Bộ: Tīkā · Vibhaṅga-mūlaṭīkā
Vibhaṅga-mūlaṭīkā
Đang xem liên mạch theo sách (178 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammapiṭake
Vibhaṅga-mūlaṭīkā
1. Khandhavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
Catusaccadaso ti cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccaṃ, catusaccaṃ passīti catusaccadaso. Satipi sāvakānaṃ
paccekabuddhānañca catusaccadassanabhāve anaññapubbakattā bhagavato catusaccadassanassa tattha ca sabbaññutāya
dasabalesu ca vasībhāvassa pattito parasantānesu ca pasāritabhāvena supākaṭattā bhagavāva visesena ‘‘catusaccadaso’’ti
thomanaṃ arahatīti. Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati pattheti, parasantānagataṃ vā kilesabyasanaṃ
upatāpeti, ‘‘sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā’’tiādinā (a. ni. 8.7) vā taṃ taṃ
hitapaṭipattiṃ yācatīti attho. Paramena cittissariyena samannāgato, sabbasatte vā guṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro
bhagavā ‘‘nātho’’ti vuccati. ‘‘Saddhamme gāravaṃ katvā karissāmī’’ ti sotabbabhāve kāraṇaṃ vatvā puna savane
niyojento āha ‘‘taṃ suṇātha samāhitā’’ ti. ‘‘Porāṇaṭṭhakathānayaṃ vigāhitvā karissāmī’’ ti vā etena sakkaccasavane
ca kāraṇaṃ vatvā tattha niyojento āha ‘‘saddhamme gāravaṃ katvā taṃ suṇāthā’’ ti.
Ettha ca ‘‘catusaccadaso’’ti vacanaṃ thomanameva catuppabhedāya desanāya samānagaṇanadassanaguṇena,
‘‘aṭṭhārasahi buddhadhammehi upeto’’ti ca aṭṭhārasappabhedāya desanāya samānagaṇanaguṇehīti daṭṭhabbaṃ.
Yathāvuttena vā niratisayena catusaccadassanena bhagavā catudhā dhammasaṅgaṇiṃ desetuṃ samattho ahosi,
aṭṭhārasabuddhadhammasamannāgamena aṭṭhārasadhā vibhaṅganti
yathāvuttadesanāsamatthatāsampādakaguṇanidassanametaṃ ‘‘catusaccadaso upeto buddhadhammehi aṭṭhārasahī’’ti. Tena
yathāvuttāya desanāya sabbaññubhāsitattā aviparītataṃ dassento tattha satte uggahādīsu niyojeti, niṭṭhānagamanañca attano
vāyāmaṃ dassento aṭṭhakathāsavane ca ādaraṃ uppādayati, yathāvuttaguṇarahitena asabbaññunā desetuṃ asakkuṇeyyataṃ
dhammasaṅgaṇīvibhaṅgappakaraṇānaṃ dassento tattha tadaṭṭhakathāya ca sātisayaṃ gāravaṃ janayati, buddhādīnañca
ratanānaṃ sammāsambuddhatādiguṇe vibhāveti.
Tattha cattāri saccāni pākaṭāneva, aṭṭhārasa pana buddhadhammā evaṃ veditabbā – ‘‘atītaṃse buddhassa bhagavato
appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgataṃse…pe… paccuppannaṃse…pe… imehi tīhi dhammehi samannāgatassa buddhassa
bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ, sabbaṃ vacīkammaṃ…pe. … sabbaṃ
manokammaṃ…pe… imehi chahi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi chandassa hāni, natthi
dhammadesanāya, natthi vīriyassa, natthi samādhissa, natthi paññāya, natthi vimuttiyā hāni. Imehi dvādasahi dhammehi
samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi davā, natthi ravā, natthi aphuṭaṃ, natthi vegāyitattaṃ, natthi abyāvaṭamano,
natthi appaṭisaṅkhānupekkhā’’ti.
Tattha natthi davāti khiḍḍādhippāyena kiriyā natthi. Natthi ravāti sahasā kiriyā natthi. Natthi aphuṭanti ñāṇena
aphusitaṃ natthi. Natthi vegāyitatta nti turitakiriyā natthi. Natthi abyāvaṭamano ti niratthako cittasamudācāro natthi.
Natthi appaṭisaṅkhānupekkhāti aññāṇupekkhā natthi. Katthaci pana ‘‘natthi dhammadesanāya hānī’’ti alikhitvā ‘‘natthi
chandassa hāni, natthi vīriyassa, natthi sattiyā’’ti likhanti.
1. Dhammasaṅgahe dhamme kusalādike tikadukehi saṅgahetvā te eva dhamme suttante khandhādivasena vutte
vibhajituṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ vuttaṃ. Tattha saṅkhepena vuttānaṃ khandhādīnaṃ vibhajanaṃ vibhaṅgo. So so
vibhaṅgo pakato adhikato yassā pāḷiyā, sā ‘‘vibhaṅgappakaraṇa’’ nti vuccati. Adhikato ti ca vattabbabhāvena
pariggahitoti attho. Tattha vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge ‘‘pañcakkhandhā rūpakkhandho…pe…
viññāṇakkhandho’’ti idaṃ suttantabhājanīyaṃ nāma. Nanu na ettakameva suttantabhājanīyanti? Saccaṃ, iti-saddena pana
ādi-saddatthajotakena pakāratthajotakena vā sabbaṃ suttantabhājanīyaṃ saṅgahetvā viññāṇakkhandhoti evamādi
evaṃpakāraṃ vā idaṃ suttantabhājanīya nti veditabbaṃ. Atha vā ekadesena samudāyaṃ nidasseti
pabbatasamuddādinidassako viya. Tattha nibbānavajjānaṃ sabbadhammānaṃ saṅgāhakattā sabbasaṅgāhakehi ca
āyatanādīhi appakatarapadattā khandhānaṃ khandhavibhaṅgo ādimhi vutto.
Na tato heṭṭhāti rūpādīnaṃ vedayitādisabhāvattābhāvā yasmiṃ sabhāve atītādayo rāsī katvā vattabbā, tassa
ruppanādito aññassābhāvā ca heṭṭhā gaṇanesu saṅkhatadhammānaṃ aniṭṭhānaṃ sāvasesabhāvaṃ, na heṭṭhā
gaṇanamattābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Chaṭṭhassa pana khandhassa abhāvā ‘‘na uddha’’ nti āha. Na hi
savibhāgadhammehi nissaṭassa atītādibhāvarahitassa ekassa nibbānassa rāsaṭṭho atthīti. ‘‘Rāsimhī’’ ti saddatthasahitaṃ
khandha-saddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Guṇe paṇṇattiyaṃ ruḷhiya’’ nti visayameva khandha-saddassa dasseti, na
saddattha ṃ. Lokiyalokuttarabhedañhi s īlādigu ṇaṃ nippadesena gahetv ā pavattam āno khandha -saddo
sīlādiguṇavisiṭṭhaṃ rāsaṭṭhaṃ dīpetīti. Keci pana ‘‘guṇaṭṭho ettha khandhaṭṭho’’ti vadanti. Dārukkhandho ti ettha pana na
khandha -saddo paññatti-saddassa atthe vattati, tādise pana puthulāyate dārumhi dārukkhandhoti paññatti hotīti
paññattiyaṃ nipatatīti vuttaṃ. Tathā ekasmimpi viññāṇe pavatto viññāṇakkhandhoti khandha-saddo na ruḷhī-saddassa
atthaṃ vadati, samudāye pana niruḷho khandha-saddo tadekadese pavattamāno tāya eva ruḷhiyā pavattatīti khandha-saddo
ruḷhiyaṃ nipatatīti vuttaṃ.
Rāsito guṇato ti sabbattha nissakkavacanaṃ visayasseva khandha-saddappavattiyā kāraṇabhāvaṃ sandhāya katanti
veditabbaṃ. ‘‘Rāsito’’ti imamatthaṃ saddatthavasenapi niyametvā dassetuṃ ‘‘ayañhi khandhaṭṭho nāma
piṇḍaṭṭho’’ tiādimāha. Koṭṭhāsaṭṭhe khandhaṭṭhe chaṭṭhenapi khandhena bhavitabbaṃ. Nibbānampi hi chaṭṭho koṭṭhāsoti.
Tasmā ‘‘khandhaṭṭho nāma rāsaṭṭho’’ti yuttaṃ. Yesaṃ vā atītādivasena bhedo atthi, tesaṃ ruppanādilakkhaṇavasena
taṃtaṃkoṭṭhāsatā vuccatīti bhedarahitassa nibbānassa koṭṭhāsaṭṭhena ca khandhabhāvo na vuttoti veditabbo.
Ettāvatāti uddesamattenāti attho. Cattāro ca mahābhūtā…pe… rūpa nti evaṃ vibhatto. Katthāti ce? Ekādasasu
okāsesu. Iti-saddena nidassanatthena sabbo vibhajananayo dassito. Idañca vibhajanaṃ oḷārikādīsu
cakkhāyatanantiādivibhajanañca yathāsambhavaṃ ekādasasu okāsesu yojetabbaṃ, evaṃ vedanākkhandhādīsupi.
Viññāṇakkhandho pana ekādasokāsesu purime okāsapañcake ‘‘cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇa’’nti
chaviññāṇakāyavisesena vibhatto, na tattha manodhātu manoviññāṇadhātūti vibhajanaṃ atthi. Taṃ pana dvayaṃ
manoviññāṇanti vuttanti imamatthaṃ dassetuṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘manodhātu manoviññāṇadhātū’’ ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ pāḷinayena pañcasu khandhesu dhammaparicchedaṃ dassetvā puna aññena pakārena dassetuṃ
‘‘apicā’’ tiādimāha. Etthāti etasmiṃ khandhaniddese.
1. Rūpakkhandhaniddesavaṇṇanā
2. Yaṃ kiñcīti ettha ya nti sāmaññena aniyamanidassanaṃ, kiñcīti pakārantarabhedaṃ āmasitvā aniyamanidassanaṃ.
Ubhayenapi atītaṃ vā…pe… santike vā appaṃ vā bahuṃ vā yādisaṃ vā tādisaṃ vā yaṃ kiñcīti napuṃsakaniddesārahaṃ
sabbaṃ byāpetvā saṅgaṇhātīti aññesupi napuṃsakaniddesārahesu pasaṅgaṃ disvā tassa adhippetatthaṃ aticca pavattito
atippasaṅgassa niyamanatthaṃ ‘‘rūpa’’ nti āha. Yaṃkiñcīti sanipātaṃ yaṃ-saddaṃ kiṃ-saddañca
aniyamekatthadīpanavasena ekaṃ padanti gahetvā ‘‘padadvayenapī’’ ti vuttaṃ.
Kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethāti tumhepi rūpaṃ rūpanti vadetha, taṃ kena kāraṇena vadethāti attho, atha vā
kena kāraṇena rūpaṃ, taṃ kāraṇaṃ vadethāti attho. Athetesu bhikkhūsu tuṇhībhūtesu bhagavā āha ‘‘ruppatīti kho’’ tiādi.
Bhijjatīti sītādisannipāte visadisasantānuppattidassanato purimasantānassa bhedaṃ sandhāyāha. Bhedo ca
visadisatāvikārāpattīti bhijjatīti vikāraṃ āpajjatīti attho. Vikārāpatti ca sītādisannipāte visadisarūpuppattiyeva.
Arūpakkhandhānaṃ pana atilahuparivattito yathā rūpadhammānaṃ ṭhitikkhaṇe sītādīhi samāgamo hoti, yena tattha utuno
ṭhitippattassa purimasadisasantānuppādanasamatthatā na hoti āhārādikassa vā, evaṃ aññehi samāgamo natthi.
Saṅghaṭṭanena ca vikārāpattiyaṃ ruppana -saddo niruḷho, tasmā arūpadhammānaṃ saṅghaṭṭanavirahitattā
rūpadhammānaṃ viya pākaṭassa vikārassa abhāvato ca ‘‘ruppantī’’ti ‘‘ruppanalakkhaṇā’’ti ca na vuccanti.
Jighacchāpipāsāhi ruppanañca udaraggisannipātena hotīti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca kuppatīti etena kattuatthe
rūpapadasiddhiṃ dasseti, ghaṭṭīyati pīḷīyatīti etehi kammatthe. Kopādikiriyāyeva hi ruppanakiriyāti. So pana kattubhūto
kammabhūto ca attho bhijjamāno hotīti imassatthassa dassanatthaṃ ‘‘bhijjatīti attho’’ ti vuttaṃ. Atha vā ruppatīti
rūpa nti kammakattutthe rūpapadasiddhi vuttā. Vikāro hi ruppananti. Teneva ‘‘bhijjatīti attho’’ti kammakattutthena
bhijjati-saddena atthaṃ dasseti. Yaṃ pana ruppati bhijjati, taṃ yasmā kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati, tasmā etehi ca padehi
padattho pākaṭo katoti. ‘‘Kenaṭṭhenā’’ti pucchāsabhāgavasena ‘‘ruppanaṭṭhenā’’ ti vuttaṃ. Na kevalaṃ saddatthoyeva
ruppanaṃ, tassa panatthassa lakkhaṇañca hotīti atthalakkhaṇavasena ‘‘ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭatī’’ ti
āha.
Chijjitvāti mucchāpattiyā muccitvā aṅgapaccaṅgānaṃ chedanavasena vā chijjitvā. Accantakhārena sītodakenāti
atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaṃ udakaṃ sampattikaraṃ
pathavīsandhārakaṃ kappavināsaudakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati. Tathā hi sati pathavī vilīyeyyāti.
Avīcimahāniraye ti saussadaṃ avīcinirayaṃ vuttaṃ. Teneva ‘‘tattha hī’’ tiādi vuttaṃ. Petti…pe… na hontīti
evaṃvidhāpi sattā atthīti adhippāyo evaṃvidhāyeva hontīti niyamābhāvato. Evaṃ kālakañjikādīsupīti. Sarantā
gacchantīti sarīsapa-saddassa atthaṃ vadati.
Abhisaññūhitvāti ettha samūhaṃ katvātipi attho. Etena sabbaṃ rūpaṃ…pe… dassitaṃ hotīti etena
rūpakkhandha-saddassa samānādhikaraṇasamāsabhāvaṃ dasseti. Tenevāha ‘‘na hi rūpato…pe… atthī’’ ti.
3 . Pakkhipitv āti ettha ek ādasok āsesu r ūpa ṃ pakkhipitv āti attho. Na hi tattha m ātika ṃyeva pakkhipitv ā mātik ā
ṭhapit ā, atha kho pakara ṇappatta ṃ rūpanti.
Aparo nayo…pe… ettheva gaṇanaṃ gata nti etena atītaṃsenāti bhummatthe karaṇavacananti dasseti. Yena
pakārena gaṇanaṃ gataṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘cattāro ca mahābhūtā’’ tiādi vuttanti imasmiṃ atthe sati
mahābhūtupādāyarūpabhāvo atītakoṭṭhāse gaṇanassa kāraṇanti āpajjati. Na hi atītaṃsānaṃ vedanādīnaṃ nivattanatthaṃ
idaṃ vacanaṃ ‘‘yaṃ rūpa’’nti eteneva tesaṃ nivattitattā, nāpi rūpassa aññappakāranivattanatthaṃ sabbappakārassa tattha
gaṇitattā, na ca anāgatapaccuppannākāranivattanatthaṃ atītaṃsavacanena taṃnivattanatoti. Atha pana yaṃ atītaṃsena
gaṇitaṃ, taṃ cattāro ca…pe… rūpa nti evaṃ gaṇitanti ayamattho adhippeto, evaṃ sati gaṇanantaradassanaṃ idaṃ siyā,
na atītaṃsena gaṇitappakāradassanaṃ, taṃdassane pana sati bhūtupādāyarūpappakārena atītaṃse gaṇitaṃ taṃsabhāvattāti
āpannameva hoti, na ca evaṃsabhāvatā atītaṃse gaṇitatāya kāraṇaṃ bhavituṃ arahati evaṃsabhāvasseva
paccuppannānāgatesu gaṇitattā sukhādisabhāvassa ca atītaṃse gaṇitattā, tasmā purimanayo eva yutto.
Ajjhattabahiddhāniddesesupi tādiso evattho labbhatīti.
Suttantapariyāyato ti pariyāyadesanattā suttassa vuttaṃ. Abhidhammaniddesato ti nippariyāyadesanattā
abhidhammassa nicchayena deso niddesoti katvā vuttaṃ. Kiñcāpītiādīsu ayamadhippāyo – suttantabhājanīyattā yathā
‘‘atītaṃ nanvāgameyyā’’tiādīsu addhānavasena atītādibhāvova vutto, tathā idhāpi niddisitabbo (ma. ni. 3.272, 275; apa.
thera 2.55.244) siyā. Evaṃ santepi suttantabhājanīyampi abhidhammadesanāyeva suttante vuttadhamme vicinitvā
vibhajanavasena pavattāti abhidhammaniddeseneva atītādibhāvo niddiṭṭhoti.
Addhāsantatisamayakhaṇavasenāti ettha cutipaṭisandhiparicchinne kāle addhā-saddo vattatīti ‘‘ahosiṃ nu kho
ahamatītamaddhāna’’ntiādisuttavasena (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) viññāyati. ‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo?
Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā’’ti (itivu. 63; dī. ni. 3.305) ettha pana paramatthato paricchijjamāno addhā
niruttipathasutta vasena (saṃ. ni. 3.62) khaṇaparicchinno yutto. Tattha hi ‘‘yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ,
‘atthī’ti tassa saṅkhā’’ti (saṃ. ni. 3.62) vijjamānassa paccuppannatā tato pubbe pacchā ca atītānāgatatā vuttāti. Yebhuyyena
pana cutipaṭisandhiparicchinno (dī. ni. 3.305; itivu. 63) suttesu atītādiko addhā vuttoti so eva idhāpi ‘‘addhāvasenā’’ ti
vutto. Sītaṃ sītassa sabhāgo, tathā uṇhaṃ uṇhassa. Yaṃ pana sītaṃ uṇhaṃ vā sarīre sannipatitaṃ santānavasena
pavattamānaṃ anūnaṃ anadhikaṃ ekākāraṃ, taṃ eko utūti vuccati. Sabhāgautuno anekantasabhāvato ekagahaṇaṃ kataṃ,
evaṃ āhārepi. Ekavīthiekajavanasamuṭṭhāna nti pañcachaṭṭhadvāravasena vuttaṃ. Santatisamaya kathā vipassakānaṃ
upakāratthāya aṭṭhakathāsu kathitā.
Niṭṭhitahetupaccayakiccaṃ, niṭṭhitahetukiccamaniṭṭhitapaccayakiccaṃ, ubhayakiccamasampattaṃ,
sakiccakkhaṇe paccuppannaṃ. Janako hetu, upatthambhako paccayo, tesaṃ uppādanaṃ upatthambhanañca kiccaṃ.
Yathā bījassa aṅkuruppādanaṃ pathavīādīnañca tadupatthambhanaṃ kammassa kaṭattārūpavipākuppādanaṃ āhārādīnaṃ
tadupatthambhanaṃ, evaṃ ekekassa kalāpassa cittuppādassa ca janakānaṃ kammānantarādipaccayabhūtānaṃ
upatthambhakānañca sahajātapurejātapacchājātānaṃ kiccaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tattha uppādakkhaṇe
hetukiccaṃdaṭṭhabbaṃ, tīsupi khaṇesu paccayakiccaṃ. Pathavīādīnaṃ sandhāraṇādikaṃ phassādīnaṃ phusanādikañca
attano attano kiccaṃ sakiccaṃ, tassa karaṇakkhaṇo sakiccakkhaṇo. Saha vā kiccena sakiccaṃ, yasmiṃ khaṇe sakiccaṃ
rūpaṃ vā arūpaṃ vā hoti, so sakiccakkhaṇo, tasmiṃ khaṇe paccuppannaṃ.
6. Ettakamevāti ‘‘tesaṃ tesa’’nti iminā āmeḍitavacanena abhibyāpanatthena vuttatthameva. ‘‘Aparassa aparassā’’ti
dīpanaṃ aparadīpanaṃ. Pariyesatūti etena pariyesanāya aniṭṭhanāmanivattanassa akāraṇabhāvaṃ dasseti. Kammadosena
hi cittavipallāsadosena ca gūthabhakkhapāṇādayo ummattakādayo ca pariyeseyyuṃ diṭṭhivipallāsena ca yonakādayo na
ārammaṇassa pariyesitabbasabhāvattā, apariyesitabbasabhāvattā pana etassa aniṭṭhamicceva nāmanti attho.
Sampattivirahato ti rūpādīnaṃ devamanussasampattibhave kusalakammaphalatā samiddhasobhanatā ca sampatti,
tabbirahatoti attho. Tato eva taṃ na pariyesitabbanti. Sobhanāni ca kānici hatthirūpādīni akusalakammanibbattāni na
tesaṃyeva hatthiādīnaṃ sukhassa hetubhāvaṃ gacchantīti tesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘‘akanta’’ nti vuttaṃ. Tassa tasseva hi
sattassa attanā katena kusalena nibbattaṃ sukhassa paccayo hoti, akusalena nibbattaṃ dukkhassa. Tasmā kammajānaṃ
iṭṭhāniṭṭhatā kammakārakasattassa vasena yojanārahā siyā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kusalakammajaṃ aniṭṭhaṃ nāma
natthī’’ ti idameva vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘akusalakammajaṃ iṭṭhaṃ nāma natthī’’ti. Tena akusalakammajampi sobhanaṃ
parasattānaṃ iṭṭhanti anuññātaṃ bhavissati. Kusalakammajaṃ pana sabbesaṃ iṭṭhamevāti vadanti. Tiracchānagatānaṃ
pana kesañci manussarūpaṃ amanāpaṃ, yato te disvāva palāyanti. Manussā ca devatārūpaṃ disvā bhāyanti, tesampi
vipākaviññāṇaṃ taṃ rūpaṃ ārabbha kusalavipākaṃ uppajjati, tādisassa pana puññassa abhāvā na tesaṃ tattha abhirati
hotīti adhippāyo. Kusalakammajassa pana aniṭṭhassābhāvo viya akusalakammajassa sobhanassa iṭṭhassa abhāvo vattabbo.
Hatthiādīnampi hi akusalakammajaṃ manussānaṃ akusalavipākasseva ārammaṇaṃ, kusalakammajaṃ pana pavatte
samuṭṭhitaṃ kusalavipākassa. Iṭṭhārammaṇena pana vomissakattā appakaṃ akusalakammajaṃ bahulaṃ
akusalavipākuppattiyā kāraṇaṃ na bhavissatīti sakkā vattunti. Vipākaṃ pana katthaci na sakkā vañcetunti vipākavasena
iṭṭhāniṭṭhārammaṇavavatthānaṃ suṭṭhu vuttaṃ. Tasmā taṃ anugantvā sabbattha iṭṭhāniṭṭhatā yojetabbā.
Aniṭṭ hā pañca k āmagu ṇā ti kasm ā vutta ṃ, nanu ‘‘ cakkhuviññeyy āni r ūpāni i ṭṭ hānī’’ ti (ma. ni. 1.166; 2.155; 3.190;
sa ṃ. ni. 5.30) evam ādin ā iṭṭ hāneva r ūpādīni ‘‘ kāmagu ṇā ’’ ti vutt ānīti? K āmagu ṇasadisesu kāmagu ṇavoh ārato, sadisat ā
ca rūpādibhāvoyeva, na iṭṭhatā. ‘‘Aniṭṭhā’’ti vā vacanena akāmaguṇatā dassitāti kāmaguṇavisabhāgā rūpādayo
‘‘kāmaguṇā’’ti vuttā asive ‘‘sivā’’ti vohāro viya. Sabbāni vā iṭṭhāniṭṭhāni rūpādīni taṇhāvatthubhāvato kāmaguṇāyeva.
Vuttañhi ‘‘rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpa’’ntiādi (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.133; vibha. 203). Atisayena pana kāmanīyattā
suttesu ‘‘kāmaguṇā’’ti iṭṭhāni rūpādīni vuttānīti.
Dvīsupi hīnapaṇītapadesu ‘‘akusalakammajavasena kusalakammajavasenā’’ ti vacanaṃ ‘‘tesaṃ tesaṃ
sattāna’’ nti sattavasena niyametvā vibhajitattā, ayañcattho ‘‘tesaṃ tesa’’ nti avayavayoge sāmivacanaṃ katvā vuttoti
veditabbo. Sattasantānapariyāpannesu kammajaṃ visiṭṭhanti ‘‘kammajavasenā’’ ti vuttaṃ. Yadi pana tehi tehīti etasmiṃ
atthe tesaṃ tesa nti sāmivacanaṃ, visayavisayīsambandhe vā, na kammajavaseneva rūpādīni vibhattāni, sabbesaṃ pana
indriyabaddhānaṃ vasena vibhattānīti viññāyanti. Ettha ca pākaṭehi rūpādīhi nayo dassitoti cakkhādīsupi hīnapaṇītatā
yojetabbā.
Manāpapariyanta nti manāpaṃ pariyantaṃ mariyādābhūtaṃ pañcasu kāmaguṇesu vadāmīti attho. Kiṃ kāraṇanti?
Yasmā te ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā, yassa yeva manāpā, tassa teva paramā, tasmā tassa tassa
ajjhāsayavasena kāmaguṇānaṃ paramatā hoti, na tesaṃyeva sabhāvato.
Eva nti imasmiṃ sutte vuttanayena. Ekasmiṃyeva assādanakujjhanato ārammaṇasabhāvasseva iṭṭhāniṭṭhābhāvato
aniṭṭhaṃ ‘‘iṭṭha’’nti gahaṇato ca, iṭṭhaṃ ‘‘aniṭṭha’’nti gahaṇato ca iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ
natthīti attho. Saññāvipallāsena cātiādinā nibbāne viya aññesu ārammaṇesu saññāvipallāsena iṭṭhāniṭṭhaggahaṇaṃ hoti.
Pittummattādīnaṃ khīrasakkarādīsu dosussadasamuṭṭhitasaññāvipallāsavasena tittaggahaṇaṃ viyāti imamatthaṃ sandhāya
manāpapariyantatā vuttāti dasseti.
Vibhattaṃatthīti ca vavatthitaṃ atthīti attho, aṭṭhakathācariyehi vibhattaṃ pakāsitanti vā. Tañca majjhimakasattassa
vasena vavatthitaṃ pakāsitañca, aññesañca vipallāsavasena idaṃ iṭṭhaṃ aniṭṭhañca hotīti adhippāyo. Evaṃ vavatthitassa
paniṭṭhāniṭṭhassa aniṭṭhaṃ iṭṭhanti ca gahaṇe na kevalaṃ saññāvipallāsova kāraṇaṃ, dhātukkhobhavasena
indriyavikārāpattiādinā kusalākusalavipākuppattihetubhāvopīti sakkā vattuṃ. Tathā hi sītudakaṃ ghammābhitattānaṃ
kusalavipākassa kāyaviññāṇassa hetu hoti, sītābhibhūtānaṃ akusalavipākassa. Tūlapicusamphasso vaṇe dukkho nivaṇe
sukho, mudutaruṇahatthasambāhanañca sukhaṃ uppādeti, teneva hatthena paharaṇaṃ dukkhaṃ, tasmā vipākavasena
ārammaṇavavatthānaṃ yuttaṃ.
Kiñcāpītiādinā satipi saññāvipallāse buddharūpadassanādīsu kusalavipākasseva gūthadassanādīsu ca
akusalavipākassa uppattiṃ dassento tena vipākena ārammaṇassa iṭṭhāniṭṭhataṃ dasseti. Vijjamānepi saññāvipallāse
ārammaṇena vipākaniyamadassanaṃ ārammaṇaniyamadassanatthameva katanti.
Apica dvāravasenapītiādinā dvārantare dukkhassa sukhassa ca paccayabhūtassa dvārantare
sukhadukkhavipākuppādanato vipākena ārammaṇaniyamadassanena ekasmiṃyeva ca dvāre samānasseva
maṇiratanādiphoṭṭhabbassa saṇikaṃ phusane pothane ca sukhadukkhuppādanato vipākavasena iṭṭhāniṭṭhatā dassitāti
viññāyati.
Heṭṭhimanayo ti majjhimakasattassa vipākassa ca vasena vavatthitaṃ ārammaṇaṃ gahetvā ‘‘tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
uññāta’’nti (vibha. 6) ca ādinā vuttanayo. Sammutimanāpa nti majjhimakasattassa vipākassa ca vasena sammataṃ
vavatthitaṃ manāpaṃ, taṃ pana sabhāveneva vavatthitanti abhinditabbatova na bhindatīti adhippāyo. Saññāvipallāsena
nerayikādīhipi puggalehi manāpanti gahitaṃ puggalamanāpaṃ ‘‘taṃ taṃ vā panā’’ tiādinā bhindati.
Vemānikapetarūpampi akusalakammajattā kammakāraṇādidukkhavatthubhāvato ca ‘‘manussarūpato hīna’’nti vuttaṃ.
7. Oḷārikarūpānaṃ vatthārammaṇapaṭighātavasena supariggahitatā, sukhumānaṃ tathā abhāvato duppariggahitatā ca
yojetabbā. Duppariggahaṭṭheneva lakkhaṇaduppaṭivijjhanatā daṭṭhabbā. Dasavidha nti ‘‘dūre’’ti avuttassa dassanatthaṃ
vuttaṃ. Vuttampi pana okāsato dūre hotiyeva.
Heṭṭhimanayo ti ‘‘itthindriyaṃ…pe… idaṃ vuccati rūpaṃ santike’’ti (vibha. 7) evaṃ lakkhaṇato
dvādasahatthavasena vavatthitaokāsato ca dassetvā niyyātitanayo. So lakkhaṇokāsavasena dūrasantikena saha gahetvā
niyyātitattā bhindamāno missakaṃ karonto gato . Atha vā bhindamāno ti sarūpadassanena lakkhaṇato yevāpanakena
okāsatoti evaṃ lakkhaṇato okāsato ca visuṃ karonto gatoti attho. Atha vā lakkhaṇato santikadūrānaṃ okāsato
dūrasantikabhāvakaraṇena santikabhāvaṃ bhinditvā dūrabhāvaṃ, dūrabhāvañca bhinditvā santikabhāvaṃ karonto
pavattoti ‘‘bhindamāno gato’’ ti vuttaṃ. Idha panāti ‘‘taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāya upādāyā’’ti idha purimanayena
lakkhaṇato dūraṃ okāsato santikabhāvakaraṇena na bhindati bhagavā, na ca okāsadūrato visuṃ karaṇena, nāpi
okāsadūrena vomissakakaraṇenāti attho. Kiṃ pana karotīti? Okāsato dūrameva bhindati. Ettha pana na pubbe vuttanayena
tidhā attho daṭṭhabbo. Na hi okāsato dūraṃ lakkhaṇato santikaṃ karoti, lakkhaṇato vā visuṃ tena vā vomissakanti.
Okāsato dūrassa pana okāsatova santikabhāvakaraṇaṃ idha ‘‘bhedana’’nti veditabbaṃ. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ
bhindat īti etthāpi vā na pubbe vuttanayena tidhā bhedassa akaraṇaṃ vuttaṃ, lakkhaṇato santikadūrānaṃ pana
lakkhaṇato upādāyupādāya dūrasantikabhāvo natthīti lakkhaṇato dūrassa lakkhaṇatova santikabhāvākaraṇaṃ lakkhaṇato
dūrassa abhedananti daṭṭhabbaṃ. Purimanayo viya ayaṃ nayo na hotīti ettakameva hi ettha dassetīti bhindamānoti ettha ca
aññathā bhedanaṃ vuttaṃ, bhedanaṃ idha ca aññathā vuttanti.
Rūpakkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Vedanākkhandhaniddesavaṇṇanā
8. Cakkhādayo pasādā oḷārikamanomayattabhāvapariyāpannā kāyavohāraṃ arahantīti tabbatthukā adukkhamasukhā
‘‘kāyikā’’ ti pariyāyena vuttā, na kāyapasādavatthukattā. Na hi cakkhādayo kāyapasādā hontīti. Santativasena
khaṇādivasena cāti ettha addhāsamayavasena atītādibhāvassa avacanaṃ sukhādivasena bhinnāya atītādibhāvavacanato.
Na hi sukh āyeva addhāvasena samayavasena ca atītādikā hoti, tathā dukkhā adukkhamasukhā ca kāyikacetasikādibhāvena
bhinnā. Tena vedanāsamudayo addhāsamayavasena atītādibhāvena vattabbataṃ arahati samudāyassa tehi
paricchinditabbattā, vedanekadesā pana ettha gahitāti te santatikhaṇehi paricchedaṃ arahanti tattha
tathāparicchinditabbānaṃ gahitattāti. Ekasantatiyaṃ pana sukhādianekabhedasabbhāvena tesu yo bhedo
paricchinditabbabhāvena gahito, tassa ekappakārassa pākaṭassa paricchedikā taṃsahitadvārālambanappavattā, avicchedena
taduppādakekavidhavisayasamāyogappavattā ca santati bhavituṃ arahatīti tassa bhedantaraṃ anāmasitvā
paricchedakabhāvena gahaṇaṃ kataṃ. Lahuparivattino vā dhammā parivattaneneva paricchedaṃ arahantīti
santatikhaṇavasena paricchedo vutto. Pubbantāparantamajjhagatāti etena hetupaccayakiccavasena vuttanayaṃ dasseti.
11 . Kilesaggisampayogato sadarathā. Etena sabhāvato oḷārikataṃ dasseti, dukkhavipākaṭṭhenāti etena
oḷārikavipākanipphādanena kiccato. Kammavegakkhittā kammapaṭibaddhabhūtā ca kāyakammādibyāpāravirahato
nirussāhā vipākā, saussāhā ca kiriyā avipākā. Savipākā ca sagabbhā viya oḷārikāti tabbipakkhato avipākā sukhumāti vuttā.
Asātaṭṭhenāti amadhuraṭṭhena. Tena sātapaṭipakkhaṃ aniṭṭhasabhāvaṃ dasseti. Dukkhaṭṭhenāti dukkhamaṭṭhena.
Tena dukkhānaṃ santāpanakiccaṃ dasseti. ‘‘Yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā
bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.88; saṃ. ni. 4.267) vacanato adukkhamasukhāpharaṇasabhāvavirahato asantānaṃ
kāmarāgapaṭighānusayānaṃ anusayanassa aṭṭhānattā santā,sukhe nikantiṃ pariyādāya adhigantabbattā padhānabhāvaṃ
nītāti paṇītāti. Tathā anadhigantabbā ca kāmāvacarajātiādisaṅkaraṃ akatvā samānajātiyaṃ ñāṇasampayuttavippayuttādike
samānabhede sukhato paṇītāti yojetabbā. Upabrūhitānaṃ dhātūnaṃ paccayabhāvena sukhā khobheti vibādhitānaṃ
paccayabhāvena dukkhā ca. Ubhayampi kāyaṃ byāpentaṃ viya uppajjatīti pharati. Madayamāna nti madaṃ karontaṃ.
Chādayamāna nti icchaṃ uppādentaṃ, avattharamānaṃ vā. Ghammābhitattassa sītodakaghaṭena āsittassa yathā kāyo
upabrūhito hoti, evaṃ sukhasamaṅginopīti katvā ‘‘āsiñcamānaṃ viyā’’ ti vuttaṃ. Ekattanimitteyevāti pathavīkasiṇādike
ekasabhāve eva nimitte. Caratīti nānāvajjane javane vedanā viya vipphandanarahitattā sukhumā.
Adhippāye akusalatāya akovido. Kusalattike…pe… āgatattāti ‘‘kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā
sukhumā’’ti evaṃ āgatattā. Bhūmantarabhede dassetuṃ ‘‘yampī’’ tiādi āraddhaṃ. Iminā nīhārenāti etena
‘‘kāmāvacarasukhato kāmāvacarupekkhā sukhumā’’tiādinā sabhāvādibhedena ca oḷārikasukhumabhāvaṃ tatra tatreva
kathento na bhindatīti nayaṃ dasseti.
Lokiyalokuttaramissakā kathitā,tasmā ekantapaṇīte hīnapaṇītānaṃ uddhaṭattā evameva ekantahīne ca
yathāsambhavaṃ hīnapaṇītatā uddharitabbāti anuññātaṃ hotīti ubhayattha taduddharaṇe na kukkuccāyitabbanti attho.
Akusalānaṃ kusalādīhi sukhumattābhāvato pāḷiyā āgatassa aparivattanīyabhāvena ‘‘heṭṭhimanayo na oloketabbo’’ ti
vuttanti vadanti, taṃtaṃvāpanavasena kathanepi parivattanaṃ natthīti na parivattanaṃ sandhāya ‘‘heṭṭhimanayo na
oloketabbo’’ti vuttaṃ, heṭṭhimanayassa pana vuttattā avuttanayaṃ gahetvā ‘‘taṃ taṃ vā panā’’ti vattuṃ yuttanti
‘‘heṭṭhimanayo na oloketabbo’’ti vuttanti veditabbo. Bahuvipākā akusalā dosussannatāya oḷārikā,tathā appavipākā kusalā.
Mandadosattā appavipākā akusalā sukhumā,tathā bahuvipākā kusalā ca. Oḷārikasukhumanikantivatthubhāvato
kāmāvacarādīnaṃ oḷārikasukhumatā. Sāpīti bhāvanāmayāya bhedanena dānamayasīlamayānañca paccekaṃ bhedanaṃ
nayato dassitanti veditabbaṃ. Sāpīti vā tividhāpīti yojetabbaṃ.
13 . Jātiādivasena asamānakoṭṭhāsatā visabhāgaṭṭho . Dukkhavipākatādivasena asadisakiccatā, asadisasabhāvatā vā
visaṃsaṭṭho, na asampayogo. Yadi siyā, dūravipariyāyena santikaṃ hotīti saṃsaṭṭhaṭṭhena santikatā āpajjati, na ca
vedanāya vedanāsampayogo atthi. Santikapadavaṇṇanāya ca ‘‘sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena cā’’ti vakkhatīti
vuttanayeneva attho veditabbo.
Nadūrato santikaṃ uddharitabba nti kasmā vuttaṃ, kiṃ yathā santikato akusalato akusalā dūreti uddharīyati, tathā
tato dūrato kusalato kusalā santiketi uddharituṃ na sakkāti? Na sakkā. Tathā hi sati kusalā kusalāya santiketi katvā
santikato santikat ā eva uddharit ā siy ā, tath ā ca sati santikasantikatarat āvacanameva āpajjati, up ādāyup ādāya
dūrasantikat āva idha vuccati, tasm ā dūrato d ūruddhara ṇaṃ viya santikato santikuddhara ṇañca na sakk ā kātu ṃ
dūradūrataratāya viya santikasantikataratāya ca anadhippetattā. Atha pana vadeyya ‘‘na kusalā kusalāya eva santiketi
uddharitabbā, atha kho yato sā dūre, tassā akusalāyā’’ti, tañca natthi. Na hi akusalāya kusalā kadāci santike atthīti. Athāpi
vadeyya ‘‘yā akusalā kusalāya santike, sā tato dūrato kusalato uddharitabbā’’ti, tadapi natthi. Na hi kusale akusalā atthi, yā
tato santiketi uddhariyeyya, tasmā idha vuttassa dūrassa dūrato accantavisabhāgattā dūre santikaṃ natthīti na sakkā dūrato
santikaṃ uddharituṃ, santike panidha vutte bhinne tattheva dūraṃ labbhatīti āha ‘‘santikato pana dūraṃ
uddharitabba’’ nti.
Upādāyupādāya dūrato ca santikaṃ na sakkā uddharituṃ. Lobhasahagatāya dosasahagatā dūre lobhasahagatā santiketi
hi vuccamāne santikatova santikaṃ uddharitaṃ hoti. Tathā dosasahagatāya lobhasahagatā dūre dosasahagatā santiketi
etthāpi sabhāgato sabhāgantarassa uddhaṭattā, na ca sakkā ‘‘lobhasahagatāya dosasahagatā dūre sā eva ca santike’’ti
vattuṃ dosasahagatāya santikabhāvassa akāraṇattā, tasmā visabhāgatā bhedaṃ aggahetvā na pavattatīti sabhāgābyāpakattā
dūratāya dūrato santikuddharaṇaṃ na sakkā kātuṃ. Na hi dosasahagatā akusalasabhāgaṃ sabbaṃ byāpetvā pavattatīti.
Sabhāgatā pana bhedaṃ antogadhaṃ katvā pavattatīti visabhāgabyāpakattā santikatāya santikato dūruddharaṇaṃ sakkā
kātuṃ. Akusalatā hi lobhasahagatādisabbavisabhāgabyāpikāti. Tenāha ‘‘na dūrato santikaṃ uddharitabba’’ ntiādi.
Vedanākkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Saññākkhandhaniddesavaṇṇanā
17 . Cakkhusamphassajāsaññāti ettha yadipi vatthuto phassassa nāmaṃ phassato ca saññāya, vatthuvisiṭṭhaphassena
pana visiṭṭhasaññā vatthunā ca visiṭṭhā hoti phassassa viya tassāpi tabbatthukattāti ‘‘vatthuto nāma’’ nti vuttaṃ.
Paṭighasamphassajā saññāti etthāpi yathā phasso vatthārammaṇapaṭighaṭṭanena uppanno, tathā tato jātasaññāpīti
‘‘vatthārammaṇato nāma’’ nti vuttaṃ. Ettha ca paṭighajo samphasso, paṭighaviññeyyo vā samphasso
paṭighasamphasso ti uttarapadalopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ.
Viññeyyabhāve vacanaṃ adhikicca pavattā, vacanādhīnā vā arūpakkhandhā, adhivacanaṃ vā etesaṃ pakāsanaṃ
atthīti ‘‘adhivacanā’’ti vuccanti, tatojo samphasso adhivacanasamphasso, samphassoyeva vā yathāvuttehi atthehi
adhivacano ca samphasso cāti adhivacanasamphasso, adhivacanaviññeyyo vā samphasso adhivacanasamphasso, tato
tasmiṃ vā jātā adhivacanasamphassajā. Pañcadvārikasamphassepi yathāvutto attho sambhavatīti tena pariyāyena tatojāpi
saññā ‘‘adhivacanasamphassajā’’ ti vuttā. Yathā pana aññappakārāsambhavato manosamphassajā nippariyāyena
‘‘adhivacanasamphassajā’’ti vuccati, na evaṃ ayaṃ paṭighasamphassajā āveṇikappakārantarasambhavatoti adhippāyo.
Yadi evaṃ cattāro khandhāpi yathāvuttasamphassato jātattā ‘‘adhivacanasamphassajā’’ti vattuṃ yuttā, saññāva kasmā
evaṃ vuttāti? Tiṇṇaṃ khandhānaṃ atthavasena attano pattampi nāmaṃ yattha pavattamāno adhivacanasamphassaja-saddo
niruḷhatāya dhammābhilāpo hoti, tassā saññāya eva āropetvā sayaṃ nivattanaṃ hoti. Tenāha ‘‘tayo hi arūpino
khandhā’’ tiādi. Atha vā saññāya paṭighasamphassajāti aññampi visiṭṭhaṃ nāmaṃ atthīti adhivacanasamphassajānāmaṃ
tiṇṇaṃyeva khandhānaṃ bhavituṃ arahati. Te pana attano nāmaṃ saññāya datvā nivattāti imamatthaṃ sandhāyāha ‘‘tayo
hi arūpino khandhā’’ tiādi. Pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti idaṃ tena tenādhippāyena
hatthavikārādikaraṇe tadadhippāyavijānananimittabhūtā viññatti viya rajjitvā olokanādīsu rattatādivijānananimittaṃ
olokanaṃ cakkhuviññāṇavisayasamāgame pākaṭaṃ hotīti taṃsampayuttāya saññāyapi tathāpākaṭabhāvaṃ sandhāya
vuttaṃ.
Rajjitvā olokanādivasena pākaṭā javanappavattā bhavituṃ arahatīti etissā āsaṅkāya nivattanatthaṃ ‘‘pasādavatthukā
evā’’ ti āha. Aññaṃ cintenta nti yaṃ pubbe tena cintitaṃ ñātaṃ, tato aññaṃ cintentanti attho.
Saññākkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Saṅkhārakkhandhaniddesavaṇṇanā
20 . Heṭṭhimakoṭiyāti ettha bhummaniddesova. Tattha hi padhānaṃ dassitanti. Yadi evaṃ uparimakoṭiyā taṃ na
dassitanti āpajjatīti? Nāpajjati, uparimakoṭigatabhāvena vinā heṭṭhimakoṭigatabhāvābhāvato. Heṭṭhimakoṭi hi
sabbabyāpikāti. Dutiye karaṇaniddeso, heṭṭhimakoṭiyā āgatāti sambandho. Purimepi vā ‘‘heṭṭhimakoṭiyā’’ti yaṃ vuttaṃ,
tañca padhānasaṅkhāradassanavasenāti sambandhakaraṇena karaṇaniddesova. Taṃsampayuttā saṅkhārāti
ekūnapaññāsappabhede saṅkhāre āha. Gahitāva honti tappaṭibaddhattā.
Saṅkhārakkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
Samuggama -saddo sañjātiyaṃ ādiuppattiyaṃ niruḷho. Taṃtaṃpaccayasamāyoge hi purimabhavasaṅkhātā
purimantato uddhaṅgamanaṃ samuggamo, sandhiyaṃ vā paṭisandhiyaṃ uggamo samuggamo . So pana yattha
pañcakkhandhā paripuṇṇā samuggacchanti, tattheva dassito. Etena nayena aparipuṇṇakhandhasamuggamo
ekavokāracatuvokāresu sakkā viññātunti. Atha vā yathādhigatānaṃ pañcannampi khandhānaṃ saha uggamo uppatti
samuggamo . Etasmiṃ atthe vikaluppatti asaṅgahitā hoti. Himavantappadese jātimantaeḷakalomaṃ jātiuṇṇā.
Sappimaṇḍabindūti evaṃ etthāpi bindu -saddo yojetabbo. Evaṃvaṇṇappaṭibhāga nti evaṃvaṇṇaṃ evaṃsaṇṭhānañca.
Paṭibhajanaṃ vā paṭibhāgo, sadisatābhajanaṃ sadisatāpattīti attho. Evaṃvidho vaṇṇappaṭibhāgo etassāti
evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ.
Santatisīsānīti santatimūlāni, santatikoṭṭhāsā vā. Anekindriyasamāhārabhāvato hi padhānaṅgaṃ ‘‘sīsa’’nti vuccati,
evaṃ vatthudasakādikoṭṭhāsā anekarūpasamudāyabhūtā ‘‘sīsānī’’ti vuttānīti.
Pañcakkhandhā paripuṇṇā hontīti gaṇanāpāripūriṃ sandhāya vuttaṃ, na tassa tassa khandhassa paripuṇṇataṃ.
Kammasamuṭṭhānapaveṇiyā vuttattā ‘‘utucittāhārajapaveṇī ca ettakaṃ kālaṃ atikkamitvā hotī’’tiādinā vattabbā siyā, taṃ
pana ‘‘pubbāparato’’ti ettha vakkhatīti akathetvā kammajapaveṇī ca na sabbā vuttāti avuttaṃ dassetuṃ
opapātikasamuggamo nāma dassito. Evaṃ…pe… pañcakkhandhā paripuṇṇā hontīti paripuṇṇāyatanānaṃ vasena nayo
dassito, aparipuṇṇāyatanānaṃ pana kāmāvacarānaṃ rūpāvacarānaṃ parihīnāyatanassa vasena santatisīsahāni veditabbā.
Pubbāparato ti ayaṃ vicāraṇā na pañcannaṃ khandhānaṃ uppattiyaṃ, atha kho tesaṃ rūpasamuṭṭhāpaneti daṭṭhabbā.
Taṃ dassento āha ‘‘evaṃ panā’’ tiādi. Apacchāapure uppannesūti etena saṃsayakāraṇaṃ dasseti. Sahuppannesu hi
idameva paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ pacchāti adassitaṃ na sakkā viññātuṃ. Ettha ca ‘‘pubbāparato’’ti etissā
vicāraṇāya vatthubhāvena paṭisandhiyaṃ uppannā pavattā pañcakkhandhā gahitā. Tattha ca niddhāraṇe bhummaniddesoti
‘‘rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ ti āha. Aññathā bhāvenabhāvalakkhaṇatthe bhummaniddese sati rūpassa
rūpasamuṭṭhāpanakkhaṇe kammassapi rūpasamuṭṭhānaṃ vadantīti ubhayanti vattabbaṃ siyāti. Rūpārūpasantatiñca gahetvā
ayaṃ vicāraṇā pavattāti ‘‘rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ ti vuttaṃ. Aññathā paṭisandhikkhaṇe eva vijjamāne
gahetvā vicāraṇāya kariyamānāya arūpassa rūpasamuṭṭhāpanameva natthīti pubbāparasamuṭṭhāpanavicāraṇāva idha na
upapajjatīti vattabbaṃ siyāti. Vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti sabbarūpānaṃ uppādakkhaṇe dubbalataṃ
sandhāya vuttaṃ. Tadā hi taṃ pacchājātapaccayarahitaṃ āhārādīhi ca anupatthaddhanti ‘‘dubbala’’nti vuttaṃ.
Kammavegakkhittattāti idaṃ satipi bhavaṅgassa kammajabhāve sāyaṃ vipākasantati paṭisandhikkhaṇe
purimabhavaṅgasamuṭṭhāpakato aññena kammunā khittā viya appatiṭṭhitā, tato parañca samānasantatiyaṃ
anantarapaccayaṃ purejātapaccayañca labhitvā patiṭṭhitāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
Paveṇī ghaṭiyatīti cakkhādivatthusantati ekasmiṃ vijjamāne eva aññassa nirodhuppattivasena ghaṭiyati, na
cutipaṭisandhinissayavatthūnaṃ viya vicchedappavattīti attho. Aṅgato ti jhānaṅgato. Jhānaṅgāni hi cittena saha
rūpasamuṭṭhāpakāni, tesaṃ anubaladāyakāni maggaṅgādīni tesu vijjamānesu visesarūpappavattidassanato. Atha vā yāni
cittaṅgāni cetanādīni cittassa rūpasamuṭṭhāpane aṅgabhāvaṃ sahāyabhāvaṃ gacchanti, tesaṃ baladāyakehi jhānaṅgādīhi
aparihīnanti attho. Tato parihīnattā hi cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ na samuṭṭhāpentīti. Yo pana vadeyya ‘‘paṭisandhicittena
sahajātavatthu tassa ṭhitikkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca purejātanti katvā paccayavekallābhāvato tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ
samuṭṭhāpetū’’ti, taṃ nivārento āha ‘‘yadi hi citta’’ ntiādi. Tattha ṭhitibhaṅgakkhaṇesupi tesaṃ dhammānaṃ vatthu
purejātaṃ na hotīti na vattabbamevetanti anujāni, tatthāpi dosaṃ dasseti. Yadi tadā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, tava matena
paṭisandhicittampi samuṭṭhāpeyya, tadā pana rūpuppādanameva natthi. Yadā ca rūpuppādanaṃ, tadā uppādakkhaṇe tava
matenapi paccayavekallameva paṭisandhikkhaṇe purejātanissayābhāvato, tasmā paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na
samuṭṭhāpetīti ayamettha adhippāyo. Uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvā uṭṭhahati. Kasmā? Arūpadhammānaṃ
anantarādipaccayavasena savegānaṃ paripuṇṇabalānameva uppattito.
Avisayatāyāti agatapubbassa gāmassa āgantukassa avisayabhāvato. Appahutatāyāti tattha tassa anissarabhāvato.
Cittasamuṭṭhāna…pe… ṭhitānīti idaṃ yehākārehi cittasamuṭṭhānarūpānaṃ cittacetasikā paccayā honti, tehi sabbehi
paṭisandhiyaṃ cittacetasikā samatiṃsakammajarūpānaṃ yathāsambhavaṃ paccayā hontīti katvā vuttaṃ.
Vaṭṭamūla nti taṇhā avijjā vuccati. Cuticittena uppajjamānaṃ rūpaṃ tato purimatarehi uppajjamānaṃ viya na
bhavantare uppajjatīti vaṭṭamūlassa vūpasantattā anuppatti vicāretabbā.
Rūpassanatthitāyāti rūpānaṃ nissaraṇattā arūpassa, virāgavasena pahīnattā uppādetabbassa abhāvaṃ sandhāya
vuttaṃ. Rūpokāse vā rūpaṃ atthīti katvā rūpapaccayānaṃ rūpuppādanaṃ hoti, arūpaṃ pana rūpassa okāso na hotīti
yasmiṃ rūpe sati cittaṃ aññaṃ rūpaṃ uppādeyya, tadeva tattha natthīti attho. Purimarūpassapi hi paccayabhāvo atthi
puttassa pitisadisatādassanatoti.
Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhāpanatoti adhippāyo. Utu nāma
cesa dandhanirodho tiādi utussa ṭhānakkhaṇe uppādane kāraṇadassanatthaṃ arūpānaṃ uppādakāladassanatthañca vuttaṃ.
Dandhanirodhatt ā hi so ṭhitikkha ṇe balav āti tad ā rūpa ṃ samu ṭṭ hāpeti, tasmi ṃ dharante eva khippanirodhatt ā so ḷasasu
cittesu uppannesu paṭisandhianantaraṃ cittaṃ utunā samuṭṭhite rūpe puna samuṭṭhāpetīti adhippāyo. Tasmiṃ
dharante eva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhantīti etena pana vacanena yadi uppādanirodhakkhaṇā dharamānakkhaṇe
eva gahitā, ‘‘soḷasacittakkhaṇāyukaṃ rūpa’’nti vuttaṃ hoti, athuppādakkhaṇaṃ aggahetvā nirodhakkhaṇova gahito,
‘‘sattarasacittakkhaṇāyuka’’nti, sace nirodhakkhaṇaṃ aggahetvā uppādakkhaṇo gahito,
‘‘adhikasoḷasacittakkhaṇāyuka’’nti, yadi pana uppādanirodhakkhaṇā dharamānakkhaṇe na gahitā,
‘‘adhikasattarasacittakkhaṇāyuka’’nti. Yasmā pana ‘‘tesu paṭisandhianantara’’ nti paṭisandhipi tassa dharamānakkhaṇe
uppannesu gahitā, tasmā uppādakkhaṇo dharamānakkhaṇe gahitoti nirodhakkhaṇe aggahite adhikasoḷasacittakkhaṇāyukatā
vakkhamānā, gahite vā soḷasacittakkhaṇāyukatā adhippetāti veditabbā.
Ojā kharāti savatthukaṃ ojaṃ sandhāyāha. Sabhāvato sukhumāya hi ojāya vatthuvasena atthi oḷārikasukhumatāti.
Cittañcevāti cittassa pubbaṅgamatāya vuttaṃ, taṃsampayuttakāpi pana rūpasamuṭṭhāpakā hontīti. Yathāha ‘‘hetū
hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’tiādi (paṭṭhā. 1.1.1). Citta nti
vā cittuppādaṃ gaṇhāti, na kammacetanaṃ viya ekadhammameva avijjamānaṃ. Kammasamuṭṭhānañca taṃsampayuttehipi
samuṭṭhitaṃ hotūti ce? Na, tehi samuṭṭhitabhāvassa avuttattā, avacanañca tesaṃ kenaci paccayena paccayabhāvābhāvato.
Addhānaparicchedato ti kālaparicchedato. Tattha ‘‘sattarasa cittakkhaṇā rūpassa addhā, rūpassa sattarasamo bhāgo
arūpassā’’ti eso addhānaparicchedo adhippeto. Paṭisandhikkhaṇeti idaṃ nayadassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ tato parampi
rūpārūpānaṃ sahuppattisabbhāvato, na panetaṃ paṭisandhikkhaṇe asahuppattiabhāvaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ,
paṭisandhicittassa ṭhitibhaṅgakkhaṇesupi rūpuppattiṃ sayameva vakkhatīti. Phalappattanidassanena ca rūpārūpānaṃ
asamānakālataṃ nidasseti, na sahuppādaṃ tadatthaṃ anāraddhattā. Sahuppādena pana asamānakālatā sukhadīpanā hotīti
taṃdīpanatthameva sahuppādaggahaṇaṃ.
Yadi evaṃ rūpārūpānaṃ asamānaddhattā arūpaṃ ohāya rūpassa pavatti āpajjatīti etassā nivāraṇatthamāha ‘‘tattha
kiñcāpī’’ tiādi. Ekappamāṇāvāti nirantaraṃ pavattamānesu rūpārūpadhammesu nicchiddesu arūparahitaṃ rūpaṃ,
rūparahitaṃ vā arūpaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Ayañca kathā pañcavokāre kammajarūpappavattiṃ
nibbānapaṭibhāganirodhasamāpattirahitaṃ sandhāya katāti daṭṭhabbā. Pade pada nti attano pade eva padaṃ nikkhipanto
viya lahuṃ lahuṃ akkamitvāti attho. Anohāyāti yāva cuti, tāva avijahitvā, cutikkhaṇe pana saheva nirujjhantīti.
Yasmiñcaddhāne aññamaññaṃ anohāya pavatti, so ca paṭisandhicutiparicchinno ukkaṃsato etesaṃ addhāti. Eva nti etena
pubbe vuttaṃ avakaṃsato addhāpakāraṃ imañca saṅgaṇhātīti daṭṭhabbaṃ.
Ekuppādanānānirodhato ti etaṃ dvayamapi saha gahetvā rūpārūpānaṃ ‘‘ekuppādanānānirodhato’’ti eko
daṭṭhabbākāro vuttoti daṭṭhabbo. Evaṃ ito paresupi. Pacchimakammajaṃ ṭhapetvāti tassa cuticittena saha nirujjhanato
nānānirodho natthīti katvā vuttanti vadanti. Tassa pana ekuppādopi natthi heṭṭhā soḷasake pacchimassa bhaṅgakkhaṇe
uppattivacanato. Yadi pana yassa ekuppādanānānirodhā dvepi na santi, taṃ ṭhapetabbaṃ. Sabbampi cittassa bhaṅgakkhaṇe
uppannaṃ ṭhapetabbaṃ siyā, pacchimakammajassa pana uppattito parato cittesu pavattamānesu kammajarūpassa
anuppattito vajjetabbaṃ gahetabbañca tadā natthīti ‘‘pacchimakammajaṃ ṭhapetvā’’ti vuttanti veditabbaṃ. Tato pubbe
pana aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī atthīti tattha yaṃ cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ, taṃ aññassa uppādakkhaṇe
nirujjhatīti ‘‘ekuppādanānānirodha’’nti gahetvā ṭhitibhaṅgakkhaṇesu uppannarūpāni vajjetvā evaṃ ekuppādanānānirodhato
veditabbāti yojanā katāti daṭṭhabbā. Tañhi rūpaṃ arūpena, arūpañca tena ekuppādanānānirodhanti. Tattha saṅkhalikassa
viya sambandho paveṇīti katvā aṭṭhacattālīsakammajiyavacanaṃ kataṃ, aññathā ekūnapaññāsakammajiyavacanaṃ
kattabbaṃ siyā.
Nānuppāda…pe… pacchimakammajena dīpetabbāti tena sudīpanattā vuttaṃ. Etena hi nayena sakkā tato pubbepi
ekassa cittassa bhaṅgakkhaṇe uppannarūpaṃ aññassapi bhaṅgakkhaṇe eva nirujjhatīti taṃ arūpena, arūpañca tena
nānuppādaṃ ekanirodhanti viññātunti. Ubhayatthāpi pana aññassa cittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa
ṭhitikkhaṇe, tassa ṭhitikkhaṇe uppajjitvā ṭhitikkhaṇe eva nirujjhanakaṃ arūpañca na saṅgahitaṃ, taṃ ‘‘nānuppādato
nānānirodhato’’ti ettheva saṅgahaṃ gacchatīti veditabbaṃ. Catusantatikarūpena hi nānuppādanānānirodhatādīpanā ettha
ṭhitikkhaṇe uppannassa dassitattā adassitassa vasena nayadassanaṃ hotīti. Samatiṃsakammajarūpesu eva ṭhitassapi gabbhe
gatassa maraṇaṃ atthīti tesaṃ eva vasena pacchimakampi yojitaṃ. Amarā nāma bhaveyyuṃ,kasmā? Yathā channaṃ
vatthūnaṃ pavatti, evaṃ taduppādakakammeneva bhavaṅgādīnañca tabbatthukānaṃ pavattiyā bhavitabbanti. Na hi taṃ
kāraṇaṃ atthi, yena taṃ kammajesu ekaccaṃ pavatteyya, ekaccaṃ na pavatteyyāti. Tasmā āyuusmāviññāṇādīnaṃ
jīvitasaṅkhārānaṃ anūnattā vuttaṃ ‘‘amarā nāma bhaveyyu’’ nti.
‘‘Uppādakkhaṇe uppannaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhati, ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aññassa ṭhitikkhaṇe,
bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aññassa bhaṅgakkhaṇe nirujjhatī’’ti idaṃ aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttanti adhippāyo. Attano
panādhippāyaṃ uppādakkhaṇe uppannaṃ nirodhakkhaṇe, ṭhitikkhaṇe uppannañca uppādakkhaṇe, bhaṅgakkhaṇe
uppannaṃ ṭhitikkhaṇe nirujjhatīti dīpetiyeva. Evañca katvā addhānaparicchede ‘‘taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ
nirujjhatī’’ti (vibha. aṭṭha. 26 pakiṇṇakakathā) vuttaṃ. Imāya pāḷiyā virujjhati, kasmā? Catusamuṭṭhānikarūpassapi
samānāyukatāya bhavitabbattāti adhippāyo. Yathā pana etehi yojitaṃ, tathā rūpassa ekuppādanānānirodhatā
nānupp ādekanirodhat ā ca natthiyeva.
Yā pana etehi rūpassa sattarasacittakkhaṇāyukatā vuttā, yā ca aṭṭhakathāyaṃ
tatiyabhāgādhikasoḷasacittakkhaṇāyukatā, sā paṭiccasamuppādavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ(vibha. aṭṭha. 227)
atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇaṃ paṭisandhiṃ dassetuṃ ‘‘ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti,
tathā pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti, athāvasesapañcacittaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yevārammaṇe paṭisandhicittaṃ
uppajjatī’’ti dassitena soḷasacittakkhaṇāyukabhāvena virujjhati. Na hi sakkā ‘‘ṭhitikkhaṇe eva rūpaṃ āpāthamāgacchatī’’ti
vattuṃ. Tathā hi sati na rūpassa ekādasa vā pañcadaseva vā cittakkhaṇā atītā, atha kho
atirekaekādasapañcadasacittakkhaṇā. Tasmā yadipi pañcadvāre ṭhitippattameva rūpaṃ pasādaṃ ghaṭṭetīti yujjeyya,
manodvāre pana uppādakkhaṇepi āpāthamāgacchatīti icchitabbametaṃ. Na hi manodvāre atītādīsu kiñci āpāthaṃ
nāgacchatīti. Manodvāre ca evaṃ vuttaṃ ‘‘ekādasa cittakkhaṇā atītā, athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke’’ti (vibha. aṭṭha.
227).
Yo cettha cittassa ṭhitikkhaṇo vutto, so ca atthi natthīti vicāretabbo. Cittayamake (yama. 2.cittayamaka.102) hi
‘‘uppannaṃ uppajjamānanti? Bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ, no ca uppajjamāna’’nti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ
‘‘ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe cā’’ti. Tathā ‘‘nuppajjamānaṃ nuppannanti? Bhaṅgakkhaṇe nuppajjamānaṃ, no ca
nuppanna’’nti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe cā’’ti. Evaṃ ‘‘na niruddhaṃ na nirujjhamānaṃ,
na nirujjhamānaṃ na niruddha’’nti etesaṃ paripuṇṇavissajjane ‘‘uppādakkhaṇe anāgatañcā’’ti vatvā ‘‘ṭhitikkhaṇe’’ti
avacanaṃ, atikkantakālavāre ca ‘‘bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkanta’’nti vatvā ‘‘ṭhitikkhaṇe’’ti avacanaṃ
ṭhitikkhaṇābhāvaṃ cittassa dīpeti. Suttesu pi hi ‘‘ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti tasseva (saṃ. ni. 3.38; a. ni. 3.47)
ekassa aññathattābhāvato ‘‘yassā aññathattaṃ paññāyati, sā santatiṭhitī’’ti na na sakkā vattunti, vijjamānaṃ vā
khaṇadvayasamaṅgiṃ ṭhitanti.
Yo cettha cittanirodhakkhaṇe rūpuppādo vutto, so ca vicāretabbo ‘‘yassa vā pana samudayasaccaṃ nirujjhati, tassa
dukkhasaccaṃ uppajjatīti? Noti vutta’’nti (yama. 1.saccayamaka.136). Yo ca cittassa uppādakkhaṇe rūpanirodho vutto, so
ca vicāretabbo ‘‘yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa abyākatā dhammā nirujjhantīti? Notiādi (yama.
3.dhammayamaka.163) vutta’’nti. Na ca cittasamuṭṭhānarūpameva sandhāya paṭikkhepo katoti sakkā vattuṃ
cittasamuṭṭhānarūpādhikārassa abhāvā, abyākatasaddassa ca cittasamuṭṭhānarūpesveva appavattito. Yadi saṅkhārayamake
kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena sahuppādekanirodhavacanato abyākata-saddena cittasamuṭṭhānamevettha gahitanti
kāraṇaṃ vadeyya, tampi akāraṇaṃ. Na hi tena vacanena aññarūpānaṃ cittena sahuppādasahanirodhapaṭikkhepo kato, nāpi
nānuppādanānānirodhānujānanaṃ, neva cittasamuṭṭhānato aññassa abyākatabhāvanivāraṇañca kataṃ, tasmā tathā
appaṭikkhittānānuññātānivāritābyākatabhāvānaṃ sahuppādasahanirodhādikānaṃ kammajādīnaṃ etena cittassa
uppādakkhaṇe nirodho paṭikkhittoti na sakkā kammajādīnaṃ cittassa uppādakkhaṇe nirodhaṃ vattuṃ.
Yamakapāḷianussaraṇe ca sati uppādānantaraṃ cittassa bhijjamānatāti tasmiṃ khaṇe cittaṃ na ca rūpaṃ samuṭṭhāpeti
vinassamānattā, nāpi ca aññassa rūpasamuṭṭhāpakassa sahāyabhāvaṃ gacchatīti paṭisandhicittena sahuppanno utu
tadanantarassa cittassa uppādakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Evañca sati rūpārūpānaṃ ādimhi saha rūpasamuṭṭhāpanato
pubbāparatoti idampi natthi, atilahuparivattañca cittanti yena sahuppajjati, taṃ cittakkhaṇe rūpaṃ uppajjamānamevāti
sakkā vattuṃ. Teneva hi taṃ paṭisandhito uddhaṃ acittasamuṭṭhānānaṃ attanā saha uppajjamānānaṃ na kenaci paccayena
paccayo hoti, tadanantarañca taṃ ṭhitippattanti tadanantaraṃ cittaṃ tassa pacchājātapaccayo hoti, na sahajātapaccayoti.
Yadi evaṃ ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti? No’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.128),
vattabbanti ce? Na, cittanirodhakkhaṇe rūpuppādārambhābhāvatoti. Nippariyāyena hi cittassa uppādakkhaṇe eva rūpaṃ
uppajjamānaṃ hoti, cittakkhaṇe pana avītivatte taṃ attano rūpasamuṭṭhāpanapurejātapaccayakiccaṃ na karoti, arūpañca
tassa pacchājātapaccayo na hotīti ṭhitippattivisesālābhaṃ sandhāya pariyāyena idaṃ vuttanti.
Tato paraṃ panāti etassa ‘‘ettha pana yadeta’’ntiādikāyapi saṅgahakathāya niṭṭhitāya purimakathāya sanniṭṭhānato
‘‘tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattatī’’ti etena saha sambandhoti cutito paranti attho.
Rūpaṃ pana rūpena sahātiādinā yathā aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tathā ekuppādekanirodhatā rūpānaṃ arūpehi,
arūpānaṃ rūpehi ca natthīti katvā rūpānaṃ rūpeheva, arūpānañca arūpehi yojitā.
Sarīrassarūpaṃavayavabhūtanti attho, ghanabhūto puñjabhāvo ghanapuñjabhāvo, na tilamuggādipuñjā viya
sithilasambandhanānaṃ puñjoti attho. Ekuppādāditāti yathāvutte tayo pakāre āha.
Heṭṭhāti rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ. Parinipphannāva hontīti vikārarūpādīnañca rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ
parinipphannatāpariyāyo vuttoti katvā vuttaṃ. Parinipphannanipphannānaṃ ko visesoti? Pubbantāparantaparicchinno
paccayehi nipphādito tilakkhaṇāhato sabhāvadhammo parinipphanno, nipphanno pana asabhāvadhammopi hoti
nāmaggahaṇasamāpajjanādivasena nipphādiyamānoti. Nirodhasamāpatti panāti etena sabbampi upādāpaññattiṃ
tadekadesena dassetīti veditabbaṃ.
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Kam ādivinicchayakath āva ṇṇ an ā
Dassanenapahātabbātiādinā paṭhamaṃ pahātabbā paṭhamaṃ vuttā, dutiyaṃ pahātabbā dutiyanti ayaṃ
pahānakkamo . Anupubbapaṇītā bhūmiyo anupubbena vavatthitāti tāsaṃ vasena desanāya bhūmikkamo . ‘‘Cattāro
satipaṭṭhānā’’tiādiko (saṃ. ni. 5.372, 382, 383; vibha. 355) ekakkhaṇepi satipaṭṭhānādisambhavato desanākkamova .
Dānakathādayo anupubbukkaṃsato kathitā, uppattiādivavatthānābhāvato pana dānādīnaṃ idha desanākkamavacanaṃ.
Desanākkamoti ca yathāvuttavavatthānābhāvato anekesaṃ vacanānaṃ saha pavattiyā asambhavato yena kenaci
pubbāpariyena desetabbattā tena tenādhippāyena desanāmattasseva kamo vuccati. Abhedena hīti rūpādīnaṃ bhedaṃ
akatvā piṇḍaggahaṇenāti attho. Cakkhuādīnampi visayabhūta nti ekadesena rūpakkhandhaṃ samudāyabhūtaṃ vadati.
Eva nti ettha vuttanayenāti adhippāyo. ‘‘Chadvārādhipati rājā’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.erakapattanāgarājavatthu)
‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2) ca vacanato viññāṇaṃ adhipati.
Rūpakkhandhe ‘‘sāsavaṃ upādāniya’’ nti vacanaṃ anāsavānaṃ dhammānaṃ sabbhāvato rūpakkhandhassa
taṃsabhāvatānivattanatthaṃ, na anāsavarūpanivattanatthanti. Anāsavāva khandhesu vuttāti ettha aṭṭhānappayutto eva -
saddo daṭṭhabbo, anāsavā khandhesveva vuttāti attho.
Sabbasaṅkhatānaṃ sabhāgena ekajjhaṃ saṅgaho sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgaho . Sabhāgasabhāgena hi
saṅgayhamānā sabbasaṅkhatā phassādayo pañcakkhandhā honti. Tattha ruppanādisāmaññena samānakoṭṭhāsā ‘‘sabhāgā’’ti
veditabbā. Tesu saṅkhatābhisaṅkharaṇakiccaṃ āyūhanarasāya cetanāya balavanti sā ‘‘saṅkhārakkhandho’’ti vuttā, aññe ca
ruppanādivisesalakkhaṇarahitā phassādayo saṅkhatābhisaṅkharaṇasāmaññenāti daṭṭhabbā. Phusanādayo pana sabhāvā
visuṃ khandha-saddavacanīyā na hontīti dhammasabhāvaviññunā tathāgatena phassakhandhādayo na vuttāti daṭṭhabbāti.
‘‘Ye keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatavādā sassataṃ lokañca paññapenti attānañca, sabbe te imeyeva
pañcupādānakkhandhe nissāya paṭicca, etesaṃ vā aññatara’’ntiādīnañca suttānaṃ vasena attattaniyagāhavatthussa
etaparamatā daṭṭhabbā, etena ca vakkhamānasuttavasena ca khandhe eva nissāya parittārammaṇādivasena na vattabbā ca
diṭṭhi uppajjati, khandhanibbānavajjassa sabhāvadhammassa abhāvatoti vuttaṃ hoti. Aññesañca khandha-
saddavacanīyānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ sabbhāvato na pañcevāti etaṃ codanaṃ nivattetumāha ‘‘aññesañca
tadavarodhato’’ ti.
Dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhatāvasena vedanāya ābādhakattaṃdaṭṭhabbaṃ.
Rāgādisampayuttassa vipariṇāmādidukkhassa itthipurisādiākāraggāhikā taṃtaṃsaṅkappamūlabhūtā saññā samuṭṭhānaṃ.
Rogassa pittādīni viya āsannakāraṇaṃ samuṭṭhānaṃ,utubhojanavesamādīni viya mūlakāraṇaṃ nidānaṃ.
‘‘Cittassaṅgabhūtā cetasikā’’ti cittaṃ gilānūpamaṃvuttaṃ, sukhasaññādivasena vedanākāraṇāya hetubhāvato
vedanābhojanassa chādāpanato ca saññā aparādhūpamā byañjanūpamāca, ‘‘pañca vadhakā paccatthikāti kho,
bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vadhakāti vuttā, ‘‘bhāroti
kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti bhārasutte (saṃ. ni. 3.22) bhārāti, ‘‘atītaṃpāhaṃ
addhānaṃ rūpena khajjiṃ, seyyathāpāhaṃ etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi, ahañceva kho pana anāgataṃ rūpaṃ
abhinandeyyaṃ, anāgatenapāhaṃ rūpena khajjeyyaṃ. Seyyathāpetarahi khajjāmī’’tiādinā khajjanīyapariyāyena (saṃ. ni.
3.79) khādakāti, ‘‘so aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpa’nti yathābhūtaṃ nappajānātī’’tiādinā yamakasutte (saṃ. ni. 3.85)
aniccādikāti. Yadipi imasmiṃ vibhaṅge avisesena khandhā vuttā, bāhullena pana upādānakkhandhānaṃ tadantogadhānaṃ
daṭṭhabbatā vuttāti veditabbāti.
Desitādiccabandhunāti desitaṃ ādiccabandhunā, desitāni vā. Gāthāsukhatthaṃ anunāsikalopo, nikāralopo vā kato.
Gahetuṃ na sakkāti niccādivasena gahetuṃ na yuttanti attho.
Rūpena saṇṭhānena phalakasadiso dissamāno kharabhāvābhāvā phalakakiccaṃ na karotīti ‘‘na sakkā taṃ gahetvā
phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātu’’ nti āha. Na tathā tiṭṭhatīti niccādikā na hotīti attho, taṇhādiṭṭhīhi vā
niccādiggahaṇavasena uppādādianantaraṃ bhijjanato gahitākārā hutvā na tiṭṭhatīti attho. Koṭisatasahassasaṅkhyāti idaṃ
na gaṇanaparicchedadassanaṃ, bahubhāvadassanameva panetaṃ daṭṭhabbaṃ. Udakajallaka nti udakalasikaṃ. Yathā
udakatale bindunipātajanito vāto udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā pupphuḷaṃ nāma karoti, evaṃ vatthumhi
ārammaṇāpāthagamanajanito phasso anupacchinnaṃ kilesajallaṃ sahakārīpaccayantarabhāvena saṅkaḍḍhitvā vedanaṃ
nāma karoti. Idañca kilesehi mūlakāraṇabhūtehi ārammaṇassādanabhūtehi ca nibbattaṃ vaṭṭagatavedanaṃ sandhāya
vuttanti veditabbaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedena vā cattāro paccayā vuttā, ūnehipi pana uppajjateva.
Nānālakkhaṇoti vaṇṇagandharasaphassādīhi nānāsabhāvo. Māyāya dassitaṃ rūpaṃ ‘‘māyā’’ ti āha. Pañcapi
upādānakkhandhā asubhādisabhāvā eva kilesāsucivatthubhāvāditoti asubhādito daṭṭhabbā eva. Tathāpi katthaci koci viseso
sukhaggahaṇīyo hotīti āha ‘‘visesato cā’’ tiādi. Tattha cattāro satipaṭṭhānā catuvipallāsappahānakarāti tesaṃ gocarabhāvena
rūpakkhandhādīsu asubhādivasena daṭṭhabbatā vuttā.
Khandhehi na vihaññati parividitasabhāvattā. Vipassakopi hi tesaṃ vipattiyaṃ na dukkhamāpajjati, khīṇāsavesu
pana vattabbameva natthi. Te hi āyatimpi khandhehi na bādhīyantīti. Kaba ḷī kārāhāra ṃ parij ānātīti
‘‘āhārasamudayā rūpasamudayo’’ti (saṃ. ni. 3.56-57) vuttattā ajjhattikarūpe chandarāgaṃ pajahanto tassa samudayabhūte
kabaḷīkārāhārepi chandarāgaṃ pajahatīti attho, ayaṃ pahānapariññā. Ajjhattikarūpaṃ pana pariggaṇhanto tassa
paccayabhūtaṃ kabaḷīkārāhārampi pariggaṇhātīti ñātapariññā. Tassa ca udayavayānupassī hotīti tīraṇapariññā ca
yojetabbā. Kāmarāgabhūtaṃ abhijjhaṃ sandhāya ‘‘abhijjhākāyagantha’’ nti āha. Asubhānupassanāya hi
kāmarāgappahānaṃ hotīti. Kāmarāgamukhena vā sabbalobhappahānaṃ vadati. ‘‘Phassapaccayā vedanā’’ti vuttattā
āhāraparijānane vuttanayena phassaparijānanañca yojetabbaṃ.
Sukhatthameva bhavapatthanā hotīti vedanāya taṇhaṃ pajahanto bhavoghaṃ uttarati . Sabbaṃ vedanaṃ dukkhato
passanto attano parena apubbaṃ dukkhaṃ uppāditaṃ, sukhaṃ vā vināsitaṃ na passati, tato ‘‘anatthaṃ me
acarī’’tiādiāghātavatthuppahānato byāpādakāyaganthaṃ bhindati . ‘‘Sukhabahule sugatibhave suddhī’’ti gahetvā
gosīlagovatādīhi suddhiṃ parāmasanto sukhapatthanāvaseneva parāmasatīti vedanāya taṇhaṃ pajahanto
sīlabbatupādānaṃ na upādiyati . Manosañcetanā saṅkhārakkhandhova, saññā pana taṃsampayuttāti saññāsaṅkhāre
anattato passanto manosañcetanāya chandarāgaṃ pajahati eva, tañca pariggaṇhāti tīreti cāti ‘‘saññaṃ saṅkhāre…pe…
parijānātī’’ ti vuttaṃ.
Avijjāya viññāṇe ghanaggahaṇaṃ hotīti ghanavinibbhogaṃ katvā taṃ aniccato passanto avijjoghaṃ uttarati .
Mohabaleneva sīlabbataparāmāsaṃ hotīti taṃ pajahanto sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati .
‘‘Yañca kho etaṃ, bhikkhave, vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṃ
nibbindituṃ, nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ. Taṃ kissa hetu? Dīgharattaṃhetaṃ, bhikkhave, assutavato
puthujjanassa ajjhositaṃ mamāyitaṃ parāmaṭṭhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti (saṃ. ni. 2.61) –
Vacanato viññāṇaṃ niccato passanto diṭṭhupādānaṃ upādiyatīti aniccato passanto taṃ na upādiyatīti.
Kamādivinicchayakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
34 . Evaṃ yā ekavidhādinā vuttavedanānaṃ bhūmivasena jānitabbatā, taṃ vatvā puna sampayuttato
dassitatādijānitabbappakāraṃ vattumāha ‘‘apicā’’ tiādi. Aṭṭhavidhena tatthāti tattha -saddassa sattavidhabhedeneva
yojanā chabbidhabhedena yojanāya sati aṭṭhavidhattābhāvato.
Pūraṇatthameva vutto ti dasavidhatāpūraṇatthameva vutto, na navavidhabhede viya nayadānatthaṃ. Kasmā? Tattha
nayassa dinnattā. Bhinditabbassa hi bhedanaṃ nayadānaṃ, tañca tattha katanti. Yathā ca kusalattiko, evaṃ
‘‘kāyasamphassajā vedanā atthi sukhā, atthi dukkhā’’ti idampi pūraṇatthamevāti dīpitaṃ hoti aṭṭhavidhabhede nayassa
dinnattā.
Pubbe gahitato aññassa gahaṇaṃ vaḍḍhanaṃ gahaṇavaḍḍhanavasena, na purimagahite ṭhite aññupacayavasena.
Vaḍḍhana-saddo vā chedanattho kesavaḍḍhanādīsu viyāti pubbe gahitassa aggahaṇaṃ chindanaṃ vaḍḍhanaṃ,
dukatikānaṃ ubhayesaṃ vaḍḍhanaṃ ubhayavaḍḍhanaṃ, ubhayato vā pavattaṃ vaḍḍhanaṃ ubhayavaḍḍhanaṃ, tadeva
ubhatovaḍḍhanakaṃ, tena nayanīharaṇaṃ ubhatovaḍḍhanakanīhāro . Vaḍḍhanakanayo vā vaḍḍhanakanīhāro, ubhayato
pavatto vaḍḍhanakanīhāro ubhatovaḍḍhanakanīhāro . Tattha dukamūlakatikamūlakaubhatovaḍḍhanakesu
duvidhatividhabhedānaṃyeva hi viseso. Aññe bhedā avisiṭṭhā, tathāpi paññāppabhedajananatthaṃ dhammavitakkena
ñātivitakkādiniratthakavitakkanivāraṇatthaṃ imañca pāḷiṃ vitakkentassa dhammupasaṃhitapāmojjajananatthaṃ ekekassa
vārassa gahitassa niyyānamukhabhāvato ca duvidhatividhabhedanānattavasena itarepi bhedā vuttāti veditabbā
aññamaññāpekkhesu ekassa visesena itaresampi visiṭṭhabhāvato. Na kevalaṃ ekavidhova, atha kho duvidho ca. Na ca
ekaduvidhova, atha kho tividhopi. Nāpi eka…pe… navavidhova, atha kho dasavidhopīti hi evañca te bhedā
aññamaññāpekkhā, tasmā eko bhedo visiṭṭho attanā apekkhiyamāne, attānañca apekkhamāne aññabhede visesetīti tassa
vasena tepi vattabbataṃ arahantīti vuttāti daṭṭhabbā.
Sattavidhenātiādayo aññappabhedanirapekkhā kevalaṃ bahuppakāratādassanatthaṃ vuttāti sabbehi tehi pakārehi
‘‘bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesī’’ ti vuttaṃ. Mahāvisayo rājā viya savisaye bhagavāpi mahāvisayatāya
appaṭihato yathā yathā icchati, tathā tathā desetuṃ sakkoti sabbaññutānāvaraṇañāṇayogatoti attho. Duke vatvā tikā
vuttāti tikā dukesu pakkhittāti yuttaṃ, dukā pana kathaṃ tikesu pakkhittāti? Parato vuttepi tasmiṃ tasmiṃ tike
apekkhakāpekkhitabbavasena dukānaṃ yojitattā.
Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhatīti vuttaṃ, āvajjanā pana cakkhusamphassapaccayā na hoti. Na hi
sam ānav īthiya ṃ pacchimo dhammo purimassa koci paccayo hoti. Ye ca vadanti ‘‘ āvajjanavedan āva
cakkhusaṅghaṭṭanāya uppannattā evaṃ vuttā’’ti, tañca na yuttaṃ. Na hi ‘‘cakkhurūpapaṭighāto cakkhusamphasso’’ti
katthaci sutte vā aṭṭhakathāyaṃ vā vuttaṃ. Yadi so ca cakkhusamphasso siyā, cakkhuviññāṇasahajātāpi vedanā
cakkhusamphassapaccayāti sā idha aṭṭhakathāyaṃ na vajjetabbā siyā. Pāḷiyañca ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanā atthi
abyākatā’’ti ettha saṅgahitattā puna ‘‘cakkhusamphassajā vedanā’’ti na vattabbaṃ siyāti. Ayaṃ panetthādhippāyo –
āvajjanavedanaṃ vinā cakkhusamphassassa uppatti natthīti taduppādikā sā tappayojanattā pariyāyena
cakkhusamphassapaccayāti vattuṃ yuttāti, nippariyāyena pana cakkhusamphassassa paratova vedanā labbhanti.
Catuttiṃsacittuppādavasenāti ettha rūpārūpāvacarānaṃ aggahaṇaṃ tesaṃ sayameva manodvārabhūtattā.
Sabbabhavaṅgamano hi manodvāraṃ, cutipaṭisandhiyo ca tato anaññāti. Imasmiṃ pana catuvīsatividhabhede
cakkhusamphassapaccayādikusalādīnaṃ samānavīthiyaṃ labbhamānatā aṭṭhakathāyaṃ vuttā, pāḷiyaṃ pana
ekūnavīsaticatuvīsatikā saṅkhipitvā āgatāti ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi anupādinnaanupādāniyo
asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko avitakkaavicāro’’tiādinā nānāvīthigatānaṃ labbhamānatāya vuttattā kusalattikassapi
nānāvīthiyaṃ labbhamānatā yojetabbā. Aṭṭhakathāyaṃ pana samānavīthiyaṃ cakkhusamphassapaccayādikatā ekantikāti
katvā ettha labbhamānatā dassitā, na pana asamānavīthiyaṃ labbhamānatā paṭikkhittā. Teneva ‘‘tāni sattavidhādīsu
yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti āha. Na hi samānavīthiyaṃyeva upanissayakoṭisamatikkamabhāvanāhi
labbhamānatā hoti. Tidhāpi ca labbhamānataṃ sandhāya ‘‘yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti vuccati.
Etānīti yathādassitāni kusalādīni cittāni vadati, vedanāniddesepi ca etasmiṃ pubbaṅgamassa cittassa vasena kathetuṃ
sukhanti cittasambandho kato. Teneva pana cittāni sattavidhabhede tikabhūmivasena, catuvīsatividhabhede
dvāratikavasena, tiṃsavidhabhede dvārabhūmivasena, bahuvidhabhede dvāratikabhūmivasena dīpitānīti ‘‘tesu yattha
katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti vuttaṃ. Kusalādīnaṃ dīpanā kāmāvacarādibhūmivasena kātabbā, tā ca bhūmiyo
tiṃsavidhabhede sayamevāgatā, na ca sattavidhabhede viya dvāraṃ anāmaṭṭhaṃ, atibyattā ca ettha samānāsamānavīthīsu
labbhamānatāti tiṃsavidhe…pe… sukhadīpanāni hontī’’ ti vuttaṃ. Kasmā pana tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu,
nanu dvāratikabhūmīnaṃ āmaṭṭhattā bahuvidhabhede ṭhatvā dīpetabbānīti? Na, dīpetabbaṭṭhānātikkamato.
Sattavidhabhedo hi dvārassa anāmaṭṭhattā dīpanāya aṭṭhānaṃ, catuvīsatividhabhede āmaṭṭhadvāratikā na bhūmiyo
apekkhitvā ṭhapitā, tiṃsavidhabhede āmaṭṭhadvārabhūmiyo vuttā. Ye ca ṭhapitā, te cettha tikā apekkhitabbarahitā kevalaṃ
bhūmīhi saha dīpetabbāva. Tenedaṃ dīpanāya ṭhānaṃ, tadatikkame pana ṭhānātikkamo hotīti.
Upanissayakoṭiyāti ettha ‘‘saddhaṃ upanissāya dānaṃ detī’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.423) nānāvīthiyaṃ pakatūpanissayo
vuttoti ekavīthiyaṃ kusalādīnaṃ cakkhusamphassādayo tadabhāve abhāvato jāti viya jarāmaraṇassa upanissayalesena
paccayoti vattuṃ yujjeyya, idha pana ‘‘kasiṇarūpadassanahetuuppannā parikammādivedanā cakkhusamphassapaccayā’’ti
vakkhati, tasmā nānāvīthiyaṃ gatāni etāni cittāni cakkhusamphassapaccayā labbhamānānīti na upanissayaleso
upanissayakoṭi, balavabalavānaṃ pana parikammādīnaṃ upanissayānaṃ sabbesaṃ ādibhūto upanissayo upanissayakoṭi.
‘‘Vālakoṭi na paññāyatī’’tiādīsu viya hi ādi, avayavo vā koṭi. Kasiṇarūpadassanato pabhuti ca kāmāvacarakusalādīnaṃ
vedanānaṃ upanissayo pavattoti taṃ dassanaṃ upanissayakoṭi. Parikammādīni viya vā na balavaupanissayo dassananti
tassa upanissayantabhāvena upanissayakoṭitā vuttā. Ghānādidvāresu tīsu upanissayakoṭiyā labbhamānattābhāvaṃ vadanto
idha samānavīthi na gahitāti dīpeti. Dassanasavanāni viya hi kasiṇaparikammādīnaṃ ghāyanādīni upanissayā na hontīti
tadalābho dīpitoti. Yadipi vāyokasiṇaṃ phusitvāpi gahetabbaṃ, purimena pana savanena vinā taṃ phusanaṃ sayameva
mūlupanissayo yebhuyyena na hotīti tassa upanissayakoṭitā na vuttā.
Ajjhāsayena sampattigato ajjhāsayasampanno, sampannajjhāsayoti vuttaṃ hoti. Vattappaṭivatta nti khuddakañceva
mahantañca vattaṃ, pubbe vā kataṃ vattaṃ,pacchā kataṃ paṭivattaṃ. Evaṃ cakkhuviññāṇanti ādimhi uppannaṃ āha,
tato paraṃ uppannānipi pana kasiṇarūpadassanakalyāṇamittadassanasaṃvegavatthudassanādīni upanissayapaccayā
hontiyevāti. Tena tadupanissayaṃ cakkhuviññāṇaṃ dassetīti veditabbaṃ.
Yathābhūtasabhāvādassanaṃ asamapekkhanā. ‘‘Asmī’’ti rūpādīsu vinibandhassa . Sabhāvantarāmasanavasena
parāmaṭṭhassa, parāmaṭṭhavatoti attho. Ārammaṇādhigahaṇavasena anu anu uppajjanadhammatāya thirabhāvakilesassa
thāmagatassa, appahīnakāmarāgādikassa vā. Pariggahe ṭhito ti vīmaṃsāya ṭhito. Ettha ca asamapekkhanāyātiādinā
mohādīnaṃ kiccena pākaṭena tesaṃ uppattivasena vicāraṇā daṭṭhabbā. Rūpadassanena uppannakilesasamatikkamavasena
pavattā rūpadassanahetukā hotīti ‘‘cakkhusamphassapaccayā nāma jātā’’ ti āha. Ettha ca cakkhusamphassassa
catubhūmikavedanāya upanissayabhāvo eva pakārantarena kathito, tathā ‘‘bhāvanāvasenā’’ti ettha ca.
Kalāpasammasanena tīṇi lakkhaṇāni āropetvāudayabbayānupassanādikāya vipassanāpaṭipāṭiyā ādimhi
rūpārammaṇapariggahena rūpārammaṇaṃ sammasitvā, taṃmūlakaṃ vā sabbaṃ sammasanaṃ ādibhūte rūpārammaṇe
pavattatīti katvā āha ‘‘rūpārammaṇaṃ sammasitvā’’ ti. Ettha ca nāmarūpapariggahādi sabbaṃ sammasanaṃ bhāvanāti
veditabbā. Rūpārammaṇaṃ sammasitvāti ca yathāvuttacakkhuviññāṇassa ārammaṇabhūtaṃ rūpārammaṇaṃ vuttaṃ, na
yaṃ kiñci. Ārammaṇena hi cakkhusamphassaṃ dassetīti. Evaṃ ‘‘rūpārammaṇe uppannaṃ kilesa’’nti etthāpi veditabbaṃ.
Idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃnissita nti cakkhudvāre viya yojanāya yathāsambhavaṃ āpodhātuyā aññamaññassa ca vasena
mah ābh ūtanissitat ā yojetabb ā.
Jāti…pe… balavapaccayo hotīti yathāvuttānaṃ bhayato dissamānānaṃ jātiādīnaṃ balavapaccayabhāvena tesaṃ
bhayato dassanena sahajātassa manosamphassassa, tassa vā dassanassa dvārabhūtassa bhavaṅgamanosamphassassa
balavapaccayabhāvaṃ dasseti.
Dhammārammaṇeti na pubbe vutte jātiādiārammaṇeva, atha kho sabbasmiṃ rāgādivatthubhūte dhammārammaṇe.
Vatthunissita nti ettha vedanādisaṅkhātassa dhammārammaṇekadesassa pariggahamukhena dhammārammaṇapariggahaṃ
dasseti.
Manosamphasso ti viññāṇaṃ samphassassa kāraṇabhāvena gahitaṃ, tadeva attano phalasseva phalabhāvena vattuṃ
na yuttaṃ kāraṇaphalasaṅkarabhāvena sotūnaṃ sammohajanakattāti āha ‘‘na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti
niddisitu’’ nti, na pana viññāṇassa manosamphassena sahajātabhāvassa abhāvā. Yasmā vā yathā ‘‘tiṇṇaṃ saṅgati
phasso’’ti (ma. ni. 1.204; 3.420, 425-426; saṃ. ni. 4.60) vacanato indriyavisayā viya viññāṇampi phassassa visesapaccayo,
na tathā phasso viññāṇassa, tasmā indriyavisayā viya viññāṇampi cakkhusamphassajādivacanaṃ na arahatīti
cakkhusamphassajādibhāvo na katoti veditabbo.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
150 . Cittuppādarūpavasena taṃ taṃ samudāyaṃ ekekaṃ dhammaṃ katvā ‘‘pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme’’ ti
āha. Rajjantassātiādīsu rāgādayo chasu dvāresu sīlādayo ca pañca saṃvarā yathāsambhavaṃ yojetabbā, sammasanaṃ
pana manodvāre eva. Rūpārūpāvacaradhammesu abhijjhādomanassādiuppatti atthīti tato satisaṃvaro ñāṇavīriyasaṃvarā ca
yathāyogaṃ yojetabbā. Pariggahavacanena sammasanapaccavekkhaṇāni saṅgaṇhāti. Teyevāti cattāro khandhā vuttā.
Samāne desitabbe desanāmattassa parivaṭṭanaṃ parivaṭṭo. Tīsupi parivaṭṭesu katthaci kiñci ūnaṃ adhikaṃ vā natthīti
katvā āha ‘‘ekova paricchedo’’ ti.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Āyatanavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
152 . Visesato ti āyatana-saddattho viya asādhāraṇato cakkhādisaddatthatoti attho. Assādetīti cakkhati-saddo
‘‘madhuṃ cakkhati byañjanaṃ cakkhatī’’ti rasasāyanattho atthīti tassa vasena atthaṃ vadati. ‘‘Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya,
rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammudita’’nti (ma. ni. 2.209) vacanato cakkhu rūpaṃ assādeti. Satipi sotādīnaṃ
saddārammaṇādiratibhāve niruḷhattā cakkhumhiyeva cakkhu-saddo pavattati padumādīsu paṅkajādisaddā viyāti
daṭṭhabbaṃ. Vibhāveti cāti saddalakkhaṇasiddhassa cakkhati-saddassa vasena atthaṃ vadati. Cakkhatīti hi ācikkhati,
abhibyattaṃ vadatīti attho. Nayanassa ca vadantassa viya samavisamavibhāvanameva ācikkhananti katvā āha ‘‘vibhāveti
cāti attho’’ ti. Anekatthattā vā dhātūnaṃ vibhāvanatthatā cakkhu-saddassa daṭṭhabbā. Rattaduṭṭhādikālesu kakaṇṭakarūpaṃ
viya uddarūpaṃ viya ca vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃrūpaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ rūpayati rūpamiva pakāsaṃ karoti,
saviggahamiva katvā dassetīti attho. Vitthāraṇaṃ vā rūpa-saddassa attho, vitthāraṇañca pakāsanamevāti āha ‘‘pakāsetī’’ ti.
Anekatthattā vā dhātūnaṃ pakāsanatthoyeva rūpa-saddo daṭṭhabbo, vaṇṇavācakassa rūpa-saddassa rūpayatīti nibbacanaṃ,
rūpavācakassa ruppatīti ayaṃ viseso.
Udāharīyatīti vuccatīti-atthe vacanameva gahitaṃ siyā, na ca vacana-saddoyeva ettha saddo, atha kho sabbopi
sotaviññeyyoti sappatīti sakehi paccayehi sappīyati sotaviññeyyabhāvaṃ gamīyatīti attho. Sūcayatīti attano vatthuṃ
gandhavasena apākaṭaṃ ‘‘idaṃ sugandhaṃ duggandha’’nti pakāseti, paṭicchannaṃ vā pupphādivatthuṃ ‘‘ettha pupphaṃ
atthi campakādi, phalamatthi ambādī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti attho. Rasaggahaṇamūlakattā āhārajjhoharaṇassa
jīvitahetumhi āhārarase ninnatāya jīvitaṃ avhāyatīti jivhā vuttā niruttilakkhaṇena. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ
āyo ti visesena kāyo vutto anuttariyahetubhāvaṃ anāgacchantesu kāmarāganidānakammajanitesu kāmarāgassa ca
visesapaccayesu ghānajivhākāyesu kāyassa visesatarasāsavapaccayattā. Tena hi phoṭṭhabbaṃ assādentā sattā methunampi
sevanti. Uppattideso ti uppattikāraṇanti attho. Kāyindriyavatthukā vā cattāro khandhā balavakāmāsavādihetubhāvato
visesena ‘‘sāsavā’’ ti vuttā, tesaṃ uppajjanaṭṭhānanti attho. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti ye visesalakkhaṇena
āyatanasaddapar ā vattabb ā, te cakkh ādayo tath ā vutt āti aññe manogocarabh ūtā dhamm ā sāmaññalakkha ṇeneva
ek āyatanatta ṃ upanetv ā vutt ā. Oḷā rikavatth āramma ṇamananasa ṅkh ātehi visayavisayibh āvehi purim āni p āka ṭā nīti
tathā apākaṭā ca aññe manogocarā na attano sabhāvaṃ na dhārentīti imassatthassa dīpanattho dhamma-saddoti.
Vāyamantīti attano kiccaṃ karonticceva attho. Imasmiñca atthe āyatanti etthāti āyatananti adhikaraṇattho āyatana-
saddo, dutiyatatiyesu kattuattho. Te cāti cittacetasikadhamme. Te hi taṃtaṃdvārārammaṇesu āyanti āgacchanti pavattantīti
āyāti. Vitthārentīti pubbe anuppannattā līnāni apākaṭāni pubbantato uddhaṃ pasārenti pākaṭāni karonti uppādentīti attho.
Ruḷhīvasena āyatana-saddassatthaṃ vattuṃ ‘‘apicā’’ tiādi āraddhaṃ. Taṃ nissitattāti ettha mano manoviññāṇādīnaṃ
cittacetasikānaṃ nissayapaccayo na hotīti tassa nesaṃ dvārabhāvo nissayabhāvoti daṭṭhabbo. Atthato ti vacanatthato, na
vacanīyatthato. Vacanattho hettha vutto ‘‘cakkhatī’’tiādinā, na vacanīyattho ‘‘yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ
upādāya pasādo’’tiādinā (dha. sa. 597) viyāti.
Tāvatvato ti anūnādhikabhāvaṃ dasseti. Tattha dvādasāyatanavinimuttassa kassaci dhammassa abhāvā adhikabhāvato
codanā natthi, salakkhaṇadhāraṇaṃ pana sabbesaṃ sāmaññalakkhaṇanti ūnacodanā sambhavatīti dassento āha
‘‘cakkhādayopi hī’’ tiādi. Asādhāraṇanti cakkhuviññāṇādīnaṃ asādhāraṇaṃ. Satipi asādhāraṇārammaṇabhāve
cakkhādīnaṃ dvārabhāvena gahitattā dhammāyatane aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvārārammaṇabhāvehi vā asādhāraṇataṃ
sandhāya ‘‘asādhāraṇa’’ nti vuttaṃ.
Yebhuyyasahuppattiādīhi uppattikkamādiayutti yojetabbā. Ajjhattikesu hīti etena ajjhattikabhāvena visayibhāvena ca
ajjhattikānaṃ paṭhamaṃ desetabbataṃ dasseti. Tesu hi paṭhamaṃ desetabbesu pākaṭattā paṭhamataraṃ cakkhāyatanaṃ
desitanti. Tato ghānāyatanādīnīti ettha bahūpakārattābhāvena cakkhusotehi purimataraṃ adesetabbāni saha vattuṃ
asakkuṇeyyattā ekena kamena desetabbānīti ghānādikkamena desitānīti adhippāyo. Aññathāpi hi desitesu na na sakkā
codetuṃ, na ca sakkā sodhetabbāni na desetunti. Gocaro visayo etassāti gocaravisayo, mano. Kassa pana gocaro etassa
visayoti? Cakkhādīnaṃ pañcannampi. Viññāṇuppattikāraṇavavatthānato ti etena ca cakkhādianantaraṃ rūpādivacanassa
kāraṇamāha.
Paccayabhedo kammādibhedo. Nirayādiko apadādigatinānākaraṇañca gatibhedo . Hatthiassādiko khattiyādiko ca
nikāyabhedo . Taṃtaṃsattasantānabhedo puggalabhedo . Yā ca cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ anantabhedatā vuttā, soyeva
hadayavatthussa ca bhedo hoti. Tato manāyatanassa anantappabhedatā yojetabbā dukkhāpaṭipadādito
ārammaṇādhipatiādibhedato ca. Imasmiṃ suttantabhājanīye vipassanā vuttāti vipassanupagamanañca viññāṇaṃ gahetvā
ekāsītibhedatā manāyatanassa vuttā niddesavasena. Nīlaṃ nīlasseva sabhāgaṃ,aññaṃ visabhāgaṃ,evaṃ
kusalasamuṭṭhānādibhedesu yojetabbaṃ. Tebhūmakadhammārammaṇavasenāti pubbe vuttaṃ cakkhādivajjaṃ
dhammārammaṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
Saparipphandakiriyāvasena īhanaṃ īhā. Cintanavasena byāpārakaraṇaṃ byāpāro . Tattha byāpāraṃ dassento āha ‘‘na
hi cakkhu rūpādīnaṃ evaṃ hotī’’ ti. Īhaṃ dassento āha ‘‘na ca tānī’’ tiādi. Ubhayampi pana īhā ca hoti byāpāro cāti
uppaṭipāṭivacanaṃ. Dhammatāvāti sabhāvova, kāraṇasamatthatā vā. Īhābyāpārarahitānaṃ dvārādibhāvo dhammatā.
Imasmiñca atthe ya nti etassa yasmāti attho. Purimasmiṃ sambhavanavisesanaṃ yaṃ-saddo. ‘‘Suñño gāmoti kho,
bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.238) vacanato suññagāmo viya
daṭṭhabbāni . Annapānasamohitanti gahite suññagāme yaññadeva bhājanaṃ parāmasīyati, taṃ taṃ rittakaṃyeva
parāmasīyati, evaṃ dhuvādibhāvena gahitāni upaparikkhiyamānāni rittakāneva etāni dissantīti. Cakkhādidvāresu
abhijjhādomanassuppādakabhāvena rūpādīni cakkhādīnaṃ abhighātakānīti vuttāni.
Ahisusumārapakkhikukkurasiṅgālamakkaṭā cha pāṇakā. Visamabilākāsagāmasusānavanāni tesaṃ gocarā. Tattha
visamādiajjhāsayehi cakkhādīhi visamabhāvabilākāsagāmasusānasannissitasadisupādinnadhammavanabhāvehi
abhiramitattā rūpādīnampi visamādisadisatā yojetabbā.
Hutvā abhāvaṭṭhenāti idaṃ itaresaṃ catunnaṃ ākārānaṃ saṅgahakattā visuṃ vuttaṃ. Hutvā abhāvākāro eva hi
uppādavayattākārādayoti. Tattha hutvāti etena purimantavivittatāpubbakaṃ majjhe vijjamānataṃ dasseti, taṃ vatvā
abhāva vacanena majjhe vijjamānatāpubbakaṃ, aparante avijjamānataṃ, ubhayenapi sadā abhāvo aniccalakkhaṇanti
dasseti. Sabhāvavijahanaṃ vipariṇāmo, jarābhaṅgehi vā parivattanaṃ, santānavikārāpatti vā. Sadā abhāvepi ciraṭṭhānaṃ
siyāti taṃnivāraṇatthaṃ ‘‘tāvakālikato’’ ti āha. Uppādavayaññathattarahitaṃ niccaṃ,na itarathāti niccapaṭikkhepato
aniccaṃ,niccapaṭipakkhatoti adhippāyo.
Jātidhammatādīhi aniṭṭhatā paṭipīḷanaṃ. Paṭipīḷanaṭṭhenāti ca yassa taṃ pavattati, taṃ puggalaṃ paṭipīḷanato,
sayaṃ vā jarādīhi paṭipīḷanattāti attho. Parittaṭṭhitikassapi attano vijjamānakkhaṇe uppādādīhi abhiṇhaṃ sampaṭipīḷanattā
‘‘abhiṇhasampaṭipīḷanato’’ ti purimaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ visesetvā vadati, puggalassa pīḷanato dukkhamaṃ.
Sukhapaṭipakkhabhāvato dukkhaṃ sukhaṃ paṭikkhipati nivāreti, dukkhavacanaṃ vā atthato sukhaṃ paṭikkhipatīti āha
‘‘sukhapaṭikkhepato’’ ti.
Natthi etassa vasavattanako, nāpi idaṃ vasavattanakanti avasavattanakaṃ, attano parasmiṃ parassa ca attani
vasavattanabh āvo v ā vasavattanaka ṃ, ta ṃ etassa natth īti avasavattanaka ṃ, avasavattanakassa avasavattanako v ā attho
sabhāvo avasavattanakaṭṭho, idañca sāmaññalakkhaṇaṃ. Tenāti parassa attani vasavattanākārena suññaṃ. Imasmiñca
atthe suññato ti etasseva visesanaṃ ‘‘assāmikato’’ ti. Atha vā ‘‘yasmā vā etaṃ…pe… mā pāpuṇātū’’ti evaṃ
cintayamānassa kassaci tīsu ṭhānesu vasavattanabhāvo natthi, suññaṃ taṃ tena attanoyeva vasavattanākārenāti attho. Na
idaṃ kassaci kāmakāriyaṃ, nāpi etassa kiñci kāmakāriyaṃ atthīti akāmakāriyaṃ. Etena avasavattanatthaṃ visesetvā
dasseti.
Vibhavagati vināsagamanaṃ. Santatiyaṃ bhavantaruppattiyeva bhavasaṅkantigamanaṃ. Santatiyā
yathāpavattākāravijahanaṃ pakatibhāvavijahanaṃ. ‘‘Cakkhu anicca’’nti vutte cakkhuanicca-saddānaṃ ekatthattā
aniccānaṃ sesadhammānampi cakkhubhāvo āpajjatīti etissā codanāya nivāraṇatthaṃ visesasāmaññalakkhaṇavācakānañca
saddānaṃ ekadesasamudāyabodhanavisesaṃ dīpetuṃ ‘‘apicā’’ tiādimāha.
Kiṃ dassita nti vipassanācāraṃ kathentena kiṃ lakkhaṇaṃ dassitanti adhippāyo. ‘‘Katamā cānanda, anattasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘cakkhu anattā’ti…pe…
‘dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharatī’’ti (a. ni. 10.60) avisesesu āyatanesu
anattānupassanā vuttāti kāraṇabhūtānaṃ cakkhādīnaṃ, phalabhūtānañca cakkhuviññāṇādīnaṃ kāraṇaphalamattatāya
anattatāya anattalakkhaṇavibhāvanatthāya āyatanadesanāti āha ‘‘dvādasannaṃ…pe… anattalakkhaṇa’’ nti. Yadipi
aniccadukkhalakkhaṇāni ettha dassitāni, tehi ca anattalakkhaṇameva visesena dassitanti adhippāyo. Veti cāti ettha iti -
saddo samāpanattho. Iccassāti ettha iti -saddo yathāsamāpitassa āropetabbadosassa nidassanattho. Eva nti ‘‘cakkhu attā’’ti
evaṃ vāde satīti attho. Iccassāti vā iti -saddo ‘‘iti vadantassā’’ti paravādissa dosalakkhaṇākāranidassanattho. Eva nti
dosagamanappakāranidassanattho. Rūpe attani ‘‘evaṃ me rūpaṃ hotū’’ti attaniye viya sāminiddesāpattīti ce? Na, ‘‘mama
attā’’ti gahitattā. ‘‘Mama attā’’ti hi gahitaṃ rūpaṃ vasavattitāya ‘‘evaṃ me hotū’’ti icchiyamānañca tatheva bhaveyya,
icchatopi hi tassa rūpasaṅkhāto attā avasavatti cāti. Ābādhāyāti evaṃ dukkhena. Paññāpana nti paresaṃ ñāpanaṃ.
Anattalakkhaṇapaññāpanassa aññesaṃ avisayattā anattalakkhaṇadīpakānaṃ aniccadukkhalakkhaṇānañca paññāpanassa
avisayatā dassitā hoti.
Evaṃ pana duppaññāpanatā etesaṃ durūpaṭṭhānatāya hotīti tesaṃ anupaṭṭhahanakāraṇaṃ pucchanto āha ‘‘imāni
panā’’ tiādi. Ṭhānādīsu nirantaraṃ pavattamānassa heṭṭhā vuttassa abhiṇhasampaṭipīḷanassa . Dhātumattatāya
cakkhādīnaṃ samūhato vinibbhujjanaṃ nānādhātuvinibbhogo. Ghanenāti cattāripi ghanāni ghanabhāvena ekattaṃ
upanetvā vadati. Paññāyeva santativikopanāti daṭṭhabbaṃ. Yāthāvasarasato ti aviparītasabhāvato. Sabhāvo hi rasiyamāno
aviraddhapaṭivedhena assādiyamāno ‘‘raso’’ ti vuccati. Aniccādīhi aniccalakkhaṇādīnaṃ aññattha vacanaṃ
ruppanādivasena pavattarūpādiggahaṇato visiṭṭhassa aniccādiggahaṇassa sabbhāvā. Na hi nāmarūpaparicchedamattena
kiccasiddhi hoti, aniccādayo ca rūpādīnaṃ ākārā daṭṭhabbā. Te panākārā paramatthato avijjamānā rūpādīnaṃ
ākāramattāyevāti katvā aṭṭhasāliniyaṃ(dha. sa. aṭṭha. 350) lakkhaṇārammaṇikavipassanāya khandhārammaṇatā vuttāti
adhippāyamatte ṭhātuṃ yuttaṃ, nātidhāvituṃ. ‘‘Anicca’’nti ca gaṇhanto ‘‘dukkhaṃ anattā’’ti na gaṇhāti, tathā
dukkhādiggahaṇe itarassāgahaṇaṃ. Aniccādiggahaṇāni ca niccasaññādinivattanakāni saddhāsamādhipaññindriyādhikāni
tividhavimokkhamukhabhūtāni. Tasmā etesaṃ ākārānaṃ pariggayhamānānaṃ aññamaññaṃ viseso ca atthīti tīṇi
lakkhaṇāni vuttāni.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
167 . Nāmarūpaparicchedakathā abhidhammakathāti suttante viya paccayayugaḷavasena akathetvā
ajjhattikabāhiravasena abhiññeyyāni āyatanāni abbokārato abhidhammabhājanīye kathitāni. Āgammāti sabbasaṅkhārehi
nibbindassa visaṅkhāraninnassa gotrabhunā vivaṭṭitamānasassa maggena sacchikaraṇenāti attho. Sacchikiriyamānañhi taṃ
adhigantvā ārammaṇapaccayabhūtañca paṭicca adhipatipaccayabhūte ca tamhi paramassāsabhāvena vinimuttasaṅkhārassa
ca gatibhāvena patiṭṭhānabhūte patiṭṭhāya khayasaṅkhāto maggo rāgādayo khepetīti taṃsacchikaraṇābhāve rāgādīnaṃ
anuppattinirodhagamanābhāvā ‘‘taṃ āgamma rāgādayo khīyantī’’ ti vuttaṃ. Suttato muñcitvāti suttapadāni muñcitvā.
Añño suttassa attho ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā’’tiādīsu (dha. pa. 294-295) viya āharitabbo, natthi suttapadeheva nīto atthoti
attho.
Ekaṃ nāna nti cuṇṇitaṃ khuddakaṃ vā karaṇaṃ, cuṇṇīkaraṇanti abahumānena vadati. Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ
jānāsīti kiṃ ettakaṃ tvameva na jānāsīti attho. Nanu ñāte ti ‘‘yadipi pubbe na ñātaṃ, adhunāpi ñāte nanu sādhu hotī’’ti
attano jānanaṃ paṭicchādetvā vikkhepaṃ karontaṃ nibandhati. Vibhajitvāti akkharatthamatte aṭṭhatvā līnaṃ atthaṃ
vibhajitvā uddharitvā nīharitvā kathitanti attho. Rāgādīnaṃ khayo nāma abhāvamatto, na ca abhāvassa bahubhāvo atthi
attano abhāvattāti vadantassa vacanapacchindanatthaṃ pucchati ‘‘rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo’’ tiādi. Yadi hi
rāgakkhayo dosādīnaṃ khayo na hoti, dosakkhayādayo ca rāgādīnaṃ khayā, aññamaññavisiṭṭhā bhinnā āpannā hontīti
bahunibbānatā āpannā eva hoti, aññamaññaviseso ca nāma nissabhāvassa natthīti sasabhāvatā ca nibbānassa. Nava
ta ṇhāmūlak ā‘‘ ta ṇha ṃ pa ṭicca pariyesan ā’’ ti (d ī. ni. 2.103; 3.359; a. ni. 9.23; vibha. 963) ādayo, tesu pariyesan ādayo ca
pariyesanādikarakilesā daṭṭhabbā. Diya ḍḍ hakilesasahassa ṃnidānakathāyaṃ vuttaṃ.
Oḷārikatāya kāretabbo ti atisukhumassa nibbānassa oḷārikabhāvadosāpattiyā bodhetabbo, niggahetabbo vā.
Vatthu nti upādinnakaphoṭṭhabbaṃ methunaṃ. Acchādīnampi nibbānappatti kasmā vuttā, nanu ‘‘kilesānaṃ accantaṃ
anuppattinirodho nibbāna’’nti icchantassa kilesānaṃ vināso kañci kālaṃ appavatti nibbānaṃ na hotīti? Na,
abhāvasāmaññato. Accantāpavatti hi kañci kālañca appavatti abhāvoyevāti natthi viseso. Savisesaṃ vā vadantassa
abhāvatā āpajjatīti. Tiracchānagatehipi pāpuṇitabbattā tesampi pākaṭaṃ piḷandhanaṃ viya oḷārikaṃ thūlaṃ. Kevalaṃ pana
kaṇṇe piḷandhituṃ na sakkoti, piḷandhanatopi vā thūlattā na sakkāti uppaṇḍento viya niggaṇhāti.
Nibbānārammaṇakaraṇena gotrabhukkhaṇe kilesakkhayappatti panassa āpannāti maññamāno āha ‘‘tvaṃ
akhīṇesuyevā’’tiādi. Nanu ārammaṇakaraṇamattena kilesakkhayo anuppattoti na sakkā vattuṃ. Cittañhi
atītānāgatādisabbaṃ ālambeti, na nipphannamevāti gotrabhupi maggena kilesānaṃ yā anuppattidhammatā kātabbā, taṃ
ārabbha pavattissatīti? Na, appattanibbānassa nibbānārammaṇañāṇābhāvato. Na hi aññadhammā viya nibbānaṃ, taṃ pana
atigambhīrattā appattena ālambituṃ na sakkā. Tasmā tena gotrabhunā pattabbena tikālikasabhāvātikkantagambhīrabhāvena
bhavitabbaṃ, kilesakkhayamattataṃ vā icchato gotrabhuto puretaraṃ nipphannena kilesakkhayena. Tenāha ‘‘tvaṃ
akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesī’’ti. Appattakilesakkhayārammaṇakaraṇe hi sati gotrabhuto
puretaracittānipi ālambeyyunti.
Maggassa kilesakkhayaṃ nibbāna nti maggassa ārammaṇabhūtaṃ nibbānaṃ katamanti attho. Maggo tiādinā
purimapucchādvayameva vivarati.
Na ca kiñcīti rūpādīsu nibbānaṃ kiñci na hoti, na ca kadāci hoti, atītādibhāvena na vattabbanti vadanti, taṃ āgamma
avijjātaṇhānaṃ kiñci ekadesamattampi na hoti, tadeva taṃ āgamma kadāci na ca hotīti attho yutto.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
168 . Na…pe… navattabbadhammārammaṇattāti yathā sārammaṇā parittādibhāvena navattabbaṃ kiñci
ārammaṇaṃ karonti, evaṃ kiñci ālambanato na navattabbakoṭṭhāsaṃ bhajatīti attho.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Dhātuvibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172 . Yadipi dhātusaṃyuttādīsu ‘‘dhātunānattaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṃ?
Cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū’’tiādinā (saṃ. ni. 2.85) aṭṭhārasa dhātuyo āgatā, tā pana abhidhamme ca āgatāti
sādhāraṇattā aggahetvā suttantesveva āgate tayo dhātuchakke gahetvā suttantabhājanīyaṃ vibhattanti veditabbaṃ. Sabbā
dhātuyo ti aṭṭhārasapi. Suññe sabhāvamatte niruḷho dhātu -saddo daṭṭhabbo. Asamphuṭṭhadhātūti catūhi mahābhūtehi
abyāpitabhāvoti attho.
173 . Pathavīdhātudvaya nti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘dveya’’nti āgacchati, attho pana
yathāvuttova. Dvaya nti pana pāṭhe sati ayampi attho sambhavati. Dve avayavā etassāti dvayaṃ, pathavīdhātūnaṃ dvayaṃ
pathavīdhātudvayaṃ,dvinnaṃ pathavīdhātūnaṃ samudāyoti attho. Dve eva vā avayavā samuditā dvayaṃ,
pathavīdhātudvaya nti. ‘‘Tattha katamā pathavīdhātu? Pathavīdhātudvayaṃ, esā pathavīdhātū’’ti saṅkhepena vissajjeti.
Atthi ajjhattikā atthi bāhirāti ettha ajjhattikabāhira -saddā na ajjhattikaduke viya ajjhattikabāhirāyatanavācakā, nāpi
ajjhattattike vuttehi ajjhattabahiddhā-saddehi samānatthā, indriyabaddhānindriyabaddhavācakā pana ete. Tena
‘‘sattasantānapariyāpannā’’tiādi vuttaṃ. Niyakajjhattāti ca na paccattaṃ attani jātataṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho
sabbasattasantānesu jātatanti daṭṭhabbaṃ. Ajjhattaṃ paccatta nti vacanena hi sattasantānapariyāpannatāya
ajjhattikabhāvaṃ dasseti, na pāṭipuggalikatāya. Sabhāvākārato ti āpādīhi visiṭṭhena attano eva sabhāvabhūtena
gahetabbākārena.
Kesākakkhaḷattalakkhaṇā ti kakkhaḷatādhikatāya vuttā. Pāṭiyekko koṭṭhāso ti pathavīkoṭṭhāsamatto suññoti attho.
Matthalu ṅga ṃ aṭṭ himiñjaggaha ṇena gahitanti idha visu ṃ na vuttanti veditabba ṃ.
Imin āti ‘‘seyyathidaṃ kesā’’tiādinā. Kamma ṃ katv āti payogaṃ vīriyaṃ āyūhanaṃ vā katvāti attho. Bhogakāmena
kasiyādīsu viya arahattakāmena ca imasmiṃ manasikāre kammaṃ kattabbanti. Pubbapalibodhāti āvāsādayo
dīghakesādike khuddakapalibodhe aparapalibodhāti apekkhitvā vuttā.
Vaṇṇādīnaṃ pañcannaṃ vasena manasikāro dhātupaṭikūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti
nibbattitadhātumanasikāraṃ dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti āha. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitāti kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ dasseti.
Ābhogapaccavekkhaṇādīnampi evameva abyāpāratā daṭṭhabbā. Na hi tāni, tesañca kāraṇāni ābhujitvā paccavekkhitvā ca
uppajjanti karonti cāti. Lakkhaṇavasenāti ‘‘kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Vekantakaṃekā lohajāti. Nāganāsikalohaṃlohasadisaṃ lohavijāti haliddivijāti viya. Tiputambādīhi missetvā
kataṃ karaṇena nibbattattā kittimalohaṃ. Morakkhādīni evaṃnāmānevetāni. Sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ,
sabbāpi pana muttā muttā eva.
174 . Appetīti āpo,ābandhanavasena sesabhūtattayaṃ pāpuṇāti silesatīti attho. Yūsabhūto ti rasabhūto.
Vakkahadayayakanapapphāsāni tementa nti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ
paggharaṇena temeti. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne ti temakatemitabbānaṃ abyāpārasāmaññanidassanatthāyeva
upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthāya. Sannicitalohitena temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari
ṭhitatañhi satipaṭṭhānavibhaṅge vakkhatīti, yakanassa heṭṭhābhāgo ‘‘ṭhitaṃ mayi lohita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe
temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā kātabbā. Yathā pana bhesajjasikkhāpade niyamo atthi ‘‘yesaṃ
maṃsaṃ kappati, tesaṃ khīra’’nti, evamidha natthi.
175 . Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Sarīrassa pakatiṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo,
sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho . Ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ekāhikādijararogena jīrīyatītipi attho
yujjati. Satavāraṃ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappīti vadanti.
Rasasoṇitamedamaṃsanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjā rasādayo . Keci nhāruṃ apanetvā sukkaṃ sattamadhātuṃ avocunti. Pākatiko ti
khobhaṃ appatto sadā vijjamāno. Petaggi mukhato bahi niggatova idha gahito.
176 . Vāyanavasenāti savegagamanavasena, samudīraṇavasena vā.
177 . Iminā yasmiṃ ākāse…pe… taṃ kathita nti idaṃ kasiṇugghāṭimākāsassa akathitataṃ, ajaṭākāsassa ca
kathitataṃ dassetuṃ vuttaṃ.
179 . Sukhadukkhānaṃ pharaṇabhāvo sarīraṭṭhakautussa sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhānapaccayabhāvena
yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīrapharaṇasamatthatāya vutto, somanassadomanassānaṃ iṭṭhāniṭṭhacittajasamuṭṭhāpanena
tatheva pharaṇasamatthatāya. Evaṃ etesaṃ sarīrapharaṇatāya ekassa ṭhānaṃ itaraṃ paharati, itarassa ca aññanti
aññamaññena sappaṭipakkhataṃ dasseti, aññamaññapaṭipakkhaoḷārikappavatti eva vā etesaṃ pharaṇaṃ. Vatthārammaṇāni
ca pabandhena pavattihetubhūtāni pharaṇaṭṭhānaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhayavato ca puggalassa vasena ayaṃ sappaṭipakkhatā
dassitā sukhadassanīyattā.
181 . Kilesakāmaṃ sandhāyāti ‘‘saṅkappo kāmo rāgo kāmo’’ti (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8)
ettha vuttaṃ saṅkappaṃ sandhāyāti adhippāyo. Sopi hi vibādhati upatāpeti cāti kilesasanthavasambhavato kilesakāmo
vibhatto kilesavatthusambhavato vā. Kāmapaṭisaṃyuttāti kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayuttā, kāmapaṭibaddhā vā.
Aññesu ca kāmapaṭisaṃyuttadhammesu vijjamānesu vitakkeyeva kāmopapado dhātusaddo niruḷho veditabbo vitakkassa
kāmappasaṅgappavattiyā sātisayattā. Esa nayo byāpādadhātu ādīsu. Parassa attano ca dukkhāyanaṃ vihiṃsā.
Vihiṃsantīti hantuṃ icchanti.
182 . Ubhayattha uppannopi abhijjhāsaṃyogena kammapathajananato anabhijjhākammapathabhindanato ca
kāmavitakko ‘‘kammapathabhedo’’ti vutto. Byāpādo panāti byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dasseti. So hi
byāpādadhātūti. Tathā vihiṃsāya vihiṃsādhātuyā ca byāpādavasena yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasena ca
kammapathabhedo yojetabbo. Etthāti dvīsu tikesu. Sabbakāmāvacarasabbakusalasaṅgāhakehi itare dve dve saṅgahetvā
kathanaṃ sabbasaṅgāhikakathā. Etthāti pana etasmiṃ chakketi vuccamāne kāmadhātuvacanena kāmāvacarānaṃ
nekkhammadhātuādīnañca gahaṇaṃ āpajjati.
Labhāpetabbāti cakkhudhātādibhāvaṃ labhamānā dhammā nīharitvā dassanena labhāpetabbā. Carati etthāti cāro,
kiṃ carati? Sammasanaṃ, sammasanassa cāro sammasanacāro, tebhūmakadhammānaṃ adhivacanaṃ.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183 . Cakkhuss āti visesakāraṇaṃ asādhāraṇasāmibhāvena niddiṭṭhaṃ. Tañhi puggalantarāsādhāraṇaṃ
nīlādisabbarūpasādhāraṇañca. Vidahatīti evaṃ evañca tayā pavattitabbanti viniyujjamānaṃ viya uppādetīti attho.
Vidahatīti ca dhātuattho eva visiṭṭho upasaggena dīpitoti vināpi upasaggena dhātūti eso saddo tamatthaṃ vadatīti
daṭṭhabbo. Kattukammabhāvakaraṇaadhikaraṇesu dhātupadasiddhi hotīti pañcapi ete atthā vuttā.
Suvaṇṇarajatādidhātuyo suvaṇṇādīnaṃ bījabhūtā selādayo.
Attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo ti etthāpi dhātīti dhātūti padasiddhi veditabbā. Dhātu-saddo eva hi
dhāraṇatthopi hotīti. Kattuatthopi cāyaṃ purimena asadisoti nissattasabhāvamattadhāraṇañca dhātu-saddassa padhāno
atthoti visuṃ vutto. Dhātuyo viya dhātuyo ti ettha sīha-saddo viya kesarimhi niruḷho purisesu, selāvayavesu niruḷho dhātu-
saddo ca cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo. Ñāṇañca ñeyyañca ñāṇañeyyāni, tesaṃ avayavā tappabhedabhūtā dhātuyo
ñāṇañeyyāvayavā. Tattha ñāṇappabhedā dhammadhātuekadeso, ñeyyappabhedā aṭṭhārasāpīti ñāṇañeyyāvayavamattā
dhātuyo honti. Atha vā ñāṇena ñātabbo sabhāvo dhātusaddena vuccamāno aviparītato ñāṇañeyyo, na diṭṭhiādīhi
viparītaggāhakehi ñeyyoti attho. Tassa ñāṇañeyyassa avayavā cakkhādayo. Visabhāgalakkhaṇāvayavesu rasādīsu niruḷho
dhātu-saddo tādisesu aññāvayavesu cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo, rasādīsu viya vā cakkhādīsu niruḷhova.
Nijjīvamattassetaṃ adhivacana nti etena nijjīvamattapadatthe dhātu-saddassa niruḷhataṃ dasseti. Cha dhātuyo etassāti
chadhātuyo, yo loke ‘‘puriso’’ti dhammasamudāyo vuccati, so chadhāturo channaṃ pathavīādīnaṃ
nijjīvamattasabhāvānaṃ samudāyamatto, na ettha jīvo puriso vā atthīti attho.
Cakkhādīnaṃ kamo pubbe vuttoti idha ekekasmiṃ tike tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dhātūnaṃ kamaṃ dassento āha
‘‘hetuphalānupubbavavatthānavasenā’’ti. Hetuphalānaṃ anupubbavavatthānaṃ hetuphalabhāvova. Tattha hetūti
paccayo adhippeto. Phala nti paccayuppannanti āha ‘‘cakkhudhātū’’tiādi. Manodhātudhammadhātūnañca
manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo, dvārabhūtamanovasena vā tassā manodhātuyā.
Sabbāsaṃ vasenāti yathāvuttānaṃ ābhādhātuādīnaṃ pañcatiṃsāya dhātūnaṃ vasena. Aparamatthasabhāvassa
paramatthasabhāvesu na kadāci antogadhatā atthīti āha ‘‘sabhāvato vijjamānāna’’nti. Candābhāsūriyābhādikā
vaṇṇanibhā evāti āha ‘‘rūpadhātuyeva hi ābhādhātū’’ti. Rūpādipaṭibaddhāti rāgavatthubhāvena gahetabbākāro
subhanimittanti sandhāya ‘‘rūpādayovā’’ti avatvā paṭibaddhavacanaṃ āha. Asatipi rāgavatthubhāve
‘‘kusalavipākārammaṇā subhā dhātū’’ti dutiyo vikappo vutto. Vihiṃsādhātu cetanā, paraviheṭhanachando vā. Avihiṃsā
karuṇā.
Ubhopīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo. Hīnādīsu purimanayena hīḷitā cakkhādayo hīnā,sambhāvitā paṇītā,
nātihīḷitā nātisambhāvitā majjhimāti khandhavibhaṅge āgatahīnadukatoyeva nīharitvā majjhimā dhātu vuttāti veditabbā.
Viññāṇadhātu yadipi chaviññāṇadhātuvasena vibhattā, tathāpi ‘‘viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā
manodhātu gahitāva hotī’’ti vuttattā āha ‘‘viññāṇadhātu…pe… sattaviññāṇasaṅkhepoyevā’’ti. Anekesaṃ
cakkhudhātuādīnaṃ, tāsu ca ekekissā nānappakāratāya nānādhātūnaṃ vasena anekadhātunānādhātuloko vuttoti āha
‘‘aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevā’’ti.
‘‘Cakkhusotaghānajivhākāyamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti aṭṭhakathāyaṃ likhitaṃ. Tattha na
cakkhādīnaṃ kevalena dhātu-saddena sambandho adhippeto vijānanasabhāvassa pabhedavacanato. Viññāṇadhātu-saddena
sambandhe kariyamāne dve manogahaṇāni na kattabbāni. Na hi dve manoviññāṇadhātuyo atthīti. ‘‘Cakkhu…pe…
kāyamanoviññāṇamanodhātū’’ti vā vattabbaṃ atulyayoge dvandasamāsābhāvato. Ayaṃ panettha pāṭho siyā ‘‘cakkhu…
pe… kāyaviññāṇamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti.
Khandhāyatanadesanā saṅkhepadesanā,indriyadesanā vitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā
nātisaṅkhepavitthārā dhātudesanā. Atha vā suttantabhājanīye vuttadhātudesanā atisaṅkhepadesanā,ābhādhātuādīnaṃ
anekadhātunānādhātuantānaṃ vasena desetabbā ativitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā ayaṃ
‘‘nātisaṅkhepavitthārā’’ti.
Bherītalaṃ viya cakkhudhātu saddassa viya viññāṇassa nissayabhāvato. Etāhi ca upamāhi nijjīvānaṃ
bherītaladaṇḍādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ saddādīnaṃ viya nijjīvānaṃ cakkhurūpādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ
cakkhuviññāṇādīnaṃ pavattīti kāraṇaphalānaṃ dhātumattattā kārakavedakabhāvavirahaṃ dasseti.
Purecarānucarā viyāti nijjīvassa kassaci keci nijjīvā purecarānucarā viyāti attho. Manodhātuyeva vā attano khaṇaṃ
anativattantī attano khaṇaṃ anativattantānaṃyeva cakkhuviññāṇādīnaṃ avijjamānepi purecarānucarabhāve
pubbakālāparakālatāya purecarānucarāviya daṭṭhabbāti attho. Sallamiva sūlamiva tividhadukkhatāsamāyogato
daṭṭhabbo. Āsāyeva dukkhaṃ āsādukkhaṃ,āsāvighātaṃ dukkhaṃ vā. Saññā hi abhūtaṃ dukkhadukkhampi subhādito
sañjānantī taṃ āsaṃ tassā ca vighātaṃ āsīsitasubhādiasiddhiyā janetīti. Kammappadhānā saṅkhārāti ‘‘paṭisandhiyaṃ
pakkhipanato’’tiādimāha. Jātidukkhānubandhanato ti attanā nibbattiyamānena jātidukkhena anubandhattā.
Bhavapaccayā jāti hi jātidukkhanti. Padumaṃ viya dissamānaṃ khuracakkaṃ viya rūpampi itthiyādibhāvena dissamānaṃ
nānāvidhupaddavaṃ janeti. Sabbe anatthā rāgādayo jātiādayo ca visabhūtā asantā sappaṭibhayā cāti tappaṭipakkhabhūtattā
amat ādito da ṭṭ habb ā.
Muñcitvāpi aññaṃ gahetvāvāti etena makkaṭassa gahitaṃ sākhaṃ muñcitvāpi ākāse ṭhātuṃ asamatthatā viya
gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāya makkaṭasamānataṃ dasseti. Aṭṭhivedhaviddhopi
damathaṃanupagacchanto duṭṭhasso assakhaḷuṅko . Raṅgagato naṭo raṅganaṭo.
184 . Cakkhuñca paṭicca rūpe cātiādinā dvārārammaṇesu ekavacanabahuvacananiddesā ekanānāsantānagatānaṃ
ekasantānagataviññāṇapaccayabhāvato ekanānājātikattā ca.
Sabbadhammesūti ettha sabba -saddo adhikāravasena yathāvuttaviññāṇasaṅkhāte ārammaṇasaṅkhāte vā
padesasabbasmiṃ tiṭṭhatīti daṭṭhabbo. Manoviññāṇadhātuniddese ‘‘cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā
uppajjati manodhātu, manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati citta’’nti cakkhuviññāṇadhātānantaraṃ
manodhātu viya manodhātānantarampi uppajjati cittanti yāva aññā manodhātu uppajjissati, tāva pavattaṃ sabbaṃ cittaṃ
ekattena gahetvā vuttanti evampi attho labbhati. Evañhi sati manoviññāṇadhātānantaraṃ uppannāya manodhātuyā
manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva. Pañcaviññāṇadhātumanodhātukkamanidassanañhi tabbidhurasabhāvena
uppattiṭṭhānena ca paricchinnassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadassanatthaṃ, na anantaruppattimattenāti
tabbidhurasabhāve ekattaṃ upanetvā dassanaṃ yujjati. Anupanītepi ekatte tabbidhurasabhāve ekasmiṃ dassite
sāmaññavasena aññampi sabbaṃ taṃ sabhāvaṃ dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Pi-saddena manoviññāṇadhātusampiṇḍane ca
sati ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi samanantarā uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti
manoviññāṇadhātuggahaṇena bhavaṅgānantaraṃ uppannaṃ manodhātucittaṃ nivattitaṃ hotīti ce? Na, tassā
manoviññāṇadhātubhāvāsiddhito. Na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotīti.
Manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti manadvayavacanena dvinnaṃ aññamaññavidhurasabhāvatā dassitāti
teneva manodhātāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvo nivattitoti daṭṭhabbo. Vutto hi tassa manoviññāṇadhātuvidhuro
manodhātusabhāvo ‘‘sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjatī’’tiādinā. Sā sabbāpīti etaṃ
mukhamattanidassanaṃ. Na hi javanapariyosānā eva manoviññāṇadhātu, tadārammaṇādīnipi pana hontiyevāti. Evaṃ
pañcaviññāṇadhātumanodhātuvisiṭṭhasabhāvavasena sabbaṃ manoviññāṇadhātuṃ dassetvā puna manodvāravasena
sātisayaṃ javanamanoviññāṇadhātuṃ dassento ‘‘manañca paṭiccā’’tiādimāha. Yadi pana channaṃ dvārānaṃ vasena
javan āvasānāneva cittāni idha ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti ayamattho gayheyya, cutipaṭisandhibhavaṅgānaṃ
aggahitattā sāvasesā desanā āpajjati, tasmā yathāvuttena nayena attho veditabbo. Chadvārikacittehi vā samānalakkhaṇāni
aññānipi ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti veditabbāni.
Paṭiccāti āgataṭṭhāne ti ettha ‘‘mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’tiādīsu (ma. ni. 1.455) visuṃ kātuṃ
yuttaṃ, idha pana ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādīsu ca-saddena sampiṇḍetvā āvajjanassapi cakkhādisannissitatākaraṇaṃ viya
manañca paṭiccāti āgataṭṭhāne manodvārasaṅkhātabhavaṅgasannissitameva āvajjanaṃ kātabbanti adhippāyo.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
Pañhapucchakaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Saccavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyaṃ
Uddesavaṇṇanā
189 . Sāsanakkamo ti ariyasaccāni vuccanti ariyasaccadesanā vā. Sakalañhi sāsanaṃ bhagavato vacanaṃ
saccavinimuttaṃ natthīti saccesu kamati, sīlasamādhipaññāsaṅkhātaṃ vā sāsanaṃ etesu kamati, tasmā kamati etthāti kamo,
kiṃ kamati? Sāsanaṃ, sāsanassa kamo sāsanakkamo ti saccāni sāsanapavattiṭṭhānāni vuccanti, taṃdesanā ca
tabbohārenāti.
Tathāti taṃsabhāvāva. Avitathāti amusāsabhāvā. Anaññathāti aññākārarahitā. Dukkhadukkhatātaṃnimittatāhi
ani ṭṭ hat ā pīḷ ana ṭṭ ho, dvidh āpi paridahana ṃ, kilesad āhasam āyogo v ā santāpa ṭṭho ti ayametesa ṃ viseso. Puggalahi ṃsana ṃ
vā pīḷana ṃ,attano eva tikhiṇabhāvo santāpanaṃ santāpo ti. Ettha ca pīḷana ṭṭho dukkhassa saraseneva
āvibhavanākāro, itare yathākkamaṃ samudayamagganirodhadassanehi āvibhavanākārāti ayaṃ catunnampi viseso.
Tatratatrābhinandanavasena byāpetvā ūhanaṃ rāsikaraṇaṃ dukkhanibbattanaṃ āyūhanaṃ,samudayato āgacchatīti vā
āyaṃ, dukkhaṃ. Tassa ūhanaṃ pavattanaṃ āyūhanaṃ,sarasāvibhāvanākāro eso. Nidadāti dukkhanti nidānaṃ,‘‘idaṃ
taṃ dukkha’’nti sampaṭicchāpentaṃ viya samuṭṭhāpetīti attho. Dukkhadassanena cāyaṃ nidānaṭṭho āvi bhavati.
Saṃyogapalibodhaṭṭhānirodhamaggadassanehi, te ca saṃsārasaṃyojanamagganivāraṇākārā daṭṭhabbā.
Nissaranti ettha sattā, sayameva vā nissaṭaṃ visaṃyuttaṃ sabbasaṅkhatehi sabbupadhipaṭinissaggabhāvatoti
nissaraṇaṃ. Ayamassa sabhāvena āvibhavanākāro. Vivekāsaṅkhatāmataṭṭhā
samudayamaggadukkhadassanāvibhavanākārā, samudayakkhayaappaccayaavināsitā vā. Saṃsārato niggamanaṃ
niyyānaṃ. Ayamassa sarasena pakāsanākāro, itare samudayanirodhadukkhadassanehi. Tattha palibodhupacchedavasena
nibbānādhigamova nibbānanimittatā hetvaṭṭho . Paññāpadhānattā maggassa nibbānadassanaṃ, catusaccadassanaṃ vā
dassanaṭṭho . Catusaccadassane kilesadukkhasantāpavūpasamane ca ādhipaccaṃ karonti maggaṅgadhammā
sampayuttadhammesūti so maggassa adhipateyyaṭṭho ti. Visesato vā ārammaṇādhipatibhūtā maggaṅgadhammā honti
‘‘maggādhipatino dhammā’’ti vacanatoti so tesaṃ ākāro adhipateyyaṭṭho . Evamādi āhāti sambandho. Tattha
abhisamayaṭṭho ti abhisametabbaṭṭho, abhisamayassa vā visayabhūto attho abhisamayaṭṭho, abhisamayasseva vā
pavattiākāro abhisamayaṭṭho, so cettha abhisametabbena pīḷanādinā dassitoti daṭṭhabbo.
Kucchitaṃ khaṃ dukkhaṃ. ‘‘Samāgamo sameta’’ntiādīsu kevalassa āgama -saddassa eta -saddassa ca payoge
saṃyogatthassa anupalabbhanato saṃ-saddassa ca payoge upalabbhanato ‘‘saṃyogaṃ dīpetī’’ti āha, evaṃ ‘‘uppannaṃ
udita’’nti etthāpi. Aya -saddo gatiatthasiddho hetu-saddo viya kāraṇaṃ dīpeti attano phalanipphādanena ayati pavattati, eti
vā etasmā phalanti ayoti, saṃyoge uppattikāraṇaṃ samudayoti ettha visuṃ payujjamānāpi upasagga-saddā sadhātukaṃ
saṃyogatthaṃ uppādatthañca dīpenti kiriyāvisesakattāti veditabbā.
Abhāvo ettha rodhassāti nirodho ti etena nibbānassa dukkhavivekabhāvaṃ dasseti. Samadhigate tasmiṃ
tadadhigamavato puggalassa rodhābhāvo pavattisaṅkhātassa rodhassa paṭipakkhabhūtāya nivattiyā adhigatattāti
etasmiñcatthe abhāvo etasmiṃ rodhassāti nirodhoicceva padasamāso. Dukkhābhāvo panettha puggalassa, na nibbānasseva.
Anuppādo eva nirodho anuppādanirodho . Āyatibhavādīsu appavatti, na pana bhaṅgoti bhaṅgavācakaṃ nirodha-saddaṃ
nivattetvā anuppādavācakaṃ gaṇhāti. Etasmiṃ atthe kāraṇe phalopacāraṃ katvā nirodhapaccayo nirodhoti vutto. Paṭipadā
ca hoti puggalassa dukkhanirodhappattiyā. Nanu sā eva dukkhanirodhappattīti tassā eva sā paṭipadāti na yujjatīti? Na,
puggalādhigamassa yehi so adhigacchati, tesaṃ kāraṇabhūtadhammānañca pattibhāvena paṭipadābhāvena ca vuttattā.
Sacchikiriyāsacchikaraṇadhammānaṃ aññattābhāvepi hi puggalasacchikiriyadhammabhāvehi nānattaṃ katvā niddeso
kato. Atha vā dukkhanirodhappattiyā niṭṭhānaṃ phalanti tassā dukkhanirodhappattiyā paṭipadatā daṭṭhabbā.
Buddhādayo ariyā paṭivijjhantīti ettha paṭividdhakāle pavattaṃ buddhādivohāraṃ ‘‘agamā rājagahaṃ
buddho’’tiādīsu (su. ni. 410) viya purimakālepi āropetvā ‘‘buddhādayo’’ti vuttaṃ. Te hi buddhādayo catūhi maggehi
paṭivijjhantīti. Ariyapaṭivijjhitabbāni saccāni ariyasaccānīti cettha purimapade uttarapadalopo daṭṭhabbo. Ariyā ima nti
paṭivijjhitabbaṭṭhena ekattaṃ upanetvā ‘‘ima’’nti vuttaṃ. Tasmāti tathāgatassa ariyattā tassa saccānīti ariyasaccānīti
vuccantīti attho. Tathāgatena hi sayaṃ adhigatattā, teneva pakāsitattā, tato eva ca aññehi adhigamanīyattā tāni tassa hontīti.
Ariyabhāvasiddhitopīti ettha ariyasādhakāni saccāni ariyasaccānīti pubbe viya uttarapadalopo daṭṭhabbo. Ariyāni
saccānītipīti ettha avitathabhāvena araṇīyattā adhigantabbattā ariyāni, ariyavohāro vā ayaṃ avisaṃvādako avitatharūpo
daṭṭhabbo.
Bādhanalakkhaṇanti ettha dukkhadukkhatannimittabhāvo bādhanā, udayabbayapīḷitatā vā. Bhavādīsu jātiādivasena
cakkhurogādivasena ca anekadhā dukkhassa pavattanameva puggalassa santāpanaṃ,tadassa kiccaṃ raso .
Pavattinivattīsu saṃsāramokkhesu pavatti hutvā gayhatīti pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavati etasmā dukkhaṃ
paṭisandhiyaṃ nibbattati purimabhavena pacchimabhavo ghaṭito saṃyutto hutvā pavattatīti pabhavo . ‘‘Evampi
taṇhānusaye anūhate nibbattatī dukkhamidaṃ punappuna’’nti (dha. pa. 338) evaṃ punappunaṃ uppādanaṃ
anupacchedakaraṇaṃ. Bhavanissaraṇanivāraṇaṃ palibodho . Rāgakkhayādibhāvena sabbadukkhasantatā santi.
Accutirasa nti accutisampattikaṃ. Cavanaṃ vā kiccanti tadabhāvaṃ kiccamiva voharitvā accutikiccanti attho. Acavanañca
sabhāvassāpariccajanaṃ avikāratā daṭṭhabbā. Pañcakkhandhanimittasuññatāya aviggahaṃ hutvā gayhatīti
animittapaccupaṭṭhānaṃ. Anusayupacchedanavasena saṃsāracārakato niggamanūpāyabhāvo niyyānaṃ. Nimittato
pavattato ca cittassa vuṭṭhānaṃ hutvā gayhatīti vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ.
Asuvaṇṇādi suvaṇṇādi viya dissamānaṃ māyāti vatthusabbhāvā tassā viparītatāvuttā. Udakaṃ viya dissamānā pana
marīci upagatānaṃ tucchā hoti, vatthumattampi tassā na dissatīti visaṃvādikāvuttā. Marīcimāyāattānaṃ vipakkho bhāvo
tacchāviparītabhūtabhāvo. Ariyañāṇassāti avitathagāhakassa ñāṇassa, tena paṭivedhapaccavekkhaṇāni gayhanti, tesañca
gocara bhāvo paṭivijjhitabbatāārammaṇabhāvo ca daṭṭhabbo. Aggilakkhaṇaṃuṇhattaṃ. Tañhi katthaci
kaṭṭhādiupādānabhedepi visaṃvādakaṃ viparītaṃ abhūtaṃ vā kadāci na hoti. ‘‘Byādhidhammā jarādhammā, atho
mara ṇadhammino ’’ ti (a. ni. 3.39; 5.57) ettha vutt ā jāti ādik ā lokapakati. Manuss āna ṃ uddha ṃ dīghat ā, ekacc āna ṃ
tiracch ānāna ṃ tiriya ṃ dīghat ā, vuddhini ṭṭ ha ṃ patt āna ṃ puna ava ḍḍ hana ṃ evam ādik ā cāti vadanti.
Tacchāviparītabhūtabhāvesu pacchimo tathatā,paṭhamo avitathatā,majjhimo anaññathatāti ayametesaṃ viseso.
Dukkhā aññaṃ na bādhaka nti kasmā vuttaṃ, nanu taṇhāpi jāti viya dukkhanimittatāya bādhikāti? Na,
bādhakapabhavabhāvena visuṃ gahitattā. Jātiādīnaṃ viya vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvo dukkhadukkhatā ca bādhakatā,
na dukkhassa pabhavakatāti natthi taṇhāya pabhavakabhāvena gahitāya bādhakattappasaṅgo. Tenāha ‘‘dukkhā aññaṃ na
bādhaka’’ nti. Bādhakattaniyāmenāti dukkhaṃ bādhakameva, dukkhameva bādhakanti evaṃ dvidhāpi
bādhakattāvadhāraṇenāti attho. Taṃ vinā nāññato ti satipi
avasesakilesaavasesākusalasāsavakusalamūlāvasesasāsavakusaladhammānaṃ dukkhahetubhāve na taṇhāya vinā tesaṃ
dukkhahetubhāvo atthi, tehi pana vināpi taṇhāya dukkhahetubhāvo atthi kusalehi vinā akusalehi, rūpāvacarādīhi vinā
kāmāvacarādīhi ca taṇhāya dukkhanibbattakattā. Tacchaniyyānabhāvattāti dvidhāpi niyamena taccho niyyānabhāvo
etassa, na micchāmaggassa viya viparītatāya, lokiyamaggassa viya vā anekantikatāya atacchoti tacchaniyyānabhāvo,
maggo. Tassa bhāvo tacchaniyyānabhāvattaṃ, tasmā tacchaniyyānabhāvattā. Sabbattha dvidhāpi niyamena
tacchāviparītabhūtabhāvo vuttoti āha ‘‘iti tacchāvipallāsā’’ tiādi.
Sacca-saddassa sambhavantānaṃ atthānaṃ uddharaṇaṃ, sambhavante vā atthe vatvā adhippetatthassa uddharaṇaṃ
atthuddhāro. Viratisacce ti musāvādaviratiyaṃ. Na hi aññaviratīsu sacca-saddo niruḷhoti. ‘‘Idameva saccaṃ,
moghamañña’’nti gahitā diṭṭhi diṭṭhisaccaṃ. ‘‘Amosadhammaṃ nibbānaṃ, tadariyā saccato vidū’’ti (su. ni. 763)
amosadhammattā nibbānaṃ paramatthasaccaṃvuttaṃ. Tassa pana taṃsampāpakassa ca maggassa pajānanā paṭivedho
avivādakāraṇanti dvayampi ‘‘ekañhi saccaṃ na dutiyamatthi, yasmiṃ pajā no vivade pajāna’’nti (su. ni. 890; mahāni. 119)
missā gāthāya saccanti vuttaṃ.
Netaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etena jātiādīnaṃ dukkhaariyasaccabhāve
aviparītataṃ dasseti, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti iminā
dukkhaariyasaccabhāvassa jātiādīsu niyatataṃ. Sacepi kathañci koci evaṃcitto āgaccheyya, paññāpane pana
sahadhammena paññāpane attano vādassa ca paññāpane samattho natthīti dassetuṃ ‘‘ahametaṃ…pe… paññāpessāmīti
āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ ti vuttaṃ. Jātiādīnaṃ anaññathatā aññassa ca tathābhūtassa abhāvoyevettha
ṭhānābhāvo. Sacepi koci āgaccheyya, āgacchatu, ṭhānaṃ pana natthīti ayamettha suttattho. Esa nayo dutiyasuttepi. Tattha
pana sampattatā paccakkhatā ca paṭhamatā,taṃnimittatā dutiyatā,tadupasamatā tatiyatā,taṃsampāpakatā catutthatāti
daṭṭhabbā.
Nibbutikāmena parijānanādīhi aññaṃ kiñci kiccaṃ kātabbaṃ natthi, dhammañāṇakiccaṃ vā ito aññaṃ natthi,
pariññeyyādīni ca etapparamānevāti cattāreva vuttāni . Taṇhāya ādīnavadassāvīnaṃ vasena ‘‘taṇhāvatthuādīnaṃ
etaṃparamatāyā’’ti vuttaṃ. Tathā ālaye pañcakāmaguṇasaṅkhāte, sakalavatthukāmasaṅkhāte, bhavattayasaṅkhāte vā
dukkhe dosadassāvīnaṃ vasena ‘‘ālayādīnaṃ etaṃparamatāyā’’ti vuttaṃ.
Sahetukena dukkhenāti etena dukkhassa abbocchinnatādassanena atisaṃvegavatthutaṃ dasseti.
Na paṭivedhañāṇaṃ viya sakideva bujjhati, atha kho anu anu bujjhanato anubodho,
anussavākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantianugato vā bodho anubodho . Na hi so paccakkhato bujjhati,
anussavādivasena pana kappetvā gaṇhātīti. Kiccato ti parijānanādito. Taṃkiccakaraṇeneva hi tāni tassa pākaṭāni.
Vivaṭṭānupassanāya hi saṅkhārehi patilīyamānamānasassa uppajjamānaṃ maggañāṇaṃ visaṅkhāraṃ dukkhanissaraṇaṃ
ārammaṇaṃ katvā dukkhaṃ paricchindati, dukkhagatañca taṇhaṃ pajahati, nirodhañca phusati ādicco viya pabhāya,
sammāsaṅkappādīhi saha uppannaṃ taṃ maggaṃ bhāveti, na ca saṅkhāre amuñcitvā pavattamānena ñāṇena etaṃ sabbaṃ
sakkā kātuṃ nimittapavattehi avuṭṭhitattā, tasmā etāni kiccāni karontaṃ taṃ ñāṇaṃ dukkhādīni vibhāveti tattha
sammohanivattanenāti ‘‘cattāripi saccāni passatī’’ ti vuttaṃ.
Dukkhasamudayampi so passatīti kālantaradassanaṃ sandhāya vuttanti ce? Na, ‘‘yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ
passati, dukkhasamudayampi so passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) ekadassino aññattayadassitāvicāraṇāya tassā
sādhanatthaṃ gavaṃpatittherena imassa suttassa āharitattā paccekañca saccesu dissamānesu aññattayadassanassa yojitattā.
Aññathā anupubbābhisamaye purimadiṭṭhassa pacchā adassanato samudayādidassino dukkhādidassanatā na yojetabbā
siyāti. Suddhasaṅkhārapuñjamattadassanato sakkāyadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivāreti. ‘‘Lokasamudayaṃ kho, kaccāna,
yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hotī’’ti vacanato samudayadassanaṃ
hetuphalappabandhāvicchedadassanavasena ucchedadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivatteti. ‘‘Lokanirodhaṃ kho…pe… passato yā
loke atthitā, sā na hotī’’ti (saṃ. ni. 2.15) vacanato nirodhadassanaṃ hetunirodhā phalanirodhadassanavasena
sassatadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivāreti. Attakārassa paccakkhadassanato maggadassanena ‘‘natthi attakāre, natthi parakāre,
natthi purisakāre’’tiādikaṃ (dī. ni. 1.168) akiriyadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ pajahati. ‘‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ
saṃkilesāya, ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu…pe… visuddhiyā, ahetū appaccayā sattā visujjhantī’’tiādikā
ahetukadiṭṭhi ca idha akiriyadiṭṭhiggahaṇena gahitāti daṭṭhabbā. Sāpi hi visuddhimaggadassanena pahīyatīti.
Dukkhañāṇaṃ samudayaphalassa dukkhassa adhuvādibhāvaṃ passatīti phale vippa ṭipatti ṃ nivatteti. ‘‘Issaro lokaṃ
pavatteti nivatteti cā’’ti issarakāraṇino vadanti, padhānato āvi bhavati, tattheva ca patilīyatīti padhānakāraṇino .
‘‘Kālavaseneva pavattati nivattati cā’’ti kālavādino . ‘‘Sabhāveneva sambhoti vibhoti cā’’ti sabhāvavādino. Ādi -saddena
aṇūhi loko pavattati, sabbaṃ pubbekatahetūti evamādi akāraṇapariggaho daṭṭhabbo. Rāmudakāḷārādīnaṃ viya arūpaloke,
nigaṇṭhādīnaṃ viya lokathupikāya apavaggo mokkhoti gahaṇaṃ. Ādi -saddena padhānassa appavatti, guṇaviyuttassa
attano sakattani avaṭṭhānaṃ, brahmunā salokatā, diṭṭhadhammanibbānavādāti evamādiggahaṇañca daṭṭhabbaṃ. Ettha
guṇaviyuttassāti buddhisukhadukkhaicchādosapayattadhammādhammasaṅkhārehi navahi attaguṇehi vippayuttassāti
kaṇādabhakkhavādo. Indriyatappanaputtamukhadassanādīhi vinā apavaggo natthīti gahetvā tathāpavattanaṃ
kāmasukhallikānuyogo .
Ajjhattikabāhiresu dvādasasu āyatanesu kāmabhavavibhavataṇhāvasena dvādasa tikā chattiṃsa taṇhāvicaritāni .
Khuddakavatthuvibhaṅge vā āgatanayena kālavibhāgaṃ anāmasitvā vuttāni. Vīmaṃsiddhipādādayo bodhipakkhiyā
kiccanānattena vuttā, atthato ekattā sammādiṭṭhimukhena tattha antogadhā. Tayo nekkhammavitakkādayo ti
lokiyakkhaṇe alobhamettākaruṇāsampayogavasena bhinnā maggakkhaṇe lobhabyāpādavihiṃsāsamucchedavasena tayoti
ekopi vutto. Esa nayo sammāvācādīsu. Appicchatāsantuṭṭhitānaṃ pana bhāve sammāājīvasambhavato tena tesaṃ saṅgaho
daṭṭhabbo. Bhavantarepi jīvitahetupi ariyehi avītikkamanīyattā ariyakantānaṃ sammāvācādisīlānaṃ gahaṇena yena
saddhāhatthena tāni pariggahetabbāni, so saddhāhattho gahitoyeva hotīti tato anaññāni saddhindriyasaddhābalāni tattha
antogadhāni honti. Tesaṃ atthitāyāti saddhindriyasaddhābalachandiddhipādānaṃ atthitāya sīlassa atthibhāvato
tividhenapi sīlena te tayopi gahitāti tattha antogadhā. Cittasamādhīti cittiddhipādaṃ vadati. ‘‘Cittaṃ paññañca
bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192) hi cittamukhena samādhi vuttoti samādhimukhena cittampi vattabbataṃ arahati.
Cittiddhipādabhāvanāya pana samādhipi adhimatto hotīti vīmaṃsiddhipādādivacanaṃ viya cittiddhipādavacanaṃ avatvā
idha ‘‘cittasamādhī’’ ti vuttaṃ. ‘‘Pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ
samādhiyatī’’ti (dī. ni. 3.359; saṃ. ni. 5.376; a. ni. 3.96; 11.12) vacanato samādhiupakārā pītipassaddhiyo, tasmā
samādhiggahaṇena gahitā, upekkhā pana samādhiupakārakato taṃsadisakiccato ca, tasmā sammāsamādhivasena etesaṃ
antogadhatā daṭṭhabbā.
Bhāro viya vighātakattā. Dubbhikkhamiva bādhakattā. ‘‘Nibbānaparamaṃ sukha’’nti (ma. ni. 2.215, 217; dha. pa.
203, 204) sukhabhāvato subhikkhamiva . Aniṭṭhabhāvato sāsaṅkasappaṭibhayato ca dukkhaṃ
verīvisarukkhabhayaorimatīrūpamaṃ.
Tathatthenāti tathasabhāvena, pariññeyyabhāvenāti attho. Etena ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ, na ariyasaccaṃ,
siyā ariyasaccaṃ, na dukkhanti imamatthaṃ dasseti. Ariyasacca-saddaparā hi dukkhādisaddā pariññeyyādibhāvaṃ vadanti.
Teneva ariyasacca-saddānapekkhaṃ dukkha-saddaṃ sandhāya maggasampayuttasāmaññaphaladhammānaṃ
ādipadasaṅgaho vutto, tadapekkhaṃ sandhāya catutthapadasaṅgaho. Samudayādīsu avasesakilesādayo samudayo, na
ariyasaccaṃ, saṅkhāranirodho nirodhasamāpatti ca nirodho, na ariyasaccaṃ, ariyamaggato aññāni maggaṅgāni maggo, na
ariyasaccanti iminā nayena yojanā kātabbā. Dukkhaṃ vedanīyampi santaṃ vedakarahitaṃ, kevalaṃ pana tasmiṃ attano
paccayehi pavattamāne dukkhaṃ vedetīti vohāramattaṃ hoti. Evaṃ itaresupi.
Kiriyāva vijjatīti samudayameva vadati, tassa vā dukkhapaccayabhāvaṃ. Maggo atthīti vattabbe ‘‘maggamatthī’’ ti
okārassa abhāvo katoti daṭṭhabbo. Gamako ti gantā. Sāsavatā asubhatāti katvā nirodhamaggā subhā eva . Dukkhādīnaṃ
pariyāyena samudayādibhāvo ca atthi, na pana nirodhabhāvo, nirodhassa vā dukkhādibhāvoti na aññamaññasamaṅgitāti
āha ‘‘nirodhasuññāni vā’’ tiādi. Samudaye dukkhassābhāvato ti ponobbhavikāya taṇhāya punabbhavassa abhāvato.
Yathā vā pakativādīnaṃ vikārāvibhāvato pubbe paṭippalīnā ca pakatibhāveneva tiṭṭhanti, na evaṃ
samudayasampayuttampi dukkhaṃ samudayabhāvena tiṭṭhatīti āha ‘‘samudaye dukkhassābhāvato’’ ti. Yathā avibhattehi
vikārehi mahantā visesindriyabhūtavisesehi pakatibhāveneva ṭhitehi pakati sagabbhā pakativādīnaṃ, evaṃ na phalena
sagabbho hetūti attho. Dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyāti etaṃ vivaranto āha ‘‘na
hetusamavetaṃ hetuphala’’ ntiādi. Tattha idha tantūsu paṭo, kapālesu ghaṭo, biraṇesu kaṭo, dvīsu aṇūsu dviaṇukantiādinā
idha buddhivohārajanako avisuṃ siddhānaṃ sambandho samavāyo, tena samavāyena kāraṇesu dvīsu aṇūsu dviaṇukaṃ
phalaṃ samavetaṃ ekībhūtamiva sambandhaṃ, tīsu aṇūsu tiaṇukanti evaṃ
mahāpathavimahāudakamahāaggimahāvātakkhandhapariyantaṃ phalaṃ attano kāraṇesu samavetanti samavāyavādino
vadanti. Evaṃ pana vadantehi aparimāṇesu kāraṇesu mahāparimāṇaṃ ekaṃ phalaṃ samavetaṃ attano antogadhehi
kāraṇehi sagabbhaṃ asuññanti vuttaṃ hoti, evamidha samavāyābhāvā phale hetu natthīti hetusuññaṃ phalanti attho.
Pavattibhāvato ti saṃsārassa pavattibhāvato. Catuāhārabhedato ti iminā cattāro āhārabhede tehi bhinne
tappaccayadhammabhede ca saṅgaṇhāti. Rūpābhinandanādibhedo rūpādikhandhavasena, ārammaṇavasena vā.
Upādānehi upādīyatīti upādi, upādānakkhandhapañcakaṃ. Nibbānañca taṃnissaraṇabhūtaṃ tassa vūpasamo taṃsantīti
katvā tassa yāva pacchimaṃ cittaṃ, tāva sesataṃ, tato parañca anavasesataṃ upādāya ‘‘saupādisesanibbānadhātu
anupādisesanibbānadhātū’’ ti dvidhā voharīyatīti. ‘‘Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo vipassanā,itare samatho’’ ti vadanti.
Sīlampi hi samathassa upakārakattā samathaggahaṇena gayhatīti tesaṃ adhippāyo. Atha vā yānadvayavasena laddho
maggo samatho vipassan āti āgamanavasena vuttoti da ṭṭ habbo. Sappadesatt āti s īlakkhandh ādīna ṃ ekadesatt āti attho.
Sīlakkhandh ādayo hi sabbalokiyalokuttaras īlādisa ṅgāhak ā, ariyamaggo lokuttaroyev āti tadekadeso hoti.
Onatasahāyo viya vāyāmo paggahakiccasāmaññato. Aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati apilāpanavasena
niccalabhāvakaraṇasāmaññato. Sajātito ti savitakkasavicārādibhedesu samānāya samādhijātiyāti attho. Kiriyato ti
samādhianurūpakiriyato. Tato eva hi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā, cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā’’ti
(ma. ni. 1.462) sativāyāmānaṃ samādhissa nimittaparikkhārabhāvo vuttoti.
Ākoṭentena viyāti ‘‘aniccaṃ anicca’’ntiādinā paññāsadisena kiccena samantato ākoṭentena viya ‘‘aniccaṃ
khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhenā’’tiādinā parivattantena viya ca ādāya ūhitvā dinnameva paññā paṭivijjhati. Dvinnaṃ
samānakālattepi paccayabhāvena saṅkappassa purimakālassa viya niddeso kato. Sajātito ti ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādīsu
samānāya paññājātiyā. Kiriyato ti ettha paññāsadisakiccaṃ kiriyāti vuttaṃ, pubbe pana samādhiupakārakaṃ tadanurūpaṃ
kiccanti ayamettha viseso. ‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, abhiññeyya’’nti (saṃ. ni. 4.46) vacanato cattāripi abhimukhaṃ
paccakkhato ñātabbāni, abhivisiṭṭhena vā ñāṇena ñātabbānīti abhiññeyyāni .
Durabhisambhavatara nti abhisambhavituṃ sādhetuṃ asakkuṇeyyataraṃ, sattivighātena duradhigamanti attho.
Bādhakapabhavasantiniyyānalakkhaṇehi vavatthānaṃ salakkhaṇavavatthānaṃ. Duravagāhatthena gambhīrattāti
oḷārikā dukkhasamudayā. Tiracchānagatānampi hi dukkhaṃ āhārādīsu ca abhilāso pākaṭo, pīḷanādiāyūhanādivasena pana
‘‘idaṃ dukkhaṃ, idamassa kāraṇa’’nti yāthāvato ogāhituṃ asakkuṇeyyattā gambhīrā,saṇhasukhumadhammattā
nirodhamaggā sabhāvato eva gambhīrattā duravagāhā,teneva uppanne magge natthi nirodhamaggānaṃ yāthāvato
anavagāhoti. Nibbānampi maggena adhigantabbattā tassa phalanti apadissatīti āha ‘‘phalāpadesato’’ ti. Vuttañhi
‘‘dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 719). Maggopi nirodhassa sampāpakabhāvato hetūti apadissatīti āha
‘‘hetuapadesato’’ ti. Vuttampi cetaṃ ‘‘dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti (vibha. 719).
Iti vijaññāti iti -saddena vijānanakkamaṃ dasseti. Evaṃ pakārehīti evaṃ-saddena vijānanakāraṇabhūte naye.
Uddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Dukkhasaccaniddeso
Jātiniddesavaṇṇanā
190 . Tattha …pe… ayaṃ mātikāti niddesavāraādimhi vutte jātiādiniddese tesaṃ jātiādīnaṃ niddesavasena
dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya, tesu vā jātiādīsu tesañca dukkhaṭṭhe veditabbe jātiādīnaṃ niddesavasena
dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya dukkhadukkhantiādikā dukkhamātikā veditabbāti attho. Atha vā tatthāti tasmiṃ
niddesavāre. ‘‘Jātipi dukkhā…pe… saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti ayaṃ dukkhassa ariyasaccassa
kathanatthāya mātikāti yathādassitassa jātiādiniddesassa mātikābhāvaṃ dīpeti. Taṃ dīpetvā puna yasmiṃ padadvaye
ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ, tassa niddhāraṇatthaṃ sabbaṃ dukkhaṃ saṅkaḍḍhento āha ‘‘idañhi dukkhaṃ
nāmā’’ tiādi.
Sabhāvato ti dukkhavedayitasabhāvato. Nāmato ti teneva sabhāvena laddhanāmato. Tena na aññena pariyāyena idaṃ
dukkhaṃ nāma, atha kho dukkhattāyevāti sabhāvena nāmaṃ viseseti. Atha vā nāmato ti udayabbayavantatāya
laddhanāmato. Yathā aññe udayabbayavanto dhammā na sabhāvato dukkhā, na evaṃ idaṃ, atha kho sabhāvato dukkhā,
bhūtamevedaṃ dukkhanti purimena dukkha-saddena pacchimaṃ viseseti. Vipariṇāmavantatāya sukhaṃ aniṭṭhameva hotīti
dukkhaṃ nāma jātaṃ. Tenevāha ‘‘dukkhuppattihetuto’’ ti. Kaṇṇasūlādīhi abhibhūtassa nitthunanādīhi
dukkhābhibhūtatāya viññāyamānāyapi kiṃ tava rujjatīti pucchitvāva kaṇṇasūlādidukkhaṃ jānitabbaṃ hotīti
paṭicchannadukkhatātassa vuttā. Upakkamassa ca pākaṭabhāvato ti kāraṇāvasena dukkhavisesassa pākaṭabhāvaṃ
dasseti.
Sabhāvaṃ muñcitvā pakārantarena dukkhanti vuccamānaṃ pariyāyadukkhaṃ. Kathetabbattā paṭiññātaṃ yathā
kathetabbaṃ, taṃpakāradassanatthaṃ ‘‘ariyasaccañca nāmeta’’ ntiādimāha. Saṅkhepo sāmaññaṃ, sāmaññañca visese
antokaritvā pavattatīti tattha ubhayathāpi kathetuṃ vaṭṭati. Vitthāro pana viseso jātiādiko, viseso ca visesantaranivattakoti
jātiādīsu jarādīnaṃ saṅkhipanaṃ na sakkā kātunti tattha vitthāreneva kathetabbaṃ.
191 . ‘‘Aparassa aparassā’’ti dīpanaṃ aparatthadīpanaṃ. Sāmiatthepi hi aparattha-saddo sijjhatīti. Tesaṃ tesa nti vā
sāmivasena vuttaṃ atthaṃ bhummavasena vattukāmatāya āha ‘‘aparatthadīpana’’ nti, aparasmiṃ aparasmiṃ dīpananti
attho. Aparassa aparassa vā jātisaṅkhātassa atthassa dīpanaṃ aparatthadīpanaṃ. Pañcagativasena ekekāyapi gatiyā
khattiyādibhummadevādihatthiādijātivasena cāti gatijātivasena .
Tiṇākāro tiṇajāti, so ca upādāpaññattīti ‘‘paññattiya’’ nti āha. Tadupādāyāti taṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ upādāya
ayaṃ jāti, nāssa kutoci niggamanaṃ upādāya. Yasmā ca evaṃ, tasmā sāvassa jāti paṭhamaviññāṇasaṅkhātāti attho. Atha
vā tadupādāya sajātoti vuccatīti sāvassa jāti paṭhamaviññāṇasaṅkhātāti attho. Viññāṇamukhena ca pañcapi khandhā vuttā
hontīti ‘‘ pa ṭisandhiya ’’ nti āha. Ariyabhāvakaraṇattā ariyas īla nti pātimokkhasaṃvaro vuccati. Jātiādīnipi lakkhaṇāni
dhammānaṃ ākāravikārāti katvā sahuppādakā sahavikārakāti vuttā. Jāyanaṭṭhenātiādi āyatanavasena yonivasena ca dvīhi
dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyitvā jātiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Purimanaye pana ekekeneva padena sabbasatte pariyādiyitvā
jāti dassitāti ayaṃ viseso. Keci pana ‘‘purimanaye kattuniddeso, pacchimanaye bhāvaniddeso kato’’ti vadanti, ‘‘tesaṃ
tesaṃ sattānaṃ jātī’’ti pana kattari sāminiddesassa katattā ubhayatthāpi bhāvaniddesova yutto. Sampuṇṇā jāti sañjāti .
Pākaṭā nibbatti abhinibbatti . ‘‘Tesaṃ tesaṃ sattānaṃ…pe… abhinibbattī’’ti sattavasena pavattattā sammutikathā.
Tatra tatrāti ekacatuvokārabhavesu dvinnaṃ dvinnaṃ, sese rūpadhātuyaṃ paṭisandhikkhaṇe uppajjamānānaṃ
pañcannaṃ, kāmadhātuyaṃ vikalāvikalindriyānaṃ vasena sattannaṃ navannaṃ dasannaṃ puna dasannaṃ ekādasannañca
āyatanānaṃ vasena saṅgaho veditabbo. Ekabhavapariyāpannassa khandhasantānassa paṭhamābhinibbattibhūtā
paṭisandhikkhandhāti āha ‘‘paṭhamābhinibbattilakkhaṇā’’ ti. Tameva santānaṃ niyyātentaṃ viya ‘‘handa gaṇhathā’’ti
paṭicchāpentaṃ viya pavattatīti niyyātanarasā. Santatiyā eva ummujjanaṃ hutvā gayhatīti ummujjanapaccupaṭṭhānā.
Dukkharāsissa vicittatā dukkhavicittatā, dukkhavisesā vā tadavayavā, taṃ paccupaṭṭhāpeti phalatīti
dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā.
Pariyāyanippariyāyadukkhesu yaṃ dukkhaṃ jāti hoti, taṃ dukkhabhāvoyeva tassā dukkhaṭṭho. Yadi akkhānena
pāpuṇitabbaṃ siyā, bhagavā ācikkheyya. Bhagavatāpi –
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro? Yo cāyaṃ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo
gahito, yo ca himavā pabbatarājāti. Appama…pe… gahito, himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya saṅkhampi na
upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti. Evameva kho, bhikkhave, yaṃ so puriso tīhi sattisatehi
haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, taṃ nerayikassa dukkhassa upanidhāya
saṅkhampi…pe… upanidhampi na upetī’’ti (ma. ni. 3.250) –
Upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikadukkhaṃ. Sukhuppattikāraṇāni sucīni uppalādīnīti katvā tattha nibbattinivāraṇena jātiyā
dukkhavatthubhāvaṃ dasseti ‘‘atha kho’’ tiādinā. Dukkhuppattikāraṇe nibbattanena gabbhapariharaṇūpakkamena vinā
mātukucchisambhavameva dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃaññānapekkhattā, upakkamanibbattaṃ pana
pariharaṇamūlakaṃokkantimattānapekkhattā. Ayametesaṃ viseso.
Attano abhimukhaṃ kaḍḍhanaṃ ākaḍḍhanaṃ,parito sabbatobhāgena kaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ. Adho
dhunanaṃ odhunanaṃ,tiriyaṃ, sabbato vā dhunanaṃ nidhunanaṃ. Tacchetvā khārapakkhipanaṃ khārāpaṭicchakaṃ.
Sakalasarīranhāpanaṃ nhāpanaṃ,ekadesadhovanaṃ dhovanaṃ,sūriyābhimukhapavattanena ātāpanaṃ,
pañcaggitāpena paritāpanaṃdaṭṭhabbaṃ. Sabboyeva vā tāpo dvidhāpi vutto.
Kuhiṃ nu patiṭṭhaṃ labhetha, jātiyā vinā na tassa dukkhassa patiṭṭhānaṃ atthīti attho, jātiyā vā vinā so satto kuhiṃ
nu patiṭṭhaṃ, kattha nu patiṭṭhanto taṃ dukkhaṃ labhethāti attho. Tattha tiracchānesu kathaṃ dukkhaṃ bhaveyya tahiṃ
tiracchānesu jātiṃ vinā. Na cassāti na ce assa. Nanu nevatthīti sambandho kātabbo, nanu āhāti vā. Yadato ti yasmā
nevatthi, tasmā āhāti attho.
Jarāniddesavaṇṇanā
192 . Jīraṇameva jīraṇatā,jīraṇassa vā ākāro tā-saddena vutto.
Yathāpure asallakkhente ti gāravakaraṇaupaṭṭhānādīni asallakkhente taṃnimittaṃ domanassaṃ uppajjatīti attho.
Satādīna nti satisutavīriyapaññādīnaṃ vippavāsanimittaṃ attanā apasādetabbehipi attano puttadārehi apasādanīyato.
Avasavattaṅgapaccaṅgatāya suciasuciādivicāraṇavirahena ca bālakumārakakālo viya jiṇṇakālo hotīti āha ‘‘bhiyyo
bālattappattiyā’’ ti.
Maraṇaniddesavaṇṇanā
193 . ‘‘Kālassa antakassa kiriyā’’ti yā loke vuccati, sā cuti, maraṇanti attho. Cavanakāloyeva vā anatikkamanīyattā
visesena kāloti vutto, tassa kiriyā cutikkhandhānaṃ bhedappattiyeva. Maccu maraṇanti etthāpi samāsaṃ akatvā yo maccu
vuccati bhedo, yañca maraṇaṃ pāṇacāgo, idaṃ vuccati maraṇanti visuṃ sambandho na na yujjati.
Yassa khandhabhedassa pavattattā ‘‘tisso mato, phusso mato’’ti vohāro hoti, so khandhappabandhassa
anupacchinnatāya ‘‘sammutimaraṇa’’ nti vutto, pabandhasamucchedo ca ‘‘samucchedamaraṇa’’ nti. Maraṇampi
dukkhanti imasmi ṃ panatthe dukkhasaccakath ā va ṭṭ akath āti katv ā ‘‘ sammutimara ṇaṃ adhippeta ’’ nti āha. Tasseva
nāma nti tabbhāvato tadekadesabhāvato ca maraṇa-saddabahutte asammohatthaṃ vuttaṃ. Cutilakkha ṇanti
‘‘cavanatā’’ti nidassitacavanalakkhaṇameva vadati. Sampattibhavakhandhehi viyojetīti viyogarasaṃ,
viyogakiriyābhūtatāya vā ‘‘viyogarasa’’ nti vuttaṃ. Sattassa purimabhavato vippavāso hutvā upaṭṭhātīti
vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.
Maraṇantikāti maraṇassa āsannā. Yadi maraṇaṃ na bhavissati, yathāvuttaṃ kāyikaṃ cetasikañca dukkhaṃ na
bhavissatīti āha ‘‘dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvenā’’ ti.
Pāpakammādinimitta nti pāpakammanimittaṃ pāpagatinimittañcāti attho, kammampi vā ettha ‘‘nimitta’’nti vuttaṃ
upapattinimittabhāvena upaṭṭhānato. Tadupaṭṭhānepi hi ‘‘akataṃ vata me kalyāṇa’’ntiādinā anappakaṃ domanassaṃ
uppajjatīti. Bhaddassāti kalyāṇakammassāti attho. Avisesato ti ‘‘sabbesa’’nti etena yojetabbaṃ. Sabbesa nti ca yesaṃ
kāyikaṃ dukkhaṃ uppajjati, teyeva sabbe gahitā ‘‘vitujjamānamammāna’’ nti visesitattā. Sandhīnaṃ bandhanāni
sandhibandhanāni, tesaṃ chedanena nibbattaṃ dukkhaṃ ‘‘sandhibandhanacchedana’’ nti vuttaṃ. Ādi -saddo vā
kāraṇattho, sandhibandhanacchedanamūlakanti attho.
Anayabyasanāpādanaṃ viyāti anayabyasanāpatti viyāti attho. Vāḷādīhi kate hi anayabyasanāpādane antogadhā
anayabyasanāpatti ettha nidassananti.
Sokaniddesavaṇṇanā
194 . Sukhakāraṇaṃ hitaṃ,tassa phalaṃ sukhaṃ. Ñātikkhayo ti bhogādīhi ñātīnaṃ parihāni maraṇañca. Ayaṃ pana
viseso ti bhogabyasanādipadatthavisesaṃ rogabyasanādīsu samāsavisesañca sandhāyāha. Ñātibhogā paññattimattā
tabbināsāvāti iminā adhippāyena aparinipphannataṃ sandhāya ‘‘anipphannānī’’ ti āha. Aparinipphannataṃyeva hi
sandhāya visuddhimagge (visuddhi. 2.447 ādayo) ca ‘‘dasa rūpāni anipphannānī’’ti vuttaṃ. Rūpakaṇḍavaṇṇanāya ñhi
(dha. sa. aṭṭha. 975 pakiṇṇakakathā) ni ‘‘aparinipphannānī’’ti vuttāni. Khandhavibhaṅge ca nipphādetabbassa
nirodhasamāpattiādikassa nipphannatā vuttāti asabhāvadhammassa ca nipphannatā, nibbānasseva anipphannatāti.
Dhamma-saddo hetuatthoti āha ‘‘dukkhassa uppattihetunā’’ ti. Jhāma nti daḍḍhaṃ. Pubbe vuttalakkhaṇādikā
domanassavedanā sokoti tassa puna lakkhaṇādayo na vattabbā siyuṃ, tathāpi domanassavisesattā sokassa ca visiṭṭhā
lakkhaṇādayo vattabbāti ‘‘kiñcāpī’’ tiādimāha. Visārarahitaṃ anto eva saṅkucitaṃ cintanaṃ, sukkhanaṃ vā
antonijjhānaṃ. Parinijjhāyanaṃdahanaṃ. Ñātibyasanādianurūpaṃ socanaṃ anusocanaṃ,taṃ taṃ vā guṇaṃ dosañca
anugantvā socanaṃ tappanaṃ anusocanaṃ.
Javanakkhaṇeti manodvārajavanakkhaṇe. Tathā hi taṃ dassento ‘‘ettakā me’’ tiādimāha. Kāyaviññāṇādivīthiyampi
pana javanakkhaṇe domanassassa paccayo hoti eva. Teneva ‘‘javanakkhaṇe cā’’ ti āha. Aññathā
kāyikacetasikadukkhānaṃ kāyavatthukamanodvārappavattānameva paccayoti gaṇheyya tattha visesena
kāyikacetasikasaddappavattito.
Tujjatīti ‘‘tudatī’’ti vattabbe byattayavasena vuttanti veditabbaṃ.
Paridevaniddesavaṇṇanā
195 . Ādevanti etenāti ādevo ti ādevana-saddaṃ katvā assuvimocanādivikāraṃ āpajjantānaṃ tabbikārāpattiyā so
saddo karaṇabhāvena vuttoti. Vīhipalāpādayo viya tucchaṃ vacanaṃ palāpo . Guṇadose kitteti bodhetīti
guṇadosakittanaraso lālappa-saddo. Atthānatthe hiriyitabbajane ca avicāretvā puggalassa sambhamabhāvo hutvā
paridevana-saddo upaṭṭhātīti ‘‘sambhamapaccupaṭṭhāno’’ ti vutto, sokavatthuavighātena vā sambhamo, na
uttāsasambhamo, so ca paridevana-saddena pākaṭo hotīti paridevo ‘‘sambhamapaccupaṭṭhāno’’ ti vutto.
Sokābhibhūto paridevananimittaṃ muṭṭhipothanādīni karoti, paridevananimittameva ca ñātiabbhatthaṅgamanādīni
cintetīti paridevassa dukkhadomanassānaṃ vatthubhāvo vutto.
Bhiyyo ti yena vinā na hoti, tato paridevasamuṭṭhāpakadomanassato, pubbe vuttadukkhato vā bhiyyo,
kaṇṭhoṭṭhatāluādisosajatopi vā bhiyyoti aññañca kāyikaṃ cetasikaṃ taṃnidānadukkhaṃ saṅgaṇhāti.
Dukkhadomanassaniddesavaṇṇanā
196-7. Kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikassa dukkhassa upanissayapaccayoti ‘‘dukkhitassa dukkhaṃ uppajjatī’’ ti vuttaṃ.
Etena dukkhena abhibhūtattā nakkhattaṃ kīḷituṃ na labhāmīti balavadomanassaṃ uppajjatīti dukkhassa
domanassavatthut ā hoti.
Abhidhammapiṭake
Vibhaṅga-mūlaṭīkā
1. Khandhavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
Catusaccadaso ti cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccaṃ, catusaccaṃ passīti catusaccadaso. Satipi sāvakānaṃ
paccekabuddhānañca catusaccadassanabhāve anaññapubbakattā bhagavato catusaccadassanassa tattha ca sabbaññutāya
dasabalesu ca vasībhāvassa pattito parasantānesu ca pasāritabhāvena supākaṭattā bhagavāva visesena ‘‘catusaccadaso’’ti
thomanaṃ arahatīti. Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati pattheti, parasantānagataṃ vā kilesabyasanaṃ
upatāpeti, ‘‘sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā’’tiādinā (a. ni. 8.7) vā taṃ taṃ
hitapaṭipattiṃ yācatīti attho. Paramena cittissariyena samannāgato, sabbasatte vā guṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro
bhagavā ‘‘nātho’’ti vuccati. ‘‘Saddhamme gāravaṃ katvā karissāmī’’ ti sotabbabhāve kāraṇaṃ vatvā puna savane
niyojento āha ‘‘taṃ suṇātha samāhitā’’ ti. ‘‘Porāṇaṭṭhakathānayaṃ vigāhitvā karissāmī’’ ti vā etena sakkaccasavane
ca kāraṇaṃ vatvā tattha niyojento āha ‘‘saddhamme gāravaṃ katvā taṃ suṇāthā’’ ti.
Ettha ca ‘‘catusaccadaso’’ti vacanaṃ thomanameva catuppabhedāya desanāya samānagaṇanadassanaguṇena,
‘‘aṭṭhārasahi buddhadhammehi upeto’’ti ca aṭṭhārasappabhedāya desanāya samānagaṇanaguṇehīti daṭṭhabbaṃ.
Yathāvuttena vā niratisayena catusaccadassanena bhagavā catudhā dhammasaṅgaṇiṃ desetuṃ samattho ahosi,
aṭṭhārasabuddhadhammasamannāgamena aṭṭhārasadhā vibhaṅganti
yathāvuttadesanāsamatthatāsampādakaguṇanidassanametaṃ ‘‘catusaccadaso upeto buddhadhammehi aṭṭhārasahī’’ti. Tena
yathāvuttāya desanāya sabbaññubhāsitattā aviparītataṃ dassento tattha satte uggahādīsu niyojeti, niṭṭhānagamanañca attano
vāyāmaṃ dassento aṭṭhakathāsavane ca ādaraṃ uppādayati, yathāvuttaguṇarahitena asabbaññunā desetuṃ asakkuṇeyyataṃ
dhammasaṅgaṇīvibhaṅgappakaraṇānaṃ dassento tattha tadaṭṭhakathāya ca sātisayaṃ gāravaṃ janayati, buddhādīnañca
ratanānaṃ sammāsambuddhatādiguṇe vibhāveti.
Tattha cattāri saccāni pākaṭāneva, aṭṭhārasa pana buddhadhammā evaṃ veditabbā – ‘‘atītaṃse buddhassa bhagavato
appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgataṃse…pe… paccuppannaṃse…pe… imehi tīhi dhammehi samannāgatassa buddhassa
bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ, sabbaṃ vacīkammaṃ…pe. … sabbaṃ
manokammaṃ…pe… imehi chahi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi chandassa hāni, natthi
dhammadesanāya, natthi vīriyassa, natthi samādhissa, natthi paññāya, natthi vimuttiyā hāni. Imehi dvādasahi dhammehi
samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi davā, natthi ravā, natthi aphuṭaṃ, natthi vegāyitattaṃ, natthi abyāvaṭamano,
natthi appaṭisaṅkhānupekkhā’’ti.
Tattha natthi davāti khiḍḍādhippāyena kiriyā natthi. Natthi ravāti sahasā kiriyā natthi. Natthi aphuṭanti ñāṇena
aphusitaṃ natthi. Natthi vegāyitatta nti turitakiriyā natthi. Natthi abyāvaṭamano ti niratthako cittasamudācāro natthi.
Natthi appaṭisaṅkhānupekkhāti aññāṇupekkhā natthi. Katthaci pana ‘‘natthi dhammadesanāya hānī’’ti alikhitvā ‘‘natthi
chandassa hāni, natthi vīriyassa, natthi sattiyā’’ti likhanti.
1. Dhammasaṅgahe dhamme kusalādike tikadukehi saṅgahetvā te eva dhamme suttante khandhādivasena vutte
vibhajituṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ vuttaṃ. Tattha saṅkhepena vuttānaṃ khandhādīnaṃ vibhajanaṃ vibhaṅgo. So so
vibhaṅgo pakato adhikato yassā pāḷiyā, sā ‘‘vibhaṅgappakaraṇa’’ nti vuccati. Adhikato ti ca vattabbabhāvena
pariggahitoti attho. Tattha vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge ‘‘pañcakkhandhā rūpakkhandho…pe…
viññāṇakkhandho’’ti idaṃ suttantabhājanīyaṃ nāma. Nanu na ettakameva suttantabhājanīyanti? Saccaṃ, iti-saddena pana
ādi-saddatthajotakena pakāratthajotakena vā sabbaṃ suttantabhājanīyaṃ saṅgahetvā viññāṇakkhandhoti evamādi
evaṃpakāraṃ vā idaṃ suttantabhājanīya nti veditabbaṃ. Atha vā ekadesena samudāyaṃ nidasseti
pabbatasamuddādinidassako viya. Tattha nibbānavajjānaṃ sabbadhammānaṃ saṅgāhakattā sabbasaṅgāhakehi ca
āyatanādīhi appakatarapadattā khandhānaṃ khandhavibhaṅgo ādimhi vutto.
Na tato heṭṭhāti rūpādīnaṃ vedayitādisabhāvattābhāvā yasmiṃ sabhāve atītādayo rāsī katvā vattabbā, tassa
ruppanādito aññassābhāvā ca heṭṭhā gaṇanesu saṅkhatadhammānaṃ aniṭṭhānaṃ sāvasesabhāvaṃ, na heṭṭhā
gaṇanamattābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Chaṭṭhassa pana khandhassa abhāvā ‘‘na uddha’’ nti āha. Na hi
savibhāgadhammehi nissaṭassa atītādibhāvarahitassa ekassa nibbānassa rāsaṭṭho atthīti. ‘‘Rāsimhī’’ ti saddatthasahitaṃ
khandha-saddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Guṇe paṇṇattiyaṃ ruḷhiya’’ nti visayameva khandha-saddassa dasseti, na
saddattha ṃ. Lokiyalokuttarabhedañhi s īlādigu ṇaṃ nippadesena gahetv ā pavattam āno khandha -saddo
sīlādiguṇavisiṭṭhaṃ rāsaṭṭhaṃ dīpetīti. Keci pana ‘‘guṇaṭṭho ettha khandhaṭṭho’’ti vadanti. Dārukkhandho ti ettha pana na
khandha -saddo paññatti-saddassa atthe vattati, tādise pana puthulāyate dārumhi dārukkhandhoti paññatti hotīti
paññattiyaṃ nipatatīti vuttaṃ. Tathā ekasmimpi viññāṇe pavatto viññāṇakkhandhoti khandha-saddo na ruḷhī-saddassa
atthaṃ vadati, samudāye pana niruḷho khandha-saddo tadekadese pavattamāno tāya eva ruḷhiyā pavattatīti khandha-saddo
ruḷhiyaṃ nipatatīti vuttaṃ.
Rāsito guṇato ti sabbattha nissakkavacanaṃ visayasseva khandha-saddappavattiyā kāraṇabhāvaṃ sandhāya katanti
veditabbaṃ. ‘‘Rāsito’’ti imamatthaṃ saddatthavasenapi niyametvā dassetuṃ ‘‘ayañhi khandhaṭṭho nāma
piṇḍaṭṭho’’ tiādimāha. Koṭṭhāsaṭṭhe khandhaṭṭhe chaṭṭhenapi khandhena bhavitabbaṃ. Nibbānampi hi chaṭṭho koṭṭhāsoti.
Tasmā ‘‘khandhaṭṭho nāma rāsaṭṭho’’ti yuttaṃ. Yesaṃ vā atītādivasena bhedo atthi, tesaṃ ruppanādilakkhaṇavasena
taṃtaṃkoṭṭhāsatā vuccatīti bhedarahitassa nibbānassa koṭṭhāsaṭṭhena ca khandhabhāvo na vuttoti veditabbo.
Ettāvatāti uddesamattenāti attho. Cattāro ca mahābhūtā…pe… rūpa nti evaṃ vibhatto. Katthāti ce? Ekādasasu
okāsesu. Iti-saddena nidassanatthena sabbo vibhajananayo dassito. Idañca vibhajanaṃ oḷārikādīsu
cakkhāyatanantiādivibhajanañca yathāsambhavaṃ ekādasasu okāsesu yojetabbaṃ, evaṃ vedanākkhandhādīsupi.
Viññāṇakkhandho pana ekādasokāsesu purime okāsapañcake ‘‘cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇa’’nti
chaviññāṇakāyavisesena vibhatto, na tattha manodhātu manoviññāṇadhātūti vibhajanaṃ atthi. Taṃ pana dvayaṃ
manoviññāṇanti vuttanti imamatthaṃ dassetuṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘manodhātu manoviññāṇadhātū’’ ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ pāḷinayena pañcasu khandhesu dhammaparicchedaṃ dassetvā puna aññena pakārena dassetuṃ
‘‘apicā’’ tiādimāha. Etthāti etasmiṃ khandhaniddese.
1. Rūpakkhandhaniddesavaṇṇanā
2. Yaṃ kiñcīti ettha ya nti sāmaññena aniyamanidassanaṃ, kiñcīti pakārantarabhedaṃ āmasitvā aniyamanidassanaṃ.
Ubhayenapi atītaṃ vā…pe… santike vā appaṃ vā bahuṃ vā yādisaṃ vā tādisaṃ vā yaṃ kiñcīti napuṃsakaniddesārahaṃ
sabbaṃ byāpetvā saṅgaṇhātīti aññesupi napuṃsakaniddesārahesu pasaṅgaṃ disvā tassa adhippetatthaṃ aticca pavattito
atippasaṅgassa niyamanatthaṃ ‘‘rūpa’’ nti āha. Yaṃkiñcīti sanipātaṃ yaṃ-saddaṃ kiṃ-saddañca
aniyamekatthadīpanavasena ekaṃ padanti gahetvā ‘‘padadvayenapī’’ ti vuttaṃ.
Kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethāti tumhepi rūpaṃ rūpanti vadetha, taṃ kena kāraṇena vadethāti attho, atha vā
kena kāraṇena rūpaṃ, taṃ kāraṇaṃ vadethāti attho. Athetesu bhikkhūsu tuṇhībhūtesu bhagavā āha ‘‘ruppatīti kho’’ tiādi.
Bhijjatīti sītādisannipāte visadisasantānuppattidassanato purimasantānassa bhedaṃ sandhāyāha. Bhedo ca
visadisatāvikārāpattīti bhijjatīti vikāraṃ āpajjatīti attho. Vikārāpatti ca sītādisannipāte visadisarūpuppattiyeva.
Arūpakkhandhānaṃ pana atilahuparivattito yathā rūpadhammānaṃ ṭhitikkhaṇe sītādīhi samāgamo hoti, yena tattha utuno
ṭhitippattassa purimasadisasantānuppādanasamatthatā na hoti āhārādikassa vā, evaṃ aññehi samāgamo natthi.
Saṅghaṭṭanena ca vikārāpattiyaṃ ruppana -saddo niruḷho, tasmā arūpadhammānaṃ saṅghaṭṭanavirahitattā
rūpadhammānaṃ viya pākaṭassa vikārassa abhāvato ca ‘‘ruppantī’’ti ‘‘ruppanalakkhaṇā’’ti ca na vuccanti.
Jighacchāpipāsāhi ruppanañca udaraggisannipātena hotīti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca kuppatīti etena kattuatthe
rūpapadasiddhiṃ dasseti, ghaṭṭīyati pīḷīyatīti etehi kammatthe. Kopādikiriyāyeva hi ruppanakiriyāti. So pana kattubhūto
kammabhūto ca attho bhijjamāno hotīti imassatthassa dassanatthaṃ ‘‘bhijjatīti attho’’ ti vuttaṃ. Atha vā ruppatīti
rūpa nti kammakattutthe rūpapadasiddhi vuttā. Vikāro hi ruppananti. Teneva ‘‘bhijjatīti attho’’ti kammakattutthena
bhijjati-saddena atthaṃ dasseti. Yaṃ pana ruppati bhijjati, taṃ yasmā kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati, tasmā etehi ca padehi
padattho pākaṭo katoti. ‘‘Kenaṭṭhenā’’ti pucchāsabhāgavasena ‘‘ruppanaṭṭhenā’’ ti vuttaṃ. Na kevalaṃ saddatthoyeva
ruppanaṃ, tassa panatthassa lakkhaṇañca hotīti atthalakkhaṇavasena ‘‘ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭatī’’ ti
āha.
Chijjitvāti mucchāpattiyā muccitvā aṅgapaccaṅgānaṃ chedanavasena vā chijjitvā. Accantakhārena sītodakenāti
atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaṃ udakaṃ sampattikaraṃ
pathavīsandhārakaṃ kappavināsaudakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati. Tathā hi sati pathavī vilīyeyyāti.
Avīcimahāniraye ti saussadaṃ avīcinirayaṃ vuttaṃ. Teneva ‘‘tattha hī’’ tiādi vuttaṃ. Petti…pe… na hontīti
evaṃvidhāpi sattā atthīti adhippāyo evaṃvidhāyeva hontīti niyamābhāvato. Evaṃ kālakañjikādīsupīti. Sarantā
gacchantīti sarīsapa-saddassa atthaṃ vadati.
Abhisaññūhitvāti ettha samūhaṃ katvātipi attho. Etena sabbaṃ rūpaṃ…pe… dassitaṃ hotīti etena
rūpakkhandha-saddassa samānādhikaraṇasamāsabhāvaṃ dasseti. Tenevāha ‘‘na hi rūpato…pe… atthī’’ ti.
3 . Pakkhipitv āti ettha ek ādasok āsesu r ūpa ṃ pakkhipitv āti attho. Na hi tattha m ātika ṃyeva pakkhipitv ā mātik ā
ṭhapit ā, atha kho pakara ṇappatta ṃ rūpanti.
Aparo nayo…pe… ettheva gaṇanaṃ gata nti etena atītaṃsenāti bhummatthe karaṇavacananti dasseti. Yena
pakārena gaṇanaṃ gataṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘cattāro ca mahābhūtā’’ tiādi vuttanti imasmiṃ atthe sati
mahābhūtupādāyarūpabhāvo atītakoṭṭhāse gaṇanassa kāraṇanti āpajjati. Na hi atītaṃsānaṃ vedanādīnaṃ nivattanatthaṃ
idaṃ vacanaṃ ‘‘yaṃ rūpa’’nti eteneva tesaṃ nivattitattā, nāpi rūpassa aññappakāranivattanatthaṃ sabbappakārassa tattha
gaṇitattā, na ca anāgatapaccuppannākāranivattanatthaṃ atītaṃsavacanena taṃnivattanatoti. Atha pana yaṃ atītaṃsena
gaṇitaṃ, taṃ cattāro ca…pe… rūpa nti evaṃ gaṇitanti ayamattho adhippeto, evaṃ sati gaṇanantaradassanaṃ idaṃ siyā,
na atītaṃsena gaṇitappakāradassanaṃ, taṃdassane pana sati bhūtupādāyarūpappakārena atītaṃse gaṇitaṃ taṃsabhāvattāti
āpannameva hoti, na ca evaṃsabhāvatā atītaṃse gaṇitatāya kāraṇaṃ bhavituṃ arahati evaṃsabhāvasseva
paccuppannānāgatesu gaṇitattā sukhādisabhāvassa ca atītaṃse gaṇitattā, tasmā purimanayo eva yutto.
Ajjhattabahiddhāniddesesupi tādiso evattho labbhatīti.
Suttantapariyāyato ti pariyāyadesanattā suttassa vuttaṃ. Abhidhammaniddesato ti nippariyāyadesanattā
abhidhammassa nicchayena deso niddesoti katvā vuttaṃ. Kiñcāpītiādīsu ayamadhippāyo – suttantabhājanīyattā yathā
‘‘atītaṃ nanvāgameyyā’’tiādīsu addhānavasena atītādibhāvova vutto, tathā idhāpi niddisitabbo (ma. ni. 3.272, 275; apa.
thera 2.55.244) siyā. Evaṃ santepi suttantabhājanīyampi abhidhammadesanāyeva suttante vuttadhamme vicinitvā
vibhajanavasena pavattāti abhidhammaniddeseneva atītādibhāvo niddiṭṭhoti.
Addhāsantatisamayakhaṇavasenāti ettha cutipaṭisandhiparicchinne kāle addhā-saddo vattatīti ‘‘ahosiṃ nu kho
ahamatītamaddhāna’’ntiādisuttavasena (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) viññāyati. ‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo?
Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā’’ti (itivu. 63; dī. ni. 3.305) ettha pana paramatthato paricchijjamāno addhā
niruttipathasutta vasena (saṃ. ni. 3.62) khaṇaparicchinno yutto. Tattha hi ‘‘yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ,
‘atthī’ti tassa saṅkhā’’ti (saṃ. ni. 3.62) vijjamānassa paccuppannatā tato pubbe pacchā ca atītānāgatatā vuttāti. Yebhuyyena
pana cutipaṭisandhiparicchinno (dī. ni. 3.305; itivu. 63) suttesu atītādiko addhā vuttoti so eva idhāpi ‘‘addhāvasenā’’ ti
vutto. Sītaṃ sītassa sabhāgo, tathā uṇhaṃ uṇhassa. Yaṃ pana sītaṃ uṇhaṃ vā sarīre sannipatitaṃ santānavasena
pavattamānaṃ anūnaṃ anadhikaṃ ekākāraṃ, taṃ eko utūti vuccati. Sabhāgautuno anekantasabhāvato ekagahaṇaṃ kataṃ,
evaṃ āhārepi. Ekavīthiekajavanasamuṭṭhāna nti pañcachaṭṭhadvāravasena vuttaṃ. Santatisamaya kathā vipassakānaṃ
upakāratthāya aṭṭhakathāsu kathitā.
Niṭṭhitahetupaccayakiccaṃ, niṭṭhitahetukiccamaniṭṭhitapaccayakiccaṃ, ubhayakiccamasampattaṃ,
sakiccakkhaṇe paccuppannaṃ. Janako hetu, upatthambhako paccayo, tesaṃ uppādanaṃ upatthambhanañca kiccaṃ.
Yathā bījassa aṅkuruppādanaṃ pathavīādīnañca tadupatthambhanaṃ kammassa kaṭattārūpavipākuppādanaṃ āhārādīnaṃ
tadupatthambhanaṃ, evaṃ ekekassa kalāpassa cittuppādassa ca janakānaṃ kammānantarādipaccayabhūtānaṃ
upatthambhakānañca sahajātapurejātapacchājātānaṃ kiccaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tattha uppādakkhaṇe
hetukiccaṃdaṭṭhabbaṃ, tīsupi khaṇesu paccayakiccaṃ. Pathavīādīnaṃ sandhāraṇādikaṃ phassādīnaṃ phusanādikañca
attano attano kiccaṃ sakiccaṃ, tassa karaṇakkhaṇo sakiccakkhaṇo. Saha vā kiccena sakiccaṃ, yasmiṃ khaṇe sakiccaṃ
rūpaṃ vā arūpaṃ vā hoti, so sakiccakkhaṇo, tasmiṃ khaṇe paccuppannaṃ.
6. Ettakamevāti ‘‘tesaṃ tesa’’nti iminā āmeḍitavacanena abhibyāpanatthena vuttatthameva. ‘‘Aparassa aparassā’’ti
dīpanaṃ aparadīpanaṃ. Pariyesatūti etena pariyesanāya aniṭṭhanāmanivattanassa akāraṇabhāvaṃ dasseti. Kammadosena
hi cittavipallāsadosena ca gūthabhakkhapāṇādayo ummattakādayo ca pariyeseyyuṃ diṭṭhivipallāsena ca yonakādayo na
ārammaṇassa pariyesitabbasabhāvattā, apariyesitabbasabhāvattā pana etassa aniṭṭhamicceva nāmanti attho.
Sampattivirahato ti rūpādīnaṃ devamanussasampattibhave kusalakammaphalatā samiddhasobhanatā ca sampatti,
tabbirahatoti attho. Tato eva taṃ na pariyesitabbanti. Sobhanāni ca kānici hatthirūpādīni akusalakammanibbattāni na
tesaṃyeva hatthiādīnaṃ sukhassa hetubhāvaṃ gacchantīti tesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘‘akanta’’ nti vuttaṃ. Tassa tasseva hi
sattassa attanā katena kusalena nibbattaṃ sukhassa paccayo hoti, akusalena nibbattaṃ dukkhassa. Tasmā kammajānaṃ
iṭṭhāniṭṭhatā kammakārakasattassa vasena yojanārahā siyā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kusalakammajaṃ aniṭṭhaṃ nāma
natthī’’ ti idameva vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘akusalakammajaṃ iṭṭhaṃ nāma natthī’’ti. Tena akusalakammajampi sobhanaṃ
parasattānaṃ iṭṭhanti anuññātaṃ bhavissati. Kusalakammajaṃ pana sabbesaṃ iṭṭhamevāti vadanti. Tiracchānagatānaṃ
pana kesañci manussarūpaṃ amanāpaṃ, yato te disvāva palāyanti. Manussā ca devatārūpaṃ disvā bhāyanti, tesampi
vipākaviññāṇaṃ taṃ rūpaṃ ārabbha kusalavipākaṃ uppajjati, tādisassa pana puññassa abhāvā na tesaṃ tattha abhirati
hotīti adhippāyo. Kusalakammajassa pana aniṭṭhassābhāvo viya akusalakammajassa sobhanassa iṭṭhassa abhāvo vattabbo.
Hatthiādīnampi hi akusalakammajaṃ manussānaṃ akusalavipākasseva ārammaṇaṃ, kusalakammajaṃ pana pavatte
samuṭṭhitaṃ kusalavipākassa. Iṭṭhārammaṇena pana vomissakattā appakaṃ akusalakammajaṃ bahulaṃ
akusalavipākuppattiyā kāraṇaṃ na bhavissatīti sakkā vattunti. Vipākaṃ pana katthaci na sakkā vañcetunti vipākavasena
iṭṭhāniṭṭhārammaṇavavatthānaṃ suṭṭhu vuttaṃ. Tasmā taṃ anugantvā sabbattha iṭṭhāniṭṭhatā yojetabbā.
Aniṭṭ hā pañca k āmagu ṇā ti kasm ā vutta ṃ, nanu ‘‘ cakkhuviññeyy āni r ūpāni i ṭṭ hānī’’ ti (ma. ni. 1.166; 2.155; 3.190;
sa ṃ. ni. 5.30) evam ādin ā iṭṭ hāneva r ūpādīni ‘‘ kāmagu ṇā ’’ ti vutt ānīti? K āmagu ṇasadisesu kāmagu ṇavoh ārato, sadisat ā
ca rūpādibhāvoyeva, na iṭṭhatā. ‘‘Aniṭṭhā’’ti vā vacanena akāmaguṇatā dassitāti kāmaguṇavisabhāgā rūpādayo
‘‘kāmaguṇā’’ti vuttā asive ‘‘sivā’’ti vohāro viya. Sabbāni vā iṭṭhāniṭṭhāni rūpādīni taṇhāvatthubhāvato kāmaguṇāyeva.
Vuttañhi ‘‘rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpa’’ntiādi (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.133; vibha. 203). Atisayena pana kāmanīyattā
suttesu ‘‘kāmaguṇā’’ti iṭṭhāni rūpādīni vuttānīti.
Dvīsupi hīnapaṇītapadesu ‘‘akusalakammajavasena kusalakammajavasenā’’ ti vacanaṃ ‘‘tesaṃ tesaṃ
sattāna’’ nti sattavasena niyametvā vibhajitattā, ayañcattho ‘‘tesaṃ tesa’’ nti avayavayoge sāmivacanaṃ katvā vuttoti
veditabbo. Sattasantānapariyāpannesu kammajaṃ visiṭṭhanti ‘‘kammajavasenā’’ ti vuttaṃ. Yadi pana tehi tehīti etasmiṃ
atthe tesaṃ tesa nti sāmivacanaṃ, visayavisayīsambandhe vā, na kammajavaseneva rūpādīni vibhattāni, sabbesaṃ pana
indriyabaddhānaṃ vasena vibhattānīti viññāyanti. Ettha ca pākaṭehi rūpādīhi nayo dassitoti cakkhādīsupi hīnapaṇītatā
yojetabbā.
Manāpapariyanta nti manāpaṃ pariyantaṃ mariyādābhūtaṃ pañcasu kāmaguṇesu vadāmīti attho. Kiṃ kāraṇanti?
Yasmā te ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā, yassa yeva manāpā, tassa teva paramā, tasmā tassa tassa
ajjhāsayavasena kāmaguṇānaṃ paramatā hoti, na tesaṃyeva sabhāvato.
Eva nti imasmiṃ sutte vuttanayena. Ekasmiṃyeva assādanakujjhanato ārammaṇasabhāvasseva iṭṭhāniṭṭhābhāvato
aniṭṭhaṃ ‘‘iṭṭha’’nti gahaṇato ca, iṭṭhaṃ ‘‘aniṭṭha’’nti gahaṇato ca iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ
natthīti attho. Saññāvipallāsena cātiādinā nibbāne viya aññesu ārammaṇesu saññāvipallāsena iṭṭhāniṭṭhaggahaṇaṃ hoti.
Pittummattādīnaṃ khīrasakkarādīsu dosussadasamuṭṭhitasaññāvipallāsavasena tittaggahaṇaṃ viyāti imamatthaṃ sandhāya
manāpapariyantatā vuttāti dasseti.
Vibhattaṃatthīti ca vavatthitaṃ atthīti attho, aṭṭhakathācariyehi vibhattaṃ pakāsitanti vā. Tañca majjhimakasattassa
vasena vavatthitaṃ pakāsitañca, aññesañca vipallāsavasena idaṃ iṭṭhaṃ aniṭṭhañca hotīti adhippāyo. Evaṃ vavatthitassa
paniṭṭhāniṭṭhassa aniṭṭhaṃ iṭṭhanti ca gahaṇe na kevalaṃ saññāvipallāsova kāraṇaṃ, dhātukkhobhavasena
indriyavikārāpattiādinā kusalākusalavipākuppattihetubhāvopīti sakkā vattuṃ. Tathā hi sītudakaṃ ghammābhitattānaṃ
kusalavipākassa kāyaviññāṇassa hetu hoti, sītābhibhūtānaṃ akusalavipākassa. Tūlapicusamphasso vaṇe dukkho nivaṇe
sukho, mudutaruṇahatthasambāhanañca sukhaṃ uppādeti, teneva hatthena paharaṇaṃ dukkhaṃ, tasmā vipākavasena
ārammaṇavavatthānaṃ yuttaṃ.
Kiñcāpītiādinā satipi saññāvipallāse buddharūpadassanādīsu kusalavipākasseva gūthadassanādīsu ca
akusalavipākassa uppattiṃ dassento tena vipākena ārammaṇassa iṭṭhāniṭṭhataṃ dasseti. Vijjamānepi saññāvipallāse
ārammaṇena vipākaniyamadassanaṃ ārammaṇaniyamadassanatthameva katanti.
Apica dvāravasenapītiādinā dvārantare dukkhassa sukhassa ca paccayabhūtassa dvārantare
sukhadukkhavipākuppādanato vipākena ārammaṇaniyamadassanena ekasmiṃyeva ca dvāre samānasseva
maṇiratanādiphoṭṭhabbassa saṇikaṃ phusane pothane ca sukhadukkhuppādanato vipākavasena iṭṭhāniṭṭhatā dassitāti
viññāyati.
Heṭṭhimanayo ti majjhimakasattassa vipākassa ca vasena vavatthitaṃ ārammaṇaṃ gahetvā ‘‘tesaṃ tesaṃ sattānaṃ
uññāta’’nti (vibha. 6) ca ādinā vuttanayo. Sammutimanāpa nti majjhimakasattassa vipākassa ca vasena sammataṃ
vavatthitaṃ manāpaṃ, taṃ pana sabhāveneva vavatthitanti abhinditabbatova na bhindatīti adhippāyo. Saññāvipallāsena
nerayikādīhipi puggalehi manāpanti gahitaṃ puggalamanāpaṃ ‘‘taṃ taṃ vā panā’’ tiādinā bhindati.
Vemānikapetarūpampi akusalakammajattā kammakāraṇādidukkhavatthubhāvato ca ‘‘manussarūpato hīna’’nti vuttaṃ.
7. Oḷārikarūpānaṃ vatthārammaṇapaṭighātavasena supariggahitatā, sukhumānaṃ tathā abhāvato duppariggahitatā ca
yojetabbā. Duppariggahaṭṭheneva lakkhaṇaduppaṭivijjhanatā daṭṭhabbā. Dasavidha nti ‘‘dūre’’ti avuttassa dassanatthaṃ
vuttaṃ. Vuttampi pana okāsato dūre hotiyeva.
Heṭṭhimanayo ti ‘‘itthindriyaṃ…pe… idaṃ vuccati rūpaṃ santike’’ti (vibha. 7) evaṃ lakkhaṇato
dvādasahatthavasena vavatthitaokāsato ca dassetvā niyyātitanayo. So lakkhaṇokāsavasena dūrasantikena saha gahetvā
niyyātitattā bhindamāno missakaṃ karonto gato . Atha vā bhindamāno ti sarūpadassanena lakkhaṇato yevāpanakena
okāsatoti evaṃ lakkhaṇato okāsato ca visuṃ karonto gatoti attho. Atha vā lakkhaṇato santikadūrānaṃ okāsato
dūrasantikabhāvakaraṇena santikabhāvaṃ bhinditvā dūrabhāvaṃ, dūrabhāvañca bhinditvā santikabhāvaṃ karonto
pavattoti ‘‘bhindamāno gato’’ ti vuttaṃ. Idha panāti ‘‘taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāya upādāyā’’ti idha purimanayena
lakkhaṇato dūraṃ okāsato santikabhāvakaraṇena na bhindati bhagavā, na ca okāsadūrato visuṃ karaṇena, nāpi
okāsadūrena vomissakakaraṇenāti attho. Kiṃ pana karotīti? Okāsato dūrameva bhindati. Ettha pana na pubbe vuttanayena
tidhā attho daṭṭhabbo. Na hi okāsato dūraṃ lakkhaṇato santikaṃ karoti, lakkhaṇato vā visuṃ tena vā vomissakanti.
Okāsato dūrassa pana okāsatova santikabhāvakaraṇaṃ idha ‘‘bhedana’’nti veditabbaṃ. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ
bhindat īti etthāpi vā na pubbe vuttanayena tidhā bhedassa akaraṇaṃ vuttaṃ, lakkhaṇato santikadūrānaṃ pana
lakkhaṇato upādāyupādāya dūrasantikabhāvo natthīti lakkhaṇato dūrassa lakkhaṇatova santikabhāvākaraṇaṃ lakkhaṇato
dūrassa abhedananti daṭṭhabbaṃ. Purimanayo viya ayaṃ nayo na hotīti ettakameva hi ettha dassetīti bhindamānoti ettha ca
aññathā bhedanaṃ vuttaṃ, bhedanaṃ idha ca aññathā vuttanti.
Rūpakkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Vedanākkhandhaniddesavaṇṇanā
8. Cakkhādayo pasādā oḷārikamanomayattabhāvapariyāpannā kāyavohāraṃ arahantīti tabbatthukā adukkhamasukhā
‘‘kāyikā’’ ti pariyāyena vuttā, na kāyapasādavatthukattā. Na hi cakkhādayo kāyapasādā hontīti. Santativasena
khaṇādivasena cāti ettha addhāsamayavasena atītādibhāvassa avacanaṃ sukhādivasena bhinnāya atītādibhāvavacanato.
Na hi sukh āyeva addhāvasena samayavasena ca atītādikā hoti, tathā dukkhā adukkhamasukhā ca kāyikacetasikādibhāvena
bhinnā. Tena vedanāsamudayo addhāsamayavasena atītādibhāvena vattabbataṃ arahati samudāyassa tehi
paricchinditabbattā, vedanekadesā pana ettha gahitāti te santatikhaṇehi paricchedaṃ arahanti tattha
tathāparicchinditabbānaṃ gahitattāti. Ekasantatiyaṃ pana sukhādianekabhedasabbhāvena tesu yo bhedo
paricchinditabbabhāvena gahito, tassa ekappakārassa pākaṭassa paricchedikā taṃsahitadvārālambanappavattā, avicchedena
taduppādakekavidhavisayasamāyogappavattā ca santati bhavituṃ arahatīti tassa bhedantaraṃ anāmasitvā
paricchedakabhāvena gahaṇaṃ kataṃ. Lahuparivattino vā dhammā parivattaneneva paricchedaṃ arahantīti
santatikhaṇavasena paricchedo vutto. Pubbantāparantamajjhagatāti etena hetupaccayakiccavasena vuttanayaṃ dasseti.
11 . Kilesaggisampayogato sadarathā. Etena sabhāvato oḷārikataṃ dasseti, dukkhavipākaṭṭhenāti etena
oḷārikavipākanipphādanena kiccato. Kammavegakkhittā kammapaṭibaddhabhūtā ca kāyakammādibyāpāravirahato
nirussāhā vipākā, saussāhā ca kiriyā avipākā. Savipākā ca sagabbhā viya oḷārikāti tabbipakkhato avipākā sukhumāti vuttā.
Asātaṭṭhenāti amadhuraṭṭhena. Tena sātapaṭipakkhaṃ aniṭṭhasabhāvaṃ dasseti. Dukkhaṭṭhenāti dukkhamaṭṭhena.
Tena dukkhānaṃ santāpanakiccaṃ dasseti. ‘‘Yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā
bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.88; saṃ. ni. 4.267) vacanato adukkhamasukhāpharaṇasabhāvavirahato asantānaṃ
kāmarāgapaṭighānusayānaṃ anusayanassa aṭṭhānattā santā,sukhe nikantiṃ pariyādāya adhigantabbattā padhānabhāvaṃ
nītāti paṇītāti. Tathā anadhigantabbā ca kāmāvacarajātiādisaṅkaraṃ akatvā samānajātiyaṃ ñāṇasampayuttavippayuttādike
samānabhede sukhato paṇītāti yojetabbā. Upabrūhitānaṃ dhātūnaṃ paccayabhāvena sukhā khobheti vibādhitānaṃ
paccayabhāvena dukkhā ca. Ubhayampi kāyaṃ byāpentaṃ viya uppajjatīti pharati. Madayamāna nti madaṃ karontaṃ.
Chādayamāna nti icchaṃ uppādentaṃ, avattharamānaṃ vā. Ghammābhitattassa sītodakaghaṭena āsittassa yathā kāyo
upabrūhito hoti, evaṃ sukhasamaṅginopīti katvā ‘‘āsiñcamānaṃ viyā’’ ti vuttaṃ. Ekattanimitteyevāti pathavīkasiṇādike
ekasabhāve eva nimitte. Caratīti nānāvajjane javane vedanā viya vipphandanarahitattā sukhumā.
Adhippāye akusalatāya akovido. Kusalattike…pe… āgatattāti ‘‘kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā
sukhumā’’ti evaṃ āgatattā. Bhūmantarabhede dassetuṃ ‘‘yampī’’ tiādi āraddhaṃ. Iminā nīhārenāti etena
‘‘kāmāvacarasukhato kāmāvacarupekkhā sukhumā’’tiādinā sabhāvādibhedena ca oḷārikasukhumabhāvaṃ tatra tatreva
kathento na bhindatīti nayaṃ dasseti.
Lokiyalokuttaramissakā kathitā,tasmā ekantapaṇīte hīnapaṇītānaṃ uddhaṭattā evameva ekantahīne ca
yathāsambhavaṃ hīnapaṇītatā uddharitabbāti anuññātaṃ hotīti ubhayattha taduddharaṇe na kukkuccāyitabbanti attho.
Akusalānaṃ kusalādīhi sukhumattābhāvato pāḷiyā āgatassa aparivattanīyabhāvena ‘‘heṭṭhimanayo na oloketabbo’’ ti
vuttanti vadanti, taṃtaṃvāpanavasena kathanepi parivattanaṃ natthīti na parivattanaṃ sandhāya ‘‘heṭṭhimanayo na
oloketabbo’’ti vuttaṃ, heṭṭhimanayassa pana vuttattā avuttanayaṃ gahetvā ‘‘taṃ taṃ vā panā’’ti vattuṃ yuttanti
‘‘heṭṭhimanayo na oloketabbo’’ti vuttanti veditabbo. Bahuvipākā akusalā dosussannatāya oḷārikā,tathā appavipākā kusalā.
Mandadosattā appavipākā akusalā sukhumā,tathā bahuvipākā kusalā ca. Oḷārikasukhumanikantivatthubhāvato
kāmāvacarādīnaṃ oḷārikasukhumatā. Sāpīti bhāvanāmayāya bhedanena dānamayasīlamayānañca paccekaṃ bhedanaṃ
nayato dassitanti veditabbaṃ. Sāpīti vā tividhāpīti yojetabbaṃ.
13 . Jātiādivasena asamānakoṭṭhāsatā visabhāgaṭṭho . Dukkhavipākatādivasena asadisakiccatā, asadisasabhāvatā vā
visaṃsaṭṭho, na asampayogo. Yadi siyā, dūravipariyāyena santikaṃ hotīti saṃsaṭṭhaṭṭhena santikatā āpajjati, na ca
vedanāya vedanāsampayogo atthi. Santikapadavaṇṇanāya ca ‘‘sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena cā’’ti vakkhatīti
vuttanayeneva attho veditabbo.
Nadūrato santikaṃ uddharitabba nti kasmā vuttaṃ, kiṃ yathā santikato akusalato akusalā dūreti uddharīyati, tathā
tato dūrato kusalato kusalā santiketi uddharituṃ na sakkāti? Na sakkā. Tathā hi sati kusalā kusalāya santiketi katvā
santikato santikat ā eva uddharit ā siy ā, tath ā ca sati santikasantikatarat āvacanameva āpajjati, up ādāyup ādāya
dūrasantikat āva idha vuccati, tasm ā dūrato d ūruddhara ṇaṃ viya santikato santikuddhara ṇañca na sakk ā kātu ṃ
dūradūrataratāya viya santikasantikataratāya ca anadhippetattā. Atha pana vadeyya ‘‘na kusalā kusalāya eva santiketi
uddharitabbā, atha kho yato sā dūre, tassā akusalāyā’’ti, tañca natthi. Na hi akusalāya kusalā kadāci santike atthīti. Athāpi
vadeyya ‘‘yā akusalā kusalāya santike, sā tato dūrato kusalato uddharitabbā’’ti, tadapi natthi. Na hi kusale akusalā atthi, yā
tato santiketi uddhariyeyya, tasmā idha vuttassa dūrassa dūrato accantavisabhāgattā dūre santikaṃ natthīti na sakkā dūrato
santikaṃ uddharituṃ, santike panidha vutte bhinne tattheva dūraṃ labbhatīti āha ‘‘santikato pana dūraṃ
uddharitabba’’ nti.
Upādāyupādāya dūrato ca santikaṃ na sakkā uddharituṃ. Lobhasahagatāya dosasahagatā dūre lobhasahagatā santiketi
hi vuccamāne santikatova santikaṃ uddharitaṃ hoti. Tathā dosasahagatāya lobhasahagatā dūre dosasahagatā santiketi
etthāpi sabhāgato sabhāgantarassa uddhaṭattā, na ca sakkā ‘‘lobhasahagatāya dosasahagatā dūre sā eva ca santike’’ti
vattuṃ dosasahagatāya santikabhāvassa akāraṇattā, tasmā visabhāgatā bhedaṃ aggahetvā na pavattatīti sabhāgābyāpakattā
dūratāya dūrato santikuddharaṇaṃ na sakkā kātuṃ. Na hi dosasahagatā akusalasabhāgaṃ sabbaṃ byāpetvā pavattatīti.
Sabhāgatā pana bhedaṃ antogadhaṃ katvā pavattatīti visabhāgabyāpakattā santikatāya santikato dūruddharaṇaṃ sakkā
kātuṃ. Akusalatā hi lobhasahagatādisabbavisabhāgabyāpikāti. Tenāha ‘‘na dūrato santikaṃ uddharitabba’’ ntiādi.
Vedanākkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Saññākkhandhaniddesavaṇṇanā
17 . Cakkhusamphassajāsaññāti ettha yadipi vatthuto phassassa nāmaṃ phassato ca saññāya, vatthuvisiṭṭhaphassena
pana visiṭṭhasaññā vatthunā ca visiṭṭhā hoti phassassa viya tassāpi tabbatthukattāti ‘‘vatthuto nāma’’ nti vuttaṃ.
Paṭighasamphassajā saññāti etthāpi yathā phasso vatthārammaṇapaṭighaṭṭanena uppanno, tathā tato jātasaññāpīti
‘‘vatthārammaṇato nāma’’ nti vuttaṃ. Ettha ca paṭighajo samphasso, paṭighaviññeyyo vā samphasso
paṭighasamphasso ti uttarapadalopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ.
Viññeyyabhāve vacanaṃ adhikicca pavattā, vacanādhīnā vā arūpakkhandhā, adhivacanaṃ vā etesaṃ pakāsanaṃ
atthīti ‘‘adhivacanā’’ti vuccanti, tatojo samphasso adhivacanasamphasso, samphassoyeva vā yathāvuttehi atthehi
adhivacano ca samphasso cāti adhivacanasamphasso, adhivacanaviññeyyo vā samphasso adhivacanasamphasso, tato
tasmiṃ vā jātā adhivacanasamphassajā. Pañcadvārikasamphassepi yathāvutto attho sambhavatīti tena pariyāyena tatojāpi
saññā ‘‘adhivacanasamphassajā’’ ti vuttā. Yathā pana aññappakārāsambhavato manosamphassajā nippariyāyena
‘‘adhivacanasamphassajā’’ti vuccati, na evaṃ ayaṃ paṭighasamphassajā āveṇikappakārantarasambhavatoti adhippāyo.
Yadi evaṃ cattāro khandhāpi yathāvuttasamphassato jātattā ‘‘adhivacanasamphassajā’’ti vattuṃ yuttā, saññāva kasmā
evaṃ vuttāti? Tiṇṇaṃ khandhānaṃ atthavasena attano pattampi nāmaṃ yattha pavattamāno adhivacanasamphassaja-saddo
niruḷhatāya dhammābhilāpo hoti, tassā saññāya eva āropetvā sayaṃ nivattanaṃ hoti. Tenāha ‘‘tayo hi arūpino
khandhā’’ tiādi. Atha vā saññāya paṭighasamphassajāti aññampi visiṭṭhaṃ nāmaṃ atthīti adhivacanasamphassajānāmaṃ
tiṇṇaṃyeva khandhānaṃ bhavituṃ arahati. Te pana attano nāmaṃ saññāya datvā nivattāti imamatthaṃ sandhāyāha ‘‘tayo
hi arūpino khandhā’’ tiādi. Pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti idaṃ tena tenādhippāyena
hatthavikārādikaraṇe tadadhippāyavijānananimittabhūtā viññatti viya rajjitvā olokanādīsu rattatādivijānananimittaṃ
olokanaṃ cakkhuviññāṇavisayasamāgame pākaṭaṃ hotīti taṃsampayuttāya saññāyapi tathāpākaṭabhāvaṃ sandhāya
vuttaṃ.
Rajjitvā olokanādivasena pākaṭā javanappavattā bhavituṃ arahatīti etissā āsaṅkāya nivattanatthaṃ ‘‘pasādavatthukā
evā’’ ti āha. Aññaṃ cintenta nti yaṃ pubbe tena cintitaṃ ñātaṃ, tato aññaṃ cintentanti attho.
Saññākkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Saṅkhārakkhandhaniddesavaṇṇanā
20 . Heṭṭhimakoṭiyāti ettha bhummaniddesova. Tattha hi padhānaṃ dassitanti. Yadi evaṃ uparimakoṭiyā taṃ na
dassitanti āpajjatīti? Nāpajjati, uparimakoṭigatabhāvena vinā heṭṭhimakoṭigatabhāvābhāvato. Heṭṭhimakoṭi hi
sabbabyāpikāti. Dutiye karaṇaniddeso, heṭṭhimakoṭiyā āgatāti sambandho. Purimepi vā ‘‘heṭṭhimakoṭiyā’’ti yaṃ vuttaṃ,
tañca padhānasaṅkhāradassanavasenāti sambandhakaraṇena karaṇaniddesova. Taṃsampayuttā saṅkhārāti
ekūnapaññāsappabhede saṅkhāre āha. Gahitāva honti tappaṭibaddhattā.
Saṅkhārakkhandhaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
Samuggama -saddo sañjātiyaṃ ādiuppattiyaṃ niruḷho. Taṃtaṃpaccayasamāyoge hi purimabhavasaṅkhātā
purimantato uddhaṅgamanaṃ samuggamo, sandhiyaṃ vā paṭisandhiyaṃ uggamo samuggamo . So pana yattha
pañcakkhandhā paripuṇṇā samuggacchanti, tattheva dassito. Etena nayena aparipuṇṇakhandhasamuggamo
ekavokāracatuvokāresu sakkā viññātunti. Atha vā yathādhigatānaṃ pañcannampi khandhānaṃ saha uggamo uppatti
samuggamo . Etasmiṃ atthe vikaluppatti asaṅgahitā hoti. Himavantappadese jātimantaeḷakalomaṃ jātiuṇṇā.
Sappimaṇḍabindūti evaṃ etthāpi bindu -saddo yojetabbo. Evaṃvaṇṇappaṭibhāga nti evaṃvaṇṇaṃ evaṃsaṇṭhānañca.
Paṭibhajanaṃ vā paṭibhāgo, sadisatābhajanaṃ sadisatāpattīti attho. Evaṃvidho vaṇṇappaṭibhāgo etassāti
evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ.
Santatisīsānīti santatimūlāni, santatikoṭṭhāsā vā. Anekindriyasamāhārabhāvato hi padhānaṅgaṃ ‘‘sīsa’’nti vuccati,
evaṃ vatthudasakādikoṭṭhāsā anekarūpasamudāyabhūtā ‘‘sīsānī’’ti vuttānīti.
Pañcakkhandhā paripuṇṇā hontīti gaṇanāpāripūriṃ sandhāya vuttaṃ, na tassa tassa khandhassa paripuṇṇataṃ.
Kammasamuṭṭhānapaveṇiyā vuttattā ‘‘utucittāhārajapaveṇī ca ettakaṃ kālaṃ atikkamitvā hotī’’tiādinā vattabbā siyā, taṃ
pana ‘‘pubbāparato’’ti ettha vakkhatīti akathetvā kammajapaveṇī ca na sabbā vuttāti avuttaṃ dassetuṃ
opapātikasamuggamo nāma dassito. Evaṃ…pe… pañcakkhandhā paripuṇṇā hontīti paripuṇṇāyatanānaṃ vasena nayo
dassito, aparipuṇṇāyatanānaṃ pana kāmāvacarānaṃ rūpāvacarānaṃ parihīnāyatanassa vasena santatisīsahāni veditabbā.
Pubbāparato ti ayaṃ vicāraṇā na pañcannaṃ khandhānaṃ uppattiyaṃ, atha kho tesaṃ rūpasamuṭṭhāpaneti daṭṭhabbā.
Taṃ dassento āha ‘‘evaṃ panā’’ tiādi. Apacchāapure uppannesūti etena saṃsayakāraṇaṃ dasseti. Sahuppannesu hi
idameva paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti, idaṃ pacchāti adassitaṃ na sakkā viññātuṃ. Ettha ca ‘‘pubbāparato’’ti etissā
vicāraṇāya vatthubhāvena paṭisandhiyaṃ uppannā pavattā pañcakkhandhā gahitā. Tattha ca niddhāraṇe bhummaniddesoti
‘‘rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ ti āha. Aññathā bhāvenabhāvalakkhaṇatthe bhummaniddese sati rūpassa
rūpasamuṭṭhāpanakkhaṇe kammassapi rūpasamuṭṭhānaṃ vadantīti ubhayanti vattabbaṃ siyāti. Rūpārūpasantatiñca gahetvā
ayaṃ vicāraṇā pavattāti ‘‘rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ ti vuttaṃ. Aññathā paṭisandhikkhaṇe eva vijjamāne
gahetvā vicāraṇāya kariyamānāya arūpassa rūpasamuṭṭhāpanameva natthīti pubbāparasamuṭṭhāpanavicāraṇāva idha na
upapajjatīti vattabbaṃ siyāti. Vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti sabbarūpānaṃ uppādakkhaṇe dubbalataṃ
sandhāya vuttaṃ. Tadā hi taṃ pacchājātapaccayarahitaṃ āhārādīhi ca anupatthaddhanti ‘‘dubbala’’nti vuttaṃ.
Kammavegakkhittattāti idaṃ satipi bhavaṅgassa kammajabhāve sāyaṃ vipākasantati paṭisandhikkhaṇe
purimabhavaṅgasamuṭṭhāpakato aññena kammunā khittā viya appatiṭṭhitā, tato parañca samānasantatiyaṃ
anantarapaccayaṃ purejātapaccayañca labhitvā patiṭṭhitāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
Paveṇī ghaṭiyatīti cakkhādivatthusantati ekasmiṃ vijjamāne eva aññassa nirodhuppattivasena ghaṭiyati, na
cutipaṭisandhinissayavatthūnaṃ viya vicchedappavattīti attho. Aṅgato ti jhānaṅgato. Jhānaṅgāni hi cittena saha
rūpasamuṭṭhāpakāni, tesaṃ anubaladāyakāni maggaṅgādīni tesu vijjamānesu visesarūpappavattidassanato. Atha vā yāni
cittaṅgāni cetanādīni cittassa rūpasamuṭṭhāpane aṅgabhāvaṃ sahāyabhāvaṃ gacchanti, tesaṃ baladāyakehi jhānaṅgādīhi
aparihīnanti attho. Tato parihīnattā hi cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ na samuṭṭhāpentīti. Yo pana vadeyya ‘‘paṭisandhicittena
sahajātavatthu tassa ṭhitikkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca purejātanti katvā paccayavekallābhāvato tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ
samuṭṭhāpetū’’ti, taṃ nivārento āha ‘‘yadi hi citta’’ ntiādi. Tattha ṭhitibhaṅgakkhaṇesupi tesaṃ dhammānaṃ vatthu
purejātaṃ na hotīti na vattabbamevetanti anujāni, tatthāpi dosaṃ dasseti. Yadi tadā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, tava matena
paṭisandhicittampi samuṭṭhāpeyya, tadā pana rūpuppādanameva natthi. Yadā ca rūpuppādanaṃ, tadā uppādakkhaṇe tava
matenapi paccayavekallameva paṭisandhikkhaṇe purejātanissayābhāvato, tasmā paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na
samuṭṭhāpetīti ayamettha adhippāyo. Uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvā uṭṭhahati. Kasmā? Arūpadhammānaṃ
anantarādipaccayavasena savegānaṃ paripuṇṇabalānameva uppattito.
Avisayatāyāti agatapubbassa gāmassa āgantukassa avisayabhāvato. Appahutatāyāti tattha tassa anissarabhāvato.
Cittasamuṭṭhāna…pe… ṭhitānīti idaṃ yehākārehi cittasamuṭṭhānarūpānaṃ cittacetasikā paccayā honti, tehi sabbehi
paṭisandhiyaṃ cittacetasikā samatiṃsakammajarūpānaṃ yathāsambhavaṃ paccayā hontīti katvā vuttaṃ.
Vaṭṭamūla nti taṇhā avijjā vuccati. Cuticittena uppajjamānaṃ rūpaṃ tato purimatarehi uppajjamānaṃ viya na
bhavantare uppajjatīti vaṭṭamūlassa vūpasantattā anuppatti vicāretabbā.
Rūpassanatthitāyāti rūpānaṃ nissaraṇattā arūpassa, virāgavasena pahīnattā uppādetabbassa abhāvaṃ sandhāya
vuttaṃ. Rūpokāse vā rūpaṃ atthīti katvā rūpapaccayānaṃ rūpuppādanaṃ hoti, arūpaṃ pana rūpassa okāso na hotīti
yasmiṃ rūpe sati cittaṃ aññaṃ rūpaṃ uppādeyya, tadeva tattha natthīti attho. Purimarūpassapi hi paccayabhāvo atthi
puttassa pitisadisatādassanatoti.
Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhāpanatoti adhippāyo. Utu nāma
cesa dandhanirodho tiādi utussa ṭhānakkhaṇe uppādane kāraṇadassanatthaṃ arūpānaṃ uppādakāladassanatthañca vuttaṃ.
Dandhanirodhatt ā hi so ṭhitikkha ṇe balav āti tad ā rūpa ṃ samu ṭṭ hāpeti, tasmi ṃ dharante eva khippanirodhatt ā so ḷasasu
cittesu uppannesu paṭisandhianantaraṃ cittaṃ utunā samuṭṭhite rūpe puna samuṭṭhāpetīti adhippāyo. Tasmiṃ
dharante eva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhantīti etena pana vacanena yadi uppādanirodhakkhaṇā dharamānakkhaṇe
eva gahitā, ‘‘soḷasacittakkhaṇāyukaṃ rūpa’’nti vuttaṃ hoti, athuppādakkhaṇaṃ aggahetvā nirodhakkhaṇova gahito,
‘‘sattarasacittakkhaṇāyuka’’nti, sace nirodhakkhaṇaṃ aggahetvā uppādakkhaṇo gahito,
‘‘adhikasoḷasacittakkhaṇāyuka’’nti, yadi pana uppādanirodhakkhaṇā dharamānakkhaṇe na gahitā,
‘‘adhikasattarasacittakkhaṇāyuka’’nti. Yasmā pana ‘‘tesu paṭisandhianantara’’ nti paṭisandhipi tassa dharamānakkhaṇe
uppannesu gahitā, tasmā uppādakkhaṇo dharamānakkhaṇe gahitoti nirodhakkhaṇe aggahite adhikasoḷasacittakkhaṇāyukatā
vakkhamānā, gahite vā soḷasacittakkhaṇāyukatā adhippetāti veditabbā.
Ojā kharāti savatthukaṃ ojaṃ sandhāyāha. Sabhāvato sukhumāya hi ojāya vatthuvasena atthi oḷārikasukhumatāti.
Cittañcevāti cittassa pubbaṅgamatāya vuttaṃ, taṃsampayuttakāpi pana rūpasamuṭṭhāpakā hontīti. Yathāha ‘‘hetū
hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’tiādi (paṭṭhā. 1.1.1). Citta nti
vā cittuppādaṃ gaṇhāti, na kammacetanaṃ viya ekadhammameva avijjamānaṃ. Kammasamuṭṭhānañca taṃsampayuttehipi
samuṭṭhitaṃ hotūti ce? Na, tehi samuṭṭhitabhāvassa avuttattā, avacanañca tesaṃ kenaci paccayena paccayabhāvābhāvato.
Addhānaparicchedato ti kālaparicchedato. Tattha ‘‘sattarasa cittakkhaṇā rūpassa addhā, rūpassa sattarasamo bhāgo
arūpassā’’ti eso addhānaparicchedo adhippeto. Paṭisandhikkhaṇeti idaṃ nayadassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ tato parampi
rūpārūpānaṃ sahuppattisabbhāvato, na panetaṃ paṭisandhikkhaṇe asahuppattiabhāvaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ,
paṭisandhicittassa ṭhitibhaṅgakkhaṇesupi rūpuppattiṃ sayameva vakkhatīti. Phalappattanidassanena ca rūpārūpānaṃ
asamānakālataṃ nidasseti, na sahuppādaṃ tadatthaṃ anāraddhattā. Sahuppādena pana asamānakālatā sukhadīpanā hotīti
taṃdīpanatthameva sahuppādaggahaṇaṃ.
Yadi evaṃ rūpārūpānaṃ asamānaddhattā arūpaṃ ohāya rūpassa pavatti āpajjatīti etassā nivāraṇatthamāha ‘‘tattha
kiñcāpī’’ tiādi. Ekappamāṇāvāti nirantaraṃ pavattamānesu rūpārūpadhammesu nicchiddesu arūparahitaṃ rūpaṃ,
rūparahitaṃ vā arūpaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Ayañca kathā pañcavokāre kammajarūpappavattiṃ
nibbānapaṭibhāganirodhasamāpattirahitaṃ sandhāya katāti daṭṭhabbā. Pade pada nti attano pade eva padaṃ nikkhipanto
viya lahuṃ lahuṃ akkamitvāti attho. Anohāyāti yāva cuti, tāva avijahitvā, cutikkhaṇe pana saheva nirujjhantīti.
Yasmiñcaddhāne aññamaññaṃ anohāya pavatti, so ca paṭisandhicutiparicchinno ukkaṃsato etesaṃ addhāti. Eva nti etena
pubbe vuttaṃ avakaṃsato addhāpakāraṃ imañca saṅgaṇhātīti daṭṭhabbaṃ.
Ekuppādanānānirodhato ti etaṃ dvayamapi saha gahetvā rūpārūpānaṃ ‘‘ekuppādanānānirodhato’’ti eko
daṭṭhabbākāro vuttoti daṭṭhabbo. Evaṃ ito paresupi. Pacchimakammajaṃ ṭhapetvāti tassa cuticittena saha nirujjhanato
nānānirodho natthīti katvā vuttanti vadanti. Tassa pana ekuppādopi natthi heṭṭhā soḷasake pacchimassa bhaṅgakkhaṇe
uppattivacanato. Yadi pana yassa ekuppādanānānirodhā dvepi na santi, taṃ ṭhapetabbaṃ. Sabbampi cittassa bhaṅgakkhaṇe
uppannaṃ ṭhapetabbaṃ siyā, pacchimakammajassa pana uppattito parato cittesu pavattamānesu kammajarūpassa
anuppattito vajjetabbaṃ gahetabbañca tadā natthīti ‘‘pacchimakammajaṃ ṭhapetvā’’ti vuttanti veditabbaṃ. Tato pubbe
pana aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī atthīti tattha yaṃ cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ, taṃ aññassa uppādakkhaṇe
nirujjhatīti ‘‘ekuppādanānānirodha’’nti gahetvā ṭhitibhaṅgakkhaṇesu uppannarūpāni vajjetvā evaṃ ekuppādanānānirodhato
veditabbāti yojanā katāti daṭṭhabbā. Tañhi rūpaṃ arūpena, arūpañca tena ekuppādanānānirodhanti. Tattha saṅkhalikassa
viya sambandho paveṇīti katvā aṭṭhacattālīsakammajiyavacanaṃ kataṃ, aññathā ekūnapaññāsakammajiyavacanaṃ
kattabbaṃ siyā.
Nānuppāda…pe… pacchimakammajena dīpetabbāti tena sudīpanattā vuttaṃ. Etena hi nayena sakkā tato pubbepi
ekassa cittassa bhaṅgakkhaṇe uppannarūpaṃ aññassapi bhaṅgakkhaṇe eva nirujjhatīti taṃ arūpena, arūpañca tena
nānuppādaṃ ekanirodhanti viññātunti. Ubhayatthāpi pana aññassa cittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa
ṭhitikkhaṇe, tassa ṭhitikkhaṇe uppajjitvā ṭhitikkhaṇe eva nirujjhanakaṃ arūpañca na saṅgahitaṃ, taṃ ‘‘nānuppādato
nānānirodhato’’ti ettheva saṅgahaṃ gacchatīti veditabbaṃ. Catusantatikarūpena hi nānuppādanānānirodhatādīpanā ettha
ṭhitikkhaṇe uppannassa dassitattā adassitassa vasena nayadassanaṃ hotīti. Samatiṃsakammajarūpesu eva ṭhitassapi gabbhe
gatassa maraṇaṃ atthīti tesaṃ eva vasena pacchimakampi yojitaṃ. Amarā nāma bhaveyyuṃ,kasmā? Yathā channaṃ
vatthūnaṃ pavatti, evaṃ taduppādakakammeneva bhavaṅgādīnañca tabbatthukānaṃ pavattiyā bhavitabbanti. Na hi taṃ
kāraṇaṃ atthi, yena taṃ kammajesu ekaccaṃ pavatteyya, ekaccaṃ na pavatteyyāti. Tasmā āyuusmāviññāṇādīnaṃ
jīvitasaṅkhārānaṃ anūnattā vuttaṃ ‘‘amarā nāma bhaveyyu’’ nti.
‘‘Uppādakkhaṇe uppannaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhati, ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aññassa ṭhitikkhaṇe,
bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aññassa bhaṅgakkhaṇe nirujjhatī’’ti idaṃ aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttanti adhippāyo. Attano
panādhippāyaṃ uppādakkhaṇe uppannaṃ nirodhakkhaṇe, ṭhitikkhaṇe uppannañca uppādakkhaṇe, bhaṅgakkhaṇe
uppannaṃ ṭhitikkhaṇe nirujjhatīti dīpetiyeva. Evañca katvā addhānaparicchede ‘‘taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ
nirujjhatī’’ti (vibha. aṭṭha. 26 pakiṇṇakakathā) vuttaṃ. Imāya pāḷiyā virujjhati, kasmā? Catusamuṭṭhānikarūpassapi
samānāyukatāya bhavitabbattāti adhippāyo. Yathā pana etehi yojitaṃ, tathā rūpassa ekuppādanānānirodhatā
nānupp ādekanirodhat ā ca natthiyeva.
Yā pana etehi rūpassa sattarasacittakkhaṇāyukatā vuttā, yā ca aṭṭhakathāyaṃ
tatiyabhāgādhikasoḷasacittakkhaṇāyukatā, sā paṭiccasamuppādavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ(vibha. aṭṭha. 227)
atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇaṃ paṭisandhiṃ dassetuṃ ‘‘ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti,
tathā pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti, athāvasesapañcacittaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yevārammaṇe paṭisandhicittaṃ
uppajjatī’’ti dassitena soḷasacittakkhaṇāyukabhāvena virujjhati. Na hi sakkā ‘‘ṭhitikkhaṇe eva rūpaṃ āpāthamāgacchatī’’ti
vattuṃ. Tathā hi sati na rūpassa ekādasa vā pañcadaseva vā cittakkhaṇā atītā, atha kho
atirekaekādasapañcadasacittakkhaṇā. Tasmā yadipi pañcadvāre ṭhitippattameva rūpaṃ pasādaṃ ghaṭṭetīti yujjeyya,
manodvāre pana uppādakkhaṇepi āpāthamāgacchatīti icchitabbametaṃ. Na hi manodvāre atītādīsu kiñci āpāthaṃ
nāgacchatīti. Manodvāre ca evaṃ vuttaṃ ‘‘ekādasa cittakkhaṇā atītā, athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke’’ti (vibha. aṭṭha.
227).
Yo cettha cittassa ṭhitikkhaṇo vutto, so ca atthi natthīti vicāretabbo. Cittayamake (yama. 2.cittayamaka.102) hi
‘‘uppannaṃ uppajjamānanti? Bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ, no ca uppajjamāna’’nti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ
‘‘ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe cā’’ti. Tathā ‘‘nuppajjamānaṃ nuppannanti? Bhaṅgakkhaṇe nuppajjamānaṃ, no ca
nuppanna’’nti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe cā’’ti. Evaṃ ‘‘na niruddhaṃ na nirujjhamānaṃ,
na nirujjhamānaṃ na niruddha’’nti etesaṃ paripuṇṇavissajjane ‘‘uppādakkhaṇe anāgatañcā’’ti vatvā ‘‘ṭhitikkhaṇe’’ti
avacanaṃ, atikkantakālavāre ca ‘‘bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkanta’’nti vatvā ‘‘ṭhitikkhaṇe’’ti avacanaṃ
ṭhitikkhaṇābhāvaṃ cittassa dīpeti. Suttesu pi hi ‘‘ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti tasseva (saṃ. ni. 3.38; a. ni. 3.47)
ekassa aññathattābhāvato ‘‘yassā aññathattaṃ paññāyati, sā santatiṭhitī’’ti na na sakkā vattunti, vijjamānaṃ vā
khaṇadvayasamaṅgiṃ ṭhitanti.
Yo cettha cittanirodhakkhaṇe rūpuppādo vutto, so ca vicāretabbo ‘‘yassa vā pana samudayasaccaṃ nirujjhati, tassa
dukkhasaccaṃ uppajjatīti? Noti vutta’’nti (yama. 1.saccayamaka.136). Yo ca cittassa uppādakkhaṇe rūpanirodho vutto, so
ca vicāretabbo ‘‘yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa abyākatā dhammā nirujjhantīti? Notiādi (yama.
3.dhammayamaka.163) vutta’’nti. Na ca cittasamuṭṭhānarūpameva sandhāya paṭikkhepo katoti sakkā vattuṃ
cittasamuṭṭhānarūpādhikārassa abhāvā, abyākatasaddassa ca cittasamuṭṭhānarūpesveva appavattito. Yadi saṅkhārayamake
kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena sahuppādekanirodhavacanato abyākata-saddena cittasamuṭṭhānamevettha gahitanti
kāraṇaṃ vadeyya, tampi akāraṇaṃ. Na hi tena vacanena aññarūpānaṃ cittena sahuppādasahanirodhapaṭikkhepo kato, nāpi
nānuppādanānānirodhānujānanaṃ, neva cittasamuṭṭhānato aññassa abyākatabhāvanivāraṇañca kataṃ, tasmā tathā
appaṭikkhittānānuññātānivāritābyākatabhāvānaṃ sahuppādasahanirodhādikānaṃ kammajādīnaṃ etena cittassa
uppādakkhaṇe nirodho paṭikkhittoti na sakkā kammajādīnaṃ cittassa uppādakkhaṇe nirodhaṃ vattuṃ.
Yamakapāḷianussaraṇe ca sati uppādānantaraṃ cittassa bhijjamānatāti tasmiṃ khaṇe cittaṃ na ca rūpaṃ samuṭṭhāpeti
vinassamānattā, nāpi ca aññassa rūpasamuṭṭhāpakassa sahāyabhāvaṃ gacchatīti paṭisandhicittena sahuppanno utu
tadanantarassa cittassa uppādakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Evañca sati rūpārūpānaṃ ādimhi saha rūpasamuṭṭhāpanato
pubbāparatoti idampi natthi, atilahuparivattañca cittanti yena sahuppajjati, taṃ cittakkhaṇe rūpaṃ uppajjamānamevāti
sakkā vattuṃ. Teneva hi taṃ paṭisandhito uddhaṃ acittasamuṭṭhānānaṃ attanā saha uppajjamānānaṃ na kenaci paccayena
paccayo hoti, tadanantarañca taṃ ṭhitippattanti tadanantaraṃ cittaṃ tassa pacchājātapaccayo hoti, na sahajātapaccayoti.
Yadi evaṃ ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti? No’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.128),
vattabbanti ce? Na, cittanirodhakkhaṇe rūpuppādārambhābhāvatoti. Nippariyāyena hi cittassa uppādakkhaṇe eva rūpaṃ
uppajjamānaṃ hoti, cittakkhaṇe pana avītivatte taṃ attano rūpasamuṭṭhāpanapurejātapaccayakiccaṃ na karoti, arūpañca
tassa pacchājātapaccayo na hotīti ṭhitippattivisesālābhaṃ sandhāya pariyāyena idaṃ vuttanti.
Tato paraṃ panāti etassa ‘‘ettha pana yadeta’’ntiādikāyapi saṅgahakathāya niṭṭhitāya purimakathāya sanniṭṭhānato
‘‘tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattatī’’ti etena saha sambandhoti cutito paranti attho.
Rūpaṃ pana rūpena sahātiādinā yathā aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tathā ekuppādekanirodhatā rūpānaṃ arūpehi,
arūpānaṃ rūpehi ca natthīti katvā rūpānaṃ rūpeheva, arūpānañca arūpehi yojitā.
Sarīrassarūpaṃavayavabhūtanti attho, ghanabhūto puñjabhāvo ghanapuñjabhāvo, na tilamuggādipuñjā viya
sithilasambandhanānaṃ puñjoti attho. Ekuppādāditāti yathāvutte tayo pakāre āha.
Heṭṭhāti rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ. Parinipphannāva hontīti vikārarūpādīnañca rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ
parinipphannatāpariyāyo vuttoti katvā vuttaṃ. Parinipphannanipphannānaṃ ko visesoti? Pubbantāparantaparicchinno
paccayehi nipphādito tilakkhaṇāhato sabhāvadhammo parinipphanno, nipphanno pana asabhāvadhammopi hoti
nāmaggahaṇasamāpajjanādivasena nipphādiyamānoti. Nirodhasamāpatti panāti etena sabbampi upādāpaññattiṃ
tadekadesena dassetīti veditabbaṃ.
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Kam ādivinicchayakath āva ṇṇ an ā
Dassanenapahātabbātiādinā paṭhamaṃ pahātabbā paṭhamaṃ vuttā, dutiyaṃ pahātabbā dutiyanti ayaṃ
pahānakkamo . Anupubbapaṇītā bhūmiyo anupubbena vavatthitāti tāsaṃ vasena desanāya bhūmikkamo . ‘‘Cattāro
satipaṭṭhānā’’tiādiko (saṃ. ni. 5.372, 382, 383; vibha. 355) ekakkhaṇepi satipaṭṭhānādisambhavato desanākkamova .
Dānakathādayo anupubbukkaṃsato kathitā, uppattiādivavatthānābhāvato pana dānādīnaṃ idha desanākkamavacanaṃ.
Desanākkamoti ca yathāvuttavavatthānābhāvato anekesaṃ vacanānaṃ saha pavattiyā asambhavato yena kenaci
pubbāpariyena desetabbattā tena tenādhippāyena desanāmattasseva kamo vuccati. Abhedena hīti rūpādīnaṃ bhedaṃ
akatvā piṇḍaggahaṇenāti attho. Cakkhuādīnampi visayabhūta nti ekadesena rūpakkhandhaṃ samudāyabhūtaṃ vadati.
Eva nti ettha vuttanayenāti adhippāyo. ‘‘Chadvārādhipati rājā’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.erakapattanāgarājavatthu)
‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2) ca vacanato viññāṇaṃ adhipati.
Rūpakkhandhe ‘‘sāsavaṃ upādāniya’’ nti vacanaṃ anāsavānaṃ dhammānaṃ sabbhāvato rūpakkhandhassa
taṃsabhāvatānivattanatthaṃ, na anāsavarūpanivattanatthanti. Anāsavāva khandhesu vuttāti ettha aṭṭhānappayutto eva -
saddo daṭṭhabbo, anāsavā khandhesveva vuttāti attho.
Sabbasaṅkhatānaṃ sabhāgena ekajjhaṃ saṅgaho sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgaho . Sabhāgasabhāgena hi
saṅgayhamānā sabbasaṅkhatā phassādayo pañcakkhandhā honti. Tattha ruppanādisāmaññena samānakoṭṭhāsā ‘‘sabhāgā’’ti
veditabbā. Tesu saṅkhatābhisaṅkharaṇakiccaṃ āyūhanarasāya cetanāya balavanti sā ‘‘saṅkhārakkhandho’’ti vuttā, aññe ca
ruppanādivisesalakkhaṇarahitā phassādayo saṅkhatābhisaṅkharaṇasāmaññenāti daṭṭhabbā. Phusanādayo pana sabhāvā
visuṃ khandha-saddavacanīyā na hontīti dhammasabhāvaviññunā tathāgatena phassakhandhādayo na vuttāti daṭṭhabbāti.
‘‘Ye keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatavādā sassataṃ lokañca paññapenti attānañca, sabbe te imeyeva
pañcupādānakkhandhe nissāya paṭicca, etesaṃ vā aññatara’’ntiādīnañca suttānaṃ vasena attattaniyagāhavatthussa
etaparamatā daṭṭhabbā, etena ca vakkhamānasuttavasena ca khandhe eva nissāya parittārammaṇādivasena na vattabbā ca
diṭṭhi uppajjati, khandhanibbānavajjassa sabhāvadhammassa abhāvatoti vuttaṃ hoti. Aññesañca khandha-
saddavacanīyānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ sabbhāvato na pañcevāti etaṃ codanaṃ nivattetumāha ‘‘aññesañca
tadavarodhato’’ ti.
Dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhatāvasena vedanāya ābādhakattaṃdaṭṭhabbaṃ.
Rāgādisampayuttassa vipariṇāmādidukkhassa itthipurisādiākāraggāhikā taṃtaṃsaṅkappamūlabhūtā saññā samuṭṭhānaṃ.
Rogassa pittādīni viya āsannakāraṇaṃ samuṭṭhānaṃ,utubhojanavesamādīni viya mūlakāraṇaṃ nidānaṃ.
‘‘Cittassaṅgabhūtā cetasikā’’ti cittaṃ gilānūpamaṃvuttaṃ, sukhasaññādivasena vedanākāraṇāya hetubhāvato
vedanābhojanassa chādāpanato ca saññā aparādhūpamā byañjanūpamāca, ‘‘pañca vadhakā paccatthikāti kho,
bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vadhakāti vuttā, ‘‘bhāroti
kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti bhārasutte (saṃ. ni. 3.22) bhārāti, ‘‘atītaṃpāhaṃ
addhānaṃ rūpena khajjiṃ, seyyathāpāhaṃ etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi, ahañceva kho pana anāgataṃ rūpaṃ
abhinandeyyaṃ, anāgatenapāhaṃ rūpena khajjeyyaṃ. Seyyathāpetarahi khajjāmī’’tiādinā khajjanīyapariyāyena (saṃ. ni.
3.79) khādakāti, ‘‘so aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpa’nti yathābhūtaṃ nappajānātī’’tiādinā yamakasutte (saṃ. ni. 3.85)
aniccādikāti. Yadipi imasmiṃ vibhaṅge avisesena khandhā vuttā, bāhullena pana upādānakkhandhānaṃ tadantogadhānaṃ
daṭṭhabbatā vuttāti veditabbāti.
Desitādiccabandhunāti desitaṃ ādiccabandhunā, desitāni vā. Gāthāsukhatthaṃ anunāsikalopo, nikāralopo vā kato.
Gahetuṃ na sakkāti niccādivasena gahetuṃ na yuttanti attho.
Rūpena saṇṭhānena phalakasadiso dissamāno kharabhāvābhāvā phalakakiccaṃ na karotīti ‘‘na sakkā taṃ gahetvā
phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātu’’ nti āha. Na tathā tiṭṭhatīti niccādikā na hotīti attho, taṇhādiṭṭhīhi vā
niccādiggahaṇavasena uppādādianantaraṃ bhijjanato gahitākārā hutvā na tiṭṭhatīti attho. Koṭisatasahassasaṅkhyāti idaṃ
na gaṇanaparicchedadassanaṃ, bahubhāvadassanameva panetaṃ daṭṭhabbaṃ. Udakajallaka nti udakalasikaṃ. Yathā
udakatale bindunipātajanito vāto udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā pupphuḷaṃ nāma karoti, evaṃ vatthumhi
ārammaṇāpāthagamanajanito phasso anupacchinnaṃ kilesajallaṃ sahakārīpaccayantarabhāvena saṅkaḍḍhitvā vedanaṃ
nāma karoti. Idañca kilesehi mūlakāraṇabhūtehi ārammaṇassādanabhūtehi ca nibbattaṃ vaṭṭagatavedanaṃ sandhāya
vuttanti veditabbaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedena vā cattāro paccayā vuttā, ūnehipi pana uppajjateva.
Nānālakkhaṇoti vaṇṇagandharasaphassādīhi nānāsabhāvo. Māyāya dassitaṃ rūpaṃ ‘‘māyā’’ ti āha. Pañcapi
upādānakkhandhā asubhādisabhāvā eva kilesāsucivatthubhāvāditoti asubhādito daṭṭhabbā eva. Tathāpi katthaci koci viseso
sukhaggahaṇīyo hotīti āha ‘‘visesato cā’’ tiādi. Tattha cattāro satipaṭṭhānā catuvipallāsappahānakarāti tesaṃ gocarabhāvena
rūpakkhandhādīsu asubhādivasena daṭṭhabbatā vuttā.
Khandhehi na vihaññati parividitasabhāvattā. Vipassakopi hi tesaṃ vipattiyaṃ na dukkhamāpajjati, khīṇāsavesu
pana vattabbameva natthi. Te hi āyatimpi khandhehi na bādhīyantīti. Kaba ḷī kārāhāra ṃ parij ānātīti
‘‘āhārasamudayā rūpasamudayo’’ti (saṃ. ni. 3.56-57) vuttattā ajjhattikarūpe chandarāgaṃ pajahanto tassa samudayabhūte
kabaḷīkārāhārepi chandarāgaṃ pajahatīti attho, ayaṃ pahānapariññā. Ajjhattikarūpaṃ pana pariggaṇhanto tassa
paccayabhūtaṃ kabaḷīkārāhārampi pariggaṇhātīti ñātapariññā. Tassa ca udayavayānupassī hotīti tīraṇapariññā ca
yojetabbā. Kāmarāgabhūtaṃ abhijjhaṃ sandhāya ‘‘abhijjhākāyagantha’’ nti āha. Asubhānupassanāya hi
kāmarāgappahānaṃ hotīti. Kāmarāgamukhena vā sabbalobhappahānaṃ vadati. ‘‘Phassapaccayā vedanā’’ti vuttattā
āhāraparijānane vuttanayena phassaparijānanañca yojetabbaṃ.
Sukhatthameva bhavapatthanā hotīti vedanāya taṇhaṃ pajahanto bhavoghaṃ uttarati . Sabbaṃ vedanaṃ dukkhato
passanto attano parena apubbaṃ dukkhaṃ uppāditaṃ, sukhaṃ vā vināsitaṃ na passati, tato ‘‘anatthaṃ me
acarī’’tiādiāghātavatthuppahānato byāpādakāyaganthaṃ bhindati . ‘‘Sukhabahule sugatibhave suddhī’’ti gahetvā
gosīlagovatādīhi suddhiṃ parāmasanto sukhapatthanāvaseneva parāmasatīti vedanāya taṇhaṃ pajahanto
sīlabbatupādānaṃ na upādiyati . Manosañcetanā saṅkhārakkhandhova, saññā pana taṃsampayuttāti saññāsaṅkhāre
anattato passanto manosañcetanāya chandarāgaṃ pajahati eva, tañca pariggaṇhāti tīreti cāti ‘‘saññaṃ saṅkhāre…pe…
parijānātī’’ ti vuttaṃ.
Avijjāya viññāṇe ghanaggahaṇaṃ hotīti ghanavinibbhogaṃ katvā taṃ aniccato passanto avijjoghaṃ uttarati .
Mohabaleneva sīlabbataparāmāsaṃ hotīti taṃ pajahanto sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati .
‘‘Yañca kho etaṃ, bhikkhave, vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṃ
nibbindituṃ, nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ. Taṃ kissa hetu? Dīgharattaṃhetaṃ, bhikkhave, assutavato
puthujjanassa ajjhositaṃ mamāyitaṃ parāmaṭṭhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti (saṃ. ni. 2.61) –
Vacanato viññāṇaṃ niccato passanto diṭṭhupādānaṃ upādiyatīti aniccato passanto taṃ na upādiyatīti.
Kamādivinicchayakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
34 . Evaṃ yā ekavidhādinā vuttavedanānaṃ bhūmivasena jānitabbatā, taṃ vatvā puna sampayuttato
dassitatādijānitabbappakāraṃ vattumāha ‘‘apicā’’ tiādi. Aṭṭhavidhena tatthāti tattha -saddassa sattavidhabhedeneva
yojanā chabbidhabhedena yojanāya sati aṭṭhavidhattābhāvato.
Pūraṇatthameva vutto ti dasavidhatāpūraṇatthameva vutto, na navavidhabhede viya nayadānatthaṃ. Kasmā? Tattha
nayassa dinnattā. Bhinditabbassa hi bhedanaṃ nayadānaṃ, tañca tattha katanti. Yathā ca kusalattiko, evaṃ
‘‘kāyasamphassajā vedanā atthi sukhā, atthi dukkhā’’ti idampi pūraṇatthamevāti dīpitaṃ hoti aṭṭhavidhabhede nayassa
dinnattā.
Pubbe gahitato aññassa gahaṇaṃ vaḍḍhanaṃ gahaṇavaḍḍhanavasena, na purimagahite ṭhite aññupacayavasena.
Vaḍḍhana-saddo vā chedanattho kesavaḍḍhanādīsu viyāti pubbe gahitassa aggahaṇaṃ chindanaṃ vaḍḍhanaṃ,
dukatikānaṃ ubhayesaṃ vaḍḍhanaṃ ubhayavaḍḍhanaṃ, ubhayato vā pavattaṃ vaḍḍhanaṃ ubhayavaḍḍhanaṃ, tadeva
ubhatovaḍḍhanakaṃ, tena nayanīharaṇaṃ ubhatovaḍḍhanakanīhāro . Vaḍḍhanakanayo vā vaḍḍhanakanīhāro, ubhayato
pavatto vaḍḍhanakanīhāro ubhatovaḍḍhanakanīhāro . Tattha dukamūlakatikamūlakaubhatovaḍḍhanakesu
duvidhatividhabhedānaṃyeva hi viseso. Aññe bhedā avisiṭṭhā, tathāpi paññāppabhedajananatthaṃ dhammavitakkena
ñātivitakkādiniratthakavitakkanivāraṇatthaṃ imañca pāḷiṃ vitakkentassa dhammupasaṃhitapāmojjajananatthaṃ ekekassa
vārassa gahitassa niyyānamukhabhāvato ca duvidhatividhabhedanānattavasena itarepi bhedā vuttāti veditabbā
aññamaññāpekkhesu ekassa visesena itaresampi visiṭṭhabhāvato. Na kevalaṃ ekavidhova, atha kho duvidho ca. Na ca
ekaduvidhova, atha kho tividhopi. Nāpi eka…pe… navavidhova, atha kho dasavidhopīti hi evañca te bhedā
aññamaññāpekkhā, tasmā eko bhedo visiṭṭho attanā apekkhiyamāne, attānañca apekkhamāne aññabhede visesetīti tassa
vasena tepi vattabbataṃ arahantīti vuttāti daṭṭhabbā.
Sattavidhenātiādayo aññappabhedanirapekkhā kevalaṃ bahuppakāratādassanatthaṃ vuttāti sabbehi tehi pakārehi
‘‘bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesī’’ ti vuttaṃ. Mahāvisayo rājā viya savisaye bhagavāpi mahāvisayatāya
appaṭihato yathā yathā icchati, tathā tathā desetuṃ sakkoti sabbaññutānāvaraṇañāṇayogatoti attho. Duke vatvā tikā
vuttāti tikā dukesu pakkhittāti yuttaṃ, dukā pana kathaṃ tikesu pakkhittāti? Parato vuttepi tasmiṃ tasmiṃ tike
apekkhakāpekkhitabbavasena dukānaṃ yojitattā.
Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhatīti vuttaṃ, āvajjanā pana cakkhusamphassapaccayā na hoti. Na hi
sam ānav īthiya ṃ pacchimo dhammo purimassa koci paccayo hoti. Ye ca vadanti ‘‘ āvajjanavedan āva
cakkhusaṅghaṭṭanāya uppannattā evaṃ vuttā’’ti, tañca na yuttaṃ. Na hi ‘‘cakkhurūpapaṭighāto cakkhusamphasso’’ti
katthaci sutte vā aṭṭhakathāyaṃ vā vuttaṃ. Yadi so ca cakkhusamphasso siyā, cakkhuviññāṇasahajātāpi vedanā
cakkhusamphassapaccayāti sā idha aṭṭhakathāyaṃ na vajjetabbā siyā. Pāḷiyañca ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanā atthi
abyākatā’’ti ettha saṅgahitattā puna ‘‘cakkhusamphassajā vedanā’’ti na vattabbaṃ siyāti. Ayaṃ panetthādhippāyo –
āvajjanavedanaṃ vinā cakkhusamphassassa uppatti natthīti taduppādikā sā tappayojanattā pariyāyena
cakkhusamphassapaccayāti vattuṃ yuttāti, nippariyāyena pana cakkhusamphassassa paratova vedanā labbhanti.
Catuttiṃsacittuppādavasenāti ettha rūpārūpāvacarānaṃ aggahaṇaṃ tesaṃ sayameva manodvārabhūtattā.
Sabbabhavaṅgamano hi manodvāraṃ, cutipaṭisandhiyo ca tato anaññāti. Imasmiṃ pana catuvīsatividhabhede
cakkhusamphassapaccayādikusalādīnaṃ samānavīthiyaṃ labbhamānatā aṭṭhakathāyaṃ vuttā, pāḷiyaṃ pana
ekūnavīsaticatuvīsatikā saṅkhipitvā āgatāti ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi anupādinnaanupādāniyo
asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko avitakkaavicāro’’tiādinā nānāvīthigatānaṃ labbhamānatāya vuttattā kusalattikassapi
nānāvīthiyaṃ labbhamānatā yojetabbā. Aṭṭhakathāyaṃ pana samānavīthiyaṃ cakkhusamphassapaccayādikatā ekantikāti
katvā ettha labbhamānatā dassitā, na pana asamānavīthiyaṃ labbhamānatā paṭikkhittā. Teneva ‘‘tāni sattavidhādīsu
yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti āha. Na hi samānavīthiyaṃyeva upanissayakoṭisamatikkamabhāvanāhi
labbhamānatā hoti. Tidhāpi ca labbhamānataṃ sandhāya ‘‘yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti vuccati.
Etānīti yathādassitāni kusalādīni cittāni vadati, vedanāniddesepi ca etasmiṃ pubbaṅgamassa cittassa vasena kathetuṃ
sukhanti cittasambandho kato. Teneva pana cittāni sattavidhabhede tikabhūmivasena, catuvīsatividhabhede
dvāratikavasena, tiṃsavidhabhede dvārabhūmivasena, bahuvidhabhede dvāratikabhūmivasena dīpitānīti ‘‘tesu yattha
katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭantī’’ ti vuttaṃ. Kusalādīnaṃ dīpanā kāmāvacarādibhūmivasena kātabbā, tā ca bhūmiyo
tiṃsavidhabhede sayamevāgatā, na ca sattavidhabhede viya dvāraṃ anāmaṭṭhaṃ, atibyattā ca ettha samānāsamānavīthīsu
labbhamānatāti tiṃsavidhe…pe… sukhadīpanāni hontī’’ ti vuttaṃ. Kasmā pana tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu,
nanu dvāratikabhūmīnaṃ āmaṭṭhattā bahuvidhabhede ṭhatvā dīpetabbānīti? Na, dīpetabbaṭṭhānātikkamato.
Sattavidhabhedo hi dvārassa anāmaṭṭhattā dīpanāya aṭṭhānaṃ, catuvīsatividhabhede āmaṭṭhadvāratikā na bhūmiyo
apekkhitvā ṭhapitā, tiṃsavidhabhede āmaṭṭhadvārabhūmiyo vuttā. Ye ca ṭhapitā, te cettha tikā apekkhitabbarahitā kevalaṃ
bhūmīhi saha dīpetabbāva. Tenedaṃ dīpanāya ṭhānaṃ, tadatikkame pana ṭhānātikkamo hotīti.
Upanissayakoṭiyāti ettha ‘‘saddhaṃ upanissāya dānaṃ detī’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.423) nānāvīthiyaṃ pakatūpanissayo
vuttoti ekavīthiyaṃ kusalādīnaṃ cakkhusamphassādayo tadabhāve abhāvato jāti viya jarāmaraṇassa upanissayalesena
paccayoti vattuṃ yujjeyya, idha pana ‘‘kasiṇarūpadassanahetuuppannā parikammādivedanā cakkhusamphassapaccayā’’ti
vakkhati, tasmā nānāvīthiyaṃ gatāni etāni cittāni cakkhusamphassapaccayā labbhamānānīti na upanissayaleso
upanissayakoṭi, balavabalavānaṃ pana parikammādīnaṃ upanissayānaṃ sabbesaṃ ādibhūto upanissayo upanissayakoṭi.
‘‘Vālakoṭi na paññāyatī’’tiādīsu viya hi ādi, avayavo vā koṭi. Kasiṇarūpadassanato pabhuti ca kāmāvacarakusalādīnaṃ
vedanānaṃ upanissayo pavattoti taṃ dassanaṃ upanissayakoṭi. Parikammādīni viya vā na balavaupanissayo dassananti
tassa upanissayantabhāvena upanissayakoṭitā vuttā. Ghānādidvāresu tīsu upanissayakoṭiyā labbhamānattābhāvaṃ vadanto
idha samānavīthi na gahitāti dīpeti. Dassanasavanāni viya hi kasiṇaparikammādīnaṃ ghāyanādīni upanissayā na hontīti
tadalābho dīpitoti. Yadipi vāyokasiṇaṃ phusitvāpi gahetabbaṃ, purimena pana savanena vinā taṃ phusanaṃ sayameva
mūlupanissayo yebhuyyena na hotīti tassa upanissayakoṭitā na vuttā.
Ajjhāsayena sampattigato ajjhāsayasampanno, sampannajjhāsayoti vuttaṃ hoti. Vattappaṭivatta nti khuddakañceva
mahantañca vattaṃ, pubbe vā kataṃ vattaṃ,pacchā kataṃ paṭivattaṃ. Evaṃ cakkhuviññāṇanti ādimhi uppannaṃ āha,
tato paraṃ uppannānipi pana kasiṇarūpadassanakalyāṇamittadassanasaṃvegavatthudassanādīni upanissayapaccayā
hontiyevāti. Tena tadupanissayaṃ cakkhuviññāṇaṃ dassetīti veditabbaṃ.
Yathābhūtasabhāvādassanaṃ asamapekkhanā. ‘‘Asmī’’ti rūpādīsu vinibandhassa . Sabhāvantarāmasanavasena
parāmaṭṭhassa, parāmaṭṭhavatoti attho. Ārammaṇādhigahaṇavasena anu anu uppajjanadhammatāya thirabhāvakilesassa
thāmagatassa, appahīnakāmarāgādikassa vā. Pariggahe ṭhito ti vīmaṃsāya ṭhito. Ettha ca asamapekkhanāyātiādinā
mohādīnaṃ kiccena pākaṭena tesaṃ uppattivasena vicāraṇā daṭṭhabbā. Rūpadassanena uppannakilesasamatikkamavasena
pavattā rūpadassanahetukā hotīti ‘‘cakkhusamphassapaccayā nāma jātā’’ ti āha. Ettha ca cakkhusamphassassa
catubhūmikavedanāya upanissayabhāvo eva pakārantarena kathito, tathā ‘‘bhāvanāvasenā’’ti ettha ca.
Kalāpasammasanena tīṇi lakkhaṇāni āropetvāudayabbayānupassanādikāya vipassanāpaṭipāṭiyā ādimhi
rūpārammaṇapariggahena rūpārammaṇaṃ sammasitvā, taṃmūlakaṃ vā sabbaṃ sammasanaṃ ādibhūte rūpārammaṇe
pavattatīti katvā āha ‘‘rūpārammaṇaṃ sammasitvā’’ ti. Ettha ca nāmarūpapariggahādi sabbaṃ sammasanaṃ bhāvanāti
veditabbā. Rūpārammaṇaṃ sammasitvāti ca yathāvuttacakkhuviññāṇassa ārammaṇabhūtaṃ rūpārammaṇaṃ vuttaṃ, na
yaṃ kiñci. Ārammaṇena hi cakkhusamphassaṃ dassetīti. Evaṃ ‘‘rūpārammaṇe uppannaṃ kilesa’’nti etthāpi veditabbaṃ.
Idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃnissita nti cakkhudvāre viya yojanāya yathāsambhavaṃ āpodhātuyā aññamaññassa ca vasena
mah ābh ūtanissitat ā yojetabb ā.
Jāti…pe… balavapaccayo hotīti yathāvuttānaṃ bhayato dissamānānaṃ jātiādīnaṃ balavapaccayabhāvena tesaṃ
bhayato dassanena sahajātassa manosamphassassa, tassa vā dassanassa dvārabhūtassa bhavaṅgamanosamphassassa
balavapaccayabhāvaṃ dasseti.
Dhammārammaṇeti na pubbe vutte jātiādiārammaṇeva, atha kho sabbasmiṃ rāgādivatthubhūte dhammārammaṇe.
Vatthunissita nti ettha vedanādisaṅkhātassa dhammārammaṇekadesassa pariggahamukhena dhammārammaṇapariggahaṃ
dasseti.
Manosamphasso ti viññāṇaṃ samphassassa kāraṇabhāvena gahitaṃ, tadeva attano phalasseva phalabhāvena vattuṃ
na yuttaṃ kāraṇaphalasaṅkarabhāvena sotūnaṃ sammohajanakattāti āha ‘‘na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti
niddisitu’’ nti, na pana viññāṇassa manosamphassena sahajātabhāvassa abhāvā. Yasmā vā yathā ‘‘tiṇṇaṃ saṅgati
phasso’’ti (ma. ni. 1.204; 3.420, 425-426; saṃ. ni. 4.60) vacanato indriyavisayā viya viññāṇampi phassassa visesapaccayo,
na tathā phasso viññāṇassa, tasmā indriyavisayā viya viññāṇampi cakkhusamphassajādivacanaṃ na arahatīti
cakkhusamphassajādibhāvo na katoti veditabbo.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
150 . Cittuppādarūpavasena taṃ taṃ samudāyaṃ ekekaṃ dhammaṃ katvā ‘‘pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme’’ ti
āha. Rajjantassātiādīsu rāgādayo chasu dvāresu sīlādayo ca pañca saṃvarā yathāsambhavaṃ yojetabbā, sammasanaṃ
pana manodvāre eva. Rūpārūpāvacaradhammesu abhijjhādomanassādiuppatti atthīti tato satisaṃvaro ñāṇavīriyasaṃvarā ca
yathāyogaṃ yojetabbā. Pariggahavacanena sammasanapaccavekkhaṇāni saṅgaṇhāti. Teyevāti cattāro khandhā vuttā.
Samāne desitabbe desanāmattassa parivaṭṭanaṃ parivaṭṭo. Tīsupi parivaṭṭesu katthaci kiñci ūnaṃ adhikaṃ vā natthīti
katvā āha ‘‘ekova paricchedo’’ ti.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Āyatanavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
152 . Visesato ti āyatana-saddattho viya asādhāraṇato cakkhādisaddatthatoti attho. Assādetīti cakkhati-saddo
‘‘madhuṃ cakkhati byañjanaṃ cakkhatī’’ti rasasāyanattho atthīti tassa vasena atthaṃ vadati. ‘‘Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya,
rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammudita’’nti (ma. ni. 2.209) vacanato cakkhu rūpaṃ assādeti. Satipi sotādīnaṃ
saddārammaṇādiratibhāve niruḷhattā cakkhumhiyeva cakkhu-saddo pavattati padumādīsu paṅkajādisaddā viyāti
daṭṭhabbaṃ. Vibhāveti cāti saddalakkhaṇasiddhassa cakkhati-saddassa vasena atthaṃ vadati. Cakkhatīti hi ācikkhati,
abhibyattaṃ vadatīti attho. Nayanassa ca vadantassa viya samavisamavibhāvanameva ācikkhananti katvā āha ‘‘vibhāveti
cāti attho’’ ti. Anekatthattā vā dhātūnaṃ vibhāvanatthatā cakkhu-saddassa daṭṭhabbā. Rattaduṭṭhādikālesu kakaṇṭakarūpaṃ
viya uddarūpaṃ viya ca vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃrūpaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ rūpayati rūpamiva pakāsaṃ karoti,
saviggahamiva katvā dassetīti attho. Vitthāraṇaṃ vā rūpa-saddassa attho, vitthāraṇañca pakāsanamevāti āha ‘‘pakāsetī’’ ti.
Anekatthattā vā dhātūnaṃ pakāsanatthoyeva rūpa-saddo daṭṭhabbo, vaṇṇavācakassa rūpa-saddassa rūpayatīti nibbacanaṃ,
rūpavācakassa ruppatīti ayaṃ viseso.
Udāharīyatīti vuccatīti-atthe vacanameva gahitaṃ siyā, na ca vacana-saddoyeva ettha saddo, atha kho sabbopi
sotaviññeyyoti sappatīti sakehi paccayehi sappīyati sotaviññeyyabhāvaṃ gamīyatīti attho. Sūcayatīti attano vatthuṃ
gandhavasena apākaṭaṃ ‘‘idaṃ sugandhaṃ duggandha’’nti pakāseti, paṭicchannaṃ vā pupphādivatthuṃ ‘‘ettha pupphaṃ
atthi campakādi, phalamatthi ambādī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti attho. Rasaggahaṇamūlakattā āhārajjhoharaṇassa
jīvitahetumhi āhārarase ninnatāya jīvitaṃ avhāyatīti jivhā vuttā niruttilakkhaṇena. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ
āyo ti visesena kāyo vutto anuttariyahetubhāvaṃ anāgacchantesu kāmarāganidānakammajanitesu kāmarāgassa ca
visesapaccayesu ghānajivhākāyesu kāyassa visesatarasāsavapaccayattā. Tena hi phoṭṭhabbaṃ assādentā sattā methunampi
sevanti. Uppattideso ti uppattikāraṇanti attho. Kāyindriyavatthukā vā cattāro khandhā balavakāmāsavādihetubhāvato
visesena ‘‘sāsavā’’ ti vuttā, tesaṃ uppajjanaṭṭhānanti attho. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti ye visesalakkhaṇena
āyatanasaddapar ā vattabb ā, te cakkh ādayo tath ā vutt āti aññe manogocarabh ūtā dhamm ā sāmaññalakkha ṇeneva
ek āyatanatta ṃ upanetv ā vutt ā. Oḷā rikavatth āramma ṇamananasa ṅkh ātehi visayavisayibh āvehi purim āni p āka ṭā nīti
tathā apākaṭā ca aññe manogocarā na attano sabhāvaṃ na dhārentīti imassatthassa dīpanattho dhamma-saddoti.
Vāyamantīti attano kiccaṃ karonticceva attho. Imasmiñca atthe āyatanti etthāti āyatananti adhikaraṇattho āyatana-
saddo, dutiyatatiyesu kattuattho. Te cāti cittacetasikadhamme. Te hi taṃtaṃdvārārammaṇesu āyanti āgacchanti pavattantīti
āyāti. Vitthārentīti pubbe anuppannattā līnāni apākaṭāni pubbantato uddhaṃ pasārenti pākaṭāni karonti uppādentīti attho.
Ruḷhīvasena āyatana-saddassatthaṃ vattuṃ ‘‘apicā’’ tiādi āraddhaṃ. Taṃ nissitattāti ettha mano manoviññāṇādīnaṃ
cittacetasikānaṃ nissayapaccayo na hotīti tassa nesaṃ dvārabhāvo nissayabhāvoti daṭṭhabbo. Atthato ti vacanatthato, na
vacanīyatthato. Vacanattho hettha vutto ‘‘cakkhatī’’tiādinā, na vacanīyattho ‘‘yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ
upādāya pasādo’’tiādinā (dha. sa. 597) viyāti.
Tāvatvato ti anūnādhikabhāvaṃ dasseti. Tattha dvādasāyatanavinimuttassa kassaci dhammassa abhāvā adhikabhāvato
codanā natthi, salakkhaṇadhāraṇaṃ pana sabbesaṃ sāmaññalakkhaṇanti ūnacodanā sambhavatīti dassento āha
‘‘cakkhādayopi hī’’ tiādi. Asādhāraṇanti cakkhuviññāṇādīnaṃ asādhāraṇaṃ. Satipi asādhāraṇārammaṇabhāve
cakkhādīnaṃ dvārabhāvena gahitattā dhammāyatane aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvārārammaṇabhāvehi vā asādhāraṇataṃ
sandhāya ‘‘asādhāraṇa’’ nti vuttaṃ.
Yebhuyyasahuppattiādīhi uppattikkamādiayutti yojetabbā. Ajjhattikesu hīti etena ajjhattikabhāvena visayibhāvena ca
ajjhattikānaṃ paṭhamaṃ desetabbataṃ dasseti. Tesu hi paṭhamaṃ desetabbesu pākaṭattā paṭhamataraṃ cakkhāyatanaṃ
desitanti. Tato ghānāyatanādīnīti ettha bahūpakārattābhāvena cakkhusotehi purimataraṃ adesetabbāni saha vattuṃ
asakkuṇeyyattā ekena kamena desetabbānīti ghānādikkamena desitānīti adhippāyo. Aññathāpi hi desitesu na na sakkā
codetuṃ, na ca sakkā sodhetabbāni na desetunti. Gocaro visayo etassāti gocaravisayo, mano. Kassa pana gocaro etassa
visayoti? Cakkhādīnaṃ pañcannampi. Viññāṇuppattikāraṇavavatthānato ti etena ca cakkhādianantaraṃ rūpādivacanassa
kāraṇamāha.
Paccayabhedo kammādibhedo. Nirayādiko apadādigatinānākaraṇañca gatibhedo . Hatthiassādiko khattiyādiko ca
nikāyabhedo . Taṃtaṃsattasantānabhedo puggalabhedo . Yā ca cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ anantabhedatā vuttā, soyeva
hadayavatthussa ca bhedo hoti. Tato manāyatanassa anantappabhedatā yojetabbā dukkhāpaṭipadādito
ārammaṇādhipatiādibhedato ca. Imasmiṃ suttantabhājanīye vipassanā vuttāti vipassanupagamanañca viññāṇaṃ gahetvā
ekāsītibhedatā manāyatanassa vuttā niddesavasena. Nīlaṃ nīlasseva sabhāgaṃ,aññaṃ visabhāgaṃ,evaṃ
kusalasamuṭṭhānādibhedesu yojetabbaṃ. Tebhūmakadhammārammaṇavasenāti pubbe vuttaṃ cakkhādivajjaṃ
dhammārammaṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
Saparipphandakiriyāvasena īhanaṃ īhā. Cintanavasena byāpārakaraṇaṃ byāpāro . Tattha byāpāraṃ dassento āha ‘‘na
hi cakkhu rūpādīnaṃ evaṃ hotī’’ ti. Īhaṃ dassento āha ‘‘na ca tānī’’ tiādi. Ubhayampi pana īhā ca hoti byāpāro cāti
uppaṭipāṭivacanaṃ. Dhammatāvāti sabhāvova, kāraṇasamatthatā vā. Īhābyāpārarahitānaṃ dvārādibhāvo dhammatā.
Imasmiñca atthe ya nti etassa yasmāti attho. Purimasmiṃ sambhavanavisesanaṃ yaṃ-saddo. ‘‘Suñño gāmoti kho,
bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.238) vacanato suññagāmo viya
daṭṭhabbāni . Annapānasamohitanti gahite suññagāme yaññadeva bhājanaṃ parāmasīyati, taṃ taṃ rittakaṃyeva
parāmasīyati, evaṃ dhuvādibhāvena gahitāni upaparikkhiyamānāni rittakāneva etāni dissantīti. Cakkhādidvāresu
abhijjhādomanassuppādakabhāvena rūpādīni cakkhādīnaṃ abhighātakānīti vuttāni.
Ahisusumārapakkhikukkurasiṅgālamakkaṭā cha pāṇakā. Visamabilākāsagāmasusānavanāni tesaṃ gocarā. Tattha
visamādiajjhāsayehi cakkhādīhi visamabhāvabilākāsagāmasusānasannissitasadisupādinnadhammavanabhāvehi
abhiramitattā rūpādīnampi visamādisadisatā yojetabbā.
Hutvā abhāvaṭṭhenāti idaṃ itaresaṃ catunnaṃ ākārānaṃ saṅgahakattā visuṃ vuttaṃ. Hutvā abhāvākāro eva hi
uppādavayattākārādayoti. Tattha hutvāti etena purimantavivittatāpubbakaṃ majjhe vijjamānataṃ dasseti, taṃ vatvā
abhāva vacanena majjhe vijjamānatāpubbakaṃ, aparante avijjamānataṃ, ubhayenapi sadā abhāvo aniccalakkhaṇanti
dasseti. Sabhāvavijahanaṃ vipariṇāmo, jarābhaṅgehi vā parivattanaṃ, santānavikārāpatti vā. Sadā abhāvepi ciraṭṭhānaṃ
siyāti taṃnivāraṇatthaṃ ‘‘tāvakālikato’’ ti āha. Uppādavayaññathattarahitaṃ niccaṃ,na itarathāti niccapaṭikkhepato
aniccaṃ,niccapaṭipakkhatoti adhippāyo.
Jātidhammatādīhi aniṭṭhatā paṭipīḷanaṃ. Paṭipīḷanaṭṭhenāti ca yassa taṃ pavattati, taṃ puggalaṃ paṭipīḷanato,
sayaṃ vā jarādīhi paṭipīḷanattāti attho. Parittaṭṭhitikassapi attano vijjamānakkhaṇe uppādādīhi abhiṇhaṃ sampaṭipīḷanattā
‘‘abhiṇhasampaṭipīḷanato’’ ti purimaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ visesetvā vadati, puggalassa pīḷanato dukkhamaṃ.
Sukhapaṭipakkhabhāvato dukkhaṃ sukhaṃ paṭikkhipati nivāreti, dukkhavacanaṃ vā atthato sukhaṃ paṭikkhipatīti āha
‘‘sukhapaṭikkhepato’’ ti.
Natthi etassa vasavattanako, nāpi idaṃ vasavattanakanti avasavattanakaṃ, attano parasmiṃ parassa ca attani
vasavattanabh āvo v ā vasavattanaka ṃ, ta ṃ etassa natth īti avasavattanaka ṃ, avasavattanakassa avasavattanako v ā attho
sabhāvo avasavattanakaṭṭho, idañca sāmaññalakkhaṇaṃ. Tenāti parassa attani vasavattanākārena suññaṃ. Imasmiñca
atthe suññato ti etasseva visesanaṃ ‘‘assāmikato’’ ti. Atha vā ‘‘yasmā vā etaṃ…pe… mā pāpuṇātū’’ti evaṃ
cintayamānassa kassaci tīsu ṭhānesu vasavattanabhāvo natthi, suññaṃ taṃ tena attanoyeva vasavattanākārenāti attho. Na
idaṃ kassaci kāmakāriyaṃ, nāpi etassa kiñci kāmakāriyaṃ atthīti akāmakāriyaṃ. Etena avasavattanatthaṃ visesetvā
dasseti.
Vibhavagati vināsagamanaṃ. Santatiyaṃ bhavantaruppattiyeva bhavasaṅkantigamanaṃ. Santatiyā
yathāpavattākāravijahanaṃ pakatibhāvavijahanaṃ. ‘‘Cakkhu anicca’’nti vutte cakkhuanicca-saddānaṃ ekatthattā
aniccānaṃ sesadhammānampi cakkhubhāvo āpajjatīti etissā codanāya nivāraṇatthaṃ visesasāmaññalakkhaṇavācakānañca
saddānaṃ ekadesasamudāyabodhanavisesaṃ dīpetuṃ ‘‘apicā’’ tiādimāha.
Kiṃ dassita nti vipassanācāraṃ kathentena kiṃ lakkhaṇaṃ dassitanti adhippāyo. ‘‘Katamā cānanda, anattasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘cakkhu anattā’ti…pe…
‘dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharatī’’ti (a. ni. 10.60) avisesesu āyatanesu
anattānupassanā vuttāti kāraṇabhūtānaṃ cakkhādīnaṃ, phalabhūtānañca cakkhuviññāṇādīnaṃ kāraṇaphalamattatāya
anattatāya anattalakkhaṇavibhāvanatthāya āyatanadesanāti āha ‘‘dvādasannaṃ…pe… anattalakkhaṇa’’ nti. Yadipi
aniccadukkhalakkhaṇāni ettha dassitāni, tehi ca anattalakkhaṇameva visesena dassitanti adhippāyo. Veti cāti ettha iti -
saddo samāpanattho. Iccassāti ettha iti -saddo yathāsamāpitassa āropetabbadosassa nidassanattho. Eva nti ‘‘cakkhu attā’’ti
evaṃ vāde satīti attho. Iccassāti vā iti -saddo ‘‘iti vadantassā’’ti paravādissa dosalakkhaṇākāranidassanattho. Eva nti
dosagamanappakāranidassanattho. Rūpe attani ‘‘evaṃ me rūpaṃ hotū’’ti attaniye viya sāminiddesāpattīti ce? Na, ‘‘mama
attā’’ti gahitattā. ‘‘Mama attā’’ti hi gahitaṃ rūpaṃ vasavattitāya ‘‘evaṃ me hotū’’ti icchiyamānañca tatheva bhaveyya,
icchatopi hi tassa rūpasaṅkhāto attā avasavatti cāti. Ābādhāyāti evaṃ dukkhena. Paññāpana nti paresaṃ ñāpanaṃ.
Anattalakkhaṇapaññāpanassa aññesaṃ avisayattā anattalakkhaṇadīpakānaṃ aniccadukkhalakkhaṇānañca paññāpanassa
avisayatā dassitā hoti.
Evaṃ pana duppaññāpanatā etesaṃ durūpaṭṭhānatāya hotīti tesaṃ anupaṭṭhahanakāraṇaṃ pucchanto āha ‘‘imāni
panā’’ tiādi. Ṭhānādīsu nirantaraṃ pavattamānassa heṭṭhā vuttassa abhiṇhasampaṭipīḷanassa . Dhātumattatāya
cakkhādīnaṃ samūhato vinibbhujjanaṃ nānādhātuvinibbhogo. Ghanenāti cattāripi ghanāni ghanabhāvena ekattaṃ
upanetvā vadati. Paññāyeva santativikopanāti daṭṭhabbaṃ. Yāthāvasarasato ti aviparītasabhāvato. Sabhāvo hi rasiyamāno
aviraddhapaṭivedhena assādiyamāno ‘‘raso’’ ti vuccati. Aniccādīhi aniccalakkhaṇādīnaṃ aññattha vacanaṃ
ruppanādivasena pavattarūpādiggahaṇato visiṭṭhassa aniccādiggahaṇassa sabbhāvā. Na hi nāmarūpaparicchedamattena
kiccasiddhi hoti, aniccādayo ca rūpādīnaṃ ākārā daṭṭhabbā. Te panākārā paramatthato avijjamānā rūpādīnaṃ
ākāramattāyevāti katvā aṭṭhasāliniyaṃ(dha. sa. aṭṭha. 350) lakkhaṇārammaṇikavipassanāya khandhārammaṇatā vuttāti
adhippāyamatte ṭhātuṃ yuttaṃ, nātidhāvituṃ. ‘‘Anicca’’nti ca gaṇhanto ‘‘dukkhaṃ anattā’’ti na gaṇhāti, tathā
dukkhādiggahaṇe itarassāgahaṇaṃ. Aniccādiggahaṇāni ca niccasaññādinivattanakāni saddhāsamādhipaññindriyādhikāni
tividhavimokkhamukhabhūtāni. Tasmā etesaṃ ākārānaṃ pariggayhamānānaṃ aññamaññaṃ viseso ca atthīti tīṇi
lakkhaṇāni vuttāni.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
167 . Nāmarūpaparicchedakathā abhidhammakathāti suttante viya paccayayugaḷavasena akathetvā
ajjhattikabāhiravasena abhiññeyyāni āyatanāni abbokārato abhidhammabhājanīye kathitāni. Āgammāti sabbasaṅkhārehi
nibbindassa visaṅkhāraninnassa gotrabhunā vivaṭṭitamānasassa maggena sacchikaraṇenāti attho. Sacchikiriyamānañhi taṃ
adhigantvā ārammaṇapaccayabhūtañca paṭicca adhipatipaccayabhūte ca tamhi paramassāsabhāvena vinimuttasaṅkhārassa
ca gatibhāvena patiṭṭhānabhūte patiṭṭhāya khayasaṅkhāto maggo rāgādayo khepetīti taṃsacchikaraṇābhāve rāgādīnaṃ
anuppattinirodhagamanābhāvā ‘‘taṃ āgamma rāgādayo khīyantī’’ ti vuttaṃ. Suttato muñcitvāti suttapadāni muñcitvā.
Añño suttassa attho ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā’’tiādīsu (dha. pa. 294-295) viya āharitabbo, natthi suttapadeheva nīto atthoti
attho.
Ekaṃ nāna nti cuṇṇitaṃ khuddakaṃ vā karaṇaṃ, cuṇṇīkaraṇanti abahumānena vadati. Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ
jānāsīti kiṃ ettakaṃ tvameva na jānāsīti attho. Nanu ñāte ti ‘‘yadipi pubbe na ñātaṃ, adhunāpi ñāte nanu sādhu hotī’’ti
attano jānanaṃ paṭicchādetvā vikkhepaṃ karontaṃ nibandhati. Vibhajitvāti akkharatthamatte aṭṭhatvā līnaṃ atthaṃ
vibhajitvā uddharitvā nīharitvā kathitanti attho. Rāgādīnaṃ khayo nāma abhāvamatto, na ca abhāvassa bahubhāvo atthi
attano abhāvattāti vadantassa vacanapacchindanatthaṃ pucchati ‘‘rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo’’ tiādi. Yadi hi
rāgakkhayo dosādīnaṃ khayo na hoti, dosakkhayādayo ca rāgādīnaṃ khayā, aññamaññavisiṭṭhā bhinnā āpannā hontīti
bahunibbānatā āpannā eva hoti, aññamaññaviseso ca nāma nissabhāvassa natthīti sasabhāvatā ca nibbānassa. Nava
ta ṇhāmūlak ā‘‘ ta ṇha ṃ pa ṭicca pariyesan ā’’ ti (d ī. ni. 2.103; 3.359; a. ni. 9.23; vibha. 963) ādayo, tesu pariyesan ādayo ca
pariyesanādikarakilesā daṭṭhabbā. Diya ḍḍ hakilesasahassa ṃnidānakathāyaṃ vuttaṃ.
Oḷārikatāya kāretabbo ti atisukhumassa nibbānassa oḷārikabhāvadosāpattiyā bodhetabbo, niggahetabbo vā.
Vatthu nti upādinnakaphoṭṭhabbaṃ methunaṃ. Acchādīnampi nibbānappatti kasmā vuttā, nanu ‘‘kilesānaṃ accantaṃ
anuppattinirodho nibbāna’’nti icchantassa kilesānaṃ vināso kañci kālaṃ appavatti nibbānaṃ na hotīti? Na,
abhāvasāmaññato. Accantāpavatti hi kañci kālañca appavatti abhāvoyevāti natthi viseso. Savisesaṃ vā vadantassa
abhāvatā āpajjatīti. Tiracchānagatehipi pāpuṇitabbattā tesampi pākaṭaṃ piḷandhanaṃ viya oḷārikaṃ thūlaṃ. Kevalaṃ pana
kaṇṇe piḷandhituṃ na sakkoti, piḷandhanatopi vā thūlattā na sakkāti uppaṇḍento viya niggaṇhāti.
Nibbānārammaṇakaraṇena gotrabhukkhaṇe kilesakkhayappatti panassa āpannāti maññamāno āha ‘‘tvaṃ
akhīṇesuyevā’’tiādi. Nanu ārammaṇakaraṇamattena kilesakkhayo anuppattoti na sakkā vattuṃ. Cittañhi
atītānāgatādisabbaṃ ālambeti, na nipphannamevāti gotrabhupi maggena kilesānaṃ yā anuppattidhammatā kātabbā, taṃ
ārabbha pavattissatīti? Na, appattanibbānassa nibbānārammaṇañāṇābhāvato. Na hi aññadhammā viya nibbānaṃ, taṃ pana
atigambhīrattā appattena ālambituṃ na sakkā. Tasmā tena gotrabhunā pattabbena tikālikasabhāvātikkantagambhīrabhāvena
bhavitabbaṃ, kilesakkhayamattataṃ vā icchato gotrabhuto puretaraṃ nipphannena kilesakkhayena. Tenāha ‘‘tvaṃ
akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesī’’ti. Appattakilesakkhayārammaṇakaraṇe hi sati gotrabhuto
puretaracittānipi ālambeyyunti.
Maggassa kilesakkhayaṃ nibbāna nti maggassa ārammaṇabhūtaṃ nibbānaṃ katamanti attho. Maggo tiādinā
purimapucchādvayameva vivarati.
Na ca kiñcīti rūpādīsu nibbānaṃ kiñci na hoti, na ca kadāci hoti, atītādibhāvena na vattabbanti vadanti, taṃ āgamma
avijjātaṇhānaṃ kiñci ekadesamattampi na hoti, tadeva taṃ āgamma kadāci na ca hotīti attho yutto.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
168 . Na…pe… navattabbadhammārammaṇattāti yathā sārammaṇā parittādibhāvena navattabbaṃ kiñci
ārammaṇaṃ karonti, evaṃ kiñci ālambanato na navattabbakoṭṭhāsaṃ bhajatīti attho.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Dhātuvibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172 . Yadipi dhātusaṃyuttādīsu ‘‘dhātunānattaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṃ?
Cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū’’tiādinā (saṃ. ni. 2.85) aṭṭhārasa dhātuyo āgatā, tā pana abhidhamme ca āgatāti
sādhāraṇattā aggahetvā suttantesveva āgate tayo dhātuchakke gahetvā suttantabhājanīyaṃ vibhattanti veditabbaṃ. Sabbā
dhātuyo ti aṭṭhārasapi. Suññe sabhāvamatte niruḷho dhātu -saddo daṭṭhabbo. Asamphuṭṭhadhātūti catūhi mahābhūtehi
abyāpitabhāvoti attho.
173 . Pathavīdhātudvaya nti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘dveya’’nti āgacchati, attho pana
yathāvuttova. Dvaya nti pana pāṭhe sati ayampi attho sambhavati. Dve avayavā etassāti dvayaṃ, pathavīdhātūnaṃ dvayaṃ
pathavīdhātudvayaṃ,dvinnaṃ pathavīdhātūnaṃ samudāyoti attho. Dve eva vā avayavā samuditā dvayaṃ,
pathavīdhātudvaya nti. ‘‘Tattha katamā pathavīdhātu? Pathavīdhātudvayaṃ, esā pathavīdhātū’’ti saṅkhepena vissajjeti.
Atthi ajjhattikā atthi bāhirāti ettha ajjhattikabāhira -saddā na ajjhattikaduke viya ajjhattikabāhirāyatanavācakā, nāpi
ajjhattattike vuttehi ajjhattabahiddhā-saddehi samānatthā, indriyabaddhānindriyabaddhavācakā pana ete. Tena
‘‘sattasantānapariyāpannā’’tiādi vuttaṃ. Niyakajjhattāti ca na paccattaṃ attani jātataṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho
sabbasattasantānesu jātatanti daṭṭhabbaṃ. Ajjhattaṃ paccatta nti vacanena hi sattasantānapariyāpannatāya
ajjhattikabhāvaṃ dasseti, na pāṭipuggalikatāya. Sabhāvākārato ti āpādīhi visiṭṭhena attano eva sabhāvabhūtena
gahetabbākārena.
Kesākakkhaḷattalakkhaṇā ti kakkhaḷatādhikatāya vuttā. Pāṭiyekko koṭṭhāso ti pathavīkoṭṭhāsamatto suññoti attho.
Matthalu ṅga ṃ aṭṭ himiñjaggaha ṇena gahitanti idha visu ṃ na vuttanti veditabba ṃ.
Imin āti ‘‘seyyathidaṃ kesā’’tiādinā. Kamma ṃ katv āti payogaṃ vīriyaṃ āyūhanaṃ vā katvāti attho. Bhogakāmena
kasiyādīsu viya arahattakāmena ca imasmiṃ manasikāre kammaṃ kattabbanti. Pubbapalibodhāti āvāsādayo
dīghakesādike khuddakapalibodhe aparapalibodhāti apekkhitvā vuttā.
Vaṇṇādīnaṃ pañcannaṃ vasena manasikāro dhātupaṭikūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti
nibbattitadhātumanasikāraṃ dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti āha. Aññamaññaṃ
ābhogapaccavekkhaṇarahitāti kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ dasseti.
Ābhogapaccavekkhaṇādīnampi evameva abyāpāratā daṭṭhabbā. Na hi tāni, tesañca kāraṇāni ābhujitvā paccavekkhitvā ca
uppajjanti karonti cāti. Lakkhaṇavasenāti ‘‘kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Vekantakaṃekā lohajāti. Nāganāsikalohaṃlohasadisaṃ lohavijāti haliddivijāti viya. Tiputambādīhi missetvā
kataṃ karaṇena nibbattattā kittimalohaṃ. Morakkhādīni evaṃnāmānevetāni. Sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ,
sabbāpi pana muttā muttā eva.
174 . Appetīti āpo,ābandhanavasena sesabhūtattayaṃ pāpuṇāti silesatīti attho. Yūsabhūto ti rasabhūto.
Vakkahadayayakanapapphāsāni tementa nti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ
paggharaṇena temeti. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne ti temakatemitabbānaṃ abyāpārasāmaññanidassanatthāyeva
upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthāya. Sannicitalohitena temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari
ṭhitatañhi satipaṭṭhānavibhaṅge vakkhatīti, yakanassa heṭṭhābhāgo ‘‘ṭhitaṃ mayi lohita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe
temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā kātabbā. Yathā pana bhesajjasikkhāpade niyamo atthi ‘‘yesaṃ
maṃsaṃ kappati, tesaṃ khīra’’nti, evamidha natthi.
175 . Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Sarīrassa pakatiṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo,
sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho . Ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ekāhikādijararogena jīrīyatītipi attho
yujjati. Satavāraṃ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappīti vadanti.
Rasasoṇitamedamaṃsanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjā rasādayo . Keci nhāruṃ apanetvā sukkaṃ sattamadhātuṃ avocunti. Pākatiko ti
khobhaṃ appatto sadā vijjamāno. Petaggi mukhato bahi niggatova idha gahito.
176 . Vāyanavasenāti savegagamanavasena, samudīraṇavasena vā.
177 . Iminā yasmiṃ ākāse…pe… taṃ kathita nti idaṃ kasiṇugghāṭimākāsassa akathitataṃ, ajaṭākāsassa ca
kathitataṃ dassetuṃ vuttaṃ.
179 . Sukhadukkhānaṃ pharaṇabhāvo sarīraṭṭhakautussa sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhānapaccayabhāvena
yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīrapharaṇasamatthatāya vutto, somanassadomanassānaṃ iṭṭhāniṭṭhacittajasamuṭṭhāpanena
tatheva pharaṇasamatthatāya. Evaṃ etesaṃ sarīrapharaṇatāya ekassa ṭhānaṃ itaraṃ paharati, itarassa ca aññanti
aññamaññena sappaṭipakkhataṃ dasseti, aññamaññapaṭipakkhaoḷārikappavatti eva vā etesaṃ pharaṇaṃ. Vatthārammaṇāni
ca pabandhena pavattihetubhūtāni pharaṇaṭṭhānaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhayavato ca puggalassa vasena ayaṃ sappaṭipakkhatā
dassitā sukhadassanīyattā.
181 . Kilesakāmaṃ sandhāyāti ‘‘saṅkappo kāmo rāgo kāmo’’ti (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8)
ettha vuttaṃ saṅkappaṃ sandhāyāti adhippāyo. Sopi hi vibādhati upatāpeti cāti kilesasanthavasambhavato kilesakāmo
vibhatto kilesavatthusambhavato vā. Kāmapaṭisaṃyuttāti kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayuttā, kāmapaṭibaddhā vā.
Aññesu ca kāmapaṭisaṃyuttadhammesu vijjamānesu vitakkeyeva kāmopapado dhātusaddo niruḷho veditabbo vitakkassa
kāmappasaṅgappavattiyā sātisayattā. Esa nayo byāpādadhātu ādīsu. Parassa attano ca dukkhāyanaṃ vihiṃsā.
Vihiṃsantīti hantuṃ icchanti.
182 . Ubhayattha uppannopi abhijjhāsaṃyogena kammapathajananato anabhijjhākammapathabhindanato ca
kāmavitakko ‘‘kammapathabhedo’’ti vutto. Byāpādo panāti byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dasseti. So hi
byāpādadhātūti. Tathā vihiṃsāya vihiṃsādhātuyā ca byāpādavasena yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasena ca
kammapathabhedo yojetabbo. Etthāti dvīsu tikesu. Sabbakāmāvacarasabbakusalasaṅgāhakehi itare dve dve saṅgahetvā
kathanaṃ sabbasaṅgāhikakathā. Etthāti pana etasmiṃ chakketi vuccamāne kāmadhātuvacanena kāmāvacarānaṃ
nekkhammadhātuādīnañca gahaṇaṃ āpajjati.
Labhāpetabbāti cakkhudhātādibhāvaṃ labhamānā dhammā nīharitvā dassanena labhāpetabbā. Carati etthāti cāro,
kiṃ carati? Sammasanaṃ, sammasanassa cāro sammasanacāro, tebhūmakadhammānaṃ adhivacanaṃ.
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183 . Cakkhuss āti visesakāraṇaṃ asādhāraṇasāmibhāvena niddiṭṭhaṃ. Tañhi puggalantarāsādhāraṇaṃ
nīlādisabbarūpasādhāraṇañca. Vidahatīti evaṃ evañca tayā pavattitabbanti viniyujjamānaṃ viya uppādetīti attho.
Vidahatīti ca dhātuattho eva visiṭṭho upasaggena dīpitoti vināpi upasaggena dhātūti eso saddo tamatthaṃ vadatīti
daṭṭhabbo. Kattukammabhāvakaraṇaadhikaraṇesu dhātupadasiddhi hotīti pañcapi ete atthā vuttā.
Suvaṇṇarajatādidhātuyo suvaṇṇādīnaṃ bījabhūtā selādayo.
Attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo ti etthāpi dhātīti dhātūti padasiddhi veditabbā. Dhātu-saddo eva hi
dhāraṇatthopi hotīti. Kattuatthopi cāyaṃ purimena asadisoti nissattasabhāvamattadhāraṇañca dhātu-saddassa padhāno
atthoti visuṃ vutto. Dhātuyo viya dhātuyo ti ettha sīha-saddo viya kesarimhi niruḷho purisesu, selāvayavesu niruḷho dhātu-
saddo ca cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo. Ñāṇañca ñeyyañca ñāṇañeyyāni, tesaṃ avayavā tappabhedabhūtā dhātuyo
ñāṇañeyyāvayavā. Tattha ñāṇappabhedā dhammadhātuekadeso, ñeyyappabhedā aṭṭhārasāpīti ñāṇañeyyāvayavamattā
dhātuyo honti. Atha vā ñāṇena ñātabbo sabhāvo dhātusaddena vuccamāno aviparītato ñāṇañeyyo, na diṭṭhiādīhi
viparītaggāhakehi ñeyyoti attho. Tassa ñāṇañeyyassa avayavā cakkhādayo. Visabhāgalakkhaṇāvayavesu rasādīsu niruḷho
dhātu-saddo tādisesu aññāvayavesu cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo, rasādīsu viya vā cakkhādīsu niruḷhova.
Nijjīvamattassetaṃ adhivacana nti etena nijjīvamattapadatthe dhātu-saddassa niruḷhataṃ dasseti. Cha dhātuyo etassāti
chadhātuyo, yo loke ‘‘puriso’’ti dhammasamudāyo vuccati, so chadhāturo channaṃ pathavīādīnaṃ
nijjīvamattasabhāvānaṃ samudāyamatto, na ettha jīvo puriso vā atthīti attho.
Cakkhādīnaṃ kamo pubbe vuttoti idha ekekasmiṃ tike tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dhātūnaṃ kamaṃ dassento āha
‘‘hetuphalānupubbavavatthānavasenā’’ti. Hetuphalānaṃ anupubbavavatthānaṃ hetuphalabhāvova. Tattha hetūti
paccayo adhippeto. Phala nti paccayuppannanti āha ‘‘cakkhudhātū’’tiādi. Manodhātudhammadhātūnañca
manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo, dvārabhūtamanovasena vā tassā manodhātuyā.
Sabbāsaṃ vasenāti yathāvuttānaṃ ābhādhātuādīnaṃ pañcatiṃsāya dhātūnaṃ vasena. Aparamatthasabhāvassa
paramatthasabhāvesu na kadāci antogadhatā atthīti āha ‘‘sabhāvato vijjamānāna’’nti. Candābhāsūriyābhādikā
vaṇṇanibhā evāti āha ‘‘rūpadhātuyeva hi ābhādhātū’’ti. Rūpādipaṭibaddhāti rāgavatthubhāvena gahetabbākāro
subhanimittanti sandhāya ‘‘rūpādayovā’’ti avatvā paṭibaddhavacanaṃ āha. Asatipi rāgavatthubhāve
‘‘kusalavipākārammaṇā subhā dhātū’’ti dutiyo vikappo vutto. Vihiṃsādhātu cetanā, paraviheṭhanachando vā. Avihiṃsā
karuṇā.
Ubhopīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo. Hīnādīsu purimanayena hīḷitā cakkhādayo hīnā,sambhāvitā paṇītā,
nātihīḷitā nātisambhāvitā majjhimāti khandhavibhaṅge āgatahīnadukatoyeva nīharitvā majjhimā dhātu vuttāti veditabbā.
Viññāṇadhātu yadipi chaviññāṇadhātuvasena vibhattā, tathāpi ‘‘viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā
manodhātu gahitāva hotī’’ti vuttattā āha ‘‘viññāṇadhātu…pe… sattaviññāṇasaṅkhepoyevā’’ti. Anekesaṃ
cakkhudhātuādīnaṃ, tāsu ca ekekissā nānappakāratāya nānādhātūnaṃ vasena anekadhātunānādhātuloko vuttoti āha
‘‘aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevā’’ti.
‘‘Cakkhusotaghānajivhākāyamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti aṭṭhakathāyaṃ likhitaṃ. Tattha na
cakkhādīnaṃ kevalena dhātu-saddena sambandho adhippeto vijānanasabhāvassa pabhedavacanato. Viññāṇadhātu-saddena
sambandhe kariyamāne dve manogahaṇāni na kattabbāni. Na hi dve manoviññāṇadhātuyo atthīti. ‘‘Cakkhu…pe…
kāyamanoviññāṇamanodhātū’’ti vā vattabbaṃ atulyayoge dvandasamāsābhāvato. Ayaṃ panettha pāṭho siyā ‘‘cakkhu…
pe… kāyaviññāṇamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti.
Khandhāyatanadesanā saṅkhepadesanā,indriyadesanā vitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā
nātisaṅkhepavitthārā dhātudesanā. Atha vā suttantabhājanīye vuttadhātudesanā atisaṅkhepadesanā,ābhādhātuādīnaṃ
anekadhātunānādhātuantānaṃ vasena desetabbā ativitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā ayaṃ
‘‘nātisaṅkhepavitthārā’’ti.
Bherītalaṃ viya cakkhudhātu saddassa viya viññāṇassa nissayabhāvato. Etāhi ca upamāhi nijjīvānaṃ
bherītaladaṇḍādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ saddādīnaṃ viya nijjīvānaṃ cakkhurūpādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ
cakkhuviññāṇādīnaṃ pavattīti kāraṇaphalānaṃ dhātumattattā kārakavedakabhāvavirahaṃ dasseti.
Purecarānucarā viyāti nijjīvassa kassaci keci nijjīvā purecarānucarā viyāti attho. Manodhātuyeva vā attano khaṇaṃ
anativattantī attano khaṇaṃ anativattantānaṃyeva cakkhuviññāṇādīnaṃ avijjamānepi purecarānucarabhāve
pubbakālāparakālatāya purecarānucarāviya daṭṭhabbāti attho. Sallamiva sūlamiva tividhadukkhatāsamāyogato
daṭṭhabbo. Āsāyeva dukkhaṃ āsādukkhaṃ,āsāvighātaṃ dukkhaṃ vā. Saññā hi abhūtaṃ dukkhadukkhampi subhādito
sañjānantī taṃ āsaṃ tassā ca vighātaṃ āsīsitasubhādiasiddhiyā janetīti. Kammappadhānā saṅkhārāti ‘‘paṭisandhiyaṃ
pakkhipanato’’tiādimāha. Jātidukkhānubandhanato ti attanā nibbattiyamānena jātidukkhena anubandhattā.
Bhavapaccayā jāti hi jātidukkhanti. Padumaṃ viya dissamānaṃ khuracakkaṃ viya rūpampi itthiyādibhāvena dissamānaṃ
nānāvidhupaddavaṃ janeti. Sabbe anatthā rāgādayo jātiādayo ca visabhūtā asantā sappaṭibhayā cāti tappaṭipakkhabhūtattā
amat ādito da ṭṭ habb ā.
Muñcitvāpi aññaṃ gahetvāvāti etena makkaṭassa gahitaṃ sākhaṃ muñcitvāpi ākāse ṭhātuṃ asamatthatā viya
gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāya makkaṭasamānataṃ dasseti. Aṭṭhivedhaviddhopi
damathaṃanupagacchanto duṭṭhasso assakhaḷuṅko . Raṅgagato naṭo raṅganaṭo.
184 . Cakkhuñca paṭicca rūpe cātiādinā dvārārammaṇesu ekavacanabahuvacananiddesā ekanānāsantānagatānaṃ
ekasantānagataviññāṇapaccayabhāvato ekanānājātikattā ca.
Sabbadhammesūti ettha sabba -saddo adhikāravasena yathāvuttaviññāṇasaṅkhāte ārammaṇasaṅkhāte vā
padesasabbasmiṃ tiṭṭhatīti daṭṭhabbo. Manoviññāṇadhātuniddese ‘‘cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā
uppajjati manodhātu, manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati citta’’nti cakkhuviññāṇadhātānantaraṃ
manodhātu viya manodhātānantarampi uppajjati cittanti yāva aññā manodhātu uppajjissati, tāva pavattaṃ sabbaṃ cittaṃ
ekattena gahetvā vuttanti evampi attho labbhati. Evañhi sati manoviññāṇadhātānantaraṃ uppannāya manodhātuyā
manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva. Pañcaviññāṇadhātumanodhātukkamanidassanañhi tabbidhurasabhāvena
uppattiṭṭhānena ca paricchinnassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadassanatthaṃ, na anantaruppattimattenāti
tabbidhurasabhāve ekattaṃ upanetvā dassanaṃ yujjati. Anupanītepi ekatte tabbidhurasabhāve ekasmiṃ dassite
sāmaññavasena aññampi sabbaṃ taṃ sabhāvaṃ dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Pi-saddena manoviññāṇadhātusampiṇḍane ca
sati ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi samanantarā uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti
manoviññāṇadhātuggahaṇena bhavaṅgānantaraṃ uppannaṃ manodhātucittaṃ nivattitaṃ hotīti ce? Na, tassā
manoviññāṇadhātubhāvāsiddhito. Na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotīti.
Manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti manadvayavacanena dvinnaṃ aññamaññavidhurasabhāvatā dassitāti
teneva manodhātāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvo nivattitoti daṭṭhabbo. Vutto hi tassa manoviññāṇadhātuvidhuro
manodhātusabhāvo ‘‘sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjatī’’tiādinā. Sā sabbāpīti etaṃ
mukhamattanidassanaṃ. Na hi javanapariyosānā eva manoviññāṇadhātu, tadārammaṇādīnipi pana hontiyevāti. Evaṃ
pañcaviññāṇadhātumanodhātuvisiṭṭhasabhāvavasena sabbaṃ manoviññāṇadhātuṃ dassetvā puna manodvāravasena
sātisayaṃ javanamanoviññāṇadhātuṃ dassento ‘‘manañca paṭiccā’’tiādimāha. Yadi pana channaṃ dvārānaṃ vasena
javan āvasānāneva cittāni idha ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti ayamattho gayheyya, cutipaṭisandhibhavaṅgānaṃ
aggahitattā sāvasesā desanā āpajjati, tasmā yathāvuttena nayena attho veditabbo. Chadvārikacittehi vā samānalakkhaṇāni
aññānipi ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti veditabbāni.
Paṭiccāti āgataṭṭhāne ti ettha ‘‘mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’tiādīsu (ma. ni. 1.455) visuṃ kātuṃ
yuttaṃ, idha pana ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādīsu ca-saddena sampiṇḍetvā āvajjanassapi cakkhādisannissitatākaraṇaṃ viya
manañca paṭiccāti āgataṭṭhāne manodvārasaṅkhātabhavaṅgasannissitameva āvajjanaṃ kātabbanti adhippāyo.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
Pañhapucchakaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Saccavibhaṅgo
1. Suttantabhājanīyaṃ
Uddesavaṇṇanā
189 . Sāsanakkamo ti ariyasaccāni vuccanti ariyasaccadesanā vā. Sakalañhi sāsanaṃ bhagavato vacanaṃ
saccavinimuttaṃ natthīti saccesu kamati, sīlasamādhipaññāsaṅkhātaṃ vā sāsanaṃ etesu kamati, tasmā kamati etthāti kamo,
kiṃ kamati? Sāsanaṃ, sāsanassa kamo sāsanakkamo ti saccāni sāsanapavattiṭṭhānāni vuccanti, taṃdesanā ca
tabbohārenāti.
Tathāti taṃsabhāvāva. Avitathāti amusāsabhāvā. Anaññathāti aññākārarahitā. Dukkhadukkhatātaṃnimittatāhi
ani ṭṭ hat ā pīḷ ana ṭṭ ho, dvidh āpi paridahana ṃ, kilesad āhasam āyogo v ā santāpa ṭṭho ti ayametesa ṃ viseso. Puggalahi ṃsana ṃ
vā pīḷana ṃ,attano eva tikhiṇabhāvo santāpanaṃ santāpo ti. Ettha ca pīḷana ṭṭho dukkhassa saraseneva
āvibhavanākāro, itare yathākkamaṃ samudayamagganirodhadassanehi āvibhavanākārāti ayaṃ catunnampi viseso.
Tatratatrābhinandanavasena byāpetvā ūhanaṃ rāsikaraṇaṃ dukkhanibbattanaṃ āyūhanaṃ,samudayato āgacchatīti vā
āyaṃ, dukkhaṃ. Tassa ūhanaṃ pavattanaṃ āyūhanaṃ,sarasāvibhāvanākāro eso. Nidadāti dukkhanti nidānaṃ,‘‘idaṃ
taṃ dukkha’’nti sampaṭicchāpentaṃ viya samuṭṭhāpetīti attho. Dukkhadassanena cāyaṃ nidānaṭṭho āvi bhavati.
Saṃyogapalibodhaṭṭhānirodhamaggadassanehi, te ca saṃsārasaṃyojanamagganivāraṇākārā daṭṭhabbā.
Nissaranti ettha sattā, sayameva vā nissaṭaṃ visaṃyuttaṃ sabbasaṅkhatehi sabbupadhipaṭinissaggabhāvatoti
nissaraṇaṃ. Ayamassa sabhāvena āvibhavanākāro. Vivekāsaṅkhatāmataṭṭhā
samudayamaggadukkhadassanāvibhavanākārā, samudayakkhayaappaccayaavināsitā vā. Saṃsārato niggamanaṃ
niyyānaṃ. Ayamassa sarasena pakāsanākāro, itare samudayanirodhadukkhadassanehi. Tattha palibodhupacchedavasena
nibbānādhigamova nibbānanimittatā hetvaṭṭho . Paññāpadhānattā maggassa nibbānadassanaṃ, catusaccadassanaṃ vā
dassanaṭṭho . Catusaccadassane kilesadukkhasantāpavūpasamane ca ādhipaccaṃ karonti maggaṅgadhammā
sampayuttadhammesūti so maggassa adhipateyyaṭṭho ti. Visesato vā ārammaṇādhipatibhūtā maggaṅgadhammā honti
‘‘maggādhipatino dhammā’’ti vacanatoti so tesaṃ ākāro adhipateyyaṭṭho . Evamādi āhāti sambandho. Tattha
abhisamayaṭṭho ti abhisametabbaṭṭho, abhisamayassa vā visayabhūto attho abhisamayaṭṭho, abhisamayasseva vā
pavattiākāro abhisamayaṭṭho, so cettha abhisametabbena pīḷanādinā dassitoti daṭṭhabbo.
Kucchitaṃ khaṃ dukkhaṃ. ‘‘Samāgamo sameta’’ntiādīsu kevalassa āgama -saddassa eta -saddassa ca payoge
saṃyogatthassa anupalabbhanato saṃ-saddassa ca payoge upalabbhanato ‘‘saṃyogaṃ dīpetī’’ti āha, evaṃ ‘‘uppannaṃ
udita’’nti etthāpi. Aya -saddo gatiatthasiddho hetu-saddo viya kāraṇaṃ dīpeti attano phalanipphādanena ayati pavattati, eti
vā etasmā phalanti ayoti, saṃyoge uppattikāraṇaṃ samudayoti ettha visuṃ payujjamānāpi upasagga-saddā sadhātukaṃ
saṃyogatthaṃ uppādatthañca dīpenti kiriyāvisesakattāti veditabbā.
Abhāvo ettha rodhassāti nirodho ti etena nibbānassa dukkhavivekabhāvaṃ dasseti. Samadhigate tasmiṃ
tadadhigamavato puggalassa rodhābhāvo pavattisaṅkhātassa rodhassa paṭipakkhabhūtāya nivattiyā adhigatattāti
etasmiñcatthe abhāvo etasmiṃ rodhassāti nirodhoicceva padasamāso. Dukkhābhāvo panettha puggalassa, na nibbānasseva.
Anuppādo eva nirodho anuppādanirodho . Āyatibhavādīsu appavatti, na pana bhaṅgoti bhaṅgavācakaṃ nirodha-saddaṃ
nivattetvā anuppādavācakaṃ gaṇhāti. Etasmiṃ atthe kāraṇe phalopacāraṃ katvā nirodhapaccayo nirodhoti vutto. Paṭipadā
ca hoti puggalassa dukkhanirodhappattiyā. Nanu sā eva dukkhanirodhappattīti tassā eva sā paṭipadāti na yujjatīti? Na,
puggalādhigamassa yehi so adhigacchati, tesaṃ kāraṇabhūtadhammānañca pattibhāvena paṭipadābhāvena ca vuttattā.
Sacchikiriyāsacchikaraṇadhammānaṃ aññattābhāvepi hi puggalasacchikiriyadhammabhāvehi nānattaṃ katvā niddeso
kato. Atha vā dukkhanirodhappattiyā niṭṭhānaṃ phalanti tassā dukkhanirodhappattiyā paṭipadatā daṭṭhabbā.
Buddhādayo ariyā paṭivijjhantīti ettha paṭividdhakāle pavattaṃ buddhādivohāraṃ ‘‘agamā rājagahaṃ
buddho’’tiādīsu (su. ni. 410) viya purimakālepi āropetvā ‘‘buddhādayo’’ti vuttaṃ. Te hi buddhādayo catūhi maggehi
paṭivijjhantīti. Ariyapaṭivijjhitabbāni saccāni ariyasaccānīti cettha purimapade uttarapadalopo daṭṭhabbo. Ariyā ima nti
paṭivijjhitabbaṭṭhena ekattaṃ upanetvā ‘‘ima’’nti vuttaṃ. Tasmāti tathāgatassa ariyattā tassa saccānīti ariyasaccānīti
vuccantīti attho. Tathāgatena hi sayaṃ adhigatattā, teneva pakāsitattā, tato eva ca aññehi adhigamanīyattā tāni tassa hontīti.
Ariyabhāvasiddhitopīti ettha ariyasādhakāni saccāni ariyasaccānīti pubbe viya uttarapadalopo daṭṭhabbo. Ariyāni
saccānītipīti ettha avitathabhāvena araṇīyattā adhigantabbattā ariyāni, ariyavohāro vā ayaṃ avisaṃvādako avitatharūpo
daṭṭhabbo.
Bādhanalakkhaṇanti ettha dukkhadukkhatannimittabhāvo bādhanā, udayabbayapīḷitatā vā. Bhavādīsu jātiādivasena
cakkhurogādivasena ca anekadhā dukkhassa pavattanameva puggalassa santāpanaṃ,tadassa kiccaṃ raso .
Pavattinivattīsu saṃsāramokkhesu pavatti hutvā gayhatīti pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavati etasmā dukkhaṃ
paṭisandhiyaṃ nibbattati purimabhavena pacchimabhavo ghaṭito saṃyutto hutvā pavattatīti pabhavo . ‘‘Evampi
taṇhānusaye anūhate nibbattatī dukkhamidaṃ punappuna’’nti (dha. pa. 338) evaṃ punappunaṃ uppādanaṃ
anupacchedakaraṇaṃ. Bhavanissaraṇanivāraṇaṃ palibodho . Rāgakkhayādibhāvena sabbadukkhasantatā santi.
Accutirasa nti accutisampattikaṃ. Cavanaṃ vā kiccanti tadabhāvaṃ kiccamiva voharitvā accutikiccanti attho. Acavanañca
sabhāvassāpariccajanaṃ avikāratā daṭṭhabbā. Pañcakkhandhanimittasuññatāya aviggahaṃ hutvā gayhatīti
animittapaccupaṭṭhānaṃ. Anusayupacchedanavasena saṃsāracārakato niggamanūpāyabhāvo niyyānaṃ. Nimittato
pavattato ca cittassa vuṭṭhānaṃ hutvā gayhatīti vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ.
Asuvaṇṇādi suvaṇṇādi viya dissamānaṃ māyāti vatthusabbhāvā tassā viparītatāvuttā. Udakaṃ viya dissamānā pana
marīci upagatānaṃ tucchā hoti, vatthumattampi tassā na dissatīti visaṃvādikāvuttā. Marīcimāyāattānaṃ vipakkho bhāvo
tacchāviparītabhūtabhāvo. Ariyañāṇassāti avitathagāhakassa ñāṇassa, tena paṭivedhapaccavekkhaṇāni gayhanti, tesañca
gocara bhāvo paṭivijjhitabbatāārammaṇabhāvo ca daṭṭhabbo. Aggilakkhaṇaṃuṇhattaṃ. Tañhi katthaci
kaṭṭhādiupādānabhedepi visaṃvādakaṃ viparītaṃ abhūtaṃ vā kadāci na hoti. ‘‘Byādhidhammā jarādhammā, atho
mara ṇadhammino ’’ ti (a. ni. 3.39; 5.57) ettha vutt ā jāti ādik ā lokapakati. Manuss āna ṃ uddha ṃ dīghat ā, ekacc āna ṃ
tiracch ānāna ṃ tiriya ṃ dīghat ā, vuddhini ṭṭ ha ṃ patt āna ṃ puna ava ḍḍ hana ṃ evam ādik ā cāti vadanti.
Tacchāviparītabhūtabhāvesu pacchimo tathatā,paṭhamo avitathatā,majjhimo anaññathatāti ayametesaṃ viseso.
Dukkhā aññaṃ na bādhaka nti kasmā vuttaṃ, nanu taṇhāpi jāti viya dukkhanimittatāya bādhikāti? Na,
bādhakapabhavabhāvena visuṃ gahitattā. Jātiādīnaṃ viya vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvo dukkhadukkhatā ca bādhakatā,
na dukkhassa pabhavakatāti natthi taṇhāya pabhavakabhāvena gahitāya bādhakattappasaṅgo. Tenāha ‘‘dukkhā aññaṃ na
bādhaka’’ nti. Bādhakattaniyāmenāti dukkhaṃ bādhakameva, dukkhameva bādhakanti evaṃ dvidhāpi
bādhakattāvadhāraṇenāti attho. Taṃ vinā nāññato ti satipi
avasesakilesaavasesākusalasāsavakusalamūlāvasesasāsavakusaladhammānaṃ dukkhahetubhāve na taṇhāya vinā tesaṃ
dukkhahetubhāvo atthi, tehi pana vināpi taṇhāya dukkhahetubhāvo atthi kusalehi vinā akusalehi, rūpāvacarādīhi vinā
kāmāvacarādīhi ca taṇhāya dukkhanibbattakattā. Tacchaniyyānabhāvattāti dvidhāpi niyamena taccho niyyānabhāvo
etassa, na micchāmaggassa viya viparītatāya, lokiyamaggassa viya vā anekantikatāya atacchoti tacchaniyyānabhāvo,
maggo. Tassa bhāvo tacchaniyyānabhāvattaṃ, tasmā tacchaniyyānabhāvattā. Sabbattha dvidhāpi niyamena
tacchāviparītabhūtabhāvo vuttoti āha ‘‘iti tacchāvipallāsā’’ tiādi.
Sacca-saddassa sambhavantānaṃ atthānaṃ uddharaṇaṃ, sambhavante vā atthe vatvā adhippetatthassa uddharaṇaṃ
atthuddhāro. Viratisacce ti musāvādaviratiyaṃ. Na hi aññaviratīsu sacca-saddo niruḷhoti. ‘‘Idameva saccaṃ,
moghamañña’’nti gahitā diṭṭhi diṭṭhisaccaṃ. ‘‘Amosadhammaṃ nibbānaṃ, tadariyā saccato vidū’’ti (su. ni. 763)
amosadhammattā nibbānaṃ paramatthasaccaṃvuttaṃ. Tassa pana taṃsampāpakassa ca maggassa pajānanā paṭivedho
avivādakāraṇanti dvayampi ‘‘ekañhi saccaṃ na dutiyamatthi, yasmiṃ pajā no vivade pajāna’’nti (su. ni. 890; mahāni. 119)
missā gāthāya saccanti vuttaṃ.
Netaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etena jātiādīnaṃ dukkhaariyasaccabhāve
aviparītataṃ dasseti, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti iminā
dukkhaariyasaccabhāvassa jātiādīsu niyatataṃ. Sacepi kathañci koci evaṃcitto āgaccheyya, paññāpane pana
sahadhammena paññāpane attano vādassa ca paññāpane samattho natthīti dassetuṃ ‘‘ahametaṃ…pe… paññāpessāmīti
āgaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ ti vuttaṃ. Jātiādīnaṃ anaññathatā aññassa ca tathābhūtassa abhāvoyevettha
ṭhānābhāvo. Sacepi koci āgaccheyya, āgacchatu, ṭhānaṃ pana natthīti ayamettha suttattho. Esa nayo dutiyasuttepi. Tattha
pana sampattatā paccakkhatā ca paṭhamatā,taṃnimittatā dutiyatā,tadupasamatā tatiyatā,taṃsampāpakatā catutthatāti
daṭṭhabbā.
Nibbutikāmena parijānanādīhi aññaṃ kiñci kiccaṃ kātabbaṃ natthi, dhammañāṇakiccaṃ vā ito aññaṃ natthi,
pariññeyyādīni ca etapparamānevāti cattāreva vuttāni . Taṇhāya ādīnavadassāvīnaṃ vasena ‘‘taṇhāvatthuādīnaṃ
etaṃparamatāyā’’ti vuttaṃ. Tathā ālaye pañcakāmaguṇasaṅkhāte, sakalavatthukāmasaṅkhāte, bhavattayasaṅkhāte vā
dukkhe dosadassāvīnaṃ vasena ‘‘ālayādīnaṃ etaṃparamatāyā’’ti vuttaṃ.
Sahetukena dukkhenāti etena dukkhassa abbocchinnatādassanena atisaṃvegavatthutaṃ dasseti.
Na paṭivedhañāṇaṃ viya sakideva bujjhati, atha kho anu anu bujjhanato anubodho,
anussavākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantianugato vā bodho anubodho . Na hi so paccakkhato bujjhati,
anussavādivasena pana kappetvā gaṇhātīti. Kiccato ti parijānanādito. Taṃkiccakaraṇeneva hi tāni tassa pākaṭāni.
Vivaṭṭānupassanāya hi saṅkhārehi patilīyamānamānasassa uppajjamānaṃ maggañāṇaṃ visaṅkhāraṃ dukkhanissaraṇaṃ
ārammaṇaṃ katvā dukkhaṃ paricchindati, dukkhagatañca taṇhaṃ pajahati, nirodhañca phusati ādicco viya pabhāya,
sammāsaṅkappādīhi saha uppannaṃ taṃ maggaṃ bhāveti, na ca saṅkhāre amuñcitvā pavattamānena ñāṇena etaṃ sabbaṃ
sakkā kātuṃ nimittapavattehi avuṭṭhitattā, tasmā etāni kiccāni karontaṃ taṃ ñāṇaṃ dukkhādīni vibhāveti tattha
sammohanivattanenāti ‘‘cattāripi saccāni passatī’’ ti vuttaṃ.
Dukkhasamudayampi so passatīti kālantaradassanaṃ sandhāya vuttanti ce? Na, ‘‘yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ
passati, dukkhasamudayampi so passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) ekadassino aññattayadassitāvicāraṇāya tassā
sādhanatthaṃ gavaṃpatittherena imassa suttassa āharitattā paccekañca saccesu dissamānesu aññattayadassanassa yojitattā.
Aññathā anupubbābhisamaye purimadiṭṭhassa pacchā adassanato samudayādidassino dukkhādidassanatā na yojetabbā
siyāti. Suddhasaṅkhārapuñjamattadassanato sakkāyadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivāreti. ‘‘Lokasamudayaṃ kho, kaccāna,
yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hotī’’ti vacanato samudayadassanaṃ
hetuphalappabandhāvicchedadassanavasena ucchedadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivatteti. ‘‘Lokanirodhaṃ kho…pe… passato yā
loke atthitā, sā na hotī’’ti (saṃ. ni. 2.15) vacanato nirodhadassanaṃ hetunirodhā phalanirodhadassanavasena
sassatadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ nivāreti. Attakārassa paccakkhadassanato maggadassanena ‘‘natthi attakāre, natthi parakāre,
natthi purisakāre’’tiādikaṃ (dī. ni. 1.168) akiriyadiṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ pajahati. ‘‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ
saṃkilesāya, ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu…pe… visuddhiyā, ahetū appaccayā sattā visujjhantī’’tiādikā
ahetukadiṭṭhi ca idha akiriyadiṭṭhiggahaṇena gahitāti daṭṭhabbā. Sāpi hi visuddhimaggadassanena pahīyatīti.
Dukkhañāṇaṃ samudayaphalassa dukkhassa adhuvādibhāvaṃ passatīti phale vippa ṭipatti ṃ nivatteti. ‘‘Issaro lokaṃ
pavatteti nivatteti cā’’ti issarakāraṇino vadanti, padhānato āvi bhavati, tattheva ca patilīyatīti padhānakāraṇino .
‘‘Kālavaseneva pavattati nivattati cā’’ti kālavādino . ‘‘Sabhāveneva sambhoti vibhoti cā’’ti sabhāvavādino. Ādi -saddena
aṇūhi loko pavattati, sabbaṃ pubbekatahetūti evamādi akāraṇapariggaho daṭṭhabbo. Rāmudakāḷārādīnaṃ viya arūpaloke,
nigaṇṭhādīnaṃ viya lokathupikāya apavaggo mokkhoti gahaṇaṃ. Ādi -saddena padhānassa appavatti, guṇaviyuttassa
attano sakattani avaṭṭhānaṃ, brahmunā salokatā, diṭṭhadhammanibbānavādāti evamādiggahaṇañca daṭṭhabbaṃ. Ettha
guṇaviyuttassāti buddhisukhadukkhaicchādosapayattadhammādhammasaṅkhārehi navahi attaguṇehi vippayuttassāti
kaṇādabhakkhavādo. Indriyatappanaputtamukhadassanādīhi vinā apavaggo natthīti gahetvā tathāpavattanaṃ
kāmasukhallikānuyogo .
Ajjhattikabāhiresu dvādasasu āyatanesu kāmabhavavibhavataṇhāvasena dvādasa tikā chattiṃsa taṇhāvicaritāni .
Khuddakavatthuvibhaṅge vā āgatanayena kālavibhāgaṃ anāmasitvā vuttāni. Vīmaṃsiddhipādādayo bodhipakkhiyā
kiccanānattena vuttā, atthato ekattā sammādiṭṭhimukhena tattha antogadhā. Tayo nekkhammavitakkādayo ti
lokiyakkhaṇe alobhamettākaruṇāsampayogavasena bhinnā maggakkhaṇe lobhabyāpādavihiṃsāsamucchedavasena tayoti
ekopi vutto. Esa nayo sammāvācādīsu. Appicchatāsantuṭṭhitānaṃ pana bhāve sammāājīvasambhavato tena tesaṃ saṅgaho
daṭṭhabbo. Bhavantarepi jīvitahetupi ariyehi avītikkamanīyattā ariyakantānaṃ sammāvācādisīlānaṃ gahaṇena yena
saddhāhatthena tāni pariggahetabbāni, so saddhāhattho gahitoyeva hotīti tato anaññāni saddhindriyasaddhābalāni tattha
antogadhāni honti. Tesaṃ atthitāyāti saddhindriyasaddhābalachandiddhipādānaṃ atthitāya sīlassa atthibhāvato
tividhenapi sīlena te tayopi gahitāti tattha antogadhā. Cittasamādhīti cittiddhipādaṃ vadati. ‘‘Cittaṃ paññañca
bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192) hi cittamukhena samādhi vuttoti samādhimukhena cittampi vattabbataṃ arahati.
Cittiddhipādabhāvanāya pana samādhipi adhimatto hotīti vīmaṃsiddhipādādivacanaṃ viya cittiddhipādavacanaṃ avatvā
idha ‘‘cittasamādhī’’ ti vuttaṃ. ‘‘Pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ
samādhiyatī’’ti (dī. ni. 3.359; saṃ. ni. 5.376; a. ni. 3.96; 11.12) vacanato samādhiupakārā pītipassaddhiyo, tasmā
samādhiggahaṇena gahitā, upekkhā pana samādhiupakārakato taṃsadisakiccato ca, tasmā sammāsamādhivasena etesaṃ
antogadhatā daṭṭhabbā.
Bhāro viya vighātakattā. Dubbhikkhamiva bādhakattā. ‘‘Nibbānaparamaṃ sukha’’nti (ma. ni. 2.215, 217; dha. pa.
203, 204) sukhabhāvato subhikkhamiva . Aniṭṭhabhāvato sāsaṅkasappaṭibhayato ca dukkhaṃ
verīvisarukkhabhayaorimatīrūpamaṃ.
Tathatthenāti tathasabhāvena, pariññeyyabhāvenāti attho. Etena ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ, na ariyasaccaṃ,
siyā ariyasaccaṃ, na dukkhanti imamatthaṃ dasseti. Ariyasacca-saddaparā hi dukkhādisaddā pariññeyyādibhāvaṃ vadanti.
Teneva ariyasacca-saddānapekkhaṃ dukkha-saddaṃ sandhāya maggasampayuttasāmaññaphaladhammānaṃ
ādipadasaṅgaho vutto, tadapekkhaṃ sandhāya catutthapadasaṅgaho. Samudayādīsu avasesakilesādayo samudayo, na
ariyasaccaṃ, saṅkhāranirodho nirodhasamāpatti ca nirodho, na ariyasaccaṃ, ariyamaggato aññāni maggaṅgāni maggo, na
ariyasaccanti iminā nayena yojanā kātabbā. Dukkhaṃ vedanīyampi santaṃ vedakarahitaṃ, kevalaṃ pana tasmiṃ attano
paccayehi pavattamāne dukkhaṃ vedetīti vohāramattaṃ hoti. Evaṃ itaresupi.
Kiriyāva vijjatīti samudayameva vadati, tassa vā dukkhapaccayabhāvaṃ. Maggo atthīti vattabbe ‘‘maggamatthī’’ ti
okārassa abhāvo katoti daṭṭhabbo. Gamako ti gantā. Sāsavatā asubhatāti katvā nirodhamaggā subhā eva . Dukkhādīnaṃ
pariyāyena samudayādibhāvo ca atthi, na pana nirodhabhāvo, nirodhassa vā dukkhādibhāvoti na aññamaññasamaṅgitāti
āha ‘‘nirodhasuññāni vā’’ tiādi. Samudaye dukkhassābhāvato ti ponobbhavikāya taṇhāya punabbhavassa abhāvato.
Yathā vā pakativādīnaṃ vikārāvibhāvato pubbe paṭippalīnā ca pakatibhāveneva tiṭṭhanti, na evaṃ
samudayasampayuttampi dukkhaṃ samudayabhāvena tiṭṭhatīti āha ‘‘samudaye dukkhassābhāvato’’ ti. Yathā avibhattehi
vikārehi mahantā visesindriyabhūtavisesehi pakatibhāveneva ṭhitehi pakati sagabbhā pakativādīnaṃ, evaṃ na phalena
sagabbho hetūti attho. Dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyāti etaṃ vivaranto āha ‘‘na
hetusamavetaṃ hetuphala’’ ntiādi. Tattha idha tantūsu paṭo, kapālesu ghaṭo, biraṇesu kaṭo, dvīsu aṇūsu dviaṇukantiādinā
idha buddhivohārajanako avisuṃ siddhānaṃ sambandho samavāyo, tena samavāyena kāraṇesu dvīsu aṇūsu dviaṇukaṃ
phalaṃ samavetaṃ ekībhūtamiva sambandhaṃ, tīsu aṇūsu tiaṇukanti evaṃ
mahāpathavimahāudakamahāaggimahāvātakkhandhapariyantaṃ phalaṃ attano kāraṇesu samavetanti samavāyavādino
vadanti. Evaṃ pana vadantehi aparimāṇesu kāraṇesu mahāparimāṇaṃ ekaṃ phalaṃ samavetaṃ attano antogadhehi
kāraṇehi sagabbhaṃ asuññanti vuttaṃ hoti, evamidha samavāyābhāvā phale hetu natthīti hetusuññaṃ phalanti attho.
Pavattibhāvato ti saṃsārassa pavattibhāvato. Catuāhārabhedato ti iminā cattāro āhārabhede tehi bhinne
tappaccayadhammabhede ca saṅgaṇhāti. Rūpābhinandanādibhedo rūpādikhandhavasena, ārammaṇavasena vā.
Upādānehi upādīyatīti upādi, upādānakkhandhapañcakaṃ. Nibbānañca taṃnissaraṇabhūtaṃ tassa vūpasamo taṃsantīti
katvā tassa yāva pacchimaṃ cittaṃ, tāva sesataṃ, tato parañca anavasesataṃ upādāya ‘‘saupādisesanibbānadhātu
anupādisesanibbānadhātū’’ ti dvidhā voharīyatīti. ‘‘Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo vipassanā,itare samatho’’ ti vadanti.
Sīlampi hi samathassa upakārakattā samathaggahaṇena gayhatīti tesaṃ adhippāyo. Atha vā yānadvayavasena laddho
maggo samatho vipassan āti āgamanavasena vuttoti da ṭṭ habbo. Sappadesatt āti s īlakkhandh ādīna ṃ ekadesatt āti attho.
Sīlakkhandh ādayo hi sabbalokiyalokuttaras īlādisa ṅgāhak ā, ariyamaggo lokuttaroyev āti tadekadeso hoti.
Onatasahāyo viya vāyāmo paggahakiccasāmaññato. Aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati apilāpanavasena
niccalabhāvakaraṇasāmaññato. Sajātito ti savitakkasavicārādibhedesu samānāya samādhijātiyāti attho. Kiriyato ti
samādhianurūpakiriyato. Tato eva hi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā, cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā’’ti
(ma. ni. 1.462) sativāyāmānaṃ samādhissa nimittaparikkhārabhāvo vuttoti.
Ākoṭentena viyāti ‘‘aniccaṃ anicca’’ntiādinā paññāsadisena kiccena samantato ākoṭentena viya ‘‘aniccaṃ
khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhenā’’tiādinā parivattantena viya ca ādāya ūhitvā dinnameva paññā paṭivijjhati. Dvinnaṃ
samānakālattepi paccayabhāvena saṅkappassa purimakālassa viya niddeso kato. Sajātito ti ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādīsu
samānāya paññājātiyā. Kiriyato ti ettha paññāsadisakiccaṃ kiriyāti vuttaṃ, pubbe pana samādhiupakārakaṃ tadanurūpaṃ
kiccanti ayamettha viseso. ‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, abhiññeyya’’nti (saṃ. ni. 4.46) vacanato cattāripi abhimukhaṃ
paccakkhato ñātabbāni, abhivisiṭṭhena vā ñāṇena ñātabbānīti abhiññeyyāni .
Durabhisambhavatara nti abhisambhavituṃ sādhetuṃ asakkuṇeyyataraṃ, sattivighātena duradhigamanti attho.
Bādhakapabhavasantiniyyānalakkhaṇehi vavatthānaṃ salakkhaṇavavatthānaṃ. Duravagāhatthena gambhīrattāti
oḷārikā dukkhasamudayā. Tiracchānagatānampi hi dukkhaṃ āhārādīsu ca abhilāso pākaṭo, pīḷanādiāyūhanādivasena pana
‘‘idaṃ dukkhaṃ, idamassa kāraṇa’’nti yāthāvato ogāhituṃ asakkuṇeyyattā gambhīrā,saṇhasukhumadhammattā
nirodhamaggā sabhāvato eva gambhīrattā duravagāhā,teneva uppanne magge natthi nirodhamaggānaṃ yāthāvato
anavagāhoti. Nibbānampi maggena adhigantabbattā tassa phalanti apadissatīti āha ‘‘phalāpadesato’’ ti. Vuttañhi
‘‘dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 719). Maggopi nirodhassa sampāpakabhāvato hetūti apadissatīti āha
‘‘hetuapadesato’’ ti. Vuttampi cetaṃ ‘‘dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti (vibha. 719).
Iti vijaññāti iti -saddena vijānanakkamaṃ dasseti. Evaṃ pakārehīti evaṃ-saddena vijānanakāraṇabhūte naye.
Uddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Dukkhasaccaniddeso
Jātiniddesavaṇṇanā
190 . Tattha …pe… ayaṃ mātikāti niddesavāraādimhi vutte jātiādiniddese tesaṃ jātiādīnaṃ niddesavasena
dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya, tesu vā jātiādīsu tesañca dukkhaṭṭhe veditabbe jātiādīnaṃ niddesavasena
dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya dukkhadukkhantiādikā dukkhamātikā veditabbāti attho. Atha vā tatthāti tasmiṃ
niddesavāre. ‘‘Jātipi dukkhā…pe… saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti ayaṃ dukkhassa ariyasaccassa
kathanatthāya mātikāti yathādassitassa jātiādiniddesassa mātikābhāvaṃ dīpeti. Taṃ dīpetvā puna yasmiṃ padadvaye
ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ, tassa niddhāraṇatthaṃ sabbaṃ dukkhaṃ saṅkaḍḍhento āha ‘‘idañhi dukkhaṃ
nāmā’’ tiādi.
Sabhāvato ti dukkhavedayitasabhāvato. Nāmato ti teneva sabhāvena laddhanāmato. Tena na aññena pariyāyena idaṃ
dukkhaṃ nāma, atha kho dukkhattāyevāti sabhāvena nāmaṃ viseseti. Atha vā nāmato ti udayabbayavantatāya
laddhanāmato. Yathā aññe udayabbayavanto dhammā na sabhāvato dukkhā, na evaṃ idaṃ, atha kho sabhāvato dukkhā,
bhūtamevedaṃ dukkhanti purimena dukkha-saddena pacchimaṃ viseseti. Vipariṇāmavantatāya sukhaṃ aniṭṭhameva hotīti
dukkhaṃ nāma jātaṃ. Tenevāha ‘‘dukkhuppattihetuto’’ ti. Kaṇṇasūlādīhi abhibhūtassa nitthunanādīhi
dukkhābhibhūtatāya viññāyamānāyapi kiṃ tava rujjatīti pucchitvāva kaṇṇasūlādidukkhaṃ jānitabbaṃ hotīti
paṭicchannadukkhatātassa vuttā. Upakkamassa ca pākaṭabhāvato ti kāraṇāvasena dukkhavisesassa pākaṭabhāvaṃ
dasseti.
Sabhāvaṃ muñcitvā pakārantarena dukkhanti vuccamānaṃ pariyāyadukkhaṃ. Kathetabbattā paṭiññātaṃ yathā
kathetabbaṃ, taṃpakāradassanatthaṃ ‘‘ariyasaccañca nāmeta’’ ntiādimāha. Saṅkhepo sāmaññaṃ, sāmaññañca visese
antokaritvā pavattatīti tattha ubhayathāpi kathetuṃ vaṭṭati. Vitthāro pana viseso jātiādiko, viseso ca visesantaranivattakoti
jātiādīsu jarādīnaṃ saṅkhipanaṃ na sakkā kātunti tattha vitthāreneva kathetabbaṃ.
191 . ‘‘Aparassa aparassā’’ti dīpanaṃ aparatthadīpanaṃ. Sāmiatthepi hi aparattha-saddo sijjhatīti. Tesaṃ tesa nti vā
sāmivasena vuttaṃ atthaṃ bhummavasena vattukāmatāya āha ‘‘aparatthadīpana’’ nti, aparasmiṃ aparasmiṃ dīpananti
attho. Aparassa aparassa vā jātisaṅkhātassa atthassa dīpanaṃ aparatthadīpanaṃ. Pañcagativasena ekekāyapi gatiyā
khattiyādibhummadevādihatthiādijātivasena cāti gatijātivasena .
Tiṇākāro tiṇajāti, so ca upādāpaññattīti ‘‘paññattiya’’ nti āha. Tadupādāyāti taṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ upādāya
ayaṃ jāti, nāssa kutoci niggamanaṃ upādāya. Yasmā ca evaṃ, tasmā sāvassa jāti paṭhamaviññāṇasaṅkhātāti attho. Atha
vā tadupādāya sajātoti vuccatīti sāvassa jāti paṭhamaviññāṇasaṅkhātāti attho. Viññāṇamukhena ca pañcapi khandhā vuttā
hontīti ‘‘ pa ṭisandhiya ’’ nti āha. Ariyabhāvakaraṇattā ariyas īla nti pātimokkhasaṃvaro vuccati. Jātiādīnipi lakkhaṇāni
dhammānaṃ ākāravikārāti katvā sahuppādakā sahavikārakāti vuttā. Jāyanaṭṭhenātiādi āyatanavasena yonivasena ca dvīhi
dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyitvā jātiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Purimanaye pana ekekeneva padena sabbasatte pariyādiyitvā
jāti dassitāti ayaṃ viseso. Keci pana ‘‘purimanaye kattuniddeso, pacchimanaye bhāvaniddeso kato’’ti vadanti, ‘‘tesaṃ
tesaṃ sattānaṃ jātī’’ti pana kattari sāminiddesassa katattā ubhayatthāpi bhāvaniddesova yutto. Sampuṇṇā jāti sañjāti .
Pākaṭā nibbatti abhinibbatti . ‘‘Tesaṃ tesaṃ sattānaṃ…pe… abhinibbattī’’ti sattavasena pavattattā sammutikathā.
Tatra tatrāti ekacatuvokārabhavesu dvinnaṃ dvinnaṃ, sese rūpadhātuyaṃ paṭisandhikkhaṇe uppajjamānānaṃ
pañcannaṃ, kāmadhātuyaṃ vikalāvikalindriyānaṃ vasena sattannaṃ navannaṃ dasannaṃ puna dasannaṃ ekādasannañca
āyatanānaṃ vasena saṅgaho veditabbo. Ekabhavapariyāpannassa khandhasantānassa paṭhamābhinibbattibhūtā
paṭisandhikkhandhāti āha ‘‘paṭhamābhinibbattilakkhaṇā’’ ti. Tameva santānaṃ niyyātentaṃ viya ‘‘handa gaṇhathā’’ti
paṭicchāpentaṃ viya pavattatīti niyyātanarasā. Santatiyā eva ummujjanaṃ hutvā gayhatīti ummujjanapaccupaṭṭhānā.
Dukkharāsissa vicittatā dukkhavicittatā, dukkhavisesā vā tadavayavā, taṃ paccupaṭṭhāpeti phalatīti
dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā.
Pariyāyanippariyāyadukkhesu yaṃ dukkhaṃ jāti hoti, taṃ dukkhabhāvoyeva tassā dukkhaṭṭho. Yadi akkhānena
pāpuṇitabbaṃ siyā, bhagavā ācikkheyya. Bhagavatāpi –
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro? Yo cāyaṃ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo
gahito, yo ca himavā pabbatarājāti. Appama…pe… gahito, himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya saṅkhampi na
upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti. Evameva kho, bhikkhave, yaṃ so puriso tīhi sattisatehi
haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, taṃ nerayikassa dukkhassa upanidhāya
saṅkhampi…pe… upanidhampi na upetī’’ti (ma. ni. 3.250) –
Upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikadukkhaṃ. Sukhuppattikāraṇāni sucīni uppalādīnīti katvā tattha nibbattinivāraṇena jātiyā
dukkhavatthubhāvaṃ dasseti ‘‘atha kho’’ tiādinā. Dukkhuppattikāraṇe nibbattanena gabbhapariharaṇūpakkamena vinā
mātukucchisambhavameva dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃaññānapekkhattā, upakkamanibbattaṃ pana
pariharaṇamūlakaṃokkantimattānapekkhattā. Ayametesaṃ viseso.
Attano abhimukhaṃ kaḍḍhanaṃ ākaḍḍhanaṃ,parito sabbatobhāgena kaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ. Adho
dhunanaṃ odhunanaṃ,tiriyaṃ, sabbato vā dhunanaṃ nidhunanaṃ. Tacchetvā khārapakkhipanaṃ khārāpaṭicchakaṃ.
Sakalasarīranhāpanaṃ nhāpanaṃ,ekadesadhovanaṃ dhovanaṃ,sūriyābhimukhapavattanena ātāpanaṃ,
pañcaggitāpena paritāpanaṃdaṭṭhabbaṃ. Sabboyeva vā tāpo dvidhāpi vutto.
Kuhiṃ nu patiṭṭhaṃ labhetha, jātiyā vinā na tassa dukkhassa patiṭṭhānaṃ atthīti attho, jātiyā vā vinā so satto kuhiṃ
nu patiṭṭhaṃ, kattha nu patiṭṭhanto taṃ dukkhaṃ labhethāti attho. Tattha tiracchānesu kathaṃ dukkhaṃ bhaveyya tahiṃ
tiracchānesu jātiṃ vinā. Na cassāti na ce assa. Nanu nevatthīti sambandho kātabbo, nanu āhāti vā. Yadato ti yasmā
nevatthi, tasmā āhāti attho.
Jarāniddesavaṇṇanā
192 . Jīraṇameva jīraṇatā,jīraṇassa vā ākāro tā-saddena vutto.
Yathāpure asallakkhente ti gāravakaraṇaupaṭṭhānādīni asallakkhente taṃnimittaṃ domanassaṃ uppajjatīti attho.
Satādīna nti satisutavīriyapaññādīnaṃ vippavāsanimittaṃ attanā apasādetabbehipi attano puttadārehi apasādanīyato.
Avasavattaṅgapaccaṅgatāya suciasuciādivicāraṇavirahena ca bālakumārakakālo viya jiṇṇakālo hotīti āha ‘‘bhiyyo
bālattappattiyā’’ ti.
Maraṇaniddesavaṇṇanā
193 . ‘‘Kālassa antakassa kiriyā’’ti yā loke vuccati, sā cuti, maraṇanti attho. Cavanakāloyeva vā anatikkamanīyattā
visesena kāloti vutto, tassa kiriyā cutikkhandhānaṃ bhedappattiyeva. Maccu maraṇanti etthāpi samāsaṃ akatvā yo maccu
vuccati bhedo, yañca maraṇaṃ pāṇacāgo, idaṃ vuccati maraṇanti visuṃ sambandho na na yujjati.
Yassa khandhabhedassa pavattattā ‘‘tisso mato, phusso mato’’ti vohāro hoti, so khandhappabandhassa
anupacchinnatāya ‘‘sammutimaraṇa’’ nti vutto, pabandhasamucchedo ca ‘‘samucchedamaraṇa’’ nti. Maraṇampi
dukkhanti imasmi ṃ panatthe dukkhasaccakath ā va ṭṭ akath āti katv ā ‘‘ sammutimara ṇaṃ adhippeta ’’ nti āha. Tasseva
nāma nti tabbhāvato tadekadesabhāvato ca maraṇa-saddabahutte asammohatthaṃ vuttaṃ. Cutilakkha ṇanti
‘‘cavanatā’’ti nidassitacavanalakkhaṇameva vadati. Sampattibhavakhandhehi viyojetīti viyogarasaṃ,
viyogakiriyābhūtatāya vā ‘‘viyogarasa’’ nti vuttaṃ. Sattassa purimabhavato vippavāso hutvā upaṭṭhātīti
vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.
Maraṇantikāti maraṇassa āsannā. Yadi maraṇaṃ na bhavissati, yathāvuttaṃ kāyikaṃ cetasikañca dukkhaṃ na
bhavissatīti āha ‘‘dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvenā’’ ti.
Pāpakammādinimitta nti pāpakammanimittaṃ pāpagatinimittañcāti attho, kammampi vā ettha ‘‘nimitta’’nti vuttaṃ
upapattinimittabhāvena upaṭṭhānato. Tadupaṭṭhānepi hi ‘‘akataṃ vata me kalyāṇa’’ntiādinā anappakaṃ domanassaṃ
uppajjatīti. Bhaddassāti kalyāṇakammassāti attho. Avisesato ti ‘‘sabbesa’’nti etena yojetabbaṃ. Sabbesa nti ca yesaṃ
kāyikaṃ dukkhaṃ uppajjati, teyeva sabbe gahitā ‘‘vitujjamānamammāna’’ nti visesitattā. Sandhīnaṃ bandhanāni
sandhibandhanāni, tesaṃ chedanena nibbattaṃ dukkhaṃ ‘‘sandhibandhanacchedana’’ nti vuttaṃ. Ādi -saddo vā
kāraṇattho, sandhibandhanacchedanamūlakanti attho.
Anayabyasanāpādanaṃ viyāti anayabyasanāpatti viyāti attho. Vāḷādīhi kate hi anayabyasanāpādane antogadhā
anayabyasanāpatti ettha nidassananti.
Sokaniddesavaṇṇanā
194 . Sukhakāraṇaṃ hitaṃ,tassa phalaṃ sukhaṃ. Ñātikkhayo ti bhogādīhi ñātīnaṃ parihāni maraṇañca. Ayaṃ pana
viseso ti bhogabyasanādipadatthavisesaṃ rogabyasanādīsu samāsavisesañca sandhāyāha. Ñātibhogā paññattimattā
tabbināsāvāti iminā adhippāyena aparinipphannataṃ sandhāya ‘‘anipphannānī’’ ti āha. Aparinipphannataṃyeva hi
sandhāya visuddhimagge (visuddhi. 2.447 ādayo) ca ‘‘dasa rūpāni anipphannānī’’ti vuttaṃ. Rūpakaṇḍavaṇṇanāya ñhi
(dha. sa. aṭṭha. 975 pakiṇṇakakathā) ni ‘‘aparinipphannānī’’ti vuttāni. Khandhavibhaṅge ca nipphādetabbassa
nirodhasamāpattiādikassa nipphannatā vuttāti asabhāvadhammassa ca nipphannatā, nibbānasseva anipphannatāti.
Dhamma-saddo hetuatthoti āha ‘‘dukkhassa uppattihetunā’’ ti. Jhāma nti daḍḍhaṃ. Pubbe vuttalakkhaṇādikā
domanassavedanā sokoti tassa puna lakkhaṇādayo na vattabbā siyuṃ, tathāpi domanassavisesattā sokassa ca visiṭṭhā
lakkhaṇādayo vattabbāti ‘‘kiñcāpī’’ tiādimāha. Visārarahitaṃ anto eva saṅkucitaṃ cintanaṃ, sukkhanaṃ vā
antonijjhānaṃ. Parinijjhāyanaṃdahanaṃ. Ñātibyasanādianurūpaṃ socanaṃ anusocanaṃ,taṃ taṃ vā guṇaṃ dosañca
anugantvā socanaṃ tappanaṃ anusocanaṃ.
Javanakkhaṇeti manodvārajavanakkhaṇe. Tathā hi taṃ dassento ‘‘ettakā me’’ tiādimāha. Kāyaviññāṇādivīthiyampi
pana javanakkhaṇe domanassassa paccayo hoti eva. Teneva ‘‘javanakkhaṇe cā’’ ti āha. Aññathā
kāyikacetasikadukkhānaṃ kāyavatthukamanodvārappavattānameva paccayoti gaṇheyya tattha visesena
kāyikacetasikasaddappavattito.
Tujjatīti ‘‘tudatī’’ti vattabbe byattayavasena vuttanti veditabbaṃ.
Paridevaniddesavaṇṇanā
195 . Ādevanti etenāti ādevo ti ādevana-saddaṃ katvā assuvimocanādivikāraṃ āpajjantānaṃ tabbikārāpattiyā so
saddo karaṇabhāvena vuttoti. Vīhipalāpādayo viya tucchaṃ vacanaṃ palāpo . Guṇadose kitteti bodhetīti
guṇadosakittanaraso lālappa-saddo. Atthānatthe hiriyitabbajane ca avicāretvā puggalassa sambhamabhāvo hutvā
paridevana-saddo upaṭṭhātīti ‘‘sambhamapaccupaṭṭhāno’’ ti vutto, sokavatthuavighātena vā sambhamo, na
uttāsasambhamo, so ca paridevana-saddena pākaṭo hotīti paridevo ‘‘sambhamapaccupaṭṭhāno’’ ti vutto.
Sokābhibhūto paridevananimittaṃ muṭṭhipothanādīni karoti, paridevananimittameva ca ñātiabbhatthaṅgamanādīni
cintetīti paridevassa dukkhadomanassānaṃ vatthubhāvo vutto.
Bhiyyo ti yena vinā na hoti, tato paridevasamuṭṭhāpakadomanassato, pubbe vuttadukkhato vā bhiyyo,
kaṇṭhoṭṭhatāluādisosajatopi vā bhiyyoti aññañca kāyikaṃ cetasikaṃ taṃnidānadukkhaṃ saṅgaṇhāti.
Dukkhadomanassaniddesavaṇṇanā
196-7. Kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikassa dukkhassa upanissayapaccayoti ‘‘dukkhitassa dukkhaṃ uppajjatī’’ ti vuttaṃ.
Etena dukkhena abhibhūtattā nakkhattaṃ kīḷituṃ na labhāmīti balavadomanassaṃ uppajjatīti dukkhassa
domanassavatthut ā hoti.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).