Sīlakkhandhavaggaabhinavaṭīkā_2

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Dīghanikāye
Sīlakkhandhavaggaabhinavaṭīkā
(Dutiyo bhāgo)
2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā
Rājāmaccakathāvaṇṇanā
150 . Idāni sāmaññaphalasuttassa saṃvaṇṇanākkamo anuppattoti dassetuṃ ‘‘evaṃ…pe…
sutta’’ ntiādimāha. Tattha anupubbapadavaṇṇanāti anukkamena padavaṇṇanā, padaṃ padaṃ pati
anukkamena vaṇṇanāti vuttaṃ hoti. Pubbe vuttañhi, uttānaṃ vā padamaññatra vaṇṇanāpi
‘‘anupubbapadavaṇṇanā’’ tveva vuccati. Evañca katvā ‘‘apubbapadavaṇṇanā’’ tipi paṭhanti, pubbe
avaṇṇitapadavaṇṇanāti attho. Duggajanapadaṭṭhānavisesasampadādiyogato padhānabhāvena rājūhi
gahitaṭṭhena evaṃnāmakaṃ, na pana nāmamattenāti āha ‘‘tañhī’’ tiādi. Nanu mahāvagge
mahāgovindasutte āgato esa purohito eva, na rājā, kasmā so rājasaddavacanīyabhāvena gahitoti?
Mahāgovindena purohitena pariggahitampi cetaṃ reṇunā nāma magadharājena pariggahitamevāti
atthasambhavato evaṃ vuttaṃ, na pana so rājasaddavacanīyabhāvena gahito tassa rājābhāvato.
Mahāgovindapariggahitabhāvakittanañhi tadā reṇuraññā pariggahitabhāvūpalakkhaṇaṃ. So hi tassa
sabbakiccakārako purohito, idampi ca loke samudāciṇṇaṃ ‘‘rājakammapasutena katampi raññā
kata’’nti. Idaṃ vuttaṃ hoti – mandhāturaññā ceva mahāgovindaṃ bodhisattaṃ purohitamāṇāpetvā
reṇuraññā ca aññehi ca rājūhi pariggahitattā rājagahanti. Keci pana ‘‘mahāgovindo’’ti mahānubhāvo eko
purātano rājāti vadanti. Pariggahitattāti rājadhānībhāvena pariggahitattā. Gayhatīti hi gahaṃ,rājūnaṃ,
rājūhi vā gahanti rājagahaṃ.Nagarasaddāpekkhāya napuṃsakaniddeso.
Aññepettha pakāre ti nagaramāpanena raññā kāritasabbagehattā rājagahaṃ,gijjhakūṭādīhi
pañcahi pabbatehi parikkhittattā pabbatarājehi parikkhittagehasadisantipi rājagahaṃ,
sampannabhavanatāya rājamānaṃ gehantipi rājagahaṃ,susaṃvihitārakkhatāya anatthāvahitukāmena
upagatānaṃ paṭirājūnaṃ gahaṃ gahaṇabhūtantipi rājagahaṃ,rājūhi disvā sammā patiṭṭhāpitattā tesaṃ
gahaṃ gehabhūtantipi rājagahaṃ,ārāmarāmaṇeyyatādīhi rājati, nivāsasukhatādinā ca sattehi
mamattavasena gayhati pariggayhatītipi rājagaha nti edise pakāre. Nāmamattameva pubbe vuttanayenāti
attho. So pana padeso visesaṭṭhānabhāvena uḷārasattaparibhogoti āha ‘‘taṃ paneta’’ ntiādi. Tattha
‘‘buddhakāle, cakkavattikāle cā’’ ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ aññadāpi kadāci sambhavato,
‘‘nagaraṃ hotī’’ ti ca idaṃ upalakkhaṇameva manussāvāsasseva asambhavato. Tathā hi vuttaṃ
‘‘sesakāle suññaṃ hotī’’ tiādi. Tesa nti yakkhānaṃ. Vasanavana nti āpānabhūmibhūtaṃ upavanaṃ.
Avisesenāti vihārabhāvasāmaññena, saddantarasannidhānasiddhaṃ visesaparāmasanamantarenāti
attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, (a. ni. 5.101; pāci. 147; pari. 441)
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, (dha. sa. 160) mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
viharati, (dī. ni. 3.71, 308; ma. ni. 1.77, 459, 509; 2.309, 315; 3.230; vibha. 642) sabbanimittānaṃ
amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.459)
saddantarasannidhānasiddhena visesaparāmasanena yathākkamaṃ
iriyāpathavihārādivisesavihārasamaṅgīparidīpanaṃ, na evamidaṃ, idaṃ pana tathā
visesapar āmasanamantarena aññataravih ārasama ṅgīparid īpananti.

Satipi ca vuttanayena aññataravih ārasama ṅgīparid īpane idha
iriyāpathasaṅkhātavisesavihārasamaṅgīparidīpanameva sambhavatīti dasseti ‘‘idha panā’’ tiādinā.
Kasmā pana saddantarasannidhānasiddhassa visesaparāmasanassābhāvepi idha
visesavihārasamaṅgīparidīpanaṃ sambhavatīti? Visesavihārasamaṅgīparidīpanassa
saddantarasaṅkhātavisesavacanassa abhāvato eva. Visesavacane hi asati visesamicchatā viseso
payojitabboti. Apica iriyāpathasamāyogaparidīpanassa atthato siddhattā tathādīpanameva sambhavatīti.
Kasmā cāyamattho siddhoti? Dibbavihārādīnampi sādhāraṇato. Kadācipi hi iriyāpathavihārena vinā na
bhavati tamantarena attabhāvapariharaṇābhāvatoti.
Iriyanaṃ pavattanaṃ iriyā,kāyikakiriyā, tassā pavattanupāyabhāvato pathoti iriyāpatho,
ṭhānanisajjādayo. Na hi ṭhānanisajjādiavatthāhi vinā kañci kāyikaṃ kiriyaṃ pavattetuṃ sakkā, tasmā so
tāya pavattanupāyoti vuccati. Viharati pavattati etena, viharaṇamattaṃ vā tanti vihāro, so eva vihāro
tathā, atthato panesa ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandhova. Divi bhavo dibbo, tattha
bahulaṃ pavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho, yo vā tattha dibbānubhāvo, tadatthāya
saṃvattatīti dibbo, abhiññābhinīhārādivasena vā mahāgatikattā dibbo, sova vihāro, dibbabhāvāvaho vā
vihāro dibbavihāro, mahaggatajjhānāni. Nettiyaṃ[netti. 86 (atthato samānaṃ)] pana catasso
āruppasamāpattiyo āneñjavihārāti visuṃ vuttaṃ, taṃ pana mettājjhānādīnaṃ brahmavihāratā viya tāsaṃ
bhāvanāvisesabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Aṭṭhakathāsu pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi
‘‘dibbavihārā’’ tveva vuttā. Brahmānaṃ, brahmabhūtā vā hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā seṭṭhabhūtā
vihārāti brahmavihārā,mettājjhānādivasena pavattā catasso appamaññāyo. Ariyā uttamā,
anaññasādhāraṇattā vā ariyānaṃ vihārāti ariyavihārā,catassopi phalasamāpattiyo. Idha pana
rūpāvacaracatutthajjhānaṃ, tabbasena pavattā appamaññāyo, catutthajjhānikaaggaphalasamāpatti ca
bhagavato dibbabrahmaariyavihārā.
Aññataravihārasamaṅgīparidīpana nti tāsamekato appavattattā ekena vā dvīhi vā
samaṅgībhāvaparidīpanaṃ, bhāvalopenāyaṃ bhāvappadhānena vā niddeso. Bhagavā hi
lobhadosamohussanne loke sakapaṭipattiyā veneyyānaṃ vinayanatthaṃ taṃ taṃ vihāre upasampajja
viharati. Tathā hi yadā sattā kāmesu vippaṭipajjanti, tadā kira bhagavā dibbena vihārena viharati tesaṃ
alobhakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha rucimuppādetvā kāmesu
virajjeyyu’’nti. Yadā pana issariyatthaṃ sattesu vippaṭipajjanti, tadā brahmavihārena viharati tesaṃ
adosakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha rucimuppādetvā adosena
dosaṃ vūpasameyyu’’nti. Yadā pana pabbajitā dhammādhikaraṇaṃ vivadanti, tadā ariyavihārena
viharati tesaṃ amohakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha
rucimuppādetvā amohena mohaṃ vūpasameyyu’’nti. Evañca katvā imehi dibbabrahmaariyavihārehi
sattānaṃ vividhaṃ hitasukhaṃ harati, iriyāpathavihārena ca ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena
iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ haratīti vuttaṃ
‘‘aññataravihārasamaṅgīparidīpana’’nti.
‘‘Tenā’’ tiādi yathāvuttasaṃvaṇṇanāya guṇadassanaṃ, tasmāti attho, yathāvuttatthasamatthanaṃ
vā. Tena iriyāpathavihārena viharatīti sambandho. Tathā vadamāno pana viharatīti ettha vi -saddo
vicchedanatthajotako, ‘‘haratī’’ ti etassa ca neti pavattetīti atthoti ñāpeti ‘‘ṭhitopī’’ tiādinā
vicchedanayanākārena vuttattā. Evañhi sati tattha kassa kena vicchindanaṃ, kathaṃ kassa nayananti
antolīnacodanaṃ sandhāyāha. ‘‘So hī’’ tiādīti ayampi sambandho upapanno hoti. Yadipi bhagavā
ekeneva iriyāpathena cirataraṃ kālaṃ pavattetuṃ sakkoti, tathāpi upādinnakassa nāma sarīrassa ayaṃ
sabhāvoti dassetuṃ ‘‘ekaṃ iriyāpathabādhana’’ ntiādi vuttaṃ. Aparipatanta nti
bhāvanapuṃsakaniddeso, apatamānaṃ katvāti attho. Yasmā pana bhagavā yattha katthaci vasanto
veneyyānaṃ dhammaṃ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṃ vītināmento vasati, sattānaṃ, attano ca
vividhaṃ sukhaṃ harati, tasmā vividhaṃ haratīti viharatīti evampettha attho veditabbo.
Gocaragāmanidassanatthaṃ ‘‘rājagahe’’ti vatvā buddhānamanurūpanivāsaṭṭhānadassanatthaṃ puna
‘‘ ambavane ’’ ti vuttanti dassento ‘‘ idamass ā’’ ti ādim āha. Ass āti bhagavato. Tass āti r ājagahasa ṅkh ātassa

gocarag āmassa. Yassa sam īpavasena ‘‘ rājagahe ’’ ti bhummavacana ṃ pavattati, sopi tassa
samīpavasena vattabboti dasseti ‘‘rājagahasamīpe ambavane’’ ti iminā. Samīpatthe ti ambavanassa
samīpatthe. Eta nti ‘‘rājagahe’’ti vacanaṃ. Bhummavacana nti ādhāravacanaṃ. Bhavanti etthāti hi
bhummaṃ,ādhāro, tadeva vacanaṃ tathā, bhumme pavattaṃ vā vacanaṃ vibhatti bhummavacanaṃ,
tena yuttaṃ tathā, sattamīvibhattiyuttapadanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – kāmaṃ bhagavā ambavaneyeva
viharati. Tassamīpattā pana gocaragāmadassanatthaṃ bhummavacanavasena ‘‘rājagahe’’tipi vuttaṃ
yathā taṃ ‘‘gaṅgāyaṃ gāvo caranti, kūpe gaggakula’’nti cāti. Aneneva yadi bhagavā rājagahe viharati,
atha na vattabbaṃ ‘‘ambavane’’ti. Yadi ca ambavane, evampi na vattabbaṃ ‘‘rājagahe’’ti. Na hi
‘‘pāṭaliputte pāsāde vasatī’’tiādīsu viya idha adhikaraṇādhikaraṇassa abhāvato adhikaraṇassa
dvayaniddeso yutto siyāti codanā anavakāsā katāti daṭṭhabbaṃ. Kumārabhato eva komārabhacco
sakatthavuttipaccayena, niruttinayena vā yathā ‘‘bhisaggameva bhesajja’’nti. ‘‘Yathāhā’’ tiādinā
khandhakapāḷivasena tadatthaṃ sādheti. Kasmā ca ambavanaṃ jīvakasambandhaṃ katvā vuttanti
anuyogena mūlato paṭṭhāya tamatthaṃ dassento ‘‘ayaṃ panā’’ tiādimāha.
Dosābhisanna nti vātapittādivasena ussannadosaṃ. Virecetvāti dosappakopato vivecetvā.
Siveyyakaṃ dussayuga nti siviraṭṭhe jātaṃ mahagghaṃ dussayugaṃ. Divasassa dvattikkhattu nti
ekasseva divasassa dvivāre vā tivāre vā bhāge, bhummatthe vā etaṃ sāmivacanaṃ, ekasmiṃyeva divase
dvivāraṃ vā tivāraṃ vāti attho. Tambapaṭṭavaṇṇenāti tambalohapaṭṭavaṇṇena. Sacīvarabhattenāti
cīvarena, bhattena ca. ‘‘Taṃ sandhāyā’’ ti iminā na bhagavā ambavanamatteyeva viharati, atha kho
evaṃ kate vihāre. So pana tadadhikaraṇatāya visuṃ adhikaraṇabhāvena na vuttoti
sandhāyabhāsitamatthaṃ dasseti. Sāmaññe hi sati sandhāyabhāsitaniddhāraṇaṃ.
Aḍḍhena teḷasa aḍḍhateḷasa. Tādisehi bhikkhusatehi. Aḍḍho panettha satasseva. Yena hi payutto
tabbhāgavācako aḍḍhasaddo, so ca kho paṇṇāsāva, tasmā paññāsāya ūnāni teḷasa bhikkhusatānīti atthaṃ
viññāpetuṃ ‘‘aḍḍhasatenā’’ tiādi vuttaṃ. Aḍḍhameva sataṃ satassa vā aḍḍhaṃ tathā.
Rājatīti attano issariyasampattiyā dibbati sobhati ca. Rañjetīti dānādinā, sassamedhādinā ca catūhi
saṅgahavatthūhi rameti, attani vā rāgaṃ karotīti attho. Ca -saddo cettha vikappanattho. Janapadavācino
puthuvacanaparattā ‘‘magadhāna’’ nti vuttaṃ, janappadāpadesena vā tabbāsikānaṃ gahitattā. Rañño ti
pitu bimbisārarañño. Sasati hiṃsatīti sattu, verī, ajātoyeva sattu ajātasattu. ‘‘Nemittakehi niddiṭṭho’’ ti
vacanena ca ajātassa tassa sattubhāvo na tāva hoti, sattubhāvassa pana tathā niddiṭṭhattā evaṃ
voharīyatīti dasseti. Ajātasseva pana tassa ‘‘rañño lohitaṃ piveyya’’nti deviyā dohaḷassa pavattattā
ajātoyevesa rañño sattūtipi vadanti.
‘‘Tasmi’’ ntiādinā tadatthaṃ vivarati, samattheti ca. Dohaḷoti abhilāso. Bhāriye ti garuke, aññesaṃ
asakkuṇeyye vā. Asakkontīti asakkuṇamānā. Akathentīti akathayamānā samānā. Nibandhitvāti vacasā
bandhitvā. Suvaṇṇasatthakenāti suvaṇṇamayena satthakena, ghanasuvaṇṇakatenāti attho. Ayomayañhi
rañño sarīraṃ upanetuṃ ayuttanti vadanti. Suvaṇṇaparikkhatena vā ayomayasatthenāti atthepi
ayamevādhippāyo. Bāhuṃ phālāpetvāti lohitasirāvedhavasena bāhuṃ phālāpetvā. Kevalassa lohitassa
gabbhiniyā dujjīrabhāvato udakena sambhinditvā pāyesi. Haññissatīti haññissate, āyatiṃ hanīyateti
attho. Nemittakānaṃ vacanaṃ tathaṃ vā siyā, vitathaṃ vāti adhippāyena ‘‘puttoti vā dhītāti vā na
paññāyatī’’ ti vuttaṃ. ‘‘Attano’’ tiādinā aññampi kāraṇaṃ dassetvā nivāresi. Rañño bhāvo rajjaṃ,
rajjassa samīpe pavattatīti oparajjaṃ,ṭhānantaraṃ.
Mahāti mahatī. Samāse viya hi vākyepi mahantasaddassa mahādeso. Dhurāti gaṇassa dhurabhūtā,
dhorayhā jeṭṭhakāti attho. Dhuraṃ nīharāmīti gaṇadhuramāvahāmi, gaṇabandhiyaṃ nibbattessāmīti
vuttaṃ hoti. ‘‘So na sakkā’’ tiādinā puna cintanākāraṃ dasseti. Iddhipāṭihāriyenāti
ahimekhalikakumāravaṇṇavikubbaniddhinā. Tenāti appāyukabhāvena. Hīti nipātamattaṃ. Tena hīti vā
uyyojanatthe nipāto. Tena vuttaṃ ‘‘kumāraṃ…pe… uyyojesī’’ti. Buddho bhavissāmīti ettha iti -saddo
idamattho, imin ā khandhake āgatanayen āti attho. Pubbe kho ti ādīhipi khandhakap āḷ iyeva (c ūḷ ava. 339).

Potthaniya nti churika ṃ. Ya ṃ ‘‘ nakhara ’’ ntipi vuccati, div ā divase ti (d ī. ni. ṭī . 1.150) divasassapi
divā. Sāmyatthe hetaṃ bhummavacanaṃ ‘‘divā divasassā’’ti aññattha dassanato. Divassa divasetipi
vaṭṭati akārantassapi divasaddassa vijjamānattā. Nepātikampi divāsaddamicchanti saddavidū,
majjhanhikavelāyanti attho. Sā hi divasassa viseso divasoti. ‘‘Bhīto’’ tiādi pariyāyo, kāyathambhanena
vā bhīto. Hadayamaṃsacalanena ubbiggo. ‘‘Jāneyyuṃ vā, mā vā’’ti parisaṅkāya ussaṅkī.Ñāte sati
attano āgacchamānabhayavasena utrasto. Vuttappakāra nti devadattena vuttākāraṃ vippakāra nti
apakāraṃ anupakāraṃ, viparītakiccaṃ vā. Sabbe bhikkhūti devadattaparisaṃ sandhāyāha.
Acchinditvāti apanayanavasena vilumpitvā. Rajjenāti vijitena. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ
‘‘rajja’’nti hi vuttaṃ, rājabhāvena vā.
Manaso attho icchā manoratho ra-kārāgamaṃ, ta-kāralopañca katvā, cittassa vā nānārammaṇesu
vibbhamakaraṇato manaso ratho iva manoratho, mano eva ratho viyāti vā manoratho tipi neruttikā
vadanti. Sukiccakārimhīti sukiccakārī amhi. Avamāna nti avamaññanaṃ anādaraṃ. Mūlaghacca nti
jīvitā voropanaṃ sandhāyāha, bhāvanapuṃsakametaṃ. Rājakulānaṃ kira satthena ghātanaṃ
rājūnamanāciṇṇaṃ, tasmā so ‘‘nanu bhante’’ tiādimāha. Tāpanagehaṃnāma uṇhagahāpanagehaṃ,
taṃ pana dhūmeneva acchinnā. Tena vuttaṃ ‘‘dhūmaghara’’ nti. Kammakaraṇatthāyāti tāpana
kammakaraṇatthameva. Kenaci chāditattā ucco aṅgoti uccaṅgo , yassa kassaci gahaṇatthaṃ paṭicchanno
unnataṅgoti idha adhippeto. Tena vuttaṃ ‘‘uccaṅgaṃ katvā pavisituṃ mā dethā’’ ti. ‘‘Ucchaṅge
katvā’’ tipi pāṭho, evaṃ sati majjhimaṅgova, ucchaṅge kiñci gahetabbaṃ katvāti attho. Moḷiya nti
cūḷāyaṃ ‘‘chetvāna moḷiṃ varagandhavāsita’’ntiādīsu (ma. ni. aṭṭha. 2.1; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.55; apa.
aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; bu. vaṃ. aṭṭha. 27.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā)
viya. Tenāha ‘‘moḷiṃ bandhitvā’’ ti. Catumadhurenāti sappisakkaramadhunāḷikerasnehasaṅkhātehi
catūhi madhurehi abhisaṅkhatapānavisesenāti vadanti, taṃ mahādhammasamādānasuttapāḷiyā (ma. ni.
1.473) na sameti. Vuttañhi tattha ‘‘dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭha’’nti, (ma.
ni. 1.485) tadaṭṭhakathāya ñca vuttaṃ ‘‘dadhi ca madhu cāti suparisuddhaṃ dadhi ca sumadhuraṃ
madhu ca. Ekajjhaṃ saṃsaṭṭha nti ekato katvā missitaṃ āluḷitaṃ. Tassa ta nti tassa taṃ
catumadhurabhesajjaṃ pivato’’ti ‘‘attupakkamena maraṇaṃ na yutta’’nti manasi katvā rājā tassā
sarīraṃ lehitvā yāpeti. Na hi ariyā attānaṃ vinipātenti.
Maggaphalasukhenāti maggaphalasukhavatā, sotāpattimaggaphalasukhūpasañhitena caṅkamena
yāpetīti attho. Hāressāmīti apanessāmi. Vītaccitehīti vigataaccitehi jālavigatehi suddhaṅgārehi. Kenaci
saññatto ti kenaci sammā ñāpito, ovaditoti vuttaṃ hoti. Massukaraṇatthāyāti massuvisodhanatthāya.
Manaṃ karothāti yathā rañño manaṃ hoti, tathā karotha. Pubbe ti purimabhave. Cetiyaṅgaṇeti
gandhapupphādīhi pūjanaṭṭhānabhūte cetiyassa bhūmitale. Nisajjanatthāyāti bhikkhusaṅghassa
nisīdanatthāya. Paññattakaṭasāraka nti paññapetabbauttamakilañjaṃ. Tathāvidho kilañjo hi
‘‘kaṭasārako’’ti vuccati. Tassāti yathāvuttassa kammadvayassa. Taṃ pana manopadosavaseneva tena
katanti daṭṭhabbaṃ. Yathāha –
‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;
Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato pada’’nti. (dha. pa. 1; netti. 90);
Paricārako ti sahāyako. Abhedepi bhedamiva vohāro loke pākaṭoti vuttaṃ ‘‘yakkho hutvā
nibbattī’’ ti. Ekāyapi hi uppādakiriyāya idha bhedavohāro, paṭisandhivasena hutvā, pavattivasena
nibbattīti vā paccekaṃ yojetabbaṃ, paṭisandhivasena vā pavattanasaṅkhātaṃ sātisayanibbattanaṃ
ñāpetuṃ ekāyeva kiriyā padadvayena vuttā. Tathāvacanañhi paṭisandhivasena nibbattaneyeva dissati
‘‘makkaṭako nāma devaputto hutvā nibbatti (dha. pa. aṭṭha. 1.5) kaṇṭako nāma…pe… nibbatti, (jā. aṭṭha.
1.avidūrenidānakathā) maṇḍūko nāma…pe… nibbattī’’tiādīsu viya. Dvinnaṃ vā padānaṃ
bhāvatthamapekkhitvā ‘‘yakkho’’tiādīsu sāmiatthe paccattavacanaṃ kataṃ purimāya
pacchimavisesanato, paric ārakassa …pe … yakkhassa bh āvena nibbatt īti attho, hetvatthe v ā ettha tv ā-

saddo yakkhassa bh āvato pavattanahet ūti. Assa pana rañño mah āpuññassapi sam ānassa tattha
bahulaṃ nibbattapubbatāya ciraparicitanikanti vasena tattheva nibbatti veditabbā.
Taṃ divasamevāti rañño maraṇadivaseyeva. Khobhetvāti puttasnehassa balavabhāvato,
taṃsahajātapīti vegassa ca savipphāratāya taṃ samuṭṭhānarūpadhammehi pharaṇavasena sakalasarīraṃ
āloḷetvā. Tenāha ‘‘aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsī’’ ti. Pituguṇanti pituno attani sinehaguṇaṃ. Tena
vuttaṃ ‘‘mayi jātepī’’ tiādi. Vissajjetha vissajjethāti turitavasena, sokavasena ca vuttaṃ.
Anuṭṭhubhitvāti achaḍḍetvā.
Nāḷāgirihatthiṃ muñcāpetvāti ettha iti -saddo pakārattho, tena
‘‘abhimārakapurisapesenādippakārenā’’ti pubbe vuttappakārattayaṃ paccāmasati, katthaci pana so na
diṭṭho. Pañca vatthūnīti ‘‘sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assū’’tiādinā (pārā. 409; cūḷava.
343) vinaye vuttāni pañca vatthūni. Yācitvāti ettha yācanaṃ viya katvāti attho. Na hi so paṭipajjitukāmo
yācatīti ayamattho vinaye (pārā. aṭṭha. 2.410) vuttoyeva. Saññāpessāmīti cintetvā saṅghabhedaṃ
katvāti sambandho. Idañca tassa anikkhittadhuratādassanavasena vuttaṃ, so pana akatepi saṅghabhede
tehi saññāpetiyeva. Uṇhalohita nti balavasokasamuṭṭhitaṃ uṇhabhūtaṃ lohitaṃ. Mahāniraye ti
avīciniraye. Vitthārakathānayo ti ajātasattupasādanādivasena vitthārato vattabbāya kathāya
nayamattaṃ. Kasmā panettha sā na vuttā, nanu saṅgītikathā viya khandhake (cūḷava. 343) āgatāpi sā
vattabbāti codanāya āha ‘‘āgatattā pana sabbaṃ na vutta’’ nti, khandhake āgatattā, kiñcimattassa ca
vacanakkamassa vuttattā na ettha koci virodhoti adhippāyo. ‘‘Eva’’ ntiādi yathānusandhinā nigamanaṃ.
Kosalarañño ti pasenadikosalassa pitu mahākosalarañño. Nanu videhassa rañño dhītā vedehīti attho
sambhavatīti codanamapaneti ‘‘na videharañño’’ ti iminā. Atha kenaṭṭhenāti āha
‘‘paṇḍitādhivacanameta’’ nti, paṇḍitavevacanaṃ, paṇḍitanāmanti vā attho. Ayaṃ pana padattho kena
nibbacanenāti vuttaṃ ‘‘tatrāya’’ ntiādi. Vidantīti jānanti. Vedenāti karaṇabhūtena ñāṇena. ‘‘Īhatī’’ ti
etassa pavattatītipi attho ṭīkāyaṃvutto. Vedehīti idha nadādigaṇoti āha ‘‘vedehiyā’’ ti.
Soyeva aho tadaho, sattamīvacanena pana ‘‘tadahū’’ ti padasiddhi. Etthāti etasmiṃ divase.
Upasaddena visiṭṭho vasasaddo upavasaneyeva, na vasanamatte, upavasanañca samādānamevāti
dassetuṃ ‘‘sīlenā’’ tiādi vuttaṃ. Ettha ca sīlenāti sāsane ariyuposathaṃ sandhāya vuttaṃ. Anasanenāti
abhuñjanamattasaṅkhātaṃ bāhiruposathaṃ. Vā-saddo cettha aniyamattho, tena ekaccaṃ
manoduccaritaṃ, dussīlyādiñca saṅgaṇhāti. Tathā hi gopālakuposatho abhijjhāsahagatassa cittassa
vasena vutto, nigaṇṭhuposatho mosavajjādivasena. Yathāha visākhuposathe ‘‘so tena abhijjhāsahagatena
cetasā divasaṃ atināmetī’’ti, (a. ni. 3.71) ‘‘iti yasmiṃ samaye sacce samādapetabbā, musāvāde tasmiṃ
samaye samādapetī’’ti (a. ni. 3.71) ca ādi.
Evaṃ adhippetatthānurūpaṃ nibbacanaṃ dassetvā idāni atthuddhāravasena nibbacanānurūpaṃ
adhippetatthaṃ dassetuṃ ‘‘ayaṃ panā’’ tiādimāha. Etthāti uposathasadde. Samānasaddavacanīyānaṃ
anekappabhedānaṃ atthānamuddharaṇaṃ atthuddhāro samānasaddavacanīyesu vā atthesu
adhippetasseva atthassa uddharaṇaṃ atthuddhāro tipi vaṭṭati. Anekatthadassanañhi adhippetatthassa
uddharaṇatthameva. Nanu ca ‘‘atthamattaṃ pati saddā abhinivisantī’’tiādinā atthuddhāre codanā,
sodhanā ca heṭṭhā vuttāyeva. Apica visesasaddassa avācakabhāvato pātimokkhuddesādivisayopi
uposathasaddo sāmaññarūpo eva, atha kasmā pātimokkhuddesādivisesavisayo vuttoti? Saccametaṃ,
ayaṃ panattho tādisaṃ saddasāmaññamanādiyitvā tattha tattha sambhavatthadassanavaseneva vuttoti,
evaṃ sabbattha. Sīladiṭṭhivasena (sīlasuddhivasena dī. ni. ṭī. 1.150) upetehi samaggehi vasīyati na
uṭṭhīyatīti uposatho, pātimokkhuddeso. Samādānavasena, adhiṭṭhānavasena vā upecca
ariyavāsādiatthāya vasitabbo āvasitabboti uposatho, sīlaṃ. Anasanādivasena upecca vasitabbo
anuvasitabboti uposatho, vatasamādānasaṅkhāto upavāso. Navamahatthikulapariyāpanne hatthināge
kiñci kiriyamanapekkhitvā taṃkulasambhūtatāmattaṃ pati ruḷhivaseneva uposatho ti samaññā, tasmā
tattha nāmapaññatti veditabbā. Arayo upagantvā useti dāhetīti uposatho, usasaddo dāhetipi saddavidū

vadanti. Divase pana uposatha saddapavatti a ṭṭhakath āya ṃ vuttāyeva. ‘‘Suddhassa ve
sadāphaggū’’tiādīsu suddhassāti sabbaso kilesamalābhāvena parisuddhassa. Ve ti nipātamattaṃ,
byattanti vā attho. Sadāti niccakālampi. Phaggūti phagguṇīnakkhattameva yuttaṃ bhavati, niruttinayena
cetassa siddhi. Yassa hi sundarikabhāradvājassa nāma brāhmaṇassa phagguṇamāse
uttaraphagguṇīyuttadivase titthanhānaṃ karontassa saṃvaccharampi katapāpapavāhanaṃ hotīti laddhi.
Tato taṃ vivecetuṃ idaṃ majjhimāgamāvare mūlapaṇṇāsake vatthasutte bhagavatā vuttaṃ.
Suddhassuposatho sadāti yathāvuttakilesamalasuddhiyā parisuddhassa uposathaṅgāni, vatasamādānāni
ca asamādiyatopi niccakālaṃ uposathavāso eva bhavatīti attho. ‘‘Na bhikkhave’’tiādīsu ‘‘abhikkhuko
āvāso na gantabbo’’ti nīharitvā sambandho. Upavasitabbadivaso ti upavasanakaraṇadivaso, adhikaraṇe
vā tabbasaddo daṭṭhabbo. Evañhi aṭṭhakathāyaṃ vuttanibbacanena sameti. Antogadhāvadhāraṇena,
aññatthāpohanena ca nivāraṇaṃ sandhāya ‘‘sesadvayanivāraṇattha’’nti vuttaṃ. ‘‘Pannarase’’ti
padamārabbha divasavasena yathāvuttanibbacanaṃ katanti dassento ‘‘teneva vutta’’ntiādimāha.
Pañcadasannaṃ tithīnaṃ pūraṇavasena ‘‘pannaraso’’ti hi divaso vutto.
‘‘Tāni ettha santī’’ti ettakeyeva vutte nanvetāni aññatthāpi santīti codanā siyāti taṃ nivāretuṃ
‘‘tadā kirā’’tiādi vuttaṃ. Anena bahuso, atisayato vā ettha taddhitavisayo payuttoti dasseti. Cātumāsī,
cātumāsinīti ca paccayavisesena itthiliṅgeyeva pariyāyavacanaṃ. Pariyosānabhūtāti ca
pūraṇabhāvameva sandhāya vadati tāya saheva catumāsaparipuṇṇabhāvato. Idhāti pāḷiyaṃ. Tīhi ākārehi
pūretīti puṇṇā ti atthaṃ dasseti ‘‘māsapuṇṇatāyā’’tiādinā. Tattha tadā kattikamāsassa puṇṇatāya
māsapuṇṇatā.Purimapuṇṇamito hi paṭṭhāya yāva aparā puṇṇamī, tāva eko māsoti tattha vohāro.
Vassānassa utuno puṇṇatāya utupuṇṇatā.Kattikamāsalakkhitassa saṃvaccharassa puṇṇatāya
saṃvaccharapuṇṇatā.Purimakattikamāsato pabhuti yāva aparakattikamāso, tāva eko
kattikasaṃvaccharoti evaṃ saṃvaccharapuṇṇatāyāti vuttaṃ hoti. Lokikānaṃ matena pana māsavasena
saṃvaccharasamaññā lakkhitā. Tathā ca lakkhaṇaṃ garusaṅkantivasena. Vuttañhi jotisatthe –
‘‘Nakkhattena sahodaya-matthaṃ yāti sūramanti;
Tassa saṅkaṃ tatra vattabbaṃ, vassaṃ māsakamenevā’’ti.
Minīyati divaso etenāti mā.Tassa hi gatiyā divaso minitabbo ‘‘pāṭipado dutiyā, tatiyā’’tiādinā.
Ettha puṇṇoti etissā rattiyā sabbakalāpāripūriyā puṇṇo. Candassa hi soḷasamo bhāgo ‘‘kalā’’ti vuccati,
tadā ca cando sabbāsampi soḷasannaṃ kalānaṃ vasena paripuṇṇo hutvā dissati. Ettha ca ‘‘tadahuposathe
pannarase’’ti padāni divasavasena vuttāni, ‘‘komudiyā’’tiādīni tadekadesarattivasena.
Kasmā pana rājā amaccaparivuto nisinno, na ekakovāti codanāya sodhanālesaṃ dassetuṃ
pāḷipadatthameva avatvā ‘‘evarūpāyā’’tiādīnipi vadati. Etehi cāyaṃ sodhanāleso dassito ‘‘evaṃ
ruciyamānāya rattiyā tadā pavattattā tathā parivuto nisinno’’ti. Dhoviyamānadisābhāgāyāti etthāpi
viyasaddo yojetabbo. Rajatavimānaniccharitehīti rajatavimānato nikkhantehi, rajatavimānappabhāya
vā vipphuritehi. ‘‘Visaro’’ti idaṃ muttāvaḷiādīnampi visesanapadaṃ. Abbhaṃ dhūmo rajo rāhūti ime
cattāro upakkilesā pāḷinayena (a. ni. 4.50; pāci. 447). Rājāmaccehīti rājakulasamudāgatehi amaccehi.
Atha vā anuyuttakarājūhi ceva amaccehi cāti attho. Kañcanāsane ti sīhāsane. ‘‘Raññaṃ tu
hemamāsanaṃ, sīhāsanamatho vāḷabījanitthī ca cāmara’’nti hi vuttaṃ. Kasmā nisinno ti nisīdanamatte
codanā. Eta nti kandanaṃ, pabodhanaṃ vā. Itīti iminā hetunā. Nakkhatta nti kattikānakkhattachaṇaṃ.
Sammā ghositabbaṃ etarahi nakkhattanti saṅghuṭṭhaṃ.Pañcavaṇṇakusumehi lājena, puṇṇaghaṭehi ca
paṭimaṇḍitaṃ gharesu dvāraṃ yassa tadetaṃ nagaraṃ pañca…pe… dvāraṃ.Dhajo vaṭo. Paṭāko
paṭṭoti sīhaḷiyā vadanti. Tadā kira padīpujjalanasīsena katanakkhattaṃ. Tathā hi
ummādantijātakādīsupi (jā. 2.18.57) kattikamāse evameva vuttaṃ. Tenāha
‘‘samujjalitadīpamālālaṅkatasabbadisābhāga’’nti. Vīthi nāma rathikā mahāmaggo. Racchānāma
anibbiddhā khuddakamaggo. Tattha tattha nisinnavasena samānabhāgena pāṭiyekkaṃ nakkhattakīḷaṃ
anubhavamānena samabhikiṇṇanti vuttaṃ hoti. Mahāaṭṭhakathāyaṃevaṃ vatvāpi tattheva iti
sanniṭṭhāna ṃ katanti attho.

Ud āna ṃ ud āhāro ti atthato eka ṃ. Māna nti m ānapatta ṃ kattubh ūta ṃ. Cha ḍḍ anavasena avaseko.
Sotavasena ogho. Pītivacana nti pītisamuṭṭhānavacanaṃ kammabhūtaṃ. Hadaya nti cittaṃ kattubhūtaṃ.
Gahetu nti bahi aniccharaṇavasena gaṇhituṃ, hadayantoyeva ṭhapetuṃ na sakkotīti adhippāyo. Tena
vuttaṃ ‘‘adhikaṃ hutvā’’tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti –yaṃ vacanaṃ paṭiggāhaka nirapekkhaṃ kevalaṃ
uḷārāya pītiyā vasena sarasato sahasāva mukhato niccharati, tadevidha ‘‘udāna’’nti adhippetanti.
Dosehi itā gatā apagatāti dosināta-kārassa na-kāraṃ katvā yathā ‘‘kilese jito vijitāvīti jino’’ti āha
‘‘dosāpagatā’’ti. Yadipi sutte vuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave candimasūriyānaṃ upakkilesā, yehi
upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Abbhā
bhikkhave…pe… mahikā. Dhūmo rajo. Rāhu bhikkhave candimasūriyānaṃ upakkileso’’ti, (cūḷava.
447) tathāpi tatiyupakkilesassa pabhedadassana vasena aṭṭhakathānayena dassetuṃ ‘‘pañcahi
upakkilesehī’’ti vuttaṃ. Ayamattho ca ramaṇīyādisaddayogato ñāyatīti āha ‘‘tasmā’’tiādi. Anīya-
saddopi bahulā katvatthābhidhāyako yathā ‘‘niyyānikā dhammā’’ti (dha. sa. dukamātikā 96) dasseti
‘‘ramayatī’’ti iminā. Juṇhāvasena rattiyā surūpattamāha ‘‘vuttadosavimuttāyā’’tiādinā. Abbhādayo
cettha vuttadosā. Ayañca hetu ‘‘dassituṃ yuttā’’ti etthāpi sambajjhitabbo. Tena kāraṇena,
utusampattiyā ca pāsādikatā daṭṭhabbā. Īdisāya rattiyā yutto divaso māso utu saṃvaccharoti evaṃ
divasamāsādīnaṃ lakkhaṇā sallakkhaṇupāyā bhavituṃ yuttā,tasmā lakkhitabbāti lakkhaṇiyā,sā eva
lakkhaññāya-vato ṇa-kārassa ña-kārādesavasena yathā ‘‘pokkharañño sumāpitā’’ti āha
‘‘divasamāsādīna’’ntiādi.
‘‘Yaṃ no payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti vacanato samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vāti ettha
paramatthasamaṇo, paramatthabrāhmaṇo ca adhippeto, na pana pabbajjāmattasamaṇo, na ca
jātimattabrāhmaṇoti vuttaṃ ‘‘samitapāpatāyā’’tiādi. Bahati pāpe bahi karotīti brāhmaṇo
niruttinayena. Bahuvacane vattabbe ekavacanaṃ, ekavacane vā vattabbe bahuvacanaṃ vacanabyattayo
vacanavipallāsoti attho. Idha pana ‘‘payirupāsata’’nti vattabbe ‘‘payirupāsato’’ti vuttattā bahuvacane
vattabbe ekavacanavasena vacanabyattayo dassito. Attani, garuṭṭhāniye ca hi ekasmimpi
bahuvacanappayogo niruḷho. Payirupāsato ti ca vaṇṇavipariyāyaniddeso esa yathā ‘‘payirudāhāsī’’ti.
Ayañhi bahulaṃ diṭṭhapayogo, yadidaṃ parisadde ya-kārapare vaṇṇavipariyāyo. Tathā hi
akkharacintakā vadanti ‘‘pariyādīnaṃ rayādivaṇṇassa yarādīhi vipariyāyo’’ti. Ya nti samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā. Iminā sabbenapi vacanenāti ‘‘ramaṇīyā vatā’’tiādivacanena.
Obhāsanimittakamma nti obhāsabhūtaṃ nimittakammaṃ, paribyattaṃ nimittakaraṇanti attho.
Mahāparādhatāyāti mahādosatāya.
‘‘Tena hī’’tiādi tadatthavivaraṇaṃ. Devadatto cāti ettha ca -saddo samuccayavasena
atthupanayane, tena yathā rājā ajātasattu attano pitu ariyasāvakassa satthu upaṭṭhākassa ghātanena
mahāparādho, evaṃ bhagavato mahānatthakarassa devadattassa apassayabhāvenāpīti imamatthaṃ
upaneti. Tassa piṭṭhichāyāyāti vohāramattaṃ, tassa jīvakassa piṭṭhiapassayena, taṃ pamukhaṃ katvā
apassāyāti vuttaṃ hoti. Vikkhepapacchedanattha nti vakkhamānāya attano kathāya
uppajjanakavikkhepassa pacchindanatthaṃ, anuppajjanatthanti adhippāyo. Tenāha ‘‘tassaṃ hī’’tiādi.
Asikkhitāna nti kāyavacīsaṃyamane vigatasikkhānaṃ. Kulūpake ti kulamupagate satthāre.
Gahitāsāratāyāti gahetabbaguṇasāravigatatāya. Nibbikkhepa nti aññesamapanayanavirahitaṃ.
Bhadda nti avassayasampannatāya sundaraṃ.
151 . Ayañcattho imāya pāḷicchāyāya adhigato, imamatthameva vā antogadhaṃ katvā pāḷiyamevaṃ
vuttanti dasseti ‘‘tenāhā’’tiādinā. Asatthāpi samāno satthā paṭiññāto yenāti satthupaṭiññāto, tassa
abuddhassāpi samānassa buddhapaṭiññātassa ‘‘ahameko loke atthadhammānusāsako’’ti
ācariyapaṭiññātabhāvaṃ vā sandhāya evaṃ vuttaṃ. ‘‘So kirā’’tiādinā anussutimattaṃ pati
porāṇaṭṭhakathānayova kirasaddena vutto. Esa nayo parato makkhalipadanibbacanepi.
Ekūnadāsasataṃ pūrayamāno ti ekenūnadāsasataṃ attanā saddhiṃ anūnadāsasataṃ katvā
pūrayam āno. Eva ṃ jāyam āno cesa ma ṅgalad āso jāto. Jātar ūpenev āti m ātukucchito vijātaveseneva,

yath ā vā sattā anivatth ā ap ārutā jāyanti, tath ā jātar ūpeneva. Upasa ṅkamantīti upagatā bhajantā
honti. Tadeva pabbajjaṃ aggahesīti tadeva naggarūpaṃ ‘‘ayameva pabbajjā nāma siyā’’ti pabbajjaṃ
katvā aggahesi. Pabbajiṃsūti taṃ pabbajitamanupabbajiṃsu.
‘‘Pabbajitasamūhasaṅkhāto’’ti etena pabbajitasamūhatāmattena saṅgho, na
niyyānikadiṭṭhivisuddhasīlasāmaññavasena saṃhatattāti dasseti. Assa atthīti assa satthupaṭiññātassa
parivārabhāvena atthi. ‘‘Saṅghī gaṇī’’ti cedaṃ pariyāyavacanaṃ, saṅketamattato nānanti āha
‘‘svevā’’tiādi. Svevāti ca pabbajitasamūhasaṅkhāto eva. Keci pana ‘‘pabbajitasamūhavasena saṅghī,
gahaṭṭhasamūhavasena gaṇī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ gaṇe eva loke saṅgha-saddassa
niruḷhattā. Acelakavatacariyādi attanā parikappitamattaṃ ācāro.Paññāto pākaṭo saṅghīādibhāvena.
Appiccho santuṭṭho ti atthato ekaṃ. Tattha labbhamānāppicchataṃ dassetuṃ ‘‘appicchatāya
vatthampi na niv āsetī’’ti vuttaṃ. Na hi tasmiṃ sāsanike viya santaguṇaniggūhaṇalakkhaṇā appicchatā
labbhati. Yaso ti kittisaddo. Taranti etena saṃsāroghanti evaṃ sammatatāya laddhi titthaṃnāma
‘‘sādhū’’ti sammato, na ca sādhūhi sammatoti atthamāha ‘‘aya’’ntiādinā. Na hi tassa sādhūhi sammatatā
labbhati. Sundaro sappuriso ti dvidhā attho. Assutavato ti assutāriyadhammassa, kattutthe cetaṃ
sāmivacanaṃ. ‘‘Imāni me vatasamādānāni ettakaṃ kālaṃ suciṇṇānī’’ti bahū rattiyo jānāti. Tā panassa
rattiyo cirakālabhūtāti katvā ‘‘ciraṃ pabbajitassā’’tiādi vuttaṃ, antatthaaññapadatthasamāso cesa
yathā ‘‘māsajāto’’ti. Atha tassa padadvayassa ko visesoti ce? Cirapabbajitaggahaṇenassa buddhisīlatā,
rattaññūgahaṇena tattha sampajānatā dassitā, ayametassa visesoti. Kiṃ pana atthaṃ sandhāya so amacco
āhāti vuttaṃ ‘‘acirapabbajitassā’’tiādi. Okappanīyāti saddahanīyā. Addhāna nti dīghakālaṃ. Kittako
pana soti āha ‘‘dve tayo rājaparivaṭṭe’’ti, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā rājūnaṃ rajjānusāsanapaṭipāṭiyoti attho.
‘‘Addhagato’’ti vatvāpi puna kataṃ vayaggahaṇaṃ osānavayāpekkhaṃ padadvayassa
atthavisesasambhavatoti dasseti ‘‘pacchimavaya’’nti iminā. Ubhaya nti ‘‘addhagato, vayoanuppatto’’ti
padadvayaṃ.
Kājaro nāma eko rukkhaviseso, yo ‘‘paṇṇakarukkho’’tipi vuccati. Disvā viya anattamanoti
sambandho. Pubbe pitarā saddhiṃ satthu santikaṃ gantvā desanāya sutapubbataṃ sandhāyāha
‘‘jhānā…pe… kāmo’’ti. Tilakkhaṇabbhāhata nti tīhi lakkhaṇehi abhighaṭitaṃ. Dassanenāti
nidassanamattaṃ. So hi disvā tena saddhiṃ allāpasallāpaṃ katvā, tato akiriyavādaṃ sutvā ca
anattamano ahosi. Guṇakathāyāti abhūtaguṇakathāya. Tenāha ‘‘suṭṭhutaraṃ anattamano’’ti. Yadi
anattamano, kasmā tuṇhī ahosīti codanaṃ visodheti ‘‘anattamano samānopī’’tiādinā.
152 . Gosālāyāti evaṃnāmake gāmeti vuttaṃ. Vassānakāle gunnaṃ patiṭṭhitasālāyāti pana atthe
tabbasena tassa nāmaṃ sātisayamupapannaṃ hoti bahulamanaññasādhāraṇattā, tathāpi so porāṇehi
ananussutoti ekaccavādo nāma kato. ‘‘Mā khalīti sāmiko āhā’’ti iminā tathāvacanamupādāya tassa
ākhyātapadena samaññāti dasseti. Saññāya hi vattumicchāya ākhyātapadampi nāmikaṃ bhavati yathā
‘‘aññāsikoṇḍañño’’ti (mahāva. 17). Sesa nti ‘‘so paṇṇena vā’’tiādivacanaṃ.
153 . Dāsādīsu sirivaḍḍhakādināmamiva ajito ti tassa nāmamattaṃ. Kesehi vāyito kambalo yassātipi
yujjati. Paṭikiṭṭhatara nti nihīnataraṃ. ‘‘Yathāhā’’tiādinā aṅguttarāgame tikanipāte makkhalisutta (a.
ni. 3.138) māhari. Tantāvutānīti tante vītāni. ‘‘Sīte sīto’’tiādinā chahākārehi tassa paṭikiṭṭhataraṃ
dasseti.
154 . Pakujjhati sammādiṭṭhikesu byāpajjatīti pakudho. Vaccaṃ katvāpīti ettha pi-saddena
bhojanaṃ bhuñjitvāpi kenaci asucinā makkhitvāpīti imamatthaṃ sampiṇḍeti. Vālikāthūpaṃ katvāti
vatasamādānasīsena vālikāsañcayaṃ katvā, tathārūpe anupagamanīyaṭṭhāne puna vataṃ samādāya
gacchatīti vuttaṃ hoti.
156 . ‘‘Gaṇṭhanakileso’’ti etassa ‘‘palibundhanakileso’’ti atthavacanaṃ, saṃsāre
paribundhanakicco khettavatthuputtadārādivisayo rāgādikilesoti attho. ‘‘Evaṃvāditāyā’’ti iminā
laddhivasenassa nāmaṃ, na panatthatoti dasseti. Yāva hi so maggena samugghāṭito, tāva atthiyeva.

Aya ṃ pana vacanattho – ‘‘ natthi mayha ṃ ga ṇṭho ’’ ti ga ṇhātīti niga ṇṭho ti. Nāṭass āti
evaṃnāmakassa.
Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā
157 . Sabbathā tuṇhībhūtabhāvaṃ sandhāya ‘‘esa nāga…pe… viyā’’ti vuttaṃ. Supaṇṇoti garuḷo,
garuḍo vā sakkaṭamatena. ‘‘Ḍa-ḷāna’maviseso’’ti hi tattha vadanti. Yathādhippāyaṃ na vattatīti katvā
‘‘anattho vata me’’ti vuttaṃ. Upasantassāti sabbathā saññamena upasamaṃ gatassa. Jīvakassa
tuṇhībhāvo mama adhippāyassa maddanasadiso, tasmā tadeva tuṇhībhāvaṃ pucchitvā kathāpanena
mama adhippāyo sampādetabboti ayamettha rañño adhippāyoti dassento ‘‘hatthimhi kho
panā’’tiādimāha. Kinti kāraṇapucchāyaṃ nipātoti dasseti ‘‘kena kāraṇenā’’ti iminā, yena tuvaṃ tuṇhī,
kiṃ taṃ kāraṇanti vā atthaṃ dasseti. Tattha yathāsambhavaṃ kāraṇaṃ uddharitvā adhippāyaṃ dassetuṃ
‘‘ imesa’’ntiādi vuttaṃ. Yathā etesa nti etesaṃ kulūpako atthi yathā, imesaṃ nu kho tiṇṇaṃ kāraṇānaṃ
aññatarena kāraṇena tuṇhī bhavasīti pucchatīti adhippāyo.
Kathāpetīti kathāpetukāmo hoti. Pañcapatiṭṭhitenāti ettha pañcahi aṅgehi abhimukhaṃ ṭhitenāti
attho, pādajāṇu kappara hattha sīsasaṅkhātāni pañca aṅgāni samaṃ katvā onāmetvā abhimukhaṃ ṭhitena
paṭhamaṃ vanditvāti vuttaṃ hoti. Yampi vadanti ‘‘navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa
bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā’tiādikaṃ (pari.
469) vinayapāḷimāharitvā ekaṃsakaraṇaañjalipaggahaṇapādasambāhanapemagāravupaṭṭhāpanavasena
pañcapatiṭṭhitavandanā’’ti, tametthānadhippetaṃ dūrato vandane yathāvuttapañcaṅgassa aparipuṇṇattā.
Vandanā cettha paṇamanā añjalipaggahaṇakarapuṭasamāyogo. ‘‘Pañcapatiṭṭhitena vanditvā’’ti ca
kāyapaṇāmo vutto, ‘‘mama satthuno’’tiādinā pana vacīpaṇāmo, tadubhayapurecarānucaravasena
manopaṇāmoti. Kāmaṃ sabbāpi tathāgatassa paṭipatti anaññasādhāraṇā acchariyabbhutarūpāva, tathāpi
gabbhokkanti abhijāti abhinikkhamana abhisambodhi dhammacakkappavattana (saṃ. ni. 5.1081; paṭi.
ma. 3.30) yamakapāṭihāriyadevorohanāni sadevake loke ativiya supākaṭāni, na sakkā kenaci
paṭibāhitunti tāniyevettha uddhaṭāni.
Itthaṃ imaṃ pakāraṃ bhūto pattoti itthambhūto, tassa ākhyānaṃ itthambhūtākhyānaṃ,
soyevattho itthambhūtākhyānattho. Atha vā itthaṃ evaṃpakāro bhūto jātoti itthambhūto, tādisoti
ākhyānaṃ itthambhūtākhyānaṃ,tadevattho itthambhūtākhyānattho, tasmiṃ upayogavacananti
attho. Abbhuggato ti ettha hi abhisaddo padhānavasena itthambhūtākhyānatthajotako
kammappavacanīyo abhibhavitvā uggamanakiriyāpakārassa dīpanato, tena payogato ‘‘taṃ kho pana
bhagavanta’’nti idaṃ upayogavacanaṃ sāmiatthe samānampi appadhānavasena
itthambhūtākhyānatthadīpanato ‘‘itthambhūtākhyānatthe’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘tassa kho pana
bhagavatoti attho’’ti. Nanu ca ‘‘sādhu devadatto mātaramabhī’’ti ettha viya ‘‘taṃ kho pana
bhagavanta’’nti ettha abhisaddo appayutto, kathamettha taṃpayogato upayogavacanaṃ siyāti? Atthato
payuttattā. Atthasaddapayogesu hi atthapayogoyeva padhānoti. Idaṃ vuttaṃ hoti –yathā ‘‘sādhu
devadatto mātaramabhī’’ti ettha abhisaddapayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ kataṃ,
evamidhāpi ‘‘taṃ kho pana bhagavantaṃ abhi evaṃ kalyāṇo kittisaddo uggato’’ti abhisaddapayogato
itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ katanti. Yathā hi ‘‘sādhu devadatto mātaramabhī’’ti ettha
‘‘devadatto mātaramabhi mātuvisaye, mātuyā vā sādhū’’ti evaṃ adhikaraṇatthe, sāmiatthe vā
bhummavacanassa, sāmivacanassa vā pasaṅge itthambhūtākhyānajotakena kammappavacanīyena
abhisaddena payogato upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi sāmiatthe sāmivacanappasaṅge yathā ca
tattha ‘‘devadatto mātuvisaye, mātu sambandhī vā sādhuttappakārappatto’’ti ayamattho viññāyati,
evamidhāpi ‘‘bhagavato sambandhī kittisaddo abbhuggato abhibhavitvā uggamanappakārappatto’’ti
ayamattho viññāyati. Tattha hi devadattaggahaṇaṃ viya idha kittisaddaggahaṇaṃ, ‘‘mātara’’nti
vacanaṃ viya ‘‘bhagavanta’’nti vacanaṃ, sādhusaddo viya uggatasaddo veditabbo.
Kalyāṇoti bhaddako. Kalyāṇabhāvo cassa kalyāṇaguṇavisayatāyāti āha
‘‘kaly āṇ agu ṇasamann āgato ’’ti, kaly āṇ ehi gu ṇehi samann āgato tabbisayatāya yuttoti attho. Ta ṃ

visayatā hettha samann āgamo, kaly āṇ agu ṇavisayatāya tannissitoti adhipp āyo. Se ṭṭho ti
pariyāyavacanepi eseva nayo. Seṭṭhaguṇavisayatā eva hi kittisaddassa seṭṭhatā ‘‘bhagavāti vacanaṃ
seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttama’’ntiādīsu (visuddhi. 1.142; pārā. aṭṭha. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; udā.
aṭṭha. 1; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; mahāni. aṭṭha. 49) viya. ‘‘Arahaṃ sammāsambuddho’’tiādinā
guṇānaṃ saṃkittanato, saddanīyato ca vaṇṇoyeva kittisaddo nāmāti āha ‘‘kittiyevā’’ti. Vaṇṇo eva hi
kittetabbato kitti, saddanīyato saddo ti ca vuccati. Kittipariyāyo hi saddasaddo yathā ‘‘uḷārasaddā isayo,
guṇavanto tapassino’’ti. Kittivasena pavatto saddo kittisaddo ti bhinnādhikaraṇataṃ dasseti
‘‘thutighoso’’ti iminā. Kittisaddo hettha thutipariyāyo kittanamabhitthavanaṃ kittīti. Thutivasena
pavatto ghoso thutighoso, abhitthavudāhāroti attho. Abhisaddo abhibhavane, abhibhavanañcettha
ajjhottharaṇamevāti vuttaṃ ‘‘ajjhottharitvā’’ti, anaññasādhāraṇe guṇe ārabbha pavattattā
abhibyāpetvāti attho. Kinti-saddo abbhuggatoti codanāya ‘‘itipi so bhagavā’’tiādimāhāti anusandhiṃ
dassetuṃ ‘‘kintī’’ti vuttaṃ.
Padānaṃ sambajjhanaṃ padasambandho. So bhagavāti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā
sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānamatidevo sakkānamatisakko
brahmānamatibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi sadevake loke ‘‘bhagavā’’ti
patthaṭakittisaddo, so bhagavā. Yaṃ taṃ-saddā hi niccasambandhā. ‘‘Bhagavā’’ti ca idamādipadaṃ
satthu nāmakittanaṃ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na
pitarā kata’’ntiādi (mahāni. 6; cūḷani. 2). Parato pana ‘‘bhagavā’’ti padaṃ guṇakittanaṃ. Yathā
kammaṭṭhānikena‘‘araha’’ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ itipisaddaṃ yojetvā buddhaguṇā
anussarīyanti, evamidha buddhaguṇasaṃkittakenāpīti dassento ‘‘itipi arahaṃ…pe… itipi bhagavā’’ti
āha. Evañhi sati‘‘araha’’ntiādīhi navahi padehi ye sadevake loke ativiya pākaṭā paññātā buddhaguṇā, te
nānappakārato vibhāvitā honti ‘‘itipī’’ti padadvayena tesaṃ nānappakāratādīpanato. ‘‘Itipetaṃ bhūtaṃ,
itipetaṃ taccha’’ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya hi iti-saddo idha āsannapaccakkhakaraṇattho, pi-saddo
sampiṇḍanattho, tena ca nesaṃ nānappakārabhāvo dīpito, tāni ca guṇasallakkhaṇakāraṇāni
saddhāsampannānaṃ viññujātikānaṃ paccakkhāni honti, tasmā tāni saṃkittentena viññunā cittassa
sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī’’ti
āha. Evañhi nirūpetvā kittente yassa saṃkitteti, tassa bhagavati ativiya pasādo hoti.
Ārakattāti kilesehi suvidūrattā. Arīna nti kilesārīnaṃ. Arāna nti saṃsāracakkassa arānaṃ.
Hatattāti viddhaṃsitattā. Paccayādīna nti cīvarādipaccayānañceva pūjā visesānañca. Rahābhāvāti
cakkhurahādīnamabhāvato. Rahopāpakaraṇābhāvo hi padamanatikkamma rahābhāvoti vuttaṃ. Evampi
hi yathādhippetamattho labbhatīti. Tato ti visuddhimaggato (visuddhi. 1.123). Yathā ca
visuddhimaggato, evaṃ taṃsaṃvaṇṇanāya paramatthamañjūsāyaṃ(visuddhi. ṭī. 1.124) nesaṃ
vitthāro gahetabbo.
Yasmā jīvako bahuso satthu santike buddhaguṇe sutvā ṭhito, diṭṭhasaccatāya ca satthusāsane
vigatakathaṃkatho, satthuguṇakathane ca vesārajjappatto, tasmā so evaṃ vitthārato eva āhāti vuttaṃ
‘‘jīvako panā’’tiādi. ‘‘Ettha cā’’tiādinā sāmatthiyatthamāha. Thāmo desanāñāṇameva, balaṃpana
dasabalañāṇaṃ. Vissattha nti bhāvanapuṃsakapadaṃ, anāsaṅkanti attho.
Pañcavaṇṇāyāti khuddikādivasena pañcapakārāya. Nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi
katādhikārabhāvato. Kammantarāyavasena hissa rañño guṇasarīraṃ khatūpahataṃ hoti. Kasmā panesa
jīvakameva gamanasajjāya āṇāpetīti āha ‘‘imāyā’’tiādi.
158 . ‘‘Uttama’’nti vatvā na kevalaṃ uttamabhāvoyevettha kāraṇaṃ, atha kho appasaddatāpīti
dassetuṃ ‘‘assayānarathayānānī’’tiādi vuttaṃ. Hatthiyānesu ca nibbisevanameva gaṇhanto
hatthiniyopi kappāpesi. Padānupada nti padamanugataṃ padaṃ purato gacchantassa hatthiyānassa pade
tesaṃ padaṃ katvā, padasaddo cettha padavaḷañje. Nibbutassāti sabbakilesadarathavūpasamassa.
Nibbutehev āti appasaddatāya saddasa ṅkhobhanav ūpasameheva.

Kare ṇū ti hatthinipariy āyavacana ṃ . Ka ṇati sadda ṃ karot īti hi kare ṇu, karova yass ā, na d īgho
dantoti vā kareṇu,‘‘kareṇukā’’tipi pāṭho, niruttinayena padasiddhi. Ārohanasajjanaṃkuthādīnaṃ
bandhanameva. Opavayha nti rājānamupavahituṃ samatthaṃ. ‘‘Opaguyha’’ntipi paṭhanti,
rājānamupagūhituṃ gopituṃ samatthanti attho. ‘‘Evaṃ kirassā’’tiādi paṇḍitabhāvavibhāvanaṃ. Kathā
vattatīti laddhokāsabhāvena dhammakathā pavattati. ‘‘Rañño āsaṅkānivattanatthaṃ āsannacārībhāvena
hatthinīsu itthiyo nisajjāpitā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.158) ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ
pana ‘‘itthiyo nissāya purisānaṃ bhayaṃ nāma natthi, sukhaṃ itthiparivuto gamissāmī’’ti tattha
kāraṇaṃ vuttameva. Imināpi kāraṇena bhavitabbanti pana ācariyena evaṃ vuttaṃ siyā. Rañño paresaṃ
dūrupasaṅkamanabhāvadassanatthaṃ tā purisavesaṃ gāhāpetvā āvudhahatthā kāritā. Hatthinikāsatānīti
ettha hatthiniyo eva hatthinikā. ‘‘Pañca hatthiniyā satānī’’tipi katthaci pāṭho, so ayuttova ‘‘pañcamattehi
bhikkhusatehī’’tiādīsu (pārā. 1) viya īdisesu pacchimapadassa samāsasseva dassanato. Kassacidevāti
sannipatite mahājane yassa kassaci eva, tadaññesampi āyatiṃ maggaphalānamupanissayoti āha ‘‘sā
mahājanassa upakārāya bhavissatī’’ti.
Paṭivedesīti ñāpesi. Upacāravacana nti vohāravacanamattaṃ teneva adhippetatthassa
apariyosānato. Tenāha ‘‘tadeva attano ruciyā karohī’’ti. Imināyeva hi tadatthapariyosānaṃ.
Maññasīti pakatiyāva jānāsi. Tadevāti gamanāgamanameva. Yadi gantukāmo, gaccha, atha na
gantukāmo, mā gaccha, attano ruciyevettha pamāṇanti vuttaṃ hoti.
159 . Pāṭiekkāyeva sandhivasena paccekā.‘‘Mahañca’’nti pade karaṇatthe paccattavacananti āha
‘‘mahatā’’ti. Mahantassa bhāvo mahañcaṃ. Na kevalaṃ niggahītantavaseneva pāṭho, atha kho
ākārantavasenāpīti āha ‘‘mahaccātipi pāḷī’’ti. Yathā ‘‘khattiyā’’ti vattabbe ‘‘khatyā’’ti, evaṃ
‘‘mahatiyā’’ti vattabbe mahatyā. Puna ca-kāraṃ katvā mahaccāti sandhivasena padasiddhi.
Pulliṅgavasena vattabbe itthiliṅgavasena vipallāso liṅgavipariyāyo. Visesanañhi bhiyyo
visesyaliṅgādigāhakaṃ.Tiyojanasatāna nti paccekaṃ tiyojanasataparimaṇḍalānaṃ. Dvinnaṃ
mahāraṭṭhānaṃ issariyasirīti aṅgamagadharaṭṭhānamādhipaccamāha. Tadatthaṃ vivarati
‘‘tassā’’tiādinā. Paṭimukkaveṭhanānīti ābandhasiroveṭhanāni. Āsattakhaggānīti aṃse
olambanavasena sannaddhāsīni. Maṇidaṇḍatomare ti maṇidaṇḍaṅkuse.
‘‘Aparāpī’’tiādinā padasā parivārā vuttā. Khujjavāmanakā vesavasena, kirātasavaraandhakādayo
jātivasena tāsaṃ paricārakiniyo dassitā. Vissāsikapurisāti vassavare sandhāyāha.
Kulabhogaissariyādivasena mahatī mattā pamāṇametesanti mahāmattā,mahānubhāvā rājāmaccā.
Vijjādharataruṇā viyāti mantānubhāvena vijjāmayiddhisampannā vijjādharakumārakā viya.
Raṭṭhiyaputtāti bhojaputtā. Raṭṭhe paricarantīti hi luddakā raṭṭhiyā,tesaṃ nānāvudhaparicayatāya
rājabhaṭabhūtā puttāti attho, antararaṭṭhabhojakānaṃ vā puttā raṭṭhiyaputtā,khattiyā bhojarājāno.
‘‘Anuyuttā bhavantu te’’tiādīsu viya hi ṭīkāyaṃ(dī. ni. ṭī. 1.159) vutto bhojasaddo bhojakavācakoti
daṭṭhabbaṃ. Ussāpetvāti uddhaṃ pasāretvā. Jayasadda nti ‘‘jayatu mahārājā’’tiādijayapaṭibaddhaṃ
saddaṃ. Dhanupantiparikkhepo ti dhanupantiparivāro. Sabbattha taṃgāhakavasena veditabbo.
Hatthighaṭā ti hatthisamūhā. Paharamānāti phusamānā. Aññamaññasaṅghaṭṭanāti
avicchedagamanena aññamaññasambandhā. Seṇiyo ti gandhikaseṇīdussikaseṇīādayo ‘‘anapaloketvā
rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā aññatra kappā vuṭṭhāpeyyā’’tiādīsu (pāci. 682)
viya. ‘‘Aṭṭhārasa akkhobhiṇī seniyo’’ti katthaci likhanti, so anekesupi potthakesu na diṭṭho.
Anekasaṅkhyā ca senā heṭṭhā gaṇitāti ayuttoyeva. Tadā sabbāvudhato sarova dūragāmīti katvā
sarapatanātikkamappamāṇena rañño parisaṃ saṃvidahati. Kimatthanti āha ‘‘sace’’tiādi.
Sayaṃ bhāyanaṭṭhena cittutrāso bhayaṃyathā tathā bhāyatīti katvā. Bhāyitabbe eva vatthusmiṃ
bhayato upaṭṭhite ‘‘bhāyitabbamida’’nti bhāyitabbākārena tīraṇato ñāṇaṃ bhayaṃbhayato tīretīti
katvā. Tenevāha visuddhimagge (visuddhi. 2.751) ‘‘bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ pana bhāyati, na bhāyatīti?
Na bh āyati. Tañhi ‘atītā saṅkhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantī’ti
tīraṇamattameva hotī’’ti. Bhāyanaṭṭhānaṭṭhena ārammaṇaṃ bhayaṃbhāyati etasmāti katvā.
Bh āyanahetu ṭṭ hena ottappa ṃ bhaya ṃpāpato bh āyati eten āti katv ā. Bhay ānaka nti bh āyan ākāro. Tep īti

dīgh āyuk ā dev āpi. Dhammadesana nti pañcasu khandhesu pannarasalakkha ṇapa ṭima ṇḍ ita ṃ
dhammadesanaṃ. Yebhuyyenāti ṭhapetvā khīṇāsavadeve tadaññesaṃ vasena bāhullato. Khīṇāsavattā hi
tesaṃ cittutrāsabhayampi na uppajjati. Kāmaṃ sīhopamasuttaṭṭhakathāyaṃ(a. ni. aṭṭha. 2.4.33)
cittutrāsabhayampi tadatthabhāvena vuttaṃ, idha pana pakaraṇānurūpato ñāṇabhayameva gahitaṃ.
Saṃvega nti sahottappañāṇaṃ. Santāsa nti sabbaso ubbijjanaṃ. Bhāyitabbaṭṭhena bhayameva
bhīmabhāvena bheravanti bhayabheravaṃ,bhītabbavatthu. Tenāha ‘‘āgacchatī’’ti, etaṃ naraṃ taṃ
bhayabheravaṃ āgacchati nūnāti attho.
Bhīruṃ pasaṃsantīti pāpato bhāyanato utrāsanato bhīruṃ pasaṃsanti paṇḍitā. Na hi tattha
sūra nti tasmiṃ pāpakaraṇe sūraṃ pagabbhadhaṃsinaṃ na hi pasaṃsanti. Tenāha ‘‘bhayā hi santo na
karonti pāpa’’nti. Tattha bhayāti pāputrāsato, ottappahetūti attho.
Chambhitassāti thambhitassa, tha-kārassa cha-kārādeso. Tadatthamāha ‘‘sakalasarīracalana’’nti,
bhayavasena sakalakāyapakampananti attho. Uyyodhanaṃ sampahāro.
Eke ti uttaravihāravāsino. ‘‘Rājagahe’’tiādi tesamadhippāyavivaraṇaṃ. Ekekasmiṃ mahādvāre dve
dve katvā catusaṭṭhi khuddakadvārāni. ‘‘Tadā’’tiādinā akāraṇabhāve hetuṃ dasseti.
Idāni sakavādaṃ dassetuṃ ‘‘ayaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Jīvako kirā’’tiādi
āsaṅkanākāradassanaṃ. Assāti ajātasatturañño. Ukkaṇṭhito ti anabhirato. Chattaṃ ussāpetukāmo
maññeti sambandho. Bhāyitvāti bhāyanahetu. Tassāti jīvakassa. Sammasaddo samānattho,
samānabhāvo ca vayenāti āha ‘‘vayassābhilāpo’’ti. Vayena samāno vayasso yathā ‘‘ekarājā
harissavaṇṇo’’ti (jā. 1.2.17). Samānasaddassa hi sādesamicchanti saddavidū, tena abhilāpo ālapanaṃ
tathā, ruḷhīniddeso esa, ‘‘mārisā’’ti ālapanamiva. Yathā hi mārisāti niddukkhatābhilāpo sadukkhepi
nerayike vuccati ‘‘yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyyā’’tiādīsu, (ma. ni. 1.512)
evaṃ yo koci sahāyo asamānavayopi ‘‘sammā’’ti vuccatīti, tasmā sahāyābhilāpo icceva attho. Kacci na
vañcesīti pāḷiyā sambandho. ‘‘Na palambhesī’’ti vuttepi idha parikappatthova sambhavatīti vuttaṃ ‘‘na
vippalambheyy āsī’’ti, na palobheyyāsīti attho. Kathāya sallāpo, so eva nigghoso tathā.
Vinasseyyāti cittavighātena vihaññeyya. ‘‘Na taṃ devā’’tiādivacanaṃ sandhāya ‘‘daḷhaṃ
katvā’’ti vuttaṃ. Turitavasenidamāmeḍitanti dasseti ‘‘taramānovā’’ti iminā. ‘‘Abhikkama mahārājā’’ti
vatvā tattha kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘ete’’tiādi vuttanti sasambandhamatthaṃ dassento ‘‘mahārāja
corabalaṃ nāmā’’tiādimāha.
Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā
160 . Ayaṃ bahidvārakoṭṭhakokāso nāgassa bhūmi nāma. Tenāha ‘‘vihārassā’’tiādi. Bhagavato
tejo ti buddhānubhāvo. Rañño sarīraṃ phari yathā taṃ soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa bhagavato santikaṃ
āgacchantassa antovanasaṇḍagatassa. ‘‘Attano aparādhaṃ saritvā mahābhayaṃ uppajjī’’ti idaṃ
sedamuñcanassa kāraṇadassanaṃ. Na hi buddhānubhāvato sedamuñcanaṃ sambhavati
kāyacittapassaddhihetubhāvato.
Eke ti uttaravihāravāsinoyeva. Tadayuttamevāti dasseti ‘‘iminā’’tiādinā. Abhimāre ti dhanuggahe.
Dhanapāla nti nāḷāgiriṃ. So hi tadā nāgarehi pūjitadhanarāsino labbhanato ‘‘dhanapālo’’ti voharīyati.
Na kevala ṃ diṭṭhapubbatoyeva, atha kho pakatiyāpi bhagavā saññātoti dassetuṃ ‘‘bhagavā
hī’’tiādimāha. Ākiṇṇavaralakkhaṇoti battiṃsa mahāpurisalakkhaṇe sandhāyāha.
Anubyañjanapaṭimaṇḍito ti asītānubyañjane (jinālaṅkāraṭīkāya vijātamaṅgalavaṇṇanāyaṃ vitthāro).
Chabbaṇṇāhi rasmīhīti tadā vattamānā rasmiyo. Issariyalīḷāyāti issariyavilāsena. Nanu ca bhagavato
santike issariyalīlāya pucchā agāravoyeva siyāti codanāya ‘‘pakati hesā’’tiādimāha, pakatiyā
pucchanato na agāravoti adhippāyo. Parivāretvā nisinnena bhikkhusaṅghena pure katepi atthato tassa
purato nisinno nāma. Tenāha ‘‘parivāretvā’’tiādi.

161 . Yena, ten āti ca bhummatthe kara ṇavacananti dasseti ‘‘yattha, tatth ā’’ti imin ā. Yena
maṇḍalassa dvāraṃ, tenūpasaṅkamīti sampattabhāvassa vuttattā idha upagamanameva yuttanti āha
‘‘upagato’’ti. Anucchavike ekasmiṃ padese ti yattha viññujātikā aṭṭhaṃsu, tasmiṃ. Ko panesa
anucchavikapadeso nāma? Atidūratādichanisajjadosavirahito padeso,
napacchatādiaṭṭhanisajjadosavirahito vā. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –
‘‘Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;
Na kacche no paṭivāte, na cāpi onatunnate;
Ime dose vissajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahū’’ti. (khu. pā. aṭṭha. evamiccādipāṭhavaṇṇanā; su. ni.
aṭṭha. 2.261);
Tadā bhikkhusaṅghe tuṇhībhāvassa anavasesato byāpitabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tuṇhībhūtaṃ
tuṇhībhūta’’nti vicchāvacanaṃ vuttanti āha ‘‘yato…pe… mevā’’ti, yato yato bhikkhutoti attho.
Hatthena, hatthassa vā kukatabhāvo hatthakukkuccaṃ,asaññamo, asampajaññakiriyā ca. Tathā
pādakukkucca nti etthāpi. Vā-saddo avuttavikappane, tena tadaññopi cakkhusotādiasaññamo natthīti
vibhāvito. Tattha pana cakkhuasaṃyamo sabbapaṭhamo dunnivārito cāti tadabhāvaṃ dassetuṃ
‘‘sabbālaṅkārapaṭimaṇḍita’’ntiādi vuttaṃ.
Vippasannarahadamivāti anāvilodakasaramiva. Yenetarahi…pe… iminā me…pe… hotūti
sambandho. Añño hi atthakkamo, añño saddakkamoti āha ‘‘yenā’’tiādi. Tattha kāyika-vācasikena
upasamena laddhena mānasikopi upasamo anumānato laddho evāti katvā ‘‘mānasikena cā’’ti vuttaṃ.
Sīlūpasamenāti sīlasaññamena. Vuttamatthaṃ lokapakatiyā sādhento ‘‘dullabhañhī’’tiādimāha.
Laddhāti labhitvā.
Upasama nti ācārasampattisaṅkhātaṃ saṃyamaṃ. ‘‘Eva’’ntiādinā tathā icchāya kāraṇaṃ dasseti.
So ti ayyako, udayabhaddo vā. ‘‘Kiñcāpī’’tiādi tadattha-samatthanaṃ. Ghātessatiyevāti
taṃkālāpekkhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘ghātesī’’ti. Idañhi sampatipekkhavacanaṃ. Pañcaparivaṭṭoti
pañcarājaparivaṭṭo.
Kasmā evamāha, nanu bhagavantamuddissa rājā na kiñci vadatīti adhippāyo. Vacībhede ti
yathāvuttaudānavacībhede. Tuṇhī niravo ti pariyāyavacanametaṃ. ‘‘Aya’’ntiādi
cittajānanākāradassanaṃ. Ayaṃ…pe… na sakkhissatīti ñatvāti sambandho. Vacanānantara nti
udānavacanānantaraṃ. Yenāti yattha padese, yena vā sotapathena. Yena pema nti etthāpi yathārahamesa
nayo.
Katāparādhassa ālapanaṃ nāma dukkaranti sandhāya ‘‘mukhaṃ nappahotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Āgamā
kho tvaṃ mahārāja yathāpema’’nti vacananiddiṭṭhaṃ vā tadā tadatthadīpanākārena pavattaṃ
nānānayavicittaṃ bhagavato madhuravacanampi sandhāya evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ekampi hi atthaṃ
bhagavā yathā sotūnaṃ ñāṇaṃ pavattati, tathā deseti. Yaṃ sandhāya aṭṭhakathāsu vuttaṃ ‘‘bhagavatā
abyākataṃ tantipadaṃ nāma natthi, sabbesaññeva atthopi bhāsito’’ti. Pañcahākārehīti iṭṭhāniṭṭhesu
samabhāvādisaṅkhātehi pañcahi kāraṇehi. Vuttañhetaṃ mahāniddese (mahāni. 38, 162) –
‘‘Pañcahākārehi tādī iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṃniddesā
tādī.
Kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Arahā lābhepi tādī, alābhepi, yasepi, ayasepi, pasaṃsāyapi,
nindāyapi, sukhepi, dukkhepi tādī, ekaṃ ce bāhaṃ gandhena limpeyyuṃ, ekaṃ ce bāhaṃ vāsiyā
taccheyyuṃ, amusmiṃ natthi rāgo, amusmiṃ natthi paṭighaṃ, anunayapaṭighavippahīno,
ugghātinighātivītivatto, anurodhavirodhasamatikkanto, evaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī.
Kathaṃ arahā cattāvīti tādī? Arahato…pe… thambho, sārambho, māno, atimāno, mado,

pam ādo, sabbe kiles ā, sabbe duccarit ā, sabbe darath ā, sabbe pari ḷā hā, sabbe sant āpā, sabb ā
kusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā, evaṃ arahā cattāvīti tādī.
Kathaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī? Arahā kāmoghaṃ tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo,
avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbaṃ saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto,
so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo jātimaraṇasaṅkhayo, jātimaraṇasaṃsāro (mahāni. 38) natthi tassa
punabbhavoti, evaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī.
Kathaṃ arahā muttāvīti tādī? Arahato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā,
mohā, kodhā, upanāhā, makkhā, paḷāsā, issāya, macchariyā, māyāya, sāṭheyyā, thambhā,
sārambhā, mānā, atimānā, madā, pamādā, sabbakilesehi, sabbaduccaritehi, sabbadarathehi,
sabbapariḷāhehi, sabbasantāpehi, sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ
suvimuttaṃ; evaṃ arahā muttāvīti tādī.
Kathaṃ arahā taṃniddesā tādī? Arahā ‘sīle sati sīlavā’ti taṃniddesā tādī, ‘saddhāya sati
saddho’ti, ‘vīriye sati vīriyavā’ti, ‘satiyā sati satimā’ti, ‘samādhimhi sati samāhito’ti, ‘paññāya
sati paññavā’ti, ‘vijjāya sati tevijjo’ti, ‘abhiññāya sati chaḷabhiñño’ti taṃniddesā tādī, evaṃ arahā
taṃniddesā tādī’’ti.
Bhagavā pana sabbesampi tādīnamatisayo tādī.Tenāha ‘‘suppatiṭṭhito’’ti. Vuttampi cetaṃ
bhagavatā kāḷakārāmasuttante ‘‘iti kho bhikkhave tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu
tādīyeva tādī, tamhā ca pana tādimhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmī’’ti (a. ni. 4.24).
Atha vā pañcavidhāriyiddhisiddhehi pañcahākārehi tādilakkhaṇe suppatiṭṭhitoti attho. Vuttañhetaṃ
āyasmatā dhammasenāpatinā paṭisambhidāmagge –
‘‘Katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti,
appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti,
paṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī
vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca
paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle
ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha
viharati sato sampajāno’’ti (paṭi. ma. 3.17).
Bahiddhāti sāsanato bahisamaye.
162 . Esāti bhikkhusaṅghassa vandanākāro. Tamatthaṃ lokasiddhāya upamāya sādhetuṃ
‘‘rājāna’’ntiādi vuttaṃ. Okāsa nti pucchitabbaṭṭhānaṃ.
Na me pañhavissajjane bhāro atthīti satthu sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya atthato āpannāya
dassanaṃ. ‘‘Yadi ākaṅkhasī’’ti vutteyeva hi esa attho āpanno hoti. Sabbaṃ te vissajjessāmīti etthāpi
ayaṃ nayo. ‘‘Yaṃ ākaṅkhasi, taṃ pucchā’’ti vacaneneva hi ayamattho sijjhati. Asādhāraṇaṃ
sabbaññupavāraṇanti sambandho. Yadi ‘‘yadākaṅkhasī’’ti na vadanti, atha kathaṃ vadantīti āha
‘‘sutvā’’tiādi. Padesañāṇeyeva ṭhitattā tathā vadantīti veditabbaṃ. Buddhā pana sabbaññupavāraṇaṃ
pavārentīti sambandho.
‘‘Pucchāvuso yadākaṅkhasī’’tiādīni suttapadāni yesaṃ puggalānaṃ vasena āgatāni, taṃ
dassanatthaṃ ‘‘yakkhanarindadevasamaṇabrāhmaṇaparibbājakāna’’nti vuttaṃ. Tattha hi
‘‘pucchāvuso yadākaṅkhasī’’ti āḷavakassa yakkhassa okāsakaraṇaṃ, ‘‘puccha mahārājā’’ti
narindānaṃ, ‘‘puccha vāsavā’’tiādi devānamindassa, ‘‘tena hī’’tiādi samaṇānaṃ, ‘‘bāvarissa cā’’tiādi
brāhmaṇānaṃ, ‘‘puccha maṃ sabhiyā’’tiādi paribbājakānaṃ okāsakaraṇanti daṭṭhabbaṃ. Vāsavāti
devānamindālapanaṃ. Tadetañhi sakkapañhasutte. Manasicchasīti manasā icchasi.

Katāvak āsāti yasm ā tumhe may ā katok āsā, tasm ā bāvarissa ca tuyha ṃ ajitassa ca sabbesañca
sesānaṃ yaṃ kiñci sabbaṃ saṃsayaṃ yathā manasā icchatha, tathā pucchavho pucchathāti yojanā. Ettha
ca bāvarissa saṃsayaṃ manasā pucchavho, tumhākaṃ pana sabbesaṃ saṃsayaṃ manasā ca aññathā ca
yathā icchatha, tathā pucchavhoti adhippāyo. Bāvarī hi ‘‘attano saṃsayaṃ manasāva pucchathā’’ti
antevāsike āṇāpesi. Vuttañhi –
‘‘Anāvaraṇadassāvī, yadi buddho bhavissati;
Manasā pucchite pañhe, vācāya vissajessatī’’ti. (su. ni. 1011);
Tadetaṃ pārāyanavagge. Tathā ‘‘puccha maṃ sabhiyā’’tiādipi.
Buddhabhūminti buddhaṭṭhānaṃ, āsavakkhayañāṇaṃ, sabbaññutaññāṇañca. Bodhisattabhūmi
nāma bodhisattaṭṭhānaṃ pāramīsambharaṇañāṇaṃ, bhūmisaddo vā avatthāvācako, buddhāvatthaṃ,
bodhisattāvatthāyanti ca attho. Ekattanayena hi pavattesu khandhesu avatthāyeva taṃ tadākāranissitā.
Yo bhagavā bodhisattabhūmiyaṃ padesañāṇe ṭhito sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi, tassa tadeva
acchariyanti sambandho. Kathanti āha ‘‘koṇḍañña pañhānī’’tiādi. Tattha koṇḍaññāti gottavasena
sarabhaṅgamālapanti. Viyākarohīti byākarohi. Sādhurūpāti sādhusabhāvā. Dhammo ti sanantano
paveṇīdhammo. Ya nti āgamanakiriyāparāmasanaṃ, yena vā kāraṇena āgacchati, tena viyākarohīti
sambandho. Vuddha nti sīlapaññādīhi vuddhippattaṃ, garunti attho. Esa bhāro ti
saṃsayupacchedanasaṅkhāto eso bhāro, āgato bhāro tayā avassaṃ vahitabboti adhippāyo.
Mayā katāvakāsā bhonto pucchantu. Kasmāti ce? Ahañhi taṃ taṃ vo byākarissaṃ ñatvā sayaṃ
lokamimaṃ, parañcāti. Saya nti ca sayameva parūpadesena vinā. Evaṃ sarabhaṅgakāle
sabbaññupavāraṇaṃ pavāresīti sambandho.
Pañhāna nti dhammayāgapañhānaṃ. Antakara nti niṭṭhānakaraṃ. Suciratenāti evaṃ nāmakena
brāhmaṇena. Puṭṭhu nti pucchituṃ. Jātiyāti paṭisandhiyā, ‘‘vijātiyā’’tipi vadanti. Paṃsuṃ kīḷanto
sambhavakumāro nisinnova hutvā pavāresīti yojetabbaṃ.
Tagghāti ekaṃsatthe nipāto. Yathāpi kusalo tathāti yathā sabbadhammakusalo
sabbadhammavidū buddho jānāti katheti, tathā te ahamakkhissanti attho. Jānāti-saddo hi idha
sambandhamupagacchati. Yathāha ‘‘yena yassa hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa ta’’nti (sārattha. ṭī.
1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā). Jānanā cettha kathanā. Yathā ‘‘iminā imaṃ jānātī’’ti
vuttovāyamattho ācariyena. Rājā ca kho taṃ yadi kāhati vā,na vāti yo taṃ idha pucchituṃ pesesi, so
korabyarājā taṃ tayā pucchitamatthaṃ, tayā vā puṭṭhena mayā akkhātamatthaṃ yadi karotu vā, na vā
karotu, ahaṃ pana yathādhammaṃ te akkhissaṃ ācikkhissāmīti vuttaṃ hoti. Jātakaṭṭhakathāyaṃpana
–
‘‘Rājā ca kho ta nti ahaṃ taṃ pañhaṃ yathā tumhākaṃ rājā jānāti jānituṃ sakkoti, tathā
akkhissaṃ. Tato uttari rājā yathā jānāti, tathā yadi karissati vā, na vā karissati, karontassa vā
akarontassa vā tassevetaṃ bhavissati, mayhaṃ pana doso natthīti dīpetī’’ti (jā. aṭṭha. 5.16.172) –
Jānāti-saddo vākyadvayasādhāraṇavasena vutto.
163 . Sippameva sippāyatanaṃ āyatanasaddassa tabbhāvavuttittā. Apica sikkhitabbatāya sippañca
taṃ sattānaṃ jīvitavuttiyā kāraṇabhāvato, nissayabhāvato vā āyatanañcāti sippāyatanaṃ.
Seyyathida nti ekova nipāto, nipātasamudāyo vā. Tassa te katameti idha atthoti āha ‘‘katame pana
te’’ti. Ime katametipi paccekamattho yujjati. Evaṃ sabbattha. Idañca vattabbāpekkhanavasena vuttaṃ,
tasmā te sippāyatanikā katameti attho. ‘‘Puthusippāyatanānī’’ti hi sādhāraṇato sippāni uddisitvā upari
ta ṃ ta ṃ sipp ūpaj īvinova niddi ṭṭ hā puggal ādhi ṭṭ hānāya kath āya. Kasm āti ce? Papañca ṃ pariharituk āmatt ā.

Aññath ā hi yath ādhippet āni t āva sipp āyatan āni dassetv ā puna ta ṃta ṃsipp ūpaj īvinopi dassetabb ā
siyuṃ tesamevettha padhānato adhippetattā. Evañca sati kathāpapañco bhaveyya, tasmā taṃ papañcaṃ
pariharituṃ sippūpajīvīhi taṃtaṃsippāyatanāni saṅgahetvā evamāhāti tamatthaṃ dassetuṃ
‘‘ hatthārohātiādīhi ye taṃ taṃ sippaṃ nissāya jīvanti, te dassetī’’ti vuttaṃ. Kasmāti āha
‘‘ayañhī’’tiādi. Sippaṃ upanissāya jīvantīti sippūpajīvino.
Hatthimārohantīti hatthārohā,hatthāruḷhayodhā. Hatthiṃ ārohāpayantīti hatthārohā,hatthācariya
hatthivejja hatthimeṇḍādayo. Yena hi payogena puriso hatthino ārohanayoggo hoti, taṃ hatthissa
payogaṃ vidhāyantānaṃ sabbesampetesaṃ gahaṇaṃ. Tenāha ‘‘sabbepī’’tiādi. Tattha hatthācariyā
nāma ye hatthino, hatthārohakānañca sikkhāpakā. Hatthivejjānāma hatthibhisakkā. Hatthimeṇḍā
nāma hatthīnaṃ pādarakkhakā. Hatthiṃ maṇḍayanti rakkhantīti hatthimaṇḍā, teyeva hatthimeṇḍā,
hatthiṃ minenti sammā vidahanena hiṃsantīti vā hatthimeṇḍā.Ādi-saddena hatthīnaṃ
yavapadāyakādayo saṅgaṇhāti. Assārohāti etthāpi suddhahetukattuvasena yathāvuttova attho. Rathe
niyuttā rathikā. Ratharakkhānāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanuṃ gaṇhantīti dhanuggahā,issāsā,
dhanuṃ gaṇhāpentīti dhanuggahā,dhanusippasikkhāpakā dhanvācariyā.
Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti celakā,jayaddhajagāhakāti āha ‘‘ye yuddhe’’tiādi.
Jayadhaja nti jayanatthaṃ, jayakāle vā paggahitadhajaṃ. Purato ti senāya pubbe. Yathā tathā ṭhite
senike byūhavicāraṇavasena tato tato calayanti uccālentīti calakāti vuttaṃ ‘‘idha rañño’’tiādi.
Sakuṇagghiādayo viya maṃsapiṇḍaṃ parasenāsamūhasaṅkhātaṃ piṇḍaṃ sāhasikatāya chetvā chetvā
dayanti uppatitvā uppatitvā niggacchantīti piṇḍadāyakā.Tenāha ‘‘te kirā’’tiādi. Sāhasaṃ karontīti
sāhasikā,teyeva mahāyodhā. Piṇḍamivāti tālaphalapiṇḍamivāti vadanti, ‘‘maṃsapiṇḍamivā’’ti (dī. ni.
ṭī. 1.163) ācariyena vuttaṃ. Sabbattha ‘‘ācariyenā’’ti vutte ācariyadhammapālatthero va gahetabbo.
Dutiyavikappe piṇḍe janasamūhasaṅkhāte sammadde dayanti uppatantā viya gacchantīti piṇḍadāyakā,
daya -saddo gatiyaṃ, aya-saddassa vā da-kārāgamena nipphatti.
Uggatuggatāti saṅgāmaṃ patvā javaparakkamādivasena ativiya uggatā. Tadevāti parehi vuttaṃ
tameva sīsaṃ vā āvudhaṃ vā. Pakkhandantīti vīrasūrabhāvena asajjamānā parasenamanupavisanti.
Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgasadisatā. Tenāha ‘‘hatthiādīsupī’’tiādi. Ekantasūrāti
ekacarasūrā antasaddassa tabbhāvavuttito, sūrabhāvena ekākino hutvā yujjhanakāti attho. Sajālikāti
savammikā. Sannāho kaṅkaṭo vammaṃ kavaco uracchado jālikāti hi atthato ekaṃ. Sacammikāti jālikā
viya sarīraparittāṇena cammena sacammikā. Cammakañcuka nti cammamayakañcukaṃ. Pavisitvāti
tassa anto hutvā, paṭimuñcitvāti vuttaṃ hoti. Saraparittāṇaṃ camma nti cammapaṭisibbitaṃ celakaṃ,
cammamayaṃ vā phalakaṃ. Balavasinehāti sāmini atisayapemā. Gharadāsayodhāti
antojātadāsapariyāpannā yodhā, ‘‘gharadāsikaputtā’’tipi pāṭho, antojātadāsīnaṃ puttāti attho.
Āḷāraṃ vuccati mahānasaṃ, tattha niyuttā āḷārikā.Pūvikāti pūvasampādakā, ye pūvameva
nānappakārato sampādetvā vikkiṇantā jīvanti. Kesanakhasaṇṭhapanādivasena manussānaṃ
alaṅkāravidhiṃ kappenti saṃvidahantīti kappakā.Cuṇṇavilepanādīhi
malaharaṇavaṇṇasampādanavidhinā nhāpenti nahānaṃ karontīti nhāpikā.Navantādividhinā pavatto
gaṇanagantho antarā chiddābhāvena acchiddako ti vuccati, tadeva paṭhentīti acchiddakapāṭhakā.
Hatthena adhippāyaviññāpanaṃ, gaṇanaṃ vā hatthamuddā.Aṅgulisaṅkocanañhi muddāti vuccati,
tena ca viññāpanaṃ, gaṇanaṃ vā hoti. Hattha saddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘na
bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’’tiādīsu (pāci. 618) viya, tamupanissāya jīvantīti
muddikā.Tenāha ‘‘hatthamuddāyā’’tiādi.
Ayakāro kammārakārako. Dantakāro bhamakāro. Cittakāro lepacittakāro. Ādi-saddena
koṭṭakalekhakavilīvakāraiṭṭhakakāradārukārādīnaṃ saṅgaho. Diṭṭheva dhamme ti imasmiṃyeva
attabhāve. Karaṇanipphādanavasena dassetvā. Sandiṭṭhikamevāti asamparāyikatāya sāmaṃ
daṭṭhabbaṃ, sayamanubhavitabbaṃ attapaccakkhanti attho. Upajīvantīti upanissāya jīvanti. Sukhita nti
sukhappattaṃ. Thāmabalūpetabhāvova pīṇananti āha ‘‘pīṇitaṃ thāmabalūpeta’’nti. Uparīti devaloke.

Tath ā uddha ntipi. So hi manussalokato uparimo. Agga ṃ viy āti agga ṃ,phala ṃ. ‘‘ Kammassa
katattā phalassa nibbattanato taṃ kammassa aggisikhā viya hotī’’ti ācariyena vuttaṃ. Apica sagga nti
uttamaṃ, phalaṃ. Sagga nti suṭṭhu aggaṃ, rūpasaddādidasavidhaṃ attano phalaṃ nipphādetuṃ arahatīti
attho. Suaggikāva niruttinayena sovaggikā,dakkhiṇāsaddāpekkhāya ca sabbattha itthiliṅganiddeso.
Sukho ti sukhūpāyo iṭṭho kanto. Agge ti uḷāre. Attanā paribhuñjitabbaṃ bāhiraṃ rūpaṃ,attano
vaṇṇapokkharatā vaṇṇoti ayametesaṃ viseso. Dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti dakkhiṇā,pariccāgamayaṃ
puññanti āha ‘‘dakkhiṇaṃ dāna’’nti.
Maggo sāmaññaṃsamitapāpasaṅkhātassa samaṇassa bhāvoti katvā, tassa vipākattā ariyaphalaṃ
sāmaññaphalaṃ.‘‘Yathāhā’’tiādinā mahāvaggasaṃyuttapāḷivasena tadatthaṃ sādheti. Taṃ esa rājā
na jānāti ariyadhammassa akovidatāya. Yasmā panesa ‘‘dāsakassakādibhūtānaṃ pabbajitānaṃ lokato
abhivādanādilābho sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ nāmā’’ti cintetvā ‘‘atthi nu kho koci samaṇo vā
brāhmaṇo vā īdisamatthaṃ jānanto’’ti vīmaṃsanto pūraṇādike pucchitvā tesaṃ kathāya anadhigatavitto
bhagavantampi etamatthaṃ pucchi. Tasmā vuttaṃ ‘‘dāsakassakopamaṃ sandhāya pucchatī’’ti.
Rājāmaccāti rājakulasamudāgatā amaccā, anuyuttakarājāno ceva amaccā cātipi attho.
Kaṇhapakkha nti yathāpucchite atthe labbhamānadiṭṭhigatūpasaṃhitaṃ saṃkilesapakkhaṃ.
Sukkapakkha nti tabbidhuraṃ upari suttāgataṃ vodānapakkhaṃ. Samaṇakolāhala nti
samaṇakotūhalaṃ taṃ taṃ samaṇavādānaṃ aññamaññavirodhaṃ. Samaṇabhaṇḍana nti teneva
virodhena ‘‘evaṃvādīnaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ayaṃ doso, evaṃvādīnaṃ tesaṃ ayaṃ doso’’ti
evaṃ taṃ taṃ vādassa paribhāsanaṃ. Issarānuvattako hi loko ti dhammatādassanena
tadatthasamatthanaṃ. Attano desanākosallena rañño bhāraṃ karonto, na tadaññena
paravambhanādikāraṇena.
164 . Nu-saddo viya no-saddopi pucchāyaṃ nipātoti āha ‘‘abhijānāsi nū’’ti. Ayañcāti ettha ca -
saddo na kevalaṃ abhijānāsipadeneva, atha kho ‘‘pucchitā’’ti padena cāti samuccayattho. Kathaṃ
yojetabboti anuyogamapaneti ‘‘idañhī’’tiādinā. Pucchitā nūti pubbe pucchaṃ kattā nu. Naṃ
puṭṭhabhāva nti tādisaṃ pucchitabhāvaṃ abhijānāsi nu. Na te sammuṭṭha nti tava na pamuṭṭhaṃ vatāti
attho. Aphāsukabhāvo ti tathā bhāsanena asukhabhāvo. Paṇḍitapatirūpakāna nti (sāmaṃ viya attano
sakkārānaṃ paṇḍitabhāsānaṃ) āmaṃ viya pakkānaṃ paṇḍitā bhāsānaṃ. (Dī. ni. ṭī. 1.163)
pāḷipadaatthabyañjanesūti pāḷisaṅkhāte pade, tadatthe tappariyāpannakkhare ca, vākyapariyāyo vā
byañjanasaddo ‘‘akkharaṃ padaṃ byañjana’’ntiādīsu (netti. 28) viya. Bhagavato rūpaṃ sabhāvo viya
rūpamassāti bhagavantarūpo, bhagavā viya ekantapaṇḍitoti attho.
Pūraṇakassapavādavaṇṇanā
165 . Ekamidāha nti ettha ida nti nipātamattaṃ, ekaṃ samayamicceva attho. Sammodeti
sammodanaṃ karotīti sammodanīyaṃ. Anīyasaddo hi bahulā katvatthābhidhāyako yathā
‘‘niyyānikā’’ti, (dha. sa. suttantadukamātikā 97) sammodanaṃ vā janetīti sammodaniyaṃ
taddhitavasena. Saritabbanti sāraṇīyaṃ,saraṇassa anucchavikanti vā sāraṇiyaṃ,etamatthaṃ dassetuṃ
‘‘sammodajanakaṃ saritabbayuttaka’’nti vuttaṃ, saritabbayuttakanti ca saraṇānucchavikanti attho.
166 . Sahatthāti sahattheneva, tena suddhakattāraṃ dasseti, āṇattiyāti pana hetukattāraṃ,
nissaggiyathāvarādayopi idha sahattha karaṇeneva saṅgahitā. Hatthādīnīti hatthapādakaṇṇanāsādīni.
Pacanaṃ dahanaṃ vibādhananti āha ‘‘daṇḍena uppīḷentassā’’ti. Papañcasūdaniyaṃnāma
majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃpana ‘‘pacato’’ti etassa ‘‘tajjentassa vā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.97) dutiyopi
attho vutto, idha pana tajjanaṃ, paribhāsanañca daṇḍena saṅgahetvā ‘‘daṇḍena uppīḷentassa icceva
vutta’’nti (dī. ni. ṭī. 1.166) ācariyena vuttaṃ, adhunā pana potthakesu ‘‘tajjentassa vā’’ti pāṭhopi bahuso
dissati. Soka nti sokakāraṇaṃ, socanantipi yujjati kāraṇasampādanena phalassapi kattabbato. Parehīti
attano vacanakarehi kammabhūtehi. Phandato ti ettha parassa phandanavasena suddhakattuttho na
labbhati, atha kho attano phandanavasenev āti āha ‘‘para ṃ phandanta ṃ phandanak āle sayampi

phandato ’’ti, attan ā katena parassa vib ādhanapayogena sayampi phandatoti attho.
‘‘Atipātāpayato’’ti padaṃ suddhakattari, hetukattari ca pavattatīti dasseti ‘‘hanantassāpi
hanāpentassāpī’’ti iminā. Sabbatthāti ‘‘ādiyato’’tiādīsu. Karaṇakāraṇavasenāti
sayaṃkāraparaṃkāravasena.
Gharabhittiyā anto ca bahi ca sandhi gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravaseso lopo vilumpanaṃ
nillopo ti āha ‘‘mahāvilopa’’nti. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Tenāha ‘‘ekamevā’’tiādi.
‘‘Paripanthe tiṭṭhato’’ti ettha acchindanatthameva tiṭṭhatīti ayamattho pakaraṇato siddhoti dasseti
‘‘āgatāgatāna’’ntiādinā. ‘‘Parito sabbaso panthe hananaṃ paripantho’’ti (dī. ni. ṭī. 1.166)
ayamatthopi ācariyena vutto. Karomīti saññāyāti sañcetanikabhāvamāha, tenetaṃ dasseti ‘‘sañcicca
karotopi na karīyati nāma, pageva asañciccā’’ti. Pāpaṃ na karīyatīti pubbe asato uppādetuṃ
asakkuṇeyyattā pāpaṃ akatameva nāma. Tenāha ‘‘natthi pāpa’’nti.
Yadi evaṃ kathaṃ sattā pāpe pavattantīti attano vāde parehi āropitaṃ dosamapanetukāmo pūraṇo
imamatthampi dassetīti āha ‘‘sattā panā’’tiādi. Saññāmattametaṃ ‘‘pāpaṃ karontī’’ti, pāpaṃ pana
natthevāti vuttaṃ hoti. Evaṃ kirassa hoti – imesaṃ sattānaṃ hiṃsādikiriyā attānaṃ na pāpuṇāti tassa
niccatāya nibbikārattā, sarīraṃ pana acetanaṃ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṃ, tasmiṃ vikopitepi na kiñci
pāpanti. Pariyanto vuccati nemi pariyosāne ṭhitattā. Tena vuttaṃ ācariyena ‘‘nisitakhuramayaneminā’’ti
(dī. ni. ṭī. 1.166). Dutiyavikappe cakkapariyosānameva pariyanto, khurena sadiso pariyanto yassāti
khurapariyanto. Khuraggahaṇena cettha khuradhārā gahitā tadavarodhato. Pāḷiyaṃ cakkenāti
cakkākārakatena āvudhavisesena. Taṃ maṃsakhalakaraṇasaṅkhātaṃ nidānaṃ kāraṇaṃ yassāti
tatonidānaṃ,‘‘paccattavacanassa toādeso, samāse cassa lopābhāvo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.21) aṭṭhakathāsu
vutto. ‘‘Paccattatthe nissakkavacanampi yujjatī’’ti (sārattha. ṭī. paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā)
ācariyasāriputtatthero.‘‘Kāraṇatthe nipātasamudāyo’’tipi akkharacintakā.
Gaṅgāya dakkhiṇadisā appatirūpadeso, uttaradisā pana patirūpadesoti adhippāyena
‘‘dakkhiṇañce’’tiādi vuttaṃ, tañca desadisāpadesena tannivāsino sandhāyāti dassetuṃ
‘‘dakkhiṇatīre’’tiādimāha. Hananadānakiriyā hi tadāyattā. Mahāyāga nti mahāvijitarañño
yaññasadisampi mahāyāgaṃ. Damasaddo indriyasaṃvarassa, uposathasīlassa ca vācakoti āha
‘‘indriyadamena uposathakammenā’’ti. Keci pana uposathakammenā’ti idaṃ indriyadamassa
visesanaṃ, tasmā ‘uposathakammabhūtena indriyadamenā’ti’’ atthaṃ vadanti, tadayuttameva
tadubhayatthavācakattā damasaddassa, atthadvayassa ca visesavuttito. Adhunā hi katthaci potthake vā-
saddo, ca-saddopi dissati. Sīlasaṃyamenāti tadaññena kāyikavācasikasaṃvarena. Saccavacanenāti
amosavajjena. Tassa visuṃ vacanaṃ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu
musāvādo garutaro, evaṃ puññadhammesu amosavajjo. Tenāha bhagavā itivuttake –
‘‘Ekadhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;
Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriya’’nti. (itivu. 27);
Pavattīti yo karoti, tassa santāne phaluppādapaccayabhāvena uppatti. Evañhi ‘‘natthi kammaṃ,
natthi kammaphala’’nti akiriyavādassa paripuṇṇatā. Sati hi kammaphale kammānamakiriyabhāvo
kathaṃ bhavissati. Sabbathāpīti ‘‘karoto’’tiādinā vuttena sabbappakārenapi.
Labuja nti likucaṃ. Pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipati, na raññā puṭṭhaṃ sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ byākarotīti adhippāyo. Idañhi avadhāraṇaṃ vipākapaṭikkhepanivattanatthaṃ. Yo hi
kammaṃ paṭikkhipati, tena atthato vipākopi paṭikkhittoyeva nāma hoti. Tathā hi vakkhati ‘‘kammaṃ
paṭibāhantenāpī’’tiādi (dī. ni. aṭṭha. 1.170-172).
Paṭirājūhi anabhibhavanīyabhāvena visesato jitanti vijitaṃ,ekassa rañño āṇāpavattideso. ‘‘Mā
mayhaṃ vijite vasathā’’ti apasādanā pabbajitassa pabbājanasaṅkhātā viheṭhanāyevāti vuttaṃ
‘‘vihe ṭhetabba ’’nti. Tena vuttassa atthassa ‘‘ evameta ’’ nti upadh āra ṇaṃ sallakkha ṇaṃ ugga ṇhana ṃ,

tadamin ā pa ṭikkhipat īti āha ‘‘sārato agga ṇhanto ’’ti. Tassa pana atthassa
addhaniyabhāvāpādanavasena cittena sandhāraṇaṃ nikkujjanaṃ,tadaminā paṭikkhipatīti dasseti
‘‘sāravaseneva…pe… aṭṭhapento’’ti iminā. Sāravasenevāti uttamavaseneva, avitathattā vā parehi
anuccālito thirabhūto attho apheggubhāvena sāroti vuccati, taṃvasenevāti attho. Nissaraṇanti vaṭṭato
niyyānaṃ. Paramattho ti aviparītattho, uttamassa vā ñāṇassārammaṇabhūto attho. Byañjanaṃ pana
tena uggahitañceva nikkujjitañca tathāyeva bhagavato santike bhāsitattā.
Makkhaligosālavādavaṇṇanā
168 . Ubhayenāti hetupaccayapaṭisedhavacanena. ‘‘Vijjamānamevā’’ti iminā sabhāvato
vijjamānasseva paṭikkhipane tassa aññāṇameva kāraṇanti dasseti. Saṃkilesapaccaya nti saṃkilissanassa
malīnassa kāraṇaṃ. Visuddhipaccaya nti saṃkilesato visuddhiyā vodānassa paccayaṃ. Attakāre ti
paccattavacanassa e-kāravasena padasiddhi yathā ‘‘vanappagumbe yathā phusitagge’’ti, (khu. pā. 13; su.
ni. 236) paccattatthe vā bhummavacanaṃ yathā ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti (dī. ni. 1.194), tadevatthaṃ
dasseti ‘‘attakāro’’ti iminā. So ca tena tena sattena attanā kātabbakammaṃ, attanā
nipphādetabbapayogo vā. Tenāha ‘‘yenā’’tiādi. Sabbaññuta nti sammāsambodhiṃ. Ta nti attanā
katakammaṃ. Dutiyapadenāti ‘‘natthi parakāre’’ti padena. Parakāro ca nāma parassa vāhasā
ijjhanakapayogo. Tena vuttaṃ ‘‘yaṃ parakāra’’ntiādi. Ovādānusāsaninti ovādabhūtamanusāsaniṃ,
paṭhamaṃ vā ovādo, pacchā anusāsanī. ‘‘Parakāra’’nti padassa upalakkhaṇavasena atthadassanañcetaṃ,
lokuttaradhamme parakārāvassayo natthīti āha ‘‘ṭhapetvā mahāsatta’’nti. Atthevesa lokiyadhamme
yathā taṃ amhākaṃ bodhisattassa āḷārudake nissāya pañcābhiññālokiyasamāpattilābho, tañca
pacchimabhavikamahāsattaṃ sandhāya vuttaṃ, paccekabodhisattassapi ettheva saṅgaho tesampi
tadabhāvato. Manussasobhagyata nti manussesu subhagabhāvaṃ. Eva nti vuttappakārena
kammavādassa, kiriyavādassa ca paṭikkhipanena. Jinacakke ti ‘‘atthi bhikkhave kammaṃ kaṇhaṃ
kaṇhavipāka’’ntiādi (a. ni. 4.232) nayappavatte kammānaṃ, kammaphalānañca atthitāparidīpane
buddhasāsane. Paccanīkakathanaṃ pahāradānasadisanti ‘‘pahāraṃ deti nāmā’’ti.
Yathāvuttaattakāraparakārābhāvato eva sattānaṃ paccattapurisakāro nāma koci natthīti sandhāya
‘‘natthipurisakāre’’ti tassa paṭikkhipanaṃ dassetuṃ ‘‘yenā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Devattampī’’tiādinā,
‘‘manussasobhagyata’’ntiādinā ca vuttappakārā.‘‘Bale patiṭṭhitā’’ti vatvā vīriyamevidha balanti
dassetuṃ ‘‘vīriyaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Sattānañhi diṭṭhadhammikasamparāyika nibbānasampattiāvahaṃ
vīriyabalaṃ natthīti so paṭikkhipati, nidassanamattañcetaṃ vodāniyabalassa paṭikkhipanaṃ
saṃkilesikassāpi balassa tena paṭikkhipanato. Yadi vīriyādīni purisakāravevacanāni, atha kasmā tesaṃ
visuṃ gahaṇanti āha ‘‘idaṃ no vīriyenā’’tiādi. Idaṃ no vīriyenāti idaṃ phalaṃ amhākaṃ vīriyena
pavattaṃ. Pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasenāti aññesaṃ pavattavohāravacanassa
paṭikkhepakaraṇavasena. Vīriyathāmaparakkamasambandhanena pavattabalavādīnaṃ vādassa
paṭikkhepakaraṇavasena ‘‘natthi bala’’nti padamiva sabbānipetāni tena ādīyantīti adhippāyo. Tañca
vacanīyatthato vuttaṃ, vacanatthato pana tassā tassā kiriyāya ussannaṭṭhena balaṃ.
Sūravīrabhāvāvahaṭṭhena vīriyaṃ.Tadeva daḷhabhāvato, porisadhuraṃ vahantena pavattetabbato ca
purisathāmo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena pavattiyā purisaparakkamo ti veditabbaṃ.
Rūpādīsu sattavisattatāya sattā.Assasanapassasanavasena pavattiyā pāṇanato pāṇā ti iminā atthena
samānepi padadvaye ekindriyādivasena pāṇe vibhajitvā sattato visesaṃ katvā esa vadatīti āha
‘‘ekindriyo’’tiādi. Bhavantīti bhūtāti sattapāṇapariyāyepi sati aṇḍakosādīsu sambhavanaṭṭhena tato
visesāva, tena vuttāti dasseti ‘‘aṇḍa…pe… vadatī’’ti iminā. Vatthikoso gabbhāsayo. Jīvanato pāṇaṃ
dhārento viya vaḍḍhanato jīvā.Tenāha ‘‘sāliyavā’’tiādi. Ādisaddena viruḷhadhammā tiṇarukkhā gahitā.
Natthi etesa ṃ saṃkilesavisuddhīsu vaso sāmatthiyanti avasā.Tathā abalā avīriyā.Tenāha
‘‘tesa’’ntiādi. Niyatāti niyamanā, achejjasuttāvutassa abhejjamaṇino viya niyatappavattitāya
gatijātibandhāpavaggavasena niyāmoti attho. Tattha tatthāti tāsu tāsu jātīsu. Channaṃ abhijātīnaṃ
sambandhībhūtānaṃ gamanaṃsamavāyena samāgamo. Sambandhīnirapekkhopi bhāvasaddo
sambandh īsahito viya pakatiyatthav ācakoti āha ‘‘sabh āvoyev ā’’ti, yath ā ka ṇṭ akassa tikkhat ā,

kapitthaphal ādīna ṃ parima ṇḍ alat ā, migapakkh īna ṃ vicitt ākārat ā ca, eva ṃ sabbass āpi lokassa
hetupaccayamantarena tathā tathā pariṇāmo akuttimo sabhāvoyevāti attho. Tena vuttaṃ ‘‘yenā’’tiādi.
Pariṇamanaṃ nānappakāratāpatti. Yenāti sattapāṇādinā. Yathā bhavitabbaṃ, tathevāti sambandho.
Chaḷabhijātiyo parato vitthārīyissanti. ‘‘Sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti vadanto makkhali
adukkhamasukhabhūmiṃ sabbena sabbaṃ na jānātīti vuttaṃ ‘‘aññā adukkhamasukhabhūmi natthīti
dassetī’’ti. Ayaṃ ‘‘sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti vacanaṃ karaṇabhāvena gahetvā vuttā
ācariyassa mati. Potthakesu pana ‘‘aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassetī’’ti ayameva pāṭho diṭṭho,
na ‘‘adukkhamasukhabhūmī’’ti. Evaṃ sati ‘‘chasvevābhijātīsū’’ti vacanaṃ adhikaraṇabhāvena gahetvā
chasu eva abhijātīsu sukhadukkhapaṭisaṃvedanaṃ, na tehi aññattha, tāyeva sukhadukkhabhūmi, na
tadaññāti dassetīti vuttanti veditabbaṃ. Ayameva ca yuttataro paṭikkhepitabbassa atthassa bhūmivasena
vuttattā. Yadi hi ‘‘sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti vacanena paṭikkhepitabbassa dassanaṃ siyā,
atha ‘‘aññā adukkhamasukhā natthī’’ti dasseyya, na ‘‘adukkhamasukhabhūmī’’ti dassanahetuvacanassa
bhūmiatthābhāvato. Dasseti cetaṃ tāsaṃ bhūmiyā abhāvameva, tena viññāyati ayaṃ pāṭho, ayañcattho
yuttataroti.
Pamukhayonīna nti manussesu khattiyabrāhmaṇādivasena, tiracchānādīsu sīhabyagghādivasena
padhānayonīnaṃ, padhānatā cettha uttamatā. Tenāha ‘‘uttamayonīna’’nti. Saṭṭhi satānīti cha
sahassāni. ‘‘Pañca ca kammuno satānī’’ti padassa atthadassanaṃ ‘‘pañca kammasatāni cā’’ti. ‘‘Eseva
nayo’’ti iminā ‘‘kevalaṃ takkamattakena niratthakaṃ diṭṭhiṃ dīpetī’’ti imamevatthamatidisati. Ettha ca
‘‘takkamattakenā’’ti vadanto yasmā takkikā avassayabhūtatathatthaggahaṇaaṅkusanayamantarena
niraṅkusatāya parikappanassa yaṃ kiñci attanā parikappitaṃ sārato maññamānā tatheva abhinivissa
tattha ca diṭṭhigāhaṃ gaṇhanti, tasmā na tesaṃ diṭṭhivatthusmiṃ viññūhi vicāraṇā kātabbāti
imamadhippāyaṃ vibhāveti. Kecīti uttaravihāravāsino. Pañcindriyavasenāti
cakkhādipañcindriyavasena. Te hi ‘‘cakkhusotaghānajivhākāyasaṅkhātāni imāni pañcindriyāni ‘pañca
kammānī’ti titthiyā paññapentī’’ti vadanti ‘‘kāyavacīmanokammāni ca ‘tīṇi kammānī’ti’’. Kammanti
laddhīti tadubhayaṃ oḷārikattā paripuṇṇakammanti laddhi. Manokammaṃ anoḷārikattā
upaḍḍhakammanti laddhīti yojanā. ‘‘Dvāsaṭṭhi paṭipadā’’ti vattabbe sabhāvaniruttiṃ ajānanto
‘‘dvaṭṭhipaṭipadā’’ti vadatīti āha ‘‘dvāsaṭṭhi paṭipadā’’ti. Saddaracakā pana ‘‘dvāsaṭṭhiyā salopo,
attamā’’ti vadanti, tadayuttameva sabhāvaniruttiyā yogato asiddhattā. Yadi hi sā yogena siddhā assa,
evaṃ sabhāvaniruttiyeva siyā, tathā ca sati ācariyānaṃ matena virujjhatīti vadanti. ‘‘Cullāsīti
sahassānī’’tiādikā pana aññatra diṭṭhapayogā sabhāvaniruttiyeva. Dissati hi visuddhimaggādīsu –
‘‘Cullāsīti sahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū;
Na tveva tepi tiṭṭhanti, dvīhi cittehi samohitā’’ti. (visuddhi. 2.715; mahāni. 10, 39);
Ekasmiṃ kappe ti catunnamasaṅkhyeyyakappānaṃ aññatarabhūte ekasmiṃ asaṅkhyeyyakappe.
Tatthāpi ca vivaṭṭaṭṭhāyīsaññitaṃ ekameva sandhāya ‘‘dvaṭṭhantarakappā’’ti vuttaṃ. Na hi so
assutasāsanadhammo itare jānāti bāhirakānamavisayattā, ajānanto evamāhāti attho.
Urabbhe hananti, hantvā vā jīvitaṃ kappentīti orabbhikā. Esa nayo sākuṇikādīsupi. Luddāti
vuttāvasesakā ye keci cātuppadajīvikā nesādā. Māgavikapadasmiñhi rohitādimigajātiyeva gahitā.
Bandhanāgāre niyojentīti bandhanāgārikā. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā. Ayaṃsabbopi
kaṇhakammapasutatāya kaṇhābhijātīti vadati kaṇhassa dhammassa abhijāti abbhuppatti yassāti katvā.
Bhikkhūti buddhasāsane bhikkhū. Kaṇṭake ti chandarāge. Saññogavasena tesaṃ pakkhipanaṃ.
Kaṇṭakasadisachandarāgena saññuttā bhuñjantīti hi adhippāyena ‘‘kaṇṭake pakkhipitvā’’ti vuttaṃ.
Kasmāti ce? Yasmā ‘‘te paṇītapaṇīte paccaye paṭisevantī’’ti tassa micchāgāho, tasmā ñāyaladdhepi
paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti
vadati kaṇṭakavuttikāti kaṇṭakena yathāvuttena saha jīvikā. Ayañhissa pāḷiyevāti ayaṃ makkhalissa
vādadīpanā attanā racitā pāḷiyevāti yathāvuttamatthaṃ samattheti. Kaṇṭakavuttikā eva nāma eke apare
pabbajitābāhirakā santi, te nīlābhijātīti vadatīti attho. Te hi savisesaṃ attakilamathānuyogamanuyuttā.

Tath ā hi te ka ṇṭ ake vattant ā viya bhavant īti ka ṇṭ akavuttik āti vutt ā. Nīlassa dhammassa abhij āti
yassāti nīlābhijāti. Evamitaresupi.
Amhākaṃ saññojanagaṇṭho natthīti vādino bāhirakapabbajitā nigaṇṭhā.Ekameva sāṭakaṃ
paridahantā ekasāṭakā.Kaṇhato parisuddho nīlo, tato pana lohitotiādinā yathākkamaṃ tassa
parisuddhaṃ vādaṃ dassetuṃ ‘‘ime kirā’’ tiādi vuttaṃ. Paṇḍaratarāti
bhuñjananahānapaṭikkhepādivatasamāyogena parisuddhatarā kaṇhanīlamupādāya lohitassāpi
parisuddhabhāvena vattabbato. Odātavasanāti odātavatthaparidahanā. Acelakasāvakāti
ājīvakasāvakabhūtā. Te kira ājīvakaladdhiyā visuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā
haliddābhānampi purime upādāya parisuddhabhāvappattito. ‘‘Eva’’ ntiādinā tassa chandāgamanaṃ
dasseti. Nandādīnaṃ sāvakabhūtā pabbajitā ājīvakā.Tathā ājīvakiniyo. Nandādayo kira tathārūpaṃ
ājīvakapaṭipattiṃ ukkaṃsaṃ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi pabbajitehi paṇḍaratarā
vuttā paramasukkābhijātīti ayaṃ tassa laddhi.
Purisabhūmiyo ti padhānaniddeso. Itthīnampi hetā bhūmiyo esa icchateva. Satta divase ti
accantasaññogavacanaṃ, ettakampi mandā momūhāti. Sambādhaṭṭhānato ti mātukucchiṃ sandhāyāha.
Rodanti ceva viravanti ca tamanussaritvā. Khedanaṃ, kīḷanañca khiḍḍāsaddeneva saṅgahetvā
khiḍḍābhūmi vuttā. Padassa nikkhipanaṃ padanikkhipanaṃ.Yadā tathā padaṃ nikkhipituṃ
samattho, tadā padavīmaṃsabhūmi nāmāti bhāvo. Vatāvatassa jānanakāle. Bhikkhu ca
pannako tiādipi tesaṃ bāhirakānaṃ pāḷiyeva. Tattha pannako ti bhikkhāya vicaraṇako, tesaṃ vā
paṭipattiyā paṭipannako. Jino ti jiṇṇo jarāvasena hīnadhātuko, attano vā paṭipattiyā paṭipakkhaṃ jinitvā
ṭhito. So kira tathābhūto dhammampi kassaci na kathesi. Tenāha ‘‘na kiñci āhā’’ ti.
Oṭṭhavadanādivippakāre katepi khamanavasena na kiñci kathetītipi vadanti. Alābhi nti ‘‘so na
kumbhimukhā paṭiggaṇhātī’’tiādinā nayena mahāsīhanādasutte (dī. ni. 1.394; ma. ni. 1.155)
vuttaalābhahetusamāyogena alābhiṃ. Tatoyeva jighacchādubbalaparetatāya sayanaparāyanaṭṭhena
samaṇaṃ pannabhūmīti vadati.
Ājīvavuttisatānīti sattānamājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. ‘‘Paribbājakasatānī’’ti vuccamānepi cesa
sabhāvaliṅgamajānanto ‘‘paribbājakasate’’ ti vadati. Evamaññesupi. Tenāha
‘‘paribbājakapabbajjāsatānī’’ ti. Nāgabhavanaṃ nāgamaṇḍalaṃyathā ‘‘mahiṃsakamaṇḍala’’nti.
Paramāṇuādi rajo. Pasu ggahaṇena eḷakajāti gahitā. Miga ggahaṇena rurugavayādi migajāti.
Gaṇṭhimhīti phaḷumhi, pabbeti attho. Cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena, tesañca
antarabhedavasena bahū devā.Tattha cātumahārājikānaṃ ekaccaantarabhedo mahāsamayasuttena (dī.
ni. 2.331) dīpetabbo. ‘‘So panā’’ tiādinā ajānanto panesa bahū devepi satta eva vadatīti tassa
appamāṇataṃ dasseti. Manussāpi anantāti dīpadesakulavaṃsājīvādivibhāgavasena. Pisācā eva pesācā,
te aparapetādivasena mahantamahantā,bahutarāti attho. Bāhirakasamaye pana
‘‘chaddantadahamandākiniyo kuvāḷiyamucalindanāmena voharitā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.168) ācariyena vuttaṃ.
Gaṇṭhikāti pabbagaṇṭhikā. Pabbagaṇṭhimhi hi pavuṭasaddo. Mahāpapātāti mahātaṭā.
Pārisesanayena khuddakapapātasatāni. Evaṃ supinesupi. ‘‘Mahākappino’’ ti idaṃ
‘‘mahākappāna’’nti atthato veditabbaṃ. Saddato panesa ajānanto evaṃ vadatīti na vicāraṇakkhamaṃ.
Tathā ‘‘cullāsīti satasahassānī’’ ti idampi. So hi ‘‘caturāsīti satasahassānī’’ti vattumasakkonto evaṃ
vadati. Saddaracakā pana ‘‘caturāsītiyā tulopo, cassa cu, rassa lo, dvittañcā’’ti vadanti. Ettakā
mahāsarāti etappamāṇavatā mahāsarato, sattamahāsaratoti vuttaṃ hoti. Kirāti tassa vādānussavane
nipāto. Paṇḍitopi…pe… na gacchati, kasmā? Sattānaṃ saṃsaraṇakālassa niyatabhāvato.
‘‘Acelakavatena vā aññena vā yena kenacī’’ti vuttamatidisati ‘‘tādisenevā’’ ti iminā.
Tapokammenāti tapakaraṇena. Etthāpi ‘‘tādisenevā’’ti adhikāro. Yo…pe… visujjhati, so aparipakkaṃ
kammaṃ paripāceti nāmāti yojanā. Antarāti caturāsītimahākappasatasahassānamabbhantare. Phussa
phussāti patvā patvā. Vuttaparimāṇaṃ kāla nti caturāsītimahākappasatasahassapamāṇaṃ kālaṃ. Idaṃ
vuttaṃ hoti –aparipakkaṃsaṃsaraṇanimittaṃ kammaṃ sīlādinā sīghaṃyeva visuddhappattiyā

parip āceti n āma. Paripakka ṃkamma ṃ phussa phussa k ālena paripakkabh āvānāpādanena
byantiṃvigamanaṃ karoti nāmāti. Doṇenāti pariminanadoṇatumbena. Rūpakavasenattho labbhatīti
vuttaṃ ‘‘mitaṃ viyā’’ ti. Na hāpanavaḍḍhanaṃ paṇḍitabālavasenāti dasseti ‘‘na saṃsāro’’ tiādinā.
Vaḍḍhanaṃ ukkaṃso. Hāpanaṃ avakaṃso.
Katasuttaguḷeti katasuttavaṭṭiyaṃ. Paletīti pareti yathā ‘‘abhisamparāyo’’ti, (mahāni. 69; cūḷani.
85; paṭi. ma. 3.4) ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā evaṃ vuttaṃ yathā ‘‘palibuddho’’ti (cūḷani. 15; mi. pa.
3.6). So ca curādigaṇavasena gatiyanti vuttaṃ ‘‘gacchatī’’ ti. Imāya upamāya cesa sattānaṃ saṃsāro
anukkamena khīyateva, na vaḍḍhati paricchinnarūpattāti imamatthaṃ vibhāvetīti āha ‘‘sutte
khīṇe’’ tiādi. Tatthevāti khīyanaṭṭhāneyeva.
Ajitakesakambalavādavaṇṇanā
171 . Dinna nti deyyadhammasīsena dānacetanāyeva vuttā. Taṃmukhena ca phalanti dasseti
‘‘dinnassa phalābhāva’’ nti iminā. Dinnañhi mukhyato annādivatthu, taṃ kathamesa paṭikkhipissati.
Esa nayo yiṭṭhaṃ huta nti etthāpi. Sabbasādhāraṇaṃ mahādānaṃ mahāyāgo. Pāhunabhāvena
kattabbasakkāro pāhunakasakkāro. Phala nti ānisaṃsaphalaṃ, nissandaphalañca. Vipāko ti
sadisaphalaṃ. Caturaṅgasamannāgate dāne ṭhānantarādipatti viya hi ānisaṃso, saṅkhabrāhmaṇassa
dāne (jā. 1.10.39) tāṇalābhamattaṃ viya nissando, paṭisandhisaṅkhātaṃ sadisaphalaṃ vipāko. Ayaṃ
loko, paralokoti ca kammunā laddhabbo vutto phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanato.
Paccakkhadiṭṭho hi loko kathaṃ tena paṭikkhitto siyā. ‘‘Sabbe tattha tattheva ucchijjantī’’ ti iminā
kāraṇamāha, yattha yattha bhavayoniādīsu ṭhitā ime sattā, tattha tattheva ucchijjanti,
nirudayavināsavasena vinassantīti attho. Tesūti mātāpitūsu. Phalābhāvavaseneva vadati, na
mātāpitūnaṃ, nāpi tesu idāni kariyamānasakkārāsakkārānamabhāvavasena tesaṃ loke paccakkhattā.
Pubbuḷassa viya imesaṃ sattānaṃ uppādo nāma kevalo, na cavitvā āgamanapubbako atthīti
dassanatthaṃ ‘‘natthi sattā opapātikā’’ti vuttanti āha ‘‘cavitvā upapajjanakā sattā nāma natthī’’ ti.
Samaṇena nāma yāthāvato jānantena kassaci akathetvā saññatena bhavitabbaṃ, aññathā ahopurisikā
nāma siyā. Kiñhi paro parassa karissati, tathā ca attano sampādanassa kassaci avassayo eva na siyā tattha
tattheva ucchijjanatoti imamatthaṃ sandhāya ‘‘ye imañca…pe… pavedentī’’ ti āha. Ayaṃ
aṭṭhakathāvasesako attho.
Catūsu mahābhūtesu niyutto cātumahābhūtiko, atthamattato pana dassetuṃ
‘‘catumahābhūtamayo’’ ti vuttaṃ. Yathā hi mattikāya nibbattaṃ bhājanaṃ mattikāmayaṃ,
evamayampi catūhi mahābhūtehi nibbatto catumahābhūtamayoti vuccati. Ajjhattikapathavīdhātūti
sattasantānagatā pathavīdhātu. Bāhirapathavīdhātu nti bahiddhā mahāpathaviṃ, tena pathavīyeva
kāyoti dasseti. Anugacchatīti anubandhati. Ubhayenāpīti padadvayenapi. Upeti upagacchatīti
bāhirapathavikāyato tadekadesabhūtā pathavī āgantvā ajjhattikabhāvappatti hutvā sattabhāvena saṇṭhitā,
sā ca mahāpathavī ghaṭādigatapathavī viya idāni tameva bāhiraṃ pathavikāyaṃ samudāyabhūtaṃ puna
upeti upagacchati, sabbaso tena bāhirapathavikāyena nibbisesataṃ ekībhāvameva gacchatīti attho.
Āpādīsupi eseva nayo ti ettha pajjunnena mahāsamuddato gahitaāpo viya vassodakabhāvena punapi
mahāsamuddaṃ, sūriyaraṃsito gahitaindaggisaṅkhātatejo viya punapi sūriyaraṃsiṃ,
mahāvāyukkhandhato niggatamahāvāto viya punapi mahāvāyukkhandhaṃ upeti upagacchatīti
parikappanāmattena diṭṭhigatikassa adhippāyo.
Manacchaṭṭhāniindriyānīti manameva chaṭṭhaṃ yesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyānaṃ, tāni
indriyāni. Ākāsaṃ pakkhandanti tesaṃ visayabhāvāti vadanti. Visayīgahaṇena hi visayāpi gahitā eva
honti. Kathaṃ gaṇitā mañcapañcamāti āha ‘‘mañco ceva…pe… attho’’ ti. Āḷāhanaṃ susānanti atthato
ekaṃ. Guṇāguṇapadānīti guṇadosakoṭṭhāsāni. Sarīrameva vā padāni taṃtaṃkiriyāya pajjitabbato.
Pārāvatapakkhivaṇṇānīti pārāvatassa nāma pakkhino vaṇṇāni. ‘‘Pārāvatapakkhavaṇṇānī’’ ti pāṭho,
pārāvatasakuṇassa pattavaṇṇānīti attho. Bhasmantāti chārikāpariyantā. Tenāha
‘‘ ch ārik āvas ānamev ā’’ ti. Āhutisaddenettha ‘‘ dinna ṃ yi ṭṭ ha ṃ huta ’’ nti vuttappak āra ṃ dāna ṃ sabbampi

gahitanti dasseti ‘‘ pāhunakasakk ārādibheda ṃ dinnad āna ’’ nti imin ā, vir ūpekasesaniddeso v ā
esa. Attho ti adhippāyato attho saddato tassa anadhigamitattā. Evamīdisesu. Dabbanti muyhantīti dattū,
bālapuggalā, tehi dattūhi. Kiṃ vuttaṃ hotīti āha ‘‘bālā dentī’’ tiādi. Pāḷiyaṃ ‘‘loko atthī’’ti mati yesaṃ
te atthikā,‘‘atthī’’ti cedaṃ nepātikapadaṃ, tesaṃ vādo atthikavādo, taṃ atthikavādaṃ.
Tatthāti tesu yathāvuttesu tīsu micchāvādīsu. Kammaṃ paṭibāhati akiriyavādibhāvato. Vipākaṃ
paṭibāhati sabbena sabbaṃ āyatiṃ upapattiyā paṭikkhipanato. Vipāka nti ca
ānisaṃsanissandasadisaphalavasena tividhampi vipākaṃ. Ubhayaṃ paṭibāhati sabbaso
hetupaṭisedhaneneva phalassāpi paṭisedhitattā. Ubhaya nti ca kammaṃ vipākampi. So hi ‘‘ahetū
appaccayā sattā saṃkilissanti, visujjhanti cā’’ti vadanto kammassa viya vipākassāpi
saṃkilesavisuddhīnaṃ paccayattābhāvajotanato tadubhayaṃ paṭibāhati nāma. Vipāko paṭibāhito hoti
asati kammasmiṃ vipākābhāvato. Kammaṃ paṭibāhitaṃ hoti asati vipāke kammassa
niratthakatāpattito. Itīti vuttatthanidassanaṃ. Atthato ti sarūpato, visuṃ visuṃ
taṃtaṃdiṭṭhidīpakabhāvena pāḷiyaṃ āgatāpi tadubhayapaṭibāhakāvāti attho. Paccekaṃ tividhadiṭṭhikā
eva te ubhayapaṭibāhakattā. ‘‘Ubhayappaṭibāhakā’’ ti hi hetuvacanaṃ hetugabbhattā tassa visesanassa.
Ahetukavādā cevātiādi paṭiññāvacanaṃ tapphalabhāvena nicchitattā. Tasmā vipākapaṭibāhakattā
natthikavādā,kammapaṭibāhakattā akiriyavādā,tadubhayapaṭibāhakattā ahetukavādāti yathālābhaṃ
hetuphalatāsambandho veditabbo. Yo hi vipākapaṭibāhanena natthikadiṭṭhiko ucchedavādī, so atthato
kammapaṭibāhanena akiriyadiṭṭhiko, ubhayapaṭibāhanena ahetukadiṭṭhiko ca hoti. Sesadvayepi eseva
nayo.
‘‘Ye vā panā’’ tiādinā tesamanudiṭṭhikānaṃ niyāmokkantivinicchayo vutto. Tattha tesa nti
pūraṇādīnaṃ. Sajjhāyantīti taṃ diṭṭhidīpakaṃ ganthaṃ yathā tathā tehi kataṃ uggahetvā paṭhanti.
Vīmaṃsantīti tassa atthaṃ vicārenti. ‘‘Tesa’’ ntiādi vīmaṃsanākāradassanaṃ. ‘‘Karoto…pe…
ucchijjatī’’ti evaṃ vīmaṃsantānaṃ tesanti sambandho. Tasmiṃ ārammaṇeti yathāparikappite
kammaphalābhāvādike ‘‘karoto na karīyati pāpa’’ntiādi nayappavattāya micchādassanasaṅkhātāya
laddhiyā ārammaṇe. Micchāsati santiṭṭhatīti micchāsatisaṅkhātā laddhisahagatā taṇhā santiṭṭhati.
‘‘Karoto na karīyati pāpa’’ntiādivasena hi anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe
viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena ‘‘evameta’’nti nijjhānakkhamabhāvūpagamane,
nijjhānakkhantiyā ca tathā tathā gahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa
micchāvitakkena samānīyamānā micchāvāyāmupatthambhitā ataṃsabhāvampi ‘‘taṃsabhāva’’nti
gaṇhantī micchāladdhisahagatā taṇhā musā vitathaṃ saraṇato pavattanato micchāsatīti vuccati.
Caturaṅguttaraṭīkāya mpi (a. ni. aṭṭha. 2.4.30) cesa attho vuttoyeva. Micchāsaṅkappādayo viya hi
micchāsati nāma pāṭiyekko koci dhammo natthi, taṇhāsīsena gahitānaṃ catunnampi
akusalakkhandhānametaṃ adhivacananti majjhimāgamaṭṭhakathāya mpi sallekhasuttavaṇṇanāyaṃ
(ma. ni. aṭṭha. 1.83) vuttaṃ.
Cittaṃ ekaggaṃ hotīti yathāsakaṃ vitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe avaṭṭhitatāya
anekaggataṃ pahāya ekaggaṃ appitaṃ viya hoti, cittasīsena cettha micchāsamādhi eva vutto. So hi
paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise ṭhāne samādhānapatirūpakakiccakaroyeva hoti
vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ. Javanāni javantīti anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu
javanav āresu pavattesu sanniṭṭhānabhūte sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti.
‘‘Paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsū’’ ti idaṃ dhammasabhāvadassanameva, na pana
tasmiṃ khaṇe tesaṃ tikicchā kenaci sakkā kātunti dassanaṃ tesveva ṭhatvā sattamajavanassa
avassamuppajjamānassa nivattituṃ asakkuṇeyyattā, evaṃ lahuparivatte ca cittavāre ovādānusāsana
vasena tikicchāya asambhavato. Tenāha ‘‘buddhānampi atekicchā anivattino’’ ti.
Ariṭṭhakaṇṭakasadisāti ariṭṭhabhikkhukaṇṭakasāmaṇerasadisā, te viya atekicchā anivattino
micchādiṭṭhigatikāyeva jātāti vuttaṃ hoti.
Tatthāti tesu tīsu micchādassanesu. Koci ekaṃ dassanaṃ okkamatīti yassa ekasmiṃyeva
abhiniveso, āsevanā ca pavattā, so ekameva dassanaṃ okkamati. Koci dve, koci tīṇipīti yassa dvīsu,

tīsupi v ā abhiniveso, āsevan ā ca pavatt ā, so dve , t īṇ ipi okkamati, etena pana vacanena y ā pubbe ‘‘ iti
sabbepete atthato ubhayappaṭibāhakā’’tiādinā ubhayappaṭibāhakatāmukhena dīpitā atthato siddhā
sabbadiṭṭhikatā, sā pubbabhāgiyā. Yā pana micchattaniyāmokkantibhūtā, sā yathāsakaṃ
paccayasamudāgamasiddhito bhinnārammaṇānaṃ viya visesādhigamānaṃ ekajjhaṃ anuppattiyā
aññamaññaṃ abbokiṇṇā evāti dasseti. ‘‘Ekasmiṃ okkantepī’’ tiādinā tissannampi diṭṭhīnaṃ
samānasāmatthiyataṃ, samānaphalatañca vibhāveti. Saggāvaraṇādinā hetā samānasāmatthiyā ceva
samānaphalā ca, tasmā tissopi cetā ekassa uppannāpi abbokiṇṇā eva, ekāya vipāke dinne itarā tassā
anubalappadāyikāyoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Patto saggamaggāvaraṇañcevā’’ tiādiṃ vatvā ‘‘abhabbo’’ tiādinā
tadevatthaṃ āvikaroti. Mokkhamaggāvaraṇanti nibbānapathabhūtassa ariyamaggassa nivāraṇaṃ.
Pagevāti paṭikkhepatthe nipāto, mokkhasaṅkhātaṃ pana nibbānaṃ gantuṃ kā nāma kathāti attho. Apica
pagevāti pā eva, paṭhamatarameva mokkhaṃ gantumabhabbo, mokkhagamanatopi dūrataramevāti
vuttaṃ hoti. Evamaññatthāpi yathārahaṃ.
‘‘Vaṭṭakhāṇu nāmesa satto’’ ti idaṃ vacanaṃ neyyatthameva, na nītatthaṃ. Tathā hi vuttaṃ
papañcasūdaniyaṃnāma majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ‘‘kiṃ panesa ekasmiṃyeva attabhāve niyato
hoti, udāhu aññasmimpīti? Ekasmiṃyeva niyato, āsevanavasena pana bhavantarepi taṃ taṃ diṭṭhiṃ
rocetiyevā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.103). Akusalañhi nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, na kusalaṃ viya sabalaṃ
mahābalaṃ, tasmā ‘‘ekasmiṃyeva attabhāve niyato’’ti tattha vuttaṃ. Aññathā sammattaniyāmo viya
micchattaniyāmopi accantiko siyā, na ca accantiko. Yadevaṃ vaṭṭakhāṇujotanā kathaṃ yujjeyyāti āha
‘‘āsevanavasenā’’tiādi, tasmā yathā sattaṅguttarapāḷiyaṃ‘‘sakiṃ nimuggopi nimuggo eva bālo’’ti [a.
ni. 7.15 (atthato samānaṃ)] vuttaṃ, evaṃ vaṭṭakhāṇujotanāpi vuttā. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṃ taṃ
taṃ dassanaṃ okkanto, puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na
vattabbaṃ. Tasmā tattha, (ma. ni. aṭṭha. 3.102) idha ca aṭṭhakathāyaṃ ‘‘evarūpassa hi yebhuyyena
bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthī’’ ti yebhuyyaggahaṇaṃ kataṃ, iti āsevanavasena bhavantarepi
taṃtaṃdiṭṭhiyā rocanato yebhuyyenassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthīti katvā vaṭṭakhāṇuko nāmesa jāto, na
pana micchattaniyāmassa accantikatāyāti nīharitvā ñātabbatthatāya neyyatthamidaṃ, na nītatthanti
veditabbaṃ. Yaṃ sandhāya abhidhamme pi ‘‘arahā, ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissanti, te
rūpakkhandhañca na parijānanti, vedanākkhandhañca na parijānissantī’’tiādi (yama. 1.khandhayamaka
210) vuttaṃ. Pathavigopako ti yathāvuttakāraṇena pathavipālako. Tadatthaṃ samatthetuṃ
‘‘yebhuyyenā’’ tiādi vuttaṃ.
Evaṃ micchādiṭṭhiyā paramasāvajjānusārena sotūnaṃ satimuppādento ‘‘tasmā’’ tiādimāha. Tattha
tasmāti yasmā evaṃ saṃsārakhāṇubhāvassāpi paccayo apaṇṇakajāto, tasmā parivajjeyyāti sambandho.
Akalyāṇajana nti kalyāṇadhammavirahitajanaṃ asādhujanaṃ. Āsīvisa nti āsumāgatahalāhalaṃ.
Bhūtikāmo ti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vasena attano guṇehi vuḍḍhikāmo.
Vicakkhaṇoti paññācakkhunā vividhatthassa passako, dhīroti attho.
Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā
174 . ‘‘Akaṭā’’ti ettha ta-kārassa ṭa-kārādesoti āha ‘‘akatā’’ ti, samena, visamena vā kenacipi hetunā
akatā, na vihitāti attho. Tathā akaṭavidhāti etthāpi. Natthi katavidho karaṇavidhi etesanti akaṭavidhā.
Padadvayenāpi loke kenaci hetupaccayena nesaṃ anibbattabhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘evaṃ
karohī’’ tiādi. Iddhiyāpi na nimmitāti kassaci iddhimato cetovasippattassa puggalassa, devassa,
issarādino ca iddhiyāpi na nimmitā. Animmāpitāti kassaci animmāpitā. Kāmaṃ saddato yuttaṃ, atthato
ca purimena samānaṃ, tathāpi pāḷiyamaṭṭhakathāyañca anāgatameva agahetabbabhāve kāraṇanti dasseti
‘‘taṃ neva pāḷiya’’ ntiādinā.
Brahmajālasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.30) vuttatthameva. Idamettha yojanāmattaṃ –
vañjhāti hi vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā, tena pathavikāyādīnaṃ
rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Rūpasaddādayo hi pathavikāyādīhi appaṭibaddhavuttikāti tassa laddhi.
Pabbatassa k ūṭ amiva ṭhit āti kūṭ aṭṭ hā,yath ā pabbatak ūṭ aṃ kenaci anibbattita ṃ kassaci ca anibbattaka ṃ,

evametepi sattak āyāti adhipp āyo. Yamida ṃ ‘‘ bījato a ṅkur ādi j āyat ī’’ ti vuccati, ta ṃ vijjam ānameva
tato nikkhamati, na avijjamānaṃ, itarathā aññatopi aññassa upaladdhi siyā, evametepi sattakāyā, tasmā
esikaṭṭhāyiṭṭhitāti. Ṭhitattāti nibbikārabhāvena suppatiṭṭhitattā. Na calantīti na vikāramāpajjanti.
Vikārābhāvato hi tesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ esikaṭṭhāyiṭṭhitatā, aniñjanañca attano pakatiyā
avaṭṭhānameva. Tenāha ‘‘na vipariṇamantī’’ ti. Pakati nti sabhāvaṃ. Avipariṇāmadhammattā eva na
aññamaññaṃ upahananti. Sati hi vikāramāpādetabbabhāve upaghātakatā siyā, tathā
anuggahetabbabhāve sati anuggāhakatāpīti tadabhāvaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘nāla’’ ntiādi vuttaṃ.
Pathavīyeva kāyekadesattā pathavikāyo yathā ‘‘samuddo diṭṭho’’ti, pathavisamūho vākāyasaddassa
samūhavācakattā yathā ‘‘hatthikāyo’’ti. Jīvasattamānaṃ kāyānaṃ niccatāya nibbikārabhāvato na
hantabbatā, na ghātetabbatā ca, tasmā neva koci hantā, ghātetā vā atthīti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘sattannaṃ
tveva kāyāna’’ ntiādi vuttaṃ. Yadi koci hantā natthi, kathaṃ tesaṃ satthappahāroti tattha codanāyāha
‘‘yathā’’ tiādi. Tattha sattannaṃ tvevāti sattannameva. Iti saddo hettha nipātamattaṃ. Pahata nti
paharitaṃ. Ekatodhārādikaṃ satthaṃ.Antareneva pavisati, na tesu. Idaṃ vuttaṃ hoti –kevalaṃ
‘‘ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī’’ti tesaṃ tathā saññāmattameva, hananaghātanādi pana paramatthato
nattheva kāyānaṃ avikopanīyabhāvatoti.
Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā
177 . Cattāro yāmā bhāgā catuyāmaṃ, catuyāmaṃ eva cātuyāmaṃ.Bhāgattho hi idha yāma -saddo
yathā ‘‘rattiyā paṭhamo yāmo’’ti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.368). So panettha bhāgo saṃvaralakkhitoti āha
‘‘catukoṭṭhāsena saṃvarena saṃvuto’’ ti, saṃyamattho vā yāma saddo yamanaṃ saññamanaṃ yāmoti
katvā. ‘‘Yatatto’’tiādīsu viya hi anupasaggopi saupasaggo viya saññamatthavācako, so pana catūhi
ākārehīti āha ‘‘catukoṭṭhāsena saṃvarenā’’ ti. Ākāro koṭṭhāsoti hi atthato ekaṃ. Vārito sabbavāri
yassāyaṃ sabbavārivārito yathā ‘‘agyāhito’’ti. Tenāha ‘‘vāritasabbaudako’’ ti. Vārisaddena cettha
vāriparibhogo vutto yathā ‘‘rattūparato’’ti. Paṭikkhitto sabbasītodako tapparibhogo yassāti tathā. Ta nti
sītodakaṃ. Sabbavāriyutto ti saṃvaralakkhaṇamattaṃ kathitaṃ. Sabbavāridhuto ti
pāpanijjaralakkhaṇaṃ. Sabbavāriphuṭoti kammakkhayalakkhaṇanti imamatthaṃ dassento
‘‘sabbenā’’ tiādimāha, sabbena pāpavāraṇena yutto ti hi sabbappakārena saṃvaralakkhaṇena
pāpavāraṇena samannāgato. Dhutapāpo ti sabbena nijjaralakkhaṇena pāpavāraṇena vidhutapāpo.
Phuṭṭho ti aṭṭhannampi kammānaṃ khepanena mokkhappattiyā kammakkhayalakkhaṇena sabbena
pāpavāraṇena phuṭṭho, taṃ patvā ṭhitoti attho. ‘‘Dveyeva gatiyo bhavanti, anaññā’’tiādīsu (dī. ni. 1.258;
2.34; 3.199, 200; ma. ni. 2.384, 398) viya gamusaddo niṭṭhānatthoti vuttaṃ ‘‘koṭippattacitto’’ ti,
mokkhādhigamena uttamamariyādappattacittoti attho. Kāyādīsu indriyesu saṃyametabbassa abhāvato
saṃyatacitto. Atīte hettha ta-saddo. Saṃyametabbassa avasesassa abhāvato suppatiṭṭhitacitto. Kiñci
sāsanānuloma nti pāpavāraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Asuddhaladdhitāyāti ‘‘atthi jīvo, so ca siyā nicco,
siyā anicco’’ti (dī. ni. ṭī. 1.177). Evamādimalīnaladdhitāya. Sabbāti kammapakativibhāgādivisayāpi
sabbā nijjhānakkhantiyo. Diṭṭhiyevāti micchādiṭṭhiyo eva jātā.
Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā
179-181 . Amarāvikkhepevuttanayo evāti brahmajāle amarāvikkhepavādavaṇṇanāyaṃ (dī. ni.
aṭṭha. 1.61) vuttanayo eva. Kasmā? Vikkhepabyākaraṇabhāvato, tatheva ca tattha vikkhepavādassa
āgatattā.
Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā
182 . Pīḷetvāti telayantena uppīḷetvā, iminā rañño ābhogamāha. Vadato hi ābhogavasena sabbattha
atthanicchayo. Aṭṭhakathācariyā ca tadābhogaññū, paramparābhatatthassāvirodhino ca, tasmā sabbattha
yathā tathā vacanokāsaladdhabhāvamattena attho na vutto, atha kho tesaṃ vattumicchitavasenāti
gahetabbaṃ, evañca katvā tattha tattha atthuddhārādivasena atthavivecanā katāti.