Pañcakanipāta-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāye
Pañcakanipāta-ṭīkā
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Sekhabalavaggo
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
1. Pañcakanipātassa paṭhame kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva,
paṭipakkhehi pana akampanīyattaṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ –‘‘assaddhiye na kampatī’’ ti.
Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2-6. Vitthatasuttādivaṇṇanā
2-6. Dutiye hirīyatīti lajjati virajjati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā ‘‘jigucchatīti
attho’’ ti vuttaṃ. Ottappatīti utrasati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṃ.
Paggahitavīriyo ti saṅkocaṃ anāpannavīriyo. Tenāha ‘‘anosakkitamānaso’’ ti. Pahānatthāyāti
samucchinnatthāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadā nāma samadhigamo evāti āha
‘‘paṭilābhatthāyā’’ ti.
Gatiatthā dhātusaddā buddhiatthā hontīti āha ‘‘udayañca vayañca paṭivijjhituṃ samatthāyā’’ ti.
Missakanayenāyaṃ desanā gatāti āha ‘‘vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā’’ ti. Tenāha
‘‘vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya cā’’ ti. Vipassanāpaññāya vikkhambhanakiriyato sā ca kho
padesikāti nippadesikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato’’ ti vuttaṃ.
Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññāya
khepitaṃ khepitameva, nāssa puna khepanakiccaṃ atthīti upāyena ñāyena sā pavattatīti āha ‘‘hetunā
nayenā’’ ti. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.
Vitthatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Kāmasuttavaṇṇanā
7. Sattame asanti lūnanti tenāti asitaṃ,dāttaṃ. Vividhā ābhañjanti bhāraṃ olambenti tenāti
byābhaṅgī,vidhaṃ. Kulaputto ti ettha duvidho kulaputto jātikulaputto, ācārakulaputto ca. Tattha ‘‘tena
kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulikassa putto’’ti (ma.
ni. 2.294) evaṃ āgato uccakulappasuto jātikulaputto nāma. ‘‘Ye te kulaputtā saddhā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 1.34) evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi ācārasampannā
ācārakulaputto nāma. Idha pana ācārakulaputto adhippeto. Tenāha ‘‘kulaputtoti ācārakulaputto’’ ti.
Yutta nti anucchavikaṃ, evaṃ vattabbataṃ arahatīti attho. Sesamettha uttānameva.
Kāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Cavanasuttava ṇṇ an ā
8. Aṭṭhame saddhāyāti iminā adhigamasaddhā dassitā. Catubbidhā hi saddhā –āgamanīyasaddhā,
adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti. Tattha āgamanīyasaddhāsabbaññubodhisattānaṃ
pavattā hoti. Āgamanīyappaṭipadāya āgatā hi saddhā sātisayā mahābodhisattānaṃ paropadesena vinā
saddheyyavatthuṃ aviparītato gahetvā adhimuccanato. Saccappaṭivedhato āgatasaddhā
adhigamasaddhāsuppabuddhādīnaṃ viya. ‘‘Sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā buddhādīsu
uppajjanakappasādo pasādasaddhāmahākappinarājādīnaṃ viya. ‘‘Evameta’’nti okkanditvā
pakkhanditvā saddahanavasena kappanaṃ okappanaṃ, tadeva saddhāti okappanasaddhā. Tattha
pasādasaddhā paraneyyarūpā hoti, savanamattenapi pasīdanato. Okappanasaddhā saddheyyaṃ vatthuṃ
ogāhitvā anupavisitvā ‘‘evameta’’nti paccakkhaṃ karontī viya pavattati.
Cavanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā
9. Navame appatissayo ti appatissavo va-kārassa ya-kāraṃ katvā niddeso. Garunā kismiñci vutto
gāravavasena patissavanaṃ, patissavo, patissavabhūtaṃ, taṃsabhāvañca yaṃ kiñci gāravaṃ. Natthi
etasmiṃ patissavoti appatissavo, gāravavirahito. Tenāha ‘‘ajeṭṭhako anīcavuttī’’ ti.
Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā
10 . Dasame vuddhi ntiādīsu sīlena vuddhiṃ,maggena viruḷhiṃ,nibbānena vepullaṃ.
Sīlasamādhīhi vā vuddhiṃ,vipassanāmaggehi viruḷhiṃ,phalanibbānehi vepullaṃ. Ettha ca yassa
catubbidhaṃ sīlaṃ akhaṇḍādibhāvappavattiyā suparisuddhaṃ visesabhāgiyattā appakasireneva
maggaphalāvahaṃ saṅgharakkhitattherassa viya, so tādisena sīlena imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
āpajjissati. Tena vuttaṃ – ‘‘sīlena vuddhi’’nti. Yassa pana ariyamaggo uppanno, so virūḷhamūlo viya
pādapo suppatiṭṭhitattā sāsane virūḷhiṃ āpanno nāma hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘maggena virūḷhi’’nti. Yo
sabbakilesanibbānappatto, so arahā sīlādidhammakkhandhapāripūriyā sati vepullappatto hoti. Tena
vuttaṃ ‘‘nibbānena vepulla’’nti. Dutiyavikappe attho vuttanayānusārena veditabbo.
Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Sekhabalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Balavaggo
1. Ananussutasuttavaṇṇanā
11 . Dutiyassa paṭhame abhijānitvāti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānitvā. Aṭṭhahi kāraṇehi
tathāgatassāti ‘‘tathā āgatoti tathāgato. Tathā gatoti tathāgato. Tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato.
Tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato. Tathadassitāya tathāgato. Tathāvāditāya tathāgato.
Tathākāritāya tathāgato. Abhibhavanaṭṭhena tathāgato’’ti evaṃ vuttehi aṭṭhahi kāraṇehi. Usabhassa
idanti āsabhaṃ,seṭṭhaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhāna’’ nti. Parato
dassitabalayogena ‘‘dasabaloha’’nti abhītanādaṃ nadati. Brahmacakka nti ettha seṭṭhapariyāyo.
Brahma saddoti āha ‘‘seṭṭhacakka’’ nti. Cakkañcetaṃ dhammacakkaṃ adhippetaṃ.
Ananussutasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sa ṃ khittasuttava ṇṇ an ā
13 . Tatiye kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paṭipakkhehi pana
akampanīyattaṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ ‘‘muṭṭhassacce na kampatī’’ ti.
Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Vitthatasuttavaṇṇanā
14 . Catutthe satinepakkenāti satiyā nepakkena, tikkhavisadasūrabhāvenāti attho. Aṭṭhakathāyaṃ
pana nepakkaṃ nāma paññāti adhippāyena ‘‘nepakkaṃ vuccati paññā’’ti vuttaṃ. Evaṃ sati añño
niddiṭṭho nāma hoti. Satimāti ca iminā savisesā sati gahitāti paratopi ‘‘cirakatampi cirabhāsitampi saritā
anussaritā’’ti satikiccameva niddiṭṭhaṃ, na paññākiccaṃ, tasmā satinepakkenāti satiyā
nepakkabhāvenāti sakkā viññātuṃ labbhateva. Paccayavisesavasena aññadhammanirapekkho satiyā
balavabhāvo. Tathā hi ñāṇavippayuttacittenapi sajjhāyanasammasanāni sambhavanti.
Cirakatampīti attanā vā parena vā kāyena cirakataṃ
cetiyaṅgaṇavattādimahāvattappaṭipattipūraṇaṃ. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya
cirabhāsitaṃ sakkaccaṃ
uddisanauddisāpanadhammāsāraṇadhammadesanāupanisinnakaparikathāanumodanīyādivasena
pavattitaṃ vacīkammaṃ. Saritā anussaritāti tasmiṃ kāyena cirakate kāyo nāma kāyaviññatti,
cirabhāsite vācā nāma vacīviññatti, tadubhayampi rūpaṃ, taṃsamuṭṭhāpakā cittacetasikā arūpaṃ. Iti ime
rūpārūpadhammā evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddhāti sarati ceva anussarati ca, satisambojjhaṅgaṃ
samuṭṭhāpetīti attho. Bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā hi sati idha adhippetā. Tāya satiyā esa sakiṃ saraṇena
saritā, punappunaṃ saraṇena anussaritāti veditabbā.
Vitthatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-10. Daṭṭhabbasuttādivaṇṇanā
15-20 . Pañcame savisayasmiṃyevāti attano attano visaye eva. Lokiyalokuttaradhamme
kathetu nti lokiyadhamme lokuttaradhamme ca tena tena pavattivisesena kathetuṃ. Catūsu
sotāpattiyaṅgesūti sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro
dhammānudhammappaṭipattīti imesu catūsu sotāpattimaggakāraṇesu. Kāmañca tesu satiādayopi
dhammā icchitabbāva tehi vinā tesaṃ asambhavato, tathāpi cettha saddhā visesato kiccakārīti veditabbā.
Saddho eva hi sappurise payirupāsati, saddhammaṃ suṇāti, yoniso ca aniccādito manasi karoti,
ariyamaggassa ca anudhammaṃ paṭipajjati, tasmā vuttaṃ ‘‘ettha saddhābalaṃ daṭṭhabba’’ nti. Iminā
nayena sesabalesupi attho daṭṭhabbo.
Catūsu sammappadhānesūti catubbidhasammappadhānabhāvanāya. Catūsu
satipaṭṭhānesūtiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sotāpattiaṅgesu saddhā viya, sammappadhānabhāvanāya
vīriyaṃ viya ca satipaṭṭhānabhāvanāya yasmā ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti (dī. ni. 2.373; ma.
ni. 1.106) vacanato pubbabhāge kiccato sati adhikā icchitabbā, evaṃ samādhikammikassa samādhi,
‘‘ariyasaccabhāvanā paññābhāvanā’’ti katvā tattha paññā pubbabhāge adhikā icchitabbāti
pākaṭoyamattho. Adhigamakkhaṇe pana samādhipaññānaṃ viya sabbesampi balānaṃ saddhādīnaṃ
samatāva icchitabbā. Tathā hi ‘‘ettha saddhābala’’ntiādinā tattha tattha etthaggahaṇaṃ kataṃ.
Idāni saddhādīnaṃ tattha tattha atirekakiccataṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’ tiādi vuttaṃ.
Tatridaṃ upamā saṃsandanaṃ –rājapañcamasahāyā viya vimuttiparipācakāni pañca balāni. Nesaṃ
kīḷanatthaṃ ekajjhaṃ vīthiotaraṇaṃ viya balānaṃ ekajjhaṃ vipassanāvīthiotaraṇaṃ, sahāyesu
pa ṭham ādīna ṃ yath āsaka ṃ geheva vic āra ṇā viya saddh ādīna ṃ sot āpattia ṅgādīni patv ā pubba ṅgamat ā.

Sah āyesu itaresa ṃ tattha tattha tu ṇhībh āvo viya sesabal āna ṃ tattha tattha tadanvayat ā, tassa
pubbaṅgamassa balassa kiccānugatā. Na hi tadā tesaṃ sasambhārapathavīādīsu āpādīnaṃ viya kiccaṃ
pākaṭaṃ hoti, saddhādīnaṃyeva pana kiccaṃ vibhūtaṃ hutvā tiṭṭhati puretaraṃ tathāpaccayehi
cittasantānassa abhisaṅkhatattā. Ettha ca vipassanākammikassa bhāvanā visesato paññuttarāti
dassanatthaṃ rājānaṃ nidassanaṃ katvā paññindriyaṃ vuttaṃ. Chaṭṭhādīni suviññeyyāni.
Daṭṭhabbasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Balavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañcaṅgikavaggo
1-2. Paṭhamaagāravasuttādivaṇṇanā
21-22 . Tatiyassa paṭhame ābhisamācārika nti abhisamācāre uttamasamācāre bhavaṃ. Kiṃ pana
tanti āha ‘‘vattavasena paññattasīla’’ nti. Sesaṃ suviññeyyameva. Dutiye natthi vattabbaṃ.
Paṭhamaagāravasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3-4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā
23-24 . Tatiye na ca pabhāvanta nti na ca pabhāsampannaṃ. Pabhijjanasabhāva nti tāpetvā
tāḷakajjanapabhaṅguraṃ. Avasesaṃ loha nti vuttāvasesaṃ sajātilohaṃ, vijātilohaṃ, pisācalohaṃ,
kittimalohanti evaṃpabhedaṃ sabbampi lohaṃ. Uppajjituṃ appadānenāti ettha nanu
lokiyakusalacittassapi suvisuddhassapi uppajjituṃ appadāneneva upakkilesatāti? Saccametaṃ, yasmiṃ
pana santāne nīvaraṇāni laddhappatiṭṭhāni, tattha mahaggatakusalassapi asambhavo, pageva
lokuttarakusalassa. Parittakusalaṃ pana yathāpaccayaṃ uppajjamānaṃ nīvaraṇehi upahate santāne
uppattiyā aparisuddhaṃ hontaṃ upakkiliṭṭhaṃ nāma hoti aparisuddhadīpakapallikavaṭṭitelādisannissayo
padīpo viya. Apica nippariyāyato uppajjituṃ appadāneneva tesaṃ upakkilesatāti dassento ‘‘yadaggena
hī’’ tiādimāha. Ārammaṇe vikkhittappavattivasena cuṇṇavicuṇṇatā veditabbā. Catutthe natthi vattabbaṃ.
Upakkilesasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Anuggahitasuttavaṇṇanā
25 . Pañcame sammādiṭṭhīti vipassanāsammādiṭṭhītiādinā aṅguttarabhāṇakānaṃ matena ayaṃ
atthavaṇṇanā āraddhā, majjhimabhāṇakā panettha aññathā atthaṃ vadanti. Vuttañhetaṃ
majjhimaṭṭhakathāyaṃ(ma. ni. aṭṭha. 1.452) –
‘‘Anuggahitā’’ ti laddhūpakārā. Sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇe
nibbattā cetovimutti phalaṃ assāti cetovimuttiphalā. Tadeva cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ
ānisaṃso assāti cetovimuttiphalānisaṃsā. Dutiyapadepi eseva nayo. Ettha catutthaphalapaññā
paññāvimutti nāma, avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā. ‘‘Sīlānuggahitā’’ tiādīsu sīla nti
catupārisuddhisīlaṃ. Suta nti sappāyadhammassavanaṃ. Sākacchāti kammaṭṭhāne
khalanapakkhalanacchedanakathā. Samatho ti vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo. Vipassanāti
sattavidhā anupassanā. Catupārisuddhisīlañhi pūrentassa, sappāyadhammassavanaṃ suṇantassa,
kammaṭṭhāne khalanapakkhalanaṃ chindantassa vipassanāpādikāsu aṭṭhasu samāpattīsu
kammaṃ karontassa, sattavidhaṃ anupassanaṃ bhāventassa arahattamaggo uppajjitvā phalaṃ
deti.

‘‘ Yath ā hi madhura ṃ ambapakka ṃ paribhuñjituk āmo ambapotakassa samant ā
udakakoṭṭhakaṃ thiraṃ katvā bandhati, ghaṭaṃ gahetvā kālena kālaṃ udakaṃ āsiñcati, udakassa
anikkhamanatthaṃ mariyādaṃ thiraṃ karoti. Yā hoti samīpe valli vā sukkhadaṇḍako vā
kipillikapuṭo vā makkaṭakajālaṃ vā, taṃ apaneti, khaṇittiṃ gahetvā kālena kālaṃ mūlāni
parikhaṇati, evamassa appamattassa imāni pañca kāraṇāni karoto so ambo vaḍḍhitvā phalaṃ
deti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Rukkhassa samantato koṭṭhakabandhanaṃ viya hi sīlaṃ
daṭṭhabbaṃ, kālena kālaṃ udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ, mariyādāya
thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho, samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne
khalanapakkhalanacchedanaṃ, kālena kālaṃ khaṇittiṃ gahetvā mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ
anupassanānaṃ bhāvanā, tehi pañcahi kāraṇehi anuggahitassa ambarukkhassa
madhuraphaladānakālo viya imassa bhikkhuno imehi pañcahi dhammehi anuggahitāya
sammādiṭṭhiyā arahattaphaladānaṃ veditabba’’nti.
Ettha ca laddhūpakārāti yathārahaṃ nissayādivasena laddhapaccayā. Vipassanāsammādiṭṭhiyā
anuggahitabhāvena gahitattā maggasammādiṭṭhīsu ca arahattamaggasammādiṭṭhi. Anantarassa hi vidhi
paṭisedho vā, aggaphalasamādhimhi tapparikkhāradhammesuyeva ca kevalo cetopariyāyo niruḷhoti
sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇeti anantaraṃ kālantare cāti duvidhepi
phalakkhaṇe. Paṭippassaddhivasena sabbasaṃkilesehi cetovimuccati etāyāti cetovimutti,
aggaphalapaññaṃ ṭhapetvā avasesā phaladhammā. Tenāha ‘‘cetovimutti phalaṃ assāti,
cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso’’ ti. Sabbakilesehi cetaso vimuccanasaṅkhātaṃ
paṭippassambhanasaññitaṃ pahānaṃ phalaṃ ānisaṃso cāti yojanā. Idha cetovimuttisaddena
pahānamattaṃ gahitaṃ, pubbe pahāyakadhammā. Aññathā phaladhammā eva ānisaṃsoti gayhamāne
punavacanaṃ niratthakaṃ siyā. Paññāvimuttiphalānisaṃsāti etthāpi evameva attho veditabbo.
Sammāvācākammantājīvā sīlasabhāvattā visesato samādhissa upakārā, tathā sammāsaṅkappo
jh ānasabhāvattā. Tathā hi so ‘‘appanā’’ti niddiṭṭho. Sammāsatisammāvāyāmā pana samādhipakkhiyā
evāti āha ‘‘avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā’’ ti.
Catupārisuddhisīla nti ariyamaggādhigamassa padaṭṭhānabhūtaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Sutādīsupi
eseva nayo. Attano cittappavattiārocanavasena saha kathanaṃ saṃkathā, saṃkathāva sākacchā. Idha
pana kammaṭṭhānappaṭibaddhāti āha ‘‘kammaṭṭhāne…pe… kathā’’ ti. Tassa kammaṭṭhānassa
ekavāraṃ vidhiyā appaṭipajjanaṃ khalanaṃ, anekavāraṃ pakkhalanaṃ, tadubhayassa vicchedanī
apanayanī kathā khalanapakkhalanacchedanakathā. Pūrentassāti vivaṭṭasannissitaṃ katvā pālentassa
brūhentassa ca. Suṇantassāti ‘‘yathāuggahitakammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti evaṃ suṇantassa.
Teneva hi ‘‘sappāyadhammassavana’’ nti vuttaṃ. Kammaṃ karontassāti bhāvanānuyogakammaṃ
karontassa. Pañcasupi ṭhānesu anta-saddo hetuatthajotano daṭṭhabbo. Evañhi ‘‘yathā hī’’tiādinā
vuccamānā ambūpamā yujjeyya.
Udakakoṭṭhaka nti jalāvāṭaṃ. Thiraṃ katvā bandhatīti asithilaṃ daḷhaṃ nātimahantaṃ
nātikhuddakaṃ katvā yojeti. Thiraṃ karotīti udakasiñcanakāle tato tato pavattitvā udakassa
anikkhamanatthaṃ jalāvāṭapāḷiṃ thirataraṃ karoti. Sukkhadaṇḍako ti tasseva ambagacchassa sukkhako
sākhāsīsako. Kipillikapuṭoti tambakipillikapuṭo. Khaṇitti nti kudālaṃ. Koṭṭhakabandhanaṃ viya
sīlaṃsammādiṭṭhiyā vaḍḍhanūpāyassa mūlabhāvato. Udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ
bhāvanāya paribrūhanato. Mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho yathāvuttāya
bhāvanādhiṭṭhānāya sīlamariyādāya daḷhībhāvāpādanato. Samāhitassa hi sīlaṃ thirataraṃ hoti. Samīpe
valli ādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃicchitabbabhāvanāya
vibandhanāpanayanato. Mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanātassā vibandhassa
mūlabhūtānaṃ taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ palikhaṇanato. Ettha ca yasmā suparisuddhasīlassa kammaṭṭhānaṃ
anuyuñjantassa sappāyadhammassavanaṃ icchitabbaṃ, tato yathāsute atthe sākacchāsamāpajjanaṃ, tato
kammaṭṭhānavisodhanena samathanibbatti, tato samāhitassa āraddhavipassakassa vipassanāpāripūri,
paripuṇṇā vipassanā maggasammādiṭṭhiṃ brūhetīti evametesaṃ aṅgānaṃ paramparāya sammukhā
anugga ṇhanato ayam ānupubb ī kathit āti veditabba ṃ.

Anuggahitasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
6. Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā
26 . Chaṭṭhe vimuttiyā vaṭṭadukkhato vimuccanassa āyatanāni kāraṇāni vimuttāyatanānīti āha –
‘‘vimuccanakāraṇānī’’ ti. Pāḷiatthaṃ jānantassāti ‘‘idha sīlaṃ āgataṃ, idha samādhi, idha
paññā’’tiādinā taṃtaṃpāḷiatthaṃ yāthāvato jānantassa. Pāḷiṃ jānantassāti tadatthabodhiniṃ pāḷiṃ
yāthāvato upadhārentassa. Taruṇapītīti sañjātamattā mudukā pīti jāyati. Kathaṃ jāyati? Yathādesitaṃ
dhammaṃ upadhārentassa tadanucchavikameva attano kāyavācāmanosamācāraṃ pariggaṇhantassa
somanassaṃ pattassa pamodalakkhaṇaṃ pāmojjaṃ jāyati. Tuṭṭhākārabhūtā balavapītīti
purimuppannāya pītiyā vasena laddhāsevanattā ativiya tuṭṭhākārabhūtā kāyacittadarathassa
passambhanasamatthatāya passaddhiyā paccayo bhavituṃ samatthā balappattā pīti jāyati. Yasmā
nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddho eva hoti, tasmā ‘‘nāmakāyo passambhati’’cceva vuttaṃ.
Sukhaṃpaṭilabhatīti vakkhamānassa cittasamādhānassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ cetasikaṃ
nirāmisasukhaṃ paṭilabhati vindati. Samādhiyatīti ettha pana na yo koci samādhi adhippeto, atha kho
anuttarasamādhīti dassento ‘‘arahatta…pe… samādhiyatī’’ ti āha. ‘‘Ayaṃ hī’’ tiādi tassaṃ desanāyaṃ
tādisassa puggalassa yathāvuttasamādhipaṭilābhassa kāraṇabhāvavibhāvanaṃ, yaṃ tathā
vimuttāyatanabhāvo. Osakkitu nti dassituṃ. Samādhiyeva samādhinimitta nti kammaṭṭhānapāḷiyā
āruḷho samādhi eva parato uppajjanakabhāvanāsamādhissa kāraṇabhāvato samādhinimittaṃ. Tenāha
‘‘ācariyassa santike’’ tiādi.
Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Samādhisuttavaṇṇanā
27 . Sattame sabbaso kilesadukkhadarathapariḷāhānaṃ vigatattā sātisayamettha sukhanti vuttaṃ
‘‘appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho’’ ti. Purimassa purimassa vasena pacchimaṃ
pacchimaṃ laddhāsevanatāya santapaṇītatarabhāvappattaṃ hotīti āha ‘‘purimo…pe…
sukhavipāko’’ ti. Kilesappaṭippassaddhiyāti kilesānaṃ paṭippassambhanena laddhattā.
‘‘Kilesappaṭippassaddhibhāva nti kilesānaṃ paṭippassambhanabhāvaṃ. Laddhattāpattattā tabbhāvaṃ
upagatattā. Lokiyasamādhissa paccanīkāni nīvaraṇapaṭhamajjhānanikantiādīni niggahetabbāni, aññe
kilesā vāretabbā. Imassa pana arahattasamādhissa paṭippassaddhasabbakilesattā na niggahetabbaṃ
vāretabbañca atthīti maggānantaraṃ samāpattikkhaṇe ca appayogena adhigatattā appitattā ca
aparihānivasena vā appitattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Sativepullappattattāti etena
appavattamānāyapi satiyā satibahulatāya sato eva nāmāti dasseti. Yathāparicchinnakālavasenāti etena
paricchinnassatiyā satoti dasseti. Sesesūti ñāṇesu.
Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8-9. Pañcaṅgikasuttādivaṇṇanā
28-29 . Aṭṭhame karo vuccati pupphasambhavaṃ ‘‘gabbhāsaye kirīyatī’’ti katvā. Karato jāto kāyo
karajakāyo, tadupanissayo catusantatirūpasamudāyo. Kāmaṃ nāmakāyopi vivekajena pītisukhena
tathāladdhūpakāro, ‘‘abhisandetī’’tiādivacanato pana rūpakāyo idha adhippetoti āha ‘‘imaṃ
karajakāya’’ nti. Abhisandetīti abhisandanaṃ karoti. Taṃ pana abhisandanaṃ jhānamayena
pītisukhena karajakāyassa tintabhāvāpādanaṃ sabbatthakameva lūkhabhāvāpanayananti āha
‘‘temetī’’ tiādi. Tayidaṃ abhisandanaṃ atthato yathāvuttapītisukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi kāyassa
parippharaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Parisandetītiādīsupi eseva nayo. Sabbaṃ etassa atthīti sabbāvā, tassa
sabbāvato . Avayavāvayavisambandhe avayavini sāmivacananti avayavavisayo sabba -saddo, tasmā
vutta ṃ ‘‘ sabbako ṭṭ hāsavato ’’ ti. Aphu ṭaṃ nāma na hoti yattha yattha kammajar ūpa ṃ, tattha tattha

cittajar ūpassa abhiby āpanato. Ten āha ‘‘ up ādinnakasantat ī’’ ti ādi.
Cheko ti kusalo. Taṃ panassa kosallaṃ nahānīyacuṇṇānaṃ karaṇe piṇḍikaraṇe ca samatthatāvasena
veditabbanti āha ‘‘paṭibalo’’ tiādi. Kaṃsa -saddo ‘‘mahatiyā kaṃsapātiyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.61) suvaṇṇe
āgato.‘‘Kaṃso upahato yathā’’tiādīsu (dha. pa. 134) kittimalohe. Katthaci paṇṇattimatte ‘‘upakaṃso
nāma rājāsi, mahākaṃsassa atrajo’’tiādi (jā. aṭṭha. 4.10.164 ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā). Idha pana
yattha katthaci loheti āha ‘‘yena kenaci lohena katabhājane’’ ti. Snehānugatāti udakasinehena
anuppavisanavasena gatā upagatā. Snehaparetāti udakasinehena parito gatā samantato phuṭā. Tato eva
santarabāhirā phuṭā snehena . Etena sabbaso udakena temitabhāvamāha. Na ca pagghariṇī ti etena
tintassapi tassa ghanathaddhabhāvaṃ vadati. Tenāha ‘‘na bindubindū’’ tiādi.
Tāhi tāhi udakasirāhi ubbhijjatīti ubbhidaṃ, ubbhidaṃ udakaṃ etassāti ubbhidodako.
Ubbhinnaudako ti nadītīre khatakūpako viya ubbhijjanakaudako. Uggacchanaudako ti dhārāvasena
uṭṭhahanaudako. Kasmā panettha ubbhidodakova rahado gahito, na itaroti āha ‘‘heṭṭhā
uggacchanaudakañhī’’ tiādi. Dhārānipātabubbuḷakehīti dhārānipātehi ca udakabubbuḷehi ca.
‘‘Pheṇapaṭalehi cā’’ti vattabbaṃ, sannisinnameva aparikkhobhatāya niccalameva, suppasannamevāti
adhippāyo. Sesa nti ‘‘abhisandetī’’tiādikaṃ.
Uppalānīti uppalagacchāni. Setarattanīlesūti uppalesu, setuppalarattuppalanīluppalesūti attho.
Yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva sāmaññaggahaṇato. Satapatta nti ettha sata -saddo bahupariyāyo
‘‘satagghī’’tiādīsu viya. Tena anekasatapattassapi saṅgaho siddho hoti. Loke pana rattaṃ padumaṃ,
setaṃ puṇḍarīkanti vuccati. Yāva aggā yāva ca mūlā udakena abhisandanādisambhavadassanatthaṃ
udakānuggata ggahaṇaṃ. Idha uppalādīni viya karajakāyo, udakaṃ viya tatiyajjhānasukhaṃ.
Yasmā parisuddhena cetasāti catutthajjhānacittamāha, tañca rāgādiupakkilesamalāpagamato
nirupakkilesaṃ nimmalaṃ, tasmā āha ‘‘nirupakkilesaṭṭhena parisuddha’’ nti. Yasmā pana
pārisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena
pabhassaratā viya, tasmā āha ‘‘pabhassaraṭṭhena pariyodātaṃ veditabba’’ nti. Ida nti odātavacanaṃ.
Utupharaṇattha nti utuno pharaṇadassanatthaṃ. Utupharaṇaṃ na hoti sesanti adhippāyo. Tenāha
‘‘taṅkhaṇa…pe… balavaṃ hotī’’ ti. Vatthaṃ viya karajakāyo ti yogino karajakāyo vatthaṃ viya
daṭṭhabbo utupharaṇasadisena catutthajjhānasukhena pharitabbattā. Purisassa sarīraṃ viya
catutthajjhānaṃ daṭṭhabbaṃ utupharaṇaṭṭhāniyassa sukhassa nissayabhāvato. Tenāha ‘‘tasmā’’ tiādi.
Tattha ca ‘‘parisuddhena cetasā’’ ti cetogahaṇena jhānasukhaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha
‘‘utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukha’’ nti. Nanu ca catutthajjhāne sukhameva natthīti? Saccaṃ
natthi, sātalakkhaṇasantasabhāvattā panettha upekkhā ‘‘sukha’’nti adhippetā. Tena vuttaṃ
sammohavinodaniyaṃ(vibha. aṭṭha. 232) ‘‘upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā’’ti.
Tassa tassa samādhissa sarūpadassanassa paccayattā paccavekkhaṇañāṇaṃ
paccavekkhaṇanimittaṃ. Samabharito ti samapuṇṇo.
Maṇḍabhūmīti papāvaṇṇabhūmi. Yattha salilasiñcanena vināva sassāni ṭhitāni sampajjanti. Yuge
yojetabbāni yoggāni, tesaṃ ācariyo yoggācariyo . Tesaṃ sikkhāpanato hatthiādayopi ‘‘yoggā’’ti
vuccantīti āha pāḷiyaṃ ‘‘assadammasārathī’’ti. Yena yenāti catūsu maggesu yena yena maggena. Yaṃ
ya ṃ gati nti javasamajavādibhedāsu gatīsu yaṃ yaṃ gatiṃ. Navame natthi vattabbaṃ.
Pañcaṅgikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Nāgitasuttavaṇṇanā
30 . Dasame uccāsaddamahāsaddāti uddhaṃ uggatattā ucco patthaṭo mahanto vinibbhijjitvā
gahetuṃ asakkuṇeyyo saddo etesanti uccāsaddamahāsaddā. Vacīghosopi hi bahūhi ekajjhaṃ pavattito

atthato saddato ca duravabodho kevala ṃ mah ānigghoso eva hutv ā sotapatham āgacchati.
Macchavilope ti macchānaṃ vilumpitvā viya gahaṇe, macchānaṃ vā vilumpane. Kevaṭṭānañhi
macchapacchiṭhapitaṭṭhāne mahājano sannipatitvā ‘‘idha aññaṃ ekaṃ macchaṃ dehi, ekaṃ
macchaphālaṃ dehī’’ti, ‘‘etassa te mahā dinno, mayhaṃ khuddako’’ti evaṃ uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ
karonti. Macchaggahaṇatthaṃ jāle pakkhittepi tasmiṃ ṭhāne kevaṭṭā ceva aññe ca ‘‘paviṭṭho gahito’’ti
mahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Asucisukha nti kāyāsucisannissitattā
kilesāsucisannissitattā ca asucisannissitasukhaṃ. Nekkhammasukhassāti kāmato nikkhamantassa
sukhassa. Pavivekasukhassāti gaṇasaṅgaṇikato kilesasaṅgaṇikato ca vigatassa sukhassa.
Upasamasukhassāti rāgādivūpasamāvahassa sukhassa. Sambodhasukha nti maggasaṅkhātassa
sambodhassa niṭṭhappattatthāya sukhaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
Nāgitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcaṅgikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Sumanavaggo
1. Sumanasuttavaṇṇanā
31 . Catutthassa paṭhame satakkakūti satasikharo, anekakūṭoti attho. Idaṃ tassa
mahāmeghabhāvadassanaṃ. So hi mahāvassaṃ vassati. Tenevāha –‘‘ito cito ca uṭṭhitena
val āhakakūṭasatena samannāgatoti attho’’ ti. Dassanasampanno ti ettha dassanaṃ nāma
sotāpattimaggo. So hi paṭhamaṃ nibbānadassanato ‘‘dassana’’nti vuccati. Yadipi taṃ gotrabhu
paṭhamataraṃ passati, disvā pana kattabbakiccassa kilesappahānassa akaraṇato na taṃ ‘‘dassana’’nti
vuccati. Āvajjanaṭṭhāniyañhi taṃ ñāṇaṃ. Maggassa nibbānārammaṇatāsāmaññena cetaṃ vuttaṃ, na
nibbānappaṭivijjhanena, tasmā dhammacakkhuṃ punappunaṃ nibbattanena bhāvanaṃ appattaṃ
dassanaṃ, dhammacakkhuñca pariññādikiccakaraṇena catusaccadhammadassanaṃ tadabhisamayoti
natthettha gotrabhussa dassanabhāvāpatti. Sesamettha suviññeyyameva.
Sumanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Cundīsuttavaṇṇanā
32 . Dutiye ‘‘ariyakantehi sīlehi samannāgato’’tiādīsu (a. ni. 5.179) ariyakantānīti pañcasīlāni
āgatāni. Ariyakantāni hi pañcasīlāni ariyānaṃ kantāni piyāni, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti.
Idha pana ‘‘yāvatā, cunda, sīlāni ariyakantāni sīlāni, tesaṃ aggamakkhāyati…pe… agge te
paripūrakārino’’ti vuttattā maggaphalāni sīlāni adhippetānīti āha ‘‘ariyakantāni sīlānīti
maggaphalasampayuttāni sīlānī’’ ti.
Cundīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Uggahasuttavaṇṇanā
33 . Tatiye sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlāti rattiyā vibhāyanavelāya sāmike parijane seyyāya
avuṭṭhite sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlā. Sāmikaṃ disvā nisinnāsanato aggidaḍḍhā viya paṭhamameva
vuṭṭhahantīti vā pubbuṭṭhāyiniyo. Kiṃkāra nti kiṃkaraṇīyaṃ, kiṃkaraṇabhāvena pucchitvā
kātabbaveyyāvaccanti attho. Taṃ paṭissuṇantā vicarantīti kiṃkārappaṭissāviniyo . Manāpaṃyeva
kiriyaṃ karonti sīlenāti manāpacāriniyo . Piyameva vadanti sīlenāti piyavādiniyo .
Tatrupāyāyāti tatra kamme sādhetabbaupāyabhūtāya vīmaṃsāya. Tenāha ‘‘tasmiṃ

uṇṇā kapp āsasa ṃvidh āne ’’ ti ādi. Ala ṃ kātu nti k ātu ṃ samatth ā. Ala ṃ sa ṃvidh ātu nti vic āretu ṃ
samatthā. Tenāha ‘‘alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti attanā kātumpi parehi kārāpetumpī’’ tiādi.
Sesamettha suviññeyyameva.
Uggahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4-5. Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā
34-35 . Catutthe sandiṭṭhika nti asamparāyikatāya sāmaṃ daṭṭhabbaṃ. Sayaṃ anubhavitabbaṃ
attapaccakkhaṃ diṭṭhadhammikanti attho. Na saddhāmattakeneva tiṭṭhatīti ‘‘dānaṃ nāma sādhu
sundaraṃ, buddhādīhi paṇḍitehi pasattha’’nti evaṃ saddhāmattakeneva na tiṭṭhati. Yaṃ dānaṃ detīti
yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa
adhipati hutvā deti. Tena anadhibhavanīyattā na dāso na sahāyo ti. Tattha tadubhayaṃ anvayato
byatirekato ca dassetuṃ ‘‘yo hī’’ tiādi vuttaṃ. Dāso hutvā deti taṇhādāsabyassa upagatattā. Sahāyo
hutvā deti tassa piyabhāvāvissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā
abhibhuyya pavattanato. Atha vā yo dānasīlatāya dāyako puggalo, so dāne pavattibhedena dānadāso,
dānasahāyo, dānapatīti tippakāro hoti. Tadassa tippakārataṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘yo hī’’ tiādi vuttaṃ.
Dātabbaṭṭhena dānaṃ,annapānādi.
Tattha yaṃ attanā paribhuñjati, taṇhādhipannatāya tassa vasena vattanato dāso viya hoti. Yaṃ
paresaṃ dīyati, tatthāpi annapānasāmaññena idaṃ vuttaṃ ‘‘dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso
hutvā’’ ti. Sahāyo hutvā deti attanā paribhuñjitabbassa paresaṃ dātabbassa ca samasamaṃ ṭhapanato.
Pati hutvā deti sayaṃ deyyadhammassa vase avattitvā tassa attano vase vattāpanato. Aparo nayo – yo
attanā paṇītaṃ paribhuñjitvā paresaṃ nihīnaṃ deti, so dānadāso nāma tannimittanihīnabhāvāpattito. Yo
yādisaṃ attanā paribhuñjati, tādisameva paresaṃ deti, so dānasahāyo nāma
tannimittahīnādhikabhāvavivajjanena sadisabhāvāpattito. Yo attanā nihīnaṃ paribhuñjitvā paresaṃ
paṇītaṃ deti, so dānapati nāma tannimittaseṭṭhabhāvāpattito.
Nittejabhūto tejahānippattiyā. Saha byati gacchatīti sahabyo, sahapavattanako, tassa bhāvo
sahabyatā,sahapavattīti āha ‘‘sahabhāvaṃ ekībhāvaṃ gatā’’ ti. Asitassāti vā abandhassa,
taṇhābandhanena abandhassāti attho. Pañcamaṃ uttānameva.
Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6-7. Kāladānasuttādivaṇṇanā
36-37 . Chaṭṭhe ārāmato ti phalārāmato. Paṭhamuppannānīti sabbapaṭhamaṃ sujātāni.
Bhāsitaññūti bhikkhū gharadvāre ṭhitā kiñcāpi tuṇhī honti, atthato pana ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti
nāma ariyāya yācanāya. Vuttañhetaṃ ‘‘uddhissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyānaṃ yācanā’’ti. Tatra ye
‘‘mayaṃ pacāma, ime na pacanti, pacamāne patvā alabhantā kuhiṃ labhissantī’’ti deyyadhammaṃ
saṃvibhajanti, te bhāsitaññūnāma ñatvā kattabbassa karaṇato. Yuttappattakāle ti dātuṃ
yuttappattakāle. Appaṭivānacitto ti anivattanacitto. Sattamaṃ uttānameva.
Kāladānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Saddhasuttavaṇṇanā
38 . Aṭṭhame anukampantīti ‘‘sabbe sattā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti evaṃ hitapharaṇena
anuggaṇhanti. Apica upaṭṭhākānaṃ gehaṃ aññe sīlavante sabrahmacārino gahetvā pavisantāpi
anugga ṇhanti n āma. Nīcavutti nti pa ṇip ātas īla ṃ. Kodham ānathaddhat āya rahita nti

kodham ānavasena uppanno yo thaddhabh āvo cittassa uddhum ātalakkha ṇo, tena virahitanti attho.
Soraccenāti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko
avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro soracca’’nti evamāgatena
sīlasaṃvarasaṅkhātena soratabhāvena. Sakhila nti ‘‘tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā thaddhakā
kakkasā pharusā kaṭukā abhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya yā
sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ
vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā, idaṃ vuccati sākhalya’’nti
(dha. sa. 1350) evaṃ vuttena sammodakamudubhāvena samannāgataṃ. Tenāha ‘‘sakhilanti
sammodaka’’ nti.
Saddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Puttasuttādivaṇṇanā
39-40 . Navame bhato ti posito. Taṃ pana bharaṇaṃ jātakālato paṭṭhāya sukhapaccayūpaharaṇena
dukkhapaccayāpaharaṇena ca pavattitanti dassetuṃ ‘‘amhehī’’ tiādi vuttaṃ.
Hatthapādavaḍḍhanādīhīti ādi -saddena mukhena siṅghānikāpanayananahāpanamaṇḍanādiñca
saṅgaṇhāti. Mātāpitūnaṃ santakaṃ khettādiṃ avināsetvā rakkhitaṃ tesaṃ paramparāya ṭhitiyā kāraṇaṃ
hotīti āha ‘‘amhākaṃ santakaṃ…pe… kulavaṃso ciraṃ ṭhassatī’’ ti. Salākabhattādīni
anupacchinditvāti salākabhattādīni avicchinditvā. Yasmā dāyajjappaṭilābhassa yogyabhāvena
vattamānoyeva dāyassa paṭipajjissati, na itaroti āha ‘‘kulavaṃsānurūpāya paṭipattiyā’’ tiādi. Attanā
dāyajjārahaṃ karonto ti attānaṃ dāyajjārahaṃ karonto. Mātāpitaro hi attano ovāde avattamāne
micchāpaṭipanne dārake vinicchayaṃ gantvā aputte karonti, te dāyajjārahā na honti. Ovāde vattamāne
pana kulasantakassa sāmike karonti. Tatiyadivasato paṭṭhāyāti matadivasato tatiyadivasato paṭṭhāya.
Sesaṃ suviññeyyameva. Dasamaṃ uttānameva.
Puttasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Sumanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Muṇḍarājavaggo
1-2. Ādiyasuttādivaṇṇanā
41-42 . Pañcamassa paṭhame uṭṭhānavīriyādhigatehīti vā uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatehi.
Tattha uṭṭhāna nti kāyikaṃ vīriyaṃ. Vīriya nti cetasikanti vadanti. Uṭṭhāna nti vā bhoguppādane
yuttappayuttatā. Vīriyaṃtajjo ussāho. Pīṇita nti dhātaṃ sutittaṃ. Tathābhūto pana yasmā thūlasarīro
hoti, tasmā ‘‘thūlaṃ karotī’’ ti vuttaṃ. Dutiyaṃ uttānameva.
Ādiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā
43 . Tatiye appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādo kātabbo’’ti
appamādameva pasaṃsanti paṇḍitā. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā
āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Purimasmiṃ atthavikappe ‘‘puññakiriyāsū’’ti
padassa ‘‘appamatto’’ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, yasmā ca
puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhigato hoti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo.
Dutiyasmiṃ atthavikappe paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti. Katthāti? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Yasmā
appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti paṇḍito, tasmāti attho. Atthappaṭilābhenāti

di ṭṭ hadhammik ādihitappa ṭil ābhena.
Iṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā
44 . Catutthe jhānamanena nibbattaṃ manomaya nti āha ‘‘suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena
nibbattaṃ devakāya’’ nti. Satipi hi sabbasattānaṃ abhisaṅkhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi
vinā manasāva nibbattattā ‘‘manomayā’’ ti vuccanti rūpāvacarasattā. Yadi evaṃ kāmabhave
opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce? Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsaṅkāya
eva abhāvato ‘‘manasāva nibbattā’’ti avadhāraṇāsambhavato. Niruḷho vāyaṃ loke manomayavohāro
rūpāvacarasattesu. Tathā hi ‘‘annamayo, pāṇamayo, manomayo, ānandamayo, viññāṇamayo’’ti
pañcadhā attānaṃ vedavādinopi vadanti. Ucchedavādinopi vadanti ‘‘dibbo rūpī manomayo’’ti (dī. ni.
1.87). Tīsu vā kulasampattīsūti brāhmaṇakhattiyavessasaṅkhātesu sampannakulesu. Chasu vā
kāmasaggesūti chasu kāmāvacaradevesu.
Manāpadāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-6. Puññābhisandasuttādivaṇṇanā
45-46 . Pañcame asaṅkheyyo ti āḷhakagaṇanāya asaṅkheyyo. Yojanavasena panassa saṅkhā atthi
heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parisamantato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitakehi
dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā jānantena yojanato saṅkhātuṃ sakkāti katvā.
Mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ
balavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ. Puthūti bahū.
Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
Puññābhisandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
7-8. Dhanasuttādivaṇṇanā
47-48 . Sattame saddhāti maggenāgatā saddhā. Sīlañca yassa kalyāṇanti kalyāṇasīlaṃ nāma
ariyasāvakassa ariyakantaṃ sīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma
natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Aṭṭhamaṃ uttānameva.
Dhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Kosalasuttavaṇṇanā
49 . Navame patitakkhandho ti sammukhā kiñci oloketuṃ asamatthatāya adhomukho.
Nippaṭibhāno ti sahadhammikaṃ kiñci vattuṃ avisahanato nippaṭibhāno paṭibhānarahito.
Kosalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Nāradasuttavaṇṇanā
50 . Dasame ajjhomucchito ti adhimattāya taṇhāmucchāya mucchito, mucchaṃ mohaṃ pamādaṃ
āpanno. Tenāha ‘‘gilitvā…pe… atirekamucchāya taṇhāya samannāgato’’ ti. Mahaccāti mahatiyā.
Li ṅgavipall āsena ceta ṃ vutta ṃ. Ten āha ‘‘ mahat ā rājānubh āven ā’’ ti.

Nāradasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Muṇḍarājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
(6) 1. Nīvaraṇavaggo
1-2. Āvaraṇasuttādivaṇṇanā
51-52 . Dutiyassa paṭhame āvarantīti āvaraṇā,nīvārayantīti nīvaraṇā . Ettha ca āvarantīti
kusaladhammuppattiṃ ādito parivārenti. Nīvārayantīti niravasesato vārayantīti attho, tasmā
āvaraṇavasenāti ādito kusaluppattivāraṇavasena. Nīvaraṇavasenāti niravasesato vāraṇavasenāti
evamettha attho daṭṭhabbo. Yasmā pañca nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya
uppajjituṃ na denti, uppannāpi aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññā upacchinditvā pātenti, tasmā
‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ ti vuccanti. Upacchindanaṃ pātanañcettha tāsaṃ paññānaṃ anuppannānaṃ
uppajjituṃ appadānameva. Iti mahaggatānuttarapaññānaṃ ekaccāya ca parittapaññāya
anuppattihetubhūtā nīvaraṇadhammā itarāsaṃ samatthataṃ vihanantiyevāti paññāya dubbalīkaraṇā
vuttā. Bhāvanāmanasikārena vinā pakatiyā manussehi nibbattetabbo dhammoti manussadhammo,
manussattabhāvāvaho vā dhammo manussadhammo, anuḷāraṃ parittakusalaṃ. Yaṃ asatipi
buddhuppāde vattati, yañca sandhāyāha ‘‘hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjatī’’ti (jā. 1.8.75).
Alaṃ ariyāya ariyabhāvāyāti alamariyo, ariyabhāvāya samatthoti vuttaṃ hoti. Ñāṇadassanameva
ñāṇadassanaviseso, alamariyo ca so ñāṇadassanaviseso cāti alamariyañāṇadassanaviseso .
Ñāṇadassana nti ca dibbacakkhupi vipassanāpi maggopi phalampi paccavekkhaṇañāṇampi
sabbaññutaññāṇampi vuccati. ‘‘Appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādhetī’’ti (ma. ni. 1.311) hi ettha
dibbacakkhu ñāṇadassanaṃ nāma. ‘‘Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī’’ti (dī. ni. 1.234)
ettha vipassanāñāṇaṃ. ‘‘Abhabbā te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāyā’’ti (a. ni. 4.196) ettha
maggo. ‘‘Ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma.
ni. 1.328) ettha phalaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jāti,
natthi dāni punabbhavo’’ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ.
‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi ‘sattāhakālakato āḷāro kālāmo’’’ti (ma. ni. 1.284; 2.340) ettha
sabbaññutaññāṇaṃ. Idha pana lokuttaradhammo adhippeto. Ettha ca rūpāyatanaṃ jānāti
cakkhuviññāṇaṃ viya passati cāti ñāṇadassanaṃ,dibbacakkhu. Sammasanūpacāre ca
dhammalakkhaṇattayañca tathā jānāti passati cāti ñāṇadassanaṃ,vipassanā. Nibbānaṃ cattāri vā
saccāni asammohappaṭivedhato jānāti passati cāti ñāṇadassanaṃ,maggo. Phalaṃ pana
nibbānavaseneva yojetabbaṃ. Paccavekkhaṇā maggādhigatassa atthassa sabbaso jotanaṭṭhena
ñāṇadassanaṃ. Sabbaññutā anāvaraṇatāya samantacakkhutāya ca ñāṇadassanaṃ. Byādiṇṇakālo ti
pariyādinnakālo. Dutiyaṃ uttānameva.
Āvaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3-4. Padhāniyaṅgasuttādivaṇṇanā
53-54 . Tatiye padahatīti padahano, bhāvanamanuyutto yogī, tassa bhāvo bhāvanānuyogo
padahanabhāvo . Padhānamassa atthīti padhāniko, ka-kārassa ya-kāraṃ katvā ‘‘padhāniyo’’ ti vuttaṃ.
‘‘Abhinīhārato paṭṭhāya āgatattā’’ti vuttattā paccekabodhisattasāvakabodhisattānampi paṇidhānato
pabhuti āgatasaddhā āgamanasaddāeva, ukkaṭṭhaniddesena pana ‘‘sabbaññubodhisattāna’’ nti

vutta ṃ. Adhigamato samud āgatatt ā aggamaggaphalasampayutt ā cāpi adhigamasaddh ā nāma, y ā
sotāpannassa aṅgabhāvena vuttā. Acalabhāvenāti paṭipakkhena anadhibhavanīyattā niccalabhāvena.
Okappana nti okkanditvā adhimuccanaṃ, pasāduppattiyā pasādanīyavatthusmiṃ pasīdanameva.
Suppaṭividdha nti suṭṭhu paṭividdhaṃ. Yathā tena paṭividdhena sabbaññutaññāṇaṃ hatthagataṃ ahosi,
tathā paṭividdhaṃ. Yassa buddhasubuddhatāya saddhā acalā asampavedhi, tassa dhammasudhammatāya
saṅghasuppaṭipannatāya tena paṭivedhena saddhā na tathāti aṭṭhānametaṃ anavakāso. Tenāha bhagavā –
‘‘yo, bhikkhave, buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno’’tiādi. Padhānavīriyaṃ ijjhati
‘‘addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī’’ti sakkaccaṃ padahanato.
Appa -saddo abhāvattho ‘‘appasaddassa…pe… kho panā’’tiādīsu viyāti āha ‘‘arogo’’ ti.
Samavepākiniyāti yathābhuttamāhāraṃ samākāreneva pacanasīlāya. Daḷhaṃ katvā pacantī hi gahaṇī
ghorabhāvena pittavikārādivasena rogaṃ janeti, sithilaṃ katvā pacantī mandabhāvena
vātavikārādivasena tenāha ‘‘nātisītāya nāccuṇhāyā’’ ti. Gahaṇitejassa mandapaṭutāvasena sattānaṃ
yathākkamaṃ sītuṇhasahatāti āha ‘‘atisītalaggahaṇiko’’ tiādi. Yāthāvato accayadesanā attano
āvikaraṇaṃ nāmāti āha ‘‘yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā’’ ti. Udayatthagāminiyāti
saṅkhārānaṃ udayañca vayañca paṭivijjhantiyāti ayamettha atthoti āha ‘‘udayañcā’’ tiādi.
Parisuddhāyāti nirupakkilesāya. Nibbijjhituṃ samatthāyāti tadaṅgavasena savisesaṃ pajahituṃ
samatthāya. Tassa dukkhassa khayagāminiyāti yaṃ dukkhaṃ imasmiṃ ñāṇe anadhigate pavattirahaṃ,
adhigate na pavatti, taṃ sandhāya vadati. Tathāhesa yogāvacaro ‘‘cūḷasotāpanno’’ti vuccati. Catutthaṃ
uttānameva.
Padhāniyaṅgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Mātāputtasuttavaṇṇanā
55 . Pañcame vissāso ti visacchāyasantāno bhāvo. Otāro ti tattha cittassa anuppaveso. Gahetvāti
attano eva okāsaṃ gahetvā. Khepetvāti kusalavāraṃ khepetvā.
Ghaṭṭeyyāti akkamanādivasena bādheyya. Tīhi pariññāhīti ñātatīraṇappahānasaṅkhātāhi tīhi
pariññāhi. Natthi etesaṃ kutoci bhayanti akutobhayā,nibbhayāti attho. Catunnaṃ oghānaṃ,
saṃsāramahoghasseva vā pāraṃ pariyantaṃ gatā. Tenāha ‘‘pāraṃ vuccati nibbāna’’ ntiādi.
Mātāputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Upajjhāyasuttavaṇṇanā
56 . Chaṭṭhe madhurakabhāvo nāma sarīrassa thambhitattaṃ, taṃ pana garubhāvapubbakanti āha
‘‘sañjātagarubhāvo’’ ti. Na pakkhāyantīti nappakāsenti, nānākāraṇato na upaṭṭhahanti. Tenāha
‘‘catasso disā ca anudisā ca mayhaṃ na upaṭṭhahantī’’ ti. Sesamettha uttānameva.
Upajjhāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭṭhānasuttavaṇṇanā
57 . Sattame jarādhammo ti dhamma -saddo ‘‘asammosadhammo nibbāna’’ntiādīsu (su. ni. 763)
viya pakatipariyāyo, tasmā jarāpakatiko jiṇṇasabhāvoti attho. Tenāha ‘‘jarāsabhāvo’’ tiādi.
Sesapadesupi eseva nayo. Kammunā dātabbaṃ ādiyatīti kammadāyādo, attanā
yathūpacitakammaphalabhāgīti attho. Taṃ pana dāyajjaṃ kāraṇūpacārena vadanto ‘‘kammaṃ
mayhaṃ dāyajjaṃ santakanti attho’’ ti āha yathā ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ
sam ādānahetu, evamida ṃ puñña ṃ va ḍḍ hat ī’’ ti (d ī. ni. 3.80). Yon īhi phala ṃ sabh āvato bhinnampi

abhinna ṃ viya missita ṃ hoti. Ten āha ‘‘ kamma ṃ mayha ṃ yoni k āra ṇa’’ nti. Mamattavasena
bajjhantīti bandhū, ñāti sālohito ca, kammaṃ pana ekantasambandhavāti āha ‘‘kammaṃ mayhaṃ
bandhū’’ ti. Patiṭṭhāti avassayo. Kammasadiso hi sattānaṃ avassayo natthi.
Yobbanaṃ ārabbha uppannamado ti ‘‘mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā’’ti
yobbanaṃ apassāya mānakaraṇaṃ. ‘‘Ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me
harītakakhaṇḍampi khāditabbaṃ, ime panaññe ‘asukaṃ no ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmā’ti
vicaranti, ko añño mayā sadiso nirogo nāmā’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado . Sabbesampi jīvitaṃ
nāma pabhaṅguraṃ dukkhānubandhañca, tadubhayaṃ anoloketvā pabandhaṭṭhitiṃ paccayasulabhatañca
nissāya ‘‘ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi, sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’’ti
evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado .
Upadhirahita nti kāmūpadhirahitaṃ. Cattāro hi upadhī – kāmūpadhi, khandhūpadhi, kilesūpadhi,
abhisaṅkhārūpadhīti. Kāmāpi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ
kāmānaṃ assādo’’ti (ma. ni. 1.166) evaṃ vuttassa sukhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhiyati ettha
sukha’’nti iminā vacanatthena ‘‘upadhī’’ti vuccati, khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa
adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa
adhiṭṭhānabhāvato. Sesaṃ suviññeyyameva.
Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8-10. Licchavikumārakasuttādivaṇṇanā
58-60 . Aṭṭhame sāpateyya nti ettha saṃ vuccati dhanaṃ, tassa patīti sapati, dhanasāmiko. Tassa
hitāvahattā sāpateyyaṃ, drabyaṃ, dhananti attho. Attano rucivasena gāmakiccaṃ netīti gāmaniyo,
gāmaniyoyeva gāmaṇiko .
Anvāya upanissāya jīvanasīlā anujīvino ti āha ‘‘ye ca etaṃ upanissāya jīvantī’’ ti. Ekaṃ
mahākulaṃ nissāya paṇṇāsampi saṭṭhipi kulāni jīvanti, te manusse sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesaṃ
suviññeyyameva. Navamādīni uttānatthāneva.
Licchavikumārakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Nīvaraṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(7) 2. Saññāvaggo
1-5. Saññāsuttādivaṇṇanā
61-65 . Dutiyassa paṭhame ‘‘mahapphalā mahānisaṃsā’’ ti ubhayampetaṃ atthato ekaṃ,
byañjanameva nānanti āha ‘‘mahapphalā’’ tiādi. ‘‘Pañcime gahapatayo ānisaṃsā’’tiādīsu (udā. 76)
ānisaṃsa-saddo phalapariyāyopi hoti. Mahato lokuttarassa sukhassa paccayā hontīti mahānisaṃsā.
Amatogadhāti amatabbhantarā amataṃ anuppaviṭṭhā nibbānadiṭṭhattā, tato paraṃ na gacchanti. Tena
vuttaṃ ‘‘amatapariyosānā’’ti. Amataṃ pariyosānaṃ avasānaṃ etāsanti amatapariyosānā.
Maraṇasaññāti maraṇānupassanāñāṇena saññā. Āhāre paṭikūlasaññāti āhāraṃ gamanādivasena
paṭikūlato pariggaṇhantassa uppannasaññā. Ukkaṇṭhitassāti nibbindantassa katthacipi asajjantassa.
Dutiyādīni uttānatthāneva.
Saññ āsutt ādiva ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.

6-10. S ājīvasutt ādiva ṇṇ an ā
66-70 . Chaṭṭhe saha ājīvanti etthāti sājīvo, pañhassa pucchanaṃ vissajjanañca. Tenāha ‘‘sājīvoti
pañhapucchanañceva pañhavissajjanañcā’’ tiādi. Abhisaṅkhata nti citaṃ. Sattamādīni uttānatthāneva.
Sājīvasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Saññāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(8) 3. Yodhājīvavaggo
1-2. Paṭhamacetovimuttiphalasuttādivaṇṇanā
71-72 . Tatiyassa paṭhame avijjāpaligha nti ettha avijjāti vaṭṭamūlikā avijjā, ayaṃ pacurajanehi
ukkhipituṃ asakkuṇeyyabhāvato dukkhipanaṭṭhena nibbānadvārappavesavibandhanena ca ‘‘paligho
viyāti paligho’’ti vuccati. Tenesa tassā ukkhittattā ‘‘ukkhittapaligho’’ ti vutto. Punabbhavassa
karaṇasīlo, punabbhavaṃ vā phalaṃ arahatīti ponobhavikā,punabbhavadāyikāti attho. Jātisaṃsāro ti
jāyanavasena ceva saṃsaraṇavasena ca evaṃladdhanāmānaṃ punabbhavakkhandhānaṃ paccayo
kammābhisaṅkhāro. Jātisaṃsāroti hi phalūpacārena kāraṇaṃ vuttaṃ. Tañhi punappunaṃ
uppattikāraṇavasena parikkhipitvā ṭhitattā ‘‘parikhā’’ ti vuccati santānassa parikkhipanato. Tenesa tassa
saṃkiṇṇattā vikiṇṇattā sabbaso khittattā vināsitattā ‘‘saṃkiṇṇaparikho’’ ti vutto.
Taṇhāsaṅkhāta nti ettha taṇhāti vaṭṭamūlikā taṇhā. Ayañhi gambhīrānugataṭṭhena ‘‘esikā’’ ti
vuccati. Luñcitvāuddharitvā. Orambhāgiyānīti orambhāgajanakāni kāmabhave upapattipaccayāni
kāmarāgasaṃyojanādīni. Etāni hi kavāṭaṃ viya nagaradvāraṃ cittaṃ pidahitvā ṭhitattā ‘‘aggaḷā’’ti
vuccanti. Tenesa tesaṃ niggatattā bhinnattā ‘‘niraggaḷo’’ ti vuttoti. Aggamaggena panno apacito
mānaddhajo etassāti pannaddhajo. Pannabhāro ti khandhabhārakilesabhāraabhisaṅkhārabhārā oropitā
assāti pannabhāro. Visaṃyutto ti catūhi yogehi sabbakilesehi ca visaṃyutto. Asmimāno ti rūpe asmīti
māno, vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe asmimāno. Ettha hi pañcapi khandhe avisesato ‘‘asmī’’ti
gahetvā pavattamāno asmimānoti adhippeto.
Nagaradvārassa parissayapaṭibāhanatthañceva sodhanatthañca ubhosu passesu esikāthambhe
nikhaṇitvā ṭhapetīti āha ‘‘nagaradvāre ussāpite esikāthambhe’’ ti. Pākāraviddhaṃsaneneva
parikhābhūmisamakaraṇaṃ hotīti āha ‘‘pākāraṃ bhinditvā parikhaṃ vikiritvā’’ ti. ‘‘Eva’’ ntiādi
upamāsaṃsandanaṃ. Santo saṃvijjamāno kāyo dhammasamūhoti sakkāyo,
upādānakkhandhapañcakaṃ. Dvattiṃsakammakāraṇā dukkhakkhandhe āgatadukkhāni.
Akkhirogasīsarogādayo. Aṭṭhanavuti rogā,rājabhayādīni pañcavīsatimahābhayāni . Dutiyaṃ
uttānameva.
Paṭhamacetovimuttiphalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3-4. Paṭhamadhammavihārīsuttādivaṇṇanā
73-74 . Tatiye niyakajjhatte ti attano santāne. Mettāya upasaṃharaṇavasena hitaṃ esantena .
Karuṇāya vasena anukampamānena. Pariggahetvāti parito gahetvā, pharitvāti attho. Pariccāti parito
katvā, samantato pharitvā icceva attho. ‘‘Paṭiccā’’ tipi pāṭho. Mā pamajjitthāti ‘‘jhāyathā’’ti
vuttasamathavipassanānaṃ ananuyuñjanena aññena vā kenaci pamādakāraṇena mā pamādaṃ āpajjittha.
Niyy ānikasāsane akattabbakaraṇaṃ viya kattabbākaraṇampi pamādoti. Vipattikāle ti
sattaasappāyādivipattiyutte kāle. Sabbepi sāsane guṇā idheva saṅgahaṃ gacchantīti āha ‘‘jhāyatha mā
pamādattha…pe… anusāsanī’’ ti. Catutthe natthi vattabbaṃ.

Pa ṭhamadhammavih ārīsuttādiva ṇṇ an ā niṭṭhitā.
5. Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā
75 . Pañcame yujjhanaṃ yodho, so ājīvo etesanti yodhājīvā. Tenāha ‘‘yuddhūpajīvino’’ ti.
Santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkotīti baddho dhitisampanno ṭhātuṃ na sakkoti. Samāgate ti sampatte.
Byāpajjatīti vikāramāpajjati. Tenāha ‘‘pakatibhāvaṃ jahatī’’ ti.
Rajaggasmi nti paccatte bhummavacananti āha ‘‘kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmā’’ ti.
Vinibbeṭhetvāti gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetvā. Mocetvāti sarīrato apanetvā.
Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā
76 . Chaṭṭhe camma nti iminā cammamayaṃ cammamiti sibbitaṃ, aññaṃ vā keṭakaphalakādiṃ
saṅgaṇhāti. Dhanukalāpaṃ sannayhitvāti dhanuñceva tūṇirañca sannayhitvā sajjetvā. Dhanudaṇḍassa
jiy āyattabhāvakaraṇādipi hi dhanuno sannayhanaṃ. Tenevāha ‘‘dhanuñca sarakalāpañca
sannayhitvā’’ ti. Yuddhasannivesena ṭhita nti dvinnaṃ senānaṃ byūhanasaṃvidhānanayena kato yo
sanniveso, tassa vasena ṭhitaṃ, senābyūhasaṃvidhānavasena sanniviṭṭhanti vuttaṃ hoti. Ussāhañca
vāyāmañca karotīti yujjhanavasena ussāhaṃ vāyāmañca karoti. Pariyāpādentīti maraṇapariyantikaṃ
aparaṃ pāpenti. Tenāha ‘‘pariyāpādayantī’’ ti, jīvitaṃ pariyāpādayanti maraṇaṃ paṭipajjāpentīti vuttaṃ
hoti.
Arakkhiteneva kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento gīvaṃ viparivattento kāyaṃ na rakkhati nāma.
Nānappakāraṃ duṭṭhullaṃ karonto vācaṃ na rakkhati nāma. Kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na
rakkhati nāma. Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāya satiyā anupaṭṭhitāya. Rāgena anugato ti rāgena
anupahato. Rāgapareto ti vā rāgena phuṭṭho phuṭṭhavisena viya sappena.
Anudahanaṭṭhenāti anupāyappaṭipattiyā. Sampati āyatiñca mahābhitāpaṭṭhena .
Anavatthitasabhāvatāya ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena . Muhuttaramaṇīyatāya tāvakālikaṭṭhena . Byattehi
abhibhavanīyatāya sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena . Chedanabhedanādiadhikaraṇabhāvena
ugghaṭṭanasadisatāya adhikuṭṭanaṭṭhena . Avaṇe vaṇaṃ uppādetvā anto anupavisanasabhāvatāya
vinivijjhana ṭṭhena . Diṭṭhadhammikasamparāyika anatthanimittatāya sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena .
Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7-8. Paṭhamaanāgatabhayasuttādivaṇṇanā
77-78 . Sattame visesassa pattiyāvisesassa pāpuṇanatthaṃ. Vīriya nti padhānavīriyaṃ. Taṃ pana
caṅkamanavasena karaṇe ‘‘kāyika’’ntipi vattabbataṃ labhatīti āha –‘‘duvidhampī’’ ti. Satthakavātāti
sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Tenāha –‘‘satthaṃ viyā’’ tiādi.
Katakammehīti katacorakammehi. Te kira katakammā yaṃ nesaṃ devataṃ āyācitvā kammaṃ
nipphannaṃ, tassa upakāratthāya manusse māretvā galalohitāni gaṇhanti. Te ‘‘aññesu manussesu
māriyamānesu kolāhalaṃ uppajjissati, pabbajitaṃ pariyesanto nāma natthī’’ti maññamānā bhikkhū
gahetvā mārenti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akatakammehīti aṭavito gāmaṃ āgamanakāle
kammanipphattatthaṃ puretaraṃ balikammaṃ kātukāmehi. Tenevāha –‘‘corikaṃ katvā nikkhantā
katakammā nāmā’’ tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
Pa ṭhamaan āgatabhayasuttādiva ṇṇ an ā niṭṭhitā.

9. Tatiyaan āgatabhayasuttava ṇṇ an ā
79 . Navame pāḷigambhīrāti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.229) pāḷivasena gambhīrā agādhā dukkhogāhā
sallasuttasadisā. Sallasutta ñhi (su. ni. 579) ‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā pāḷivasena gambhīraṃ, na
atthagambhīraṃ. Tathā hi tattha tā tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti. Duviññeyyañhi ñāṇena
dukkhogāhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati. Pubbāparaṃpettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya
dukkhogāhameva, tasmā pāḷivasena gambhīraṃ. Atthagambhīrāti atthavasena gambhīrā
mahāvedallasuttasadisā, mahāvedallasuttassa (ma. ni. 1.449 ādayo) atthavasena gambhīratā
pākaṭāyeva. Lokaṃ uttaratīti lokuttaro, so atthabhūto etesaṃ atthīti lokuttarā. Tenāha –
‘‘lokuttaradhammadīpakā’’ ti. Suññatāpaṭisaṃyuttāti sattasuññadhammappakāsakā. Tenāha
‘‘khandhadhātuāyatanapaccayākārappaṭisaṃyuttā’’ ti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabba nti ca
liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘uggahetabbe ceva vaḷañjetabbe cā’’ ti. Kavino kammaṃ kavitā.
Yassa pana yaṃ kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha ‘‘kavitāti kavīhi katā’’ ti. Kāveyya nti
kabyaṃ, kabya nti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’ nti. Cittakkharāti
citrākāraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Sāsanato bahiddhā ṭhitāti na sāsanāvacarā.
Bāhirakasāvakehīti ‘‘buddhā’’ti appaññātānaṃ yesaṃ kesañci sāvakehi. Sussūsissantīti
akkharacittatāya ceva sarasampattiyā ca attamanā hutvā
sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā
bhavissanti.
Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
80 . Dasame pañcavidhena saṃsaggenāti ‘‘savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo,
samullāpasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggo’’ti evaṃ vuttena pañcavidhena saṃsaggena.
Saṃsajjati etenāti saṃsaggo, rāgo. Savanahetuko, savanavasena vā pavatto saṃsaggo savanasaṃsaggo .
Esa nayo sesesupi. Kāyasaṃsaggo pana kāyaparāmāso. Tesu parehi vā kathiyamānaṃ rūpādisampattiṃ
attanā vā sitalapitagītasaddaṃ suṇantassa sotaviññāṇavīthivasena uppanno rāgo savanasaṃsaggo nāma.
Visabhāgarūpaṃ olokentassa pana cakkhuviññāṇavīthivasena uppanno rāgo dassanasaṃsaggo nāma.
Aññamaññaālāpasallāpavasena uppannarāgo samullāpasaṃsaggo nāma. Bhikkhuno bhikkhuniyā
santakaṃ, bhikkhuniyā bhikkhussa santakaṃ gahetvā paribhogakaraṇavasena uppannarāgo
sambhogasaṃsaggo nāma. Hatthaggāhādivasena uppanno rāgo kāyasaṃsaggo nāma.
Anekavihita nti
annasannidhipānasannidhivatthasannidhiyānasannidhisayanasannidhigandhasannidhi-
āmisasannidhivasena anekappakāraṃ. Sannidhikatassāti etena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’nti (dha. sa.
tikamātikā 10) ettha kāra-saddassa kammatthataṃ dasseti. Yathā vā ‘‘ācayaṃ gāmino’’ti vattabbe
anunāsikalopena ‘‘ācayagāmino’’ti niddeso kato, evaṃ ‘‘sannidhikāraṃ paribhoga’’nti vattabbe
anunāsikalopena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’ nti vuttaṃ, sannidhiṃ katvā paribhoganti attho.
‘‘Sannidhikatassa paribhoga’’nti ettha (dī. ni. aṭṭha. 1.12) pana duvidhā kathā vinayavasena
sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikāraṃ hoti,
tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ vā pāpetvā
dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti. Pānasannidhimhipi eseva nayo.
Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitāvikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Ayaṃ nippariyāyakathā.
Pariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa
kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato,
āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte, satiyā vā paccāsāya anuññātakālaṃ
ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhe tatopi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati
‘‘imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca

kopeti.
Yānasannidhimhi yānaṃnāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā pāṭaṅkīti. Na panetaṃ
pabbajitassa yānaṃ, upāhanaṃ pana yānaṃ. Ekabhikkhussa hi eko araññavāsatthāya, eko
dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭakā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo.
‘‘Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
Sayanasannidhimhi sayana nti mañco. Ekassa bhikkhuno eko sayanagabbhe, eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato
dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttariṃ labhitvā aññassa bhikkhuno, gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati,
sannidhi ceva hoti, sallekho ca kuppati. Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe
sati gandhā vaṭṭanti. Gandhatthikena gandhañca āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā
ābādhikānaṃ dātabbaṃ, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbaṃ. ‘‘Puna roge sati
bhavissatī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, gandhasannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
Āmisa nti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ –idhekacco bhikkhu ‘‘tathārūpe kāle upakārāya
bhavissantī’’ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchasappitelakulālabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti.
So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā ‘‘sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ
gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukakulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato
dadhiādīni āharā’’ti peseti. Bhikkhūhi ‘‘kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisissāmā’’ti vuttepi ‘‘duppaveso, āvuso,
idāni gāmo’’ti vadati. Te ‘‘hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā’’ti
gacchanti. Atha sāmaṇero dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ
bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū
piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti.
Ayaṃ vuccati bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvikanti. Evarūpo āmisasannidhi
nāma hoti. Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi eko guḷapiṇḍo kuḍuvamattaṃ sappīti ettakaṃ
nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakaṃ āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitā
voropeyyuṃ, tasmā sace hi ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha
kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassapi sannidhi nāma
natthi.
Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Yodhājīvavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(9) 4. Theravaggo
1-2. Rajanīyasuttādivaṇṇanā
81-82 . Catutthassa paṭhamaṃ suviññeyyameva. Dutiye guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ
gūthena paharantaṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti
paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa
dhuraṃ na deti, sampasāretvā tiṭṭhati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ ti.
Rajanīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Kuhakasuttavaṇṇanā
83 . Tatiye tīhi kuhanavatthūhīti sāmantajappanairiyāpathasannissitapaccayappaṭisevanabhedato
tippabhedehi kuhanavatthūhi. Tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayati vimhāpayati ‘‘aho
acchariyapuriso’’ti attani paresaṃ vimhayaṃ uppādetīti kuhako . Lābhasakkāratthiko hutvā lapati
attānaṃ dāyakaṃ vā ukkhipitvā yathā so kiñci dadāti, evaṃ ukkācetvā kathetīti lapako . Nimittaṃ sīlaṃ

tass āti nemittiko, nimittena v ā carati, nimitta ṃ vā karotīti nemittiko. Nimitta nti ca paresa ṃ
paccayadānasaññuppādakaṃ kāyavacīkammaṃ vuccati. Nippeso sīlamassāti nippesiko . Nippisatīti vā
nippeso, nippesoyeva nippesiko. Nippeso ti ca saṭhapuriso viya lābhasakkāratthaṃ
akkosanuppaṇḍanaparapiṭṭhimaṃsikatādi.
Kuhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6-7. Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā
86-87 . Chaṭṭhe paṭisambhidāsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Uccāvacānīti uccanīcāni.
Tenāha ‘‘mahantakhuddakānī’’ti. Kiṃkaraṇīyānīti ‘‘kiṃ karomī’’ti evaṃ vatvā kattabbakammāni.
Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ, rajanaṃ, cetiye sudhākammaṃ,
uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃnāma
pādadhovanamakkhanādi khuddakakammaṃ. Tatrupāyāsāti tatrupagamaniyā, tatra tatra mahante
khuddake ca kamme sādhanavasena upagacchantiyāti attho. Tassa tassa kammassa nipphādane
samatthāyāti vuttaṃ hoti. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya. Alaṃ kātu nti
kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātu nti vicāretuṃ samattho. Sattamaṃ uttānameva.
Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Therasuttavaṇṇanā
88 . Aṭṭhame thirabhāvappatto ti sāsane thirabhāvaṃ anivattibhāvaṃ pattho. Pabbajito hutvā bahū
rattiyo jānātīti rattaññū. Tenāha ‘‘pabbajitadivasato paṭṭhāyā’’ tiādi. Pākaṭoti ayathābhūtaguṇehi
ceva yathābhūtaguṇehi ca samuggato. Yaso etassa atthīti yasassī,yasaṃ sito nissito vā yasassī. Tenāha
‘‘yasanissito’’ ti. Asataṃ asādhūnaṃ dhammā asaddhammā,asantā vā asundarā gārayhā lāmakā
dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammāveditabbā.
Therasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā
89 . Navame āramitabbaṭṭhena kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo, tassa bhāvo kammārāmatā.
Tattha kamma nti itikattabbaṃ kammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ –cīvaravicāraṇaṃ cīvarakammakaraṇaṃ
upatthambhanaṃ
pattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanadhammakaraṇaādhārakapādakathalikasammajjaniādīnaṃ
karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana
etesaṃ karaṇavelāyameva tāni karoti, uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati,
cetiyaṅgaṇavattavelāya cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so
kammārāmo nāma. Bhassārāmatāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva
divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpo bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana
rattimpi divasampi dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhasso bhasse pariyantakārīyeva.
Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti
(ma. ni. 1.273; udā. 12, 28, 29) vuttattā.
Niddārāmatāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva,
ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāye gelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati, nāyaṃ niddārāmo.
Tenevāha – ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ
piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ
okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387). Saṅgaṇikārāmatāti ettha yo ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyo, tiṇṇaṃ
catutthoti eva ṃ sa ṃsa ṭṭhova viharati, ekako ass āda ṃ na labhati, aya ṃ sa ṅga ṇik ārāmo. Yo pana catūsu

iriy āpathesu ekakova ass āda ṃ labhati, n āya ṃ sa ṅga ṇik ārāmo veditabbo. Sekh āna ṃ
paṭiladdhaguṇassa parihānāsambhavato ‘‘upariguṇehī’’ tiādi vuttaṃ.
Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dutiyasekhasuttavaṇṇanā
90 . Dasame atipātovāti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ
sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhatthāya pātova pavisati. Taṃ atikkamitvāti
gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhikasamayaṃ atikkamitvā pakkamati. Pātoyeva hi
gāmaṃ pavisitvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā
manussānaṃ bhojanavelāya ‘‘paṇītabhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya
dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni puñchitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā
gihisaṃsaṭṭho kālaṃ vītināmetvā majjhanhe vītivatte paṭikkamati.
Appicchakathāti, ‘‘āvuso, atricchatā pāpicchatāti ime dhammā pahātabbā’’ti tesu ādīnavaṃ
dassetvā ‘‘evarūpaṃ appicchataṃ samādāya vattitabba’’ntiādinayappavattā kathā. Tīhi vivekehīti
kāyaviveko, cittaviveko, upadhivivekoti imehi tīhi vivekehi. Tattha eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko
nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti,
eko carati, eko viharatīti ayaṃ kāyaviveko nāma. Aṭṭha samāpattiyo pana cittaviveko nāma. Nibbānaṃ
upadhiviveko nāma. Vuttampi hetaṃ – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ,
cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ
visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 57). Duvidhaṃ vīriya nti kāyikaṃ, cetasikañca vīriyaṃ. Sīla nti
catupārisuddhisīlaṃ. Samādhi nti vipassanāpādakā aṭṭha samāpattiyo. Vimuttikathāti vā ariyaphalaṃ
ārabbha pavattā kathā. Sesaṃ uttānameva.
Dutiyasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(10) 5. Kakudhavaggo
1-10. Paṭhamasampadāsuttādivaṇṇanā
91-100 . Pañcamassa paṭhame dutiye ca natthi vattabbaṃ. Tatiye ājānanato aññā,uparimaggapaññā
heṭṭhimamaggena ñātapariññāya eva jānanato. Tassā pana phalabhāvato maggaphalapaññā taṃsahagatā
sammāsaṅkappādayo ca idha ‘‘aññā’’ti vuttā. Aññāya byākaraṇāni aññābyākaraṇāni . Tenevāha
‘‘aññābyākaraṇānīti arahattabyākaraṇānī’’ ti. Adhigatamānenāti appatte pattasaññī, anadhigate
adhigatasaññī hutvā adhigataṃ mayāti mānena. Catutthādīni uttānatthāneva.
Paṭhamasampadāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Kakudhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ
(11) 1. Ph āsuvih āravaggo

1-4. S ārajjasutt ādiva ṇṇ an ā
101-4. Tatiyassa paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye piṇḍapātādiatthāya upasaṅkamituṃ
yuttaṭṭhānaṃ gocaro, vesiyā gocaro assāti vesiyāgocaro, mittasanthavavasena upasaṅkamitabbaṭṭhānanti
attho. Vesiyā nāma rūpūpajīviniyo, tā mittasanthavavasena na upasaṅkamitabbā samaṇabhāvassa
antarāyakarattā, parisuddhāsayassapi garahāhetuto, tasmā dakkhiṇādānavasena satiṃ upaṭṭhapetvā
upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavāvuccanti matapatikā, pavutthapatikā vā. Thullakumāriyo ti mahallikā
anividdhā kumāriyo. Paṇḍakāti napuṃsakā. Te hi ussannakilesā avūpasantapariḷāhā
lokāmisanissitakathābahulā, tasmā na upasaṅkamitabbā. Bhikkhuniyo nāma ussannabrahmacariyā.
Tathā bhikkhūpi. Aññamaññaṃ visabhāgavatthubhāvato santhavavasena upasaṅkamane katipāheneva
brahmacariyantarāyo siyā, tasmā na upasaṅkamitabbā, gilānapucchanādivasena upasaṅkamane
satokārinā bhavitabbaṃ. Tatiyacatutthāni uttānatthāneva.
Sārajjasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Phāsuvihārasuttavaṇṇanā
105 . Pañcame mettā etassa atthīti mettaṃ, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ.
Esa nayo sesadvayepi. Āvīti pakāsanaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati,
tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ ti. Raho ti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ
kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ ti. Imāni mettakāyakammādīni
bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato, gihīsupi labbhantiyeva. Bhikkhūnañhi
mettacittena ābhisamācārikapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya
bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā
paccuggamanaṃ pattappaṭiggahaṇaṃ āsanapaññāpanaṃ anugamananti evamādikaṃ mettaṃ
kāyakammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpanaṃ kammaṭṭhānakathanaṃ
dhammadesanā tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanāya
gacchāma, bodhivandanāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālaṃ pupphapūjaṃ
karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja
saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni
paññapetha, pānīyaṃ upaṭṭhapetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā
ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ pātova
uṭṭhāya sarīrappaṭijagganaṃ katvā cetiyaṅgaṇaṃ gantvā vattādīni katvā vivittasenāsane nisīditvā
‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma,
gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma,
therānaṃ pana pādadhovanasiñcanabījanadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā
kāyakammaṃ nāma, ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avaññaṃ akatvā attanā
dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. ‘‘Devatthero
tissatthero’’ti vuttaṃ evaṃ paggayhavacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma, vihāre asantaṃ
pana paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho
āgamissatī’’ti evaṃ piyavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana
nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma,
‘‘devatthero tissatthero arogo hotu abyāpajjo’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ
nāma. Kāmañcettha mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanaṃ, pasannena mukhena olokanañca
mettaṃ kāyakammameva. Yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā, mukhassa ca
pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni
samādhisaṃvattanikāni.
Samānasīlataṃgato ti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānasīlataṃ gato.

Yāya nti y ā aya ṃ mayhañceva tumh ākañca paccakkhabh ūtā. Diṭṭ hīti samm ādi ṭṭ hi. Ariy āti niddos ā.
Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ
vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro , tassa, yathānusiṭṭhaṃ
paṭipajjakassāti attho. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagato ti
samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato.
Phāsuvihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6-10. Ānandasuttādivaṇṇanā
106-110 . Chaṭṭhe adhisīle ti nimittatthe bhummaṃ, sīlanimittaṃ na upavadati na nindatīti attho.
Attani kamme ca anu anu pekkhati sīlenāti attānupekkhī. Sattamādīni uttānatthāneva.
Ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Phāsuvihāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(12) 2. Andhakavindavaggo
1-4. Kulūpakasuttādivaṇṇanā
111-114 . Dutiyassa paṭhame asanthavesu kulesu vissāso etassāti asanthavavissāsī. Anissaro hutvā
vikappeti saṃvidahati sīlenāti anissaravikappī. Vissaṭṭhāni visuṃ khittāni bhedena avatthitāni kulāni
ghaṭanatthāya upasevati sīlenāti vissaṭṭhupasevī. Dutiyādīni uttānatthāneva.
Kulūpakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5-13. Maccharinīsuttādivaṇṇanā
115-123 . Pañcame āvāsamacchariyādīni pañca idha bhikkhuniyā vasena āgatāni, bhikkhussa
vasenapi tāni veditabbāni. Āvāsamacchariyena hi samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā ‘‘ettha
cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito’’tiādīni vatvā saṅghikaāvāsaṃ na deti. Kulamacchariyena
samannāgato bhikkhu tehi tehi kāraṇehi ādīnavaṃ dassetvā attano upaṭṭhāke kule aññesaṃ pavesampi
nivāreti. Lābhamacchariyena samannāgato saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti,
evaṃ karoti attanā visamanissitatāya balavanissitatāya ca. Vaṇṇamacchariyena samannāgato attano
vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe ‘‘kiṃ vaṇṇo eso’’ti taṃ taṃ dosaṃ vadati. Vaṇṇoti cettha
sarīravaṇṇopi, guṇavaṇṇopi veditabbo.
Dhammamacchariyena samannāgato – ‘‘imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī’’ti
aññassa na deti. Yo pana – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā aññathā atthaṃ viparivattetvā
nāsessatī’’ti dhammanuggahena vā – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā uddhato unnaḷo
avūpasantacitto apuññaṃ pasavissatī’’ti puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ. Dhammo ti
cettha pariyattidhammo adhippeto. Paṭivedhadhammo hi ariyānaṃyeva hoti, te ca naṃ na maccharāyanti
macchariyassa sabbaso pahīnattāti tassa asambhavo eva. Tattha āvāsamacchariyena lohagehe paccati,
yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā carati. Kulamacchariyena
appabhogo hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati, saṅghassa vā gaṇassa vā lābhaṃ
maccharāyitvā puggalikaparibhogena vā paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā
nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhavesu nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena
kukku ḷaniraye nibbattati. Cha ṭṭ hādīni utt ānatth āneva.

Maccharin īsutt ādiva ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Andhakavindavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(13) 3. Gilānavaggo
124-130 . Tatiyo vaggo uttānatthoyeva.
(14) 4. Rājavaggo
1. Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
131 . Catutthassa paṭhame atthaññūti hitaññū. Hitapariyāyo hettha attha-saddo ‘‘attattho
parattho’’tiādīsu (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85; paṭi. ma. 3.5) viya. Yasmā
cesa paresaṃ hitaṃ jānanto te attani rañjeti, tasmā vuttaṃ ‘‘rañjituṃ jānātī’’ ti. Daṇḍeti
aparādhānurūpe daṇḍane. Balamhīti balakāye. Pañca atthe ti attattho, parattho, ubhayattho,
diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko atthoti evaṃ pañcappabhede atthe. Cattāro dhamme ti
catusaccadhamme, kāmarūpārūpalokuttarabhede vā cattāro dhamme.
Paṭiggahaṇaparibhogamattaññutāya eva pariyesanavissajjanamattaññutāpi bodhitā hontīti
‘‘paṭiggahaṇaparibhogamattaṃ jānāti’’ icceva vuttaṃ.
Uttarati atikkamati, abhibhavatīti vā uttaraṃ, natthi ettha uttaranti anuttaraṃ. Anatisayaṃ,
appaṭibhāgaṃ vā anekāsu devamanussaparisāsu anekasatakkhattuṃ tesaṃ
ariyasaccappaṭivedhasampādanavasena pavattā bhagavato dhammadesanā dhammacakkaṃ. Apica
sabbapaṭhamaṃ aññātakoṇḍaññappamukhāya aṭṭhārasaparisagaṇāya brahmakoṭiyā catusaccassa
paṭivedhavidhāyinī yā dhammadesanā, tassā sātisayā dhammacakkasamaññā. Tattha
satipaṭṭhānātidhammo eva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Cakka nti vā āṇā dhammato
anapetattā, dhammañca taṃ cakkañcāti dhammacakkaṃ. Dhammena ñāyena cakkantipi
dhammacakkaṃ. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti
dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41).
Appaṭivattiya nti dhammissarassa bhagavato sammāsambuddhassa dhammacakkassa anuttarabhāvato
appaṭisedhanīyaṃ. Kehi pana appaṭivattiyanti āha –‘‘samaṇena vā’’ tiādi. Tattha samaṇenāti
pabbajjaṃ upagatena. Brāhmaṇenāti jātibrāhmaṇena. Sāsanaparamatthasamaṇabrāhmaṇānañhi
paṭilomacittaṃyeva natthi. Devenāti kāmāvacaradevena. Kenacīti yena kenaci avasiṭṭhapārisajjena.
Ettāvatā aṭṭhannampi parisānaṃ anavasesapariyādānaṃ daṭṭhabbaṃ. Lokasminti sattaloke.
Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
132 . Dutiye cakkavattivatta nti dasavidhaṃ, dvādasavidhaṃ vā cakkavattibhāvāvahaṃ vattaṃ.
Tattha antojanasmiṃ balakāye dhammikāyeva rakkhāvaraṇaguttiyā saṃvidhānaṃ, khattiyesu,
anuyantesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu,
adhammikapaṭikkhepo, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā
pañhapucchananti idaṃ dasavidhaṃ cakkavattivattaṃ. Idameva ca gahapatike pakkhijāte ca visuṃ katvā
gahaṇavasena dvādasavidhaṃ. Pitarā pavattitameva anuppavattetīti dasavidhaṃ vā dvādasavidhaṃ
vā cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, so taṃ pavatteti. Ratanamayattā
pana sadisaṭṭhena tadevetanti katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko, tvaṃ deva,
hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha. Tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāmāti evamettha
attho da ṭṭ habbo. Yañhi attano puññ ānubh āvasiddha ṃ cakkaratana ṃ, ta ṃ nippariy āyato tena pavattita ṃ

nāma, netaranti pa ṭhamanayo vutto. Yasm ā pavattitasseva anuvattana ṃ, pa ṭhamanayo ca ta ṃsadise
tabbohāravasena vuttoti taṃ anādiyitvā dutiyanayo vutto.
Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā
134 . Catutthe ‘‘ubhato sujāto’’ ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā paññāpeyya,
sujāta-saddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 553; theragā. 818)
ārohasampattipariyāyoti jātivasena sujātataṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ ti vuttaṃ.
Anorasaputtavasenapi loke mātupitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavasena icchitāti dassetuṃ
‘‘saṃsuddhaggahaṇiko’’ ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī,gabbhāsayasaññito
mātukucchippadeso. Tenāha ‘‘saṃsuddhāya mātukucchiyā samannāgato’’ ti. Yathābhuttassa āhārassa
vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī,tejodhātu. Pitā ca mātā ca pitaro. Pitūnaṃ pitaro
pitāmahā. Tesaṃ yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā,pitāmahadvandāti
evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti so aṭṭhakathāyaṃ visuṃ
na uddhato. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugo’’ti. Evañhi tattha tattha
dvinnaṃ gahitameva hoti. Tenāha ‘‘tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva
gahitā’’ ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti
pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti.
Akkhitto ti appattakkhepo. Anavakkhitto ti sampattavivādādīsu na avakkhitto na chaḍḍito.
Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’ tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…
pe… pitāmahayugā’’ti etena khattiyassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhaggahaṇikabhāvakittanato.
‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti.
‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā akkosaṃ labhanti.
Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano
santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ ti. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā
aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgato’’ ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato
kāmā bhogā nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ ti. Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āvasanaṭṭhānaṃ,
koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ. Tenāha ‘‘dhaññena ca paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’ ti. Evaṃ
sāragabbhaṃ koso, dhaññapariṭṭhapanaṭṭhānañca koṭṭhāgāranti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ
‘‘atha vā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārako paṭicchado ‘‘koso’’ti vuccati. Evaṃ
rañño tikkhabhāvaparihāraṃ katvā caturaṅginī senā kosoti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā
pattī’’ ti. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā ‘‘tividhaṃ
koṭṭhāgāra’’ nti vuttaṃ.
Yassā paññāya vasena puriso ‘‘paṇḍito’’ti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena
samannāgato’’ ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Sammohaṃ hiṃsati
vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppatti,ṭhānaso
uppajjanapaññā. Vaḍḍhiatthe ti vaḍḍhisaṅkhāte atthe.
Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5-9. Patthanāsuttādivaṇṇanā
135-9. Pañcame hatthisminti hatthisippe. Hatthīti hi hatthivisayattā hatthisannissitattā ca
hatthisippaṃ gahitaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Vayatīti vayo, sobhanesu katthaci apakkhalanto
avitthāyanto tāni sandhāretuṃ sakkotīti attho. Na vayo avayo, tāni atthato saddato ca sandhāretuṃ na
sakkoti. Avayo na hotīti anavayo . Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti āha ‘‘anavayoti samattho’’ ti.

Cha ṭṭ hādīni utt ānatth āneva.
Patthanāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Sotasuttavaṇṇanā
140 . Dasame tibbāna nti tikkhānaṃ. Kharāna nti kakkasānaṃ. Kaṭukāna nti dāruṇānaṃ.
Asātāna nti nasātānaṃ appiyānaṃ. Na tāsu mano appeti, na tā manaṃ appāyanti vaḍḍhentīti amanāpā.
Sotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Rājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo
1. Avajānātisuttavaṇṇanā
141 . Pañcamassa paṭhame datvā avajānātīti ettha eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti,
so cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi
gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati ‘‘ayaṃ attano
dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī’’ti. Evampi datvā avajānāti nāma. Eko pana
ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā gacchante gacchante kāle
cittīkāraṃ na karoti, āsananisinnaṭṭhānampi na gacchati. Ayampi puggalo saṃvāsena avajānāti nāma.
Ādheyyamukho ti ādito dheyyamukho, paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Tatthāyaṃ nayo
–eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ ‘‘asāruppo eso’’ti katheti. Taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati, puna
aññena sabhāgena bhikkhunā ‘‘sāruppo aya’’nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti. Asukena nāma
‘‘asāruppo aya’’nti amhākaṃ kathitanti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ
‘‘sīlavā’’ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena ‘‘asāruppo eso bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ
santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto’’ti vuttepi tassa vacanaṃ aggahetvā purimaṃyeva kathaṃ gaṇhāti.
Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukho yeva
nāma ādhātabbamukho, yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.
Lolo ti saddhādīnaṃ ittarakālappatitattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarabhattītiādīsu
punappunaṃ bhajanena saddhāva bhattipemaṃ. Saddhāpemampi gehassitapemampi vaṭṭati, pasādo
saddhāpasādo. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo
viya, thusarāsimhi koṭṭitakhānuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāne
muhuttena kuppati. Mando momūho ti aññāṇabhāvena mando, avisayatāya momūho, mahāmūḷhoti
attho.
Avajānātisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2-3. Ārabhatisuttādivaṇṇanā
142-3. Dutiye ārabhatīti ettha ārambha -saddo kammakiriyahiṃsanavīriyakopanāpattivītikkamesu
vattati. Tathā hesa ‘‘yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā’’ti (su. ni. 749) kamme
āgato. ‘‘Mahārambhā mahāyaññā, na te honti mahapphalā’’ti (saṃ. ni. 1.120; a. ni. 4.39) kiriyāya.
‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī’’ti (ma. ni. 2.51) hiṃsane. ‘‘Ārambhatha nikkhamatha,
yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185; netti. 29; peṭako. 38; mi. pa. 5.1.4) vīriye.
‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 195; ma. ni. 1.293) kopane. ‘‘Ārabhati
ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato, tasmā