Dukanipāta-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāye
Dukanipāta-ṭīkā
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Kammakāraṇavaggo
1. Vajjasuttavaṇṇanā
1. Dukanipātassa paṭhame pahārasādhanattha nti daṇḍappahārassa sukhasiddhi-atthaṃ. Kañjito
nibbattaṃ kañjiyaṃ, āranālaṃ, yaṃ bilaṅgantipi vuccati, taṃ yattha siñcati, sā kañjiyaukkhalikā
bilaṅgathālikā, taṃsadisaṃ kāraṇaṃ bilaṅgathālikaṃ. Sīsakaṭāhaṃ uppāṭetvāti
ayoguḷappavesappamāṇaṃ chiddaṃ katvā. Saṅkhamuṇḍakammakāraṇanti saṅkhaṃ viya
muṇḍakaraṇaṃ kammakāraṇaṃ. Rāhumukhakammakāraṇanti
rāhumukhagatasūriyasadisakammakāraṇaṃ.
Jotimālika nti jotimālavantaṃ kammakāraṇaṃ. Hatthapajjotika nti hatthassa
pajjotanakammakāraṇaṃ. Erakavattakammakāraṇanti erakavattasadise sarīrato cammavatte
uppāṭanakammakāraṇaṃ. Cīrakavāsikakammakāraṇanti sarīrato uppāṭitavattacīrakehi
nivāsāpanakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā yathā gīvato paṭṭhāya vaddhe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, evaṃ
gopphakato paṭṭhāya kantitvāpi kaṭiyameva ṭhapenti. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kaṭito paṭṭhāya kantitvā
gopphakesu ṭhapentī’’ti vuttaṃ. Eṇeyyakakammakāraṇanti eṇimigasadisakammakāraṇaṃ.
Ayavalayāni datvāti ayavalayāni paṭimuñcitvā. Ayasūlāni koṭṭentīti kapparajaṇṇukakoṭīsu ayasūlāni
pavesenti. Ta nti taṃ tathākatakammakāraṇaṃ sattaṃ.
Baḷisamaṃsika nti balisehi maṃsuppāṭanakammakāraṇaṃ. Kahāpaṇika nti kahāpaṇamattaso
chindanakammakāraṇaṃ. Koṭṭentīti chindanti. Khārāpatacchika nti tacchetvā
khārāpasiñcanakammakāraṇaṃ. Palighaparivattika nti palighassa viya parivattanakammakāraṇaṃ.
Ekābaddhaṃ karonti ayasūlassa koṭṭanena. Palālapīṭhaka nti palālapīṭhassa viya sarīrassa
saṃvellanakammakāraṇaṃ. Kāraṇikāti ghātanakārakā. Palālavaṭṭiṃ viya katvāti yathā palālapīṭhaṃ
karontā palālaṃ vaṭṭiṃ katvā saṃvellanavasena puna veṭhenti, evaṃ karontīti attho.
Chātakasunakhehīti khuddakehi koleyyakasunakhehi. Te hi balavantā javayogā sūrā ca honti.
Sahassabhaṇḍika nti sahassatthavikaṃ.
Yāhanti yaṃ ahaṃ. Ya nti ca kāraṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘yena aha’’nti. Chinnamūlake ti
taṇhāmūlassa ucchinnattā sañchinnamūlake.
Vajjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Padhānasuttavaṇṇanā
2. Dutiye ubhatobyūḷhasaṅgāmappavesanasadisa nti yuddhatthāya
ubhatorāsikatacaturaṅginisenāmajjhappavesanasadisaṃ. Dānañca yuddhañca samānamāhūti ettha
kathaṃ panīdamubhayaṃ samānaṃ? Jīvitavināsabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, bhogakkhayabhīruko
dāna ṃ dātu ṃ na sakkoti. ‘‘ Jīvitañca rakkhiss āmi, yujjhiss ām ī’’ ti hi vadanto na yujjhati, j īvite pana

ālaya ṃ vissajjetv ā ‘‘ hatthap ādādicchedo v ā hotu mara ṇaṃ vā, ga ṇhiss āmeta ṃ issariya ’’ nti
ussahantova yujjhati. ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadantopi na dadāti, bhogesu pana
ālayaṃ pissajjetvā ‘‘mahādānaṃ dassāmī’’ti ussahantova deti. Evaṃ dānañca yuddhañca samaṃ hoti.
Kiñca bhiyyo –appāpi santā bahuke jinanti, yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise
jinanti, eva ṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahuvidhaṃ
lobhadosaissāmacchariyadiṭṭhivicikicchādibhedaṃ tappaṭipakkhaṃ abhibhavati, bahuñca dānavipākaṃ
adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenāha ‘‘appampi ce saddahāno dadāti, teneva
so hoti sukhī paratthā’’ti.
Agārassa hitaṃ kasigorakkhādi agāriyaṃ, taṃ natthi etthāti anagāriyaṃ,pabbajjāti āha
‘‘agārassa…pe… anagāriyaṃ pabbajja’’nti. Sabbūpadhipaṭinissaggatthāyāti ettha cattāro upadhī –
kāmupadhi, khandhupadhi, kilesupadhi, abhisaṅkhārupadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca
uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (a. ni. 9.34) evaṃ vuttassa sukhassa,
tadassādanimittassa vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato upadhīyati ettha sukhanti iminā vacanatthena
‘‘upadhī’’ti vuccanti. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi
apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhī’’ti
vuccanti. Sabbesaṃ upadhīnaṃ paṭinissaggo pahānaṃ etthāti sabbūpadhipaṭinissaggaṃ, nibbānaṃ.
Tenāha ‘‘sabbesaṃ khandhūpadhi…pe… nibbānassa atthāyā’’ti.
Padhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tapanīyasuttavaṇṇanā
3. Tatiye tapanīyāti ettha kattuatthe anīya-saddoti āha ‘‘tapantīti tapanīyā’’ti. Tapantīti
vibādhenti, viheṭhentīti attho. Tapanaṃ vā dukkhaṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca tassa
uppādanena ceva anubalappadānena ca hitāti tapanīyā. Atha vā tapanti tenāti tapanaṃ, anutāpo,
vippaṭisāroti attho. Tassa hetubhāvato hitāti tapanīyā. Anusocatīti vippaṭisārī hutvā katākataṃ
anugamma socati. Socanañhi katattā ca hoti akatattā ca. Tathā ceva pāḷiyaṃ vibhattaṃ.
Nandayakkh ādīnaṃ vatthūni pākaṭānīti tāni adassetvā dvebhātikavatthuṃ dassento ‘‘te kirā’’ti ādimāha.
Tattha te ti dve bhātaro. Puna kiṃ maggasīti puna kiṃ icchasi.
Tapanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Upaññātasuttavaṇṇanā
5. Pañcame imañhi dhammadvaya nti kusalesu dhammesu asantuṭṭhitā, padhānasmiṃ
anosakkanasaṅkhātaṃ dhammadvayaṃ. Imināti ‘‘asantuṭṭhitā kusalesu dhammesū’’ti vacanena. Imaṃ
dīpetīti ‘‘yāva so uppajjati, na tāvāhaṃ santuṭṭho ahosi’’nti etaṃ pariyantaṃ katvā vakkhamānatthaṃ
dīpeti. Padhānasminti vīriyārambhe. Imamattha nti ‘‘padhānasmiñcā’’tiādinā vuttamatthaṃ.
Vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, tadassa atthīti paṭivānī, na
paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo appaṭivānitā,anosakkanāti āha ‘‘appaṭivānitāti appaṭikkamanā
anosakkanā’’ti. Tattha anosakkanāti appaṭinivatti.
Āgamanīyapaṭipadāti samathavipassanāsaṅkhātā pubbabhāgapaṭipatti. Sā hi āgacchanti
visesamadhigacchanti etāya, āgacchati vā visesādhigamo etāyāti āgamanīyā, sā eva paṭipajjitabbato
paṭipadāti āgamanīyapaṭipadā. Appaṭivānapadhāna nti osakkanārahitappadhānaṃ, antarā anosakkitvā
katavīriyanti attho.
Upaññātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Saṃyojanasuttavaṇṇanā

6. Cha ṭṭ he sa ṃ yojan āna ṃ hit ā paccayabh āven āti sa ṃyojaniy ā,tebh ūmak ā dhamm ā. Ten āha
‘‘dasannaṃ saṃyojanāna’’ntiādi. Saṃyojaniye dhamme assādato anupassati sīlenāti assādānupassī,
tassa bhāvo assādānupassitā. Nibbidānupassitāti etthāpi eseva nayo. Ukkaṇṭhanavasenāti
saṃyojaniyesu tebhūmakadhammesu nibbindanavasena. Jananaṃ jāti, khandhānaṃ pātubhāvoti āha
‘‘jātiyāti khandhanibbattito’’ti, khandhānaṃ tattha tattha bhave aparāparaṃ nibbattitoti attho.
Khandhaparipāko ekabhavapariyāpannānaṃ khandhānaṃ purāṇabhāvo.
Ekabhavapariyāpannajīvitindriyappabandhavicchedavasena khandhānaṃ bhedo idha maraṇanti āha
‘‘maraṇenāti khandhabhedato’’ti. Antonijjhānaṃcittasantāpo. Paridevo nāma ñātibyasanādīhi
phuṭṭhassa vācāvippalāpo. So ca sokasamuṭṭhānoti āha ‘‘tannissitalālappitalakkhaṇehi paridevehī’’ti.
Lālappitaṃvācāvippalāpo, so ca atthato saddoyeva.
Dukkha nti idha kāyikaṃ dukkhaṃ adhippetanti āha ‘‘kāyapaṭipīḷanadukkhehī’’ti.
Manovighātadomanassehīti manaso vighātakarehi domanassehi. Byāpādasampayogena manaso
vihananarasañhi domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso yathā ‘‘bhusamādānaṃ upādāna’’nti, so ca atthato
ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa adhimattacetodukkhappabhāvito dosoyeva. Kāyacittānañhi āyāsanavasena
dosasseva pavattiākāro upāyāsoti vuccati saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Taṃ cuddasahi
akusalacetasikehi añño eko cetasikadhammoti eke. Yaṃ visādoti ca vadanti.
Saṃyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Kaṇhasuttavaṇṇanā
7. Sattame yathā ‘‘kaṇhā gāvī’’tiādīsu kāḷavaṇṇena samannāgatā ‘‘kaṇhā’’ti vuccati, na evaṃ
kāḷavaṇṇatāya dhammā ‘‘kaṇhā’’ti vuccanti, atha kho kaṇhābhijātinibbattihetuto
appabhassarabhāvakaraṇato vā ‘‘kaṇhā’’ti vuccantīti dassento ‘‘na kāḷavaṇṇatāyā’’tiādimāha.
Kaṇhatāyāti kaṇhābhijātitāya. Kaṇhābhijātīti ca apāyā vuccanti manussesu ca dobhaggiyaṃ.
Sarasenāti sabhāvena. Na hirīyati na lajjatīti ahiriko, puggalo, cittaṃ, taṃ
sampayuttadhammasamudāyo vā. Tassa bhāvo ahirikkanti vattabbe ekassa ka-kārassa lopaṃ katvā
ahirika nti vuttanti āha ‘‘ahirikanti ahirikabhāvo’’ti. Na ottappatīti anottāpī, puggalo,
yathāvuttadhammasamudāyo vā, tassa bhāvo anottappa nti āha ‘‘anottāpibhāvo’’ti.
Kaṇhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Sukkasuttavaṇṇanā
8. Aṭṭhame ‘‘sukkaṃ vattha’’ntiādīsu viya na vaṇṇasukkatāya dhammānaṃ sukkatā, atha kho
sukkābhijātihetuto pabhassarabhāvakaraṇato cāti dassento ‘‘na vaṇṇasukkatāyā’’tiādimāha.
Sukkatāyāti sukkābhijātitāya. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passantī jigucchatīti āha ‘‘pāpato
jigucchanalakkha ṇā hirī’’ti. Ottappaṃ te uṇhaṃ viya passantaṃ tato bhāyatīti vuttaṃ
‘‘bhāyanalakkhaṇaṃ otappa’’nti. Idañca hirottappaṃ aññamaññavippayogī pāpato vimukhabhūtañca,
tasmā nesaṃ idaṃ nānākaraṇaṃ – ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipati
hirī, lokādhipati otappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ.
Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti.
Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ,
sūrabhāvaṃ, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? ‘‘Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ
kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ kammaṃ, mādisassa jātisampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti
evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ
daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ vayaṃ
paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ
kammaṃ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā

pāpa ṃ akaronto hiri ṃ samu ṭṭ hāpeti. Tath ā ‘‘ pāpakamma ṃ nāmeta ṃ andhab ālāna ṃ kamma ṃ , na
paṇḍitānaṃ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ bāhusaccaṃ
paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi
samuṭṭhāpeti, samuṭṭhāpento ca hiriṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti.
Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ? ‘‘Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi, catūsu parisāsu
garahappatto bhavissasi, tato taṃ sīlavanto sabrahmacārī vivajjissantī’’ti paccavekkhitvā
bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ
ottappaṃ.
Kathaṃ attādhipati hirī? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘mādisassa
saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu’’nti pāpaṃ na karoti.
Evaṃ attādhipati hirī. Tenāha bhagavā ‘‘so attānaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ
bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).
Kathaṃ lokādhipati ottappaṃ? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘sace kho
tvaṃ pāpakammaṃ kareyyāsi, sabrahmacārino tāva taṃ jānissanti, mahiddhikā mahānubhāvā loke ca
samaṇabrāhmaṇā devatā ca, tasmā te na yuttaṃ pāpaṃ kātu’’nti pāpakammaṃ na karoti. Yathāha –
‘‘mahā kho panāyaṃ lokasannivāso, mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā
iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ
jānanti, tepi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. Santi devatā iddhimantiniyo
dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tāpi
maṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno
vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti…pe… so lokaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ…
pe… pariharatī’’ti. Evaṃ lokādhipati ottappaṃ.
Lajjāsabhāvasaṇṭhitāti ettha lajjāti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhaya nti
apāyabhayaṃ, tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayaṃ pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Tattha
yathā dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tesu yathā sītalaṃ
gūthamakkhitattā jigucchanto viññujātiko na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Evaṃ paṇḍito lajjāya
jigucchanto p āpaṃ na karoti, ottappena apāyabhayabhīto pāpaṃ na karoti, evaṃ lajjāsabhāvasaṇṭhitā
hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ.
Kathaṃ sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ? Ekacco hi
jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā,
sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti evaṃ catūhi kāraṇehi tattha gāravena sappatissavalakkhaṇaṃ
hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ, daṇḍabhayaṃ,
duggatibhayanti evaṃ catūhi kāraṇehi vajjato bhāyanto vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ
paccupaṭṭhāpetvā pāpakammaṃ na karoti. Ettha ca ajjhattasamuṭṭhānāditā hirottappānaṃ tattha tattha
pākaṭabhāvena vuttā, na pana nesaṃ kadāci aññamaññavippayogo. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ,
pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Evamettha vitthārato atthavaṇṇanā veditabbā.
Sukkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Cariyasuttavaṇṇanā
9. Navame loka nti sattalokaṃ. Sandhārentīti ācārasandhāraṇavasena dhārenti. Ṭhapentīti
mariyādāyaṃ ṭhapenti. Rakkhantīti ācārasandhāraṇena mariyādāyaṃ ṭhapetvā rakkhanti.
Garucittīkāravasena na paññāyethāti garuṃ katvā citte karaṇavasena na paññāyetha, ayamācāro na
labbheyya. Mātucch āti v āti ettha iti-saddo ādyattho. Tena m ātul ānīti v ā ā cariyabhariy āti v ā gar ūna ṃ

dārāti v āti ime sa ṅga ṇhāti. Tattha m ātu bhagin ī mātucch ā. M ātulabhariy ā mātulānī. Gar ūna ṃ
dārāmahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātuādīnaṃ garuṭṭhāniyānaṃ bhariyā. Yathā ajeḷakātiādīsu ayaṃ
saṅkhepattho – yathā ajeḷakādayo tiracchānā hirottapparahitā mātāti saññaṃ akatvā bhinnamariyādā
sabbattha sambhedena vattanti, evamayaṃ manussaloko yadi lokapāladhammā na bhaveyyuṃ, sabbattha
sambhedena vatteyya. Yasmā panime lokapālakadhammā lokaṃ pālenti, tasmā natthi sambhedoti.
Cariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā
10 . Dasame apaññattāti ananuññātā, avihitā vā. Vasse ti vassārattaṃ sandhāya vadati, utuvasse ti
hemantaṃ sandhāya. Ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentāti rukkhalatādīsu jīvasaññitāya evamāhaṃsu.
Ekindriya nti ca kāyindriyaṃ atthīti maññamānā vadanti. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā.
Saṃkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Aparajjugatāya āsāḷhiyā upagantabbāti
ettha aparajju gatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya atikkantāya, aparasmiṃ divaseti attho,
tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti evamettha attho daṭṭhabbo. Māsagatāya
āsāḷhiyā upagantabbāti māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya atikkantāya, māse paripuṇṇeti
attho. Tasmā āsāḷhipuṇṇamato parāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti attho
daṭṭhabbo.
Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Kammakāraṇavaggavaṇṇanāya līnatthappakāsanā niṭṭhitā.
2. Adhikaraṇavaggavaṇṇanā
11 . Dutiyavaggassa paṭhame appaṭisaṅkhāne na kampatīti paṭisaṅkhānabalaṃ,
upaparikkhanapaññāyetaṃ nāmaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ
bhāvanābalaṃ. Vīriyupatthambhena hi kusalabhāvanā balavatī thirā uppajjati, tathā uppannā balavatī
kusalabhāvanā balavanto satta bojjhaṅgātipi vuccanti. Atthato vīriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā
honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā
bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanābala’’nti (dha. sa. 1361).
Akampiyaṭṭhenāti paṭipakkhehi akampanīyaṭṭhena. Durabhibhavanaṭṭhenāti
durabhibhavanīyaṭṭhena. Anajjhomaddanaṭṭhenāti adhibhavitvā anavamaddanaṭṭhena. Etānīti etāni
yathāvuttāni dvepi balāni. Etadaggaṃ nāgata nti ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, dvinnaṃ balānaṃ yadidaṃ
bhāvanābala’’nti evamettha etadaggaṃ nāgatanti attho.
12 . Dutiye vivekaṃ nissitanti vivekanissitaṃ,yathā vā vivekavasena pavattaṃ jhānaṃ
‘‘vivekaja’’nti vuttaṃ, evaṃ vivekavasena pavatto satisambojjhaṅgo ‘‘vivekanissito’’ti daṭṭhabbo.
Nissaya ṭṭho ca vipassanāmaggānaṃ vasena maggaphalānaṃ veditabbo, asatipi vā pubbāparabhāve
‘‘paṭiccasamuppādo’’ti ettha paccayena samuppādanaṃ viya avinābhāvidhammabyāpārā
nissayanabhāvanā sambhavantīti. ‘‘Tadaṅgasamucchedanissaraṇavivekanissita’’nti vatvā
paṭippassaddhivivekanissitassa avacanaṃ ‘‘satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’tiādinā idha bhāvetabbānaṃ
sambojjhaṅgānaṃ vuttattā. Bhāvitabojjhaṅgassa hi sacchikātabbā balabojjhaṅgā, tesaṃ kiccaṃ
paṭippassaddhiviveko. Ajjhāsayato ti ‘‘nibbānaṃ sacchikarissāmī’’ti pavattaajjhāsayato. Yadipi hi
vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṃ cittaṃ, saṅkhāresu pana ādīnavaṃ disvā tappaṭipakkhe nibbāne
ninnatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissito hoti uṇhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacittatā viya.
‘‘Pañcavidhavivekanissitamp īti eke ’’ti vatv ā tattha yath āvuttavivekattayato añña ṃ

vivekadvaya ṃ uddharitv ā dassetu ṃ ‘‘ te h ī’’ ti ādi vutta ṃ. Tattha jh ānakkha ṇe t āva kiccato
vikkhambhanavivekanissitaṃ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato paṭippassaddhivivekanissitaṃ bhāvetīti
vattabbaṃ ‘‘evāhaṃ anuttaraṃ vimokkhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti tattha ninnajjhāsayatāya.
Tenāha ‘‘tasmā tesaṃ matenā’’ tiādi. Heṭṭhā kasiṇajjhānaggahaṇena āruppānampi gahaṇaṃ
daṭṭhabbaṃ, tasmā ‘‘etesaṃ jhānāna’’nti imināpi tesaṃ saṅgaho veditabbo. Yasmā pahānavinayo viya
virāganirodhāpi idhādhippetavivekena atthato nibbisiṭṭhā, tasmā vuttaṃ ‘‘esa nayo
vir āganissitantiādīsū’’ ti. Tenāha ‘‘vivekatthā eva hi virāgādayo’’ ti.
Vossagga-saddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi
pahānaṃ vissaṭṭhabhāvena nirodhanapakkhandanampi ca. Tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena
maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṃ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe
tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvatā vossaggoti veditabbaṃ.
Tenevāha ‘‘tattha pariccāgavossaggo’’ tiādi. Ayaṃ satisambojjhaṅgo ti ayaṃ missakavasena vutto
satisambojjhaṅgo. Yathāvuttena pakārenāti tadaṅgappahānasamucchedappahānappakārena
tanninnatadārammaṇappakārena ca. Pubbe vossaggavacanasseva atthassa vuttattā āha ‘‘sakalena
vacanen ā’’ ti. Pariṇamanta nti vipassanākkhaṇe tadaṅgatanninnappakārena pariṇamantaṃ. Pariṇata nti
maggakkhaṇe samucchedatadārammaṇappakārena pariṇataṃ. Pariṇāmo nāma idha paripākoti āha
‘‘paripaccantaṃ paripakkañcā’’ ti. Paripāko ca āsevanalābhena laddhasāmatthiyassa kilese
pariccajituṃ nibbānaṃ pakkhandituṃ tikkhavisadabhāvo. Tenāha ‘‘ayañhī’’ tiādi. Esa nayo ti yvāyaṃ
nayo ‘‘vivekanissita’’ntiādinā satisambojjhaṅge vutto, sesesu dhammavicayasambojjhaṅgādīsupi eseva
nayo, evaṃ tattha netabbanti attho.
‘‘Vivekanissita’’ntiādīsu labbhamānamatthaṃ sāmaññato dassetvā idāni idhādhippetamatthaṃ
dassento ‘‘idha panā’’ tiādimāha. Tattha sabbasaṅkhatehīti sabbehi paccayasamuppannadhammehi.
Sabbesa nti saṅkhatadhammānaṃ. Vivekaṃ ārammaṇaṃ katvāti nibbānasaṅkhātaṃ vivekaṃ
ārammaṇaṃ katvā. Tañca kho ti tadeva satisambojjhaṅgaṃ.
13 . Tatiye cittekaggatthāyāti cittasamādhānatthāya, diṭṭhadhamme sukhavihārāyāti attho.
Cittekaggatāsīsena hi diṭṭhadhammasukhavihāro vutto. Sukkhavipassakakhīṇāsavānaṃ vasena hetaṃ
vuttaṃ. Te hi samāpajjitvā ‘‘ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmā’’ti icceva kasiṇaparikammaṃ
katvā aṭṭha samāpattiyo nibbattenti. Vipassanāpādakatthāyātiādīsu pana sekkhaputhujjanā
‘‘samāpattito vuṭṭhāya samāhitena cittena vipassāmā’’ti nibbattentā vipassanāpādakatthāya bhāventi.
Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya
‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’ti (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 2.70; 5.834, 842) vuttanayā
abhiññāyo patthentā nibbattenti, te abhiññāpādakatthāya bhāventi. Ye aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā
nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā ‘‘sattāhaṃ acittā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā
sukhaṃ viharissāmā’’ti nibbattenti, te nirodhapādakatthāya bhāventi. Ye pana aṭṭha samāpattiyo
nibbattetvā ‘‘aparihīnajjhānā brahmaloke uppajjissāmā’’ti nibbattenti, te bhavavisesatthāya bhāventi.
Yuttaṃ tāva cittekaggatāya bhavavisesatthatā viya vipassanāpādakatthatāpi
catukkajjhānasādhāraṇāti tesaṃ vasena ‘‘cattāri jhānānī’’ti vacanaṃ, abhiññāpādakatthatā pana
nirodhapādakatthatā ca catutthasseva jhānassa āveṇikā, sā kathaṃ catukkajjhānasādhāraṇā vuttāti?
Paramparādhiṭṭhānabhāvato. Padaṭṭhānapadaṭṭhānampi hi padaṭṭhānanti vuccati kāraṇakāraṇanti yathā
‘‘tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti.
14 . Catutthe sasakassa uppatanaṃ viya hotīti pathavijigucchanasasakassa uppatanaṃ viya hoti.
Tatthāyaṃ atthasallāpikā upamā – pathavī kira sasakaṃ āha – ‘‘he sasakā’’ti. Sasako āha – ‘‘ko eso’’ti.
Kasmā mameva upari sabbairiyāpathe kappento uccārapassāvaṃ karonto maṃ na jānāsīti? Suṭṭhu tayā
ahaṃ diṭṭho, mayā akkantaṭṭhānañhi aṅgulaggehi phuṭṭhaṭṭhānaṃ viya hoti, vissaṭṭhaudakaṃ
appamattakaṃ, karīsaṃ kaṭakaphalamattaṃ, hatthiassādīhi pana akkantaṭṭhānampi mahantaṃ, passāvopi

nesa ṃ gha ṭamatto, ucc āropi pacchimatto hoti, ala ṃ mayha ṃ tay āti uppatitv ā aññasmi ṃ ṭ hāne
patito. Tato naṃ pathavī āha – ‘‘aho dūraṃ gatopi nanu mayhaṃyeva upari patitosī’’ti? So puna taṃ
jigucchanto uppatitv ā aññattha patito. Evaṃ vassasahassampi uppatitvā uppatitvā patamāno sasako neva
pathaviyā antaṃ pāpuṇituṃ sakkoti. Na koṭinti na pubbakoṭiṃ. Itaresa nti
vipañcitaññuneyyapadaparamānaṃ.
15 . Pañcame samathehi adhikarīyati vūpasammatīti adhikaraṇaṃ, aṭṭhārasa bhedakaravatthūni
nissāya uppanno vivādoyeva vivādādhikaraṇaṃ. ‘‘Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā
vā’’tiādinā (cūḷava. 215) catasso vipattiyo nissāya uppanno anuvādoyeva anuvādādhikaraṇaṃ.
Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ. ‘‘Sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇa’’nti (cūḷava. 215)
vacanato āpattiyeva āpattādhikaraṇaṃ. ‘‘Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ
ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamma’’nti (cūḷava. 215) evamāgataṃ catubbidhaṃ
saṅghakiccaṃ kiccādhikaraṇanti veditabbaṃ. Sesamettha uttānameva.
16 . Chaṭṭhe apākaṭanāmo ti ‘‘selo, kūṭadanto’’tiādinā anabhiññāto. Yena vā kāraṇenāti hetumhi
idaṃ karaṇavacanaṃ. Hetuattho hi kiriyākāraṇaṃ, na karaṇaṃ viya kiriyattho, tasmā
nānappakāraguṇavisesādhigamatthā idha upasaṅkamanakiriyāti ‘‘annena vasati, ajjhenena vasatī’’tiādīsu
viya hetuatthamevetaṃ karaṇavacanaṃ yuttaṃ, na karaṇatthaṃ tassa ayujjamānattāti vuttaṃ ‘‘yena vā
kāraṇenā’’ti. Avibhāgato satataṃ pavattitaniratisayasāduvipulāmatarasasaddhammaphalatāya
sāduphalaniccaphalitamahārukkhena bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi
rukkhassa sāduphalatā gahitāti. Upasaṅkamīti upasaṅkanto. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṃ
gacchanto taṃtaṃpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti ca vattabbataṃ labhati. Tenāha
‘‘gatoti vuttaṃ hotī’’ ti, upagatoti attho. Upasaṅkamitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha
‘‘upasaṅkamanapariyosānadīpana’’ nti. Tato ti yaṃ ṭhānaṃ patto ‘‘upasaṅkamī’’ti vutto, tato
upagataṭṭhānato.
Yathā khamanīyādīni pucchanto ti yathā bhagavā ‘‘kacci te, brāhmaṇa, khamanīyaṃ, kacci
yāpanīya’’ntiādinā khamanīyādīni pucchanto tena brāhmaṇena saddhiṃ samappavattamodo ahosi
pubbabhāsitāya, evaṃ sopi brāhmaṇo tadanukaraṇena bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosīti
yojanā. Taṃ pana samappavattamodataṃ upamāya dassetuṃ ‘‘sītodakaṃ viyā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha
sammodita nti saṃsanditaṃ. Ekībhāva nti sammodanakiriyāya samānataṃ. Khamanīya nti ‘‘idaṃ
catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ, kacci khamituṃ
sakkuṇeyya’’nti pucchati. Yāpanīya nti āhārādippaṭibaddhavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya
kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena kacci appābādhaṃ. Dukkhajīvikābhāvena
kacci appātaṅkaṃ. Taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṃ. Tadanurūpabalayogato
kacci balaṃ. Sukhavihārasambhavena kacci phāsuvihāro atthīti sabbattha kacci-saddaṃ yojetvā attho
veditabbo.
Balappattā pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṃ. Sammodaṃ janeti karotīti sammodanīkaṃ, tadeva
sammodanīyaṃ. Sammoditabbato sammodanīyanti imaṃ pana atthaṃ dassetuṃ ‘‘sammodituṃ
yuttabh āvato’’ ti āha. Saritabbabhāvato ti anussaritabbabhāvato. ‘‘Saraṇīya’’nti vattabbe dīghaṃ katvā
‘‘sāraṇīya’’ nti vuttaṃ. Suyyamānasukhato ti āpāthagatamadhurataṃ āha, anussariyamānasukhato ti
vimaddaramaṇīyataṃ. Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya
vacanacāturiyamāha. Atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesataṃ. Anekehi pariyāyehīti anekehi
kāraṇehi.
Atidūraaccāsannappaṭikkhepena nātidūraṃ naccāsannaṃ nāma gahitaṃ, taṃ pana avakaṃsato
ubhinnaṃ pasāritahatthāsaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṃ. Gīvaṃ pasāretvāti gīvaṃ parivaṭṭanavasena
pasāretvā.
Etadavoc āti eta ṃ ‘‘ ko nu kho, bhante, het ū’’ ti ādipucch āvacana ṃ avoca. Teneva ‘‘ etadavoc ā’’ ti

pada ṃ uddharitv ā duvidh ā hi pucch āti ādin ā pucch āvibh āga ṃ dasseti. Tattha ag āre niyutto
agāriko, tassa pucchā agārikapucchā. Agārikato añño anagāriko pabbajjūpagato, tassa pucchā
anagārikapucchā. Kiñcāpi aññattha ‘‘janako hetu, paggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo
paccayo. Sabhāgo hetu, asabhāgo paccayo. Pubbakāliko hetu, sahapavatto paccayo’’tiādinā hetupaccayā
vibhajja vuccanti. Idha pana ‘‘cattāro kho, bhikkhave, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo
rūpakkhandhassa paññāpanāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) viya hetupaccayasaddā samānatthāti dassento
‘‘ubhayampetaṃ kāraṇavevacanamevā’’ ti āha. Visamacariyāti bhāvanapuṃsakaniddeso.
Abhikkantāti atikkantā, vigatāti atthoti āha ‘‘khaye dissatī’’ ti. Tathā hi ‘‘nikkhanto paṭhamo
yāmo’’ti upari vuttaṃ. Abhikkantataro ti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako
nāma hotīti āha ‘‘sundare dissatī’’ ti. Ko ti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? Me ti mama.
Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena paricchedena
ca. Jala nti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti
chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṃ disāti dasa disā pabhāsento, cando viya sūriyo
viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. Abhirūpe ti uḷārarūpe sampannarūpe.
‘‘Coro, coro; sappo, sappo’’tiādīsu bhaye āmeḍitaṃ. ‘‘Vijjha, vijjha; pahara, paharā’’tiādīsu
kodhe . ‘‘Sādhu, sādhū’’tiādīsu (ma. ni. 327.saṃ. ni. 2.127; 3.35; 5.1085) pasaṃsāyaṃ. ‘‘Gaccha,
gaccha; lunāhi, lunāhī’’tiādīsu turite . ‘‘Āgaccha, āgacchā’’tiādīsu kotūhale . ‘‘Buddho, buddhoti
cintento’’tiādīsu (bu. vaṃ. 2.44) acchare . ‘‘Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto’’tiādīsu
hāse . ‘‘Kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā’’tiādīsu (ma. ni. 2.353; saṃ. ni. 2.63) soke . ‘‘Aho
sukhaṃ, aho sukha’’ntiādīsu (udā. 20; dī. ni. 3.305; cūḷava. 332) pasāde . Ca -saddo avuttasamuccayatto.
Tena garahāasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha ‘‘pāpo, pāpo’’tiādīsu garahāyaṃ.
‘‘Abhirūpaka, abhirūpakā’’tiādīsu asammāne daṭṭhabbaṃ.
Nayidaṃ āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho atthadvayavasenāti dassento ‘‘atha
vā’’ tiādimāha. ‘‘Abhikkanta’’nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakavasena vuttaṃ, taṃ pana bhagavato
vacanaṃ dhammassa desanāti katvā tathā vuttaṃ ‘‘bhoto gotamassa dhammadesanā’’ ti. Dutiyapadepi
eseva nayo. Dosanāsanato ti rāgādikilesavidhamanato. Guṇādhigamanato ti sīlādiguṇānaṃ
sampāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūte tāva dassetuṃ ‘‘saddhājananato
paññājananato’’ ti vuttaṃ. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā, paññāpamukhā lokuttarā.
Sīlādiatthasampattiyā sātthato, sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato .
Suviññeyyasaddappayogatāya uttānapadato, saṇhasukhumabhāvena duviññeyyatthatāya
gambhīratthato . Siniddhamudumadhurasaddappayogatāya kaṇṇasukhato,
vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayaṅgamato . Mānātimānavidhamanena anattukkaṃsanato,
thambhasārambhanimmaddanena aparavambhanato . Hitādhippāyappavattiyā paresaṃ
rāgapariḷāhādivūpasamanena karuṇāsītalato, kilesandhakāravidhamanena paññāvadātato .
Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato, pubbāparāviruddhasuvisuddhatthatāya vimaddakkhamato .
Āpātharamaṇīyatāya evaṃ suyyamānasukhato, vimaddakkhamatāya hitajjhāsayappavattitatāya ca
vīmaṃsiyamānahitato . Evamādīhīti ādi-saddena saṃsāracakkanivattanato,
saddhammacakkappavattanato, micchāvādavigamanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato,
akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṃropanato, apāyadvārapidhānato,
saggamokkhadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghātanatoti evamādīnaṃ
saṅgaho daṭṭhabbo.
Adhomukhaṭṭhapita nti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. Heṭṭhāmukhajāta nti sabhāveneva
heṭṭhāmukhajātaṃ. Uparimukha nti uddhaṃmukhaṃ. Ugghāṭeyyāti vivaṭaṃ kareyya. Hatthe gahetvāti
‘‘puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā’’tiādīni avatvā hatthe gahetvā ‘‘nissandehaṃ esa maggo,
evaṃ gaccheyyā’’ti vadeyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī.

Nikkujjita ṃ ā dheyyassa an ādh ārabh ūta ṃ bh ājana ṃ ā dh ārabh āvāpādanavasena ukkujjeyya .
Heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṃ,adhomukhaṭhapitatāya asaddhamme patita nti evaṃ
padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ. Kāmaṃ kāmacchandādayopi paṭicchādakā
nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesanavasenāti āha
‘‘micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna’’ nti. Tenāha bhagavā ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ
vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo ‘‘kucchito maggo’’ti katvā.
Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggo .
Teneva hi tadubhayappaṭipakkhataṃ sandhāya ‘‘saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā’’ ti vuttaṃ.
Sappiādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti telapajjotaggahaṇaṃ.Etehi
pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanappaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbākārehi.
Pasannakāra nti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ. Saraṇanti paṭisaraṇaṃ. Tenāha ‘‘parāyaṇa’’ nti.
Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena atthasampaṭipādanena ca hotīti āha ‘‘aghassa, tātā, hitassa ca
vidh ātā’’ ti. Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto. Nissakke cetaṃ sāmivacanaṃ.
Ettha ca nāyaṃ gami-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’ti vuccati,
evaṃ ‘‘bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vattuṃ na sakkā. ‘‘Saraṇanti gacchāmī’’ti pana vattabbaṃ.
Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho. Tassa cāyamattho – gamanañca tadadhippāyena bhajanaṃ jānanaṃ vāti
dassento ‘‘iti iminā adhippāyenā’’ tiādimāha. Tattha bhajāmītiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ
pacchimaṃ atthavacanaṃ. Bhajanaṃvā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ. Sevanaṃsantikāvacaratā.
Payirupāsanaṃvattappaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṃ sabbathāpi anaññasaraṇataṃyeva dīpeti.
‘‘Gacchāmī’’ti padassa bujjhāmīti ayamattho kathaṃ labbhatīti āha ‘‘yesaṃ hī’’ tiādi.
Adhigatamagge sacchikatanirodhe ti padadvayenapi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te
dassento ‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā’’ ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi yathānusiṭṭhaṃ
paṭipajjatīti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itare
sammattaniyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva vuttā ‘‘apāyesu apatamāne dhāretī’’ ti.
Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttisambhavo. Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādyattho,
pakārattho vā. Tena ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ
aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, ‘‘vitthāro’’ ti vā iminā. Ettha ca
ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṃ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena
dhammoti vutto. Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṃ labhitvā ariyamaggo tadatthasiddhiyā
saṃvattati, tathāpi yasmā ariyaphalānaṃ ‘‘tāya saddhāya avūpasantāyā’’tiādivacanato maggena
samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya niyyānānuguṇatāya niyyānapariyosānatāya
ca. Pariyattidhammassa pana niyyānikadhammasamadhigamahetutāyāti iminā pariyāyena vuttanayena
dhammabhāvo labbhati eva. Svāyamattho pāṭhāruḷho evāti dassento ‘‘na kevala’’ ntiādimāha.
Kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti rāgavirāgo ti maggo
kathito . Ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṃ sabbaso
parikkhīṇattā anejamasokanti phalaṃ kathitaṃ. Appaṭikūla nti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṃ,
iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā paguṇaṃ.
Sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.
Diṭṭhisīlasaṅghātenāti ‘‘yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya,
tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324, 357; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12;
pari. 274) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā, ‘‘yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato
viharatī’’ti (dī. ni. 3.324; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12; pari. 274) ca evaṃ vuttānaṃ sīlānañca
saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. Saṃhato ti ghaṭito, sametoti attho. Ariyapuggalā hi yattha
katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva. Aṭṭha ca puggala dhammadasā te ti te
purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā.
Tīṇ i vatth ūni sara ṇanti gamanena tikkhattu ṃ gamanena ca tīṇ i sara ṇagaman āni. Pa ṭivedes īti attano

hadayagata ṃ vācāya pavedesi.
Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya kattuvibhāvanā tattha kosallāya
hotīti saraṇagamanesu atthakosallatthaṃ ‘‘saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati,
saraṇagamanappabhedo, saraṇagamanaphalaṃ, saṃkileso, bhedoti ayaṃ vidhi veditabbo’’ ti
vuttaṃ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu
vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti? Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇena atthato dīpitaṃ
hotīti na gahitaṃ. Yāni hi nesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppannānaṃ
anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti.
Hiṃsatthassa dhātusaddassa vasenetaṃ padaṃ daṭṭhabbanti ‘‘hiṃsatīti saraṇa’’ nti vatvā taṃ pana
hiṃsanaṃ kesaṃ, kathaṃ, kassa vāti codanaṃ sodhento ‘‘saraṇagatāna’’ ntiādimāha. Tattha bhaya nti
vaṭṭabhayaṃ. Santāsa nti cittutrāsaṃ. Teneva cetasikadukkhassa gahitattā dukkha nti kāyikaṃ dukkhaṃ.
Duggatiparikilesa nti duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ. Tayidaṃ sabbaṃ parato phalakathāya
āvi bhavissati. Eta nti saraṇanti padaṃ. Evaṃ avisesato saraṇasaddassa padatthaṃ dassetvā idāni
visesato dassetuṃ ‘‘atha vā’’ tiādi vuttaṃ. Hite pavattanenāti ‘‘sampannasīlā, bhikkhave,
viharathā’’tiādinā (ma. ni. 1.64, 69) atthe niyojanena. Ahitā nivattanenāti ‘‘pāṇātipātassa kho pāpako
vipāko abhisamparāya’’ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena. Bhayaṃ hiṃsatīti
hitāhitesu appavattippavattihetukaṃ byasanaṃ appavattikaraṇena vināseti buddho. Bhavakantārā
uttāraṇena maggasaṅkhāto dhammo. Itaro assāsadānena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti yojanā. Kārāna nti
dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ. Vipulaphalappaṭilābhakaraṇena sattānaṃ
bhayaṃ hiṃsati saṅgho anuttaradakkhiṇeyyabhāvatoti adhippāyo. Imināpi pariyāyenāti imināpi
vibhajitvā vuttena kāraṇena.
‘‘Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evaṃ pavatto tattha
ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva rattanattayaṃ garu etassāti taggaru, tabbhāvo taggarutā, tappasādo
ca taggarutā ca tappasādataggarutā. Tāhi tappasādataggarutāhi.
Vidhutadiṭṭhivicikicchāsammohaassaddhiyāditāya vihatakileso . Tadeva ratanattayaṃ parāyaṇaṃ gati
tāṇaṃ leṇanti evaṃ pavattiyā tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādosaraṇagamanaṃsaraṇanti
gacchati etenāti. Taṃsamaṅgīti tena yathāvuttacittuppādena samannāgato. Evaṃ upetīti evaṃ bhajati
sevati payirupāsati, evaṃ vā jānāti bujjhatīti evamattho veditabbo.
Ettha ca pasādaggahaṇena lokiyasaraṇagamanamāha. Tañhi pasādappadhānaṃ. Garutāgahaṇena
lokuttaraṃ. Ariyā hi ratanattayaguṇābhiññatāya pāsāṇacchattaṃ piya garuṃ katvā passanti, tasmā
tappasādena vikkhambhanavasena vihatakileso, taggarutāya samucchedavasenāti yojetabbaṃ
agāravakaraṇahetūnaṃ samucchindanato. Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi
vakkhamānaṃ saraṇagamanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Avisesena vā pasādagarutā jotitāti
pasādaggahaṇena aveccappasādassa itarassa ca gahaṇaṃ, tathā garutāgahaṇenāti ubhayenapi ubhayaṃ
saraṇagamanaṃ yojetabbaṃ.
Maggakkhaṇe ijjhatīti yojanā. Nibbānārammaṇaṃ hutvāti etena atthato catusaccādhigamo eva
lokuttarasaraṇagamananti dasseti. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena,
maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanattaṃ sādheti, buddhaguṇā
pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tenāha ‘‘kiccato sakalepi
ratanattaye ijjhatī’’ ti. Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohappaṭivedhena
paṭividdhattāti adhippāyo. Ye pana vadanti ‘‘na saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā pavattati,
maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā’’ti, tesaṃ
lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ, tañca ayuttaṃ duvidhassapi icchitabbattā.
Ta nti lokiyasaraṇagamanaṃ. Saddhāpaṭilābho ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā.
Saddhāmūlikāti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā. Sammādiṭṭhi buddhasubuddhataṃ,

dhammasudhammata ṃ, sa ṅghasuppa ṭipattiñca lokiy āvabodhavaseneva samm ā ñāyena dassanato.
Saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhīti etena saddhūpanissayā yathāvuttalakkhaṇā paññā
lokiyasaraṇagamananti dasseti. Tenāha ‘‘diṭṭhijukammanti vuccatī’’ ti. Diṭṭhiyeva attano paccayehi uju
karīyatīti katvā, diṭṭhi vā uju karīyati etenāti diṭṭhijukammaṃ,tathāpavatto cittuppādo. Evañca katvā
‘‘tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo’’ti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti,
saddhāpubbaṅgamasammādiṭṭhiggahaṇaṃ pana cittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṃ.
Saddhāpaṭilābho ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttaṃ saraṇagamanaṃ dasseti,
sammādiṭṭhīti iminā ñāṇasampayuttaṃ saraṇagamanaṃ.
Tayidaṃlokiyaṃ saraṇagamanaṃ. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti
attasanniyyātanaṃ,yathāvuttaṃ diṭṭhijukammaṃ. Taṃ ratanattayaṃ parāyaṇaṃ paṭisaraṇaṃ etassāti
tapparāyaṇo, puggalo cittuppādo vā, tassa bhāvo tapparāyaṇatā,yathāvuttaṃ diṭṭhijukammameva.
Saraṇanti adhippāyena sissabhāvaṃ antevāsikabhāvaṃ upagacchati etenāti sissabhāvūpagamanaṃ.
Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti paṇipāto . Sabbattha yathāvuttadiṭṭhijukammavaseneva
attho veditabbo. Attapariccajana nti saṃsāradukkhanissaraṇatthaṃ attano atthabhāvassa pariccajanaṃ.
Esa nayo sesesupi. Buddhādīnaṃyevāti avadhāraṇaṃ attasanniyyātanādīsupi tattha tattha vattabbaṃ.
Evañhi tadaññanivattanaṃ kataṃ hoti.
Evaṃ attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṃ
‘‘apicā’’ tiādi āraddhaṃ. Tena pariyāyantarehipi attasanniyyātanaṃ katameva hoti atthassa abhinnattāti
dasseti. Āḷavakādīna nti ādi -saddena sātāgirihemavatādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Nanu cete āḷavakādayo
maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṃ tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti?
Maggenāgatasaraṇagamanehipi ‘‘so ahaṃ vicarissāmi…pe… sudhammataṃ (saṃ. ni. 1.246; su. ni.
194). Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata’’nti (su. ni. 182) ca tehi
tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṃ.
So panesa ñāti…pe… vasenāti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena,
dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṃ ‘‘vasenā’’ti padaṃ yojetabbaṃ. Tattha ñātivasenāti ñātibhāvavasena.
Evaṃ sesesupi. Dakkhiṇeyyapaṇipātenāti dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipatanenāti attho. Itarehīti
ñātibhāvādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. Itarehītiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ
‘‘tasmā’’ tiādi vuttaṃ. Vandatīti paṇipātassa lakkhaṇavacanaṃ. Evarūpa nti diṭṭhadhammikaṃ
sandhāya vadati. Samparāyikañhi niyyānikaṃ vā aniyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsīsanto
dakkhiṇeyyapaṇipātameva karotīti adhippāyo. Saraṇagamanappabhedo ti saraṇagamanavibhāgo.
Ariyamaggo eva lokuttaraṃ saraṇagamananti āha ‘‘cattāri sāmaññaphalāni vipākaphala’’ nti.
Sabbadukkhakkhayo ti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho. Eta nti ‘‘cattāri ariyasaccāni,
sammappaññāya passatī’’ti (dha. pa. 190) evaṃ vuttaṃ ariyasaccānaṃ dassanaṃ.
Niccato anupagamanādivasenāti niccanti aggahaṇādivasena. Aṭṭhāna nti hetuppaṭikkhepo.
Anavakāso ti paccayappaṭikkhepo. Ubhayenapi kāraṇameva paṭikkhipati. Ya nti yena kāraṇena.
Diṭṭhisampanno ti maggadiṭṭhiyā samannāgato sotāpanno. Kañci saṅkhāra nti catubhūmakesu
saṅkhatasaṅkhāresu ekasaṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Sukhato
upagaccheyyāti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti (dī. ni. 1.76, 79) evaṃ attadiṭṭhivasena
sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako
pariḷāhavūpasamanatthaṃ mattahatthiparitāsito viya cokkhabrāhmaṇo ukkārabhūmiṃ kañci saṅkhāraṃ
sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaññattisaṅgahatthaṃ ‘‘saṅkhāra’’nti avatvā ‘‘kañci
dhamma’’ nti vuttaṃ. Imesupi ṭhānesu catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo tebhūmakavaseneva
vā. Yaṃ yañhi puthujjano gāhavasena gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti.
Mātara ntiādīsu janikā mātā,janako pitā,manussabhūto khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana
ariyas āvako añña ṃ jīvitā voropeyy āti? Etampi a ṭṭhāna ṃ, puthujjanabh āvassa pana

mah āsāvajjabh āvadassanattha ṃ ariyabh āvassa ca phaladassanattha ṃ eva ṃ vutta ṃ. Padu ṭṭ hacitto ti
vadhakacittena paduṭṭhacitto. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya
pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ
ṭhitaṃ saṅghaṃ ‘‘kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458) evaṃ
vuttehi pañcahi kāraṇehi bhindeyya. Aññaṃ satthāra nti aññaṃ titthakaraṃ ‘‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ
gaṇheyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho.
Na te gamissanti apāya nti te buddhaṃ saraṇaṃ gatā tannimittaṃ apāyaṃ na gamissanti,
devakāyaṃ pana paripūressantīti attho. Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi. Adhigaṇhantīti adhibhavanti.
Velāmasuttādivasenāti ettha ‘‘karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhānaṃ
suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṃ
sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitānaṃ caturāsītiyā hatthisahassānaṃ, caturāsītiyā assasahassānaṃ, caturāsītiyā
rathasahassānaṃ, caturāsītiyā dhenusahassānaṃ, caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ, caturāsītiyā
pallaṅkasahassānaṃ, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa
āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato
ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ. Tato sataṃ sotāpannānaṃ dinnadānato ekassa
sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato
sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato
cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalatara’’nti imamatthaṃ
pakāsentassa velāmasuttassa (a. ni. 9.20) vasena. Vuttañhetaṃ ‘‘yaṃ, gahapati, velāmo brāhmaṇo
dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara’’ntiādi (a. ni.
9.20). Velāmasuttādīti ādi -saddena aggappasādasuttādīnaṃ (a. ni. 4.34; itivu. 90) saṅgaho daṭṭhabbo.
Aññāṇaṃvatthuttayassa guṇānaṃ ajānanaṃ tattha sammoho, ‘‘buddho nu kho, na nu kho’’tiādinā
vicikicchā saṃsayo. Micchāñāṇaṃtassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho. Ādi -
saddena anādarāgāravādīnaṃ saṅgaho. Na mahājutika nti na ujjalaṃ, aparisuddhaṃ apariyodātanti
attho. Na mahāvipphāra nti anuḷāraṃ. Sāvajjo ti diṭṭhitaṇhādivasena sadoso. Lokiyaṃ saraṇagamanaṃ
sikkhāsamādānaṃ viya aggahitakālaparicchedaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena
bhedoti āha ‘‘anavajjo kālakiriyāyā’’ ti. So ti anavajjo saraṇagamanabhedo. Satipi anavajjatte
iṭṭhaphalopi na hotīti āha ‘‘aphalo’’ ti. Kasmā? Avipākattā. Na hi taṃ akusalanti.
Ko upāsako ti sarūpapucchā, tasmā ‘‘kiṃlakkhaṇo upāsako’’ti vuttaṃ hoti. Kasmāti hetupucchā.
Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti dasseti. Tenāha ‘‘kasmā upāsakoti
vuccat ī’’ ti. Saddassa abhidheyyo pavattinimittaṃ tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. Kimassa sīla nti
kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena sīlenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvo ti ko assa
sammāājīvo? So pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyatīti. Kā vipattīti kā sīlassa,
ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vāti. Kā sampatīti etthāpi eseva nayo.
Yo kocīti khattiyādīsu yo koci. Tena saraṇagamanamevettha kāraṇaṃ, na jātiādivisesoti dasseti.
Upāsanato ti teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakiriyāya ādaragāravabahumānādiyogena
payirupāsanato. Veramaṇiyo ti veraṃ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṃ, tassa maṇanato hananato
vināsanato veramaṇiyo, pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Tenevāha ‘‘paṭivirato hotī’’ ti.
Micchāvaṇijjāti na sammāvaṇijjā ayuttavaṇijjā asāruppavaṇijjā. Pahāyāti akaraṇeneva pajahitvā.
Dhammenāti dhammato anapetena. Tena aññampi adhammikaṃ jīvikaṃ paṭikkhipati. Samenāti
avisamena. Tena kāyavisamādiduccaritaṃ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena ājīvaṃ dasseti.
Satthavaṇijjāti āyudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo.
Sattavaṇijjāti manussavikkayo. Maṃsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ
sampādetvā vikkayo. Majjavaṇijjāti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. Visavaṇijjāti visaṃ
yojetv ā visa ṃ gahetv ā vā tassa vikkayo. Tattha satthava ṇijjā paroparodhanimittatāya akara ṇīyā vuttā.

Sattava ṇijjā abhujissabh āvakara ṇato, ma ṃsavisava ṇijjā vadhahetuto, majjava ṇijjā pam āda ṭṭhānato.
Tassevāti pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjālakkhaṇassa ājīvassa ca.
Vipattīti bhedo pakopo ca. Yāyāti yāya paṭipattiyā. Caṇḍālo ti upāsakacaṇḍālo. Mala nti upāsakamalaṃ.
Paṭikuṭṭho ti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṃ
micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho .
Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena dussīlo . ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī’’ti –evaṃ
bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko.
Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati. No kamma nti kammassakataṃ
no pattiyāyati. Ito bahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṃ
pariyesatīti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāraṃ karotīti dānamānanādikaṃ
kusalakiriyaṃ paṭhamataraṃ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca
dhammā veditabbā.
Vipattiyaṃ vuttavipariyāyena sampatti veditabbā. Ayaṃ pana viseso –catunnampi parisānaṃ
ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ upāsakaratanaṃ. Guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova
padumaṃ upāsakapadumaṃ. Tathā upāsakapuṇḍarīko .
Ādimhīti ādiatthe. Koṭiya nti pariyantakoṭiyaṃ. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, ‘‘imasmiṃ
gabbhe vasantānaṃ idaṃ nāma phalaṃ pāpuṇātī’’tiādīnā taṃ taṃ vasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho.
Ajjata nti ajja icceva attho.
Pāṇehi upeta nti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassento ‘‘yāva me jīvitaṃ
pavattatī’’ tiādīni vatvā puna jīvitenapi taṃ vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanaṃ rakkhāmīti
uppannaṃ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṃ vibhāvento ‘‘ahañhī’’ tiādimāha. Pāṇehi upeta nti hi yāva me
pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upetaṃ. Upento ca na vācāmattena na ekavāraṃ cittuppādamattena, atha
kho pāṇānaṃ pariccajanavasenapi yāvajīvaṃ upetanti evamettha attho veditabbo.
17-19 . Sattame jāṇussoṇī ti netaṃ tassa mātāpitūhi kataṃ nāmaṃ, apica kho
ṭhānantarappaṭilābhaladdhanti dassento āha ‘‘jāṇussoṇīti ṭhānantaraṃ kirā’’ tiādi. Ekaṃ
ṭhānantara nti ekaṃ purohitaṭṭhānaṃ. Uṇhīsaādikakudhabhaṇḍehi saddhiṃ laddhaṃ tathā cassa raññā
dinnanti vadanti. Tenāha ‘‘rañño santike ca laddhajāṇussoṇisakkārattā’’ ti. Sesamettha uttānameva.
Aṭṭhamanavamesu natthi vattabbaṃ.
20-21 . Dasame dunnikkhitta nti duṭṭhu nikkhittaṃ padapaccābhaṭṭhaṃ katvā manasi ṭhapitaṃ.
Pajjati ñāyati attho etenāti padaṃ,atthaṃ byañjayati pakāsetīti byañjanaṃ,padameva. Tenevāha
‘‘uppaṭipāṭiyā…pe… byañjananti vuccatī’’ ti. Padasamudāyabyatirekena visuṃ pāḷi nāma natthīti āha
‘‘ubhayametaṃ pāḷiyāva nāma’’ nti. Pakaṭṭhānañhi vacanappabandhānaṃ āḷiyeva pāḷīti vuccati.
Sesamettha ekādasamañca uttānatthameva.
Adhikaraṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Bālavaggavaṇṇanā
22-24 . Tatiyassa paṭhamadutiyatatiyāni uttānatthāneva.
25 . Catutthe netabbo ti aññato āharitvā bodhetabbo, ñāpetabboti attho.
27 . Chaṭṭhe no cepi paṭicchādetvā karontīti pāṇātipātādīni karonto sacepi appaṭicchādetvā
karonti. Paṭicchannamevāti viññūhi garahitabbabhāvato paṭicchādanārahattā paṭicchannamevāti

vuccati. Av īciādayo padesavises ā tatth ūpapann ā sattā ca nirayaggaha ṇena gahitāti āha ‘‘ nirayoti
sahokāsakā khandhā’’ ti. Tiracchānayoni nāma visuṃ padesaviseso natthīti āha ‘‘tiracchānayoniyaṃ
khandhāva labbhantī’’ ti.
31 . Dasame attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, hetūti āha ‘‘atthavaseti
kāraṇānī’’ ti. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanapatthāni. Vanapattha-saddo hi
saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Vanīyati vivekakāmehi bhajīyati, vanute vā te
attasampattiyā vasanatthāya yācanto viya hotīti vanaṃ, patiṭṭhahanti ettha vivekakāmā
yathādhippetavisesādhigamenāti patthaṃ, vanesu patthaṃ gahanaṭṭhāne senāsanaṃ vanapatthaṃ.
Kiñcāpīti anujānanasambhāvanatthe nipāto. Kiṃ anujānāti? Nippariyāyato araññabhāvaṃ gāmato bahi
araññanti. Tenāha ‘‘nippariyāyenā’’ tiādi. Kiṃ sambhāveti? Āraññakaṅganipphādakattaṃ. Yañhi
āraññakaṅganipphādakaṃ, taṃ visesato araññanti vattabbanti. Tenāha ‘‘yaṃ taṃ
pañcadhanusatika’’ ntiādi. Nikkhamitvā bahi indakhīlāti indakhīlato bahi nikkhamitvā, tato bahi
paṭṭhāyāti attho. Bahi indakhīlāti vā yattha dve tīṇi indakhīlāni, tattha bahiddhā indakhīlato paṭṭhāya.
Yattha taṃ natthi, tadarahaṭṭhānato paṭṭhāyāti vadanti. Gāmanta nti gāmasamīpaṃ.
Anupacāraṭṭhāna nti niccakiccavasena na upacaritabbaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘yattha na kasīyati na
vap īyatī’’ ti.
Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāra nti etena satthā attano vivekābhiratiṃ pakāseti. Tattha
diṭṭhadhammo nāma ayaṃ paccakkho attabhāvo, sukhavihāro nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ
phāsutā. Ekakassa hi araññe antamaso uccāravassāvakiccaṃ upādāya sabbe iriyāpathā phāsukā honti,
tasmā diṭṭhadhamme sukhavihāraṃ diṭṭhadhammasukhavihāra nti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.
Pacchimañca janataṃ anukampamāno ti kathaṃ araññavāsena pacchimā janatā anukampitā hoti?
Saddhāpabbajitā hi kulaputtā bhagavato araññavāsaṃ disvā ‘‘bhagavāpi nāma araññasenāsanāni na
muñcati, yassa nevatthi pariññātabbaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ, kimaṅgaṃ
pana maya’’nti cintetvā tattha vasitabbameva maññissanti, evaṃ khippameva dukkhassantakarā
bhavissanti. Evaṃ pacchimā janatā anukampitā hoti. Etamatthaṃ dassento āha ‘‘pacchime mama
sāvake anukampanto’’ ti.
32 . Ekādasame vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgiyā,vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgiyā.
Padaṃ pacchindatīti maggacittassa patiṭṭhaṃ upacchindati, maggacittaṃ patiṭṭhāpetuṃ na detīti attho.
Ubbaṭṭetvāti samucchedavasena samūlaṃ uddharitvā. Aṭṭhasu ṭhānesūti buddhādīsu aṭṭhasu ṭhānesu.
Rāgassa khayavirāgenāti rāgassa khayasaṅkhātena virāgena, rāgassa anuppattidhammatāpādanenāti
vuttaṃ hoti.
Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Samacittavaggavaṇṇanā
33 . Catutthassa paṭhame bhavanti ettha patiṭṭhahantīti bhūmi, asappurisānaṃ bhūmi
asappurisabhūmi. Sappurisabhūmiyampi eseva nayo. Kataṃ na jānātīti akataññū,
asamatthasamāsoyaṃ gamakattā ‘‘asūriyapassā’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘kataṃ na jānātī’’ ti.
Akatavedīti etthāpi eseva nayo. Pākaṭaṃ katvā na jānātīti ‘‘idañcidañca mayhaṃ iminā kata’’nti
saṅghamajjhagaṇamajjhādīsu pākaṭaṃ katvā na jānāti, na pakāsetīti vuttaṃ hoti. Upaññāta nti
thomanāvasena upagantvā ñātaṃ. Tenāha ‘‘vaṇṇita’’ ntiādi.
34 . Dutiye vassasataparimāṇamāyu assāti vassasatāyuko, vassasatāyukatañca vassasatāyukakāle
jātasseva hoti, nāññassāti āha ‘‘vassasatāyukakāle jāto’’ ti. Vassasataṃ jīvati sīlenāti vassasatajīvī.
Vassasata nti ca accantasa ṃyoge upayogavacana ṃ. Ten āha ‘‘ sakala ṃ vassasata ṃ jīvanto ’’ ti.

Mātāpitūna ṃ mātāva bah ūpak āratarāti tass āyeva padh ānabh āvena pa ṭik ātabbattā dakkhiṇaṃ
aṃsakūṭaṃ vadanti. Hadayalohitaṃ pāyetvāti khīraṃ sandhāya vadati. Lohitañhi khīrabhāvena
pariṇāmaṃ gacchati. Tyāssāti te assa. Sesamettha uttānameva.
35 . Tatiye tenupasaṅkamīti ettha yenādhippāyena so brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkami, taṃ
pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘so hi brāhmaṇo’’ tiādimāha. Virajjhanapañha nti yaṃ pañhaṃ puṭṭho
virajjhitvā kathesi, aviparītaṃ katvā sampādetuṃ na sakkoti, tādisaṃ pañhanti attho. Ubhatokoṭikaṃ
pañha nti ubhohi koṭīhi yuttaṃ pañhaṃ. ‘‘Kiṃvādī bhavaṃ gotamo’’ti hi puṭṭho ‘‘kiriyavādimhī’’ti vā
vadeyya ‘‘akiriyavādimhī’’ti vā, tasmā imassa pañhassa vissajjane ‘‘kiriyavādimhī’’ti ekā koṭi,
‘‘akiriyavādimhī’’ti dutiyāti koṭidvayayutto ayaṃ pañho. Uggilitu nti dve koṭiyo mocetvā kathetuṃ
asakkonto bahi nīharituṃ atthato apanetuṃ na sakkhissati. Dve koṭiyo mocento hi taṃ bahi nīharati
nāma. Niggilitu nti pucchāya dosaṃ datvā hāretuṃ asakkonto pavesetuṃ na sakkhissati. Tattha dosaṃ
datvā hārento hi gilitvā viya adassanaṃ gamento paveseti nāma. Kiṃladdhiko ti kiṃddiṭṭhiko. Vadanti
etenāti vādo, diṭṭhi. Ko vādo etassāti kiṃvādī. Kimakkhāyīti kimabhidhāyī, kīdisī dhammakathā.
Tenāha ‘‘kiṃ nāma…pe… pucchatī’’ ti. Sesamettha uttānameva.
36 . Catutthe dakkhiṇaṃ arahantīti dakkhiṇeyyā. Āhunaṃ vuccati dānaṃ, taṃ arahantīti āhuneyyā.
37 . Pañcame kathamayaṃ migāramātā nāma jātāti āha ‘‘sā hī’’ tiādi. Sabbajeṭṭhakassa puttassāti
attano puttesu sabbapaṭhamaṃ jātassa puttassa. Ayyakaseṭṭhinova samānanāmakattāti migāraseṭṭhinā
eva sadisanāmakattā. Tassā kira sabbajeṭṭhassa puttassa nāmaggahaṇadivase ayyakassa
migāraseṭṭhisseva nāmaṃ akaṃsu. Anibaddhavāso hutvāti ekasmiṃyeva vihāre nibaddhavāso ahutvā.
Dhuvaparibhogānīti niyataparibhogāni. Nanu bhagavā kadāci cārikampi pakkamati, kathaṃ tāni
senāsanāni dhuvaparibhogena paribhuñjīti āha ‘‘utuvassaṃ cārikaṃ caritvāpī’’ tiādi. Tattha
utuvassa nti hemantagimhe sandhāya vadati. Maggaṃ ṭhapetvāti therassa āgamanamaggaṃ ṭhapetvā.
Uṇhavalāhakāti uṇhautuno paccayabhūtameghamālāsamuṭṭhāpakā devaputtā. Tesaṃ kira
tathācittuppādasamakālameva yathicchitaṃ ṭhānaṃ uṇhaṃ pharamānā, valāhakamālā nātibahalā ito cito
nabhaṃ chādentī vidhāvati. Esa nayo sītavalāhakavassavalāhakāsu. Abbhavalāhakāpana devatā
sītuṇhavassehi vinā kevalaṃ abbhapaṭalasseva samuṭṭhāpakā veditabbā. Kevalaṃ vā vātasseva, teneva
devatā vātavalāhakā.
Ettha ca yaṃ vassāne ca sisire ca abbhaṃ uppajjati, taṃ utusamuṭṭhānaṃ pākatikameva. Yaṃ pana
abbhamhiyeva atiabbhaṃ sattāhampi candasūriye chādetvā ekandhakāraṃ karoti, yañca
cittavesākhamāsesu abbhaṃ, taṃ devatānubhāvena uppannaṃ abbhanti veditabbaṃ. Yo ca tasmiṃ
tasmiṃ utumhi uttaradakkhiṇādipakativāto hoti, ayaṃ utusamuṭṭhāno. Vātepi
vanarukkhakkhandhādippadālano ativāto nāma atthi. Ayañceva, yo ca aññopi akālavāto, ayañca
devatānubhāvena nibbatto. Yaṃ gimhāne uṇhaṃ, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatimeva. Yaṃ pana uṇhepi
atiuṇhaṃ sītakāle ca uppannaṃ uṇhaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassāne ca hemante ca
sītaṃ hoti, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana sītepi atisītaṃ, gimhe ca uppannaṃ sītaṃ, taṃ
devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassike cattāro māse vassaṃ, taṃ utusamuṭṭhānameva, yaṃ pana
vasseyeva ativassaṃ, yañca cittavesākhamāsesu vassaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ.
Tatridaṃ vatthu –eko kira vassavalāhakadevaputto tagarakūṭavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ
gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero – ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhako devaputtoti.
Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti? Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti.
Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti? Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati,
tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. Sādhu devaputtāti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ
pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero
aḍḍhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.
Kāmaṃ heṭṭhā vuttāpi devatā cātumahārājikāva, tā pana tena tena visesena vatvā idāni tadaññe

pa ṭhamabh ūmike k āmāvacaradeve s āmaññato ga ṇhanto ‘‘ cātumah ārājik ā’’ ti āha.
Dhataraṭṭhavirūḷhakavirūpakkhakuverasaṅkhātā cattāro mahārājāno etesanti cātumahārājikā,te
sinerussa pabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi ākāsaṭṭhakāpi. Tesaṃ paramparā
cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā manopadosikā candimā devaputto sūriyo devaputtoti ete
sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhā eva.
Tāvatiṃsāti tāvatiṃsānaṃ devānaṃ nāmaṃ, tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ
paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā
cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha maghena māṇavena saddhiṃ macalagāme kālaṃ katvā
tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃ sahacāritaṃ ṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ, taṃ
nivāso etesanti tāvatiṃsāti vadanti. Yasmā pana sesacakkavāḷesupi chakāmāvacaradevalokā atthi.
Vuttampi cetaṃ ‘‘sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 3.81). Tasmā
nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Dukkhato yātā apayātāti yāmā. Attano sirisampattiyā
tusaṃ itā gatāti tusitā. Nimmāne rati etesanti nimmānaratino . Vasavattī devatāti
paranimmitavasavattino devā. Paranimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattino .
Brūhito parivuddho tehi tehi jhānādīhi visiṭṭhehi guṇehīti brahmā. Vaṇṇavantatāya ceva
dīghāyukatāya ca brahmapārisajjādīhi mahanto brahmāti mahābrahmā. Tassa parisāyaṃ bhavā
paricārikāti brahmapārisajjā. Tasseva purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā. Ābhassarehi parittā
ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Dīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato
ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti ābhassarā,yathāvuttappabhāya ābhāsanasīlā vā
ābhassarā. Subhāti sobhanā pabhā. Subhāti hi ekagghanā niccalā sarīrābhā vuccati, sā parittā subhā
etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena
sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā suvaṇṇamañjūsāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirikāti
subhakiṇṇā . Tattha sobhanāya pabhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe bhā-saddassa rassattaṃ antima ṇa-
kārassa ha-kārañca katvā ‘‘subhakiṇhā’’ ti vuttaṃ. Vipulaphalā vehapphalā. Vipulaphalāti ca
vipulasantasukhavaṇṇādiphalā. Appakena kālena attano ṭhānaṃ na vijahantīti avihā. Kenaci na
tapanīyāti atappā. Akicchena sukhena passitabbā manuññarūpatāyāti sudassā.
Suparisuddhadassanatāya sammā passanti sīlenāti sudassī. Ukkaṭṭhasampattīhi yogato natthi etesaṃ
kaniṭṭhā sampattīti akaniṭṭhā.
Kāyasakkhīhīti nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtehi. Halāhala nti
kolāhalaṃ. Mahaggatacittenāti catutthajjhānapādakena abhiññācittena.
Nanu ca ‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti ca ayuttametaṃ? Yasmiñhi bhave
sattā bahutaraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ ajjhattaṃ. Yasmiñca appataraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ
bahiddhāti vattuṃ yuttaṃ. Rūpārūpabhave ca sattā cirataraṃ vasanti, appataraṃ kāmabhave, tasmā
‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’ tiādi.
Catutthameva koṭṭhāsa nti vivaṭṭaṭṭhāyisaṅkhātaṃ catutthaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ. Itaresūti
saṃvaṭṭasaṃvaṭṭaṭṭhāyivivaṭṭasaṅkhātesu tīsu asaṅkhyeyyakappesu. Ālayo ti saṅgo. Patthanāti ‘‘kathaṃ
nāma tatrūpapannā bhavissāmā’’ti abhipatthanā. Abhilāso ti tatrūpapajjitukāmatā. Tasmātiādinā
yathāvuttamatthaṃ nigameti.
Etthāyaṃ adhippāyo –kassacipi kilesassa avikkhambhitattā kenacipi pakārena
vikkhambhanamattenapi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa attānaṃ adhikicca uddissa
pavattaggāhassa visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena saṃyutto
ajjhattasaṃyojano . Tabbipariyāyato bahiddhāsaṃyojano ti.
Chandarāgavaseneva ajjhattasaṃyojanaṃ bahiddhāsaṃyojanañca puggalaṃ dassetvā idāni
orambhāgiyauddhambhāgiyasaṃyojanavasenapi dassetuṃ ‘‘orambhāgiyāni vā’’ tiādimāha. Oraṃ
vuccati kāmadhātu, paṭisandhiyā paccayabhāvena taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni . Tattha ca

kammun ā vip āka ṃ sattena ca dukkha ṃ sa ṃyojentīti sa ṃ yojan āni,
sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsakāmarāgapaṭighā. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu,
vuttanayenetaṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyāni, saṃyojanāni.
Rūparāgārūparāgamānuddhaccāvijjā. Atha vā orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhavato
heṭṭhābhūtattā, tatrūpapattiyā paccayabhāvato orambhāgassa hitānīti orambhāgiyāni yathā
‘‘vacchāyogo duhako’’ti. Uddhambhāgo nāma mahaggatabhāvo, tassa hitāni uddhambhāgiyāni .
Pādesu baddhapāsāṇo viya pañcorambhāgiyasaṃyojanāni heṭṭhā ākaḍḍhamānākārāni honti. Hatthehi
gahitarukkhasākhā viya pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni upari ākaḍḍhamānākārāni. Yesañhi
sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā
etāni pañca gacchantaṃ vārenti, gataṃ puna ānenti. Rūparāgādīni pañca gacchantaṃ na vārenti,
āgantuṃ pana na denti.
Asamucchinnesu orambhāgiyasaṃyojanesu laddhapaccayesu uddhambhāgiyāni saṃyojanāni
agaṇanūpagāni hontīti labbhamānānampi puthujjanānaṃ vasena avibhajitvā ariyānaṃ yogavasena
vibhajitukāmo ‘‘ubhayampi ceta’’ ntiādimāha. Tattha vaṭṭanissitamahājanassāti puthujjane sandhāya
vadati. Dvedhā paricchinno ti kāmasugatirūpārūpabhavavasena dvīhi pakārehi paricchinno.
Vacchakasālopamaṃuttānatthameva. Opammasaṃsandane pana kassaci kilesassa
avikkhambhitattā, kathañcipi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayattā, imesaṃ
sattānaṃ abbhantaraṭṭhena anto nāma. Rūpārūpabhavo tabbipariyāyato bahi nāma. Tathā hi yassa
orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, so ajjhattasaṃyojano vutto. Yassa tāni pahīnāni, so
bahiddhāsaṃyojano. Tasmā anto asamucchinnabandhanatāya bahi ca pavattamānabhavaṅgasantānatāya
antobaddho bahisayito nāma. Nirantarappavattabhavaṅgasantānavasena hi sayitavohāro. Kāmaṃ
nesaṃ bahibandhanampi asamucchinnaṃ, antobandhanassa pana mūlatāya evaṃ vuttaṃ. Tenāha
‘‘saṃyojanaṃ pana tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhamevā’’ ti. Iminā nayena sesattayepi attho
veditabbo.
Ettāvatā ca kirāti kira -saddo arucisaṃsūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano
aruccanabhāvaṃ dīpeti. ‘‘Sīlavā’’ti anāmaṭṭhavisesasāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṃ, tañca
catubbidhanti ācariyatthero ‘‘catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā’’ ti āha. Tatthāti catupārisuddhisīlesu.
Jeṭṭhakasīla nti padhānasīlaṃ. Ubhayatthāti uddesaniddesesu, niddese viya uddesepi
pātimokkhasaṃvarova therena vutto ‘‘sīlavā’’ti vuttattāti adhippāyo. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ
pātimokkhasaṃvaravaseneva āgataṃ. Tenāha ‘‘pātimokkhasaṃvaroyevā’’ tiādi. Tattha avadhāraṇena
itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu ca
sikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇī ti
indriyasaṃvarasīlādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthīti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte
gahitaṭṭhānaṃ nāma kiṃ atthi yathā ‘‘pātimokkhasaṃvaro’’ti? Ācariyassa sammukhatāya
appaṭikkhipanto upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha ‘‘ananujānanto’’ ti.
Chadvārarakkhāmattakamevāti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānabhāvamattena
paṭipākatikabhāvāpattito. Itaradvayepi eseva nayo. Paccayuppattimattaka nti phalena hetuṃ dasseti.
Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. Idamattha nti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa
paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa
paripālanavasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti. Idāni pātimokkhasaṃvarasseva
padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yassā’’ tiādimāha. Tattha so
pātimokkhasaṃvaro. Sesāni indriyasaṃvarādīni.
Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto ti yo hi naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi
dukkhehīti pātimokkhanti laddhanāmena sikkhāpadasīlena pihitakāyavacīdvāro. So pana yasmā
evaṃbhūto tena samannāgato nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘pātīmokkhasaṃvarena samannāgato’’ ti.
Aparo nayo –kilesānaṃ balavabhāvato, pāpakiriyāya ca sukarabhāvato, puññakiriyāya ca

dukkarabh āvato bahukkhattu ṃ ap āyesu patanas īloti p ātī, puthujjano. Aniccatāya v ā bhav ādīsu
kammavegakkhitto ghaṭiyantaṃ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanato gamanasīloti pātī,
maraṇavasena tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa pātanasīlo vā pātī, sattasantāno, cittameva vā. Taṃ
pātiṃ saṃsāradukkhato mokkhetīti pātimokkhaṃ. Cittassa hi vimokkhena satto vimuttoti vuccati.
Vuttañhi ‘‘cittavodānā visujjhantī’’ti, ‘‘anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti (mahāva. 28) ca.
Atha vā avijjādinā hetunā saṃsāre patati gacchati pavattatīti pāti, ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ
taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti (saṃ. ni. 2.124) hi vuttaṃ, tassa pātino sattassa
taṇhādisaṃkilesattayato mokkho etenāti pātimokkho . ‘‘Kaṇṭhekāḷo’’tiādīnaṃ viyassa samāsasiddhi
veditabbā.
Atha vā pāteti vinipāteti dukkheti pāti, cittaṃ. Vuttañhi –
‘‘Cittena nīyate loko, cittena parikassatī’’ti; (Saṃ. ni. 1.62);
Tassa pātino mokkho etenāti pātimokkho . Patati vā etena apāyadukkhe saṃsāradukkhe cāti pāti,
taṇhādisaṃkileso. Vuttañhi –
‘‘Taṇhā janehi purisaṃ, (saṃ. ni. 1.56-57) taṇhādutiyo puriso’’ti (itivu. 15, 105; a. ni. 4.9) ca
ādi;
Tato pātito mokkhoti pātimokkho .
Atha vā patati etthāti pāti, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi –
‘‘Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhava’’nti (saṃ. ni. 1.70; su. ni. 171);
Tato chaajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti pātimokkho .
Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṃsāro. Tato mokkhoti pātimokkho .
Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro bhagavā ‘‘patī’’ti vuccati, muccati etenāti mokkho,
patino mokkho patimokkho tena paññattattāti, patimokkho eva pātimokkho . Sabbaguṇānaṃ vā
mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttaṭṭhena mokkho cāti patimokkho, patimokkho eva
pātimokkho . Tathā hi vuttaṃ ‘‘pātimokkhanti ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva.
135) vitthāro.
Atha vā pa-iti pakāre, atīti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṃ mokkhetīti pātimokkho .
Idañhi sīlaṃ sayaṃ tadaṅgavasena, samādhisahitaṃ paññāsahitañca vikkhambhanavasena,
samucchedavasena ca accantaṃ mokkheti mocetīti pātimokkho . Pati pati mokkhoti vā patimokkho,
tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṃ mokkhoti attho. Patimokkho eva pātimokkho . Mokkho vā
nibbānaṃ, tassa mokkhassa patibimbabhūtoti patimokkho. Sīlasaṃvaro hi sūriyassa aruṇuggamanaṃ
viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgo viya yathārahaṃ kilesanibbāpanato patimokkhaṃ,
patimokkhaṃyeva pātimokkhaṃ.
Atha vā mokkhaṃ pati vattati, mokkhābhimukhanti vā patimokkhaṃ, patimokkhameva
pātimokkha nti evamettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.
Ācāragocarasampanno ti kāyikavācasikaavītikkamasaṅkhātena ācārena,
navesiyādigocaratādisaṅkhātena gocarena sampanno, sampannaācāragocaroti attho. Appamattakesūti

parittakesu an āpattigaman īyesu. ‘‘Dukka ṭadubbh āsitamattes ū’’ti apare. Vajjes ūti g ārayhesu. Te
pana ekantato akusalasabhāvā hontīti āha ‘‘akusaladhammesū’’ ti. Bhayadassīti bhayato dassanasīlo,
paramāṇumattampi vajjaṃ sineruppamāṇaṃ viya katvā bhāyanasīlo. Sammā ādiyitvāti sammadeva
sakkaccaṃ sabbasova ādiyitvā. Sikkhāpadesūti niddhāraṇe bhummanti samudāyato
avayavaniddhāraṇaṃ dassento ‘‘sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhatī’’ ti
atthamāha, sikkhāpadameva hi samādātabbaṃ sikkhitabbañcāti adhippāyo. Yaṃ kiñci sikkhāpadesūti
sikkhākoṭṭhāsesu mūlapaññattianupaññattisabbatthapaññattipadesapaññattiādibhedaṃ yaṃ kiñci
sikkhitabbaṃ. Yaṃ paṭipajjitabbaṃ pūretabbaṃ sīlaṃ, taṃ pana dvāravasena duvidhamevāti āha
‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ ti. Imasmiṃ atthavikappe sikkhāpadesūti ādhāre bhummaṃ
sikkhābhāgesu kassaci visuṃ aggahaṇato. Tenāha ‘‘taṃ sabba’’ nti.
Aññataraṃ devaghaṭanti aññataraṃ devanikāyaṃ. Āgāmī hotīti paṭisandhivasena āgamanasīlo
hoti. Āgantāti etthāpi eseva nayo. Iminā aṅgenāti iminā kāraṇena.
Sukkhavipassako yebhuyyena catudhātuvavatthānamukhena kammaṭṭhānābhinivesī hotīti āha
‘‘sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno’’ ti. Vuttamevatthaṃ sampiṇḍetvā nigamento
‘‘paṭhamena aṅgenā’’ tiādimāha.
Cittassa sukhumabhāvo idha sukhamattabhāvamāpannena daṭṭhabboti āha ‘‘sabbāpi hi tā’’ tiādi.
Tantivasenāti kevalaṃ tantiṭṭhapanavasena, na pana therassa kassaci maggassa vā phalassa vā
uppādanatthāya, nāpi sammāpaṭipattiyaṃ yojanatthāyāti adhippāyo.
38 . Chaṭṭhe mahākaccāno ti gihikāle ujjenirañño purohitaputto abhirūpo dassanīyo pāsādiko
suvaṇṇavaṇṇo ca. Varaṇā nāma rukkho, tassa avidūre bhavattā nagarampi varaṇasaddena vuccatīti āha
‘‘varaṇā nāma ekaṃ nagara’’ nti. Dvandapadassa paccekaṃ abhisambandho hotīti hetusaddaṃ
paccekaṃ yojetvā dassento ‘‘kāmarāgābhinivesahetū’’ tiādimāha. Hetusaddena sambandhe sati yo
attho sambhavati, taṃ dassetuṃ ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’ tiādimāha. Tattha kāmarāgena abhiniviṭṭhattāti
etena kāmarāgābhinivesahetūti imassa atthaṃ dīpeti, tathā vinibaddhattātiādīhi
kāmarāgavinibaddhahetūtiādīnaṃ. Tato mukho ti tadabhimukho. Māna nti āḷhakādimānabhaṇḍaṃ.
Sesamettha uttānameva.
39 . Sattame madhurāya nti uttaramadhurāyaṃ. Gundāvane ti kaṇhagundāvane, kāḷapippalivaneti
attho. Jarājiṇṇeti jarāya jiṇṇe, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadise nāpi akālikena jarāya abhibhūte.
Vayovuddhe ti jiṇṇattā eva cassa vayovuddhippattiyā vuddhena sīlādivuddhiyā. Jātimahallake ti jātiyā
mahantatāya cirarattatāya mahallake, na bhogaparivārādīhīti attho. Addhagate ti ettha addha -saddo
dīghakālavācīti āha ‘‘dīghakāladdhānaṃ atikkante’’ ti. Vayo ti purimapadalopenāyaṃ niddesoti āha
‘‘pacchimavaya’’ nti, vassasatassa tatiyakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ pacchimavayaṃ anuppatteti attho.
Bhavati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti bhūmi, kāraṇanti āha ‘‘yena kāraṇenā’’ tiādi.
Paripakko ti pariṇato, vuddhibhāvaṃ pattoti attho. Moghajiṇṇoti anto thirakaraṇānaṃ dhammānaṃ
abhāvena tucchajiṇṇo nāma. Bāladārakopi daharoti vuccatīti tato visesanatthaṃ ‘‘yuvā’’ ti vuttaṃ.
Atikkantapaṭhamavayā eva sattā sabhāvena palitasirā hontīti paṭhamavaye ṭhitabhāvaṃ dassetuṃ
‘‘susukāḷakeso’’ ti vuttaṃ. Bhadrenāti laddhakena. Ekacco hi daharopi samāno kāṇo vā hoti
kuṇiādīnaṃ vā aññataro, so na bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Yo pana abhirūpo hoti
dassanīyo pāsādiko sabbasampattisampanno yaṃ yadeva alaṅkāraparihāraṃ icchati, tena tena alaṅkato
devaputto viya carati, ayaṃ bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Tenevāha ‘‘yena yobbanena
samannāgato’’ tiādi.
Yamhi saccañca dhammo cāti yamhi puggale soḷasahākārehi paṭividdhattā catubbidhaṃ saccaṃ,
ñāṇena sacchikatattā navavidhalokuttaradhammo ca atthi. Ahiṃsāti desanāmattametaṃ, yamhi pana
catubbidhāpi appamaññābhāvanā atthīti attho. Saṃyamo damo ti sīlañceva indriyasaṃvaro ca.

Vantamalo ti maggañ āṇ ena n īha ṭamalo. Dh īro ti dhitisampanno. Thero ti so imehi
thirabhāvakāraṇehi samannāgatattā theroti pavuccatīti attho.
40 . Aṭṭhame ‘‘corā balavanto hontī’’ ti padaṃ uddharitvā yehi kāraṇehi te balavanto honti, tesaṃ
sabbhāvaṃ dassento ‘‘pakkhasampannā’’ tiādimāha. Tattha nivāsaṭṭhānasampannatā
giriduggādisabbhāvato. Atiyātu nti anto yātuṃ, gantuṃ pavisitunti attho. Taṃ pana antopavisanaṃ
kenaci kāraṇena bahigatassa hotīti āha ‘‘bahiddhā janapadacārikaṃ caritvā’’ tiādi. Niyyātu nti bahi
nikkhamituṃ. Tañca bahinikkhamanaṃ bahiddhākaraṇīye sati sambhavatīti āha ‘‘corā janapadaṃ
vilumpant ī’’ tiādi. Anusaññātu nti anusañcarituṃ. Sesamettha uttānameva.
41 . Navame micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti ettha adhi -saddo anatthakoti āha
‘‘micchāpaṭipattiyā karaṇahetū’’ ti. Na ārādhako ti na sampādako na paripūrako. Ñāyati
paṭivijjhanavasena nibbānaṃ gacchatīti ñāyo, so eva taṃsamaṅginaṃ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena
dhammoti ñāyo dhammo, ariyamaggo. So panettha saha vipassanāya adhippetoti āha
‘‘sahavipassanakaṃ magga’’ nti. Ārādhanaṃ nāma saṃsiddhi, sā pana yasmā sampādanena
paripūraṇena icchitā, tasmā vuttaṃ ‘‘sampādetuṃ pūretu’’ nti.
42 . Dasame duggahitehīti atthato byañjanato ca duṭṭhu gahitehi,
ūnādhikaviparītapadapaccābhaṭṭhādivasena vilometvā gahitehīti attho. Uppaṭipāṭiyā gahitehīti idaṃ
pana nidassanamattaṃ duggahassa ūnādhikādivasenapi sambhavato. Tenevāha ‘‘attano
duggahitasuttantānaṃyeva atthañca pāḷiñca uttaritaraṃ katvā dassentī’’ ti.
Samacittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Parisavaggavaṇṇanā
43 . Pañcamassa paṭhame uddhaccena samannāgatāti akappiye kappiyasaññitāya, kappiye
akappiyasaññitāya, avajje vajjasaññitāya, vajje avajjasaññitāya uddhaccappakatikā. Ye hi vinaye
apakataññuno saṃkilesavodāniyesu dhammesu na kusalā sakiñcanakārino vippaṭisārabahulā, tesaṃ
anuppannañca uddhaccaṃ uppajjati, uppannañca bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Sārābhāvena
tucchattā naḷo viyāti naḷo, mānoti āha ‘‘unnaḷāti uggatanaḷā’’ ti. Tenāha ‘‘uṭṭhitatucchamānā’’ ti.
Māno hi seyyassa seyyoti sadisoti ca pavattiyā visesato tuccho. Cāpallenāti capalabhāvena,
taṇhāloluppenāti attho. Mukhakharāti mukhena pharusā, pharusavādinoti attho.
Vikiṇṇavācāti vissaṭavacanā samphappalāpitāya apariyantavacanā. Tenāha
‘‘asaṃyatavacanā’’ tiādi. Vissaṭṭhasatino ti sativirahitā. Paccayavekallena vijjamānāyapi satiyā
satikiccaṃ kātuṃ asamatthatāya evaṃ vuttā. Na sampajānantīti asampajānā,taṃyoganivattiyaṃ cāyaṃ
akāro ‘‘ahetukā dhammā (dha. sa. dukamātikā 2), abhikkhuko āvāso’’tiādīsu (cūḷava. 76) viyāti āha
‘‘nippaññā’’ ti, paññārahitāti attho. Pāḷiyaṃ vibbhantacittāti ubbhantacittā. Samādhivirahena
laddhokāsena uddhaccena tesaṃ samādhivirahānaṃ cittaṃ nānārammaṇesu paribbhamati vanamakkaṭo
viya vanasākhāsu. Pākatindriyāti saṃvarābhāvena gihikāle viya vivaṭaindriyā. Tenāha ‘‘pakatiyā
ṭhitehī’’ tiādi. Vivaṭehīti asaṃvutehi.
44 . Dutiye bhaṇḍanaṃ vuccati kalahassa pubbabhāgo ti kalahassa hetubhūtā paribhāsā taṃsadisī
ca aniṭṭhakiriyā bhaṇḍanaṃ nāma. Kalahajātāti hatthaparāmāsādivasena matthakappatto kalaho jāto
etesanti kalahajātāti evamettha attho daṭṭhabbo. Viruddhavāda nti ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ
dhammo’’tiādinā viruddhavādabhūtaṃ vivādaṃ. Mukhasannissitatāya vācā idha ‘‘mukha’’nti
adhippetāti āha ‘‘dubbhāsitā vācā mukhasattiyoti vuccantī’’ ti. Catubbidhampi saṅghakammaṃ
sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbattā ekakammaṃ nāma. Pañcavidhopi
pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā ekuddeso n āma. Paññatta ṃ pana sikkh āpada ṃ sabbehipi

lajj īpuggalehi sama ṃ sikkhitabbabh āvato samasikkhatānāma . P āḷ iya ṃ kh īrodak ībh ūtāti yath ā
khīrañca udakañca aññamaññaṃ saṃsandati, visuṃ na hoti, ekattaṃ viya upeti. Satipi hi ubhayesaṃ
kalāpānaṃ paramatthato bhede pacurajanehi pana duviññeyyanānattaṃ khīrodakaṃ samoditaṃ
accantameva saṃsaṭṭhaṃ viya hutvā tiṭṭhati, evaṃ sāmaggivasena ekattūpagatacittuppādā viyāti
khīrodakībhūtāti evamettha attho daṭṭhabbo. Mettācakkhūhīti mettācittaṃ paccupaṭṭhapetvā
olokanacakkhūhi. Tāni hi piyabhāvadīpanato ‘‘piyacakkhūnī’’ti vuccanti.
45 . Tatiye aggavatīti ettha agga -saddo uttamapariyāyo, tena visiṭṭhassa puggalassa, visiṭṭhāya vā
paṭipattiyā gahaṇaṃ idhādhippetanti āha ‘‘aggavatīti uttamapuggalavatī’’tiādi. Avigatataṇhatāya taṃ
taṃ parikkhārajātaṃ bahuṃ lanti ādiyantīti bahulā, bahulā eva bāhulikāyathā ‘‘venayiko’’ti (a. ni.
8.11; pārā. 8; ma. ni. 1.246). Te pana yasmā paccayabahubhāvāya yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha
‘‘cīvarādibāhullāya paṭipannā’’ti. Sikkhāya ādaragāravābhāvato sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti
sāthalikāti vuttaṃ. Sithila nti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithilasaddena vā samānatthassa
sāthalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. Avagamanaṭṭhenāti adhogamanaṭṭhena,
orambhāgiyabhāvenāti attho. Upadhiviveke ti sabbūpadhipaṭinissaggatāya upadhivivitte.
Oropitadhurāti ujjhitussāhā. Duvidhampi vīriya nti kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ.
46 . Catutthe idaṃ dukkha nti dukkhassa ariyasaccassa paccakkhato aggahitabhāvadassanatthaṃ
vuttaṃ. Ettakameva dukkha nti tassa paricchijja aggahitabhāvadassanatthaṃ. Ito uddhaṃ dukkhaṃ
natthīti anavasesetvā aggahitabhāvadassanatthaṃ. Yathāsabhāvato nappajānantīti
sarasalakkhaṇappaṭivedhena asammohato nappaṭivijjhanti. Asammohapaṭivedho ca yathā tasmiṃ ñāṇe
pavatte paccā dukkhassa rūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Accantakkhayo ti
accantakkhayanimittaṃ nibbānaṃ. Asamuppattīti etthāpi eseva nayo. Yaṃ nibbānaṃ maggassa
ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma tadubhayampi nirujjhati, taṃ tesaṃ asamuppatti
nibbānaṃ dukkhanirodhoti vuccati.
47 . Pañcame visesanassa paranipātena ‘‘parisākasaṭo’’ti vuttanti āha ‘‘kasaṭaparisā’’tiādi.
‘‘Kasaṭaparisā’’ti hi vattabbe ‘‘parisākasaṭo’’ti vuttaṃ. Parisāmaṇḍoti etthāpi eseva nayo. Sesamettha
uttānameva.
48 . Chaṭṭhe gambhīrāti agādhā dukkhogāḷhā. Pāḷivasenāti iminā yo dhammapaṭisambhidāya
visayo gambhīrabhāvo, tamāha. Dhammappaṭivedhassa hi dukkarabhāvato dhammassa pāḷiyā
dukkhogāḷhatāya gambhīrabhāvo. ‘‘Pāḷivasena gambhīrā’’ti vatvā ‘‘sallasuttasadisā’’ti vuttaṃ tassa
‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā (su. ni. 579) pāḷivasena gambhīratāya labbhanato. Tathā hi tattha tā gāthā
duviññeyyarūpā tiṭṭhanti. Duviññeyyañhi ñāṇena dukkhogāḷhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati.
Pubbāparampettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya dukkhogāḷhameva, tasmā taṃ ‘‘pāḷivasena
gambhīrā’’ti vuttaṃ. Imināva nayena ‘‘atthavasena gambhīrā’’ti etthāpi attho veditabbo.
Mahāvedallasuttassa (ma. ni. 1.449 ādayo) atthavasena gambhīratā suviññeyyāva. Lokaṃ uttaratīti
lokuttaro, navavidho appamāṇadhammo. So atthabhūto etesaṃ atthīti lokuttarā. Tenāha
‘‘lokuttaraatthadīpakā’’ti.
Sattasuññaṃ dhammamattamevāti sattena attanā suññaṃ kevalaṃ dhammamattameva.
Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabba nti liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘uggahetabbe ca
pariyāpuṇitabbe cā’’ti. Kavino kammaṃ kavitā. Yaṃ panassa kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha
‘‘kavitāti kavīhi katā’’ti. Itara nti kāveyyāti padaṃ, kābyanti vuttaṃ hoti. Kābya nti ca kavinā vuttanti
attho. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Vicitraakkharāti vicittākārakkharā viññāpanīyā. Sāsanato
bahibhūtāti na sāsanāvacarā. Tesaṃ sāvakehīti buddhānaṃ sāvakāti apaññātānaṃ yesaṃ kesañci
sāvakehi. Na ceva aññamaññaṃ paṭipucchantīti ye vācenti, ye ca suṇanti, te aññamaññaṃ atthādiṃ
nappaṭipucchanti, kevalaṃ vācanasavanamatteneva parituṭṭhā honti. Cārikaṃ na vicarantīti asukasmiṃ
ṭhāne atthādiṃ jānantā atthīti pucchanatthāya cārikaṃ na gacchanti tādisassa puggalassa abhāvato tassa
ca pubb āparavirodhato. Katha ṃ ropetabba nti kena pak ārena nikkhipitabba ṃ . Attho n āma sabh āvato

anusandhito sambandhato pubb āparato ādipariyos ānato ca ñ āto samm āñāto hot īti āha ‘‘ko
attho’’tiādi. Anuttānīkata nti akkharasannivesādinā anuttānīkataṃ. Kaṅkhāyāti saṃsayassa.
49 . Sattame kilesehī āmasitabbato āmisaṃ, cattāro paccayā. Tadeva garu garukātabbaṃ etesaṃ, na
dhammoti āmisagarū. Tenāha ‘‘lokuttaradhammaṃ lāmakato gahetvā ṭhitaparisā’’ti. Ubhato
bhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Dvīhi bhāgehi dve vāre vimutto. Paññāya vimutto ti
samathasannissayena vinā aggamaggapaññāya vimutto. Tenāha ‘‘sukkhavipassakakhīṇāsavo’’ti.
Kāyenāti nāmakāyena. Jhānaphassaṃ phusitvāti aṭṭhasamāpattisaññitaṃ jhānaphassaṃ
adhigamavasena phusitvā. Pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ yathā ālocitaṃ nāmakāyena sacchikarotīti
kāyasakkhī. Na tu vimutto ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā. Diṭṭhantaṃ patto ti diṭṭhassa anto
anantaro kālo diṭṭhanto, dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti attho.
Paṭhamaphalato paṭṭhāya hi yāva aggamaggā diṭṭhippatto. Tenāha ‘‘ime dvepi chasu ṭhānesu
labbhantī’’ti.
Saddahanto vimutto ti etena sabbathā avimuttassa saddhāmattena vimuttabhāvadassanena
saddhāvimuttassa sekkhabhāvameva vibhāveti. Saddhāvimutto ti vā saddhāya avimuttoti attho. Chasu
ṭhānesūti paṭhamaphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu. Dhammaṃ anussaratīti
paṭhamamaggapaññāsaṅkhātaṃ dhammaṃ anussarati. Saddhaṃ anussaratīti etthāpi eseva nayo.
Ubhopi hete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. Imaṃ kasmā gaṇhantīti evaṃ ekantapāsaṃsesu ariyesu
gayhamānesu imaṃ ekantaninditaṃ lāmakaṃ dussīlaṃ kasmā gaṇhanti. Sabbesu sabbatā sadisesu
labbhamānopi viseso na paññāyati, visabhāge pana sati eva paññāyati paṭabhāvena viya cittapaṭassāti
āha ‘‘ekaccesu panā’’tiādi. Ganthitāti avabaddhā. Mucchitāti mucchaṃ sammohaṃ āpannā.
Chandarāgaapakaḍḍhanāyāti chandarāgassa apanayanatthaṃ. Nissaraṇapaññāyāti tato
nissaraṇāvahāya paññāya virahitā.
Paññādhurenāti vipassanābhinivesena. Abhiniviṭṭho ti vipassanāmaggaṃ otiṇṇo. Tasmiṃ
khaṇeti sotāpattimaggakkhaṇe. Dhammānusārī nāma paññāsaṅkhātena dhammena ariyamaggasotassa
anussaraṇato. Kāyasakkhī nāma nāmakāyena sacchikātabbassa nibbānassa sacchikaraṇato.
Vikkhambhanasamucchedānaṃ vasena dvikkhattuṃ. Arūpajjhānehi rūpakāyato, aggamaggena
sesakāyatoti dvīhi bhāgehi nissakkavacanañcetaṃ. Diṭṭhantaṃ patto, diṭṭhattā vā pattoti diṭṭhippatto .
Tattha diṭṭhantaṃ patto ti dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti attho.
Diṭṭhattāti catusaccadassanasaṅkhātāya paññāya nirodhassa diṭṭhattā. Jhānaphassarahitāya sātisayāya
paññāya eva vimuttoti paññāvimutto . Sesaṃ vuttanayattā suviññeyyameva.
50 . Aṭṭhame na samāti visamā. Kāyakammādīnaṃ visamattā tato eva tattha pakkhalanaṃ
sulabhanti āha ‘‘sapakkhalanaṭṭhenā’’ti. Nippakkhalanaṭṭhenāti pakkhalanābhāvena.
Uddhammānīti dhammato apetāni. Ubbinayānīti etthāpi eseva nayo.
51 . Navame adhammikāti adhamme niyuttā. Tenāha ‘‘niddhammā’’ti, dhammarahitāti attho.
52 . Dasame gaṇhantīti pavattenti. Na ceva aññamaññaṃ saññāpentīti mūlato paṭṭhāya taṃ
adhikaraṇaṃ yathā vūpasammati, evaṃ aññamaññaṃ itarītare na sammā jānāpenti. Saññāpanatthaṃ
sannipāte sati tattha yuttapattakaraṇena saññattiyā bhavitabbaṃ, te pana saññāpanatthaṃ na sannipatanti.
Na pekkhāpentīti taṃ adhikaraṇaṃ mūlato paṭṭhāya aññamaññaṃ na pekkhāpenti. Asaññattiyeva attanā
gahitapakkhassa balaṃ etesanti asaññattibalā. Na tathā mantentīti
sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggibhāvena tathā na mantenti. Tenāha ‘‘thāmasā’’tiādi.
Uttānatthoyeva kaṇhapakkhe vuttappaṭipakkhena gahetabbattā.
Parisavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

2. Dutiyapa ṇṇā saka ṃ
(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā
53 . Dutiyapaṇṇāsakassa paṭhame hitaggahaṇena mettā vuttā hoti, na karuṇā, anukampāgahaṇena
pana karuṇāti cakkavattinā saddhiṃ gahitattā ‘‘lokānukampāyā’’ti na vuttaṃ. Nippariyāyato
lokānukampā nāma sammāsambuddhādhīnāti. Dve ti manussadevasampattivasena dve sampattiyo. Tā
dve, nibbānasampatti cāti tisso .
54 . Dutiye bahuso loke na ciṇṇā na pavattā manussāti āciṇṇamanussā. Kadācideva hi nesaṃ loke
nibbatti abhūtapubbā bhūtāti abbhutamanussā.
55 . Tatiye dasasu cakkavāḷasahassesu anutāpaṃ karoti tassa ekabuddhakhettabhāvato.
56 . Catutthe thūpassa yuttāti dhātuyo pakkhipitvā thūpakaraṇassa yuttā.
57 . Pañcame attano ānubhāvenāti sayambhuñāṇena. Buddhāti buddhavanto.
58 . Chaṭṭhe pahīnattā na bhāyatīti attasinehābhāvato na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhiggahaṇañcettha
nidassanamattaṃ, attasinehassa paṭighassa tadekaṭṭhasammohassa ca vasena bhāyanaṃ hotīti tesampi
pahīnattā na bhāyati, aññathā sotāpannādīnaṃ abhayena bhavitabbaṃ siyā. Sakkāyadiṭṭhiyā
balavattāti ettha ahaṃkārasammohanatādīnampi balavattāti vattabbaṃ.
59 . Sattame assājānīyo ti likhanti, usabhājānīyo ti pana pāṭhoti.
61 . Navame tatthāti antarāpaṇe. Eko ti dvīsu kinnaresu eko. Ambilikāphalañca addasāti ānetvā
sambandho. Ambilikāphala nti tintiṇīphalanti vadanti, caturambilanti apare. Dve atthe ti pāḷiyaṃ vutte
dve atthe.
62 . Dasame yathāāraddhe kicce vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ paṭivānaṃ, natthi etassa
paṭivānanti appaṭivāno . Tattha asaṃkocappatto. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhito’’tiādi.
63 . Ekādasame sannivāsa nti sahavāsaṃ. Yathā asappurisā saha vasantā aññamaññaṃ agāravena
anādariyaṃ karonti, tappaṭikkhepena sappurisānaṃ sagāravappaṭipattidassanaparamidaṃ suttaṃ
daṭṭhabbaṃ.
64 . Dvādasame dvīsupi pakkhesūti vivādāpannānaṃ bhikkhūnaṃ dvīsupi pakkhesu.
Saṃsaramānāti pavattamānā. Diṭṭhipaḷāso ti diṭṭhisannissayo paḷāso yugaggāho. Āghātento ti āhananto
bādhento. Anabhirādhanavasenāti yassa uppajjati, tassa tadaññesañca atthassa anabhirādhanavasena.
Sabbampeta nti vacīsaṃsāroti sabbampetaṃ. Attano citte parisāya ca citteti ānetvā sambandho.
Puggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(7) 2. Sukhavaggavaṇṇanā
65 . Dutiyassa paṭhame sabbakāmanipphattimūlakaṃ sukha nti
anavasesaupabhogaparibhogavatthunipphattihetukaṃ kāmasukhaṃ. Pabbajjāmūlakaṃ sukha nti
pabbajj āhetuka ṃ pavivekasukha ṃ .

66 . Dutiye kāme ti pañca k āmagu ṇe, sabbepi v ā tebh ūmake dhamme. Vuttañheta ṃ ‘‘ sabbepi
tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā’’ti (mahāni. 1). Nekkhammaṃ vuccati pabbajjā
gharabandhanato nikkhantattā. Nibbānameva vā –
‘‘Pabbajjā paṭhamaṃ jhānaṃ, nibbānañca vipassanā;
Sabbepi kusalā dhammā, nekkhammanti pavuccare’’ti. (itivu. aṭṭha. 109) –
Hi vuttaṃ.
67 . Tatiye upadhī vuccanti pañcupādānakkhandhā, tannissitaṃ sukhaṃ upadhisukhaṃ.
Tappaṭipakkhato nirupadhisukhaṃ lokuttarasukhaṃ.
68 . Catutthe vaṭṭapariyāpannaṃ sukhaṃ vaṭṭasukhaṃ. Nibbānārammaṇaṃ sukhaṃ
viva ṭṭasukhaṃ.
69 . Pañcame saṃkilesa nti saṃkiliṭṭhaṃ. Tenāha ‘‘vaṭṭagāmisukha’’nti. Vivaṭṭasukha nti
maggaphalasahagataṃ sukhaṃ.
70 . Chaṭṭhe ariyānameva sukhaṃ ariyasukhaṃ,ariyañca taṃ sukhañcātipi ariyasukhaṃ.
Anariyānameva sukhaṃ anariyasukhaṃ. Anariyañca taṃ sukhañcātipi anariyasukhaṃ.
71 . Sattame ta nti cetasikasukhaṃ.
72 . Aṭṭhame saha pītiyā vattatīti sappītikaṃ,pītisahagataṃ sukhaṃ. Sabhāvato virāgato ca natthi
etassa pītīti nippītikaṃ sukhaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ panettha jhānasukhameva uddhaṭaṃ, tathā ca
‘‘lokiyasappītikasukhato lokiyanippītikasukhaṃ agga’’nti vuttaṃ. Lokiyanippītikampi hi aggaṃ
labbhatevāti bhūmantaraṃ bhinditvā aggabhāvo veditabbo.
73 . Navame sātasabhāvameva sukhaṃ sātasukhaṃ,na upekkhāsukhaṃ viya asātasabhāvaṃ.
Kāmañcettha kāyaviññāṇasahagatampi sātasukhameva, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tīsu jhānesu sukha’’nteva
vuttaṃ.
74 . Dasame samādhisampayuttaṃ sukhaṃ samādhisukhaṃ. Na samādhisampayuttaṃ sukhaṃ
asamādhisukhaṃ.
75 . Ekādasame suttantakathā esāti ‘‘sappītikaṃ jhānadvaya’’nti vuttaṃ.
77 . Terasame rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena, taṃ ārammaṇaṃ etassāti rūpārammaṇaṃ.
Catutthajjhānaggahaṇaṃ pana yadassa paṭiyogī, tena samānayogakkhamadassanaparaṃ. Yaṃ kiñci
rūpa nti yaṃ kiñci ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ. Tappaṭikkhepena arūpaṃveditabbaṃ.
Sukhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(8) 3. Sanimittavaggavaṇṇanā
78-79 . Tatiyassa paṭhame nimīyati ettha phalaṃ avasesapaccayehi pakkhipīyati viyāti nimittaṃ,
kāraṇanti āha ‘‘sanimittāti sakāraṇā’’ti. Dutiyādīsūti dutiyasuttādīsu. Eseva nayo ti iminā
nidānādipadānampi kāraṇapariyāyameva dīpeti. Nidadāti phalanti nidānaṃ,hinoti phalaṃ patiṭṭhāti
etenāti hetu, saṅkharoti phalanti saṅkhāro, paṭicca etasmā phalaṃ etīti paccayo, ruppati niruppati
phala ṃ etth āti rūpa nti eva ṃ nid ānādipad ānampi hetupariy āyat ā veditabb ā.

84 . Sattame paccayabh ūtāyāti sahaj ātādipaccayabh ūtāya.
87 . Dasame samecca sambhuyya paccayehi katoti saṅkhato, saṅkhato dhammo ārammaṇaṃ
etesanti saṅkhatārammaṇā. Maggakkhaṇe na honti nāma pahīyantīti katvā. Nāhesu nti ettha
‘‘vuccantī’’ti ajjhāharitabbaṃ. Yāva arahattā desanā desitātaṃtaṃsuttapariyosāne ‘‘na hontī’’ti
vuttattā.
Sanimittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(9) 4. Dhammavaggavaṇṇanā
88 . Catutthassa paṭhame phalasamādhīti catūsupi ariyaphalesu samādhi. Tathā phalapaññā
veditabbā.
89 . Dutiye sampayuttadhamme pariggaṇhātīti paggāho . Na vikkhipatīti avikkhepo .
90 . Tatiye namanaṭṭhena nāmaṃ. Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Sammasanacārassa adhippetattā
‘‘cattāro arūpakkhandhā’’tveva vuttaṃ. Tenāha ‘‘dhamma-koṭṭhāsaparicchedañāṇaṃ nāma
kathita’’nti.
91 . Catutthe vijānanaṭṭhena vijjā. Vimuccanaṭṭhena vimutti.
92 . Pañcame bhavo nāma sassataṃ sadā bhāvato, sassatavasena uppajjanadiṭṭhi bhavadiṭṭhi.
Vibhavo nāma ucchedo vināsanaṭṭhena, vibhavavasena uppajjanadiṭṭhi vibhavadiṭṭhi. Uttānatthāneva
heṭṭhā vuttanayattā.
95 . Aṭṭhame dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti
dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa dubbacassa puggalassa anādariyavasena pavattā cetanā.
Tassa bhāvo dovacassatā. Tassa bhāvo ti ca tassa yathāvuttassa dovacassassa atthibhāvo, atthato
dovacassameva. Vitthārato panesā ‘‘tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne
dovacassāya’’nti abhidhamme āgatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. Catunnaṃ vā khandhānaṃ
etenākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacananti vadanti.
Pāpayogato pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā.
Vitthārato panesā ‘‘tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino
duppaññā. Yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti
taṃsampavaṅkatā’’ti (dha. sa. 1333) evaṃ āgatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā. Yāya hi
cetanāya puggalo pāpasampavaṅko nāma hoti, sā cetanā cattāropi vā arūpino khandhā tadākārappavattā
pāpamittatā.
96 . Navame sukhaṃ vaco etasmiṃ padakkhiṇagāhimhi anulomasāte sādare puggaleti
subbaco tiādinā, kalyāṇā saddhādayo puggalā etassa mittāti kalyāṇamitto tiādinā vuttavipariyāyena
attho veditabbo.
97 . Dasame pathavīdhātuādayo sukhadhātukāmadhātuādayo ca etāsveva antogadhāti etāsu kosalle
dassite tāsupi kosallaṃ dassitameva hotīti ‘‘aṭṭhārasa dhātuyo’’ti vuttaṃ. Dhātūti jānana nti iminā
aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ sabhāvaparicchedikā savanadhāraṇasammasanappaṭivedhapaññā vuttā. Tattha
dhātūnaṃ savanadhāraṇapaññā sutamayā, itarā bhāvanāmayā. Tatthāpi sammasanapaññā lokiyā.
Vipassanā hi sā, itarā lokuttarā. Lakkhaṇādivasena aniccādivasena ca manasikaraṇaṃ manasikāro, tattha
kosalla ṃ manasik ārakusalatā. Aṭṭ hārasanna ṃ yeva dh ātūna ṃ