Majjhimapaṇṇāsaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Majjhimanikāye
Majjhimapaṇṇāsaṭīkā
1. Gahapativaggo
1. Kandarakasuttavaṇṇanā
1. Ārāmapokkharaṇīādīsūti ārāmapokkharaṇīuyyānacetiyaṭṭhānādīsu. Ussannāti bahulā.
Asokakaṇikārakoviḷārakumbhīrājarukkhehi sammissatāya taṃ campakavanaṃ
nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍita nti daṭṭhabbaṃ, na campakarukkhānaṃyeva
nīlādipañcavaṇṇakusumatāyāti vadanti. Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatīti
iminā na māpanakāle eva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāgepīti dasseti.
‘‘Pañcasatamattehi aḍḍhateḷasehī’’ti evaṃ adassitaparicchedena . Hatthino cāreti sikkhāpetīti
hatthācariyo hatthīnaṃ sikkhāpako, tassa puttoti āha ‘‘hatthācariyassa putto’’ ti. Tadā bhagavā tesaṃ
pasādajananatthaṃ attano buddhānubhāvaṃ aniguhitvāva nisinnoti dassento ‘‘chabbaṇṇānaṃ
ghanabuddharasmīna’’ ntiādimāha. Bhagavato ceva gāravenāti bhagavato garubhāvena, bhagavati
gāravenāti vā pāṭho.
Niccaṃ na hotīti abhiṇhaṃ na hoti, kadācideva hotīti attho. Abhiṇhaniccatā hi idha adhippetā, na
kūṭaṭṭhaniccatā. Loke kiñci vimhayāvahaṃ disvā hatthavikārampi karonti, aṅguliṃ vā phoṭayanti, taṃ
sandhāya vuttaṃ ‘‘accharaṃ paharituṃ yutta’’ nti. Abhūtapubbaṃ bhūta nti ayaṃ niruttinayo
yebhuyyena upādāya ruḷhīvasena vuttoti veditabbo. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘yepi te, bho gotama, ahesuṃ
atītamaddhāna’’ntiādi vuttaṃ, kiñci akattabbampi kariyamānaṃ dukkarabhāvena vimhayāvahaṃ hoti,
tathā kiñci kattabbaṃ, purimaṃ garahacchariyaṃ, pacchimaṃ pasaṃsacchariyaṃ, tadubhayaṃ
suttapadaso dassetuṃ ‘‘tatthā’’ tiādi vuttaṃ.
Sammā paṭipādito ti sammāpaṭipadāyaṃ ṭhapito. Esā paṭipadā paramāti etaparamaṃ,
bhāvanapuṃsakaniddesoyaṃ yathā ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’ti (a. ni. 4.70). Ayañhettha
attho – bhagavā bhikkhusaṅgho paṭipadāya tumhehi paṭipādito, atītepi kāle buddhā etaparamaṃyeva
bhikkhusaṅghaṃ sammā paṭipādesuṃ, anāgatepi kāle etaparamaṃyeva bhikkhusaṅghaṃ sammā
paṭipādessantīti paribbājako nayaggāhena diṭṭhena adiṭṭhaṃ anuminanto sabbesampi buddhānaṃ sāsane
saṅghasuppaṭipattiṃ majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya samasamaṃ katvā dasseti, evaṃ dassento ca tesaṃ
sudhammatañca tathā dasseti evāti veditabbo, buddhasubuddhatā pana nesaṃ sarūpeneva dassitāti. Na
ito bhiyyo ti iminā pāḷiyaṃ etaparamaṃyevāti avadhāraṇena nivattitaṃ dasseti sīlapadaṭṭhānattā
samādhissa, samādhipadaṭṭhānattā ca paññāya sīlepi ca abhisamācārikapubbakattā ādibrahmacariyakassa
vuttaṃ ‘‘ābhisamācārikavattaṃ ādiṃ katvā’’ ti.
2. Pucchānusandhiādīsu anantogadhattā ‘‘pāṭiekko anusandhī’’ ti vatvā tamevatthaṃ pākaṭaṃ
kātuṃ ‘‘bhagavā kirā’’ tiādi vuttaṃ. Upasantakāraṇanti upasantabhāvakāraṇaṃ. Tañhi ariyānaṃyeva
visayo, tatthāpi ca buddhānaṃ eva anavasesato visayoti imamatthaṃ byatirekato anvayato ca dassetuṃ
na hi tva ntiādi vuttaṃ. Tattha ñātatthacariyā kākajātakādivasena veditabbā, lokatthacariyā
taṃtaṃpāramipūraṇavasena, buddhatthacariyā mahābodhijātakādivasena. Acchariyaṃ bho
gotamātiādinā kandarakena kataṃ pasādapavedanaṃ dasseti.
Yepi te ti ādin ā tena vuttamattha ṃ paccanubh āsantena bhagavat ā sampa ṭicchitanti caritatt ā ā ha –

‘‘ santi hi kandarak āti ayampi p āṭ iyekko anusandh ī’’ ti . Yo hi kandarakena bhikkhusa ṅghassa
upasantabhāvo kittito, taṃ vibhajitvā dassentopi tena apucchitoyeva attano ajjhāsayena bhagavā ‘‘santi
hī’’ tiādinā desanaṃ ārabhi. Tenāha ‘‘bhagavato kira etadahosī’’ tiādi. Kappetvāti aññathā santameva
attānaṃ aññathā vidhāya. Pakappetvāti sanidassanavasena gahetvā. Tenāha ‘‘kuhakabhāvenā’’ tiādi.
Paṭipadaṃ pūrayamānāti kāmaṃ avisesena sekkhā vuccanti, te pana adhigatamaggavasena
‘‘pūrayamānā’’ti na vattabbā kiccassa niṭṭhitattā. Maggo hi ekacittakkhaṇikoti āha ‘‘uparimaggassa
vipassan āya upasantā’’ ti. Ito muttāti maggenāgatūpasamato muttā. Kalyāṇaputhujjane sandhāya
vadati. Tenāha ‘‘catūhi satipaṭṭhānehi upasantā’’ ti.
Satatasīlāti avicchinnasīlā. Sātisayo hi etesaṃ sīlassa akhaṇḍādibhāvo. Suparisuddhasīlatāvasena
santatā vutti etesanti santatavuttino ti āha ‘‘tasseva vevacana’’ nti. Evaṃ sīlavuttivasena
‘‘santatavuttino’’ti padassa atthaṃ vatvā idāni jīvitavuttivasena dassento ‘‘santatajīvikāvāti attho’’ ti
āha. Sāsanassa jīvitavutti sīlasannissitā evāti āha ‘‘tasmi’’ ntiādi.
Nipayati visoseti rāgādisaṃkilesaṃ, tato vā attānaṃ nipātīti nipako, paññavā. Tenāha
‘‘paññavanto’’ ti. Paññāya ṭhatvā jīvikākappanaṃnāma buddhapaṭikuṭṭhamicchājīvaṃ pahāya
sammājīvena jīvananti taṃ dassento ‘‘yathā ekacco’’ tiādimāha. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ
visuddhimagge (visuddhi. 1.14) taṃsaṃvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī. 1.14) vuttanayeneva
veditabbaṃ. Rathavinītapaṭipadādayo tesu tesu suttesu vuttanayena veditabbā. Ito aññattha
mahāgopālakasuttādīsu (ma. ni. 1.346 ādayo) lokuttarasatipaṭṭhānā kathitāti āha – ‘‘idha pana
lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā’’ ti, satipaṭṭhānasuttepi (dī. ni. 2.373-374; ma. ni. 1.106
ādayo) vomissakāva kathitāti. Ettakenāti ettakāya desanāya.
3. Kārakabhāva nti paṭipattiyaṃ paṭipajjanakabhāvaṃ. Mayampi nāma gihī bahukiccā samānā
kālena kālaṃ satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma, kimaṅgaṃ pana vivekavāsinoti attano
kārakabhāvaṃ pavedento evaṃ bhikkhusaṅghañca ukkhipati . Tenāha ‘‘ayañhettha adhippāyo’’ tiādi.
N ānārammaṇesu aparāparaṃ uppajjamānānaṃ rāgādikilesānaṃ ghanajaṭitasaṅkhātākārena pavatti
kilesagahanena gahanatā, tenāha ‘‘anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā’’ti (saṃ. ni. 1.23, 192).
Manussānaṃ ajjhāsayagahaṇena sāṭheyyampīti dassento āha ‘‘kasaṭasāṭheyyesupi eseva nayo’’ ti.
Yathā sappimadhuphāṇitādīsu kacavarabhāvo, so kasaṭoti vuccati, evaṃ santāne aparisuddho
saṃkilesabhāvo kasaṭanti āha ‘‘aparisuddhaṭṭhena kasaṭatā’’ ti. Attani asantaguṇasambhāvanaṃ
kerāṭiyaṭṭho. Jānātīti ‘‘idaṃ ahitaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hitaṃ sevitabba’’nti vicāreti deseti.
Vicāraṇatthopi hi hoti jānāti-saddo yathā ‘‘āyasmā jānātī’’ti. Sabbāpi…pe… adhippetā
‘‘pasupālakā’’tiādīsu viya. Idha antara-saddo ‘‘vijjantarikāyā’’tiādīsu (ma. ni. 2.149) viya khaṇatthoti
āha ‘‘yattakena khaṇenā’’ ti. Tenāti hatthinā. Tānīti sāṭheyyādīni.
Atthato kāyacittujukatāpaṭipakkhabhūtāva lobhasahagatacittuppādassa pavattiākāravisesāti tāni
pavattiākārena dassetuṃ ‘‘tatthā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha yassāti pāṇabhūtassa assassa vā hatthino vā.
Ṭhassāmīti tattheva sappaṭibhaye ṭhāne gantvā ṭhassāmīti na hoti. Imassa sāṭheyyatāya pākaṭakaraṇaṃ
vañcanādhippāyabhāvato. Tathā hi catūsu ṭhānesu ‘‘vañcetvā’’ icceva vuttaṃ, niguhanto pana tattheva
gantvā tiṭṭheyya. Esa nayo sesesupi. Paṭimaggaṃ ārohitukāmassāti āgatamaggameva nivattitvā
gantukāmassa. Leṇḍavissajjanādīsu kālantarāpekkhābhāvaṃ ‘‘tathā’’ ti iminā upasaṃharati.
Antojātakāti attano dāsiyā kucchimhi jātā. Dhanakkītāti dhanaṃ datvā dāsabhāvena gahitā.
Karamarānītāti dāsabhāvena karamaraggāhagahitā. Dāsabya nti dāsabhāvaṃ. Pessāti adāsā eva hutvā
veyyāvaccakarā. Imaṃ vissajjetvāti imaṃ attano hatthagataṃ vissajjetvā. Imaṃ gaṇhantāti imaṃ
tassa hatthagataṃ gaṇhantā. Sammukhato aññathā parammukhakāle kāyavācāsamudācāradassaneneva
cittassa nesaṃ aññathā ṭhitabhāvo niddiṭṭhoti veditabbo.
4. Ayampi pāṭiyekko anusandhīti etthāpi anantare vuttanayeneva anusandhiyojanā veditabbā.
Tenev āha ‘‘ ayañh ī’’ ti ādi. Catuttho hitapa ṭipada ṃ pa ṭipannoti yojan ā. Puggalas īsena puggalapa ṭipatti ṃ

dassento ‘‘ puggale pah āyā’’ ti āha. Pa ṭipatti hi idha pah ātabb ā, na puggal ā. Yath ā
assaddhādipuggalaparivajjanena saddhindriyādibhāvanā ijjhanti, evaṃ
micchāpaṭipannapuggalaparivajjanena micchāpaṭipadā vajjitabbāti āha –‘‘purime tayo puggale
pahāyā’’ ti. Catutthapuggalassāti imasmiṃ catukke vuttacatutthapuggalassa hitapaṭipattiyaṃyeva
paṭipādemi pavattemīti dassento. Santāti samaṃ vināsaṃ nirodhaṃ pattāti ayamettha atthoti āha
‘‘niruddhā santāti vuttā’’ ti. Puna santāti bhāvanāvasena kilesapariḷāhavigamato santāti ayamettha
atthoti āha ‘‘nibbutā’’ ti. Santāti ānetvā yojanā. Santo have ti ettha samabhāvakarena sādhubhāvassa
visesapaccayabhūtena paṇḍiccena samannāgatā ariyā ‘‘santo’’ti vuttāti āha – ‘‘santo have…pe…
paṇḍitā’’ ti.
Āhito ahaṃmāno etthāti attā (a. ni. ṭī. 2.4.198) attabhāvo, idha pana yo paro na hoti, so attā, taṃ
attānaṃ. Para nti attato aññaṃ. Chātaṃ vuccati taṇhājighacchāhetutāya. Anto tāpanakilesāna nti
attano santāne attapariḷāhajananasantappanakilesānaṃ. Cittaṃ ārādhetīti cittaṃ pasādeti,
sampahaṃsetīti attho. Yasmā pana tathābhūto cittaṃ sampādento ajjhāsayaṃ gaṇhanto nāma hoti, tasmā
vuttaṃ ‘‘cittaṃ sampādetī’’ tiādi.
5. Dukkhaṃ paṭikkūlaṃ jegucchaṃ etassāti dukkhapaṭikkūlo taṃ dukkhapaṭikkūlaṃ.
Visesanavisesitabbatā hi kāmacārā. Aṭṭhakathāyaṃ pana dukkhassa visesitabbataṃ sandhāya
bāhiratthasamāsaṃ anādiyitvā ‘‘dukkhassa paṭikkūla’’ nti attho vutto. Yena hi bhāgena purisassa
dukkhaṃ paṭikkūlaṃ, tena dukkhassa purisopīti. Tenāha –‘‘paccanīkasaṇṭhita’’ nti.
6. Catūhi kāraṇehīti dhātukusalatādīhi catūhi kāraṇehi. Kammaṃ karotīti yogakammaṃ karoti.
Yasmā sambuddhā paresaṃ maggaphalādhigamāya ussāhajātā, tattha nirantaraṃ yuttappayuttā eva
honti, te paṭicca tesaṃ antarāyo na hotiyevāti āha ‘‘na pana buddhe paṭiccā’’ ti. Kiriyaparihāniyā
desakassa tasseva vā puggalassa tajjapayogābhāvato. ‘‘Desakassa vā’’ti idaṃ sāvakānaṃ vasena
daṭṭhabbaṃ. Mahatā atthenāti ettha attha -saddo ānisaṃsapariyāyoti āha ‘‘dvīhi ānisaṃsehī’’ ti.
Pasādaṃ paṭilabhati ‘‘arahanto’’tiādinā saṅghasuppaṭipattiyā sutattā. Abhinavo nayo udapādi
santatasīlatādivasena anattantapatādivasena, sopi taṃ sutvā dāsādīsu savisesaṃ lajjī dayāpanno
hitānukampī hutvā sekkhapaṭipadaṃ sīlaṃ sādhento anukkamena satipaṭṭhānabhāvanaṃ paribrūheti.
Tenāha bhagavā ‘‘mahatā atthena saṃyutto’’ ti.
8. Paresaṃ hananaghātanādinā rodāpanato luddo, tathā vighātakabhāvena kāyacittānaṃ vidāraṇato
dāruṇo, viruddhavādatāya kakkhaḷo, bandhanāgāre niyutto bandhanāgāriko .
9. Khattiyābhisekenāti khattiyānaṃ kattabbaabhisekena. Santhāgāra nti santhāravasena kataṃ
agāraṃ yaññāvāṭaṃ. Sappitelenāti sappimayena telena, yamakasnehena hi tadā kāyaṃ abbhañjati.
Vacchabhāvaṃ taritvā ṭhito vacchataro. Parikkhepakaraṇatthāyāti vanamālāhi saddhiṃ dabbhehi
vediyā parikkhepanatthāya. Yaññabhūmiya nti avasesayaññaṭṭhāne. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ
taṃ suviññeyyameva.
Kandarakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
2. Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā
17 . Avidūre ti iminā pāḷiyaṃ ‘‘vesāliya’’nti idaṃ samīpe bhummavacananti dasseti.
Sārappattakulagaṇanāyāti (a. ni. ṭī. 3.11.16) mahāsāramahappattakulagaṇanāya. Dasame ṭhāne ti aññe
aññeti dasagaṇanaṭṭhāne. Aṭṭhakanagare jāto bhavo aṭṭhakanāgaro. Kukkuṭārāmo ti pāṭaliputte
kukkuṭārāmo, na kosambiyaṃ.
18 . Pakatatthaniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena
vuttassa yena abhisambuddhabh āvena bhagav ā pakato adhigato sup āka ṭo ca, ta ṃ

abhisambuddhabh āva ṃ saddhi ṃ ā gaman īyapa ṭipad āya atthabh āvena dassento ‘‘ yo so …pe …
abhisambuddho’’ ti āha. Satipi ñāṇadassana-saddānaṃ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena
tesaṃ visayavisese pavattidassanatthaṃ asādhāraṇañāṇavisesavasena vijjāttayavasena
vijjāabhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutañāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca
tadatthaṃ yojetvā dassento ‘‘tesaṃ tesa’’ ntiādimāha. Tattha āsayānusayaṃ jānatā āsayānusayañāṇena
sabbaṃ ñeyyadhammaṃ passatāsabbaññutānāvaraṇañāṇehi. Pubbenivāsādīhīti
pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti
desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca
āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammadesanāpaññāya yāthāvato passatā. Arīna nti kilesārīnaṃ,
pañcavidhamārānaṃ vā, sāsanassa vā paccatthikānaṃ aññatitthiyānaṃ tesaṃ pana hananaṃ pāṭihāriyehi
abhibhavanaṃ appaṭibhānatākaraṇaṃ ajjhupekkhanameva vā, kesivinayasutta ñcettha nidassanaṃ.
Tathā ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṃ jānatāyathākammūpagasatte passatā,savāsanānaṃ āsavānaṃ
khīṇattā arahatā,abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato
sammāsambuddhena . Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā,kāyakammādivasena tiṇṇaṃ
kammānaṃ ñāṇānuparivattito nisammakāritāya passatā,davādīnaṃ abhāvasādhikāya pahānasampadāya
arahatā,chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya
sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
19 . Abhisaṅkhata nti attano paccayehi abhisammukhabhāvena samecca sambhūyya kataṃ, svassa
katabhāvo uppādanena veditabbo, na uppannassa paṭisaṅkharaṇenāti āha ‘‘uppādita’’ nti. Te cassa
paccayā cetanāpadhānāti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita’’nti vuttanti ‘‘cetayitaṃ
pakappita’’nti atthamāha. Abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita nti ca jhānassa pātubhāvadassanamukhena
viddhaṃsanabhāvaṃ ulliṅgeti yañhi ahutvā sambhavati, taṃ hutvā paṭiveti. Tenāha pāḷiyaṃ
‘abhisaṅkhata’ntiādi. Samathavipassanādhamme ṭhito ti samathadhamme ṭhitattā samāhito vipassanaṃ
paṭṭhapetvā aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto anukkamena taṃ anulomañāṇaṃ pāpetā
hutvā vipassanādhamme ṭhito. Samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu rañjanaṭṭhena rāgo,
nandanaṭṭhena nandīti. Tattha sukhumā apekkhā vuttā, yā ‘‘nikantī’’ti vuccati.
Evaṃ sante ti evaṃ yathārutavasena ca imassa suttapadassa atthe gahetabbe sati.
Samathavipassanāsu chandarāgo kattabbo ti anāgāmiphalaṃ nibbattetvā tadatthāya
samathavipassanāpi anibbattetvā kevalaṃ tattha chandarāgo kattabbo bhavissati. Kasmā? Tesu
samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu chandarāgamattena anāgāminā laddhabbassa
aladdhānāgāmiphalena laddhabbattā tathā sati tena anāgāmiphalampi laddhabbameva nāma hoti. Tenāha
– ‘‘anāgāmiphalaṃ paṭividdhaṃ bhavissatī’’ ti. Sabhāvato rasitabbattā aviparīto attho eva attharaso.
Aññāpi kāci sugatiyo ti vinipātike sandhāyāha. Aññāpi kāci duggatiyo ti asurakāyamāha.
Samathadhurameva dhuraṃsamathayānikassa vasena desanāya āgatattā. Mahāmālukyovāde
‘‘vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāra’’nti pādakajjhānaṃ katvā ‘‘so yadeva tattha hoti
rūpagataṃ vedanāgata’’ntiādinā vipassanaṃ vitthāretvā ‘‘so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇātī’’ti
(ma. ni. 2.133) āgatattā ‘‘mahāmālukyovāde vipassanāva dhura’’ nti āha. Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī.
ni. 2.373 ādayo; ma. ni. 1.106 ādayo) sabbatthakameva tikkhatarāya vipassanāya āgatattā vuttaṃ
‘‘vipassanuttaraṃ kathita’’ nti. Kāyagatāsatisutte (ma. ni. 3.153-154) ānāpānajjhānādivasena
savisesaṃ samathavipassanāya āgatattā vuttaṃ ‘‘samathuttaraṃ kathita’’ nti.
Appaṃ yācitena bahuṃ dentena uḷārapurisena viya ekaṃ dhammaṃ pucchitena ‘‘ayampi
ekadhammo’’ti kathitattā ekādasapi dhammāpucchāvasena ekadhammo nāma jāto paccekaṃ
vākyaparisamāpanañāyena. Ekavīsati pabbāni tehi bodhiyamānāya paṭipadāya ekarūpattā
paṭipadāvasena ekadhammo nāma jāto ti. Idha imasmiṃ aṭṭhakanāgarasutte.
Nevasaññ ānāsaññāyatanadhammānaṃ saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattatāya tattha sāvakānaṃ
dukkaranti na catutthāruppavasenettha desanā āgatāti catunnaṃ brahmavihārānaṃ, heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ

ārupp ānañca vasena ek ādasa. Pucch āvasen āti ‘‘ atthi nu kho, bhante ānanda, tena … pe …
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto’’ti (ma. ni. 2.18) evaṃ pavattapucchāvasena.
Amatuppattiyatthenāti amatabhāvassa uppattihetutāya, sabbānipi kammaṭṭhānāni ekarasampi
amatādhigamapaṭipattiyāti attho, evamettha aggaphalabhūmi anāgāmiphalabhūmīti dveva bhūmiyo
sarūpato āgatā, nānantariyatāya pana heṭṭhimāpi dve bhūmiyo atthato āgatā evāti daṭṭhabbā.
21 . Pañca satāni aggho etassāti pañcasataṃ. Sesaṃ uttānameva.
Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
3. Sekhasuttavaṇṇanā
22 . Santhāgāra nti atthānusāsanāgāraṃ. Tenāha –‘‘uyyogakālādīsū’’ tiādi. Ādi -saddena
maṅgalamahādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Santhambhantīti vissamanti, parissamaṃ vinodentīti attho.
Sahāti sannivesavasena ekajjhaṃ. Saha atthānusāsanaṃ agāra nti etasmiṃ atthe ttha-kārassa ntha-
kāraṃ katvā santhāgāranti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Santharantīti sammantanavasena tiṭṭhanti.
Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ āgatameva bhavissatīti buddhavacanassa āgamanasīsena
ariyaphaladhammānampi āgamanaṃ vuttameva, tiyāmarattiṃ tattha vasantānaṃ
phalasamāpattivaḷañjanaṃ hotīti. Tasmiñca bhikkhusaṅghe kalyāṇaputhujjanā vipassanaṃ ussukkāpentā
hontīti ce? Ariyamaggadhammānaṃ tattha āgamanaṃ hotiyeva.
Allagomayenāti acchena allagomayarasena. Opuñchāpetvāti vilimpitvā. Catujjātiyagandhehīti
tagarakuṅkumayavanapupphatamālapattāni pisitvā katagandhehi nānāvaṇṇeti nīlādivasena nānāvaṇṇe,
na bhittivisesavasena. Bhittivisesavasena pana nānāsaṇṭhānarūpameva. Mahāpiṭṭhikakojavake ti
hatthipiṭṭhīsu attharitabbatāya mahāpiṭṭhikāti laddhasamaññe kojaveti vadanti. Kuttake pana
sandhāyetaṃ vuttaṃ hatthattharaṇā hatthirūpavicittā. Assattharakasīhattharakādayopi
assasīharūpādivicittā eva attharakā, cittattharakaṃnānārūpehi ceva nānāvidhamālākammādīhi ca
vicittaṃ attharakaṃ.
Upadhāna nti apassayanaṃ upadahitvāti apassayayoggabhāvena ṭhapetvā gandhehi katamālā
gandhadāmaṃ,tamālapattādīhi kataṃ pattadāmaṃ. Ādi-saddena
hiṅgulatakkolajātiphalajātipupphādīhi katadāmaṃ saṅgaṇhāti. Pallaṅkākārena katapīṭhaṃ
pallaṅkapīṭhaṃ,tīsu passesu, ekapasse eva vā saupassayaṃ apassayapīṭhaṃ,anapassayaṃ
muṇḍapīṭhaṃ yojanāvaṭṭeti yojanaparikkhepe.
Saṃvidhāyāti antaravāsakassa koṇapadesañca itarapadesañca samaṃ katvā vidhāya. Tenāha –
‘‘kattariyā padumaṃ kantanto viyā’’ ti timaṇḍalaṃ paṭicchādento ti ettha ca yasmā buddhānaṃ
rūpasampadā viya ākappasampadāpi paramukkaṃsagatā, tasmā tadā bhagavā evaṃ sobhatīti dassento
‘‘suvaṇṇapāmaṅgenā’’ tiādimāha, tattha asamena buddhavesenātiādinā tadā bhagavā
buddhānubhāvassa niguhaṇe kāraṇābhāvato tattha sannipatitadevamanussanāgayakkhagandhabbādīnaṃ
pasādajananatthaṃ attano sabhāvapakatikiriyāyeva kapilavatthuṃ pāvisīti dasseti. Buddhānaṃ
kāyappabhā nāma pakatiyā asītihatthamattameva padesaṃ pharatīti āha –‘‘asītihatthaṭṭhānaṃ
aggahesī’’ ti nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassarānaṃ vasena chabbaṇṇā buddharasmiyo .
Sabbapāliphullo ti mūlato paṭṭhāya yāva aggā phullo vikasito. Paṭipāṭiyā ṭhapitāna ntiādi
parikappūpamā. Yathā taṃ…pe… alaṅkataṃañño virocati, evaṃ virocittha, samatiṃsāya pāramitāhi
abhisaṅkhatattā evaṃ virocitthāti vuttaṃ hoti. Pañcavīsatiyā nadīna nti gaṅgādīnaṃ
candabhāgāpariyosānānaṃ pañcavīsatiyā mahānadīnaṃ. Sambhijjāti sambhedaṃ missībhāvaṃ patvā
mukhadv āre ti samudda ṃ pavi ṭṭ ha ṭṭ hāne.

Devamanussan āgasupa ṇṇ agandhabbayakkh ādīna ṃ akkh īnīti ceta ṃ parikappanavasena
vuttaṃ. Sahassenāti padasahassena, bhāṇavārappamāṇena ganthenāti attho.
Kampayanto vasundhara nti attano guṇavisesehi pathavīkampaṃ uppādento, evaṃbhūtopi
aheṭhayanto pāṇāni. Sabbadakkhiṇattā buddhānaṃ dakkhiṇaṃ paṭhamaṃ pādaṃ uddharanto.
Samaṃ samphusate bhūmiṃsuppatiṭṭhitapādatāya. Yadipi bhūmiṃ samaṃ phusati,
rajasānupalippati sukhumattā chaviyā. Ninnaṭṭhānaṃ unnamatītiādi buddhānaṃ
suppatiṭṭhitapādasaṅkhātassa mahāpurisalakkhaṇapaṭilābhassa nissandaphalaṃ. Nātidūre uddharatīti
atidūre ṭhapetuṃ na uddharati. Naccāsanne ca nikkhipa nti accāsanne ca ṭhāne anikkhipanto niyyāti.
Hāsayanto sadevake loke tosayanto. Catūhi pādehi caratīti catucārī.
Buddhānubhāvassa pakāsanavasena gatattā vaṇṇakālo nāma kiresa . Sarīravaṇṇe vā guṇavaṇṇe vā
kathiyamāne dukkathitanti na vattabbaṃ. Kasmā? Aparimāṇavaṇṇā hi buddhābhagavanto,
buddhaguṇasaṃvaṇṇanā jānantassa yathādhammasaṃvaṇṇanaṃyeva anupavisatīti.
Dukūlacumbaṭakenāti ganthitvā gahitadukūlavatthena, nāgavikkantacaraṇoti
hatthināgasadisapadanikkhepo. Satapuññalakkhaṇoti anekasatapuññanimmitamahāpurisalakkhaṇo
maṇiverocano yathāti ativiya virocamāno maṇi viya verocano nāma eko maṇivisesoti keci
mahāsālovāti mahanto sālarukkho viya, koviḷārādimahārukkho viya vā padumo kokanado yathāti
kokanadasaṅkhātaṃ mahāpadumaṃ viya, vikasamānapadumaṃ viya vā.
Ākāsagaṅgaṃ otārento viyātiādi tassā pakiṇṇakakathāya aññesaṃ dukkarabhāvadassanañceva
suṇantānaṃ accantasukhāvahabhāvadassanañca pathavījaṃ ākaḍḍhento viyāti nāḷiyantaṃ yojetvā
mahāpathaviyā heṭṭhimatale pappaṭakojaṃ uddhaṃmukhaṃ katvā ākaḍḍhento viya yojanika nti
yojanappamāṇaṃ madhubhaṇḍanti madhupaṭalaṃ.
Mahanta nti uḷāraṃ. Sabbadānaṃ dinnameva hotīti sabbameva paccayajātaṃ āvāsadāyakena
dinnameva hoti. Tathāhi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ
ārāmaṃ pavisitvā nhāyitvā paṭissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā
pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, paṭissayaṃ pavisitvā
dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nisinnassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti,
vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati,
sarīsapādiparissayo ceva corabhayañca uppajjati, paṭissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa pana
sabbe parissayā na honti, ajjhayantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa
upasamasukhaṃ uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato, bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni
phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana
akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti, etasmimpi ca āvāse
vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ –‘‘āvāsadānasmiṃ
dinne sabbaṃ dānaṃ dinnameva hotī’’ti. Bhūmaṭṭhaka…pe… na sakkāti ayamattho
mahāsudassanavatthunā(dī. ni. 2.241 ādayo) dīpetabbo.
Sīta nti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295; saṃ. ni. ṭī. 2.4.243) ajjhattadhātukkhobhavasena vā
bahiddhautuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇha nti aggisantāpaṃ. Tassa pana davadāhādīsu
sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭibāhati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanāni na honti,
evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti.
Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te
parissayā na honti. Sarīsape ti ye keci sarantā gacchante dīghajātike. Makase ti nidassanametaṃ,
ḍaṃsādīnaṃ eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisire ti sītakālavasena sattāhavaddalikādivasena ca uppanne
sisirasamphasse. Vuṭṭhiyo ti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.
Vātātapo ghoro ti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanavasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo

vāto ceva gimhapari ḷā hasamayesu uppattiy ā ghoro s ūriy ātapo ca. Pa ṭihaññatīti pa ṭib āhīyati.
Leṇattha nti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhattha nti
vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitu nti aṭṭhatiṃsārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ
upanijjhāyituṃ. Vipassitu nti aniccādito sabbasaṅkhāre sammasituṃ.
Vihāre ti paṭissaye. Kāraye ti kārāpeyya. Ramme ti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha
bahussute ti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento
pana tesaṃbahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca
vatthasen āsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṃ
ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakārataṃ dassetuṃ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha te ti
bahussutā tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanudanaṃ dhammaṃ desenti.
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so puggalo yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena
jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.
Pūjāsakkāravaseneva paṭhamayāmo khepito, bhagavato desanāya appāvaseso majjhimayāmo gatoti
pāḷiyaṃ ‘‘bahudeva ratti’’nti vuttanti āha ‘‘atirekataraṃ diyaḍḍhayāma’’nti. Sandassesīti ānisaṃsaṃ
dassesi, āvāsadānapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ sutvā tato paraṃ, ‘‘mahārāja, itipi sīlaṃ, itipi
samādhi, itipi paññā’’ti sīlādiguṇe tesaṃ sammā dassesi, hatthena gahetvā viya paccakkhato pakāsesi.
Samādapesīti ‘‘evaṃ sīlaṃ samādātabbaṃ, sīle patiṭṭhitena evaṃ samādhi, evaṃ paññā bhāvetabbā’’ti
yathā te sīlādiguṇe ādiyanti, tathā gaṇhāpesi. Samuttejesīti yathā samādinnaṃ sīlaṃ suvisuddhaṃ hoti,
samathavipassanā ca bhāviyamānā yathā suṭṭhu visodhitā uparivisesāvahā honti, evaṃ cittaṃ
samuttejesi nisāmanavasena vodāpesi. Sampahaṃsesīti yathānusiṭṭhaṃ ṭhitasīlādiguṇehi sampati
laddhaguṇānisaṃsehi ceva upari laddhabbaphalavisesehi ca uparicittaṃ sammā pahaṃsesi,
laddhassāsavasena suṭṭhu tosesi. Evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.
Samudāyavacanopi asītimahāthera-saddo tadekadesepi niruḷhoti āha ‘‘asītimahātheresu
vijjam ānesū’’ti. Ānandattheropi hi antogadho evāti. Sākiyamaṇḍale ti sākiyarājasamūhe.
Paṭipadāya niyuttattā pāṭipado . Tenāha –‘‘paṭipannako’’ti. Sikkhanasīlatādinā sekho, odhiso
samitapāpatāya samaṇo. Sekho pāṭipado paṭipajjanapuggalādhiṭṭhānena paṭipadādesanaṃ niyamento
paṭipadāya puggalaṃ niyameti nāmāti ‘‘paṭipadāya puggalaṃ niyametvā dassetī’’ti. Sekhappaṭipadā
sāsane maṅgalapaṭipadāsammadeva asevitabbaparivajjanena sevitabbasamādānena ukkaṃsavatthūsu
ca bhāvato asekhadhammapāripūriyā āvahattā ca vaḍḍhamānakapaṭipadā. Akilamantāva
sallakkhessantīti idaṃ tadā tesaṃ asekhabhūmiadhigamāya ayogyatāya vuttaṃ. Akilamantāvāti iminā
paṭisambhidāppattassapi anadhigatamaggasaññāpanā bhāriyāti dasseti. Osaṭā ti anuppaviṭṭhā. Sakalaṃ
vinayapiṭakaṃ kathitameva hoti tassa sīlakathābāhullato sesadvayepi eseva nayo. Tīhi piṭakehīti
karaṇatthe karaṇavacanaṃ. Tena taṃtaṃpiṭakānaṃ tassā tassā sikkhāya sādhakatamabhāvaṃ dasseti.
Piṭṭhivātouppajjati upādinnakasarīrassa tathārūpattā saṅkhārānañca aniccatāya
dukkhānubandhattā. Akāraṇaṃ vā eta nti yenādhippāyena vuttaṃ, tameva adhippāyaṃ vivarituṃ
‘‘pahotī’’tiādi vuttaṃ. Catūhi iriyāpathehi paribhuñjitukāmo ahosi sakyarājūnaṃ ajjhāsayavasena.
Tathā hi vakkhati ‘‘satthāpi tadeva sandhāya tattha saṅghāṭiṃ paññapetvā nipajjītī’’ti. Yadi evaṃ ‘‘piṭṭhi
me āgilāyatī’’ti idaṃ kathanti āha ‘‘upādinnakasarīrañca nāmā’’tiādi.
23 . ‘‘Iminā pātimokkhasaṃvarena…pe… sampanno’’tiādīsu (vibha. 511) samannāgatattho
sampanna-saddo, idha pana pāripūriatthoti dassetuṃ ‘‘paripuṇṇasīloti attho’’ti vuttaṃ. Yo pana
sampannasīloyeva, so paripuṇṇasīlo. Parisuddhañhi sīlaṃ ‘‘paripuṇṇa’’nti vuccati, na sabalaṃ
kammāsaṃ vā. Sundaradhammehīti sobhanadhammehi. Yasmiṃ santāne uppannā tassa
sobhanabh āvato. Tehi sappurisabh āvas ādhanato sappuris āna ṃdhammehi.

24 . Imin āettakena ṭhānen āti ‘‘ idha, mah ānāma, ariyas āvako ’’ ti ārabhitv ā yāva ‘‘ akasiral ābh ī’’ ti
padaṃ iminā ettakena uddesapadena mātikaṃ ṭhapetvā. Paṭipāṭiyāti uddesapaṭipāṭiyā. Evamāhāti
‘‘evaṃ kathañca, mahānāmā’’tiādinā idāni vuccamānena dassitākārena āha.
25 . Hirīyatīti lajjīyati pīḷīyati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā ‘‘jigucchatīti attho’’ti
vuttaṃ. Ottappatīti uttappati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṃ. Paggahitavīriyo ti saṅkocaṃ
anāpannavīriyo. Tenāha ‘‘anosakkitamānaso’’ti. Pahānatthāyāti samucchindanatthāya. Kusalānaṃ
dhammānaṃ upasampadā nāma adhigamo evāti āha ‘‘paṭilābhatthāyā’’ti. Satinepakkenāti satiyā
nepakkena tikkhavisadasūrabhāvena. Aṭṭhakathāyaṃpana nepakkaṃ nāma paññāti adhippāyena
‘‘satiyā ca nipakabhāvena cā’’ti attho vutto, evaṃ sati añño niddiṭṭho nāma hoti. Satimāti ca imināva
visesā sati gahitā, parato ‘‘cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’’ti satikiccameva niddiṭṭhaṃ, na
paññākiccaṃ, tasmā satinepakkenāti satiyā nepakkabhāvenāti sakkā viññātuṃ. Teneva hi
paccayavisesavasena aññadhammanirapekkho satiyā balavabhāvo. Tathā hi ñāṇavippayuttacittenapi
ajjhayanasammasanāni sambhavanti.
Cetiyaṅgaṇavattādīti ādi-saddena bodhiyaṅgaṇavattādīni saṅgaṇhāti.
Asītimahāvattapaṭipattipūraṇanti ettha asītivattapaṭipattipūraṇaṃ mahāvattapaṭipattipūraṇanti
vattapaṭipattipūraṇa-saddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha mahāvattāni (vibha. mūlaṭī. 406) nāma
vattakhandhake (cūḷava. 356 ādayo) vuttāni āgantukavattaṃ āvāsikaṃ gamikaṃ anumodanaṃ
bhattaggaṃ piṇḍacārikaṃ āraññikaṃ senāsanaṃ jantāgharaṃ vaccakuṭi upajjhāyaṃ saddhivihārikaṃ
ācariyaṃ antevāsikavattanti cuddasa. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāle
pārivāsikādikāle ca caritabbāni asīti khuddakavattāni sabbāsu avatthāsu na caritabbāni, tasmā
mahāvattesu, aggahitāni. Tattha ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmī’’ti ārabhitvā ‘‘na
upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 81) vuttāni
pakabhatte caritabbavattāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā
pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ mūlāyapaṭikassanārahena mānattārahena mānattacārikena
abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vattabba’’ntiādīni (cūḷava. 82) pakatatte
caritabbehi anaññattā visuṃ visuṃ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ
vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitabbāni pañcāti ekasattativattāni, ukkhepaniyakammakatavattesu
vattapaññāpanavasena vuttaṃ – ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ…pe… nhāne
piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti (cūḷava. 51) idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto
bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsitabbo’’tiādīni ca dasāti evametāni dvāsīti. Etesveva pana kānici
tajjanīyakammādivattāni kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti, evaṃ appakaṃ pana
ūnamadhikaṃ vā gaṇanupagaṃ na hotīti idha ‘‘asīti’’cceva vuttaṃ. Aññattha pana aṭṭhakathāpadese
‘‘dvāsīti khandhakavattānī’’ti vuccati.
Sakkaccaṃuddisanaṃ sakkaccaṃ uddisāpana nti paccekaṃ sakkaccaṃ-saddo yojetabbo.
Uddisanaṃuddesaggahaṇaṃ. Dhammosāraṇaṃdhammassa uccāraṇaṃ. Dhammadesanā–
‘‘Ādimhi sīlaṃ deseyya, majjhe jhānaṃ vipassanaṃ;
Pariyosāne ca nibbānaṃ, esā kathikasaṇṭhitī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.246) –
Evaṃkathitalakkhaṇā dhammakathā. Upagantvā nisinnassa yassa kassaci gahaṭṭhassa pabbajitassa vā
taṅkhaṇānurūpā dhammī kathā upanisinnakathā. Bhattānumodanakathā anumodaniyā. Saritāti ettha
na kevalaṃ cirakatacirabhāsitānaṃ saraṇamanussaraṇamattaṃ adhippetaṃ, atha kho
tathāpavattarūpārūpadhammānaṃ pariggahamukhena pavattavipassanācāre
satisambojjhaṅgasamuṭṭhāpananti dassetuṃ ‘‘tasmiṃ kāyena cirakate’’tiādi vuttaṃ. Sakimpi
saraṇenāti ekavāraṃ saraṇena. Punappunaṃ saraṇenāti anu anu saraṇena. Satisambojjhaṅgampi
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vosaggapariṇāmiñca katvā saranto tattha tattha
javanav āre saraṇajavanavāre parittajavanavasena anussaritāti veditabbā.

Gatiatth ā dh ātusadd ā buddhiatth ā hont īti āha – ‘‘udayañca vayañca pa ṭivijjhitu ṃ samatth āyā’’ti.
Missakanayenāyaṃ desanā āgatāti āha –‘‘vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā’’ti. Tenāha
‘‘vipassanāpaññāya cevā’’tiādi. Vipassanāpaññāya nibbedhikapariyāyato. Sā ca kho padesikāti
nippadesikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato cā’’ti vuttaṃ.
Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññā
khepitakhepanāya na puna kiccaṃ atthīti upāyena ñāyena yā pavatti sā evāti āha –‘‘hetunā nayenā’’ti.
26 . Adhikaṃ ceto abhiceto, mahaggatacittaṃ, tassa pana adhikatā
kāmacchandādipaṭipakkhavigamena visiṭṭhabhāvappatti, tannissitāni ābhicetasikāni. Tenāha
‘‘abhicittaṃ seṭṭhacittaṃ sitāna’’nti. Diṭṭhadhammasukhavihārāna nti imasmiṃyeva attabhāve
phāsuvihārabhūtānaṃ. Tehi pana samaṅgitakkhaṇe yasmā vivekajaṃ pītisukhaṃ samādhijaṃ
pītisukhaṃ apītijaṃ satipārisuddhiñāṇasukhañca paṭilabhati vindati, tasmā āha –‘‘appitappitakkhaṇe
sukhapaṭilābhahetūna’’nti. Icchiticchitakkhaṇe samāpajjitāti iminā tesu jhānesu
samāpajjanavasībhāvamāha, ‘‘nikāmalābhī’’ti pana vacanato āvajjanādhiṭṭhānā paccavekkhaṇavasiyo ca
vuttā evāti veditabbā. Nidukkhalābhīti iminā tesaṃ jhānānaṃ sukhapaṭipadākhippābhiññataṃ dasseti,
vipulalābhīti iminā paguṇataṃ tappamāṇadassitabhāvadīpanato. Tenāha ‘‘paguṇabhāvenā’’tiādi.
Samāpajjituṃ sakkoti samāpajjanavasībhāvatāya sādhitattā. Samādhipāripanthikadhamme ti
vasībhāvassa paccanīkadhamme. Jhānādhigamassa pana paccanīkadhammā pageva vikkhambhitā,
aññathā jhānādhigamo eva na siyā. Akilamanto vikkhambhetuṃ na sakkotīti kicchena vikkhambheti
visodheti, kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandādīnaṃ aññesaṃ samādhipāripanthikānaṃ
dūrasamussāraṇaṃ idha vikkhambhanaṃ visodhananti veditabbaṃ.
27 . Vipassanāhitāya uparūparivisesāvahattā vaḍḍhamānāya pubbabhāgasīlādi paṭipadāya . Sā eva
pubbabhāgapaṭipadā yathābhāvitatāya avassaṃ bhāvinaṃ visesaṃ pariggahitattā aṇḍaṃ viyāti aṇḍaṃ,
kilesehi adūsitatāya apūti aṇḍaṃ etassāti apuccaṇḍo, vipassanaṃ ussukkāpetvā ṭhitapuggalo, tassa bhāvo
apuccaṇḍatā. Vipassanādiñāṇappabhedāyāti pubbenivāsañāṇādiñāṇapabhedāya. Tatthāti
cetokhilasutte (ma. ni. 1.185) ‘‘sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu
bhabbo abhinibbidāyā’’ti āgatattā ussoḷhipannarasehi aṅgehi samannāgatabhāvoti evaṃ yaṃ
opammasaṃsandanaṃ āgataṃ,taṃ opammasaṃsandanaṃ idha imasmiṃ sekhasutte yojetvā
veditabbanti sambandho.
28 . Mahaggatādibhāvena heṭṭhimānaṃ jhānānaṃ anurūpampi attano visesena te uttaritvā
atikkamitvāna ṭhitanti anuttaraṃ,tenāha –‘‘paṭhamādijjhānehi asadisaṃ uttama’’nti. Dutiyādīsupi
abhinibbhidāsu. Pubbenivāsañāṇaṃ uppajjamānaṃ yathā attano visayapaṭicchādakaṃ kilesandhakāraṃ
vidhamantameva uppajjati, evaṃ attano visaye kañci visesaṃ karontameva uppajjatīti āha –
‘‘pubbenivāsañāṇena paṭhamaṃ jāyatī’’ti, sesañāṇadvayepi eseva nayo.
29 . Caraṇasminti paccatte bhummavacananti āha ‘‘caraṇaṃ nāma hotīti attho’’ti. Tenāti
karaṇatthe karaṇavacanaṃ agatapubbadisāgamane tesaṃ sādhakatamabhāvato.
Aṭṭha ñāṇānīti idha āgatāni ca anāgatāni ca ambaṭṭhasuttādīsu (dī. ni. 1.254 ādayo) āgatāni
gahetvā vadati. Vinivijjhitvāti pubbenivāsapaṭicchādakādikilesatamaṃ bhinditvā padāletvā.
30 . Sanaṅkumārenāti sanantanakumārena. Tadeva hi tassa sanantanakumārataṃ dassetuṃ
‘‘cirakālato paṭṭhāyā’’ti vuttaṃ. So attabhāvo ti yena attabhāvena manussapathe jhānaṃ nibbattesi, so
kumārattabhāvo, tasmā brahmabhūtopi tādisena kumārattabhāvena carati.
Janitasmiṃ-saddo eva i-kārassa e-kāraṃ katvā ‘‘janetasmi’’nti vutto, janitasminti ca janasminti
attho veditabbo. Janitasminti sāmaññaggahaṇepi yattha catuvaṇṇasamaññā, tattheva manussaloke.
Khattiyo seṭṭho ti lokasamaññāpi manussalokeyeva, na devakāye brahmakāye vāti dassetuṃ ‘‘ye
gottapaṭisārino’’ti vuttaṃ. Paṭisarantīti ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti pati pati attano gottaṃ

anusaranti pa ṭij ānanti v āti attho.
Ettāvatāti ‘‘sādhu sādhu ānandā’’ti ettakena sādhukāradānena. Jinabhāsitaṃ nāma jāta ntiādito
paṭṭhāya yāva pariyosānā therabhāsitaṃ buddhabhāsitameva nāma jātaṃ. ‘‘Kimpanidaṃ suttaṃ
satthudesanānuvidhānato jinabhāsitaṃ, udāhu sādhukāradānamattenā’’ti evarūpā codanā idha anokāsā
therassa desanāya bhagavato desanānuvidhānahetukattā sādhukāradānassāti. Yaṃ panettha atthato
avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
Sekhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
4. Potaliyasuttavaṇṇanā
31 . Aṅgā nāma janapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhivasena aṅgātveva
vuccatīti āha ‘‘aṅgāyeva so janapado’’ti. Mahiyā panassa uttarena yā āpo ti mahiyā nadiyā yā āpo
tassa janapadassa uttarena honti. Tāsaṃ avidūrattāso janapado uttarāpoti vuccati. Sā pana mahī
katthaci katthaci bhijjitvā gatāti āha ‘‘kataramahiyā uttarena yā āpo’’ti. Tatthāti tassā mahiyā
āgamanato paṭṭhāya ayaṃ āvibhāvakathā. Yasmā (a. ni. ṭī. 3.8.19) lokiyā jambudīpo himavā tattha
patiṭṭhitasamuddadahapabbatanadiyoti etesu yaṃ yaṃ na manussagocaraṃ, tattha sayaṃ sammūḷhā
aññepi sammohayanti, tattha tattha sammohavidhamanatthaṃ ‘‘ayaṃ kira
jambud īpo’’tiādimāraddhaṃ. Dasasahassayojanaparimāṇoāyāmato ca vitthārato cāti adhippāyo.
Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Udakena ajjhotthaṭo tadupabhogisattānaṃ puññakkhayena.
Sundaradassanaṃ kūṭanti sudassanakūṭaṃ,yaṃ loke ‘‘hemakūṭa’’nti vuccati. Mūlagandho
kāḷānusāriyādi. Sāragandho candanādi. Pheggugandho salalādi. Tacagandho lavaṅgādi.
Papaṭikagandho kabitthādi. Rasagandho sajjādi, pattagandho tamālahiriverādi. Pupphagandho
nāgakuṅkumādi. Phalagandho jātiphalādi. Gandhagandho sabbesaṃ gandhānaṃ gandho. Yassa hi
rukkhassa sabbesampi mūlādīnaṃ gandho atthi, so idha gandho nāma. Tassa gandhassa gandho
gandhagandho. Sabbāni puthulato paññāsayojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevāti
vadanti.
Manoharasilātalānīti otaraṇatthāya manuññasopānasilātalāni. Supaṭiyattānīti
tadupabhogisattānaṃ sādhāraṇakammānubhāvena suṭṭhu paṭiyattāni suppavattitāni honti.
Macchakacchapādayo udakaṃ malinaṃ karonti, tadabhāvato phalikasadisanimmaludakāni. Tiriyato
dīghaṃ uggatakūṭanti ‘‘tiracchānapabbata’’nti āha.
Āpaṇāni eva vohārassa mukhabhūtānīti āha ‘‘āpaṇamukhasahassānī’’ti. Vibhattānīti vavatthitāni
aññamaññāsambhinnāni. Vasanaṭṭhāna nti attano yathāphāsukaṃ vasitabbaṭṭhānaṃ. Āsati etthāti
āsanaṃ,nisīditabbaṭṭhānāni.
Asāruppaṃ paṭicca uppajjanakassa chādanato channaṃ anucchavikaṃ,tadeva ajjhāsayasampattiṃ
patirūpeti pakāsetīti patirūpaṃ. Tenāha ‘‘nappatirūpa’’nti. Kāraṇavevacanānīti
ñāpakakāraṇavevacanāni. Ñāpakañhi kāraṇaṃ adhippetaṃ. Atthaṃ ākaroti pakāsetīti ākāro, tameva
līnaṃ guḷhaṃ atthaṃ gametīti liṅgaṃ,so tena nimīyatīti nimitta nti vuccati. Idāni tamevatthaṃ
vivarituṃ ‘‘dīghadasavattha…pe… nimittāti vuttā’’ti āha. Te ti ākārādayo. Tathā hi pana me tiādinā
potaliyo gahapati ‘‘paribbājakaniyāmena ahaṃ jīvāmi, tasmā gahapati na homīti vadati. Ovadanto ti
anusāsanto. Upavadanto ti paribhāsanto.
32 . Gedhabhūto lobho ti gijjhanasabhāvo lobho. Agijjhanalakkhaṇo na lobho, anindābhūtaṃ
aghaṭṭana nti nindāya paṭipakkhabhūtaṃ paresaṃ aghaṭṭanaṃ. Nindāghaṭṭanāti nindāvasena paresaṃ
ghaṭṭanā akkosanā. Byavahāravohāropīti kayavikkayalakkhaṇo sabyohāropi dānaggahaṇaṃ vohāro.
‘‘Datto tisso’’ tiādinā voharaṇaṃ paññāpananti paññatti vohāro . Yathādhippetassa atthassa voharaṇaṃ

kathana ṃ bodhananti vacana ṃ voh āro . Y āth āvato ay āth āvato ca voharati eten āti voh āro, cetan ā.
Ayamidhādhippeto ti ayaṃ cetanālakkhaṇo vohāro idha imasmiṃ atthe adhippeto, so ca kho sāvajjova
samucchedassa icchitattā. Idāni catubbidhassapi vohārassa idha sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā vā’’ tiādi
vuttaṃ. Gihīti cetanā natthīti ahaṃ gihīti cetanāpavatti natthi. Gihīti vacanaṃ natthīti gihīti attano
paresañca vacanappavatti natthi. Gihīti paṇṇatti natthīti gihīti samaññā natthi. Gihīti byavahāro
natthīti samudācāro natthi.
33 . Pāṇātipātova saṃyojanaṃ. Kasmā? Bandhanabhāvena pavattanato nissarituṃ appadānato.
Pāṇātipātassa atthitāya so puggalo ‘‘pāṇātipātī’’ti vuccatīti āha –‘‘pāṇātipātassa…pe… hotī’’ ti. Yañhi
yassa atthi, tena so apadissatīti. Bahutāyāti acakkhukādibhedena bahubhāvato. Pāṇātipātassa paṭipakkho
apāṇātipāto . So pana atthato kāyadvāriko sīlasaṃvaroti āha ‘‘kāyikasīlasaṃvarenā’’ ti. Attāpi maṃ
upavadeyyātiādi pāṇātipāte ādīnavadassanaṃ. Ādīnavadassino hi tato oramaṇaṃ. Desanāvasenāti
aññattha sutte abhidhamme ca dasasu saṃyojanesu pañcasu nīvaraṇesu desanāvasena apariyāpannampi
saṃyojanantipi nīvaraṇantipi idha vuttaṃ. Kasmā? Tadatthasambhavato. Tenāha –
‘‘vaṭṭabandhanaṭṭhena hitappaṭicchādanaṭṭhena cā’’ ti, pāṇātipāto hi apāṇātipātapaccayaṃ hitaṃ
paṭicchādentova uppajjatīti. Eko avijjāsavo ti idaṃ sahajātavasena vuttaṃ, upanissayavasena pana
itaresampi āsavānaṃ yathārahaṃ sambhavo veditabbo. Pāṇātipātī hi puggalo ‘‘tappaccayaṃ atthaṃ
karissāmī’’ti kāme pattheti. Diṭṭhiṃ gaṇhāti, bhavavisesaṃ paccāsīsati. Tattha uppannaṃ vihanati
bādhatīti vighāto, dukkhaṃ, pariḷāhanaṃ anatthuppādavasena upatāpanaṃ pariḷāho, ayametesaṃ
viseso. Sabbatthāti sabbesu vāresu. Iminā upāyenāti atidesena pana pariggahito attho parato
āgamissatīti.
34-40 . Imasmiṃ pade ti etena sattasupi vāresu tathā āgataṃ padaṃ sāmaññato gahitaṃ. Tenāha
‘‘iminā’’ tiādi. Rosanaṃ kāyikaṃ vācasikañcāti tappaṭipakkho arosopi tathā duvidhoti āha
‘‘kāyikavācasikasaṃvarenā’’ ti. Yathā abhijjhā lobho, anabhijjhā alobho, evaṃ akodhūpāyāso
abyāpādo, saṃvare sukhanti saṃvaro ti daṭṭhabbo, anatilobho pana satisaṃvare, anatimāno ñāṇasaṃvare
saṅgahaṃ gacchatīti daṭṭhabbaṃ. Imesu pana padesu evaṃ sabbavāresu yojanā kātabbāti sambandho.
Evaṃ āsavuppatti veditabbāti ettha vuttassapi ekajjhaṃ vuccamānattā ‘‘puna ayaṃ
saṅkhepavinicchayo’’ ti vuttaṃ. Asammohatthaṃ ārammaṇassa. Purimesu tāva catūsu vāresu
viramitu ṃ na sakkomīti vattabbaṃ. ‘‘Attāpi maṃ upavadeyyā’’ti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṃ
‘‘na sakkomī’’ ti, ‘‘anuvijjāpi maṃ viññū garaheyyu’’nti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘na
sakkotī’’tivattabbaṃ,iminā nayena pacchimesupi catūsu yathārahaṃ yojanā veditabbā. Atimāne
bhavāsavaavijjāsavāti vuttaṃ mānena saha diṭṭhiyā anuppajjanato, atimāno pana kāmarāgenapi
uppajjatevāti ‘‘atimāne kāmāsavaavijjāsavā’’ti vattabbaṃ siyā, svāyaṃ nayo vuttanayattā suviññeyyoti
na dassito. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ ādito catūhi chaṭṭhena vāti pañcahi vārehi, sesehi tīhi
pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno paṭisaṅkhāpahānaṃ,sabbehipi pana bhikkhubhāve
ṭhitassa gihivohārasamucchedo kathito . Tattha sabbattha vattaṃ ‘‘idañcidañca mayhaṃ kātuṃ
nappatirūpa’’nti paṭisaṅkhānavasena akaraṇaṃ pajahanañca paṭisaṅkhāpahānaṃ.
Kāmādīnavakathāvaṇṇanā
42 . Upasumbheyyāti ettha upa -saddo samīpattho, sumbhanaṃ vikkhepanaṃ. Teneva tamena nti
bhummatthe upayogavacananti āha –‘‘tassa samīpe khipeyyā’’ ti, tassa kukkurassa samīpe
aṭṭhikaṅkalaṃ khipeyyāti attho. Nimmaṃsattā kaṅkalanti vuccatīti iminā vigatamaṃsāya
aṭṭhikaṅkalikāya uraṭṭhimhi vā piṭṭhikaṇṭake vā sīsaṭṭhimhi vā kaṅkala-saddo niruḷhoti dasseti.
Sunikkanta nti nillikhitaṃ katvāva nibbisesaṃ likhitaṃ.
Ekattupaṭṭhānassa ajjhupekkhanavasena pavattiyā ekattā. Tenāha ‘‘catutthajhānupekkhā’’ ti.
Yasmā panassa ārammaṇampi ekasabhāvameva, tasmā āha ‘‘sā hī’’ tiādi. Lokāmisasaṅkhātāti
apariññ ātavatthun ā lokena āmasitabbato, loke v ā ā misoti sa ṅkha ṃ gatāya vasena k āmagu ṇā na ṃ

kāmabh āvo ca āmisabh āvo ca, so eva nippariy āyato āmisanti vattabbata ṃ arahati.
Kāmaguṇāmisāti kāmaguṇe chandarāgā. Gahaṇaṭṭhena bhusaṃ ādānaṭṭhena.
43 . Ḍayanaṃ ākāsena gamananti āha ‘‘uppatitvā gaccheyyā’’ ti. Gijjhādīnaṃ vāsipharasu na hotīti
āha –‘‘mukhatuṇḍakena ḍasantā taccheyyu’’ nti. Vissajjeyyu nti ettha ‘‘vissajjana’’nti ākaḍḍhanaṃ
adhippetaṃ anekatthattā dhātūnaṃ, ākaḍḍhanañca anubandhitvā pātananti āha ‘‘maṃsapesiṃ nakhehi
kaḍḍhitvā pāteyyu’’ nti.
47 . Purisassa ārohanayogyaṃ poriseyyaṃ.
48 . Sampannaṃ sundaraṃ phalamassāti sampannaphalaṃ. Phalūpapanna nti phalehi upetanti āha
‘‘bahuphala’’ nti.
50 . Suvidūravidūre ti ariyassa vinaye vohārasamucchedato suṭṭhu vidūrabhūte eva vidūre ahaṃ
ṭhito. Kassaci nāma atthassapi ajānanato na ājānantīti anājānīyāti kattusādhanamassa dassento
ajānanake ti ajānantabhojanasīsena tesaṃ dātabbapaccaye vadati. Sesaṃ suviññeyyameva.
Potaliyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
5. Jīvakasuttavaṇṇanā
51 . Kumārena bhato posāpitoti kumārabhato, kumārabhato eva komārabhacco yathā
‘‘bhisakkameva bhesajja’’nti.
Ārabhantīti ettha ārabha -saddo kāmaṃ kāmāyūhanayaññuṭṭhāpanaāpattiāpajjanaviññāpanādīsupi
āgato, idha pana hiṃsane icchitabboti āha –‘‘ārabhantīti ghātentī’’ ti. Uddisitvā kata nti (a. ni. ṭī.
3.8.12; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.294) attānaṃ uddisitvā māraṇavasena kataṃ nibbattitaṃ.
Paṭiccakamma nti ettha kamma -saddo kammasādhano atītakālikoti āha –‘‘attānaṃ paṭicca kata’’ nti.
Nimittakammassetaṃ adhivacanaṃ‘‘paṭicca kammaṃ phusatī’’tiādīsu (jā. 1.4.75) viya.
Nimittakammassāti nimittabhāvena laddhabbakammassa, na karaṇakārāpanavasena. Paṭiccakammaṃ
ettha atthīti maṃsaṃ paṭiccakammaṃyathā ‘‘buddhaṃ etassa atthīti buddho’’ti. Tesa nti
nigaṇṭhānaṃ. Aññepi brāhmaṇādayo taṃladdhikā attheva.
Kāraṇanti ettha yutti adhippetā, sā eva ca dhammato anapetattā ‘‘dhammo’’ti vuttāti āha –
‘‘kāraṇaṃ nāma tikoṭiparisuddhamacchamaṃsaparibhogo’’ ti. Anukāraṇaṃ nāma mahājanassa
tathā byākaraṇaṃyuttiyā dhammassa anurūpabhāvato maṃsaṃ paribhuñjitabbanti anuññātaṃ tatheva
kathananti katvā. Ta nti ‘‘jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjatī’’ti evaṃ vuttaṃ paribhuñjanaṃ
neva kāraṇaṃ hotisabbena sabbaṃ abhāvato sati ca ayuttiyaṃ adhammoti katvā. Tathā byākaraṇanti
‘‘jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjatī’’ti kathanaṃ yuttiyā dhammassa ananurūpabhāvato na
anukāraṇaṃ hoti. Parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvāti pare titthiyā ‘jāna’ntiādinā dhammaṃ
kathenti vadanti, tena kāraṇabhūtena sakāraṇo hutvā. Tehi tathā vattabbo eva hutvā tumhākaṃ vādo vā
anuvādo vā‘‘maṃsaṃ paribhuñjitabba’’nti pavattā tumhākaṃ kathā vā parato parehi tathā pavattitā
tassā anukathā vā. Viññūhi garahitabbakāraṇanti titthiyā tāva tiṭṭhantu, tato aññehi paṇḍitehi
garahitabbakāraṇaṃ. Koci na āgacchatīti garahitabbataṃ na āpajjatīti attho. Abhibhavitvā
ācikkhantīti abhibhuyya madditvā kathenti, abhibhūtena akkosantīti attho.
52 . Kāraṇehīti paribhogacittassa avisuddhatāhetūhi. Bhikkhū uddissakataṃ diṭṭhaṃ.
Tādisamaṃsañhi paribhogānārahattā cittaavisuddhiyā kāraṇaṃ cittasaṃkilesāvahato. Idāni
diṭṭhasutaparisaṅkitāni sarūpato dassetuṃ ‘‘diṭṭhādīsū’’ tiādi vuttaṃ. Tattha
tadubhayavimuttaparisa ṅkita nti ‘‘diṭṭha ṃ suta ’’nti ima ṃ ubhaya ṃ aniss āya – ‘‘kiṃ nu kho ima ṃ

bhikkhu ṃ uddissa vadhitv ā samp ādita ’’nti kevalameva parisa ṅkita ṃ. Sabbasa ṅgāhako ti sabbesa ṃ
tiṇṇaṃ parisaṅkitānaṃ saṅgaṇhanako.
Maṅgalādīna nti ādi-saddena āhunapāhunādikaṃ saṅgaṇhāti. Nibbematikā hontīti sabbena
sabbaṃ parisaṅkitābhāvamāha. Itaresa nti ajānantānaṃ vaṭṭati, jānato evettha āpatti hoti. Teyevāti ye
uddissa kataṃ, teyeva.
Uddissakatamaṃsaparibhogato akappiyamaṃsaparibhogassa visesaṃ dassetuṃ
‘‘akappiyamaṃsaṃ panā’’ tiādi vuttaṃ. Purimasmiṃ sacittakā āpatti, itarasmiṃ acittakā. Tenāha –
‘‘akappiyamaṃsaṃ ajānitvā bhuttassapi āpattiyevā’’ ti. Paribhoga nti paribhuñjitabbanti vadāmīti
attho.
53 . Tādisassāti tikoṭiparisuddhassa macchamaṃsassa paribhoge. Mettāvihārinopīti api-saddena
amettāvihārinopi. Mettāvihārino paribhoge sikhāppattā anavajjatāti dassetuṃ ‘‘idha, jīvaka,
bhikkhū’’ tiādi vuttaṃ. Aniyametvāti avisesetvā sāmaññato. Yasmā bhagavatā – ‘‘yato kho, vaccha,
bhikkhuno taṇhā pahīnā hotī’’tiādinā mahāvacchagottasutte (ma. ni. 2.194) attā aniyametvā vutto. Tathā
hi vacchagotto – ‘‘tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhupi sāvako āsavānaṃ
khayā…pe… upasampajja viharatī’’ti āha, ‘‘idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ
vā upanissāya viharatī’’tiādinā caṅkīsutte (ma. ni. 2.430) attā aniyametvā vutto. Tathā hi tattha parato –
‘‘yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo
paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, na so dhammo sudesanīyo luddenā’’tiādinā desanā āgatā,
tasmā vuttaṃ ‘‘bhagavatā hi mahāvacchagottasutte, caṅkīsutte imasmiṃ sutteti tīsu ṭhānesu
attānaṃyeva sandhāya desanā katā’’ ti. Maṃsūpasecanova adhippeto macchamaṃsasahitassa
āhārassa paribhogabhāvato macchamaṃsassa ca idha adhippetattā.
Agathito appaṭibaddho. Taṇhāmucchanāyāti taṇhāyanavasena mucchāpattiyā. Anajjhopanno
taṇhāya abhibhavitvā na ajjhotthaṭo, gilitvā pariniṭṭhapetvā na saṇṭhitoti attho. Tenāha –‘‘sabbaṃ
ālumpitvā’’ tiādi. Idha ādīnavo āhārassa paṭikūlabhāvoti āha ‘‘ekarattivāsenā’’ tiādi. Ayamattho
āhāraparibhogoti atthasaṃyojanaparicchedikā ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (dī. ni. 3.182;
ma. ni. 1.23; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120) pavattā āhārapaṭibaddhachandarāganissaraṇabhūtā paññā assa
atthīti nissaraṇapañño. Idamattha nti etamatthāya. Evaṃ sante ti ‘‘brahmāti ca mettāvihārino
samaññā’’ti avatvā ye dhammā mettāvihārassa paṭipakkhabhūtā, tattha sāvasesaṃ pahāsi brahmā,
anavasesaṃ pahāsi bhagavāti sace te idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, evaṃ sante tava idaṃ yathāvuttavacanaṃ
anujānāmi, na mettāvihāritāsāmaññamattatoti attho.
55 . ‘‘Pāṭiyekkoanusandhī’’ ti vatvā visuṃ anusandhibhāvaṃ dassetuṃ ‘‘imasmiṃ hī’’ tiādi
vuttaṃ. Dvāraṃ thaketīti macchamaṃsaparibhogānuññāya aññesaṃ vacanadvāraṃ pidahati,
codanāpathaṃ nirundhati. Kathaṃ sattānuddayaṃ dasseti? Sattānuddayamukhena bāhirakānaṃ
macchamaṃsaparibhogapaṭikkhepo tayidaṃ micchā, tikoṭiparisuddhasseva macchamaṃsassa paribhogo
bhagavatā anuññāto. Tathā hi vuttaṃ – ‘tīhi kho ahaṃ, jīvaka, ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti
vadāmī’tiādi (ma. ni. 2.52). Vinaye pi (pārā. 409; cūḷava. 343) vuttaṃ – ‘‘tikoṭiparisuddhaṃ, devadatta,
macchamaṃsaṃ mayā anuññāta’’nti. Tikoṭiparisuddhañca bhuñjantānaṃ sattesu anuddayā niccalā.
‘‘Sattānuddayaṃ dassetī’’ ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘sace hī’’ tiādimāha.
Paṭhamena kāraṇenāti desanāvasenapi payogavasenapi paṭhamena parūpaghātahetunā. Kaḍḍhito
so pāṇo. Galena pavedhentenāti yottagalena karaṇena asayhamānena. Bahupuññameva hoti
āsādanāpekkhāya abhāvato, hitajjhāsayattā vāti adhippāyo. Esāhaṃ, bhante tiādi kasmā vuttaṃ,
saraṇagamanavaseneva gahitasaraṇoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘aya’’ ntiādi. Ogāhanto tiādito paṭṭhāya
yāva pariyosānā suttaṃ anussaranto atthaṃ upadhārento. Sesaṃ suviññeyyameva.
Jīvakasuttava ṇṇ an āya līnatthappak āsan ā samattā.

6. Up ālisuttava ṇṇ an ā
56 . Pāvāraṃ pārupatīti pāvāriko, idaṃ tassa kulasamudāgataṃ nāmaṃ, so pana mahaddhano
mahābhogo nagare seṭṭhiṭṭhāne ṭhito. Tenāha ‘‘dussapāvārikaseṭṭhino’’ ti. Dīghattādīghatamattā. So
kira pamāṇato upavacchayato diyaḍḍharatanaṃ atikkamma ṭhito. Evaṃladdhanāmo ti ‘‘dīghatapassī’’ti
laddhasamañño. Bāhirāyatane ti titthiyasamaye piṇḍapātoti vohāro natthi, tasmā sāsanavohārena
‘‘piṇḍapātappaṭikkanto’’ ti vuttanti adhippāyo.
Dassetīti deseti. Ṭhapetīti aññamaññasaṅkarato vavatthapeti. Kiriyāyāti karaṇena. Pavattiyāti
pavattanena. Daṇḍāni paññapetīti ettha kasmā bhagavatā āditova tathā na pucchitanti? Yasmā sā
tasmiṃ atthe sabhāvanirutti na hoti, sāsane loke samayantaresu ca tādiso samudācāro natthi, kevalaṃ
pana tasseva nigaṇṭhassāyaṃ koṭṭhālakasadiso samudācāroti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘kammāni
paññapeti’’ iccevāha. Acittaka nti cittarahitaṃ, cittena asamuṭṭhāpitanti attho. Kathaṃ pana
tadubhayassa cittena vinā sambhavoti codanaṃ sandhāya tattha nidassanamāha ‘‘yathā kirā’’ tiādi.
Paṭivibhattāna nti atthato bhinnānaṃ. Paṭivisiṭṭhāna nti visesanapadavasena saddatopi bhinnānaṃ.
Vacanaṃ patiṭṭhapetukāmo ti dīghatapassino yathāvuttavacanaṃ patiṭṭhapetukāmo. Tasmiñhi
patiṭṭhāpite tenappasaṅgena āgato, upāli gahapati tasmiṃ padese dhammaṃ disvā sāsane
abhippasīdissati.
Kathā eva upari vādāropanassa vatthubhāvato kathāvatthu . Kathāyaṃ patiṭṭhapesīti
kathāvatthusmiṃ, tadatthe vā patiṭṭhapesi. Yathā taṃ vādāropanabhayena na avajānāti, evaṃ tassaṃ
kathāyaṃ, tasmiṃ vā atthe dīghatapassiṃ yāvatatiyaṃ vāde patiṭṭhapesi. Vāda nti dosaṃ.
57 . Idāni cetanāsampayuttadhammampi gahetvā kāyakammādivasena saṅgahetvā dassetuṃ
‘‘apicā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyakammaṃ nāmātiādi ‘‘kammassa
kiriyāyā’’ti pāḷiyaṃ akusalakammassa adhigatattā vuttaṃ, pubbe pana
aṭṭhakāmāvacarakusalacetanātiādi sāvajjaṃ anavajjañca sāmaññato ekajjhaṃ katvā dassitaṃ. Kasmā
panettha cetanā na gahitāti āha ‘‘imasmiṃ sutte kammaṃ dhura’’ nti. Kāyakammādibhedaṃ
kammameva dhuraṃjeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ, na cetanāmattameva. Evamāgatepīti kammānīti evaṃ
nāmena āgatepi cetanā dhuraṃ, tattha cetanaṃ jeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ katvā vuttanti adhippāyo.
Kathaṃ pana tattha kammanti vā kammānīti vā āgate tesaṃ cetanāya dhurabhāvoti āha ‘‘yattha
katthaci…pe… labhatī’’ ti. Tattha yattha katthacīti yasmiṃ kismiñci dvāre. Sā vuttāvāti sā cetanā
vuttāva, yā kāyasaṅkhārādipariyāyena (yassa kassaci kammassa kāyadvārādīsu pavattāpanacetanā)
sampayuttadhammāpi tadaggena lokiyāpi lokuttarāpi kammameva, abhijjhādayo pana cetanāpakkhikāti
daṭṭhabbaṃ.
Mahanta nti kaṭukaphalaṃ. Na kilamati sappāṭihāriyattā paṭiññāya. Idāni tesaṃ sappāṭihāriyataṃ
dassetuṃ ‘‘tathā hī’’ tiādi vuttaṃ. Yadi akusalaṃ patvā kāyakammaṃ vacīkammaṃ mahantanti vadanto
na kilamati, atha kasmā bhagavā idha akusalaṃ manokammaṃ mahāsāvajjaṃ kathesīti āha ‘‘imasmiṃ
pana ṭhāne’’ tiādi. Yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpanamattena gatamaggaṃ paṭipajjanto . Tenāha ‘‘kiñci
atthanipphattiṃ apassantopī’’ ti.
58 . Nivāsaṭṭhānabhūto bālako etissā atthīti bālakinī. Satthupaṭiññātatāya nigaṇṭhānaṃ mahāti
sambhāvitattā mahānigaṇṭho .
60 . Āvaṭṭeti purimākārato nivatteti attano vase vatteti etāyāti āvaṭṭanī,māyā. Tenāha ‘‘āvaṭṭetvā
gahaṇamāya’’ nti. Satthupaṭiññānaṃ buddhadassane cittameva na uppajjati, ayamettha dhammatā. Sace
pana so taṃ paṭiññaṃ appahāya buddhānaṃ sammukhībhāvaṃ upagaccheyya, sattadhā muddhā
phaleyya, tasmā bhagavā ‘‘mā ayaṃ bālo vinassī’’tiāditova yathā sammukhībhāvaṃ na labhati, tathā
karoti. Svāyamattho pāthikaputtasamāgamena dīpetabbo. Dassanasampattiniyāmamāha ‘‘tathāgataṃ
hī’’ tiādi. Āgam ā nu kho idha tumh āka ṃ santika ṃ.

61 . Vac īsacce patiṭṭ hahitv āti yath āpa ṭiññ ātāya pa ṭiññ āya ṭhatv ā.
62 . Sītodake amatā pāṇā pānakāle pana maranti, tepi tena sītodakaparibhogena māritā honti, tasmā
tapassinā nāma sabbena sabbaṃ sītodakaṃ na paribhuñjitabbanti tesaṃ laddhi. Pākatikaṃ vā udakaṃ
sattoti purātanānaṃ nigaṇṭhānaṃ laddhi. Tenāha ‘‘sattasaññāya sītodakaṃ paṭikkhipantī’’ ti. Tesaṃ
taṃ adhunātananigaṇṭhānaṃ vādena virujjhati. Te hi pathavīādinavapadatthato aññameva jīvitaṃ
paṭijānanti. Cittena sītodakaṃ pātukāmo paribhuñjitukāmo hoti roge ṭhatvāpi sattānaṃ cittassa tathā na
vitatatā. Tenāha –‘‘tenassa manodaṇḍo tattheva bhijjatī’’ ti. Tenāti sītodakaṃ pātuṃ paribhuñjituñca
icchanena. Assāti yathāvuttassa nigaṇṭhassa. Tatthevāti tathācittuppādane eva. Bhijjati saṃvarassa
vikopitattā. Tathābhūto so nigaṇṭho sītodakaṃ ce labheyya, katipayaṃ kālaṃ jīveyya, alābhena pana
parisussamānakaṇṭhoṭṭhatālujivhāādiko sabbaso paridāhābhibhūto mareyya. Tenāha –‘‘sītodakaṃ
alabhamāno kālaṃ kareyyā’’ ti. Kasmā? Yasmā sītodakaṃ pivāya sannissitacittassa maraṇaṃ hoti,
tasmā vuttaṃ ‘‘manodaṇḍo pana bhinnopi cutimpi ākaḍḍhatī’’ ti. Yasmā pana tathābhūtacittassa
nigaṇṭhassa manosattesu nāma devesu upapatti hotīti titthiyānaṃ laddhi, tasmā vuttaṃ ‘‘manodaṇḍo
pana bhinnopi paṭisandhimpi ākaḍḍhatī’’ ti. Itīti evaṃ ‘‘idhāssa nigaṇṭho’’tiādiākārena. Na nti upāliṃ
gahapatiṃ. Mahantoti vadāpesi‘‘manopaṭibaddho kālaṅkarotī’’ti vadantoti adhippāyo.
Upāsakassāti upālissa gahapatissa. Mucchāvasenātiādinā anvayato byatirekato ca manodaṇḍassa
mahantataṃ vibhāveti. Cittasantatippavattimattenevāti vinā kāyadaṇḍena vacīdaṇḍena ca kevalaṃ
cittasantatippavattimattena. Bhijjitvāpīti ettha pi-saddena abhijjitvāpi. Aniyyānikāti appāṭihīrā, ayuttāti
attho. Sallakkhesi upāsakoti vibhattiṃ vipariṇāmetvā yojanā. Pañhapaṭibhānānīti ñātuṃ icchite atthe
uppajjanakapaṭibhānāni.
‘‘Manopaṭibaddho kālaṃ karotī’’ti vadantena atthato manodaṇḍassa taduttarabhāvo paṭiññāto hotīti
āha ‘‘idāni manodaṇḍo mahantoti idaṃ vacana’’ nti. Tathā ceva vuttaṃ – ‘‘manodaṇḍova balavā
mahantoti vadāpesī’’ti.
63 . Pāṇātipātādito yamanaṃ yāmo, catubbidho yāmo catuyāmo, catuyāmasaṅkhātena saṃvarena
saṃvuto cātuyāmasaṃvarasaṃvuto . Aṭṭhakathāyaṃ pana yāma-saddo koṭṭhāsapariyāyoti ‘‘iminā
catukoṭṭhāsenā’’ ti vuttaṃ. Piyajātikaṃ rūpādiārammaṇaṃ rāgavasena bālehi bhāvanīyattā
‘‘bhāvita’’nti vuccatīti āha ‘‘bhāvitanti pañca kāmaguṇā’’ ti.
Yo sabbaṃ pāpaṃ āsavañca vāretīti sabbavārī, tassa navasu padatthesu sattamo padattho, tena
sabbavārinā pāpaṃ vāritvā ṭhitoti sabbavārivārito . Tenāha ‘‘sabbena pāpavāraṇena vāritapāpo’’ ti.
Tato eva sabbassa vāritabbassa āsavassa dhunanato sabbavāridhuto . Vāritabbassa nivāraṇavasena
sabbavārino phuṭo phusitoti sabbavāriphuṭo. Saṅghāta nti sahasā hananaṃ, asañcetanikavadhanti attho.
Katarasmiṃ koṭṭhāse ti tīsu daṇḍakoṭṭhāsesu katarakoṭṭhāse.
64 . Khaliyati samādiyatīti khalaṃ,rāsīti āha –‘‘ekaṃ maṃsakhalanti ekaṃ maṃsarāsi’’ nti.
Vijjādharaiddhiyā iddhimā. Sā pana iddhi yasmā ānubhāvasampannasseva ijjhati, na yassa kassaci.
Tasmā āha ‘‘ānubhāvasampanno’’ ti. Vijjānubhāvavaseneva ānubhāvasampanno. Citte
vas ībhāvappatto ānubhāvāya eva vijjāya paguṇabhāvāpādanena. Etena vasībhāvaṃ
lokiyasamaññāvasena bhagavā upāliṃ gahapatiṃ paññapetukāmo evamāha. Lokikā hi
‘‘bhāvanāmayaiddhiyā iddhimā cetovasībhāvappatto parūpaghātaṃ karotī’’ti maññanti. Tathā hi te isayo
paresaṃ saṃvaṇṇenti, isīnaṃ ānubhāvaṃ kittenti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ parato āgamissatīti.
65 . Araññameva hutvāti sabbaso araññameva hutvā. Araññabhāvena araññaṃ jātaṃ,na
nāmamattena. Isīnaṃ atthāyāti isīnaṃ āsādanatthāya.
Godhāvarītīrato nātidūre. Usūyamāno ti ‘‘na maṃ esa jano parivāretī’’ti usūyaṃ karonto.
Kiliṭṭ ho vat āti pa ṅkadantarajasiratādīhi kiliṭṭhasarīro. Anañjitama ṇḍ ito ti anañjitakkhiko sabbena,

sabba ṃ ama ṇḍ ito ca. Tasmi ṃ kāle ‘‘ kālasseva akkh īna ṃ añjana ṃ ma ṅgala ’’ nti manuss āna ṃ
laddhi, tasmā anañjanaṃ visuṃ gahitaṃ.
Rājā tassa vacanaṃ gahetvāti ‘‘vedesu īdisaṃ āgataṃ bhavissatīti evaṃ, bhante’’ti rājā tassa
purohitassa vacanaṃ gahetvā. Usumajātahadayo ti uttattahadayo. Nāsikānaṃ appahonte mukhena
assasanto .
Vijitajayehi āgantvā nakkhattayuttaṃ āgamentehi nisīditabbaṭṭhānaṃ jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ.
Udakavuṭṭhipātanādi tasmiṃ pāpakamme asamaṅgibhūtānampi samanuññatāya antokaraṇatthaṃ kataṃ.
Katabhaṇḍavuṭṭhīti ābharaṇavassaṃ. Mahājano samanuñño jātoti yojanā. Mātuposakarāmo ti mātari
sammāpaṭipanno rāmo nāma eko puriso. Asamaṅgibhūtāna nti asamanuññānaṃ.
Avakiriyāti asussūsataṃ paṭicca. Phuliṅgānīti aggikaṇāni. Patanti kāye ti kāye ito cito nipatanti.
Ete kira nirayaṃ vivaritvā mahājanassa dassenti.
Yathāphāsukaṭṭhāna nti mayaṃ kañcipi desaṃ uddissa na gacchāma, yattha pana vasantassa
pabbajitassa phāsu hoti, taṃ yathāphāsukaṭṭhānaṃ gacchāmāti adhippāyo. Saṅghāti saṃhatā. Gaṇā ti
taṃtaṃseṇibhāvena gaṇitabbatāya gaṇā. Gaṇībhūtāti ekajjhāsayā hutvā rāsibhūtā.
Adinnādāna ntiādīsupi niraye paccitvā manussalokaṃ āgatassa vipākāvasesenāti ānetvā yojetabbaṃ.
Paggaṇhissāmīti sambhāvanaṃ uppādessāmi. Nesaṃ kattabba nti cintesīti yojanā. Kiṃ cintesi?
Āghātaṃ uppādetvā anatthakaraṇūpāyaṃ. Tenāha ‘‘so dhammakathāpariyosāne’’ tiādi.
Nāgabalapicchillādīna nti nāgabalasāsapaaṅkolatelakaṇikāraniyyāsādīnaṃ cikkhallānaṃ.
Viheṭhayiṃsu nirayādikathāhi ghaṭṭentā. Chadvārārammaṇeti cakkhādīnaṃ channaṃ dvārānaṃ
ārammaṇabhūte rūpādivisaye.
Nava vuṭṭhiyo ti udakavuṭṭhi sumanapupphavuṭṭhi māsakavuṭṭhi kahāpaṇavuṭṭhi ābharaṇavuṭṭhi
āvudhavuṭṭhi aṅgāravuṭṭhi pāsāṇavuṭṭhi vālikāvuṭṭhīti imā nava vuṭṭhiyo. Avañcayīti sakkāraṃ karonto
viya hutvā asakkāraṃ karonto anatthacaraṇena vañcayi. Adūsake ti anaparādhe.
‘‘Diṭṭhamaṅgalikā brāhmaṇakaññā’’ti jātakaṭṭhakathādīsu (jā. aṭṭha. 4.15.mātaṅgajātakavaṇṇanā)
āgataṃ, idha pana ‘‘seṭṭhidhītā’’ti. Vāreyyatthāyāti āvāhatthāya, assāti pesitapuggalassa. Tādisena
nīcakulasaṃvattaniyena kammunā laddhokāsena caṇḍālayoniyaṃ nibbatto .
Cammagehe ti cammena chādite gehe. Mātaṅgotvevassa nāmaṃ ahosi jātisamudāgataṃ. Ta nti
ghaṇṭaṃ. Vādento tālanena saddaṃ karonto. Mahāpathaṃ paṭipajji diṭṭhamaṅgalikāya
gehadvārasamīpena.
Tassā veyyāvaccakarā ceva upaṭṭhākamanussāpaṭibaddhā ca surāsoṇḍādayo jāṇukapparādīhi
sukoṭṭitaṃ koṭṭitabhāvena mucchaṃ āpannattā matoti saññāya chaḍḍesuṃ.
Atha bodhisatto āyuavasesassa atthitāya mandamande vāte vāyante cirena saññaṃ paṭilabhati.
Tenāha ‘‘mahāpuriso’’ tiādi. Gehaṅgaṇeti gehassa mahādvārato bahi vivaṭaṅgaṇe. Patito ti pātaṃ katvā
icchitatthanipphattiṃ antaraṃ katvā anuppavesena nipanno. Diṭṭhamaṅgalikāyāti
diṭṭhamaṅgalikākāraṇena.
Yasa nti vibhavaṃ kittisaddañca. Canda nti candamaṇḍalaṃ, candavimānanti attho.
Ucchiṭṭhagehe ti parehi paribhuttagehe. Maṇḍape ti nagaramajjhe mahāmaṇḍape.
Khīramaṇimūla nti khīramūlaṃ, pādesu baddhamaṇimūlañca. Yāvatā vācuggatā pariyattīti

yattako manussavac īdv ārato uggato nikkhanto pavatto, ya ṃkiñci vac īmayanti attho. Ākāsa ṅga ṇeti
vivaṭaṅgaṇe.
Dummavāsīti dhūmo dhūsaro, anañjitāmaṇḍitoti adhippāyo. Otallako ti nihīnajjhāsayo,
appānubhāvoti attho. Paṭimuñca kaṇṭhe ti yāva galavāṭakā pārupitvā. Ko re tuva nti are ko nāma tvaṃ.
Pakata nti paṭiyattaṃ nānappakārato abhisaṅkhataṃ. Uttiṭṭhapiṇḍanti antaragharaṃ upagamma
ṭhatvā laddhabbapiṇḍaṃ, bhikkhāhāranti attho. Labhata nti lacchatu. Sapāko ti mahāsatto jātivasena
yathābhūtaṃ attānaṃ āvikaroti.
Atthatthitaṃ saddahato ti samparāyikassa atthassa atthibhāvaṃ saddahantassa. Apehīti
apagaccha. Etto ti imasmā ṭhānā. Jammāti lāmaka.
Anūpakhette ti ajaṅgale udakasampanne khette phalavisesaṃ paccāsīsantā. Etāya saddhāya
dadāhi dāna nti ninnaṃ thalañca pūrento megho viya guṇavante nigguṇe ca dānaṃ dehi, evaṃ dento ca
appeva ārādhaye dakkhiṇeyyeti. Dakkhiṇeyye ti sīlādiguṇasamannāgate.
Tānīti te brāhmaṇā. Veṇupadarenāti veḷuvilīvena.
Giriṃ nakhenakhaṇasīti pabbataṃ attano nakhena khaṇanto viya ahosi. Ayo ti kālalohaṃ.
Padahasīti abhibhavasi, attano sarīrena abhibhavanto viya ahosi.
Āvedhita nti calitaṃ viparivattetvā ṭhitaṃ. Piṭṭhito ti piṭṭhipassena. Bāhuṃ pasāreti
akammaneyya nti akammakkhamaṃ bāhudvayaṃ thaddhaṃ sukkhadaṇḍakaṃ viya kevalaṃ pasāreti,
na samiñjeti, setāni akkhīni parivattanena kaṇhamaṇḍalassa adissanato.
Jīvita nti jīvanaṃ.
Vehāyasa nti ākāse. Pathaddhuno ti pathabhūtaddhuno viya.
Saññampi na karotīti ‘‘ime kulappasutā’’ti saññāmattampi na karoti.
Dantakaṭṭhakucchiṭṭhaka nti khāditadantakaṭṭhattā vuttaṃ. Etasseva upari patissati
appaduṭṭhapadosabhāvato, mahāsattassa tadā ukkaṃsagatakhettabhāvato. Iddhivisayo nāma acinteyyo,
tasmā kathaṃ sūriyassa uggantuṃ nādāsīti na cintetabbaṃ. Aruṇuggaṃ na paññāyatīti tasmiṃ padese
aruṇapabhā na paññāyati, andhakāro eva hoti.
Yakkhāvaṭṭo nu kho ayaṃkālavipariyāyo. Mahāpañña nti mahantānaṃ paññānaṃ
adhiṭṭhānabhūtaṃ. Janapadassa mukhaṃ passathāti imassa janapadavāsino janassa upaddavena
maṅkubhūtaṃ mukhaṃ passatha.
Etassa kathā etasseva upari patissatīti yāhi tena pāramitāparibhāvanasamiddhāhi
nānāsamāpattivihāraparipūritāhi sīladiṭṭhisampadāhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte
ariyūpavādakammaabhisapasaṅkhātā pharusavācā pavattitā, sā abhisapi tassa khettavisesabhāvato tassa
ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedaniyakammaṃ hutvā sace so mahāsattaṃ na khamāpeti,
sattame divase vipaccanasabhāvaṃ jātaṃ, khamāpite pana mahāsatte payogasampatti paṭibāhitattā
avipākadhammataṃ āpajjati ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa
diṭṭhadhammavedaniyassa dhammatā, tena vuttaṃ ‘etassa kathā etasseva upari patissatī’tiādi. Mahāsatto
pana taṃ tassa upari patituṃ na adāsi, upāyena mocesi. Tena vuttaṃ cariyāpiṭake (cariyā. 2.64) –
‘‘Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso;

Tasseva matthake nipati, yogena ta ṃ pamocayi ’’ nti.
Yañhi tattha sattame divase bodhisattena sūriyuggamananivāraṇaṃ kataṃ, ayamettha yogoti
adhippeto. Yogena hi ubbaḷhā sarājikā parisā nagaravāsino negamā ceva jānapadā ca bodhisattassa
santikaṃ tāpasaṃ ānetvā khamāpesuṃ. So ca bodhisattassa guṇe jānitvā tasmiṃ cittaṃ pasādesi. Yaṃ
panassa matthake mattikāpiṇḍassa ṭhapanaṃ, tassa ca sattadhā phālanaṃ kataṃ, taṃ manussānaṃ
cittānurakkhaṇatthaṃ. Aññathā hi – ‘‘ime pabbajitā samānā cittassa vase vattanti, na pana cittaṃ attano
vase vattāpentī’’ti mahāsattampi tena sadisaṃ katvā gaṇheyyuṃ, tadassa tesaṃ dīgharattaṃ ahitāya
dukkhāyāti. Tenāha ‘‘athassā’’ tiādi.
Lohakūṭavassa nti ayaguḷavassaṃ. Tadā hi ratanamattāni diyaḍḍharatanamattānipi tikhiṇaṃsāni
ayaguḷamaṇḍalāni ito cito ca nipatantā manussānaṃ sarīrāni khaṇḍakhaṇḍakāni akaṃsu. Kalalavassa nti
tanukakaddamapaṭalakaddamaṃ. Upahaccāti āghāṭetvā. Tadeva majjhāraññaṃ.
67 . Anuviccakāra nti anuviccakaraṇaṃ. Kāraṇehi dvīhi aniyyānikasāsane ṭhitānaṃ attano
sāvakattaṃ upagate paggahaniggahāni dassetuṃ ‘‘kasmā’’ tiādi vuttaṃ.
69 . Anupubbiṃ katha nti (dī. ni. ṭī. 2.75-76; a. ni. ṭī. 3.8.12) anupubbiyā anupubbaṃ
kathetabbakathaṃ, kā pana sā? Dānādikathā. Dānakathātāva pacurajanesupi pavattiyā
sabbasādhāraṇattā sukarattā sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca āditova kathitā. Pariccāgasīlo hi puggalo
pariggahavatthūsu nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena
dāyakapaṭiggahaṇavisuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhammaṃ vatvā
akiriyadhammavacanato, bhogayasasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca
dānakathānantaraṃ sīlakathākathitā. Tañca sīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phalanti
dassanatthaṃ, imehi ca dānasīlamayehi paṇītacariyabhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā
cātumahārājikādīsu paṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā bhogabhavasampattiyoti dassanatthaṃ
tadanantaraṃ saggakathā. Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho sabbadā anupakkiliṭṭho ariyamaggoti
dassanatthaṃ saggānantaraṃ maggo, maggañca kathentena tadadhigamūpāyasandassanatthaṃ
saggapariyāpannāpi pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti
kāmānaṃ ādīnavo. Hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitāti tesaṃ okāro lāmakabhāvo,
sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti tattha saṃkileso . Sabbaso kilesavippamuttaṃ nibbānanti
nekkhamme ānisaṃso ca kathetabboti ayamattho maggantīti ettha iti -saddena dassitoti veditabbaṃ.
Sukhānaṃ nidāna nti diṭṭhadhammikānaṃ samparāyikānaṃ nibbānasañhitānañcāti sabbesampi
sukhānaṃ kāraṇaṃ. Yañhi kiñci loke bhogasukhaṃ nāma, taṃ sabbaṃ dānanidānanti pākaṭo ayamattho.
Yaṃ pana jhānavipassanāmaggaphalanibbānapaṭisaṃyuttaṃ sukhaṃ, tassapi dānaṃ upanissayapaccayo
hotiyeva. Sampattīnaṃ mūla nti yā imā loke
padesarajjasirissariyasattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evaṃpabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca
cātumahārājādigatā dibbā sampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo, tāsaṃ sabbāsaṃ idaṃ mūlakāraṇaṃ.
Bhogāna nti bhuñjitabbaṭṭhena ‘‘bhogo’’nti laddhanāmānaṃ manāpiyarūpādīnaṃ, tannissayānaṃ vā
upabhogasukhānaṃ, patiṭṭhāniccalādhiṭṭhānatāya. Visamagatassāti byasanappattassa. Tāṇanti rakkhā
tato paripālanato. Leṇanti byasanehi paripātiyamānassa olīyanapadeso. Gatīti gantabbaṭṭhānaṃ.
Parāyaṇanti paṭisaraṇaṃ. Avassayo ti vinipatituṃ adento nissayo. Ārammaṇanti olubbhārammaṇaṃ.
Ratanamayasīhāsanasadisa nti sabbaratanamayasattaṅgamahāsīhāsanasadisaṃ, mahagghaṃ hutvā
sabbaso vinipatituṃ appadānato. Mahāpathavisadisaṃgatagataṭṭhāne patiṭṭhāsambhavato. Yathā
dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato tiṭṭhato ca upatthambho, evaṃ dānaṃ sattānaṃ
sampattibhave upapattiyā ṭhitiyā ca paccayo hotīti āha ‘‘ālambanaṭṭhena ālambanarajjusadisa’’ nti.
Dukkhanittharaṇaṭṭhenāti duggatidukkhanittharaṇaṭṭhena. Samassāsanaṭṭhenāti
lobhamacchariyādipaṭisattupaddavato sammadeva assāsanaṭṭhena. Bhayaparittāṇaṭṭhenāti
dāliddiyabhayato parip ālana ṭṭ hena. Maccheramal ādīhīti

maccheralobhadosaiss āmicch ādi ṭṭ hivicikicch ādi cittamalehi. Anupalitta ṭṭ hen āti
anupakkiliṭṭhatāya. Tesa nti maccheramalādīnaṃ. Etesaṃ eva durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenāti
asantāsahetubhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi na kutoci santasati, pageva āyatiṃ.
Balavantaṭṭhenāti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyatiṃ pana
kāyabalādīhi. Abhimaṅgalasammataṭṭhenāti ‘‘vuḍḍhikāraṇa’’nti abhisammatabhāvena. Vipattito
sampattiyā nayanaṃ khemantabhūmisampāpanaṃ.
Idāni mahābodhicariyabhāvenapi dānaguṇaṃ dassetuṃ dānaṃ nāmeta ntiādi vuttaṃ. Tattha
attānaṃ niyyādentenāti etena dānaphalaṃ sammadeva passantā mahāpurisā attano jīvitampi
pariccajanti, tasmā ko nāma viññujātiko bāhire vatthumhi saṅgaṃ kareyyāti ovādaṃ deti. Idāni yā lokiyā
lokuttarā ca ukkaṃsagatā sampattiyo, tā sabbā dānatoyeva pavattantīti dassento ‘‘dānañhī’’ tiādimāha.
Tattha sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana attahitāya ca parahitāya cāti
dassetuṃ sā tāsaṃ parato vuttā. Etā lokiyā, imā pana lokuttarāti dassetuṃ ‘‘sāvakapāramīñāṇa’’ ntiādi
vuttaṃ. Tāsupi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamameva dassetuṃ kamena ñāṇattayaṃ vuttaṃ. Tesaṃ pana
dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vuttoyeva. Eteneva tassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti
veditabbo.
Dānañca nāma hitajjhāsayena, pūjāvasena vā attano santakassa paresaṃ pariccajanaṃ, tasmā
dāyako purisapuggalo paresaṃ santakaṃ harissatīti aṭṭhānametanti āha –‘‘dānaṃ dadanto sīlaṃ
samādātuṃ sakkotī’’ ti. Sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi sobhāvisesāvahattā sīlassa.
Sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthīti etthāpi eseva nayo. Sīlagandhasadiso gandho natthīti ettha
‘‘candanaṃ tagaraṃ vāpī’’tiādikā (dha. pa. 55; mi. pa. 4.1.1) gāthā – ‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ,
kāyā cuto gacchati mālutenā’’tiādikā (jā. 2.17.55) jātakagāthāyo ca āharitvā vattabbā, sīlañhi sattānaṃ
ābharaṇañceva alaṅkāro ca gandhavilepanañca dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha ‘‘sīlālaṅkārena
hī’’ tiādi.
Ayaṃ saggo labbhatīti idaṃ majjhimehi chandādīhi samādānasīlaṃ sandhāyāha. Tenāha sakko
devarājā –
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75; 2.22.429; dī. ni. ṭī. 2.75-76);
Iṭṭho ti sukho. Kanto ti kamanīyo. Manāpo ti manavaḍḍhanako. Taṃ pana tassa iṭṭhādibhāvaṃ
dassetuṃ ‘‘niccamettha kīḷā’’ tiādi vuttaṃ.
Doso ti aniccatādinā appassādādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūnaṃ cittaṃ nārādhenti. Atha vā
ādīnaṃ vāti pavattetīti ādīnavo, paramakapaṇatā. Tathā ca kāmā yathābhūtaṃ paccavekkhantānaṃ
paccupatiṭṭhanti. Lāmakabhāvo ti aseṭṭhehi sevitabbo, seṭṭhehi na sevitabbo nihīnabhāvo.
Saṃkilissana nti vibādhakatā upatāpatā ca.
Nekkhamme ānisaṃsa nti ettha yattakā kāmesu ādīnavā, tappaṭipakkhato tattakā nekkhamme
ānisaṃsā. Apica – ‘‘nekkhammaṃ nāmetaṃ asambādhaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ nikkhantaṃ kāmehi,
nikkhantaṃ kāmasaññāya, nikkhantaṃ kāmavitakkehi, nikkhantaṃ kāmapariḷāhehi, nikkhantaṃ
byāpādasaññāyā’’tiādinā (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.26; dī. ni. ṭī. 2.75-76) nayena nekkhamme
ānisaṃse pakāsesi, pabbajjāya jhānādīsu ca guṇe vibhāvesi vaṇṇesi. Kallacitta nti heṭṭhā
pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṃ cittadosānaṃ vigatattā uparidesanāya bhājanabhāvūpagamanena
kammakkhamacittaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana yasmā assaddhiyādayo cittassa rogabhūtā, tadā te vigatā,
tasmā āha ‘‘arogacitta’’ nti. Diṭṭhimānādikilesavigamena muducittaṃ. Kāmacchandādivigamena
vin īvaraṇacittaṃ. Sammāpaṭipattiyaṃ uḷārapītipāmojjayogena udaggacittaṃ. Tattha
saddhāsampattiyā pasannacittaṃ. Yadā bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā kallacitta nti
kāmacchandavigamena arogacitta ṃ. Muducitta nti by āpādavigamena mett āvasena akathinacitta ṃ.

Vin īvara ṇacitta nti uddhaccakukkuccavigamena vikkhepassa vigatatt ā tena apihitacitta ṃ.
Udaggacitta nti thinamiddhavigamena sampaggahitavasena alīnacittaṃ. Pasannacitta nti
vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyaṃ adhimuttacittanti evamettha sesapadānaṃ attho veditabbo.
Seyyathāpītiādinā upamāvasena upālissa saṃkilesappahānaṃ ariyamagganipphādanañca dasseti.
Apagatakāḷaka nti vigatakāḷakaṃ. Sammadevāti suṭṭhu eva. Rajana nti nīlapītādiraṅgajātaṃ.
Paṭiggaṇheyyāti gaṇheyya pabhassaraṃ bhaveyya. Tasmiṃyeva āsane ti tissaṃ eva nisajjāyaṃ.
Etenassa lahuvipassakatā tikkhapaññatā sukhapaṭipadākhippābhiññatā ca dassitā hoti. Viraja nti
apāyagamanīyarāgarajādīnaṃ vigamena virajaṃ. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena vītamalaṃ.
Tiṇṇaṃ maggāna nti heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ. Tassa uppattiākāradassana nti kasmā vuttaṃ?
Nanu maggañ āṇaṃ asaṅkhatadhammārammaṇanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘taṃ hī’’ tiādi. Tattha
paṭivijjhanta nti asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhantaṃ. Tenāha ‘‘kiccavasenā’’ ti.
Tatridaṃ upamāsaṃsandanaṃ – vatthaṃ viya cittaṃ, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya
cittassa rāgādimalehi saṃkiliṭṭhabhāvo, dhovanasilā viya anupubbīkathā, udakaṃ viya saddhā, udake
temetvā ūsagomayachārikābharehi kāḷakapadese sammadditvā vatthassa dhovanapayogo viya
saddhāsinehena temetvā satisamādhipaññāhi dose sithile katvā sutādividhinā cittassa sodhane
vīriyārambho. Tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṃ,
raṅgajātaṃ viya ariyamaggo, tena suddhassa vatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa
cittassa maggena pariyodapananti.
Diṭṭhadhammo ti vatvā dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti tannivattanatthaṃ
‘‘pattadhammo’’ ti vuttaṃ. Patti ca ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti tato visesanatthaṃ
‘‘viditadhammo’’ ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā dhammesu ekadesanāpi hotīti nippadesato
viditabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘pariyogāḷhadhammo’’ ti vuttaṃ. Tenassa saccābhisambodhaṃyeva dīpeti.
Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ
samantato ogāhantaṃ nāma hoti. Tenāha –‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’ ti.
Tiṇṇā vicikicchāti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vicikicchā
tiṇṇavicikicchā. Vigatakathaṃkatho ti pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, kiṃ nu kho’’ti evaṃ pavattikā
vigat āsamucchinnā kathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā tappaṭipakkhesu
sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā vesārajjaṃvisāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ patto . Attanā eva paccakkhato
diṭṭhattā na tassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo .
71 . Paṇḍito ti paññavā.
72 . Tena hi sammāti dovārikena saddhiṃ sallapatiyeva, ‘‘etthevā’’ ti tena vuttavacanaṃ sutvāpi
tassa atthaṃ asallakkhento. Kasmā? Paridevatāya. Tenāha ‘‘balavasokena abhibhūto’’ ti.
73 . Tenevāti yena uttarāsaṅgena āsanaṃ sammajjati, teneva udare parikkhipanto ‘‘māhaṃ
satthāraṃ mama sarīrena phusi’’nti antaraṃ karonto uttarāsaṅgena taṃ udare parikkhipanto
pariggahetvā. ‘‘Dattapaññatta’’ntiādīsu (dī. ni. 1.171) viya datta-saddo ettha bālapariyāyoti āha ‘‘jaḷosi
jāto’’ ti. Upaṭṭhākassa aññathābhāvenāti pubbe attano upaṭṭhākassa idāni anupaṭṭhākabhāvena.
75 . Aviññāṇakaṃdārusākhādimayaṃ. Bahalabahalaṃ pītāvalepanaṃ raṅgajāta nti ativiya
bahalaṃ pītavaṇṇamañjiṭṭhaādiavalepanarajanaṃ. Ghaṭṭetvā uppāditacchaviṃ,yā raṅgaṃ pivati.
Nillomata nti punappunaṃ anulimpanena. Khaṇḍakhaṇḍita nti khaṇḍakhaṇḍitabhāvaṃ. Raṅgakkhamo
rajaniyo. Tenāha ‘‘rāgamattaṃ janetī’’ ti. Anuyoga nti codanaṃ. Vīmaṃsa nti vicāraṇaṃ. Thuse
koṭṭetvā taṇḍulapariyesanaṃ viya kadaliyaṃ sārapariyesanaṃ viya ca nigaṇṭhavāde
sāravīmaṃsanaṃ. Tato eva ca taṃ vīmaṃsanto rittako tucchakova hotīti. Sabbampi buddhavacanaṃ
catusaccavinimuttaṃ natthi, tañca vīmaṃsiyamānaṃ viññūnaṃ pītisomanassameva janeti, atappakañca
asecan ābh āven āti āha ‘‘ catusaccakath ā hī’’ ti ādi. Yath ā yath āti yadi khandhamukhena yadi

dh ātāyatan ādīsu aññataramukhena buddhavacana ṃ og āhissati, tath ā tath ā gambh īrañ āṇā na ṃyeva
gocarabhāvato gambhīrameva hoti. Yo cettha paṇḍito nipuṇo kataparappavādo paṇidhāya sabbathāmena
codanaṃ ārambhati tassa codanā kesaggamattampi cāletuṃ na sakkoti. Puna sucirampi kālaṃ
vicārentesupi vimaddakkhamato, evaṃ tathāgatavādo svākhyātabhāvatoti āha ‘‘anuyogakkhamo
vimajjanakkhamo c ā’’ ti.
76 . Visayapariññāṇena dahati paṭipakkhe sodhetīti dhīro, svāyamassa dhīrabhāvo sabbaso
sammohaviddhaṃsanatāyāti āha –‘‘yā paññā…pe… tena samannāgatassā’’ ti. Pabhinnakhīlassāti
samucchinnasabbacetokhīlassa, kilesamaccumāravijayeneva abhisaṅkhārakhandhamārā jitāva hontīti
tesaṃ dvinnaṃ idha aggahaṇaṃ. Īgha-saddo dukkhapariyāyoti āha ‘‘niddukkhassā’’ ti. Tattha
saupādisesanibbānappattiyā kilesena niddukkhatā, anupādisesanibbānappattiyā vipākadukkhena
niddukkhatā. Rajjanadussanamuyhanādivasena vividhaṃ īsanato vīsaṃ, vīsameva vesaṃ, rāgādīti āha –
‘‘vesantarassāti rāgādivīsaṃ taritvā vitaritvā ṭhitassā’’ ti.
Tusitassāti karuṇāyanavasena tusiyā itassa saṃvattassa. Evaṃ sati ‘‘muditassā’’ ti idaṃ
punaruttameva hoti. Manujassāti paṭhamāya jātiyā bhagavā manussajātiyo hutvā vuttānaṃ
vakkhamānānañca vasena sadevakaṃ abhibhavitvā ṭhito acchariyo bhagavāti dasseti. Sadevakaṃ lokaṃ
saṃsārato nibbānasukhaṃ narati neti pāpetīti naro, nāyakoti attho, tassa narassa, tenāha
‘‘punarutta’’ nti. ‘‘Manujassā’’ti vatvā ‘‘narassā’’ti punaruttaṃ padaṃ. Atthavasena aññathā
vuccam āne ekekagāthāya dasaguṇā nappahonti, na pūrentīti attho.
Vinetīti vinayo, vinayo eva veneyikoti āha ‘‘sattānaṃ vināyakassā’’ ti. Viññūnaṃ ruciṃ rāti,
īretīti vā ruciro, svāyamassa rucirabhāvo kusalatāyāti āha ‘‘sucidhammassā’’ ti. Pabhāsakassāti
ñāṇālokena pabhassarabhāvakarassa. Nissaṅgassāti aṭṭhasupi parisāsu, sadeve vā sabbasmiṃ loke
aggaṇhāpanapariccāgena nissaṭassa. Gambhīraguṇassāti paresaṃ ñāṇena appatiṭṭhabhāvā
gambhīraguṇassa. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā’’tiādi (dī. ni. 1.28).
Ariyāya vā tuṇhībhāvena monappattassa. Dhamme ṭhitassāti dhammakāye suppatiṭṭhitassa.
Saṃvutattassāti arakkhiyakāyasamācārāditāya saṃvutasabhāvassa.
Āguṃ na karotītiādīhi catūhi kāraṇehi, pantasenāsanassāti vivittasenāsanassa.
Paṭimantanapaññāyāti sabbaparappavādānaṃ viparāvattamantanapaññāya. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ
sabbato kilesānaṃ nidhunanato.
Isisattamassāti sabbaisīsu jeṭṭhassa sādhutamassa. Seṭṭhappattassāti seṭṭhaṃ uttamaṃ
sammāsambodhiṃ pattassa. Akkharādīnīti akkharapadabyañjanākāra-niruttiniddesa-
saṃkāsanapakāsana-vivaraṇa-vibhajanuttānīkaraṇānīti byañjanatthapadāni. Samodhānetvā
vineyyajjhāsayānurūpaṃ pakāsanato kathanato padakassa. Puri-saddo ‘‘pubbe’’ti iminā samānatthoti
āha –‘‘purindadassāti sabbapaṭhamaṃ dhammadānadāyakassā’’ ti. Bhagavā asayhaṃ sahituṃ
samatthoti āha ‘‘samatthassā’’ ti. Tenāha – ‘‘tathāgataṃ buddhamasayhasāhina’’nti (itivu. 38). Te
pattassāti te guṇe anavasesato pattassa. Vitthāretvā saṃkilesavodānadhammaṃ byākarotīti byākaraṇo,
byākaraṇo eva veyyākaraṇo. Tantipada nti tantiṃ āropetvā ṭhapitaṃ padaṃ.
Taṇhābandhanena sabbena vā kilesabandhanena abaddhassa. Mahāpaññāyāti mahānubhāvāya
paññāya, mahāvisayāya vā paññāya. Sabbā hi bhagavato paññā mahānubhāvā, yathāsakaṃ visaye
mahāvisayā ca ekādivasena anavasesato mahāvisayā nāma sabbaññutāva. Ānubhāvadassanaṭṭhenāti
acchariyācinteyyāparimeyyassa attano ānubhāvassa lokassa dassanaṭṭhena. Yakkhassāti vā lokena
pūjanīyassa. Ayaṃ upāsako khujjuttarā viya upāsikā sekhapaṭisambhidāppattoti āha
‘‘sotāpattimaggeneva paṭisambhidā āgatā’’ ti. Kilesappahānavaṇṇaṃ kathento ti kilesappahānaṃ
visayaṃ nimittaṃ katvā vaṇṇaṃ kathento.
77 . Sampiṇḍitāti sannicitā, ganthitāti attho. Ime sattāti yaṃ yadeva paribbhamantā sattā.

Attanova cintayant īti av ītata ṇhatāya saka ṃyeva payojana ṃ cintenti. Tath ā hi mate ñ ātake
anusocantāpi tehi sādhetabbassa attano payojanasseva vasena anusocanti. Uṇhaṃ ahosīti balavatā
cittassa santāpena santattaṃ abbhantaraṃ hadayaṭṭhānaṃ khadiraṅgārasantāpitaṃ viya uṇhaṃ ahosi.
Tenāha ‘‘lohitaṃ vilīyitthā’’ ti. Pattamatta nti ekapattapūramattaṃ. Abhisamayasādhikāya
catusaccadesanāya saṅkhepeneva desitattā āha –‘ugghaṭitaññupuggalassa vasena dhammadesanā
pariniṭṭhitā’’ ti.
Upālisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
7. Kukkuravatikasuttavaṇṇanā
78 . Koliyesūti bahuvacanavasenāyaṃ pāḷi āgatā. Evaṃnāmake janapade ti atthavacanaṃ kasmā
vuttanti āha ‘‘so hī’’ tiādi. Na niyamitoti ‘‘asukamhi nāma vihāre’’ti na niyametvā vutto.
Senāsaneyevāti āvāseyeva, na rukkhamūlādike. Vesakiriyā ghāsaggahaṇādinā samādātabbaṭṭhena
govataṃ, tasmiṃ niyutto govatiko . Tenāha ‘‘samādinnagovato’’ ti. Yaṃ sandhāyāhu vedavedino –
‘‘gacchaṃ bhakkheti, tiṭṭhaṃ mutteti, upāhā udakaṃ dhūpeti, tiṇāni chindatī’’tiādi. Ayaṃ acelo ti
acelakapabbajjāvasena acelo, purimo pana govatiko kukkuravatiko ti ettha vuttanayānusārena attho
vattabbo. Palikuṇṭhitvāti ubho hatthe ubho pāde ca samiñjitvā. ‘‘Ukkuṭiko hutvā’’tipi vadanti.
Gamanaṃ nipphajjanaṃ gatīti āha –‘‘kā gatīti kā nipphattī’’ ti. Nipphattipariyosānā hi
vipākadhammappavatti. Katūpacitakammavasena abhisampareti etthāti abhisamparāyo, paraloko.
Tatthassa ca nipphattiṃ pucchatīti āha –‘‘abhisamparāyamhi kattha nibbattī’’ ti.
Kukkuravatasamādāna nti kukkurabhāvasamādānaṃ, ‘‘ajja paṭṭhāya ahaṃ kukkuro’’ti
kukkurabhāvādhiṭṭhānaṃ.
79 . Paripuṇṇanti yattakā kukkuravikārā, tehi paripuṇṇaṃ. Tenāha ‘‘anūna’’ nti. Abbokiṇṇanti
tehi avomissaṃ. Kukkurācāra nti kukkurānaṃ gamanākārotiādiācārena
kukkurabhāvādhiṭṭhānacittamāha. Tathā tathā ākappetabbato ākappo, pavattiākāro. So panettha
gamanādikoti āha ‘‘kukkurānaṃ gamanākāro’’ tiādi. Ācārenāti kukkurasīlācārena.
Vatasamādānenāti kukkuravatādhiṭṭhānena. Kukkuracariyādiyeva dukkaratapacaraṇaṃ. Tena
gativipariyesākārena pavattā laddhi. Assa kukkuravatikassa aññā gati natthīti itaragatiṃ paṭikkhipati,
itarāsaṃ pana sambhavo eva natthīti. Nipajjamāna nti vatasīlādīnaṃ saṃgopanavasena sijjhamānaṃ.
Yathā sakammakadhātusaddā atthavisesavasena akammakā honti ‘‘vibuddho puriso vibuddho
kamalasaṇḍo’’ti, evaṃ atthavisesavasena akammakāpi sakammakā hontīti dassento ‘‘na paridevāmi na
anutthunāmī’’ tiādimāha. Anutthuna saddo ca sakammakavasena payujjati ‘‘purāṇāni
anutthuna’’ntiādīsu. Ayañcettha payogo ti iminā gāthāyañca anutthunanarodanaṃ adhippetanti dasseti.
80 . Vuttanayenevāti iminā govata nti govatasamādānaṃ. Gosīla nti gavācāraṃ. Gocitta nti ‘‘ajja
paṭṭhāya gohi kātabbaṃ karissāmī’’ti uppannacittanti imamatthaṃ atidisati. Gvākappe pana vattabbaṃ
avasiṭṭhaṃ ‘‘kukkurākappe vuttasadisamevā’’ ti imināva atidiṭṭhaṃ, visiṭṭhañca yathā pana
tatthātiādinā vuttameva. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ kukkuravatādīsu vuttanayameva.
81 . Ekaccakammakiriyāvasenāti ekaccassa akusalakammassa kusalakammassa
karaṇappasaṅgena. Imesa nti govatikakukkuravatikānaṃ. Kiriyāti govatabhāvanādivasena pavattā
kiriyā. Pākaṭā bhavissatīti ‘‘imasmiṃ kammacatukke idaṃ nāma kammaṃ bhajatī’’ti pākaṭā
bhavissati.
Kāḷaka nti (a. ni. ṭī. 2.4.232) malīnaṃ, cittassa apabhassarabhāvakaraṇanti attho. Taṃ panettha
kammapathasampattameva adhippetanti āha ‘‘dasaakusalakammapatha’’ nti. Kaṇha nti
kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhaṃ. Tenāha ‘‘kaṇhavipāka’’ nti. Apāyūpapatti manussesu ca dobhaggiyaṃ
kaṇhavipāko, yathā tamabhāvo vutto, ekattaniddesena pana ‘‘apāye nibbattanato’’ ti vuttaṃ,
nibbattāpanatoti attho. Sukka nti od āta ṃ, cittassa pabhassarabh āvakara ṇanti attho, sukk ābhijātihetuto v ā

sukka ṃ. Ten āha ‘‘ sukkavip āka ’’ nti. Sagg ūpapatti manussaloke sobhaggiyañca sukkavip āko, yath ā
ca jotibhāvo vutto, ekattaniddesena pana ‘‘sagge nibbattanato’’ ti vuttaṃ, nibbattāpanatoti attho,
vomissakakamma nti kālena kaṇhaṃ, kālena sukkanti evaṃ missakavasena katakammaṃ.
‘‘Sukhadukkhavipāka’’ nti vatvā sukhadukkhānaṃ pavattiākāraṃ dassetuṃ
‘‘missakakammañhī’’ tiādi vuttaṃ. Kammassa kaṇhasukkasamaññā kaṇhasukkābhijātihetutāyāti,
apaccayagāmitāya tadubhayavinimuttassa kammakkhayakarakammassa idha sukkapariyāyopi na
icchitoti āha –‘‘ubhaya…pe… asukkanti vutta’’ nti. Tattha ubhayavipākassāti yathādhigatassa
vipākassa. Sampattibhavapariyāpanno hi vipāko idha ‘‘sukkavipāko’’ti adhippeto, na
accantaparisuddho.
Sadukkha nti attanā uppādetabbena dukkhena sadukkhaṃ, dukkhasaṃvattanikanti attho.
‘‘Imasmiṃ sutte cetanā dhuraṃ, upālisutte (ma. ni. 2.56) kamma’’nti heṭṭhā vuttampi atthaṃ idha
sādhayati vijānanatthaṃ. Abhisaṅkharitvāti āyūhitvā. Taṃ pana paccayasamavāyasiddhito
saṃkaḍḍhanaṃ piṇḍanaṃ viya hotīti āha –‘‘saṅkaḍḍhitvā, piṇḍaṃ katvāti attho’’ ti, sadukkhaṃ
loka nti apāyalokamāha. Vipākaphassāti phassasīsena tattha vipākapavattamāha. Bhūtakammato ti
nibbattakammato attanā katūpacitakammato. Yathābhūta nti yādisaṃ. Kammasabhāgavasenāti
kammasarikkhakavasena. Upapatti hotīti apadādibhedā upapatti. Kammena viya vuttāti yaṃ karoti,
tena upapajjatīti ekakammeneva jāyamānā viya vuttā apadādibhedā. Upapatti ca nāma vipākena hoti
vipāke sambhavante ekaṃsena te upapattivisesā sambhavanti. Yadi evaṃ kasmā ‘‘tena upapajjatī’’ti
upapattikammahetukā vuttāti āha ‘‘yasmā panā’’ tiādi. Yena kammavipākena nibbatto ti yena
kammavipākena vipaccamānena ayaṃ satto nibbattoti vuccati. Taṃkammavipākaphassāti tassa tassa
kammassa vipākabhūtā phassā. Kammena dātabbaṃ dāyaṃ tabbipākaṃ ādiyantīti kammadāyādā,
phassā. Kammassa dāyajjatā kammaphalassa dāyajjaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘kammadāyajjā’’ ti. Tenāha
‘‘kammameva nesaṃ dāyajjaṃ santaka’’ nti.
Tisso ca heṭṭhimajjhānacetanāti idaṃ abyābajjhavedanaṃ vediyanaekantasukhuppattiyā
hetubhāvasādhanaṃ. Yadi evaṃ yathāvuttā jhānacetanā tāva hotu ekantasukhuppattihetubhāvato.
Kāmāvacarā kintīti kāmāvacarā pana kusalacetanā taṃsabhāvābhāvato kinti kena pakārena
abyābajjhamanosaṅkhāro nāma jāto ti codeti, itaro pana na sabbā kāmāvacarakusalacetanā tathā
gahitā, atha kho ekaccā jhānacetanānukūlāti dassento ‘‘kasiṇasajjanakāle kasiṇāsevanakāle
labbhantī’’ ti āha. Tattha kasiṇāsevanacetanā gahetabbā, sā upacārajjhānassa sādhikā. Tena
kāmāvacaracetanā paṭhamajjhānacetanāya ghaṭitāti kasiṇasajjanacetanāpi kadāci tādisā hotīti
gahitā. Parikammādivasena hi pavattā bhāvanāmayā kāmāvacarakusalacetanā paṭhamajjhānassa
āsannatāya vuttā. Catutthajjhānacetanā tatiyajjhānacetanāya ghaṭitāti idaṃ
ekattakāyaekattasaññīsattāvāsavatāya taṃsarikkhakā upekkhāpi īdisesu ṭhānesu sukhasarikkhatā, evaṃ
santasabhāvatā ñāṇasahitatā ca. Keci pana catutthajjhānacetanānuguṇāti nidassentā kasiṇasajjanakāle
kasiṇajjhānakāle kasiṇāsevanakāle labbhatīti tatiyajjhānacetanāya āsannaghaṭitatā vuttāti vadanti, taṃ
tesaṃ matimattaṃ, vuttanayeneva tāsaṃ ghaṭitatā veditabbā. Ubhayamissakavasenāti ubhayesaṃ
kusalākusalasaṅkhārānaṃ sukhadukkhānañca missakabhāvavasena. Vemānikapetāna nti idaṃ bāhullato
vuttaṃ, itaresampi vinipātikānaṃ kālena dukkhaṃ hotiyeva.
Tassa pahānāyāti tassa yathāvuttassa kammassa anuppattidhammatāpādanāya. Yā cetanāti yā
apacayagāminicetanā. Kammaṃ patvā ti sukhakammanti vuccamāne maggacetanāya añño
paṇḍarataro dhammo nāma natthi accantapārisuddhibhāvato. Akaṇhā asukkāti āgatāti ettha
sukkabhāvapaṭikkhepakāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Tenāha ‘‘idaṃ pana kammacatukkaṃ
patvā’’ tiādi.
82 . Aniyyānikapakkhe ti aceḷakapabbajjāya kukkuravate ca. Yoge ti ñāyadhammapaṭipattiyanti
attho. Yonenāti yo titthiyaparivāso tena bhagavatā paññatto . Yaṃ titthiyaparivāsaṃ samādiyitvāti
ayamettha yojan ā. Gha ṃ sitv āsuva ṇṇ aṃ viya nigha ṃsoppale. Ko ṭṭ etv āhatthena viya kulālabh ājana ṃ.

V ūpaka ṭṭ ho ti vivitto ek ībh ūto. Pesitatto ti nibb āna ṃ pati pesitatto. K āma ṃ tadanuttara ṃ
brahmacariyapariyosānaṃ…pe… vihāsīti imināva arahattanikūṭena desanā niṭṭhāpitā hoti, āyasmato
pana seniyassa paṭipattikittanaparametaṃ ujukaṃ āpannaarahattabhāvadīpanaṃ, yadidaṃ ‘‘aññataro kho
panā’’tiādivacananti āha ‘‘arahattanikūṭenevā’’ ti. Arahattādhigamoyeva tassa tesaṃ abbhantaratā.
Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyameva.
Kukkuravatikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
8. Abhayarājakumārasuttavaṇṇanā
83 . Jātiyā asamāno nihīnācariyo paradattūpajīvikāya mātuyā kucchiyaṃ jāto pādasikaputto.
Nind āvasena vadati etenāti vādo aguṇoti āha –‘‘vādaṃ āropehīti dosaṃ āropehī’’ ti. Nibbattavasena
nirayaṃ arahati, nirayasaṃvattaniyena vā kammena niraye niyutto nerayiko. Āpāyiko ti etthāpi eseva
nayo. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti kappaṭṭho .
Niray ūpapattipariharaṇavasena tikicchituṃ sakkuṇeyyoti tekiccho, na tekiccho atekiccho. Dve ante
mocetvāti pharusaṃ vā appiyaṃ vā kappeyyāti dve koṭṭhāse muñcitvā te anāmasitvā pucchitaṃ atthaṃ
tato bahi karonto uggilati nāma. Taṃ pana evaṃ kātuṃ na sakkotīti āha –‘‘uggilituṃ bahi nīharituṃ
na sakkhitī’’ ti. Evamevāyaṃ pucchā na gahetabbā, ayamettha dosoti taṃ apucchaṃ karonto apanayanto
ogilati nāma, tathā pana asakkonto patiṭṭhāpento na ogilati nāma, bhagavā pana tamatthaṃ okāsampi
akaronto ubhayathāpi asakkhīti veditabbo. Kathaṃ? Bhagavā hi ‘‘na khvettha rājakumāra
ekaṃsenā’’ ti vadanto nigaṇṭhassa adhippāyaṃ viparivatteti, ubho ante mocetvā pañhaṃ vissajjesi,
evaṃ tāva uggilituṃ asakkhi. ‘‘Na tatra rājakumāra ekaṃsenā’’ti vadanto eva ca ‘‘nāyaṃ pucchā evaṃ
avibhāgena pucchitabbā, vibhajitvā pana pucchitabbā’’ti pucchāya dosaṃ dīpento taṃ hārento
ogilitumpi sakkhatīti.
Uṭṭhātuṃ na sakkhissati cittassa aññathā pavattiyā. Abhayo dve magge kataparicayo cheko
nipuṇo vādasīlo ca hutvā vicarati. Tenāha –‘‘so vādajjhāsayatāya tassa vacanaṃ sampaṭicchanto
‘evaṃ, bhante’ti āhā’’ ti.
85 . Evarūpa nti yā paresaṃ appiyā amanāpā duruttavācā, evarūpā vācā, na pana pharusavācā.
Pharusavācāya hi setughāto tathāgatānaṃ. Cetanāpharusatāya hi pharusavācā icchitā, na paresaṃ
appiyatāmattena. Naṭṭhā nigaṇṭhāogilikādisammatassa pañhassa ekavacanena viddhaṃsitattā.
86 . Dārakassa aṅke nisīdanassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘lesavādino’’ tiādi vuttaṃ. Tattha lesavādino ti
chalavādino, vādamagge vā aparipuṇṇatāya lesamatteneva vādasīlā. Osaṭasaṅgāmo ti anekavāraṃ
paravādamaddanavasena otiṇṇavādasaṅgāmo. Vijjhitvāti nakhena vijjhitvā. Imamevāti yvāyaṃ dārako
attano vādabhaṅgapariharaṇatthaṃ iminā aṅke nisīdāpito, imameva assa dārakaṃupamaṃ nissayaṃ
katvā vādaṃ bhindissāmi . ‘‘Assa vādaṃ appaṭitatāya upamāya bhañjissāmī’’ti cintetvā.
Apaneyyaṃ assa aha nti assa dārakassa mukhato ahaṃ taṃ apaneyyaṃ. Abhūtatthova abhūtaṃ
uttarapadalopenāti āha ‘‘abhūtanti abhūtattha’’ nti. Atacchanti tasseva vevacananti āha ‘‘atacchanti
na taccha’’ nti. Abhūta nti vā asantaṃ avijjamānaṃ. Ataccha nti atathākāraṃ. Anatthasaṃhita nti
diṭṭhadhammikena, samparāyikena vā anatthena saṃhitaṃ, anatthe vā saṃhitaṃ, na atthoti vā anattho,
atthassa paṭipakkho sabhāvo, tena saṃhitanti anatthasaṃhitaṃ,pisuṇavācaṃ samphappalāpañcāti
attho. Evamettha catubbidhassapi vacīduccaritassa gahitatā daṭṭhabbā.
Duppayutto ti duppaṭipanno. Na taṃ tathāgato bhāsati abhūtatādidosaduṭṭhattā. Tampi
tathāgato na bhāsati bhūtatthepi anatthasaṃhitatādidosaduṭṭhattā.
Ṭhānaṃ kāraṇaṃ etissā atthīti ṭhāniyā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā, na ṭhāniyāti aṭṭhāniyā, nikkāraṇā
ayuttiyuttā, sā eva kathāti aṭṭhāniyakathā. Attapaccakkhakathaṃ kathemāti attanā eva paccakkhaṃ

katv ā pavattiyam āna ṃ chalakatha ṃ kathema.
Gāmikamahallako ‘‘ime maṃ vañcetukāmā, ahameva dāni ime vañcessāmī’’ti cintetvā ‘‘evaṃ
bhavissatī’’ tiādimāha. ‘‘Na mayaṃ dāsā’’tipi vattuṃ nāsakkhiṃsu pubbe tathākatikāya katattā.
Tatiyaṃ tatiyamevāti dvīsupi pakkhesu tatiyaṃ tatiyameva vācaṃ. Bhāsitabbakālaṃ
anatikkamitvāti yassa yadā yathā bhāsitabbaṃ, tassa tadā tatheva ca bhāsanato bhāsitabbaṃ kāraṇaṃ
bhāsitabbakālañca anatikkamitvāva bhāsati.
87 . Ṭhānuppattikañāṇenāti ṭhāne eva uppajjanakañāṇena. Tasmiṃ tasmiṃ kāraṇe tassa taṃ taṃ
avatthāya uppajjanakañāṇena, dhammānaṃ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvoti dhammasabhāvo .
Dhamme sabhāvadhamme anavasese vā yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu, sabbaññutā. Tenāha
‘‘sabbaññutaññāṇassetaṃ adhivacana’’ nti. Suppaṭividdha nti sabbaṃ ñeyyadhammaṃ suṭṭhu
paṭivijjhanavasena, suṭṭhu paṭividdhanti attho. Tenāha ‘‘hatthagataṃ bhagavato’’ ti.
Neyyapuggalavasena pariniṭṭhitāti kathāparivibhāgena ayameva desanā cattāri ariyasaccāni dassento
arahattaṃ paccakkhāsīti.
Abhayarājakumārasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
9. Bahuvedaniyasuttavaṇṇanā
88 . Pañcakaṅgo ti vaḍḍhakīkiccasādhane vāsiādipañcakaṃ aṅgaṃ saṃdhanaṃ etasminti
pañcakaṅgo. Thambhādivatthūnaṃ thapanaṭṭhena thapati. Paṇḍitaudāyitthero, na kāḷudāyī thero.
89 . Pariyāyati attano phalaṃ vattetīti pariyāyo, kāraṇaṃ. Vedanāsannissito ca kāyikacetasikabhāvo
kāraṇaṃ. Tenāha –‘‘kāyikacetasikavasena dve veditabbā’’ ti. Tattha pasādakāyasannissitā kāyikā,
cetosannissitā cetasikā. Sukhādivasena tisso ti ettha sukhanadukkhanupekkhanāni sukhādivedanāya
kāraṇaṃ. Tāni hi pavattinimittāni katvā tattha sukhādisaddappavatti, iminā nayena sesesupi yathārahaṃ
kāraṇaṃ niddhāretvā vattabbaṃ. Upavicāravasenāti ārammaṇaṃ upecca savisesapavattivasena.
Yasmiñhi ārammaṇe somanassavedanā pavattati, ārammaṇatāya taṃ upagantvā itaravedanāhi
visiṭṭhatāya savisesaṃ tattha pavatti. Tenāha ‘‘somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicaratī’’ ti. Esa nayo
sesavedanāsu gehassitānīti gehanissitāni.
90 . Pariyāyenāti ‘‘idamettha dukkhasminti vadāmī’’ti vuttaṭṭhānaṃ sandhāya vadati. Taṃ
dassento ti kāmañcettha sutte – ‘‘dvepānanda, vedanā vuttā’’ti dve ādiṃ katvā vedanā dassitā, ekāpi
pana dassitā evāti dassento. Upatthambhetu nti ekāpi vedanā vuttā mayā pariyāyena, evaṃ sati dvepi
vattabbāti evaṃ tassa vādaṃ upatthambhetuṃ. Kathaṃ pana ekā vedanā vuttāti? Yaṃ kiñci vedayitaṃ
sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, idamettha dukkhasminti vadāmīti. Yaṃ panettha
vattabbaṃ, taṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ(itivu. aṭṭha. 52 ādayo) paramatthadīpaniyaṃ vuttanayena
veditabbaṃ.
Kathaṃ panettha rūpāvacaracatutthe arūpesu saññāvedayitanirodhe sukhaṃ uddhatanti āha ‘‘ettha
cā’’ tiādi. Santaṭṭhenāti paṭipakkhadhammānaṃ vūpasantabhāvena. Paṇītaṭṭhenāti
bhāvanāvisesavisiṭṭhena atappakabhāveneva seṭṭhabhāvena ca, paccayavisesena padhānabhāvaṃ
nītantipi paṇītaṃ. Vedayitasukhaṃnāma vedanābhūtaṃ sukhanti katvā. Avedayitasukhaṃ nāma
yāvatā niddukkhatā, tāvatā sukhanti vuccatīti. Atha vānirodho suṭṭhu khādati khanati
kāyikacetasikābādhanti vattabbataṃ arahati sattāhampi tattha dukkhassa nirujjhanato. Tenāha
‘‘niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhenā’’ ti.
91 . Yasmi ṃ yasmi ṃ bhave, cittupp āde, avatth āya v ā niddukkhabh āvo, dukkhassa pa ṭipakkhatā