariññāya, aniccādisāmaññalakkhaṇassa tīraṇapariññāya
dassanaṃ. Pajahantopi hi te pahātabbākārato passati nāma. Nibbānassa tathalakkhaṇaṃ maggaphalehi
dassanaṃ, taṃ pana paṭivijjhanaṃ. Jhānena pathavīkasiṇādīnaṃ, abhiññāhi rūpānaṃ dassanampi
ñāṇ adassanameva. Cakkhudassana ṃ adhippeta ṃsavanapayirup āsan āna ṃ parato gahitattā.

Pañhapayirup āsana nti pañhapucchanavasena payirup āsana ṃ aññakammatth āya upasa ṅkamanassa
kevalaṃ upasaṅkamaneneva jotitattā.
Ariyānaṃ anussati nāma guṇavasena, tatthāpi laddhaovādāvajjanamukhena
yathābhūtasīlādiguṇānussaraṇanti dassetuṃ ‘‘jhānavipassanā’’ tiādi vuttaṃ. Aññesaṃyeva santike ti
ariyehi aññesaṃ sāsanikānaṃyeva santike. Tenāha –‘‘anupabbajjā nāmā’’ ti. Aññesūti sāsanikehi
aññesu tāpasaparibbājakādīsu. Tattha hi pabbajjā ariyānaṃ anupabbajjā nāma na hotīti vuttaṃ.
Satasahassamattā ahesuṃsamantapāsādikattā mahātherassa. Laṅkādīpe ti nissayasīsena
nissitasallakkhaṇaṃ. Na hi pabbajjā dīpapaṭiladdhā, atha kho dīpanivāsiācariyapaṭiladdhā. Mahinda…
pe… pabbajanti nāma tassa parivāratāya pabbajjāyāti.
Saratīti taṃ ovādānusāsanidhammaṃ cinteti citte karoti. Vitakkāhataṃ karotīti punappunaṃ
parivitakkanena tadatthaṃ vitakkanipphāditaṃ karoti. Āraddho hotīti sampādito hoti. Taṃ pana
sampādanaṃ pāripūri evāti āha ‘‘paripuṇṇo hotī’’ ti. Tatthāti yathāvutte dhamme. Ñāṇacāravasenāti
ñāṇassa pavattanavasena. Tesaṃ tesaṃ dhammāna nti tasmiṃ tasmiṃ ovādadhamme āgatānaṃ
rūpārūpadhammānaṃ. Lakkhaṇanti visesalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca. Pavicinatīti ‘‘idaṃ rūpaṃ
ettakaṃ rūpa’’ntiādinā vicayaṃ āpajjati. Ñāṇañca ropetīti ‘‘aniccaṃ calaṃ palokaṃ pabhaṅgū’’tiādinā
ñāṇaṃ pavatteti. Vīmaṃsanaṃ…pe… āpajjatīti rūpasattakārūpasattakakkamena vipassanaṃ
paccakkhato viya aniccatādīnaṃ dassanaṃ sammasanaṃ āpajjati.
Ubhayampeta nti phalānisaṃsāti vuttadvayaṃ. Atthato ekaṃpariyāyasaddattā. Paṭikaccāti
pageva. Maraṇakāle ti maraṇakālasamīpe. Samīpatthe hi idaṃ bhummanti āha ‘‘maraṇassa
āsannakāle’’ ti.
So tividho hoti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena. Tenāha ‘‘kappasahassāyukesū’’ tiādi.
Upahaccaparinibbāyī nāma āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyanato. Yattha katthacīti avihādīsu
yattha katthaci. Sappayogenāti vipassanāñāṇasaṅkhārasaṅkhātena payogena, saha vipassanāpayogenāti
attho. Suddhāvāsabhūmiyaṃ uddhaṃyeva maggasoto etassāti uddhaṃsoto . Paṭisandhivasena
akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.
Avihādīsu vattamānopi ekaṃsato uddhaṃgamanāraho puggalo akaniṭṭhagāmī eva nāmāti vuttaṃ
‘‘eko uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañca hontī’’ ti. Tesa nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ.
Uddhaṃsotabhāvato yadipi heṭṭhimādīsupi ariyabhūmi nibbattateva, tathāpi tattha bhūmīsu āyuṃ
aggahetvā akaniṭṭhabhave āyuvaseneva soḷasakappasahassāyukatā daṭṭhabbā. ‘‘Satta phalā sattānisaṃsā
pāṭikaṅkhā’’ti vuttattā ‘‘arahattamaggassa pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā’’ ti vuttaṃ.
Sattannampi sahabhāvo labbhatīti ‘‘apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇikā’’ ti vuttaṃ. Tayidaṃ
pāḷiyaṃ tattha tattha ‘‘tasmiṃ samaye’’ti āgatavacanena viññāyati, bojjhaṅgānaṃ pana nānāsabhāvattā
‘‘nānālakkhaṇā’’ ti vuttaṃ.
Sīlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Vatthasuttavaṇṇanā
185 . ‘‘Satisambojjhaṅgo’’ti evaṃ ce mayhaṃ hotīti satisambojjhaṅgo nāma seṭṭho uttamo
pavaro, tasmāhaṃ satisambojjhaṅgasīsena phalasamāpattiṃ appetvā viharissāmīti evaṃ ce mayhaṃ
pubbabhāge hotīti attho. ‘‘Appamāṇo’’ti evaṃ mayhaṃ hotīti svāyaṃ satisambojjhaṅgo, sabbaso
pamāṇakarakilesābhāvato appamāṇadhammārammaṇato ca appamāṇoti evaṃ mayhaṃ
antosamāpattiyaṃ asammohavasena hoti. Suparipuṇṇoti bhāvanāpāripūriyā suṭṭhu paripuṇṇoti evaṃ
mayhaṃ antosamāpattiyaṃ asammohavasena hotīti. Tiṭṭhatīti yathākālaparicchedasamāpattiyā
avaṭṭhānena tappariyāpannatāya satisambojjhaṅgo tiṭṭhati paṭibandhavasena. Uppādaṃ anāvajjitattāti

upp ādassa an āvajjanena asamann āhārena. Upp ādas īsena cettha upp ādavantova sa ṅkh ārā gahitā.
Anuppāda nti nibbānaṃ uppādābhāvato uppādavantehi ca vinissaṭattā. Pavatta nti vipākappavattaṃ.
Appavatta nti nibbānaṃ tappaṭikkhepato. Nimitta nti sabbasaṅkhāranimittaṃ. Animitta nti nibbānaṃ.
Saṅkhāre ti uppādādianāmasanena kevalameva saṅkhāragahaṇaṃ. Visaṅkhāra nti nibbānaṃ.
Āvajjitattā āvajjitakālato paṭṭhāya ārabbha pavattiyā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. Aṭṭhahākārehīti
aṭṭhahi kāraṇehi. Jānātīti samāpattito vuṭṭhitakāle pajānāti. Aṭṭhahākārehīti uppādāvajjanādīhi ceva
anuppādāvajjanādīhi ca vuttākāraviparītehi aṭṭhahi ākārehi cavantaṃsamāpattivasena anavaṭṭhānatopi
gacchantaṃ cavatīti thero pajānātīti.
Phalabojjhaṅgāti phalasamāpattipariyāpannā bojjhaṅgā. Kiṃ pana te visuṃ visuṃ pavattantīti āha
‘‘yadā hī’’ tiādi. Sīsaṃ katvāti padhānaṃ seṭṭhaṃ katvā. Tadanvayāti tadanugatā satisambojjhaṅgaṃ
anugacchanakā. Tañca kho tathā katvā dhammaṃ paccavekkhaṇavasena. Keci pana ‘‘taṃ
paccavekkhaṇādikaṃ katvā’’ti vadanti.
Vatthasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Bhikkhusuttavaṇṇanā
186 . Bodhāyāti ettha bodho nāma bujjhanaṃ, taṃ pana kissa kenāti pucchanto ‘‘kiṃ
bujjhanatthāyā’’ ti vatvā taṃ dassento ‘‘maggenā’’ tiādimāha. Maggena nibbānaṃ bujjhanatthāya
saṃvattanti, paccavekkhaṇāya katakiccataṃ bujjhanatthāya saṃvattanti, paṭhamavikappe
sacchikiriyābhisamayo eva dassitoti tena atuṭṭhe ‘‘maggena vā’’ ti dutiyavikappamāha. Vivekanissitaṃ
vir āganissita nti padehi sabbaṃ maggakiccaṃ tassa phalañca dassitaṃ. Nirodhanissita nti iminā
nibbānasacchikiriyā. Kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatītiādinā kilesappahānaṃ. Vimuttasmiṃ
vimuttamiti ñ āṇaṃ hotītiādinā paccavekkhaṇā dassitā.
Bhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6-7. Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā
187-188 . Nibaddhavāsavasena ārāme nisīdanasīloti ārāmanisādī. Parisaṃ ogāḷho hutvā caratīti
parisāvacaro ti āha –‘‘yo panā’’ tiādi. Eva nti iminākārena. Gahaṇanti niggahaṇaṃ. Tena
pucchāpadassa atthaṃ vivarati. Nibbeṭhana nti niggahanibbeṭhanaṃ. Tena vissajjanapadassa atthaṃ
vivarati. Iminā nayenāti etena ‘‘itivādo’’ti ettha iti-saddassa atthaṃ dasseti. Upārambhādhippāyo vadati
etenāti vādo, doso. Itivādo hotīti evaṃ imassa upari vādāropanaṃ hoti. Itivādappamokkho ti evaṃ tato
pamokkho hoti. Evaṃ vādappamokkhānisaṃsaṃ parehi āropitadosassa nibbeṭhanavasena dassetvā idāni
dosapavedanavasena dassetuṃ ‘‘ayaṃ pucchāya doso’’ tiādi vuttaṃ.
Ettakaṃ ṭhāna ntiādito paṭṭhāya yāva ‘‘tīṇi sucaritānī’’ti ettakaṃ ṭhānaṃ. Imaṃ desana nti
‘‘indriyasaṃvaro kho’’tiādinayappavattaṃ imaṃ desanaṃ. Nābhijjhāyatīti na abhijjhāyati.
Nābhihaṃsatīti na abhitussati. Gocarajjhatte ṭhitaṃ hotīti kammaṭṭhānārammaṇe samādhānavasena
ṭhitaṃ hoti avaṭṭhitaṃ. Tenāha ‘‘susaṇṭhita’’ nti. Susaṇṭhita nti sammā avikkhepavasena ṭhitaṃ.
Kammaṭṭhānavimuttiyāti kammaṭṭhānānuyuñjanavasena paṭipakkhato nīvaraṇato vimuttiyā. Suṭṭhu
vimuttanti suvimuttaṃ. Tasmiṃamanāparūpadassane na maṅku vilakkho na hoti. Kilesavasena
dosavasena. Aṭṭhitacitto athaddhacitto. Kovesena hi cittaṃ thaddhaṃ hoti, na mudukaṃ.
Adīnamānaso ti domanassavasena yo dīnabhāvo, tadabhāvena niddosamānaso. Apūticitto ti
byāpajjābhāvena sītibhūtacitto.
Imesu chasu dvāresu aṭṭhārasa duccaritāni honti paccekaṃ kāyavacīmanoduccaritabhedena. Tāni
vibhāgena dassetuṃ ‘‘katha’’ ntiādi vuttaṃ. Tattha iṭṭhārammaṇe āpāthagate ti nayadānamattametaṃ.
Tena ‘‘aniṭṭhārammaṇe āpāthagate dosaṃ uppādentassā’’tiādinā tividhaduccaritaṃ nīharitvā vattabbaṃ,

tath ā ‘‘ majjhattāramma ṇe moha ṃ upp ādentass ā’’ tiādin ā ca. Manoduccaritādis āmaññena pana
tīṇiyeva duccaritāni hontīti veditabbaṃ.
Paññattivasenāti vatthuṃ anāmasitvā piṇḍagahaṇamukhena kevalaṃ paññattivaseneva.
Bhāvanāpaṭisaṅkhāne ti bhāvanāsiddhe paṭisaṅkhāne, bhāvanāya paṭisaṅkhāne vāti attho. Imānīti
yathāvuttāni chadvārārammaṇāni. Duccaritānīti duccaritakāraṇāni. Appaṭisaṅkhāne ṭhitassa duccaritāni
sucaritāni katvā. Pariṇāmetīti parivatteti duccaritāni tattha anuppādetvā sucaritāni uppādento. Eva nti
vuttappakārena. Indriyasaṃvaro…pe… veditabbo indriyasaṃvarasampādanavasena tiṇṇaṃ
sucaritānaṃ sijjhanato. Tenāha ‘‘ettāvatā’’ tiādi. Ettāvatāti ādito paṭṭhāya yāva ‘‘tīṇi sucaritāni
paripūrentī’’ti padaṃ, ettāvatā. Sīlānurakkhakaṃ indriyasaṃvarasīla nti catupārisuddhisīlassa
anurakkhakaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ kathikaṃ. Kathaṃ pana tadeva tassa anurakkhakaṃ hotīti?
Aparāparuppattiyā upanissayabhāvato.
Tīṇi sīlānīti indriyasaṃvara-ājīvapārisuddhi-paccayasannissita-sīlāni. Lokuttaramissakāti
lokiyāpi lokuttarāpi hontīti attho. Sattannaṃ bojjhaṅgāna nti lokuttarānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ.
Mūlabhūtā satipaṭṭhānā pubbabhāgā,te sandhāya vuttaṃ ‘‘cattāro kho, kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā
bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’ti. Tepīti yathāvuttasatipaṭṭhānā. Satipaṭṭhānamūlakā
bojjhaṅgāti lokiyasatipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgāva. Pubbabhāgāvāti ettha keci ‘‘pubbabhāgā cā’’ti
pāṭhaṃ katvā ‘‘pubbeva lokuttarā pubbabhāgā cā’’ti atthaṃ vadanti. Vijjāvimuttimūlakāti ‘‘satta kho,
kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti evaṃ vuttā bojjhaṅgā lokuttarāva
vijjāvimuttisahagatabhāvato.
Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Upavānasuttavaṇṇanā
189 . Paccatta nti karaṇaniddeso ayanti āha –‘‘attanāvā’’ ti. Kurumānoyevāti uppādento eva.
Kammaṭṭhānavimuttiyā suṭṭhu vimutta nti kammaṭṭhānamanasikārena nīvaraṇānaṃ dūrībhāvato tehi
suṭṭhu vimuttaṃ. Atthaṃ karitvāti bhāvanāmanasikāraṃ uttamaṃ katvā. ‘‘Mahā vata me ayaṃ attho
uppanno’’ti atthiko hutvā.
9. Paṭhamauppannasuttavaṇṇanā
190 . Tathāgatassa pātubhāvātiādinā buddhuppādakāle eva bojjhaṅgaratanapaṭilābhoti dasseti.
Pabbatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Gilānavaggo
1-3. Pāṇasuttādivaṇṇanā
192-194 . Yesa nti yesaṃ sattānaṃ. Cattāro iriyāpathā atthi labbhanti
tadupagasarīrāvayavalābhena. Eta nti ‘‘cattāro iriyāpathe kappentī’’ti etaṃ vacanaṃ.
‘‘Vivekanissita’’ntiādivacanato ‘‘sahavipassanake maggabojjhaṅge’’ icceva vuttaṃ. Dutiyatatiyāni
uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.
4-10. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā
195-201 . Visuddhaṃ ahosi visabhāgadhātukkhobhaṃ vūpasamentaṃ. Tenāha –‘‘pokkharapatte
…pe … vinivattitv ā gato ’’ ti. Eseva nayo p āḷito atthato ca catutthena pañcamacha ṭṭhāna ṃ sam ānattā.

Visarukkhav ātasamphassen āti visarukkhasannissitav ātasamphassena. Mandas ītajaro ti muduko
sītajaro. Sesa nti vuttāvasesaṃ. Sabbatthāti sattamādīsu catūsu.
Gilānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Udāyivaggo
1-2. Bodhāyasuttādivaṇṇanā
202-203 . Kittakena nu kho kāraṇena bujjhanakaaṅgā nāma vuccanti bujjhanakassa puggalassa
aṅgāti vattabbataṃ labhanti. Missakabojjhaṅgā kathitāsahavipassanā maggabojjhaṅgā kathitāti katvā.
Dhammaparicchedo kathito gaṇanāmattena paricchinditvā vuttattā na bhūmantaraparicchedo,
vipassanādiparicchedo vā.
3-5. Ṭhāniyasuttādivaṇṇanā
204-206 . Kāmarāgena gadhitabbaṭṭhānabhūtā kāmarāgaṭṭhāniyāti āha
‘‘ārammaṇadhammāna’’ nti. ‘‘Manasikārabahulīkārā’’ti vuttattā ‘‘ārammaṇeneva kathita’’ nti
vuttaṃ. Vuttaparicchedo ti etena na kevalaṃ ārammaṇavaseneva, atha kho upanissayavasenapettha
attho labbhatīti dasseti. Paṭhamavaggassa hi dutiye sutte upanissayavaseneva attho dassito.
Missakabojjhaṅgā kathitāavibhāgeneva kathitattā. Aparihāniye ti tīhi sikkhāhi aparihānāvahe.
6-7. Taṇhakkhayasuttādivaṇṇanā
207-208 . ‘‘So maṃ pucchissatī’’ ti adhippāyena bhagavatā osāpitadesanaṃ. Patthaṭattā
bhāvanāpāripūriyā vitthāritaṃ gatattā. Mahantabhāva nti bhāvanāvaseneva mahattaṃ gatattā. Tato eva
va ḍḍhippamāṇā . Nīvaraṇavigame sambhavato paccayato byāpādo vigato hotīti āha –‘‘nīvaraṇānaṃ
dūrībhāvena byāpādavirahitattā’’ ti. Taṇhāmūlaka nti taṇhāpaccayaṃ. Yañhi taṇhāsahagataṃ
asahagatampi taṇhaṃ upanissāya nipphannaṃ, sabbaṃ taṃ taṇhāmūlakaṃ. Pahīyati
anuppādappahānena. Taṇhādīnaṃyeva khayā,na tesaṃ saṅkhārānaṃ khayā. Etehi
taṇhakkhayādipadehi.
8. Nibbedhabhāgiyasuttavaṇṇanā
209 . Nibbijjhantīti nibbedhā, nibbijjhanadhammā dhammavinayādayo, tappariyāpannatāya
nibbedhabhāge gato nibbedhabhāgiyo, taṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Tenāha ‘‘nibbijjhanakoṭṭhāsiya’’ nti.
Bhāvetvā ṭhitena cittena. Vipassanāmaggampi gahetvā ‘‘maggabojjhaṅgā missakā’’ ti vuttā. Tehīti
bojjhaṅgehi bhāvitaṃcittaṃ. Te vābojjhaṅge bhāvetvā ṭhitaṃ cittaṃnāma phalacittaṃ, tasmā
nibbattitalokuttarameva. Tampīti phalacittampi maggānantaratāya magganissitaṃ katvā
missakameva kathetuṃ vaṭṭati ‘‘bodhāya saṃvattantī’’ti vuttattā.
9. Ekadhammasuttavaṇṇanā
210 . Saṃyojanasaṅkhātā vinibandhāti kāmarāgādisaṃyojanasaññitā bandhanā. Pariniṭṭhapetvā
gahaṇā ti gilitvā viya pariniṭṭhapetvā gahaṇākārā.
10. Udāyisuttavaṇṇanā
211 . Bahukataṃ vuccati bahukāro bahumāno, natthi etassa bahukatanti abahukato,
akatabahum āno. Dhammo uppajjam āno ukkujjanto viya nirujjham āno avakujjanto viya hotīti vutta ṃ

‘‘ ukkujja ṃ vuccati udayo, avakujja ṃ vayo ’’ ti. Parivattento ti anicc ātipi dukkh ātipi anattātipi.
‘‘Eso hi te udāyi maggo paṭiladdho, yo te…pe… tathattāya upanessatī’’ti pariyosāne bhagavato
vacanañcettha sādhakaṃ daṭṭhabbaṃ. Tena tenākārena viharanta nti yena sammasanākārena
vipassanāvihārena viharantaṃ. Tathābhāvāyāti khīṇāsavabhāvapaccavekkhaṇāya. Tenāha –‘‘khīṇā
jātīti…pe… taṃ dassento evamāhā’’ ti.
Udāyivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Nīvaraṇavaggo
3-4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā
214-215 . Na ca pabhāvanta nti na ca pabhāsampannaṃ. Pabhijjanasabhāva nti tāpetvā tālane
pabhaṅgutaṃ. Avasesaṃ loha nti vuttāvasesaṃ jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohanti pabhedaṃ
sabbampi lohaṃ. Uppajjituṃ appadānenāti ettha nanu lokiyakusalacittassapi suvisuddhassa
uppajjituṃ appadānena upakkilesatāti? Saccametaṃ, yasmiṃ pana santāne nīvaraṇāni laddhapatiṭṭhāni,
tattha mahaggatakusalassapi asambhavo, pageva lokuttarakusalassa, parittakusalaṃ pana yathāpaccayaṃ
uppajjati. Nīvaraṇe hi vūpasante santāne uppattiyā aparisuddhaṃ hoti, upakkiliṭṭhaṃ nāma hoti,
aparisuddhadīpakapallikavaṭṭhitelādisannissayo dīpo viya, apica nippariyāyato uppajjituṃ appadāneneva
tesaṃ upakkilesatāti dassento ‘‘yadaggena hī’’ tiādimāha. Ārammaṇe vikkhittappattivasena
cuṇṇavicuṇṇatāveditabbā. Na āvarantīti kusaladhamme uppajjituṃ appadānavasena na āvaranti, atha
kho tesaṃ uppattiyā honti. Na paṭicchādentīti na vinandhanti. Catubhūmakacittassāti
catutthabhūmakakusalacittassa anupakkilesā, tehi akilissanato.
8. Āvaraṇanīvaraṇasuttavaṇṇanā
219 . Paññā dubbalā hoti, na balavatī paṭipakkhena upakkiliṭṭhabhāvato. Tenāha ‘‘mandā
avisadā’’ ti.
Pañca nīvaraṇā dūre honti āvaraṇābhāvato. Tameva pīti nti sappāyadhammasavane uppannaṃ
pītiṃ. Tassā tadā uppannākārasallakkhaṇena avijahanto punappunaṃ tassā nibbattanena. Tenāha
‘‘pañca nīvaraṇe vikkhambhetvā’’ ti. Idaṃ sandhāyāti ettake divasepi na vinassanti, sā dhammapīti
laddhapaccayā hutvā visesāvahāti imamatthaṃ sandhāya etaṃ ‘‘imassa pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye
na hontī’’tiādi vuttaṃ. Pītipāmojjapakkhiyāti pītipāmojjapaccayā. Nassantīti nirodhapaccayavasena
pavattanato nassanti. Sabhāgapaccayavasena puna uppajjantāpi…pe… vuccati kiccasādhanavasena
pavattanato.
9. Rukkhasuttavaṇṇanā
220 . Abhiruhanakāti samīparukkhe abhibhavitvā ruhanakā. Aṭṭhikacchako ti
aṭṭhibahulakacchako. Kapithanasadisaphalattā kapitthano ti laddhanāmo.
10. Nīvaraṇasuttavaṇṇanā
221 . Andhabhāvakaraṇā paññācakkhussa vibandhanato. Tathā hi te ‘‘acakkhukaraṇā
paññānirodhikā’’ti vuttā. Vihanati vibādhatīti vighāto, dukkhanti āha ‘‘vighātapakkhiyāti
dukkhapakkhikā’’ ti. Nibbānatthāya na saṃvattantīti anibbānasaṃvattanikā. Missakabojjhaṅgāva
kathitāpubbabhāgikānaṃ kathitattā.
Nīvara ṇavaggava ṇṇ an ā niṭṭhitā.

5. Cakkavattivaggo
1. Vidhāsuttavaṇṇanā
222 . Vidhīyantīti vidhā,mānādibhāgā koṭṭhāsāti āha ‘‘tayo mānakoṭṭhāsā’’ ti. Tathā tathā
vidahanato ti ‘‘seyyohamasmī’’tiādinā tena tenākārena vidahanato ṭhapanato, ṭhapetabbato vā.
2. Cakkavattisuttavaṇṇanā
223 . Sirisampattiyā rājati dippati sobhatīti rājā,dānapiyavacanaatthacariyāsamānattatāsaṅkhātehi
catūhi saṅgahavatthūhi . Rañjetīti rameti. Abbhuggatāyāti udīritā nibbattito tattha tattha gacchanato.
Cakkaṃ vattetīti cakkaratanaṃ pavatteti. Devaṭṭhāna nti pūjanīyadevaṭṭhānaṃ. Cittīkataṭṭhenāti
pūjanīyabhāvena. Aggho natthi cirakālasambhavapuññānubhāvasiddharatanasabbhāvato. Aññehi
cakkavattino pariggahabhūtaratanehi. Loke ti manussaloke. Tena tadaññalokaṃ nivatteti.
Vijjamāna ggahaṇena atītānāgataṃ nivatteti. Buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti cakkavattinopi
yebhuyyena tasmiṃyeva uppajjanatoti adhippāyo. Anomassāti alāmakassa ukkaṭṭhassa. Sesāni ratanāni.
Tatrāti vākyopaññāsane nipāto, tasmiṃ pātubhāvavacane. ‘‘Ayutta’’ nti vatvā tattha adhippāyaṃ
vivaranto ‘‘uppannaṃ hī’’ tiādimāha. Tehi ratanehi cakkavattananiyamāpekkhatāya
cakkavattivacanassa. Niyamenāti ekantena. Vattabbataṃ āpajjati bhāvini bhūte viya upacāroti yathā –
‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410). Laddhanāmassāti cakkavattīti loke laddhasamaññassa
patthanīyassa purisavisesassa. Mūluppattivacanatopīti ‘‘cakkavattissa pātubhāvā’’ti etassa
paṭhamuppattiyā vacanatopi. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘yo hī’’ tiādimāha. Yo hi cakkavattirājā, tassa
uppattiyā cakkaratanassa uppajjanato cakkavattīti evaṃ nāmaṃ uppajjati. ‘‘Cakkaṃ vattessatī’’ti idaṃ
pana niyāmaṃ anapekkhitvā tassa uppajjatīti ratanānuppattiṃ gahetvā vuttanayato saññā uppajjati
‘‘cakkavattī’’ti. Ekamevāti cakkaratanameva paṭhamaṃ pātubhavati. Yasmiṃ bhūte rañño
cakkavattisamaññā, atha pacchā ratanāni pātubhavantīti bahūnaṃ pātubhāvaṃ upādāya
bahulavacanatopi etaṃ‘‘cakkavattissa pātubhāvā ratanānaṃ pātubhāvo’’ti vuttaṃ. Ayaṃ
hetukattusaññito atthabhedo. Pātubhāvāti pātubhāvato. Puññasambhāro bhinnasantānatāya
ratanānampi pariyāyena upanissayahetūti vuttaṃ. Yuttamevetaṃyathāvuttayuttiyuttattā.
Vattabbabhūto adhippāyo etassa atthīti adhippāyo, atthaniddeso, saṅkhepato adhippāyo
saṅkhepādhippāyo . Cakkaratanānubhāvena cakkavattissariyassa sijjhanato ‘‘dātuṃ samatthassā’’ ti
vuttaṃ. Yojanappamāṇe padese pavattattā yojanappamāṇaṃ andhakāraṃ. Atidīghātirassatādiṃ
chabbidhaṃ dosaṃ vivajjetvā ṭhitassāti vacanaseso.
Sabbesaṃ catubhūmakadhammānaṃ purecaraṃkusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo
samanvesanavasena pavattanato. Buddhādīhipi appahānīyatāya mahantadhammasabhāvattā
dhammakāye ca jeṭṭhakaṭṭhena dhammakāyūpapannaṃ. Paññāpāsādatāya cassa uparigataṭṭhena
accuggataṃ. Vitthataṭṭhena vipulaṃ. Mahantatāya mahantaṃ. Anādikālabhāvitassa kilesasantānassa
khaṇeneva viddhaṃsanato sīghaṃ lahu java nti pariyāyā. Bojjhaṅgadhammapariyāpannattā hi vuttaṃ
‘‘ekanta-kusalattā’’ ti. Sampayuttavasena pītiyā ālokaviddhaṃsanabhāvavasenāti vuttaṃ
‘‘sahajātapaccayādī’’ tiādi. Sabbasaṅgāhikadhammaparicchedo ti catubhūmakattā sabbasaṅgāhako
bojjhaṅgadhammaparicchedo kathito.
4-10. Duppaññasuttādivaṇṇanā
225-231 . Eḷaṃ vuccati doso, eḷena mūgo viyāti eḷamūgo ti imamatthaṃ dassento ‘‘mukhena
vāca ’’ ntiādim āha.

Cakkavattivaggava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
6. Sākacchavaggo
1. Āhārasuttavaṇṇanā
232 . Purimanayato ti ‘‘satisambojjhaṅgaṭṭhānīyānaṃ dhammāna’’ntiādinā āgatanayato. Eva nti
idāni vuccamānākārena. Sati ca sampajaññañca satisampajaññaṃ. Satipadhānaṃ vā abhikkantādīsu
satthakabhāvapariggaṇhakañāṇaṃ satisampajaññaṃ. Taṃ sabbattha satokārībhāvāvahattā
satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattati. Yathā ca paccanīkadhammappahānaṃ
anurūpadhammadesanā ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya hoti, evaṃ
satirahitapuggalavajjanā satokārīpuggalasevanā ca tattha ca yuttapayuttatā satisambojjhaṅgassa
uppādāya hotīti imamatthaṃ dasseti ‘‘satisampajañña’’ ntiādinā. Arahattamaggena bhāvanāpāripūrī
hoti . Tathā hi arahāva ‘‘sativepullappatto’’ti vuccati.
Dhammānaṃ, dhammesu vā vicayo, so eva heṭṭhā vuttanayena sambojjhaṅgo, tassa
dhammavicayasambojjhaṅgassa. Paripucchakatāti ācariyaṃ payirupāsitvā pañcapi nikāye
sahaṭṭhakathāya pariyogāhetvā yaṃ yaṃ tattha gaṇṭhiṭṭhānaṃ, tassa tassa ‘‘idaṃ, bhante, kathaṃ imassa
ko attho’’ti evaṃ khandhādīsu atthapucchakabhāvo. Tenāha ‘‘khandha…pe… bahulatā’’ ti.
Vatthuvisadakiriyāti cittacetasikānaṃ pavattiṭṭhānabhāvato sarīraṃ tappaṭibaddhāni ca cīvarādīni
idha ‘‘vatthūnī’’ti adhippetāni, tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaṇaṃ tesaṃ
visadabhāvakaraṇaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘ajjhattikabāhirāna’’ ntiādi. Ussannadosa nti vātādiussannadosaṃ.
Sedamalamakkhita nti sedena ceva jallikāsaṅkhātena sarīramalena ca makkhitaṃ. Ca -saddena aññampi
sarīrassa ca cittassa ca pīḷāvahaṃ saṅgaṇhāti. Senāsanaṃ vāti vā-saddena pattādīnaṃ saṅgaho
daṭṭhabbo. Avisade sati, visayabhūte vā. Kathaṃ bhāvanamanuyuttassa tāni visayoti? Antarantarā
pavattanakacittuppādavasena evaṃ vuttaṃ. Te hi cittuppādā cittekaggatāya ijjhantiyāpi
aparisuddhabhāvāya saṃvattanti. Cittacetasikesu nissayādipaccayabhūtesu. Ñāṇampīti pi -saddo
sampiṇḍane. Tena na kevalaṃ taṃ vatthuyeva, atha kho tasmiṃ aparisuddhe ñāṇampi aparisuddhaṃ
hotīti nissayāparisuddhiyā nissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayīnaṃ aparisuddhiṃ
dasseti anvayato byatirekato ca.
Samabhāvakaraṇaṃkiccato anūnādhikabhāvakaraṇaṃ. Yathāpaccayaṃ saddheyyavatthusmiṃ
adhimokkhakiccassa paṭutarabhāvena paññāya avisadatāya vīriyādīnañca anubalappadānasithilatādinā
saddhindriyaṃ balavaṃ hoti . Tenāha ‘‘itarāni mandānī’’ ti. Tato ti tasmā saddhindriyassa
balavabhāvato itaresañca mandattā. Kosajjapakkhe patituṃ adatvā sampayuttadhammānaṃ
paggaṇhanaṃ anubalappadānaṃ paggaho, paggahakiccaṃ kātuṃ na sakkotīti sambandhitabbaṃ.
Ārammaṇaṃ upagantvā ṭhānaṃ, anissajjanaṃ vā upaṭṭhānaṃ,vikkhepapaṭipakkho. Yena vā
sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo . Rūpagataṃ viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāvaṃ
passati, taṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti balavatā saddhindriyena abhibhūtattā.
Sahajātadhammesu hi indaṭṭhaṃ karontānaṃ saha pavattamānānaṃ dhammānaṃ ekarasatāvaseneva
atthasiddhi, na aññathā. Tasmāti vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Ta nti saddhindriyaṃ.
Dhammasabhāvapaccavekkhaṇenāti yassa saddheyyavatthuno uḷāratādiguṇe adhimuccanassa
sātisayappavattiyā saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato
vīmaṃsanena. Evañhi evaṃdhammatānayena sabhāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho
na hoti – ‘‘ayaṃ imesaṃ dhammānaṃ sabhāvo’’ti paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi
yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, evaṃ paññāya balavabhāve saddhāya
mandabhāvo hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena…pe… hāpetabba’’nti. Tathā
amanasikaraṇenāti yenākārena bhāvanamanuyuñjantassa saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tenākārena
bh āvana ṃ nānuyuñjanen āti vutta ṃ hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabh āvo attano v ā

paccayavisesena kiccuttariyato v īriy ādīna ṃ vā mandakiccat āya. Tattha pa ṭhamavikappe
hāpanavidhi dassito, dutiyavikappe pana yathā manasikaroto vīriyādīnaṃ mandakiccatāya
saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena vīriyādīnaṃ paṭutarabhāvāvahena manasikārena
saddhindriyaṃ tehi samataṃ karontena hāpetabbaṃ. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi
veditabbo.
Vakkalittheravatthūti so hi āyasmā saddhādhimutto tattha ca katādhikāro satthu rūpakāyadassane
pasuto eva hutvā viharanto satthārā – ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali,
dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 3.87) ovadiyamāno kammaṭṭhāne niyojitopi taṃ
ananuyuñjanto paṇāmito attānaṃ vinipātetuṃ papātaṭṭhānaṃ abhiruhi. Atha naṃ satthā yathānisinnova
obhāsavissajjanena attānaṃ dassetvā –
‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;
Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti. (dha. pa. 381) –
Gāthaṃ vatvā ‘‘ehi, vakkalī’’ti āha. So tena vacanena amateneva abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā
vipassanaṃ paṭṭhapesi, saddhāya bahulabhāvato vipassanāvīthiṃ nārohati. Taṃ ñatvā bhagavā
indriyasamattapaṭipādanāya kammaṭṭhānaṃ sodhetvā adāsi. So satthārā dinnanayena vipassanaṃ
ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ – ‘‘vakkalittheravatthu cettha
nidassana’’nti. Etthāti saddhindriyassa adhimattabhāve sesindriyānaṃ sakiccākaraṇe.
Itarakiccabheda nti upaṭṭhānādikiccavisesaṃ. Passaddhādīti ādi -saddena
samādhiupekkhāsambojjhaṅgānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Hāpetabba nti yathā saddhindriyassa
balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāyati, evaṃ vīriyindriyassa adhimattatā
passaddhiyādibhāvanāya hāyati samādhipakkhikattā tassā. Tathā hi samādhindriyassa adhimattataṃ
kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattataṃ uddhaccapātato rakkhantī
ekaṃsato hāpeti. Tena vuttaṃ ‘‘passaddhādibhāvanāya hāpetabba’’nti. Soṇattherassa vatthūti
sukumārasoṇattherassa vatthu. So hi āyasmāpi satthu santikā kammaṭṭhānaṃ gahetvā sītavane viharanto
– ‘‘mama sarīraṃ sukhumālaṃ, na ca sakkā sukheneva sukhaṃ adhigantuṃ, kāyaṃ kilametvāpi
samaṇadhammo kātabbo’’ti ṭhānacaṅkamanameva adhiṭṭhāya padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu
uṭṭhitesupi vedanaṃ ajjhupekkhitvā daḷhavīriyaṃ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṃ pavattetuṃ
nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇopamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṃ dassento
kammaṭṭhānaṃ sodhetvā gijjhakūṭaṃ gato. Theropi satthārā dinnanayena vīriyasamataṃ yājetvā
bhāvento vipassanaṃ ussukkāpetvā arahatteva patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘soṇattherassa vatthu
dassetabba’’nti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi.
Samata nti saddhāpaññānaṃ aññamaññaṃ anūnādhikabhāvaṃ, tathā samādhivīriyānañca. Yathā hi
saddhāpaññānaṃ visuṃ visuṃ dhuriyadhammabhūtānaṃ kiccato aññamaññanātivattanaṃ visesato
icchitabbaṃ. Yato tesaṃ samadhuratāya appanā sampajjati, evaṃ samādhivīriyānaṃ
kosajjuddhaccapakkhikānaṃ samatāya sati aññamaññupatthambhanato sampayuttadhammānaṃ
antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhatīti. Balavasaddho tiādi vuttasseva atthassa
byatirekamukhena samatthanaṃ. Tassattho – yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so
mudhappasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi so avatthusmiṃ pasīdati, seyyathāpi titthiyasāvakā.
Kerāṭikapakkha nti sāṭheyyapakkhaṃ bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto
‘‘deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamayaṃ puññaṃ hotī’’tiādīni parikappeti
hetupatirūpakehi vañcito, evaṃbhūto ca lūkhatakkaviluttacitto paṇḍitānaṃ vacanaṃ nādiyati, saññattiṃ
na gacchati. Tenāha ‘‘bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī’’ ti. Yathā cettha saddhāpaññānaṃ
aññamaññaṃ samabhāvo atthāvaho, visamabhāvo anatthāvaho, evaṃ samādhivīriyānaṃ aññamaññaṃ
samabhāvo atthāvaho, itaro anatthāvaho, tathā samabhāvo avikkhepāvaho, itaro vikkhepāvaho.
Kosajjaṃ abhibhavati, tena appanaṃ na pāpuṇātīti adhippāyo. Esa nayo uddhaccaṃ abhibhavatīti
etthāpi. Tadubhaya nti saddhāpaññādvayaṃ samādhivīriyadvayañca. Samaṃ kātabba nti samataṃ

kātabba ṃ.
Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Eva nti evaṃ sante, saddhāya thokaṃ
balavabhāve satīti attho. Saddahanto ti ‘‘pathavī pathavīti manasikāramattena kathaṃ jhānuppattī’’ti
acintetvā ‘‘addhā sambuddhena vuttavidhi ijjhatī’’ti saddahanto saddhaṃ janento. Okappento ti
ārammaṇaṃ anupavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī
va ṭṭati samādhipadhānattā jhānassa. Ubhinna nti samādhipaññānaṃ. Samādhikammikassa samādhino
adhimattatāya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha ‘‘samatāyapī’’ ti, samabhāvenāpīti attho.
Appanāti lokiyaappanā. Tathā hi ‘‘hotiyevā’’ti sāsaṅkaṃ vadati, lokuttarappanā pana tesaṃ
samabhāveneva icchitā. Yathāha ‘‘samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170). Yadi
visesato saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samānataṃ icchati, kathaṃ satīti āha –‘‘sati pana
sabbattha balavatī vaṭṭatī’’ ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcindriyesu.
Uddhaccapakkhikekadese gaṇhanto ‘‘saddhāvīriyapaññāna’’ nti āha. Aññathā pīti ca gahetabbā siyā.
Tathā hi ‘‘kosajjapakkhikena samādhinā’’ icceva vuttaṃ, na ca ‘‘passaddhisamādhiupekkhāhī’’ti. Sāti
sati. Sabbesu rājakammesu niyuttoti sabbakammiko. Tenāti yena kāraṇena sabbattha icchitabbā, tena
āha aṭṭhakathāyaṃ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā, sabbena vā līnuddhaccapakkhikena bojjhaṅgena
atthetabbā sabbatthiyā, sabbatthiyāva sabbatthikā. Citta nti kusalacittaṃ. Tassa hi satipaṭisaraṇaṃ
parāyaṇaṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha –‘‘ārakkhapaccupaṭṭhānā’’ tiādi.
Khandhādibhede anogāḷhapaññāna nti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu
appatiṭṭhitabuddhīnaṃ. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruṇavipassanāsamaṅgīpi
bhāvanāmayañāṇe ṭhitattā ekaṃsato paññavā eva nāma hotīti āha –‘‘samapaññāsa…pe…
puggalasevanā’’ ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa
gambhīrabhāvagahaṇanti āha –‘‘gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā’’ ti. Tañhi
ñeyyaṃ tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariyaṃ, tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti
gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha ‘‘gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā’’ ti.
Yathā sativepullappatto nāma arahā eva, evaṃ so eva paññāvepullappattopīti āha ‘‘arahattamaggena
bhāvanāpāripūrī hotī’’ ti. Vīriyādīsupi eseva nayoti.
‘‘Tattaṃ ayokhilaṃ hatthe gamentī’’tiādinā vuttapañcavidhabandhanakammakāraṇā niraye
nibbattasattassa sabbapaṭhamaṃ karontīti devadūtasuttādīsu (ma. ni. 3.250), tassā ādito vuttattā ca āha
–‘‘pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāyā’’ ti. Sakaṭavahanādikāle ti ādi -saddena
tadaññamanussehi tiracchānehi ca vibādhanīyakālaṃ saṅgaṇhāti. Ekaṃ buddhantara nti idaṃ
aparāparaṃ petesu eva uppajjanakasattavasena vuttaṃ, ekaccānaṃ vā petānaṃ, ekaccatiracchānānaṃ
viya tathā dīghāyukatāpi siyāti tathā vuttaṃ. Tathā hi kālo nāgarājā catunnaṃ buddhānaṃ rūpadassāvī.
Evaṃ ānisaṃsadassāvino ti ‘‘vīriyāyatto eva sakalalokiyalokuttaravisesādhigamo’’ti evaṃ
ānisaṃsadassanasīlassa. Gamanavīthi nti sapubbabhāgaṃ nibbānagāminiṃ paṭipadaṃ. Saha
vipassanāya ariyamaggapaṭipāṭi, sattavisuddhiparamparā vā. Sā hi vaṭṭato niyyānāya gantabbā paṭipadāti
katvā gamanavīthi nāma.
Kāyadaḷhībahulo ti kāyassa posanapasuto. Piṇḍanti raṭṭhapiṇḍaṃ. Paccayadāyakānaṃ attani
kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇena piṇḍāya bhikkhāya paṭipūjanā
piṇḍāpacāyanā. Nīharanto ti pattatthavikato nīharanto. Taṃ saddaṃ sutvāti taṃ upāsikāya vacanaṃ
paṇṇasāladvāre ṭhitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvāti vadanti. Manussasampatti, dibbasampatti,
ante nibbānasampattīti tisso sampattiyo. Sitaṃ karontovāti ‘‘akiccheneva mayā vaṭṭadukkhaṃ
samatikkanta’’nti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sitaṃ karonto eva.
Alasānaṃ bhāvanāya nāmamattampi ajānantānaṃ kāyassa posanabahulānaṃ yāvadatthaṃ
paribhuñjitvā seyyasukhādiṃ anuyuñjantānaṃ tiracchānakathikānaṃ dūratova vajjanaṃ
kus ītapuggalaparivajjan ā. ‘‘ Divasa ṃ ca ṅkamena nisajj āyā’’ ti ādin ā bh āvan ārambhavasena

āraddhav īriy āna ṃ da ḷhaparakkam āna ṃ kālenak āla ṃ upasa ṅkaman ā
āraddhavīriyapuggalasevanā. Tenāha ‘‘kucchiṃ pūretvā’’ tiādi.
Visuddhimagge pana ‘‘jātimahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇā’’ti idaṃ
dvayaṃ na gahitaṃ, ‘‘thinamiddhavinodanatā, sammappadhānapaccavekkhaṇā’’ti idaṃ dvayaṃ
gahitaṃ. Tattha ānisaṃsadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā
lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato. Thinamiddhavinodanaṃ
tadadhimuttatāya gahitaṃ, vīriyuppādane yuttapayuttassa thinamiddhavinodanaṃ atthato siddhameva.
Tattha thinamiddhavinodanaṃ kusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggala-sevana-
tadadhimuttatāpaṭipakkhavidhamana-paccayūpasaṃhāravasena, apāyabhayapaccavekkhaṇādayo
samuttejanavasena vīriyasambojjhaṅgassa uppādakāti daṭṭhabbā.
Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttaṃ ‘‘yāva upacārā’’ ti. Sakalasarīraṃ
pharamāno ti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīraṃ pharamāno. Dhammasaṅghaguṇe
anussarantassapi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjatīti yojanā. Evaṃ
sesaanussatīsu pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāya ca yojetabbaṃ tassāpi vimuttāyatanabhāvena
taggatikattā. Evarūpe kāle ti dubbhikkhabhayādīsūti vuttakāle. Samāpattiyā…pe… na
samudācarantīti idaṃ upasamānussatiyā vasena vuttaṃ. Saṅkhārānañhi sappadesavūpasamepi
nippadesavūpasame viya tattha sapaññāya pavattanato bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho
hutvā upacārasamādhiṃ āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhaṅgassa uppādāya
hotīti. Pasādanīyesu ṭhānesu pasādasinehābhāvena saṃsūcitahadayatā lūkhatā. Sā ca tattha
ādaragāravākaraṇena viññāyatīti āha ‘‘asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve’’ ti.
Kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi eva yathāvuttabodhiaṅgabhūto
passaddhisambojjhaṅgo, tassa passaddhisambojjhaṅgassa. Paṇītabhojanasevanatāti
paṇītasappāyabhojanasevanatā. Utuiriyāpathasukhaggahaṇehi sappāyautuiriyāpathaṃ gahitanti
daṭṭhabbaṃ. Tañhi tividhampi sappāyaṃ seviyamānaṃ kāyassa kallatāpādanavasena cittassa kallataṃ
āvahantaṃ duvidhāyapi passaddhiyā kāraṇaṃ hoti. Sattesu labbhamānaṃ sukhadukkhaṃ ahetukanti
ayameko anto, issarādivisamahetukanti ayaṃ dutiyo, ete ubho ante anupagamma yathāsakaṃ kammunā
hotīti ayaṃ majjhimā paṭipatti. Majjhatto payogo yassa so majjhattapayogo, tassa bhāvo
majjhattapayogatā. Ayañhi pahānasāraddhakāyatā-saṅkhātapassaddhakāyatāya kāraṇaṃ hontī
passaddhidvayaṃ āvahati. Eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjana-passaddhakāyapuggalasevanānaṃ
tadāvahanatā saṃvaṇṇitāti daṭṭhabbaṃ.
Vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā ca ‘‘paññāvahā’’ti vuttā. Samathāvahāpi tā honti
samathāvahabhāveneva paññāvahattāti vuttaṃ ‘‘vatthuvisada…pe… veditabbā’’ ti.
Karaṇakosallabhāvanākosallānaṃ nānantariyabhāvato rakkhaṇakosallassa ca taṃmūlakattā
‘‘nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā’’ icceva vuttaṃ. Atisithilavīriyatādīhīti
ādi -saddena paññāpayogamandataṃ appamādavekallañca saṅgaṇhāti. Tassa paggaṇhana nti tassa
līnassa cittassa dhammavicayasambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuṭṭhāpanaṃ. Vuttañhetaṃ
bhagavatā –
‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye
dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo
pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi
susamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so
tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni
pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso
parittaṃ aggiṃ ujjāletunti. Evaṃ, bhante’’ti (saṃ. ni. 5.234).

Ettha ca yath āsaka ṃ ā hāravasena dhammavicayasambojjha ṅgādīna ṃ bh āvan ā samu ṭṭ hāpan āti
veditabbā, sā anantaraṃ vibhāvitā eva.
Accāraddhavīriyatādīhīti ādi -saddena paññāpayogabalavataṃ pamoduppilāvanañca saṅgaṇhāti.
Tassa niggaṇhana nti tassa uddhatassa cittassa samādhisambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito
nisedhanaṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –
‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye
passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo
upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi
dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ
nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni….pe… paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho
so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti. Evaṃ, bhante’’ti (saṃ. ni. 5.234).
Etthāpi yathāsakaṃ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā.
Tattha passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā vuttā eva, samādhisambojjhaṅgassa vuccamānā, itarassa
anantaraṃ vakkhati. Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appabhāvena. Yathā hi dānaṃ
alobhappadhānaṃ, sīlaṃ adosappadhānaṃ, evaṃ bhāvanā amohappadhānā. Tattha yadā paññā na
balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāparaṃ visesāvahā na hoti, anabhisaṅkhato viya āhāro purisassa
yogino cittassa abhiruciṃ na uppādeti, tena taṃ nirassādaṃ hoti. Tathā bhāvanāya sammadeva
vīthipaṭipattiyā abhāvena upasamasukhaṃ na vindati, tenapi cittaṃ nirassādaṃ hoti. Tena vuttaṃ
‘‘paññāpayoga…pe… nirassādaṃ hotī’’ ti.
Tassa saṃveguppādanañca pasāduppādanañca tikicchananti taṃ dassento ‘‘aṭṭha
saṃvegavatthūnī’’ tiādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathārahaṃ sugatiyaṃ duggatiyañca
hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādikhuppipāsādiaññamaññavibādhanādihetukaṃ
apāyadukkhaṃ daṭṭhabbaṃ. Tayidaṃ sabbaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ paccuppannabhavanissitaṃ
gahitanti atīte anāgate ca kāle vaṭṭamūlakadukkhāni visuṃ gahitāniyeva. Ye pana sattā āhārūpajīvino
tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesaṃ aññehi asādhāraṇaṃ jīvikadukkhaṃ aṭṭhamaṃ saṃvegavatthu
gahitanti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanāti ayaṃ sampahaṃsitabbasamaye
vuttanayena saṃvegajananavasena ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahaṃsanā,
saṃvegajananapubbakapasāduppādanena bhāvanācittassa tosanātiattho.
Sammāpaṭipattiṃ āgammāti līnuddhaccavirahena samathavīthipaṭipattiyā ca sammadeva
bhāvanāpaṭipattiṃ āgamma.
Alīna ntiādīsu kosajjapakkhikānaṃ dhammānaṃ anadhimattatāya alīnaṃ,uddhaccapakkhikānaṃ
anadhimattatāya anuddhataṃ,paññāpayogasampattiyā upasamasukhādhigamena ca anirassādaṃ,tato
eva ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannañca . Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatāya ca
niggahe, anirassādatāya sampahaṃsane na byāpāraṃ āpajjati. Alīnānuddhaccatāhi ārammaṇe
samappavattaṃ, anirassādatāya samathavīthipaṭipannaṃ, samappavattiyā vā alīnaṃ anuddhataṃ,
samathavīthipaṭipattiyā anirassādanti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti ayaṃ
ajjhupekkhitabbasamaye cittassa paggahaniggahasampahaṃsanesu byāvaṭatāsaṅkhātaṃ paṭipakkhaṃ
abhibhuyya upekkhanā vuccati. Esāti samādhibojjhaṅgo anuppanno uppajjati. Arahattamaggena
bhāvanāpāripūrī hotīti etena nippariyāyato samādhivepullappattopi arahā evāti dasseti.
Anurodhavirodhapahānavasena majjhattabhāvo upekkhāsambojjhaṅgassa kāraṇaṃ tasmiṃ sati
sijjhanato, asati ca asijjhanato, so ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha ‘‘sattamajjhattatā
saṅkhāramajjhattatā’’ ti. Tadubhayavasena cassa virujjhanaṃ passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya
eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhiṃ dassento ‘‘sattamajjhattatā’’ tiādimāha. Tathā hissa
sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanaṃ ‘‘uppattiyā kāraṇa’’nti vuccati. Upekkhāya hi visesato rāgo