Nettippakaraṇa-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Nettippakaraṇa-ṭīkā
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
Saṃvaṇṇanārambhe (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1
ganthārambhakathāvaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 ganthārambhakathāvaṇṇanā) ratanattayavandanā
saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana
dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ
uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā
maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ
diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ
pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ, taṃ attano yathāladdhasampattinimittassa kammassa
balānuppadānatthaṃ, antarā ca tassa asaṅkocanatthaṃ, tadubhayaṃ anantarāyena aṭṭhakathāya
parisamāpanatthaṃ. Idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati
‘‘vandanājanitaṃ…pe… tassa tejasā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā
aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse
antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha –
‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’’ti. (dha. pa. 195; apa. thera 1.10.1) ca,
Tathā –
‘‘Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko
hotī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) ca,
Tathā –
‘‘‘Buddho’ti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;
Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa;
‘‘‘Dhammo’ti…pe… ‘saṅgho’ti…pe… dīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha 90; dī. ni. ṭī.
1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; a. ni. ṭī. 2.4.34) ca,
Tathā –
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’ti (a. ni. 6.10;
11.11) ca,
Tathā –
‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe…;
Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā, lomahaṃso na hessatī’’ti. (saṃ. ni. 1.249) ca;
Tattha yassa ratanattayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ
‘‘mahākāruṇika’’ ntiādinā gāthāttayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca
kat ā vandan ā yath ādhippetappayojana ṃ sādhet īti. Tattha yass ā sa ṃ va ṇṇ ana ṃ kattuk āmo, s ā netti

visesato yath ānulomas āsanasannissay ā, tassa ca vicitt ākārappavattivibh āvin ī. Tath ā hi
suttantadesanā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā,
atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānadesanāvisesavibhāvanaṃ tāva
sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘mahākāruṇikaṃ nātha’’ ntiādi
vuttaṃ.
Tattha kiratīti (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī.
1.1.1) karuṇā,paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā,paradukkhe sati
kāruṇikaṃ hiṃsati vibādhatīti attho. Kampanaṃ karotīti vā karuṇā,paradukkhe sati sādhūnaṃ
hadayakhedaṃ karotīti attho. Kamiti vā sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā . Esā hi
paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati
vibandhatīti attho. Kiriyati dukkhitesu pasāriyatīti vā karuṇā,karuṇāya niyuttoti kāruṇiko yathā
‘‘dovāriko’’ti (a. ni. 7.67). Yathā hi dvāraṭṭhānato aññattha vattamānopi dvārapaṭibaddhajīviko puriso
dvārānativattavuttitāya dvāre niyuttoti ‘‘dovāriko’’ti vuccati, evaṃ bhagavā mettādivasena
karuṇāvihārato aññattha vattamānopi karuṇānativattavuttitāya karuṇāya niyuttoti ‘‘kāruṇiko’’ti vuccati.
Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi yāva mahāparinibbānā lokahitatthameva lokanāthā tiṭṭhantīti. Mahanto
kāruṇikoti mahākāruṇiko . Satipi bhagavato tadaññaguṇānampi vasena mahantabhāve
kāruṇikasaddasannidhānena vuttattā karuṇāvasenevettha mahantabhāvo veditabbo yathā
‘‘mahāveyyākaraṇo’’ti. Evañca katvā ‘‘mahākāruṇiko’’ti iminā padena puggalādhiṭṭhānena satthu
mahākaruṇā vuttā hoti.
Aparo nayo – atthasādhanato karuṇaṃ karuṇāyanaṃ karuṇāsampavattanaṃ arahatīti kāruṇiko .
Bhagavato hi sabbaññutāya anavasesato sattānaṃ hitaṃ, hitupāyañca jānato, tattha ca akilāsuno hitesitā
satthikā, na tathā aññesanti. Atha vā karuṇā karuṇāyanaṃ sīlaṃ pakati sabhāvo etassāti kāruṇiko .
Bhagavā hi pathavīphassādayo viya kakkhaḷaphusanādisabhāvā karuṇāsabhāvo sabhāvabhūtakaruṇoti
attho. Sesaṃ purimasadisameva. Atha vā mahāvisayatāya, mahānubhāvatāya, mahapphalatāya ca mahatī
karuṇāti mahākaruṇā . Bhagavato hi karuṇā niravasesesu sattesu pavattati, pavattamānā ca
anaññasādhāraṇā pavattati, diṭṭhadhammikādibhedañca mahantameva sattānaṃ hitasukhaṃ ekantato
nipphādeti, mahākaruṇāya niyuttoti mahākāruṇiko, taṃ mahākāruṇikaṃ. Sesaṃ sabbaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ. Sumāgadhādipadānaṃ viya cettha saddasiddhi veditabbā.
Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati patthetīti attho, mettāyanavasena cettha
hitasukhāsīsanaṃ veditabbaṃ, na karuṇāyanavasena paṭhamapadena vuttattā. Atha vā nāthati
veneyyagataṃ kilesabyasanaṃ upatāpetīti nātho, nāthatīti vā nātho, yācatīti attho. Bhagavā hi ‘‘sādhu,
bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā’’tiādinā (a. ni. 8.7, 8) sattānaṃ taṃ taṃ
hitappaṭipattiṃ yācitvāpi mahākaruṇāya samussāhito te tattha niyojeti. Paramena vā cittissariyena
samannāgato, sabbasatte vā sīlādiguṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā ‘‘nātho’’ ti vuccati, taṃ
nāthaṃ.
Ñātabbanti ñeyyaṃ,atītādibhedabhinnaṃ sabbaṃ saṅkhataṃ, asaṅkhatañca. Saṅgaraṇaṭṭhena
sāgaro, patitapatitānaṃ attano puthulagambhīrabhāvehi saṃsīdanaṃ nimmujjanaṃ karotīti attho. Saṃ-
saddassa cettha ‘‘sābhāvo, sārāgo’’tiādīsu (dha. sa. 389, 391) viya niruttinayena daṭṭhabbo.
Saṅgaraṇaṭṭhenāti vā saṅgarakaraṇaṭṭhena, ṭhitadhammatāya ‘‘ayaṃ me mariyādā, imaṃ velaṃ
nātikkamāmī’’ti lokena saṅgaraṃ saṅketaṃ karonto viya hotīti attho. Saṅgaraṇaṃ vā samantato galanaṃ
sandanaṃ udakena karotīti sāgaro . Kappavuṭṭhānakāle hi mahāsamuddo ito cito ca paggharitvā sakalaṃ
lokadhātuṃ ekoghaṃ karotīti. Lokiyā pana vadanti ‘‘sāgarassa rañño puttehi sāgarehi nibbattito khatoti
sāgaro, puratthimo samuddappadeso, taṃsambandhatāya ruḷhivasena sabbopi samuddo tathā
voharīyatī’’ti. Sāgarasadisattā sāgaro, ñeyyameva sāgaroti ñeyyasāgaro . Sadisatā cettha
puthuladuttaragambhīrānādikālikatāhi veditabbā, nihīnaṃ cetamopammaṃ. Tathā hi ñeyyasseva
sātisayā puthulatā aparimāṇalokadhātubyāpanato, sabbaññutaññāṇasseva taraṇīyatāya duttaratā,
gambhīratā, ādikoṭirahitā ca pavatti, na itarassa paricchinnadesattā bāhirakavītarāgehipi ittarena khaṇena

atikkamitabbatt ā, parimitagambh īratt ā, parimitak ālatt ā ca. Ñeyyas āgarassa p āra ṃ pariyanta ṃ gatoti
ñeyyasāgarapāragū,taṃ ñeyyasāgarapāraguṃ.
Gamanañcettha ñāṇagamanameva, na itaraṃ ñeyyaggahaṇato, taṃ pana ñāṇaṃ duvidhaṃ
sammasanapaṭivedhabhedato, tathā hetuphalabhedato. Tattha ‘‘kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno’’tiādinā
(dī. ni. 2.57; saṃ. ni. 2.4, 10; peṭako. 23) karuṇāyanavaseneva abhinivisitvā anekākāravokāre saṅkhāre
sammasantaṃ bhagavato sammasanañāṇaṃchattiṃsakoṭisatasahassamukhena ñeyyasāgaraṃ
ajjhogāhetvā tassa pāraṃ pariyantaṃ agamāsi, yaṃ ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Paṭivedhañāṇaṃ
pana sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ āsavakkhayañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañca
sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Pāragamanañca tassa kiccasiddhiyā, samatthatāya ca
veditabbaṃ. Tathā yathāvuttaṃ sammasanañāṇaṃ hetu, itaraṃ phalaṃ. Saha sammasanañāṇena vā
āsavakkhayañāṇaṃ hetu, sabbaññutaññāṇaṃ phalaṃtadānisaṃsabhāvatoti veditabbaṃ.
Vande ti namāmi, abhitthavāmi vā. Saṇhaṭṭhena nipuṇā,anupacitañāṇasambhārānaṃ agādhaṭṭhena
gambhīrā,ekattādibhedato nandiyāvaṭṭādivibhāgato ca vicitrāvisiṭṭhā nānāvidhā nayā etissāti
nipuṇagambhīravicitranayā,nipuṇagambhīravicitranayā desanā assāti
nipuṇagambhīravicitranayadesano, taṃ nipuṇa…pe… desanaṃ. Nayatīti vā nayo, pāḷigati, sā ca
vuttanayena atthato nipuṇā,atthato byañjanato ca gambhīrā,saṅkhepavitthārānulomādippavattiyā
nānāvidhatāya vicitrā. Tathā hi paññattianupaññattiādivasena,
saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena,
kusalādikhandhādisaṅgahādisamayavimuttādiṭhapanādikusalamūlāditikapaṭṭhānādivasena ca anekavidhā
pāḷigatīti.
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) dvīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā
attahitasampattito, parahitappaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ
sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato ca veditabbā, parahitappaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa
sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato, paṭiviruddhesupi niccaṃ
hitajjhāsayañāṇaparipākakālāgamanato ca veditabbā. Sā panettha payogato, āsayato ca duvidhā,
parahitappaṭipatti, yathāvuttabhedā duvidhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṃ?
‘‘Mahākāruṇika’’nti iminā āsayato, ‘‘nipuṇa…pe… desana’’nti iminā payogato, ‘‘nātha’’nti iminā pana
ubhayathāpi bhagavato parahitappaṭipatti pakāsitā karuṇākiccadīpanato, ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā
sātisayaṃ attahitasampatti paramukkaṃsagatañāṇakiccadīpanato.
Atha vā tīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu
mahākaruṇā, sā pana paṭhamapadena sarūpeneva dassitā. Phalaṃcatubbidhaṃ ñāṇasampadā
pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu padhānabhūtā ñāṇapahāna sampadā
‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā padena pakāsitā. Padhāne hi dassite avinābhāvato itarampi dvayaṃ
dassitameva hoti. Na hi buddhānaṃ ānubhāvarūpakāyasampattīhi vinā kadācipi dhammakāyasirī
vattatīti. Upakāro anantaraṃabāhiraṃ katvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā, sā
‘‘nāthaṃ, nipuṇa…pe… desana’’nti padadvayena pakāsitāti veditabbaṃ.
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) ‘‘mahākāruṇika’’nti etena sammāsambodhiyā
mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ
katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā
sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Ñeyyasāgarapāragu’’nti etena pubbabhāgappaṭipattiyā saddhiṃ
sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca
anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccati. Vuttappabhedaṃ pana sammasanañāṇaṃ saha
paññāpāramiyā tassā pubbabhāgapaṭipadā. Tassā hi ānubhāvena
līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedādiantadvayavirahitā
ukkaṃsapāramippattā majjhimā paṭipadā bhāvanāpāripūriṃ gatā. ‘‘Nātha’’nti iminā sammāsambodhiyā
phala ṃ dasseti lokattayan āyakabh āvad īpanato. Tath ā hi sabb ānatthaparih ārapubba ṅgam āya

niravasesahitasukhavidh ānatappar āya niratisay āya payogasampattiy ā, sadevamanuss āya paj āya
accantupakāritāya aparimitanirupamabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā
aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ anuttaragāravaṭṭhānabhūtatāya ca ‘‘nātho’’ti vuccatīti.
‘‘Nipuṇa…pe… desana’’nti iminā sammāsambodhiyā payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato
sattasantāraṇatthañhi bhagavatā sammāsambodhi abhipatthitā, tañca sattasantāraṇaṃ
yathāvuttadesanāsampattiyā samijjhati tadavinābhāvato. Iminā bhagavato sātisayā parahitappaṭipatti
dassitā, itarehi attahitasampattīti tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato
catutthapuggalabhāvaṃ dīpeti, tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca
vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti.
Ettha ca yathā ‘‘mahākāruṇika’’nti iminā padena bhagavato mahākaruṇā dassitā, evaṃ
‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti etena mahāpaññā dassitā. Tesu karuṇā ggahaṇena lokiyesu
mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti,
paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti.
Tadubhayaggahaṇasiddho eva cattho nāthasaddena pakāsīyati. Karuṇāvacanena upagamanaṃ
nirupakkilesaṃ dasseti, paññāvacanena apagamanaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena lokasamaññānurūpaṃ
bhagavato pavattiṃ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaṇena samaññāya anatidhāvanaṃ.
Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādisammasanaṃ hotīti. Tathā
karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāggahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ,
catusaccañāṇaṃ, catupaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ. Karuṇāggahaṇena
mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma. ni.
1.151, 178) akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa
buddhadhammā (mahāni. 69, 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5; dī. ni.
aṭṭha. 3.305; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā; dī. ni. ṭī. 3.141), catucattālīsa ñāṇavatthūni
sattasattati ñāṇavatthūnīti (saṃ. ni. 2.34) evamādīnaṃ anekesaṃ paññāppabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ
dasseti.
Tathā karuṇāggahaṇena caraṇasampatti, paññāggahaṇena vijjāsampatti. Karuṇāggahaṇena
sattādhipatitā, paññāggahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaṇena lokanāthabhāvo, paññāggahaṇena
attanāthabhāvo. Tathā karuṇāggahaṇena pubbakāribhāvo, paññāggahaṇena kataññutā. Karuṇāggahaṇena
aparantapatā, paññāggahaṇena anattantapatā. Karuṇāggahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi,
paññāggahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāggahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāggahaṇena sayaṃ
tāraṇaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāggahaṇena sabbadhammesu
virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi taṃnidānabhāvato, paññā
pariyosānaṃ tato uttari karaṇīyābhāvato, iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti.
Tathā karuṇāvacanena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ
tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca
sabbabuddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā
sabbe buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo,
yadidaṃ nayaggāhaṇaṃ, aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ.
Tenevāha –
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304;
3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425; udā. aṭṭha. 53; apa. aṭṭha. 2.7.20; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha.
nidānakathā, pakiṇṇakakathā; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni.
ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī. 1.1.1; vajira. ṭī. ganthārambhakathā; sārattha. ṭī.
1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenāpi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ,
bhante ’’ ti (d ī. ni. 2.145) pa ṭikkhipitv ā ‘‘ apica me, bhante, dhammanvayo vidito ’’ ti (d ī. ni. 2.146) vutta ṃ .

Eva ṃ sa ṅkhepena sakalasabbaññugu ṇehi bhagavanta ṃ abhitthavitv ā id āni saddhamma ṃ thometu ṃ
‘‘vijjācaraṇasampannā’’ tiādimāha. Tattha vijjācaraṇasampannā hutvāti vacanaseso. Vindiyaṃ
dhammānaṃ salakkhaṇaṃ, sāmaññalakkhaṇañca vindatīti vijjā,lobhakkhandhādīni vā vijjhanaṭṭhena
vijj ā,catunnaṃ vā ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena vijjāti evaṃ tāvettha vacanatthato vijjā veditabbā.
Pabhedato pana tissopi vijjā vijjā bhayabheravasutte āgataniyāmeneva, aṭṭhapi vijjā vijjā
ambaṭṭhasuttādīsu (dī. ni. 1.278 ādayo) āgataniyāmeneva. Caranti tehīti caraṇāni, sīlasaṃvarādayo
pañcadasa dhammā, iti imāhi vijjāhi, imehi ca caraṇehi sampannā sampannāgatāti
vijj ācaraṇasampannā.
Yenāti yena dhammena karaṇabhūtena, hetubhūtena ca. Tattha maggadhammassa karaṇattho
veditabbo niyyānakiriyāsādhakatamabhāvato, nibbānadhammassa hetuattho ārammaṇapaccayabhāvato.
Paccayattho hi ayaṃ hetvattho. Pariyattidhammassapi hetuattho yujjateva paramparāya hetubhāvato.
Phaladhamme pana ubhayampi sambhavati. Kathaṃ? ‘‘Tāya saddhāya avūpasantāyā’’ti vacanato
maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya phalassa niyyānānuguṇatā,
niyyānapariyosānatā cāti iminā pariyāyena siyā karaṇattho niyyānakiriyāya.
Sakadāgāmimaggavipassanādīnaṃ pana upanissayapaccayabhāvato siyā hetuattho. Evañca katvā
aggappasādasuttādīsu (itivu. 90) aggādibhāvena aggahitāpi phalapariyattidhammā
chattamāṇavakavimānādīsu (vi. va. 886 ādayo) saraṇīyabhāvena gahitāti tesaṃ magganibbānānaṃ
viya mahāaṭṭhakathāyaṃ saraṇabhāvo uddhaṭo. Visesato cettha maggapariyāpannā eva
vijjācaraṇadhammā veditabbā. Te hi nippariyāyena niyyānakiriyāya sādhakatamabhūtā, na itare.
Itaresaṃ pana niyyānatthatāya niyyānatā. Yadi evaṃ kasmā ‘‘vijjācaraṇasampannā hutvā’’ti vuttaṃ,
niyyānasamakālameva hi yathāvuttavijjācaraṇasampattisamadhigamoti? Nāyaṃ virodho samānakālatāya
eva adhippetattā yathā ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.204, 400;
3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-45; 4.60; kathā. 465, 467). Sampannāti vā padassa vattamānakālatthatā
veditabbā ‘‘uppannā dhammā’’ti (dha. sa. tikamātikā 17) ettha uppannasaddassa viya. Evañca katvā
vacanasesamantareneva padayojanā siddhā hoti. ‘‘Yenā’’ti ca padaṃ ubhayattha sambandhitabbaṃ
‘‘yena dhammena vijjācaraṇasampannā, yena dhammena niyyantī’’ti.
Lokato ti khandhādilokato, vaṭṭatoti attho. Nti taṃ magganibbānaphalapariyattibhedaṃ dhammaṃ.
Uttama nti seṭṭhaṃ. Tathā hesa attanā uttaritarassa abhāvena ‘‘anuttaro’’ti vuccati. Tattha maggassa
niyyānahetuādiatthena, nibbānassa nissaraṇavivekādiatthena, phalassa ariyasantabhāvādiatthena ca
seṭṭhatā veditabbā. Svāyamattho ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ
aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) ādisuttapadānusārena vibhāvetabbo.
Dhamma nti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato, saṃsārato ca apatamāne katvā dhāretīti
dhammo . Sammā, sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddho,
sabbaññutāanāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā, tena yathā sammāsambodhisamadhigameneva sabbe
buddhaguṇā sampāpuṇīyanti, evaṃ sammadeva āsevanāya bhāvanāya bahulīkiriyāya sammāpaṭipattiyā
sammadeva paccavekkhaṇāya sakkaccaṃ dhammadesanāya veneyyasantānesu patiṭṭhāpanena –
‘‘Ariyaṃ, vo bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi (ma. ni. 3.136; peṭako. 24).
Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho (dha. pa. 273; netti. 170; peṭako. 30). Yāvatā, bhikkhave, dhammā
saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati (itivu. 90; a. ni. 4.34). Ekāyano ayaṃ,
bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367, 384).
Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa’’nti (ma. ni. 3.420; netti. 5) –
Ādivacanehi, abhitthavanena ca pūjito mānito apacitoti sammāsambuddhapūjito, taṃ
sammāsambuddhapūjitaṃ dhammaṃ vandeti sambandho.
Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa dhammassa adhigamane vijjāsampannā ceva honti
caraṇasampannā ca, sabbavaṭṭadukkhato ca niyyanti, tameva ariyānaṃ

sakalagu ṇasama ṅgibh āvanimitta ṃ, anavasesadukkhanissara ṇahetubh ūtañca uttama ṃ pavara ṃ
saddhiṃ pariyattidhammena navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ bhagavatāpi sammāpaṭipattiādividhinā
pūjitaṃ namāmi, abhitthavāmi vāti.
Ettha ca ‘‘yena lokato niyyanti, vijjācaraṇasampannā ca hontī’’ti padadvayena yathākkamaṃ
dhammassa bhāvetabbabhāvo, sacchikātabbabhāvo ca vutto. Tesu paṭhamena vijjāsampattiyā dhammaṃ
thometi, dutiyena vimuttisampattiyā. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya.
Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Paṭhamena vā khayañāṇabhāvena,
dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Atha vā purimena vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena
vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena
nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā
dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena
dhammaṃ thometi. Atha vā paṭhamena niyyānikabhāvadassanato svākkhātatāya dhammaṃ thometi,
dutiyena sacchikātabbabhāvato sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya.
Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi.
‘‘Uttama’’nti ca etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena paripuṇṇatāya dhammaṃ thometi,
‘‘sammāsambuddhapūjita’’nti etena parisuddhatāya. Sabbadosāpagamena hissa pūjanīyatā.
Parisuddhatāya cassa pahānasampadā, paripuṇṇatāya pabhavasampadā. Pahānasampattiyā ca
bhāvanāpāripūrī anavasesadosasamugghāṭanato, pabhavasampattiyā sacchikiriyanibbatti tatuttari
karaṇīyābhāvato. Anaññasādhāraṇatāya hi uttamoti. Tathā bhāvetabbabhāvenassa saha
pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā, sacchikātabbabhāvena saha asaṅkhatāya
dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.
Evaṃ saṅkhepena sabbasaddhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ
‘‘sīlādiguṇasampanno’’ tiādi vuttaṃ. Tattha sīlādiguṇasampanno ti
sīlasamādhipaññāvimuttiyādiguṇehi sampanno samannāgato, sampannasīlādiguṇo vā. Ariyānañhi
taṃtaṃmaggavajjhakilesappahānena hatapaṭipakkhā suvisuddhā sīlādayo ‘‘sampannā’’ti vattabbataṃ
arahanti, na puthūjjanānaṃ, yato ‘‘suppaṭipanno’’tiādinā (ma. ni. 1.74; a. ni. 6.10; udā. 18) ariyasaṅgho
thomīyati. Atha vā sīlādiguṇasampanno ti paripuṇṇasīlādiguṇo. Ariyapuggalānañhi
ariyasaccappaṭivedhena saheva yathārahaṃ sekkhāsekkhā sīlādidhammakkhandhā pāripūriṃ
gacchantīti. Ṭhito maggaphalesūti maggesu, phalesu ca ṭhito, maggaṭṭho, phalaṭṭho cāti attho. Yo ti
aniyamato ariyasaṅghaṃ niddisati, tassa ‘‘ta’’ nti iminā niyamaṃ veditabbaṃ.
Nanu ca ariyasaṅghe na sabbe ariyapuggalā maggaṭṭhā, nāpi sabbe phalaṭṭhāti? Saccametaṃ,
avayavadhammena pana samudāyaṃ niddisanto evamāha yathā ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti. Yathā hi
yogacuṇṇassa avayavesu labbhamāno samabhāvo samudāye apadisīyati ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti, evaṃ
ariyasaṅghassa avayavabhūtesu ariyapuggalesu labbhamāno maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvo samudāyabhūte
ariyasaṅghe ṭhito ‘‘maggaphalesū’’ti apadiṭṭhoti veditabbaṃ.
Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena ca lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato
ariyo, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatattā saṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ.
Pujjabhavaphalanibbattanato attano santānaṃ punātīti vā puññaṃ,khittaṃ vuttaṃ bījaṃ
viruhanaṭṭhānatāya tāyati rakkhatīti khettaṃkedārādi, khettaṃ viyāti khettaṃ,sattānaṃ puññassa
mahapphalabhāvakaraṇena viruhanaṭṭhānatāya khettanti puññakkhettaṃ. Anuttaraṃ vandeti
sambandho.
Ettha ca ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti etena ariyasaṅghassa bhagavato anujātaputtataṃ dasseti, tenassa
pabhavasampadā dīpitā hoti. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti etena pahānasampadaṃ, ñāṇasampadañca dasseti
kilesānaṃ samucchedappaṭippassaddhippahānadīpanato, maggaphalañāṇādhigamadīpanato ca.
‘‘ Ariyasa ṅgha ’’ nti etena pabhavasampada ṃ sabbasa ṅgh āna ṃ aggabh āvad īpanato, sadevakena ca lokena

ara ṇīyabh āvad īpanato. ‘‘ Puññakkhetta ṃ anuttara ’’ nti etena lokassa bah ūpak ārata ṃ dasseti
aggadakkhiṇeyyabhāvadīpanato.
Tathā ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti idaṃ ariyasaṅghassa
sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ satipi santānavibhāgena
anekabhāve catupurisayugaaṭṭhapurisapuggalabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti idaṃ
āhuneyyādibhāvadīpanaṃ. ‘‘Puññakkhettaṃ anuttara’’nti idaṃ lokassa hitasukhāya
paṭipannatādīpanaṃ. Tathā ‘‘ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ ariyasaṅghassa
lokuttarasaraṇagamanasabbhāvadīpanaṃ, tenassa bhagavato orasaputtabhāvo dassito hoti.
‘‘Sīlādiguṇasampanno’’ti iminā panassa vihatavidhastakilesā anavasesā sekkhāsekkhā
sīlādidhammakkhandhā dassitā. ‘‘Ariyasaṅghaṃ puññakkhettaṃ anuttara’’nti iminā tesaṃ tesaññeva
yathāvuttaguṇavisesānaṃ suparisuddhataṃ dīpeti. Tenassa mahānubhāvataṃ,
anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, vandanārahabhāvaṃ, attano ca vandanākiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti.
Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānaṃ ādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo
majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe ariyasaṅghaguṇā
imāya gāthāya pakāsitāti veditabbaṃ.
Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni
taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento ‘‘vandanājanita’’ nti gāthamāha. Tattha
vandan ājanita nti vandanākārena nibbattitaṃ, ratanattayaguṇābhitthavanavasena, nipaccakāravasena vā
uppāditanti attho. Itīti evaṃ ‘‘mahākāruṇika’’ntiādippakārena. Ratijananaṭṭhena ratanaṃ,
buddhadhammasaṅghā, cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ.
ni. 5.223; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathā; ma. ni. ṭī. 1.4;
saṃ. ni. ṭī. 1.1.4; a. ni. ṭī. 1.1.4; sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhanti, ratanānaṃ tayaṃ
ratanattayaṃ,tasmiṃ ratanattaye. Hatantarāyo ti vidhastaupaddavo hutvāti sambandho, etena attano
pasādasampattiyā, ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā tassa puññassa atthasaṃvaṇṇanāya
upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthataṃ dasseti. Sabbatthāti sabbasmiṃ anto ceva bahi ca,
ajjhattikabāhiravatthūsūti attho. Sabbatthāti vā sabbasmiṃ kāle, saṃvaṇṇanāya
ādimajjhapariyosānakālesūti vuttaṃ hoti. Hutvāti pubbakālakiriyā, tassa ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti
etena sambandho. Tassāti yaṃ ratanattaye vandanājanitaṃ puññaṃ, tassa. Tejasāti ānubhāvena balena.
Evaṃ ratanattayavandanāya payojanaṃ dassetvā idāni nettippakaraṇassa gambhīratthattā
atthasaṃvaṇṇanāya dukkarabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ṭhiti’’ ntiādimāha. Tattha ṭhiti nti ṭhānaṃ
anantaradhānaṃ avicchedappavattiṃ. Ākaṅkhamānenāti icchamānena patthayantena, ‘‘ahovatāyaṃ
saddhammanetti ciraṃ tiṭṭheyyā’’ti evaṃ patthayantenāti vuttaṃ hoti. Cira nti dīghakālaṃ,
pañcavassasahassaparimāṇaṃ kālanti attho. Saddhammanettiyāti saddhammasaṅkhātāya nettiyā.
Saddhammo hi veneyyasantānesu ariyaguṇānaṃ nayanato netti, saddhammassa vā netti
saddhammanetti, tassā saddhammanettiyā, svāyamattho aṭṭhakathāyaṃvicārito eva. Therenāti
thiraguṇayuttena. Abhiyācito ti ādaragāravena yācito. Abhimukhaṃ vā yācito, anuttaraṃ katvā yācitoti
attho. Uddissa vā yācito, garutaraṃ katvā yācitoti attho, ‘‘karotu āyasmā nettippakaraṇassa kañci
atthasaṃvaṇṇana’’nti evaṃ nettiyā atthasaṃvaṇṇanaṃ pati ajjhesitoti vuttaṃ hoti. Ettha ca
saddhammassa ciraṃ ṭhitikāmena ajjhāsayasampannena sāsane thiraguṇayuttena sabrahmacārinā
ādaragāravena, abhimukhaṃ vā yācitena me na sakkā tassa abhiyācanaṃ paṭikkhipitunti dasseti ‘‘ṭhitiṃ
ākaṅkhamānenā’’ ti gāthāya.
Padumuttaran āthass āti padumuttarassa samm āsambuddhassa. Passat āti pubbeniv āsacakkhun ā,

samantacakkhun ā eva v ā hatthatale ṭhapita āmalaka ṃ viya abhin īhāra ṃ passantena. Tādin āti
tādibhāvayuttena, sabbattha vā nibbikārena, ‘‘amhākaṃ bhagavatā’’ti vacanaseso. Yassāti āyasmato
mahākaccānattherassa. Ṭhapito ti –
‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena
atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.188, 197) –
Evaṃ ṭhapito. Sīlādiguṇavisesehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā(theragā. aṭṭha. 2.1288; a. ni. ṭī.
2.3.59), mahākassapādayo, tesu ayamāyasmā aññataroti, mahāsāvako ca so guṇavisesayogato uttamo
cāti mahāsāvakuttamo .
Jhānādīsu sātisayānaṃ āvajjanādivasībhāvānaṃ, ariyiddhivasena paramassa ca cetovasībhāvassa
adhigatattā vasippatto . Atthādīsu savisesabhedagatapaṭisambhidāñāṇattā pabhinnapaṭisambhido .
‘‘Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno’’tiādinā (ma. ni. 1.205)
anekesu ṭhānesu bhagavatā pasaṃsitattā sambuddhena pasaṃsito . Tena vuttaṃ ‘‘satthu ceva
saṃvaṇṇito saṃbhāvito, viññūnañca sabrahmacārina’’nti.
Anumoditāti ‘‘sādhu sādhu, kaccāna, sādhu kho, tvaṃ kaccāna, imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ
abhāsī’’ti evaṃ anumoditā. Ekasmiṃ kira samaye ayaṃ mahāthero jambuvanasaṇḍe viharanto attano
santikāvacarānaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ hāranayapaṭimaṇḍitaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Bhāsitvā ca bhagavato
santikaṃ upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisinno yathābhāsitaṃ imaṃ pakaraṇaṃ
bhagavato nivedesi. Taṃ sutvā bhagavā ‘‘sādhu sādhū’’tiādinā anumoditvā ‘‘tasmātiha, tvaṃ kaccāna,
imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ dhammanettitveva dhārehī’’ti nāmaggahaṇaṃ akāsīti vadanti.
Desanāhārādinandiyāvaṭṭanayādihāranayānusāreneva sabbadhammasaṃvaṇṇanānaṃ gatiyoti āha
‘‘sāsanassa sadāyattā, navaṅgassatthavaṇṇanā’’ ti.
Gambhīrañāṇehīhi gambhīrehi ñāṇehi, na saddhāmattakena, gambhīrañāṇehi vā mahāpaññehi
ariyehi. Pakaraṇassa gambhīratthataṃ, attano ca ñāṇassa nātivisayataṃ viditvā saṃvaṇṇanārambhe
saṃsīdantampi maṃ sāsanaguṇādiupanissayasampadā ussāhesīti imamatthaṃ dasseti ‘‘kiñcāpī’’ tiādinā.
‘‘Pañcapi nikāye ogāhetvā’’ ti iminā nettiyā pañcapi mahānikāye anupavisitvā avaṭṭhānaṃ, tesaṃ
saṃvaṇṇanābhāvañca dīpeti. Tattha ‘‘katamo assādo ca ādīnavo cā’’tiādipeṭakopadesapāḷiṃ (peṭako. 23)
ānetvā idha desanāhārādīnaṃ padatthavinicchayo peṭakena saṃsandanaṃ nāma. ‘‘yathābala’’ nti iminā
sabbathā sabbabhāgenāpi nettiyā saṃvaṇṇanā mayā na sukarā kātuṃ, attano pana ñāṇabalānurūpaṃ
karissāmīti niratimānataṃ dīpeti.
Suvisuddha nti suṭṭhu visuddhaṃ, nikāyantaraladdhidosehi antarantarā anuppavesitehi
asammissanti adhippāyo. Asaṃkiṇṇanti sanikāyepi padatthantaraparikappanādinā asaṃkiṇṇaṃ
tādisasaṅkararahitaṃ anākulaṃ suparicchinnaṃ. Vividhehi ākārehi nicchinotīti vinicchayo . Atthānaṃ
vinicchayo atthavinicchayo . Gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu atthesu khilamaddanākārena pavattā
vimaticchedakathā, nipuṇo sukhumo saṇho atthavinicchayo etassāti nipuṇatthavinicchayo . Atha vā
atthe vinicchinotīti atthavinicchayo, yathāvuttaatthavisayañāṇaṃ, nipuṇo cheko atthavinicchayo
etassāti nipuṇatthavinicchayo, taṃ nipuṇatthavinicchayaṃ. Samaya nti siddhantaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti –
mahāvihāravāsīnaṃ siddhanto vuttanayena suparisuddho, anākulo, saṇhasukhumavinicchayo ca,
siddhantaṃ taṃ avilomento anukūlato tattha siddhaṃyeva dhammanettiṃ pakāsayanto
nettippakaraṇassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karissāmīti.
Pamādalekha nti aparabhāge potthakāruḷhakāle pamajjitvā likhanavasena pavattappamādapāṭhaṃ.
Vajjetvāti apanetvā. Pāḷiṃ sammā niyojaya nti taṃ taṃ nettipāḷiṃ tattha tattha udāharaṇabhāvena
ānītasutte sammadeva niyojento, atthasaṃvaṇṇanāya vā taṃ taṃ udāharaṇasuttasaṅkhātaṃ pāḷiṃ
tasmiṃ tasmiṃ lakkha ṇabh ūte nettiganthe sammadeva niyojento. Upadesa nti nettiupanisa ṃ

nettihadaya ṃ. Yv āya ṃ sapa ṭṭhānavibh āgassa tettiṃsavidhassa nettipadatthassa saha
nimittavibhāgena asaṅkarato vavatthito visayo, taṃ. Vibhāvento pakāsento. Tassā nettiyā karissāmi
atthavaṇṇananti sambandho.
Ettha ca ‘‘abhiyācito’’ti iminā atthasaṃvaṇṇanāya nimittaṃ dasseti, ‘‘ṭhitiṃ ākaṅkhamānena ciraṃ
saddhammanettiyā’’ti iminā payojanaṃ, ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti iminā piṇḍatthaṃ.
Saṃvaṇṇiyamānā hi pakaraṇatthā saṃvaṇṇanāya piṇḍattho. ‘‘Tamupanissāyā’’tiādinā karaṇappakāraṃ.
Idāni saṃvaṇṇanāya savane niyojento ‘‘iti attha’’ nti osānagāthamāha. Tattha ‘‘sakkacca’’ nti
padaṃ ubhayattha yojetabbaṃ ‘‘sakkaccaṃ vibhajantassa, sakkaccaṃ nisāmayathā’’ti.
Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Nidānakathāvaṇṇanā
Vacanatthajānanena viditappakaraṇatthasāmaññatthassa pakaraṇakathā vuccamānā sobheyyāti
nettipadatthaparijānanameva ādimhi yuttarūpanti tadatthaṃ pucchati ‘‘tattha kenaṭṭhena nettī’’ ti.
Tattha tatthāti ‘‘tassā nettiyā karissāmatthavaṇṇana’’nti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ; yassā
karissāmatthavaṇṇananti paṭiññātaṃ, sā netti kenaṭṭhena nettīti attho. Tatthāti vā ‘‘nettippakaraṇassā’’ti
etasmiṃ vacane yā netti vuttā, sā kenaṭṭhena nettīti attho. ‘‘Nayanaṭṭhenā’’ ti idaṃ
kattukaraṇādhikaraṇasādhanānaṃ sādhāraṇavacananti ‘‘ariyadhammaṃ nayatī’’ ti kattusādhanavasena
tāva nettisaddassa atthaṃ vatvā idāni karaṇādhikaraṇasādhanavasena vattuṃ ‘‘nayanti tāyā’’ tiādi
vuttaṃ.
Tathā hi vutta nti nettiupadesādhīnattā eva suttāvabodhassa vuttaṃ. Peṭake ‘‘tasmā
nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā, tattha pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa
hārā pañca nayā aṭṭhārasa mūlapadānī’’tiādi (peṭako. 3). Hāranayavicāraṇā vinimutto
atthasaṃvaṇṇanāviseso natthīti āha ‘‘suttassa atthasaṃvaṇṇanā nettiupadesāyattā’’ ti. Svāyamattho
parato pakiṇṇakakathāyaṃ āvi bhavissati. Evaṃ mahāvisayā cāyaṃ netti kuto pabhavāti āha
‘‘suttappabhavā’’ ti, etena nettiyā pamāṇabhūtataṃ dasseti. Idañca suttassa
nettisannissayatāparidīpanaparaṃ, na therappabhavatāpaṭikkhepaparaṃ. Thero hi pañca mahānikāye
ogāhetvā taṃsannissayeneva tesaṃ saṃvaṇṇanābhūtaṃ imaṃ pakaraṇaṃ abhāsi, tasmā ayameva
saṃvaṇṇanādhammo, yadidaṃ saṃvaṇṇetabbadhammasannissayatā.
Pakaraṇaparicchedato ti pakaraṇassa vibhāgato. Hāravicārādayo hi tayo nettippakaraṇassa
vibhāgā, pakaraṇabhūtaparicchedato vā. Tīṇi hi etāni pakaraṇāni tayo adhikārā, yadidaṃ
hāravicārādayo. Pāḷivavatthānato ti pāṭhasannivesato.
‘‘Sabbo hi pakaraṇattho’’ tiādinā saṅgahavārassa anvatthasaññataṃ dasseti. ‘‘Nanu cettha
paṭṭhānaṃ asaṅgahita’’ nti codako byabhicāramāha. Itaro yadipi sarūpato asaṅgahitaṃ, atthato pana
saṅgahitanti dassento ‘‘nayidameva’’ tiādinā pariharati. Puna ‘‘tathā hī’’ tiādinā tamevatthaṃ pāḷiyā
pākaṭataraṃ karoti. Atthanayānandiyāvaṭṭādayo. Saṅkhārattikāpuññābhisaṅkhārādayo,
kāyasaṅkhārādayo ca. Tesu atthanayānaṃ aññamaññasaṅgaho parato āvi bhavissati. Itare pana
kāmāvacarā, rūpāvacarā ca kusalā cetanā puññābhisaṅkhāro, akusalā cetanā apuññābhisaṅkhāro,
arūpāvacarā kusalā cetanā āneñjābhisaṅkhāro . Puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca
kāyadvārappavatto kāyasaṅkhāro, so eva vacīdvārappavatto vacīsaṅkhāro, manodvārappavatto pana
tividhopi cittasaṅkhāro . Iti jātivasena purimattike vuttā eva dhammā dvāravasena dutiyattike vuttā, te
eva ca purimattiketi aññamaññasaṅgaho veditabbo.
Yatthāti yasmiṃ vāre. Peṭake ti peṭakopadese. Sampatamānāti saṃvaṇṇanāvasena sannipatantā.
‘‘ Byañjanavidhiputhutt ā’’ ti ida ṃ ekasmiṃ sutte anekesa ṃ hārāna ṃ sannipatanassa k āra ṇavacana ṃ.

Tath ā hi ‘‘ anekas āmatthiyanicitā sadd ā’’ ti akkharacintak ā vadanti.
‘‘Na sarūpato’’ ti iminā saṅgahavāre viya uddesaniddesavāresupi paṭṭhānassa atthato uddhaṭataṃ
dasseti. Mūlapadaggahaṇeneva gahitattā uddesavāre tāva evaṃ hotu, niddesavāre pana kathanti?
Tatthāpi nayaggahaṇeneva mūlapadānipi gahitānīti veditabbaṃ. Na hi mūlapadehi vinā kāci nayayojanā
sambhavati. Apare pana ‘‘hāranayā viya paṭṭhānaṃ na suttassa saṃvaṇṇanāviseso, atha kho tasmiṃ
tasmiṃ sutte saṃkilesabhāgiyatādilabbhamānavisesamattanti na tassa pakaraṇassa padatthasaṅgaho.
Evañca katvā tettiṃsāya nettipadatthesu paṭṭhānaṃ asaṅgahitaṃ, uddesaniddesavāresu ca
anuddhaṭamevā’’ti vadanti.
‘‘Pāḷito eva viññāyatī’’ ti vuttamatthaṃ samatthento ‘‘tathā hi…pe… ābhata’’ nti āha, tena
therena bhāsitabhāvo viya bhagavatā anumoditabhāvopi pāḷianugato evāti dasseti. Sāvakabhāsitattā
nidānaṃ na vuttanti na sakkā vattunti codento ‘‘sāvaka…pe… bhāsita’’ nti āha. Nayidaṃ ekantika nti
ca sāvakabhāsitabuddhabhāsitabhāvo nidānāvacanassa, nidānavacanassa ca akāraṇaṃ ubhayatthāpi
ubhayassa dassanato. Tasmā nidānāvacanena nettiyā asāvakabhāsitatā na sijjhatīti dasseti. Tenāha ‘‘na
ca tāvatā tāni appamāṇaṃ, evamidhāpi daṭṭhabba’’nti.
Yeneva kāraṇena nidānāvacanassa pamāṇabhāvasādhanatā, teneva kāraṇena imassa pakaraṇassa
pamāṇabhāvasiddhīti dasseti ‘‘nidānañca nāmā’’ tiādinā. Idāni ‘‘atha vā’’tiādinā nettiyā
nidānāvacanena abyabhicārahetumāha. Ayañhettha payogo na nettiyā nidānaṃ vattabbaṃ pāḷiyā
atthasaṃvaṇṇanābhāvato. Yā hi pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanā na tassā nidānavacanaṃ diṭṭhaṃ yathā
paṭisambhidāmaggassa, niddesādīnañcāti.
‘‘Ayaṃ vibhāgo’’ tiādinā ekavidhato paṭṭhāya yāva caturāsītisahassappabhedā, tāva yathādassitassa
pakaraṇavibhāgassa puna ‘‘ādinā nayena pakaraṇavibhāgo veditabbo’’ ti idaṃ nigamanaṃ. Tattha
ādinā nayenāti ādi saddena abhiññeyyadhammaniddesato paññattipaññapetabbadhammavibhajanato
tiyaddhapariyāpannadhammavicārato caturoghanittharaṇatthato pañcābhinandanādippahānato
chataṇhākāyupasamanato saṅgahavārādisattavārasaṅgahato aṭṭhamicchattasamugghātadīpanatoti
evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
1. Saṅgahavāravaṇṇanā
Ya nti aniyamattho sabbanāmasaddo kammasādhanavasena vutto. Atthāvabodhanattho
saddappayogo atthaparādhīno kevalo atthapadatthako, so padatthavipariyesakārinā iti-saddena
parabhūtena saddapadatthako jāyatīti āha ‘‘yanti aniyamato upayoganiddeso’’ ti. Lokoti
kattuniddeso tiādīsupi eseva nayo.
Evaṃ ‘‘ya’’ ntiādīnaṃ gāthāpadānaṃ kammakattukiriyākattuvisesanādidassanavasena atthaṃ vatvā
idāni avayavajotanavasena padatthaṃ dassetuṃ ‘‘lokiyanti etthā’’ tiādimāha. Lokasaddo idha
sāmatthiyato sattalokavacano daṭṭhabbo. Tenāha ‘‘pūjanakiriyāyogyabhūtatāvasenā’’ ti.
Sāsanantaradhānato paraṃ pūjanā aññabuddhuppādena veditabbā, yathetarahi
vipassīādisammāsambuddhānaṃ. ‘‘Dīpaṅkaro’’ tiādinā yadipi buddhavaṃsadesanāyaṃ(bu. vaṃ.
2.75) bhagavatāva vuttaṃ, sumedhapaṇḍitattabhāvena pana pavattiṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘yathāha
bhagavā sumedhabhūto’’ ti.
Pariññākkamenāti ñātapariññādipaṭipāṭiyā. Lakkhaṇāvabodhappaṭipattiyāti vipassanāya. Tena
vuttaṃ ‘‘suññatamukhādīhī’’ ti. Tathā ca vutta nti viññūhi vedanīyatāya eva sāsanavarassa vuttaṃ
bhagavatā –
‘‘Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi,

yath ānusi ṭṭ ha ṃ tath ā pa ṭipajjam āno na cirasseva s āmaññeva ussati, s āma ṃ dakkhit ī’’ ti ādi
(ma. ni. 2.281).
Yaṃ-saddo sāsanavisayo, lokapālasaddo satthuvisayopi lokaṃ pati guṇībhūtoti ‘‘tassā’’ ti
paṭiniddesassa kathaṃ satthuvisayatāti codanaṃ manasikatvā āha ‘‘salokapāloti cetthā’’ tiādi,
guṇībhūtopi lokapālasaddo padhānabhūto viya paṭiniddesaṃ arahati. Añño hi saddakkamo, añño
atthakkamoti.
Dhammagāravena bhagavā dhammaṃ pūjento veneyyabandhave acintetvā
samāpattisamāpajjanadhammapaccavekkhaṇāhi sattasattāhaṃ vītināmesīti āha ‘‘bhagavato…pe…
dīpetabbā’’ ti. Tattha ādi saddena sāvakehi dhammassavanassa, tesaṃ paccuggamanādīnañca saṅgaho
veditabbo.
Iccassāti iti assa, evaṃ bhagavato aviparītaanantarāyikaniyyānikadhammadesanāya
sabbaññutānāvaraṇabhāvadīpanenāti attho. Tenāti catuvesārajjayogena. Tadavinābhāvinā dasabala…
pe… pakāsitā hoti. Āveṇikabuddhadhammādīti ettha ādi saddena tīsu kālesu appaṭihatañāṇāni,
catusaccañāṇāni, catupaṭisambhidāñāṇāni, pañcagatiparicchedakañāṇāni, cha abhiññāñāṇāni, satta
ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, aṭṭha vijjā, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni, aṭṭha vimokkhā, nava
samādhicariyā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa ariyavāsā, dvādasa
dhammacakkākārā, terasa dhutadhammā, cuddasa buddhañāṇāni, pannarasa caraṇadhammā, soḷasa
ñāṇacariyā, soḷasa ānāpānassatī, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catuvīsati paccayavibhāvanañāṇāni,
catucattārīsa ñāṇavatthūni, sattasattati ñāṇavatthūni,
catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ,
anantanayasamantapaṭṭhānapavicayadesanākārappavattañāṇāni cāti evamādīnaṃ bhagavato
guṇavisesānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
Aparo nayo – guṇavisiṭṭhataṃ dīpeti, sā ca guṇavisiṭṭhatā mahākaruṇāmahāpaññāhi veditabbā tāhi
satthusampattisiddhito. Tattha mahākaruṇāya pavattibhedo ‘‘bahukehi ākārehi passantānaṃ
buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamatī’’tiādinā paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.
1.117) vuttanayena veditabbo. Mahāpaññāya pana pavattibhedo vutto eva. Tattha karuṇāya bhagavato
caraṇasampatti, paññāya vijjāsampatti. Karuṇāya sattādhipatitā, paññāya dhammādhipatitā. Karuṇāya
lokanāthatā, paññāya attanāthatā. Karuṇāya pubbakāritā, paññāya kataññutā. Karuṇāya aparantapatā,
paññāya anattantapatā. Karuṇāya buddhakaradhammasiddhi, paññāya buddhabhāvasiddhi. Karuṇāya
paresaṃ tāraṇaṃ, paññāya sayaṃ tāraṇaṃ. Karuṇāya sabbasattesu anuggahacittatā, paññāya
sabbadhammesu virattacittatā pakāsitā hotīti anavasesato parahitapaṭipattiyā, attahitasampattiyā ca
pāripūrī veditabbā. Tīsupi avatthāsūti hetuphalasattūpakārāvatthāsu.
Abhisamayo paṭivedhasāsanassa, manasikaraṇaṃ paṭipattisāsanassa, savanādīhi paricayakaraṇaṃ
pariyattisāsanassāti tiṇṇampi vasena yojetabbo. Tenāha ‘‘yathāraha’’ nti. ‘‘Sakkaccaṃ
dhammadesanenā’’ ti iminā idha ‘‘sāsana’’nti vuttassa tividhassāpi saddhammassa avisesena
desanāpūjaṃ vatvā thomanāpūjanassa vasena taṃ vibhajitvā dassento ‘‘ariyaṃ, vo
bhikkhave’’ tiādimāha. Tattha ‘‘thomanenā’’ ti padenāpi ‘‘sakkacca’’nti padaṃ yojetabbaṃ.
Pūjanādvayassāpi vā vasena idhāpi padayojanā veditabbā. Ariyabhāvādayo ti
ariyaseṭṭhaaggabhāvādayo. Niyyānādayo ti niyyānahetudassanādayo. Svākkhātatādayo ti
svākkhātasandiṭṭhikatādayo.
Idāni ariyasaṅghaguṇānampi imāya gāthāya pakāsitabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā panā’’ tiādi vuttaṃ.
Bālyādisamatikkamanato ti bālaabyattabhāvādisamatikkamanato.
Ñāṇaviseso sutacintābhāvanāmayañāṇāni. Sotabbamanasikātabbapaṭivijjhitabbāvatthā
avatthābhedo. Ubhaya nti byañjanapadaṃ, atthapadañca. Ubhayathāti karaṇakammasādhanavasena

pacceka ṃ yojetabba ṃ. Pa ṭipajjitabbatt āti ñ ātabbatt ā.
‘‘Ayañca gāthā’’ tiādi kesañci vādo. Tathā hi apare ‘‘therenevāyaṃ gāthā bhāsitā’’ti vadanti.
Attūpanāyikāpi hi kadāci dhammadesanā hoti eva yathā ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato
catuvesārajjavisārado’’tiādi (saṃ. ni. 2.21-22). Evañca katvā ‘‘katame soḷasa hārā’’tiādivacanaṃ
samatthitaṃ hoti.
Yathāvuttaatthamukhenevāti mūlapadasaṅkhātaatthuddhāreneva. Parato āgamissatīti
niddesavārassa pariyosāne āgamissati ‘‘tīṇi ca nayā anūnā’’tiādinā (netti. 4 dvādasapada).
Vuccatīti kattari kammaniddesoti āha ‘‘vadatī’’ ti. Atha vā vuccatīti kammakattuniddesoyaṃ.
Ayañhettha attho – hārā, nayā cāti ubhayaṃ pariggahitaṃ saṃvaṇṇakena sabbathā gahitañce, vuccati
suttaṃ, sayameva suttaṃ saṃvaṇṇetīti, etena hāranayesu vasībhāvena suttasaṃvaṇṇanāya sukarataṃ
dasseti.
Pakārantarenāti pubbe ‘‘sāsana’’nti vuttamatthaṃ ‘‘desanā, desita’’nti tato aññena pakārena.
Niyametvāti tassa ekantato viññeyyataṃ avadhāretvā. Viññeyyatāvisiṭṭhesu desanādesitesu
viññeyyapade labbhamānā vijānanakiriyā.
Desanādesitāni ca yāvadeva vijānanatthānīti vijānanaṃ padhānanti tameva niddhārento ‘‘tatrāti
tasmiṃ vijānane’’ ti āha.
Etthāhāti navaṅgasāsananavavidhasuttantāti etasmiṃ atthavacane āha codako. Tassāyaṃ
adhippāyo – navahi aṅgehi vavatthitehi aññamaññasaṅkararahitehi bhavitabbaṃ, tathā ca sati
asuttasabhāvāneva geyyaṅgādīnīti navavidhasuttantavacanaṃ virujjheyya. Atha suttasabhāvāni
geyyaṅgādīni, evaṃ sati ‘‘sutta’’nti visuṃ suttaṅgaṃ na siyā, evaṃ sante aṭṭhaṅgasāsanaṃ āpajjatīti.
Tenāha ‘‘kathaṃ panā’’ tiādi. Geyyaṅgādīsu katipayānampi suttabhāve yathāvuttadosānativatti, pageva
sabbesanti dasseti ‘‘yañcā’’ tiādinā. Saṅgahesūti aṭṭhakathāsu. Porāṇaṭṭhakathānañhi saṅkhepabhūtā
idāni aṭṭhakathā ‘‘saṅgahā’’ti vuttā. Suttaṃ nāma sagāthakaṃ vā siyā, niggāthakaṃ vāti aṅgadvayeneva
tadubhayaṅgaṃ katanti visuṃ suttaṅgassa asambhavo tadubhayavinimuttassa suttassa abhāvato. Tena
vuttaṃ ‘‘suttaṅgameva na siyā’’ ti. Athāpi kathañci. Siyāti vakkhamānaṃ sāmaññavidhiṃ sandhāyāha.
Evampi ayaṃ dosoti dassento ‘‘maṅgalasuttādīna’’ ntiādimāha.
Tabbhāvanimitta nti geyyaṅgabhāvanimittaṃ. Veyyākaraṇassa tabbhāvanimittanti sambandho.
Codako ‘‘gāthāvirahe’’ti vacanaṃ aggaṇhanto ‘‘pucchāvissajjanaṃ byākaraṇa’’nti vacanamattameva
gahetvā ‘‘evaṃ sante’’ tiādinā codeti. Itaro pana okāsavidhito anokāso vidhi balavāti ñāyaṃ
gāthāvirahitaṃyeva veyyākaraṇanti, idhādhippetanti ca dassento ‘‘nāpajjatī’’ tiādinā pariharati. Tathā
hīti teneva kāraṇena, satipi saññantaranimittayoge anokāsasaññānaṃ balavabhāvenevāti attho.
Saṅgahavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Uddesavāravaṇṇanā
1. Vibhāgenāti sarūpavibhāgena. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭhaṃ saṃsandīyati
etāyāti diṭṭhasaṃsandanā,saṃsandanaṃ cettha sākacchāvasena vinicchayakaraṇaṃ. Vimati chijjati
etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññathā’’ti hi kā tumhākaṃ
anumatīti anumati pucchitā. Kathetukamyatāti kathetukamyatāya.
‘‘Harīyanti etehī’’ tiādinā karaṇādhikaraṇakattubhāvakammasādhanānaṃ vasena hāra -saddassa
attha ṃ vatv ā sadisakappan āvasena dassetu ṃ ‘‘ hārā viy ā’’ ti ādi vutta ṃ. Puna ganthakara ṇā diatthena

ganth ādisadd āna ṃ viya h ārakara ṇā diatthena h ārasaddasiddhi ṃ dassetu ṃ ‘‘ hārayant ī’’ ti ādim āha.
‘‘Haraṇato, ramaṇato cā’’ ti iminā manoharā manoramā cete saṃvaṇṇanāvisesāti dasseti.
Upapattisādhanayuttīti lakkhaṇahetu. Vuttanayenāti ‘‘nanu ca aññepi hārā yuttisahitā
evā’’tiādinā desanāhāre vuttanayānusārena.
Catunnaṃ byūho etthāti bhinnādhikaraṇānampi padānaṃ aññapadatthasamāso labbhati
‘‘urasilomo’’tiādīnaṃ (dī. ni. ṭī. 3.54, 303) viyāti vuttaṃ.
Sesa nti ‘‘vivacanameva vevacana’’nti evamādi.
Anuppavesīyantīti avagāhīyanti. Samādhīyantīti pariharīyanti. Vinā vikappenāti jāti sāmaññaṃ,
bhedo sāmaññaṃ, sambandho sāmaññantiādinā padatthantarabhāvavikappanamantarena.
Padaṭṭhānādimukhenāti padaṭṭhānavevacanabhāvanāpahānamukhena. Kecīti
padaṭṭhānaparikkhāraāvaṭṭaparivattanapaññattiotaraṇe sandhāya vadati.
2. Sambandho ti hetuphalabhāvayogo. Tathābhūtānañhi dhammānaṃ ekasantānasiddhatā
ekattanayo. Vibhāgo satipi nesaṃ hetuphalabhāve vibhattasabhāvatā. Añño eva hi hetu, aññaṃ phalanti.
Byāpāraviraho nirīhatā. Na hi hetuphalānaṃ evaṃ hoti ‘‘ahaṃ imaṃ nibbattemi, imināhaṃ
nibbatto’’ti. Anurūpaphalatāpaccayuppannānaṃ paccayānukūlatā. Samūhādiṃ upādāya
lokasaṅketasiddhā vohāramattatā sammutisabhāvo . Pathavīphassādīnaṃ kakkhaḷaphusanādilakkhaṇaṃ
paramatthasabhāvo . Ayañhettha saṅkhepo – yasmiṃ bhinne, itarāpohe vā cittena katena tathā buddhi,
idaṃ sammutisaccaṃyathā ghaṭe, sasambhārajale ca, tabbipariyāyena paramatthasacca nti.
Paramatthasaccappaṭivedhāyāti nibbānādhigamāya.
Anto ti abbhantaro. Padhānāvayavenāti mūlabhāvena. ‘‘Nandī dukkhassa mūla’’ntiādīsu (ma. ni.
1.13) taṇhā ‘‘nandī’’ti vuttā. ‘‘Saṅgāme ca nandiṃ caratī’’tiādīsu pamodoti āha ‘‘taṇhāya, pamodassa
vā’’ ti.
3. Jātibhedato ti kusalā, akusalāti imasmā visesā. Yujjantīti ettha hetuattho antonīto veditabboti
āha ‘‘yojīyantī’’ ti. Kehi yojīyanti? Saṃvaṇṇanakehīti adhippāyo. Yujjantīti vā yuttā honti, tehi
samānayogakkhamā taggahaṇeneva gahitā hontīti attho tadekaṭṭhabhāvato. Imasmiṃ atthe ‘‘navahi
padehī’’ ti sahayoge karaṇavacanaṃ, purimasmiṃ karaṇe. ‘‘Ete kho’’ ti ca pāṭho. Tattha kho -saddassa
padapūraṇatā, avadhāraṇatthatā vā veditabbā. Ete evāti ete taṇhādayo eva, na ito aññeti attho.
Aṭṭhāraseva na tato uddhaṃ, adho vāti. Purimasmiṃ pakkhe mūlapadantarābhāvo, dutiyasmiṃ tesaṃ
anūnādhikatā dīpitā hoti.
Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Niddesavāravaṇṇanā
4. Niddesavāre sāmaññato ti sādhāraṇato. Visesenāti asādhāraṇato. Padattho ti saddattho.
Lakkhaṇanti sabhāvo. Kamo ti anupubbī. Ettāvatāti ettakappamāṇabhāvo. Hetvādīti
hetuphalabhūmiupanisāsabhāgavisabhāgalakkhaṇanayā. Visesato pana lakkhaṇanti sambandho.
Hārasaṅkhepavaṇṇanā
1. Yaṃ, bhikkhave ti ettha ya nti paccattavacanaṃ, tañca sukhaṃ, somanassanti dvayena
sam ānādhikara ṇanti katv ā ‘‘ ass ādīyat īti ass ādo, sukha ṃ , somanassañc ā’’ ti vutta ṃ. Sukh ādivedan ā

viya man āpiyar ūpādipi av ītar āgassa ass ādetabbanti āha ‘‘ eva ṃ iṭṭ hāramma ṇamp ī’’ ti. ‘‘ Ass ādeti
etāyāti vā assādo, taṇhā’’ ti etena ‘‘ya’’ nti hetuatthe nipātoti dasseti. Tatrāyamattho – yena hetunā
pañcupādānakkhandhe paṭicca assādanīyabhāvena uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ taṇhāsaṅkhāto
assādo assādanakiriyāya kāraṇanti. Iti katvā ayamattho diṭṭhābhinandanādibhāvato vipallāsesupi
sambhavatīti āha ‘‘evaṃ vipallāsāpī’’ ti. Aniṭṭhampīti pi -saddena iṭṭhampīti yojetabbaṃ, anavasesā
sāsavā dhammā idha ārammaṇaggahaṇena gahitāti āha ‘‘sabbesaṃ tebhūmakasaṅkhārāna’’ nti.
Dukkhādukkhamasukhavedanāna nti ettha dukkhasabhāvā eva adukkhamasukhā vedanā gahitā
aniṭṭhārammaṇassa adhippetattā, na sukhasabhāvā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘yāyaṃ, bhante,
adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.88; saṃ. ni. 4.267).
‘‘Sukhapariyāyasabbhāvato’’ ti iminā iṭṭhatāmattatopi lesena sattānaṃ ārammaṇassa assādanīyatā
sambhavatīti dasseti.
Ādīnavo dosanissandanatāya doso, svāyaṃ pīḷanavuttiyā veditabboti āha ‘‘ādīnavo dukkhā
vedan ā, tissopi vā dukkhatā’’ ti. Evaṃ dosatthataṃ ādīnavassa dassetvā idāni kapaṇatthataṃ dassetuṃ
‘‘atha vā’’ tiādi vuttaṃ. Yato ti yasmā dosakapaṇasabhāvattāti vuttaṃ hoti.
Nissaratīti vivitti, sabbasaṅkhāravivekoti attho. Sāmaññaniddesenāti
nissaraṇasaddavacanīyatāsāmaññena. Purimāna nti assādādīnavatānaṃ. Upāyo cātiādīsu ca -saddo
padapūraṇamattanti katvā āha ‘‘pacchimānañcā’’ ti, phalādīnanti attho. Tadantogadhabhedāna nti
ariyamaggapariyāpannavisesānaṃ.
Kāmabhavādīna nti ādi -saddena na rūpārūpabhavā eva gahitā, atha kho te ca saññībhavādayo ca
ekavokārabhavādayo ca gahitā. Tenāha ‘‘tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ bhavāna’’ nti.
Yāvadeva anupādāparinibbānatthā bhagavato desanāti āha ‘‘nanu ca…pe… nipphādīyatī’’ ti.
‘‘Vuttamevā’’ ti iminā punaruttidosaṃ codeti. Itaro ‘‘saccameta’’ nti anujānitvā ‘‘tañca kho’’ tiādinā
pariharati. ‘‘Paramparāyā’’ ti etena ajjhattaṃ yonisomanasikāro viya na paratoghoso āsannakāraṇaṃ
dhammādhigamassa dhammassa paccattaṃ vedanīyattāti dasseti. Tathā hi ‘‘akkhātāro tathāgatā,
paṭipannā pamokkhanti, jhāyino mārabandhanā’’ti (dha. pa. 276) vuttaṃ. Tadadhigamakāraṇaṃ
ariyamaggādhigamakāraṇaṃ siyā. Kiṃ pana tanti āha ‘‘sampattibhavahetū’’ ti, tena
carimattabhāvahetubhūtaṃ puññasampattiṃ vadati.
‘‘Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā’’ ti idaṃ ariyamaggassa pubbabhāgapaṭipadāya
phalabhāvasādhanaṃ. Yena hi vidhinā attānudiṭṭhisamugghāto, maccutaraṇañca siyā, so ‘‘eva’’nti iminā
pakāsitoti. Attānudiṭṭhisamugghātamaccutaraṇānaṃ phalabhāve vattabbameva natthi.
‘‘Dhammo have’’ti pana gāthāyaṃ lokiyassa puññaphalassa vuttattā āha ‘‘idaṃ phala’’ nti. Yaṃ
nibbattetabbaṃ, taṃ phalaṃ. Yaṃ nibbattakaṃ, so upāyo . Ayamettha vinicchayo. Tenāha ‘‘etena
nayenā’’ tiādi. Upadhisampattīti attabhāvasobhā.
Visuddhīti ñāṇadassanavisuddhi adhippetāti āha –‘‘etthāpi…pe… viññātu’’ nti. ‘‘Yasmā
panā’’ tiādināpi tamevatthaṃ vacanantare pākaṭataraṃ karoti.
Sarūpato āgatāni ‘‘yato kho, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.26-28).
Ekadesena āgatāni ‘‘saṃyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato (saṃ. ni. 2.53),
bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo (ma. ni. 1.117), saṅkhārānametaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ
nibbāna’’ntiādīsu (paṭi. ma. 1.24; 3.41). Na sarūpena āgatāni yathā sāmaññaphalasuttādīsu.
Atthavasenāti assādetabbādiatthavasena. Na papañcito ti na vitthārito.

2. Eseva nayo ti atidesena viciyam ānavacanaseso atidi ṭṭ ho. Bh āvatthe tohi āha ‘‘ vissajjitanti
vissajjan ā’’ ti. Sutte āgataṃna atthasaṃvaṇṇanāvasena aṭṭhakathāyaṃ āgatanti adhippāyo.
Pucchānurūpatā idha pubbāpara nti catubyūhapubbāparato imaṃ visesetvā dasseti.
Pucchānusandhīti pucchāya vissajjanena anusandhānaṃ. Aṭṭhakathāyaṃpana heṭṭhimadesanāya
pucchānimittapavattauparidesanāya sambandho ‘‘pucchānusandhī’’ti vuttaṃ. Pubbāpekkha nti
pucchitavissajjitapadāpekkhaṃ. ‘‘Suttassā’’ ti vā iminā pucchāvissajjanāanugītiyo ṭhapetvā seso
vicayahārapadattho saṅgahitoti padassāpi saṅgaho veditabbo. Imasmiṃ pakkhe gāthāyaṃ ca -saddo
padapūraṇamatte daṭṭhabbo.
‘‘Cakkhu anicca’’nti puṭṭhe ‘‘āma, cakkhu aniccamevā’’ti ekantato vissajjanaṃ
ekaṃsabyākaraṇaṃ. ‘‘Aññindriyaṃ bhāvetabbaṃ, sacchikātabbañcā’’ti puṭṭhe ‘‘maggapariyāpannaṃ
bhāvetabbaṃ, phalapariyāpannaṃ sacchikātabba’’nti vibhajitvā vissajjanaṃ vibhajjabyākaraṇaṃ.
‘‘Aññindriyaṃ kusala’’nti puṭṭhe ‘‘kiṃ anavajjaṭṭho kusalaṭṭho, udāhu sukhavipākaṭṭho’’ti paṭipucchitvā
vissajjanaṃ paṭipucchābyākaraṇaṃ. ‘‘Sassato attā, asassato vā’’ti vutte ‘‘abyākatameta’’ntiādinā
avissajjanaṃ ṭhapanaṃ. ‘‘Kiṃ panete kusalāti vā dhammāti vā ekatthā, udāhu nānatthā’’ti idaṃ
pucchanaṃ sāvasesaṃ. Vissajjanassa pana sāvasesatā veneyyajjhāsayavasena desanāyaṃ veditabbā.
Appāṭihīrakaṃ sauttaraṃ. Sappāṭihīrakaṃ niruttaraṃ. Sesaṃ vicayahāraniddese suviññeyyameva.
Ettha ca assādo assādahetu yāva āṇattihetūti evaṃ hetūnampi assādādayo veditabbā. Tattha
saṅkhepato sukhasukhapaccayalakkhaṇo assādo, so visesato saggasampattiyā dīpetabbo. Sā hi tassa
ukkaṃso, sesā panettha bhavasampatti tadanvāyikā veditabbā. Tassa hetu dānamayaṃ, sīlamayañca
puññakiriyavatthu. Dukkhadukkhapaccayalakkhaṇo ādīnavo . Vipariṇāmasaṅkhāradukkhatānaṃ
tadavarodhato vaṭṭadukkhassāpi ettha saṅgaho. Visesato pana kāmānaṃ okāroti daṭṭhabbo, svāyaṃ
saṃkilesavatthunā, ittarapaccupaṭṭhānatādīhi ca vibhāvetabbo, tassa hetu dasa akusalakammapathā.
Nekkhamma ṃ nissaraṇaṃ,tassa hetu yathārahaṃ tadanucchavikā pubbabhāgappaṭipadā. Phalaṃ
desanāphalameva, tassa hetu desanā. Upāyo yathāvuttaupāyova, tassa hetu cattāri cakkāni. Āṇatti
upadeso, tassa rāgaggiādīhi lokassa ādittatā, satthu mahākaruṇāyogo ca hetu.
Tathā catūsu ariyasaccesu samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṃ,
maggo vā upāyo, tadupadeso āṇatti, anupādisesā nibbānadhātu phalaṃ. Iti anupubbakathāya saddhiṃ
buddhānaṃ sāmukkaṃsikāya dhammadesanāya niddhāraṇabhāvena vicayo veditabbo. Padassa
padatthasambandho hetu . So hi tassa pavattinimittaṃ, pañhassa ñātukāmatā, kathekukāmatā ca.
Adiṭṭhajotanādīnañhi catunnaṃ ñātukāmatā, itarassa itarā. Vissajjanassa pañho hetu . Evaṃ sesānampi
yathārahaṃ vattabbaṃ.
3. Byañjanatthānaṃ yuttāyuttaparikkhāti byañjana ggahaṇena padaṃ gahitaṃ, attha ggahaṇena
pañhādīhi saddhiṃ assādādayo gahitā. Vicayahārapadatthā eva hi yuttāyuttādivisesasahitā
yuttihārādīnaṃ padatthā. Tathā hi padaṭṭhānapadaṭṭhānikabhāvavisiṭṭhā teyeva padaṭṭhānahārassa
padatthā. Lakkhaṇalakkhitabbatāvisiṭṭhā, niddhāritā ca lakkhaṇahārassa, nibbacanādivibhāvanāvisiṭṭhā
catubyūhahārassa, sabhāgadhammavasena, visabhāgadhammavasena ca āvaṭṭanavisiṭṭhā āvaṭṭahārassa,
bhūmivibhāgādivisiṭṭhā vibhattihārassa, paṭipakkhato parivattanavisiṭṭhā parivattanahārassa,
pariyāyavevacanavisiṭṭhā vevacanahārassa, pabhavādipaññāpanavisiṭṭhā paññattihārassa,
khandhādimukhehi otaraṇavisiṭṭhā otaraṇahārassa, padapadatthapañhārambhasodhanavisiṭṭhā
sodhanahārassa, sāmaññavisesaniddhāraṇavisiṭṭhā adhiṭṭhānahārassa, paccayadhammehi
parikkharaṇavisiṭṭhā parikkhārahārassa, pahātabbabhāvetabbatāniddhāraṇavisiṭṭhā samāropanahārassa
padatthā. ‘‘Byañjanassa sabhāvaniruttitā, atthassa suttādīhi avilomanaṃ yuttabhāvo’’ ti iminā
asabhāvaniruttitā, suttādīhi vilomanañca ayuttabhāvoti dīpeti, tena yuttāyuttīnaṃ hetuṃ dasseti.
4. Yonisomanasikārādīti ādi saddena saddhammassavanasappurisūpanissayādisādhāraṇaṃ,
asādhāraṇañca deyyapaṭiggāhakādiṃ saṅgaṇhāti. Sambhavato ti yathārahaṃ tassa dhammassa
anurūpaṃ. Yāva sabbadhammāti ettha sabbaṃnāma padesasabbaṃ, na sabbasabbanti. Ayañhi

sabba saddo yath ā pa ṭhamavikappe sutte āgatadhammavasena padesavisayo, eva ṃ dutiyavikappe
padaṭṭhānapadaṭṭhānikaniddhāraṇena taṃtaṃpakaraṇaparicchinnadhammaggahaṇato padesavisayo eva,
na anavasesadhammavisayoti. Suttāgatadhammānaṃ yāni padaṭṭhānāni, tesañca yānīti evaṃ
kāraṇaparamparāniddhāraṇalakkhaṇo padaṭṭhānahāro, parikkhārahāro pana suttāgatadhammānaṃ
taṃtaṃpaccayuppannānaṃ paṭihetupaccayatāvisesavibhāvanalakkhaṇoti satipi kāraṇavicāraṇabhāve
ayaṃ padaṭṭhānahāraparikkhārahārānaṃ viseso.
5. Yathā ‘‘samānādhikaraṇasamānapade’’tiādīsu ekasaddassa attho samāna saddo, evaṃ
ekarasaṭṭhena bhāvanā ‘‘ekuppādā’’tiādīsu (kathā. 473) viya ekalakkhaṇā ti ettha eka saddo
samānatthoti āha ‘‘samānalakkhaṇā’’ ti. Saṃvaṇṇanāvasenā ti ettha kammatthe ana -saddo,
saṃvaṇṇetabbatāvasenāti attho. Lakkhaṇā ti upalakkhaṇā. ‘‘Nānattakāyanānattasaññino (dī. ni. 3.341,
357, 359; a. ni. 9.24), nānattasaññānaṃ amanasikārā’’tiādīsu sahacāritādaṭṭhabbā. Saññāsahagatā hi
dhammā tattha saññāggahaṇena gahitā. ‘‘Dadaṃ mittāni ganthatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 189)
samānakiccatā. Piyavacanatthacariyā samānattatāpi hi tattha mittaganthanakiccena samānakiccā
gayhanti saṅgahavatthubhāvato. ‘‘Phassapaccayā vedanā’’tiādīsu (ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1, 39;
mahāva. 1; vibha. 225; udā. 1; netti. 24) samānahetutā. Yathā hi phasso vedanāya, evaṃ saññādīnampi
sahajātādinā paccayo hoti evāti tepi samānahetutāya vuttā eva honti. Tathā hi vuttaṃ
‘‘tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā’’ti (dha. sa. 5), ‘‘phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho cetetī’’tiādi
(saṃ. ni. 4.93). Evaṃ ‘‘taṇhāpaccayā upādāna’’nti (ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1, 39; mahāva. 1; vibha.
225; udā. 1; netti. 24) evamādipi udāharitabbaṃ. ‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādīsu (ma. ni. 3.126; saṃ.
ni. 2.1, 39; mahāva. 1; vibha. 225; udā. 1; netti. 24) samānaphalatā daṭṭhabbā. Yathā hi saṅkhārā
avijjāya phalaṃ, evaṃ taṇhupādādīnampīti tepi tattha gahitāva honti. Tenāha
‘‘purimakammabhavasmiṃ moho avijjā āyūhanā saṅkhārā nikanti taṇhā upagamanaṃ upādāna’’nti.
‘‘Rūpaṃ assādeti abhinandati, taṃ ārabbha rāgo uppajjatī’’ti (paṭṭhā. 1.1.424) vutte taṃsampayuttā
vedanādayo vuttā eva honti samānārammaṇabhāvato. Na hi tehi vinā tassa uppatti atthi. Evamādīhī ti
ettha ādi saddena atthappakaraṇaliṅgasaddantarasannidhānasāmatthiyādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo.
Atthādivasenapi hi sutte avuttānampi vuttānaṃ viya niddhāraṇaṃ sambhavatīti. Vuttappakārenāti
‘‘vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇānī’’tiādinā pāḷiyaṃ, ‘‘sahacāritā’’tiādinā aṭṭhakathāyañca vuttena pakārena.
6. ‘‘Phusanaṭṭhena phasso’’tiādinā niddhāretvā vacanaṃ nibbacanaṃ, taṃ pana padasseva, na
vākyassāti āha ‘‘padanibbacana’’ nti. Adhippāyanidānānipettha byañjanamukheneva niddhāretabbāni.
Nibbacanapubb āparasandhīsu vattabbameva natthīti āha ‘‘visesato byañjanadvāreneva
atthapariyesanā’’ ti. Pavattinimittaṃajjhāsayādi.
7. ‘‘Padaṭṭhāne’’ ti idaṃ sutte āgatadhammānaṃ kāraṇabhūtepi dhamme niddhāretvā sabhāgato,
visabhāgato ca āvaṭṭanaṃ kātabbanti dassanatthaṃ vuttaṃ, na tantivasena. Tasmā
padaṭṭhānaniddhāraṇāya vināpi āvaṭṭanaṃ yuttamevāti siddhaṃ hoti. Padassa vā saddapavattiṭṭhānaṃ
padaṭṭhānaṃ padattho. Etasmiṃ pakkhe ‘‘ārambhatha nikkamathāti (saṃ. ni. 1.185; netti. 29; peṭako.
38; mi. pa. 5.1.4) vīriyassa padaṭṭhāna’’nti (netti. 29) ettha yvāyamārambhadhātuādiko attho vutto, taṃ
vīriyasaddassa pavattiṭṭhānaṃ vīriyasaddābhidheyyo atthoti evamattho veditabbo. Sesesupi eseva nayo.
Sesakaṃ nāmagahitato itaraṃ, taṃ pana tassa paṭipakkhabhūtaṃ vā siyā, aññaṃ vāti āha
‘‘visabhāgatāya aggahaṇena vā’’ ti. Saṃvaṇṇanāya yojento ti
yathāvuttavisabhāgadhammaniddhāraṇabhūtena atthakathanena pāḷiyaṃ yojento. Tenāha ‘‘desana’’ nti.
‘‘Paṭipakkhe’’ ti idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ sabhāgadhammavasenapi āvaṭṭanassa icchitattā.
8. Nāmavasenā ti sādhāraṇanāmavasena. Pāḷiyaṃ pana ‘‘micchattaniyatānaṃ sattānaṃ,
aniyatānañca sattānaṃ dassanapahātabbā kilesā sādhāraṇā’’tiāgatattā (netti. 34)
‘‘dassanapahātabbādināmavasenā’’ ti vuttaṃ. Vatthuvasenāti sattasantānavasena. So hi dhammānaṃ
pavattiṭṭhānatāya idha ‘‘vatthū’’ti adhippeto. Tenāha – ‘‘puthujjanassa, sotāpannassa ca
kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā’’tiādi (netti. 34). Vuttavipariyāyenāti nāmato, vatthuto ca āveṇikatāya.
Ta ṃta ṃmaggaphala ṭṭ hānañhi ta ṃta ṃmaggaphala ṭṭ hat ā, bhabb āna ṃ bhabbat ā, abhabb āna ṃ abhabbat ā

as ādh āra ṇā .
9. ‘‘Bhāvite’’ ti idaṃ bhāvanākiriyāya upalakkhaṇaṃ, na ettha kālavacanicchāti āha
‘‘bhāvetabbeti attho’’ ti. Bhāvanā cettha āsevanāti, kusalasaddopi anavajjaṭṭhoti veditabbo.
Paṭipakkhato ti vipakkhato. Visadisūdāharaṇena byatirekato yathādhippetadhammappatiṭṭhānā hesā.
10 . Padatthassāti padābhidheyyassa atthassa, sabhāvadhammassa vā.
11 .Nikkhepo desan ā. Pabhavo samudayo.
12 . ‘‘Avuttānampi saṅgaho’’ ti iminā avuttasamuccayattho ca -saddoti dasseti.
13 . ‘‘Gāthāruḷhe’’ ti iminā pāḷiāgatova pañho veditabbo, na itaroti dasseti. Tenāha ‘‘buddhādīhi
byākate’’ ti. Tassa atthassāti āraddhassa atthassa, tena ārambhasodhanassa visayamāha. Ettha ca
atthadvāreneva padapucchāsodhanampi karīyatīti puna ‘‘tassa atthassā’’ ti vuttaṃ. Atha vā
vissajjitamh īti vissajjane. Vissajjanasodhanena hi pañhāsodhanaṃ. Pañhe ti pucchāyaṃ. Gāthāya nti
upalakkhaṇaṃ, tena gāthāyaṃ, suttageyyādīsu cāti vuttaṃ hoti. Yamārabbhā ti yaṃ sīlādimārabbha
gāthādīsu desitaṃ, tasmiṃ ārambheti attho. Pucchitāti pucchākārinī, ‘‘kā ettha padasuddhi, kā
pañhāsuddhi, kā ārambhasuddhī’’ti evaṃ pucchākārinī pucchaṃ katvā pavattitā suddhāsuddhaparikkhāti
yojanā.
14 . Na vikappayitabbāti yathā loke ‘‘jāti sāmaññaṃ, bhedo sāmaññaṃ, sambandho
sāmañña’’ntiādinā sāmaññaṃ jātiādiṃ, tabbidhurañca visesaṃ vikappenti parikappenti, evaṃ na
vikappayitabbāti attho. Yadā yo kālaviseso ‘‘sve’’ti laddhavohāro, tadā so taṃdivasātikkame ‘‘ajjā’’ti,
puna taṃdivasātikkame ‘‘hiyyo’’ti voharīyatīti anavaṭṭhitasabhāvā ete kālavisesā. Disāyapi ‘‘ekaṃ
avadhiṃ apekkhitvā puratthimā disā, tato aññaṃ apekkhitvā pacchimā nāma hotī’’tiādinā
anavaṭṭhitasabhāvatā veditabbā. Jātiādiapekkhāyāti jātiādidukkhavisesāpekkhāya. Saccāpekkhāyāti
saccasāmaññāpekkhāya. ‘‘Taṇhā’’ti vuccamānaṃ kāmataṇhādiapekkhāya sāmaññampi samānaṃ
saccāpekkhāya viseso hotīti evamādiṃ sandhāyāha ‘‘esa nayo samudayādīsupī’’ ti.
16 . Etthāti etasmiṃ buddhavacane. Tenāha ‘‘sikkhattayasaṅkhātassā’’ tiādi. Yathārutaṃ
yathākathitaṃ saddato adhigataṃ niddhāritaṃ, na
atthappakaraṇaliṅgasaddantarasannidhānādippamāṇantarādhigataṃ. ‘‘Atthato dassitā’’ ti idaṃ yasmiṃ
sutte bhāvanāva kathitā, na pahānaṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ.
Nayasaṅkhepavaṇṇanā
17 . Taṇhāvijjāhi karaṇabhūtāhi. Saṃkileso pakkho etassāti saṃkilesapakkho, saṃkilesapakkhiko
suttattho, tassa nayanalakkhaṇoti yojanā. Vodānapakkhassa suttatthassāti sambandho.
Vuṭṭhānagāminiyā, balavavipassanāya ca dukkhādīsu pariññeyyatādīni maggānuguṇo gahaṇākāro
anugāhaṇanayo . Yadi evaṃ kathaṃ nayoti āha ‘‘tassa panā’’ tiādi. Tattha ‘‘nayavohāro’’ ti iminā
nayādhiṭṭhānaṃ nayoti vuttanti dasseti.
18 . Bādhakādibhāvato ti bādhakapabhavasantiniyyānabhāvato. Aññathābhāvābhāvenā ti
abādhakaappabhavaasanti aniyyānabhāvābhāvena. Saccasabhāvattāti amusāsabhāvattā.
Avisaṃvādanato ti ariyasabhāvādibhāvassa na visaṃvādanato ekantikattāti attho.
19 . Saṃkiliṭṭhadhammā ti saṃkilesasamannāgatā dhammā saddhammanayakovidā ti
saccapa ṭiccasamupp ādādidhammanayakusal ā, ekatt ādinayakusal ā vā.

20 . Atthavissajjanes ūti ‘‘ ime dhamm ā kusal ā’’ ti ādin ā (dha. sa. 1) sutte katapañhavissajjanesu
ceva aṭṭhakathāya kataatthasaṃvaṇṇanāsu ca. ‘‘Vodāniyā’’ ti iminā anavajjadhammā idha kusalāti
adhippetā, na sukhavipākāti dasseti. Tassa tassa atthanayassa yojanatthaṃ manasā volokayateti yojanā.
21 . Yadi karaṇabhūtaṃ, kathaṃ tassa atthantarābhāvoti āha ‘‘yena hī’’ tiādi. Disābhūtadhammānaṃ
volokayanasamānayanabhāvato vohārabhūto, kammabhūto ca nayo, na nandiyāvaṭṭādayo viya
atthabhūtoti ‘‘vohāranayo, kammanayo’’ ti ca vuccati.
Dvādasapadavaṇṇanā
23 . Apariyosite pade ti uccāraṇavelāyaṃ pade asamatte, vippakateti attho. Pariyosite hi
‘‘pada’’ntve samaññā siyā, na ‘‘akkhara’’nti adhippāyo. Padassa vevacanatāya atthavasena pariyāyaṃ
kharantaṃ sañcarantaṃ viya hoti, na evaṃ vaṇṇo avevacanattāti āha pariyāyavasena akkharaṇato’’ ti.
Na hi vaṇṇassa pariyāyo vijjatī’’ ti idaṃ akārādivaṇṇavisesaṃ sandhāya vadati, na vaṇṇasāmaññaṃ.
Tassa hi vaṇṇo akkharanti pariyāyo vutto evāti.
Akkharasaddassa atthaṃ vatvā tappasaṅgena vaṇṇasaddassapi vattuṃ ‘‘kenaṭṭhena
va ṇṇo’’ tiādimāha. Tattha nanu padena, vākyena vā attho saṃvaṇṇīyati, na akkharenāti codanaṃ manasi
katvā āha ‘‘vaṇṇo eva hī’’ tiādi. Padādibhāvenāti padavākyabhāvena. Yathāsambandha nti
yathāsaṅketaṃ. Ayaṃ -saddo imassatthassa vācako, ayaṃ attho imassa saddassa vacanīyoti
yathāgahitasaṅketānurūpaṃ saddatthānaṃ vācakavacanīyabhāvo. Atha vā yvāyaṃ saddatthānaṃ
aññamaññaṃ avinābhāvo, so sambandho . Tadanurūpaṃ ekakkharaṃ nāmapadaṃ ‘‘mā evaṃ
maññasī’’tiādīsu mā -kārādi. Kecīti abhayagirivāsino. Te hi abhidhammadesanaṃ ‘‘manasādesanā’’ti
vadanti, yato rāhulācariyo ‘‘visuddhakaruṇānaṃ manasādesanā vācāya akkharaṇato akkharasaññitā’’ti
āha.
Satvappadhāna nti drabyappadhānaṃ. Nāmapade hi drabyamāvibhūtarūpaṃ, kiriyā
anāvibhūtarūpā yathā ‘‘phasso’’ti (ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1, 39; mahāva. 1; vibha. 225; udā. 1; netti.
24). Ākhyātapade pana kiriyā āvibhūtarūpā, drabyamanāvibhūtarūpaṃ yathā ‘‘phusatī’’ti. Tena nesaṃ
satvakiriyāppadhānatā vuttā. Kiriyāvisesaggahaṇanimitta nti kiriyāvisesāvabodhahetu
kiriyāvisesadīpanato, yathā ‘‘cirappavāsi’’nti (dha. pa. 219) ettha pa -saddo vasanakiriyāya
viyogavisiṭṭhataṃ dīpeti. ‘‘Evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākatthā’’tiādīsu kiriyāvisesassa jotako
evaṃ -saddo. ‘‘Evaṃsīlā (dī. ni. 3.142) evaṃdhammā’’tiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3. 198; saṃ. ni.
5.378) satvavisesassa. Evaṃ sesanipātapadānampīti adhippāyo. Tenāha ‘‘kiriyāya…pe…
nipātapada’’ nti.
Saṅkhepato vuttaṃ,kiṃ pana tanti āha ‘‘padābhihita’’ nti. Atha vā saṅkhepato vuttaṃ,yo
akkharehi saṅkāsitoti vuccati. Padābhihitaṃ padehi kathitaṃ, yo padehi pakāsitoti vuccati.
Tadubhayaṃ, yadi padasamudāyo vākyaṃ, tassa ko paricchedo. Yāvatā adhippetatthapariyosānaṃ,
tāvatā ekavākyantipi vadanti, bahūpettha pakāre vaṇṇenti. Kiṃ tehi, sākhyātaṃ sābyayaṃ sakārakaṃ
savisesanaṃ ‘‘vākya’’nti daṭṭhabbaṃ. Nanu ca padenapi attho byañjīyatīti codanaṃ manasi katvā āha
‘‘padamattasavanepi hī’’ tiādi. Ākāresu vākyavibhāgesu abhihitaṃ kathitaṃ nibbacanaṃ
ākārābhihitaṃ nibbacanaṃ. ‘‘Abhihita nti ca pāḷiāgata’’nti vadanti.
‘‘Nibbānaṃ maggati, nibbānatthikehi vā maggīyati, kilese vā mārento gacchatīti maggo’’ tiādinā
(dha. sa. aṭṭha. 16) nibbacanānaṃ vitthāro. Taṃniddesakathanattā niddesoti imamatthamāha
‘‘nibbacanavitthāro niravasesadesanattā niddeso’’ ti. Padehīti vākyāvayavabhūtehi, vākyato
vibhajjamānehi vā ākhyātādipadehi. Tenāha ‘‘vākyassa vibhāgo’’ ti, tathā cāha ‘‘apariyosite’’ tiādi.
Apare pana ‘‘pakatipaccayalopādesādivasena akkharavibhāgo ākāro, niruttinayena padavibhāgo
nibbacanaṃ, vākyavibhāgo niddeso. Vaṇṇapadavākyāni hi avibhattāni, vibhattāni ca cha
byañjanapadānī’’ ti vadanti. Chaṭṭhaṃ vacana nti chaṭṭhaṃ padaṃ. Kātabba nti ‘‘akkharaṃ padaṃ

byañjana ṃ ā kāro tatheva nirutti niddeso cha ṭṭ havacana ’’ nti g āth āya ṃ eva ṃ kattabba ṃ,
saṃvaṇṇanāvasena vā ākārapadaṃ catutthaṃ kātabbanti attho. Sabbo saddavohāro vibhattehi,
avibhattehi ca akkharapadavākyeheva, tadaññappakāro natthīti āha ‘‘yānimānī’’ tiādi.
24 . Kāsanā saddo kammatthoti dassetuṃ ‘‘kāsīyatī’’ tiādi vuttaṃ. Padehi tāva atthassa saṅkāsanā,
pakāsanā ca hotu, padāvadhikāpi saṃvaṇṇanā icchitāti akkharehi pana kathanti āha ‘‘akkharehi
suyyamānehī’’ tiādi. Padatthasampaṭipattīti padābhidheyyaatthāvabodho. ‘‘Akkharehi
saṅkāsetī’’ tiādinā akkharakaraṇaṃ saṅkāsanabhūtaṃ ugghaṭanakiriyaṃ vadantena yathāvutto attho
sādhitoti dassetuṃ ‘‘tathā hī’’ tiādi vuttaṃ.
Vibhajanuttānīkammapaññattīti ekattaniddeso samāhāroti ayaṃ dvandasamāso. Ubhayenā ti
‘‘vivaraṇā, vibhajanā’’ti iminā dvayena. Etehīti ettha eva -kāro luttaniddiṭṭhoti āha ‘‘etehi evā’’ ti.
‘‘Saṅkāsanā…pe… abhāvato’’ ti iminā yathādhippetaanūnāvadhāraṇaphalaṃ dasseti. Ugghaṭanādīti
ādisaddena vipañcananayāni saṅgaṇhāti.
25 . Sammā yutto ti sammā aviparītaṃ, anavasesato ca yutto sahito. Tathā hi vuttaṃ ‘‘anūnā’’ ti.
Sabbo hi pāḷiattho atthapadaatthanayehi anavasesato saṅgahito. Tenāha ‘‘sabbassa hī’’ tiādi.
26 . Kasmā panettha mūlapadapadaṭṭhānāni asaṅgahitānīti? Padatthantarābhāvato. Mūlapadāni hi
nayānaṃ samuṭṭhānamattattā padaṭṭhānānīti dassitoyaṃ nayo. Tena vuttaṃ ‘‘ito vinimutto koci
nettipadattho natthī’’ ti.
Nettiyākāraṇabhūtāya. Hārā saṃvaṇṇetabbā ti suttassa atthasaṃvaṇṇanāvasena hārā
vitthāretabbā. Svāya nti so ayaṃ saṃvaṇṇanākkamo. Yena anukkamena nettiyaṃ desitā, teneva sutte
atthasaṃvaṇṇanāvasena yojetabbāti. Evaṃ siddhe ti desanākkameneva siddhe. Ayaṃ ārambho ti
‘‘soḷasa hārā paṭhama’’nti evaṃ pavatto ārambho. Imamattha nti imaṃ vuccamānaniyamasaṅkhātaṃ
atthaṃ.
Yadi desitakkameneva hāranayā sutte yojetabbā siyuṃ, kiṃ so kamo kāraṇanirapekkho, udāhu
kāraṇasāpekkhoti? Kiñcettha – yadi tāva kāraṇanirapekkho hāranayānaṃ anukkamo, aneke atthā
vuccamānā avassaṃ ekena kamena vuccantīti. Evaṃ sante yena kenaci kamena sutte yojetabbā siyuṃ,
tathā sati niyamo niratthako siyā. Atha kāraṇasāpekkho, kiṃ taṃ kāraṇanti? Itaro kāraṇagavesanaṃ
akatvā attho evettha gavesitabboti adhippāyena ‘‘nāyamanuyogo na katthaci anukkame nivisatī’’ ti
vatvā ‘‘na pana mayaṃ devānaṃpiyassa manorathavighātāya cetemā’’ti kamakāraṇaṃ vicārento
‘‘apicā’’ tiādinā desanāhārassa tāva ādito desanāya kāraṇaṃ patiṭṭhapeti. Tattha dhammadesanāya
nissayo assādādīnavanissaraṇāni, sarīraṃ āṇatti. Pakatiyāsabhāvena. Niddhāraṇena vināpi
patiṭṭhābhāvato nissayabhāvato.
‘‘Tathā hi vakkhatī’’ tiādinā yathāvuttaṃ atthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Esa nayo itaresupi.
Vicayānantara nti vicayahārānantaraṃ. Sesesupi eseva nayo. Tathā hīti lakkhaṇahāravibhaṅge
yuttāyuttānaṃ kāraṇaparamparāya pariggahitasabhāvānaṃ avuttānampi ekalakkhaṇatāya gahaṇaṃ
vuttaṃ.
Atthato niddhāritāna nti atthuddhārapubbāparānusandhiādiatthato suttantarato uddhaṭānaṃ
saṃvaṇṇiyamānasutte ānītānaṃ pāḷidhammānaṃ. Saddato, pamāṇantarato ca laddhānaṃ idha
vicāretabbattā āha ‘‘niravasesato’’ ti. Atthassāti abhidheyyatthassa. Dhammassā ti sabhāvadhammassa.
Tattha tattha taṃ abhiniropetīti tasmiṃ tasmiṃ atthe, dhamme ca taṃ nāmaṃ abhiniropeti,
‘‘ayamevaṃnāmo’’ti voharati. ‘‘Atthassa, dhammassā’’ti padadvayena sāmaññato attho, dhammo ca
anavasesetvā gahitoti āha ‘‘anavasesapariyādāna’’ nti, yato vuttaṃ ‘‘tattha tatthā’’ti. Tathāti yathā
anavasesatth āvabodhad īpaka ṃ anavasesapariy ādāna ṃ kata ṃ catuby ūhap āḷ iya ṃ, eva ṃ punappuna ṃ

gabbhamupet īti ettha asaddavat ī atth ā pavattivasena labbham ānā samm āpa ṭipatti uddha ṭā ti
upasaṃhārattho tathā-saddo.
Tenevāti suttantarasaṃsandanassa sabhāgavisabhāgadhammantarāvaṭṭanūpāyabhāvato eva. Yato ti
sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭanassa sādhāraṇādidhammavibhajanūpāyattā. Paṭivibhattasabhāve ti
paṭibhāgabhāvena vibhattasabhāve.
Te dhammā ti paṭipakkhato parivattitadhammā. Na pariyāyavibhāvanā
paññattivibhāgapariggāhikāti āha ‘‘pariyā…pe… subodhanañcā’’ ti.
Pucchāvisodhanaṃ vissajjanaṃ. Ārambhavisodhanaṃ desanāya atthakathanaṃ.
Tadubhayavicāro dhātādīsu asammuyhantasseva sambhavatīti āha ‘‘dhātāyatanā…pe…
sampādetu’’ nti. Suddho ārambho tiādipāḷinidassanenapi ayamevattho udāhaṭoti veditabbaṃ.
‘‘Kāraṇākāro’’ ti padaṭṭhānaṃ sandhāya vadati. Pabhedato desanākāro ti vevacanaṃ.
Niddhāretvā vuccamānānīti uddharitvā samāropiyamānānīti adhippāyo. Suttassa atthaṃ
tathattāvabodhāyāti suttassa padatthāvagamamukhena catusaccābhisamayāya.
Veneyyattayayutto atthanayattayūpadeso ‘‘veneyyattayappayojito’’ ti vutto. Veneyyattayañhi
paccayasamavāye tadupadesaphalaṃ adhigacchantaṃ atthaṃ payojeti nāmāti. Tadanukkamenevā ti
tesaṃ ugghaṭitaññuādīnaṃ desanānukkameneva. Te ti tayo atthanayā. Tesa nti ugghaṭitaññuādīnaṃ.
Yathā uddesādīnaṃ saṅkhepamajjhimavitthāravuttiyā tiṇṇaṃ puggalānaṃ upakāratā, evaṃ tesaṃ
atthanayānaṃ. Tassāti atthanayatthassa. Tatthāti tassaṃ tassaṃ bhūmiyaṃ.
Samuṭṭhānaṃ nidānaṃ. Anekadhā saddanayato, niruttinayato cāti anekappakāraṃ. Padattho
saddattho. Vidhi anuvādo ti idamettha vidhivacanaṃ, ayamanuvādoti ayaṃ vibhāgo veditabbo.
Samādhātabbo ti pariharitabbo. Anusandhīyā anurūpaṃ nigametabba nti yāya anusandhiyā sutte
upari desanā pavattā, tadanurūpaṃ saṃvaṇṇanā nigametabbā. Payojana nti phalaṃ. Piṇḍattho ti
saṅkhepattho. Anusandhīti pucchānusandhiādianusandhi. Upogghāṭo ti nidassanaṃ. Cālanāti codanā.
Paccupaṭṭhānaṃ parihāro.
Pakatiādipadāvayavaṃ bhinditvā kathanaṃ bhedakathā yathā ‘‘dibbantīti devā’’ti (ma. ni. aṭṭha.
1.153). Padassa atthakathanaṃ tatvakathāyathā ‘‘buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako’’ti
(mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161). Pariyāyavacanaṃ
vevacanaggahaṇaṃ yathā ‘‘paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 16).
Vicayayutticatubyūhaparivattanahārekadesasaṅgahitā, vevacanahārasaṅgahitā cāti āha ‘‘te idha
katipayahārasaṅgahitā’’ ti.
Attano phalaṃ dhāretīti dhammo ti hetuno dhammabhāvo veditabbo. Ñāpakahetūpi
ñāṇakaraṇaṭṭhena kārake pakkhipitvā āha ‘‘kārako sampāpakoti duvidho’’ ti. Puna
cakkhubījādinibbattakameva kāraṇaṃ katvā dassento ‘‘puna…pe… tividho’’ tiādimāha. ‘‘Tayo
kusalahetū’’tiādinā (dha. sa. 1059-1060) āgatā alobhādayo, lobhādayo ca hetuhetu nāma. ‘‘Cattāro kho,
bhikkhave, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāyā’’tiādinā (ma. ni.
3.86) āgato paccayahetu nāma. Kusalākusalaṃ kammaṃ attano vipākaṃ pati uttamahetu nāma.
Cakkhādibījādi cakkhuviññāṇaaṅkurādīnaṃ asādhāraṇahetu nāma. Kusalākusalānaṃ satipi
paccayadhammabhāve iṭṭhāniṭṭhaphalavisesahetubhāvadassanatthaṃ visuṃ gahaṇaṃ, saddamaggānaṃ
pana ñāpakasampāpakahetubhāvadassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Aṅkurādikassa asādhāraṇahetu
bījādisamānajātiyahetutāya sabhāgahetu . Sādhāraṇahetu bhusasalilādiasamānajātiyatāya
asabhāgahetu . Indriyabaddhasantāniko ajjhattikahetu, itaro bāhirahetu . Keci pana ‘‘sasantāniko
ajjhattikahetu, itaro bāhirahetū’’ti vadanti. Pariggāhako upatthambhako. Paramparahetu
upanissayapaccayo.

Nibb ānassa anibbattaniyepi samudayappah ānasamudayanirodh āna ṃ adhigam ādhigantabbabh āvato
nibbānaṃ pati maggassa hetubhāvo viya maggaṃ pati nibbānassa phalabhāvo upacārasiddhoti āha
‘‘phalapariyāyo labbhatī’’ ti.
Paṭipajjamānabhūmi maggadhammā. Paṭipannabhūmi phaladhammā.
Kiccato ti sarasato. Lakkhaṇato ti upalakkhaṇato. Sāmaññato ti samānabhāvato. Tena
samānahetutā, samānaphalatā, samānārammaṇatā ca gahitā hotīti. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā
lakkhaṇahāraniddesavaṇṇanāyaṃvuttameva.
Apicettha sampayogavippayogavirodhapakaraṇaliṅgasaddantarasannidhānasāmatthiyādīnampi
vasena nayavibhāgo veditabbo. Tattha sampayogato tāvanayavibhāgo – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ
ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ, yathayidaṃ citta’’nti (a. ni. 1.48) cittassa
lahuparivattitā gahitā, taṃsampayogato cetasikānampi gahitāva hoti aññattha nesaṃ cittena
sampayogadīpanato. Atha vā ‘‘saññino’’ti. Saññāsahitatāvacanena hi nesaṃ vedanācetanādivantatāpi
sampayogato dīpitā hoti.
Vippayogato – ‘‘ahetukā’’ti. Hetusampayuttā hi dhammā ‘‘sahetukā’’ti vuttāti tabbidhurā dhammā
vippayogato ‘‘ahetukā’’ti vuttāti viññāyati. Atha vā ‘‘asaññino’’ti. Saññāvippayuttā hi dhammapavatti
idhādhippetā, na saññāya abhāvamattanti viññāyati.
Virodhato – ‘‘aṭṭhamako (yama. 3.indriyayamakapāḷi.439), saddhānusārī’’ti (pu. pa. mātikā 7.36)
ca vutte taṃ santatiyaṃ saṃyojanattayappahānaṃ viññāyati, tathā ‘‘sati vā upādisese anāgāmitā’’ti (dī.
ni. 2.404; ma. ni. 1.137) vutte pañcorambhāgiyasaṃyojanappahānaṃ, ‘‘diṭṭheva dhamme aññā’’ti (dī. ni.
2.404; ma. ni. 1.137) vutte anavasesasaṃyojanappahānaṃ viññāyati.
Pakaraṇato – ‘‘abyākatā dhammā’’ti (dha. sa. mātikā). Adhikārato hi kusalākusalabhāvena na
kathitāti ñāyati. ‘‘Upadhī hi narassa socanā’’ti (saṃ. ni. 1.12, 144) ca. Bāhirā hi dhammā idha
‘‘upadhī’’ti adhippetāti viññāyati.
Liṅgato – ‘‘sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppatī’’tiādi (saṃ. ni. 3.79). Sītādiggahaṇena hi liṅgena
bhūtupādāyappakārasseva dhammassa rūpabhāvo, na itarassa.
Saddantarasannidhānato – ‘‘kāyapassaddhi, kāyāyatana’’nti. ‘‘Yā
vedanākkhandhassā’’tiādivacanato hi purimo kāyasaddo samūhavācī, itaro āyatanasaddasannidhānato
pasādavācī.
Sāmatthiyato – ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54), sabbe tasanti
daṇḍassā’’ti (dha. pa. 129) ca, tathā ‘‘sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā…pe… pharitvā
viharatī’’tiādi (dī. ni. 1.556; 3.308; ma. ni. 1.77, 232, 459, 509; 2.309; 3.230; vibha. 642). Ettha hi satipi
sabbasaddassa anavasesasattavācakatte ādittatā sāpekkhasseva atthassa vācakattā padesavācī
sabbasaddo, lokasaddopi sattavācī. Sattārammaṇā hi appamaññāti. Tathā ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā’’ti
(dha. pa. 294-295) sabbena sabbaṃ hi sapaṭikkhepato, mātupitughātakammassa ca
mahāsāvajjatāpavedanato, idha ca tadanuññāya katāya mātupituṭṭhāniyā tādisā keci pāpadhammā
veneyyavasena gahitā viññāyati. Ke pana teti? Taṇhāmānā. Taṇhā hi jananī sattānaṃ. ‘‘Taṇhā janeti
purisa’’nti (saṃ. ni. 1.55-57) hi vuttaṃ. Pituṭṭhāniyo māno taṃ nissāya attasampaggaṇhato ‘‘ahaṃ
asukassa ruñño, rājamahāmattassa vā putto’’ti yathā. Sāmatthiyādīna nti ādi saddena desapakatiādayo
saṅgayhanti.
Labbhamānapadatthaniddhāraṇamukhenāti tasmiṃ tasmiṃ sutte
labbham ānaass ādādih ārapadatthaniddh āra ṇadv ārena. Yath ālakkha ṇanti ya ṃ ya ṃ lakkha ṇaṃ,

lakkha ṇā nur ūpa ṃ vā yath ālakkha ṇaṃ. Hetuphal ādīni upadh āretv ā yojetabb āni tesa ṃ vasen āti
adhippāyo. Idāni hetuphalādayo ye yasmiṃ hāre savisesaṃ icchitabbā, te dassetuṃ ‘‘visesato
panā’’ tiādimāha. Taṃ suviññeyyameva.
Niddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Paṭiniddesavāravaṇṇanā
1. Desanāhāravibhaṅgavaṇṇanā
5. Anvatthasaññata nti atthānugatasaññabhāvaṃ, ‘‘desanāhāro’’ti ayaṃ saññā anvatthā
atthānugatāti attho.
Avuttamevāti pubbe asaṃvaṇṇitapadameva. ‘‘Dhammaṃ vo’’ tiādi (ma. ni. 3.420) vacanassa
sambandhaṃ dassetuṃ ‘‘kattha panā’’ tiādi vuttaṃ. Tepiṭakassa hi buddhavacanassa
saṃvaṇṇanālakkhaṇaṃ nettippakaraṇaṃ, tañca pariyattidhammasaṅgāhake suttapade
saṃvaṇṇetabbabhāvena gahite gahitameva hoti. Tenāha ‘‘desanāhārena…pe… dassetī’’ ti.
Yesaṃ assādādīnaṃ vibhajanalakkhaṇo desanāhāro, te gāthāya, idhāpi ca āgate ‘‘assādaṃ
ādīnava’’ntiādinā udāharaṇavasena vibhajituṃ ‘‘tattha katamo assādo’’ tiādi āraddhaṃ. Tattha tatthāti
tassaṃ ‘‘assādādīnavatā’’ti gāthāyaṃ vutto katamo assādo. Atha vā ‘‘assādaṃ ādīnava’’ntiādinā yo idha
assādādīnaṃ uddeso, tattha katamo assādoti ceti attho. Esa nayo sesesupi. Kammakaraṇatthabhinnassa
visayavisayitālakkhaṇassa assādadvayassa nidassanatthaṃ gāthādvayudāharaṇaṃ, tathā
kāmavipariṇāmalakkhaṇassa, vaṭṭadukkhalakkhaṇassa cāti duvidhassāpi ādīnavassa nidassanatthaṃ
‘‘ariyamaggo nibbāna’’nti duvidhassāpi nissaraṇassa nidassananidassanatthañca dve dve gāthā udāhaṭā.
Dhammo have rakkhati dhammacāri nti (jā. 1.10.102-103; netti. 5, 26, 31; peṭako. 22) ettha
dhammacārino maggaphalanibbānehi sātisayārakkhā sambhavati, sampattibhavassāpi
vipariṇāmasaṅkhāradukkhatāhi duggatibhāvo icchitovāti adhippāyenāha ‘‘nissaraṇaṃ anāmasitvā’’ ti.
Tathā hi vakkhati ‘‘nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggatī’’ti.
Avekkhassūti vidhānaṃ. Tassā pana avekkhāya pavattiākāro, visayo, kattā ca ‘‘suññato, lokaṃ,
mogharājā’’ti padattayena vuttāti āha –‘‘suññato…pe… āṇattī’’ ti. Tattha saṅkhārānaṃ suññatā
anattasabhāvatāya, attasuññatāya ca siyā. Yato te na vasavattino, attasāravirahitā ca, yato te anattā, rittā,
tucchā ca attanā, tadubhayaṃ dasseti ‘‘avasavattitā’’ tiādinā. Evaṃ maccutaro siyāti evaṃ paṭipattiyā
maccutaro bhaveyyāti attho. Parikappetvā vidhiyamānassa maccutaraṇassa pubbabhāgapaṭipadā
desanāya paccakkhato sijjhamānaṃ sātisayaṃ phalanti āha ‘‘tassa yaṃ…pe… phala’’ nti.
6. Udāharaṇavasenāti nidassanavasena. Tattha ‘‘puggalavibhāgenā’’ ti iminā
ugghaṭitaññuādipuggalapayojito assādādīsu bhagavato desanāvisesoti dasseti.
Ghaṭitamatta nti sotadvārānusārena manodvārikaviññāṇasantānena ālambitamattaṃ.
Sassatādiākārassāti sassatucchedākārassa. Idañhi dvayaṃ dhammadesanāya cāletabbaṃ, na
anulomikakhanti, yathābhūtañāṇaṃ vā. Etasmiñhi catukke āsayasāmaññatā. Vuttañhetaṃ –
‘‘Sassatucchedadiṭṭhī ca, khanti cevānulomikā;
Yathābhūtañca yaṃ ñāṇaṃ, etaṃ āsayasaññita’’nti. (visuddhi. mahāṭī. 1.136; dī. ni. ṭī.
1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā; sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā,
verañjakaṇḍavaṇṇanā; vi. vi. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā);

Calan āyāti vikkhambhan āya. Par ānuvattiy āti samucchedan āya. Uggha ṭite j ānātīti uggha ṭitaññ ūti
mūlavibhujādipakkhepena saddasiddhi veditabbā. Vipañcita nti ‘‘visamaṃ candimasūriyā
parivattantī’’tiādīsu (a. ni. 4.70) viya bhāvanapuṃsakaniddesoti āha ‘‘mandaṃ saṇika’’ nti.
Nissara ṇaādīnavanissaraṇaassādādīnavanissaraṇānaṃ vibhāvanā veneyyattayavinayanasamatthā.
Cattāro ti assādo ca ādīnavo ca assādo ādīnavo ca assādo nissaraṇañcāti ete cattāro. Yadi
nissaraṇavibhāvanā veneyyavinayanasamatthā, kasmā pañcamo na gahitoti āha ‘‘ādīnavāvacanato’’ ti.
Yadi hi ugghaṭitaññuṃ sandhāya ayaṃ nayo vuccati, nissaraṇamattena siddhaṃ siyā. Atha
vipañcitaññuṃ, neyyaṃ vā, ādīnavo ca nissaraṇañca assādo ca ādīnavo nissaraṇañca vattabbo siyā?
Tathā appavattattā na gahito. Tenāha ‘‘ādīnavāvacanato’’tiādi. Desana nti sāmaññato gahitaṃ
‘‘suttekadesaṃ gāthaṃ vā’’ti viseseti. Padaparamaaggahaṇañcettha saupāyassa nissaraṇassa
anāmaṭṭhattā.
‘‘Kalyāṇa’’ nti iminā iṭṭhavipāko, ‘‘pāpaka’’ nti aniṭṭhavipāko adhippetoti āha ‘‘ayaṃ assādo,
ayaṃ ādīnavo’’ ti. Lābhādīnaṃ puññaphalattā tadanurodhaṃ vā sandhāya ‘‘ayaṃ assādo’’ ti vuttaṃ.
Tabbipariyāyena alābhādīnaṃ ādīnava tā veditabbā.
Kāmāti kilesakāmasahitā vatthukāmā. Virūparūpenāti appatirūpākārena. Mathentīti maddanti.
Pabbajitomhīti pabbajjaṃ upagato amhi. Apaṇṇaka nti avirajjhanakaṃ. Sāmañña nti samaṇabhāvo.
Samitapāpabhāvoyeva seyyo sundarataro.
Tattha ‘‘kāmā hi citrā madhurā manoramā’’ti ayaṃ assādo, ‘‘virūparūpena mathenti citta’’nti ayaṃ
ādīnavo, ‘‘apaṇṇakaṃ sāmañña’’nti idaṃ nissaraṇanti āha ‘‘ayaṃ…pe… nissaraṇañcā’’ ti.
Phalādīnaṃ ekakavasena ca tikavasena ca pāḷiyaṃ udāhaṭattā vuttaṃ ‘‘dukavasenapī’’ ti.
Sukhā paṭipadā, dukkhā paṭipadāti yā dve paṭipadā, tāsu ekekā dandhakhippābhiññatāya dve dve
hontīti āha ‘‘paṭipadābhiññākato vibhāgo paṭipadākato hotī’’ ti. Katapubbakiccassa
pathavīkasiṇādīsu sabbapaṭhamaṃ ‘‘pathavī’’tiādinā pavattamanasikāro paṭhamasamannāhāro.
Upacāra nti upacārajjhānaṃ. Paṭipajjitabbatāya jhānampi ‘‘paṭipadā’’ ti vuccati. Tadaññā
heṭṭhimapaññato adhikā paññāti katvā ‘‘abhiññā’’ ti vuccati.
Kilese ti nīvaraṇappakāre, taṃsahagatakilese ca. Aṅgapātubhāva nti vitakkādijhānaṅgapaṭilābhaṃ.
Abhinivisanto ti paṭṭhapento. Rūpārūpaṃ pariggaṇhanto ti rūpārūpadhamme lakkhaṇādīhi
paricchinditvā gaṇhanto. Pariggahitarūpārūpassa maggapātubhāvadandhatā ca
nāmarūpavavatthānādīnaṃ kicchasiddhiyā siyāti na rūpārūpapariggahakicchatāya eva dukkhāpaṭipadatā
vattabbāti ce? Na, nāmarūpavavatthāpanādīnaṃ paccanīkakilesamandatāya sukhasiddhiyampi
tathāsiddhavipassanāsahagatānaṃ indriyānaṃ mandatāya maggapātubhāvato. Rūpārūpaṃ
pariggahetvāti akicchenapi pariggahetvā, kicchena pariggahite vattabbameva natthi. Evaṃ sesesupi.
Nāmarūpaṃ vavatthāpento ti ‘‘nāmarūpamattametaṃ, na añño koci sattādiko’’ti vavatthāpanaṃ
karonto. Kataro panettha vāro yuttarūpoti? Yo koci sakiṃ, dvikkhattuṃ, anekasatakkhattunti evamādīsu
hi vikkhambhanavāresu sakiṃ, dvikkhattuñca vikkhambhanavāro sukhā paṭipadā eva, na tato uddhaṃ
sukhā paṭipadā hoti, tasmā tikkhattuṃ vikkhambhanavārato paṭṭhāya dukkhā paṭipadā veditabbā. Apica
kalāpasammasanāvasāne udayabbayānupassanāya uppannassa vipassanupakkilesassa tikkhattuṃ
vikkhambhanena kicchatāvāro dukkhā paṭipadā veditabbā. Ettha dandhattā paṭipadāya etassa
akicchattepi purimānaṃ kicchatte dukkhāpaṭipadatā vuttanayāva. Yassa pana sabbattha akicchatā, tassa
paramukkaṃsagatā sukhā paṭipadā veditabbā.
Yathā nāmarūpapariggahakicchatāya maggapātubhāvadandhatāya dukkhā paṭipadā dandhābhiññā
vuttā, tathā tabbipariyāyena catutthī, tadubhayavomissatāvasena dutiyā, tatiyā ca ñātabbāti dassento āha

‘‘ imin ā…pe … veditabb ā’’ ti. Va ṭṭ adukkhato niyy ānassa adhippetatt ā ‘‘ vipassan āpakkhik ā
evā’’ ti vuttaṃ.
Hetupāyaphalehīti ettha taṇhācaritatā, mandapaññatā ca paṭhamāya paṭipadāya hetu, taṇhācaritatā,
udatthapaññatā ca dutiyāya, diṭṭhicaritatā, mandapaññatā ca tatiyāya, diṭṭhicaritatā, udatthapaññatā ca
catutthiyā. Upāyo pana yathākkamaṃ satisamādhivīriyapaññindriyāni,
satipaṭṭhānajhānasammappadhānasaccāni ca upanissayabhūtāni. Phalaṃvaṭṭadukkhato niyyānaṃ.
Samādhimukhenāti samādhimukhena bhāvanānuyogena. Tenevāha ‘‘samathapubbaṅgamāya
vipassan āyā’’ ti. Idhāti imasmiṃ nettippakaraṇe. Vakkhati ‘‘rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphala’’nti,
‘‘rāgavirāgā cetovimuttikāmadhātusamatikkama’’nti ca. So ti anāgāmī.
Tenāti paṭipakkhena. Tato ti paṭipakkhato. Samānādhikaraṇavasena ca cetovimuttisaddānaṃ
samāsaṃ katvā bhinnādhikaraṇavasena vattuṃ ‘‘atha vā’’ tiādi vuttaṃ. Puna ‘‘cetaso vā’’ tiādinā
aññapadatthavasena cetovimuttipadānaṃ samāsaṃ dasseti. Viññāṇapariyāyena ceto-saddena vuttayojanā
na sambhavatīti āha ‘‘yathāsambhava’’ nti.
Hā-saddo gatiattho, gati cettha ñāṇagati adhippetāti āha ‘‘hātabbāti gametabbā’’ ti. Netabbāti
ñāpetabbā.
7. Ta nti puggalavibhāgaṃ. Ñāṇavibhāgenāti sutamayādiñāṇappabhedena. Nibbattana nti
uppādanaṃ. Tatthāti tasmiṃ ugghaṭitaññutātiādipuggalavibhāgabhūte desanābhājane. Desanāya nti
sutte. Taṃ dassetu nti taṃ puggalavibhāgaṃ dassetuṃ. ‘‘Svāyaṃ hāro kathaṃ sambhavatī’’ti keci
paṭhanti.
Sāti vuttappakāradhammatthānaṃ vīmaṃsanapaññā. Adhikārato ti ‘‘satthā vā dhammaṃ
desayatī’’tiādiadhikārato. Sāmatthiyato ugghaṭitaññuādiveneyyavinayanasamatthabhāvato.
Pariyattidhammassa upadhāraṇanti etthāpi ‘‘adhikārato sāmatthiyato vā’’ti ānetvā yojetabbaṃ.
‘‘Vīmaṃsādipariyāyavatīpaṭhamavikappavasena, vīmaṃsādivibhāgavatīdutiyavikappavasena,
cintāya hetubhūtāya nibbattā cintāmayī’’ ti evamādivuttanayānusārena sakkā yojetunti āha ‘‘sesaṃ
vuttanayamev ā’’ ti.
Sutacintāmayañāṇesūti sutamayañāṇe ca cintāmayañāṇe ca sutacintāmayañāṇesu ca
sutacintāmayañāṇesūti ekadesasarūpekaseso veditabbo. Cintāmayañāṇeyeva hi patiṭṭhitā mahābodhisattā
carimabhave vipassanaṃ ārabhanti, itare sutacintāmayañāṇesūti. Tehīti tathā paṭhantehi. Vuttanayenāti
‘‘upādārūpaṃ pariggaṇhāti, arūpaṃ pariggaṇhātī’’tiādinā paṭipadākathāyaṃ(netti. aṭṭha. 5)
vuttanayena.
8. Parato ghoso paccayabhūto etissāti adhippāyo. ‘‘Paccattasamuṭṭhitena ca
yonisomanasik ārenā’’ ti idaṃ āvuttinayena dutiyaṃ āvaṭṭatīti veditabbaṃ. Tena sāvakānaṃ
bhāvanāmayañāṇuppatti saṅgahitā hoti. Sāvakānameva vā ñāṇuppatti idhādhippetā
ugghaṭitaññuādivibhāgakathanato. Etasmiṃ pakkhe pubbe vuttaekasesanayopi paṭikkhitto daṭṭhabbo.
‘‘Āsayapayogapabodhassa nipphāditattā’’ ti etena pacchimacakkadvayapariyāpannāni
pubbahetusaṅgahāni sutacintāmayañāṇāni sandhāya ‘‘imā dve paññā atthī’’ ti vuttanti dasseti.
Atthibhāvo cetāsaṃ paṭipakkhena anupaddutatā veditabbā. Aparikkhatattāanabhisaṅkhatattā.
Sutamayañāṇassāpi purimasiddhassa.
9. Desanāpaṭipadāñāṇavibhāgehīti nissaraṇadesanādidesanāvibhāgehi,
dukkh āpa ṭipad ādipa ṭipad āvibh āgehi, sutamayañ āṇā diñ āṇ avibh āgehi.

Avasi ṭṭ hap ārisajjen āti khattiyagahapatiparisapariy āpannena. Aṭṭ hanna nti khattiyaparis ā
brāhmaṇagahapatisamaṇacātumahārājikatāvatiṃsamārabrahmaparisāti imāsaṃ aṭṭhannaṃ.
Samatthetīti samatthaṃ sambandhatthaṃ karoti.
Tameva dvādasapadabhāvaṃ dīpetvāti sambandho. Tadatthassāti chachakkapariyāyatthassa (ma.
ni. 3.420 ādayo). Sabbapariyattidhammasaṅgāhakattā chachakkapariyāyassa, tadatthassa ca
dhammacakkappavattena suttena (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13; paṭi. ma. 2.30) saṅgahitattā vuttaṃ
‘‘sabbassāpi…pe… vibhāvento’’ ti. Visayibhāvena byañjanapadānaṃ, visayabhāvena atthapadānaṃ
sambandhaṃ sandhāyāha ‘‘tesaṃ…pe… sambandhabhāva’’ nti.
Padāvayavo akkharāni. Padattho ti padatthāvayavo. Padatthaggahaṇassāti padatthāvabodhassa.
Visesādhānaṃvisesuppatti. Vākyabhede ti vākyavisese. Cittaparitosanaṃcittārādhanaṃ.
Buddhinisānaṃpaññāya tejanaṃ tikkhabhāvakaraṇaṃ. Nānāvākyavisayatāpi siddhā hoti padādīhipi
saṅkāsanassa siddhattā. Ekavākyavisayatāya hi atthapadānaṃ saṅkāsanādayo yathākkamaṃ
akkharādivisayā evāti niyamo siyā. Etenāti atthapadānaṃ nānāvākyavisayatthena.
Ugghaṭanādiatthānīti ugghaṭanavipañcananayanappayojanāni.
10 . Upatiṭṭhati etthāti upaṭṭhita nti upaṭṭhitasaddassa adhikaraṇatthataṃ dassetuṃ
‘‘upatiṭṭhanaṭṭhāna’’ nti vuttaṃ yathā ‘‘padakkanta’’nti. Tenāha ‘‘idaṃ nesa’’ ntiādi.
Paṭipattidesanāgamanehīti paṭipattigamanadesanāgamanehi. ‘‘Kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati
ca…pe… jarāmaraṇassā’’tiādinā jarāmaraṇato paṭṭhāya paṭiccasamuppādamukhena vipassanaṃ
abhinivisitvā mahāgahanaṃ chindituṃ nisānasilāyaṃ pharasuṃ nisento viya kilesagahanaṃ chindituṃ
lokanātho ñāṇapharasuṃ tejento buddhabhāvāya hetusampattiyā paripākagatattā
sabbaññutaññāṇādhigamāya vipassanāgabbhaṃ gaṇhāpento antarantarā nānāsamāpattiyo samāpajjitvā
anupadadhammavipassanāvasena anekākāravokārasaṅkhāre sammasanto
chattiṃsakoṭisatasahassamukhena yaṃ ñāṇaṃ pavattesi, taṃ ‘‘mahāvajirañāṇa’’ nti vadanti.
Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇa’’nti (dī. ni. aṭṭha.
3.141) āgataṃ, taṃ devasikaṃ vaḷañjanakasamāpattīnaṃ purecarānucarañāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ
pana vakkhati ‘‘ñāṇavajiramohajālapadālana’’nti, taṃ saha vipassanāya maggañāṇaṃ veditabbaṃ.
Etaṃ brahmacariya nti sāsanabrahmacariyaṃ adhippetanti taṃ dassento ‘‘brahmuno’’ tiādimāha.
Desanāyāti karaṇatthe idaṃ karaṇavacanaṃ. Niyutto ti ettha hetuattho antonītoti dassento
‘‘niddhāretvā yojito’’ ti āha.
Desanāhāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Vicayahāravibhaṅgavaṇṇanā
11 . Jātiliṅgakālasādhanavibhattisaṅkhyāvisesādito saddato padavicayo kātabbo. Tattha kariyamāno
ca yathāsabhāvaniruttiyā eva kato sukato hotīti dassento ‘‘idaṃ nāmapadaṃ …pe… ayaṃ saddato
padavicayo’’ ti vatvā ‘‘so panāya’’ ntiādimāha. Vattabbaatthasaṃvaṇṇanāti taṃtaṃpadavacanīyassa
atthassa bhedaṃ vatvā pariyāyehi vivaritvā kathanaṃ.
Viciyamānassa suttapadassāti pucchāvasena pavattasuttapadassa. ‘‘Suttantarapadānipi
pucchāvaseneva pavattānī’’ti vadanti ‘‘na sabbampi suttapada’’nti. Ekasseva padassa sambhavantānaṃ
anekesaṃ atthānaṃ uddhāro atthuddhāro . Ekasseva pana atthassa sambhavantānaṃ anekesaṃ
padānaṃ uddhāro paduddhāro . Sabbe hi saṃvaṇṇiyamāne sutte labbhamāne sabbe padatthe. Nava
suttante ti suttageyy ādivasena navappak āre suttasmi ṃ ā netv ā vicinat īti yojan ā. Atha v ā ‘‘ sabbe nava