Aṭṭhakanipāta-ṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāye
Aṭṭhakanipāta-ṭīkā
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Mettāvaggo
1. Mettāsuttavaṇṇanā
1. Aṭṭhakanipātassa paṭhame vaḍḍhitāyāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitāya. Punappunaṃ
katāyāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitāya. Yuttayānasadisakatāyāti yathā
yuttaājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattārahataṃ
gamitāya. Patiṭṭhānaṭṭhenāti sabbasampattiadhiṭṭhānaṭṭhena. Paccupaṭṭhitāyāti bhāvanābahulīkārehi
pati pati upaṭṭhitāya avijahitāya. Samantato citāyāti sabbabhāgena bhāvanānurūpaṃ cayaṃ gamitāya.
Tenāha ‘‘upacitāyā’’ ti. Suṭṭhu samāraddhāyāti ativiya sammadeva nibbattigatāya.
Yoca mettaṃ bhāvayatītiādīsu yo koci gahaṭṭho vā pabbajito vā. Metta nti mettājhānaṃ.
Appamāṇanti bhāvanāvasena ārammaṇavasena ca appamāṇaṃ. Asubhabhāvanādayo viya hi
ārammaṇe ekadesaggahaṇaṃ akatvā anavasesapharaṇavasena anodhiso pharaṇavasena ca,
appamāṇārammaṇatāya paguṇabhāvanāvasena ca appamāṇaṃ. Tanū saṃyojanā hontīti mettaṃ
pādakaṃ katvā sammasitvā heṭṭhime ariyamagge adhigacchantassa sukheneva paṭighasaṃyojanādayo
pahīyamānā tanū hontīti evamettha attho daṭṭhabbo.
Evaṃ kilesappahānañca nibbānādhigamañca mettābhāvanāya sikhāppattamānisaṃsaṃ dassetvā
idāni aññepi ānisaṃse dassetuṃ ‘‘ekampi ce’’ tiādi vuttaṃ. Tattha aduṭṭhacitto ti mettābalena suṭṭhu
vikkhambhitabyāpādatāya byāpādena adūsitacitto. Mettāyatīti hitapharaṇavasena mettaṃ karoti.
Kusalīti atisayena kusalavā mahāpuñño, paṭighādianatthavigamena khemī. Sabbe ca pāṇeti ca -saddo
byatireko. Manasānukampīti cittena anukampanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekasattavisayāpi tāva mettā
mahākusalarāsi, sabbe pana pāṇe attano puttaṃ viya hitapharaṇena manasā anukampanto pahukaṃ
pahuṃ anappakaṃ apariyantaṃ catusaṭṭhimahākappepi attano vipākappabandhaṃ pavattetuṃ
samatthaṃ uḷāraṃ puññaṃ ariyo parisuddhacitto puggalova karoti nipphādetīti. Sattabharita nti sattehi
aviraḷaṃ, ākiṇṇamanussanti attho.
Saṅgahavatthūnīti (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120) lokassa saṅgaṇhanakāraṇāni. Nipphannasassato nava
bhāge kassakassa datvā raññaṃ ekabhāgaggahaṇaṃ dasamabhāgaggahaṇaṃ. Evaṃ kassakā
haṭṭhatuṭṭhā sassāni sampādentīti āha ‘‘sassasampādane medhāvitāti attho’’ ti. Tato orabhāge kira
chabhāgaggahaṇaṃ jātaṃ. Chamāsika nti channaṃ channaṃ māsānaṃ pahonakaṃ. Pāsetīti pāsagate
viya karoti. Vācāya piyaṃ vācāpiyaṃ, tassa kammaṃ vācāpeyyaṃ. Sabbaso raṭṭhassa iddhādibhāvato
khemaṃ. Nirabbudaṃcoriyābhāvato. Iddhañhi raṭṭhaṃ acoriyaṃ. ‘‘Niraggaḷa’’nti vuccati
apārutagharabhāvato.
Uddhaṃmūlakaṃ katvāti ummūlaṃ katvā. Dvīhi pariyaññehīti mahāyaññassa pubbabhāge
pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. Satta…pe… bhīsanassāti sattanavutādhikānaṃ
pañcannaṃ pasusatānaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –

‘‘ Chasat āni niyujjanti, pas ūna ṃ majjhime hani;
Assamedhassa yaññassa, ūnāni pasūhi tīhī’’ti. (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120; a. ni. ṭī. 2.4.39);
Samma nti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. Pāsantīti khipanti. Saṃhārimehīti sakaṭehi
vahitabbehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinaditīre pathaviyā vivare dinne
nimuggoyeva ahosi. Andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya
tattha sammāpāsaṃ yaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ ‘‘nimuggokāsato pabhutī’’ ti. Ayūpo
appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṃ sādheyyo satrayāgo . Mantapadābhisaṅkhatānaṃ
sappimadhūnaṃ ‘‘vāja’’ miti samaññā. Hiraññasuvaṇṇagomahiṃsādi sattarasakadakkhiṇassa .
Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ
anavasesato anigūhitvā niyyātīyati.
Candappabhāti (itivu. aṭṭha. 27) candimasseva pabhāya. Tārāgaṇāva sabbe ti yathā sabbepi
tārāgaṇā candimasobhāya soḷasimpi kalaṃ nāgghanti, evaṃ te assamedhādayo yaññā mettassa cittassa
vuttalakkhaṇena subhāvitassa soḷasimpi kalaṃ nānubhavanti, na pāpuṇanti, nāgghantīti attho.
Idāni aparepi diṭṭhadhammikasamparāyike mettābhāvanāya ānisaṃse dassetuṃ ‘‘yo na hantī’’ tiādi
vuttaṃ. Tattha yo ti mettābrahmavihārabhāvanānuyutto puggalo. Na hantīti teneva
mettābhāvanānubhāvena dūravikkhambhitabyāpādatāya na kañci sattaṃ hiṃsati, leḍḍudaṇḍādīhi na
vibādhati vā. Na ghātetīti paraṃ samādapetvā na satte mārāpeti na vibādhāpeti ca. Na jinātīti
sārambhaviggāhikakathādivasena na kañci jināti sārambhasseva abhāvato, jānikaraṇavasena vā
aṭṭakaraṇādinā na kañci jināti. Tenāha ‘‘na attanā parassa jāniṃ karotī’’ ti. Na jāpaye ti parehi
payojetvā paresampi dhanajāniṃ na kārāpeyya. Tenāha ‘‘na parena parassa jāniṃ kāretī’’ ti. Mettāya
vā aṃso aviheṭhanaṭṭhena avayavabhūtoti mettaṃso .
Mettāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2-4. Paññāsuttādivaṇṇanā
2-4. Dutiye ādibrahmacariyikāyāti ādibrahmacariyameva ādibrahmacariyikā. Tenāha
‘‘maggabrahmacariyassa ādibhūtāyā’’ ti. Ariyo ti niddoso parisuddho. Tuṇhībhāvo na titthiyānaṃ
mūgabbatagahaṇaṃ viya aparisuddhoti ariyo tuṇhībhāvo. Catutthajjhāna nti ukkaṭṭhaniddesenetaṃ
vuttaṃ, paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ gacchanti. Jāna nti idaṃ kammasādhananti
āha ‘‘jānitabbakaṃ jānātī’’ ti. Yathā vā ekacco viparītaṃ gaṇhanto jānantopi na jānāti, passantopi na
passati, na evamayaṃ. Ayaṃ pana jānanto jānāti, passanto passatīti evamettha daṭṭhabbo. Tatiyādīni
suviññeyyāni.
Paññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā
5. Pañcame lokassa dhammāti sattalokassa avassaṃbhāvidhammā. Tenāha ‘‘etehi muttā nāma
natthi’’ tiādi. Ghāsacchādanādīnaṃ laddhi lābho, tāni eva vā laddhabbato lābho, tadabhāvo alābho,
lābhaggahaṇena cettha tabbisayo anurodho gahito, alābhaggahaṇena virodho. Yasmā lohite sati
tadupaghātavasena pubbo viya anurodho laddhāvasaro eva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘lābhe āgate alābho
āgatoyevā’’ ti. Esa nayo yasādīsupi. Sesaṃ suviññeyyameva.
Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6-8. Dutiyalokadhammasutt ādiva ṇṇ an ā

6-8. Cha ṭṭ he adhika ṃ payasati payujjati eten āti adhippay āso, savisesa ṃ itikattabbakiriy ā. Ten āha
‘‘adhikappayogo’’ ti. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
Dutiyalokadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Nandasuttavaṇṇanā
9. Navame duvidhā kulaputtā jātikulaputtā ācārakulaputtā ca. Tattha ‘‘tena kho pana samayena
raṭṭhapālo kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulikassa putto’’ti (ma. ni. 2.294) evaṃ āgatā
uccākulaputtā jātikulaputtā. ‘‘Saddhāyete kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 3.78)
evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi ācārakulaputtānāma. Idha pana uccākulappasutataṃ
sandhāya ‘‘kulaputtoti, bhikkhave, nandaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti bhagavatā vuttanti āha
‘‘jātikulaputto’’ ti. Ubhohipi pana kāraṇehi tassa kulaputtabhāvoyeva. Sesamettha uttānameva.
Nandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā
10 . Dasame paṭicaratīti paṭicchādanavasena carati pavattati. Paṭicchādanaṭṭho eva vā carati-saddo
anekatthattā dhātūnanti āha ‘‘paṭicchādetī’’ ti. Aññenāñña nti pana paṭicchādanākāradassananti āha
‘‘aññena kāraṇenā’’ tiādi. Tattha aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vāti yaṃ codakena cuditakassa
dosavibhāvanaṃ kāraṇaṃ, vacanaṃ vā vuttaṃ, taṃ tato aññeneva kāraṇena, vacanena vā paṭicchādeti.
Kāraṇenāti codanāya amūlāya amūlikabhāvadīpaniyā yuttiyā vā. Vacanenāti tadatthabodhakena
vacanena. ‘‘Ko āpanno’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāva vikkhepāpajjanaṃ aññenāññaṃ paṭicaraṇaṃ.
Bahiddhā kathāpanāmanānāma ‘‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti vutte – ‘‘pāṭaliputtaṃ
gatomhī’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāti ayameva viseso. Yo hi ‘‘āpattiṃ āpannosī’’ti vutto ‘‘ko āpanno,
kiṃ āpanno, kismiṃ āpannā, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vā vadati, ‘‘evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti
vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upaneti, ayaṃ aññenāññaṃ paṭicarati nāma. Yo pana ‘‘itthannāmaṃ
nāma āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭho ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ
pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato ‘‘rājagahaṃ gatomhi. Rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagahaṃ
vā, āpattiṃ āpannosīti. Taṃ tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vadati, ayaṃ bahiddhā kathaṃ
apanāmeti nāma. Samaṇakacavaro ti samaṇavesadhāraṇena samaṇappatirūpakatāya samaṇānaṃ
kacavarabhūtaṃ.
Kāraṇḍavaṃ(su. ni. aṭṭha. 2.283-284) niddhamathāti vipannasīlatāya kacavarabhūtaṃ puggalaṃ
kacavaramiva anapekkhā apanetha. Kasambuṃ apakassathāti kasambubhūtañca naṃ khattiyādīnaṃ
majjhagataṃ pabhinnapaggharitakuṭṭhaṃ caṇḍālaṃ viya apakaḍḍhatha. Kiṃ kāraṇaṃ? Saṅghārāmo
nāma sīlavantānaṃ kato, na dussīlānaṃ. Yato etadeva sandhāyāha ‘‘tato palāpe vāhetha, assamaṇe
samaṇamānine’’ ti. Yathā palāpā antosārarahitā ataṇḍulā bahi thusena vīhī viya dissanti, evaṃ
pāpabhikkhū anto sīlarahitāpi bahi kāsāvādiparikkhārena bhikkhū viya dissanti, tasmā ‘‘palāpā’’ti
vuccanti. Te palāpe vāhetha opunatha vidhamatha, paramatthato assamaṇe samaṇavesamattena
samaṇamānine. Kappayavho ti kappetha, karothāti vuttaṃ hoti. Patissatāti sappatissā. Vaṭṭadukkhassa
antaṃ karissatha, parinibbānaṃ pāpuṇissathāti attho.
Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Mettāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Mah āvaggo

1. Verañjasuttava ṇṇ an ā
11 . Dutiyassa paṭhame verañjāyaṃ viharatīti (pārā. aṭṭha. 1.1) ettha verañjāti tassa nagarassetaṃ
adhivacanaṃ, tassaṃ verañjāyaṃ. Samīpatthe bhummavacanaṃ. Naḷerupucimandamūle ti ettha naḷeru
nāma yakkho. Pucimando ti nimbarukkho. Mūla nti samīpaṃ. Ayañhi mūla-saddo ‘‘mūlāni uddhareyya
antamaso usīranāḷimattānipī’’tiādīsu (a. ni. 4.195) mūlamūle dissati. ‘‘Lobho akusalamūla’’ntiādīsu (dī.
ni. 3.305; pari. 323) asādhāraṇahetumhi. ‘‘Yāva majjhanhike kāle chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti,
ettāvatā rukkhamūla’’ntiādīsu (pārā. 494) samīpe. Idha pana samīpe adhippeto, tasmā naḷeruyakkhena
adhiggahitassa pucimandassa samīpeti evamettha attho daṭṭhabbo. So kira pucimando ramaṇīyo
pāsādiko anekesaṃ rukkhānaṃ ādhipaccaṃ viya kurumāno tassa nagarassa avidūre
gamanāgamanasampanne ṭhāne ahosi. Atha bhagavā verañjaṃ gantvā patirūpe ṭhāne viharanto tassa
rukkhassa samīpe heṭṭhābhāge vihāsi. Tena vuttaṃ ‘‘verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle’’ ti.
Paccuṭṭhānaṃ(sārattha. ṭī. 1.2) nāma āsanā vuṭṭhānanti āha ‘‘nāsanā vuṭṭhātī’’ ti. Nisinnāsanato
na vuṭṭhahatīti attho. Ettha ca jiṇṇe…pe… vayoanuppatte ti upayogavacanaṃ āsanā
vuṭṭhānakiriyāpekkhaṃ na hoti. Tasmā ‘‘jiṇṇe…pe… vayoanuppatte disvā’’ti ajjhāhāraṃ katvā attho
veditabbo. Atha vā paccuggamanakiriyāpekkhaṃ upayogavacanaṃ, tasmā na paccuṭṭhātīti uṭṭhāya
paccuggamanaṃ na karotīti attho veditabbo. Paccuggamanampi hi paccuṭṭhānanti vuccati. Vuttañhetaṃ
‘‘ācariyaṃ pana dūratova disvā paccuṭṭhāya paccuggamanakaraṇaṃ paccuṭṭhānaṃ nāmā’’ti. Nāsanā
vu ṭṭhātīti iminā pana paccuggamanābhāvassa upalakkhaṇamattaṃ dassitanti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvane
nāma atthe ti pakativibhāvanasaṅkhāte atthe. Na abhivādeti vāti na abhivādetabbanti vā sallakkhetīti
vuttaṃ hoti.
Taṃ aññāṇanti ‘‘ayaṃ mama abhivādanādīni kātuṃ araharūpo na hotī’’ti ajānanavasena pavattaṃ
aññāṇaṃ. Olokento ti ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā sakkareyyaṃ garuṃ kareyya’’ntiādisuttavaseneva (a. ni. 4.21) ñāṇacakkhunā olokento.
Nipaccakārāraha nti paṇipātārahaṃ. Sampatijāto ti muhuttajāto, jātasamanantaramevāti vuttaṃ hoti.
Uttarena mukho ti uttaradisābhimukho. ‘‘Sattapadavītihārena gantvā sakalaṃ
dasasahassilokadhātuṃ olokesi’’ nti idaṃ –
‘‘Dhammatā esā, bhikkhave, sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā
uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne sabbā disā viloketi,
āsabhiñca vācaṃ bhāsatī’’ti (dī. ni. 2.31) –
Evaṃ pāḷiyaṃ sattapadavītihārupari ṭhitassa viya sabbādisānulokanassa kathitattā vuttaṃ, na panetaṃ
evaṃ daṭṭhabbaṃ sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato
muccitvā puratthimaṃ disaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha
devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā, ‘‘mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto
uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti dasapi disā anuviloketvā attano
sadisaṃ adisvā ‘‘ayaṃ uttaradisā’’ti sattapadavītihārena agamāsīti veditabbā. Olokesi nti mama
puññānubhāvena lokavivaraṇapāṭihāriye jāte paññāyamānaṃ dasasahassilokadhātuṃ maṃsacakkhunāva
olokesinti attho.
Mahāpuriso ti jātigottakulappadesādivasena mahantapuriso. Aggo ti guṇehi sabbappadhāno.
Jeṭṭho ti guṇavaseneva sabbesaṃ vuddhatamo, guṇehi mahallakatamoti vuttaṃ hoti. Seṭṭho ti
guṇavaseneva sabbesaṃ pasatthatamo. Atthato pana pacchimāni dve purimasseva vevacanānīti
veditabbaṃ. Tayāti nissakke karaṇavacanaṃ. Uttaritaro ti adhikataro. Patimānesīti pūjesi. Āsabhinti
uttamaṃ. Mayhaṃ abhivādanādiraho puggalo ti mayhaṃ abhivādanādikiriyāya araho anucchaviko
puggalo. Niccasāpekkhatāya panettha samāso daṭṭhabbo. Tathāgatāti tathāgatato, tathāgatassa santikāti
vuttaṃ hoti. Evarūpa nti abhivādanādisabhāvaṃ. Paripākasithilabandhana nti paripākena
sithilabandhanaṃ.

Ta ṃ vacana nti ‘‘ nāha ṃ ta ṃ br āhma ṇā ’’ ti ādivacana ṃ. ‘‘ Nāha ṃ arasar ūpo, m ādis ā vā arasar ūpā’’ ti
vutte brāhmaṇo thaddho bhaveyya. Tena vuttaṃ ‘‘cittamudubhāvajananattha’’ nti.
Katamo pana so ti pariyāyāpekkho pulliṅganiddeso, katamo so pariyāyoti attho? Jātivasenāti
khattiyādijātivasena. Upapattivasenāti devesu upapattivasena. Seṭṭhasammatānampīti api -saddena
pageva aseṭṭhasammatānanti dasseti. Abhinandantāna nti sappītikataṇhāvasena pamodamānānaṃ.
Rajjantāna nti balavarāgavasena rajjantānaṃ. Rūpaparibhogena
uppannataṇhāsampayuttasomanassavedanā rūpato nibbattitvā hadayatappanato ambarasādayo viya
rūparasāti vuccanti. Āviñcantīti ākaḍḍhanti. Vatthārammaṇādisāmaggiya nti
vatthuārammaṇādikāraṇasāmaggiyaṃ. Anukkhipanto ti attukkaṃsanavasena kathite brāhmaṇassa
asappāyabhāvato attānaṃ anukkhipanto anukkaṃsento.
Etasmiṃ panatthe karaṇe sāmivacana nti ‘‘jahitā’’ti etasmiṃ atthe tathāgatassāti karaṇe
sāmivacanaṃ, tathāgatena jahitāti attho. Mūla nti bhavamūlaṃ. ‘‘Tālavatthukatā’’ti vattabbe
‘‘oṭṭhamukho’’tiādīsu viya majjhepadalopaṃ katvā a-kārañca dīghaṃ katvā ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuttanti
āha ‘‘tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti tālāvatthukatā’’ ti. Tattha tālassa vatthu tālavatthu .
Yathā ārāmassa vatthubhūtapubbo padeso ārāmassa abhāve ‘‘ārāmavatthū’’ti vuccati, evaṃ tālassa
patiṭṭhitokāso samūlaṃ uddharite tāle padesamatte ṭhite tālassa vatthubhūtapubbattā ‘‘tālavatthū’’ti
vuccati. Nesa nti rūparasādīnaṃ. Kathaṃ pana tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti āha ‘‘yathā hī’’ tiādi.
Rūpādiparibhogena uppannataṇhāyuttasomanassavedanāsaṅkhātarūparasādīnaṃ cittasantānassa
adhiṭṭhānabhāvato vuttaṃ ‘‘tesaṃ pubbe uppannapubbabhāvena vatthumatte cittasantāne kate’’ ti.
Tattha pubbe ti pure, sarāgakāleti vuttaṃ hoti. Tālāvatthukatāti vuccantīti tālavatthu viya attano
vatthussa katattā rūparasādayo ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuccanti. Etena pahīnakilesānaṃ puna uppattiyā
abhāvo dassito.
Aviruḷhidhammattāti aviruḷhisabhāvatāya. Matthakacchinno tālo pattaphalādīnaṃ avatthubhūto
tālāvatthūti āha ‘‘matthakacchinnatālo viya katā’’ ti. Etena ‘‘tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā’’ti
ayaṃ viggaho dassito. Ettha pana ‘‘avatthubhūto tālo viya katāti avatthutālakatā’’ti vattabbe visesanassa
paranipātaṃ katvā ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Iminā panatthena idaṃ dasseti –
rūparasādivacanena vipākadhammadhammā hutvā pubbe uppannakusalākusalā dhammā gahitā, te
uppannāpi matthakasadisānaṃ taṇhāvijjānaṃ maggasatthena chinnattā āyatiṃ tālapattasadise
vipākakkhandhe nibbattetuṃ asamatthā jātā, tasmā tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā rūparasādayoti.
Imasmiṃ atthe ‘‘abhinandantāna’’nti iminā padena kusalasomanassampi saṅgahitanti vadanti.
Anabhāvaṃ katāti ettha anu -saddo pacchāsaddena samānatthoti āha ‘‘yathā nesaṃ pacchābhāvo na
hotī’’ tiādi.
Yañca kho tvaṃ sandhāya vadesi, so pariyāyo na hotīti yaṃ
vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ arasarūpatāya vadesi, taṃ kāraṇaṃ na hoti, na vijjatīti
attho. Nanu cāyaṃ brāhmaṇo yaṃ vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātapariyāyaṃ sandhāya ‘‘arasarūpo
bhavaṃ gotamo’’ti āha, ‘‘so pariyāyo natthī’’ti vutte vandanādīni bhagavā karotīti āpajjatīti imaṃ
aniṭṭhappasaṅgaṃ dassento āha ‘‘nanu cā’’ tiādi.
Sabbapariyāyesūti sabbavāresu. Sandhāyabhāsitamatta nti yaṃ sandhāya brāhmaṇo ‘‘nibbhogo
bhavaṃ gotamo’’tiādimāha. Bhagavā ca yaṃ sandhāya nibbhogatādiṃ attani anujānāti, taṃ
sandhāyabhāsitamattaṃ. Chandarāgaparibhogo ti chandarāgavasena paribhogo. Aparaṃ pariyāya nti
aññaṃ kāraṇaṃ.
Kulasamudācārakamma nti kulācārasaṅkhātaṃ kammaṃ, kulacārittanti attho. Akiriya nti
akaraṇabhāvaṃ. ‘‘Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammāna’’nti sāmaññavacanepi
pārisesañāyato vuttāvasesā akusaladhammā gahetabbāti āha ‘‘ṭhapetvā te dhamme’’ tiādi, te
yath āvuttak āyaduccarit ādike akusaladhamme ṭhapetv āti attho. Anekavihit āti anekappak ārā.

Aya ṃ lokatant īti aya ṃ vu ḍḍ hāna ṃ abhiv ādan ādikiriyalakkha ṇā lokappave ṇī.
Anāgāmibrahmānaṃ alaṅkārādīsu anāgāmibhikkhūnañca cīvarādīsu nikantivasena rāguppatti hotīti
anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgasseva pahānaṃ veditabbanti āha
‘‘pañcakāmaguṇikarāgassā’’ ti. Rūpādīsu pañcasu kāmaguṇesu vatthukāmakoṭṭhāsesu uppajjamāno
rāgo ‘‘pañcakāmaguṇikarāgo’’ti veditabbo. Koṭṭhāsavacano hettha guṇa-saddo ‘‘vayoguṇā anupubbaṃ
jahantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.4) viya. Akusalacittadvayasampayuttassāti
domanassasahagatacittadvayasampayuttassa. Mohassa sabbākusalasādhāraṇattā āha
‘‘sabbākusalasambhavassā’’ ti. Avasesāna nti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ.
Jigucchati maññe ti ahamabhijāto rūpavā paññavā kathaṃ nāma aññesaṃ abhivādanādiṃ
kareyyanti jigucchati viya, jigucchatīti vā sallakkhemi. Akusaladhamme jigucchamāno tesaṃ
samaṅgibhāvampi jigucchatīti vuttaṃ ‘‘akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchatī’’ ti.
Samāpattīti etasseva vevacanaṃ samāpajjanā samaṅgibhāvo ti. Maṇḍanajātiko ti maṇḍanakasabhāvo,
maṇḍanakasīloti attho. Jegucchita nti jigucchanasīlataṃ.
Lokajeṭṭhakakamma nti lokajeṭṭhakānaṃ kattabbakammaṃ, loke vā seṭṭhasammataṃ kammaṃ.
Tatrāti tesu dvīsupi atthavikappesu. Padābhihito attho padattho, byañjanatthoti vuttaṃ hoti. Vinayaṃ
vā arahatīti ettha vinayanaṃ vinayo, niggaṇhananti attho. Tenāha ‘‘niggahaṃ arahatīti vuttaṃ
hotī’’ ti. Nanu ca paṭhamaṃ vuttesu dvīsupi atthavikappesu sakatthe arahatthe ca taddhitapaccayo
saddalakkhaṇato dissati, na pana ‘‘vinayāya dhammaṃ desetī’’ti imasmiṃ atthe. Tasmā kathamettha
taddhitapaccayoti āha ‘‘vicitrā hi taddhitavuttī’’ ti. Vicitratā cettha lokappamāṇato veditabbā. Tathā hi
yasmiṃ yasmiṃ atthe taddhitappayogo lokassa, tattha tattha taddhitavutti lokato siddhāti vicitrā
taddhitavutti, tasmā yathā ‘‘mā saddamakāsī’’ti vadanto ‘‘māsaddiko’’ti vuccati, evaṃ vinayāya
dhammaṃ desetīti venayikoti vuccatīti adhippāyo.
Kapaṇapuriso ti guṇavirahitatāya dīnamanusso. Byañjanāni avicāretvāti tissadattādisaddesu viya
‘‘imasmiṃ atthe ayaṃ nāma paccayo’’ti evaṃ byañjanavicāraṃ akatvā, anipphannapāṭipadikavasenāti
vuttaṃ hoti.
‘‘Devalokagabbhasampattiyā’’ ti vatvāpi ṭhapetvā bhummadeve sesadevesu gabbhaggahaṇassa
abhāvato paṭisandhiyevettha gabbhasampattīti veditabbāti vuttamevatthaṃ vivaritvā dassento āha
‘‘devalokapaṭisandhipaṭilābhāya saṃvattatī’’ ti. Assāti abhivādanādisāmīcikammassa.
Mātukucchismiṃpaṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassento ti mātito aparisuddhabhāvaṃ dassento,
akkositukāmassa dāsiyā puttoti dāsikucchimhi nibbattabhāve dosaṃ dassetvā akkosanaṃ viya bhagavato
mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassetvā akkosantopi evamāhāti adhippāyo. Gabbhato ti
devalokappaṭisandhito. Tenevāha ‘‘abhabbo devalokūpapattiṃ pāpuṇitunti adhippāyo’’ ti. ‘‘Hīno vā
gabbho assāti apagabbho’’ti imassa viggahassa ekena pariyāyena adhippāyaṃ dassento āha
‘‘devalokagabbhaparibāhirattā āyatiṃ hīnagabbhapaṭilābhabhāgī’’ ti. Iti -saddo hetuattho. Yasmā
āyatimpi hīnagabbhapaṭilābhabhāgī, tasmā hīno vā gabbho assāti apagabbhoti adhippāyo. Puna tasseva
viggahassa ‘‘kodhavasena…pe… dassento’’ti heṭṭhā vuttanayassa anurūpaṃ katvā adhippāyaṃ dassento
āha ‘‘hīno vāssa mātukucchismiṃ gabbhavāso ahosīti adhippāyo’’ ti. Gabbha -saddo atthi
mātukucchipariyāyo ‘‘gabbhe vasati māṇavo’’tiādīsu (jā. 1.15.363) viya. Atthi mātukucchismiṃ
nibbattasattapariyāyo ‘‘antamaso gabbhapātanaṃ upādāyā’’tiādīsu (mahāva. 129) viya. Tattha
mātukucchipariyāyaṃ gahetvā atthaṃ dassento āha ‘‘anāgate gabbhaseyyā’’ ti. Gabbhe seyyā
gabbhaseyyā. Anuttarena maggenāti aggamaggena. Kammakilesānaṃ maggena vihatattā āha
‘‘vihatakāraṇattā’’ ti. Itarā tissopīti aṇḍajasaṃsedajaopapātikā. Ettha ca yadipi ‘‘apagabbho’’ti imassa
anurūpato gabbhaseyyā eva vattabbā, pasaṅgato pana labbhamānaṃ sabbampi vattuṃ vaṭṭatīti
punabbhavābhinibbattipi vuttāti veditabbā.
Idāni sattapariyāyassa gabbha -saddassa vasena viggahanānattaṃ dassento āha ‘‘apicā’’ tiādi.
Imasmiṃ pana vikappe gabbhaseyyā punabbhavābhinibbattīti ubhayampi gabbhaseyyavaseneva

vuttantipi vadanti. Nanu ca ‘‘ āyatiṃ gabbhaseyy ā pah īnā’’ ti vuttattā gabbhassa seyy ā eva pah īnā,
na pana gabbhoti āpajjatīti āha ‘‘yathā cā’’ tiādi. Atha ‘‘abhinibbattī’’ti ettakameva avatvā
punabbhavaggahaṇaṃ kimatthanti āha ‘‘abhinibbatti ca nāmā’’ tiādi. Apunabbhavabhūtāti khaṇe
khaṇe uppajjamānānaṃ dhammānaṃ abhinibbatti.
Dhammadhātu nti ettha dhamme anavasese dhāreti yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu,
dhammānaṃ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvo, sabbaññutaññāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Paṭivijjhitvāti
sacchikatvā, paṭilabhitvāti attho, paṭilābhahetūti vuttaṃ hoti. Desanāvilāsappatto hotīti rucivasena
parivattetvā dassetuṃ samatthatā desanāvilāso, taṃ patto adhigatoti attho. Karuṇāvipphāra nti
sabbasattesu mahākaruṇāya pharaṇaṃ. Tādilakkhaṇameva puna upamāya vibhāvetvā dassento āha
‘‘pathavīsamacittata’’ nti. Yathā pathavī suciasucinikkhepacchedanabhedanādīsu na vikampati,
anurodhavirodhaṃ na pāpuṇāti, evaṃ iṭṭhāniṭṭhesu lābhālābhādīsu anurodhavirodhappahānato
avikampitacittatāya pathavīsamacittatanti attho. Akuppadhammata nti ettha akuppadhammo nāma
phalasamāpattīti keci vadanti. ‘‘Paresu pana akkosantesupi attano pathavīsamacittatāya
akuppanasabhāvatanti evamettha attho gahetabbo’’ti amhākaṃ khanti. Jarāya anusaṭanti jarāya
paliveṭhitaṃ. Brāhmaṇassa vuddhatāya āsannavuttimaraṇanti sambhāvanavasena ‘‘ajja maritvā’’ tiādi
vuttaṃ. ‘‘Mahantena kho pana ussāhenā’’ ti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti
evaṃ sañjātamahussāhena. Appaṭisamaṃ purejātabhāva nti anaññasādhāraṇaṃ purejātabhāvaṃ.
Natthi etassa pa ṭisamoti appaṭisamo, purejātabhāvo.
Pakkhe vidhunantāti patte cālentā. Nikkhamantāna nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ, nikkhantesūti
attho.
So jeṭṭho iti assa vacanīyo ti yo paṭhamataraṃ aṇḍakosato nikkhanto kukkuṭapotako, so jeṭṭhoti
vacanīyo assa, bhaveyyāti attho. Sampaṭipādento ti saṃsandento. Tibhūmapariyāpannāpi sattā
avijjākosassa anto paviṭṭhā tattha tattha appahīnāya avijjāya veṭhitattāti āha ‘‘avijjākosassa anto
paviṭṭhesu sattesū’’ ti aṇḍakosa nti bījakapālaṃ. Lokasannivāse ti lokoyeva saṅgamma samāgamma
nivāsanaṭṭhena lokasannivāso, sattanikāyo. Sammāsambodhi nti ettha sammāti aviparītattho, saṃ-
saddo sāmanti imamatthaṃ dīpeti. Tasmā sammā aviparītenākārena sayameva cattāri saccāni bujjhati
paṭivijjhatīti sammāsambodhīti maggo vuccati. Tenāha ‘‘sammā sāmañca bodhi’’ nti, sammā
sayameva ca bujjhanakanti attho. Sammāti vā pasatthavacano, saṃ-saddo sundaravacanoti āha ‘‘atha
vā pasatthaṃ sundarañca bodhi’’ nti.
Asabbaguṇadāyakattāti sabbaguṇānaṃ adāyakattā. Sabbaguṇe na dadātīti hi asabbaguṇadāyako ,
asamatthasamāsoyaṃ gamakattā yathā ‘‘asūriyapassāni mukhānī’’ti. Tisso vijjāti upanissayavato saheva
arahattaphalena tisso vijjā deti. Nanu cettha tīsu vijjāsu āsavakkhayañāṇassa maggapariyāpannattā
kathametaṃ yujjati ‘‘maggo tisso vijjā detī’’ti? Nāyaṃ doso. Satipi āsavakkhayañāṇassa
maggapariyāpannabhāve aṭṭhaṅgike magge sati maggañāṇena saddhiṃ tisso vijjā paripuṇṇā hontīti
‘‘maggo tisso vijjā detī’’ti vuccati. Cha abhiññāti etthāpi eseva nayo. Sāvakapāramiñāṇanti
aggasāvakehi paṭilabhitabbameva lokiyalokuttarañāṇaṃ. Paccekabodhiñāṇanti etthāpi imināva nayena
attho veditabbo. Abbhaññāsi nti jāniṃ. Jānanañca na anussavādivasenāti āha ‘‘paṭivijjhi’’ nti,
paccakkhamakāsinti attho. Paṭivedhopi na dūre ṭhitassa lakkhaṇappaṭivedho viyāti āha ‘‘pattomhī’’ ti,
pāpuṇinti attho. Pāpuṇanañca na sayaṃ gantvāti āha ‘‘adhigatomhī’’ ti, santāne uppādanavasena
paṭilabhinti attho.
Opammasampaṭipādana nti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. Atthenāti
upameyyatthena. Yathā kukkuṭiyā aṇḍesu tividhakiriyākaraṇaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ aṇḍakosato
nikkhamanassa mūlakāraṇaṃ, evaṃ bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanākaraṇaṃ
avijjaṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇanti āha ‘‘yathā hi tassā kukkuṭiyā…pe…
tividhānupassanākaraṇa’’ nti. ‘‘Santāne’’ ti vuttattā aṇḍasadisatā santānassa, bahi
nikkhantakukku ṭacch āpakasadisatā buddhagu ṇā na ṃ, buddhagu ṇā ti ca atthato buddhoyeva ‘‘ tath āgatassa

kho eta ṃ, vāse ṭṭha, adhivacana ṃ dhammak āyo itip ī’’ ti vacanato. Avijja ṇḍ akosassa tanubh āvo ti
balavavipassanāvasena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, paṭicchādanasāmaññena ca avijjāya
aṇḍakosasadisatā. Mudubhūtassapi kharabhāvāpatti hotīti tannivattanatthaṃ ‘‘thaddhakharabhāvo’’ ti
vuttaṃ. Tikkhakharavippasannasūrabhāvo ti ettha pariggayhamānesu saṅkhāresu vipassanāñāṇassa
samādhindriyavasena sukhānuppaveso tikkhatā,anupavisitvāpi satindriyavasena anatikkamanato
akuṇṭhatā kharabhāvo . Tikkhopi hi ekacco saro lakkhaṃ patvā kuṇṭho hoti, na tathā idaṃ. Satipi
kharabhāve sukhumappavattivasena kilesasamudācārasaṅkhobharahitatāya saddhindriyavasena
pasannabhāvo, satipi pasannabhāve antarā anosakkitvā kilesapaccatthikānaṃ suṭṭhu abhibhavanato
vīriyindriyavasena sūrabhāvo veditabbo. Evamimehi pakārehi saṅkhārupekkhāñāṇameva gahitanti
daṭṭhabbaṃ. Vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo ti vipassanāya vuṭṭhānagāminibhāvāpatti. Tadā ca sā
maggañāṇagabbhaṃ dhārentī viya hotīti āha ‘‘gabbhaggahaṇakālo’’ ti. Gabbhaṃ gaṇhāpetvāti
saṅkhārupekkhāya anantaraṃ sikhāppattaanulomavipassanāvasena maggavijāyanatthaṃ gabbhaṃ
gaṇhāpetvā. Abhiññāpakkhe ti lokiyābhiññāpakkhe. Lokuttarābhiññā hi avijjaṇḍakosaṃ padālitā.
Potthakesu pana katthaci ‘‘chābhiññāpakkhe’’ti likhanti, so apāṭhoti veditabbo.
Jeṭṭho seṭṭho ti vuddhatamattā jeṭṭho, sabbaguṇehi uttamattā pasatthatamoti seṭṭho.
Idāni ‘‘āraddhaṃ kho pana me, brāhmaṇa, vīriya’’ntiādikāya desanāya anusandhiṃ dassento āha
‘‘evaṃ bhagavā’’ tiādi. Tattha pubbabhāgato pabhutīti bhāvanāya pubbabhāgīyavīriyārambhādito
paṭṭhāya. Muṭṭhassatināti vinaṭṭhassatinā, sativirahitenāti attho. Sāraddhakāyenāti sadarathakāyena.
Bodhimaṇḍeti bodhisaṅkhātassa ñāṇassa maṇḍabhāvappatte ṭhāne. Bodhīti hi paññā vuccati. Sā ettha
maṇḍā pasannā jātāti so padeso ‘‘bodhimaṇḍo’’ti paññāto. Paggahita nti ārambhaṃ sithilaṃ akatvā
daḷhaparakkamasaṅkhātussahanabhāvena gahitaṃ. Tenāha ‘‘asithilappavattita’’ nti. Asallīna nti
asaṅkucitaṃ kosajjavasena saṅkocaṃ anāpannaṃ. Upaṭṭhitāti ogāhanasaṅkhātena apilāpanabhāvena
ārammaṇaṃ upagantvā ṭhitā. Tenāha ‘‘ārammaṇābhimukhībhāvenā’’ ti. Sammosassa
viddhaṃsanavasena pavattiyā na sammuṭṭhāti asammuṭṭhā. Kiñcāpi cittappassaddhivasena cittameva
passaddhaṃ, kāyappassaddhivaseneva ca kāyo passaddho hoti, tathāpi yasmā kāyappassaddhi
uppajjamānā cittappassaddhiyā saheva uppajjati, na vinā, tasmā vuttaṃ
‘‘kāyacittappassaddhivasenā’’ ti. Kāyappassaddhiyā ubhayesampi kāyānaṃ passambhanāvahattā
vuttaṃ ‘‘rūpakāyopi passaddhoyeva hotī’’ ti.
So ca kho ti so ca kho kāyo. Vigatadaratho ti vigatakilesadaratho. Nāmakāye hi vigatadarathe
rūpakāyopi vūpasantadarathapariḷāho hoti. Sammā āhita nti nānārammaṇesu vidhāvanasaṅkhātaṃ
vikkhepaṃ vicchinditvā ekasmiṃyeva ārammaṇe avikkhittabhāvāpādanena sammadeva āhitaṃ
ṭhapitaṃ. Tenāha ‘‘suṭṭhu ṭhapita’’ ntiādi. Cittassa anekaggabhāvo vikkhepavasena cañcalatā, sā sati
ekaggatāya na hotīti āha ‘‘ekaggaṃ acalaṃ nipphandana’’ nti. Ettāvatāti ‘‘āraddhaṃ kho
panā’’tiādinā vīriyasatipassaddhisamādhīnaṃ kiccasiddhidassanena. Nanu ca saddhāpaññānampi
kiccasiddhi jhānassa pubbabhāgappaṭipadāya icchitabbāti? Saccaṃ, sā pana nānantarikabhāvena
avuttasiddhāti na gahitā. Asati hi saddhāya vīriyārambhādīnaṃ asambhavoyeva, paññāpariggahe ca
nesaṃ asati ñāyārambhādibhāvo na siyā, tathā asallīnāsammosatādayo vīriyādīnanti
asallīnatādiggahaṇenevettha paññākiccasiddhi gahitāti daṭṭhabbaṃ. Jhānabhāvanāyaṃ vā
samādhikiccaṃ adhikaṃ icchitabbanti dassetuṃ samādhipariyosānāva jhānassa pubbabhāgappaṭipadā
kathitāti daṭṭhabbaṃ.
Atītabhave khandhā tappaṭibaddhāni nāmagottāni ca sabbaṃ pubbenivāsaṃtveva gahitanti āha
‘‘kiṃ viditaṃ karoti? Pubbenivāsa’’ nti. Moho paṭicchādakaṭṭhena tamo viya tamoti āha ‘‘sveva
moho’’ ti. Obhāsakaraṇaṭṭhenāti kātabbato karaṇaṃ. Obhāsova karaṇaṃ obhāsakaraṇaṃ. Attano
paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. Sesaṃ pasaṃsāvacana nti
paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato vuttaṃ. Avijjā vihatāti etena vijānanaṭṭhena vijjāti
ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kasmā? Yasmā vijjā uppannā’’ ti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā.
Paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. Esa nayo itarasmimpi

padadvaye ti imin ā ‘‘ tamo vihato vina ṭṭho. Kasm ā? Yasm ā ā loko uppanno ’’ ti imamattha ṃ atidisati.
Kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena vīriyaṃ ātāpo ti āha ‘‘vīriyātāpena ātāpino’’ ti, vīriyavatoti attho.
Pesitattassāti yathādhippetatthasiddhiṃ pati vissaṭṭhacittassa. Yathā appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ti aññassapi kassaci mādisassāti adhippāyo. Padhānānuyogassāti
sammappadhānamanuyuttassa.
Paccavekkhaṇañāṇapariggahita nti na paṭhamadutiyañāṇadvayādhigamaṃ viya kevalanti
adhippāyo. Dassento ti nigamanavasena dassento. Sarūpato hi pubbe dassitamevāti.
Tikkhattuṃ jāto ti iminā pana idaṃ dasseti – ‘‘ahaṃ, brāhmaṇa, paṭhamavijjāya jātoyeva
purejātassa sahajātassa vā abhāvato sabbesaṃ vuddho mahallako, kimaṅgaṃ pana tīhi vijjāhi tikkhattuṃ
jāto’’ti. Pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇanti atītārammaṇasabhāgatāya tabbhāvibhāvato ca
pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇaṃ pakāsetvāti yojetabbaṃ. Tattha atītaṃsañāṇanti
atītakkhandhāyatanadhātusaṅkhāte atīte koṭṭhāse appaṭihatañāṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇassa
paccuppannārammaṇattā yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ca dibbacakkhuvaseneva
ijjhanato dibbacakkhuno paribhaṇḍañāṇattā dibbacakkhumhiyeva ca ṭhitassa cetopariyañāṇasiddhito
vuttaṃ ‘‘dibbacakkhunā paccuppannānāgataṃsañāṇa’’ nti. Tattha dibbacakkhunāti saparibhaṇḍena
dibbacakkhuñāṇena. Paccuppannaṃso ca anāgataṃso ca paccuppannānāgataṃsaṃ, tattha ñāṇaṃ
paccuppannānāgataṃsañāṇaṃ. Āsavakkhayañāṇādhigameneva sabbaññutaññāṇassa viya
sesāsādhāraṇachañāṇadasabalañāṇaāveṇikabuddhadhammādīnampi anaññasādhāraṇānaṃ
buddhaguṇānaṃ ijjhanato vuttaṃ ‘‘āsavakkhayena sakalalokiyalokuttaraguṇa’’ nti. Tenāha ‘‘sabbepi
sabbaññuguṇe pakāsetvā’’ ti.
Pītivipphāraparipuṇṇagattacitto ti pītipharaṇena paripuṇṇakāyacitto. Aññāṇanti aññāṇassāti
attho. Dhi-saddayogato hi sāmiatthe etaṃ upayogavacanaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.
Verañjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Sīhasuttavaṇṇanā
12 . Dutiye santhāgāraṃ(ma. ni. aṭṭha. 1.22; saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.243) nāma ekā mahāsālāva.
Uyyogakālādīsu hi rājāno tattha ṭhatvā ‘‘ettakā purato gacchantu, ettakā pacchā’’tiādinā tattha nisīditvā
santhaṃ karonti, mariyādaṃ bandhanti, tasmā taṃ ṭhānaṃ ‘‘santhāgāra’’nti vuccati. Uyyogaṭṭhānato ca
āgantvā yāva gehe gomayaparibhaṇḍādivasena paṭijagganaṃ karonti, tāva ekaṃ dve divase te rājāno
tattha santhambhantītipi santhāgāraṃ. Tesaṃ rājūnaṃ saha atthānusāsanaṃ agārantipi santhāgāraṃ.
Gaṇarājāno hi te, tasmā uppannaṃ kiccaṃ ekassa vasena na sijjhati, sabbesaṃ chando laddhuṃ vaṭṭati,
tasmā sabbe tattha sannipatitvā anusāsanti. Tena vuttaṃ ‘‘saha atthānusāsanaṃ agāra’’ nti. Yasmā vā
tattha sannipatitvā ‘‘imasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati, imasmiṃ kāle vapitu’’ntiādinā nayena
gharāvāsakiccāni sammantayanti, tasmā chiddāvachiddaṃ gharāvāsaṃ santharantītipi santhāgāraṃ.
Puttadāradhanādiupakaraṇapariccāgo pāramiyo . Attano aṅgapariccāgo upapāramiyo . Attanova
jīvitapariccāgo paramatthapāramiyo . Ñātīnaṃ atthacariyā ñātatthacariyā. Lokassa atthacariyā
lokatthacariyā. Kammassakatañāṇavasena anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena
khandhāyatanādiparicayavasena lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro buddhacariyā.
Aṅganayanadhanarajjaputtadāraparijjāgavasena pañca mahāpariccāge pariccajantena . Satipi
mahāpariccāgānaṃ dānapāramibhāve pariccāgavisesasabhāvadassanatthañceva
sudukkarabhāvadassanatthañca pañcamahāpariccāgānaṃ visuṃ gahaṇaṃ, tatoyeva ca aṅgapariccāgato
visuṃ nayanapariccāgaggahaṇaṃ. Pariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato
puttadārapariccāgaggahaṇañca visuṃ kataṃ. Pabbajjāva saṅkhepo.
Sattasu anupassanāsūti aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā,

vir āgānupassan ā, nirodh ānupassan ā, pa ṭinissagg ānupassan āti im āsu sattasu anupassan āsu.
Anuviccakāra nti aveccakaraṇaṃ. Dvīhi kāraṇehi aniyyānikasāsane ṭhitā attano sāvakattaṃ upagate
paggaṇhanti, tāni dassetuṃ ‘‘kasmā’’ tiādi vuttaṃ.
Anupubbiṃ katha nti (dī. ni. ṭī. 2.75-76) anupubbaṃ kathetabbakathaṃ. Kā pana sāti?
Dānādikathā. Tattha dānakathātāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasattasādhāraṇattā sukarattā sīle
patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito kathitā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu
nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena
dāyakappaṭiggāhakavisuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato kiriyādhammaṃ vatvā
akiriyādhammavacanato, bhogasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantaraṃ
sīlakathākathitā. ‘‘Tañca sīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phala’’nti dassanatthaṃ.
‘‘Imehi ca dānasīlamayehi paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu
paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbabhogasampattiyo laddhabbā’’ti dassanatthaṃ
tadanantaraṃ saggakathā. ‘‘Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbathānupakkiliṭṭho ariyamaggo’’ti
dassanatthaṃ saggānantaraṃ maggo, maggañca kathentena tadadhigamūpāyasandassanatthaṃ
saggapariyāpannāpi pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti
kāmānaṃ ādīnavo . ‘‘Hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā’’ti tesaṃ okāro lāmakabhāvo.
Sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti tattha saṃkileso . Sabbaso saṃkilesavippamuttaṃ nibbānanti
nekkhamme ānisaṃso ca kathetabboti ayamattho maggantīti ettha iti -saddena ādi-atthena dīpitoti
veditabbaṃ.
Sukhānaṃ nidāna nti diṭṭhadhammikānaṃ samparāyikānaṃ nibbānupasaṃhitānañcāti sabbesampi
sukhānaṃ kāraṇaṃ. Yañhi kiñci loke bhogasukhaṃ nāma, taṃ sabbaṃ dānādhīnanti pākaṭoyamattho.
Yaṃ pana jhānavipassanāmaggaphalanibbānappaṭisaṃyuttaṃ sukhaṃ, tassapi dānaṃ
upanissayapaccayo hotiyeva. Sampattīnaṃ mūla nti yā imā loke
padesarajjasirissariyasattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evaṃpabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca
cātumahārājikādigatā dibbasampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo, tāsaṃ sabbāsaṃ idaṃ
mūlakāraṇaṃ. Bhogāna nti bhuñjitabbaṭṭhena ‘‘bhogo’’ti laddhanāmānaṃ piyamanāpiyarūpādīnaṃ
tannissayānaṃ vā upabhogasukhānaṃ patiṭṭhā niccalādhiṭṭhānatāya. Visamagatassāti byasanappattassa.
Tāṇanti rakkhā, tato paripālanato. Leṇanti byasanehi paripātiyamānassa olīyanappadeso. Gatīti
gantabbaṭṭhānaṃ. Parāyaṇanti paṭisaraṇaṃ. Avassayo ti vinipatituṃ adento nissayo. Ārammaṇanti
olubbhārammaṇaṃ.
Ratanamayasīhāsanasadisa nti sabbaratanamayasattaṅgamahāsīhāsanasadisaṃ. Evaṃ hissa
mahagghaṃ hutvā sabbaso vinipatituṃ appadānaṭṭho dīpito hoti. Mahāpathavīsadisaṃgatagataṭṭhāne
patiṭṭhānassa labhāpanato. Yathā dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato tiṭṭhato ca upatthambho,
evaṃ dānaṃ sattānaṃ sampattibhave upapattiyā ṭhitiyā ca paccayoti āha ‘‘ālambanaṭṭhena
ālambanarajjusadisa’’ nti. Dukkhanittharaṇaṭṭhenāti duggatidukkhaṭṭhānanittharaṇaṭṭhena.
Samassāsanaṭṭhenāti lobhamacchariyādipaṭisattupaddavato samassāsanaṭṭhena.
Bhayaparittāṇaṭṭhenāti dāliddiyabhayato paripālanaṭṭhena. Maccheramalādīhīti
maccheralobhadosamadaissāmicchādiṭṭhivicikicchādicittamalehi. Anupalittaṭṭhenāti
anupakkiliṭṭhatāya. Tesa nti maccheramalādīnaṃ. Tesaṃ eva durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenāti
santāsahetuabhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi na kutoci santasati, pageva āyatiṃ.
Balavantaṭṭhenāti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyatiṃ pana
kāyabalādīhipi. Abhimaṅgalasammataṭṭhenāti ‘‘vaḍḍhikāraṇa’’nti abhisammatabhāvena.
Vipattibhavato sampattibhavūpanayanaṃ khemantabhūmisampāpanaṃ.
Idāni mahābodhicariyabhāvenapi dānaguṇaṃ dassetuṃ ‘‘dānaṃ nāmeta’’ ntiādi vuttaṃ. Tattha
attānaṃ niyyātentenāti etena ‘‘dānaphalaṃ sammadeva passantā mahāpurisā attano jīvitampi
pariccajanti, tasm ā ko n āma viññujātiko b āhire vatthusmiṃ pageva sa ṅga ṃ kareyy ā’’ ti ov āda ṃ deti.

Id āni y ā lokiy ā lokuttar ā ca ukka ṃsagat ā sampattiyo, t ā sabb ā dānatoyeva pavattant īti dassento
‘‘dānañhī’’ tiādimāha. Tattha sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana
attahitāya parahitāya cāti dassetuṃ sā tāsaṃ parato cakkavattisampatti vuttā. Etā lokiyā, imā pana
lokuttarāti dassetuṃ ‘‘sāvakapāramiñāṇa’’ ntiādi vuttaṃ. Tāsupi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamataṃ
dassetuṃ kamena ñāṇattayaṃ vuttaṃ. Tesaṃ pana dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vuttoyeva. Eteneva
tassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti veditabbo.
Dānañca nāma dakkhiṇeyyesu hitajjhāsayena pūjanajjhāsayena vā attano santakassa paresaṃ
pariccajanaṃ, tasmā dāyako purisapuggalo pare hanti, paresaṃ vā santakaṃ haratīti aṭṭhānametanti āha
‘‘dānaṃ dento sīlaṃ samādātuṃ sakkotī’’ ti. Sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi sobhāvisesāvahattā
sīlassa. Sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthīti etthāpi eseva nayo. Sīlagandhasadiso gandho natthīti
ettha ‘‘candanaṃ tagaraṃ vāpī’’tiādikā (dha. pa. 55) gāthā – ‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā
cuto gacchati mālutenā’’tiādikā (jā. 2.17.55) jātakagāthāyo ca āharitvā vattabbā. Sīlañhi sattānaṃ
ābharaṇañceva alaṅkāro ca gandhavilepanañca parassa dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha ‘‘sīlālaṅkārena
hī’’ tiādi.
Ayaṃ saggo labbhatīti idaṃ majjhimehi āraddhaṃ sīlaṃ sandhāyāha. Tenevāha sakko devarājā –
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75);
Iṭṭho ti sukho. Kantoti kamanīyo. Manāpo ti manavaḍḍhanako. Taṃ pana tassa iṭṭhādibhāvaṃ
dassetuṃ ‘‘niccamettha kīḷā’’ tiādi vuttaṃ.
Doso ti aniccatādinā appassādādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūnaṃ cittaṃ nārādhenti. Atha vā
ādīnaṃ vāti pavattatīti ādīnavo, paramakapaṇatā. Tathā ca kāmā yathātathaṃ paccavekkhantānaṃ
paccupatiṭṭhanti. Lāmakabhāvo ti aseṭṭhehi sevitabbo, seṭṭhehi na sevitabbo nihīnabhāvo.
Saṃkilissana nti vibādhakatā upatāpakatā ca.
Nekkhamme ānisaṃsa nti ettha ‘‘yattakā kāmesu ādīnavā, tappaṭipakkhato tattakā nekkhamme
ānisaṃsā. Apica nekkhammaṃ nāmetaṃ asambādhaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ, nikkhantaṃ kāmehi, nikkhantaṃ
kāmasaññāya, nikkhantaṃ kāmavitakkehi, nikkhantaṃ kāmapariḷāhehi, nikkhantaṃ
byāpādasaññāyā’’tiādinā nayena nekkhamme ānisaṃse pakāsesi. Pabbajjāyaṃ jhānādīsu ca guṇe
vibhāvesi vaṇṇesi. Kallacitta nti kammaniyacittaṃ heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṃ
cittadosānaṃ vigatattā upari desanāya bhājanabhāvūpagamena kammakkhamacittaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ
pana yasmā assaddhiyādayo cittassa rogabhūtā, tadā te vigatā, tasmā āha ‘‘arogacitta’’ nti.
Diṭṭhimānādikilesavigamena muducittaṃ. Kāmacchandādivigamena vinīvaraṇacittaṃ.
Sammāpaṭipattiyaṃ uḷārapītipāmojjayogena udaggacittaṃ. Tattha saddhāsampattiyā pasannacittaṃ.
Yadā bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā kallacitta nti kāmacchandavigamena arogacittaṃ.
Muducitta nti byāpādavigamena mettāvasena akaṭhinacittaṃ. Vinīvaraṇacitta nti
uddhaccakukkuccavigamena avikkhepato tena apihitacittaṃ. Udaggacitta nti thinamiddhavigamena
sampaggahitavasena alīnacittaṃ. Pasannacitta nti vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyaṃ
adhimuttacittanti evamettha sesapadānaṃ attho veditabbo.
Seyyathāpītiādinā upamāvasena sīhassa kilesappahānaṃ ariyamagguppādanañca dasseti.
Apagatakāḷaka nti vigatakāḷakaṃ. Sammadevāti suṭṭhudeva. Rajana nti nīlapītalohitādiraṅgajātaṃ.
Paṭiggaṇheyyāti gaṇheyya, pabhassaraṃ bhaveyya. Tasmiṃyeva āsane ti tassaṃyeva nisajjāyaṃ.
Etenassa lahuvipassakatā tikkhapaññatā sukhappaṭipadakhippābhiññatā ca dassitā hoti. Viraja nti
apāyagamanīyarāgarajādīnaṃ vigamena virajaṃ. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena vītamalaṃ.
Paṭhamamaggavajjhakilesarajābhāvena vā virajaṃ. Pañcavidhadussīlyamalavigamena vītamalaṃ.
Tassa uppatti ākāradassanattha nti kasm ā vutta ṃ? Nanu maggañ āṇ aṃ asa ṅkhatadhamm āramma ṇanti

codana ṃ sandh āyāha ‘‘ tañh ī’’ ti ādi. Tattha pa ṭivijjhanta nti asammohappa ṭivedhavasena
paṭivijjhantaṃ. Tenāha ‘‘kiccavasenā’’ ti. Tatridaṃ upamāsaṃsandanaṃ – vatthaṃ viya cittaṃ,
vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi saṃkiliṭṭhabhāvo, dhovanasilātalaṃ
viya anupubbīkathā, udakaṃ viya saddhā, udakena temetvā ūsagomayachārikakhārehi kāḷake
sammadditvā vatthassa dhovanappayogo viya saddhāsinehena temetvā temetvā satisamādhipaññāhi dose
sithile katvā sutādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho. Tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya
vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṃ, raṅgajātaṃ viya ariyamaggo, tena suddhavatthassa
pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodapananti.
‘‘Diṭṭhadhammo’’ti vatvā dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti tannivattanatthaṃ
‘‘pattadhammo’’ ti vuttaṃ. Patti nāma ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti tato visesanatthaṃ
‘‘viditadhammo’’ ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā dhammesu ekadesenapi hotīti nippadesato
viditabhāvaṃ dassetuṃ. ‘‘Pariyogāḷhadhammo’’ ti vuttaṃ. Tenassa saccābhisambodhaṃyeva dīpeti.
Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ
samantato ogāḷhaṃ nāma hoti. Tenāha ‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’ ti. Tiṇṇā
vicikicch āti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā nittiṇṇā vicikicchā. Vigatā
kathaṃkathāti pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho’’ti evaṃ pavattikā vigatā samucchinnā
kathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā tappaṭipakkhesu sīlādiguṇesu patiṭṭhitattā
ves ārajjaṃvisāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ patto . Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, na
cassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo .
Uddisitvā kata nti attānaṃ uddisitvā māraṇavasena kataṃ nibbattitaṃ maṃsaṃ. Paṭiccakamma nti
ettha kamma-saddo kammasādhano atītakāliko cāti āha ‘‘attānaṃ paṭiccakata’’ nti.
Nimittakammassetaṃ adhivacanaṃ‘‘paṭicca kammaṃ phusatī’’tiādīsu (jā. 1.4.75) viya.
Nimittakammassāti nimittabhāvena laddhabbakammassa. Karaṇavasena paṭiccakammaṃ ettha atthīti
maṃsaṃ paṭiccakammaṃyathā buddhi buddhaṃ. Taṃ etassa atthīti buddho. Sesamettha uttānameva.
Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3-4. Assājānīyasuttādivaṇṇanā
13-14 . Tatiye sāṭheyyānīti saṭhattāni. Sesapadesupi eseva nayo. Tāni panassa sāṭheyyādīni
kāyacittujukatāpaṭipakkhabhūtā lobhasahagatacittuppādassa pavattiākāravisesā. Tattha yassa
kismiñcideva ṭhāne ṭhātukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva
sappaṭibhayaṭṭhāneva ṭhassāmīti na hoti, vañcanādhippāyabhāvato ṭhātukāmaṭṭhāneyeva
nikhātatthambho viya cattāro pāde niccāletvā tiṭṭhati, ayaṃ saṭho nāma, imassa sāṭheyyassa
pākaṭakaraṇaṃ. Tathā yassa kismiñcideva ṭhāne nivattitvā khandhagataṃ pātetukāmassa sato yaṃ
ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva pātessāmīti na hoti, pātetukāmaṭṭhāneyeva
nivattitvā pāteti, ayaṃ kūṭo nāma. Yassa kālena vāmato, kālena dakkhiṇato, kālena ujumaggeneva ca
gantukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva evaṃ karissāmīti na
hoti, yadicchakaṃ gantukāmaṭṭhāneyeva kālena vāmato, kālena dakkhiṇato, kālena ujumaggaṃ
gacchati, tathā leṇḍaṃ vā passāvaṃ vā vissajjetukāmassa idaṃ ṭhānaṃ susammaṭṭhaṃ ākiṇṇamanussaṃ
ramaṇīyaṃ. Imasmiṃ ṭhāne evarūpaṃ kātuṃ na yuttaṃ, purato gantvā paṭicchannaṭṭhāne karissāmīti na
hoti, tattheva karoti, ayaṃ jimho nāma. Yassa pana kismiñci ṭhāne maggā ukkamma nivattitvā
paṭimaggaṃ ārohitukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tattheva evaṃ
karissāmīti na hoti, paṭimaggaṃ ārohitukāmaṭṭhāneyeva maggā ukkamma nivattitvā paṭimaggaṃ
ārohati, ayaṃ vaṅko nāma. Iti imaṃ catubbidhampi kiriyaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘yāni kho panassa
tāni sāṭheyyāni…pe… āvikattā hotī’’ ti. Catutthe natthi vattabbaṃ.
Assājānīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

5-8. Malasutt ādiva ṇṇ an ā
15-18 . Pañcame (dha. pa. aṭṭha. 2.241) yā kāci pariyatti vā sippaṃ vā yasmā asajjhāyantassa
ananuyuñjantassa vinassati, nirantaraṃ vā na upaṭṭhāti, tasmā ‘‘asajjhāyamalā mantā’’ ti vuttaṃ.
Yasmā pana gharāvāsaṃ vasantassa uṭṭhāyuṭṭhāya jiṇṇappaṭisaṅkharaṇādīni akarontassa gharaṃ nāma
vinassati, tasmā ‘‘anuṭṭhānamalā gharā’’ ti vuttaṃ. Yasmā gihissa vā pabbajitassa vā kosajjavasena
sarīrappajagganaṃ vā parikkhārappaṭijagganaṃ vā akarontassa kāyo dubbaṇṇo hoti, tasmā ‘‘malaṃ
va ṇṇassa kosajja’’ nti vuttaṃ. Yasmā pana gāvo rakkhantassa pamādavasena niddāyantassa vā
kīḷantassa vā tā gāvo atitthapakkhandanādīhi vā vāḷamigacorādiupaddavena vā paresaṃ sālikkhettādīni
otaritvā khādanavasena vā vināsamāpajjanti, sayampi daṇḍaṃ vā paribhāsaṃ vā pāpuṇāti, pabbajitaṃ vā
pana chadvārādīni arakkhantaṃ pamādavasena kilesā otaritvā sāsanā cāventi, tasmā ‘‘pamādo
rakkhato mala’’ nti vuttaṃ. So hissa vināsāvahena malaṭṭhāniyattā malaṃ.
Duccarita nti aticāro. Aticāriniñhi itthiṃ sāmikopi gehā nīharati, mātāpitūnaṃ santikaṃ gatampi
‘‘tvaṃ kulassa aṅgārabhūtā, akkhīhipi na daṭṭhabbā’’ti taṃ mātāpitaropi nīharanti, sā anāthā vicarantī
mahādukkhaṃ pāpuṇāti. Tenassā duccaritaṃ ‘‘mala’’ nti vuttaṃ. Dadato ti dāyakassa. Yassa hi
khettakasanakāle ‘‘imasmiṃ khette sampanne salākabhattādīni dassāmī’’ti cintetvāpi nipphanne sasse
maccheraṃ uppajjitvā cāgacittaṃ nivāreti, so maccheravasena cāgacitte aviruhante manussasampatti,
dibbasampatti, nibbānasampattīti tisso sampattiyo na labhati. Tena vuttaṃ ‘‘maccheraṃ dadato
mala’’ nti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Pāpakā dhammāti akusalā dhammā. Te pana idhaloke
paraloke ca malameva. Tato ti heṭṭhā vuttamalato. Malatara nti atirekamalaṃ. Chaṭṭhādīni
uttānatthāneva.
Malasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Pahārādasuttavaṇṇanā
19 . Navame (udā. aṭṭha. 45; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.384) asurāti devā viya na suranti na kīḷanti na
virocantīti asurā. Surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā asurā,vepacittipahārādādayo. Tesaṃ
bhavanaṃ sinerussa heṭṭhābhāge. Te tattha pavisantā nikkhamantā sinerupāde maṇḍapādīni nimminitvā
kīḷantā abhiramanti. Sā tattha tesaṃ abhirati. Ime guṇe disvāti āha ‘‘ye disvā disvā asurā
mahāsamudde abhiramantī’’ ti.
Yasmā lokiyā jambudīpo, himavā tattha patiṭṭhitasamuddadahapabbatā tappabhavā nadiyoti etesu
yaṃ yaṃ na manussagocaraṃ, tattha sayaṃ sammūḷhā aññepi sammohayanti, tasmā tattha
sammohavidhamanatthaṃ ‘‘ayaṃ tāva jambudīpo’’ tiādi āraddhaṃ. Dasasahassayojanaparimāṇo
āyāmato vitthārato cāti adhippāyo. Tenāha ‘‘tatthā’’ tiādi. Udakena ajjhotthaṭo tadupabhogisattānaṃ
puññakkhayena. Sundaradassanaṃ kūṭanti sudassanakūṭaṃ,yaṃ loke ‘‘hemakūṭa’’ nti vuccati.
Mūlagandho kālānusāriyādi. Sāragandho candanādi. Pheggugandho salalādi. Tacagandho lavaṅgādi.
Papaṭikāgandho kapitthādi. Rasagandho sajjulasādi. Pattagandho tamālahiriverādi. Pupphagandho
nāgakusumādi. Phalagandho jātiphalādi. Gandhagandho sabbesaṃ gandhānaṃ gandho. ‘‘Sabbāni
puthulato paññāsa yojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevā’’ti vadanti.
Manoharasilātalānīti ratanamayattā manuññasopānasilātalāni. Supaṭiyattānīti
tadupabhogisattānaṃ sādhāraṇakammunāva suṭṭhu paṭiyattāni susaṇṭhitāni honti. Macchakacchapādīni
udakaṃ malaṃ karonti, tadabhāvato phalikasadisanimmalodakāni . Tiriyato dīghaṃ uggatakūṭanti
‘‘tiracchānapabbata’’ nti āha. Purimāni nāmagottānīti ettha nadī ninnagātiādikaṃ gottaṃ, gaṅgā
yamunātiādikaṃ nāmaṃ.
Savamānāti sandamānā. Pūratta nti puṇṇabhāvo. Masāragallaṃ‘‘cittaphalika’’ntipi vadanti.
Mahataṃ bhūtāna nti mahantānaṃ sattānaṃ. Timī timiṅgalā timitimiṅgalāti tisso macchajātiyo.

Timi ṃ gilanasamatth ā timi ṅgal ā. Timiñca timi ṅgalañca gilanasamatth ā timitimi ṅgal āti vadanti.
Mama sāvakāti sotāpannādike ariyapuggale sandhāya vadati. Na saṃvasatīti
uposathakammādivasena saṃvāsaṃ na karoti. Ukkhipatīti apaneti. Vimuttiraso ti kilesehi
vimuccanaraso. Sabbā hi sāsanasampatti yāvadeva anupādāya āsavehi cittassa vimuttiatthā.
Ratanānīti ratijananaṭṭhena ratanāni. Satipaṭṭhānādayo hi bhāviyamānā pubbabhāgepi anappakaṃ
pītipāmojjaṃ nibbattenti, pageva aparabhāge. Vuttañhetaṃ –
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374) –
Lokiyaratananibbattaṃ pana pītipāmojjaṃ na tassa kalabhāgampi agghati. Apica –
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
Anomasattaparibhogaṃ, ratananti pavuccati’’. (dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu.
pā. aṭṭha. 6.3; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50);
Yadi ca cittīkatādibhāvena ratanaṃ nāma hoti, satipaṭṭhānādīnaṃyeva bhūtato ratanabhāvo.
Bodhipakkhiyadhammānañhi so ānubhāvo, yaṃ sāvakā sāvakapāramiñāṇaṃ, paccekabuddhā
paccekabodhiñāṇaṃ, sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchanti āsannakāraṇattā.
Āsannakāraṇañhi dānādiupanissayoti evaṃ ratijananaṭṭhena cittīkatādiatthena ca ratanabhāvo
bodhipakkhiyadhammānaṃ sātisayo. Tena vuttaṃ ‘‘tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ. Cattāro
satipaṭṭhānā’’ tiādi.
Tattha ārammaṇe okkantitvā upaṭṭhānaṭṭhena upaṭṭhānaṃ, satiyeva upaṭṭhānanti satipaṭṭhānaṃ.
Ārammaṇassa pana kāyādivasena catubbidhattā vuttaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ ti. Tathā hi
kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattasaññānaṃ pahānato
asubhadukkhāniccānattabhāvaggahaṇato ca nesaṃ kāyānupassanādibhāvo vibhatto.
Sammā padahanti etena, sayaṃ vā sammā padahati, pasatthaṃ sundaraṃ vā padahantīti
sammappadhānaṃ,puggalassa vā sammadeva padhānabhāvakaraṇato sammappadhānaṃ
vīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tampi anuppannuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanappahānavasena
anuppannuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādanaṭṭhāpanavasena ca catukiccasādhakattā vuttaṃ
‘‘cattāro sammappadhānā’’ ti.
Ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti
iddhi. Iti paṭhamena atthena iddhi eva pādoti iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyena atthena iddhiyā
pādo patiṭṭhā adhigamupāyoti iddhipādo . Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti.
Svāyaṃ iddhipādo yasmā chandādike cattāro adhipatidhamme dhure jeṭṭhake katvā nibbattīyati, tasmā
vuttaṃ ‘‘cattāro iddhipādā’’ ti.
Pañcindriyānīti saddhādīni pañca indriyāni. Tattha assaddhiyaṃ abhibhavitvā
adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Kosajjaṃ abhibhavitvā paggahalakkhaṇe,
pamādaṃ abhibhavitvā upaṭṭhānalakkhaṇe, vikkhepaṃ abhibhavitvā avikkhepalakkhaṇe, aññāṇaṃ
abhibhavitvā dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ.
Tāniyeva assaddhiyādīhi anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena sampayuttadhammesu thirabhāvena ca
bal āni veditabb āni.

Satta bojjha ṅgāti bodhiy ā, bodhissa v ā aṅgāti bojjha ṅgā. Yā hi es ā dhammas āmagg ī yāya
lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya
līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ
upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya
dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhati, kilesaniddāya vuṭṭhahati, cattāri ariyasaccāni paṭivijjhati,
nibbānameva vā sacchikarotīti ‘‘bodhī’’ ti vuccati. Tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi
bojjhaṅgājhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa vuttappakārāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā
ariyasāvako ‘‘bodhī’’ ti vuccati. Tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgāsenaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu
porāṇā ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā’’ti (vibha. aṭṭha. 466; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182; paṭi.
ma. aṭṭha. 2.2.17). ‘‘Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā’’tiādinā (paṭi. ma. 2.17) nayenapi bojjhaṅgattho
veditabbo.
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā, ariyabhāvakarattā,
ariyaphalappaṭilābhakarattā ca ariyo. Sammādiṭṭhiādīni aṭṭhaṅgāni assa atthi, aṭṭha aṅgāniyeva vā
aṭṭhaṅgiko. Mārento kilese gacchati nibbānatthikehi vā maggīyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti
maggoti evametesaṃ satipaṭṭhānādīnaṃ atthavibhāgo veditabbo.
Sotāpanno ti maggasaṅkhātaṃ sotaṃ āpajjitvā pāpuṇitvā ṭhito, sotāpattiphalaṭṭhoti attho.
Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ti sotāpattiphalassa attapaccakkhakaraṇāya paṭipajjamāno
paṭhamamaggaṭṭho, yo aṭṭhamakotipi vuccati. Sakadāgāmīti sakideva imaṃ lokaṃ
paṭisandhiggahaṇavasena āgamanasīlo dutiyaphalaṭṭho. Anāgāmīti paṭisandhiggahaṇavasena
kāmalokaṃ anāgamanasīlo tatiyaphalaṭṭho. Yo pana saddhānusārī dhammānusārī ekabījītievamādiko
ariyapuggalavibhāgo, so etesaṃyeva pabhedoti. Sesaṃ vuttanayasadisameva.
Pahārādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Uposathasuttavaṇṇanā
20 . Dasame tadahuposathe ti (udā. aṭṭha. 45; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.383) tasmiṃ
uposathadivasabhūte ahani. Uposathakaraṇatthāyāti ovādapātimokkhaṃ uddisituṃ. Uddhastaṃ
aruṇanti aruṇuggamanaṃ. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha nti thero
bhagavantaṃ pātimokkhuddesaṃ yāci. Tasmiṃ kāle ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti
(mahāva. 136) sikkhāpadassa apaññattattā. Kasmā pana bhagavā tiyāmarattiṃ vītināmesi? Tato paṭṭhāya
ovādapātimokkhaṃ anuddisitukāmo tassa vatthuṃ pākaṭaṃ kātuṃ. Addasāti kathaṃ addasa? Attano
cetopariyañāṇena tassaṃ parisati bhikkhūnaṃ cittāni parijānanto tassa dussīlassa cittaṃ passi. Yasmā
pana citte diṭṭhe taṃsamaṅgīpuggalo diṭṭho nāma hoti, tasmā ‘‘addasā kho āyasmā mahāmoggallāno
taṃ puggalaṃ dussīla’’ ntiādi vuttaṃ. Yatheva hi anāgate sattasu divasesu pavattaṃ paresaṃ cittaṃ
cetopariyañāṇalābhī jānāti, evaṃ atītepīti. Majjhe bhikkhusaṅghassa nisinna nti saṅghapariyāpanno
viya bhikkhusaṅghassa anto nisinnaṃ. Diṭṭhosīti ayaṃ na pakatattoti bhagavatā diṭṭho asi. Yasmā ca
evaṃ diṭṭho, tasmā natthi te tava bhikkhūhi saddhiṃ ekakammādisaṃvāso. Yasmā pana so saṃvāso tava
natthi, tasmā uṭṭhehi, āvusoti evamettha padayojanā veditabbā.
Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosīti anekavāraṃ vatvāpi ‘‘thero sayameva nibbinno
oramissatī’’ti vā, ‘‘idāni imesaṃ paṭipattiṃ jānissāmī’’ti vā adhippāyena tuṇhī ahosi. Bāhāyaṃ
gahetvāti ‘‘bhagavatā mayā ca yāthāvato diṭṭho, yāvatatiyaṃ ‘uṭṭhehi, āvuso’ti ca vutto na vuṭṭhāti,
idānissa nikkaḍḍhanakālo, mā saṅghassa uposathantarāyo ahosī’’ti taṃ bāhāyaṃ aggahesi, tathā
gahetvā. Bahi dvārakoṭṭhakā nikkhāmetvāti dvārakoṭṭhakā dvārasālāto nikkhāmetvā. Bahīti pana
nikkhāmitaṭṭhānadassanaṃ. Atha vā bahidvārakoṭṭhakāti bahidvārakoṭṭhakatopi nikkhāmetvā, na
antodvārakoṭṭhakato eva. Ubhayatthāpi vihārato bahikatvāti attho. Sūcighaṭikaṃ datvāti aggaḷasūciñca
uparighaṭikañca ādahitvā, suṭṭhutaraṃ kavāṭaṃ thaketvāti attho. Yāva bāhāgahaṇāpi nāmāti iminā
‘‘ aparisuddh ā, ānanda, paris ā’’ ti vacana ṃ sutv ā eva hi tena pakkamitabba ṃ siy ā, eva ṃ apakkamitv ā

yāva b āhāgaha ṇā pi n āma so moghapuriso āgamessati, acchariyamidanti dasseti. Idañca
garahanacchariyamevāti veditabbaṃ.
Atha bhagavā cintesi – ‘‘idāni bhikkhusaṅghe abbudo jāto, aparisuddhā puggalā uposathaṃ
āgacchanti, na ca tathāgatā aparisuddhāya parisāya uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti.
Anuddisante ca bhikkhusaṅghassa uposatho pacchijjati. Yaṃnūnāhaṃ ito paṭṭhāya bhikkhūnaṃyeva
pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti. Evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaṃyeva pātimokkhuddesaṃ anujāni.
Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’ ti. Tattha na dānāha nti idāni
ahaṃ uposathaṃ na karissāmi, pātimokkhaṃ na uddisissāmīti paccekaṃ na -kārena sambandho.
Duvidhañhi pātimokkhaṃ – āṇāpātimokkhaṃ, ovādapātimokkhanti. Tesu ‘‘suṇātu me, bhante’’tiādikaṃ
(mahāva. 134) āṇāpātimokkhaṃ. Taṃ sāvakāva uddisanti, na buddhā, yaṃ anvaddhamāsaṃ uddisīyati.
‘‘Khantī paramaṃ…pe… sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe… anupavādo anupaghāto…pe… etaṃ buddhāna
sāsana’’nti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185; udā. 36; netti. 30) imā pana tisso gāthā ovādapātimokkhaṃ
nāma. Taṃ buddhāva uddisanti, na sāvakā, channampi vassānaṃ accayena uddisanti.
Dīghāyukabuddhānañhi dharamānakāle ayameva pātimokkhuddeso, appāyukabuddhānaṃ pana
paṭhamabodhiyaṃyeva. Tato paraṃ itaro. Tañca kho bhikkhūyeva uddisanti, na buddhā, tasmā
amhākampi bhagavā vīsativassamattaṃ imaṃ ovādapātimokkhaṃ uddisitvā imaṃ antarāyaṃ disvā tato
paraṃ na uddisi. Aṭṭhāna nti akāraṇaṃ. Anavakāso ti tasseva vevacanaṃ. Kāraṇañhi yathā tiṭṭhati ettha
phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ‘‘ṭhāna’’nti vuccati, evaṃ ‘‘avakāso’’tipi vuccati. Ya nti kiriyāparāmasanaṃ.
Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde ti ko anusandhi? Yvāyaṃ aparisuddhāya parisāya
pātimokkhassa anuddeso vutto, so imasmiṃ dhammavinaye acchariyo abbhuto dhammoti taṃ aparehipi
sattahi acchariyabbhutadhammehi saddhiṃ vibhajitvā dassetukāmo paṭhamaṃ tāva tesaṃ
upamābhāvena mahāsamudde aṭṭha acchariyabbhutadhamme dassento satthā ‘‘aṭṭhime, bhikkhave,
mahāsamudde’’tiādimāha.
Uposathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Gahapativaggo
1-7. Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā
21-27 . Tatiyassa paṭhamadutiyesu natthi vattabbaṃ. Tatiye ‘‘hatthago’’ti vattabbe ‘‘hatthako’’ ti
vuttaṃ. So hi rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ,
bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato hatthako āḷavako ti jāto. Tenāha
‘‘āḷavakayakkhassa hatthato hatthehi sampaṭicchitattā hatthakoti laddhanāmo rājakumāro’’ ti.
Catutthādīni uttānatthāneva.
Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Dutiyabalasuttavaṇṇanā
28 . Aṭṭhame khīṇāsavassa sabbesaṃ saṅkhārānaṃ aniccatā asammohavasena kiccato
maggapaññāya suppaṭividdhā, vipassanāya ārammaṇakaraṇavasenapīti dassento āha ‘‘sahavipassanāya
maggapaññāyā’’ ti. Ime kāmāti dvepi kāme vadati. Kilesavasena uppajjamāno hi pariḷāho
vatthukāmasannissayo vatthukāmavisayo vāti dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viyāti
‘‘aṅgārakāsūpamā’’ ti vuttā. Anto vuccati lāmakaṭṭhena taṇhā, byantaṃ vigatantaṃ bhūtanti
byantibh ūta nti āha ‘‘ vigatantabh ūta ’’ nti, nitta ṇhanti attho.

Dutiyabalasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
9. Akkhaṇasuttavaṇṇanā
29 . Navame yasmā mahiddhikapetā devāsurānaṃ āvāhaṃ gacchanti, vivāhaṃ na gacchanti, tasmā
pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo. Petāsurā pana petā evāti tesaṃ petehi saṅgaho
avuttasiddhova.
Akkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā
30 . Dasame appicchassāti na icchassa. Abhāvattho hettha appa saddo
‘‘appaḍaṃsamakasavātātapā’’tiādīsu (a. ni. 10.11) viya. Paccayesu appiccho paccayappiccho,
cīvarādipaccayesu icchārahito. Adhigamappiccho ti jhānādiadhigamavibhāvane icchārahito.
Pariyattiappiccho ti pariyattiyaṃ bāhusaccavibhāvane icchārahito. Dhutaṅgappiccho ti dhutaṅgesu
appiccho dhutaṅgabhāvavibhāvane icchārahito. Santaguṇaniguhanenāti attani saṃvijjamānānaṃ
jh ānādiguṇānañceva bāhusaccaguṇassa dhutaṅgaguṇassa ca niguhanena chādanena. Sampajjatīti
nipphajjati sijjhati. No mahicchassāti mahatiyā icchāya samannāgatassa no sampajjati anudhammassapi
anipphajjanato. Pavivittassāti pakārehi vivittassa. Tenāha ‘‘kāyacittaupadhivivekehi vivittassā’’ ti.
Ārambhavatthuvasenāti bhāvanābhiyogavasena ekībhāvova kāyavivekoti adhippeto, na
gaṇasaṅgaṇikābhāvamattanti dasseti. Kamma nti yogakammaṃ.
Sattehi kilesehi ca saṅgaṇanaṃ samodhānaṃ saṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti
saṅgaṇikārāmo, tassa. Tenāha ‘‘gaṇasaṅgaṇikāya cevā’’ tiādi. Āraddhavīriyassāti paggahitavīriyassa.
Tañca kho upadhiviveke ninnatāvasena ‘‘ayaṃ dhammo’’ti vacanato. Esa nayo itaresupi.
Vivaṭṭanissitaṃyeva hi samādhānaṃ idhādhippetaṃ, tathā paññāpi. Kammassa-katapaññāya hi ṭhito
kammavasena bhavesu nānappakāro anatthoti jānanto kammakkhayakaraṃ ñāṇaṃ abhipattheti,
tadatthañca ussāhaṃ karoti. Mānādayo sattasantānaṃ saṃsāre papañcenti vitthārentīti papañcāti āha
‘‘taṇhāmānadiṭṭhipapañcarahitattā’’ tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.
Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Dānavaggo
1-4. Paṭhamadānasuttādivaṇṇanā
31-34 . Catutthassa paṭhame āsajjāti yassa deti, tassa āgamanahetu tena samāgamanimittaṃ.
Bhayāti bhayahetu. Nanu bhayaṃ nāma laddhakāmatārāgādayo viya cetanāya avisuddhikaraṃ, taṃ
kasmā idha gahitanti? Nayidaṃ tādisaṃ vohārabhayādiṃ sandhāya vuttanti dassetuṃ ‘‘ayaṃ adāyako
akārako’’ tiādi vuttaṃ. Adāsi me ti yaṃ pubbe kataṃ upakāraṃ cintetvā dīyati, taṃ sandhāya vuttaṃ.
Dassati me ti paccupakārāsīsāya yaṃ dīyati, taṃ sandhāya vadati. Sāhu dāna nti dānaṃ nāmetaṃ
paṇḍitapaññattanti sādhusamācāre ṭhatvā deti. Alaṅkārattha nti upasobhanatthaṃ. Dānañhi datvā taṃ
paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosaissāmaccherādayopi vidūrī
bhavanti. Idāni dānaṃ anukūladhammaparibrūhanena paccanīkadhammavidūrīkaraṇena ca
bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti ‘‘alaṅkāratthañceva parikkhāratthañca
detī’’ ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘dānañhi cittaṃ muduṃ karotī’’ tiādi. Muducitto hoti laddhā dāyake ‘‘iminā
mayhaṃ saṅgaho kato’’ti, dātāpi laddhari. Tena vuttaṃ ‘‘ubhinnampi cittaṃ muduṃ karotī’’ ti.

Adantadamana nti adant ā anassav āpissa d ānena dant ā assav ā honti, vase vattanti. Ad āna ṃ
dantadūsaka nti adānaṃ pubbe dantānaṃ assavānampi vighātuppādanena cittaṃ dūseti. Unnamanti
dāyakā piyaṃvadā ca paresaṃ garucittīkāraṭṭhānatāya. Namantipaṭiggāhakā dānena piyavācāya ca
laddhasaṅgahāsaṅgāhakānaṃ.
Cittālaṅkāradānameva uttamaṃanupakkiliṭṭhatāya suparisuddhatāya guṇavisesapaccayatāya ca.
Dutiyādīni uttānatthāneva.
Paṭhamadānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Dānūpapattisuttavaṇṇanā
35 . Pañcame dānapaccayāti dānakāraṇā, dānamayapuññassa katattā upacitattāti attho.
Upapattiyo ti manussesu devesu ca nibbattiyo. Ṭhapetīti ekavārameva anuppajjitvā yathā upari
tenevākārena pavattati, evaṃ ṭhapeti. Tadeva cassa adhiṭṭhānanti āha ‘‘tasseva vevacana’’ nti.
Vaḍḍhetīti brūheti na hāpeti. Vimutta nti adhimuttaṃ, ninnaṃ poṇaṃ pabbhāranti attho. Vimutta nti vā
vissaṭṭhaṃ. Nippariyāyato uttari nāma paṇītaṃ majjhepi hīnamajjhimavibhāgassa labbhanatoti vuttaṃ
‘‘uttari abhāvitanti tato uparimaggaphalatthāya abhāvita’’ nti. Saṃvattati tathāpaṇihitaṃ
dānamayaṃ cittaṃ. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘tañca kho’’ tiādi vuttaṃ, taṃ tatrupapattiyā
vibandhakaradussīlyābhāvadassanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, na dānamayassa puññassa kevalassa
taṃsaṃvattanatādassanaparanti daṭṭhabbaṃ. Samucchinnarāgassāti samucchinnakāmarāgassa. Tassa hi
siyā brahmaloke upapatti, na samucchinnabhavarāgassa. Vītarāgaggahaṇena cettha kāmesu vītarāgatā
adhippetā, yāya brahmalokūpapatti siyā. Tenāha ‘‘dānamattenevā’’ tiādi. Yadi evaṃ dānaṃ tattha
kimatthiyanti āha ‘‘dānaṃ panā’’ tiādi. Dānena muducitto ti baddhāghāte veripuggalepi attano
dānasampaṭicchanena mudubhūtacitto.
Dānūpapattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā
36 . Chaṭṭhe pujjabhavaphalaṃ nibbattenti, attano santānaṃ punantīti vā puññāni ca tāni
hetupaccayehi kattabbato kiriyā cāti puññakiriyā, tāyeva ca tesaṃ tesaṃ piyamanāpatādiānisaṃsānaṃ
vatthubhāvato puññakiriyavatthūni.
Anucchinnabhavamūlassa anuggahavasena, pūjāvasena vā attano deyyadhammassa parassa
pariccāgacetanā dīyati etenāti dānaṃ, dānameva dānamayaṃ. Padapūraṇamattaṃ maya-saddo.
Cīvarādīsu catūsu paccayesu (dī. ni. aṭṭha. 3.305), annādīsu vā dasasu dānavatthūsu, rūpādīsu vā chasu
ārammaṇesu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā
somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattacetanā dānamayaṃ puññakiriyavatthu nāma.
Niccasīlauposathasīlādivasena pañca aṭṭha dasa vā sīlāni samādiyantassa ‘‘sīlapūraṇatthaṃ
pabbajissāmī’’ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa, manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā ‘‘pabbajito
vatamhi sādhu suṭṭhū’’ti āvajjentassa, saddhāya pātimokkhaṃ paripūrentassa, paññāya cīvarādike
paccaye paccavekkhantassa, satiyā āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, vīriyena
ājīvaṃ sodhentassa ca pavattacetanā sīlati, sīletīti vā sīlamayaṃ puññakiriyavatthu nāma.
Paṭisambhidāyaṃ(paṭi. ma. 1.48) vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato
vipassantassa, sotaṃ…pe… ghānaṃ…pe… jivhaṃ…pe… kāyaṃ…pe… rūpe…pe… dhamme…pe…
cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ…pe… cakkhusamphassaṃ …pe… manosamphassaṃ…pe…
cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccato
dukkhato anattato vipassantassa yā cetanā, yā ca pathavīkasiṇādīsu sabbāsu aṭṭhattiṃsāya ārammaṇesu

pavatt ā jh ānacetan ā, yā ca anavajjesu kamm āyatanasipp āyatanavijj āṭṭ hānesu
paricayamanasikārādivasena pavattā cetanā, sabbā sā bhāveti etāyāti bhāvanāmayaṃ vuttanayena
puññakiriyavatthu cāti bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu .
Ekamekañcettha yathārahaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ
vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ. Kāyaṅgaṃ vācaṅgañca acopetvā manasā cintayantassa
manokammaṃ. Annādīni dentassa cāpi ‘‘annadānādīni demī’’ti vā, dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle
dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi kevalaṃ ‘‘annadānādīni demī’’ti dānakāle dānamayaṃ
puññakiriyavatthu hoti, evaṃ ‘‘idaṃ dānamayaṃ sammāsambodhiyā paccayo hotū’’ti dānapāramiṃ
āvajjetvā dānakālepi dānasīseneva pavattitattā. Vattasīse ṭhatvā dadanto ‘‘etaṃ dānaṃ nāma mayhaṃ
kulavaṃsahetu paveṇicāritta’’nti cārittasīsena vā dento cārittasīlattā sīlamayaṃ. Khayato vayato
sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi
deyyadhammapariccāgavasena vattamānāpi dānacetanā vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ
puññakiriyavatthu hoti pubbābhisaṅkhārassa aparabhāge cetanāya ca tathāpavattattā.
Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7-8. Sappurisadānasuttādivaṇṇanā
37-38 . Sattame viceyya detīti ettha dve vicinanāni dakkhiṇeyyavicinanaṃ, dakkhiṇāvicinanañca.
Tesu vipannasīle ito bahiddhā pañcanavuti pāsaṇḍabhede ca dakkhiṇeyye pahāya
sīlādiguṇasampannānaṃ sāsane pabbajitānaṃ dānaṃ dakkhiṇeyyavicinanaṃnāma. Lāmakalāmake
paccaye apanetvā paṇītapaṇīte vicinitvā tesaṃ dānaṃ dakkhiṇāvicinanaṃnāma. Tenāha ‘‘imassa
dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
Sappurisadānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Abhisandasuttādivaṇṇanā
39-40 . Navame puññābhisandāti puññanadiyo. Kusalābhisandāti kusalānaṃ pavāhā.
Sukhassāhārāti sukhapaccayā. Aggānīti ñātattā aggaññāni. Cirarattaṃ ñātattā rattaññāni. Ariyānaṃ
sādhūnaṃ vaṃsānīti ñātattā vaṃsaññāni. Porāṇānaṃ ādipurisānaṃ etānīti porāṇāni. Sabbaso kenacipi
pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni chaḍḍitānīti asaṃkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte,
evaṃ etarahi anāgate cāti āha ‘‘asaṃkiṇṇapubbāni na saṃkiyanti na saṃkiyissantī’’ ti. Tato eva
appaṭikuṭṭhāni. Na hi kadāci viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti.
Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattakāyassa
bhayābhāvaṃ deti. Avera nti verābhāvaṃ. Abyābajjha nti niddukkhataṃ. Evamettha saṅkhepato
pāḷivaṇṇanā veditabbā. Dasame natthi vattabbaṃ.
Abhisandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Dānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Uposathavaggo
1-8. Saṃkhittūposathasuttādivaṇṇanā
41-48 . Pañcamassa paṭhamādīsu natthi vattabbaṃ. Chaṭṭhe (saṃ. ni. ṭī. 1.1.165) pañca aṅgāni
etassāti pañcaṅgaṃ, pañcaṅgameva pañcaṅgikaṃ, tassa pañcaṅgikassa . Mahatī daddarī vīṇāvisesopi
ātatamevāti ‘‘cammapariyonaddhesū’’ ti visesanaṃ kataṃ. Ekatalatūriyaṃ

kumbhathunadaddarik ādi. Ubhayatala ṃbherimudi ṅgādi. Cammapariyonaddha ṃ hutv ā
vinibaddhaṃ ātatavitataṃ. Sabbaso pariyonaddhaṃnāma caturassaambaṇaṃ paṇavādi ca.
Gomukhīādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Vaṃsādīti ādi-saddena saṅkhādīnaṃ saṅgaho.
Sammādīti sammatāḷakaṃsatāḷasilāsalākatāḷādi. Tattha sammatāḷaṃnāma dantamayatāḷaṃ.
Kaṃsatāḷaṃlohamayaṃ. Silāmayaṃ ayopattena ca vādanatāḷaṃ silāsalākatāḷaṃ. Sumucchitassāti
suṭṭhu paṭiyattassa. Pamāṇeti nātidaḷhanātisithilasaṅkhāte majjhime mucchanāpamāṇe. Cheko ti paṭu
paṭṭho. So cassa paṭubhāvo manoharoti āha ‘‘sundaro’’ ti. Rañjetu nti rāgaṃ uppādetuṃ. Khamatevāti
rocateva. Na nibbindatīti na tajjeti, sotasukhabhāvato piyāyitabbova hoti.
Bhattāraṃ nātimaññatīti sāmikaṃ muñcitvā aññaṃ manasāpi na pattheti. Uṭṭhāhikāti
uṭṭhānavīriyasampannā. Analasāti nikkosajjā. Saṅgahitaparijjanāti sammānanādīhi ceva chaṇādīsu
pesetabba-piyabhaṇḍādipaṇṇākārapesanādīhi ca saṅgahitaparijanā. Idha parijano nāma sāmikassa ceva
attano ca ñātijano. Sambhata nti kasivaṇijjādīni katvā ābhatadhanaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.
Saṃkhittūposathasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
9-10. Paṭhamaidhalokikasuttādivaṇṇanā
49-50 . Navame idhalokavijayāyāti idhalokavijinanatthāya abhibhavatthāya. Yo hi
diṭṭhadhammikaṃ anatthaṃ parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadatthaṃ sampādeti, so
idhalokavijayāya paṭipanno nāma hoti paccatthikaniggaṇhanato sadatthasampādanato ca. Tenāha
‘‘ayaṃsa loko āraddho hotī’’ ti. (Pasaṃsāvahato tayidaṃ pasaṃsāvahanaṃ kittisaddena idhaloke
saddānaṃ cittatosanaviddheyyabhāvāpādanena ca hotīti daṭṭhabbaṃ.) Susaṃvihitakammanto ti
yāgubhattapacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaṃ karaṇena suṭṭhu saṃvihitakammanto.
Paralokavijayāyāti paralokassa vijinanatthāya abhibhavatthāya. Yo hi samparāyikaṃ anatthaṃ
parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadatthaṃ sampādeti, so paralokavijayāya paṭipanno nāma hoti.
Sesaṃ sabbattha uttānameva.
Paṭhamaidhalokikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Uposathavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
(6) 1. Gotamīvaggo
1-3. Gotamīsuttādivaṇṇanā
51-53 . Chaṭṭhassa paṭhame (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.402) gotamīti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase
panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati,
cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatīti ubhayathāpi
mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu. Athassā ‘‘mahāpajāpatī’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tenāha
‘‘puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantattā evaṃladdhanāmā’’ ti.
‘‘Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;
Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. (su. ni. 941; mahāni. 170) –
Ādinā attadaṇḍasuttaṃ kathesi. Taṃtaṃpalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo ukkaṇṭhantūti

sāsana ṃ pesenti n āmāti katv ā vutta ṃ ‘‘sāsana ṃ pesetv ā’’ti. Ku ṇā ladaha nti ku ṇā ladahatīra ṃ.
Anabhiratiṃ vinodetvāti itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ vokārasaṃkilesavibhāvanena
anabhiratiṃ vinodetvā.
Āpādikāti saṃvaddhakā, tumhākaṃ hatthapādesu kiccaṃ asādhentesu hatthe ca pāde ca vaḍḍhetvā
paṭijaggitāti attho. Posikāti divasassa dve tayo vāre nahāpetvā bhojetvā pāyetvā tumhe posesi.
Thaññaṃ pāyesīti nandakumāro kira bodhisattato katipāheneva daharo, tasmiṃ jāte mahāpajāpatī
attano puttaṃ dhātīnaṃ datvā sayaṃ bodhisattassa dhātikiccaṃ sādhayamānā attano thaññaṃ pāyesi.
Taṃ sandhāya thero evamāha. Daharo ti taruṇo. Yuvāti yobbaññe ṭhito. Maṇḍanakajātiko ti
alaṅkārasabhāvo. Tattha koci taruṇopi yuvā na hoti yathā atitaruṇo. Koci yuvāpi maṇḍanakajātiko na
hoti yathā upasantasabhāvo, ālasiyabyasanādīhi vā abhibhūto. Idha pana daharo ceva yuvā ca
maṇḍanakajātiko ca adhippeto, tasmā evamāha. Uppalādīni maṇḍanakajātiko ca lokasammatattā vuttāni.
Mātugāmassa pabbajitattāti idaṃ pañcavassasatato uddhaṃ aṭṭhatvā pañcasuyeva vassasatesu
saddhammaṭṭhitiyā kāraṇanidassanaṃ. Paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavavaseneva vutta nti ettha
paṭisambhidāppattakhīṇāsavaggahaṇena jhānānipi gahitāneva honti. Na hi nijjhānakānaṃ
sabbappakārasampatti ijjhatīti vadanti. Sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassa ntiādinā ca
yaṃ vuttaṃ, taṃ khandhakabhāṇakānaṃ matena vuttanti veditabbaṃ. Vinayaṭṭhakathāya mpi (cūḷava.
aṭṭha. 403) imināva nayena vuttaṃ.
Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ(dī. ni. aṭṭha. 3.161) pana ‘‘paṭisambhidāppattehi vassasahassaṃ
aṭṭhāsi, chaḷabhiññehi vassasahassaṃ, tevijjehi vassasahassaṃ, sukkhavipassakehi vassasahassaṃ,
pātimokkhena vassasahassaṃ aṭṭhāsī’’ti vuttaṃ. Idhāpi sāsanantaradhānakathāyaṃ(a. ni. aṭṭha.
1.1.130) ‘‘buddhānañhi parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ
cha abhiññā, tato tāpi nibbattetuṃ asakkontā tisso vijjā nibbattenti, gacchante gacchante kāle tāpi
nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva upāyena anāgāmino, sakadāgāmino,
sotāpannā’’ti vuttaṃ.
Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyaṃ(saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.156) pana ‘‘paṭhamabodhiyañhi bhikkhū
paṭisambhidāppattā ahesuṃ. Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā
ahesuṃ. Tato cha abhiññā pattuṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu. Idāni kāle gacchante tisso vijjā
pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti, tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ, tampi
asakkontā sakadāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ, gacchante kāle sotāpattiphalampi
pattuṃ na sakkhissantī’’ti vuttaṃ. Yasmā cetaṃ sabbaṃ aññamaññappaṭiviruddhaṃ, tasmā tesaṃ tesaṃ
bhāṇakānaṃ matameva ācariyena tattha tattha dassitanti gahetabbaṃ. Aññathā hi ācariyasseva
pubbāparavirodhappasaṅgo siyāti.
Tāniyevāti tāniyeva pañcavassasahassāni. Pariyattimūlakaṃ sāsananti āha ‘‘na hi pariyattiyā
asati paṭivedho atthī’’tiādi. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipattiantaradhāyati, paṭipattiyā antarahitāya
adhigamo antaradhāyati. Kiṃkāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa.
Iti paṭipattitopi pariyattiyeva pamāṇaṃ. Dutiyatatiyesu natthi vattabbaṃ.
Gotamīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
4-5. Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā
54-55 . Catutthe (dī. ni. aṭṭha. 3.265) ekena bhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya,
vinibhuñjeyya vāti attho. Dvīhi kamma nti dvīhi koṭṭhāsehi kasivaṇijjādikammaṃ payojeyya.
Nidhāpeyyāti catutthakoṭṭhāsaṃ nidhetvā ṭhapeyya, nidahitvā bhūmigataṃ katvā ṭhapeyyāti attho.
Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci
rājaaggicoradubbhikkhādivasena āpadā uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ekaṃ

ko ṭṭhāsa ṃ nidh āpeyy āti vutta ṃ. Imesu pana catūsu ko ṭṭhāsesu katara ṃ ko ṭṭhāsa ṃ gahetv ā kusala ṃ
kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā hi bhikkhūnampi kapaṇaddhikānampi
dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikādīnaṃ
dānavasena ceva, adhivatthadevatādīnaṃ petabalivasena, nhāpitādīnaṃ vetanavasena ca viniyogopi
upayogo eva.
Apenti gacchanti, apentā vā etehīti apāyā, apāyā eva mukhāni dvārānīti apāyamukhāni.
Vināsadvārānīti etthāpi eseva nayo. Pañcame natthi vattabbaṃ.
Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6-8. Bhayasuttādivaṇṇanā
56-58 . Chaṭṭhe gabbhavāso idha uttarapadalopena gabbho vuttoti āha ‘‘gabbhoti gabbhavāso’’ti.
Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.
Bhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6-10. Puggalasuttādivaṇṇanā
59-60 . Navame dānaṃ dadantāna nti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dānaṃ dentānaṃ. Upadhī vipaccanti
etena, upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṃ. Saṅghe dinnaṃ
mahapphala nti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāraṭṭhānaṃ hoti, vipulaphalanti attho. Dasame natthi
vattabbaṃ.
Puggalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Gotamīvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
(7) 2. Bhūmicālavaggo
1-5. Icchāsuttādivaṇṇanā
61-65 . Sattamassa paṭhamādīni suviññeyyāni. Pañcame (dī.ni.ṭī. 2.173) abhibhavatīti abhibhu,
parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ,jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā
ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ. Atha vā ārammaṇābhibhavanato abhitu ca
taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi
sasampayuttajjhānaṃ abhibhāyatanaṃ. Tenāha ‘‘abhibhavanakāraṇānī’’tiādi. Tāni hīti
abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. ‘‘Puggalassa ñāṇuttariyatāyā’’ti idaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ.
Kathaṃ? Paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti puggalassa ñāṇuttariyatāya
ārammaṇāni abhibhavanti. Ñāṇabaleneva hi ārammaṇābhibhavanaṃ viya paṭipakkhābhibhavopīti.
Parikammavasenaajjhattaṃ rūpasaññī,na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā
appanā ajjhattavisayā sambhavati. Taṃ pana ajjhattaparikammavasena laddhaṃ kasiṇanimittaṃ
avisuddhameva hoti, na bahiddhāparikammavasena laddhaṃ viya visuddhaṃ.
Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha ‘‘avaḍḍhitānī’’ti. Parittavasenevāti
vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttaṃ. Parittatā hettha
abhibhavanassa kāraṇaṃ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva
sambhavati, na itarassāti āha ‘‘ñāṇuttariko puggalo’’ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha

abhibhavana ṃ sam āpajjanañca upac ārajjh ānādhigamasamanantarameva appan ājh ānupp ādananti
āha ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti. Saha nimittuppādenāti ca
appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṃ. Yo ‘‘khippābhiñño’’ti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva
abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmiṃ nimitte. Appanaṃ pāpetīti bhāvanaṃ appanaṃ neti.
Ettha ca keci ‘‘uppanne upacārajjhāne taṃ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā
pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantarañca bhavaṅgaparivāsena upacārāsevanāya ca vinā
appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṃ pāpetī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi
pārivāsikakammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato
paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamato paraṃ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṃ
pāpuṇanto ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti vutto. ‘‘Saha nimittuppādenā’’ti ca
adhippāyikamidaṃ vacanaṃ, na nītatthaṃ. Adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.
Na antosamāpattiyaṃtadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato, samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo
pubbabhāgabhāvanāya vasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṃ.
Abhidhammaṭṭhakathāyaṃ(dha. sa. aṭṭha. 204) pana ‘‘iminā panassa pubbabhogo kathito’’ti vuttaṃ.
Antosamāpattiyaṃ tathā ābhogābhāve kasmā ‘‘jhānasaññāyapī’’ti vuttanti āha ‘‘abhibhavana…pe…
atthī’’ti.
Vaḍḍhitappamāṇānīti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhiṃ pāpitānīti
tathāvaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha ‘‘mahantānī’’ti. Bhattavaḍḍhitaka nti bhuñjanabhājane
vaḍḍhitvā dinnaṃ bhattaṃ, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho.
Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī. Saññāsīsena jhānaṃ
vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha alābhitā. Bahiddhāva uppanna nti bahiddhāvatthusmiṃyeva
uppannaṃ. Abhidhamme (dha. sa. 204-209) pana ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati
parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti evaṃ catunnaṃ abhibhāyatanānaṃ
āgatattā abhidhammaṭṭhakathāyaṃ‘‘kasmā pana yathā suttante ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā
rūpāni passati parittānītiādi vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ
arūpasaññitāva vuttā’’ti codanaṃ katvā ‘‘ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘tattha
vā idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamatova vattabbānīti tatrāpi idhāpi
vuttāni, ‘ajjhattaṃ rūpasaññī’ti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattamevā’’ti vuttaṃ.
Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni ‘‘parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti vuttāni, tathā
‘‘appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti. Atthi hi so pariyāyo ‘‘parittāni abhibhuyya, tāni ce kadāci
vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyā’’ti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti.
Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi
ubhayattha abhibhavanavisesoti, tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo
atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’tiādinā paṭhamadutiyaabhibhāyatanesu paṭhamavimokkho,
tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca
abhibhavanappavattito saṅgahito. Abhidhamme (dha. sa. 204-209, 247-249) pana nippariyāyadesanattā
vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato dassetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca
vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṃ vuttāni. Tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa
abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca
sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati. ‘‘Ajjhattarūpānaṃ
anabhibhavanīyato’’ti idaṃ abhidhamme katthacipi ‘‘ajjhattaṃ rūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ
vuttaṃ ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ, taṃ tena hetunā
vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṃ, na tassa
aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti.
Ajjhattar ūpāna ṃ anabhibhavan īyatā ca tesa ṃ bahiddh ārūpāna ṃ viya avibh ūtattā desan āvilāso ca

yath āvuttavavatth ānavasena veditabbo veneyyajjh āsayavasena vijjam ānapariy āyakath ābh āvato.
‘‘Suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti eteneva siddhattā na nīlādiabhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Taṃ na. Nīlādīsu
katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṃ
parittatā vā appamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca
parittādikasiṇarūpesu yaṃ yaṃ caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṃ dassetuṃ ‘‘imesu
panā’’tiādi vuttaṃ. Sabbasaṅgāhikavasenāti nīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṃ sādhāraṇavasena.
Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena
cakkhuviññāṇādiviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya
avabhāsanavasena.
Icchāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Vimokkhasuttavaṇṇanā
66 . Chaṭṭhe (dī. ni. ṭī. 2.129) kenaṭṭhenāti kena sabhāvena. Sabhāvo hi ñāṇena yāthāvato araṇīyato
ñātabbato ‘‘attho’’ti vuccati, so eva ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘aṭṭho’’ti vutto.
Adhimuccanaṭṭhenāti adhikaṃ savisesaṃ muccanaṭṭhena. Etena satipi sabbassapi rūpāvacarajjhānassa
vikkhambhanavasena paṭipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena taṃ jhānaṃ sātisayaṃ
paṭipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi
bhāvanāvisesena pavattiākāraviseso. Yathā taṃ saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, tathā
paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya abhirativasena suṭṭhu
adhimuccanaṭṭhenapi vimokkho . Tenāha ‘‘ārammaṇe cā’’tiādi. Ayaṃ panattho ti ayaṃ
adhimuccanaṭṭho pacchime vimokkhe nirodhe natthi. Kevalo vimuttaṭṭho eva tattha labbhati, taṃ
sayameva parato vakkhati.
Rūpīti yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena
visiṭṭharūpaṃ hoti, yena visiṭṭhena rūpena ‘‘rūpī’’ti vucceyya rūpīsaddassa atisayatthadīpanato, tadeva
sasantatipariyāpannarūpassa vasena paṭiladdhajjhānaṃ idha paramatthato rūpibhāvasādhakanti
daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘ajjhatta’’ntiādi. Rūpajjhānaṃ rūpaṃuttarapadalopena. Rūpānīti panettha
purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘nīlakasiṇādīni rūpānī’’ti. Rūpe kasiṇarūpe saññā rūpasaññā,
sā etassa atthīti rūpasaññī, saññāsīsena jhānaṃ vadati. Tappaṭipakkhena arūpasaññī. Tenāha
‘‘ajjhattaṃ na rūpasaññī’’tiādi.
Anto appanāyaṃ ‘‘subha’’nti ābhogo natthīti iminā pubbābhogavasena tathā adhimutti siyāti
dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā anavaṭṭhānā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu
vaṇṇakasiṇesu tattha katādhikārānaṃ abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭho sambhavati, tasmā
aṭṭhakathāyaṃ tathā tatiyo vimokkho saṃvaṇṇito. Yasmā pana mettādivasena pavattamānā bhāvanā
satte appaṭikūlato dahanti, te subhato adhimuccitvā pavattati, tasmā paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.
1.212-213) brahmavihārabhāvanā ‘‘subhavimokkho’’ti vuttā. Tayidaṃ ubhayampi tena tena pariyāyena
vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabbaṃ.
Sabbaso ti anavasesato. Na hi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ ekadesopi tattha avasissati.
Vissaṭṭhattāti yathāparicchinnakāle nirodhitattā. Uttamo vimokkho nāma ariyeheva samāpajjitabbato
ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.
Vimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Anariyavohārasuttavaṇṇanā
67 . Sattame anariyānaṃ lāmakānaṃ vohāro anariyavohāro. Diṭṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ
vāditā. Eva ṃ sesesupi. Ettha ca ta ṃta ṃsamu ṭṭhāpakacetan āvasena attho veditabbo. Ten āha ‘‘yāhi

cetan āhī’’tiādi.
Anariyavohārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Parisāsuttavaṇṇanā
69 . Navame (dī. ni. ṭī. 2.172) samāgantabbato, samāgacchatīti vā samāgamo, parisā.
Bimbisārappamukho samāgamo bimbisārasamāgamo . Sesadvayepi eseva nayo. Bimbisāra…pe…
samāgamasadisaṃ khattiyaparisanti yojanā. Aññesu cakkavāḷesupi labbhateva satthu
khattiyaparisādiupasaṅkamanaṃ. Ādito tehi saddhiṃ satthu bhāsanaṃ ālāpo, kathanappaṭikathanaṃ
sallāpo . Dhammūpasaṃhitā pucchāpaṭipucchā dhammasākacchā. Saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ
saṇṭhānapariyāyattā vaṇṇa-saddassa ‘‘mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni.
1.138) viya. Tesa nti padaṃ ubhayapadāpekkhaṃ ‘‘tesampi lakkhaṇasaṇṭhānaṃ viya satthu
sarīrasaṇṭhānaṃ tesaṃ kevalaṃ paññāyati evā’’ti. Nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo bhagavā hotīti yojanā.
Chinnassarāti dvidhā bhinnassarā. Gaggarassarāti jajjaritassarā. Bhāsantara nti tesaṃ sattānaṃ
bhāsāto aññaṃ bhāsaṃ. Vīmaṃsāti cintanā. Kimatthaṃ…pe… desetīti idaṃ nanu attānaṃ jānāpetvā
dhamme kathite tesaṃ sātisayo pasādo hotīti iminā adhippāyena vuttaṃ? Yesaṃ attānaṃ ajānāpetvāva
dhamme kathite pasādo hoti, na jānāpetvā, tādise sandhāya satthā tathā karoti. Tattha payojanamāha
‘‘vāsanatthāyā’’ti. Evaṃ sutopīti evaṃ aviññātadesako aviññātāgamanopi suto dhammo attano
dhammasudhammatāyeva anāgate paccayo hoti suṇantassa.
Parisāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Bhūmicālasuttavaṇṇanā
70 . Dasame (dī. ni. ṭī. 2.167; saṃ. ni. ṭī. 2.5.822) udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne ti udenassa nāma
yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāro ti bhagavantaṃ
uddissa katavihāro. Vuccatīti purimavohārena ‘‘udenaṃ cetiya’’nti vuccati. Gotamakādīsupīti
‘‘gotamakaṃ cetiya’’ntiādīsupi. Eseva nayo ti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Tathā hi
sattamba nti kikissa rañño dhītaro satta kumāriyo saṃvegajātā gehato nikkhamitvā tattha padhānaṃ
padahiṃsu, taṃ ṭhānaṃ ‘‘sattambaṃ cetiya’’nti vadanti. Bahuputtaka nti ca bahupāroho eko
nigrodharukkho, tasmiṃ adhivatthaṃ devataṃ bahū manussā putte patthenti, tadupādāya taṃ ṭhānaṃ
‘‘bahuputtakaṃ cetiya’’nti paññāyittha. Sārandadassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, cāpālassa
nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, iti sabbānevetāni buddhuppādato pubbadevatā pariggahetvā
cetiyavohārena voharitāni, bhagavato vihāre katepi tatheva sañjānanti. Ramaṇīyāti ettha vesāliyā tāva
bhūmibhāgasampattiyā sulabhapiṇḍatāya ramaṇīyabhāvo veditabbo. Vihārānaṃ pana nagarato
nātidūratāya naccāsannatāya gamanāgamanasampattiyā anākiṇṇavihāraṭṭhānatāya chāyudakasampattiyā
pavivekapatirūpatāya ca ramaṇīyatā daṭṭhabbā.
Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena
aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ
yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahataṃ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu
viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato
suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena
taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha
‘‘suvaḍḍhitā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva saṃsevitā.
Aniyamenāti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyamavacanena. Niyametvāti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpadassanena
niyametvā. Āyuppamāṇanti (dī. ni. ṭī. 1.40; dī. ni. abhi. ṭī. 1.40) paramāyuppamāṇaṃ vadati. Kiṃ
panettha paramāyu nāma, kathaṃ vā taṃ paricchinnappamāṇanti? Vuccate –yo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
tasmiṃ tasmiṃ bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena