Mahāvaggaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Dīghanikāye
Mahāvaggaṭīkā
1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā
Pubbenivāsapaṭisaṃyuttakathāvaṇṇanā
1. Yathājātānaṃ karerirukkhānaṃ ghanapattasākhāviṭapehi maṇḍapasaṅkhepehi sañchanno padeso
‘‘karerimaṇḍapo’’ ti adhippeto. Dvāre ti dvārasamīpe. Dvāre ṭhitarukkhavasena aññatthāpi samaññā
atthīti dassetuṃ ‘‘yathā’’ tiādi vuttaṃ. Kathaṃ pana bhagavā mahāgandhakuṭiyaṃ avasitvā tadā
karerikuṭikāyaṃ vihāsīti? Sāpi buddhassa bhagavato vasanagandhakuṭi evāti dassento
‘‘antojetavane’’ tiādimāha. Salaḷāgāra nti devadārurukkhehi katagehaṃ. Pakatibhattassa pacchato ti
bhikkhūnaṃ pākatikabhattakālato pacchā, ṭhitamajjhanhikato uparīti attho. Piṇḍapātato
paṭikkantāna nti piṇḍapātabhojanato apetānaṃ. Tenāha ‘‘bhattakicca’’ ntiādi.
Maṇḍalasaṇṭhānā māḷasaṅkhepena katā nisīdanasālā ‘‘maṇḍalamāḷa’’ nti adhippetāti āha
‘‘nisīdanasālāyā’’ ti. Pubbenivāsapaṭisaṃyuttāti ettha pubba-saddo atītavisayo, nivāsa-saddo
kammasādhano, khandhavinimutto ca nivasitadhammo natthi, khandhā ca santānavaseneva pavattantīti
āha ‘‘pubbenivutthakkhandhasantānasaṅkhātena pubbenivāsenā’’ ti. Yojetvāti visayabhāvena
yojetvā. Pavattitāti kathitā. Dhammūpasaṃhitattā dhammato anapetāti dhammī.Tenāha
‘‘dhammasaṃyuttā’’ ti.
Udapādīti paduddhāro, tassa uppannā jātāti iminā sambandho. Taṃ panassā uppannākāraṃ
pāḷiyaṃ saṅkhepatova dassitaṃ, vitthārato dassetuṃ ‘‘aho acchariya’’ ntiādi āraddhaṃ. Tattha ke
anussaranti, ke nānussarantīti padadvaye paṭhamaṃyeva sappapañcanaṃ, na itaranti tadeva
puggalabhedato, kālavibhāgato, anussaraṇākārato, opammato niddisantena ‘‘titthiyā anussarantī’’ tiādi
vuttaṃ. Aggappattakammavādino ti sikhāppattakammavādino ‘‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’’ti
(paṭi. ma. 1.234) evaṃ kammassakatāñāṇe ṭhitā tāpasaparibbājakā. Cattālīsaṃyeva kappe
anussarantīti brahmajālādīsu (dī. ni. 1.33) bhagavatā tathā paricchijja vuttattā. Tato paraṃ na
anussarantīti tathāvacanañca diṭṭhigatopaṭṭhakassa tesaṃ ñāṇassa paridubbalabhāvato.
Sāvakāti mahāsāvakā tesañhi kappasatasahassaṃ pubbābhinīhāro. Pakatisāvakā pana tato
ūnakameva anussaranti. Yasmā ‘‘kappānaṃ lakkhādhikaṃ ekaṃ, dve ca asaṅkhyeyyānī’’ti kālavasena
evaṃ parimāṇo yathākkamaṃ aggasāvakapaccekabuddhānaṃ puññañāṇābhinīhāro,
sāvakabodhipaccekabodhipāramitāsambharaṇañca, tasmā vuttaṃ ‘‘dve aggasāvakā…pe…
kappasatasahassañcā’’ ti. Yadi bodhisambhārasambharaṇakālaparicchinno tesaṃ tesaṃ ariyānaṃ
abhiññāñāṇavibhavo, evaṃ sante buddhānampissa saparicchedatā āpannāti codanaṃ sandhāyāha
‘‘buddhānaṃ pana ettakanti paricchedo natthi, yāvatakaṃ ākaṅkhanti, tāvatakaṃ anussarantī’’ ti
‘‘yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇa’’nti (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3, 5) vacanato.
Sabbaññutaññāṇassa viya hi buddhānaṃ abhiññāñāṇānampi savisaye paricchedo nāma natthi, tasmā
yaṃ yaṃ ñātuṃ icchanti, te taṃ taṃ jānanti eva. Atha vā satipi kālaparicchede
karuṇūpāyakosallapariggahādinā sātisayattā mahābodhisambhārānaṃ paññāpāramitāya
pavattiānubhāvassa paricchedo nāma natthi, kuto tannimittakānaṃ abhiññāñāṇānanti vuttaṃ
‘‘ buddh āna ṃ … pe … natth ī’’ ti.

Khandhapa ṭip āṭ iy āti yath āpaccaya ṃ anupubbapavattam ānāna ṃ khandh āna ṃ anupubbiy ā.
Khandhappavatti nti vedanādikkhandhappavattiṃ. Tesañhi anubhavanādiākāraggahaṇamassa
sātisayaṃ, taṃ saññābhave tattha tattha anussaraṇavasena gahetvā gacchantā ekavokārabhave alabhantā
‘‘na passantī’’ti vuttā, jāle patitā viya sakuṇā, macchā viya cāti adhippāyo. Kuṇṭhā viyāti dandhā viya.
Paṅguḷā viyāti pīṭhasappino viya. Diṭṭhiṃ gaṇhantīti adhiccasamuppannikadiṭṭhiṃ gaṇhanti.
Yaṭṭhikoṭihetukaṃ gamanaṃ yaṭṭhikoṭigamanaṃkhandhapaṭipāṭiyā amuñcanato.
Evaṃ santepīti kāmaṃ buddhasāvakāpi asaññabhave khandhappavattiṃ na passanti, evaṃ santepi
te buddhasāvakā asaññabhavaṃ laṅghitvā parato anussaranti. ‘‘Vaṭṭe’’ tiādi tathā tesaṃ
anussaraṇākāradassanaṃ. Buddhehi dinnanaye ṭhatvāti ‘‘yattha pañcakappasatāni rūpappavattiyeva,
na arūpappavatti, so asaññabhavo’’ti evaṃ sammāsambuddhehi desitāyaṃ dhammanettiyaṃ ṭhatvā.
Evañhi antarā cutipaṭisandhiyo apassantā parato anussaranti seyyathāpi āyasmā sobhito ti (theragā.
aṭṭha. 1.2.164 sobhitattheragāthāvaṇṇanā). So kira pubbenivāse ciṇṇavasī hutvā anupaṭipāṭiyā attano
nibbattaṭṭhānaṃ anussaranto yāva asaññabhave attano acittakapaṭisandhi tāva addasa, tato paraṃ
pañcakappasataparimāṇe kāle cutipaṭisandhiyo adisvā avasāne cutiṃ disvā ‘‘kiṃ nāmeta’’nti
āvajjayamāno nayavasena ‘‘asaññabhavo bhavissatī’’ti niṭṭhaṃ agamāsi. Atha naṃ bhagavā taṃ
kāraṇaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā pubbenivāsaṃ anussarantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. ‘‘Cutipaṭisandhiṃ
oloketvā’’ ti idaṃ cutipaṭisandhivasena tesaṃ ñāṇassa saṅkamanadassanaṃ, tena sabbaso bhave
anāmasitvā gantuṃ na sakkontīti dasseti.
Taṃ tadeva passantīti yathā nāma saradasamaye ṭhitamajjhanhikavelāya caturatanike gehe
cakkhumato purisassa rūpagataṃ supākaṭameva hotīti lokasiddhametaṃ, siyā pana tassa
sukhumataratirohitādibhedassa rūpagatassa agocaratā. Na tveva buddhānaṃ ñātuṃ icchitassa ñeyyassa
agocaratā, atha kho taṃ ñāṇālokena obhāsitaṃ hatthatale āmalakaṃ viya supākaṭaṃ suvibhūtameva hoti
tathā ñeyyāvaraṇassa suppahīnattā. Tenāha ‘‘buddhā pana attanā vā parehi vā diṭṭhakatasutaṃ,
sūriyamaṇḍalobhāsasadisa’’nti ca ādi.
Tathā sāvakā ca paccekabuddhā cāti. Ettha tathā-saddena ‘‘attanā diṭṭhakatasutameva
anussarantī’’ti idaṃ upasaṃharati, tena sappadesameva nesaṃ anussaraṇaṃ, na nippadesanti nidasseti.
Khajjopanakaobhāsasadisaṃ ñāṇassa ativiya appānubhāvatāya. Sāvakāna nti ettha
pakatisāvakānaṃ pākatika padīpobhāsasadisaṃ.Mahāsāvakānaṃ (theragā. aṭṭha. 2.21
vaṅgīsettharagāthāvaṇṇanāya vitthāro) mahāpadīpobhāsasadisaṃ. Tenāha visuddhimagge (visuddhi.
2.402) ‘‘ukkāpabhāsadisa’’nti. Osadhitārakobhāsasadisa nti ussannā pabhā etāya dhīyati, osadhīnaṃ
vā anubalappadāyakattā ‘‘osadhī’’ti evaṃ laddhanāmāya tārakāya pabhāsadisaṃ.
Saradasūriyamaṇḍalobhāsasadisaṃsabbaso andhakāravidhamanato. Apaṭubhāvahetuko
visayaggahaṇe cañcalabhāvo khalitaṃ,kuṇṭhibhāvahetuko visayassa anabhisamayo paṭighāto.
Āvajjanapaṭibaddhamevāti āvajjanamattādhīnaṃ, āvajjitamatte eva yathicchitassa paṭivijjhanakanti
attho. Sesapadadvayepi eseva nayo.
Asaṅgaappaṭihataṃ pavattamānaṃ bhagavato ñāṇaṃ lahutarepi visaye, garutare ca ekasadisamevā
ti
dassetuṃ ‘‘dubbalapattapuṭe’’ tiādinā upamādvayaṃ vuttaṃ. Dhammakāyattā bhagavato guṇaṃ
ārabbha pavattā ‘‘bhagavantaṃyeva ārabbha uppannā’’ ti vuttaṃ. Taṃ sabbampī ti taṃ yathāvuttaṃ
sabbampi pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Titthiyānaṃ, sāvakānañca pubbenivāsānussaraṇaṃ
bhagavato pubbenivāsānussaraṇassa hīnudāharaṇadassanavasenettha kathitaṃ. Evañhi bhagavato
mahantabhāvo visesato pakāsito hotīti. Saṅkhepato ti samāsato. Yattakopi pubbenivāsānussatiñāṇassa
pavattibhedo attano ñāṇassa visayabhūto, taṃ sabbaṃ tadā yathākathitaṃ te bhikkhū saṅkhipitvā
‘‘itipī’’ ti āhaṃsu. Tassa ca anekākāratāya āmeḍitavacanaṃ, pi -saddo sampiṇḍanattho, ‘‘iti kho
bhikkhave sappaṭibhayo bālo’’tiādīsu (ma. ni. 3.124; a. ni. 3.1) viya ākārattho iti -saddoti dassento
‘‘ evamp ī’’ ti tadattham āha.

2-3. Vuttamev āti ettha ca idha p āṭhe ya ṃ vattabba ṃ tena p āṭhena s ādh āra ṇaṃ, ta ṃ vuttamev āti
adhippetaṃ, na asādhāraṇaṃ apubbapadavaṇṇanāya adhikatattāti taṃ dassento ‘‘ayameva hi
viseso ’’ tiādimāha. ‘‘Assosī’’ ti idaṃ savanakiccanipphattiyā vuttaṃ saddaggahaṇamukhena
tadatthāvabodhassa siddhattā. Tattha pana pāḷiyaṃ ‘‘imaṃ saṃkhiyadhammaṃ viditvā’’ icceva (dī. ni.
1.2) vuttaṃ. Ime bhikkhū mama guṇe thomenti, kathaṃ? Mama pubbenivāsañāṇaṃ ārabbhāti yojanā.
Nipphatti nti kiccanipphattiṃ, tena kātabbakiccasiddhanti attho. No ti pucchāvācī nu -iti iminā
samānattho nipātoti vuttaṃ ‘‘iccheyyātha nū’’ ti. Na nti bhagavantaṃ. ‘‘Yaṃ bhagavā’’ti ettha yaṃ-
saddena kiriyāparāmasanabhūtena ‘‘dhammiṃ kathaṃ katheyyā’’ti evaṃ vuttaṃ. Dhammikathākaraṇaṃ
parāmaṭṭhaṃ ‘‘etassā’’ti padassa atthoti āha ‘‘etassa dhammikathākaraṇassā’’ ti, ādaravasena pana
taṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ.
4. Suṇāthāti ettha iti -saddo ādiattho, pakārattho vā, etena ‘‘manasi karothā’’ti padaṃ saṅgaṇhāti.
Sotāvadhānaṃ sotassa odahanaṃ, sussūsāti attho. Chinnaṃ upacchinnaṃ vaṭumaṃ saṃsāravaṭṭaṃ
etesanti chinnavaṭumakā,sammāsambuddhā, aññe ca khīṇāsavā, idha pana sammāsambuddhā
adhippetā. Tesañhi sabbaso anussaraṇaṃ itaresaṃ avisayo. Tenāha ‘‘aññesaṃ asādhāraṇa’’ nti.
Paccattavacane dissati yaṃ-saddo kammatthadīpanato. Upayogavacane dissati yaṃ-saddo
pucchanakiriyāya kammatthadīpanato. Ta nti ca upayogavacanameva pucchati-saddassa
dvikammakabhāvato. Ya nti yena kāraṇenāti ayamettha atthoti āha ‘‘karaṇavacane dissatī’’ ti.
Bhummeti daṭṭhabbo ti yathā yaṃ-saddo na kevalaṃ paccattaupayogesu eva, atha kho karaṇepi dissati,
evaṃ idha bhummeti daṭṭhabbo. Dasasahassilokadhātu nti jātikkhettabhūtaṃ dasasahassacakkavāḷaṃ.
Unnādento uppajji anekacchariyapātubhāvapaṭimaṇḍitattā buddhuppādassa.
Kālassa bhaddatā nāma tattha sattānaṃ guṇavibhūtiyā, buddhuppādaparamā ca guṇavibhūtīti
tabbahulatā yassa kappassa bhaddatāti āha ‘‘pañcabuddhuppādapaṭimaṇḍitattā sundarakappe’’ ti,
tathā sārabhūtaguṇavasena ‘‘sārakappe’’ ti. ‘‘Imaṃ kappaṃ thomento evamāhā’’ti vatvā imassa
kappassa tathā thometabbatā anaññasādhāraṇāti dassetuṃ ‘‘yato paṭṭhāyā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha yato
paṭṭhāyāti yato pabhuti abhinīhāro kato ti manussattādiaṭṭhaṅgasamannāgato abhinīhāro pavattito.
Saṃsārassa anādibhāvato imassa bhagavato abhinīhārato puretaraṃ uppannā sammāsambuddhā anantā
aparimeyyāti tehi uppannakappe nivattento ‘‘etasmiṃ antare’’ ti āha. Kāmaṃ dīpaṅkarabuddhuppāde
ayaṃ bhagavā abhinīhāramakāsi, tassa pana bhagavato nibbatti imassa abhinīhārato purimatarāti vuttaṃ
‘‘amhākaṃ…pe… nibbattiṃsū’’ ti.
Asaṅkhyeyyakappapariyosāne ti mahākappānaṃ asaṅkhyeyyapariyosāne. Esa nayo ito paresupi.
‘‘Ito tiṃsakappasahassānaṃ uparī’’ ti etena padumuttarassa bhagavato, sumedhassa ca bhagavato
antare ekūnasattatikappasahassāni buddhasuññāni ahesunti dasseti. ‘‘Ito aṭṭhārasannaṃ
kappasahassānaṃ uparī’’ ti iminā sujātassa bhagavato, atthadassissa ca bhagavato antare ekenūnāni
dvādasakappasahassāni buddhasuññāni ahesunti dasseti. ‘‘Ito catunavute kappe’’ ti iminā
dhammadassissa bhagavato, siddhatthassa ca bhagavato antare chādhikanavasatuttarāni
sattarasakappasahassāni buddhasuññāni ahesunti dasseti. ‘‘Ekatiṃse kappe’’ ti iminā vipassissa
bhagavato, sikhissa ca bhagavato antare saṭṭhi kappāni buddhasuññāni ahesunti dasseti. Te sabbepi
padumuttarassa bhagavato oraṃ sumedhādīhi uppannakappehi saddhiṃ samodhāniyamānā satasahassā
kappā honti, yattha mahāsāvakādayo (theragā. aṭṭha. 2.21 vaṅgīsattheragāthāvaṇṇanā) vivaṭṭū
panissayāni kusalāni sambhariṃsu. Buddhasuññepi loke paccekabuddhā uppajjitvā tesaṃ
purisavisesānaṃ puññābhisandābhibuddhiyā paccayā honti. ‘‘Evamaya’’ ntiādi vuttamevatthaṃ
nigamanavasena vadati.
‘‘Kiṃ paneta’’ ntiādi pubbanimittavibhāvanatthāya āraddhaṃ. Tattha eta nti buddhānaṃ
uppajjanaṃ. Kappasaṇṭhānakālasmi nti vivaṭṭakappassa saṇṭhahanakāle. Ekamasaṅkhyeyya nti
saṃvaṭṭaṭṭhāyiṃ sandhāyāha. Ekaṅgaṇaṃ hutvā ṭhite ti pabbatarukkhagacchādīnaṃ, meghādīnañca
abhāvena vivaṭaṃaṅgaṇaṃ hutvā ṭhite. Lokasannivāse ti bhājanalokena sannivisitabbaṭṭhāne. Vīsati
ya ṭṭhiyo usabha ṃ .‘‘Usabhamattā, dve usabhamattā’’tiādin ā pacceka ṃ mattā-saddo yojetabbo.

Yojanasahassamatt ā hutv āti patam ānāva udakadh ārā yojanasahassamatta ṃ ā kāsa ṭṭhāna ṃ
pharitvā pavattiyā yojanasahassamattā hutvā. Yāva avinaṭṭhabrahmalokāti yāva ābhassarabrahmalokā,
yāva subhakiṇhabrahmalokā, yāva vehapphalabrahmalokāti attho.
Vātavasenāti saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassubbedhassa sandhārakavātamaṇḍalassa
vasena. Mahābodhipallaṅko ti mahābodhipallaṅkappadesamāha. Tassa pacchā vināso, paṭhamaṃ
saṇṭhahanañca dhammatāvasena veditabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ padese. Pubbanimittaṃ hutvāti
buddhappādassa pubbanimittaṃ hutvā. Pubbanimittasannissayo hi gaccho nissitavohārena tathā vutto.
Tenāha ‘‘tassā’’ tiādi. Kaṇṇikābaddhāni hutvāti ābaddhakaṇṇikā viya hutvā. Suddhāvāsabrahmāno
attamanā…pe… gacchantīti yojanā. Vehapphalepi subhakiṇhe saṅgahetvā ‘‘nava brahmalokā’’ ti
vuttaṃ. Tathā hi te catutthiṃyeva viññāṇaṭṭhitiṃ bhajanti. Nikkhamantesūti mahābhinikkhamanaṃ
abhinikkhamantesu. Abhijāti panettha jātibhāvasāmaññena gabbhokkantiyāva saṅgahitā. Nimīyati
anumīyati phalaṃ etenāti nimittaṃ,kāraṇaṃ. Ñāpakampi hi kāraṇaṃ disvā tassa abyabhicārībhāvena
phalaṃ siddhameva katvā gaṇhi, yathā taṃ asito isi abhijātiyaṃ mahāpurisassa lakkhaṇāni disvā tesaṃ
abyabhicārībhāvena buddhaguṇe siddhe eva katvā gaṇhi, evaṃ pana gayhamānaṃ tannimittakaṃ
phalaṃ tadānubhāvena siddhaṃ viya voharīyati tabbhāve bhāvato. Tenāha ‘‘tesaṃ nimittānaṃ
ānubhāvenā’’ tiādi. Tathā cāha bhagavā ‘‘so tena lakkhaṇena samannāgato…pe… rājā samāno kiṃ
labhati, buddho samāno kiṃ labhatī’’ti (dī. ni. 3.202, 204) ca evamādi. Imamattha nti pañca buddhā
imasmiṃ kappe uppajjissantīti imamatthaṃ yāthāvato jāniṃsu.
Jātiparicchedādivaṇṇanā
5-7. Kappaparicchedavasenāti ‘‘ito so ekanavute kappe’’tiādinā yattha yattha kappe te te buddhā
uppannā, tassa tassa kappassa paricchindanavasena parijānanavasena. ‘‘Idaṃ ta’’nti hi niyametvā
paricchijja jānanaṃ paricchindanaṃ paricchedo. Paritta nti ittaraṃ. Lahuka nti sallahukaṃ, āyuno
adhippetattā rassanti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘ubhayametaṃ appakasseva vevacana’’ nti.
‘‘Appaṃ vā bhiyyo’’ ti avisesajotanaṃ ‘‘vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā’’tiādinā aniyamitavaseneva
yathālābhato vavatthapetvā ayañca nayo apacuroti dassento ‘‘evaṃ dīghāyuko pana atidullabho’’ ti
āha. Idaṃ taṃ visesavavatthāpanaṃ puggalesu pakkhipitvā dassento ‘‘tattha visākhā’’ tiādimāha.
Yadi evaṃ kasmā amhākaṃ bhagavā tattakampi kālaṃ na jīvi, nanu mahābodhisattā carimabhave
ativiyauḷāratamena puññābhisaṅkhārena paṭisandhiṃ gaṇhantīti? Saccametanti. Tattha kāraṇaṃ
dassetuṃ ‘‘vipassīādayo panā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha abhijātiyā mettāṭhānatāya abhisaṅkhāraviññāṇassa
mettāpubbabhāgatā. Tadanuguṇañhi tesaṃ visesato paṭisandhiviññāṇaṃ. Tassa visesato bahulaṃ
khemavitakkūpanissayatāya somanassasahagatatā,
anaññasādhāraṇaparopadesarahitañāṇavisesūpanissayatāya ñāṇasampayuttatā, asaṅkhārikatā ca
veditabbā, asaṅkhyeyyaṃ āyu ādhāravisesato, nissayavisesato, paṭipakkhadūrībhāvato,
pavattiākāravisesato ca aparimeyyānubhāvatāya kāraṇassa. Tattha cirataraṃ kālaṃ santānassa
pāramitāparibhāvitatā ādhāravisesatā. Alobhajjhāsayādiāsayasampadā nissayavisesatā.
Lābhamacchariyādipāpadhammavikkhambhanaṃ paṭipakkhadūrībhāvo. Sabbasattānaṃ
sakalavaṭṭadukkhanissaraṇatthāya āyūhanā pavattiākāraviseso veditabbo.
Ayañca nayo sabbesaṃ mahābodhisattānaṃ carimabhavābhinibbattakakammāyūhane sādhāraṇoti
tassa phalenāpi ekasadiseneva bhavitabbanti āha ‘‘iti sabbe buddhā asaṅkhyeyyāyukā’’ ti,
asaṅkhyeyyakālāvatthānāyukāti attho. Asaṅkhyeyyāyukasaṃvattanasamatthaṃ paricitaṃ kammaṃ hoti,
buddhā pana tadā manussānaṃ paramāyuppamāṇānurūpameva kālaṃ ṭhatvā parinibbāyanti tato paraṃ
ṭhatvā sādhetabbapayojanābhāvato, dhammatāvesāti vā veditabbā. Aṭṭhakathāyaṃ pana tato paraṃ
pana aṭṭhānassa ‘‘utubhojanavipattiyā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.5) kāraṇaṃ vuttaṃ, ‘‘taṃ lokasādhāraṇaṃ loke
jātasaṃvuddhānaṃ tathāgatānaṃ na hotī’’ti na sakkā vattuṃ. Tathā hi nesaṃ rogakilamathādayo
hontiyeva. Utubhojanavasenāti asampannassa, sampannassa ca utuno, bhojanassa ca vasena

yath ākkama ṃ āyu h āyatipi va ḍḍ hatipi. Ā yūti ca param āyu adhippeta ṃ. Tattha ya ṃ vattabba ṃ,
taṃ brahmajālādiṭīkāyaṃ(dī. ni. ṭī. 1.40) vuttameva.
Idāni tamatthaṃ samudāgamato paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘tattha yadā’’ tiādi vuttaṃ. Dhamme niyuttā
dhammikā,na dhammikā adhammikā,hiṃsādiadhammapasutā. Adhammikameva hoti issarajanānaṃ
anuvattanena, paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanena ca. Uṇhavalāhakā devatāti uṇhautuno
paccayabhūtameghamālāsamuṭṭhāpakā devaputtā. Tesaṃ kira tathā cittuppādasamakālameva
yathicchitaṭṭhānaṃ uṇhaṃ pharamānā valāhakamālā nātibahalā ito cito nabhaṃ chādentī vitanoti. Esa
nayo sītavalāhakavassavalāhakāsu. Abbhavalāhakā pana devatā sītuṇhavassehi vinā kevalaṃ
abbhapaṭalasseva samuṭṭhāpakā veditabbā. Tāsa nti ettha ‘‘mittā’’ti padaṃ ānetvā yojanā. Kāmaṃ heṭṭhā
vuttā sattavidhāpi devatā cātumahārājikāva tā pana tena tena visesena vatvā idāni tadaññe
paṭhamabhūmike kāmāvacaradeve sāmaññato gaṇhanto ‘‘cātumahārājikā’’ ti āha. Tāsaṃ
adhammikatāyā ti rājūnaṃ adhammikabhāvamūlakena uparājādiadhammikabhāvaparamparābhatena
tāsaṃ devatānaṃ adhammikabhāvena. Visamaṃ candimasūriyā pariharantīti bahvābādhatādi
aniṭṭhaphalūpanissayabhūtassa yathāvuttaadhammikatāsaññitassa sādhāraṇassa pāpakammassa balena
visamaṃ vāyantena vāyunā pīḷiyamānā candimasūriyā sineruṃ parikkhipantā visamaṃ parivattanti
yathāmaggena nappavattantīti. Assidaṃ yathā candimasūriyānaṃ visamaparivattanaṃ
visamavātasaṅkhobhahetukaṃ, evaṃ utuvassādivisamappavattīti dassetuṃ ‘‘vāto yathāmaggena na
vāyatī’’ tiādi vuttaṃ. Devatāna nti sītavalāhakadevatādidevatānaṃ. Tenāha ‘‘sītuṇhabhedo utū’’tiādi.
Tasmiṃ asampajjante ti tasmiṃ yathāvutte vassabījabhūte utumhi yathākālaṃ sampattiṃ
anupagacchante.
‘‘Na sammā devo vassatī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘kadācī’’ tiādimāha. Tattha
kadāci vassatīti kadāci avassanakāle vassati. Kadāci na vassatīti kadāci vassitabbakāle na vassati.
Katthaci vassati, katthaci na vassatīti padesamāha. ‘‘Vassantopī’’ tiādi ‘‘kadāci vassati, kadāci na
vassatī’’ti padadvayasseva atthavivaraṇaṃ. Vigatagandhavaṇṇarasādīti ādi -saddena nirojataṃ
saṅgaṇhāti. Ekasmiṃ padese ti bhattapacanabhājanassa ekapasse. Uttaṇḍula nti pākato
ukkantataṇḍulaṃ. Tīhākārehīti sabbaso apariṇataṃ, ekadesena pariṇataṃ, dupariṇatañcāti evaṃ
tīhākārehi. Paccati pakkāsayaṃ upagacchati. Appāyukā ti ettha ‘‘dubbaṇṇā cā’’tipi vattabbaṃ. Evaṃ
utubhojanavasena āyu hāyati hetumhi aparikkhīṇepi paccayassa paridubbalattā.
‘‘Yadā panā’’ tiādi sukkapakkhassa attho vuttavipariyāyena veditabbo.
Vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ.Kasmā? Na hi ekasmiṃ antarakappe aneke
buddhā uppajjanti, eko eva pana uppajjatīti. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘katha’’ ntiādi vuttaṃ.
Cattāri ṭhatvāti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Yaṃyaṃāyuparimāṇesū ti
yattakayattakaparamāyuppamāṇesu. Tesampīti buddhānaṃ. Taṃ tadeva āyuparimāṇaṃ hoti, tattha
kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.
Jātiparicchedādivaṇṇanā niṭṭhitā
Bodhiparicchedavaṇṇanā
8. Mūle ti mūlāvayavassa samīpe. Taṃ pana tassā heṭṭhāpadeso hotīti āha ‘‘pāṭalirukkhassa
heṭṭhā’’ ti. Taṃdivasa nti attanā jātadivase, taṃdivasa nti vā taṃ bhagavato abhisambodhidivase. So
kira bodhirukkho sālakalyāṇī viya pathaviyā abbhantare eva puretaraṃ vaḍḍhento abhisambodhidivase
pathaviṃ ubbhijjitvā uṭṭhito ratanasataṃ ucco, tāvadeva ca vitthato hutvā nabhaṃ pūrento aṭṭhāsi.
Ayampi kiretassa rukkhabhāvena viya aññehi vemattatā. Ghanasaṃhatanāḷavaṇṭatāya kaṇṇikabaddhehi
viya pupphehi. Ekasañchann āti pupphānaṃ nirantaratāya ekajjhaṃ sañchannā, tattha tattha
nibaddha…pe… samujjala nti tahaṃ tahaṃ olambitakusumadāmehi ceva tahaṃ tahaṃ
khittam ālāpiṇḍīhi ca ito cito vippakiṇṇ avividhava ṇṭamuttapupphehi ca sammadeva ujjala ṃ.

Aññamañña ṃ sir īsampatt ānīti aññamaññassa siriy ā sobh āya sampann āni.
Buddhaguṇavibhavasiri nti sammāsambuddhehi abhigantabbaguṇavibhūtisobhaṃ. Paṭivijjhamāno ti
adhigacchanto.
Setambarukkho ti setavaṇṇaphalo ambarukkho. Tadevāti pāṭaliyā vuttappamāṇameva. Ekato ti
ekapasse. Surasānīti sumadhurarasāni.
Ekova pallaṅko ti ekova pallaṅkappadeso. So so rukkho ‘‘bodhī’’ti vuccati bujjhanti etthāti katvā.
Sāvakayugaparicchedavaṇṇanā
9. Sāvakaparicchede ti sāvakayugaparicchede. ‘‘Khaṇḍatissa’’nti dvepi ekajjhaṃ gahetvā
ekattavasena vuttanti āha ‘‘khaṇḍo ca tisso cā’’ ti, buddhānaṃ sahodaro, vemātikopi vā jeṭṭhabhātā na
hotīti ‘‘ekapitiko kaniṭṭhabhātā’’ ti vuttaṃ. Avasesehi puttehi. ‘‘Paññāpāramiyā matthakaṃ patto’’ti
vatvā tassa matthakappattaṃ guṇavisesaṃ dassetuṃ ‘‘sikhinā bhagavatā’’ tiādi vuttaṃ.
Uttaro ti uttamo. Puna uttaro ti theraṃ nāmena vadati. Pāra nti parakoṭimatthakaṃ. Paññāvisaye ti
paññādhikāre. Pavattiṭṭhānavasena hi pavattiṃ vadati.
Sāvakasannipātaparicchedavaṇṇanā
10 . Uposatha nti āṇāpātimokkhaṃ. Dutiyatatiyesūti dutiye, tatiye ca sāvakasannipāte. Eseva
nayo ti caturaṅgikataṃ atidisati. Abhinīhārato paṭṭhāya vatthuṃ kathetvā pabbajjā dīpetabbā,sā
pana yasmā manorathapūraṇiyaṃaṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.211) vitthārato āgatā, tasmā
tattha vuttanayeneva veditabbāti.
Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā
11 . Nibaddhupaṭṭhākabhāva nti ārambhato paṭṭhāya yāva parinibbānā niyataupaṭṭhākabhāvaṃ.
Aniyatuupaṭṭhākā pana bhagavato paṭhamabodhiyaṃ bahū ahesuṃ. Tenāha ‘‘bhagavato hī’’ tiādi. Idāni
ānandatthero yena kāraṇena satthu nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ upagato, yathā ca upagato, taṃ dassetuṃ
‘‘tattha ekadā’’ tiādi vuttaṃ. ‘‘Ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti āha anayabyasanāpādakena
kammunā codiyamāno. Atha naṃ bhagavātamatthaṃ anārocetvāva khemaṃ maggaṃ sandhāya ‘‘ehi
bhikkhu iminā gacchāmā’’ti āha. Kasmā panassa bhagavā tamatthaṃ nārocesīti? Ārocitepi
asaddahanto nādiyissati. Tañhi tassa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyātiti. Te ti te gamanaṃ, ‘‘ta’’ nti vā
pāṭho.
Anvāsatto ti anubaddho, upadduto vā. Dhammagāravanissito saṃvego dhammasaṃvego ‘‘amhesu
nāma tiṭṭhantesu bhagavatopi īdisaṃ jāta’’nti. ‘‘Ahaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vadanto dhammasenāpati
atthato evaṃ vadanto nāma hotīti ‘‘ahaṃ bhante tumhe’’ tiādi vuttaṃ. Asuññāyeva me sā disāti
asuññāyeva mama sā disā. Tattha kāraṇamāha ‘‘tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso’’ ti.
Vasituṃ na dassatīti ekagandhakuṭiyaṃ vāsaṃ na labhissatīti adhippāyo. Parammukhā
desitassāpi dhammassāti suttantadesanaṃ sandhāya vuttaṃ. Abhidhammadesanā panassa
parammukhāva pavattā pageva yācanāya. Tassā vācanāmaggopi sāriputtattherappabhavo. Kasmā? So
niddesapaṭisambhidā viya therassa bhikkhuto gahitadhammakkhandhapakkhiyo. Apare pana
‘‘dhammabhaṇḍāgāriko paṭipāṭiyā tikadukesu devasikaṃ katokāso bhagavantaṃ pañhaṃ pucchi,
bhagavāpissa pucchitapucchitaṃ nayadānavasena vissajjesi. Evaṃ abhidhammopi satthārā parammukhā
desitopi therena sammukh ā pa ṭiggahitova ahos ī’’ti vadanti. Sabba ṃ vīma ṃsitv ā gahetabba ṃ.

Aggupa ṭṭ hāko ti upa ṭṭhāne sakkaccak āritāya aggabh ūto upa ṭṭhāko. Thero hi upa ṭṭhāka ṭṭhāna ṃ
laddhakālato paṭṭhāya bhagavantaṃ duvidhena udakena, tividhena dantakaṭṭhena, pādaparikammena,
gandhakuṭipariveṇasammajjanenāti evamādīhi kiccehi upaṭṭhahanto ‘‘imāya nāma velāya satthu idaṃ
nāma laddhuṃ vaṭṭati, idaṃ nāma kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā taṃ taṃ nipphādento mahatiṃ
daṇḍadīpikaṃ gahetvā ekarattiṃ gandhakuṭipariveṇaṃ nava vāre anupariyāyati. Evaṃ hissa ahosi ‘‘sace
me thinamiddhaṃ okkameyya, bhagavati pakkosante paṭivacanaṃ dātuṃ nāhaṃ sakkuṇeyya’’nti, tasmā
sabbarattiṃ daṇḍadīpikaṃ hatthena na muñcati. Tena vuttaṃ ‘‘aggupaṭṭhāko’’ti.
12 . Pitumātujātanagaraparicchedo pitumukhena āgatattā ‘‘pitiparicchedo’’ ti vutto.
Vihāraṃ pāvisīti gandhakuṭiṃ pāvisi. Ettakaṃ kathetvāti
kappaparicchedādinavavārapaṭimaṇḍitaṃ vipassīādīnaṃ sattannaṃ buddhānaṃ
pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ ettāvatā desanaṃ desetvā. Kasmā panettha bhagavā vipassīādīnaṃ
sattannaṃyeva buddhānaṃ pubbenivāsaṃ kathesi, na buddhavaṃsa desanāyaṃ (bu. vaṃ. 64
gāthādayo) viya pañcavīsatiyā buddhānaṃ, tato vā pana bhiyyoti? Anadhikārato, payojanābhāvato ca.
Buddhavaṃsadesanāyañhi (bu. vaṃ. 75) –
‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama;
Kamhi kāle tayā vīra, patthitā bodhimuttamā’’ti. ādinā –
Pavattaṃ taṃ pucchaṃ adhikāraṃ aṭṭhuppattiṃ katvā yassa sammāsambuddhassa pādamūle attanā
mahābhinīhāro kato, taṃ dīpaṅkaraṃ bhagavantaṃ ādiṃ katvā yesaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santikā
bodhiyā laddhabyākaraṇo hutvā tattha tattha pāramiyo pūresi, tesaṃ paṭipattisaṅkhāto pubbenivāso,
attano ca paṭipatti kathitā, idha pana tādiso adhikāro natthi, yena dīpaṅkarato paṭṭhāya, tato vā pana
purato buddhe ārabbha pubbenivāsaṃ katheyya. Tasmā na ettha buddhavaṃsadesanāyaṃ viya
pubbenivāso vitthārito. Yasmā ca buddhānaṃ desanā nāma desanāya bhājanabhūtānaṃ puggalānaṃ
ñāṇabalānurūpā, na attano ñāṇabalānurūpā, tasmā tattha aggasāvakānaṃ, mahāsāvakānaṃ, (theragā.
aṭṭha. 2.21 vaṅgīsattheragāthāvaṇṇanā) tādisānañca devabrahmānaṃ vasena desanā vitthāritā. Idha pana
pakatisāvakānaṃ, tādisānañca devatānaṃ vasena pubbenivāsaṃ kathento sattannameva buddhānaṃ
pubbenivāsaṃ kathesi. Tathā hi ne bhagavā palobhanavasena samuttejetuṃ sappapañcatāya kathāya
desanaṃ matthakaṃ apāpetvāva gandhakuṭiṃ pāvisi. Tathā ca imissā eva desanāya anusārato
āṭānāṭiya paritta-(dī. ni. 3.275) desanādayo pavattā.
Apicettha bhagavā attano suddhāvāsacārikāvibhāviniyā uparidesanāya saṅgahatthaṃ vipassīādīnaṃ
eva sattannaṃ sammāsambuddhānaṃ pubbenivāsaṃ kathesi. Tesaṃyeva hi sāvakā tadā ceva etarahi ca
suddhāvāsabhūmiyaṃ ṭhitā, na aññesaṃ parinibbutattā. ‘‘Siddhatthatissaphussānaṃ kira buddhānaṃ
sāvakā suddhāvāsesu upapannā upapattisamanantarameva imasmiṃ sāsane upakādayo viya arahattaṃ
adhigantvā nacirasseva parinibbāyiṃsu, na tattha tattha yāvatāyukaṃ aṭṭhaṃsū’’ti vadanti. Tathā yesaṃ
sammāsambuddhānaṃ paṭivedhasāsanaṃ ekaṃsato nicchaye na ajjāpi dharati, na antarahitaṃ, te eva
kittento vipassīādīnaṃyeva bhagavantānaṃ pubbenivāsaṃ imasmiṃ sutte kathesi
veneyyajjhāsayavasena. Apubbācarimaniyamo pana aparāparaṃ saṃsaraṇakasattavāsavasena ekissā
lokadhātuyā icchitoti na tenetaṃ virujjhatīti daṭṭhabbaṃ. Nirantaraṃ matthakaṃ pāpetvāti abhijātito
paṭṭhāya yāva pātimokkhuddeso yāva tā buddhakiccasiddhi, tāva matthakaṃ sikhaṃ pāpetvā. Na tāva
kathitoti yojanā.
Tanti nti dhammatantiṃ, pariyattinti attho. Puttaputtamātuyānavihāradhanavihāradāyakādīnaṃ
sambahulānaṃ atthānaṃ vibhāvanavasena pavattavāro sambahulavāro.
Sambahulavāravaṇṇanā
Kāmañc āya ṃ pāḷiya ṃ an āgato, a ṭṭhakath āsu āgatattā pana ānetv ā dīpetabboti ta ṃ dīpento

‘‘ sabbabodhisatt ānañh ī’’ tiādim āha. Kulava ṃ so kulānukkamo. Pave ṇī ti paramparā. ‘‘ Kasm ā’’ ti
puttuppattiyā kāraṇaṃ pucchitvā taṃ vissajjento ‘‘sabbaññubodhisattānañhī’’ tiādimāha, tena tesaṃ
jātanagarādi paññāyamānaṃ ekaṃsato manussabhāvasañjānanatthaṃ icchitabbaṃ, aññathā
yathādhippetabuddhakiccasiddhi eva na siyāti dasseti, yato mahāsattānaṃ carimabhave manussaloke eva
pātubhāvo, na aññattha.
Sambahulaparicchedavaṇṇanā
Candādīnaṃ sobhāvisesaṃ raheti cajāpetīti rāhu, rāhuggaho, idha pana rāhu viyāti rāhu.
Bandhana nti ca anatthuppattiṭṭhānataṃ sandhāya vuttaṃ. Tathā mahāsattena vuttavacanameva gahetvā
kumārassa ‘‘rāhulo’’ ti nāmaṃ akaṃsu. Athāti nipātamattaṃ. Rocinīti rocanasīlā, ujjalarūpāti attho.
Rucaggatīti rucaṃ pabhātaṃ āgatibhūtā, ga-kārāgamaṃ katvā vuttaṃ. Itthiratanabhāvato manussaloke
sabbāsaṃ itthīnaṃ bimbapaṭicchannabhūtāti bimbā.
Jhānā vuṭṭhāyāti pādakajjhānato uṭṭhāya.
Aṭṭhaṅgulubbedhāti aṭṭhaṅgulappamāṇabahalabhāvā. Cūḷaṃsena chādetvāti tiriyabhāgena
ṭhapanavasena sabbaṃ vihāraṭṭhānaṃ chādetvā. Suvaṇṇayaṭṭhiphālehīti phālappamāṇāhi
suvaṇṇayaṭṭhīhi. Suvaṇṇahatthipādānīti pakatihatthipādaparimāṇāni suvaṇṇakhaṇḍāni.
Vuttanayenevāti cūḷaṃseneva. Suvaṇṇakaṭṭīhīti suvaṇṇakhaṇḍehi. Salakkhaṇāna nti
lakkhaṇasampannānaṃ sahassārānaṃ.
Bodhipallaṅko ti abhisambujjhanakāle nisajjaṭṭhānaṃ. Avijahito ti buddhānaṃ tathānisajjāya
anaññatthabhāvībhāvato apariccatto. Tenāha ‘‘ekasmiṃyeva ṭhāne hotī’’ ti. Paṭhamapadagaṇṭhikāti
pacchime sopānaphalake ṭhatvā ṭhapiyamānassa dakkhiṇapādassa patiṭṭhahanaṭṭhānaṃ. Taṃ pana yasmā
daḷhaṃ thiraṃ kenaci abhejjaṃ hoti, tasmā ‘‘padagaṇṭhī’’ ti vuttaṃ. Yasmiṃ bhūmibhāge idāni
jetavanamah āvihāro, tattha yasmiṃ ṭhāne purimānaṃ sabbabuddhānaṃ mañcā paññattā, tasmiṃyeva
padese amhākampi bhagavato mañco paññattoti katvā ‘‘cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva
hontī’’ti vuttaṃ. Mañcānaṃ pana mahantakhuddakabhāvena mañcapaññāpanapadesassa
mahantāmahantatā appamāṇaṃ, buddhānubhāvena pana so padeso sabbadā ekappamāṇoyeva hotīti
‘‘cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva hontī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vihāropi na vijahito yevāti
etthāpi eseva nayo. Purimaṃ vihāraṭṭhānaṃ na pariccajatīti hi attho.
Visiṭṭhā mattā vimattā, vimattāva vemattaṃ,visadisatāti attho. Pamāṇaṃ āroho. Padhānaṃ
dukkarakiriyā. Rasmīti sarīrappabhā.
‘‘Sattānaṃ pākatikahatthena chahattho majjhimapuriso, tato tiguṇaṃ bhagavato sarīrappamāṇanti
bhagavā aṭṭhārasahattho’’ti vadanti. Apare pana bhaṇanti ‘‘manussānaṃ pākatikahatthena catuhattho
majjhimapuriso, tato tiguṇaṃ bhagavato sarīrappamāṇanti bhagavā dvādasahattho
upādinnakarūpadhammavasena, samantato pana byāmamattaṃ byāmappabhā pharatīti upari chahatthaṃ
abbhuggato, bahalatarappabhā rūpena saddhiṃ aṭṭhārasahattho hotī’’ti.
Addhaniya nti dīghakālaṃ.
Ajjhāsayapaṭibaddha nti bodhisambhārasambharaṇakāle tathāpavattajjhāsayādhīnaṃ,
tathāpavattapatthanānurūpaṃ vipulaṃ, vipulatarañca hotīti attho. Svāyamattho
cariyāpiṭakavaṇṇanāyaṃvuttanayeneva veditabbo. Ettha ca yasmā sarīrappamāṇaṃ, padhānaṃ,
sarīrappabhā ca buddhānaṃ visadisāti idha pāḷiyaṃ anāgatā, tasmā tehi saddhiṃ vemattatāsāmaññena
āyukulānipi idha āharitvā dīpitāni. Paṭividdhaguṇesūti adhigatasabbaññuguṇesu. Nanu ca
bodhisambhāresu, veneyyapuggalaparimāṇe ca vemattaṃ natthīti? Saccaṃ natthi, tadubhayaṃ pana
buddhaguṇaggahaṇena gahitameva hotīti na uddhaṭaṃ. Yadaggena hi sabbabuddhānaṃ buddhaguṇesu

vematta ṃ natthi, tadaggena nesa ṃ sambodhisambh āresupi vematta ṃ natth īti. Kasm ā?
Hetuanurūpatāya phalassa, ekanteneva veneyyapuggalaparimāṇe vemattabhāvo vibhāvito.
Mahābodhisattānañhi hetuavatthāyaṃ sambhatūpanissayindriyaparipākā veneyyapuggalā carimabhave
arahattasampattiyā paripositāni kamalavanāni sūriyarasmisamphassena viya
tathāgataguṇānubhāvasamphassena vibodhaṃ upagacchantīti dīpesuṃ aṭṭhakathācariyā.
Nidhikumbho ti cattāro mahānidhayo sandhāya vadati. Jāto cāti. Ca -saddena katamahābhinīhāro
cāti ayampi attho saṅgahitoti daṭṭhabbo. Vuttaṃ hetaṃ buddhavaṃse –
‘‘Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;
Visākhā candimāyuttā, dhuvaṃ buddho bhavissatī’’ti. (bu. vaṃ. 65);
‘‘Eteneva ca sabbabuddhānaṃ visākhānakkhatteneva mahābhinīhāro hotī’’ti ca vadanti.
13 . Ayaṃ gatīti ayaṃ pavatti pavattanākāro, aññe pubbenivāsaṃ anussarantā iminā ākārena
anussarantīti attho, yasmā cutito paṭṭhāya yāva paṭisandhi, tāva anussaraṇaṃ ārohanaṃ
atītaatītataraatītatamādijātisaṅkhāte pubbenivāse ñāṇassa abhimukhabhāvena pavattīti katvā. Tasmā
paṭisandhito paṭṭhāya yāva cuti, tāva anussaraṇaṃ orohanaṃ pubbenivāse paṭimukhabhāvena ñāṇassa
pavattīti āha ‘‘pacchāmukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā’’ ti. Cutigantabba nti yaṃ panidaṃ cutiyā ñāṇagatiyā
gantabbaṃ, taṃ gamanaṃ bujjhananti attho. Garuka nti bhāriyaṃ dukkaraṃ. Tenāha ‘‘ākāse padaṃ
dassento viyā’’ ti. Aparampi kāraṇanti chinnavaṭumānussaraṇaṃ pacchāmukhaṃ ñāṇaṃ pesanato
aparaṃ acchariyabbhutakāraṇaṃ. Yatrāti paccattatthe, nāmāti acchariyatthe nipāto, hi -saddo anatthako.
Tenāha ‘‘yo nāma tathāgato’’ ti. Evañca katvā ‘‘yatrā’’ti nipātavasena visuṃ yatra-saddaggahaṇaṃ
samatthitaṃ hoti. Papañcenti sattasantānaṃ saṃsāre vitthārentīti papañcaṃ. Kammavaṭṭaṃ vuccatīti
kilesavaṭṭassa papañcaggahaṇena, vipākavaṭṭassa dukkhaggahaṇena gahitattā. Pariyādinnavaṭṭeti
sabbaso khepitavaṭṭe. ‘‘Maggasīlena phalasīlenā’’ti vatvā tayidaṃ maggaphalasīlaṃ
lokiyasīlapubbakaṃ, buddhānañca lokiyasīlampi lokuttarasīlaṃ viya anaññasādhāraṇaṃ evāti dassetuṃ
‘‘lokiyalokuttarasīlenā’’ ti vuttaṃ. Samādhipaññāsu pi eseva nayo. Samādhipakkhāti samādhi ca
samādhipakkhā ca samādhipakkhā, ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tenāha ‘‘maggasamādhinā’’ tiādi,
‘‘vihāro gahito vā’’ ti ca. Samādhipakkhānāma vīriyasatiādayo.
Saya nti attanā. Nīvaraṇādīhīti nīvaraṇehi ceva tadekaṭṭhehi ca pāpadhammehi, vitakkavicārādīhi
ca. ‘‘Vimuttattā vimuttīti saṅkhyaṃ gacchantī’’ ti iminā vimutti-saddassa kammasādhanataṃ āha
aṭṭhasamāpattiādivisayattā tassa. Vimuttattāti ca ‘‘vikkhambhanavasena vimuttattā’’tiādinā yojetabbaṃ.
Tassa tassāti aniccānupassanādikassa. Paccanīkaṅgavasenāti pahātabbapaṭipakkhaaṅgavasena.
Paṭippassaddhante uppannattāti kilesānaṃ paṭippassambhanaṃ paṭippassaddhaṃ,so eva anto
pariyosānabhāvato, tasmiṃ sādhetabbe nibbattattā, taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ
paṭippassambhanavasena pavattattāti attho. Kilesehi nissaṭatā, apagamo ca nibbānassa tehi vivittattā
evāti āha ‘‘dūre ṭhitattā’’ ti.
16 . Dhammadhātūti dhammānaṃ sabhāvo, atthato cattāri ariyasaccāni. Suppaṭividdhāti suṭṭhu
paṭividdhā savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ pajahanato. Evañhi sabbaññutā, dasabalañāṇādayo cāti
sabbe buddhaguṇā bhagavatā adhigatā ahesuṃ. Arahattaṃ dhammadhātūti keci. Sabbaññutañāṇanti
apare. Dvīhi padehīti dvīhi vākyehi. Ābaddha nti paṭibaddhaṃ taṃmūlakattā uparidesanāya.
Devacārikakolāhala nti attano devaloke cārikāyaṃ suddhāvāsadevānaṃ kutūhalappavattiṃ dassento
suttantapariyosāne (dī. ni. aṭṭha. 2.91) vicāressati, atthato vibhāvessatīti yojanā. Ayaṃ desanāti ‘‘ito
so bhikkhave’’tiādinā (dī. ni. 2.4) vitthārato pavattitadesanamāha. Nidānakaṇḍetiādito desitaṃ
uddesadesanamāha. Sā hi imissā desanāya nidānaṭṭhāniyattā tathā vuttā.
Bodhisattadhammatāvaṇṇanā

17 . ‘‘Vipass īti tassa n āma ’’nti vatv ā tassa anvatthata ṃ dassetu ṃ ‘‘ tañca kho ’’ tiādi vutta ṃ.
Vividhe atthe ti tirohitavidūradesagatādike nīlādivasena nānāvidhe, tadaññe ca indriyagocarabhūte te ca
yathūpagate, vohāravinicchaye cāti nānāvidhe atthe. Passanakusalatāyāti dassane nipuṇabhāvena.
Yāthāvato ñeyyaṃ bujjhatīti bodhi, so eva sattayogato bodhisatto ti āha ‘‘paṇḍitasatto
bujjhanakasatto’’ ti. Sucintitacintitādinā pana paṇḍitabhāve vattabbameva natthi. Yadā ca panānena
mahābhinīhāro kato, tato paṭṭhāya mahābodhiyaṃ ekantaninnattā bodhimhi satto bodhisatto ti āha
‘‘bodhisaṅkhātesū’’ tiādi. Maggañāṇapadaṭṭhānañhi sabbaññutañāṇaṃ, sabbaññutañāṇapadaṭṭhānañca
maggañāṇaṃ ‘‘bodhī’’ti vuccati. ‘‘Sato sampajāno’’ti iminā catutthāya gabbhāvakkantiyā okkamīti
dasseti. Catasso hi gabbhāvakkantiyo idhekacco gabbho mātukucchiyaṃ okkamane, ṭhāne,
nikkhamaneti tīsu ṭhānesu asampajāno hoti, ekacco paṭhame ṭhāne sampajāno, na itaresu, ekacco
paṭhame, dutiye ca ṭhāne sampajāno, na tatiye, ekacco tīsupi ṭhānesu sampajāno hoti. Tattha paṭhamā
gabbhāvakkanti lokiyamahājanassa vasena vuttā, dutiyā asītimahāsāvakānaṃ (theragā. aṭṭha. 2.21
vaṅgīsattheragāthāvaṇṇanāya vitthāro) vasena, tatiyā dvinnaṃ aggasāvakānaṃ, paccekabuddhānañca
vasena. Te kira kammajavātehi uddhaṃpādā adhosirā anekasataporise papāte viya yonimukhe khittā
tāḷacchiggaḷena hatthī viya sambādhena yonimukhena nikkhamantā mahantaṃ dukkhaṃ pāpuṇanti, tena
nesaṃ ‘‘mayaṃ nikkhamāmā’’ti sampajaññaṃ na hoti. Catutthā sabbaññubodhisattānaṃ vasena. Te hi
mātukucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhantāpi pajānanti, tattha vasantāpi pajānanti, nikkhamanakālepi
pajānanti. Na hi te kammajavātā uddhaṃpāde adhosire katvā khipituṃ sakkonti, dve hatthe pasāritvā
akkhīni ummīletvā ṭhitakāva nikkhamantīti. Ñāṇena paricchinditvāti pubbabhāge
pañcamahāvilokanañāṇehi ceva ‘‘idāni cavāmī’’ti cutiparicchindanañāṇena ca aparabhāge ‘‘idha mayā
paṭisandhi gahitā’’ti paṭisandhiparicchindanañāṇena ca paricchijja jānitvā.
Pañcannaṃ mahāpariccāgānaṃ, ñātatthacariyādīnañca satipi pāramiyā pariyāpannabhāve
sambhāravisesabhāvadassanatthaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Tattha aṅgapariccāgo, nayanapariccāgo,
attapariccāgo, rajjapariccāgo, puttadārapariccāgoti ime pañca mahāpariccāgā.Tatthāpi kāmaṃ
aṅgapariccāgādayopi dānapāramīyeva, tathāpi pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva
sudukkarabhāvadassanatthañca mahāpariccāgānaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Tato eva ca aṅgapariccāgatopi
visuṃ nayanapariccāgaggahaṇaṃ, pariccāgabhāvasāmaññepi
rajjapariccāgaputtadārapariccāgaggahaṇañca kataṃ. Ñātīnaṃ atthacariyā ñātatthacariyā,sā ca kho
karuṇāyanavasena. Tathā sattalokassa diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vasena hitacariyā
lokatthacariyā.Kammassakatāñāṇavasena, anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭhānavasena,
khandhāyatanādivasena, lakkhaṇattayāditīraṇavasena ca attano, paresañca tattha satipaṭṭhānena ñāṇacāro
buddhacariyā,sā panatthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāravisesatādassanatthaṃ pana visuṃ
gahaṇaṃ. Buddhacariyāna nti bahuvacananiddesena pubbayogapubbacariyādhammakkhānādīnaṃ
saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha gatapaccāgatavattasaṅkhātāya pubbabhāgapaṭipadāya saddhiṃ
abhiññāsamāpattinipphādanaṃ pubbayogo. Dānādīsuyeva sātisayapaṭipatti pubbacariyā.‘‘Yāva
cariyāpiṭake saṅgahitā abhinīhāro pubbayogo, kāyādivivekavasena ekacariyā pubbacariyā’’ ti keci.
Dānādīnañceva appicchatādīnañca saṃsāranibbānesu ādīnavānisaṃsānañca vibhāvanavasena, sattānaṃ
bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattakathā dhammakkhānaṃ. Koṭiṃ patvāti paraṃ
pariyantaṃ paramukkaṃsaṃ pāpuṇitvā. Sattamahādānānīti aṭṭhavassikakāle ‘‘hadayamaṃsādīnipi
yācakānaṃ dadeyya’’nti ajjhāsayaṃ uppādetvā dinnadānaṃ, maṅgalahatthidānaṃ, gamanakāle dinnaṃ
sattasattakamahādānaṃ, maggaṃ gacchantena dinnaṃ assadānaṃ, rathadānaṃ, puttadānaṃ,
bhariyādānanti imāni satta mahādānāni (cariyā. 79) datvā.
‘‘Idāneva me maraṇaṃ hotū’’ti adhimuccitvā kālakaraṇaṃ adhimuttikālakiriyā,taṃ
bodhisattānaṃyeva, na aññesaṃ. Bodhisattā kira dīghāyukadevaloke ṭhitā ‘‘idha ṭhitassa me
bodhisambhārasambharaṇaṃ na sambhavatī’’ti katvā tattha vāsato nibbindamānasā honti, tadā vimānaṃ
pavisitvā akkhīni nimīletvā ‘‘ito uddhaṃ me jīvitaṃ nappavattatū’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya nisīdanti,
cittādhiṭṭhānasamanantarameva maraṇaṃ hoti. Pāramīdhammānañhi ukkaṃsappavattiyā tasmiṃ tasmiṃ
attabhāve abhiññāsamāpattīhi santānassa visesitattā attasinehassa tanubhāvena, sattesu ca mahākaruṇāya
uḷā rabh āvena adhiṭṭhānassa tikkhavisadabh āvāpattiy ā bodhisattāna ṃ adhipp āyā samijjhanti. Citte, viya

kammesu ca nesa ṃ vas ībh āvo, tasm ā yattha upapann āna ṃ pāramiyo sammadeva paribr ūhanti.
Vuttanayena kālaṃ katvā tattha upapajjanti. Tathā hi amhākaṃ mahāsatto imasmiṃyeva kappe
nānājātīsu aparihīnajjhāno kālaṃ katvā brahmaloke nibbatto, appakameva kālaṃ tattha ṭhatvā tato
cavitvā manussaloke nibbatto, pāramīsambharaṇapasuto ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘bodhisattānaṃyeva, na
aññesa’’nti. ‘‘Ekenaattabhāvena antarena pāramīnaṃ sabbaso pūritattā’’ti iminā payojanābhāvato
tattha ṭhatvā adhimuttikālakiriyā nāma nāhosīti dasseti. Api ca tattha yāvatāyukaṭṭhānaṃ carimabhave
anekamahānidhisamuṭṭhānapubbikāya dibbasampattisadisāya mahāsampattiyā nibbatti viya,
buddhabhūtassa asadisadānādivasena anaññasādhāraṇalābhuppatti viya ca ‘‘ito paraṃ mahāpurisassa
dibbasampattianubhavanaṃ nāma natthī’’ti ussāhajātassa puññasambhārassa vasenāti daṭṭhabbaṃ.
Ayañhettha dhammatā.
Manussagaṇanāvasena, na devagaṇanāvasena. Pubbanimittānīti cutiyā pubbanimittāni.
Amilāyitvāti ettha amilātaggahaṇeneva tāsaṃ mālānaṃ vaṇṇasampadāyapi gandhasampadāyapi
sobhāsampadāyapi avināso dassitoti daṭṭhabbaṃ. Bāhirabbhantarānaṃ rajojallānaṃ lepassapi abhāvato
devānaṃ sarīragatāni vatthāni sabbakālaṃ parisuddhappabhassarāneva hutvā tiṭṭhantīti āha ‘‘vatthesupi
eseva nayo’’ti. Neva sītaṃ na uṇha nti yassa sītassa paṭikāravasena adhikaṃ seviyamānaṃ uṇhaṃ,
sayameva vā kharataraṃ hutvā abhibhavantaṃ sarīre sedaṃ uppādeyya, tādisaṃ neva sītaṃ, na uṇhaṃ
hoti. Tasmiṃ kāle ti yathāvuttamaraṇāsannakāle. Bindubinduvasenāti chinnasuttāya
āmuttamuttāvaliyā nipatantā muttaguḷikā viya bindu bindu hutvā. Sedāti sedadhārā muccanti.
Dantānaṃ khaṇḍitabhāvo khaṇḍiccaṃ.Kesānaṃ palitabhāvo pāliccaṃ.Ādi-saddena valittacataṃ
saṅgaṇhāti. Kilantarūpo attabhāvo hoti, na pana khaṇḍiccapāliccādīti adhippāyo. Ukkaṇṭhitāti
anabhirati. Sā natthi uparūpari uḷārauḷārānameva bhogānaṃ visesato duvijānanānaṃ upatiṭṭhahanato.
Nissasantīti uṇhaṃ nissasanti. Vijambhantīti anabhirativasena vijambhanaṃ karonti.
Paṇḍitā evāti buddhisampannā eva devatā. Yathā devatā sampatijātā ‘‘kīdisena puññakammena
idha nibbattā’’ti cintetvā ‘‘iminā nāma puññakammena idha nibbattā’’ti jānanti, evaṃ atītabhave attanā
kataṃ, aññadāpi vā ekaccaṃ puññakammaṃ jānantiyeva mahāpuññāti āha ‘‘ye mahāpuññā’’tiādi.
Na paññāya nti ciratarakālattā paramāyuno. Aniyyānika nti na niyyānāvahaṃ sattānaṃ
abhājanabhāvato. Sattā na paramāyuno honti nāma pāpussannatāyāti āha ‘‘tadā hi sattā ussannakilesā
hontī’’ti. Etthāha – kasmā sammāsambuddhā manussaloke eva uppajjanti, na devabrahmalokesūti?
Devaloke tāva nuppajjanti brahmacariyavāsassa anokāsabhāvato, tathā anacchariyabhāvato.
Acchariyadhammā hi buddhā bhagavanto, tesaṃ sā acchariyadhammatā devattabhāve ṭhitānaṃ na
pākaṭā hoti yathā manussabhūtānaṃ, devabhūte hi sammāsambuddhe dissamānaṃ buddhānubhāvaṃ
devānubhāvato loko dahati, na buddhānubhāvato, tathā sati ‘‘sammāsambuddho’’ti nādhimuccati na
sampasīdati, issaraguttaggāhaṃ na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālādhiṭṭhānato
ekaccasassatavādato na parimuccati. Brahmaloke nuppajjantīti etthāpi eseva nayo. Sattānaṃ
tādisaggāhavinimocanatthañhi buddhā bhagavanto manussasugatiyaṃyeva uppajjanti, na
devasugatiyaṃ. Manussasugatiyaṃ uppajjantāpi opapātikā na honti, sati ca opapātikūpapattiyaṃ
vuttadosānativattanato, dhammaveneyyānaṃ dhammatantiyā ṭhapanassa viya dhātuveneyyānaṃ
dhātūnaṃ ṭhapanassa icchitabbattā ca. Na hi opapātikānaṃ parinibbānato uddhaṃ sarīradhātuyo
tiṭṭhanti. Manussaloke uppajjantāpi mahābodhisattā carimabhave manussabhāvassa
pākaṭabhāvakaraṇāya pana dārapariggahampi karontā yāva puttamukhadassanā agāramajjhe tiṭṭhanti,
paripākagatasīlanekkhammapaññādipāramikāpi na abhinikkhamantīti. Kiṃ vā etāya kāraṇacintāya
‘‘sabbabuddhehi āciṇṇasamāciṇṇā, yadidaṃ manussabhūtānaṃyeva abhisambujjhanā, na
devabhūtāna’’nti. Ayamettha dhammatā. Tathā hi tadattho mahābhinīhāropi manussabhūtānaṃyeva
ijjhati, na devabhūtānaṃ.
Kasmā pana sammāsambuddhā jambudīpe eva uppajjanti, na sesadīpesu? Keci tāva āhu ‘‘yasmā
pathaviyā nābhibhūtā, buddhānubhāvasahitā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi jambudīpe eva, tasmā
jambud īpe eva uppajjant ī’’ ti, tath ā ‘‘ itaresampi avijahita ṭṭ hānāna ṃ tattheva labbhanato ’’ ti. Aya ṃ

panettha amh āka ṃ khanti –yasm ā purimabuddh āna ṃ, mah ābodhisatt āna ṃ, paccekabuddh ānañca
nibbattiyā sāvakabodhisattānaṃ sāvakabodhiyā abhinīhāro, sāvakapāramiyā sambharaṇaṃ,
paripācanañca buddhakhettabhūte imasmiṃ cakkavāḷe jambudīpe eva ijjhati, na aññattha. Veneyyānaṃ
vinayanattho ca buddhuppādoti aggasāvakamahāsāvakādi veneyyavisesāpekkhāya etasmiṃ jambudīpe
eva buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇoti. Tesaṃ
uttamapurisānaṃ tattheva uppatti sampatticakkānaṃ viya aññamaññūpanissayato aparāparaṃ vattatīti
daṭṭhabbaṃ, eteneva imaṃ cakkavāḷaṃ majjhe katvā iminā saddhiṃ cakkavāḷānaṃ dasasahassasseva
khettabhāvo dīpito ito aññassa buddhānaṃ uppattiṭṭhānassa tepiṭake buddhavacane anupalabbhanato.
Tenāha ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantīti dīpaṃ passī’’ti. Iminā
nayena desaniyāmepi kāraṇaṃ nīharitvā vattabbaṃ.
Idānica khattiyakulaṃ lokasammataṃbrāhmaṇānampi pūjanīyabhāvato. ‘‘Rājā pitā
bhavissatī’’ti kulaṃ passi pituvasena kulassa niddisitabbato.
‘‘Dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī’’ti passi, tena attano antarāyābhāvaṃ aññāsi, tassā ca
tusitabhave dibbasampattipaccanubhavanaṃ.
Tā devatāti dasasahassicakkavāḷadevatā. Kathaṃ pana tā devatā tadā bodhisattassa
pūritapāramibhāvaṃ, kathaṃ cassa buddhabhāvaṃ jānantīti? Mahesakkhānaṃ devatānaṃ vasena,
yebhuyyena ca tā devatā abhisamayabhāgino. Tathā hi bhagavato dhammadānasaṃvibhāge anekavāraṃ
dasasahassacakkavāḷadevatāsannipāto ahosi.
‘‘Cavāmī’’ti jānāti cutiāsannajavanehi ñāṇasahitehi cutiyā upaṭṭhitabhāvassa paṭisaṃviditattā.
Cuticittaṃ na jānāti cuticittakkhaṇassa ittarabhāvato. Tathā hi taṃ cutūpapātañāṇassapi avisayova.
Paṭisandhicitte pi eseva nayo. Āvajjanapariyāyo ti āvajjanakkamo. Yasmā ekavāraṃ āvajjitamattena
ārammaṇaṃ nicchinituṃ na sakkā, tasmā taṃ evārammaṇaṃ dutiyaṃ, tatiyañca āvajjitvā nicchayati.
Āvajjanasīsena cettha javanavāro gahito. Tenāha ‘‘dutiyatatiyacittavāre eva jānissatī’’ti. Cutiyā
puretaraṃ katipayacittavārato paṭṭhāya ‘‘maraṇaṃ me āsanna’’nti jānanato ‘‘cutikkhaṇepi cavāmīti
jānātī’’ti vuttaṃ. Paṭisandhiyā pana apubbabhāvato paṭisandhicittaṃ na jānāti. Nikantiyā uppattito
parato ‘‘asukasmiṃ me ṭhāne paṭisandhi gahitā’’ti jānāti. Tasmiṃ kāle ti paṭisandhiggahaṇakāle.
Dasasahassilokadhātu kampatīti ettha kampanakāraṇaṃ heṭṭhā brahmajālavaṇṇanāyaṃ(dī. ni. ṭī.
1.149) vuttameva. Atthato panettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato mahāparinibbānavaṇṇanāyaṃ(dī. ni.
aṭṭha. 2.171) āgamissati. Mahākāruṇikā buddhā bhagavanto sattānaṃ hitasukhavidhānatapparatāya
bahulaṃ somanassikāva hontīti tesaṃ paṭhamamahāvipākacittena paṭisandhiggahaṇaṃ aṭṭhakathāyaṃ
(dī. ni. aṭṭha. 2.17; dha. sa. aṭṭha. 498; ma. ni. aṭṭha. 4.200) vuttaṃ. Mahāsivatthero pana yadipi
mahākāruṇikā buddhā bhagavanto sattānaṃ hitasukhavidhānatapparāva, vivekajjhāsayā pana
visaṅkhāraninnā sabbasaṅkhāresu ajjhupekkhanabahulāti pañcamamahāvipākacittena
paṭisandhiggahaṇamāha.
Pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāyāti puṇṇamāya pure sattamadivasato paṭṭhāya,
sukkapakkhe navamito paṭṭhāyāti attho. Sattame divase ti navamito sattame divase āsaḷhipuṇṇamāyaṃ.
Idaṃ supina nti idāni vuccamānākāraṃ. Majjhimaṭṭhakathāyaṃpana ‘‘anotattadahaṃ netvā
ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ deviyo āgantvā manussamalaharaṇatthaṃ nhāpetvā’’ti (ma. ni. aṭṭha.
4.200) vuttaṃ. Tattha nesaṃ deviyo ti mahārājūnaṃ deviyo. Caritvāti gocaraṃ caritvā.
Haritūpalittāyāti haritena gomayena kataparibhaṇḍāya. ‘‘So ca kho purisagabbho, na
itthigabbho, putto te bhavissatī’’ti ettakameva te brāhmaṇā attano supinasatthanayena kathesuṃ.
‘‘Sace agāraṃ ajjhāvasissatī’’tiādi pana devatāviggahena tamatthaṃ yāthāvato pavedesuṃ.
Dhammatāti ettha dhamma -saddo ‘‘jātidhammānaṃ bhikkhave sattāna’’ntiādīsu (ma. ni. 1.131;
3.373; pa ṭi. ma. 1.33) viya pakatipariy āyo, dhammo eva dhammatāyath ā devo eva devat āti āha ‘‘aya ṃ

sabh āvo ’’ti, aya ṃ pakat īti attho. Sv āya ṃ sabh āvo atthato tath ā niyatabh āvoti āha ‘‘aya ṃ niy āmoti
vutta ṃ hotī’’ti. Niyāmo pana bahuvidhoti te sabbe atthuddhāranayena uddharitvā
idhādhippetaniyāmameva dassetuṃ ‘‘niyāmo ca nāmā’’tiādi vuttaṃ. Tattha kammānaṃ niyāmo
kammaniyāmo. Esa nayo utuniyāmādīsu tīsu. Itaro pana dhammo eva niyāmo dhammaniyāmo,
dhammatā.
Kusalassa kammassa. Nisento tikhiṇaṃ karonto.
Arūpādibhūmibhāgavisesavasena utuvisesadassanato utuvisesena sijjhamānānaṃ rukkhādīnaṃ
pupphaphalādiggahaṇaṃ ‘‘tesu tesu janapadesū’’ti visesetvā vuttaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle ti tasmiṃ
tasmiṃ vasantādikāle.
Madhurato bījato tittato bījatoti yojanā.
18 . Vattamānasamīpe vattamāne viya voharitabbanti ‘‘okkamatī’’ti vuttanti āha ‘‘okkanto hotīti
ayamevattho’’ti. Evaṃ hotīti evaṃ vuttappakārenassa sampajānanā hoti. Na okkamamāne
paṭisandhikkhaṇassa duviññeyyatāya. Yathā ca vuttaṃ ‘‘paṭisandhicittaṃ na jānātī’’ti.
Dasasahassacakkavāḷapattharaṇena vā appamāṇo. Ativiya samujjalanabhāvena uḷāro . Devānubhāva nti
devānaṃ pabhānubhāvaṃ. Devānañhi pabhaṃ so obhāso abhibhavati, na tesaṃ ādhipaccaṃ. Tenāha
‘‘nivatthavatthassā’’tiādi.
Lokānaṃ lokadhātūnaṃ antaro vivaro lokantaro, so eva itthiliṅgavasena ‘‘lokantarikā’’ti vutto.
Rukkhagacchādinā kenaci na haññantīti aghā,asambādhā. Tenāha ‘‘niccavivaṭā’’ti. Asaṃvutāti heṭṭhā,
upari ca kenaci na pihitā. Tena vuttaṃ ‘‘heṭṭhāpi appatiṭṭhā’’ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā
udakassa pidhāyikā pathavī natthīti asaṃvutā lokantarikā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu viya
devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā.
Cakkhuviññāṇaṃ na jāyatiālokassa abhāvato, na cakkhuno. Tathā hi ‘‘tena obhāsena aññamaññaṃ
sañjānantī’’ti vuttaṃ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāyaṃ pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamanavasena
upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena, evaṃ sesadīpesu pīti āha
‘‘ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī’’ti. Ito aññathā pana dvīsu eva dīpesu ekappahārena
paññāyantīti. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena
daṭṭhabbaṃ. Pabhāya nappahontīti attano pabhāya obhāsituṃ anabhisambhunanti.
Yugandharapabbatappamāṇe ākāse vicaraṇato ‘‘cakkavāḷapabbatassa vemajjhena vicarantī’’ti
vuttaṃ.
Vāvaṭā ti khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā. Viparivattitvāti vivattitvā. Chijjitvāti
mucchāpattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgachedanena vā chijjitvā. Accantakhāre ti
ātapasantāpābhāvena atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ
kappasaṇṭhahanaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavisandhārakaṃ kappavināsakaṃ
udakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati. Tathā hi sati pathavīpi vilīyeyya, tesaṃ vā pāpakammabalena
petānaṃ udakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa tadā khārabhāvāpatti hotīti vuttaṃ
‘‘accantakhāre udake’’ti.
Ekayāgupānamattampīti pattādibhājanagataṃ yāguṃ gaḷociādiuddharaṇiyā gahetvā
pivanamattampi kālaṃ. Samantato ti sabbabhāgato chappakārampi.
19 . Catunnaṃmahārājānaṃ vasenāti vessavaṇādicatumahārājabhāvasāmaññena.
Yath āvih āra nti yath āsaka ṃ vih āra ṃ.

20 . Pakatiy āti attano pakatiy ā eva. Ten āha ‘‘sabh āvenev ā’’ti. Parassa santike gaha ṇena vin ā
attano sabhāveneva sayameva adhiṭṭhahitvā sīlasampannā. Bodhisattamātāpīti amhākaṃ
bodhisattamātāpi. Kāladevilassāti yathā kāladevilassa santike aññadā gaṇhāti, bodhisatte pana…pe…
sayameva sīlaṃ aggahesi, tathā vipassībodhisattamātāpīti adhippāyo.
21 . ‘‘Manussesū’’ti idaṃ pakaticārittavasena vuttaṃ, ‘‘manussitthiyā nāma manussapurisesu
purisādhippāyacittaṃ uppajjeyyā’’ti. Bodhisattassa mātuyā pana devesupi tādisaṃ cittaṃ nuppajjateva.
Yathā bodhisattassa ānubhāvena bodhisattamātu purisādhippāyacittaṃ nuppajjati, evaṃ tassa
ānubhāveneva sā kenaci purisena anabhibhavanīyāti āha ‘‘pādā na vahanti dibbasaṅkhalikā viya
bajjhantī’’ti.
22 . Pubbe ‘‘kāmaguṇūpasaṃhitaṃ cittaṃ nuppajjatī’’ti vuttaṃ, puna ‘‘pañcahi kāmaguṇehi
samappitā samaṅgībhūtā paricāretī’’ti ca vuttaṃ. Kathamidaṃ aññamaññaṃ na virujjhatīti āha
‘‘pubbe’’tiādi. Vatthupaṭikkhepo ti abrahmacariyavatthupaṭisedho. Tenāha
‘‘purisādhippāyavasenā’’ti. Ārammaṇapaṭilābho ti rūpādipañcakāmaguṇārammaṇasseva paṭilābho.
23 . Kilamatho ti khedo, kāyassa garubhāvakathinabhāvādayopi tassā tadā na honti eva.
‘‘Tirokucchigataṃ passatī’’ti vuttaṃ. Kadā paṭṭhāya passatīti āha ‘‘kalalādikālaṃ atikkamitvā’’tiādi.
Dassane payojanaṃ sayameva vadati. Tassa abhāvato kalalādikāle na passati. Puttena daharena
mandena uttānaseyyakena saddhiṃ. ‘‘Yaṃ taṃ mātū’’tiādi pakaticārittavasena vuttaṃ.
Cakkavattigabbhatopi hi savisesaṃ bodhisattagabbho parihāraṃ labhati puññasambhārassa sātisayattā,
tasmā bodhisattamātā ativiya sappāyāhārācārā ca hutvā sakkaccaṃ pariharati. Sukhavāsattha nti
bodhisattassa sukhavāsatthaṃ. Puratthābhimukho ti mātu purimabhāgābhimukho. Idāni
tirokucchigatassa dissamānatāya abbhantaraṃ, bāhirañca kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘pubbe
katakamma’’ntiādi vuttaṃ. Assāti deviyā. Vatthu nti kucchiṃ. Phalikaabbhapaṭalādino viya
bodhisattamātukucchitacassa patanubhāvena ālokassa vibandhābhāvato yathā bodhisattamātā
kucchigataṃ bodhisattaṃ passati, kiṃ evaṃ bodhisattopi mātaraṃ, aññañca purato ṭhitaṃ rūpagataṃ
passati, noti āha ‘‘bodhisatto panā’’tiādi. Kasmā pana sati cakkhumhi, āloke ca na passatīti āha ‘‘na hi
antokucchiyaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjatī’’ti. Assāsapassāsā viya hi tattha cakkhuviññāṇampi na
uppajjati tajjassa samannāhārassa abhāvato.
24 . Yathā aññā itthiyo vijātappaccayā tādisena rogena abhibhūtāpi hutvā maranti, bodhisattamātu
pana bodhisatte kucchigate tassa vijāyananimittaṃ, na koci rogo uppajjati, kevalaṃ āyuparikkhayeneva
kālaṃ karoti, svāyamattho heṭṭhā vutto eva. ‘‘Bodhisattena vasitaṭṭhānañhī’’tiādi tassa
kāraṇavacanaṃ. Aññesaṃ aparibhoga nti aññehi na paribhuñjitabbaṃ, na paribhogayogyanti attho.
Tathā sati bodhisattapitu aññāya aggamahesiyā bhavitabbaṃ, tathāpi bodhisattamātari dharantiyā
ayujjamānakanti āha ‘‘na ca sakkā’’tiādi. Apanetvāti aggamahesiṭhānato nīharitvā. Attani
chandarāgavaseneva bahiddhā ārammaṇapariyesanāti visayinisārāgo sattānaṃ visayesu sārāgassa
balavakāraṇanti dassento āha ‘‘sattānaṃ attabhāve chandarāgo balavā hotī’’ti. Anurakkhituṃ na
sakkotīti sammā gabbhaparihāraṃ nānuyuñjati. Tena gabbho bahvābādho hoti. Vatthu visadaṃ
hotīti gabbhāsayo visuddho hoti. Mātu majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse bodhisattagabbhokkamanampi
tassā āyuparimāṇavilokaneneva saṅgahitaṃ vayovasena uppajjanakavikārassa parivajjanato.
Itthisabhāvena uppajjanakavikāro pana bodhisattassa ānubhāveneva vūpasamati.
25 . Sattamāsajāto ti paṭisandhiggahaṇato sattame māse jāto. So sītuṇhakkhamo na hoti ativiya
sukhumālatāya. Aṭṭhamāsajāto kāmaṃ sattamāsajātato buddhivayavā, ekacce pana cammapadesā
vuddhiṃ pāpuṇantā ghaṭṭanaṃ na sahanti, tena so na jīvati.‘‘Sattamāsajātassa pana na tāva te jātā’’ti
vadanti.
27 . Devāpaṭhamaṃ paṭiggaṇhantīti ‘‘lokanāthaṃ mahāpurisaṃ sayameva paṭhamaṃ
pa ṭigga ṇhāmā’’ ti sañj ātag āravabahum ānā attano p īti ṃ pavedent ā kh īṇā sav ā suddh āvāsabrahm āno

ādito pa ṭigga ṇhanti. S ūtivesa nti s ūtijagganadh ātivesa ṃ. Eke ti abhayagiriv āsino.
Macchakkhisadisaṃchavivasena. Aṭṭhāsi na nisīdi, na nipajji vā. Tena vuttaṃ ‘‘ṭhitāva bodhisattaṃ
bodhisattamātā vijāyatī’’ti. Niddukkhatāya ṭhitāeva hutvā vijāyati. Dukkhassa hi balavabhāvato taṃ
dukkhaṃ asahamānā aññā itthiyo nisinnā vā nipannā vā vijāyanti.
28 . Ajinappaveṇiyāti ajinacammehi sibbitvā katapaveṇiyā. Mahātejo ti mahānubhāvo.
Mahāyaso ti mahāparivāro, vipulakittighoso ca.
29 . Bhaggavibhaggāti sambādhaṭṭhānato nikkhamanena vibhāvitattā bhaggā, vibhaggā viya ca
hutvā, tena nesaṃ avisadabhāvameva dasseti. Alaggo hutvāti gabbhāsaye, yonipadese ca katthaci
alaggo asatto hutvā, yato ‘‘dhamakaraṇato udakanikkhamanasadisa’’nti vuttaṃ. Udakenāti
gabbhāsayagatena udakena. Amakkhitova nikkhamati sammakkhitassa tādisassa
udakasemhādikasseva tattha abhāvato. Bodhisattassa hi puññānubhāvato paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya
taṃ ṭhānaṃ pubbepi visuddhaṃ visesato paramasugandhagandhakuṭi viya candanagandhaṃ vāyantaṃ
tiṭṭhati.
Udakavaṭṭiyo ti udakakkhandhā.
31 . Muhuttajāto ti muhuttena jāto hutvā muhuttamattova. Anudhāriyamāne ti anukūlavasena
nīyamāne. Āgatānevāti taṃ ṭhānaṃ upagatāni eva. Anekasākha nti
ratanamayānekasatapatiṭṭhānahīrakaṃ. Sahassamaṇḍala nti tesaṃ upariṭṭhitaṃ
anekasahassamaṇḍalahīrakaṃ. Marūti devā. Na kho panaevaṃ daṭṭhabbaṃpadavītihārato pageva
disāvilokanassa katattā. Tenāha ‘‘mahāsatto hī’’tiādi. Ekaṅgaṇānīti vivaṭabhāvena
vihāraṅgaṇapariveṇaṅgaṇāni viya ekaṅgaṇasadisāni ahesuṃ. Sadisopi natthīti tumhākaṃ idaṃ
vilokanaṃ visiṭṭhe passituṃ ‘‘idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Aggo ti
padhāno, kena panassa padhānatāti āha ‘‘guṇehī’’ti. Paṭhama -saddo cettha padhānapariyāyo.
Bodhisattassa pana padhānatā anaññasādhāraṇāti āha ‘‘sabbapaṭhamo’’ti, sabbapadhānoti attho.
Etassevāti aggasaddasseva. Ettha ca mahesakkhā tāva devā tathā ca vadanti, itare pana kathanti?
Mahāsattassa ānubhāvadassanādinā. Mahesakkhānañhi devānaṃ mahāsattassa ānubhāvo viya tena
sadisānampi ānubhāvo paccakkho ahosīti, itare pana tesaṃ vacanaṃ sutvā saddahantā anuminantā tathā
āhaṃsu. Paripākagatapubbahetusaṃsiddhāya dhammatāya codiyamāno imasmiṃ…pe… byākāsi.
Jātamattasseva bodhisattassa ṭhānādīni yesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhūtānīti te
niddhāretvā dassento ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Tattha patiṭṭhānaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa
pubbanimittaṃiddhipādavasena lokuttaradhammesu suppatiṭṭhitabhāvasamijjhanato.
Uttarābhimukhabhāvo lokassa uttaraṇavasena gamanassa pubbanimittaṃ. Tena hi bhagavā
sadevakassa lokassa abhibhūto, kenaci anabhibhūto ahosi. Tenāha ‘‘mahājanaṃ ajjhottharitvā
abhibhavitvā gamanassa pubbanimitta’’nti. Tathā sattapadagamanaṃ
sattapadabojjhaṅgasampannaariyamaggagamanassa. Suvisuddhasetacchattadhāraṇaṃ
suvisuddhavimuttichattadhāraṇassa. Pañcarājakakudhabhaṇḍasamāyogo
pañcavidhavimuttiguṇasamāyogassa. Anāvaṭadisānuvilokanaṃ anāvaṭañāṇatāya.
‘‘Aggohamasmī’’tiādinā achambhitavācābhāsanaṃ kenaci avibandhanīyatāya appavattiyassa
saddhammacakkappavattanassa. ‘‘Ayamantimā jātī’’ti āyatiṃ jātiyā abhāvakittanā anupādi…pe…
pubbanimittanti veditabbaṃ tassa tassa anāgate laddhabbavisesassa taṃ taṃ nimittaṃ abyabhicārīti
katvā. Na āgato ti imasmiṃ sutte, aññattha ca vakkhamānāya anupubbiyā na āgato. Āharitvāti tasmiṃ
tasmiṃ sutte, aṭṭhakathāsu ca āgatanayena āharitvā dīpetabbo.
‘‘Dasasahassilokadhātukampī’’ti idaṃ satipi idha pāḷiyaṃ āgatatte vakkhamānānaṃ
acchariyānaṃ mūlabhūtaṃ dassetuṃ vuttaṃ, evaṃ aññampi evarūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Tantibaddhā vīṇā
cammabaddhā bheriyo ti pañcaṅgikatūriyassa nidassanamattaṃ, ca-saddena vā itaresampi saṅgaho
da ṭṭ habbo. ‘‘ Andubandhan ādīni ta ṅkha ṇe eva chajjitv ā puna p ākatik āneva honti, tath ā jaccandh ādīna ṃ

cakkhusot ādīni tath ārūpakammapaccay ā tasmi ṃyeva kha ṇe uppajjitv ā tāvadeva vigacchant ī’’ ti
vadanti. Chijjiṃsūti ca pādesu bandhaṭṭhānesu chijjiṃsu. Vigacchiṃsūti vūpasamiṃsu.
Ākāsaṭṭhakaratanāni nāma taṃtaṃvimānagatamaṇiratanādīni. Sakatejobhāsitānīti ativiya
samujjalāya attano pabhāya obhāsitāni ahesuṃ. Nappavattīti na sannipāto. Na vāyīti kharo vāto na
vāyi. Mudusukho pana sattānaṃ sukhāvaho vāyi. Pathavigatā ahesuṃuccaṭṭhāne ṭhātuṃ avisahantā.
Utusampanno ti anuṇhāsītatāsaṅkhātena utunā sampanno. Apphoṭanaṃvuccati
bhujahatthasaṅghaṭṭanasaddo, atthato pana vāmahatthaṃ ure ṭhapetvā dakkhiṇena puthupāṇinā
hatthatāḷanena saddakaraṇaṃ. Mukhena usseḷanaṃ saddassa muñcanaṃ seḷanaṃ. Ekaddhajamālā
ahosi nirantaraṃ dhajamālāsamodhānagatāya. Na kevalañca etāni eva, atha kho aññānipi
‘‘vicittapupphasugandhapupphavassadevopavassi sūriye dissamāne eva tārakā obhāsiṃsu, acchaṃ
vippasannaṃ udakaṃ pathavito ubbhijji, bilāsayā ca tiracchānā āsayato nikkhamiṃsu, rāgadosamohāpi
tanu bhaviṃsu, pathaviyaṃ rajo vūpasami, aniṭṭhagandho vigacchi, dibbagandho vāyi, rūpino devā
sarūpeneva manussānaṃ āpāthaṃ agamaṃsu, sattānaṃ cutūpapātā nāhesu’’nti evamādīni yāni
mahābhinīhārasamaye uppannāni dvattiṃsapubbanimittāni, tāni anavasesato tadā ahesunti.
Tatrāpīti tesupi pathavikampādīsu evaṃ pubbanimittabhāvo veditabbo. Na kevalaṃ sampatijātassa
ṭhānādīsu evāti adhippāyo. Sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃsabbassa ñeyyassa,
titthakaramatassa ca cālanato. Kenaci anussāhitānaṃyeva imasmiṃyeva ekacakkavāḷe sannipāto
kenaci anussāhitānaṃyeva ekappahārenevasannipatitvā dhammapaṭiggaṇhanassa pubbanimittaṃ.
Paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃdibbavihārapaṭilābhassa, pacchā manussānaṃ paṭiggahaṇaṃ
tattheva ṭhānassa niccalasabhāvato āneñjavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Vīṇānaṃ sayaṃ
vajjana ṃparūpadesena vinā sayameva anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Bherīnaṃ
vajjana ṃcakkavāḷapariyantāya parisāya pavedanasamatthassa dhammabheriyā anusāvanassa
amatadundubhighosanassa pubbanimittaṃ. Andubandhanādīnaṃ chedo mānavinibandhabhedanassa
pubbanimittaṃ. Mahājanassa rogavigamo tasseva sakalavaṭṭadukkharogavigamabhūtassa
saccapaṭilābhassa pubbanimittaṃ.‘‘Mahājanassā’’ti padaṃ ‘‘mahājanassa dibbacakkhupaṭilābhassa,
mahājanassa dibbasotadhātupaṭilābhassā’’tiādinā tattha tattha ānetvā sambandhitabbaṃ.
Iddhipādabhāvanāvasena sātisayañāṇajavasampattisiddhīti āha ‘‘pīṭhasappīnaṃ javasampadā
caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimitta’’nti. Supaṭṭanasampāpuṇanaṃ
catupaṭisambhidādhigamassa pubbanimittaṃ.Atthādianurūpaṃ atthādīsu sampaṭipattibhāvato.
Ratanānaṃ sakatejobhāsitattaṃ yaṃ lokassa dhammobhāsaṃ dassessati, tena tassa
sakatejobhāsitattassa pubbanimittaṃ.
Catubrahmavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃtassa sabbaso veravūpasamanato.
Ekādasaagginibbāpanassa pubbanimittaṃdunnibbāpananibbānabhāvato. Ñāṇālokādassanassa
pubbanimittaṃanāloke ālokadassanabhāvato. Nibbānarasenāti kilesānaṃ nibbāyanarasena.
Ekarasabhāvassāti sāsanassa sabbattha ekarasabhāvassa, tañca kho amadhurassa lokassa sabbaso
madhurabhāvāpādanena. Dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassa pubbanimittaṃsabbaso
diṭṭhigatavātāpanayanavasena. Ākāsādiappatiṭṭhavisamacañcalaṭṭhānaṃ pahāya sakuṇānaṃ
pathavigamanaṃtādisaṃ micchāgāhaṃ pahāya sattānaṃ pāṇehi ratanattaya saraṇagamanassa
pubbanittaṃ. Bahujanakantatāyāti candassa viya bahujanassa kantatāya. Sūriyassa
uṇhasītavivajjitautusukhatāpariḷāhavivajjita kāyikacetasikasukhappattiyā pubbanimittaṃ.
Devatānaṃ apphoṭanādīhi kīḷanaṃpamoduppatti bhavantagamanena, dhammasabhāvabodhanena ca
udānavasena pamodavibhāvanassa pubbanimittaṃ. Dhammavegavassanassāti desanāñāṇavegena
dhammāmatassa vassanassa pubbanimittaṃ.Kāyagatāsativasena laddhaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā
uppāditamaggaphalasukhānubhavo kāyagatāsatiamatapaṭilābho, tassa pana kāyassāpi
atappakasukhāvahattā khudāpipāsāpīḷanābhāvo pubbanimittaṃ vutto. Aṭṭhakathāyaṃpana khudaṃ,
pipāsañca bhinditvā vuttaṃ. Tattha pubbanimittānaṃ bhedo visesasāmaññavibhāgena,
gobalībaddañāyena ca gahetabbo. ‘‘Sayamevā’’ti padaṃ ‘‘aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassā’’ti etthāpi
ānetvā sambandhitabbaṃ. Bharitabhāvassāti paripuṇṇabhāvassa. ‘‘Ariyaddhajamālāmālitāyāti
kāsāyaddhajam ālāvantat āyā’’ ti keci, sadevakassa lokassa pana ariyamaggabojjha ṅgaddhajam ālāhi

mālibh āvassa pubbanimitta ṃ.Ya ṃ panettha anuddha ṭaṃ, ta ṃ suviññeyyameva.
Etthāti ‘‘sampatijāto’’tiādinā āgate imasmiṃ vāre. Vissajjitova, tasmā amhehi idha apubbaṃ
vattabbaṃ natthīti adhippāyo. Tadā pathaviyaṃ gacchantopi mahāsatto ākāsena gacchanto viya
mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti ayamettha niyati dhammaniyāmo bodhisattānaṃ dhammatā ti idaṃ
niyativādavasena kathanaṃ. Pubbe purimajātīsu tādisassa puññasambhārakammassa katattā upacitattā
mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti idaṃ pubbekatakammavādavasena kathanaṃ. Imesaṃ sattānaṃ upari
īsanasīlatāya yathāsakaṃ kammameva issaro nāma, tassa nimmānaṃ attano phalassa nibbattanaṃ
mahāpurisopi sadevakaṃ lokaṃ abhibhavituṃ samatthena uḷārena puññakammena nibbattito, tena
issarena nimmito nāma, tassa cāyaṃ nimmānaviseso, yadidaṃ mahānubhāvatā, yāya mahājanassa tathā
upaṭṭhāsīti idaṃ issaranimmānavasena kathanaṃ. Evaṃ taṃ taṃ bahulaṃ vatvā kiṃ imāya
pariyāyakathāyāti avasāne ujukameva byākari. Sampatijāto pathaviyaṃ kathaṃ padasā gacchati, evaṃ
mahānubhāvo ākāsena maññe gacchatīti parikappanavasena ākāsena gacchanto viya ahosi. Sīghataraṃ
pana sattapadavītihārena gatattā dissamānarūpopi mahājanassa adissamāno viya ahosi. Acelakabhāvo,
khuddakasarīratā ca tādisassa iriyāpathassa na anucchavikāti kammānubhāvasañjanitapāṭihāriyavasena
alaṅkatapaṭiyatto viya, soḷasavassuddesiko viya ca mahājanassa upaṭṭhāsīti veditabbaṃ. Mahāsattassa
puññānubhāvena tadā tathā upaṭṭhānamattamevetanti. Pacchā bāladārakova ahosi, na tādiso ti.
Buddhabhāvānucchavikassa bodhisattānubhāvassa yāthāvato paveditattā parisā cassa byākaraṇena
buddhena viya…pe… attamanā ahosi.
Sabbadhammatāti sabbā soḷasavidhāpi yathāvuttā dhammatā sabbabodhisattānaṃ hontīti
veditabb āpuññañāṇasambhāradassanena nesaṃ ekasadisattā.
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā
33 . Dukūlacumbaṭake ti daharassa nipajjanayogyatāvasena paṭisaṃhaṭadukūlasukhume. ‘‘Khattiyo
brāhmaṇo’’ti evamādi jāti.‘‘Koṇḍañño gotamo’’ti evamādi gottaṃ.‘‘Poṇikā cikkhallikā sākiyā
koḷiyā’’ti evamādi kulapadeso. Ādi-saddena rūpissariyaparivārādisabbasampattiyo saṅgaṇhāti.
Mahantassāti vipulassa, uḷārassāti attho. Nipphattiyo ti siddhiyo. Gantabbagatiyāti gati-saddassa
kammasādhanatamāha. Upapajjanavasena hi sucaritaduccaritehi gantabbāti gatiyo, upapattibhavaviseso.
Gacchati yathāruci pavattatīti gati, ajjhāsayo. Paṭisaraṇeti parāyaṇe avassaye.
Sabbasaṅkhatavisaṃyuttassa hi arahato nibbānameva taṃpaṭisaraṇaṃ. Tyāha nti te ahaṃ.
Dasavidhe kusaladhamme, agarahite ca rājadhamme (jā. 2 mahāmaṃsajātake vitthāro) niyuttoti
dhammiko. Tena ca dhammena sakalaṃ lokaṃ rañjetīti dhammarājā.Yasmā cakkavattī dhammena
ñāyena rajjaṃ adhigacchati, na adhammena, tasmā vuttaṃ ‘‘dhammena laddharajjattā
dhammarājā’’ti. Catūsu disāsu samuddapariyosānatāya caturantānāma tattha tattha dīpe
mahāpathavīti āha ‘‘puratthima…pe… issaro’’ti. Vijitāvīti vijetabbassa vijitavā, kāmakodhādikassa
abbhantarassa, paṭirājabhūtassa bāhirassa ca arigaṇassa vijayi, vijetvā ṭhitoti attho. Kāmaṃ cakkavattino
kenaci yuddhaṃ nāma natthi, yuddhena pana sādhetabbassa vijayassa siddhiyā ‘‘vijitasaṅgāmo’’ti
vuttaṃ. Janapadova catubbidhaacchariyadhammādisamannāgate asmiṃ rājini thāvariyaṃ kenaci
asaṃhāriyaṃ daḷhaṃ bhattabhāvaṃ patto, janapade vā attano dhammikāya paṭipattiyā thāvariyaṃ
thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā
icchitadhanaharaṇādinā parasāhasakāritāya sāhasikā.
Ratijananaṭṭhenāti atappakapītisomanassuppādanena. Saddatthato pana rametīti ratanaṃ.‘‘Aho
manohara’’nti citte kattabbatāya cittīkataṃ. ‘‘Svāyaṃ cittīkāro tassa pūjanīyatāyā’’ti cittīkatanti
pūjanīyanti atthaṃ vadanti. Mahantaṃ vipulaṃ aparimitaṃ mūlaṃ agghatīti mahagghaṃ.Natthi etassa
tulā upamāti atulaṃ,asadisaṃ. Kadāci eva uppajjanato dukkhena laddhabbattā dullabhadassanaṃ.
Anomehi uḷāraguṇeheva sattehi paribhuñjitabbato anomasattaparibhogaṃ.Idāni nesaṃ
citt īkat ādiatth āna ṃ savisesa ṃ cakkaratane labbham ānata ṃ dassetv ā itaresupi te atidisitu ṃ

‘‘cakkaratanassa c ā’’ti ādi āraddha ṃ. Añña ṃ deva ṭṭhāna ṃ nāma na hoti rañño
anaññasādhāraṇissariyādisampattipaṭilābhahetuto, sattānañca yathicchitatthapaṭilābhahetuto. Aggho
natthi ativiya uḷārasamujjalasattaratanamayattā, acchariyabbhutamahānubhāvatāya ca. Yadaggena
mahagghaṃ, tadaggena atulaṃ.Sattānaṃ pāpajigucchanena vigatakāḷako puññapasutatāya maṇḍabhūto
yādiso kālo buddhuppādāraho, tādise eva cakkavattīnampi sambhavoti āha ‘‘yasmā ca panā’’tiādi.
Upamāvasena cetaṃ vuttaṃ, upamopameyyānañca na accantameva sadisatā. Tasmā yathā buddhā
kadāci karahaci uppajjanti, na tathā cakkavattino, evaṃ santepi cakkavattivattaparipūraṇassāpi
dukkarabhāvatopi dullabhuppādāyevāti, iminā dullabhuppādatāsāmaññena tesaṃ dullabhadassanatā
vuttāti veditabbaṃ. Kāmaṃ cakkaratanānubhāvena sijjhamāno guṇo cakkavattiparivārasādhāraṇo,
tathāpi ‘‘cakkavattī eva naṃ sāmibhāvena visavitāya paribhuñjatī’’ti vattabbataṃ arahati tadatthaṃ
uppajjanatoti dassento ‘‘tadeta’’ntiādimāha. Yathāvuttānaṃ pañcannaṃ, channampi vā atthānaṃ
itararatanesupi labbhanato ‘‘evaṃ sesānipī’’ti vuttaṃ. Hatthiassa-pariṇāyakaratanehi ajitavijayato,
cakkaratanena ca parivārabhāvena, sesehi paribhogūpakaraṇabhāvena samannāgato.
Hatthiassamaṇiitthiratanehi paribhogūpakaraṇabhāvena sesehi parivārabhāvenāti yojanā.
Catunnaṃ mahādīpānaṃ sirivibhava nti tattha laddhaṃ sirisampattiñceva bhogasampattiñca.
Tādisamevāti ‘‘purebhattamevā’’tiādinā vuttānubhāvameva. Yojanappamāṇaṃ padesaṃ byāpanena
yojanappam āṇaṃ andhakāraṃ.Atidīghatādi chabbidhadosaparivajjitaṃ.
Sūrāti sattivanto, nibbhayāti atthoti āha ‘‘abhīrukā’’ti. Aṅga nti kāraṇaṃ. Yena kāraṇena ‘‘vīrā’’ti
vucceyyuṃ, taṃ vīraṅgaṃ.Tenāha ‘‘vīriyassetaṃnāma’’nti. Yāva cakkavāḷapabbatā cakkassa
vattanato ‘‘cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyanta’’nti vuttaṃ. ‘‘Adaṇḍenā’’ti
imināva dhanadaṇḍassa, sarīradaṇḍassa ca akaraṇaṃ vuttaṃ. ‘‘Asatthenā’’ti iminā pana senāya
yujjhanassāti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘ye katāparādhe’’tiādi vuttaṃ. Vuttappakāra nti
sāgarapariyantaṃ.
‘‘Rañjanaṭṭhena rāgo, taṇhāyanaṭṭhena taṇhā’’ti pavattiākārabhedena lobho eva dvidhā vutto.
Tathā hissa dvidhāpi chadanaṭṭho ekantiko. Yathāha ‘‘andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti,
(netti. 11, 27) ‘‘taṇhāchadanachāditā’’ti (udā. 64) ca. Iminā nayena dosādīnampi chadanaṭṭho vattabbo.
Kilesa ggahaṇena vicikicchādayo sesakilesā vuttā. Yasmā te sabbe pāpadhammā uppajjamānā
sattasantānaṃ chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhanti kusalappavattiṃ nivārenti, tasmā te ‘‘chadanā,
chadā’’ti ca vuttā. Vivaṭṭacchadāti ca o-kārassa ā-kāraṃ katvā niddeso.
35 . Tāsa nti dvinnampi nipphattīnaṃ. Nimittabhūtānīti ñāpakakāraṇabhūtāni. Tathā hi lakkhīyati
mahāpurisabhāvo etehīti lakkhaṇāni.Ṭhānagamanādīsu bhūmiyaṃ suṭṭhu samaṃ patiṭṭhitā pādā
etassāti suppatiṭṭhitapādo. Taṃ panassa suppatiṭṭhitapādataṃ byatirekamukhena vibhāvetuṃ
‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Tattha aggatala nti aggapādatalaṃ. Paṇhīti paṇhitalaṃ. Passa nti pādatalassa
dvīsu passesu ekekaṃ, ubhayameva vā pariyantaṃ passaṃ. ‘‘Assa panā’’tiādi anvayato
atthavibhāvanaṃ. Suvaṇṇapādukatalamiva ujukaṃ nikkhipiyamānaṃ. Ekappahārenevāti
ekakkhaṇeyeva. Sakalaṃ pādatalaṃ bhūmiṃ phusati nikkhipane. Ekappahāreneva sakalaṃ
pādatalaṃ bhūmito uṭṭhahatīti yojanā. Tasmā ayaṃ suppatiṭṭhitapādo ti nigamanaṃ. Yaṃ panettha
vattabbaṃ anupubbaninnādiacchariyabbhutaṃ nissandaphalaṃ, taṃ parato lakkhaṇasuttavaṇṇanāyaṃ
(dī. ni. aṭṭha. 3.201) āvibhavissatīti.
Nābhi dissatīti lakkhaṇacakkassa nābhi parimaṇḍalasaṇṭhānā suparibyattā hutvā dissati, labbhatīti
adhippāyo. Nābhiparicchinnāti tassaṃ nābhiyaṃ paricchinnā paricchedavasena ṭhitā.
Nābhimukhaparikkhepapaṭṭoti pakaticakkassa akkhabbhāhatapariharaṇatthaṃ nābhimukhe
ṭhapetabbaṃ parikkhepapaṭṭo, tappaṭicchanno idha adhippeto. Nemimaṇikāti nemiyaṃ āvalibhāvena
ṭhitamaṇikālekhā. Sambahulavāro ti bahuvidhalekhaṅgavibhāvanavāro. Sattīti āvudhasatti.
Sirivaccho ti siriaṅgā. Nandīti dakkhiṇāvattaṃ. Sovattiko ti sovattiaṅgo. Vaṭaṃsako ti āveḷaṃ.
Vaḍḍhamānaka nti purimahādīsu dīpaṅkaṃ. Morahatthako ti morapiñchakalāpo,

morapiñchapa ṭisibbito v ā bījan īviseso. Vāḷab ījan īti c āmariv āla ṃ. Siddhatth ādi
puṇṇaghaṭapuṇṇapātiyo.‘‘Cakkavāḷo’’ti vatvā tassa padhānāvayave dassetuṃ ‘‘himavā sineru…
pe… sahassānī’’ti vuttaṃ. ‘‘Cakkavattirañño parisaṃ upādāyā’’ti idaṃ hatthiratanādīnampi tattha
labbhamānabhāvadassanaṃ. Sabbo tisattiādiko yathāvutto aṅgaviseso cakkalakkhaṇasseva parivāro ti
veditabbo.
‘‘Āyatapaṇhī’’ti idaṃ aññesaṃ paṇhito dīghataṃ sandhāya vuttaṃ, na pana atidīghatanti āha
‘‘paripuṇṇapaṇhī’’ti. Yathā pana paṇhilakkhaṇaṃ paripuṇṇaṃ nāma hoti, taṃ byatirekamukhena
dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Āraggenāti maṇḍalāya sikhāya. Vaṭṭetvāti yathā suvaṭṭaṃ hoti,
evaṃ vaṭṭetvā. Rattakambalageṇḍukasadisāti rattakambalamayageṇḍukasadisā.
‘‘Makkaṭassevā’’ti dīghabhāvaṃ, samatañca sandhāyetaṃ vuttaṃ. Niyyāsatelenāti
chattiritaniyyāsādiniyyāsasammissena telena, yaṃ ‘‘surabhiniyyāsa’’ntipi vadanti.
Niyyāsatela ggahaṇañcettha haritālavaṭṭiyā ghanasiniddhabhāvadassanatthaṃ.
Yathā satakkhattuṃ vihataṃ kappāsapaṭalaṃ sappimaṇḍe osāritaṃ ativiya mudu hoti, evaṃ
mahāpurisassa hatthapādāti dassento ‘‘sappimaṇḍe’’tiādimāha. Talunāti sukhumālā.
Cammenāti aṅgulantaraveṭhitacammena. Paṭibaddhaaṅgulantaro ti ekato sambaddhaaṅgulantaro
na hoti. Ekappamāṇā ti dīghato samānappamāṇā. Yavalakkhaṇanti abbhantarato aṅgulipabbe ṭhitaṃ
yavalakkhaṇaṃ. Paṭivijjhitvāti taṃtaṃpabbānaṃ samānadesatāya aṅgulīnaṃ pasāritakālepi
aññamaññaṃ vijjhitāni viya phusitvā tiṭṭhanti.
Saṅkhāvuccanti gopphakā, uddhaṃ saṅkhā etesanti ussaṅkhā,pādā. Piṭṭhipāde ti
piṭṭhipādasamīpe. Tenāti piṭṭhipāde ṭhitagopphakabhāvena baddhā hontīti yojanā. Tayidaṃ ‘‘tenā’’ti
padaṃ uparipadadvayepi yojetabbaṃ ‘‘tena baddhabhāvena na yathāsukhaṃ parivaṭṭanti, tena
yathāsukhaṃ naparivaṭṭanena gacchantānaṃ pādatalānipi na dissantī’’ti. Uparīti piṭṭhipādato
dvitiaṅgulimattaṃ uddhaṃ, ‘‘caturaṅgulamatta’’nti ca vadanti. Nigūḷhāni ca honti, na aññesaṃ viya
paññāyamānāni. Tenāti gopphakānaṃ upari patiṭṭhitabhāvena. Assāti mahāpurisassa. Satipi
desantarappavattiyaṃ niccaloti dassanatthaṃ nābhiggahaṇaṃ. ‘‘Adhokāyova iñjatī’’ti idaṃ
purimapadassa kāraṇavacanaṃ. Yasmā adhokāyova iñjati, tasmā nābhito…pe… niccalo hoti. ‘‘Sukhena
pādā parivaṭṭantī’’ti idaṃ pana purimassa, pacchimassa ca kāraṇavacanaṃ. Yasmā sukhena pādā
parivaṭṭanti, tasmā adhokāyova iñjati, yasmā sukhena pādā parivaṭṭanti, tasmā puratopi…pe…
pacchatoyevāti.
Yasmā eṇimigassa samantato ekasadisamaṃsā anukkamena uddhaṃ thūlā jaṅghā honti, tathā
mahāpurisassāpi, tasmā vuttaṃ ‘‘eṇimigasadisajaṅgho’’ti. Paripuṇṇajaṅgho ti samantato
maṃsūpacayena paripuṇṇajaṅgho. Tenāha ‘‘na ekato’’tiādi.
Etenāti ‘‘anonamanto’’tiādivacanena, jāṇuphāsubhāvadīpanenāti attho. Avasesajanāti iminā
lakkhaṇena rahitajanā. Khujjā vā honti heṭṭhimakāyato uparimakāyassa rassatāya, vāmanā vā
uparimakāyato heṭṭhimakāyassa rassatāya, etena ṭhapetvā sammāsambuddhaṃ, cakkavattinañca itare
sattā khujjapakkhikā, vāmanapakkhikā cāti dasseti.
Kāmaṃ sabbāpi padumakaṇṇikā suvaṇṇavaṇṇāva, kañcanapadumakaṇṇikā pana
pabhassarabhāvena tato sātisayāti āha ‘‘suvaṇṇapadumakaṇṇikasadisehī’’ti. Ohita nti samohitaṃ
antogadhaṃ. Tathābhūtaṃ pana taṃ tena channaṃ hotīti āha ‘‘paṭicchanna’’nti.
Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇavaṇṇavaṇṇoti ayamettha atthoti āha ‘‘jātihiṅgulakenā’’tiādi,
svāyamattho āvuttiñāyena ca veditabbo. Sarīrapariyāyo idha vaṇṇa-saddoti adhippāyo.
Paṭhamavikappaṃ vatvā tathārūpāya pana ruḷhiyā abhāvaṃ manasi katvā vaṇṇadhātupariyāyameva

va ṇṇ a-sadda ṃ gahetv ā dutiyavikappo vutto. Tasm ā padadvayen āpi
suniddhantasuvaṇṇasadisachavivaṇṇoti vuttaṃ hoti.
Rajo ti sukhumarajo. Jalla nti malīnabhāvāvaho reṇusañcayo. Tenāha ‘‘malaṃ vā’’ti. Yadi
vivattati, kathaṃ nhānādīnīti āha ‘‘hatthadhovanādīnī’’tiādi.
Āvaṭṭapariyosāne ti padakkhiṇāvaṭṭanavasena pavattassa āvaṭṭassa ante.
Brahmuno sarīraṃ purato vā pacchato vā anonamitvā ujukameva uggatanti āha ‘‘brahmā viya
ujugatto’’ti. Sā panāyaṃ ujugattatā avayavesu buddhippattesu daṭṭhabbā, na daharakāleti vuttaṃ
‘‘uggatadīghasarīro bhavissatī’’ti. Itaresūti ‘‘khandhajāṇūsū’’ti imesu dvīsu ṭhānesu namantā purato
namantīti ānetvā sambandho. Passavaṅkāti dakkhiṇapassena vā vāmapassena vā vaṅkā. Sūlasadisāti
potthakarūpakaraṇe ṭhapitasūlapādasadisā.
Hatthapiṭṭhiādivasena satta sarīrāvayavā ussadā upacitamaṃsā etassāti sattussado. Aṭṭhikoṭiyo
paññāyantīti yojanā. Nigūḷhasirājālehīti lakkhaṇavacanametanti tena nigūḷhaaṭṭhikoṭīhītipi vuttameva
hotīti. Hatthapiṭṭhādīhīti ettha ādi-saddena aṃsakūṭakhandhakūṭānaṃ saṅgahe siddhe taṃ ekadesena
dassento ‘‘vaṭṭetvā…pe… khandhenā’’ti āha. ‘‘Silārūpakaṃ viyā’’tiādinā vā nigūḷhaaṃsakūṭatāpi
vibhāvitā yevāti daṭṭhabbaṃ.
Sīhassa pubbaddhaṃ sīhapubbaddhaṃ, paripuṇṇāvayavatāya sīhapubbaddhaṃ viya sakalo kāyo
assāti sīhapubbaddhakāyo. Tenāha ‘‘sīhassa pubbaddhakāyo viya sabbo kāyo paripuṇṇo’’ti.
Sīhassevāti sīhassa viya. Dussaṇṭhitavisaṇṭhito na hotīti duṭṭhu saṇṭhito, virūpasaṇṭhito ca na hoti,
tesaṃ tesaṃ avayavānaṃ ayuttabhāvena, virūpabhāvena ca saṇṭhiti upagato na hotīti attho. Saṇṭhantīti
saṇṭhahanti. Dīghehīti aṅgulināsādīhi. Rassehīti gīvādīhi. Thūlehīti ūrubāhuādīhi. Kisehīti
kesalomamajjhādīhi. Puthulehīti akkhihatthatalādīhi. Vaṭṭehīti jaṅghahatthādīhi.
Satapuññalakkhaṇatāya nānācittena puññacittena cittito sañjātacittabhāvo ‘‘īdiso eva buddhānaṃ
dhammakāyassa adhiṭṭhānaṃ bhavituṃ yutto’’ti dasapāramīhi sajjito abhisaṅkhato, ‘‘dānacittena
puññacittenā’’ti vā pāṭho, dānavasena, sīlādivasena ca pavattapuññacittenāti attho.
Dvinnaṃ koṭṭānaṃ antara nti dvinnaṃ piṭṭhibāhānaṃ vemajjhaṃ piṭṭhimajjhassa uparibhāgo.
Citaṃ paripuṇṇanti aninnabhāvena citaṃ, dvīhi koṭṭehi samatalatāya paripuṇṇaṃ. Uggammāti
uggantvā, aninnaṃ samatalaṃ hutvāti adhippāyo. Tenāha ‘‘suvaṇṇaphalakaṃ viyā’’ti.
Nigrodho viya parimaṇḍalo ti parimaṇḍalanigrodho viya parimaṇḍalo,
‘‘nigrodhaparimaṇḍalaparimaṇḍalo’’ti vattabbe ekassa parimaṇḍala-saddassa lopaṃ katvā
‘‘nigrodhaparimaṇḍalo’’ti vutto. Tenāha ‘‘samakkhandhasākho nigrodho’’tiādi. Na hi sabbo
nigrodho parimaṇḍaloti, parimaṇḍalasaddasannidhānena vā parimaṇḍalova nigrodho gayhatīti ekassa
parimaṇḍalasaddassa lopena vināpi ayamattho labbhatīti āha ‘‘nigrodho viya parimaṇḍalo’’ti.
Yāvatako assāti yāvatakvassa o-kārassa va-kārādesaṃ katvā.
Samavaṭṭitakkhandho ti samaṃ suvaṭṭitakkhandho. Koñcā viya dīghagalā, bakā viya vaṅkagalā,
varāhā viya puthulagalāti yojanā. Suvaṇṇāḷiṅgasadiso ti suvaṇṇamayakhuddakamudiṅgasadiso.
Rasaggasaggīti madhurādibhedaṃ rasaṃ gasanti anto pavesantīti rasaggasā rasaggasānaṃ aggā
rasaggasaggā, tā etassa santīti rasaggasaggī. Tenāti ojāya apharaṇena hīnadhātukattā te bahvābādhā
honti.
Hanūti sannissayadantādhārassa samaññā, taṃ bhagavato sīhassa hanu viya, tasmā bhagavā

sīhahanu. Tattha yasm ā buddh āna ṃ rūpak āyassa, dhammak āyassa ca upam ā nāma h īnūpam āva,
natthi samānūpamā, kuto adhikūpamā, tasmā ayampi hīnūpamāti dassetuṃ ‘‘tatthā’’ tiādi vuttaṃ.
Yasmā mahāpurisassa heṭṭhimānurūpavaseneva uparimampi saṇṭhitaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘dvepi
paripuṇṇānī’’ ti, tañca kho na sabbaso parimaṇḍalatāya, atha kho tibhāgāvasesamaṇḍalatāyāti āha
‘‘dvādasiyā pakkhassa candasadisānī’’ ti. Sallakkhetvāti attano lakkhaṇasatthānusārena upadhāretvā.
Dantānaṃ uccanīcatā abbhantarabāhirapassavasenapi veditabbā, na aggavaseneva. Tenāha
‘‘ayapaṭṭakena chinnasaṅkhapaṭalaṃ viyā’’ ti. Ayapaṭṭaka nti kakacaṃ adhippetaṃ. Samā
bhavissanti, na visamā, samasaṇṭhānāti attho.
Sātisayaṃ mududīghaputhulatādippakāraguṇā hutvā bhūtā jātāti pabhūtā, bha-kārassa ha-kāraṃ
katvā pahūtā jivhā etassāti pahūtajivho.
Vicchinditvā vicchinditvā pavattasaratāya chinnassarāpi. Anekākāratāya bhinnassarāpi. Kākassa
viya amanuññasaratāya kākassarāpi. Apalibuddhattāti anupaddutavatthukattā, vatthūti ca
akkharuppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Aṭṭhaṅgasamannāgato ti ettha aṅgāni parato āgamissanti.
Mañjughoso ti madhurassaro.
Abhinīlanetto ti adhikanīlanetto, adhikatā ca sātisayaṃ nīlabhāvena veditabbā, na
nettanīlabhāvasseva adhikabhāvatoti āha ‘‘na sakalanīlanetto’’ tiādi. Pītalohitavaṇṇā
setamaṇḍalagatarājivasena. Nīlasetakāḷavaṇṇā pana taṃtaṃmaṇḍalavaseneva veditabbā.
‘‘Cakkhubhaṇḍanti akkhidala’’nti keci. ‘‘Akkhidalavaṭuma’’nti aññe. Akkhidalehi pana saddhiṃ
akkhibimbanti veditabbaṃ. Evañhi viniggatagambhīrajotanāpi yuttā hoti. ‘‘Adhippeta’’ nti iminā
ayamettha adhippāyo ekadesena samudāyupalakkhaṇañāyenāti dasseti. Yasmā pakhuma-saddo loke
akkhidalalomesu niruḷho, tenevāha ‘‘mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīnī’’ ti.
Kiñcāpi uṇṇā-saddo loke avisesato lomapariyāyo, idha pana lomavisesavācakoti āha ‘‘uṇṇā
loma’’ nti. Nalāṭavemajjhejātāti nalāṭamajjhagatā jātā. Odātatāya upamā,na mudutāya. Uṇṇā hi
tatopi sātisayaṃ mudutarā. Tenāha ‘‘sappi maṇḍe’’ tiādi. Rajatapubbuḷaka nti rajatamayatārakamāha.
Dve atthavase paṭicca vutta nti yasmā buddhā, cakkavattino ca paripuṇṇanalāṭatāya,
paripuṇṇasīsabimbatāya ca ‘‘uṇhīsasīsā’’ti vuccanti, tasmā te dve atthavase paṭicca ‘‘uṇhīsasīso’’ti
idaṃ vuttaṃ.Idāni taṃ atthadvayaṃ mahāpurise suppatiṭṭhitanti ‘‘mahāpurisassa hī’’ tiādi vuttaṃ.
Saṇhatamatāya, suvaṇṇavaṇṇatāya, pabhassaratāya, paripuṇṇatāya ca rañño bandhauṇhīsapaṭṭo viya
virocati. Kapis īsāti dvidhābhūtasīsā. Phalasīsāti phalitasīsā. Aṭṭhisīsāti maṃsassa abhāvato ativiya
aṭṭhitāya, patanubhāvato vā taconaddhaaṭṭhimattasīsā. Tumbasīsāti lābusadisasīsā. Pabbhārasīsāti
piṭṭhibhāgena olambamānasīsā. Purimanayenāti paripuṇṇanalāṭatāpakkhena. Uṇhīsaveṭhitasīso viyāti
uṇhīsapaṭṭena veṭhitasīsapadeso viya. Uṇhīsaṃ viyāti chekena sippinā viracitauṇhīsamaṇḍalaṃ viya.
Vipassīsamaññāvaṇṇanā
37 . Tassa vitthāro ti tassa lakkhaṇapariggaṇhane nemittakānaṃ santappanassa vitthāro
vitthārakathā. Gabbhokkantiyaṃnimittabhūta supinapaṭiggāhakasantappane vuttoyeva. Niddosenāti
khārikaloṇikādidosarahitena. Dhātiyo ti thaññapāyikā dhātiyo. Tā hi dhāpenti thaññaṃ pāyentīti
dhātiyo.‘‘Tathā’’ ti iminā ‘‘saṭṭhi’’nti padaṃ upasaṃharati, sesāpīti nhāpikā, dhārikā, parihārikāti imā
tividhā. Tāpi dahanti vidahanti nhānaṃ dahanti dhārentīti ‘‘dhātiyo’’ tveva vuccanti. Tattha dhāraṇaṃ
urasā, ūrunā, hatthehi vā suciraṃ velaṃ sandhāraṇaṃ. Pariharaṇaṃaññassa aṅkato attano aṅkaṃ,
aññassa bāhuto attano bāhuṃ upasaṃharantehi haraṇaṃsampāpanaṃ.
38 . Mañjussaro ti sa ṇhassaro. Yo hi sa ṇho, so kharo na hot īti āha ‘‘ akharassaro ’’ ti. Vaggussaro ti

manorammassaro, manorammat ā cassa c āturiyane puññayogatoti āha ‘‘ chekanipu ṇassaro ’’ ti.
Madhurassaro ti sotasukhassaro, sotasukhatā cassa ativiya iṭṭhabhāvenāti āha ‘‘sātassaro’’ ti.
Pemanīyassaro ti piyāyitabbassaro, piyāyitabbatā cassa suṇantānaṃ attani bhattisamuppādanenāti āha
‘‘pemajanakassaro’’ ti. Karavīkassaro ti. Karavīkasaddo yesaṃ sattānaṃ sotapathaṃ upagacchati, te
attano sarasampattiyā pakatiṃ jahāpetvā avase karonto attano vase vatteti, evaṃ madhuroti dassento
‘‘tatrida’’ ntiādimāha. Tattha ‘‘karavīkasakuṇe’’ tiādi tassa sabhāvakathanaṃ. Laḷita nti
pītivegasamuṭṭhitaṃ līḷaṃ. Chaḍḍetvāti ‘‘saṅkharaṇampi madhurasaddasavanantarāyakara’’nti tiṇāni
apanetvā. Anikkhipitvāti bhūmiyaṃ anikkhipitvā ākāsagatameva katvā. Anubaddhamigāvāḷamigehi.
Tato maraṇabhayaṃhitvā. Pakkhe pasāretvāti pakkhe yathāpasārite katvā apatantā tiṭṭhanti .
Suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi yojanappamāṇe ākāse attano āṇāya pavattanato. Tenāha ‘‘so
rājāṇāyā’’ tiādi. Laḷiṃsūti laḷitaṃ kātuṃ ārabhiṃsu. Taṃ pīti nti taṃ buddhaguṇārammaṇaṃ pītiṃ
teneva nīhārena punappunaṃ pavattaṃ pītiṃ avijahitvāvikkhambhitakilesā therānaṃ santike
laddhadhammassavanasappāyā upanissayasampattiyā paripakkañāṇatāya sattahi…pe… patiṭṭhāsi.
Sattasatamattena orodhajanena saddhiṃ padasāva therānaṃ santikaṃ upagatattā ‘‘sattahi jaṅghasatehi
saddhi’’ nti vuttaṃ. Tato ti karavīkasaddato. Satabhāgena…pe… veditabbo
anekakappakoṭisatasambhūtapuññasambhārasamudāgatavatthusampattibhāvato.
39 . Kammavipākaja nti sātisayasucaritakammanibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ
dūrepi ārammaṇaṃ sampaṭicchanasamatthaṃ kammavipākena sahajātaṃ, kammassa vā vipākabhāvena
jātaṃ pasādacakkhu. Duvidhañhi dibbacakkhuṃ kammamayaṃ, bhāvanāmayanti. Tatridaṃ
kammamayanti āha ‘‘na bhāvanāmaya’’ nti. Bhāvanāmayaṃ pana bodhimūle uppajjissati. Ayaṃ
‘‘so’’ti sallakkhaṇaṃ kāmaṃ manoviññāṇena hoti, cakkhuviññāṇena pana tassa tathā vibhāvitattā
manoviññāṇassa tattha tathāpavattīti āha ‘‘yena nimittaṃ…pe… sakkotī’’ ti.
40 . Vacanattho ti saddattho. Nimīlana nti nimīlanadassanaṃ navisuddhaṃ, tathā ca akkhīni
avivaṭāni nimīladassanassa na visuddhibhāvato. Tabbipariyāyato pana dassanaṃ visuddhaṃ, vivaṭañcāti
āha ‘‘antarantarā’’ tiādi.
41 . Nī-iti – jānanatthaṃ dhātuṃ gahetvā āha ‘‘panayati jānātī’’ ti. Yato vuttaṃ ‘‘animittā na
nāyare’’ti (visuddhi. 1.174; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20), ‘‘vidūbhi neyyaṃ naravarassā’’ti (netti. saṅgahavāra)
ca. Nī-iti pana pavattanatthaṃ dhātuṃ gahetvā ‘‘nayati pavattetī’’ti. Appamatto ahosi tesu tesu
kiccakaraṇīyesu.
42 . Vassāvāso vassaṃuttarapadalopena, tasmā vassaṃ, vasse vā, sannivāsaphāsutāya arahatīti
vassiko, pāsādo. Māsā pana vasse utumhi bhavāti vassikā. Itaresūti hemantikaṃ gimhikanti imesu.
Eseva nayo ti uttarapadalopena niddesaṃ atidisati.
Nātiucco hoti nātinīco ti gimhiko viya ucco, hemantiko viya nīco na hoti, atha kho
tadubhayavemajjhalakkhaṇatāya nātiucco hoti, nātinīco. Assāti pāsādassa. Nātibahūnīti gimhikassa
viya na atibahūni. Nātitanūnīti hemantikassa viya na khuddakāni, tanutarajālāni ca. Missakānevāti
hemantike viya na uṇhaniyāneva, gimhike viya ca na sītaniyāneva, atha kho ubhayamissakāneva.
Tanukānīti na puthulāni. Uṇhappavesanatthāyāti sūriyasantāpānuppavesāya. Bhittiniyūhānīti
dakkhiṇapasse bhittīsu niyūhāni. Siniddha nti sinehavantaṃ, siniddhaggahaṇeneva cassa garukatāpi
vuttā eva. Kaṭukasannissita nti tikaṭukādikaṭukadrabbūpasañhitaṃ. Udakayantānīti
udakadhārāvissandayantāni. Yathā jalayantāni, evaṃ himayantānipi tattha karonti eva. Tasmā hemante
viya himāni patantāniyeva hontīti ca veditabbaṃ.
Sabbaṭṭhānānipīti sabbāni paṭikiriyānhānabhojanakīḷāsañcaraṇādiṭṭhānānipi, na
niv āsa ṭṭ hānāniyeva. Ten āha ‘‘ dov ārik āpī’’ ti ādi. Tattha k āra ṇam āha ‘‘ rājā kir ā’’ ti ādi.

Pa ṭhamabh āṇ av ārava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Jiṇṇapurisavaṇṇanā
44 . Gopānasivaṅka nti vaṅkagopānasī viya. Vaṅkānañhi vaṅkabhāvassa nidassanatthaṃ
avaṅkagopānasīpi gayhati. Ābhoggavaṅka nti ādito paṭṭhāya abbhuggatāya kuṭilasarīratāya vaṅkaṃ.
Tenāha ‘‘khandhe’’ tiādi. Daṇḍaparaṃ daṇḍaggahaṇaparaṃ ayanaṃ gamanaṃ etassāti
daṇḍaparāyanaṃ,daṇḍo vā paraṃ āyanaṃ gamanakāraṇaṃ etassāti daṇḍaparāyanaṃ.Ṭhānādīsu
daṇḍo gati avassayo etassa tena vinā appavattanatoti daṇḍagatikaṃ,gacchati etenāti vā gati, daṇḍo gati
gamanakāraṇaṃ etassāti daṇḍagatikaṃ. Daṇḍapaṭisaraṇanti etthāpi eseva nayo. Jarātura nti jarāya
kilantaṃ assavasaṃ. Yadā ratho purato hotīti dvedhāpathe sampatte purato gacchante balakāye tattha
ekaṃ saṇṭhānaṃ āruḷho majjhe gacchanto bodhisattena āruḷho ratho itaraṃ saṇṭhānaṃ gacchanto yadā
purato hoti. Pacchā balakāyo ti tadā pacchā hoti sabbo balakāyo. Tādise okāse ti tādise vuttappakāre
maggappadese. Taṃ purisa nti taṃ jiṇṇapurisaṃ. Suddhāvāsāti siddhatthādīnaṃ tiṇṇaṃ
sammāsambuddhānaṃ sāsane brahmacariyaṃ caritvā suddhāvāsabhūmiyaṃ nibbattabrahmāno. Te hi
tadā tattha tiṭṭhanti. ‘‘Kiṃ paneso jiṇṇo nāmā’’ti eso tayā vuccamāno kiṃ atthato, taṃ me niddhāretvā
kathehīti dasseti. Aniddhāritasarūpattā hi tassa attano bodhisatto liṅgasabbanāmena taṃ vadanto ‘‘ki’’nti
āha. ‘‘Yathā kiṃ te jāta’’nti dvayameva hi loke yebhuyyato jāyati itthī vā puriso vā, tathāpi taṃ
liṅgasabbanāmena vuccati, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. ‘‘Kiṃ vuttaṃ hotī’’ tiādi tassa
aniddhāritasarūpataṃyeva vibhāveti.
‘‘Tena hī’’ tiādi ‘‘ayañca jiṇṇabhāvo sabbasādhāraṇattā mayhampi upari āpattito evā’’ti
mahāsattassa saṃvijjanākāravibhāvanaṃ. Rathaṃ sāretīti sārathi. Kīḷāvihāratthaṃ uyyuttā yanti
upagacchanti etanti uyyānaṃ. Ala nti paṭikkhepavacanaṃ. Nāmāti garahaṇe nipāto
‘‘kathañhināmā’’tiādīsu (pārā. 39, 42, 87, 88, 90, 166, 170; pāci. 1, 13, 36) viya. Jātiyā
ādīnavadassanatthaṃ taṃmūlassa ummūlanaṃ viya hotīti, tassa ca avassitabhāvato ‘‘jātiyā mūlaṃ
khaṇanto nisīdī’’ ti āha. Siddhe hi kāraṇe phalaṃ siddhameva hotīti. Pīḷaṃ janetvā antotudanavasena
sabbapaṭhamaṃ hadayaṃ anupavissa ṭhitattā paṭhamena sallena hadayeviddho viya nisīdīti yojanā.
Byādhipurisavaṇṇanā
47 . Pubbevuttanayenevāti ‘‘suddhāvāsā kirā’’tiādinā pubbe vutteneva nayena. Ābādhika nti
ābādhavantaṃ. Dukkhita nti sañjātadukkhaṃ. Ajāta nti ajātabhāvo, nibbānaṃ vā.
Kālakatapurisavaṇṇanā
50 . Bhantanettakuppalādi vividhaṃ katvā lātabbato vilāto, vayhaṃ, sivikā cāti āha ‘‘vilātanti
sivika’’ nti. Sivikāya diṭṭhapubbattā mahāsatto citakapañjaraṃ ‘‘sivika’’nti āha. Ito paṭigata nti ito
bhavato apagataṃ. Katakāla nti pariyosāpitajīvanakālaṃ. Tenāha ‘‘yattaka’’ ntiādi.
Pabbajitavaṇṇanā
53 . Dhammaṃ caratīti dhammacaraṇo, tassa bhāvo dhammacaraṇabhāvo ti dhammacariyameva
vadati. Evaṃ ekekassa padassāti yathā ‘‘sādhudhammacariyāti pabbajito’’ti yojanā, evaṃ
‘‘sādhusamacariyāti pabbajito’’tiādinā ekekassa padassa yojanā veditabbā. Sabbānīti
‘‘sādhudhammacariyā’’tiādīsu āgatāni sabbāni dhammasamakusalapuññapadāni.
Dasakusalakammapathavevacanānīti dānādīni dasakusaladhammapariyāyapadāni.
Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā

54 . Pabbajitassa dhammi ṃ katha ṃ sutv āti sambandho. Aññañca sa ṅgītian āru ḷha ṃ tena tad ā vutta ṃ
dhammiṃ kathanti yojanā. ‘‘Vaṃsovā’’ ti padattayena dhammatā esāti dasseti. Cirassaṃ cirassaṃ
passanti dīghāyukabhāvato. Tathā hi vuttaṃ ‘‘bahūnaṃ vassānaṃ…pe… accayenā’’ti. Tenevāti na
cirassaṃ diṭṭhabhāveneva. Acirakālantarikameva pubbakālakiriyaṃ dassento ‘‘jiṇṇañca disvā…pe…
pabbajitañca disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rājā’’ ti āha yathā ‘‘nhatvā vatthaṃ paridahitvā
gandhaṃ vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā bhutto’’ti.
Mahājanakāyaanupabbajjāvaṇṇanā
55 . ‘‘Kasmāpanetthā’’ tiādinā tesaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ mahāsatte saṃbhattataṃ,
saṃvegabahulatañca dasseti, yato sutaṭṭhāneyeva ṭhatvā ñātimittādīsu kiñci anāmantetvā
mattavaravāraṇo viya ayomayabandhanaṃ ghanabandhanaṃ chinditvā pabbajjaṃ upagacchiṃsu.
Cattāro māse cārikaṃ cari na tāva ñāṇassa paripākaṃ gatattā.
Yadā pana ñāṇaṃ paripākaṃ gataṃ, taṃ dassento ‘‘ayaṃ panā’’ tiādimāha. Sabbeva ime
pabbajitā mama gamanaṃ jānissanti, jānantā ca maṃ anubandhissantīti adhippāyo. Sannisīvesūti
sannisinnesu. Saṇatevāti saṇati viya saddaṃ karoti viya.
Avivekārāmāna nti anabhirativivekānaṃ. Ayaṃ kālo ti ayaṃ tesaṃ pabbajitānaṃ mama
gamanassa ajānanakālo. Nikkhamitvāti paṇṇasālāya niggantvā, mahābhinikkhamanaṃ pana pageva
nikkhanto. Pāramitānubhāvena uṭṭhitaṃ upari devatāhi dibbapaccattharaṇehi supaññattampi
mahāsattassa puññānubhāvena siddhattā tena paññattaṃ viya hotīti vuttaṃ ‘‘pallaṅkaṃ paññapetvā’’ ti.
‘‘Kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū’’tiādi (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22, 237; a. ni. 2.5; 8.13;
mahāni. 17, 196) nayappavattaṃ caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā. Vūpakāsa nti vivekavāsaṃ.
Aññenevāti yattha mahāpuriso tadā viharati, tato aññeneva disābhāgena. Kāmaṃ bodhimaṇḍo
jambud īpassa majjhe nābhiṭṭhāniyo, tadā pana brahāraññe vivitte yogīnaṃ paṭisallānasāruppo hutvā
tiṭṭhati, tadañño pana jambudīpappadeso yebhuyyena bahujano ākiṇṇamanusso iddho phīto ahosi. Tena
te taṃ taṃ janapadadesaṃ uddissa gatā ‘‘anto jambudīpābhimukhā cārikaṃ pakkantā’’ ti vuttā anto
jambud īpābhimukhā,na himavantādipabbatābhimukhāti attho.
Bodhisattaabhinivesavaṇṇanā
57 . Kāmaṃ bhagavā buddho hutvā sattasattāhāni tattheva vasi, sabbapaṭhamaṃ pana
visākhapuṇṇamaṃ sandhāya ‘‘ekarattivāsaṃ upagatassā’’ ti vuttaṃ. Rahogatassāti raho janavivittaṃ
ṭhānaṃ upagatassa, tena gaṇasaṅgaṇikābhāvena mahāsattassa kāyavivekamāha. Paṭisallīnassāti
nānārammaṇacārato cittassa nivattiyā pati sammadeva nilīnassa tattha avisaṭacittassa, tena
cittasaṅgaṇikābhāvenassa pubbabhāgiyaṃ cittavivekamāha. Dukkha nti jātiādimūlakaṃ dukkhaṃ.
Kāmaṃ cutūpapātāpi jātimaraṇāni eva, maraṇajātiyova ‘‘jāyati mīyatī’’ti pana vatvā ‘‘cavati
upapajjatī’’ti vacanaṃ na ekabhavapariyāpannānaṃ nesaṃ gahaṇaṃ, atha kho
nānābhavapariyāpannānaṃ ekajjhaṃ gahaṇanti dassento āha ‘‘idaṃ dvayaṃ…pe… vutta’’ nti. Kasmā
pana lokassa kicchāpattiparivitakkane ‘‘jarāmaraṇassā’’ti jarāmaraṇavasena niyamanaṃ katanti āha
‘‘yasmā’’ tiādi. Jarāmaraṇameva upaṭṭhāti āditoti adhippāyo. Abhiniviṭṭhassāti āraddhassa.
Paṭiccasamuppādamukhena vipassanārambhe tassa jarāmaraṇato paṭṭhāya abhiniveso aggato yāva
mūlaṃ otaraṇaṃ viyāti āha ‘‘bhavaggato otarantassa viyā’’ ti.
Upāyamanasikārāti upāyena manasikaraṇato manasikārassa pavattanato. Idāni taṃ
upāyamanasikārapariyāyaṃ yonisomanasikāraṃ sarūpato, pavattiākārato ca dassetuṃ ‘‘aniccādīni
hī’’ tiādi vuttaṃ. Yonisomanasikāro nāma hotīti yāthāvato manasikārabhāvato. Aniccādīnīti ādi -
saddena dukkh ānattaasubh ādīna ṃ gaha ṇaṃ . Aya nti ‘‘ etadahos ī’’ ti eva ṃ vutto ‘‘ kimhi nu kho

sat ī’’ ti ādinayappavatto manasik āro. Tesa ṃ aññataro ti tesu anicc ādimanasik āresu aññataro eko.
Ko pana soti? Aniccamanasikārova, tattha kāraṇamāha ‘‘udayabbayānupassanāvasena pavattattā’’ ti.
Yañhi uppajjati ceva cavati ca, taṃ aniccaṃ udayavayaparicchinnattā addhuvanti katvā. Tassa pana
tabbhāvadassanaṃ yāthāvamanasikāratāya yonisomanasikāro. Ito yonisomanasikārāti hetumhi
nissakkavacananti tassa iminā ‘‘upāyamanasikārenā’’ ti hetumhi karaṇavacanena atthamāha.
Samāgamo ahosīti yāthāvato paṭivijjhanavasena saṅgamo ahosi. Kiṃ pana ta nti kiṃ pana taṃ
jar āmaraṇakāraṇanti āha ‘‘jātī’’ ti. ‘‘Jātiyā kho’’tiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – kimhi nu kho sati
jar āmaraṇaṃ hoti, kiṃ paccayā jarāmaraṇa’’nti jarāmaraṇakāraṇaṃ pariggaṇhantassa bodhisattassa
‘‘yasmiṃ sati yaṃ hoti, asati ca na hoti, taṃ tassa kāraṇa’’nti evaṃ abyabhicārikāraṇapariggaṇhane
‘‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti yā jarāmaraṇassa kāraṇapariggāhikā
paññā uppajjati, tāya uppajjantiyā samāgamo ahosīti. Sabbapadānīti ‘‘kimhi nu kho sati jāti
hotī’’tiādinā āgatāni jātiādīni viññāṇapariyosānāni nava padāni.
Dvādasapadike paṭiccasamuppāde idha yāni dve padāni aggahitāni, tesaṃ aggahaṇe kāraṇaṃ
pucchitvā vissajjetukāmo tesaṃ gahetabbākāraṃ tāva dassento ‘‘ettha panā’’ tiādimāha.
Paccakkhabhūtaṃ paccuppannabhavaṃ paṭhamaṃ gahetvā tadanantaraṃ anāgataṃ ‘‘dutiya’’nti gahaṇe
atīto tatiyo hotīti āha ‘‘avijjā saṅkhārā hi atīto bhavo’’ ti. Nanu cettha anāgatassāpi bhavassa gahaṇaṃ
na sambhavati paccuppannavasena abhinivesassa jotitattāti? Saccametaṃ, kāraṇe pana gahite phalaṃ
gahitameva hotīti tathā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Api cettha anāgatopi addhā atthato saṅgahito eva, yato
parato ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’ntiādinā anāgataddhasaṅgahikā desanā pavattā. Tehīti
avijjāsaṅkhārehi ārammaṇabhūtehi. Na ghaṭiyati na sambajjhati. Mahāpuriso hi paccuppannavasena
abhiniviṭṭho ti aghaṭane kāraṇamāha. Adiṭṭhehīti anavabuddhehi, itthambhūtalakkhaṇe cetaṃ
karaṇavacanaṃ. Sati anubodhe paṭivedhena bhavitabbanti āha ‘‘nasakkā buddhena bhavitu’’ nti.
Imināti mahāsattena. Te ti avijjāsaṅkhārā. Bhavaupādānataṇhāvasenevāti
bhavaupādānataṇhādassanavaseneva. Diṭṭhātaṃsabhāvataṃsahagatehi tehi samānayogakkhamattā.
Visuddhimagge (visuddhi. 2.570) kathitāva, tasmā na idha kathetabbāti adhippāyo.
58 . Paccayato ti hetuto, saṅkhāratoti attho. ‘‘Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hotī’’tiādinā hi
hetuparamparāvasena phalaparamparāya vuccamānāya ‘‘kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hotī’’ti vicāraṇāya
‘‘saṅkhāre kho sati viññāṇaṃ hotī’’ti viññāṇassa visesakāraṇabhūte saṅkhāre aggahite tato viññāṇaṃ
paṭinivattati nāma, na sabbapaccayato. Tenevāha ‘‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṃ hotī’’ti (dī. ni. 2.58),
nāmampi cettha sahajātādivaseneva paccayabhūtaṃ adhippetaṃ, na kammūpanissayavasena
paccuppannavasena abhinivisassa jotitattā. Ārammaṇato ti avijjāsaṅkhārasaṅkhātaārammaṇato,
atītabhavasaṅkhātaārammaṇato vā. Atītaddhapariyāpannā hi avijjāsaṅkhārā. Yato paṭinivattamānaṃ
viññāṇaṃ atītabhavatopi paṭinivattati nāma. Ubhayampīti paṭisandhiviññāṇampi vipassanāviññāṇampi.
Nāmarūpaṃ nātikkamatīti paccayabhūtaṃ, ārammaṇabhūtañca nāmarūpaṃ nātikkamati tena vinā
avattanato. Tenāha ‘‘nāmarūpato paraṃ na gacchatī’’ ti.
Viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte ti viññāṇe nāmassa, rūpassa, nāmarūpassa ca paccaye honte.
Nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honte ti tathā nāme, rūpe, nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honteti
catuvokāraekavokārapañcavokārabhavavasena yathārahaṃ yojanā veditabbā, dvīsupi
aññamaññapaccayesu hontesūti pana pañcavokārabhavavaseneva. Ettakenāti evaṃ viññāṇa
nāmarūpānaṃ aññamaññaṃ upatthambhanavasena pavattiyā. Jāyetha vā…pe… upapajjetha vāti
‘‘satto jāyati…pe… upapajjati vā’’ti samaññā hoti viññāṇanāmarūpavinimuttassa sattapaññattiyā
upādānabhūtassa dhammassa abhāvato. Tenāha ‘‘ito hī’’ tiādi. Etadevāti viññāṇaṃ, nāmarūpanti etaṃ
dvayameva.
Pañca padānīti ‘‘jāyetha vā’’tiādīni pañca padāni. Nanu tattha paṭhamatatiyehi catutthapañcamāni
atthato abhinnānīti āha ‘‘saddhiṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhīhī’’ ti. Puna taṃ ettāvatāti
vuttamattha nti yo ‘‘ettāvatā’’ti padena pubbe vutto, tameva yathāvuttamatthaṃ ‘‘yadida’’ntiādinā
niyyātento nidassento puna vatvā. Anulomapaccayākāravasenāti paccayadhammadassanapubbakaṃ