Nettivibhāvinī

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Nettivibhāvinī
Ganthārambhakathā
Yajitabbaṃ yajitvāna, namitabbaṃ namāmahaṃ;
Yajanādyānubhāvena, antarāye jahaṃ sadā.
Yena yā racitā netti, yena sā anumoditā;
Yehi saṃvaṇṇanā katā, tesānubhāvanissito.
Kiñci kiñci saritvāna, līnālīnānusandhyādiṃ;
Karissaṃ jinasuttānaṃ, hitaṃ nettivibhāvanaṃ.
Appameyyaguṇo mahādhammarāja vhayo bhave;
Acchariyo abbhuto yo, bodhisambhārapūraṇo.
Nānāraṭṭhissarissaro, seṭṭho sāsanapaggaho;
Pāsaṃsarājapāsaṃso, narācinteyyacintako.
Cintitakārako rājā, siraṭṭhimālapālako;
Ajeyyajeyyako mahācetyādikārako sadā.
Assāmaccena byattena, jinacakkahitatthinā;
Anantasuti nāmena, sakkaccaṃ abhiyācito.
Kāmaṃ saṃvaṇṇanā katā, therāsabhehi gambhīrā;
Gambhīrattā tu jānituṃ, jinaputtehi dukkarā.
Tasmā yācitānurūpena, karissaṃ sādaraṃ suṇa;
Sissasikkhanayānugaṃ, yottaṃ nettivibhāvananti.
1. Saṅgahavāraatthavibhāvanā
Tattha yassa sikkhattayasaṅgahassa navaṅgassa satthusāsanavarassa atthasaṃvaṇṇanaṃ yaṃ
nettippakaraṇaṃ kātukāmo, tassa nettippakaraṇassa nissayaṃ visayabhūtaṃ saṃvaṇṇetabbasahitaṃ,
saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā salokapālena tilokena sadā pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca naruttamassa
satthuno sāsanavaraṃ vidūheva ñātabbaṃ. Etaṃ sāsanavaraṃ tāva dassento taṃjanakena,
taṃvijānakavidūhi ca niyametuṃ, ratanattayaguṇaparidīpanañca kātuṃ –
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca;
Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. – paṭhamagāthamāha;
Imāya hi paṭhamagāthāya ‘‘etaṃ sāsanavaraṃ ñeyya’’ nti ettakameva ekantato
kara ṇavisesabh āvena adhippeta ṃ . Eteneva visesakara ṇena ekant ādhippetanettivisayas āsanavarassa

dassitatt ā. Ekant ādhippetas āsanavarameva nettisa ṃ va ṇṇ an āya sa ṃ va ṇṇ etabbatt ā visaya ṃ teneva
vakkhati aṭṭhakathācariyo –
‘‘Etaṃ idāni amhehi vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsanaṃ
ādikalyāṇatādiguṇasampattiyā varaṃ aggaṃ uttamaṃ nipuṇañāṇagocaratāya
paṇḍitavedanīyamevā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) ca,
‘‘Etaṃ tividhampi ‘sāsanavara’nti padena saṅgaṇhitvā tattha yaṃ paṭhamaṃ, taṃ itaresaṃ
adhigamūpāyoti sabbasāsanamūlabhūtaṃ, attano pakaraṇassa ca visayabhūtaṃ
pariyattisāsanamevā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) ca,
‘‘Idāni yaṃ vuttaṃ ‘sāsanavaraṃ vidūhi ñeyya’nti, tattha nettisaṃvaṇṇanāya visayabhūtaṃ
pariyattidhammameva pakārantarena niyametvā dassetu’’nti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā)
ca.
Tattha pariyattisāsanassāpi mūlaṃ hotīti vuttaṃ ‘‘sabbasāsanamūlabhūta’’ nti. Etena
kammasādhanenapi adhippetatthe siddhe nānāvidhasādhakavacanaṃ nānāvādānaṃ anokāsakaraṇatthāya
kataṃ. Svākkhātatādidhammaguṇā pana sāsanassa visesadesakanaravarasaddena vā
paridīpakatthabhāvena vā dīpitā avinābhāvato. Sāsanavarassa pana janakasambandhipekkhattā
‘‘naravarassā’’ ti vuttaṃ. Tena ca aggapuggalo sāsanavarajanako vācakatthasambandhibhāvena vutto.
Anaññasādhāraṇamahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiguṇavisesā pana janakasambandhibhūtassa narassa
visesakenavarasaddena vā paridīpakatthabhāvena vā dīpito.
Kiṃ nu so sāsanavarajanako naravaro paramatthova, udāhu pūjanīyo ceva namassanīyo cāti vuttaṃ
‘‘yaṃ loko…pe… namassati cā’’ ti, tena sāsanavarajanako naravaro paramatthova na hoti, atha kho
salokapālena lokena sadā sabbakālesu pūjanīyo ceva namassanīyo cāti visesito thomitoti.
Ettha ca pūjananamassanacetanāvācakena vā pūjananamassanasaddena phalūpacārattho
puññamahattasaṅkhāto pūjanīyabhāvo ceva
āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānasabbaññutaññāṇādiguṇasaṅkhāto namassanīyabhāvo ca dīpakatthabhāvena
pariggahetvā dīpito. Tenāha aṭṭhakathācariyo ‘‘bhagavato sadevakassa lokassa
pūjanīyavandanīyabhāvo, aggapuggalabhāvo ca vuccamāno guṇavisiṭṭhataṃ dīpetī’’tiādi (netti. aṭṭha.
saṅgahavāravaṇṇanā).
Tādisassa naravarassa tādisaṃ sāsanavaraṃ kiṃ yena kenaci viññeyyanti vuttaṃ ‘‘vidūhī’’ ti. Tena
tipiṭakadharā ariyabhūtā paṇḍitā vācakatthabhāvena gahitā, suppaṭipannatādisaṅghaguṇā pana
vandadhātuvacanena vā dīpakatthabhāvena vā dīpitāti. Evaṃ pariggahetvā dīpite ratanattayaguṇe
sandhāya ‘‘evaṃ paṭhamagāthāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ katvā’’ti (netti. aṭṭha.
saṅgahavāravaṇṇanā) vakkhati, na gāthāya niravasesatthe. Tattha eva nti evaṃ
sāsanavaradassanabhūtāya paṭhamagāthāyāti atthova daṭṭhabbo. Apare panācariyā ‘‘imāya
paṭhamagāthāya ekantato adhippetānādhippetavacanāni ceva vācakatthadīpakatthavisesāni ca suṭṭhu
avicāretvā ‘evaṃ paṭhamagāthāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ katvā’ti vacanacchāyaṃ
nissāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ kātuṃ ‘yaṃ lokotyādimāhā’ti ca sātisayaratanattayaguṇe
dassento ‘yaṃ lokotyādimāhā’ti’’ ca vadanti. Tesaṃ vādo amhākaṃ nakkhamati. Kāraṇaṃ pana mayā
heṭṭhā vuttānusārena ñātabbanti ayaṃ padānukkamānurūpānusandhyattho.
Atha vā ekaṃ samayaṃ jambuvanasaṇḍe nisīditvā sissānaṃ hitaṃ cintento, attano
abhinīhārasampattiṃ passanto, sammāsambuddhena pasaṃsito, mahākaccāyano satthārā anumoditaṃ
sāsanāyattaṃ navaṅgassatthavaṇṇanaṃ soḷasahārādianekatthavidhaṃ nettippakaraṇaṃ ārabhanto, ‘‘yaṃ
loko’’ tyādimāha. Yadi evaṃ yathāvuttappakāraṃ nettippakaraṇabhūtaṃ soḷasahārātyādikaṃ
ārabhitabba ṃ , ta ṃ an ārabhitv ā kasm ā nettippakara ṇato bahibh ūta ṃ ‘‘ ya ṃ loko ’’ ty ādika ṃ

ārabhitabba ṃ , seyyath āpi amba ṃ pu ṭṭ ho labuja ṃ by ākareyya, labuja ṃ pu ṭṭ ho amba ṃ by ākareyya,
evameva nettippakaraṇamārabhanto aññaṃ ārabhatīti? Tathāpi yassa yathāvuttassa sāsanavarassa
atthasaṃvaṇṇanaṃ yaṃ nettippakaraṇaṃ kātukāmo yassa nettippakaraṇassa visayabhūtaṃ
saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā taṃ sāsanavaraṃ tāva dassento taṃjanakena,
taṃvijānakavidūhi ca niyametuṃ, ratanattayaguṇaparidīpanañca kātuṃ ‘‘yaṃ loko’’ tyādimāha. Ayaṃ
līnantaracodanāsahito anusandhyattho.
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca;
Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
Niggahitalopa ṃ katvā racitā gāthā ariyāsāmaññalakkhaṇena sampannā. Kathaṃ? Pubbaḍḍhe tiṃsa
mattā, aparaḍḍhe sattavīsa mattā. Sampiṇḍitā sattapaññāsa mattāva bhavanti. Akkharānaṃ pana imissaṃ
gāthāyaṃ sattatiṃsa. Tesu garukkharā vīsati, lahukkharā sattarasa bhavanti. ‘‘Tassetaṃ sāsanavara’’nti
pana sānunāsikaṃ virujjhati.
Tattha niddesattho aṭṭhakathānusārena vijānitabbo. Salokapālo sabbo sattaloko sakkaccaṃ
sabbaññutaññāṇādianekaguṇānussaraṇena vā pūjetabbapūjanena vā paṭipattipūjanena vā sadā
sabbakālesu sakkaccaṃ yaṃ naravaraṃ pūjayate ceva namassati ca, tassa pūjetabbassa ceva
namassitabbassa ca satthuno naravarassa tilokaggassa mayā saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ
eva vā vidūheva ñeyyaṃñātabbaṃ. Nipuṇañāṇagocaraṃ etaṃmayā buddhiyaṃ ṭhapitaṃ
sāsanavaraṃmayā ārabhitabbassa nettippakaraṇassa visayanti paṭhamaṃ jānitabbaṃ dassetvā tassa
atthasaṃvaṇṇanābhūtaṃ nettippakaraṇaṃ ahaṃ ārabhissāmi, taṃ tumhe sādhavo suṇātha manasi
karothāti samudāyayojanā, avayavayojanāpi kātabbā.
Kathaṃ? ‘‘Salokapālo loko’’ ti visesanavisesitabbabhāvena yojanā. Lokapālo vajjetvā avaseso loko
ca na hoti, atha kho lokapālasahito lokoti viseseti. ‘‘Loko pūjayate ceva namassati cā’’ ti
kattukārakaākhyātakiriyābhāvena yojanā ‘‘yo karoti, sa kattā’’ti vuttattā. Yo loko kārako, so kattā hotu.
Yo loko pūjayate ceva namassati ca, kathaṃ so kattāti? ‘‘Yo karoti, sa kattā’’ti suttassa ‘‘yo karoti
kiriyaṃ nipphādeti, so kiriyānipphādako kattā’’ti atthasambhavato
sayanabhuñjanādisabbakiriyānipphādako kattāyeva hoti. Ayañca loko
pūjananamassanakiriyānipphādakoyevāti. Kathaṃ ayaṃ loko kiriyānipphādakoti? ‘‘Loko’’ ti
sattapaññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santāne pavattamāno hadayavatthunissito
cittuppādo gahetabbo, so yathārahaṃ hetādhipatisahajātādipaccayena paccayo nipphādako bhave. Evaṃ
lokassa kattukārakabhāvo vijānitabboti paccayapaccayuppannabhāvena yojanā. Esa nayo tīsu piṭakesupi
evarūpesu ṭhānesu.
‘‘Yaṃ naravaraṃ pūjayate ceva namassati cā’’ ti kammakārakaākhyātakiriyābhāvena yojanā
‘‘yaṃ karoti, taṃ kamma’’nti vuttattā. Yaṃ kātabbaṃ, taṃ kammaṃ hotu. Yaṃ pūjayati ceva namassati
ca, kathaṃ taṃ kammanti? ‘‘Yaṃ karoti, taṃ kamma’’nti suttassa ‘‘yaṃ karoti kiriyāya sambajjhati,
kiriyāya sambajjhitabbaṃ kamma’’nti atthasambhavato karaṇavācakavacanīyādisabbakiriyāya
sambajjhitabbaṃ kammaṃ hotveva. Ayañca naravaro pūjananamassanakiriyāya vācakavacanīyabhāvena
sambajjhitabboyevāti. Kathaṃ ayaṃ naravaro vacanīyoti? Pūjananamassanacetanāya
ārammaṇakaraṇavasena naravaro vacanīyo, cetanā vācakā, evaṃ vācakavacitabbabhāvo hotveva. ‘‘Yaṃ
naravara’’ nti paññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santānavasena pavattamāno
lokiyalokuttaraguṇasahito khandhapañcako vutto, so ārammaṇapaccayena paccayo, cetanā
paccayuppannāti paccayapaccayuppannabhāvena yojanā. Esa nayo tīsu piṭakesu evarūpesu ṭhānesu.
‘‘Tassa naravarassā’’ ti visesanavisesitabbabhāvena yojanā. Naravaro nāma nimantitabbādiko na
hoti, atha kho pūjetabbo namassitabbo evāti viseseti. Tassa pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca
naravarassa sāsanavaranti jaññajanakabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma
paccekabuddhasāvakabuddharājarājādīnaṃ sāsanavaraṃ na hoti, pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca

naravarassa tilokasseva s āsanavaranti niyameti.
‘‘Vidūhi ñeyya’’ nti kattukārakakitakiriyābhāvena yojanā. Kattubhāvo heṭṭhā vuttova. ‘‘Vidūhī’’ ti
sattapaññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santāne pavattamāno sāsanavare
sammohadhaṃsakañāṇasahito hadayavatthunissito cittuppādo vutto, so yathārahaṃ
hetādhipatisahajātādipaccayena paccayo nipphādako bhave. Ñā-itidhātuyā atthabhūtaṃ ñāṇaṃ
paccayuppannaṃ nipphādeyyaṃ bhave, evaṃ paccayapaccayuppannabhāvena yojanā.
‘‘Ñeyyaṃ sāsanavara’’ nti visesanavisesyabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma na yena kenaci
ñeyyaṃ, atha kho vidūheva saṇhasukhumañāṇena ñeyyaṃ sāsanavaranti viseseti.
‘‘Etaṃ sāsanavara’’ nti visesanavisesyabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma mayā buddhiyaṃ
aṭṭhapitaṃ appavattetabbaṃ hoti, mayā idāni nettippakaraṇassa visayabhāvena buddhiyaṃ
viparivattamānaṃ ṭhapetabbaṃ pavattetabbaṃ sāsanavaranti viseseti. Etaṃ sāsanavaraṃ
nettippakaraṇassa visayanti yojanā kātabbā. Tenāha ‘‘etaṃ idāni amhehi
vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsana’’nti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā).
Iccevaṃ nettiyā paṭhamagāthāya saṅkhepena yojanattho samatto.
Tattha ya nti aniyamanaravarassa satthuno vācakaṃ payogavantasabbanāmaṃ. Aniyamo ca
pūjananamassanakiriyāya aniyamitattā vutto, na naravarato aññasattassa sambhavatoti. Esa nayo
sesāniyatesupi tīsu piṭakesu. Lokiyanti ettha puññāpuññāni, tabbipāko cāti loko. Ettha sattanikāye
puññāpuññāni lokiyanti pavattanti, tabbipāko ca lokiyati pavattati, iti sattanikāyassa puññāpuññānaṃ,
tabbipākassa ca pavattanassa ādhārabhāvato ‘‘etthā’’tipadena niddiṭṭho sattanikāyo loko nāma.
Pūjayate ti viggahavirahitaṃ ākhyātapadaṃ, sakkaccaṃ pūjanaṃ karoti.
Lokaṃ pālentīti lokapālā,puññāpuññānañceva tabbipākassa ca pavattanādhārattā lokā ca. Ke te?
Cattāro mahārājāno, indayamavaruṇakuverā vā,
khattiyacatumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmitaparanimmitavasavattimahābrahmādayo vā.
Pālanañcettha issariyādhipaccena taṃtaṃsattalokassa
aññamaññavihesananivāraṇādiāṇāpavattāpanayasaparivāraṭṭhānantarādiniyyādanā, saha lokapālehi yo
vattatīti salokapālo . Atha vā ye hirottappā lokaṃ pālenti, iti pālanato te hirottappā lokapālā. Tenāha
bhagavā ‘‘dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālentī’’ti (a. ni. 2.9; itivu. 42). Lokapālehi
hirottappehi samannāgato loko salokapālo nāma. Hirottappasampanno hi sappuriso loko sakkaccaṃ
sadā sabbakālesu pūjayati ceva namassati ca pāpahirijigucchanato, dhammacchandavantatāya ca.
Aññe pana pūjentā namassantāpi kadāciyeva pūjenti namassanti, na sabbadāti. Sadāti
pūjananamassanakālavācakaviggahavirahitaṃ vikappanāmaṃ, sabbanāmaṃ vā. Namassatīti
viggahavirahitaṃ ākhyātapadaṃ, sakkaccaṃ namassanaṃ karoti. Tassetāti ettha tassāti niyamavācakaṃ
payogavantasabbanāmaṃ viggahavirahitameva. Niyamo ca pūjananamassanakiriyāya visesito. Tasmā
tassa pūjananamassanakiriyāya niyamitabbassa pūjetabbassa namassitabbassa naravarassāti attho
yuttova. Sesaniyamesu aññesupi eseva nayo. Eta nti ācariyena
vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtassa sāsanavaraparāmasanaṃ payogavantasabbanāmaṃ
viggahavirahitaṃ.
Sāsati etenāti sāsanaṃ,etena navavidhasuttantena, navavidhasuttantasahitena vā varena sabbena
samatthe veneyye diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi tividhayānamukhena yathārahaṃ satte
sāsati anusāsati vineti. Iti sāsanānusāsanakiriyānusārena veneyyasattānaṃ jānanapaṭipajjanādhigamassa
kāraṇakaraṇattā ‘‘etenā’’ti padena niddiṭṭhaṃ navavidhasuttantaṃ, navavidhasuttantasahitaṃ vā varaṃ
sabbaṃ sāsanaṃnāma. Navavidhasuttantadesanāya hi veneyyānaṃ jānanaṃ purimajānanena
pacchimajānanaṃ, jānanena paṭipajjanena pacchimapaṭipajjanena adhigamo, purimādhigamena
pacchim ādhigamo hoti. Tena vutta ṃ ‘‘ saddh ā sīla ṃ suta ṃ cāgo paññ ā saddh āya s īlassa sutassa c āgassa

paññ āyā’’ ti (pa ṭṭ hā. 1.1.423) ca ‘‘ pa ṭhamassa jh ānassa parikamma ṃ pa ṭhamassa jh ānassa ’’ ty ādi
(paṭṭhā. 1.1.423) ca. Sāsa dhātuyā desanāsaddo ca taṃjanako desanāñāṇasampayuttacittuppādo ca
mukhyattho, taṃupanissayapaccayā veneyyānaṃ atthajānanapaṭipajjanaadhigamanādi kāraṇūpacārattho,
‘‘etenā’’ti padena vuttāya sāsanabhūtāya nāmapaññattiyā karaṇasattisaṅkhātā upanissayapaccayasatti
phalūpacārattho. Iti-saddopi tameva nāmapaññattiyā upanissayapaccayasattiṃ hetubhāvena parāmasati,
tassā sattiyā ādhārabhūtā nāmapaññatti yu-paccayattho. Eseva nayo tīsu piṭakesu evarūpesu ṭhānesu.
Ekantaniyyānaṭṭhena, anaññasādhāraṇaguṇatāya ca uttamaṭṭhena varaṃ uttamaṃ,
pariyattisāsanamhi phalaniyyādanato, magganiyyānahetubhāvato ca niyyānaṭṭhena, sāvakādīhi ajaniyattā
asādhāraṇaṭṭhena ca uttamaṭṭhena varaṃ,varitabbanti vā varaṃ. Yathāvuttassa sāsanassa paṇḍitehi
abhipatthitasamiddhihetutāya varitabbattā patthetabbattā sāsanavaraṃnāma, yathāvuttaṭṭhena vā
sāsanañca taṃ varañcāti sāsanavaraṃ. Ca -saddena sattibhedaṃ, taṃ-saddena atthābhedaṃ desseti.
Vidantīti vidū. Ye paṇḍitā yathāsabhāvato kammakammaphalāni, kusalādibhede ca dhamme
vidanti, iti vidanato te paṇḍitā vidūnāma, tehi. Ñātabbanti ñeyyaṃ. Ñā-dhātuyā nippariyāyato
ārammaṇikaṃ ñāṇaṃ vuttaṃ, ṭhānūpacārato sāsanavarassa ārammaṇapaccayabhāvo dassito, iti-saddena
ārammaṇapaccayabhāvo parāmasito. Tassa iti-saddena parāmasitabbassa ārammaṇapaccayabhāvassa
ādhāraṃ sāsanavaraṃ ṇya-paccayatthoti daṭṭhabbaṃ. Ñāṇaṃ arahatīti vā ñeyyaṃ,vidūnaṃ ñāṇaṃ
jānanaṃ ārammaṇabhāvena arahatīti attho. Imasmiṃ naye taddhitapadaṃ daṭṭhabbaṃ.
Narati netīti naro . Yo puriso attānaṃ itthīnaṃ uccaṭṭhānaṃ narati neti, iti naranato nayanato so
puriso naro nāma. So hi puttabhūtopi mātuyā pituṭṭhāne tiṭṭhati, kaniṭṭhabhātubhūtopi jeṭṭhabhaginīnaṃ
pituṭṭhāne tiṭṭhati. Atha vā naritabbo netabboti naro . So hi jātakālato paṭṭhāya yāva attano sabhāvena
attānaṃ dhāretuṃ samattho na hoti, tāva parehi netabbo, na tathā añño tiracchānādikoti. Ettha pana
satthuvisayatāya narati veneyyasatteti naro ti attho adhippeto. Satthā hi satte apāyādito sugatiṃ vā
maggaphalanibbānaṃ vā netīti. Sabbaññutaññāṇādianekaguṇasamannāgatattā varo uttamo, varitabbo
patthetabboti vā varo, tilokaggo. Pakatiyā uccaṭṭhānaṭṭho naro guṇuttamena samannāgato varo, naro ca
so varo cāti naravaro . Ca-ta-saddānaṃ atthabhedo vuttova, visesanaparapadasamāsoyaṃ. Yena vuttaṃ
‘‘aggapuggalassāti attho’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā). Aññe pana ‘‘narānaṃ, naresu vā varoti
naravaro’’ti vadanti, taṃ vacanaṃ ‘‘aggapuggalassāti attho’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā)
aṭṭhakathāvacanena virujjhati maññe. Tassa naravarassāti. Iccevaṃ nettippakaraṇassa ādigāthāya
samāsena ca vacanattho samatto.
Sarūpattho yojanatthavacanatthānusārena vijānitabbo. Tathāpi visuṃ suṭṭhu jānanatthāya puna
vattabbo. ‘‘Ya’’ nti padassa anaññasādhāraṇasabbaññutaññāṇādianekaguṇasampanno salokapālena
lokena pūjetabbo ceva namassitabbo ca sāsanavaradesako tilokaggo sarūpattho. ‘‘Loko’’ ti padassa
yathāvuttalokapālasahito saddhācāgādisampanno sabbasattaloko sarūpattho. Lokasaddo
ekavacanayuttopi jātisaddattā niravasesato satte saṅgaṇhāti yathā ‘‘mahājano’’ti. Kāmañcettha
lokasaddo ‘‘lokavidū’’tyādīsu saṅkhārabhājanesupi pavatto, pūjananamassanakiriyāsādhanattā pana
sattalokeva vācakabhāvena pavattoti. Tenāha ‘‘pūjanakiriyāyogyabhūtatāvasenā’’ti (netti. aṭṭha.
saṅgahavāravaṇṇanā).
Pūjayate ti ettha pūjanakiriyāya mukhyato pūjanasaṅkhāto pūjentānaṃ cittuppādo sarūpattho,
phalūpacārena taṃcittuppādassa ārammaṇapakatūpanissayabhūtā vuttappakārā sabbe buddhaguṇā
sarūpatthā. Te -vibhattipaccayassa pūjanakiriyāsādhako vuttappakāro loko ca sarūpattho, evaṃ sati
atthabhedābhāvato dvīsu vācakesu ekova vācako vattabbo, kasmā ekasmiṃ atthe dve vācakā vuttāti?
N āyaṃ doso dvinnaṃ vācakānaṃ sāmaññavisesavācakattā. Lokasaddo hi pūjanakiriyāsādhako,
aññakiriyāsādhako ca vadatīti sāmaññavācako ca hoti. Pūjayate-saddo
lokapūjanaitthipūjanapurisapūjanatiracchānapūjanādikiriyāsādhakañca vadatīti sāmaññavācako. Tasmā
pūjayate-saddo lokasaddassa sarūpattho, pūjanakiriyāsādhako ca na aññakiriyāsādhakoti niyameti.
Lokasaddo ca p ūjayatesaddassa sar ūpattho p ūjanakiriy āsādhako. Loko pana p ūjanakiriy āsādhako

itthipurisatiracch ānādikoti niyameti. T īsu pi ṭakesu aññesupi evar ūpesu ṭhānesu eseva nayo.
‘‘Salokapālo’’ ti padassa yathāvuttaseṭṭhalokapālasahagato, pūjananamassanakiriyāsādhako ca
sattanikāyo sarūpattho. ‘‘Sadā’’ ti padassa rattidivasakālo atītabhagavato dharamānakālo tato parakālo
abhinīhārato yāva sāsanantaradhānā kālo tato parakālo sarūpattho. So pana anāgatabuddhuppajjanakālo
atītasammāsambuddhe idāni pūjayanti namassanti viya pūjayissati ceva namassissati ca. Namassatīti
ettha namassanakiriyāya mukhyato namassanasaṅkhāto cittuppādo sarūpattho, phalūpacārena
taṃcittuppādassa ārammaṇapakatūpanissayabhūtā vuttappakārā sabbe buddhaguṇā sarūpattho. Ti -
vibhattipaccayassa namassanakiriyāsādhako yathāvuttasattanikāyo loko ca sarūpattho,
atthabhedābhāvepi dvinnaṃ vācakānaṃ pavattabhāvo heṭṭhā vuttova. ‘‘Cā’’ ti padassa idhekacco
pūjentopi na namassati, namassantopi na pūjeti ca, ayaṃ pana sattanikāyo loko pūjayati ceva namassati
cāti samuccayattho sarūpattho.
Tassāti ettha taṃ-saddassa sabbaññutaññāṇādianekaguṇasamannāgato pūjetabbo namassitabbo
tilokaggo satthā sarūpattho, chaṭṭhīvibhattiyā janakassa naravarassa jaññena sāsanavarena sambandho
padhānasarūpattho, jaññasāsanavarassa janakena naravarena sambandho apadhānasarūpattho. Tīsu
piṭakesu evarūpesu aññesupi eseva nayo.
‘‘Eta’’ nti padassa ācariyena vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsanaṃ
sarūpattho. ‘‘Sāsanavara’’ nti padassāpi tameva sarūpattho, etaṃ sāsanavaraṃ
pariyattipaṭipattipaṭivedhabhedena tividhampi pariyattisāsanameva sabbasāsanamūlabhūtattā,
nettippakaraṇassa visayabhūtattā ca visesato adhippetaṃ tassa mūlabhūtabhāvato
vinayasaṃvaṇṇanādīsu bahūpakārena dassitoti amhehi na vattabbo. Vadantopi aññaṃ racitabbaṃ
racituṃ asamatthova hutvā vadatīti gahitabbo vadeyya.
Taṃ pana pariyattisāsanaṃ vimuttirasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ,
vinayapiṭakasuttantapiṭakaabhidhammapiṭakavasena tividhaṃ,
āṇādesanāvohāradesanāparamatthadesanāvasena tividhaṃ,
yathāparādhasāsanāyathānulomasāsanāyathādhammasāsanābhedenapi tividhaṃ,
saṃvarāsaṃvarakathādiṭṭhiviniveṭhanakathānāmarūpaparicchedakathābhedenapi tividhaṃ. Ettha ca
desanā desakādhīnā, sāsanaṃ sāsitabbāyattaṃ, kathā kathetabbatthāpekkhāti viseso. Dīghanikāyo,
majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti nikāyabhedena pana
pañcavidhaṃ; suttageyyaveyyākaraṇagāthāudānaitivuttakajātakaabbhutadhammavedallabhedena pana
navavidhaṃ; dhammakkhandhabhedena pana caturāsītidhammakkhandhasahassavidhaṃ;
‘‘saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyaasekkhabhāgiyāti amissāni cattāri;
saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyasaṃkilesabhāgiyanibbedha
bhāgiyasaṃkilesabhāgiyaasekkhabhāgiyavāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyāti missakadukāni cattāri;
saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyaasekkhabhāgiyasaṃkilesabhāgiyavāsanā bhāgiyanibbedhabhāgiyāti
missakatikāni dve; taṇhāsaṃkilesadiṭṭhisaṃkilesaduccaritasaṃkilesataṇhāvodānabhāgiyadiṭṭhiva-
udānabhāgiyaduccaritavodānabhāgiyātichā’’ti (netti. 89) soḷasannaṃ suttānaṃ bhedena soḷasavidhaṃ;
‘‘lokiyalokuttaralokiyalokuttarasattādhiṭṭhānadhammādhiṭṭhānasattadhammādhiṭṭhānañāṇañeyya-
ñāṇañeyyadassanabhāvanādassanabhāvanāsakavacanaparavacanasakavacanaparavacana
vissajjanīyaavissajjanīyavissajjanīyaavissajjanīyakammavipākakammavipākakusala
akusalakusalākusalaanuññātapaṭikkhittaanuññātapaṭikkhittathavassa bhedena aṭṭhavīsatividha’’nti (netti.
112) evamādibahuvidhaṃ pariyattisāsanaṃ nettippakaraṇassa visesato visayaṃ. Tassa visayabhāve sati
paṭipattipaṭivedhasaṅkhātaṃ sāsanadvayampi tammūlakattā visayaṃ hoti pariyāyatoti daṭṭhabbaṃ.
‘‘Vidūhī’’ ti padassa yathāvuttasāsanavarassa saparasantānapavattanapavattāpanādivasena
vijānanasamattho saṇhasukhumañāṇādiguṇasampanno kalyāṇaputhujjanasotāpannādiko puggalo
sarūpattho. ‘‘Ñeyya’’ nti padassa tādisehi vidūhi saṇhasukhumañāṇādinā vijānitabbaṃ sāsanavaraṃ
sar ūpattho. ‘‘ Naravarass ā’’ ti padassa ekavidh ādibhedassa s āsanavarassa janako anekagu ṇasampanno

tilokaggo sar ūpattho. Icceva ṃ nettiy ā ā dig āth āya sar ūpattho sa ṅkhepena vij ānitabbo.
Evaṃ tassā anusandhyādīnaṃ jānitabbabhāve satipi ajānanto viya pucchitvā dosaṃ āropetvā
parihāravasenāpi gambhīrādhippāyassa anākulassa visesajānanaṃ bhavissati. Tasmā pucchitvā dosaṃ
ropetvā parihāravasena gambhīrādhippāyaṃ sampiṇḍetvā kathayissaṃ. Amhākācariya kimatthaṃ ‘‘yaṃ
loko’’tyādimāha? Nettippakaraṇaṃ kātuṃ. Evaṃ sati nettippakaraṇabhūtaṃ ‘‘soḷasahārā
netti’’tyādikaṃ eva vattabbaṃ, kasmā taṃ avatvā tato nettippakaraṇato aññaṃ ‘‘yaṃ loko
pūjayate’’tyādimāha. Seyyathāpi samuddaṃ gacchanto himavantaṃ gacchati, himavantaṃ gacchanto
samuddaṃ gacchati, evameva nettippakaraṇaṃ karonto sāsanavaradassanaṃ karotīti? Saccaṃ, tathāpi
yassa saṃvaṇṇanaṃ nettippakaraṇaṃ kātukāmo taṃ sāsanavaraṃ paṭhamaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ
loko’’tyādimāha. Evaṃ sati ‘‘etaṃ sāsanavara’’nti ettakameva vattabbaṃ, kasmā ‘‘yaṃ loko’’tyādi
vuttanti? Taṃ sāsanavaraṃ janakena naravarena niyametvā thometuṃ vuttaṃ. Tathāpi ‘‘tassa
naravarassā’’ti ettakameva vattabbaṃ, kasmā ‘‘yaṃ loko’’tyādi vuttanti? Taṃ janakaṃ naravaraṃ
lokapālena lokaseṭṭhena saddhiṃ sabbena lokena pūjanīyanamassanīyabhāvena thometuṃ ‘‘yaṃ
loko’’tyādi vuttaṃ. Pūjentāpi vanditvā pūjenti, tasmā ‘‘pūjayate’’ti ettakameva vattabbanti? Tathāpi keci
kesañci pūjāsakkārādīni karontāpi tesaṃ apākaṭaguṇatāya namakkāraṃ na karonti. Evaṃ bhagavato
yathābhūtaabbhuggatasaddatāya pana bhagavantaṃ pūjetvāpi vandatiyevāti dassetuṃ ‘‘namassati cā’’ti
vuttaṃ. Pūjento, namassanto ca na kadāciyeva, atha kho sabbakālanti dassetuṃ ‘‘sadā’’ti vuttaṃ.
Tādisassa naravarassa tādisaṃ sāsanavaraṃ saṇhasukhumañāṇasampannehi vidūheva sukhumañāṇeneva
ñeyyanti sāsanavaraṃ thometuṃ ‘‘vidūhi ñeyya’’nti vuttaṃ.
Ettha ca ‘‘pūjayate, namassatī’’ti etehi pūjananamassanakiriyāya hetubhūtā sabbaññutaññāṇādayo
aneke lokiyalokuttaraguṇā pakāsitā honti te guṇe āgamma sabbalokassa pūjananamassanacetanāya
pavattanato. Tesu hi kiñci sarūpato, kiñci anumānato sāriputtattherādayo anussaranti, pūjenti,
namassanti. Tena vuttaṃ ‘‘anussaretha sambuddha’’nti (saṃ. ni. 1.249). Ekadesaguṇāpi pūjārahā
namassanārahā, kasmā sabbepi guṇā pakāsitāti? Sabbaguṇadassanena
bodhisambhārasambharaṇamahākaruṇāyogasaṅkhātahetuñāṇapahāna-
ānubhāvarūpakāyasampattisaṅkhātaphalahitajjhāsayindriya- pākakālāgamanadesanāñāṇasaṅkhātasattu-
pakārasampadāvasena thomanā dassitā. Tena attahitapaṭipatti, parahitapaṭipatti ca
nirupakkilesūpagamanāpagamanañca lokasamaññānupapavatti, tadanatidhāvanañca caraṇasampatti,
vijjāsampatti ca attādhipatitā, dhammādhipatitā ca lokanāthaattanāthatā ca pubbakārikataññutā ca
aparantapatā, anattantapatā ca buddhakaraṇadhammabuddhabhāvasiddhi ca paratāraṇaattatāraṇañca
sattānuggahacittatā, dhammavirattacittatā ca pakāsitā bhavanti. Tena sabbappakārena
anuttaradakkhiṇeyyatāuttamapūjanīyanamassanīyabhāvapūjananamassanakiriyāya ca
khettaṅgatabhāvaṃ pakāseti. Tena pūjanakanamassanakānaṃ yathicchitabbapayojanasampatti pakāsitāti
sabbaguṇā pakāsitāti.
Ādikalyāṇatādiguṇasampattiyā varaṃ aggaṃ uttamaṃ, nipuṇañāṇagocaratāya paṇḍitavedanīyañca,
tasmā ‘‘varaṃ ñeyya’’nti vacanehi svākkhātatādayo sabbe dhammaguṇā pakāsitā.
Ariyasaccapaṭivedhena samugghātakilesasammohāyeva paramatthato paṇḍitā bālyādisamatikkamanato,
tasmā bhāvitalokuttaramaggā, sacchikatasāmaññaphalā ca puggalā visesato ‘‘vidū’’ti vuccanti. Te hi
yathāvuttasāsanavaraṃ aviparītato ñātuṃ, netuñca saparasantāne sakkuṇanti. Tasmā ye
suppaṭipannatādayo anekehi suttapadehi saṃvaṇṇitā, te ariyasaṅghaguṇāpi niravasesato ‘‘vidūhī’’ti
padena pakāsitāti. Evaṃ nettiyā paṭhamagāthāya ‘‘etaṃ sāsanavara’’nti padena sāsanattayaṃ
saṅgaṇhitvā tattha itaresaṃ dvinnaṃ adhigamūpāyabhāvato sabbasāsanamūlabhūtassa, attano
nettippakaraṇassa ca visayabhūtassa pariyattisāsanavarassa dassanamukhena sabbe ratanattayaguṇāpi
thomanāvasena nayatova pakāsitā honti. Nayato hi dassitā sabbe guṇā niravasesā gahitā bhavanti, na
sarūpato. Tenāha bhagavantaṃ ṭhapetvā paññavantānaṃ aggabhūto dhammasenāpatisāriputtattheropi
buddhaguṇaparicchedanamanuyutto ‘‘apica me dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) bhagavatāpi –
‘‘ Eva ṃ acintiy ā buddh ā, buddhadhamm ā acintiy ā;

Acintiye pasann āna ṃ, vip āko hoti acintiyo ’’ ti. (apa. thera 1.1.82; netti. 95) –
Gāthā vuttā. Tattha buddhadhammā ti buddhaguṇā. Amhākaṃ pana yāvajīvaṃ
ratanattayaguṇaparidīpane atiussāhantānampi sarūpato nīharitvā dassetuṃ asamatthabhāvo pageva
paṇḍitehi veditabboti.
Iccevaṃ –
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca;
Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
Niggahitalopavasena vutt āya gāthāya saṅkhepena kathito anusandhyādiko samattoti.
‘‘Yaṃ loko pūjayate, sa lokapālo sadā namassati ca;
Taṃ tassa sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
Gāthaṃ apare paṭhanti. Tassāpi anusandhyattho vuttanayova. Yojanattho pana viseso. Tattha hi
salokapālo loko yassa satthuno naravarassa yaṃ sāsanavaraṃ saṃvaṇṇetabbasahitaṃ,
saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā pūjayate ceva namassati ca, tassa lokapālassa satthuno taṃ pūjetabbaṃ,
namassitabbañca vidūheva viññātabbaṃ, etaṃ sāsanavaraṃ nettippakaraṇassa visayanti gahetabbanti
yojanā. Yojanākāropi heṭṭhā vuttanayova.
Viggahatthopi viseso. Imasmiñhi naye lokaṃ pālentīti lokapālā,yathāvuttacatumahārājādayo. Tehi
lokapālehi sahitaṃ sabbalokaṃ pāleti lokagganāyakattāti lokapālo ti bhagavāpi lokapālasaddena vutto.
So hi ‘‘tassā’’ ti ettha taṃ-saddena parāmasīyati, tasmā tassa lokapālassa satthuno naravarassāti attho
gahito. Yadi evaṃ lokapālo guṇībhūto apadhāno padhānabhūtaṃ lokaṃ visesetvā vinivatto, kathaṃ
taṃ-saddena parāmasīyatīti? Lokavisesako samānopi sāsanavarāpekkhatāya janakasāmibhāvena
sambandhivisesabhūtattā padhānabhūto viya parāmasīyatīti. Bhagavā sāsanavarassa sāmibhāvena
gahito. Kathaṃ sāsanavarassa sāmī bhagavā sāsanavaraṃ pūjayatīti? Na cāyaṃ virodho. Buddhā hi
bhagavanto dhammagaruno, te sabbakālaṃ dhammamapacayamānāva viharantīti. Buddhānañhi
dhammagarudhammāpacayamānabhāvo ‘‘yaṃnūnāhaṃ…pe… tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā
mānetvā pūjetvā upanissāya vihareyya’’nti (a. ni. 4.21) vutto, tasmā lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ
pūjayatīti daṭṭhabbo. Evaṃ sati lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ pūjayatīti attho yutto hotu, kathaṃ
lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ namassatīti yuttoti? Yuttova ‘‘namassatī’’ti padassa garukaraṇena
tanninnapoṇapabbhāroti atthassāpi labbhanato. Bhagavā hi dhammagarutāya sabbakālaṃ
dhammaninnapoṇapabbhārabhāvena viharatīti. Vuttañhetaṃ ‘‘yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādi.
Sesamettha heṭṭhā vuttanayena vā saṃvaṇṇanāsu vuttanayena vā ñātabbanti amhehi na vitthārīyati.
Evaṃ paṭhamagāthāya ‘‘sāsanavara’’nti padena tividhampi sāsanaṃ saṅgaṇhitvā tattha
pariyattisāsanameva attano nettippakaraṇassa visayaṃ niyametvā dassento ‘‘dvādasa
padāni’’ tyādimāha. Atha vā paṭhamagāthāya ratanattayathomanena saha nettippakaraṇatāvisayaṃ
sāsanavaraṃ ācariyena dassitaṃ, ‘‘tassa sāsanavaraṃ kiṃ sabbaṃyeva nettippakaraṇassa visayaṃ,
udāhu pariyattisāsanamevā’’ti pucchitabbattā pariyattisāsanabhūtaṃ suttamevāti dassento ‘‘dvādasa
padāni sutta’’ ntiādimāha. Tattha ‘‘sāsanavara’’nti sāmaññena vuttampi pariyattisuttameva
sāsanavaranti gahetabbanti attho. ‘‘Taṃ pana katividha’’nti vattabbattā ‘‘dvādasa padānī’’ ti vuttaṃ,
saṅkhepato pabhedena dvādasavidhanti attho. Pabhedato dvādasavidhampi byañjanapadaatthapadato
pana duvidhamevāti dassetuṃ ‘‘taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ ti vuttaṃ. ‘‘Tasmiṃ dvaye
ekameva sarūpato nettippakaraṇassa visayanti viññeyyaṃ, udāhu ubhaya’’nti pucchitabbattā ubhayanti
dassetuṃ ‘‘taṃ viññeyyaṃ ubhaya’’ nti vuttaṃ. Vacanavacanīyabhāvena sambandhe yasmiṃ
byañjane, atthe ca ‘‘sutta’’nti vohāro pavatto, taṃ ubhayaṃ sarūpato nettippakaraṇassa visayanti
viññeyyanti attho. ‘‘ Kinti viññeyya ’’ nti vattabbatt ā ‘‘ ko attho, byañjana ṃ katama ’’ nti vutta ṃ. Ida ṃ

vutta ṃ hoti –chabyañjanapadachaatthapadabhedena dv ādasavidha ṃ byañjanapadaatthapadavasena
duvidhaṃ sabbapariyattisaṅkhātaṃ suttaṃ mama nettippakaraṇassa visayaṃ sāsanavaranti ñātabbaṃ.
Sarūpato pucchitvā atthapadaṃ, byañjanapadañca sarūpato ñātabbanti.
Evaṃ paṭhamagāthāya ‘‘sāsanavara’’nti vuttassa suttassa pariyattibhāvañceva
atthapadabyañjanapadabhāvena veditabbattañca dassetvā idāni tassa suttassa pavicayūpāyaṃ
nettippakaraṇaṃ padatthavibhāgena dassetuṃ ‘‘soḷasahārā’’ tyādimāha. Atha vā dutiyagāthāya
nettippakaraṇassa visayaṃ sāsanavaraṃ niyametvā dassitaṃ, ‘‘netti nāma katamā, katividhā’’ti
pucchitabbattā nettināma ettikāti saṅkhepato dassetuṃ ‘‘soḷasahārā’’ tyādimāha. Tattha tassa sāsanassa
suttassa atthapariyeṭṭhi nettisaṃvaṇṇanā mayā mahākaccāyanena niddiṭṭhā netti nāma
soḷasahārasamudāyā pañcanayasamudāyā aṭṭhārasamūlapadasamudāyāti vijānitabbāti.
Te hārādayo kenaṭṭhena netti nāma? Veneyyasatte ariyadhammaṃ netīti nettīti evamādi attho
saṃvaṇṇanāsu (netti. aṭṭha. ganthārambhakathā) vuttova. Imāya tatiyagāthāyapi ‘‘mahākaccānena
niddiṭṭhā’’ti pāṭho sundaro. ‘‘Mahākaccāyanena niddiṭṭhā’’ti vā pāṭho, na sundaro. Lakkhaṇañhi mayā
heṭṭhā vuttanti. ‘‘Soḷasahārādisamudāyā nettī’’ti vuttā, te hārā suttassa byañjanavicayo vā honti,
atthavicayo vā, nayā ca byañjanavicayo vā honti, atthavicayo vāti vicāraṇāyaṃ sati ‘‘ime imassa
vicayo’’ti niyametvā dassetuṃ ‘‘hārā byañjanavicayo’’ tiādimāha. Tattha hārā suttassa byañjanavicayo
honti, na atthavicayo soḷasahārānaṃ mūlapadaniddhāraṇaṃ vajjetvā byañjanamukheneva
saṃvaṇṇanābhāvato. Tayo pana nayā suttassa atthavicayo honti, tiṇṇaṃ nayānaṃ
mūlapadasaṅkhātaavijjādisabhāvadhammaniddhāraṇamukheneva suttassa atthasaṃvaṇṇanābhāvatoti.
‘‘Taṃ ubhayaṃ sutte saṃvaṇṇanābhāvena kenaci katthaciyeva yojetabbaṃ, udāhu sabbathā
sabbattha yojita’’nti pucchitabbabhāvato taṃ ubhayaṃ sabbattha suttesu sabbathā yojitanti dassetuṃ
‘‘ubhayaṃ pariggahīta’’ nti vuttaṃ. Hārā ceva nayā ca ubhayaṃ suttassa atthaniddhāraṇavasena parito
samantato gahitaṃ sabbathā suttesu yojitanti.
‘‘Hārādisamudāyabhūtaṃ nettisaṅkhātaṃ suttaṃ kathaṃ saṃvaṇṇetabbaṃ suttaṃ saṃvaṇṇetī’’ti
vattabbabhāvato vuttaṃ ‘‘vuccati suttaṃ yathāsutta’’ nti. Nettisaṅkhātaṃ saṃvaṇṇanāsuttaṃ
saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ yathā yena yena desanāhārena vā aññena vā saṃvaṇṇetabbaṃ, tena tena
vuccati saṃvaṇṇetīti attho. Atha vā ‘‘nettisaṅkhātaṃ suttaṃ kittakaṃ saṃvaṇṇetabbaṃ suttaṃ
saṃvaṇṇetī’’ti vattabbabhāvato vuttaṃ ‘‘vuccati suttaṃ yathāsutta’’ nti. Tattha yathāsuttaṃyaṃ yaṃ
suttaṃ bhagavatā vuttaṃ, taṃ taṃ sabbaṃ suttaṃ nettisaṅkhātaṃ suttaṃ vuccati vadati
assādādīnavadassanavasena saṃvaṇṇetīti. Tena vuttaṃ ‘‘nettinayena hi saṃvaṇṇetuṃ asakkuṇeyyaṃ
nāma suttaṃ natthī’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā).
‘‘Yaṃ yaṃ bhagavatā desitaṃ suttaṃ nettisaṃvaṇṇanāya saṃvaṇṇitaṃ, sā saṃvaṇṇetabbā desanā
ca viññeyyā, udāhu desitabbañcā’’ti vattabbabhāvato ‘‘yā ceva desanā’’ tyādimāha. Yā ceva desanā pāḷi
saṃvaṇṇitā, sā ca, tāya desanāya desitaṃ yaṃ dhammajātaṃ, tañca ubhayaṃ vimuttāyatanadesanāsīsena
paricayaṃ karontehi ekantena viññeyyaṃ ubhayasseva anupādisesaparinibbānapariyosānānaṃ
sampattīnaṃ hetubhāvato. ‘‘Tassa ubhayassa vijānane sādhetabbe sādhetabbassa vijānanassa hetubhūtā
katamā anupubbī’’ti pucchitabbabhāvato vuttaṃ ‘‘tatrā’’ tyādi. Tattha tatra vijānane sādhetabbe
suttādinavaṅgassa sāsanassa atthapariyesanā atthavicāraṇā hāranayānaṃ ayaṃ anupubbī vijānanassa
sādhetabbassa hetubhūtā anupubbī nāmāti attho. Atha vā tassa ubhayassa vijānane sādhetabbe
suttādinavaṅgassa sāsanassa atthapariyesanāya atthavicāraṇāya ayaṃ anupubbī vijānanassa
sādhetabbassa hetubhūtā anupubbī nāmāti. Atha vā vakkhamānāya hāranayānupubbiyā
navavidhasuttantapariyesanā vijānanassa hetubhūtāti veditabbā. Tenākāreneva aṭṭhakathāyaṃtidhā
vuttāti.
Sa ṅgahav ārassa atthavibh āvan ā ni ṭṭ hit ā.

2. Uddesav āraatthavibh āvan ā
1. Evaṃ saṅgahavārena saṅkhepato dassite hārādayo idāni vibhāgena dassetuṃ ‘‘tattha katame
soḷasa hārā’’ tiādidesanā āraddhā. Atha vā soḷasahārādisamudāyā netti nāma mayā mahākaccānena
niddiṭṭhāti vuttā, ‘‘katame te soḷasa hārā’’ti pucchitabbattā vuttaṃ ‘‘tattha soḷasa hārā’’ tyādi. Tattha
tatthāti tesu soḷasahārādīsu. Desanā hāro, vicayo hāro…pe… sāmāropano hāroti ime soḷasa hārāti
daṭṭhabbā.
Tattha sabbasādhāraṇattā hārapadassa vacanattho paṭhamaṃ vattabbo. Kenaṭṭhena hārāti? Harīyanti
etehīti hārā. Etehi saṃvaṇṇanāvisesehi saṃvaṇṇiyesu suttageyyādīsu aññāṇasaṃsayavipallāsā harīyanti,
iti aññāṇādiharaṇakāraṇattā ‘‘etehī’’ti padena niddiṭṭhā saṃvaṇṇanāvisesā hārānāma, hara-dhātuyā
ācariyassa vacībhedasaddo, taṃsamuṭṭhāpako cittuppādo ca mukhyattho, veneyyānaṃ
saṃvaṇṇetabbasuttassa atthajānanādiñāṇasampayuttacittuppādo kāraṇūpacārattho, tassa
upanissayapaccayabhūtānaṃ saṃvaṇṇanāvisesānaṃ upanissayapaccayasatti phalūpacārattho, iti-saddena
sā upanissayapaccayasattiyeva parāmasīyati. Taṃsattisampannā saṃvaṇṇanāvisesā ṇa-paccayatthā
honti. Esa nayo evarūpesu ṭhānesupi. Vitthāro aṭṭhakathāyaṃ(netti. aṭṭha. 1) vutto eva.
Asādhāraṇato pana desīyati etāyāti desanā. Etāya saṃvaṇṇanāya saṃvaṇṇetabbasuttattho desīyati
saṃvaṇṇīyati saṃvaṇṇanānusārena ñāpīyati, iti ñāpanakāraṇattā ‘‘etāyā’’ti padena niddiṭṭhā
visesasaṃvaṇṇanā desanānāma, na pāḷidesanā, pāḷidesanāya saṃvaṇṇetabbasaṃvaṇṇanābhāvena
sahacaraṇato vā desanā. Kiñcāpi aññe hārā desanāpāḷisaṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanābhāvato
desanāya sahacārino honti, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavaseneva viññāyamānattā
pāḷidesanāya saha caratīti vattabbataṃ arahati, na tathā pare. Na hi
assādādīnavanissaraṇādisandassanalakkhaṇarahitā pāḷidesanā atthi, ayañca hāro
assādādisandassanalakkhaṇoti.
Viciyanti etenāti vicayo . Etena saṃvaṇṇanāvisesena sutte padapañhādayo viciyanti, iti
vicāraṇakāraṇattā so saṃvaṇṇanāviseso vicayo nāma. Katvatthādhikaraṇatthāpi labbhanti.
Saṃvaṇṇetabbasuttena padapañhādivicayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso vicayo hāro .
Yuttāyutti vicārīyati etāyāti yutti . Etāya visesasaṃvaṇṇanāya sabbesaṃ hārānaṃ bhūmigocarānaṃ
yuttāyutti vicārīyati, iti vicāraṇakāraṇattā ‘‘etāyā’’ti padena niddiṭṭhā visesasaṃvaṇṇanā yutti nāma.
Idha uttarapadalopo daṭṭhabbo, yuttiyā vicāraṇā, vicāraṇīyabhāvena sahacaraṇato vā yutti.
Sabbahārānaṃ bhūmigocarānaṃ yuttāyuttivicāraṇalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso yutti hāro .
Padati pavatteti phalaṃ etenāti padaṃ, kāraṇaṃ. Ṭhanti tiṭṭhanti ettha phalāni tadāyattavuttitāyāti
ṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Padañca taṃ ṭhānañcāti padaṭṭhānaṃ,āsannakāraṇaṃ. Sutte āgatadhammānaṃ
padaṭṭhānaṃ vicārīyati etāyāti padaṭṭhānā,visesasaṃvaṇṇanā, vicāraṇalopova, sutte āgatadhammānaṃ
padaṭṭhānānaṃ, tesañca padaṭṭhānānaṃ vicāraṇalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso padaṭṭhāno hāro .
Sutte avuttāpi samānalakkhaṇā dhammā lakkhīyanti etena saṃvaṇṇanāvisesenāti lakkhaṇo, sutte
vuttena dhammena samānalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ avuttānampi niddhāraṇalakkhaṇo
saṃvaṇṇanāviseso lakkhaṇo hāro .
Sutte dassiyamānā nibbacanādayo cattāropi viyūhīyanti vibhāgena sampiṇḍīyanti ettha, etena vāti
byūho, catunnaṃ nibbacanādīnaṃ byūho catubyūho . Nibbacanādhippāyabyañjanānañceva
desanānidānassa ca pubbāparena saddhiṃ sandassanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso catubyūho hāro .
Desanāya gahitadhammena sabhāgā, visabhāgā ca dhammā āvaṭṭīyanti ettha, etena vāti āvaṭṭo,
desanāya gahitadhammānaṃ sabhāgavisabhāgadhammavasena āvaṭṭanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso

āva ṭṭ o h āro .
Asādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesadhamme, vodānadhamme ca sādhāraṇāsādhāraṇato,
padaṭṭhānato, bhūmito ca vibhajanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso vibhatti hāro .
Sutte niddiṭṭhā dhammā paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vāti parivatto, sutte
niddiṭṭhānaṃ dhammānaṃ paṭipakkhato parivattanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso parivattano hāro .
Sutte vuttassa ekasseva atthassa vācakaṃ vividhaṃ vacanaṃ ettha saṃvaṇṇanāviseseti vivacanaṃ,
vivacanameva vevacanaṃ,sutte vutte ekasmiṃ atthe anekapariyāyasaddayojanālakkhaṇo
saṃvaṇṇanāviseso vevacano hāro .
Sutte vuttā atthā pakārehi ñāpīyanti iminā, ettha vāti paññatti, ekekassa dhammassa anekāhi
paññattīhi paññāpetabbākāralakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso paññatti hāro .
Suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsu otarīyanti anuppavesīyanti ettha, etena vāti otaraṇo,
paṭiccasamuppādādimukhehi suttatthassa otaraṇalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso otaraṇo hāro .
Sutte padapadatthapañhārambhā sodhīyanti samādhīyanti ettha, etena vāti sodhano, sutte
padapadatthapañhārambhānaṃ sodhanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso sodhano hāro .
Sāmaññavisesabhūtā dhammā vinā vikappena adhiṭṭhīyanti anuppavattīyanti ettha, etena vāti
adhiṭṭhāno, suttāgatānaṃ dhammānaṃ avikappanavasena sāmaññavisesaniddhāraṇalakkhaṇo
saṃvaṇṇanāviseso adhiṭṭhāno hāro .
Yo hetu ceva paccayo ca phalaṃ parikaroti abhisaṅkharoti, iti so hetu ceva paccayo ca parikkhāro,
yo saṃvaṇṇanāviseso taṃ parikkhāraṃ hetuñceva paccayañca ācikkhati, iti so saṃvaṇṇanāviseso
parikkhāro nāma. Sutte āgatadhammānaṃ parikkhārasaṅkhāte hetupaccaye niddhāretvā
saṃvaṇṇanālakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso parikkhāro hāro .
Sutte āgatadhammā padaṭṭhānādimukhena samāropīyanti ettha, etena vāti samāropano, sutte
āgatadhammānaṃ padaṭṭhānavevacanabhāvapahānasamāropanavicāraṇalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso
samāropano hāro . Bhāvasādhanavasenāpi sabbattha vacanattho vattabboti tassāpi vasena yojetabbanti.
Sesaṃ saṃvaṇṇanānusārena ñātabbanti.
‘‘Tattha katame soḷasa hārā desanā’’tyādinā hārasarūpaṃ vuttaṃ, kimatthaṃ ‘‘tassānugīti’’tyādi
vuttanti? Anugītigāthāya sukhaggahaṇatthaṃ puna ‘‘tassānugīti desanā vicayo yutti’’ tyādi vuttaṃ.
Tattha tassāti hāruddesassa. Anugītīti anu pacchā gāyanagāthā. Pañcadaso ti pañcadasamo. Soḷaso ti
soḷasamo. Atthato asaṃkiṇṇā ti desanādipadatthato lakkhaṇatthato saṅkarato rahitā. Tena vuttaṃ
aṭṭhakathāyaṃ‘‘so ca nesaṃ asaṅkaro lakkhaṇaniddese supākaṭo hotī’’ti. Sesaṃ saṃvaṇṇanānusārena
ñātabbanti. ‘‘Keci hārā kehici hārehi saṃkiṇṇā viya dissanti, kasmā asaṃkiṇṇāti ñātabba’’nti vattabbattā
vuttaṃ ‘‘etesañcevā’’ tiādi. Tattha etesañceva bhavatīti etesaṃ soḷasannaṃ hārānaṃ yathā yenākārena
asaṅkaro hoti, tathā asaṅkarākārena bhavati. Ayati pavattati nayavibhattīti ayā,vitthārena ayāti
vitth āratayā,ta-kāro missakadosāpagamatthāya āgato, nayavibhattivisesavacanaṃ. Nayena ñāyena
vibhatti nayavibhatti, na pañcanayavibhattāhārānaṃ vitthārena pavattā ñāyavibhatti tathā
asaṅkarākārena bhavati tasmiṃ asaṃkiṇṇāti ñātabbāti adhippāyo.
2. Soḷasa hārā sarūpato vuttā, amhehi ca viññātā, ‘‘katame pañca nayā’’ti vattabbabhāvato tathā
pucchitvā sarūpato uddisituṃ ‘‘tattha katame pañca nayā’’ tyādi vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘evaṃ
hāre uddisitv ā id āni naye uddisitu ṃ ‘tattha katame ’ti ādi vutta ’’ nti (netti. a ṭṭ ha. 2) vutta ṃ. ‘‘ Tattha

nayanti sa ṃkilese, vod āne ca vibh āgato ñ āpent īti nay ā,nīyanti v ā tāni ettha, etehi v āti
nayā’’ tiādinā (netti. aṭṭha. 2) aṭṭhakathāyaṃvitthārena vacanattho vutto. Nī-dhātuyā
nandiyāvaṭṭādinayānusārena saṃkilese, vodāne ca ālambitvā pavatto ñāṇasampayuttacittuppādo
mukhyattho, nandiyāvaṭṭādinayānaṃ upanissayapaccayasatti phalūpacārato gahitā, iti-saddo taṃ
phalūpacārato gahitasattiṃ parāmasi, taṃsattisahitā nandiyāvaṭṭādinayā a-paccayatthā.
Taṇhāavijjāhi saṃkilesapakkhassa suttassa, samathavipassanāhi vodānapakkhassa suttassa
catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso nandiyāvaṭṭo nayo . Tattha catusacca nti
taṇhā ca avijjā ca bhavamūlattā samudayasaccaṃ, avasesā tebhūmakā dhammā dukkhasaccaṃ,
samathavipassanā maggasaccaṃ, tena pattabbā asaṅkhatadhātu nirodhasaccanti.
Tīhi avayavehi lobhādīhi saṃkilesapakkhe, tīhi avayavehi alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo
sobhanoti tipukkhalo, akusalamūlehi saṃkilesapakkhassa, kusalamūlehi vodānapakkhassa suttatthassa
catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso tipukkhalo .
Sīhassa bhagavato vikkīḷitaṃ ettha nayeti sīhavikkīḷito, subhasaññādīhi vipallāsehi
sakalasaṃkilesapakkhassa, saddhindriyādīhi vodānapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena
nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso sīhavikkīḷitanayo .
Atthanayattayadisābhāvena kusalādidhammānaṃ ālocanaṃ disālocanaṃ. Tassa tassa atthanayassa
yojanatthaṃ katesu suttassa atthavissajjanesu ye vodānādayo, saṃkilesikā ca tassa tassa nayassa
disābhūtā dhammā suttato niddhāretvā kathitā, tesaṃ yathāvuttadhammānaṃ citteneva ‘‘ayaṃ paṭhamā
disā, ayaṃ dutiyā disā’’tiādinā ālocanaṃ disālocanaṃ.
Tathā ālocitānaṃ dhammānaṃ atthanayattayayojane samānayanato aṅkuso viyāti aṅkuso, tassa
tassa nayassa disābhūtānaṃ kusalādidhammānaṃ samānayanaṃ aṅkuso nayo .
Lañjetīti lañjako . Yo nayo suttatthaṃ lañjeti pakāseti, iti lañjanato pakāsanato so nayo lañjako
nāma, nayo ca so lañjako cāti nayalañjako . Nayalañjako paṭhamo nandiyāvaṭṭo nāma, nayalañjako
dutiyo tipukkhalo nāma, nayalañjako tatiyo sīhavikkīḷito nāmāti yojetabbo.
Uggatānaṃ visesena uggatoti uttamo, taṃ uttamaṃ. Gatāti ñātā, matāti attho. ‘‘Matā’’ti vā pāṭho.
Sesamettha vuttanayānusārenapi saṃvaṇṇanānusārenapi jānitabbanti.
Yathāvuttanayavisesasaṃvaṇṇanāya ṭīkāyaṃ –
‘‘Samūhādiṃ upādāya lokasaṅketasiddhā vohāramattatā sammutisabhāvo,
pathavīphassādīnaṃ kakkhaḷaphusanādilakkhaṇaṃ paramatthasabhāvo . Ayañhettha saṅkhepo
– yasmiṃ bhinne, itarāpohe vā cittena kate na tathā buddhi, idaṃ sammutisaccaṃyathā ghaṭe,
sasambhārajale ca, tabbipariyāyena paramatthasacca’’ nti –
Vacane ghaṭakathalaāpajalakaddamādisaṅkhātaṃ samūhādiṃ upādāya lokassa pubbe
ghaṭakathalaāpajalakaddamādisaṅketasiddhā ghaṭakathalaāpajalakaddamādivohāramattatā
sammutisabhāvo saṅketavasena avitathattā. Pathavīādīnaṃ kakkhaḷādilakkhaṇaṃ, phassādīnaṃ
phusanādilakkhaṇaṃ paramatthasabhāvo . ‘‘Yadi evaṃ ghaṭādike abhinne vā āpādike vā anurūpena
ūnabhāvena appavattamāne vā sati sammutibhāvo hotu, bhinne vā ūne vā kathaṃ sammutibhāvo
bhaveyya, pathavīphassādīnampi bhijjamānattā, kakkhaḷaphusanādīnañca pathavīphassādīhi anaññattā
kathaṃ paramatthasabhāvo bhaveyya, katamena saṅkhepena atthena sammutisabhāvo,
paramatthasabhāvo ca amhehi jānitabbo’’ti vattabbabhāvato ‘‘ayañhettha saṅkhepo’’ tiādimāha. Tattha
etth āti etesu sammutisabh āvaparamatthasabh āvesu aya ṃnayo vuccam āno sa ṅkhepo attho da ṭṭ habbo.

Yasmi ṃ gha ṭā dike bhinne sati tato gha ṭā dito itaro kathal ādibh āvo cittena pubbe katena yath ā yena
kathalādivohārena bhavati, yasmiṃ āpādike sambhārajalādike ūnabhāvena pavattamāne sati vā tato
āpādito itaro kaddamādibhāvo cittena pubbe katena yathā yena kaddamādivohārena bhavati, tathā tena
vohārena buddhi kathalādisabhāvajānanaṃ kaddamādisabhāvajānanaṃ bhavati, idaṃ abhinne
ghaṭādikaṃ vā bhinne kathalādikaṃ vā anūne āpādikaṃ vā ūne kaddamādikaṃ vā sabbaṃ
sammutisaccaṃ hotveva. ‘‘Kaddamasmiṃ bhinne, kaddamasmiṃ ūne vā sati itaro sammutisabhāvo’’ti
pucchitabbabhāvato ‘‘ghaṭe, sambhārajale cā’’ ti vuttaṃ.
Sammutisaccasabhāvo tumhehi vutto, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo paramatthasaccasabhāvo’’ti
vattabbabhāvato ‘‘tabbipariyāyena paramatthasacca’’ nti vuttaṃ. Pathavīādīnaṃ
kakkhaḷādilakkhaṇato itarassa phusanādilakkhaṇassa asambhavato, phassādīnañca phusanādilakkhaṇato
itarassa kakkhaḷādilakkhaṇassa asambhavato pathavīphassādīnaṃ lakkhaḷaphusanādilakkhaṇaṃ
paramatthasaccaṃ hotvevāti imasmiṃ saṅkhepatthe gahite koci virodho natthīti adhippāyoti.
3. Pañca nayā sarūpato ācariyena uddiṭṭhā, amhehi ca viññātā, ‘‘yāni padāni aṭṭhārasa mūlapadāni
uddiṭṭhāni, katamāni tānī’’ti pucchitabbattā tāni sarūpato dassetuṃ ‘‘tattha katamāni aṭṭhārasa
mūlapadāni’’ tyādimāha. Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘evaṃ nayepi uddisitvā idāni mūlapadāni uddisituṃ
‘tattha katamānī’tiādi āraddha’’nti vuttaṃ. Tattha kusalāni nava padāni, akusalāni nava padāni aṭṭhārasa
mūlapadānīti daṭṭhabbānīti yojanā. Mūlanti patiṭṭhahanti etehi nayā, patiṭṭhānavibhāgā cāti mūlāni,
padanti patiṭṭhahanti ettha nayā, paṭṭhānavibhāgā, adhigamā cāti padāni, vuttappakāraṭṭhena mūlāni ca
tāni padāni cāti mūlapadāni . Kucchite pāpadhamme salayantīti kusalāni, kuse rāgādayo lunantīti
kusalāni, kusā viya lunantīti kusalāni, kusena ñāṇena lātabbāni pavattetabbānīti kusalāni . Kusalānaṃ
paṭipakkhānīti akusalāni a-saddo cettha paṭipakkhatthoti.
Nava padāni kusalāni, nava padāni akusalānīti gaṇanaparicchedato, jātibhedato ca uddiṭṭhāni,
‘‘katamāni tānī’’ti pucchitabbattā nava padāni akusalāni paccāsattinyāyena sarūpato dassetuṃ
‘‘katamāni nava padāni akusalānī’’ tiādi vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃpana –
‘‘Evaṃ gaṇanaparicchedato, jātibhedato ca mūlapadāni dassetvā idāni sarūpato dassento
saṃkilesapakkhaṃyeva paṭhamaṃ uddisati ‘taṇhā’tiādinā’’ti (netti. aṭṭha. 3) –
Vuttaṃ. Tattha rūpādike khandhe tasati paritasatīti taṇhā. Avindiyaṃ kāyaduccaritādiṃ vindatīti avijjā,
vindiyaṃ kāyasucaritādiṃ na vindatīti avijjā,vijjāya paṭipakkhāti vā avijjā. Lubbhanti tenāti lobho,
lubbhatīti vā lobho, lubbhanaṃ vā lobho. Dosamohesu pi eseva nayo. Asubhe rūpakkhandhādike
‘‘subha’’nti pavattā saññā subhasaññā. Dukkhadukkhādike ‘‘sukha’’nti pavattā saññā sukhasaññā.
Anicce saṅkhāradhamme ‘‘nicca’’nti pavattā saññā niccasaññā. Anattasabhāvesu cakkhādīsu
khandhesu ‘‘attā’’ti pavattā saññā attasaññā. Yatthāti yesu padesu sabbo akusalapakkho saṅgahaṃ
samosaraṇaṃ gacchati, tāni padāni akusalānīti yojanā. Saṅgahaṃgaṇanaṃ. Samosaraṇaṃ
samāropanaṃ.
Paccanīkadhamme uddhaccādike nīvaraṇe sameti vūpasameti tadaṅgavikkhambhanavasenāti
samatho . Saṅkhāre aniccādīhi vividhehi ākārehi passatīti vipassanā. Lobhassa paṭipakkho alobho .
Dosassa paṭipakkho adoso . Mohassa paṭipakkho amoho . Etthāpi a-saddo paṭipakkhattho, na
abhāvatthādikoti adhippāyo. Asubhe rūpakkhandhādike, cakkhādimhi vā ‘‘asubha’’nti pavattā
saññāpadhānacittuppādā asubhasaññā,visesato kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Dukkhadukkhatādīsu
‘‘dukkha’’nti pavattā saññāpadhānacittuppādā dukkhasaññā,visesato vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.
Anicce khandhādike vipariṇāmadhamme ‘‘anicca’’nti pavattā saññāpadhānacittuppādā aniccasaññā,
visesato cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Anattasabhāve khandhe, cakkhādimhi vā ‘‘anattā’’ti pavattā
saññāpadhānacittuppādā anattasaññā,visesato dhammānupassanāsatipadhānaṃ. Paññāsatisīsena hi
pavattā ayaṃ desanā. Tena vuttaṃ bhagavatā ‘‘kathañca, bhikkhave, satibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
satipa ṭṭ hānesu, ettha satibala ṃ da ṭṭ habba ’’ nti. Yatth āti yesu padesu sabbo kusalapakkho sa ṅgaha ṃ

samosara ṇaṃ gacchati, t āni pad āni kusal ānīti yojan ā.
Uddāna nti uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacananti attho. Uddāne avutte sati heṭṭhā
vuttassa atthassa vippakiṇṇabhāvo dinno viya bhaveyya, tasmā vippakiṇṇabhāvassa nivāraṇatthaṃ
uddānanti adhippāyo. Caturo ca vipallāsāti subhasukhaniccaattasaññā. Kilesā bhavanti ettha
navapadesūti bhūmī,kilesānaṃ bhūmīti kilesabhūmī,kilesapavattanaṭṭhānāni nava padānīti vuttaṃ
hoti.
Caturosatipaṭṭhānāti asubhadukkhaaniccaanattasaññā. Indriyabhūmīti saddhādīnaṃ
vimuttiparipācanindriyānaṃ bhūmī pavattanaṭṭhānāni samosaraṇaṭṭhānāni.
Navahi kusalapadehi kusalapakkhā yujjanti yojīyanti, navahi akusalapadehi akusalapakkhā
yujjanti yojīyanti. Navahi kusalapadehi saha kusalapakkhā yujjanti yujjantā bhavanti, navahi
akusalapadehi saha akusalapakkhā yujjanti yujjantā bhavantīti uddesavāre vuttāvaseso
saṃvaṇṇanānusārena vijānitabbo.
Iti sattibalānurūpā racitā
Uddesavārassa atthavibhāvanā niṭṭhitā.
3. Niddesavāraatthavibhāvanā
Soḷasahāraniddesavibhāvanā
4. Hārādīsu samudāyassa nettippakaraṇassa uddeso uddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo niddeso’’ti
pucchitabbattā uddiṭṭhe hārādayo niddisituṃ ‘‘tattha saṅkhepato nettī’’ tiādi āraddhaṃ.
Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘evaṃ uddiṭṭhe hārādayo niddisituṃ ‘tattha saṅkhepato’tiādi āraddha’’nti (netti.
aṭṭha. 4) vuttaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ ‘‘tattha katame soḷasa hārā? Desanā vicayo’’tiādiuddesapāṭhe.
Saṅkhepato ti samāsato. Nettīti nettippakaraṇaṃ. Kittitāti kathitā, idāni niddesato kathessāmīti vuttaṃ
hoti.
1.‘‘ Ass ādādīnavat ā, nissara ṇampi ca phala ṃ up āyo ca.
Āṇattī ca bhagavato, yogīnaṃ desanāhāro’’ti. –
Gāthāyaṃ yena saṃvaṇṇanāvisesena sutte āgatā assādopi ādīnavatā ādīnavopi nissaraṇampi phalampi
upāyopi yogīnaṃatthāya bhagavato āṇattipi ime dhammā dassitā saṃvaṇṇitā saṃvaṇṇanāvasena ñāpitā,
so saṃvaṇṇanāviseso desanāhāro nāmāti atthayojanā.
Vacanatthādayo aṭṭhakathāyaṃvitthārato vuttāva, tasmā kiñcimattameva kathessāmi.
Assādīyateti assādo, ko so? Sukhaṃ, somanassaṃ, iṭṭhārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā ca.
Assādeti etāyāti vā assādo, ko so? Taṇhā, vipallāsā ca. Vipallāsavasena hi ekacce sattā aniṭṭhampi
ārammaṇaṃ iṭṭhākārena assādenti.
Ābhusaṃ kammena dīnaṃ dukkhādi hutvā vāti pavattatīti ādīnavo, dukkhādi. Atha vā ativiya
ādīnaṃ kapaṇaṃ hutvā vāti pavattatīti ādīnavo, kapaṇamanusso, tathābhāvā ca tebhūmakā dhammā
aniccatādiyogato.
Nissarati etenāti nissaraṇaṃ,ariyamaggo. Nissaratīti vā nissaraṇaṃ,nibbānaṃ. Pi -saddo
sampiṇḍanattho. Nissaraṇabhedo aṭṭhakathāyaṃ(netti. aṭṭha. 4 hārasaṅkhepa) bahudhā vuttova.

Phalati pavattat īti phala ṃ,desan āya phala ṃ. Yadipi desan ā phalanipph ādik ā na hoti, tath āpi
bhagavato dhammadesanaṃ sutvā puññasambhārā sambhavanti, puññasambhārahetuto phalaṃ
pavattaṃ, tasmā desanāya phalaṃ nāmāti. Katamaṃ taṃ? Devamanussesu
āyuvaṇṇasukhabalayasaparivāraadhipateyyaupadhisampatticakkavattisiridevarajja-
siricatusampatticakkasīlasamādhisampadā vijjābhiññā paṭisambhidā
sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhiyo.
Paccayasāmaggiṃ upagantvā ayati pavattati phalaṃ etenāti upāyo, ko so? Ariyamaggassa
pubbabhāgapaṭipadā. Purimā paṭipadā hi pacchimāya paṭipadāya adhigamūpāyo, paramparāya
magganibbānādhigamassa ca upāyo. Keci ‘‘maggopi upāyo’’ti vadanti, tesaṃ matena nibbānameva
nissaraṇanti vuttaṃ siyā. ‘‘Te pahāya tare oghanti idaṃ nissaraṇa’’nti (netti. 5) pana ariyamaggassa
nissaraṇabhāvaṃ vakkhati, tasmā kesañci vādo na gahetabbo.
Āṇattīti āṇārahassa bhagavato veneyyānaṃ hitasiddhiyā ‘‘evaṃ sammāpaṭipattiṃ paṭipajjāhi,
micchāpaṭipattiṃ mā paṭipajjāhī’’ti vidhānaṃ āṇāṭhapanaṃ āṇatti nāma.
Yujjanti payujjanti catusaccakammaṭṭhānabhāvanāsūti yogino, veneyyā, tesaṃ yogīnaṃ atthāyāti
vacanasesaṃ nīharitvā yojanā kātabbā. Sutte āgatānaṃ sabbesaṃ assādādīnaṃ ekadesāgatānampi
nīharitvā sabbesaṃ vibhajanasaṃvaṇṇanāviseso desanāhāroti niddesato gahetabbo, so ca vibhajanākāro
desanāhāravibhaṅge (netti. 5) āgamissatīti idha na dassitoti.
Desanāhāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo vicayahāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
2.
‘‘ Ya ṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa y ā ca anug īti.
Suttassa yo pavicayo, hāro vicayoti niddiṭṭho’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha suttassa yaṃ pucchitañca yā pucchā vicayamānā ca suttassa yaṃ vissajjitañca yā
vissajjanā vicayamānā ca suttassa yo padādivicayo, assādādivicayo ca atthi, te vuttappakārā vicayamānā
pucchādayo yena saṃvaṇṇanāvisesena viciyanti, so saṃvaṇṇanāviseso vicayo hāroti niddiṭṭhoti
atthayojanā kātabbā.
Pucchīyate pucchitaṃ. Vissajjīyate vissajjita nti bhāvasādhanattho daṭṭhabbo, na
kammasādhanattho. Tena vuttaṃ ṭīkāyaṃ‘‘bhāvatthe toti āha – ‘vissajjitanti vissajjanā’’’ti.
‘‘Suttassā’’ ti niyamitattā saṃvaṇṇanāvasena aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ na gahetabbanti daṭṭhabbaṃ.
So vicayo hāro aṭṭhakathāyaṃ (netti. aṭṭha. 4 hārasaṅkhepa) vuttova. Kathaṃ? –
‘‘Ayaṃ pucchā adiṭṭhajotanā diṭṭhasaṃsandanā vimaticchedanā anumatipucchā
kathetukamyatāpucchā sattādhiṭṭhānā dhammādhiṭṭhānā ekādhiṭṭhānā anekādhiṭṭhānā
sammutivisayā paramatthavisayā atītavisayā anāgatavisayā paccuppannavisayā’’tiādinā
pucchāvicayo veditabbo. ‘‘Idaṃ vissajjanaṃ ekaṃsabyākaraṇaṃ vibhajjabyākaraṇaṃ
paṭipucchābyākaraṇaṃ ṭhapanaṃ sāvasesaṃ niravasesaṃ sauttaraṃ niruttaraṃ lokiyaṃ
lokuttara’’ntiādinā vissajjanavicayo .
‘‘Ayaṃ pucchā iminā sameti, etena na sametī’’ti pucchitatthaṃ ānetvā, vicayo
pubbenāparaṃ saṃsanditvā ca vicayo pubbāparavicayo . ‘‘Ayaṃ anugīti vuttatthasaṅgahā
avuttatthasaṅgahā tadubhayatthasaṅgahā kusalatthasaṅgahā akusalatthasaṅgahā’’tiādinā
anugītivicayo . Assādādīsu sukhavedanāya ‘‘iṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇā’’tiādinā, taṇhāya
‘‘ārammaṇaggahaṇalakkhaṇā’’tiādinā, vipallāsānaṃ ‘‘viparītaggahaṇalakkhaṇā’’tiādinā,
avasi ṭṭ hāna ṃ tebh ūmakadhamm āna ṃ ‘‘ yath āsakalakkha ṇā ’’ ti ādin ā sabbesañca dv āvīsatiy ā

tikesu, dv ācatt ālīsādhike ca dukasate labbham ānapadavasena
taṃtaṃassādatthavisesaniddhāraṇaṃ assādavicayo .
Dukkhavedanāya ‘‘aniṭṭhānubhavanalakkhaṇā’’tiādinā, dukkhasaccānaṃ
‘‘paṭisandhilakkhaṇā’’tiādinā, aniccatādīnaṃ ādiantavantatāya aniccantikatāya ca
‘‘aniccā’’tiādinā sabbesañca lokiyadhammānaṃ saṃkilesabhāgiyahānabhāgiyatādivasena
ādīnavavuttiyā okāraniddhāraṇena ādīnavavicayo . Nissaraṇapade ariyamaggassa āgamanato
kāyānupassanādipubbabhāgapaṭipadāvibhāgavisesaniddhāraṇavasena, nibbānassa
yathāvuttapariyāyavibhāgavisesaniddhāraṇavasenāti evaṃ nissaraṇavicayo . Phalādīnaṃ
taṃtaṃsuttadesanāya sādhetabbaphalassa tadupāyassa tattha tattha suttavidhivacanassa ca
vibhāganiddhāraṇavasena vicayo veditabbo. Evaṃ
padapucchāvissajjanapucchāpubbāparānugītīnaṃ, assādādīnañca visesaniddhāraṇavaseneva
vicayalakkhaṇo ‘‘vicayo hāro’’ti veditabboti –
Evaṃ vuttova.
Vissajjanaviseso pana ṭīkāyaṃvutto. Kathaṃ? –
‘‘Cakkhu anicca’’nti puṭṭhe ‘‘āma, cakkhu aniccamevā’’ti ekantato vissajjanaṃ
ekaṃsabyākaraṇaṃ,‘‘aññindriyaṃ bhāvetabbaṃ, sacchikātabbañcā’’ti puṭṭhe
‘‘maggapariyāpannaṃ bhāvetabbaṃ, phalapariyāpannaṃ sacchikātabba’’nti vibhajitvā
vissajjanaṃ vibhajjabyākaraṇaṃ,‘‘aññindriyaṃ kusala’’nti puṭṭhe ‘‘kiṃ anavajjaṭṭho
kusalattho, udāhu sukhavipākaṭṭho’’ti paṭipucchitvā vissajjanaṃ paṭipucchābyākaraṇaṃ,
‘‘sassato attā, asassato vā’’ti vutte ‘‘abyākatameta’’ntiādinā avissajjanaṃ ṭhapanaṃ,‘‘kiṃ
panete ‘kusalā’ti vā ‘dhammā’ti vā ekatthā, udāhu nānatthā’’ti idaṃ pucchanaṃ sāvasesaṃ.
Vissajjanassa pana sāvasesato veneyyajjhāsayavasena desanāyaṃ veditabbā. Apāṭihīrakaṃ
sauttaraṃsappāṭihīrakaṃ niruttaraṃ,sesaṃ vicayahāraniddese suviññeyyamevāti –
Vuttova. Saṃvaṇṇanāsu vutto attho anākulo pākaṭo yatipotehi viññāto, so sabbattha amhehi na vibhattoti
daṭṭhabbo.
Vicayahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo yuttihāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
3.
‘‘ Sabbesa ṃ hārāna ṃ, yā bh ūmī yo ca gocaro tesa ṃ.
Yuttāyuttaparikkhā, hāro yuttīti niddiṭṭho’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha sabbesaṃsoḷasannaṃ hārānaṃ yā bhūmi pavattanaṭṭhānabhūtaṃ byañjanaṃ, yo
gocaro suttattho ca atthi, tesaṃbhūmisaṅkhātabyañjanagocarasaṅkhātasuttatthānaṃ yā
yutt āyuttaparikkhāyuttāyuttīnaṃ vicāraṇā saṃvaṇṇanā katā, so yuttiayuttiparikkhāvicāraṇasaṅkhāto
saṃvaṇṇanāviseso ‘‘yutti hāro’’ti niddiṭṭhoti atthayojanā.
Tesaṃ hārānaṃ bhūmibhūtassa sutte āgatassa byañjanassa yuttibhāvo duvidho
sabhāvaniruttibhāvo, adhippetatthavācakabhāvo ca. Gocarabhūtassa pana sutte āgatassa yuttibhāvo
suttavinayadhammatāhi avilomanaṃ. Ayuttibhāvo vuttavipariyāyena gahetabbo.
Yuttihāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo padaṭṭhānahāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
4.‘‘ Dhamma ṃ deseti jino, tassa ca dhammassa ya ṃ pada ṭṭ hāna ṃ.
Iti y āva sabbadhamm ā, eso h āro pada ṭṭ hāno ’’ ti. –

Gāth ā vutt ā. Tattha dhamma nti ya ṃ kiñci kusal ādidhamma ṃ sutte jino deseti, tassa sutte jinena
desitassa kusalādidhammassa yañca padaṭṭhānaṃ niddhāretabbaṃ, taṃ taṃ padaṭṭhānañcāti evaṃ
vuttanayena yāva yattakā sabbe dhammā sutte jinena desitā, tattakānaṃ sabbesaṃ dhammānaṃ yañca
padaṭṭhānaṃ niddhāretabbaṃ, tassa ca padaṭṭhānassa yañca padaṭṭhānaṃ niddhāretabbaṃ, taṃ taṃ
padaṭṭhānañca, iti evaṃ vuttanayena yāva yattakā sabbe padaṭṭhānadhammā niddhāretabbāva, tattakāni
sabbāni dhammapadaṭṭhānāni yathānurūpaṃ niddhāretvā yena saṃvaṇṇanāvisesena kathitāni, eso
saṃvaṇṇanāviseso ‘‘padaṭṭhāno hāro’’ti niddiṭṭhoti atthayojanā.
Sutte desitakusaladhammassa yonisomanasikārasaddhammassavanasappurisūpanissayādi
padaṭṭhānaṃ, sutte desitaakusaladhammassa
ayonisomanasikāraasaddhammassavanaasappurisūpanissayādi padaṭṭhānaṃ, abyākatassa dhammassa
yathārahaṃ kusalākusalābyākatā padaṭṭhānantiādinā niddhāretabbanti.
Padaṭṭhānahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo lakkhaṇahāraniddeso’’ti pucchitabbattā
–
5.‘‘Vuttamhi ekadhamme, ye dhammā ekalakkhaṇā keci.
Vuttā bhavanti sabbe, so hāro lakkhaṇo nāmā’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha ekadhamme sutte bhagavatā vuttamhi, aṭṭhakathāyaṃ niddhārite vā sati tena
dhammena ye keci dhammāekalakkhaṇā bhavanti, sabbe te dhammā sutte sarūpato avuttāpi
samānalakkhaṇatāya saṃvaṇṇetabbabhāvena ānetvā yena saṃvaṇṇanāvisesena vuttā bhavanti, so
saṃvaṇṇanāviseso ‘‘lakkhaṇo nāma hāro’’ti niddiṭṭhoti atthayojanā.
Ekaṃ samānaṃ lakkhaṇaṃ etesanti ekalakkhaṇā,samānalakkhaṇā, sahacāritāya vā
samānakiccatāya vā samānahetutāya vā samānaphalatāya vā samānārammaṇatāya vā avuttāpi
niddhāritāti. Kathaṃ? – ‘‘Nānattakāyānānattasaññino (dī. ni. 3.341, 357, 359; a. ni. 9.24),
nānattasaññānaṃ amanasikārā’’tiādīsu sahacāritāya saññāya sahagatā dhammā niddhāritā. ‘‘Dadaṃ
mittāni ganthatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 189) samānakiccatā,piyavacanaatthacariyā
samānatthatāpi niddhāritā, ‘‘phassapaccayā vedanā’’tiādīsu (ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1; mahāva. 1;
vibha. 225; udā. 1; netti. 24) samānahetutāya saññādayopi niddhāritā, ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādīsu
(ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1; mahāva. 1; vibha. 225; udā. 1; netti. 24) samānaphalatāya
taṇhupādānādayopi niddhāritā, ‘‘rūpaṃ assādeti abhinandati, taṃ ārabbha rāgo uppajjatī’’tiādīsu (paṭṭhā.
1.1.424) samānārammaṇatāya taṃsampayuttā vedanādayopi niddhāritā, niddhāretvā vattabbāti atthoti.
Vitthāro vibhaṅgavāre (netti. 23) āgamissati.
Lakkhaṇo hāro niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo catubyūho hāro’’ti pucchitabbattā –
6.
‘‘ Neruttamadhipp āyo , byañjanamatha desan ānid ānañca;
Pubbāparānusandhī, eso hāro catubyūho’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha neruttaṃsuttapadanibbacanañca buddhānaṃ tassa tassa suttassa desakānaṃ,
sāvakānaṃ vā adhippāyo ca atthabyañjanena byañjanamukhena desanānidānañca pubbāparena
anusandhi ca ete niruttādayo yena saṃvaṇṇanāvisesena vibhāvīyanti, eso saṃvaṇṇanāviseso ‘‘catubyūho
hāro’’ti niddiṭṭho. Desanāpavattinimittaṃ desakassa ajjhāsayādi desanānidānaṃnāma.
Catubyūhahārassa bahuvisayattā vibhaṅge (netti. 25 ādayo) lakkhaṇasampattiṃ katvā kathayissāma.
Catubyūhahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo āvaṭṭahāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
7. ‘‘ Ekamhi pada ṭṭ hāne, pariyesati sesaka ṃ pada ṭṭ hāna ṃ;

Āva ṭṭ ati pa ṭipakkhe, āva ṭṭ o n āma so h āro ’’ ti. –
Gāthā vuttā. Tattha parakkamadhātuādīnaṃ padaṭṭhāne ekamhi ārambhadhātuādike desanāruḷhe sati
visabhāgatāya vā sesakaṃ padaṭṭhānaṃ pariyesati, desanāya sarūpato aggahaṇena vā sesakaṃ
padaṭṭhānaṃ pariyesati, yena saṃvaṇṇanāvisesena pariyesitvā yojento desanaṃ pamādādīnaṃ
padaṭṭhānabhūte kosajjādike paṭipakkhe āvaṭṭati āvaṭṭāpeti, so saṃvaṇṇanāviseso ‘‘āvaṭṭo hāro
nāmā’’ti niddiṭṭhoti atthayojanā.
‘‘Paṭipakkhe’’ ti idaṃ nidassanamattaṃ, sesepi sabhāge āvaṭṭanato. Na hi ārambhadhātuādike
desanāruḷhe sati tappaṭipakkhe kosajjādikeyeva desanaṃ āvaṭṭeti, atha kho avasesavīriyārambhādikepi
desanaṃ āvaṭṭetīti.
Āvaṭṭahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo vibhattihāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
8.‘‘Dhammañca padaṭṭhānaṃ, bhūmiñca vibhajate ayaṃ hāro.
Sādhāraṇe asādhāraṇe ca neyyo vibhattī’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha kusalādivasena anekavidhaṃ sabhāva dhammañca dānasīlādi padaṭṭhānañca
‘‘dassanabhūmi bhāvanābhūmī’’ti evamādikaṃ bhūmiñca sādhāraṇe ca asādhāraṇe ca yena
saṃvaṇṇanāvisesena vibhajate, so saṃvaṇṇanāviseso ‘‘vibhatti hāro’’ti neyyoti atthayojanā.
‘‘Imasmiṃ sutte vuttā kusalā vāsanābhāgiyā, imasmiṃ sutte vuttā kusalā
nibbedhabhāgiyā’’tyādinā, ‘‘imasmiṃ sutte vuttā akusalā kilesabhāgiyā’’tyādinā dhammañca, ‘‘idaṃ
sīlaṃ imassa mahaggatavisesassa padaṭṭhānaṃ, idaṃ sīlaṃ idaṃ jhānaṃ imassa lokuttarassa
padaṭṭhāna’’ntyādinā padaṭṭhānañca, ‘‘dassanapahātabbassa puthujjano bhūmi, bhāvanāpahātabbassa
sotāpannādayo bhūmi’’tyādinā bhūmiñca, ‘‘kāmarāgabyāpādā puthujjanasotāpannānaṃ
sādhāraṇā’’tyādinā sādhāraṇe ca, ‘‘kāmarāgabyāpādā anāgāmiarahantānaṃ asādhāraṇā’’tyādinā
asādhāraṇe ca yena vibhajati, so vibhatti hāro nāmātiādinā (netti. 33-34) vitthāretvā vibhajanākāro
gahetabbo.
Vibhattihāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo parivattanahāraniddeso’’ti pucchitabbattā
–
9.‘‘Kusalākusale dhamme, niddiṭṭhe bhāvite pahīne ca.
Parivattati paṭipakkhe, hāro parivattano nāmā’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha sutte bhāvite bhāvitabbe kusale anavajjadhamme niddiṭṭhe kathite, saṃvaṇṇite vā
pahīne pahātabbe akusale sāvajjadhamme niddiṭṭhe kathite, saṃvaṇṇite vā tesaṃ dhammānaṃ
paṭipakkhe viparītadhamme yena saṃvaṇṇanāvisesena parivattati parivatteti, so saṃvaṇṇanāviseso
‘‘parivattano hāro nāmā’’ti veditabboti atthayojanā.
‘‘Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavatī’’tiādinā ca ‘‘yassa vā pāṇātipātā
paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno’’tiādinā ca ‘‘bhuñjitabbā kāmā …pe… kāmehi veramaṇī tesaṃ
adhammo’’tiādinā ca paṭipakkhe parivattanabhāvaṃ vibhaṅgavāre (netti. 35 ādayo) vakkhatīti na
vitthāritā.
Parivattanahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo vevacanahāraniddeso’’ti pucchitabbattā
–

10 .‘‘ Vevacan āni bah ūni tu, sutte vutt āni ekadhammassa.
Yo jānāti suttavidū, vevacano nāma so hāro’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha ekadhammassa padatthassa sutte vuttāni tu vuttāni eva, bahūni tu bahūni eva
vevacanāni yena saṃvaṇṇanāvisesena yo suttavidū jānāti, jānitvā ekasmiṃyeva padatthe yojeti, tassa
suttaviduno so saṃvaṇṇanāviseso ‘‘vevacano nāma hāro’’ti niddiṭṭhoti atthayojanā.
Ettha ca yo so-saddā asamānatthā ca hontīti ‘‘yo suttavidū’’ti vatvā ‘‘so saṃvaṇṇanāviseso’’ti
vuttanti. ‘‘Bhagavā’’ ti padassa ekasmiṃyeva atthe bhagavati ‘‘arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavā, phalanipphattigato vesārajjappatto adhigatapaṭisambhido catuyogavippahīno
agatigamanavītivatto uddhaṭasallo niruḷhavaṇo madditakaṇṭako nibbāpitapariyuṭṭhāno bandhanātīto
ganthaviniveṭhano ajjhāsayavītivatto bhinnandhakāro cakkhumā lokadhammasamatikkanto
anurodhavirodhavippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo
abhikkantataro ukkādharo ālokakaro pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo
asaṅkheyyavaṇṇo ābhaṅkaro pabhaṅkaro dhammobhāsapajjotakaro’’ti (netti. 38) evamādīni bahūni
vevacanāni yojitāni. Vitthāro vibhaṅgavāre (netti. 37 ādayo) āgamissati.
Vevacanahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo paññattihāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
11 .
‘‘ Eka ṃ bhagav ā dhamma ṃ, paññatt īhi vividh āhi deseti.
So ākāro ñeyyo, paññattī nāma so hāro’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha bhagavā ekaṃkhandhādidhammaṃ vividhāhi nikkhepappabhavapaññattādīhi
paññattīhi yena paññāpetabbākārena deseti, so paññāpetabbākāro yena saṃvaṇṇanāvisesena vibhāvito,
so saṃvaṇṇanāviseso ‘‘paññatti hāro nāmā’’ti ñeyyoti atthayojanā.
Tattha vividhāhi paññattīhi nikkhepapaññattipabhavapaññattipariññāpaññattipahānapaññatti-
bhāvanāpaññattisacchikiriyāpaññattinirodhapaññattinibbidāpaññattīti evamādipaññattīhi
ekapadatthasseva paññāpetabbākāravibhāvanālakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso paññatti hāro nāmāti.
Tattha ‘‘idaṃ dukkha’’nti ayaṃ paññatti pañcannaṃ khandhānaṃ, channaṃ dhātūnaṃ,
aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ, dvādasannaṃ āyatanānaṃ, dasannaṃ indriyānaṃ nikkhepapaññatti .
‘‘Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ
viruḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ viruḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi
nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhī’’ti (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296) evamādi
pabhavapaññatti dukkhassa ca samudayassa cāti.
‘‘Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandī, natthi taṇhā’’ti (saṃ. ni. 2.64; kathā.
296) evamādi pariññāpaññatti dukkhassa, ‘‘pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti
maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassā’’ti ca ‘‘nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya,
sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītindriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassā’’ti
evamādivitthāro vibhaṅge (netti. 39 ādayo) āgamissatīti.
Paṇṇattihāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo otaraṇahāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
12 .‘‘ Yo ca pa ṭiccupp ādo, indriyakhandh ā ca dh ātu āyatan ā.

Etehi otarati yo, otara ṇo n āma so h āro ’’ ti. –
Gāthā vuttā. Tattha yo paṭiccasamuppādo ca ye indriyakhandhā ca yāni dhātuāyatanāni ca yena
saṃvaṇṇanāvisesena niddhāritāni, etehi paṭiccasamuppādādindriyakhandhadhātāyatanehi, sutte
āgatapadatthamukhena niddhāriyamānehi ca yo saṃvaṇṇanāviseso otarati ogāhati
paṭiccasamuppādādike tattha vācakavasena, tattha ñāpakavasena vā anupavisati, so saṃvaṇṇanāviseso
otaraṇo hāro nāmāti atthayojanā.
Tattha indriyakhandhāti indriyāni ca khandhā cāti indriyakhandhā. Dhātuāyatanāti dhātuyo ca
āyatanāni ca dhātuāyatanā. Kathaṃ otaraṇo? ‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto’’tiādi (netti. 42)
pāṭho.
Uddha nti rūpadhātu ca arūpadhātu ca. Adho ti kāmadhātu. Sabbadhi vippamutto ti tedhātuke
ayaṃ asekkhāvimutti. Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā.
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho…pe… dukkhakkhandhassa
nirodho hoti, ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni sīlakkhandhena samādhikkhandhena
paññākkhandhena, ayaṃ khandhehi otaraṇā.
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te
saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ
āyatanehi otaraṇāti evamādīhi vibhaṅge (netti. 42 ādayo) āgamissatīti.
Otaraṇahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo sodhanahāraniddeso’’ti pucchitabbattā –
13 .‘‘Vissajjitamhi pañhe, gāthāyaṃ pucchitā yamārabbha.
Suddhāsuddhaparikkhā, hāro so sodhano nāmā’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha tissaṃ gāthāyaṃ āruḷhe pañhe ñātumicchite atthe bhagavatā vissajjanagāthāyaṃ
vissajjitamhi yaṃsuttatthaṃ ārabbha adhikicca sā gāthā pucchitāpucchanatthāya ṭhapitā, tassa
suttatthassa yena saṃvaṇṇanāvisesena suddhāsuddhaparikkhāvicāraṇā bhave, so saṃvaṇṇanāviseso
sodhano hāro nāmāti atthayojanā.
Kathaṃ? ‘‘Avijjāya nivuto loko’’ti padaṃ sodhitaṃ, ārambho na sodhito. ‘‘Vivicchā pamādā
nappakāsatī’’ti padaṃ sodhitaṃ, ārambho na sodhito. ‘‘Jappābhilepanaṃ brūmī’’ti padaṃ sodhitaṃ,
ārambho na sodhito. ‘‘Dukkhamassa mahabbhaya’’nti padañca sodhitaṃ, ārambho ca sodhitoti. Evaṃ
padādīnaṃ sodhitāsodhitabhāvavicāro hāro sodhano nāma. Vitthārato pana vibhaṅge (netti. 45 ādayo)
āgamissatīti.
Sodhanahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo adhiṭṭhānahāraniddeso’’ti pucchitabbattā
–
14 .‘‘ Ekattat āya dhamm ā, yepi ca vemattat āya niddi ṭṭ hā.
Te na vikappayitabb ā, eso h āro adhi ṭṭ hāno ’’ ti. –

G āth ā vutt ā. Tattha ye dukkhasacc ādayo dhamm ā ekattat āya s āmaññenapi ca vemattat āya visesenapi
niddiṭṭhā, yena saṃvaṇṇanāvisesena niddiṭṭhā dukkhasaccādayo dhammā na vikappayitabbā
sāmaññavisesakappanāya vohārabhāvena anavaṭṭhānato, kāladisāvisesādīnaṃ viya apekkhāsiddhito ca,
eso saṃvaṇṇanāviseso adhiṭṭhāno hāroti atthayojanā.
Tattha ekattatāyāti ekassa samānassa bhāvo ekattaṃ,ekattameva ekattatā,tāya. Eka saddo cettha
samānatthavācako, na saṅkhyāvācakoti. Vemattatāyāti visiṭṭhā mattā vimattā,vimattā eva vemattaṃ,
vemattassa bhāvo vemattatā,tāya. Yathā hi ‘‘ajja sve’’ti vuccamānā kālavisesā anavaṭṭhitā bhavanti,
‘‘purimā disā, pacchimā disā’’ti vuccamānā disāvisesā, evaṃ sāmaññavisesā ca atthassa sabhāvāti.
Tathā hi ‘‘idaṃ dukkha’’nti vuccamānaṃ jātiādiṃ apekkhāya sāmaññaṃ samānampi saccāpekkhāya
viseso hoti. Esa nayo samudayasaccādīsupīti. ‘‘Dukkha’’nti ekattatā. ‘‘Jāti dukkhā, jarā dukkhā,
maraṇaṃ dukkha’’nti evamādi vemattatā. ‘‘Dukkhasamudayo’’ti ekattatā, ‘‘taṇhā ponobhavikā
nandīrāgasahagatā’’ti evamādi vemattatāti evamādi vitthāro vibhaṅge (netti. 46 ādayo) āgamissatīti.
Adhiṭṭhānahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo parikkhārahāraniddeso’’ti
pucchitabbattā –
15 .‘‘ Ye dhamm ā ya ṃ dhamma ṃ, janayantippaccay ā paramparato.
Hetumavakaḍḍhayitvā, eso hāro parikkhāro’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha avijjādikā ye paccaya dhammā saṅkhārādikaṃ yaṃ phala dhammaṃ paccayā
sahajātapaccayena paramparato paramparapaccayabhāvena janayanti, tassa saṅkhārādiphalassa
paccayaṃ parikkhārabhūtaṃ purimuppannaṃ avijjādikaṃ asādhāraṇaṃ janakaṃ hetuṃ,
ayonisomanasikārādikaṃ sādhāraṇaṃ paccaya hetuñca avakaḍḍhayitvāsuttato niddhāretvā yo
saṃvaṇṇanāviseso parikkhārasaṃvaṇṇanābhāvena pavatto, eso saṃvaṇṇanāviseso parikkhāro hāro
nāmāti atthayojanā. Avijjādayo hi avijjādīnaṃ asādhāraṇahetū bhavanti, ayonisomanasikārādayo
sādhāraṇapaccayā. Tenāha – ‘‘asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo’’ti, ‘‘avijjā
avijjāya hetu, ayonisomanasikāro paccayo’’tiādikaṃ (netti. 49) vibhaṅgavacanañca.
Parikkhārahāraniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo samāropanahāraniddeso’’ti
pucchitabbattā –
16 .‘‘Ye dhammā yaṃmūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā.
Te samāropayitabbā, esa samāropano hāro’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha ye sīlādayo dhammā yaṃmūlā yesaṃ samādhiādīnaṃ mūlā, te sīlādayo dhammā
tesaṃ samādhiādīnaṃ padaṭṭhānabhāvena saṃvaṇṇanāvisesena samāropayitabbā, ye ca
rāgavirāgacetovimuttisekkhaphalakāmadhātusamatikkamanādisaddā anāgāmiphalatthatāya ekatthā
samānatthāti buddha munināpakāsitā, te rāga…pe… tikkamanādisaddā aññamaññavevacanabhāvena
samāropayitabbā, eso saṃvaṇṇanāviseso samāropano hāro nāmāti atthayojanā.
Ettha ca sīlādikkhandhattayassa pariyāyantaravibhāvanāpāripūrī kathitā, bhāvanāpāripūrī ca
pahātabbassa pahānena hotīti bhāvanāsamāropanapahānasamāropanāpi dassitāti catubbidho samāropano
padaṭṭhānasamāropano, vevacanasamāropano, bhāvanāsamāropano, pahānasamāropanoti.
Tattha kāyikasucaritaṃ, vācasikasucaritañca sīlakkhandho, manosucarite anabhijjhā, abyāpādo ca
samādhikkhandho, sammādiṭṭhi paññākkhandho. Sīlakkhandho samādhikkhandhassa padaṭṭhānaṃ,
samādhikkhandho paññākkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Sīlakkhandho, samādhikkhandho ca samathassa
pada ṭṭ hāna ṃ, paññ ākkhandho vipassan āya pada ṭṭ hāna ṃ. Samatho r āgavir āgacetovimuttiy ā pada ṭṭ hāna ṃ,

vipassan ā avijj āvir āgapaññ āvimuttiy ā pada ṭṭ hānanti evam ādi pada ṭṭ hānasam āropano . R āgavir āgā
cetovimutti sekkhaphalaṃ, avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṃ, idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā
cetovimutti anāgāmiphalaṃ, avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṃ arahattaṃ, idaṃ vevacanaṃ.
Rāgavirāgā cetovimutti kāmadhātusamatikkamanaṃ, avijjāvirāgā cetovimutti tedhātusamatikkamanaṃ,
idaṃ vevacanaṃ. Paññindriyaṃ, paññābalaṃ, adhipaññāsikkhā, paññākkhandhoti evamādi vevacananti
evamādi vevacanasamāropano . Kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti,
catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchantīti evamādi
bhāvanāsamāropano . Kāye kāyānupassī viharanto asubhe ‘‘subha’’nti vipallāsaṃ pajahati, kabaḷīkāro
cassa āhāro pariññaṃ gacchati, kāmupādānena ca anupādāno bhavati, kāmayogena ca visaṃyutto
bhavati, abhijjhākāyaganthena ca vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati, kāmoghañca uttiṇṇo
bhavati, rāgasallena ca visallo bhavati, rūpūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, rūpadhātuyaṃ
cassa rāgo pahīno bhavati, na ca chandāgatiṃ gacchati, vedanāsūti evamādi pahānasamāropano ti
evamādi samāropano hāro niyuttoti.
Iti sattibalānurūpā racitā.
Soḷasahāraniddesavibhāvanā niṭṭhitā.
Nayaniddesavibhāvanā
17 . Hāraniddesā niddiṭṭhā, amhehi ca ñātā, ‘‘katame nayaniddesā’’ti pucchitabbattā
‘‘taṇhañcā’’ tiādi vuttaṃ. Atha vā evaṃ uddesakkameneva hāre niddisitvā idāni naye niddisituṃ
‘‘taṇhañcā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha yo saṃvaṇṇanāviseso sutte āgataṃ taṇhañca avijjañca atthato
niddhāraṇavasena gahitaṃ taṇhañca avijjañca saṃkilesapakkhaṃ neti, sutte āgatena samathena, sutte
āgatāya vipassanāya atthato niddhāraṇavasena vā gahitena samathena, gahitāya vipassanāya
vodānapakkhaṃ neti, nayanto ca saccehi yojetvā neti, ayaṃ saṃvaṇṇanāviseso so nandiyāvaṭṭo nayo
nāmāti atthayojanā.
Ettha ca atthanayassa bhūmi, saṃvaṇṇanā ca gāthāyaṃ ‘‘nayo’’ti vuttā, tasmā
‘‘saṃvaṇṇanāviseso’’ti vuttaṃ. Na hi atthanayo saṃvaṇṇanā, catusaccapaṭivedhassa anurūpo
pubbabhāge anugāhaṇanayo atthanayova. Tassa pana atthanayassa yā saṃvaṇṇanā ugghaṭitaññuādīnaṃ
vasena taṇhādimukhena nayabhūmiracanā pavattā, tassa saṃvaṇṇanāva nayavohāro katoti vitthārato
hārasampāte (netti. 78-79) āgamissati.
Nandiyāvaṭṭanayaniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo tipukkhalanayaniddeso’’ti
pucchitabbattā –
18 .‘‘Yo akusale samūlehi, neti kusale ca kusalamūlehi.
Bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ, tipukkhalaṃ taṃ nayaṃ āhū’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha yo saṃvaṇṇanāviseso akusale samūlehi attano akusalassa tīhi lobhādīhi mūlehi
saṃkilesapakkhaṃ neti, kusale ca kusalamūlehi tīhi alobhādīhi vodānapakkhaṃ neti, nayanto ca
bhūtaṃkusalākusalaṃ neti, na abhūtaṃ māyāmarīciādayo viya, tathaṃkusalākusalaṃ neti, na
ghaṭādayo viya sammutisaccamattaṃ, avitathaṃkusalākusalaṃ neti, na vitathaṃ. Kusalākusalānaṃ
sabhāvato vijjamānattā bhūtāparamatthasaccattā tathā,akusalassa iṭṭhavipākatābhāvato, kusalassa ca
aniṭṭhavipākatābhāvato vipāke sati avisaṃvādakattā avitathābhavanti, kusalākusalā hi etesaṃ tiṇṇaṃ
‘‘bhūtaṃ, tathaṃ, avitatha’’nti padānaṃ kusalākusalavisesanatā daṭṭhabbā.
Atha vā akusalamūlehi akusalāni, kusalamūlehi ca kusalāni nayanto ayaṃ nayo bhūtaṃ tathaṃ

avitatha ṃ neti catt āri sacc āni niddh āretv ā yojeti. Dukkh ādīni hi b ādhak ādibh āvato
aññathābhāvābhāvena bhūtāni, saccasabhāvattā tathāni, avisaṃvādanato avitathāni . Vuttañhetaṃ
bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathānī’’ti saṃ. ni. 5.1090; paṭi. ma. 2.8).
Akusalādisuttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇaṃ taṃ saṃvaṇṇanāvisesaṃ tipukkhalaṃ
nayanti āhūti atthayojanā.
Tattha tīhi hetūhi pukkhalo sobhanoti tipukkhalo akusalādiko atthanayo saṃvaṇṇanāvisesoti
ṭhānūpacārato tipukkhalanayo nāmāti. Vitthāro pana hārasampāte (netti. 87-88) āgamissati.
Tipukkhalanayaniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo sīhavikkīḷitanayaniddeso’’ti
pucchitabbattā –
19 .‘‘ Yo neti vipall āsehi, kilese indriyehi saddhamme.
Etaṃ nayaṃ nayavidū, sīhavikkīḷitaṃ āhū’’ti. –
Gāthā vuttā. Tattha yo saṃvaṇṇanāviseso sutte vuttehi vipallāsehi kilese saṃkilesapakkhaṃ neti, sutte
vuttehi indriyehi saddhamme vodānapakkhaṃ neti, etaṃsaṃvaṇṇanāvisesaṃ nayavidū
saddhammanayakovidā, atthanayakusalā eva vā sīhavikkīḷitaṃ nayanti āhūti atthayojanā.
Tattha vipallāsehīti asubhe subhaṃ, dukkhe sukhaṃ, anicce niccaṃ, anattani attāti catūhi
vipallāsehi. Indriyehīti saddhādīhi indriyehi. Saddhamme ti paṭipattipaṭivedhasaddhamme. Sesamettha
vuttanayameva. Vitthāro pana hārasampāte (netti. 86-87) āgamissatīti.
Sīhavikkīḷitanayaniddeso niddiṭṭho, amhehi ca ñāto, ‘‘katamo disālocananayaniddeso’’ti
pucchitabbattā –
20 .‘‘Veyyākaraṇesu hi ye, kusalākusalā tahiṃ tahiṃ vuttā.
Manasā volokayate, taṃ khu disālocanaṃ āhū’’ti. –
Gāthā vuttā. ‘‘Sīhalocanaṃ āhū’’ti pāṭho likhito, so pana na therassa pāṭhoti daṭṭhabbo
bhinnalakkhaṇattā. Tattha tahiṃ tahiṃ veyyākaraṇesu ye kusalākusalānayassa disābhūtā dhammā
vuttā, te kusalākusale nayassa disābhūtadhamme abahi abbhantaraṃ citte eva yaṃ olokanaṃ karoti, taṃ
olokanaṃ khu olokanaṃ eva disālocananti āhūti atthayojanā.
Tattha veyyākaraṇesūti tassa tassa atthanayassa yojanatthaṃ katesu suttassa atthavissajjanesu.
Kusalāti vodāniyā. Akusalāti saṃkilesikā. Vuttāti suttato niddhāretvā kathitā. Olokayate ti te
kusalādidhamme citteneva ‘‘ayaṃ paṭhamā disā, ayaṃ dutiyā disā’’tiādinā tassa tassa nayassa
disābhāvena upaparikkhati, vicāretīti attho. Khūti avadhāraṇatthe nipāto, tena disālocananayo koci
atthaviseso na hotīti dassetīti.
21 . Disālocananayaniddeso niddiṭṭho. Amhehi ca ñāto. ‘‘Katamo aṅkusanayaniddeso’’ti
pucchitabbattā ‘‘oloketvā’’ tiādigāthā vuttā. Tattha taṃtaṃnayadisābhūte sabbe kusalākusale
disālocanena oloketvā ukkhipiya suttato uddharitvā yaṃ samāneti yaṃ samānayanaṃ karoti, ayaṃ
samānayanasaṅkhāto nayo aṅkuso nayo nāmāti atthayojanā.
Ettha ca aṅkuso nāma hatthīnaṃ icchitaṭṭhānaṃ ānayanakāraṇabhūto vajirādimayo tikkhaggo
ujuvaṅkabhūto dabbasambhāraviseso, ayampi nayo aṅkuso viyāti atthena aṅkuso . Etena hi nayena
icchitaṃ suttatthaṃ nayatīti. Mukhyato pana aṅke vijjhanaṭṭhāne uddhaṭo asati anto pavisatīti aṅkuso .
Aṅkasaddūpapadaupubbaasadhātu apaccayoti. Ayampi nayo kocipi atthaviseso na hotīti.

So ḷasa hāraniddes ā ceva pañca nayaniddes ā ca ācariyena niddi ṭṭ hā. Amhehi ca ñ ātā,
‘‘saṃvaṇṇetabbasutte kiṃ soḷasa hārā paṭhamaṃ yojetabbā, udāhu nayā’’ti pucchitabbattā –
22 .‘‘ So ḷasa h ārā pa ṭhama ṃ, dis ālocanato dis ā viloketv ā.
Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tihi niddise sutta’’nti. –
Gāthamāha. Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘evaṃ hāre, naye ca niddisitvā idāni nesa ṃ yojanakkamaṃ dassento
‘soḷasa hārā paṭhama’ntiādimāhā’’ti (netti. aṭṭha. 22) vuttaṃ. Tattha soḷasa hārā
byañjanapariyeṭṭhibhāvato saṃvaṇṇetabbasutte saṃvaṇṇanābhāvena paṭhamaṃ yojetabbā, yojentena
niddiṭṭhā hārānukkameneva yojetabbā, na uppaṭipāṭiyā. Hārasaṃvaṇṇanānukkamena saṃvaṇṇetabbaṃ
paṭhamaṃ saṃvaṇṇetvā pacchā disālocanena oloketvā aṅkusanayena netvā tīhi atthanayehi niddiseti
adhippāyo.
Iti sattibalānurūpā racitā
Nayaniddesavibhāvanā niṭṭhitā.
Dvādasapadavibhāvanā
Nettivisayaṃ sāsanavarasaṅkhātaṃ saṃvaṇṇetabbasuttaṃ yesaṃ byañjanapadānaṃ,
atthapadānañca vasena ‘‘dvādasa padāni sutta’’nti saṅgahavāre vuttaṃ, ‘‘katamāni tānī’’ti
pucchitabbattā sarūpato niddisituṃ –
23 .‘‘Akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ, nirutti tatheva niddeso.
Ākārachaṭṭhavacanaṃ, ettāva byañjanaṃ sabbaṃ.
24 .Sa ṅkāsan ā pak āsan ā, vivara ṇā vibhajanutt ānīkammapaññatti.
Etehi chahi padehi, attho kammañca niddiṭṭha’’nti. –
Gāthādvayaṃ vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘idāni yesaṃ byañjanapadānaṃ, atthapadānañca vasena
‘dvādasa padāni ‘sutta’nti vuttaṃ, tāni padāni niddisituṃ ‘akkharapada’ntiādimāhā’’ti (netti. aṭṭha. 23)
vuttaṃ.
Tattha kenaṭṭhena akkharanti? Akkharaṭṭhena asañcaraṇaṭṭhena. Akārādivaṇṇo hi akārādito
ikārādipariyāyaṃ nakkharati, na sañcarati, na saṅkamati. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ‘‘apariyosite pade
vaṇṇo akkharaṃ pariyāyavasena akkharaṇato asañcaraṇato’’ti (netti. aṭṭha. 23). Apariyosite pade ti ca
vibhatyantabhāvaṃ appatte dviticatukkharavantesu padesu ekadvitikkharamatteyeva akkharaṃnāma,
pariyosite padaṃyeva, na akkharanti adhippāyo. Padaṃ pana pavesanato atthavasena pariyāyaṃ
sañcarantaṃ viya hoti, na evaṃ akārādivaṇṇo avevacanattā. ‘‘Mā evaṃ maññasī’’tiādīsu vā
ekakkharapadā mā-kārādi akkharaṃnāma, vibhatyantaṃ padaṃ pana pada meva hoti.
Pajjati attho etenāti padaṃ. Taṃ nāmākhyātopasagganipātappabhedena catubbidhaṃ. Tattha
dabbapadhānaṃ ‘‘phasso vedanā citta’’nti evamādikaṃ nāmapadaṃ . Tattha hi dabbamāvibhūtarūpaṃ,
kiriyā anāvibhūtarūpā. Kiriyāpadhānaṃ ‘‘phusati vedayati vijānātī’’ti evamādikaṃ ākhyātapadaṃ
nāma. Tattha hi phusanādikiriyā āvibhūtarūpā, dabbamanāvibhūtarūpaṃ. Kiriyāvisesabodhahetubhūtaṃ
pa-upa-itievamādikaṃ upasaggapadaṃnāma. ‘‘Cirappavāsiṃ (dha. pa. 219) upavuttha’’nti (a. ni. 3.71;
su. ni. 405) evamādīsu hi pa-upādisaddā vasanādikiriyāya viyogādivisiṭṭhataṃ dīpenti. Vacanattho pana
nāmapada ākhy ātapadadvaya ṃ upagantv ā tassa padadvayassa attha ṃ sajjant īti upasagg āti da ṭṭ habbo.

Kiriy āya ceva dabbassa ca sar ūpavisesapak āsanahetubh ūta ṃ ‘‘ eva ṃ, it ī’’ ti evam ādika ṃ
nipātapadaṃassapi saṃvaṇṇanāyapi icchitattā, akkharena pana kathaṃ gahitoti ce? Akkharehi
suyyamānehi suṇantānaṃ visesavidhānassa katattā padapariyosāne padatthasampaṭipatti hoti. Tasmā
akkharenapi atthākāro gahitovāti veditabbo. Tena vuttaṃ – ‘‘akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti,
akkharehi ca padehi ca ugghaṭetī’’ti (netti. 9) ca.
Vivaraṇā vitthāraṇā. Vibhajanā ca uttānīkammañca paññatti ca vibhajanuttānīkammapaññattīti
samāhāre ayaṃ dvandasamāso. Tattha vibhāgakaraṇaṃ vibhajanaṃnāma. Byañjanākārehi yo atthākāro
niddisiyamāno, so atthākāro vivaraṇavibhajanāti dvīhi atthapadehi niddisito. Pākaṭakaraṇaṃ
uttānīkammaṃnāma. Pakārehi ñāpanaṃ paññatti . Niruttiniddesasaṅkhātehi byañjanapadehi
pakāsiyamāno yo atthākāro atthi, so atthākāro uttānīkammapaññattīhi paṭiniddisito. Etehi saṅkāsanādīhi
chahi atthapadehi attho suttattho gahito, kammañca ugghaṭanādikammañca niddiṭṭhanti attho. Yena
suttatthena ugghaṭitaññuno cittasantānassa sambodhanakiriyāsaṅkhātassa ugghaṭanakammassa nibbatti
bhave, so suttattho saṅkāsanāpakāsanākāro hoti. Yena suttatthena vipañcitaññuno cittasantānassa
bodhanakiriyāsaṅkhātassa vipañcanakammassa nibbatti, so suttattho vivaraṇāvibhajanākāro hoti. Yena
suttatthena neyyassa cittasantānassa pabodhanakiriyāsaṅkhātassa nayakammassa nibbatti, so suttattho
uttānīkammapaññattākāro hotīti daṭṭhabbo. Tenāha aṭṭhakathācariyo ‘‘suttatthena hi desanāya
pavattiyamānena ugghaṭitaññuādiveneyyānaṃ cittasantānassa pabodhanakiriyānibbatti, so ca suttattho
saṅkāsanādiākāro’’ti (netti. aṭṭha. 24).
‘‘Yathāvuttehi tīhi atthanayehi ceva chahi atthapadehi ca ayuttopi attho kiṃ koci atthi, udāhu sabbo
attho yutto evā’’ti pucchitabbattā –
25 .‘‘Tīṇi ca nayā anūnā, atthassa ca chappadāni gaṇitāni.
Navahi padehi bhagavato, vacanassattho samāyutto’’ti. –
Gāthamāha. Tattha tīṇī ti liṅgavipallāsaniddeso, tayoti pana pakatiliṅganiddeso vattabbo. Gaṇitā anūnā
tayo atthassa nayā ca gaṇitāni anūnāni cha atthassa padāni ca niddiṭṭhāni, niddiṭṭhehi ca atthapadehi
bhagavato vacanassa sabbo attho samāyutto va ayutto koci attho natthīti yojanā kātabbā. Atthassāti
suttattha ssa . Nayāti nettiatthanayā. Padānīti nettiatthapadāni.
26 . Ye hārādayo niddiṭṭhā, te hārādayo sampiṇḍetvā nettippakaraṇassa padatthe
sukhaggahaṇatthaṃ gaṇanavasena paricchinditvā dassento ‘‘atthassā’’ tiādimāha. Tattha atthassa
samūhassa avayavabhūtāni navabhedāni atthapadāni suttabyañjanassa atthassa pariyeṭṭhisaṅkhātāya
saṃvaṇṇanāya gaṇanato catuvīsati byañjanapadāni honti, atthapadabyañjanapadabhūtaṃ ubhayaṃ
saṅkhepayato sampiṇḍayato tettiṃsātettiṃsavidhā ettikātettiṃsavidhāva nettīti yojanā.
Tattha navappadānīti tayo atthanayā, cha atthapadāni ca. Catubbīsāti soḷasa hārā, cha
byañjanapadāni, dve disālocananayaaṅkusanayā cāti evaṃ tettiṃsavidhā ca netti nāma, ito vinimutto
añño koci nettipadattho natthīti attho daṭṭhabbo.
‘‘Evaṃ tettiṃsapadatthāya nettiyā hāranayānaṃ katamo desanāhāravicayahāro’’tiādi
desanākkameneva siddho, evaṃ siddhe satipi ‘‘soḷasa hārā paṭhama’’nti ārambho ‘‘sabbepime hārā ceva
nayā ca iminā dassitakkameneva saṃvaṇṇetabbesu suttesu saṃvaṇṇanāvasena yojetabbā, na
uppaṭipāṭiyā’’ti imamatthaṃ dīpeti. Dīpanavacanasavanānusārena ñāpeti, tasmā evaṃ kamo dassito,
assādādīnavanissaraṇāni dhammadesanāya nissayāni, phalañca dhammadesanāya phalaṃ, upāyo ca
dhammadesanāya upāyo, āṇatti ca dhammadesanāya sarīraṃ. Desanāhārassa tāsaṃ
assādādīnavanissaraṇaphalupāyāṇattīnaṃ vibhāvanasabhāvattā.
Niddh āra ṇena vin āpi pakatiy ā sabbasa ṃva ṇṇ etabbasuttesu anar ūpāti suviññeyyatt ā,