Uparipaṇṇāsa-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Majjhimanikāye
Uparipaṇṇāsa-ṭīkā
1. Devadahavaggo
1. Devadahasuttavaṇṇanā
1. Dibbanti kāmaguṇehi kīḷanti, laḷanti, tesu vā viharanti, vijayasamatthatāyogena paccatthike
vijetuṃ icchanti; issariyaṭṭhānādisakkāradānaggahaṇaṃ taṃtaṃatthānusāsanañca karontā voharanti,
puññānubhāvappattāya jutiyā jotenti vāti devā vuccanti rājāno . Tathā hi te catūhi saṅgahavatthūhi
jana ṃ rañjayantā sayaṃ yathāvuttehi visesehi rājanti dibbanti sobhantīti ca, ‘‘rājāno’’ ti vuccanti.
Tatthāti tasmiṃ nigamadese. Sāti pokkharaṇī. Ta nti taṃ, ‘‘devadaha’’nti laddhanāmaṃ pokkharaṇiṃ
upādāya, tassa adūrabhavattāti keci. Sabbaṃsukhādibhedaṃ vedayitaṃ. Pubbe ti purimajātiyaṃ.
Katakammapaccayāti katassa kammassa paccayabhāvato jātaṃ kammaṃ paṭicca. Tena sabbāpi vedanā
kammaphalabhūtā eva anubhavitabbāti dasseti. Tenāha ‘‘iminā’’ tiādi. Aniyametvā vutta nti, ‘‘santi,
bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino’’ti evaṃ ime nāmāti avisesetvā vuttamatthaṃ.
Niyametvāti, ‘‘evaṃvādino, bhikkhave, nigaṇṭhā’’ti evaṃ visesetvā dasseti.
Kalisāsana nti parājayaṃ. Kalīti hi anattho vuccati, kalīti sasati vippharatīti kalisāsanaṃ,parājayo.
Kalīti vā kodhamānādikilesajāti, tāya pana ayuttavāditā kalisāsanaṃ. Taṃ āropetukāmo
vibhāvetukāmo. Ye kammaṃ kataṃ akataṃ vāti na jānanti, te kathaṃtaṃ edisanti jānissanti . Ye ca
kammaṃ pabhedato na jānanti, te kathaṃ tassa vipākaṃ jānissanti; vipākapariyositabhāvaṃ jānissanti,
ye ca pāpassa kammassa paṭipakkhameva na jānanti; te kathaṃ tassa pahānaṃ kusalakammassa ca
sampādanavidhiṃ jānissantīti imamatthaṃ dassento, ‘‘uttari pucchāyapi eseva nayo’’ ti āha.
2. Kiñcāpi cūḷadukkhakkhandhepi, (ma. ni. 1.180) ‘‘evaṃ sante’’ ti iminā tesaṃ nigaṇṭhānaṃ
ajānanabhāvo eva ujukaṃ pakāsito heṭṭhā desanāya tathā pavattattā. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ(ma. ni.
aṭṭha. 1.180) vuttaṃ – ‘‘evaṃ santeti tumhākaṃ evaṃ ajānanabhāve satī’’ti, tathāpi tattha uparidesanāya
sambaddho evamattho vuccamāno yujjati, na aññathāti dassetuṃ idha, ‘‘mahānigaṇṭhassa vacane
sacce santeti attho’’ ti vuttaṃ. Ettakassa ṭhānassāti yathāvuttassa pañcaparimāṇassa kāraṇassa.
3. Anekavāraṃ visarañjanaṃ idha gāḷhāpalepanaṃ, na sāṭakassa viya littatāti āha –‘‘bahalūpa…
pe… littena viyā’’ ti. Vuttameva, na puna vattabbaṃ, tattha vuttanayeneva veditabbanti adhippāyo.
Imesaṃ nigaṇṭhānaṃ tādisassa tesaṃ abhāvato, ‘‘jānanakālo siyā’’ ti parikappavasena vadati.
Tena evaṃ jānituṃ tehi sakkā siyā, tesañca dassanaṃ saccaṃ siyā. Yasmā tesaṃ dassanaṃ asaccaṃ,
tasmā te na jāniṃsūti dasseti. Catūsu kālesūti vaṇamukhassa parikantanakālo, sallassa esanakālo,
abbuhanakālo, vaṇamukhe agadaṅgāraodahanakāloti imesu catūsu kālesu. Suddhante ti suddhakoṭṭhāse,
dukkhassa anavasesato nijjīraṇaṭṭhena niddukkhabhāveti attho. Ekāya upamāyāti, ‘‘sallena viddhassa
hi viddhakāle vedanāya pākaṭakālo viyā’’ti imāya ekāya upamāya. Tayo atthāti pubbe ahuvamhā vā no
vā, pāpakammaṃ akarimhā vā no vā, evarūpaṃ vā pāpakammaṃ akarimhāti ime tayo atthā. Catūhi
upamāhīti vaṇamukhaparikantanādīhi catūhi upamāhi. Eko attho ti, ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ
nijjiṇṇa’’ntiādinā vutto eko attho. So hi dukkhanijjīraṇabhāvasāmaññā eko atthoti vutto.
4. Ime pana niga ṇṭ hā. Ā sa ṅkāya viddhosm īti sañña ṃ upp ādetv ā. Pacc āharitu nti pacc āvattitu ṃ ,

pariharitunti attho.
5. Atītavādaṃ saddahantāna nti, ‘‘atthi kho, bho, nigaṇṭhā pubbe pāpakammaṃ kata’’nti evaṃ
atītaṃsaṃ ārabbha pavattaṃ mahānigaṇṭhassa vādaṃ saddahantānaṃ. Bhūtattāti yathābhūtattā kiṃ
aviparītameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattāti pucchati. Sesapadesupi eseva nayo. Saha dhammenāti
sahadhammo, so eva sahadhammiko yathā ‘‘venayiko’’ti (a. ni. 8.11; pārā. 8). ‘‘Dhammo’’ti ettha
kāraṇaṃ adhippetanti āha –‘‘sahetukaṃ sakāraṇa’’ nti. Paṭiharati paṭivattetīti paṭihāro, vādo eva
paṭihāro vādapaṭihāro; taṃ, uttaranti attho. Tenāha –‘‘paccāgamanakavāda’’ nti, codanaṃ
parivattetvā paṭipākatikakaraṇanti attho. Tesa nti idaṃ āvuttivasena gahetabbaṃ, ‘‘tesaṃ
saddhāchedakavādaṃ nāma tesaṃ dassetī’’ti.
6 . Avijjā aññāṇā sammohāti pariyāyavacanametaṃ. Avijjāti vā avijjāya karaṇabhūtāya.
Aññāṇenāti ajānanena. Sammohenāti sammuyhanena mahāmuḷhatāya. Sāmaṃyeva opakkamikā
etarahi attano upakkamahetu dukkhavedanaṃ vediyamānaṃ – ‘‘yaṃkiñcāyaṃ…pe… pubbekatahetū’’ti
vipar ītato saddahatha . Pubbekatahetuvādasaññitaṃ vipallāsaggāhaṃ gaṇhatha .
7. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto, tattha veditabbaṃ phalaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ.
Tenāha –‘‘imasmiṃyeva attabhāve vipākadāyaka’’ nti. Payogenāti kāyikena payogena vā vācasikena
vā payogena. Padhānenāti padahanena cetasikena ussāhanena. Āsanne bhavantare vipācetuṃ na sakkā,
pageva dūreti dassetuṃ, ‘‘dutiye vā tatiye vā attabhāve’’ ti vuttaṃ. Nibbattakabhāvato sukhavedanāya
hitanti sukhavedanīyaṃ. Sā pana vipākavedanābhāvato ekantato iṭṭhārammaṇā eva hotīti āha
‘‘iṭṭhārammaṇavipākadāyaka’’ nti. Viparīta nti aniṭṭhārammaṇavipākadāyakaṃ. Nipphanne ti
saddhiṃ aññena kammena nibbatte. Samparāyavedanīyassāti upapajjavedanīyassa
aparāpariyavedanīyassa. Evaṃ santepīti kāmaṃ paripakkavedanīyanti diṭṭhadhammavedanīyameva
vuccati, tathāpi atthettha atisayo diṭṭhadhammavisesabhāvato paripakkavedanīyassāti dassetuṃ,
‘‘ayametthā’’ tiādi vuttaṃ. Yasmiṃ divase kataṃ, tato sattadivasabbhantare .
Tatrāti tasmiṃ paripakkavedanīyakammassa sattadivasabbhantare vipākadāne. Ekavāraṃ kasitvā
nisīdi chātajjhatto hutvā. Āgacchantī āha – ‘‘ussūre bhattaṃ āharīyitthā’’ti domanassaṃ anuppādetvā
yathā katapuññaṃ anumodati. Vijjotamānaṃ disvā,‘‘kiṃ nu kho idampi tappakāro, mama
cittavikappamattaṃ, udāhu suvaṇṇamevā’’ti vīmaṃsanto yaṭṭhiyā paharitvā.
Vāḷayakkhasañcaraṇattā rājagahūpacārassa nagare sahassabhaṇḍikaṃ cāresuṃ. Uppannarāgo
cūḷāya ḍaṃsi. Rañño ācikkhitvāti taṃ pavattiṃ rañño ācikkhitvā. Mallikāya vatthu
dhammapadavatthumhi (dha. pa. aṭṭha. 2.mallikādevīvatthu) āgatena nayena kathetabbaṃ.
Maraṇasantikepi kataṃ,pageva tato puretaraṃ atītattabhāvesu ca kataṃ. Idha
nibbattitavipākoti vutto avassaṃbhāvibhāvato. Samparāyavedanīyameva bhavantare
vipākadāyakabhāvato. Idha nibbattitaguṇotveva vutto, na idha nibbattitavipākoti vimuttibhāvato.
Paripakkavedanīyanti veditabbaṃheṭṭhā vuttaparipakkavedanīyalakkhaṇānativattanato. Sabbalahuṃ
phaladāyikāti etena phaluppādanasamatthatāyogena kammassa paripakkavedanīyatāti dasseti.
Catuppañcakkhandhaphalatāya saññābhavūpagaṃkammaṃ bahuvedanīya nti vuttaṃ.
Ekakhandhaphalattā asaññābhavūpagaṃkammaṃ appavedanīyaṃ. Keci pana,
‘‘arūpāvacarakammaṃ bahukālaṃ veditabbaphalattā bahuvedanīyaṃ, itaraṃ appavedanīyaṃ.
Rūpārūpāvacarakammaṃ vā bahuvedanīyaṃ, parittakammaṃ appavedanīya’’nti vadanti. Savipākaṃ
kamma nti paccayantarasamavāye vipākuppādanasamatthaṃ, na āraddhavipākameva. Avipākaṃ
kamma nti paccayavekallena vipaccituṃ asamatthaṃ ahosikammādibhedaṃ.
8. Diṭṭhadhammavedanīyādīna nti diṭṭhadhammavedanīyādīnaṃ dasannaṃ kammānaṃ
upakkamena kamm āna ṃ aññ āth ābh āvassa an āpādan īyatt ā yath āsabh āveneva kamm āni ti ṭṭ hanti. Tattha

niga ṇṭ hāna ṃ upakkamo nippayojanoti āha ‘‘ aphalo ’’ ti. Niga ṇṭ hāna ṃ padahanassa
micchāvāyāmassa nipphalabhāvappavedano padhānacchedakavādo. Parehi vuttakāraṇehīti yehi
kāraṇehi nigaṇṭhānaṃ vādesu dosaṃ dassenti. Tehi parehi vuttakāraṇehi. Na hi lakkhaṇayuttena hetunā
vinā paravādesu dosaṃ dassetuṃ sakkā. Tenāha ‘‘sakāraṇā hutvā’’ ti. Nigaṇṭhānaṃ vādā ca anuvādā
cāti nigaṇṭhehi vuccamānā sakasakasamayappavedikā vādāceva sāvakehi vuccamānā tesaṃ anuvādā ca.
Viññūhi garahitabbaṃ kāraṇaṃ āgacchantīti, ‘‘ayamettha doso’’ti tattha tattha viññūhi paṇḍitehi
garahārahaṃ kāraṇaṃ upagacchanti, pāpuṇantīti attho. Tassattho tiādīsu ayaṃ saṅkhepattho,
‘‘vuttanayena parehi vuttena kāraṇena sakāraṇā hutvā dosadassanavasena nigaṇṭhānaṃ vādā anuppattā,
tato eva taṃ vādaṃ appasādanīyabhāvadassanena sosentā hetusampattivohārasukkhanena milāpentā
dukkaṭakammakārinotiādayo dasa gārayhāpadesā upagacchantī’’ti.
9. Saṅgatibhāvahetūti tattha tattha yadicchāya samuṭṭhitasaṅgatinimittaṃ. Sā pana saṅgati
niyatilakkhaṇāti āha ‘‘niyatibhāvakāraṇā’’ ti. Acchejjasuttāvutaabhejjamaṇi viya hi paṭiniyatatā
niyatipavattīti. Chaḷabhijātihetūti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti
paramasukkābhijātīti imāsu abhijātīsu jātinimittaṃ. Pāpasaṅgatikāti nihīnasaṅgatikā.
10 . Anaddhabhūta nti ettha adhi-saddena samānattho addha -saddoti āha –‘‘anaddhabhūtanti
anadhibhūta’’ nti. Yathā āpāyiko attabhāvo mahatā dukkhena abhibhuyyati, na tathā ayanti āha –
‘‘dukkhena anadhibhūto nāma manussattabhāvo vuccatī’’ ti. ‘‘Acelako hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.394)
vuttāya nānappakārāya dukkarakārikāya kilamathena. Yadi evaṃ kathaṃ dhutaṅgadharāti āha ‘‘ye
panā’’ tiādi. Niyyānikasāsanasmiñhi vīriya nti vivaṭṭasannissitaṃ katvā pavattiyamānaṃ vīriyaṃ
sarīraṃ khedantampi sammāvāyāmo nāma hoti ñāyāraddhabhāvato.
Thero ti ettha āgatamahārakkhitatthero. Tisso sampattiyo manussadevanibbānasampattiyo,
sīlasamādhipaññāsampattiyo vā. Khuraggeyevāti khure sīsagge eva, khure sīsaggato apanīte evāti
adhippāyo. Aya nti, ‘‘issarakule nibbatto’’tiādinā vutto. Na sabbe eva sakkārapubbakaṃ pabbajitvā
arahattaṃ pāpuṇantīti āha ‘‘yo dāsikucchiya’’ ntiādi. Rajatamuddika nti rajatamayaṃ aṅgulimuddikaṃ.
Gorakapiyaṅgumattenapīti kapitthachallikaṅgupupphagandhamattenapi.
Dhammena ñāyena āgatasukhaṃ dhammasukhanti āha –‘‘saṅghato vā…pe… paccayasukha’’ nti.
Amucchito ti anajjhāpanno. Idāni taṃ anajjhāpannataṃ tassa ca phalaṃ dassetuṃ ‘‘dhammikaṃ
hī’’ tiādi vuttaṃ. Imassāti samudayassa. So hi pañcakkhandhassa dukkhassa kāraṇabhūtattā āsanno
paccakkho katvā vutto. Tenāha ‘‘paccuppannāna’’ ntiādi. Saṅkhāra nti yathāraddhāya sātisayaṃ
karaṇato saṅkhāranti laddhanāmaṃ balavavīriyaṃ ussoḷhiṃ. Padahato ti payuñjantassa pavattentassa.
Maggena virāgo hotīti ariyamaggena dukkhanidānassa virajjanā hoti. Tenāha ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’ ti.
Iminā sukhāpaṭipadā khippābhiññā kathitāakasireneva sīghataraṃ maggapajānatāya bodhitattā.
Majjhattatākāro ti vīriyūpekkhamāha. Saṅkhāraṃ tattha padahatīti padhānasaṅkhāraṃ tattha
dukkhanidānassa virajjananimittaṃ virajjanatthaṃ padahati. Kathaṃ? Maggappadhānena
catukiccappadhāne ariyamagge vāyāmena padahati vāyamati. Ajjhupekkhato ti vīriyassa
anaccāraddhanātisithilatāya vīriyasamatāyojane byāpārākaraṇena ajjhupekkhato. Tenāha ‘‘upekkhaṃ
bhāventassā’’ ti. Upekkhābhāvanā ca nāmettha tathāpavattā ariyamaggabhāvanā evāti āha –
‘‘maggabhāvanāya bhāvetī’’ ti.
Ettha ca evaṃ pāḷiyā padayojanā veditabbā, – ‘‘so evaṃ pajānāti. Kathaṃ? Saṅkhāraṃ me
padahato saṅkhārapadahanā imassa dukkhanidānassa virāgo hoti, ajjhupekkhato me upekkhanā imassa
dukkhanidānassa virāgo hotī’’ti. Paṭipajjamānassa cāyaṃ pubbabhāgavīmaṃsassāti gahetabbaṃ. Tattha
saṅkhārappadhānāti sammasanapadena sukheneva khippataraṃ bhāvanāussukkāpanavīriyaṃ
dassitanti sukhāpaṭipadā khippābhiññā dassitā. Ajjhupekkhato ti ettha kassaci nātidaḷhaṃ katvā
pavattitavīriyenapi dukkhanidānassa virāgo hoti vipassanamanuyuñjatīti dassitaṃ. Ubhayatthāpi
catutthīyeva paṭipadā vibhāvitāti daṭṭhabbaṃ. Idāni, ‘‘yassa hi khvāssa…pe… upekkhaṃ tattha
bh āvet ī’’ ti v ārehi t āsa ṃ yeva pa ṭipad āna ṃ vasena tesa ṃ puggal āna ṃ pa ṭipatti dassit ā.

Va ṭṭ adukkhanid ānassa pariji ṇṇ aṃ imehi v ārehi dukkhakkhayo vibh āvito.
11 . Baddhacitto ti sambaddhacitto. Bahalacchando ti bahalataṇhāchando. Aticaritvāti atikkamitvā.
Na ṭasatthavidhinā naccanakā naṭā, naccakāitare. Somanassaṃ uppajjati, ‘‘īdisaṃ nāma itthiṃ
pariccaji’’nti. Chijjāti dvidhā hotu. Bhijjāti bhijjatu. ‘‘Chijja vā bhijjavā’’ti padadvayenapi vināsameva
vadati. Ñatvāti pubbabhāgañāṇena jānitvā. Tadubhaya nti saṅkhārapadahanaupekkhābhāvanaṃ.
12 . Pesentassāti vāyamantassa. Taṃ sandhāyāti dukkhāya paṭipadāya niyyānataṃ sandhāya.
Usukāro viya yogītejanassa viya cittassa ujukaraṇato. Gomutta vaṅkaṃ,candalekhākuṭilaṃ,
naṅgalakoṭijimhaṃcittaṃ. Alātā viya vīriyaṃ ātāpana-paritāpanato. Kañcikatelaṃ viya saddhā
sinehanato. Namanadaṇḍako viya lokuttaramaggo nibbānārammaṇe cittassa nāmanato.
Lokuttaramaggena cittassa ujukaraṇaṃbhāvanābhisamayato daṭṭhabbaṃ. Antadvayavajjitā majjhimā
paṭipattīti katvā kilesagaṇavijjhanaṃpahānābhisamayo. Itarā pana paṭipadā dandhābhiññāti imesaṃ
dvinnaṃ bhikkhūnaṃ imāsu dvīsu yathāvuttāsu khippābhiññāsu kathitāsu, itarāpi kathitāva honti
lakkhaṇahāranayena paṭipadāsāmaññato. Sahāgamanīyāpi vā paṭipadā kathitāva, ‘‘na heva
anaddhabhūtaṃ atthāna’’ntiādinā pubbabhāgapaṭipadāya kathitattā. ‘‘Āgamanīyapaṭipadā pana na
kathitā’’ti idaṃ savisesaṃ ajjhupekkhassa akathitataṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Nikkhamanadesana nti nikkhamanupāyaṃ desanaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
Devadahasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
2. Pañcattayasuttavaṇṇanā
21 . Eke ti ettha eka-saddo aññattho, na gaṇanādiatthoti taṃ dassento ‘‘ekacce’’ ti āha. Yaṃ pana
pāḷiyaṃ ‘‘santī’’ti vuttaṃ. Tena tesaṃ diṭṭhigatikānaṃ vijjamānatāya avicchinnatā; tato ca nesaṃ
micchāgahaṇato sithilakaraṇavivecanehi attano desanāya kiccakāritā avitathatā ca dīpitā hoti.
Paramatthasamaṇabrāhmaṇesu aparantakappikatāya lesopi natthīti āha
‘‘paribbajupagatabhāvenā’’ tiādi. Sassatādivasena aparantaṃ kappentīti aparantakappino, te eva
aparantakappikā. Yasmā tehi aparantaṃ purimatarasiddhehi taṇhādiṭṭhikappehi kappetvā
āsevanabalavatāya ca vikappetvā aparabhāgasiddhehi abhinivesabhūtehi taṇhādiṭṭhiggāhehi gaṇhanti
abhinivisanti parāmasanti; tasmā vuttaṃ –‘‘aparantaṃ kappetvā vikappetvā gaṇhantī’’ ti.
Taṇhupādānavasena kappanagahaṇāni veditabbāni. Taṇhāpaccayā hi upādānaṃ. Vuttampi cetaṃ
mahāniddese uddānato saṅkhepato. Taṇhādiṭṭhivasenāti taṇhāya diṭṭhiyā ca vasena. Diṭṭiyā vā
upanissayabhūtāya sahajātāya abhinandanakāya ca taṇhāya sassatādiākārena abhinivisantassa
micchāgāhassa ca vasena. Anāgatadhammavisayāya adhippetattā anāgatakālavācako idha apara -saddo.
Rūpādikhandhavinimuttassa kappanavatthuno abhāvā anta -saddo bhāgavācakoti āha –‘‘anāgataṃ
khandhakoṭṭhāsa’’ nti. Kappetvāti ca tasmiṃ aparante taṇhāya nābhinivesānaṃ samattanaṃ
pariniṭṭhāpanamāha. Ṭhitāti tassā laddhiyā avijahanaṃ.
Anugatāti ārammaṇakaraṇavasena anu anu gatā aparante pavattā. Ārabbhāti ālambitvā. Visayo hi
tassā diṭṭhiyā aparanto. Visayabhāvato eva hi so tassā āgamanaṭṭhānaṃ ārammaṇapaccayo cāti vuttaṃ
‘‘āgamma paṭiccā’’ ti. Adhivacanapadānīti paññattipadāni, dāsādīsu sirivaḍḍhakādisaddo viya
vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattiyā adhivacanaṃ paññatti. Atha vā adhi-saddo uparibhāve,
vuccatīti vacanaṃ, upari vacanaṃ adhivacanaṃ,upādānabhūtarūpādīnaṃ upari paññāpiyamānā
upādāpaññattīti attho, tasmā paññattidīpakapadānīti attho. Paññattimattañhetaṃ vuccati, yadidaṃ, ‘‘attā
loko’’ti ca, na rūpavedanādayo viya paramattho. Adhikavuttitāya vā adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti .
Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādiṃ pakatiādiṃ drabyādiṃ jīvādiṃ kāyādiñca abhūtamatthaṃ
ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti. Abhivadantīti, ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivisitvā
vadanti, ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’tiādinā vivadanti. Abhivadanakiriyāya ajjāpi
avicchedabh āvadassanattha ṃ vattam ānak ālavacana ṃ .

Saññ ā etassa atth īti saññ īti āha ‘‘ saññ āsama ṅgī’’ ti. Natthi etassa rogo bha ṅgoti arogo ti
arogasaddassa niccapariyāyatā veditabbā. Rogarahitatāsīsena vā nibbikāratāya niccataṃ paṭijānāti
diṭṭhigatikoti āha ‘‘arogoti nicco’’ ti. Imināti, ‘‘saññī attā arogo paraṃ maraṇā’’ti iminā vacanena.
Soḷasa saññīvādāti – rūpīcatukkaṃ, arūpīcatukkaṃ, antavācatukkaṃ, ekantasukhīcatukkanti – imesaṃ
catunnaṃ catukkānaṃ vasena soḷasa saññīvādā kathitā. Imesuyeva purimānaṃ dvinnaṃ catukkānaṃ
vasena aṭṭha saññīvādā aṭṭha ca nevasaññīnāsaññīvādā veditabbā. Satta ucchedavādāti manussattabhāve
kāmāvacaradevattabhāve rūpāvacaradevattabhāve catubbidhāruppattabhāve cavitvā sattassa
ucchedapaññāpanavasena satta ucchedavādā kathitā. Asato vināsāsambhavato atthibhāvanibandhano
ucchedavādoti vuttaṃ ‘‘satoti vijjamānassā’’ ti. Yāvāyaṃ attā na ucchijjati, tāva vijjati evāti gahaṇato
nirudayavināso idha ucchedoti adhippetoti āha ‘‘upaccheda’’ nti. Visesena nāso vināso, abhāvo, so pana
maṃsacakkhu-paññācakkhu-dassanapathātikkamovāti āha ‘‘adassana’’ nti. Adassane hi nāsa-saddo loke
niruḷho. Bhavavigama nti sabhāvāpagamanaṃ yo hi nirudayavināsavasena ucchijjati, na so attano
sabhāveneva tiṭṭhati.
Pañca diṭṭhadhammanibbānavādāti pañcakāmaguṇasukhamanubhogavasena
catubbidharūpajjhānasukhaparibhogavasena ca diṭṭhadhamme nibbānappattipaññāpanavādā.
Diṭṭhadhammo ti dassanabhūtena ñāṇena upaladdhadhammo. Tattha yo anindriyavisayo, sopi
supākaṭabhāvena indriyavisayo viya hotīti āha –‘‘diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccatī’’ ti.
Teneva ca, ‘‘tattha tattha paṭiladdhaattabhāvassetaṃ adhivacana’’ nti vuttaṃ. Saññīti ādivasena
tīhākārehi santa nti saññī asaññī nevasaññīnāsaññīti imehi ākārehi vijjamānaṃ, sadā upalabbhamānaṃ
sassatanti attho. Saññī attātiādīni tīṇi dassanāni. Santaatthavasena eka nti sassatassa attano vasena
ekaṃ dassanaṃ. Itarāni dve ti ucchedavāda-diṭṭhadhammanibbānavādasaññitāni dve dassanāni. Tīṇi
hutvā pañca hontīti idaṃ, ‘‘santaatthavasena eka’’nti saṅgahavasena vuttassa saññīti ādivibhāgavasena
vuttattā suviññeyyanti aṭṭhakathāyaṃ na uddhaṭaṃ.
22 . Rūpīṃ vāti ettha (dī. ni. ṭī. 1.76-77) yadi rūpaṃ assa atthīti rūpīti ayamattho adhippeto. Evaṃ
sati rūpavinimuttena attanā bhavitabbaṃ saññāya viya rūpassapi attaniyattā. Na hi saññī attāti ettha
saññā attā. Tathā hi vuttaṃ sumaṅgalavilāsiniyaṃ(dī. ni. aṭṭha. 1.76-77) ‘‘tattha pavattasaññañcassa
saññāti gahetvāti vutta’’nti. Evaṃ sante, ‘‘kasiṇarūpaṃ attāti gaṇhātī’’ti idaṃ kathanti? Na kho panetaṃ
evaṃ daṭṭhabbaṃ – ‘‘rūpaṃ assa atthīti rūpī’’ti, atha kho ‘‘ruppanasīlo rūpī’’ti. Ruppanañcettha
rūpasarikkhatāya kasiṇarūpassa vaḍḍhitāvaḍḍhitakālavasena visesāpatti, sā ca natthīti na sakkā vattuṃ
parittavipulatādivisesasabbhāvato. Yadi evaṃ imassa vādassa sassatadiṭṭhisaṅgaho na yujjatīti? No na
yujjati kāyabhedato uddhaṃ attano nibbikāratāya tena adhippetattā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘arogo paraṃ
maraṇā’’ ti. Atha vā ‘‘rūpaṃ assa atthīti rūpī’’ti vuccamānepi na doso. Kappanāsiddhenapi hi bhedena
sāminiddesadassanato yathā ‘‘silāputtakassa sarīra’’nti. Ruppanaṃ vā ruppanasabhāvo rūpaṃ, taṃ
etassa atthīti rūpī,attā ‘‘rūpino dhammā’’tiādīsu (dha. sa. 11 dukamātikā) viya. Evañca katvā
rūpasabhāvattā attano ‘‘rūpaṃ attā’’ti vacanaṃ ñāyāgatamevāti ‘‘kasiṇarūpaṃ attāti gaṇhātī’’ ti
vuttaṃ. Arūpi nti ettāpi vuttanayānusārena yathārahaṃ attho vattabbo. Santasukhumaṃ muñcitvā
tabbiparītassa gahaṇe kāraṇaṃ natthīti lābhī, ‘‘kasiṇarūpaṃ attā’’ti gaṇhātīti lābhitakkino ṭhapetvā,
sesatakkī lābhiggahaṇeneva gahitā. Anussutitakkikopi suddhatakkikopi vā niraṅkusattā takkanassa
kasiṇarūpampi attāti kadācipi gaṇheyyāti vuttaṃ –‘‘ubhopi rūpāni gaṇhātiyevā’’ ti. Suddhatakkikassa
ubhayaggahaṇaṃ na kataṃ, tasmā sāsaṅkavacanaṃ.
Kasiṇugghāṭimākāsa-paṭhamāruppaviññāṇa-natthibhāvaākiñcaññāyatanāni
arūpasamāpattinimittaṃ. Ṭhapetvā saññākkhandha nti idaṃ saññāya attaniyataṃ hadaye katvā
vuttaṃ. ‘‘Rūpiṃ vā’’ti ettha vuttanayena pana atthe vuccamāne saññākkhandhaṃ bahiddhā akatvā
‘‘arūpadhamme’’ icceva vattabbaṃ siyā. Missakaggāhavasenāti rūpārūpasamāpattīnaṃ nimittāni
ekajjhaṃ katvā, ‘‘eko attā’’ti, tattha pavattasaññañcassa, ‘‘saññā’’ti gahaṇavasena. Ayañhi diṭṭhigatiko
rūpārūpasamāpattilābhitāya taṃnimittaṃ rūpabhāvena arūpabhāvena ca gahetvā upatiṭṭhati, tasmā, ‘‘rūpī
arūpī cā’’ti abhinivesaṃ janeti ajjhattavādino viya takkamatteneva vā rūpārūpadhamme missakavasena
gahetv ā, ‘‘ rūpī ca ar ūpīca att ā hot ī’’ ti. Takkag āhenev āti sa ṅkh ārāvasesasukhumabh āvappattadhamm ā

viya ca accantasukhumabh āvapattiy ā sakiccas ādhan āsamatthat āya thambhaku ṭṭ ahatthap ādāna ṃ
saṅghāto viya neva rūpī, rūpasabhāvānativattanato na arūpīti evaṃ pavattatakkagāhena. Lābhivasenapi
vā antānantikacatutthavāde vakkhamānanayena aññamaññapaṭipakkhavasena attho veditabbo. Kevalaṃ
pana tattha desakālabhedavasena tatiyacatutthavādā icchitā; idha kālavatthu bhedavasenāti ayameva
viseso. Kālabhedavasena cettha tatiyavādassa pavatti rūpārūpanimittānaṃ saha anupaṭṭhānato;
catutthavādassa pana vatthubhedavasena pavatti rūpārūpadhammānaṃ samūhato, ‘‘eko attā’’ti
takkavasenāti tattha vakkhamānanayānusārena veditabbaṃ.
Yadipi aṭṭhasamāpattilābhino diṭṭhigatikassa vasena samāpattibhedena saññānānattasambhavato
dutiyadiṭṭhipi samāpannakavasena labbhati; tathāpi samāpattiyaṃ ekarūpeneva saññāya upaṭṭhānato,
‘‘paṭhamadiṭṭhi samāpannakavārena kathitā’’ti āha. Tenevettha samāpannakaggahaṇaṃ kataṃ.
Ekasamāpattilābhino eva vā vasena attho veditabbo. Samāpatti bhedena saññābhedasambhavepi
bahiddhā puthuttārammaṇe saññānānattena oḷārikena nānattasaññīti, ‘‘dutiyadiṭṭhi
asamāpannakavārenā’’ti āha. Avaḍḍhitakasiṇavasena parittasaññitaṃ, vaḍḍhitakasiṇavasena
appamāṇasaññitaṃ dassetuṃ, ‘‘tatiyadiṭṭhi suppamattena vā sarāvamattena vā’’tiādi vuttaṃ.
‘‘Aṅguṭṭhappamāṇo vā attā yavappamāṇo, aṇumatto vā attā’’tiādidassanavasena (udā. aṭṭha. 54; dī. ni. ṭī.
1.76-77) paritto saññīti parittasaññī. Kapilakaṇādādayo (vibha. anuṭī. 189) viya attano
sabbagatabhāvapaṭijānanavasena appamāṇo saññīti appamāṇasaññīti evampettha attho daṭṭhabbo.
Eta nti, ‘‘rūpiṃ vā’’tiādinā yathāvuttaattavādaṃ. Ekesa nti ekaccānaṃ. Upātivattata nti
atikkamantānaṃ. Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Viññāṇakasiṇameke abhivadantīti yojanā. Tenāha –
‘‘saññaṃ…pe… abhivadantī’’ti. Tattha ‘‘saññaṃ ṭhapetvā sesāni tīṇī’’ti idaṃ saññāya catukkampi
paripuṇṇameva gahetvā, apare aṭṭhakanti vadanti. Tadubhaya nti taṃ saññāaṭṭhakanti vuttaṃ
ubhayaṃ. Parato āvi bhavissatīti, ‘‘catasso rūpasaññī’’tiādinā upari pakāsessati. Vakkhati hi –
‘‘koṭṭhāsato aṭṭha, atthato pana satta saññā hontī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.22). Etthāti, ‘‘etaṃ vā panā’’ti
etasmiṃ vākye. Samatikkamituṃ sakkonti tattha ādīnavadassanena taduddhaṃ ānisaṃsadassanena ca
brūhitasaddhādi guṇattā, vipariyāyena asakkuṇanaṃ veditabbaṃ. Ye sakkonti, teva gahitātesaṃyeva
vasena vakkhamānassa visesassa vattuṃ sakkuṇeyyattā. Sakkontānañca nesaṃ upātivattanaṃ attano
ñāṇabalānurūpanti imamatthaṃ upamāya dassetuṃ, ‘‘tesaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha appamāṇanti
appamāṇārammaṇo, appamāṇārammaṇatā cassa āgamanavasena veditabbā anantārammaṇato vā. Na hi
ārammaṇe anantanti paramānantassa pamāṇaṃ vā gaṇhāti. Sukhadukkhehi aniñjanato
rūpavirāgabhāvanāvisesatāya ca āneñjaṃ patvā tiṭṭhati, ayaṃ no attāti abhivadantā tiṭṭhanti.
Viññāṇakasiṇameke ti viññāṇañcāyatanaṃ eke diṭṭhigatikā attāti vadanti. Tenāha –
‘‘viññāṇañcāyatanaṃ tāva dassetu’’nti. Tassa pana ārammaṇabhūtaṃ kasiṇugghāṭimākāse
pavattaviññāṇanti apare. Tañhi kasiṇaṃ manasikāravasena, ‘‘viññāṇakasiṇa’’nti, viññāṇañca taṃ
ārammaṇaṭṭhena āyatanañcāti, ‘‘viññāṇañcāyatana’’nti ca vuccati. Ākiñcaññāyatanameke ti etthāpi
eseva nayo.
Tayida nti ya-kāro padasandhikaroti āha ‘‘taṃ ida’’nti. Diṭṭhigata nti yathā vuttaṃ ‘‘saññī attā’’ti
evaṃ vuttaṃ diṭṭhiṃ. Diṭṭhiyeva hi diṭṭhigataṃ‘‘muttagataṃ (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11),
saṅkhāragata’’ntiādīsu (mahāni. 41) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattaṃ diṭṭhigataṃ,
diṭṭhiyā gahaṇamattanti attho. Diṭṭhipakāro vā diṭṭhigataṃ. Lokiyā hi vidhayuttagatapakārasadde
samānatthe icchanti. Diṭṭhipaccayo diṭṭhikāraṇaṃ, avijjādi diṭṭhiṭṭhānanti attho. Tattha avijjāpi hi
diṭṭhiṭṭhānaṃupanissayādibhāvato. Yathāha – ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṃ adassāvī
ariyadhammassa akovido’’tiādi (dha. sa. 1007). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathāha ‘‘tadapi
phassapaccayā’’ti (dī. ni. 1.118-124). Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathāha ‘‘saññānidānā hi
papañcasaṅkhā’’ti (su. ni. 880; mahāni. 109). Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathāha – ‘‘takkañca diṭṭhīsu
pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti (su. ni. 892; mahāni. 121). Ayonisomanasikāropi
diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathāha – ‘‘tassevaṃ manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi
me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī’’ti (ma. ni. 1.19). Diṭṭhārammaṇanti
di ṭṭ hi āramma ṇabh ūta ṃ up ādānakkhandhapañcaka ṃ . Ten āha – ‘‘ rūpa ṃ attato samanupassat ī’’ ti ādi (pa ṭi.

ma. 1.130). R ūpavedan ādivinimuttassa di ṭṭ hiy ā ā ramma ṇassa abh āvato an ādiyitv ā idameva dasseti
–‘‘iminā paccayena idaṃ nāma dassanaṃ gahita’’nti. Iminā paccayenāti vā ettha
paccayaggahaṇena ārammaṇampi gahitamevāti daṭṭhabbaṃ.
Tadevāti diṭṭhigatañceva diṭṭhipaccayañca. Rūpasaññāna nti ettha iti-saddo ādiattho. Evaṃ-saddo
pakārattho, ‘‘yadi rūpasaññāna’’ntiādinā pakārena vuttasaññānanti attho. Nirupakkilesānīvaraṇādi
upakkilesavimuttito. Uttamā paṇītabhāvappattito, tato eva seṭṭhā,seṭṭhattā eva uttaritarābhāvato
anuttariyā. Akkhāyatīti upaṭṭhāti. Ākiñcaññāyatanasaññāya visuṃ vuccamānattā catutthāruppasaññāya
ca imasmiṃ saññīvāde anotaraṇato, ‘‘yadi āruppasaññānanti iminā ākāsānañcāyatana-
viññ āṇañcāyatanasaññā’’icceva vuttaṃ. Itarehi pana dvīhīti, ‘‘yadi ekattasaññānaṃ, yadi
nānattasaññāna’’nti imehi dvīhi padehi. Samāpannakavāro ca tathā idha kathitoti adhippāyo.
Koṭṭhāsato aṭṭha saññācatukkadvayasaṅgahato. Ekattasaññīpadaṃ ṭhapetvā atthato pana satta saññā
honti aggahitaggahaṇenāti adhippāyo. Tenāha –‘‘samāpannaka…pe… saṅgahitoyevā’’ti.
Saññāgata nti saññāvasena gataṃ, saññāsaṅgahaṃ gataṃ vā. Tassa pana adiṭṭhigatassapi
upalabbhamānattā, ‘‘saddhiṃ diṭṭhigatenā’’ti vuttaṃ. Paccayehi samāgantvā kata nti saha
kāraṇabhūtehi paccayehi teneva saha kāraṇabhāvena samāgantvā nibbattitaṃ; paṭiccasamuppannanti
attho. Saṅkhatattā oḷārikaṃuppādavayaññathattasabbhāvato. Yassa hi uppādo paññāyati, vayo
paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati, taṃ khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvato passantassa
pākaṭabhūtavikāraṃ oḷārikaṃ siyā. Na cettha maggaphaladhammā nidassetabbā tesaṃ tathā
ananupassitabbato; tesampi saṅkhatabhāvena itarehi samānayogakkhamatāya dunnivārayabhāvato.
Tathā hi ‘‘asesavirāganirodhā’’ti (udā. 3) vacanato maggassapi nissaraṇabhāvena ‘‘atthi kho pana
saṅkhārānaṃ nirodho’’ti nibbānamevettha paṭiyogabhāvena uddhaṭaṃ ‘‘nirujjhanti etthā’’ti katvā.
Nirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nāma atthīti ettha, – ‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ asaṅkhata’’nti
suttapadaṃ (udā. 73) ānetvā vattabbaṃ. Nibbānadassīti sacchikiriyābhisamayavasena nibbānadassī,
tato eva itarābhisamayatthasiddhiyā taṃ saṅkhataṃ atikkanto .
23 . Aṭṭhasu asaññīvādesūti idaṃ brahmajāle (dī. ni. 1.78-80) āgatanayena vuttameva hi sandhāya
heṭṭhā, ‘‘saññīti iminā aṭṭha asaññīvādā kathitā’’ti vuttaṃ. Idha pana cattāro vādā eva uddhaṭā. Tenāha
‘‘asaññī’’tiādi. Esa nayo parato ‘‘aṭṭhasu nevasaññīnāsaññīvādesū’’ti etthāpi. Saññāya sati tāya
vedanāgāhasabbhāvato ‘‘ābādhanaṭṭhena saññā rogo’’ti vuttaṃ. Dukkhatāsūlayogato
kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkapabhijjanato ca saññā gaṇḍo;
svāyamattho dosaduṭṭhatāya eva hotīti āha –‘‘sadosaṭṭhena gaṇḍo’’ti. Pīḷājananato antotudanato
duruddharaṇato ca saññā sallaṃ; svāyamattho attabhāvaṃ anupavisitvā avaṭṭhānenāti āha
‘‘anupaviṭṭhaṭṭhena salla’’nti. Paṭisandhiggahaṇe viññāṇaṃ kutoci āgataṃ viya hotīti vuttaṃ
‘‘paṭisandhivasena āgati’’nti. Gatinti pavattiṃ. Sā pana tāsu tāsu gatīsu vutti hotīti vuttaṃ –
‘‘cutivasena gati’’nti; vaḍḍhanavasena ghanapabandhavasenāti attho. Tenāha ‘‘aparāpara’’nti.
Aparāparañhi pabandhavasena pavattamānaṃ viññāṇaṃ nandūpasecanaṃ; itaraṃ khandhattayaṃ vā
nissāya abhivuddhiṃ patiṭṭhaṃ mahantañca pāpuṇātīti. Pavaḍḍhavasena vā gatiṃ, nikkhepavasena
cutiṃ, tato aparāparañca rūpapavattanavasena upapattiṃ, indriyaparipākavasena vuḍḍhiṃ tassa tassa
kammassa katūpacitabhāvena viruḷhiṃ; tassa kammassa phalanibbattiyā vepullanti yojetabbaṃ.
Kāmañcātiādinā ‘‘aññatra rūpā’’tiādikā codanā lakkhaṇavasena vuttāti dassetvā ayañca nayo
codanāya avisiṭṭhavisayatāya siyā; visiṭṭhavisayā panāyaṃ codanāti dassetuṃ, ‘‘ayaṃ pana
pañho’’tiādi vuttaṃ. Ettake khandhe ti yathāvutte rūpavedanādike cattāro khandhe. Aññatra rūpāti
iminā yattha katthaci rūpena vinā viññāṇassa pavatti natthīti dīpitaṃ hoti. Bhavavisesacodanāya
sabhāvato eva viññāṇena vinā rūpassapi pavatti natthīti dīpitaṃ hotīti āha –‘‘arūpabhavepi rūpaṃ,
asaññābhave ca viññāṇaṃ atthī’’ti. Nirodhasamāpannassāti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassapi
viññāṇaṃ atthi. Byañjanacchāyāya ce atthaṃ paṭibāhasīti yadi saddatthameva gahetvā adhippāyaṃ
na gaṇhasi neyyatthaṃ suttanti. Ettha ca asaññabhave nibbattasattavasena paṭhamavādo; saññaṃ attato
samanupassatīti ettha vuttanayena saññaṃyeva attāti gahetvā tassa kiñcanabhāvena ṭhitāya aññāya

saññ āya abh āvato asaññ īti pavatto dutiyav ādo; tath ā saññ āya saha r ūpadhamme sabbe eva v ā
rūpārūpadhamme attāti gahetvā pavatto tatiyavādo; takkaggāhavaseneva pavatto catutthavādo. Tesu yaṃ
vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Nevasaññīnāsaññīvādepi asaññabhave nibbattassa
sattassa cutipaṭisandhīsu; sabbattha vā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthāya sukhumāya saññāya
atthibhāvapaṭijānanavasena paṭhamavādo; asaññīvāde vuttanayena sukhumāya saññāya vasena
sañjānanasabhāvatāpaṭijānanavasena ca dutiyavādādayo pavattāti. Evamettha etesaṃ vādānaṃ sabbhāvo
veditabbo. Sesaṃ vuttanayameva.
24 . Yattha na saññā, tattha ñāṇassa sambhavo eva natthīti āha –‘‘asaññā sammoho’’ti,
asaññabhāvo nāma sammohappavattīti attho. Yathā niyyantīti niyyāniyāti bahulaṃ vacanato
kattusādhano niyyāniyasaddo, evaṃ idha viññātabbasaddoti āha –‘‘vijānātītiviññātabba’’nti,
vijānanaṃ viññāṇanti attho. Tena diṭṭhasutamutaviññātabbamattenāti
diṭṭhasutamutaviññāṇappamāṇenāti attho daṭṭhabbo. Tenāha –
‘‘pañcadvārikasaññāpavattimattenā’’ti, nibbikappabhāvato pañcadvārikasaññāpavattisamena
bhāvanābhinīhārenāti attho. Oḷārikasaṅkhārappavattimattenāti oḷārikānaṃ saṅkhārānaṃ pavattiyā.
Oḷārikasaṅkhārāti cettha ākiñcaññāyatanapariyosānā samāpattidhammā adhippetā. Upasampada nti ye
saññāya, asaññibhāve ca dosaṃ disvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ vaṇṇentāpi rūpajjhānapaṭilābhamattena
tassa sampādanaṃ paṭilābhaṃ adhigamaṃ paññapenti, tesaṃ tassa byasanaṃ akkhāyati
anupāyabhāvato. Tenāha ‘‘vināso’’tiādi. Vuṭṭhāna nti sadisasamāpajjanapubbakaṃ parivuṭṭhānaṃ.
Samāpatti eva tesaṃ natthi anadhigatattā. Oḷārikasaṅkhārappavattiyāantamaso
ākiñcaññāyatanasaṅkhārappavattiyāpi pattabbanti na akkhāyatitepi samatikkamitvā pattabbato.
Saṅkhārāna nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Avasesāti ito paraṃ sukhumabhāvo nāma natthīti
sukhumabhāvāpattiyā avasesā. Tenāha –‘‘bhāvanāvasena sabbasukhumabhāvaṃ pattā
saṅkhārā’’ti. Eta nti nevasaññānāsaññāyatanaṃ, pattabbaṃ nāma hoti tādisasaṅkhārappattiyaṃ
tabbohārato. Saṅkhataṃsamecca sambhuyya paccayehi katattā.
25 . ‘‘Ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapentī’’ti (ma. ni.
3.25) vakkhamānattā sabuddhiyaṃ viparivattamāne ekajjhaṃ gahetvā, ‘‘tatrā’’ti bhagavatā vuttanti āha
–‘‘tatrāti sattasu ucchedavādesu bhumma’’nti. Uddhaṃ sara nti uddhaṃ gataṃ sarantāti taṃ
dassento āha ‘‘uddhaṃ vuccatī’’tiādi. Sarantāti yattha patthenti na labhanti, taṃ jānantā. Āsattinti
āsīsanaṃ. Peccāti paraloke. Vāṇijūpamā viyāti bhavapariyāpannaphalavisesāpekkhāya paṭipajjanato.
Sakkāyassa bhayāti santo kāyoti sakkāyo, paramatthato vijjamāno dhammasamūhoti katvā
upādānakkhandhapañcakaṃ, tato bhāyanena. Mā khīyi māparikkhayaṃ agamāsi. Mā osīdi mā heṭṭhā
bhassi. Abbha nti ākāsaṃ mā undriyi mā bhijjitvā pati. Gaddulena baddho gaddulabaddho.
Daḷhathambho viya khīlo viya ca sakkāyo dummocanīyato. Sā viya diṭṭhigatiko tassa
anuparivattanato. Daṇḍako viya diṭṭhi chedanakaraṇāya asamatthabhāvakaraṇato. Rajju viya taṇhā
bandhanato ca, ārammaṇakaraṇavasena samannāgamanavasena ca sambaddhabhāvato. Tena vuttaṃ –
‘‘diṭṭhidaṇḍake pavesitāya taṇhārajjuyā’’ti.
26 . Bhagavā attano desanāvilāsena veneyyajjhāsayavasena (catucattārīsa aparantakappikavādā
tattha tattha antogadhāti) uddesavasena pañceva saṅgahetvā yathuddesaṃ nigamento, ‘‘imāneva
pañcāyatanānī’’ti āha. Tattha dukkhassa nimittabhāvato diṭṭhigatānaṃ kāraṇaṭṭhena āyatanatthoti
vuttaṃ –‘‘imāneva pañca kāraṇānī’’ti. Saññīādivasena tīṇi ucchedavādoti cattāri bhājitāni. Itaraṃ
pana diṭṭhadhammanibbānaṃ kuhiṃ paviṭṭhaṃ? Sarūpato abhājitattā yathābhājitesu vādesu kattha
antogadhanti pucchati. Uddese pana sarūpato gahitameva, ‘‘diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneke
abhivadantī’’ti. Itaro ekattasaññīvāde nānattasaññīvāde antogadhanti dassento ‘‘ekatta…pe…
veditabba ’’nti āha yathāsukhañcetaṃ vuttaṃ. Paṭhamo hi diṭṭhadhammanibbānavādo nānattasaññīvāde
antogadho, itare cattāro ekattasaññīvāde.
27 . Atītakoṭṭhāsasaṅkhāta nti atītaṃ khandhakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ pubbantaṃ. Pubbe
nivutthadhammavisayā kappanā idhādhippetā, tasmā atītakālavācako idha pubbasaddo,

rūpādikhandhavinimuttañca kappan āvatthu natthi, antasaddo ca ko ṭṭ hāsav ācako. Tena vutta ṃ
‘‘atītakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ pubbantaṃ kappetvā’’ti. ‘‘Kappetvā’’ti ca tasmiṃ pubbante
taṇhāyanābhinivisānaṃ samatthanaṃ pariniṭṭhāpanaṃ vadati. Sesampīti ‘‘pubbantānudiṭṭhī’’ti
evamādikaṃ. Pubbe vuttappakāra nti ‘‘aparantānudiṭṭhino’’tiādīsu vuttappakāraṃ. Ekekasmiñca attāti
āhito ahaṃmāno etthāti katvā, loko ti lokiyanti ettha puññapāpāni tabbipākā cāti katvā, taṃ taṃ
gahaṇavisesaṃ upādāya paññāpanaṃ hotīti āha –‘‘rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca
gahetvā’’ti. Sabbadābhāvena sassato. Amaro nicco dhuvo ti tasseva vevacanāni. Maraṇābhāvena
amaro, uppādābhāvena sabbakālaṃ vattanato nicco, thiraṭṭhena vikārābhāvena dhuvo, yathāhātiādinā
yathāvuttamatthaṃ niddesapaṭisambhidāpāḷīhi vibhāveti. Ayañca attho ‘‘rūpaṃ attato samanupassati,
vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti (paṭi. ma. 1.130-131) imissā
pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto. ‘‘Rūpavanta’’ntiādikāya (paṭi. ma. 1.130-131) pana
pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe, ‘‘attā’’ti gahetvā tadaññaṃ –
‘‘loko’’ti paññapentīti ayampi attho labbhati, tathā ekaṃ khandhaṃ, ‘‘attā’’ti gahetvā tadaññe ‘‘loko’’ti
paññapentīti evamettha attho daṭṭhabbo. Eseva nayo ti iminā yathā ‘‘rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti
ca gahetvā sassato…pe… dhuvo’’ti attho vutto; evaṃ asassato anicco adhuvo ucchijjati vinassati na hoti
paraṃ maraṇā; nicco ca anicco ca nevanicco nāniccoti evamādimatthaṃ atidisati.
Cattāro sassatavādāti lābhīvasena tayo, takkīvasena ekoti evaṃ cattāro. Pubbenivāsañāṇalābhī
titthiyo mandapañño anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhimapañño dasa
saṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattārīsa saṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, na tato paraṃ. So evaṃ
anussaranto attā ca loko cāti abhivadati. Takkī pana takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ
sayaṃpaṭibhānaṃ sassato attā ca loko cāti abhivadati. Tena vuttaṃ – ‘‘lābhīvasena tayo, takkīvasena
ekoti evaṃ cattāro sassatavādā’’ti. Eteneva ca adhiccasamuppattikavādo viya sassatavādo kasmā
duvidhena na vibhattoti ce? Paṭikkhittattāti daṭṭhabbaṃ.
Ettha ca, ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti vāde ayamayuttatāvibhāvanā – yadi hi parena parikappito attā,
loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṃ
asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṃ hite ca paṭipattiatthaṃ upadeso eva nippayojano siyā
sassatavādino. Kathaṃ vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato; evañca attano ajaṭākāsassa viya
dānādikiriyā hiṃsādikiriyā ca na sambhavati; tathā sukhassa dukkhassa ca anubhavananibandho eva
sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jātiādīnaṃ asambhavato kuto vimokkho. Atha pana
dhammamattaṃ tassa uppajjati ceva vinassati ca, yassa vasenāyaṃ kiriyādivohāroti vadeyya. Evampi
purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṃ; te vā panassa
dhammā avatthābhūtā tato aññe vā siyuṃ anaññe vā, yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso
atthi. Yo hi karoti paṭisaṃvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṃ. Tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso,
kiñca dhammakappanāpi niratthakā siyā. Atha anaññe, uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano
tāsaṃ viya uppādavināsasambhavāpattito kuto niccatāvakāso. Tāsampi vā attano viya niccatāti
bandhanavimokkhānaṃ asambhavo evāti na yujjati eva sassatavādo; na cettha koci vādī dhammānaṃ
sassatabhāve parisuddhaṃ yuttiṃ vattuṃ samattho atthi; yuttirahitañca vacanaṃ na paṇḍitānaṃ
cittamārādhetīti viññūhi chaḍḍito evāyaṃ sassatavādoti.
Satta ucchedavādāti ettha te sarūpamattato heṭṭhā dassitā eva, tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ
gaṇhanti lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī nāma dibbacakkhuñāṇalābhī dibbena cakkhunā arahato cutiṃ
disvā upapattiṃ apassanto. Yo vā puthujjanānampi cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti, pubbayogābhāvena
parikammākaraṇena vā upapātaṃ daṭṭhuṃ na sakkoti. So ‘‘tattha tattheva attā ucchijjatī’’ti
ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī – ‘‘ko paralokaṃ jānāti, ettako jīvavisayo, yāva indriyagocaro’’ti attano
dhītuyā hatthaggaṇhanakarājā viya kāmasukhagiddhatāya vā, ‘‘yathā rukkhapaṇṇāni rukkhato patitāni
na paṭisandhiyanti, evaṃ sabbepi sattā appaṭisandhikamaraṇameva gacchanti, jalabubbuḷakūpamā
sattā’’ti takkamattavasena vā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Tattha yaṃ heṭṭhā vuttaṃ – ‘‘manussattabhāve
kāmāvacaradevattabhāve rūpāvacaradevattabhāve catubbidhaarūpattabhāve cavitvā sattassa
ucchedapaññ āpanavasena satta ucchedav ādā kathit ā’’ ti. Tattha yutta ṃ tāva purimesu t īsu v ādesu

‘‘ kāyassa bhed ā’’ ti vutta ṃ ; pañcavok ārabhavapariy āpanna ṃ attabh āva ṃ ā rabbha pavattatt ā tesa ṃ
vādānaṃ, na yuttaṃ catuvokārabhavapariyāpannaṃ attabhāvaṃ nissāya pavattesu catutthādīsu catūsu
vādesu, ‘‘kāyassa bhedā’’ti vuttaṃ. Na hi arūpīnaṃ kāyo atthīti? Saccametaṃ, rūpabhave
pavattavohāreneva diṭṭhigatiko arūpabhavepi kāyavohāramāropetvā āha ‘‘kāyassa bhedā’’ti. Yathā
diṭṭhigatikehi diṭṭhiyo paññattā, tatheva bhagavā dassesīti. Arūpakāyabhāvato vā
phassādidhammasamūhabhūte arūpattabhāve kāyaniddeso daṭṭhabbo.
Etthāha – ‘‘kāmāvacaradevattabhāvādiniravasesavibhavapatiṭṭhāpakānaṃ dutiyavādādīnaṃ yutto
aparantakappikabhāvo anāgataddhavisayattā tesaṃ vādānaṃ; na pana diṭṭhigatika-paccakkhabhūta-
manussattabhāva-samucchedapatiṭṭhāpakassa paṭhamavādassa paccuppannavisayattā’’ti. Yadi evaṃ
yathā hi dutiyādivādānaṃ, purimapurimavādasaṅgahitasseva attano uttaruttarabhavopapattiyā
samucchedanato yujjati aparantakappikatā, tathā ca ‘‘no ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā
samucchinno hotī’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ anāgatasseva manussattabhāvasamucchedassa adhippetattā
paṭhamavādassapi aparantakappikatā yujjati. Evaṃ sabbassapi pubbantato āgatassa
ucchedapaññāpanavasena idha pubbantakappikesu desanā gatā. Ete ucchedavādā heṭṭhā
aparantakappikesu desanā gatā. Ete ucchedavādā heṭṭhā aparantakappikesu tattha tattheva ucchijjati, na
tato uddhaṃ pavatti atthīti dassanatthaṃ vuttā. Jalabubbuḷakūpamā hi sattāti tassa laddhi.
Idhāti pubbantakappikesu. Idheva manussattabhāvādike ucchijjati vinaṭṭhavināsavasena. Evaṃ
anāgate anuppattidassanaparānaṃ ucchedavādānaṃ aparantakappikesu gahaṇaṃ; pubbantato pana
āgatassa attano idheva ucchedadassanaparānaṃ pubbantakappikesu gahaṇaṃ. Ito paraṃ na gacchatīti
pana idaṃ atthato āpannassa atthassa dassanaṃ. Sattesu saṅkhāresu ca ekaccasassatanti pavatto
ekaccasassatavādo. So pana brahmakāyika-khiḍḍāpadosika-manopadosikattabhāvato cavitvā
idhāgatānaṃ takkino ca uppajjanavasena catubbidhoti āha ‘‘cattāro ekaccasassatavādā’’ti.
‘‘Saṅkhārekaccasassatikā’’ti idaṃ tehi sassatabhāvena gayhamānānaṃ dhammānaṃ
yathāsabhāvadassanavasena vuttaṃ, na panekaccasassatikamatadassanavasena. Tassa hi
sassatābhimataṃ asaṅkhatamevāti laddhi. Tathā hi vuttaṃ (dī. ni. 1.49) brahmajāle – ‘‘cittanti vā
manoti vā viññāṇanti vā ayaṃ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva
ṭhassatī’’ti. Na hi yassa bhāvassa paccayehi abhisaṅkhatabhāvaṃ paṭijānāti; tasseva niccadhuvādibhāvo
anummattakena na sakkā paṭiññātuṃ. Etena, ‘‘uppādavayadhuvatāyuttabhāvā siyā niccā, siyā aniccā,
siyā na vattabbā’’tiādinā pavattassa sattabhaṅgavādassa ayuttatā vibhāvitā hoti.
Tatthāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.38) ayuttatāvibhāvanā – yadi, ‘‘yena sabhāvena yo dhammo atthīti vuccati,
teneva sabhāvena so dhammo natthī’’tiādinā vucceyya, siyā anekantavādo; atha aññena, siyā na
anekantavādo; na cettha desantarādisambaddhabhāvo yutto vattuṃ tassa sabbalokasiddhattā
vivādābhāvato. Ye pana vadanti – ‘‘yathā suvaṇṇaghaṭe makuṭe kate ghaṭabhāvo nassati, makuṭabhāvo
uppajjati, suvaṇṇabhāvo tiṭṭhatiyeva, evaṃ sabbabhāvānaṃ koci dhammo nassati, koci uppajjati,
sabhāvo pana tiṭṭhatī’’ti. Te vattabbā – kiṃ taṃ suvaṇṇaṃ, yaṃ ghaṭe makuṭe ca avaṭṭhitaṃ? Yadi
rūpādi, so saddo viya anicco, atha rūpādisamūho, samūho nāma sammutimattaṃ. Tassa vohāramattassa
atthitā natthitā niccatā vā na vattabbā. Tassa paramatthasabhāvena anupalabbhanatoti anekantavādo na
siyā. Dhammā ca dhammito aññe vā siyuṃ anaññe vā. Yadi aññe, na tesaṃ aniccatāya dhammī anicco
aññattā. Na hi rūpā cakkhuviññāṇaṃ aññattā, na ca rūpe cakkhuviññāṇasaddo hoti; kiñca
dhammakappanāpi niratthikā siyā dhammino niccāniccatāya asijjhanato atha anaññe;
uppādavināsavantehi anaññassa dhammino tesaṃ viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso,
tesampi vā dhammino viya niccatāpatti siyā. Apica niccāniccanavattabbarūpo attā ca loko ca
paramatthato vijjamānatāpaṭijānanato yathā niccādīnaṃ aññataraṃ rūpaṃ, yathā vā dīpādayo. Na hi
dīpādīnaṃ udayabbayasabhāvānaṃ niccāniccanavattabbasabhāvatā sakkā vattuṃ jīvassa niccādīsu
aññataraṃ rūpaṃ viyāti evaṃ sattabhaṅgassa viya sesabhaṅgānampi asambhavoyevāti
sattabhaṅgavādassa ayuttatā veditabbāti.
Ettha ca, ‘‘issaro nicco, aññe sattā aniccā’’ti evaṃ pavattavādā sattekaccasassatavādā; seyyathāpi

issarav ādādayo. ‘‘ Param āṇ avo nicc ā dhuv ā, dvia ṇuk ādayo anicc ā’’ ti eva ṃ pavattav ādā
saṅkhārekaccasassatavādā; seyyathāpi kaṇādavādādayo. Nanu ca ‘‘ekacce dhammā sassatā, ekacce
asassatā’’ti; etasmiṃ vāde cakkhādīnaṃ asassatatāsanniṭṭhānaṃ yathāsabhāvāvabodho eva, tayidaṃ
kathaṃ micchādassananti, ko evamāha – ‘‘cakkhādīnaṃ asassatabhāvasanniṭṭhānaṃ
micchādassana’’nti? Asassatesuyeva pana kesañci dhammānaṃ sassatabhāvābhiniveso idha
micchādassanaṃ; tena pana ekavāre pavattamānena cakkhādīnaṃ asassatabhāvāvabodho vidūsito
saṃsaṭṭhabhāvato; visasaṃsaṭṭho viya sappimaṇḍo sakiccakāraṇāsamattatāya sammādassanapakkhe
ṭhapetabbataṃ nārahati. Atha vā asassatabhāvena nicchitāpi cakkhuādayo samāropitajīvasabhāvā eva
diṭṭhigati kehi gayhantīti tadavabodhassa micchādassanabhāvo na sakkā nivāretuṃ. Tathā hi vuttaṃ
brahmajāle (dī. ni. 1.49) – ‘‘cakkhunti vā…pe… kāyoti vā ayaṃ me attā’’tiādi. Evañca katvā
asaṅkhatāya saṅkhatāya ca dhātuyā vasena yathākkamaṃ ekacce dhammā sassatā; ekacce asassatāti
evaṃ pavatto vibhajjavādopi ekaccasassatavādo āpajjatīti evaṃpakārā codanā anokāsā hoti
aviparītadhammasabhāvasampaṭipattibhāvato.
Na maratīti amarā. Kā sā? ‘‘Evantipi me no’’tiādinā (dī. ni. 1.62) nayena pariyantarahitā
diṭṭhigatikassa diṭṭhi ca vācā ca, amarāya diṭṭhiyā vācāya vividho khepoti amarāvikkhepo. So etassa
atthīti amarāvikkhepo . Atha vā amarāti ekā macchajāti, sā ummujjananimmujjanādivasena udake
sandhāvamānā gāhaṃ na gacchati; evamevaṃ ayampi vādo ito cito ca sandhāvati, gāhaṃ nāgacchatīti
amarāvikkhepo, so eva amarāvikkhepiko . Svāyaṃ vādo musāvādaanuyogachandarāgamohahetukatāya
catudhā pavattoti āha –‘‘cattāro amarāvikkhepikā vuttā’’ ti. Nanu cettha (dī. ni. ṭī. 1.65-66)
catubbidhopi amarāvikkhepiko kusalādike dhamme paralokattikādīni ca yathābhūtaṃ anavabujjhamāno,
tattha tattha pañhaṃ puṭṭho pucchāya vikkhepanamattaṃ āpajjatīti tassa kathaṃ diṭṭhigatikabhāvo. Na hi
avattukāmassa viya pucchitamatthaṃ ajānantassa vikkhepakaraṇamattena diṭṭhigatikatā yuttāti? Na
hevaṃ pucchāvikkhepakaraṇamattena tassa diṭṭhigatikatā icchitā, atha kho micchābhinivesena.
Sassatavasena micchābhiniviṭṭhoyeva hi mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokattikādīni ca,
yāthāvato appaṭipajjamāno attanā aviññātassa atthassa paraṃ viññāpetuṃ asamatthatāya
musāvādādibhayena ca vikkhepaṃ āpajjatīti. Tathā hissa vādassa sassatadiṭṭhisaṅgaho vutto. Atha vā
puññapāpānaṃ, tabbipākānañca anavabodhena, asaddahanena ca, ‘‘tabbisayāya pucchāya
vikkhepakaraṇaṃyeva yuttaṃ sundarañcā’’ti, khantiṃ ruciṃ uppādetvā abhinivisantassa uppannā
visuṃyevekā esā diṭṭhi sattabhaṅgadiṭṭhi viyāti daṭṭhabbā. Tathā ceva vuttaṃ – ‘‘pariyantarahitā
diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā cā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.61). Kathaṃ panassā sassatadiṭṭhisaṅgaho?
Ucchedavasena anabhinivesato. ‘‘Natthi koci dhammānaṃ yathābhūtavedī vivādabahulattā lokassa;
‘evameva’nti pana saddantarena dhamme nijjhānanā anādikālikā loke’’ti gāhavasena sassatalesopettha
labbhatiyeva.
Amati gacchati ettha sabhāvo osānanti anto, mariyādo, so etassa atthīti antavā. Tenāha
‘‘sapariyanto’’ ti. Avaḍḍhitakasiṇassa puggalassa evaṃ hotīti yojanā. Dutiyavādo ‘‘anantavā loko’’ti
vādo. Tatiyavādo ‘‘antavā ca anantavā cā’’ti vādo. Catutthavādo ‘‘nevantavā nānantavā’’ti vādo. Ete
eva cattāro vādino sandhāya brahmajāle (dī. ni. 1.53) – ‘‘antānantikā antānantaṃ lokassa paññapenti
catūhi vatthūhī’’ti vuttaṃ. Tattha (dī. ni. ṭī. 1.53) yuttaṃ tāva purimānaṃ tiṇṇaṃ vādīnaṃ antattañca
anantattañca antānantattañca ārabbha pavattavādattā antānantikattaṃ. Pacchimassa pana
tadubhayapaṭisedhavasena pavattavādattā kathamantānantikattanti? Tadubhayapaṭisedhavasena
pavattavādattā eva. Yasmā paṭisedhavādopi antānantavisayo eva taṃ ārabbha pavattattā. Apare āhu –
‘‘yathā tatiyavāde sambhedavasena etasseva antavantatā anantatā ca sambhavati, evaṃ takkīvādepi
kālabhedavasena ubhayasambhavato aññamaññapaṭisedhena ubhayaññeva vuccati. Kathaṃ?
Antavantatāpaṭisedhena hi anantatā vuccati, anantatāpaṭisedhena ca antavantatā, antānantānañca
tatiyavādabhāvo kālabhedassa adhippetattā. Idaṃ vuttaṃ hoti yasmā ayaṃ lokasaññito attā jhāyīhi
adhigatavisesehi ananto kadāci sakkhi diṭṭho anusuyyati; tasmā nevantavā. Yasmā pana tehi eva kadāci
antavā sakkhi diṭṭho anusuyyati, tasmā na pana anantavā’’ti. Yathā ca anussutitakkīvasena, evaṃ
jātissaratakkiādīnañca vasena yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Ayañhi takkiko avaḍḍhitabhāvapubbakattā
paṭibhāganimittānaṃ vaḍḍhitabhāvassa vaḍḍhitakālavasena apaccakkhakāritāya anussavādimatte ṭhatvā

– ‘‘ nevantav ā’’ ti pa ṭikkhipati, ava ḍḍ hitak ālavasena pana ‘‘ nānanto ’’ ti. Na pana
antavantatānantatānaṃ accantamabhāvena yathā taṃ ‘‘nevasaññīnāsaññī’’ti, avassañca etaṃ evaṃ
viññātabbaṃ, aññathā vikkhepapakkhaṃyeva bhajeyya catutthavādo. Na hi
antavantatānantatātadubhayavinimutto attano pakāro atthi, takkīvādī ca yuttimaggako, kālabhedavasena
ca tadubhayampi ekasmiṃ na na yujjatīti. Anantaracatukka nti ekattasaññīti āgatasaññīcatukkaṃ.
Ekantasukhīti ekanteneva sukhī. Taṃ panassa sukhaṃ dukkhena avomissaṃ hotīti āha
‘‘nirantarasukhī’’ ti. Ekantasukhamevāti idaṃ sukhabahulataṃ sandhāya vuttaṃ. Atītāsu sattasu
jātīsūti idaṃ tato paraṃ jātissarañāṇena anussarituṃ na sakkāti katvā vuttaṃ. Tādisamevāti
sukhasamaṅgimeva attabhāvaṃ. ‘‘Evaṃ sukhasamaṅgī’’ti taṃ anussarantassa jātissarassa
atītajātiyampi idha viya dukkhaphuṭṭhassa taṃ anussarantassa.
Sabbesampīti lābhīnaṃ takkīnampi. Tathāti iminā ‘‘sabbesampī’’ti idaṃ padaṃ ākaḍḍhati.
Kāmāvacaraṃ nāma adukkhamasukhaṃ anuḷāraṃ avibhūtanti āha ‘‘catutthajjhānavasenā’’ ti.
Catutthajjhānaṃ kāraṇabhūtaṃ etassa atthi, tena vā nibbattanti catutthajjhānikaṃ. Majjhattassāti
majjhattabhūtassa majjhattavedanābahulassa. Majjhattabhūtaṭṭhānameva attano majjhattatāpattameva
bhūtapubbaṃ anussarantassa. Ekaccasassatikāti ekaccasassatavādino vuttā. Puggalādhiṭṭhānena hi
ekaccasassatikā. Esa nayo sesesupi. Adhiccasamuppannavādo sassatavādasamuddiṭṭhoti katvā ‘‘dve
adhiccasamuppannikā’’ ti ca vuttaṃ.
28 . Diṭṭhuddhāra nti yathāvuttānaṃ diṭṭhīnaṃ aniyyānikabhāvadassanavasena paduddharaṇaṃ.
Paccattaṃyeva ñāṇanti aparappaccayaṃ attaniyeva ñāṇaṃ. Taṃ pana attapaccakkhaṃ hotīti āha
‘‘paccakkhañāṇa’’ nti. Suvaṇṇassa viya dosāpagamena upakkilesavigamena ñāṇassa visuddhanti āha
‘‘parisuddhanti nirupakkilesa’’ nti. Kilesandhakāravigamato sappabhāsamujjalameva hotīti vuttaṃ –
‘‘pariyodātanti pabhassara’’ nti bāhirasamayasmimpi honti jhānassa samijjhanato. Mayamidaṃ
jānāmāti ‘‘sassato attā ca loko ca idameva saccaṃ moghamañña’’nti ca micchāgāhavasena
aññāṇabhāgameva paribrūhetvā tato eva yathāgahitaṃ gāhaṃ sandhāya – ‘‘mayamidaṃ atthaṃ tattha
jānāmā’’ti evaṃ tattha micchāgāhe avijjamānaṃ ñāṇakoṭṭhāsaṃ otārentiyeva anuppavesentiyeva. Na
taṃ ñāṇaṃ, micchādassanaṃ nāmetaṃ,kiṃ pana taṃ micchādassanaṃ nāma? Sassato attā ca loko
cātiādinā micchābhinivesabhāvato. Tenāha ‘‘tadapi…pe… attho’’ ti. Yaṃ taṃ diṭṭhiyā
upanissayabhūtaṃ ñāṇaṃ, taṃ sandhāyāha –‘‘jānanamattalakkhaṇattā ñāṇabhāgamattamevā’’ ti.
Ñāṇampi hi diṭṭhiyā upanissayo hotiyeva lābhino itarassa ca tathā tathā micchābhinivesato.
Anupātivattanato anatikkamanato. Asādhāraṇato na upātivattanti etenāti anupātivattanaṃ, tato.
Upādānapaccayato ti upādānassa paccayabhāvato. Etena phalūpacāreneva upādānamāha. Yadi
brahmajāle āgatā sabbāpi diṭṭhiyo idha kathitā honti, evaṃ sante idaṃ suttaṃ brahmajālasuttena
ekasadisanti āha –‘‘brahmajāle panā’’ tiādi. ‘‘Aññatra rūpaṃ aññatra vedanā sakkāyaṃyeva
anuparidhāvantī’’ti vacanato idha sakkāyadiṭṭhi āgatā. Brahmajālaṃ kathitameva hoti tattha āgatānaṃ
dvāsaṭṭhiyāpi diṭṭhīnaṃ idhāgatattā. Sassatucchedābhiniveso attābhinivesapubbako, ‘‘attā sassato attā
ucchedo’’ti pavattanato.
30 . Dvāsaṭṭhi…pe… dassetu nti kathaṃ panāyamattho ‘‘idha, bhikkhave, ekacco’’tiādipāḷiyā
dassito hotīti? Appahīnasakkāyadiṭṭhikassa pubbantāparantadiṭṭhiupādiyanajotanato. Pariccāgenāti
vikkhambhanena. Catutthajjhānanirodhā tatiyajjhānaṃ upasampajja viharatīti ettha na
parihīnacatutthajjhānassa tatiyajjhānaṃ bhavati, tatiyajjhānā vuṭṭhitassa pana catutthajjhānā vuṭṭhitassa
ca tatiyaṃ paṭilomanayena sambhavati. Tenāha ‘‘ayaṃpanetthā’’ tiādi. Evaṃsampadamidaṃ
veditabba nti ‘‘pavivekā pīti nirujjhatī’’ti idaṃ, ‘‘nirāmisasukhassanirodhā’’ti ettha viya
vuṭṭhānanirodhavasena vuttanti veditabbanti attho. Hīnajjhānapariyādānakadomanassa nti
nīvaraṇasahagatadomanassamāha. Tañhi jhānapariyādānakaraṃ. Kammanīyabhāvo ti samāpattiṃ patto
viya samāpattisamāpajjanabhāve kammakkhamabhāvo. Somanassavidhurattā domanassaṃ viyāti
domanassanti vuttaṃ. ‘‘Uppajjati pavivekā pītī’’ti puna vuttā pīti jhānadvayapīti. Yaṃ ṭhānaṃ chāyā
jahat īti ya ṃ padesa ṃ ā tapena abhibhuyyam āna ṃ ch āyā jahati. Tattha ātape ch āyāti padesena

ātapasaññit āna ṃ bh ūtasa ṅkhat āna ṃ pah āna ṭṭ hānam āha. Ten āha ‘‘ yasmi ṃ ṭ hāne ’’ ti ādi.
31 . Nirāmisaṃ sukhanti tatiyajjhānasukhaṃdūrasamussāritakāmāmisattā.
32 . Adukkhamasukhanti catutthajjhānavedanaṃ,na yaṃ kiñci upekkhāvedanaṃ.
33 . Niggahaṇoti mamaṃkārabhāvena kiñcipi agaṇhanto. Nibbānassa sappāya nti
nibbānādhigamassa, nibbānasseva vā avilomavasena ekantikupāyatāya sappāyaṃ. Tenāha
‘‘upakārabhūta’’ nti. Sabbatthāti sabbesu tebhūmakadhammesu. Eta nti etaṃ
yathāvuttasamathabhāvanāya kilesānaṃ vikkhambhanaṃ. Sabbattha nikantiyā asukkhāpitattā kathaṃ
nibbānassa upakārapaṭipadā nāma jātaṃ? Na jāyate vātyadhippāyo. Sabbatthāti
pubbantānudiṭṭhiādike sabbasmiṃ. Aggaṇhanavasenāti taṇhāgāhena aggahaṇavasena. Yattha hi
taṇhāgāho vimocito, tattha diṭṭhimānaggāhā sukkhā viya honti tadekaṭṭhabhāvato. Tādisassa
nibbānagāminī paṭipadā eva āsanne, na dūre. Tena vuttaṃ –‘‘upakārapaṭipadā nāma jāta’’ nti.
Tādisassa ca santohamasmītiādikā samanupassanā adhimānapakkhe tiṭṭhatīti āha –‘‘abhivadatīti
abhimānena upavadatī’’ ti. Idameva upādiyatīti niyamābhāvato ‘‘aṭṭhārasavidhampī’’ ti vuttaṃ.
Sesapadepi eseva nayo. Diṭṭhupādāne sati sesaupādānasambhavo avuttasiddhoti tadeva uddhaṭaṃ.
Se āyatane veditabbe ti nirodhassa kāraṇaṃ nibbānaṃ veditabbaṃ. Dvinnaṃ āyatanāna nti
cakkhāyatanādīnaṃ dvinnaṃ āyatanānaṃ. Paṭikkhepena nibbānaṃ dassitaṃveneyyajjhāsayavasena.
Nagādhatīti na patiṭṭhāti. Ato ti asmā nibbānā. Sarāti taṇhā. Saṅkhārapaṭikkhepenāti
saṅkhārekadesabhūtānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ paṭikkhepena.
Viññāṇanti visiṭṭhena ñāṇena jānitabbaṃ. Tato eva anidassanaṃacakkhuviññeyyaṃ
anindriyagocaraṃ. Ananta nti antarahitaṃ, niccanti attho. Sabbato pabha nti kilesandhakārābhāvato ca
samantato pabhassaraṃ. ‘‘Sabbato papa’’nti vā pāṭho, sabbato patatitthanti attho.
Cattārīsakammaṭṭhānasaṅkhātehi titthehi otaritvā anupavisitabbaṃ amatasaranti vuttaṃ hoti. Anupādā
kañci dhammaṃ aggahetvā vimuccanti etthāti anupādāvimokkho, nibbānaṃ. Anupādā vimuccati
etenāti anupādāvimokkho, aggamaggo. Anupādāvimokkhantikatāya pana arahattaphalaṃ
anupādāvimokkho ti vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
Pañcattayasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
3. Kintisuttavaṇṇanā
34 . Bhavo ti paritto. Abhavo ti mahanto. Vuddhiattho hi ayaṃ a-kāro, ‘‘saṃvarāsaṃvaro,
phalāphala’’ntiādīsu viya, tasmā bhavābhavahetūti khuddakassa mahantassa vā bhavassa hetu, taṃ
paccāsīsamānoti attho. Tenāha –‘‘tasmiṃ tasmiṃ bhave sukhaṃ vedissāmī’’ tiādi.
35 . Lokuttarabodhipakkhiyadhamme uddissa puthujjanānaṃ vivādo sambhavatīti āha –
‘‘lokiyalokuttarāva kathitā’’ ti. Lokiyāpi hi bodhipakkhiyadhammā lokuttaradhammādhigamassa
āsannakāraṇattā visesakāraṇanti yāva aññehi lokiyadhammehi abhivisiṭṭhoti katvā, ‘‘imesu
sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesū’’ ti avisesena vuttaṃ. Atthato nānaṃ hotīti atthato bhedo hoti
bodhipakkhiyadhammānaṃ samadhigatattā. Na hi kāyādayo bhāvetabbā, satiyeva pana bhāvetabbāti.
Byañjanato nānaṃbhedaṃ. Imināpi kāraṇenāti imāyapi yuttiyā. Idāni taṃ yuttiṃ dassento –
‘‘atthañca byañjanañcā’’ tiādimāha. Tattha samānetvāti suttantarato samānetvā, suttantarapadehi ca
samānetvā. Aññathāti aññato, bhūtato apagataṃ katvāti attho. Micchā ropitabhāvo ti ayāthāvato
ṭhapitabhāvo. Atthañca byañjanañca viññāpanakāraṇamevāti aviparītatthassa saddassa ca
bujjhanahetut āya.

37 . Idha dhammavinaya ṭṭ hāne satiyeva satipa ṭṭ hānanti gahit ā,atthato sameti n āma y āth āvato
atthassa gahitattā. Asabhāvaniruttibhāvato byañjanato nānattanti taṃ liṅgabhedena vacanabhedena ca
dassento, ‘‘satipaṭṭhānoti vā satipaṭṭhānāti vā micchā ropethā’’ ti āha. Appamattaka nti aṇumattaṃ
sallahukaṃ, na garutaraṃ adhanitaṃ katvā vattabbampi dhanitaṃghosavantaṃ katvā ropite
vuttadosābhāvatoti tenāha –‘‘nibbutiṃ pattuṃ sakkā hotī’’ ti.
Byañjanassa micchāropanaṃ na visesantarāyakaraṃ hotīti ñāpanatthaṃ, catusu maggesu pañhaṃ
kathetvāva parinibbuto. Suttantabyañjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ– ‘‘appamattakaṃ kho panā’’ti.
38 . Atha catutthavāre vivādo kasmājāto? Yāvatā nesaṃ vacanaṃ atthato ceva sameti byañjanato
cāti adhippāyo. Saññāya vivādo ti kiñcāpi sameti atthato ceva byañjanato ca, saññā pana nesaṃ
avisuddhā, tāya saññāya vasena vivādo jātoti dassento ‘‘aha’’ ntiādimāha. Ahaṃ satipaṭṭhānanti vadāmi,
ayaṃ satipaṭṭhānoti vadatīti evaṃ tesaṃ ñāṇaṃ hotīti imamatthaṃ, ‘‘eseva nayo’’ ti iminā atidisati.
39 . Na codanatthāya vegāyitabba nti sīghaṃ sīghaṃ na codanā kātabbāti attho. Tasmāti yasmā
ekacco kodhanabhāvena evaṃ paṭipphari, tasmā. Anādānadiṭṭhīti ādiyitvā anabhinivisanato
anādānadiṭṭhī adaḷhaggāhī. Pakkhipanto viyāti gilitvā pakkhipanto viya.
Upaghāto ti cittappaghāto pharasupaghāto viya. Vaṇaghaṭṭitassa viyāti vaṇe ghaṭṭitassa viya
dukkhuppatti cittadukkhuppatti. Dve vāre vatvāpi visajjetīti suppaṭinissaggī evaṃ pageva coditamatte
vissajjeti ceti adhippāyo. Kathanavasena ca kāyacittakilamatho. Evarūpo ti sahasā avissajjentena
codakassa vihesāvādo hutvāpi akkodhanādisabhāvo.
Upekkhāti sakena kammena paññāyissatīti tasmiṃ puggale ajjhupekkhaṇā. Upekkhaṃ
atimaññati nāma tassa anācārassa anajjhupekkhaṇato.
40 . Vacanasañcāro ti pesuññavasena aññathāvacanupasaṃhāro. Diṭṭhipaḷāso ti yugaggāhavasena
laddhi. Sā pana cittassa anārādhaniyabhāvo satthucittassa anārādhakabhāvo. Kalaho ti
adhikaraṇuppādavasena pavatto viggaho bhaṇḍanassa pubbabhāgo.
Yena kāraṇenāti yena dhammena satthusāsanena. Tameva hi sandhāya vadati –‘‘dhammoti
sāraṇīyadhammo adhippeto’’ ti. Etthāti ‘‘dhammassa cānudhamma’’nti ettha. Dhammo ti
sambuddhassa tassa tathā pavattaṃ byākaraṇaṃ yathā vivādāpannā saññattiṃ gacchanti. Tenāha –
‘‘tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattikaraṇa’’ nti. Tadeva byākaraṇaṃ anudhammoti bhikkhunā vuccamāno
anupavatto dhammo. Tenāha –‘‘tadeva byākaroti nāmā’’ ti. Kocīti yo koci. Sahadhammiko sakāraṇo.
Aññattho ayaṃ kiṃ saddoti āha ‘‘añño’’ ti. Assāti vuttanayena paṭipannabhikkhuno, tassa paṭipatti na
kenaci garahaṇīyā hotīti attho. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyameva.
Kintisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
4. Sāmagāmasuttavaṇṇanā
41 . Dvedhikajātāti jātadvedhikā sañjātabhedā. Dvejjhajātāti duvidhabhāvaṃ pattā. Bhaṇḍanti
paribhāsanti etenāti bhaṇḍanaṃ,viruddhacittatā. Ta nti bhaṇḍanaṃ. Dhammavinaya nti pāvacanaṃ.
Vitujjantāmukhasattīhi. Sahitaṃ me ti mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ pubbāparasambandhaṃ
atthayuttaṃ. Tenāha ‘‘atthasaṃhita’’ nti. Adhiciṇṇanti āciṇṇaṃ. Viparāvatta nti virodhadassanavasena
parāvattitaṃ, parāvattaṃ dūsitanti attho. Tenāha –‘‘cirakālavasena…pe… nivatta’’ nti. Pariyesamāno
cara, tattha tattha gantvā sikkhāhīti attho. Sace sakkosi, idānimeva mayā veṭhitadosaṃ nibbeṭhehi.
Mara ṇamev āti aññamaññagh ātavasena mara ṇameva.

Nāṭ aputtassa imeti nāṭ aputtiy ā. Te pana tassa siss āti āha ‘‘ antev āsikes ū’’ ti. Purimapa ṭipattito
paṭinivattanaṃ paṭivānaṃ, taṃ rūpaṃ sabhāvo etesanti paṭivānarūpā. Tenāha ‘‘nivattanasabhāvā’’ ti.
Kathanaṃatthassa ācikkhanaṃ. Pavedanaṃtassa hetudāharaṇāni āharitvā bodhanaṃ. Na upasamāya
saṃvattatīti anupasamasaṃvattanaṃ, tadeva anupasamasaṃvattanikaṃ,tasmiṃ. Samussitaṃ hutvā
patiṭṭhāhetubhāvato thūpaṃpatiṭṭhāti āha –‘‘bhinnathūpeti bhinnapatiṭṭhe’’ ti. Thūpo ti vā
dhammassa niyyānabhāvo veditabbo, aññadhamme abhibhuyya samussitaṭṭhena. So nigaṇṭhassa samaye
kehici abhinnasammatopi bhinno vinaṭṭhoyeva sabbena sabbaṃ abhāvatoti bhinnathūpo. So eva
niyyānabhāvo vaṭṭadukkhato muccitukāmānaṃ paṭisaraṇaṃ, taṃ ettha natthīti appaṭisaraṇo, tasmiṃ
bhinnathūpe appaṭisaraṇeti evamettha attho veditabbo.
Ācariyappamāṇanti ācariyamuṭṭhi hutvā pamāṇabhūtaṃ. Nānānīhārenāti nānākārena. ‘‘Vivādo
na uppajjī’’ti vatvā tassa anuppattikāraṇaṃ dassento, ‘‘satthā hi…pe… avivādakāraṇaṃ katvāva
parinibbāyī’’ ti vatvā taṃ vivarituṃ ‘‘bhagavatā hī’’ tiādi vuttaṃ. Patiṭṭhā ca avassayo ca,‘‘ayaṃ
dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’’nti vinicchayane mahāpadesā, pañhabyākaraṇāni ca, yasmā
tesu patiṭṭhāya te avassāya dhammavinayadharā ca nicchayaṃ gacchanti. Tathā hi suttantamahāpadesato
vinaye kenaci pucchito attho catunnaṃ pañhabyākaraṇānaṃ vasena suvinicchitarūpo, tasmā
dhammavinayo idha satthu kiccaṃ kātuṃ sakkotīti āha –‘‘tenevā’’ tiādi, tasmā uḷārāya desanāya
bhājananti adhippāyo.
42 . Paṭipaviṭṭhaṃ katvā āharitabbato, saccaṃ kāritabbato pābhataṃ mūlanti āha –
‘‘kathāpābhata’’ nti, dhammakathāya mūlakāraṇanti attho. Yesaṃ vasena vivādo uppanno, teyeva
adhammavādino, tesaṃ tāva so ahitāya dukkhāya saṃvattatu, tato aññesaṃ devamanussānaṃ kathanti,
codanā paramparāya saṃkilesavatthubhāvatoti parihāro. Tenāha –‘‘kosambakakkhandhake
viy ā’’ tiādi.
43 . Abhiññā desitāti abhivisiṭṭhāya paññāya jānitvā bodhitā. Patissayamānarūpāti apadissa
patissayamānā garukavasena nissayamānasabhāvā. Tenāha –‘‘upanissāya viharantī’’ ti, garutaraṃ
nissayaṃ katvā viharantīti attho. Parivāre paññattānīti, ‘‘ājīvahetu ājīvakāraṇā’’ti, evaṃ niddhāretvā
parivārapāḷiyaṃ(pari. 336) āsaṅkaravasena ṭhapitāni. ‘‘Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyā’’ti (pārā. 39, 42, 43) vibhaṅgapāṭhavaseneva hi tāni bhagavatā paññattāni. Tāni ṭhapetvā
sesāni sabbasikkhāpadāni adhipātimokkhaṃ nāmāti, idaṃ gobalībaddañāyena vuttanti daṭṭhabbaṃ
tesampi adhipātimokkhabhāvato.
Tatrāyaṃ nayo ti tasmiṃ suppajahanāya appamattakabhāve ayaṃ vakkhamāno. Tānīti
paṇītabhojanāni. Yo kocīti bhikkhu vā bhikkhunī vā. Dukkaṭavatthuka nti yaṃ kiñci
dukkaṭāpattivatthukaṃ. Tenāti suppajahanabhāvena mūlāpattivītikkamassa aṇumattatāya.
Pubbabhāgamagga nti lokiyamaggaṃ. Tatrāti tasmiṃ pubbabhāgamaggaṃ nissāya vivāduppāde.
Obhāsañāṇanti obhāsassa uppattihetubhūtaṃ ñāṇaṃ. Tattha pana so maggasaññibhāvena maggo ca
catubbidhoti sutattā, ‘‘paṭṭhamamaggo nāmā’’ tiādimāha. Eva nti evaṃ asandiddhaṃ aparisaṅkitaṃ
pariccattaṃ katvā kammaṭṭhānaṃ kathetuṃ na sakkoti.
Cetiyaṃ na diṭṭha nti tassa kataṃ thūpaṃ vadati. Nindiye puthujjanabhāve ṭhitaṃ pāsaṃsaṃ
ariyabhāvaṃ āropetvā taṃ micchāladdhiṃ abhinivissa paggayha voharaṇato saggopi maggopi
vāritoyevāti. Vuttañhetaṃ –
‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindatī’’ti. (su. ni. 663; saṃ. ni. 1.180-181;
a. ni. 4.3; netti. 92);
‘‘ Kha ṇeneva arahatta ṃ pāpu ṇitu ṃ samatthakamma ṭṭ hānakatha ṃ ā cikkhiss āmī’’ ti hi imin ā tattha

kohaññampi dissati; itaresu pana vattabbameva natthi. Upp āṭetv āti uddharitv ā. ‘‘ Atha te
bhikkhū’’tiādi sesaṃnāma. ‘‘Amataṃ te paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhuñjantī’’ti (a. ni. 1.600)
vacanaṃ duggahitaṃ gaṇhāpetvā, ‘‘ettāvatā vo amataṃ paribhuttaṃ nāma bhavissatī’’ti āha.
44 . Eva nti ākāralakkhaṇametaṃ, na ākāraniyamanaṃ. Tena imināva kāraṇena ca yo vivādo
uppajjeyyāti vuttaṃ hoti. Garusmiṃ garūti pavattaṃ cittaṃ garuvisayattā taṃsahacaritattā garu, tassa
bhāvo gāravaṃ, garukaraṇaṃ, taṃ ettha natthīti agāravo . Tenāha ‘‘gāravavirahito’’ti. Garussa
gāravavasena patissayanaṃ patissoti vuccati nīcavuttitā, tappaṭipakkhato appatisso ti āha –
‘‘appatissayo anīcavuttī’’ti. Ettha yathāyaṃ puggalo satthari agāravo nāma hoti, taṃ dassetuṃ, ‘‘ettha
panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tīsukālesu upaṭṭhānaṃ na yātītiādi samudāyakittanaanavasesadassanaṃ,
avayavato pana agāravasiddhi yathā taṃ sāmaññato sikkhāpadasamādānaṃ tabbiseso bhedo. Esa nayo
sesesupi.
Sakkaccaṃ na gacchatīti ādaravasena na gacchati. Saṅghe katoyeva hoti saṅghapariyāpannattā
tassa, yathā saṅghaṃ uddissa dinnaṃ ekena bhikkhunā paṭiggahitaṃ saṅghassa dinnameva hoti.
Aparipūrayamānova sikkhāya agāravo. Tenāha bhagavā –‘‘sikkhāya na paripūrakārī’’ti (ma. ni.
2.135). Attano parisāya uppannaṃ vivādamūlaṃ visesato attanā vūpasametabbato attano ca
anatthāvahato ‘‘ajjhatta’’ntveva vuttaṃ. Esa nayo bahiddhāti etthāpi.
46 . Chaṭhānānīti chamūlāni. Yathā samanavasena samathānaṃ vivādādīsu adhikattubhāvo, evaṃ
vivādādīnaṃ tehi adhikattabbatāpīti āha –‘‘vūpasamanatthāya…pe… adhikaraṇānī’’ti. Tena
adhikaraṇasaddassa kammatthataṃ āha. Samathā vā samanavasena adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni,
vivādādayo.
Vivādo uppannamattova hutvā parato kakkhaḷatthāya saṃvattanato yaṃ vatthuṃ nissāya paṭhamaṃ
uppanno vivādānusārena mūlakaṃ viya anubandharogo tameva tadaññaṃ vā vatthuṃ katvā
pavaḍḍhanto vivādādhikaraṇaṃ patvā upari vaḍḍhati nāma, anuvādāpattikiccādhikaraṇaṃ patvā
vivādassa ca vaḍḍhanaṃ pākaṭameva. Tena vuttaṃ –‘‘cattāri adhikaraṇāni patvā upari vaḍḍhanto
so vivādo’’ti. Uppannānaṃ uppannāna nti (dī. ni. ṭī. 3.331) uṭṭhitānaṃ uṭṭhitānaṃ. Samathattha nti
samanatthaṃ.
Aṭṭhārasahi vatthūhīti lakkhaṇavacanametaṃ yathā ‘‘yadi me byādhī dāheyyuṃ.
Dātabbamidamosadha’’nti (saṃ. ni. ṭī. 2.3.39-42; kaṅkhā. abhi. ṭī. adhikaraṇasamathavaṇṇanā), tasmā
tesu aññatarena vivadantā, ‘‘aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantī’’ti vuccanti. Upavadanāti akkoso. Codanāti
anuyogo.
Adhikaraṇassa sammukhāva vinayanato sammukhāvinayo . Sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ
yebhuyyatāya yebhuyyasikakammassa karaṇaṃ yebhuyyasikā. Kārakasaṅghassa sāmaggivasena
sammukhībhāvo, na yathā tathā kārakapuggalānaṃ sammukhatāmattaṃ. Bhūtatāti tacchatā.
Saccapariyāyo hi idha dhamma-saddo ‘‘dhammavādī’’tiādīsu (dī. ni. 1.9) viya. Vineti etenāti vinayo,
tassa tassa adhikaraṇassa vūpasamāya bhagavatā vuttavidhi, tassa vinayassa sammukhatā
vinayasammukhatā. Vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā, tesaṃ
atthapaccatthikānaṃ. Saṅghasammukhatā parihāyati sammatapuggaleheva vūpasamanato.
Na nti vivādādhikaraṇaṃ. ‘‘Na chandāgatiṃ gacchatī’’tiādinā (pari. 383) vuttaṃ
pañcaṅgasamannāgataṃ. Guḷhakādīsu alajjussannāya parisāya guḷhako salākaggāho kātabbo;
lajjussannāya vivaṭako, bālussannāya sakaṇṇajappako . Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, sā
yebhuyyasikāti āha –‘‘dhammavādīnaṃ yebhuyyatāyā’’tiādi.
Evaṃ vinicchita nti āpattiṃ dassetvā ropanavasena vinicchitaṃ, paṭikammaṃ pana
āpattādhikaraṇasamathe parato āgamissati. Na samaṇasāruppaṃ assāmaṇakaṃ,samaṇehi akātabbaṃ,

tasmi ṃ. Ajjh ācāre v ītikkamesati. Pa ṭicarato ti pa ṭicch ādentassa. P āpussannat āya p āpiyo, puggalo,
tassa kātabbakammaṃ tassapāpiyasikaṃ.
Sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi paṭiññāya, tathārūpāya khantiyā vā vinā avūpasamanato.
Etthāti āpattidesanāyaṃ. Paṭiññāte āpannabhāvādike karaṇakiriyā, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti,
parivāsadānādivasena ca pavattaṃ vacīkammaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
Yathānurūpa nti ‘‘dvīhi catūhi tihi ekenā’’ti evaṃ vuttanayena yathānurūpaṃ. Etthāti imasmiṃ
sutte, etasmiṃ vā samathavicāre. Vinicchayanayo ti vinicchaye nayamattaṃ. Tenāha ‘‘vitthāro
panā’’tiādi.
47 . Saṅkhepatova vutto, na samathakkhandhake viya vitthārato. Tathāti iminā ‘‘dhammā’’ti
padaṃ ākaḍḍhati, ettha iti-saddo ādiattho, evamādinā iminā pakārenāti vāti vuttaṃ hoti.
Bodhipakkhiyadhammānaṃ ekantānavajjabhāvato natthi adhammabhāvo, bhagavato desitākāraṃ
hāpetvā vaḍḍhetvā vā kathanaṃ yathādhammaṃ akatanti katvā adhammabhāvoti dassento āha –‘‘tayo
satipaṭṭhānā’’tiādi.
Niyyānika nti sapāṭihīraṃ appaṭivānaṃ hutvā pavattati. Tathevāti iminā ‘‘evaṃ amhāka’’ntiādinā
vuttamatthaṃ ākaḍḍhati. Bhūtena…pe… kātabbakammaṃ dhammo nāma yathādhammaṃ karaṇato,
vuttavipariyāyato ito paraṃ adhammo. Ayaṃ vinayo nāma rāgādīnaṃ saṃvaraṇato pahānato
paṭisaṅkhānato ca. Ayaṃ avinayo nāma rāgādīnaṃ avinayanato. Ayaṃ vinayo nāma
yathāvinayakaraṇato, vuttavipariyāyena itaro avinayo . Vatthusampattiādinā eva sabbesaṃ
vinayakammānaṃ akuppatāti āha –‘‘vatthusampatti…pe… ayaṃ vinayo nāmā’’ti, tappaṭipakkhato
avinayo veditabbo. Tenāha ‘‘vatthuvipattī’’tiādi.
Sammāpaṭipattiyā nayanaṭṭhena yathāvutto dhammo eva netti, tato eva sattassa viya rajju
asithilapavattihetutāya dhammarajjūti attho vutto. Suttantapariyāyena tāva dasa kusalakammapathā
dhammoti evaṃ vuttā. Sā eva vā hotu dhammanetti, yo idha imissā vaṇṇanāya, ‘‘chattiṃsa
bodhipakkhiyadhammā’’tiādinā dhammena ca vinayena ca vutto, so eva vā dhammanetti hotūti ānetvā
yojanā. Tāya dhammanettiyā sameti tāya yathāvuttāya dhammanettiyā saṃsandati, ekalakkhaṇameva
hotīti attho. Evaṃ vivādavatthubhūto dhammo ce ‘‘dhammo’’ti, adhammo ce ‘‘adhammo’’ti, vinayo ce
‘‘vinayo’’ti, avinayo ce ‘‘avinayo’’ti nicchinantena ekaccānaṃ vivādādhikaraṇameva dassitaṃtassa
vūpasamadhammānaṃ apariyosāpitattā.
48 . Taṃ paneta nti vivādādhikaraṇaṃ paccāmasati. Vāre atthasaṃvaṇṇanāvasena pattepi. Dvīhīti
yasmiṃ āvāse vivādādhikaraṇaṃ uppannaṃ, tattha vāsīhi dvīhipi bhikkhūhi atirekatarā.
49 . Khandhasāmanta nti āpattikkhandhabhāvena samīpaṃ. Āpattisāmantaṃ nāma pubbabhāgā
āpajjitabbaāpatti. Methunarāgavasena kāyasaṃsagge dukkaṭassa vatthūti āha –‘‘paṭhamapārājikassa
pubbabhāge dukkaṭa’’nti. Sesānaṃtiṇṇaṃ pārājikānaṃ pubbabhāge thullaccayameva.
50 . Parikkamitvāupakkamitvā. Āpattādhikaraṇaṃ dassitaṃtattheva visesato paṭiññāya
kāretabbatāya icchitabbattā.
52 . Kammassa vatthu dassitaṃna samathoti adhippāyo. Nanu cāyaṃ samathādhikāroti? Saccaṃ,
samathassa pana kāraṇe dassite samatho dassitova hotīti dassetuṃ ‘‘evarūpassa hī’’tiādi vuttaṃ.
53 . Idaṃ kamma nti ‘‘idaṃ amhākaṃ bhaṇḍanajātāna’’ntiādinā vuttakammaṃ.
Tiṇavatthārakasadisattāti taṃsadisatāya tabbohāroti dasseti yathā – ‘‘esa brahmadatto’’ti.
Ākāramattameva tiṇavatthārakakammaṃ nāma, na pana tassa sabbaso karaṇavidhānaṃ. Tenāha

‘‘khandhake ’’ti ādi. Gih īna ṃ hīnena khu ṃsanavambhana ṃyath ā ‘‘ tilasa ṃgu ḷik ā natth ī’’ ti.
Dhammikapaṭissavesu visaṃvādanavasena āpannā āpatti. Assāti kiccādhikaraṇassa.
Sammukhāvinayeneva vūpasamo saṅghasammukhatādināva vūpasamanato.
54 . Sotāpattiphalasacchikiriyavacanato kosambiyasutte (ma. ni. 1.492)
sotāpattimaggasammādiṭṭhi kathitā,idha pana ‘‘diṭṭhisāmaññagato viharati’’cceva vuttattā,
‘‘imasmiṃ sutte sotāpattiphalasammādiṭṭhi vuttāti veditabbā’’ti vuttaṃ. Pāpakammassa appatā
mahantatā sāvajjabhāvassa mudutikkhabhāvena veditabbāti āha ‘‘aṇunti appasāvajjaṃ. Thūlanti
mahāsāvajja’’nti. Sesaṃ suviññeyyameva.
Sāmagāmasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
5. Sunakkhattasuttavaṇṇanā
55 . Heṭṭhimamaggehi ñātamariyādāya pajānanato aññā,maggapaññā. Tassa phalabhāvato
aggaphalapaññā, taṃsahagatā sammāsaṅkappādayo ca ‘‘aññā’’ti vuttāti āha ‘‘aññāti arahatta’’nti.
Catūhi padehi kathitā,‘‘pariciṇṇā me bhagavā’’tiādīsu viya na ekapadeneva. ‘‘Lokuttaro dhammo
adhigato mayā’’ti maññanāmattaṃ adhimānoti dassento, ‘‘appatte pattasaññino’’tiādimāha.
56 . Idaṃ ṭhāna nti idaṃ obhāsādisammutihetubhūtaṃ uḷārataraṃ udayabbayañāṇaṃ.
Uḷāratarabhāvena hi taṃ maggaphalapaññāya paccayo hutvā yāthāvato dubbiññeyyatāya vipassakaṃ
visaṃvādeti. Tenāha ‘‘avibhūtaṃ andhakāra’’nti. Imaṃ pañha nti imaṃ suttaṃ gambhīraṃ
lokuttarapaṭisaṃyuttaṃ attanā ñātuṃ icchitaṃ atthaṃ. Uggahetvāti kevalaṃ piṭakasampādanavaseneva
uggaṇhitvā. Tenāha ‘‘ajānitvā’’ti. Visevamānāti kilesavise avamānentā, sāsanassa vā
anupakāravirūpapaccaye sevamānā. Evamassāti evaṃ vuttanayena tesaṃ karaṇahetu assa cittassa
dhammadesanāvasena pavattassa. Aññathābhāvo adesetukāmatā hoti. Ta nti yathāvuttamatthaṃ
sandhāya . Eta nti ‘‘tassapi hoti aññathatta’’nti evaṃ vuttaṃ.
58 . Kilesehi āmasīyatīti āmisaṃ, lokepariyāpannaṃ āmisanti idha pañca kāmaguṇā adhippetāti tesu
vaṭṭāmisabhāvepi labhite kāmāmisabhāvo siddhoti āha –‘‘vaṭṭāmisakāmāmisalokāmisabhūtesū’’ti.
Kāmaguṇā hi vaṭṭassa vaḍḍhanato vaṭṭāmisaṃ, kāmetabbato kāmataṇhāya āmasitabbato kāmāmisaṃ,
yebhūyyato sattalokassa āmisabhāvato lokāmisaṃ. Kāmaguṇasabhāgāti kāmaguṇānulomā
kāmaguṇapaṭisaṃyuttā. Āneñjasamāpattipaṭisaṃyuttāyāti kilesiñjanarahitatāya idha āneñjāti
adhippetāhi heṭṭhimāhi arūpasamāpattīhi paṭisaṃyuttāya. Evarūpo ti lokāmisabhūtesu paccayesu
adhimutto tanninno taggaruko tappabbhāro. Ettāvatāti evaṃ saddhānaṃ manussānaṃ dassanena tesaṃ
pavattitāsayena ca. Sīsaṃ nikkhantaṃ hotīti lābhāsāya sīsaṃ bahi nikkhantaṃ viya hoti. Udaraṃ
phalita nti atibahubhaṇḍaṃ pakkhipiyamānaṃ pasibbakaṃ viya laddhabbassa atipahūtabhāvena udaraṃ
phītaṃ hoti.
59 . Yathā purimā dve arūpasamāpattiyo attano paccanīkakilesehi aniñjanato ‘‘aniñjā’’ti vuccanti,
evaṃ itarāpi. Taṃ pavutta nti lokāmisasaṃyojanaṃ vigataṃ.
60 . Nighaṃsa nti ‘‘ettako aya’’nti paricchedanti attho. Silesenāti cammakārasilesādisilesena,
vajiralepasilese vattabbameva natthi. Taṃ bhinna nti āneñjasaṃyojanaṃ bhinnaṃ vidhamitaṃ
samatikkantaṃ tāsu samāpattīsu apekkhābhāvato. Ajjhāsayena asambaddhattā vuttaṃ –
‘‘dvedhābhinnā selā viya hotī’’ti. Tenāha –‘‘taṃ samāpajjissāmīti cittaṃ na uppajjatī’’ti.
61 . Vanta nti chaḍḍitaṃ, vissaṭṭhanti attho.
62 . Uparisam āpattilābhino ti ettha uparisam āpattīti arahattaphalasam āpatti adhippet ā, arahato ca

magg ādhigameneva an āgāmiphalasam āpatti, sekkh āna ṃ visay ā he ṭṭ him ā phalasam āpattiyo
paṭippassaddhā. Lokiyā pana nikantippahānena paṭinissaṭṭhāti āha –‘‘heṭṭhā…pe… na uppajjatī’’ti.
63 . ‘‘Pañca kho ime, sunakkhatta, kāmaguṇā’’tiādinā āraddhadesanā, ‘‘sammā nibbānādhimutto
purisapuggalo’’ti arahattakittanena niṭṭhāpitāti tato paraṃ, ‘‘ṭhānaṃ kho panā’’tiādikā desanā,
‘‘pāṭiyekko anusandhī’’ti vuttā. Tenāha ‘‘heṭṭhā hī’’tiādi. Tattha yathā khīṇāsavassa
samāpattilābhinoti yojanā, evaṃ vā khīṇāsavassa sukkhavipassakassāti yojetabbā. Paṭikkhittaṃ
aṭṭhakathāyaṃ. Tassa paṭikkhepassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘samāpattilābhino hī’’tiādi vuttaṃ. Yathā
sukkhavipassako adhimāniko samāpattilābhino samānayogakkhamo appatte pattasaññitāya
bhedābhāvato, evaṃ sukkhavipassako khīṇāsavo samānayogakkhamo khīṇāsavabhāvena visesābhāvato,
tasmā ‘‘samāpattilābhimhi kathite itaropi kathitova hotī’’ti vuttaṃ. Dvinnaṃ bhikkhūna nti
samāpattilābhino adhimānikassa khīṇāsavassa ca. Tenevāha ‘‘puthujjanassa tāvā’’tiādi.
Yadaggenāti yena bhāgena. Yadipi khīṇāsavassa asappāyārammaṇaṃ kilesānaṃ uppattiyā paccayo
na hoti tesaṃ sabbaso samucchinnattā. Santavihāraparipantho pana siyā visabhāgatoti vuttaṃ –
‘‘khīṇāsavassapi asappāyamevā’’ti. Tenāha –‘‘visaṃ nāma…pe… visamevā’’ti. Etena ‘‘yathā
visajānanaṃ appamāṇaṃ, vikāruppādanato pana taṃ pariharitabbaṃ, evaṃ pariññātampi vattu
atthavisesābhāvena ekarūpamevāti taṃ pariharitabbamevā’’ti dasseti. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Na hi
asaṃvutena bhavitabbaṃasāruppabhāvato. Yuttapayuttenevāti sabhāgārammaṇassa ālokanādīsu
yutteneva bhavituṃ vaṭṭati.
64 . Yattha sayaṃ nipatati uppajjati, tassa santānassa vippasannavasena ruppanato, visasaṅkhātassa
dukkhassa mūlabhāvato ca ‘‘avijjāsaṅkhāto visadoso’’ti vuttaṃ. Ruppatīti kattabbādimucchāpādanena
vikāraṃ uppādeti. Anuddhaṃseyyāti vibādheyya. Rāgo hi uppajjamānova kusalacittappavattiyā
okāsaṃ adento taṃ vibādhati; tathābhūto saddhāsinehassa samathavipassanābhivuḍḍhiyā vamanena ca
taṃ visoseti milāpeti. Tenāha ‘‘soseyya milāpeyyā’’ti. Sagahaṇasesa nti gahetabbavisaṃ sāvasesaṃ
katvāti attho. Na alaṃ na samatthanti analaṃ. Sūkapariyāyo pāḷiyaṃ vutto suka -saddoti āha –
‘‘vīhisukādi ca sūka’’nti.
Saupādānasalluddhāroviya appahīno avijjāvisadoso daṭṭhabbo mahānatthuppādanato.
Asappāya…pe… asaṃvutakālo daṭṭhabbo attabhāvassa apariharaṇabhāvato. Maraṇaṃ viya
sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanaṃadhisīlasaṅkhātassa āyuno apetattā. Maraṇamattaṃ
dukkhaṃ viya āpattiyā āpajjanaṃyathāvuttassa āyuno upapīḷanakabhāvato. Imināva nayena
opammasaṃsandana nti ettha anupādisesasalluddhāro viya pahīno avijjāvisadoso; sappāya…pe…
susaṃvutakālo, tadubhayena vaṇe puthuttaṃ na gate maraṇābhāvo viya sikkhāya apaccakkhānaṃ,
maraṇamattadukkhābhāvo viya aññatarāya saṃkiliṭṭhāya āpattiyā anāpajjananti yojanā veditabbā.
65 . Satiyāti ettha yasmā ‘‘ariyāyā’’ti na visesitanti āha –‘‘sati paññāgatikā’’tiādi. Paññā cettha
lokiyā adhippetā, na lokuttarāti āha –‘‘parisuddhāya vipassanāpaññāyā’’ti.
Khīṇāsavassa bala nti uḷāratamesu dibbasadisesupi ārammaṇesu manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ
anupanamanahetubhūtaṃ susaṃvutakārisaṅkhātaṃ khīṇāsavabalaṃ dassento, ‘‘saṃvutakārī’’ti vuttaṃ,
ukkaṃsagatasativepullattā yathā asaṃvarassa asaṃvaro hoti, evaṃ satisampajaññabalena
cakkhādidvārāni saṃvaritvā dassanādikiccakārī. Evaṃ jānitvāti ‘‘upadhi dukkhassa mūla’’nti evaṃ
vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya jānitvā. Upadhīyati dukkhaṃ etehīti upadhī, kilesāti āha –
‘‘kilesupadhipahānā nirupadhī’’ti. Tato eva upādīyati dukkhaṃ etehīti kilesā ‘‘upādānā’’tipi
vuccantīti āha –‘‘nirupādānoti attho’’ti. Upadhī sammadeva khīyanti ettāti upadhisaṅkhayo,
nibbānanti āha –‘‘upadhīnaṃ saṅkhayabhūte nibbāne’’ti. Ārammaṇato ti ārammaṇaṃ katvā
tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimutto. Kāmupadhismiṃ kāyaṃ upasaṃharissatīti
‘‘kāmesevissāmī’’ti tattha kāyaṃ upanāmessati; kāyūpasaṃhāro tāva tiṭṭhatu, tathā cittaṃ vā
uppādessatīti etaṃ kāraṇaṃ natthīti. Sesaṃ suviññeyyameva.

Sunakkhattasuttava ṇṇ an āya l īnatthappak āsan ā samatt ā.
6. Āneñjasappāyasuttavaṇṇanā
66 . Khaṇapabhaṅgutāya na niccā na dhuvāti aniccā. Tato eva paṇḍitehi na iccā na upagantabbātipi
aniccā. So cāyaṃ aniccattho udayavayaparicchinnatāya veditabboti dassento, ‘‘hutvā abhāvaṭṭhena
aniccā’’ti āha; uppajjitvā vinassanatoti attho. Ayañca aniccatā vakkhamānā ca tucchāditā dvinnampi
kāmānaṃ sādhāraṇoti āha –‘‘vatthukāmāpi kilesakāmāpī’’ti. Rittāvivittā, tesaṃ niccasārādīnaṃ
attani abhāvato tehi visuṃbhūtā. Yathā pana sabbaso sabhāvarahitamākāsaṃ ‘‘tucchaṃ ritta’’nti vuccati,
na evamete. Ete pana kevalaṃ niccasārādivirahato eva tucchā rittāti dassento ‘‘na panā’’tiādimāha.
‘‘Na hi tucchamuṭṭhi nāma natthī’’ti idaṃ lokasamaññāvasena vuttaṃ, lokasamaññā lokiyakathā na
laṅghitabbā.
Musāti ittarapaccupaṭṭhānatāya na dissatīti āha ‘‘musāti nāsanakā’’ti. Visaṃvādanaṭṭhena vā
musā. Ete hi asubhādisabhāvāpi bālānaṃ subhādibhāvena upaṭṭhahantā subhādiggahaṇassa
paccakkhabhāvena satte visaṃvādenti. Nassanasabhāvāti khaṇabhaṅgattā ittarapaccupaṭṭhānatāya
dissamānā viyapi hutvā apaññāyanakapakatikā. Tenāha ‘‘khettaṃ viyā’’tiādi. Dhammasaddo cettha
‘‘jātidhammāna’’ntiādīsu (dī. ni. 2.398) viya pakatipariyāyo, tathā sabhāvasaddo cāti daṭṭhabbaṃ.
Mosadhammāti mosanapakatikā, kusalabhaṇḍaharaṇasabhāvāti attho. Māyākata nti māyāya kataṃ
udakādimaṇiādiākārena māyādinā upaṭṭhāpitaṃ; māyākataṃ viya māyākataṃ aññasabhāvā hutvā atathā
upaṭṭhahanato. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Cakkhupathe eva katavijjāya, na tato paranti vuttaṃ –
‘‘dassanūpacāre ṭhitasseva tathā paññāyatī’’ti. Tayidaṃ sambaravijjāvasena vuttaṃ.
Evaṃ tāvakālikabhāvena kāmānaṃ māyākatabhāvaṃ dassetvā idāni tato aññenapi pakārena
dassetuṃ ‘‘yathā cā’’tiādi vuttaṃ. Aniccādisabhāvānaṃ kāmānaṃ niccādisabhāvadassanaṃ
vipallāsasahagatatāya veditabbaṃ. Bālānaṃ lāpanato ti apariññātavatthukānaṃ andhabālānaṃ
puggalānaṃ vipallāsahetuto. Manussaloke ṭhatvā manussānaṃ vā vasena bhagavatā bhāsitattā vuttaṃ –
‘‘diṭṭhadhammikā kāmāti mānusakā pañca kāmaguṇā’’ti. Tato eva ca ‘‘samparāyikāti te ṭhapetvā
avasesā’’tiādi vuttaṃ. Tattha diṭṭhadhammā paccakkhasabhāvā ārammaṇabhūtā etāsaṃ atthīti
diṭṭhadhammikā. Samparāyike kāme ārabbha uppannasaññā samparāyikā. Te samecca dhīyati ettha
āṇāti dheyyaṃ, āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Mārassa dheyyanti māradheyyaṃtassa issariyapavattanattā. Tenāha
‘‘yehī’’tiādi. Gahita nti visayavisayībhāvena gahitaṃ, ārammaṇavasena ārammaṇakaraṇavasena ca
gahitanti attho. Tattha ārammaṇakaraṇavasena gahaṇaṃ nāma ‘‘idaṃ mayha’’nti avibhāgena
pariggahakaraṇaṃ; ārammaṇavasena pana gahaṇaṃ bhāgaso ārammaṇānubhavananti vadanti.
Ubhayassapi pana taṇhārāgavasena gahaṇaṃ sandhāya, ‘‘ubhayametaṃ gahita’’nti vuttaṃ. Māro ti
kilesamāro. Yadaggena kilesamāro, tadaggena devaputtamāropi te attano vasaṃ vatteti. Taṃ
sandhāyāti dhammamukhena puggalaggahaṇaṃ sandhāya.
Appahīnavipallāsā hi puggalā kāmādhimuttā mārassa issariyavattanaṭṭhānatāya ‘‘māradheyya’’nti
vuttā, tathā mārassa nivāpagocarapariyāyehipi te evaṃ vuttāti dassento, ‘‘yathā coḷassā’’tiādimāha.
Nivapat īti nivāpo, so eva bījanti nivāpabījaṃ. Te ti kāmaguṇā. Yatthāti yasmiṃ padese.
Manasi bhavāti mānasāti āha ‘‘cittasambhūtā’’ti. Te pana avijjādayo pāḷiyaṃ āgatā. Evañhi
lohitasannissayo pubbo viya anurodhūpanissayo virodhoti dassento, ‘‘mamāyite
vatthusmi’’ntiādimāha. Tedhāti ettha idhāti nipātamattaṃ ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī
assa’’ntiādīsu (ma. ni. 1.30) viya. Kāmaloka nti kāmaguṇasaṅkhātaṃ saṅkhāralokaṃ, yattha vā loke
kāmaguṇavantaṃ lokaṃ. Cittena adhiṭṭhahitvāti jhānārammaṇaṃ paṭibhāganimittaṃ bhāvanācittena
uppādetvā. Parittaṃ nāma vikkhambhanaasamatthattā kilesehi parito khaṇḍitaṃ viya hoti. Tassa
paṭikkhepenāti parittabhāvapaṭikkhepena. Pamāṇantipi kāmāvacarameva pāpakānaṃ
pamāṇakaraṇadhammānaṃ vikkhambhanavasena appajahanato. Tappaṭikkhepavasena appamāṇaṃ
nāma mahaggatanti āha –‘‘rūpāvacara ṃ ar ūpāvacara ’’nti. Samucchedavasena kiles āna ṃ appah ānena

mahaggatajjh ānampi subh āvita ṃ nāma na hoti, pageva parittajjh ānanti āha –‘‘subh āvitanti…pe …
lokuttarassevetaṃ nāma’’nti. Etassa vasenāti ‘‘subhāvita’’nti padassa vasena.
Tameva paṭipada nti tameva abhijjhādipahānāvahaṃ jhānapaṭipadaṃ. Arahatte tassa upāyabhūtāya
vipassanāya vā catutthajjhāne tassa upāyabhūte upacāre vā sati cittaṃ pasannameva hotīti āha –
‘‘arahattaṃ vā…pe… upacāraṃ vā’’ti. Adhimokkhasampasādo ti ‘‘ajjeva arahattaṃ gaṇhissāmī’’ti
vā vipassanāya vīthipaṭipannattā; ‘‘ajjeva catutthajjhānaṃ nibbattessāmī’’ti vā upacārasamādhinā
cittassa samāhitattā adhimuccanabhūto sampasādo. Paṭilābhasampasādo ti arahattassa catutthajjhānassa
vā adhigamasaṅkhāto sampasādo. Paṭilābhopi hi kilesakālusiyābhibhavanato cittassa
suppasannabhāvāvahattā ‘‘sampasādo’’ti vutto. Paccayāti nāmarūpapaccayā avijjādayo. Sabbathāti
samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇatoti sabbappakārena. Āsāti adhimuccanavasena
āsīsanā. Tenāha –‘‘āsā santiṭṭhati, adhimokkhaṃ paṭilabhatī’’ti.
Pādaka nti padaṭṭhānaṃ. Kilesā sannisīdantīti nīvaraṇasahagatā eva kilesā vikkhambhanavasena
vūpasamanti. Satīti upacārajjhānāvahā sati santiṭṭhati. Saṅkhāragata nti bhāvanāya samatāya
pavattamānattā, ime dhammavicayasambojjhaṅgādayo ekarasā hutvā pavattantīti,
bhāvanācittuppādapariyāpannaṃ saṅkhāragataṃ vibhūtaṃ pākaṭaṃ hutvā upaṭṭhāti. Cittuppādo ti
bhāvanācittuppādo. Lepapiṇḍeti silesapiṇḍe laggamāno viya appito viya hoti. Upacārena samādhiyati
upacārajjhānena samādhiyati. Aya nti ayaṃ duvidhopi adhimuccanākāro adhimokkhasampasādo nāma.
Tasmiṃ sampasāde satīti etasmiṃ vipassanālakkhaṇe, upacārajjhāne vā adhimokkhasampasāde sati.
Yo pana arahattaṃ vā paṭilabhati catutthajjhānaṃ vā, tassa cittaṃ vippasannaṃ hotiyeva, ayaṃ
nippariyāyato paṭilābhasampasādo, evaṃ santepi idhāmippetameva dassetuṃ, ‘‘idha panā’’tiādi
vuttaṃ. Vipassanā hītiādi vuttassa samatthanaṃ. Tattha paññāyāti arahattapaññāya.
Adhimuccanassāti saddahanaṃ ussukkāpajjanassa. Upacāra nti upacārajjhānaṃ. Āneñjasamāpattiyā
adhimuccanassa kāraṇanti yojanā.
Etarahi vāti idānimeva. Āneñjaṃ vāti catutthajjhānaṃ vā. Samāpajjatīti adhigacchati. Idaṃ
hītiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarati. Arahattasacchikiriyā nāma aggamaggabhāvanāya sati
atthato āpannā hoti, aggamaggapaññā eva tadatthaṃ adhimuccitabbāti dassento, ‘‘atha vā’’ti
vikappantaramāha. Tattha yathā nāma pāsādassa atthāya samānītadabbasambhārāvayave appahonte
kūṭāgāraṃ kātuṃ na pahontiyeva, evaṃsampadamidanti dassento, ‘‘taṃ anabhisambhuṇanto
āneñjaṃ vā samāpajjatī’’ti āha. Catusaccaṃvā sacchikaroti heṭṭhimamaggādhigamanavasena
āneñjaṃ vā samāpajjati ubhayassapi hetupariggahitattā.
Tatrāti tasmiṃ ‘‘paññāya vā adhimuccati, āneñjaṃ vā samāpajjatī’’ti yathāvutte visesādhigame
ayaṃ idāni vuccamāno yojanānayo. Evaṃ hotīti idāni vuccamānākārena cittābhinīhāro hoti. Kicca nti
pabbajitakiccaṃ. Tato ti arahattādhigamanato. Osakkitamānaso ti saṃkucitacitto. Antarā na tiṭṭhatīti
asamāhitabhūmiyaṃ na tiṭṭhati. Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ.
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yathā tassa purisassa vanamahiṃsaṃ gahetuṃ ussāhavato osakkantassa
sasagodhādiggahaṇe vattabbameva natthi, evaṃ imassapi bhikkhuno arahattaṃ gahetuṃ ussāhavato tato
osakkitvā catutthajjhānasamāpajjane vattabbameva natthīti. Eseva nayo ti yathāvuttaṃ upamaṃ
upamāsaṃsandanañca maggabhāvanāyojanāyaṃ catusaccasacchikiriyāyojanāyañca atidisati.
Hetuatthajotano ya nti nipāto, karaṇe vā etaṃ paccattavacananti āha ‘‘yena kāraṇenā’’ti. Tassa
saṃvattanaṃ arahati, taṃ vā payojanaṃ etassāti taṃsaṃvattanikaṃ. Viññāṇanti vipākaviññāṇaṃ.
Āneñjasabhāvaṃ upagacchatīti āneñjūpagaṃ. Yathā kusalaṃ āneñjasabhāvaṃ, evaṃ taṃ
vipākaviññāṇampi āneñjasabhāvaṃ upagataṃ assa bhaveyya. Tenāha –‘‘kādisameva bhaveyyāti
attho’’ti. Kecīti abhayagirivāsino. Kusalaviññāṇanti vipākaviññāṇampi taṃ kusalaṃ viya vadanti.
Tannāmakamevāti kusalaṃ viya āneñjanāmakameva siyā. Ettha ca purimavikappe ‘‘āneñjūpaga’’nti
taṃsadisatā vuttā, dutiyavikappe tato eva taṃsamaññatā. So panāyamattho ti āneñjasadisatāya
vip ākak ālepi ta ṃnāmakameva ass āti yath āvutto attho. Imin ā nayen āti imin ā vuttanayena. Ettha hi

āneñj ābhisa ṅkh ārahetuvip ākaviññ āṇ aṃ ‘‘ āneñj ūpaga ṃ hoti viññ āṇ a’’ nti vuttatt ā ta ṃnāmakameva
katvā dīpitaṃ. Arahattassāpīti apisaddena aggamaggabhāvanāyapi heṭṭhimamaggabhāvanāyapīti attho
saṅgahitoti daṭṭhabbo. Samādhivasena osakkanā kathitāti ‘‘vipulena mahaggatena cetasā
vihareyya’’nti samathanayaṃ dassetvā desanā kathitā.
67 . Ayañhi bhikkhūti yaṃ uddissa ayaṃ dutiyāneñjasappāyadesanāya bhikkhu vutto.
Paññavantataro ti vatvā taṃ dassetuṃ, ‘‘dvinnampi kammaṭṭhānaṃ ekato katvā sammasatī’’ti
vuttaṃ. Heṭṭhimassa hi ‘‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā’’tiādinā rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāneva
rūpamukhena vipassanābhiniveso kato, imassa pana ‘‘yaṃ kiñci rūpa’’ntiādinā
sakalarūpadhammavasena. Bhagavā hi kammaṭṭhānaṃ kathento kammaṭṭhānikassa bhikkhuno
kāraṇabalānurūpameva paṭhamaṃ bhāvanābhinivesaṃ dasseti; so pacchā ñāṇe vipulaṃ gacchante
anavasesato dhammaṃ pariggaṇhāti. Rūpapaṭibāhanenāti rūpavirāgabhāvanāya sabbaso
samatikkamena. Sabbatthāti sabbesu tatiyāneñjādīsu.
Paññavantataro ti paññuttaro. Tiṇṇampi kammaṭṭhānaṃ ekato katvāti kāmaguṇā
sabbarūpadhammā kāmasaññāti evaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ kammaṭṭhānavasena tidhā vutte
sammasanūpagadhamme ekato katvā, ‘‘sabbametaṃ anicca’’nti ekajjhaṃ gahetvā, sammasati yathā –
‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti (dī. ni. 1.298; saṃ. ni. 5.1081;
mahāva. 16; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 4, 7, 8; tissametteyyamāṇavapucchāniddesa 10, 11; paṭi.
ma. 2.30). Tenāha –‘‘ubhayametaṃ anicca’’ntiādi. Kāmarūpasaññāvasena
diṭṭhadhammikasamparāyikabhedato aṭṭha ekekakoṭṭhāsāti evaṃ kataṃ ubhayanti vuttanti āha –
‘‘diṭṭhadhammika…pe… vasena saṅkhipitvā ubhayanti vutta’’nti. Taṇhādiṭṭhivasenāti
taṇhābhinandanāvasena ‘‘etaṃ mamā’’ti, diṭṭhābhinandanāvasena ‘‘eso me attā’’ti evaṃ abhinandituṃ.
Eseva nayo ti iminā taṇhādiṭṭhivasena ‘‘etaṃ mama, eso me attā’’ti abhinandituṃ ajjhosāya gilitvā
pariniṭṭhāpetvā ṭhātunti imamatthaṃ atidisati. Kāmapaṭibāhanenāti idaṃ
āgamanapaṭipadādassanatthaṃ, vaṇṇabhaṇanatthañca vuttaṃ. Rūpapaṭibāhanaṃhissa āsannaṃ, tatopi
ākāsānañcāyatanasamatikkamo, taṃsamatikkamena saheva sabbe tā vipassanāvasena osakkanā
kathitā‘‘ubhayametaṃ anicca’’ntiādivacanato.
68 . Idha attano cāti ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṃ sandhāyāha. Nirujjhanti
tappaṭibaddhachandarāganirodhena, samāpajjanakkhaṇe pana anuppādanenapi. Tenāha
‘‘ākiñcaññāyatanaṃ patvā’’ti. Atappakaṭṭhenāti uḷāratarabhāvena jhānasamāpattiyā
atittikarabhāvena. Tameva paṭipada nti ākiñcaññāyatanabhāvanamāha. Samādhivasena osakkanā
kathitātatiyāruppakammaṭṭhānassa vuttattā ‘‘yatthetā’’tiādinā.
Idha attano ti dvikoṭikasuññatāmanasikārasaṅkhātaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ. Heṭṭhā
vuttapa ṭipada nti anantaraṃ vuttaākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṃ. Sati samathabhāvanāyaṃ
suññatāmanasikārassa idha sātisayattā vuttaṃ. ‘‘Dutiyākiñcaññāyatane vipassanāvasena osakkanā
kathitā’’ti.
70 . Tatiyākiñcaññāyatane attano ti catukoṭikasuññatāmanasikārasaṅkhātaṃ
vipassanākammaṭṭhānaṃ. Etthāti etasmiṃ suññatānupassanādhikāre. Kvacīti katthaci ṭhāne, kāle,
dhamme vā. Atha vā kvacīti ajjhattaṃ, bahiddhā vā. Attano attāna nti sakattānaṃ. ‘‘Ayaṃ kho, bho
brahmā…pe… vasī pitā bhūtabhabyāna’’ntiādinā (dī. ni. 1.42) paraparikappitaṃ attānañca kassaci
kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento ‘‘kassacī’’tiādimāha. Tattha parassāti ‘‘parā pajā’’ti ‘‘paro
puriso’’ti ca evaṃ gahitassa. Na ca mama kvacanīti ettha mama -saddo aṭṭhānapayuttoti āha
‘‘mamasaddaṃ tāva ṭhapetvā’’ti. Parassa cāti attato aññassa, ‘‘paro puriso nāma atthi mamatthāya
sajito, tassa vasena mayhaṃ sabbaṃ ijjhatī’’ti evaṃ ekaccadiṭṭhigatikaparikappitavasena paraṃ attānaṃ,
tañca attano kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento, ‘‘na ca kvacanī’’tiādimāha. Ettha ca nāhaṃ
kvacanīti sakaattano abhāvaṃ passati. Na kassaci kiñcanatasminti sakaattano eva kassaci
anattaniyata ṃ passati. Na ca, mam āti eta ṃ dvaya ṃ yath āsa ṅkhya ṃ sambandhitabba ṃ, atth īti

pacceka ṃ. ‘‘ Na ca kvacani parassa att ā atth ī’’ ti parassa attano abh āva ṃ passati, ‘‘ tassa parassa
attano mama kismiñci kiñcanatā na catthī’’ti parassa attano anattaniyataṃ passati. Evaṃ ajjhattaṃ
bahiddhā ca khandhānaṃ attattaniyasuññatā suddhasaṅkhārapuñjatā catukoṭikasuññatāpariggaṇhanena
diṭṭhā hoti. Heṭṭhā vuttapaṭipada nti idhāpi ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānameva vadati.
Vipassanāvaseneva osakkanā kathitācatukoṭikasuññatādassanavisesabhāvato, tappadhānattā cassa
manasikārassa.
Idha attano ti nevasaññānāsaññāyatanakammaṭṭhānamāha. Sabbasaññāti rūpasaññā paṭighasaññā
nānattasaññā heṭṭhimā tisso arūpasaññāti evaṃ sabbasaññā anavasesā nirujjhantīti vadanti. ‘‘Heṭṭhā
vuttā’’ti pana visesitattā imasmiṃ āgatā catutthajjhānasaññādayo api saññāti apare. Ta nti
sammutimattaṃ kāmasaññāpaṭibāhanavaseneva tesaṃ nānattasaññādinirodhassa atthasiddhattā.
Samādhivasena osakkanā kathitānevasaññānāsaññāyatanabhāvanāya samathakammaṭṭhānabhāvato.
71 . Pubbe pañcavidhaṃ kammavaṭṭanti purimakammabhavasmiṃ moho avijjā āyūhanā saṅkhārā
nikantitaṇhā upagamanaṃ upādānaṃ cetanā bhavoti evamāgato saparikkhāro kammappabandho. Na
āyūhitaṃ assāti na cetitaṃ pakappitaṃ bhaveyya. Etarahi evaṃ pañcavidhaṃ vipākavaṭṭanti
viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanāsaṅkhāto paccuppanno vipākappabandho nappavatteyya
kāraṇassa anipphannattā. Sace āyūhitaṃ na bhavissatīti yadi cetitaṃ pakappitaṃ na siyā. Yaṃ atthīti
yaṃ paramatthato vijjamānakaṃ. Tenāha ‘‘bhūta’’nti. Tañhi paccayanibbattatāya ‘‘bhūta’’nti vuccati.
Taṃ pajahāmīti tappaṭibaddhachandarāgappahānena tato eva āyatiṃ anuppattidhammatāpādanavasena
pajahāmi pariccajāmi.
Parinibbāyīti saha parikappanena atītattheti āha ‘‘parinibbāyeyyā’’ti. Parinibbāyeyya nu kho ti
vā pāṭho, so evattho. Na kiñci kathita nti nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā
saṅkhārāvasesasukhumabhāvena ñāṇuttarasseva visayabhāvato sarūpato na kiñci kathitaṃ, nayena
panassa visesaṃ ñāpetukāmattā. Bhagavato kira etadahosi – ‘‘imissaṃyeva parisati nisinno ānando
anusandhikusalatāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ pādakaṃ katvā ṭhitassa bhikkhuno paṭisandhiṃ
arahattañca sandhāya pañhaṃ pucchissati, iminā pucchānusandhinā tamatthaṃ desessāmī’’ti.
Osakkanāya ca idhādhippetattā bhinnarasadesanā hotīti pucchānusandhi pucchitā. Tasmiñhi asati
anusandhibhedabhinnesā desanā, na ca buddhāciṇṇā bhinnarasadesanāti. Vipassanānissita nti
tannissitaṃ. Tassa bhikkhuno. Upādiyati etenāti ca upādānaṃ. Na parinibbāyati pahātabbassa
appajahanato. Tenāha bhagavā – ‘‘dhammāpi kho, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā’’ti (ma. ni.
1.240). Upādānaseṭṭha nti idaṃ nevasaññānāsaññāyatanabhavassa sabbabhavaggatādassanaparaṃ, na
pana ariyabhavaggassa upādānaseṭṭhatāpaṭisedhaparaṃ.
73 . Nissāyāti bhavapariyāpannaṃ nāma dhammaṃ nissāya tappariyāpannaṃ nāma nissāya
oghanittharaṇā bhagavatā akkhātā; aho acchariyametaṃ, aho abbhutametanti.
Navasupi ṭhānesu samathayānikasseva vasena desanāya āgatattā, idha ca kassacipi pādakajjhānassa
anāmaṭṭhattā vuttaṃ –‘‘ariyasāvakoti sukkhavipassako ariyasāvako’’ti. Navannampi
kammaṭṭhānaṃ ekato katvā sammasatīti idaṃ jhānadhammepi anussavaladdhe gahetvā sammasanaṃ
sambhavatīti katvā vuttaṃ; tebhūmakasaṅkhāragataṃ idha vuttanti anavasesato pariggahaṇaṃ sandhāya
vuttaṃ –‘‘yāvatā sakkāyo’’ti.
Etaṃamata nti amataṃ nibbānaṃ ārabbha pavattiyā etaṃ arahattaṃ amatarasaṃ. Tenāha –‘‘etaṃ
amataṃ santaṃ, etaṃ paṇīta’’nti. ‘‘Anupādāya kiñcipi aggahetvā cittaṃ vimuccī’’ti vuttattāpi
anupādā cittassa vimokkho nibbānaṃ aññattha sutte vuccati.
Tiṇṇaṃbhikkhūna nti abhinivesabhedena tividhānaṃ. Pādakaṃ katvā ṭhitassa osakkanāya abhāve
kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Samodhānetvāti sammadeva odahitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne
asa ṅkarato vavatthapetv ā. Sukathita ṃ nāma hoti kathetabbassa anavasesetv ā kathitatt ā.

Āneñjasapp āyasuttava ṇṇ an āya l īnatthappak āsan ā samatt ā.
7. Gaṇakamoggallānasuttavaṇṇanā
74 . Yathā heṭṭhimasopānaphalakaṃ orohantassa pacchimaṃ nāma hoti, evaṃ ārohantassa
paṭhamaṃ nāma hotīti vuttaṃ –‘‘yāva pacchimasopānakaḷevarāti yāva paṭhamasopānaphalakā’’ti.
Vatthuṃ sodhetvāti vatthuvijjācariyena vuttavidhinā pāsādavatthuno sodhanavidhiṃ katvā. Etthāti
pāsādakaraṇe. Sattadhā bhinnassa vālaggassa aṃsukoṭivedhako vālavedhi nāma. Ṭhānasampādana nti
vesākhamaṇḍalādīnaṃ sampādanaṃ. Muṭṭhikaraṇādīhīti usumuṭṭhikaraṇajiyāgāhajiyāvijjhādīhi. Evaṃ
gaṇāpemāti ekaṃ nāma ekameva, dve dukā cattāri, tīṇi tikāni nava, cattāri catukkāni soḷasātiādinā evaṃ
gaṇanaṃ sikkhāpema.
75 . Kerāṭikā hontīti samayassa anupakkiliṭṭhakaraṇamāyāsāṭheyyena samannāgatā honti. Taṃ
damanaṃ jīvitahetupi nātikkamati, ayamassa jātidosābhāvo.
76 . Satisampajaññāhi samaṅgibhāvatthāyāti satatavihāribhāvasādhanehi satisampajaññehi
samannāgamatthāya. Nanu ca khīṇāsavā sativepullappattā paññāvepullappattā ca, kathaṃ tassa
satisampajaññaṃ payogasādhanīyaṃ pavattanti āha ‘‘dve hī’’tiādi. Satatavihārīti satataṃ
samāpattivihāribahulā, tasmā te icchiticchitakkhaṇe phalasamāpattiṃ samāpajjanti. Vuttavipariyāyena
nosatatavihārino daṭṭhabbā. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Appetuṃ na sakkoti anāciṇṇabhāvato.
Taṃ vitakkento ti ‘‘sāmaṇerassa senāsanaṃ natthi, araññañca sīhādīhi saparissayaṃ, kiṃ nu kho
tassa bhavissatī’’ti taṃ vitakkento. Evarūpo ti ediso yathāvuttasāmaṇerasadiso khīṇāsavo. Ime
dhamme ti imasmiṃ sutte āgate sīlādidhamme. Āvajjitvāvāti attano parisuddhasīlatādiāvajjanahetu eva
samāpajjituṃ sakkhissati.
78 . ‘‘Yeme, bho gotamā’’ti vacanassa sambandhaṃ dassetuṃ, ‘‘tathāgate kirā’’tiādi vuttaṃ.
Eva nti ‘‘yeme, bho gotamā’’tiādiākārehi vattumāraddho.
Ajjadhammesūti apurātanadhammesu. Takkanamattāni hi tehi kappetvā sayaṃpaṭibhānaṃ
viracitāni. Purātanatāya paripuṇṇatāya ekantaniyyānikatāya ca paramo uttamo. Tenāha – ‘‘tesu…pe…
uttamoti attho’’ti. Sesaṃ suviññeyyameva.
Gaṇakamoggallānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
8. Gopakamoggallānasuttavaṇṇanā
79 . Kammaṃyeva kammanto, so ettha atthīti kammakaraṇaṭṭhānaṃ ‘‘kammanto’’ti vuttaṃ.
Tenāha ‘‘kammantaṭṭhāna’’nti. Tehi dhammehīti buddhaguṇehi. Te pana
sabbaññutaññāṇappamukhāti katvā āha ‘‘sabbaññutaññāṇadhammehī’’ti. Sabbena sabba nti
sabbappakārena anavasesaṃ, ettako guṇānaṃ pakārabhedo, tesu kiñcipi pakāraṃ anavasesetvā.
Sabbakoṭṭhāsehi sabba nti yattakā guṇabhāgā, tehi sabbehi anavasesaṃ nissesameva katvā. Yopi
ahosīti yopi kosambivāsīnaṃ bhikkhūnaṃ vasena kosambiyaṃ kalaho ahosi. Sopi tattheva
uppannaṭṭhāneyeva uppannamatto vūpasamito. Parinibbutakāle panassāti assa sammāsambuddhassa
parinibbutakāle pana. Bhiyyosomattāya bhikkhū samaggā jātā, kathañca saṃvego jātoti dassetuṃ
‘‘aṭṭhasaṭṭhī’’tiādi vuttaṃ. Sātisayaṃ abhiṇhañca upasamappattiyā ativiya upasantupasantā.
Anusaṃyāyamāno ti anu anu sammadeva jānanto vicārento vosāsamāno. ‘‘Anusaññāyamāno’’ti vā
pāṭho. Tattha ya-kārassa ña-kāraṃ katvā niddesoti āha ‘‘anuvicaramāno’’ti.
80 . He ṭṭhimapucchamev āti gopakamoggall ānena pucchitapucchameva. So hi ‘‘ tehi

dhammeh ī’’ ti ādin ā, ‘‘ atthi koci tumh āka ṃ sāsanassa s ārabh ūto bhikkh ū’’ ti pucchi. Ayañca tameva
‘‘paṭisaraṇo’’ti pariyāyena pucchi. Appaṭisaraṇeti yaṃ tumhe bhikkhuṃ paṭibodheyyātha, tādisassa
abhāvena appaṭisaraṇe. Tathāgatena pavedito dhammo paṭisaraṇaṃ etesanti dhammapaṭisaraṇā .
Tenāha ‘‘dhammo avassayo’’ti.
81 . Āgacchatīti vācuggatabhāvena āgacchati. Vatthuvītikkamasaṅkhāte
garugarutaralahulahutarādibhede ajjhācāre āpattisamaññāti āha –‘‘āpatti…pe…
āṇātikkamanamevā’’ti. Yathādhamma nti dhammānurūpaṃ. Yathāsiṭṭha nti yathānusiṭṭhaṃ.
Dhammo no ti ettha no -saddo avadhāraṇe ‘‘na no samaṃ atthi tathāgatenā’’tiādīsu (khu. pā. 6.3; su. ni.
226) viya. Tenevāha ‘‘dhammova kāretī’’ti.
83 . ‘‘Yathā taṃ tumhādisehi rakkhakehi gopakehī’’ti evaṃ pasannavesena attānaṃ
ukkaṃsāpetukāmo. Ariyūpavādapāpaṃ khamāpane sati antarāyāya na hotīti āha –‘‘iccetaṃ kusala’’nti.
Gonaṅgalamakkaṭoti gonaṅguṭṭhamakkaṭo.
84 . Ayaṃ ukkaṃsāpetuṃ icchitaṃ yathāraddhamatthaṃ visaṃvādeti avaṇṇitampi vaṇṇitaṃ katvā
kathento; imassa vacanassa paṭikkhepena iminā dātabbapiṇḍapātassa antarāyo mā hotūti evaṃ
piṇḍapātaṃ rakkhituṃ na kho pana sakkāti yojanā. Ida nti ‘‘na kho, brāhmaṇa, so
bhagavā’’tiādidesanaṃ. Abbhantaraṃ karitvāti nibbānantogadhaṃ katvā, antaraṃ vā tassa nijjhānassa
kāraṇaṃ katvā. Kāmarāgavasena hi taṃ nijjhānaṃ hotīti. Idhāti imasmiṃ suttapadese.
Sabbasaṅgāhikajjhāna nti lokiyalokuttarassa antarāyo mā hotūti evaṃ katvāpi rūpāvacarassa
maggajhānassa phalajhānassāti sabbassapi saṅgaṇhanavasena desitattā sabbasaṅgāhakajjhānaṃ nāma
kathitaṃ.
Yaṃ no maya nti ettha no ti nipātamattaṃ. Taṃ no ti ettha pana no ti amhākanti attho. Usūyati
rājakiccapasutatādhīnatāya ekatthābhinivesabhāvato. Mandapaññatāya
vassakāragataissābhibhūtacittatāya paripuṇṇaṃ katvā vuttampi atthaṃ anupadhārento āha –
‘‘ekadesameva kathesī’’ti. Sesaṃ suviññeyyameva.
Gopakamoggallānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
9. Mahāpuṇṇamasuttavaṇṇanā
85 . Tasmiṃahūti tasmiṃ ahanīti āha ‘‘tasmiṃ divase’’ti. Anasanenāti sabbaso āhārassa
abhuñjanena sāsanikasīlena bāhirakaanasanena upetā hutvāti yojanā. Vā-saddena
khīrapānamadhusāyanādividhiṃ saṅgaṇhāti. Upecca vasitabbato uposatho, pātimokkhuddeso. Upetena
samannāgatena hutvā vasitabbato santāne vāsetabbato uposatho, sīlaṃ. Anasanādidhammādiṃ vā
upecca vasanaṃ upavāso uposatho . Tathārūpe hatthijātivisese uposathoti samaññāmattanti āha –
‘‘uposatho nāma nāgarājātiādīsu paññattī’’ti. Vuttanayena upavasanti etthāti uposatho, divaso. So
panesa uposatho. Māsapuṇṇatāyāti māsassa pūritabhāvena. Sampuṇṇā ti sabbaso puṇṇā. Tāya hi
rattiyā vasena māso anavasesato puṇṇo hoti. Māsaddhamāsādibhedaṃ kālaṃ māti minanto viya hotīti ca
‘‘mā’’iti cando vuccati. Etthāti etissā rattiyā. Puṇṇo paripuṇṇakalo jātoti puṇṇamā. Tañhi
candapāripūriyā māsapāripūriyā evamāha. Etena tassa uposathabhāvaṃ dasseti.
Dissati phalaṃ sandissatīti deso, hetūti āha ‘‘desanti kāraṇa’’nti. Sabbaṃ kathenti sabbaṃ attanā
pariggahitappakāraṃ kathenti. Kathetuṃ na sakkonti avisayattā. Pāsādapariveṇeti pāsādassa purato
vivaṭaṅgaṇe. Heṭṭhā vuttanayenāti sekhasutte (ma. ni. aṭṭha. 2.22) vuttanayena vitthāretabbaṃ.
86 . Ime nu kho ti ettha nūti saṃsayajotanoti āha –‘‘vimatipucchā viya kathitā’’ti. Jānantenātiādi
pucchāvattadassanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, na pucchakassa satthu attano ajānanabhāvadīpanaparaṃ. Jānāti
hi bhagavā. Ajānantena viya hutvāpucchite. Yathābhūtasabhāvaṃ jānanto viya pucchati kohaññe