Pāthikavaggaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Dīghanikāye
Pāthikavaggaṭīkā
1. Pāthikasuttavaṇṇanā
Sunakkhattavatthuvaṇṇanā
1. Apubbapadavaṇṇanāti atthasaṃvaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa abhinavassa
padassa vaṇṇanā atthavibhāvanā. ‘‘Hitvā punappunāgatamattha’’nti (dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā)
hi vuttaṃ. Mallesūti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva. Chāyūdakasampanne
vanasa ṇḍe viharatīti anupiyasāmantā katassa vihārassa abhāvato. Yadi na tāva paviṭṭho, kasmā
‘‘pāvisī’’ti vuttanti āha ‘‘pavisissāmī’’ tiādi, tena avassaṃ bhāvini bhūte viya upacārā hontīti dasseti.
Idāni tamatthaṃ upamāya vibhāvento ‘‘yathā ki’’ ntiādimāha. Eta nti etaṃ ‘‘atippago kho’’tiādikaṃ
cintanaṃ ahosi. Ativiya pago kho ti ativiya pātova. Channakopīnatāya, paribbājakapabbajjupagamena
ca channaparibbājakaṃ,na naggaparibbājakaṃ.
2. Yasmā bhagavato uccākulappasutataṃ, mahābhinikkhamananikkhantataṃ,
anaññasādhāraṇadukkaracaraṇaṃ, vivekavāsaṃ, lokasambhāvitataṃ, ovādānusāsanīhi lokassa
bahupakārataṃ, parappavādamaddanaṃ, mahiddhikataṃ, mahānubhāvatanti evamādikaṃ
taṃtaṃattapaccakkhaguṇavisesaṃ nissāya yebhuyyena aññatitthiyāpi bhagavantaṃ disvā
ādaragāravabahumānaṃ dassentiyeva, tasmā vuttaṃ ‘‘bhagavantaṃ disvā mānathaddhataṃ
akatvā’’ tiādi. Lokasamudācāravasenāti lokopacāravasena. Cirassa nti cirakālena. Ādīni vadanti
upacāravasena. Tassāti bhaggavagottassa paribbājakassa. Gihisahāyo ti gihikālato paṭṭhāya sahāyo.
Paccakkhāto ti yenākārena paccakkhānā, taṃ dassetuṃ ‘‘paccakkhāmī’’ tiādi vuttaṃ.
3. Uddissāti satthukārabhāvena uddissāti ayamettha adhippāyoti taṃ dassento ‘‘bhagavā
me’’ tiādimāha. Yadā sunakkhattassa ‘‘bhagavantaṃ paccakkhāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ, vācā bhinnā,
tadā evassa bhagavatā saddhiṃ koci sambandho natthi asakyaputtiyabhāvato sāsanato paribāhirattā.
Ayaṃ tāvettha sāsanayutti, sā panāyaṃ ṭhapetvā sāsanayuttikovide aññesaṃ na sammadeva visayoti
bhagavā sabbasādhāraṇavasenassa attanā sambandhābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘api nū’’ ti ādiṃ vatvā
sunakkhattaṃ ‘‘ko santo kaṃ paccācikkhasī’’ ti āha. Yasmā mukhāgatoyaṃ sambandho, na
pūjāgatādiko, yo ca yācakayācitabbatāvasena hoti, tadubhayañcettha natthīti dassento bhagavā
sunakkhattaṃ ‘‘ko santo kaṃ paccācikkhasī’’ti avoca, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yācako vā’’ tiādi
vuttaṃ. Yācitako vā yācakaṃ paccācikkheyyāti sambandho. Tvaṃ pana neva yācako ‘‘ahaṃ bhante
bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’’ti evaṃ mama santikaṃ anupagatattā. Na yācitako ‘‘ehi tvaṃ
sunakkhatta mamaṃ uddissa viharāhī’’ti evaṃ mayā apatthitattā.
Ko samāno ti yācakayācitakesu ko nāma honto. Ka nti yācakayācitakesu eva kaṃ nāma hontaṃ
maṃ paccācikkhasi. Tucchapurisāti jhānamaggādiuttarimanussadhammesu kassacipi abhāvā
rittapurisā. Nanu cāyaṃ sunakkhatto lokiyajjhānāni, ekaccābhiññañca uppādesīti? Kiñcāpi uppādesi, tato
pana bhagavati āghātuppādanena saheva parihīno ahosi. Aparādho nāma suppaṭipattiyā
virajjhanahetubhūto kilesuppādoti āha ‘‘yattako te aparādho, tattako doso’’ ti. Yāvañcāti
avadhiparicchedabhāvadassanaṃ ‘‘yāvañca tena bhagavatā’’tiādīsu (dī. ni. 1.3) viya. Te ti tayā. Ida nti
nipātamattaṃ. Aparaddha nti aparajjhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘paccācikkhāmidānāhaṃ bhante
bhagavanta’’ntiādīni vadantena tucchapurisa tayā yāvañcidaṃ aparaddhaṃ, na tassa aparādhassa

pam āṇ aṃ atth īti.
4. Manussadhammāti bhāvanānuyogena vinā manussehi anuṭṭhātabbadhammā. So hi manussānaṃ
cittādhiṭṭhānamattena ijjhanato tesaṃ sambhāvitadhammo viya ṭhito tathā vutto, manussaggahaṇañcettha
tesu bahulaṃ pavattanato. Iddhibhūtaṃ pāṭihāriyaṃ,na ādesanānusāsanīpāṭihāriyanti adhippāyo.
Kate ti pavattite. Niyyātīti niggacchati, vaṭṭadukkhato niggamanavasena pavattatīti attho. Dhamme hi
niggacchante taṃsamaṅgipuggalo ‘‘niggacchatī’’ti vuccati, aṭṭhakathāyaṃ pana ni-saddo
upasaggamattaṃ, yāti icceva atthoti dassetuṃ gacchatīti attho vutto. Tatrāti padhānabhāvena vuttassa
atthassa bhummavasena paṭiniddesoti tasmiṃ dhamme sammā dukkhakkhayāya niyyanteti ayamettha
atthoti dassento āha ‘‘tasmiṃ…pe… saṃvattamāne’’ ti.
5 . Agganti ñāyatīti aggaññaṃ. Lokapaññatti nti lokassa paññāpanaṃ. Lokassa agga nti
lokuppattisamaye ‘‘idaṃ nāma lokassa agga’’nti evaṃ jānitabbaṃbujjhitabbaṃ. Aggamariyāda nti
ādimariyādaṃ.
6. Ettakaṃ vippalapitvāti ‘‘na dānāhaṃ bhante bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’’ti, ‘‘na hi pana
me bhante bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotī’’ti, ‘‘na hi pana me bhante bhagavā
aggaññaṃ paññapetī’’ti ca ettakaṃ vippalapitvā. Idaṃ kira so bhagavā satthukiccaṃ iddhipāṭihāriyaṃ,
aggaññapaññāpanañca kātuṃ na sakkotīti pakāsento kathesi. Tenāha ‘‘sunakkhatto kirā’’ tiādi.
Uttaravacanavasena patiṭṭhābhāvato appatiṭṭho. Tato eva niravo nissaddo.
Ādīnavadassanattha nti diṭṭhadhammikassa ādīnavassa dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘sayameva
garahaṃ pāpuṇissasī’’ ti. Samparāyikā pana ādīnavā anekavidhā, te dassento sunakkhatto na
saddaheyyāti diṭṭhadhammikasseva gahaṇaṃ. Anekakāraṇenāti ‘‘itipi so bhagavā araha’’ntiādinā (dī.
ni. 1.157, 255) anekavidhena vaṇṇakāraṇena. Evaṃ me avaṇṇo na bhavissatīti ajjhāsayena attano
bālatāya vaṇṇārahānaṃ avaṇṇaṃ kathetvā.Evaṃ bhagavā makkhibhāve ādīnavaṃ dassetvā puna
tassa kathane kāraṇaṃ vibhāvetuṃ ‘‘iti kho te’’tiādimāhāti taṃ dassetuṃ ‘‘tato’’ tiādi vuttaṃ. Evañhi
sunakkhattassa appakopi vacanokāso na bhavissatīti. Apakkamīti attanā yathāṭhitā vuṭṭhāya apasakki.
Apakkanto sāsanato bhaṭṭho. Tenāha ‘‘cuto’’ ti. Evamevāti apakkamanto ca na yathā tathā apakkami,
yathā pana kāyassa bhedā apāye nibbatteyya, evameva apakkami.
Korakhattiyavatthuvaṇṇanā
7. Dvīhi padehīti dvīhi vākyehi āraddhaṃbyatirekavasena tadubhayatthaniddesavasena
uparidesanāya pavattattā. Anusandhidassanavasenāti yathānusandhisaṅkhātaanusandhidassanavasena.
Ekaṃ samaya nti ca bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘ekasmiṃ samaye’’ ti ca. Thūlū nāma
janapado ti janapadīnaṃ rājakumārānaṃ vasena tathāladdhanāmo. Kukkuravataṃ samādānavasena
etasmiṃ atthīti kukkuravatiko ti āha ‘‘samādinnakukkuravato’’ ti. Aññampīti ‘‘catukkoṇḍikasseva
vicaraṇaṃ, tathā katvāva khādanaṃ, bhuñjanaṃ, vāmapādaṃ uddharitvā muttassa vissajjana’’nti
evamādikaṃ aññampi sunakhehi kātabbakiriyaṃ. Catūhi sarīrāvayavehi kuṇḍanaṃ gamanaṃ
catukkoṇḍo, so etasmiṃ atthīti catukkoṇḍiko. So pana yasmā catūhi sarīrāvayavehi saṅghaṭṭitagamano
hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘catusaṅghaṭṭito’’ ti. Tenevāha ‘‘dve jaṇṇūnī’’ tiādi. Bhakkhasa nti vā
bhakkhitabbaṃ, asitabbañca. Tenevāha ‘‘yaṃ kiñci khādanīyaṃ bhojanīya’’ nti. Kāmaṃ khādanañca
nāma mukhena kātabbaṃ, hatthena pana tattha upanāmanaṃ nivāretuṃ avadhāraṇaṃ katanti āha
‘‘hatthena aparāmasitvā’’ ti, aggahetvāti attho. Sundararūpo ti sundarabhāvo. Vatāti patthanatthe
nipāto ‘‘aho vatāhaṃ lābhī assa’’ntiādīsu viya. ‘‘Samaṇena nāma evarūpena bhavitabbaṃ aho vatāhaṃ
ediso bhaveyya’’nti evaṃ tassa patthanā ahosi. Tenāha ‘‘evaṃ kirā’’ tiādi.
Garahatthe api-kāro ‘‘api siñce palaṇḍaka’’ntiādīsu viya. Arahante ca buddhe, buddhasāvake
‘‘arahanto khīṇāsavā na hontī’’ti evaṃ tassa diṭṭhi uppannā.Yathāha mahāsīhanādasutte ‘‘natthi

sama ṇassa gotamassa uttarimanussadhamm ā alamariyañ āṇ adassanavises ā’’ ti (ma. ni. 1.146).
Sattamaṃ divasa nti bhummatthe upayogavacanaṃ. Alasakenāti ajīraṇena āmarogena.
Aṭṭhitacamattatāya purāṇapaṇṇasadiso. Bīraṇatthambaka nti bīraṇagacchā.
Mattā etassa atthīti mattaṃ,bhojanamattavantanti attho. Tenāha ‘‘pamāṇayutta’’ nti. Mantā
mantāti mantāya mantāya.
8. Ekadvīhikāya gaṇanāya. Nirāhārova ahosi bhagavato vacanaṃ aññathā kātukāmo,
tathābhūtopi sattame divase upaṭṭhākena upanītaṃ bhakkhasaṃ disvā ‘‘dhī’’ti upaṭṭhāpetuṃ asakkonto
bhojanataṇhāya ākaḍḍhiyamānahadayo taṃ kucchipūraṃ bhuñjitvā bhagavatā vuttaniyāmeneva
kālamakāsi. Tena vuttaṃ ‘‘athassā’’ tiādi. Sacepi…pe… cinteyyāti yadi eso acelo ‘‘dhī’’ti
paccupaṭṭhapetvā ‘‘ajjapi ahaṃ na bhuñjeyya’’nti cinteyya, tathācintane satipi devatāviggahena taṃ
divasaṃ…pe… kareyya. Kasmā? Advejjhavacanā hi tathāgatā,na tesaṃ vacanaṃ vitathaṃ hoti.
Gatagataṭṭhānaṃ aṅgaṇameva hotīti tehi taṃ kaḍḍhitvā gacchantehi gatagatappadeso
uttarakasāmantā vivaṭaṅgaṇameva hutvā upaṭṭhāti. Te ti titthiyā. Susānaṃyeva gantvāti
‘‘bīraṇatthambakaṃ atikkamissāmā’’ti gacchantāpi anekavāraṃ taṃ anusaṃyāyitvā punapi taṃyeva
susānaṃ upagantvā.
9. Ida nti idaṃ matasarīraṃ. ‘‘Tameva vā sarīraṃ kathāpesīti taṃ sarīraṃ adhiṭṭhahitvā
ṭhitapetena kathāpesī’’ti keci. Korakhattiyaṃ vā asurayonito ānetvā kathāpetu aññaṃ vā petaṃ, ko ettha
viseso. ‘‘Acinteyyo hi buddhavisayo’’ ti pana vacanato tadeva sarīraṃ sunakkhattena pahatamattaṃ
buddhānubhāvena uṭṭhāya tamatthaṃ ñāpesīti daṭṭhabbaṃ. Purimoyeva pana attho aṭṭhakathāsu
vinicchito. Tathā hi vakkhati ‘‘nibbattaṭṭhānato’’tiādi (dī. ni. aṭṭha. 3.10).
10 . Vipāka nti phalaṃ, atthanibbattīti attho.
Samānetabbānīti sammā ānetabbāni, sarūpato ānetvā dassetabbānīti attho. Pāṭihāriyānaṃ
paṭhamāditā bhagavatā vuttānupubbiyā veditabbā. Keci panettha ‘‘paracittavibhāvanaṃ,
āyuparicchedavibhāvanaṃ, byādhivibhāvanaṃ, gativibhāvanaṃ, sarīranikkhepavibhāvanaṃ,
sunakkhattena saddhiṃ kathāvibhāvanañcāti cha pāṭihāriyānī’’ti vadanti, taṃ yadi sunakkhattassa
cittavibhāvanaṃ sandhāya vuttaṃ, evaṃ sati ‘‘sattā’’ti vattabbaṃ tassa bhāviavaṇṇavibhāvanāya
saddhiṃ. Atha acelassa maraṇacittavibhāvanaṃ, taṃ ‘‘sattamaṃ divasaṃ kālaṃ karissatī’’ti iminā
saṅgahitanti visuṃ na vattabbaṃ, tasmā aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva gahetabbaṃ.
Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā
11 . Nikkhantadantamaṭṭako ti nikkhantadanto maṭṭako. So kira acelakabhāvato pubbe maṭṭakito
hutvā vicari vivaradanto ca, tena naṃ ‘‘koramaṭṭako’’ti sañjānanti. Yaṃ kiñci tassa dento ‘‘sādhurūpo
ayaṃ samaṇo’’ti sambhāvento aggaṃ seṭṭhaṃyeva denti. Tena vuttaṃ ‘‘lābhaggaṃ patto, aggalābhaṃ
patto’’ ti. Bahū acelakā taṃ parivāretvā vicaranti, gahaṭṭhā ca taṃ bahū aḍḍhā vibhavasampannā kālena
kālaṃ upasaṅkamitvā payirupāsanti. Tena vuttaṃ ‘‘yasaggaṃ aggaparivāraṃ patto’’ ti. Vatāniyeva
pajjitabbato padāni. Aññamaññaṃ asaṅkarato vatakoṭṭhāsā vā. Samattānīti samaṃ attani gahitāni.
Puratthimenāti ena -saddasambandhena ‘‘vesāli’’nti upayogavacanaṃ, avidūratthe ca ena -saddo
pañcamyantoti āha ‘‘vesālito avidūre’’ ti.
12 . Sāsane paricayavasena tilakkhaṇāhataṃ pañhaṃ pucchi. Na sampāyāsīti nāvabujjhi na
sampādesi. Tenāha ‘‘sammā ñāṇagatiyā’’ tiādi. Sampāyanaṃvā sampādanaṃ. Pañhaṃ puṭṭhassa ca
sampādanaṃnāma sammadeva kathananti tadabhāvaṃ dassento ‘‘atha vā’’ tiādimāha. Kopavasena
tassa akkhīni kampanabhāvaṃ āpajjiṃsūti āha ‘‘kampanakkhīnipi parivattetvā’’ ti. Kopa nti kodhaṃ,

so pana cittassa pakuppanavasena pavattat īti āha ‘‘ kuppan ākāra ’’ nti . Dosa nti āgh āta ṃ, so pana
ārammaṇe dussanavasena pavattīti āha ‘‘dussanākāra’’ nti. Atuṭṭhākāra nti tuṭṭhiyā pītiyā
paṭipakkhabhūtappavattiākāraṃ. Kāyavacīvikārehi pākaṭamakāsi. Mā vata no ti ettha māti paṭikkhepo,
no ti mayhanti atthoti āha ‘‘aho vata me na bhaveyyā’’ ti. Maṃ vata no ti ettha pana no ti saṃsayeti āha
‘‘ahosi vata nu mamā’’ ti.
14 . Pari pubbo dahita -saddo vatthanivāsanaṃ vadatīti āha ‘‘paridahito nivatthavattho’’ ti.
Yasanimittakatāya lābhassa yasaparihāniyāva lābhaparihāni vuttā hotīti pāḷiyaṃ ‘‘yasā nihīno’’ ti
vuttaṃ.
Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā
15 . ‘‘Ahaṃ sabbaṃ jānāmī’’ti evaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vadati paṭijānātīti ñāṇavādo, tena mayā
ñāṇavādena saddhiṃ. Atikkamma gacchato ti upaḍḍhabhāgena paricchinnaṃ padesaṃ atikkamitvā
iddhipāṭihāriyaṃ kātuṃ gacchato. Kiṃ panāyaṃ acelo pāthikaputto attano pamāṇaṃ na jānātīti? No na
jānāti. Yadi evaṃ, kasmā sukkhagajjitaṃ gajjīti? ‘‘Evāhaṃ loke pāsaṃso bhavissāmī’’ti kohaññe katvā
sukkhagajjitaṃ gajji. Tena vuttaṃ ‘‘nagaravāsino’’ tiādi. Paṭṭhapetvāti yugaggāhaṃ ārabhitvā.
16 . Hīnajjhāsayattā…pe… udapādi. Vuttañhetaṃ ‘‘hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike eva satte
sevanti bhajanti payirupāsantī’’ti (saṃ. ni. 2.98).
Yasmā tathāvuttā vācā tathārūpacittahetukā, tañca cittaṃ tathārūpadiṭṭhicittahetukaṃ, tasmā ‘‘taṃ
vācaṃ appahāyā’’ti vatvā yathā tassā appahānaṃ hoti, taṃ dassento ‘‘taṃ cittaṃ appahāyā’’ti āha, tassa
ca yathā appahānaṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā’’ti avoca. Yasmā vā tathārūpā
vācā mahāsāvajjā, cittaṃ tato mahāsāvajjataraṃ taṃsamuṭṭhāpakabhāvato, diṭṭhi pana tato
mahāsāvajjatamā tadubhayassa mūlabhāvato, tasmā tesaṃ mahāsāvajjatāya imaṃ vibhāgaṃ dassetvā
ayaṃ anukkamo ṭhapitoti veditabbo. Tesaṃ pana yathā pahānaṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘aha’’ ntiādi
vuttaṃ. ‘‘Nāhaṃ buddho’’ti vadanto ti sāṭheyyena vinā ujukameva ‘‘ahaṃ buddho na homī’’ti
vadanto. Cittadiṭṭhippahāne pi eseva nayo. Vipateyyāti ettha vi -saddo paṭhame vikappe
upasaggamattaṃ, dutiye pana visaraṇatthoti āha ‘‘sattadhā vā pana phaleyyā’’ ti.
17 . Ekaṃsenāti ekantena, ekantikaṃ pana vacanapariyāyavinimuttaṃ hotīti āha
‘‘nippariyāyenā’’ ti. Odhāritāti avadhāritā niyametvā bhāsitā. Vigatarūpenāti apagatasabhāvena.
Tenāha ‘‘vigacchitasabhāvenā’’ ti, iddhānubhāvena apanītasakabhāvena. Tena vuttaṃ ‘‘attano’’ tiādi.
18 . Dvayaṃ gacchatīti dvayagāminī.Kīdisaṃ dvayanti āha ‘‘sarūpenā’’ tiādi. Ayañhi so
gaṇḍassupariphoṭṭhabbādosaṃ.
19 . Ajitassa licchavisenāpatissa mahāniraye nibbattitvā tato āgantvā acelassa pāthikaputtassa
santike parodanaṃ. Abhāvāti pubbe vuttappakārassa pāṭihāriyakaraṇassa abhāvā. Bhagavā pana
sannipatitaparisāyaṃ pasādajananatthaṃ tadanurūpaṃ pāṭihāriyamakāsiyeva. Yathāha ‘‘tejodhātuṃ
samāpajjitvā’’ tiādi.
Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā
20 . Nicayanaṃ dhanadhaññānaṃ sañcayanaṃ nicayo, tattha niyuttāti necayikā,gahapati eva
necayikā gahapatinecayikā.Ettakāni jaṅghasahassānīti parimāṇābhāvato sahassehipi
aparimāṇagaṇanā. Tenevāti imassa vasena sannipatitāya evaṃ mahatiyā parisāya bandhanamokkhaṃ
kātu ṃ labbhati, eteneva k āra ṇena.

21 . Cittutr āsabhaya nti cittassa utr āsan ākārena pavattabhaya ṃ, na ñ āṇ abhaya ṃ, nāpi ‘‘ bh āyati
etasmā’’ti evaṃ vuttaṃ ārammaṇabhayaṃ. Chambhitatta nti teneva cittutrāsabhayena sakalasarīrassa
chambhitabhāvo. Lomahaṃso ti teneva bhayena, tena ca chambhitattena sakalasarīre lomānaṃ
haṭṭhabhāvo, so pana tesaṃ bhittiyaṃ nāgadantānaṃ viya uddhaṃmukhatāti āha ‘‘lomānaṃ
uddhaggabhāvo’’ ti. Antantena āvijjhitvāti attano nisīdanatthaṃ nigūḷhaṭṭhānaṃ upaparikkhanto
paribbājakārāmaṃ pariyantena anusaṃyāyitvā, kassacideva sunakkhattassa vā sunakkhattasadisassa vā
sabbaññupaṭiññaṃ appahāya satthu sammukhībhāve sattadhā tassa muddhāphalanaṃ dhammatā. Tena
vuttaṃ ‘‘mā nassatu bālo’’ tiādi.
22 . Saṃsappatīti tattheva pāsāṇaphalake bāladārako viya uṭṭhātuṃ asakkonto avasīdanavasena ito
cito ca saṃsappati. Tenāha ‘‘osīdatī’’ ti. Tattheva sañcaratīti tasmiṃyeva pāsāṇe ānisadupaṭṭhino
sañcalanaṃ nisajjavaseneva sañcarati, na uṭṭhāya padasā.
23 . Vinaṭṭharūpo ti sambhāvanāya vināsena, lābhassa vināsena ca vinaṭṭhasabhāvo.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
25 . Goyuttehīti balavantabalībaddayojitehi.
26 . Tassāti jāliyassa. Ayañhi maṇḍisena paribbājakena saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā
dhammaṃ suṇi, tato puretaraṃ bhagavato guṇānaṃ ajānanakāle ayaṃ pavatti. Tenevāha ‘‘tiṭṭhatu tāva
pāṭihāriyaṃ…pe… parājayo bhavissatī’’ ti.
27 . Tiṇasīho ti tiṇasadisaharitavaṇṇo sīho. Kāḷasīho ti kāḷavaṇṇo sīho. Paṇḍusīho ti paṇḍuvaṇṇo
sīho. Kesarasīho ti kesaravanto setavaṇṇo, lohitavaṇṇo vā sīho. Migarañño ti ettha miga -saddo kiñcāpi
pasadakuruṅgādīsu kesucideva catuppadesu niruḷho, idha pana sabbasādhāraṇavasenāti dassento
‘‘migaraññoti sabbacatuppadānaṃ rañño’’ ti vuttaṃ. Āgantvā seti etthāti āsayo, nivāsanaṭṭhānaṃ.
Sīhanāda nti parissayānaṃ sahanato, paṭipakkhassa ca hananato ‘‘sīho’’ti laddhanāmassa migādhipassa
ghosaṃ, so pana tena yasmā kutocipi abhītabhāvena pavattīyati, tasmā vuttaṃ ‘‘abhītanāda’’ nti. Tattha
tattha tāsu tāsu disāsu gantvā caritabbatāya bhakkhitabbatāya gocaro ghāsoti āha ‘‘gocarāyāti
āhāratthāyā’’ ti. Varaṃ vara nti migasaṅghe migasamūhe mudumaṃsatāya varaṃ varaṃ
mahiṃsavanavarāhādiṃ vadhitvāti yojanā. Tenāha ‘‘thūlaṃ thūla’’ nti. Varavarabhāvena hi tassa
varabhāvo icchito. Sūrabhāvaṃ sannissitaṃ sūrabhāvasannissitaṃ,tena. Sūrabhāvenāpi hi ‘‘kiṃ ime
pāṇake dubbale hantvā’’ti appathāmesu pāṇesu kāruññaṃ upatiṭṭhati.
28 . Vighāso ti parassa bhakkhitasesatāya virūpo ghāso vighāso, ucchiṭṭhaṃ. Tenāha
‘‘bhakkhitātirittamaṃsa’’nti, tasmiṃ vighāse, vighāsanimittanti attho. Asmimānadosenāti
asmimānadosahetu, ahaṃkāranimittanti attho. So panassa asmimāno yathā uppajji, taṃ dassetuṃ
‘‘tatrāya’’ ntiādi vuttaṃ.
‘‘Segālakaṃyevā’’tipi pāṭho, yathāvuttova attho. Bheraṇḍakaṃyevāti
bheraṇḍasakuṇaravasadisaṃyeva, bheraṇḍo nāma eko pakkhī dvimukho, tassa kira saddo ativiya virūpo
amanāpo. Tenāha ‘‘appiyaamanāpasaddamevā’’ ti. Sammāpaṭipattiyā visesato suṭṭhu gatāti sugatā,
sammāsambuddhā. Te apadāyanti sodhenti sattasantānaṃ etehīti sugatāpadānāni, tisso sikkhā. Yasmā
tāhi te ‘‘sugatā’’ti lakkhīyanti, tā ca tesaṃ ovādabhūtā, tasmā ‘‘sugatalakkhaṇesū’’ tiādi vuttaṃ. Yadi
tā sugatassa lakkhaṇabhūtā, sāsanabhūtā ca, kathaṃ panesa pāthikaputto tattha tāsu sikkhāsu jīvati, ko
tassa tāhi sambandhoti āha ‘‘etassa hī’’ tiādi. Sambuddhānaṃ demāti dentīti buddhasaññāya dentīti
adhippāyo. Tena esa…pe… jīvati nāma na sugatanvayaajjhupagamanato. ‘‘Tathāgate’’ tiādi ekatte
puthuvacananti āha ‘‘tathāgata’’ ntiādi. Bahuvacanaṃ eva garusmiṃ ekasmimpi bahuvacanappayogato
ekavacana ṃ viya vutta ṃvacanavipall āsena.

29 . Samekkhitv āti sama ṃ katv ā micch ādassanena apekkhitv ā, ta ṃ pana apekkhana ṃ tath ā
maññanamevāti āha ‘‘maññitvā’’ ti. Pubbe vuttaṃ samekkhanampi maññanaṃ evāti vuttaṃ ‘‘amaññīti
puna amaññitthā’’ ti, tena aparāparaṃ tassa maññanappavattiṃ dasseti. Bheraṇḍakaravaṃ kosati
vikkosatīti kotthu.
30 . Te te pāṇe byāpādento ghasatīti byagghoti iminā nibbacanena ‘‘byaggho’’ti migarājassapi siyā
nāmanti āha ‘‘byagghoti maññatīti sīhohamasmīti maññatī’’ ti. Yadipi yathāvuttanibbacanavasena
sīhopi ‘‘byaggho’’ti vattabbataṃ arahati, byaggha-saddo pana migarāje eva niruḷhoti dassento ‘‘sīhena
vā’’ tiādimāha.
31 . Sīhena vicaritavane saṃvaḍḍhattā vuttaṃ ‘‘mahāvane suññavane vivaḍḍho’’ti.
34 . Kilesabandhanāti taṇhābandhanato. Taṇhābandhanañhi thiraṃ daḷhabandhanaṃ
dummocanīyaṃ. Yathāha –
‘‘Sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
Puttesu dāresu ca yā apekkhā;
Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā,
Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñca’’nti. (dha. pa. 346; jā. 1.2.102);
Kilesabandhanāti vā dasavidhasaṃyojanato. Mahāviduggaṃ nāma cattāro oghāmahantaṃ
jalavidugga ṃ viya anupacitakusalasambhārehi duggamaṭṭhena.
Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā
36 . Imassa padassa. Idaṃ nāma lokassa agganti jānitabbaṃ, taṃ aggaññaṃ,so pana lokassa
uppattikkamo pavatti paveṇī cāti āha ‘‘lokuppatticariyavaṃsa’’ nti. Sammāsambodhito uttaritaraṃ
nāma kiñci natthi pajānitabbesu, taṃ pana koṭiṃ katvā dassento ‘‘yāva sabbaññutaññāṇā pajānāmī’’ ti
āha. ‘‘Mama pajānanā’’ti assādento taṇhāvasena, ‘‘ahaṃ pajānāmī’’ti abhinivisanto diṭṭhivasena,
‘‘suṭṭhu pajānāmi sammā pajānāmī’’ti paggaṇhanto mānavasena na parāmasāmīti yojanā.
‘‘Paccattaññevā’’ti padaṃ ‘‘nibbuti viditā’’ti padadvayenāpi yojetabbaṃ ‘‘paccattaṃyeva uppāditā
nibbuti ca paccattaṃyeva viditā’’ti, sayambhuñāṇena nibbattitā nibbuti sayameva viditāti attho.
Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘paccatta’’nti padaṃ vividhavibhattikaṃ hutvā āvuttinayena āvattatīti dassetuṃ
‘‘attanāyeva attanī’’ ti vuttaṃ. Aviditanibbānāti appaṭiladdhanibbānā micchāpaṭipannattā.
Pajānanampi hi tadadhigamavaseneva veditabbaṃ. Eti iṭṭhabhāvena pavattatīti ayo, sukhaṃ.
Tappaṭikkhepena anayo, dukkhaṃ. Tadeva hitasukhassa byasanato byasanaṃ.
37 . Taṃ dassento ti bhagavāpi ‘‘aññatitthiyo tattha sārasaññī’’ti taṃ dassento.
Ādhipaccabhāvenāti ādhipaccasabhāvena. Yassa ācariyavādassa vasena puriso ‘‘ācariyo’’ti vuccati, so
ācariyavādo ācariyabhāvoti āha ‘‘ācariyabhāvaṃ ācariyavāda’’ nti. Etthāti ācariyavāde. Iti katvāti
iminā kāraṇena. So ti ācariyavādo. ‘‘Aggaññaṃ’’ tveva vutto aggaññavisayattā. Kena vihita nti kena
pakārena vihitaṃ. Tenāha ‘‘kena vihitaṃ kinti vihita’’ nti. Brahmajāle ti brahmajālasaṃvaṇṇanāyaṃ
(dī. ni. aṭṭha. 1.28). Tattha hi vitthārato vuttavidhiṃ idha atidisati, pāḷi pana tattha ceva idha ca ekasadisā
vāti.
41 . Khiḍḍā padosikā mūlabhūtā ettha santīti khiḍḍāpadosikaṃ,ācariyakaṃ. Tenevāha
‘‘khiḍḍāpadosikamūlaka’’ nti. Manopadosika nti etthāpi eseva nayo.
47 . Yena vacanena abbhācikkhanti, tassa avijjamānatā nāma atthavasenevāti āha
‘‘asaṃvijjamānaṭṭhenā’’ ti. Tucchā, musāti ca karaṇatthe paccattavacananti āha ‘‘tucchena,

mus āvāden ā’’ ti. Vacanassa antos āra ṃ nāma avipar īto atthoti tadabh āven āha
‘‘antosāravirahitenā’’ ti. Abhiācikkhantīti abhibhavitvā ghaṭṭentā kathenti, akkosantīti attho.
Viparītasañño ti ayāthāvasañño. Subhaṃ vimokkha nti ‘‘subha’’nti vuttavimokkhaṃ. Vaṇṇakasiṇanti
sunīlakasupītakādivaṇṇakasiṇaṃ. Sabba nti yaṃ subhaṃ, asubhañca vaṇṇakasiṇaṃ, tañca sabbaṃ. Na
asubha nti asubhampi ‘‘asubha’’nti tasmiṃ samaye na sañjānāti, atha kho ‘‘subhaṃ’’ tveva sañjānātīti
attho. Viparītāayāthāvagāhitāya, ayāthāvavāditāya ca.
48 . Yasmā so paribbājako avissaṭṭhamicchāgāhitāya sammā appaṭipajjitukāmo sammāpaṭipannaṃ
viya maṃ samaṇo gotamo, bhikkhavo ca sañjānantūti adhippāyena ‘‘tathā dhammaṃ
desetu’’ ntiādimāha, tasmā vuttaṃ ‘‘mayā etassa…pe… vaṭṭatī’’ ti. Mamma nti mammappadesaṃ
pīḷājananaṭṭhānaṃ. Suṭṭhūti sakkaccaṃ. Yathā na vinassati, evaṃ anurakkha.
Vāsanāyāti kilesakkhayāvahāya paṭipattiyā vāsanāya. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
Pāthikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.
2. Udumbarikasuttavaṇṇanā
Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā
49 . Udumbarikāyāti sambandhe sāmivacananti āha ‘‘udumbarikāya deviyā santake
paribbājakārāme’’ ti. ‘‘Udumbarikāya’’nti vā pāṭho, tathā sati adhikaraṇe etaṃ bhummaṃ. Ayañhettha
attho udumbarikāya rañño deviyā nibbattito ārāmo udumbarikā, tassaṃ udumbarikāyaṃ. Tenāha
‘‘udumbarikāya deviyā santake’’ ti. Tāya hi nibbattito tassā santako. Varaṇādipāṭhavasena cettha
nibbattatthabodhakassa saddassa adassanaṃ. Sandhāno ti bhinnānampi tesaṃ sandhāpanena
‘‘sandhāno’’ti evaṃ laddhanāmo. Saṃvaṇṇito ti pasaṃsito. Iriyatīti pavattati. Ariyena ñāṇenāti
kilesehi ārakattā ariyena lokuttarena ñāṇena. Ariyāya vimuttiyāti suvisuddhāya
lokuttaraphalavimuttiyā.
Divā-saddo dina-saddo viya divasapariyāyo, tassa visesanabhāvena vuccamāno divā-saddo
savisesaṃ divasabhāgaṃ dīpetīti āha ‘‘divasassa divā’’ tiādi. Yasmā samāpannassa cittaṃ
nānārammaṇato paṭisaṃhataṃ hoti, jhānasamaṅgī ca pavivekūpagamanena saṅgaṇikābhāvato ekākiyāya
nilīno viya hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘tato tato…pe… gato’’ ti. Mano bhavanti manaso vivaṭṭanissitaṃ
vaḍḍhiṃ āvahantīti manobhāvaniyāti āha ‘‘manavaḍḍhakāna’’ ntiādi. Unnamati na saṅkucati,
alīnañca hotīti attho.
51 . Yāvatāti yāvantoti ayamettha atthoti āha ‘‘yattakā’’ ti. Tesa nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ.
Niddh āraṇañca kenaci visesena icchitabbaṃ. Yehi ca guṇavisesehi samannāgatā bhagavato sāvakā
upāsakā rājagahe paṭivasanti, ayañca tehi samannāgatoti imaṃ visesaṃ dīpetuṃ ‘‘tesaṃ abbhantaro’’ ti
vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhagavato kirā’’ tiādi.
52 . Tesa nti paribbājakānaṃ. Kathāyāti tiracchānakathāya. Dassanenāti diṭṭhidassanena.
Ākappenāti vesena. Kuttenāti kiriyāya. Ācārenāti aññamaññasmiṃ ācaritabbaācārena. Vihārenāti
rattindivaṃ viharitabbaviharaṇena. Iriyāpathenāti ṭhānādiiriyāpathena. Aññākāratāya aññatitthe
niyuttāti aññatitthiyā. Saṅgantvāsamāgantvā rāsī hutvāparehi nisinnaṭṭhāne. Araññāni ca tāni
vanapatthāni cāti araññavanapatthāni. Tattha yaṃ araññakaṅganipphādakaṃ āraññakānaṃ, taṃ
‘‘arañña’’nti veditabbaṃ. Vanapattha nti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha
na kasīyati na vappīyati. Vuttañhetaṃ ‘‘vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’nti
‘‘vanapatthanti vanasaṇḍānametaṃ senāsanānaṃ, vanapatthanti bhīsanakānametaṃ, vanapatthanti
salomaha ṃsānameta ṃ, vanapatthanti pariyant ānameta ṃ vanapatthanti na manuss ūpac ārānameta ṃ

sen āsan āna ṃ adhivacana ’’ nti (vibha. 531). Tena vutta ṃ ‘‘ gām ūpac ārato mutt ānī’’ ti ādi. Pant ānīti
pariyantāni atidūrāni. Tenāha ‘‘dūratarānī’’ tiādi. Vihārūpacārenāti vihārassa upacārappadesena.
Addhikajanassāti maggagāmino janassa. Mandasaddānīti uccāsaddamahāsaddābhāvato tanusaddāni.
Manussehi samāgamma ekajjhaṃ pavattitasaddo nigghoso, tassa yasmā attho dubbibhāvito hoti, tasmā
vuttaṃ ‘‘avibhāvitatthena nigghosenā’’ ti. Vigatavātānīti vigatasaddāni. ‘‘Rahassa karaṇassa
yutt ānī’’ ti imināpi tesaṃ ṭhānānaṃ araññalakkhaṇayuttataṃ, janavivittataṃ, vanavivittameva ca
vibhāveti, tathā ‘‘ekībhāvassa anurūpānī’’ ti iminā.
53 . Kenāti hetumhi, sahayoge ca karaṇavacananti āha ‘‘kena kāraṇena kena puggalena
saddhi’’ nti. Ekopi hi vibhattiniddeso anekatthavibhāvano hoti, tathā taddhitatthapadasamāhāreti.
Saṃsandana nti ālāpasallāpavasena kathāsaṃsandanaṃ. Ñāṇabyattabhāva nti byattañāṇabhāvaṃ,
so pana parassa vacane uttaradānavasena, parena vā vuttauttare paccuttaradānavasena siyāti āha
‘‘uttarapaccuttaranayenā’’ ti. Yo hi parassa vacanaṃ tipukkhalena nayena rūpeti, tathā parassa
rūpanavacanaṃ jātibhāvaṃ āpādeti, tassa tādisaṃ vacanasabhāvaṃ ñāṇaveyyattiyaṃ vibhāveti pākaṭaṃ
karotīti. Suññāgāresu naṭṭhāti suññāgāresu nivāsesu naṭṭhā vinaṭṭhā abhāvaṃ gatā. Nāssa paññā
nasseyya tehi tehi katapucchanapaṭipucchananimittaṃ nānāpaṭibhānuppattiyā visāramāpannaṃ
pucchitaṃ pañhaṃ vissajjetuṃ asamatthatāya. Orodheyyāmāti nirussāhaṃ viya karontā
avarodheyyāma, taṃ parassa orodhanaṃ vādajālena vinandhanaṃ viya hotīti āha ‘‘vinandheyyāmā’’ ti.
Tadatthaṃ tena tucchakumbhinidassanaṃ kataṃ, taṃ byatirekamukhena dassetuṃ ‘‘pūritaghaṭo
hī’’ tiādi vuttaṃ.
Balaṃ dīpento ti abhūtameva attano ñāṇabalaṃ pakāsento. Asambhinna nti jātisambhedābhāvena
asambhinnaṃ. Aññajātisambhede sati assatarassa assassa jātabhāvo viya sīhassapi sīhathāmābhāvo
siyāti āha ‘‘asambhinnakesarasīha’’ nti. Ṭhānaso vāti taṅkhaṇe eva.
54 . ‘‘Sumāgadhā nāma nadī’’ti keci, taṃ micchāti dassento ‘‘sumāgadhā nāma pokkharaṇī’’ti vatvā
tassā pokkharaṇibhāvassa suttantare āgatataṃ dassetuṃ ‘‘yassā tīre’’ tiādi vuttaṃ. Morānaṃ nivāpo
etthāti moranivāpo. Byadhikaraṇānampi hi padānaṃ bāhiratthasamāso hotiyeva yathā ‘‘urasilomo’’ti.
Atha vā nivutthaṃ etthāti nivāpo, morānaṃ nivāpo moranivāpo, morānaṃ nivāpadinnaṭṭhānaṃ.
Tenāha ‘‘yattha morāna’’ ntiādi. Yasmā nigrodho tapojigucchavādo, sāsane ca bhikkhū
attakilamathānuyogaṃ vajjetvā bhāvanānuyogena paramassāsappatte viharante passati, tasmā ‘‘kathaṃ
nu kho samaṇo gotamo kāyakilamathena vināva sāvake vinetī’’ti sañjātasandeho ‘‘ko nāma so’’tiādinā
bhagavantaṃ pucchi. Assasati anusaṅkitaparisaṅkito hoti etenāti assāso, pītisomanassanti āha
‘‘assāsappattāti tuṭṭhippattā somanassappattā’’ ti. Adhiko seṭṭho āsayo nissayo ajjhāsayo ti āha
‘‘uttamanissayabhūta’’ nti. Ādibhūtaṃ purātanaṃ seṭṭhacariyaṃ ādibrahmacariyaṃ,
lokuttaramagganti attho. Tathā hesa sabbabuddhapaccekabuddhasāvakehi teneva ākārena adhigato.
Tenāha ‘‘purāṇa…pe… ariyamagga’’ nti. Tathā hi taṃ bhagavā ‘‘addasa purāṇaṃ maggaṃ
purāṇamañjasa’’nti avoca. Pūretvābhāvanāpāripūrivasena. ‘‘Pūretvā’’ti vā idaṃ ‘‘ajjhāsayaṃ
ādibrahmacariya’’nti ettha pāṭhasesoti vadanti. ‘‘Ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti
assāsappattā’’ti evaṃ vā ettha yojanā.
Tapojigucchāvādavaṇṇanā
55 . Pakatā hutvā vicchinnā vippakatāti āha ‘‘aniṭṭhitāva hutvā ṭhitā’’ ti.
56 . Vīriyena pāpajigucchanavādo ti lūkhapaṭipattisādhanena vīriyena attataṇhāvinodanavasena
pāpakassa jigucchanavādo. Jigucchatīti jiguccho, tabbhāvo jegucchaṃ,adhikaṃ jegucchaṃ
adhijegucchaṃ, ativiya pāpajigucchanaṃ, tasmiṃ adhijegucche. Kāyadaḷhībahulaṃ tapatīti tapo,
attakilamathānuyogavasena pavattaṃ vīriyaṃ, tena kāyadaḷhībahulatānimittassa pāpassa jigucchanaṃ,
virajjanampi tapojigucchāti āha ‘‘vīriyena pāpajigucchā’’ ti.

Gh āsacch ādanasen āsanata ṇhāvinodanamukhena attasnehavirajjananti attho. Upari vuccam ānesu
nānākāresu acelakādivatesu ekajjhaṃ samādinnānaṃ parisodhanamevettha pāripūraṇaṃ, na sabbesaṃ
anavasesato samādānaṃ tassa asambhavatoti āha ‘‘paripuṇṇāti parisuddhā’’ ti. Parisodhana ñca
nesaṃ sakasamayasiddhena nayena paṭipajjanameva. Vipariyāyena aparisuddhatā veditabbā.
57 . ‘‘Ekaṃ pañhampi na kathetī’’ ti paṭhamaṃ attanā pucchitapañhassa akathitattā vuttaṃ.
Tapanissitako ti attakilamathānuyogasaṅkhātaṃ tapaṃ nissāya samādāya vattanako. Sīhanāde ti
sīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ. Yasmā tattha vitthāritanayena veditabbāni, tasmā tassā atthappakāsanāya
vuttanayenapi veditabbāni.
Upakkilesavaṇṇanā
58 . ‘‘Sammā ādiyatī’’ti vatvā sammā ādiyana ñcassa daḷhaggāho evāti āha ‘‘daḷhaṃ gaṇhātī’’ ti.
‘‘Sāsanāvacarenāpi dīpetabba’’nti vatvā taṃ dassetuṃ ‘‘ekacco hī’’ tiādi vuttaṃ, tena
dhutaṅgadharatāmattena attamanatā, paripuṇṇasaṅkappatā sammāpaṭipattiyā upakkilesoti imamatthaṃ
dasseti, na yathāvuttatapasamādānadhutaṅgadharatānaṃ satipi aniyyānikatte sadisatanti daṭṭhabbaṃ.
‘‘Duvidhassāpīti ‘attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo’ti ca evaṃ upakkilesabhedena vuttassa
duvidhassāpi tapassino’’ti keci. Yasmā pana aṭṭhakathāyaṃ sāsanikavasenāpi attho dīpito, tasmā
bāhirakassa, sāsanikassa cāti evaṃ duvidhassāpi tapassinoti attho veditabbo. Tathā ceva hi uparipi
atthavaṇṇanaṃ vakkhatīti. Ettāvatāti yadidaṃ ‘‘ko añño mayā sadiso’’ti evaṃ atimānassa,
aniṭṭhitakiccasseva ca ‘‘alamettāvatā’’ti evaṃ atimānassa ca uppādanaṃ, ettāvatā.
Ukkaṃsatīti ukkaṭṭhaṃ karoti. Ukkhipatīti aññesaṃ upari khipati, paggaṇhātīti attho. Paraṃ
saṃhāretīti paraṃ saṃharaṃ nihīnaṃ karoti. Avakkhipatīti adho khipati, avamaññatīti attho.
Mānamadakaraṇenāti mānasaṅkhātassa madassa karaṇena uppādanena. Mucchito hotīti
mucchāpanno hoti, sā pana mucchāpatti abhijjhāsīlabbataparāmāsakāyaganthehi gadhitacittatā, tattha ca
atilaggabhāvoti āha ‘‘gadhito ajjhosanno’’ ti. Pamajjana ñcettha pamajjanamevāti āha
‘‘pamādamāpajjatī’’ ti. Kevalaṃ dhutaṅgasuddhiko hutvā kammaṭṭhānaṃ ananuyuñjanto tāya eva
dhutaṅgasuddhikatāya attukkaṃsanādivasena pavatteyyāti dassetuṃ ‘‘sāsane’’ tiādi vuttaṃ. Tenāha
‘‘dhutaṅgameva…pe… paccetī’’ ti.
59 . Teyeva paccayā. Suṭṭhu katvā paṭisaṅkharitvā laddhāti ādaragāravayogena sakkaccaṃ
abhisaṅkharitvā dānavasena upanayavasena laddhā. Vaṇṇabhaṇana nti guṇakittanaṃ. Assāti tapassino.
60 . Vodāsa nti byāsanaṃ, vibhajjananti attho. Taṃ panettha vibhajjanaṃ dvidhā icchitanti āha
‘‘dvebhāgaṃ āpajjatī’’ ti. Dve bhāge karoti ruccanāruccanavasena. Gedhajāto ti sañjātagedho.
Mucchanaṃ nāma sativippavāseneva hoti, na satiyā satīti āha ‘‘samuṭṭhassatī’’ ti. Ādīnavamattampīti
gadhitādibhāvena paribhoge ādīnavamattampi na passati. Mattaññutāti paribhoge mattaññutā.
Paccavekkhaṇaparibhogamattampīti paccavekkhaṇamattena paribhogampi ekavāraṃ
paccavekkhitvāpi paribhuñjanampi na karoti.
61 . Vicakkasaṇṭhānāti vipulatamacakkasaṇṭhānā. Sabbassa bhuñjanato ayokūṭasadisā dantā eva
dantakūṭaṃ. Apasādetīti pasādeti. Acelakādivasenāti acelakavatādivasena. Lūkhājīvi nti
sallekhapaṭipattiyā lūkhajīvikaṃ.
62 . Tapaṃ karotīti bhāvanāmanasikāralakkhaṇaṃ tapaṃ carati caranto viya hoti. Caṅkamaṃ
otarati bh āvana ṃ anuyuñjanto viya. Vih āra ṅga ṇaṃ sammajjati vattapa ṭipatti ṃ pūrento viya.

‘‘ Ādassayam āno ’’ ti v ā pāṭ ho.
Kiñci vajja nti kiñci kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā dosaṃ. Diṭṭhigata nti viparītadassanaṃ.
Aruccamāna nti attano siddhante paṭikkhittabhāvena aruccamānaṃ. Ruccati me ti ‘‘kappati me’’ti
vadati. Anuj ānitabba nti tacchāviparītabhūtabhāvena ‘‘evameta’’nti anujānitabbaṃ.
Savanamanohāritāya ‘‘sādhu suṭṭhū’’ti anumoditabbaṃ.
63 . Kujjhanasīlatāya kodhano. Vuttalakkhaṇo upanāho etassa atthīti upanāhī.Evaṃbhūto ca
taṃsamaṅgī hotīti ‘‘samannāgato hotī’’ ti vuttaṃ. Esa nayo ito paresupi.
Ayaṃ pana viseso – issati usūyatīti ussukī.Saṭhanaṃ asantaguṇasambhāvanaṃ saṭho, so etassa
atthīti saṭho. Santadosapaṭicchādanasabhāvā māyā,māyā etassa atthīti māyāvī.Garuṭṭhāniyānampi
paṇipātākaraṇalakkhaṇaṃ thambhanaṃ thaddhaṃ,tamettha atthīti thaddho. Guṇehi samānaṃ,
adhikañca atikkamitvā nihīnaṃ katvā maññanasīlatāya atimānī.
Asantaguṇasambhāvanatthikatāsaṅkhātā pāpā lāmakā icchā etassāti pāpiccho. Micchā viparītā diṭṭhi
etassāti micchādiṭṭhiko. ‘‘Idameva saccaṃ, moghamañña’’nti (ma. ni. 187, 202, 427; 3.27, 29; udā. 55;
mahāni. 20; netti. 58) evaṃ attanā attābhiniviṭṭhatāya satā diṭṭhi sandiṭṭhi, tameva parāmasatīti
sandiṭṭhiparāmāsī.Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sayaṃ diṭṭhi sandiṭṭhī’’ti vatthuvasena attho vutto. Ā bāḷhaṃ
viya dhīyatīti ādhāna nti āha ‘‘daḷhaṃ suṭṭhu ṭhapita’’ nti. Yathāgahitaṃ gāhaṃ paṭinissajjanasīlo
paṭinissaggī,tappaṭikkhepena duppaṭinissaggī.Paṭisedhattho hi ayaṃ du -saddo yathā ‘‘duppañño,
(ma. ni. 1.449) dussīlo’’ti (a. ni. 5.213; 10.75; pārā. 195; dha. pa. 308) ca.
Parisuddhapapaṭikappattakathāvaṇṇanā
64 . Idha nigrodha tapassīti yathānukkantaṃ purimapāḷiṃ nigamanavasena ekadesena dasseti.
Tenāha ‘‘evaṃ bhagavā’’ tiādi. Gahitaladdhi nti ‘‘acelakādibhāvo seyyo, tena ca saṃsārasuddhi hotī’’ti
evaṃ gahitaladdhiṃ. Rakkhitaṃ tapa nti tāya laddhiyā samādiyitvā rakkhitaṃ acelakavatāditapaṃ.
‘‘Sabbameva saṃkiliṭṭha’’ nti iminā yaṃ vakkhati parisuddhapāḷivaṇṇanāyaṃ‘‘lūkhatapassino ceva
dhutaṅgadharassa ca vasena yojanā veditabbā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 3.64), tassa parikappitarūpassa lūkhassa
tapassinoti ayamettha adhippāyoti dasseti. ‘‘Parisuddhapāḷidassanattha’’ nti ca iminā titthiyānaṃ
vasena pāḷi yevettha labbhati, na pana tadatthoti dasseti. Vuttavipakkhavasenāti vuttassa atthassa
paṭipakkhavasena, paṭikkhepavasenāti attho. Tasmiṃ ṭhāne ti hetuatthe bhummanti tassa hetuatthena
karaṇavacanena atthaṃ dassento ‘‘evaṃ so tenā’’ tiādimāha. Uttari vāyamamāno ti yathāsamādinnehi
dhutadhammehi aparituṭṭho, apariyositasaṅkappo ca hutvā upari bhāvanānuyogavasena sammāvāyāmaṃ
karonto.
69 . Ito para nti ito yathāvuttanayato paraṃ. Aggabhāvaṃ vā sārabhāvaṃ vāti tapojigucchāya
aggabhāvaṃ vā sārabhāvaṃ vā ajānanto. ‘‘Ayamevassa aggabhāvo sārabhāvo’’ti maññamāno
‘‘aggappattā, sārappattā cā’’ti āha.
Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā
70 . Yamanaṃ saṃyamanaṃ yāmo, hiṃsādīnaṃ akaraṇavasena catubbidho yāmova cātuyāmo, so
eva saṃvaro, tena saṃvuto guttasabbadvāro cātuyāmasaṃvarasaṃvuto. Tenāha ‘‘catubbidhena
saṃvarena pihito’’ ti. Atipātanaṃhiṃsananti āha ‘‘pāṇaṃ na hanatī’’ ti. Lobhacittena bhāvitaṃ
sambhāvitanti katvā bhāvitaṃ nāma pañca kāmaguṇā.Ayañca tesu tesaṃyeva samudācāro
maggoṭṭhāpakaṃ viyāti āha ‘‘tesaṃ saññāyā’’ ti.
Eta nti abhiharaṇaṃ, hīnāya anāvattanañca. Tenāha ‘‘so abhiharatīti ādilakkhaṇa’’ nti.
Abhiharat īti abhibuddhi ṃ neti. Ten āha ‘‘ upar ūpari va ḍḍ het ī’’ ti. Cakkavattin āpi pabbajitassa

abhiv ādan ādi kar īyatev āti pabbajj ā se ṭṭ hā gu ṇavisesayogato, dosavirahitato ca, yato s ā
paṇḍitapaññattā vuttā. Gihibhāvo pana nihīno tadubhayābhāvatoti āha ‘‘hīnāya gihibhāvatthāyā’’ti.
71 . Tacappattāti tacaṃ pattā, tacasadisā hotīti attho.
74 . Titthiyānaṃ vasenāti titthiyānaṃ samayavasena. Nesa nti titthiyānaṃ. Ta nti dibbacakkhuṃ.
Sīlasampadāti sabbākārasampannaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Tacasārasampattito ti
tacatapojigucchāyāsārasampattito. Visesabhāva nti visesasabhāvaṃ.
Acelakapāḷimattampīti acelakapāḷiāgatatthamattampi natthi, tasmā mayaṃ anassāma vinaṭṭhāti
attho. A-kāro vā nipātamattaṃ, nassāmāti vinassāma. Kuto parisuddhapāḷīti kuto eva amhesu
parisuddhapāḷiāgatapaṭipatti. Esa nayo sesesupi. Sutivasenāpīti sotapathāgamanamattenāpi na jānāma.
Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā
75 . Assāti sandhānassa gahapatissa. Kakkhaḷanti pharusaṃ. Durāsadavacana nti
avattabbavacanaṃ. Yasmā pharusavacanaṃ yaṃ uddissa payuttaṃ, tasmiṃ khamāpite khamāpakassa
paṭipākatikaṃ hoti, tasmā ‘‘ayaṃ mayī’’tiādi vuttaṃ.
76 . Bodhatthāya dhammaṃ deseti, na attano buddhabhāvaghosanatthāya. Vādatthāyāti
paravādabhañjanavādatthāya. Rāgādisamanatthāya dhammaṃ deseti, na antevāsikamyatāya.
Oghanittharaṇatthāyāti caturoghanittharaṇatthāya dhammaṃ deseti sabbaso orapārātiṇṇamāvahattā
desanāya. Sabbakilesaparinibbānatthāya dhammaṃ deseti kilesānaṃ lesenapi desanāya
aparāmaṭṭhabhāvato.
Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā
77 . Idaṃ sabbampīti sattavassato paṭṭhāya yāva ‘‘sattāha’’nti padaṃ, idaṃ sabbampi vacanaṃ.
Asaṭho pana amāyāvī ujujātiko tikkhapañño ugghaṭitaññūti adhippāyo. So hi taṃmuhutteneva
arahattaṃ pattuṃ sakkhissatīti. Vaṅkavaṅko ti kāyavaṅkādīhipi vaṅkehi vaṅko jimho kuṭilo. ‘‘Saṭhaṃ
panāhaṃ anusāsituṃ na sakkomī’’ti na idaṃ bhagavā kilāsubhāveneva vadati, atha kho tassa
abhājanabhāveneva.
78 . Pakatiyā ācariyo ti yo eva tumhākaṃ ito pubbe pakatiyā ācariyo ahosi, so eva idānipi
pubbāciṇṇavasena ācariyo hotu, na mayaṃ tumhe antevāsike kātukāmāti adhippāyo. Namayaṃ
tumhākaṃ uddesena atthikā,dhammatanti meva pana tumhe ñāpetukāmamhāti adhippāyo. Ājīvato ti
jīvikāya vuttito. Akusalāti koṭṭhāsaṃ pattāti akusalāti taṃ taṃ koṭṭhāsataṃyeva upagatā.
Kilesadarathasampayuttāti kilesadarathasahitā taṃsambandhanato. Jātijarāmaraṇānaṃ hitāti
jātijarāmaraṇiyā.Saṃkileso ettha atthi, saṃkilese vā niyuttāti saṃkilesikā. Vodānaṃvuccati
visuddhi, tassa paccayabhūtattā vodāniyā.Tathābhūtā cete vodāpentīti āha ‘‘satte vodāpentī’’ti.
Sikhāppattā paññāya pāripūrivepullatā maggaphalavaseneva icchitabbāti āha ‘‘maggapaññā…pe…
vepullata ’’nti. Ubhopi vā etāni pāripūrivepullāni. Yā hi tassa pāripūrī, sā eva vepullatāti. Tato ti
saṃkilesadhammappahānavodānadhammābhibuddhihetu.
79 . ‘‘Yathā mārenā’’ti nayidaṃ nidassanavasena vuttaṃ, atha kho tathābhāvakathanamevāti
dassetuṃ ‘‘māro kirā’’tiādi vuttaṃ. Athāti mārena tesaṃ pariyuṭṭhānappattito pacchā aññāsīti yojanā.
Kasmā pana bhagavā pageva na aññāsīti? Anāvajjitattā. Māraṃ paṭibāhitvāti mārena tesu kataṃ
pariyuṭṭhānaṃ vidhametvā, na tesaṃ sati payojane buddhānaṃ dukkaraṃ. So ti maggaphaluppattihetu.
Tesaṃparibbājakānaṃ.

Phu ṭṭhāti pariyu ṭṭ hānavasena phu ṭṭ hā. Yatr āti niddh āra ṇe bhummanti āha ‘‘yes ū’’ti.
Aññāṇattha nti ājānanatthaṃ, upasaggamattañcettha ā-kāroti āha ‘‘jānanattha’’nti, vīmaṃsanatthanti
attho. Cittaṃ nuppanna nti ‘‘jānāma tāvassa dhamma’’nti ājānanatthaṃ ‘‘brahmacariyaṃ carissāmā’’ti
ekasmiṃ divase ekavārampi tesaṃ cittaṃ nuppannaṃ. Sattāho pana vuccamāno etesaṃ kiṃ karissatīti
yojanā. Sattāhaṃ pūretu nti sattāhaṃ brahmacariyaṃ pūretuṃ, brahmacariyavasena vā sattāhaṃ
pūretunti attho. Paravādabhindana nti paravādamaddanaṃ. Sakavādasamussāpana nti
sakavādapaggaṇhanaṃ. Vāsanāyāti saccasampaṭivedhavāsanāya. Nesa nti ca pakaraṇavasena vuttaṃ.
Tadaññesampi hi bhagavato sammukhā, paramparāya ca devamanussānaṃ suṇantānaṃ vāsanāya
paccayo evāti. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyamevāti.
Udumbarikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.
3. Cakkavattisuttavaṇṇanā
Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā
80 . Uttānaṃvuccati pākaṭaṃ, tappaṭikkhepena anuttānaṃapākaṭaṃ, paṭicchannaṃ, apacuraṃ,
duviññeyyañca. Anuttānānaṃ padānaṃ vaṇṇanā anuttānapadavaṇṇanā.Uttānapadavaṇṇanāya
payojanābhāvato anuttāna ggahaṇaṃ. ‘‘Mātulā’’ti itthiliṅgavasena laddhanāmo eko rukkho, tassā
āsannappadese māpitattā nagarampi ‘‘mātulā’’ tveva paññāyittha. Tena vuttaṃ ‘‘mātulāyanti evaṃ
nāmake nagare’’ti. Avidūre ti tassa nagarassa avidūre.
Kāmañcettha sutte ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosī’’tiādinā
atītavaṃsadīpikā kathā ādito paṭṭhāya āgatā, ‘‘aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā
puttā bhavissantī’’tiādinā pana savisesaṃ anāgatatthapaṭisaṃyuttā kathā āgatāti vuttaṃ
‘‘anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāyā’’ti. Anāgatatthadīpanañhi acchariyaṃ, tatthāpi anāgatassa
sammāsambuddhassa paṭipattikittanaṃ acchariyatamaṃ. Samāgamenāti sannipātena.
‘‘Bhattaggaṃ amanāpa’’ntiādi kevalaṃ tesaṃ parivitakkamattaṃ. Amanāpa nti amanuññaṃ.
Buddhesu kato appakopi aparādho appako kāro viya garutaravipākoti āha ‘‘buddhehi saddhiṃ…pe…
sadisaṃ hotī’’ti. Tatrāti tasmiṃ mātulanagarassa samīpe, tassaṃ vā parisāyaṃ.
Attadīpāti ettha kāmaṃ yo paro na hoti, so attāti sasantāno ‘‘attā’’ti vuccati, hitasukhesibhāvena
pana attanibbisesattā dhammo idha ‘‘attā’’ti adhippeto. Tenāha ‘‘attā nāma lokiyalokuttaro
dhammo’’ti. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo. Idha pana kāmoghādīhi
anajjhottharaṇīyattā dīpo viyāti dīpo, attā dīpo patiṭṭhā etesanti attadīpā.Tenāha ‘‘attānaṃ
dīpa’’ntiādi. Dīpabhāvo cettha paṭisaraṇatāti āha ‘‘idaṃ tasseva vevacana’’nti.
Aññasaraṇapaṭikkhepavacana nti aññasaraṇabhāvapaṭikkhepavacanaṃ. Idañhi na aññaṃ saraṇaṃ
katvā viharaṇasseva paṭikkhepavacanaṃ, atha kho aññassa saraṇasabhāvasseva paṭikkhepavacanaṃ
tappaṭikkhepe ca tena itarassāpi paṭikkhepasiddhito. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Idāni tamevatthaṃ
suttantarena sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi. Yadi ettha pākatiko attā icchito, kathaṃ tassa
dīpasaraṇabhāvo, tasmā adhippāyiko ettha attā bhaveyyāti pucchati ‘‘ko panettha attā nāmā’’ti. Itaro
yathādhippetaṃ attānaṃ dassento ‘‘lokiyalokuttaro dhammo’’ti. Dutiyavāropi paṭhamavārasseva
pariyāyabhāvena desitoti dassetuṃ ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ.
Gocare ti bhikkhūnaṃ gocaraṭṭhānabhūte. Tenāha ‘‘carituṃ yuttaṭṭhāne’’ti. Sake ti kathaṃ
panāyaṃ bhikkhūnaṃ sakoti āha ‘‘pettike visaye’’ti. Pitito sammāsambuddhato āgatattā ‘‘ayaṃ
tumhākaṃ gocaro’’ti tena uddiṭṭhattā pettike visaye ti. Caranta nti sāmiatthe upayogavacananti āha
‘‘ayamevattho’’ti, carantānanti ca attho, tenāyaṃ vibhattivipallāsenapi vacanavipallāsenapīti dasseti.
Kilesam ārassa ot ārālābheneva itaram ārānampi ot ārālābho veditabbo. Aya ṃ panattho ti gocare cara ṇaṃ

sandh āyāha, vatthu pana byatirekamukhena āgata ṃ .
Sakuṇe hantīti sakuṇagghi, mahāsenasakuṇo. Ajjhappattāti abhibhavanavasena pattā upagatā. Na
myāya nti me ayaṃ sakuṇagghi nālaṃ abhavissa. Naṅgalakaṭṭhakaraṇanti naṅgalena kasitappadeso.
Leḍḍuṭṭhāna nti leḍḍūnaṃ uṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Sake bale ti attano balahetu. Apatthaddhāti
avagāḷhatthambhā sañjātatthambhā. Assaramānāti avhāyantī.
Mahantaṃ leḍḍunti naṅgalena bhinnaṭṭhāne sukkhatāya tikhiṇasiṅgaayoghanasadisaṃ mahantaṃ
leḍḍuṃ. Abhiruhitvāti tassa adhobhāgena attanā pavisitvā nilīnayoggappadesaṃ sallakkhetvā tassupari
caṅkamanto assaramāno aṭṭhāsi. ‘‘Ehi kho’’tiādi tassa assaramānākāradassanaṃ. Sannayhāti
vātaggahaṇavasena ubho pakkhe samaṃ ṭhapetvā. Paccupādīti pāvisi. Tatthevāti yattha pubbe lāpo
ṭhito, tattheva leḍḍumhi. Ura nti attano urappadesaṃ. Paccatāḷesīti pati atāḷesi sārambhavasena vegena
gantvā paharaṇato vidhārentī patāḷesi. Ārammaṇanti paccayaṃ. ‘‘Avasara’’nti keci.
‘‘Kusalāna’’nti evaṃ pavattāya desanāya ko anusandhi? Yathāanusandhi eva. Ādito hi ‘‘attadīpā,
bhikkhave, viharathā’’tiādinā (dī. ni. 3.80) yeva attadhammapariyāyena lokiyalokuttaradhammā gahitā,
te yevettha kusalaggahaṇena gahitāti. Anavajjalakkhaṇāna nti avajjapaṭipakkhasabhāvānaṃ.
‘‘Avajjarahitasabhāvāna’’nti keci. Tattha purime atthavikappe vipākadhammadhammā eva gahitā,
dutiye pana vipākadhammāpi. Yadi evaṃ, kathaṃ tesaṃ samādāya vattananti? Na kho panetaṃ evaṃ
daṭṭhabbaṃ ‘‘vipākadhammā sīlādi viya samādāya vattitabbā’’ti. Samādāna nti pana attano santāne
sammā ādānaṃ paccayavasena pavatti yevāti daṭṭhabbaṃ. Vipākadhammā hi paccayavisesehi
sattasantāne sammadeva āhitā āyuādisampattivisesabhūtā uparūparikusalavisesuppattiyā upanissayā
hontīti vadanti. Puññaṃ pavaḍḍhatīti ettha puñña nti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti āha
‘‘puññaphalaṃ vaḍḍhatī’’ti. Puññaphala nti ca ekadesasarūpekasesena vuttaṃ ‘‘puññañca
puññaphalañca puññaphala’’nti āha ‘‘uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo’’ti.
‘‘Mātāpitūna’’ntiādi nidassanamattaṃ, tasmā aññampi evarūpaṃ hetūpanissayaṃ kusalaṃ
daṭṭhabbaṃ. Sinehavasenāti upanissayabhūtassa sinehassa vasena, na sampayuttassa. Na hi
sinehasampayuttaṃ nāma kusalaṃ atthi. Mudumaddavacitta nti mettāvasena ativiya maddavantaṃ
cittaṃ. Yathā matthakappattaṃ vaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘mātāpitūnaṃ …pe…
mudumaddavacitta’’nti vuttaṃ, evaṃ matthakappattameva vivaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘cattāro
sati…pe… bodhipakkhiyadhammā’’ti vuttaṃ. Tadaññepi pana dānasīlādidhammā vaṭṭassa
upanissayabhūtā vaṭṭagāmikusalaṃvivaṭṭassa upanissayabhūtā vivaṭṭagāmikusala nti veditabbā.
Pariyosāna nti phalavisesāvahatāya phaladāya koṭi sikhāppatti, devaloke ca pavattisirivibhavoti
pariyosānaṃ ‘‘manussaloke’’ti visesitaṃ, manussalokavaseneva cāyaṃ desanā āgatāti.
Maggaphalanibbānasampatti pariyosānanti yojanā. Vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne
dassissati‘‘atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā’’tiādinā (dī. ni. 3.108).
Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā
81 . Idhāti imasmiṃ ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammāna’’ntiādinā (dī. ni. 3.110) suttadesanāya
āraddhaṭṭhāne vaṭṭavivaṭṭagāmibhāvena sādhāraṇe kusalaggahaṇe. Tattha
va ṭṭagāmikusalānusandhivasena ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti desanaṃ ārabhi,ārabhanto ca
desiyamānamattaṃ. Dhammapaṭiggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ saṅkhepato evaṃ dīpetvā ārabhīti dassetuṃ
‘‘bhikkhave’’tiādi vuttaṃ, paṭhamaṃ tathā adīpentopi bhagavā atthato dīpeti viyāti adhippāyo.
82 . Īsakampīti appamattakampi. Avasakkita nti ogatabhaṭṭhaṃ. Nemiabhimukha nti
nemippadesassa sammukhā. Bandhiṃsu cakkaratanassa osakkitānosakkitabhāvaṃ jānituṃ. Tadeta nti
yathāvuttaṭṭhānā cavanaṃ. Atibalavadose ti rañño balavati anatthe upaṭṭhite sati.
Appamatto ti rañño āṇāya pamādaṃ akaronto.

Ekasamuddapariyantamev āti jambud īpameva sandh āya vadati. So uttarato assaka ṇṇ apabbatena
paricchinnaṃ hutvā attānaṃ parikkhipitvā ṭhitaekasamuddapariyanto. Puññiddhivasenāti
cakkavattibhāvāvahāya puññiddhiyā vasena.
83 . Evaṃ katvāti kāsāyāni vatthāni acchādetvā. Sukataṃ kamma nti dasakusalakammapathameva
vadati.
‘‘Dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca vuttavibhāgo parato āgamissati. Pūrentenevāti pūretvā
ṭhiteneva. Niddose ti cakkavattivattassa paṭipakkhabhūtānaṃ dosānaṃ apagamane niddose.
Cakkavattīnaṃ vatte ti cakkavattirājūhi vattitabbavatte. Bhāvini bhūte viya hi upacāro yathā ‘‘agamā
rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410). Adhigatacakkavattibhāvāpi hi te tattha vattantevāti tathā vuttaṃ.
Cakkavattiariyavattavaṇṇanā
84 . Aññathā vattituṃ adento so dhammo adhiṭṭhānaṃ etassāti tadadhiṭṭhānaṃ, tena
tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkaronto ti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Garuṃ
karonto ti pāsāṇacchattaṃ viya garukaraṇavasena garuṃ karonto. Tenevāha ‘‘tasmiṃ
gāravuppattiyā’’ti. Mānento ti sambhāvanāvasena manena piyāyanto. Tenāha ‘‘tamevā’’tiādi. Evaṃ
pūjayato apacāyato evañca yathāvuttasakkārādisambhavoti taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ apadisitvā’’tiādi
vuttaṃ. ‘‘Dhammādhipatibhūto āgatabhāvenā’’ti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena
purimapurimataraattabhāvesu sakkacca samupacitabhāvaṃ dasseti. ‘‘Dhammavaseneva
sabbakiriyānaṃ karaṇenā’’ti etena ṭhānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoṇapabbhārabhāvaṃ
dasseti. Assāti rakkhāvaraṇaguttiyā. Paraṃ rakkhanto aññaṃ diṭṭhadhammikādianatthato rakkhanto
teneva paratthasādhanena khantiādiguṇena attānaṃtato eva rakkhati. Mettacittatāti mettacittatāya.
Nivāsanapārupanagehādīnaṃsītuṇhādipaṭibāhanena āvaraṇaṃ. Anto janasminti abbhantarabhūte
puttadārādijane.
‘‘Sīlasaṃvare patiṭṭhāpehī’’ti iminā rakkhaṃ dasseti, ‘‘vatthagandhamālādīni dehī’’ti iminā
āvaraṇaṃ, itarena guttiṃ. Bhattavetanasampadānenapīti pi-saddena sīlasaṃvare patiṭṭhāpanādīni
sampiṇḍeti. Eseva nayo ito paresupi pi-saddaggahaṇesu. Nigamo nivāso etesanti negamā,evaṃ
jānapadāti āha ‘‘nigamavāsino’’tiādi.
Navavidhā mānamadāti ‘‘seyyohamasmī’’tiādi (saṃ. ni. 4.108; dha. sa. 1121; vibha. 866; mahāni.
21, 178) nayappavattiyā navavidhā mānasaṅkhātā madā. Māno eva hettha pamajjanākārena pavattiyā
mānamado. Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato u-kārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo
soraccaṃ,kāyikavācasiko avītikkamo, sabbaṃ vā kāyavacīsucaritaṃ. Suṭṭhu oratoti sorato, tassa bhāvo
soraccaṃ,yathāvuttameva sucaritaṃ. Rāgādīna nti rāgadosamohamānādīnaṃ. Damanādīhīti
damanasamanaparinibbāpanehi. Ekamattāna nti ekaṃ cittaṃ, ekaccaṃ attano cittanti attho.
Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādipaccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ
paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. Ekamattāna nti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Kāle
kāle ti tesaṃ santikaṃ upasaṅkamitabbe kāle kāle.
Idha ṭhatvāti ‘‘idaṃ kho, tāta, ta’’nti evaṃ nigamanavasena vuttaṭṭhāne ṭhatvā. Vatta nti
ariyacakkavattivattaṃ. Samānetabba nti ‘‘dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca heṭṭhā vuttagaṇanāya ca
samānaṃ kātabbaṃ anūnaṃ anadhikaṃ katvā dassetabbaṃ. Adhammarāgassāti ayuttaṭṭhāne rāgassa.
Visamalobhassāti yuttaṭṭhānepi ativiya balavabhāvena pavattalobhassa.
Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā
85 . Vattamānassāti paripuṇṇe cakkavattivatte vattamānassa, no aparipuṇṇeti āha ‘‘pūretvā

vattam ānass ā’’ti. Kitt āvat ā panassa p ārip ūrī hot īti? Tattha ‘‘ kat ādhik ārassa t āva
heṭṭhimaparicchedena dvādasahipi saṃvaccharehi pūrati, pañcavīsatiyā, paññāsāya vā saṃvaccharehi.
Ayañca bhedo dhammacchandassapi tikkhamajjhamudutāvasena, itarassa tato bhiyyopī’’ti vadanti.
Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā
90 . Attano matiyāti paramparāgataṃ purāṇaṃ tantiṃ paveṇiṃ laṅghitvā attano icchitākārena.
Tenāha ‘‘porāṇaka’’ntiādi.
Napabbantīti samiddhiyā na pūrenti, phītā na hontīti attho. Tenāha ‘‘na vaḍḍhantī’’ti. Tathā cāha
‘‘katthaci suññā hontī’’ti. Tattha tattha rājakicce raññā amā saha vattantīti amaccā,yehi vinā
rājakiccaṃ nappavattati. Paramparāgatā hutvā rañño parisāya bhavāti pārisajjā.Tenāha
‘‘parisāvacarā’’ti. Tasmiṃ ṭhānantare ṭhapitā hutvā rañño āyaṃ, vayañca yāthāvato gaṇentīti gaṇakā.
Jātikulasutācārādivasena puthuttaṃ gatattā mahatī mattā etesanti mahāmattā,te pana mahānubhāvā
amaccā evāti āha ‘‘mahāamaccā’’ti. Ye rañño hatthānīkādīsu avaṭṭhitā, te anīkaṭṭhāti āha
‘‘hatthiācariyādayo’’ti. Mantaṃ paññaṃ asitā hutvā jīvantīti mantassājīvino, matisajīvāti attho, ye
tattha tattha rājakicce upadesadāyino. Tenāha ‘‘mantā vuccati paññā’’tiādi.
Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā
91 . Balavalobhattāti ‘‘imasmiṃ loke idāni daliddamanussā nāma bahū, tesaṃ sabbesaṃ dhane
anuppadiyamāne mayhaṃ kosassa parikkhayo hotī’’ti evaṃ uppannabalavalobhattā.
Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ aggaṃ
nāma, taṃ panettha uddhagāmīti āha ‘‘uddhaṃ aggaṃ assā’’ti. Sagge niyuttā, saggappayojanāti vā
sovaggikā. Dasannaṃ visesāna nti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva dibbarūpādīnañca
phalavisesānaṃ. Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpa ggahaṇena bahiddhā
rūpārammaṇaṃ.
92 . Suṭṭhunisiddha nti yathāyaṃ iminā attabhāvena adinnaṃ ādātuṃ na sakkoti, evaṃ sammadeva
tato nisedhitaṃ katvā. Mūlahata nti jīvitā voropanena mūle eva hataṃ.
96 . Rāgavasena caraṇaṃ carittaṃ,carittameva cārittaṃ,methunanti adhippāyo, taṃ pana
‘‘paresaṃ dāresū’’ti vuttattā ‘‘micchācāra’’nti āha.
100 . Paccanīkadiṭṭhīti ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya (ma. ni. 1.441; 2.94; vibha. 793) sammādiṭṭhiyā
paṭipakkhabhūtā diṭṭhi.
101 . Mātucchādikāupari sayameva vakkhati. Atibalavalobho ti ativiya balavā bahalakileso, yena
akāle, adese ca pavattati. Micchādhammo ti micchā viparīto avisabhāgavatthuko lobhadhammo. Tenāha
‘‘purisāna’’ntiādi.
Tassa bhāvo ti yena mettākaruṇāpubbaṅgamena cittena puggalo ‘‘matteyyo’’ti vuccati, so tassa
yathāvuttacittuppādo, taṃsamuṭṭhānā ca kiriyā matteyyatā.Tenāha ‘‘mātari sammā paṭipattiyā etaṃ
nāma’’nti. Yā sammā pajjitabbe sammā appaṭipatti, sopi doso agāravakiriyādibhāvato. Vippaṭipattiyaṃ
pana vattabbameva natthīti āha ‘‘tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā’’ti. Kule
je ṭṭhāna nti attano kule vuddhānaṃ mahāpitucūḷapitujeṭṭhakabhātikādīnaṃ.
Dasavassāyukasamayavaṇṇanā
103 . ‘‘Ya’’nti iminā samayo āmaṭṭho, bhummatthe cetaṃ paccattavacananti āha ‘‘yasmiṃ

samaye ’’ti. Ala ṃ patinoti ala ṃpateyy ā.Tass ā pariyattat ā bhariy ābh āven āti āha ‘‘dātu ṃ yuttā’’ti.
Aggarasānīti madhurabhāvena, bhesajjabhāvena ca aggabhūtarasāni.
Dippissantīti paṭipakkhabhāvena samujjalissanti. Tenāha ‘‘kusalantipi na bhavissatī’’ti. Aho
puriso ti mātādīsupi īdiso, aññesaṃ kesaṃ kiṃ vissajjessati, aho tejavapurisoti.
Gehe mātugāmaṃ viyāti attano gehe dāsibhariyābhūtamātugāmaṃ viya. Missībhāva nti mātādīsu
bhariyāya viya cārittasaṅkaraṃ.
Balavakopo ti hantukāmatāvasena uppattiyā balavakopo. Āghātetīti āhanati, attano
kakkhaḷapharusabhāvena cittaṃ vibādhatīti attho. Nissayadahanaraso hi doso. Byāpādetīti vināseti,
manopadūsanato manassa pakopanato. Tibba nti tikkhaṃ, sā panassa tikkhatā sarīre avahantepi
sinehavatthuṃ laṅghitvāpi pavattiyā veditabbāti āha ‘‘piyamānassapī’’tiādi.
104 . Kappavināso kappo uttarapadalopena, antarāva kappo antarakappo. Taṇhādibhedo kappo
etassa atthīti kappo, sattalokoti āha ‘‘antarāva lokavināso’’ti. Svāyaṃ antarakappo katividho,
kathañcassa sambhavo, kiṃ gatikoti antogadhaṃ codanaṃ sandhāyāha ‘‘antarakappo ca nāmā’’tiādi.
Lobhussadāyāti lobhādhikāya pajāya vattamānāya.
Evaṃ cintayiṃsūti pubbe yathānussavānussaraṇena, attano ca āyuvisesassa labhanato.
Gumbalatādīhi gahanaṃ ṭhāna nti gumbalatādīhi sañchannatāya gahanabhūtaṃ ṭhānaṃ. Rukkhehi
gahana nti rukkhehi nirantaranicitehi gahanabhūtaṃ. Nadīvidugga nti chinnataṭāhi nadīhi orato, pārato
ca viduggaṃ. Tenāha ‘‘nadīna’’ntiādi. Pabbatehi visamaṃpabbatantaraṃ. Pabbatesu vāchinnataṭesu
durārohaṃ visamaṭṭhānaṃ. Sabhāge ti jīvanavasena samānabhāge sadise karissanti.
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
105 . Āyata nti vā dīghaṃ cirakālikaṃ. Maraṇavasena hi ñātikkhayo āyato apunarāvattanato, na
rājabhayādinā ukkamanavasena punarāvattiyāpi tassa labbhanato. Osakkeyyāmāti orameyyāma.
Viramaṇampi atthato pajahanameva pariccajanabhāvatoti āha ‘‘pajaheyyāmāti attho’’ti. Sīlagabbhe
va ḍḍhitattāti mātu, pitu ca sīlavantatāya tadavayavabhūte gabbhe vaḍḍhi ‘‘sīlagabbhe vaḍḍhitā’’ti
vuttā, etena utuāhārassa viya tadaññassāpi bāhirassa paccayassa vasena sattasantānassa visesādhānaṃ
hotīti dasseti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ brahmajālaṭīkāyaṃ(dī. ni. ṭī. 1.7) vuttameva.
Khettavisuddhiyāti adhiṭṭhānabhūtavatthuvisuddhiyā. Nanu ca taṃ visesādhānaṃ jāyamānaṃ
rūpasantatiyā eva bhaveyyāti? Saccametaṃ, rūpasantatiyā pana tathā āhitavisesāya arūpasantatipi
laddhūpakārā eva hoti tappaṭibaddhavuttibhāvato. Yathā kabaḷīkārāhārena upatthambhite rūpakāye
sabbopi attabhāvo anuggahito eva nāma hoti, yathā pana rañño cakkavattino puññavisesaṃ upanissāya
tassa itthiratanādīnaṃ anaññasādhāraṇā te te visesā sambhavanti tabbhāve bhāvato, tadabhāve ca
abhāvato, evameva tasmiṃ kāle mātāpitūnaṃ yathāvuttapuññavisesaṃ upanissāya tesaṃ puttānaṃ
jāyamānānaṃ dīghāyukatā khettavisuddhiyāva hotīti veditabbā
saṃvegadhammachandādisamupabrūhitāya tadā tesaṃ kusalacetanāya tathā uḷārabhāvena
samuppajjanato. Etthāti imasmiṃ manussaloke, tatthāti yathāvuttaṃ kusaladhammaṃ samādāya
vattamāne sattanikāye. Tatthevāti tasmiṃyeva sattanikāye. ‘‘Attanova sīlasampattiyā’’ti vuttaṃ
sasantatipariyāpannassa dhammassa tattha visesappaccayabhāvato. Khettavisuddhipi pana idhāpi
paṭikkhipituṃ na sakkā.
Koṭṭhāsāti cattārīsavassāyukātiādayo asītivassasahassāyukapariyosānā ekādasa koṭṭhāsā.
Adinnādānādīhīti ādi-saddena kule jeṭṭhāpacāyikāpariyosānānaṃ dasannaṃ pāpakoṭṭhāsānaṃ
gahaṇaṃ.
Sa ṅkhar ājauppattiva ṇṇ an ā

106 . Eva ṃ uppajjanakata ṇhāti eva ṃ vac ībheda ṃ pāpanavasena pavatt ā bhuñjituk āmat ā.
Anasana nti kāyikakiriyāasamatthatāhetubhūto sarīrasaṅkoco. Tenāha ‘‘avipphārikabhāvo’’tiādi.
Ghananivāsata nti gāmanigamarājadhānīnaṃ ghananiviṭṭhataṃ aññamaññassa nātidūravattitaṃ.
Nirantarapūrito ti nirantaraṃ viya puṇṇo tatrupagānaṃ sattānaṃ bahubhāvato.
Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā
107 . Kiñcāpi pubbe vaḍḍhamānakavasena desanā āgataṃ, idaṃ pana na vaḍḍhamānakavasena
vuttaṃ. Kasmāti ce āha ‘‘na hī’’tiādi. Sattānaṃ vaḍḍhamānāyukakāle buddhā na nibbattanti saṃsāre
saṃvegassa dubbibhāvanīyattā. Tato vassasatasahassato orameva buddhuppādakālo.
108 . Samussitaṭṭhena yūpo viyāti yūpo, yūpanti ettha sattā anekabhūmikūṭāgārovarakādivantatāyāti
yūpo, pāsādo. Rañño hetubhūtenāti hetuatthe karaṇavacanantidassetiussāhasampattiādinā. Mahatā
rājānubhāvena, mahatā ca kittisaddena samannāgatattā catūhi saṅgahavatthūhi mahājanassa rañjanato
mahāpanādo nāma rājā jāto. Jātake ti mahāpanādajātake (jā. 1.3.40 mahāpanādajātake).
Panādo nāma so rājāti ‘‘atīte panādo nāma so rājā assosī’’ti attabhāvantaratāya attānaṃ paraṃ
viya niddisati. Āyasmā hi bhaddajitthero attanā ajjhāvutthapubbaṃ suvaṇṇapāsādaṃ dassetvā evamāha.
Yassa yūpo suvaṇṇayo ti yassa rañño ayaṃ yūpo pāsādo suvaṇṇayo suvaṇṇamayo. Tiriyaṃ
soḷasubbedho ti vitthārato soḷasasarapātappamāṇo, so pana aḍḍhayojanappamāṇo hoti. Ubbhamāhu
sahassadhāti ubbhaṃ uccabhāvaṃ assa pāsādassa sahassadhā sahassakaṇḍappamāṇaṃ āhu, so pana
yojanato pañcavīsatiyojanappamāṇo hoti. Keci panettha gāthāsukhatthaṃ ‘‘āhū’’ti dīghaṃ kataṃ, ahu
ahosīti atthaṃ vadanti.
Sahassakaṇḍoti sahassabhūmiko, ‘‘sahassakhaṇḍo’’ tipi pāṭho, so eva attho. Satageṇḍū ti
anekasataniyūhako. Dhajālūti tattha tattha niyūhasikharādīsu patiṭṭhapitehi sattidhajavīraṅgadhajādīhi
dhajehi sampanno. Haritāmayo ti cāmīkarasuvaṇṇamayo. Keci pana haritāmayo ti
‘‘haritamaṇiparikkhaṭo’’ti vadanti. Gandhabbāti naṭā. Chasahassāni sattadhāti chamattāni
gandhabbasahassāni sattadhā tassa pāsādassa sattasu ṭhānesu rañño abhiramāpanatthaṃ nacciṃsūti
attho. Te evaṃ naccantāpi kira rājānaṃ hāsetuṃ nāsakkhiṃsu. Atha sakko devarājā devanaṭaṃ pesetvā
samajjaṃ kāresi, tadā rājā hasīti.
Koṭigāmo nāma māpito. Vatthūti bhaddajittherassa vatthu. Taṃ theragāthāvaṇṇanāyaṃ
(theragā. aṭṭha. bhaddajittheragāthāvaṇṇanāya) vitthārato āgatameva. Itarassāti naḷakāradevaputtassa.
Ānubhāvāti puññānubhāvanimittaṃ.
Dānavasena datvāti taṃ pāsādaṃ attano pariggahabhāvaviyojanena dānamukhe niyojetvā.
Vissajjetvāti citteneva pariccajanavasena datvā puna dakkhiṇeyyānaṃ santakabhāvakaraṇena
nirapekkhapariccāgavasena vissajjetvā. Ettakenāti ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti ādiṃ katvā yāva
‘‘pabbajissatī’’ti padaṃ ettakena desanāmaggena.
Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
110 . Idaṃbhikkhuno āyusminti āyusmiṃ sādhetabbe idaṃ bhikkhuno icchitabbaṃ cirajīvitāya
hetubhāvatoti. Tenāha ‘‘idaṃ āyukāraṇa’’nti.
Sampannasīlassa avippaṭisārapāmojjapītipassaddhisukhasamādhiyathābhūtañāṇādisambhavato
taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpehi kāyassa phuṭattā sarīre vaṇṇadhātu vippasannā hoti, kalyāṇo ca kittisaddo
abbhuggacchat īti āha ‘‘sīlavato h ī’’ti ādi.

Vivekaja ṃ pītisukh ādīti ādi-saddena sam ādhija ṃ pītisukha ṃ , ap ītija ṃ kāyasukha ṃ ,
satipārisuddhijaṃ upekkhāsukhañca saṅgaṇhāti.
Appaṭikkūlatāvaho ti appamāṇānaṃ sattānaṃ, attano ca tesu appaṭikkūlabhāvato.
Hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā sabbadisāsu pharaṇaappamāṇavasena sabbadisāsu vipphārikatā.
‘‘Arahattaphalasaṅkhātaṃ bala’’nti vuttaṃ tassa akuppadhammatāya kenaci
anabhibhavanīyabhāvato.
‘‘Loke’’ti idaṃ yathā ‘‘ekabalampī’’ti iminā sambandhīyati, evaṃ ‘‘duppasahaṃ
durabhisambhava’’nti imehipi sambandhitabbaṃ. Lokapariyāpanneheva hi dhammehi tesaṃ balassa
duppasahatā, durabhisambhavatā, na lokuttarehīti. Etthevāti etasmiṃ arahattaphale eva, tadatthanti
attho.
Lokuttarapuññampīti lokuttarapuññampi puññaphalampi. Yāva āsavakkhayā pavaḍḍhati
vivaṭṭagāmikusaladhammānaṃ samādānahetūti yojanā. Amatapānaṃ piviṃsu
heṭṭhimamaggaphalasamadhigamavasenāti adhippāyo.
Cakkavattisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.
4. Aggaññasuttavaṇṇanā
Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā
111 . Etthāti ‘‘pubbārāme, migāramātupāsāde’’ti etasmiṃ padadvaye. Koyaṃ pubbārāmo, kathañca
pubbārāmo, kā ca migāramātā, kathañcassā pāsādo ahosīti etasmiṃ antolīne anuyoge. Ayaṃidāni
vuccamānā anupubbikathā ādito paṭṭhāya saṅkhepeneva anupubbikathā. Padumuttaraṃ
bhagavantaṃekaṃ upāsikaṃ aggupaṭṭhāyikaṭṭhāne ṭhapentiṃ disvāna tattha sañjātagāravabahumānā
tamevatthaṃ purakkhatvā bhagavantaṃ nimantetvā. Meṇḍakaputtassāti meṇḍakaseṭṭhiputtassa.
Sotāpannā ahosi tathā katādhikārattā.
Mātuṭṭhāne ṭhapesi attano sīlācārasampattiyā garuṭṭhāniyattā. Upayoga nti tattha tattha
appetabbaṭṭhāne appanāvasena viniyogaṃ agamaṃsu. Aññehi ca veḷuriyalohitaṅkamasāragallādīhi.
Bhassatīti otarati. Suddhapāsādova na sobhatīti kevalo ekapāsādo eva vihāro na sobhati. Niyūhāni
bahūni nīharitvā kattabbasenāsanāni ‘‘duvaḍḍhagehānī’’ti vadanti. Majjhe gabbho samantato
anupariyāyatoti evaṃ dvikkhattuṃ vaḍḍhetvā katasenāsanāni duvaḍḍhagehāni. Cūḷapāsādāti
khuddakapāsādā.
Uttaradevīvihāro nāma nagarassa pācīnadvārasamīpe katavihāro.
Titthiyaliṅgassa aggahitattā neva titthiyaparivāsaṃ vasanti. Anupasampannabhāvato āpattiyā
āpannāya abhāvato na āpattiparivāsaṃ vasanti. Bhikkhubhāva nti upasampadaṃ. Tevijjasutta nti
imasmiṃ dīghanikāye tevijjasuttaṃ sutvā.
113 . Anuvattamānācaṅkamiṃsu ananucaṅkamane yathādhippetassa atthassa pucchanādīnaṃ
asakkuṇeyyattā. Tesa nti tesaṃ dvinnaṃ. Tenāha ‘‘paṇḍitataro’’ti. Atthāti bhavattha. Kulasampannāti
sampannakulā uditodite brāhmaṇakule uppannā. Brāhmaṇakulāti kenaci pārijuññena anupaddutā eva
brāhmaṇakulā. Tenāha ‘‘bhogādisampanna’’ntiādi. Ime brāhmaṇā uccā hutvā ‘‘imaṃ vasalaṃ
pabbajjaṃ pabbajiṃsū’’tiādinā jātiādīni ghaṭṭentā akkosanti. Paribhāsantīti paribhavitvā bhāsanti.
Attano anurūpāyāti attano ajjhāsayassa anurūpāya. Antarantarā vicchijja pavattiyamānā paribhāsā

paripu ṇṇā nāma na hoti kha ṇḍ abh āvato, tabbipariy āyato paripu ṇṇā nāma hot īti āha ‘‘antar ā’’ti ādi.
Appatiṭṭhatāyāti apassayarahitattā. Vibhinno ti vinaṭṭho.
Itare tayo vaṇṇā ti khattiyādayo vaṇṇā hīnā.Nanu khattiyāva seṭṭhā vaṇṇā yathā buddhā etarahi
khattiyakule eva uppannāti? Saccametaṃ, te pana attano micchābhimānena, micchāgāhena ca
‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ vacanamattaṃ. ‘‘Sujjhantīti suddhā honti, na nindaṃ
garahaṃ pāpuṇantī’’ti vadanti. Sujjhanti vā saṃsārato sujjhanti, na sesā vaṇṇā asukkajātikattā,
mantajjhenābhāvato cāti. Brahmuno mukhato jātāvedavacanato jātāti mukhato jātā. Tato eva
brahmuno mahābrahmuno vedavacanato vijātāti brahmajā.Tena duvidhenāpi nimmitāti
brahmanimmitā.Vedavedaṅgādibrahmadāyajjaṃ arahantīti brahmadāyādā. Muṇḍake samaṇake ti
ettha ka -kāro garahāyanti āha ‘‘nindantā jigucchantā vadantī’’ti. Ibbhe ti sudde, te pana
gharabandhanena baddhā nihīnatarāti āha ‘‘gahapatike’’ti. Kaṇhe ti kaṇhajātike. Bandhanaṭṭhena
bandhu, kassa pana bandhūti āha ‘‘mārassa bandhubhūte’’ti. Pādāpacce ti pādato jātāpacce. Ayaṃ
kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato jātā, khattiyā urato, ūrūhi vessā, pādato
suddā’’ti.
114 . Yasmā paṭhamakappikakāle catuvaṇṇavavatthānaṃ natthi, sabbeva sattā ekasadisā,
aparabhāge pana tesaṃ payogabhedavasena ahosi, tasmā vuttaṃ ‘‘porāṇaṃ…pe… ajānantā’’ti.
Laddhibhindanatthāyāti ‘‘brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā’’ti evaṃ pavattāya laddhiyā
viniveṭhanatthaṃ. Puttappaṭilābhatthāyāti ‘‘evaṃ mayaṃ pettikaṃ iṇaṃ sodhessāmā’’ti laddhiyaṃ
ṭhatvā puttappaṭilābhāya. Ayañhettha dhammikānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhāsayo. Sañjātapupphāti
rajassalā. Itthīnañhi kumāribhāvappattito paṭṭhāya pacchimavayato oraṃ asati vibandhe aṭṭhame aṭṭhame
sattāhe gabbhāsayasaññite tatiye āvatte katipayā lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapupphā eva bhijjanti,
tato lohitaṃ paggharati, tattha utusamaññā, pupphasamaññā ca. Nesa nti brāhmaṇānaṃ. Saccavacanaṃ
siyāti ‘‘brahmuno puttā’’tiādivacanaṃ saccaṃ yadi siyā, brāhmaṇīnaṃ…pe… mukhaṃ bhaveyya, na
cetaṃ atthi.
Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā
115 . Mukhacchedakavāda nti ‘‘brāhmaṇā mahābrahmuno mukhato jātā’’ti vādassa
chedakavādaṃ. Ariyabhāve asamatthāti anariyabhāvāvahā. Pakatikāḷakāti sabhāveneva na suddhā.
Kaṇho ti kiliṭṭho upatāpako. Tenāha ‘‘dukkhoti attho’’ti.
Sukkabhāvo nāma parisuddhatāti āha ‘‘nikkilesabhāvena paṇḍarā’’ti. Sukko ti na kiliṭṭho
anupatāpakoti vuttaṃ ‘‘sukhoti attho’’ti.
116 . Ubhayavokiṇṇeti vacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘ubhayesu vokiṇṇesū’’ti. Missībhūtesūti
‘‘kadāci kaṇhā dhammā, kadāci sukkā dhammā’’ti evaṃ ekasmiṃ santāne, ekasmiṃyeva ca attabhāve
pavattiyā missībhūtesu, na pana ekajjhaṃ pavattiyā. Etthāti anantaravuttadhammāva anvādhiṭṭhāti āha
‘‘kaṇhasukkadhammesū’’ti. Yasmā ca te brāhmaṇā na ceva te dhamme atikkantā, yāya ca paṭipadāya
atikkameyyuṃ, sāpi tesaṃ paṭipadā natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘vattamānāpī’’ti. Nānujānanti
ayathābhuccavādabhāvato. Anujānana ñca nāma abbhanumodananti tadabhāvaṃ dassentena
‘‘nānumodanti, na pasaṃsantī’’ti vuttaṃ. Catunnaṃ vaṇṇāna nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Tesa nti
pana sambandhepi vā sāmivacanaṃ. Te ca brāhmaṇā na evarūpāna edisā, yādiso arahā ekadesenāpi
tena tesaṃ sadisatābhāvato, tasmātena kāraṇena nesaṃbrāhmaṇānaṃ ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti
vādaṃ viññūyathābhūtavādino buddhādayo ariyā nānujānanti.
Ārakattādīhīti ettha kilesānaṃ ārakattā pahīnabhāvato dūrattā arahaṃ,kilesārīnaṃ hatattā
arahaṃ,saṃsāracakkassa arānaṃ hatattā arahaṃ,paccayādīnaṃ arahattā arahaṃ,pāpakaraṇe
rah ābh āvena araha nti evamattho veditabbo. Ayamettha sa ṅkhepo, vitth āro pana visuddhimagge

(visuddhi. 1.125 ādayo), ta ṃ sa ṃ va ṇṇ an āsu (visuddhi. ṭī . 1.124) ca vuttanayena veditabbo .
Āsavānaṃ khīṇattāti catunnampi āsavānaṃ anavasesato pahīnattā. Brahmacariyavāsa nti
maggabrahmacariyavāsaṃ. Tassa vāsassa pariyositattā vutthavāso, dasannampi vā ariyavāsānaṃ
vutthattā vutthavāso. Vuttañhetaṃ –
‘‘Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame
dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho
caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭhesano anāvilasaṅkappo
passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā’’ti
(a. ni. 10.19).
Vussatīti vā vusitaṃ,ariyamaggo, ariyaphalañca, taṃ etassa atthīti atisayavacanicchāvasena arahā
‘‘vusitavā’’ti vutto. Karaṇīyaṃnāma pariññāpahānasacchikiriyābhāvanā dukkhassantaṃ kātukāmehi
ekantato kattabbattā, taṃ pana yasmā catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kātabbaṃ kataṃ, tasmā
vuttaṃ ‘‘catūhi…pe… katakaraṇīyo’’ti. Osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā,kilesā, khandhā ca.
Vuttañhi ‘‘bhārā have pañcakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 3.22) ohārito ti apanīto. Sako attho sadattho ti ettha
da -kāro padasandhikaro. Kāmaṃ diṭṭhiādayopi saṃyojanāni eva, tathāpi taṇhāya bhavasaṃyojanaṭṭho
sātisayo. Yathāha ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanāna’’nti. (Saṃ. ni. 2.125, 126, 127, 132,
134, 136, 142; 3.5.520; kathā. 75) tato sā eva sutte (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.93, 133; 3.373; saṃ. ni.
3.1081; paṭi. ma. 1.34 ādayo) samudayasaccabhāvena vuttā, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavasaṃyojanaṃ vuccati
taṇhā’’ti. Sammadaññā vimutto ti sammā aññāya jānanabhūtāya aggamaggapaññāya sammā
yathābhūtaṃ yaṃ yathā jānitabbaṃ, taṃ tathā jānitvā vimutto. Imasmiṃ loke ti imasmiṃ sattaloke.
Idhattabhāve ti imasmiṃ attabhāve, parattabhāve ti parasmiṃ attabhāve, idhaloke, paraloke cāti attho.
117 . Antaravirahitāti vibhāgavirahitā. Tenāha ‘‘attano kulena sadisā’’ti. Anuyantīti anuyantā,
anuyantā eva ānuyantā,anuvattakā. Tenāha ‘‘vasavattino’’ti.
118 . Niviṭṭhāti saddheyyavatthusmiṃ anupavisanavasena niviṭṭhā. Tato eva tasmiṃ adhikaṃ
nivisanato abhiniviṭṭhā. Acalaṭṭhitāti acalabhāve ṭhitā.
Ya nti yaṃ kathetabbadhammaṃ anupadhāretvā, tadatthañca appaccakkhaṃ katvā kathanaṃ, etaṃ
aṭṭhānaṃakāraṇaṃ tassa bodhimūleyeva samucchinnattā. Vicchindajananattha nti
ratanattayasaddhāya vicchindassa uppādanatthaṃ, aññathattāyāti attho. So ti māro. Musāvādaṃ kātuṃ
nāsakkhīti āgataphalassa ariyasāvakassa purato musā vattuṃ na visahi, tasmā āma mārosmīti paṭijāni.
Silāpathaviya nti ratanamayasilāpathaviyaṃ. Sineruṃ kira parivāretvā ṭhito bhūmippadeso
sattaratanamayo, ‘‘suvaṇṇamayo’’ti keci, sā vitthārato, ubbedhato anekayojanasahassaparimāṇā ativiya
niccalā. Kiṃ tvaṃ etthāti kiṃ kāraṇā tvaṃ ettha. ‘‘Ṭhito’’ti accharaṃ pahari. Ṭhātuṃ asakkonto ti
ariyasāvakassa purato ṭhātuṃ asakkonto. Ayañhi ariyadhammādhigamassa ānubhāvo, yaṃ māropi nāma
mahānubhāvo ujukaṃ paṭipparituṃ na sakkoti.
Maggo eva mūlaṃ maggamūlaṃ,tassa. Sañjātattāuppannattā. Tena maggamūlena
patiṭṭhitasantāne laddhapatiṭṭhā. Bhagavato desanādhammaṃ nissāya ariyāya jātiyā jāto ‘‘bhagavantaṃ
nissāya ariyabhūmiyaṃ jāto’’ti vutto. ‘‘Ure vasitvā’’ti idaṃ dhammaghosassa urato samuṭṭhānatāya
vuttaṃ. Ure vāyāmajanitābhijātitāya vā oraso. Mukhato jātena jāto ‘‘mukhato jāto’’ti vutto.
Kāraṇakāraṇepi hi kāraṇe viya vohāro hoti ‘‘tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti. Keci pana ‘‘vimokkhamukhassa
vasena jātattā mukhato jāto’’ti vadanti, tatthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Purimenatthena yonijo,
sedajo, mukhajoti tīsu sambandhesu mukhajena sambandhena bhagavato puttabhāvo vibhāvito.
Atthadvayenāpi dhammajabhāvoyeva dīpito. Ariyadhammappattito laddhaviseso hutvā pavatto
taduttarakāliko khandhasantāno ‘‘ariyadhammato jāto’’ti veditabbo, ariyadhammaṃ vā maggaphalaṃ
nissāya, upanissāya ca jāto sabbopi dhammappabandho ‘‘ariyadhammato jāto’’ti gahetabbo. Tesaṃ pana
ariyadhamm āna ṃ apariyositakiccat āya ariyabh āvena abhinibbattimatta ṃ up ādāya ‘‘ariyadhammato

jātatt ā’’ ti vutta ṃ. Pariyositakiccat āya tath ā nibbattip ārip ūri ṃ up ādāya ‘‘ nimmitatt ā’’ ti vutta ṃ,
yato ‘‘dhammajo dhammanimmito’’ti vuttaṃ. ‘‘Navalokuttaradhammadāyaṃ ādiyatīti dhammadāyādo’’
tipi pāṭho. Assāti ‘‘bhagavatomhiputto’’tiādinā vuttassa vākyassa. Atthaṃ dassento ti bhāvatthaṃ
pakāsento. Tathāgatassa anaññasādhāraṇasīlādidhammakkhandhassa samūhanivesavasena
dhammakāyatāya na kiñci vattabbaṃ atthi, satthuṭṭhāniyassa pana dhammakāyataṃ dassetuṃ ‘‘kasmā
tathāgato dhammakāyoti vutto’’ti sayameva pucchaṃ samuṭṭhāpetvā ‘‘tathāgato hī’’ tiādinā tamatthaṃ
vissajjeti. Hadayena cintetvāti ‘‘imaṃ dhammaṃ imassa desessāmī’’ti tassa upagatassa veneyyajanassa
bodhanatthaṃ cittena cintetvā. Vācāya abhinīharīti saddhammadesanāvācāya karavīkarutamañjunā
brahmassarena veneyyasantānābhimukhaṃ tadajjhāsayānurūpaṃ hitamatthaṃ nīhari upanesi. Tenāti
tena kāraṇena evaṃsaddhammādhimuttibhāvena. Assāti tathāgatassa. Dhammamayattāti
dhammabhūtattā. Idhādhippetadhammo seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtoti āha ‘‘dhammakāyattā eva
brahmakāyo’’ ti. Sabbaso adhammaṃ pajahitvā anavasesato dhammo eva bhūtoti dhammabhūto.
Tathārūpo ca yasmā sabhāvato dhammo evāti vattabbataṃ arahatīti āha ‘‘dhammasabhāvo’’ ti.
119 . Seṭṭhacchedakavāda nti ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’ti (dī. ni. 3.116) evaṃ
vuttaseṭṭhabhāvacchedakavādaṃ. Aparenapi nayenāti yathāvuttaseṭṭhacchedakavādato aparenapi
porāṇakalokuppattidassananayena. Seṭṭhaccheda…pe… dassetu nti sopi hi ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo,
hīnā aññe vaṇṇā’’ti, ‘‘brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā’’ti (dī. ni. 3.114) ca evaṃ
pavattāya micchādiṭṭhiyā viniveṭhano jātibrāhmaṇānaṃ seṭṭhabhāvassa chedanato seṭṭhacchedanavādo
nāma hotīti dassetunti attho.
Itthabhāva nti imaṃ pakārataṃ manussabhāvaṃ. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati,
pakaraṇavasena vā ayamattho avacchinno daṭṭhabbo. Maneneva nibbattāti bāhirapaccayena vinā
kevalaṃ upacārajhānamanasāva nibbattā. Yāya upacārajjhānacetanāya te tattha nibbattā,
nīvaraṇavikkhambhanādinā uḷāro tassā pavattiviseso, tasmā jhānaphalakappo tassā phalavisesoti āha
‘‘brahmaloke viyā’’ tiādi. ‘‘Sayaṃpabhā’’ ti padānaṃ tattha sūriyālokādīhi vinā andhakāraṃ
vidhamantā sayameva pabhāsantīti sayaṃpabhā,antalikkhe ākāse carantīti antalikkhacarā,
tadaññakāmāvacarasattānaṃ viya sarīrassa vicaraṇaṭṭhānassa asubhatābhāvato subhaṃ,subheva
tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino ti attho veditabbo.
Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā
120 . Sabbaṃ cakkavāḷanti anavasesaṃ koṭisatasahassaṃ cakkavāḷaṃ. Samatanīti sañchādentī
vipphari, sā pana tasmiṃ udake patiṭṭhitā ahosīti āha ‘‘patiṭṭhahī’’ ti. Vaṇṇena sampannāti
sampannavaṇṇā. Makkhikaṇḍakarahita nti makkhikāhi ca tāsaṃ aṇḍakehi ca rahitaṃ.
Atītānantarepi kappe loloyeva. Kasmā? Evaṃ ciraparicitalolatāvasena sabbapaṭhamaṃ tathā
akāsīti dasseti. Kimevida nti ‘‘vaṇṇato, gandhato ca tāva ñātaṃ, rasato pana kimevidaṃ bhavissatī’’ti
saṃsayajāto vadati. Tiṭṭhatīti aṭṭhāsi.
Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā
121 . Āluppakāraka nti ettha ālopapariyāyo āluppa -saddoti āha ‘‘ālopaṃ katvā’’ ti.
Paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ pavattiyaṃ lokiyānaṃ sammoho hoti, taṃ vidhamituṃ ‘‘ko
pana tesa’’ ntiādinā aṭṭha pañhāvissajjanāni gahitāni. Tattha tesa nti candimasūriyānaṃ. Kasmi nti
kasmiṃ ṭhāne. ‘‘Ko uparī’’ ti eteneva ko heṭṭhāti ayamattho vuttoyeva. Tathā ‘‘ko sīghaṃ gacchatī’’ ti
iminā ko saṇikaṃ gacchatīti ayampi attho vuttoyeva. Vīthiyo ti gamanavīthiyo. Ekato ti ekasmiṃ khaṇe
pātubhavanti. Sūriyamaṇḍale pana atthaṅgate candamaṇḍalaṃ paññāyittha. Chandaṃ ñatvā vāti
ruciṃ ñatvā viya.
Ubhaya nti anto, bahi ca.

Ujuka nti āyāmato, vitth ārato, ubbedhato ca. Parima ṇḍ alato ti parikkhepato.
Ujukaṃ saṇikaṃ gacchati amāvāsiyaṃ sūriyena saddhiṃ gacchanto divase divase thokaṃ
thokaṃ ohīyanto puṇṇamāsiyaṃ upaḍḍhamaggameva ohīyanato. Tiriyaṃ sīghaṃgacchati ekasmimpi
māse kadāci dakkhiṇato, kadāci uttarato dassanato. ‘‘Dvīsu passesū’’ ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ.
Candassa purato, pacchato, samañca tārakā gacchantiyeva. Attano ṭhāna nti attano gamanaṭṭhānaṃ. Na
vijahanti attano vīthiyāva gacchanato. Sūriyassa ujukaṃ gamanassa sīghatā candassa gamanaṃ
upādāya veditabbā. Tiriyaṃ gamanaṃdakkhiṇadisato uttaradisāya, uttaradisato ca dakkhiṇadisāya
gamanaṃ dandhaṃchahi chahi māsehi ijjhanato. So ti sūriyo. Kāḷapakkhauposathato ti kāḷapakkhe
uposathe candena saheva gantvā tato paraṃ. Pāṭipadadivase ti sukkapakkhapāṭipadadivase. Ohāya
gacchati attano sīghagāmitāya, tassa ca dandhagāmitāya. Lekhā viya paññāyati pacchimadisāyaṃ.
Yāva uposathadivasāti yāva sukkapakkhauposathadivasā. ‘‘Cando anukkamena vaḍḍhitvā’’ ti idaṃ
uparibhāgato patitasūriyālokatāya heṭṭhato pavattāya sūriyassa dūrabhāvena divase divase anukkamena
parihāyamānāya attano chāyāya vasena anukkamena candamaṇḍalappadesassa vaḍḍhamānassa viya
dissamānatāya vuttaṃ, tasmā anukkamena vaḍḍhitvā viya. Uposathadivase puṇṇamāyaṃ paripuṇṇo
hoti, paripuṇṇamaṇḍalo hutvā dissatīti attho. Dhāvitvā gaṇhāti candassa dandhagatitāya, attano ca
sīghagatitāya. Anukkamena hāyitvāti ettha ‘‘anukkamena vaḍḍhitvā’’ti ettha vuttanayena attho
veditabbo. Tattha pana chāyāya hāyamānatāya maṇḍalaṃ vaḍḍhamānaṃ viya dissati, idha chāyāya
vaḍḍhamānatāya maṇḍalaṃ hāyamānaṃ viya dissati.
Yāya vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpasantattā attano vimānato na
nikkhamanti, kīḷāpasutā hutvā na vicaranti, tadā kira sūriyassa vimānaṃ pakatimaggato adho otaritvā
vicarati, tassa oruyha caraṇeneva candavimānampi adho oruyha carati taggatikattā, tasmā sā vīthi
udakābhāvena ajānurūpatāya ‘‘ajavīthī’’ ti samaññaṃ gatā. Yāya pana vīthiyā sūriye gacchante
vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpābhāvato abhiṇhaṃ attano vimānato bahi nikkhamitvā kīḷāpasutā
ito cito ca vicaranti, tadā kira sūriyavimānaṃ pakatimaggato uddhaṃ āruhitvā vicarati, tassa uddhaṃ
āruyha caraṇeneva candavimānampi uddhaṃ āruyha carati taggatikattā, taggatikatā ca samānagatinā
vātamaṇḍalena vimānassa phellitabbattā, tasmā sā vīthi udakabahubhāvena nāgānurūpatāya
‘‘nāgavīthī’’ ti samaññaṃ gatā. Yadā sūriyo uddhamanāruhanto, adho ca anotaranto pakatimaggeneva
gacchati, tadā vassavalāhakā yathākālaṃ, yathāruci ca vimānato nikkhamitvā sukhena vicaranti, tena
kālena kālaṃ vassanato loke utusamatā hoti, tāya utusamatāya hetubhūtāya sā candimasūriyānaṃ gati
gavānurūpatāya ‘‘govīthī’’ ti samaññaṃ gatā. Tena vuttaṃ ‘‘ajavīthī’’ tiādi.
Evaṃ ‘‘kati nesaṃ vīthiyo’’ti pañhaṃ vissajjetvā ‘‘kathaṃ vicarantī’’ti pañhaṃ vissajjetuṃ
‘‘candimasūriyā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha sineruto bahi nikkhamantīti sinerusamīpena taṃ padakkhiṇaṃ
katvā gacchantā tato gamanavīthito bahi attano tiriyagamanena cakkavāḷābhimukhā nikkhamanti. Anto
vicarant īti evaṃ cha māse khaṇe khaṇe sineruto apasakkanavasena tato nikkhamitvā cakkavāḷasamīpaṃ
pattā, tatopi cha māse khaṇe khaṇe apasakkanavasena nikkhamitvā sinerusamīpaṃ pāpuṇantā anto
vicaranti. Idāni tamevatthaṃ saṅkhepena vuttaṃ vivarituṃ ‘‘tehī’’ tiādi vuttaṃ. Sinerussa, cakkavāḷassa
ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tassa, sinerussa ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tena gacchantā
‘‘sinerusamīpena vicarantī’’ ti vuttā, na sinerussa aggāḷindaallīnā. Cakkavāḷasamīpena caritvāti
etthāpi eseva nayo. Majjhenāti sinerussa, cakkavāḷassa ca ujukaṃ vemajjhena maggena. Citramāse
majjhenāti etthāpi eseva nayo.
Ekappahārenāti ekavelāya, ekeneva vā attano ekappahārena. Majjhanhiko ti ṭhitamajjhanhiko
kālo hoti. Tadā hi sūriyamaṇḍalaṃ uggacchantaṃ hutvāpi imasmiṃ dīpe ṭhitassa upaḍḍhameva dissati,
uttarakurūsu ṭhitassa ogacchantaṃ hutvā. Evañhi ekavelāyameva tīsu dīpesu ālokakaraṇaṃ.
Yesu kattikādinakkhattasamaññā, tānipi tārakarūpāni yevāti vuttaṃ ‘‘sesatārakarūpāni cā’’ ti,
nakkhattasaññitatārakarūpato avasiṭṭhatārakarūpānīti attho. Ubhayānipi tāni devatānaṃ
vasanakavim ānānīti veditabb āni. R ā-saddo tiyati chijjati etth āti ratti, satt āna ṃ saddassa

vūpasamanak āloti attho. Dibbanti satt ā kīḷ anti jotanti etth āti div ā.Satt āna ṃ ā yu ṃ minanto viya
siyati antaṃ karotīti māso. Taṃ taṃ kiriyaṃ arati vattetīti utu. Taṃ taṃ sattaṃ, dhammappavattiñca
saṅgamma vadanto viya sarati vattetīti saṃvaccharo.
122 . Vivajjanaṃ vivajjo, so eva vevajjaṃ,vaṇṇassa vevajjaṃ vaṇṇavevajjaṃ,vaṇṇasampattiyā
vigamo, tassa pana atthitā ‘‘vaṇṇavevajjatā’’ ti vuttā. Tenāha ‘‘vivajjabhāvo’’ ti. Tesa nti
vaṇṇavantānaṃ sattānaṃ. Atimānappaccayāti dubbaṇṇavambhanavasena atikkamma attano vaṇṇaṃ
paṭicca mānapaccayā, mānasampaggaṇhananimittanti attho. Sātisayo raso etissā atthīti rasāti
laddhamānāya, anubhāsiṃsūti anurodhavasena bhāsiṃsu. Lokuppattivaṃsakatha nti
lokuppattivaṃsajaṃ paveṇīkathaṃ, ādikāle uppannaṃ paveṇīāgatakathanti attho. ‘‘Anupatantī’’tipi
pāṭho, so evattho.
Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā
123 . Ediso hutvāti ahicchattakasadiso hutvā.
124 . Padālatāti ‘‘padā’’ ti evaṃnāmā ekā latā, sā pana yasmā sampannavaṇṇagandharasā, tasmā
‘‘bhaddalatā’’ ti vuttā. Nāḷikāti nāḷivalli. Ahāyīti nassi.
125 . Akaṭṭhapāko ti akaṭṭheyeva ṭhāne uppajjitvā paccanako, nīvāro viya sañjāto hutvā
nippajjanakoti attho. Kaṇo‘‘kuṇḍaka’’nti ca vuccati. Thusa nti taṇḍulaṃ pariyonandhitvā ṭhitattaco,
tadabhāvato ‘‘akaṇo, athuso’’ ti sāli vutto. ‘‘Paṭivirūḷha’’ nti idaṃ pakkabhāvassa kāraṇavacanaṃ.
Paṭivirūḷhato hi taṃ pakkanti. Yasmiṃ ṭhāne sāyaṃ pakko sāli gahito, tadeva ṭhānaṃ dutiyadivase pāto
pakkena sālinā paripuṇṇaṃ hutvā tiṭṭhatīti āha ‘‘sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hotī’’ tiādi.
Alāyita nti lāyitaṭṭhānampi tesaṃ kammappaccayā alāyitameva hutvā anūnaṃparipuṇṇameva
paññāyati, na kevalaṃ paññāyanameva, atha kho tathābhūtameva hutvā tiṭṭhati.
Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā
126 . ‘‘Manussakāle’’ ti idaṃ pubbe manussabhūtānaṃyeva tattha idāni nikantivasena uppatti hotīti
katvā vuttaṃ, devatānampi purimajātiyaṃ itthibhāve ṭhitānaṃ tattha virāgādipurisattappaccaye asati
tadā itthiliṅgameva pātubhavati. Purisattapaccaye ti ‘‘attanopi anissaratā, sabbakālaṃ parāyattavuttitā,
rajassalatā vañcatā, gabbhadhāraṇaṃ, paṭhamāya pakatiyā nihīnapakatitā, sūravīratābhāvo, ‘appakā
jan ā’ti ‘hīḷetabbatā’ti evamādi ādīnavapaccavekkhaṇapubbakampi itthibhāve ‘alaṃ itthibhāvena, na hi
itthibhāve ṭhatvā cakkavattisiriṃ, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavituṃ, na paccekabodhiṃ, na
sammāsambodhiṃ adhigantuṃ sakkā’ti evaṃ itthibhāvavirajjanaṃ, ‘yathāvuttaādīnavavirahato
uttamapakatibhāvato sampadamidaṃ purisattaṃ nāma seṭṭhaṃ uttamaṃ, ettha ṭhatvā sakkā etā
sampattiyo sampāpuṇitu’nti evaṃ purisattabhāve sambhāvanāpubbakaṃ patthanāṭhapanaṃ, ‘tattha
ninnapoṇapabbhāracittatā’ti’’ evamādike purisabhāvassa paccayabhūte dhamme. Pūretvāvaḍḍhetvā.
Paccakkhaṃ bhūtaṃ, sadisañca diṭṭhadhammikaṃ, samparāyikañca suvipulaṃ anatthaṃ acintetvā
purisassa kāmesu micchācaraṇaṃ kevalaṃ itthiyaṃ āsāpatti phalenevāti āsāāpatti itthibhāvāvahāpi
hotiyeva. Tanninnapoṇapabbhārabhāvena tannikantiyā nimittabhāvāpattitoti vuttaṃ ‘‘puriso
itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya labhatī’’ ti. Tadāti yathāvutte
paṭhamakappikakāle. Pakatiyāti sabhāvena. Mātugāmassāti purimattabhāve mātugāmabhūtassa.
Purisassāti etthāpi ‘‘pakatiyā’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Upanijjhāyata nti upecca
nijjhāyantānaṃ. Yathā aññamaññasmiṃ sārāgo uppajjati, evaṃ sāpekkhabhāvena olokentānaṃ.
Rāgapariḷāho ti rāgajo pariḷāho.
Nibbuyhamānāyāti pariṇatā hutvā niyyamānāya.
Methunadhammasam ācārava ṇṇ an ā

127 . Gomayapi ṇḍ amattampi n ālatth āti sammadeva viv āhakamma ṃ nālatth āti adhipp āyena
vadanti. P ātabyata nti tasmiṃ asaddhamme kilesakāmena pivitabbataṃ kiñci pivitabbavatthuṃ pivantā
viya ativiya tosetvā paribhuñjitabbataṃ āpajjiṃsu, pātabyata nti vā paribhuñjanakataṃ āpajjiṃsu
upagacchiṃsu. Paribhogattho hi ayaṃ pā-saddo, kattusādhano ca tabya -saddo, yathāruci
paribhuñjiṃsūti attho.
Sannidhikāraka nti sannidhikāraṃ, ka -kāro padavaḍḍhanamattanti āha ‘‘sannidhiṃ katvā’’ ti.
Apadāna nti avakhaṇḍanaṃ. Ekekasmiṃ ṭhāne ti yattha yattha vahitaṃ, tasmiṃ tasmiṃ ekekasmiṃ
ṭhāne. Gumbagumbāti puñjapuñjā.
Sālivibhāgavaṇṇanā
128 . Sīmaṃ ṭhapeyyāmāti ‘‘ayaṃ bhūmibhāgo asukassa, ayaṃ bhūmibhāgo asukassā’’ti evaṃ
paricchedaṃ kareyyāma. Taṃ aggaṃ katvāti taṃ ādiṃ katvā.
Mahāsammatarājavaṇṇanā
130 . Pakāsetabba nti dosavasena pakāsetabbaṃ. Khipitabba nti khepaṃ kātabbaṃ. Tenāha
‘‘hāretabba’’ nti, sattanikāyato nīharitabbaṃ.
Nesa nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ.
131 . Akkhara nti niruttiṃ. Sā hi mahājanena sammatoti niddhāretvā vattabbato nirutti, tasmiṃyeva
nirūḷhabhāvato, aññattha asañcaraṇato akkharanti ca vuccati, tathā saṅkhātabbato saṅkhā,samaññāyatīti
samaññā,paññāpanato paññatti, voharaṇato vohāro. Uppanno ti pavatto. Na kevalaṃ akkharamevāti
na kevalaṃ samaññākaraṇameva. Khettasāmino ti taṃ taṃ bhūmibhāgaṃ pariggahetvā ṭhitasattā. Tīhi
saṅkhehīti tividhakiriyābhisaṅkhatehi tīhi saṅkhehi khattiyādīhi tīhi vaṇṇehi pariggahitehi.
‘‘Khattiyānuyantabrāhmaṇagahapatikanegamajānapadehi tīhi gahapatīhi pariggahitehī’’ti ca vadanti.
Agganti ñātenāti aggaṃ kulanti ñātena. Khattiyakulañhi loke sabbaseṭṭhaṃ. Yathāha ‘‘khattiyo seṭṭho
janetasmi ṃ, ye gottapaṭisārino’’ti, (dī. ni. 1.277; 3.140; ma. ni. 2.30; saṃ. ni. 1.182, 245)
abhedopacārena pana akkharassa khattiyasaddassapi seṭṭhatāti pāḷiyaṃ ‘‘aggaññena akkharenā’’ti
vuttaṃ. Idāni abhedopacārena vinā eva atthaṃ dassetuṃ ‘‘agge vā’’ tiādi vuttaṃ.
Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā
132 . Yena anārambhabhāvena bāhitākusalā ‘‘brāhmaṇā’’ti vuttā, tameva tāva dassetuṃ pāḷiyaṃ
‘‘vītaṅgārā’’tiādi vuttanti tadatthaṃ dassento ‘‘pacitvā’’ tiādimāha. Tamena nti vacanavipallāsena
niddesoti āha ‘‘te ete’’ ti. Abhisaṅkharontāti cittamantabhāvena aññamaññaṃ abhivisiṭṭhe karontā,
brāhmaṇākappabhāvena saṅkharontā ca. Vācentāti paresaṃ kathentā, ye tathā ganthe kātuṃ na jānanti.
Acchantīti āsanti, upavisantīti attho. Tenāha ‘‘vasantī’’ ti. Acchentīti kālaṃ khepenti. Hīnasammataṃ
jh ānabhāvanānuyogaṃ chaḍḍetvā ganthe pasutatādīpanato. Seṭṭhasammataṃ jātaṃ‘‘vedadharā
sottiyā subrāhmaṇāti evaṃ seṭṭhasammataṃ jātaṃ.
133 . Methunadhammaṃ samādiyitvāti jāyāpatikabhāvena dvayaṃ dvayaṃ nivāsaṃ
ajjhupagantvā. Vāṇijakammādike ti ādi -saddena kasikammādiṃ saṅgaṇhāti.
134 . Luddācārakammakhuddācārakammunāti paraviheṭhanādiluddācārakammunā,
naḷakāradārukammādikhuddācārakammunā ca. Sudda nti ettha su -iti sīghatthe nipāto. Dā-iti
garahaṇattheti āha ‘‘suddaṃ suddaṃ lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchantī’’ ti.

135 . Ah ūti k ālavipall āsavasena vuttanti dassento ‘‘ hoti kho ’’ ti āha. Imin āti ‘‘ imehi kho, v āse ṭṭ ha,
catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hotī’’ti iminā vacanena. Imaṃ dassetīti
samaṇamaṇḍalaṃ nāma…pe… suddhiṃ pāpuṇantīti imaṃ atthajātaṃ dasseti. Yadi imehi…pe…
abhinibbatti hoti, evaṃ sante imāneva cattāri maṇḍalāni padhānāni, samaṇamaṇḍalaṃ appadhānaṃ tato
abhinibbattattāti? Nayidamevanti dassetuṃ ‘‘imānī’’ tiādi vuttaṃ. Samaṇamaṇḍalaṃ anuvattanti
guṇehi visiṭṭhabhāvato. Guṇo hi viññūnaṃ anuvattanahetu, na kolaputtiyaṃ, vaṇṇapokkharatā,
vākkaraṇamattaṃ vā. Tenāha ‘‘dhammeneva anuvattanti, no adhammenā’’ ti. So dhammo ca
lokuttarova adhippeto, yena saṃsārato visujjhati, tasmā samaṇamaṇḍala nti ca sāsanikameva
samaṇagaṇaṃ vadatīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘samaṇamaṇḍalañhī’’ tiādi.
Duccaritādikathāvaṇṇanā
136 . Micchādiṭṭhivasena samādinnakammaṃnāma ‘‘ko anubandhitabbo.
Ajotaggisoṭṭhimiso’’tiādinā yaññavidhānādivasena pavattitaṃ hiṃsādipāpakammaṃ.
Micchādiṭṭhikammassāti ‘‘esa saddhādhigato devayāno, yena yanti puttino visokā’’tiādinā pavattitassa
micchādiṭṭhisahagatakammassa. Samādānaṃtassa tathā pavattanaṃ, tassā vā diṭṭhiyā upagamanaṃ.
137 . Dvayakārīti kusalākusaladvayassa kattā. Tayidaṃ dvayaṃ yasmā ekajjhaṃ nappavattati,
tasmā āha ‘‘kālenā’’ tiādi. Ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi ekasmiṃ khaṇe
cittadvayūpasañhitāya sattasantatiyā abhāvato. Yathā pana dvayakārino sukhadukkhapaṭisaṃveditā
sambhavati, taṃ dassetuṃ ‘‘yena panā’’ tiādi vuttaṃ. Evaṃbhūto ti vikalāvayavo. Dvepihi
kusalākusalakammāni katūpacitāni sabhāvato balavantāneva honti, tasmā maraṇakāle upaṭṭhahanti. Tesu
akusalaṃ balavataraṃ hoti paccayalābhato. Nikantiādayo hi paccayavisesā akusalasseva sabhāgā, na
kusalassa, tasmā katūpacitabhāvena samānabalesupi kusalākusalesu paccayalābhena vipaccituṃ
laddhokāsatāya kusalato akusalaṃ balavataraṃ hotīti, tathābhūtampi taṃyathā vipākadāne
laddhokāsassa kusalassāpi avasaro hoti, tathā laddhapaccayaṃ paṭisandhidānābhimukhaṃ kusalaṃ
paṭibāhitvāpaṭisandhiṃ dentaṃ tiracchānayoniyaṃ nibbattāpetīti. ‘‘Akusalaṃ balavataraṃ hotī’’ti
ettha ‘‘akusalaṃ ce balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā’’ti vuttanayeneva atthaṃ vatvā tesu
kusalaṃ ce balavataraṃ hoti, tañca akusalaṃ paṭibāhitvā manussayoniyaṃ nibbattāpeti, akusalaṃ
pavattivedanīyaṃ hoti, atha naṃ taṃ kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi kucchirogādīhi vā
upaddutaṃ. Evaṃ so pavattiyaṃ nānappakāraṃ dukkhaṃ paccanubhavatīti idaṃ sandhāya vuttaṃ
‘‘sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī’’ti. Tatrāyaṃ vinicchayo – vuttakāle vā kārena samānabalesu
kusalākusalakammesu upaṭṭhahantesu maraṇassa āsannavelāyaṃ yadi balavatarāni kusalajavanāni
javanti, yath āupaṭṭhitaṃ akusalaṃ paṭibāhitvā kusalaṃ vuttanayena paṭisandhiṃ deti. Atha balavatarāni
akusalajavanāni javanti, yathāupaṭṭhitaṃ kusalaṃ paṭibāhitvā akusalaṃ vuttanayeneva paṭisandhiṃ deti.
Taṃ kissa hetu? Ubhinnaṃ kammānaṃ samānabalavabhāvato, paccayantarasāpekkhato cāti, sabbaṃ
vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā
138 . Bodhi vuccati maggasammādiṭṭhi, cattāri ariyasaccāni bujjhatīti katvā, sabhāvato,
taṃsabhāvato ca tassā pakkhe bhavāti bodhipakkhiyā, sativīriyādayo dhammā, tesaṃ
bodhipakkhiyānaṃ. Paṭipāṭiyāti bodhipakkhiyadesanāpaṭipāṭiyā. Bhāvanaṃ anugantvāti
anukkamena pavattaṃ bhāvanaṃ patvā. Tenāha ‘‘paṭipajjitvā’’ ti. Saupādisesāya nibbānadhātuyā
vasena khīṇāsavassa seṭṭhabhāvaṃ lokassa pākaṭaṃ katvā dassetuṃ sakkā, na itarāya sabbaso
apaññattibhāvūpagamane tassa adassanatoti vuttaṃ ‘‘parinibbātīti kilesaparinibbānena
parinibbāyatī’’ ti. Vinivattetvāti tato catuvaṇṇato nīharitvā.
140 . Tamevattha nti ‘‘khīṇāsavova devamanussesu seṭṭho’’ti vuttamevatthaṃ.
Seṭṭhacchedakavādamevāti jātibrāhmaṇānaṃ seṭṭhabhāvasamucchedakameva kathaṃ. Dassetvā