Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammapiṭake
Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
Dhātukathāpakaraṇa-mūlaṭīkā
Ganthārambhavaṇṇanā
Dhātukathāpakaraṇaṃ desento bhagavā yasmiṃ samaye desesi, taṃ samayaṃ dassetuṃ,
vibhaṅgānantaraṃ desitassa pakaraṇassa dhātukathābhāvaṃ dassetuṃ vā ‘‘aṭṭhārasahī’’tiādimāha.
Tattha balavidhamanavisayātikkamanavasena devaputtamārassa, appavattikaraṇavasena
kilesābhisaṅkhāramārānaṃ, samudayappahānapariññāvasena khandhamārassa, maccumārassa ca
bodhimūle eva bhañjitattā parūpanissayarahitaṃ niratisayaṃ taṃ bhañjanaṃ upādāya bhagavā eva
‘‘mārabhañjano’’ti thomito. Tattha māre abhañjesi, mārabhañjanaṃ vā etassa, na pararājādibhañjananti
mārabhañjano . Mahāvikkanto mahāvīriyoti mahāvīro .
Khandhādayo araṇantā dhammā sabhāvaṭṭhena dhātuyo, abhidhammakathādhiṭṭhānaṭṭhena vāti
katvā tesaṃ kathanato imassa pakaraṇassa dhātukathāti adhivacanaṃ. Yadipi aññesu ca pakaraṇesu te
sabhāvā kathitā, ettha pana tesaṃ sabbesaṃ saṅgahāsaṅgahādīsu cuddasasu nayesu ekekasmiṃ
kathitattā sātisayaṃ kathananti idameva evaṃnāmakaṃ. Ekadesakathanameva hi aññattha katanti.
Khandhāyatanadhātūhi vā khandhādīnaṃ araṇantānaṃ saṅgahāsaṅgahādayo nayā vuttāti tattha
mahāvisayānaṃ dhātūnaṃ vasena dhātūhi kathā dhātukathāti evaṃ assa nāmaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Dvidhā tidhā chadhā aṭṭhārasadhāti anekadhā dhātubhedaṃ pakāsesīti dhātubhedappakāsano ti.
Tassattha nti tassā dhātukathāya atthaṃ. A-kāre ā-kārassa lopo daṭṭhabbo. ‘‘Yaṃ dhātukatha’’nti vā
ettha pakaraṇanti vacanaseso sattannaṃ pakaraṇānaṃ kamena vaṇṇanāya pavattattāti tena yojanaṃ
katvā tassa pakaraṇassa atthaṃ tassattha nti a-kāralopo vā. Ta nti taṃ dīpanaṃ suṇātha, taṃvā atthaṃ
taṃdīpanavacanasavanena upadhārethāti attho. Samāhitāti nānākiccehi avikkhittacittā, attano citte
āhitāti vā attho.
Ganthārambhavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Mātikāvaṇṇanā
1. Nayamātikāvaṇṇanā
1. Ko panetassa pakaraṇassa paricchedoti? Na so idha vattabbo, aṭṭhasāliniyaṃ(dha. sa. aṭṭha.
nidānakathā) pakaraṇaparicchedo vutto evāti dassento āha ‘‘cuddasavidhena vibhattanti vutta’’nti.
Khandhādīnaṃ desanā nīyati pavattīyati etehi, khandhādayo eva vā nīyanti ñāyanti etehi pakārehīti nayā,
nayānaṃ mātikā uddeso, nayā eva vā mātikāti nayamātikā. Etesaṃ padānaṃ mūlabhūtattāti
‘‘mūlamātikā’’ti vattabbānaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ cuddasannaṃ padānaṃ
khandhādidhammavibhajanassa imassa pakaraṇassa mūlabhūtattā nissayabhūtattāti attho.
2. Abbhantaramātikāvaṇṇanā
2. ‘‘Pañcakkhandhā’’tiādīhi rūpakkhandhādipadāni dassitāni, paṭiccasamuppādavacanena ca yesu
dv ādasasu a ṅgesu pacceka ṃ pa ṭiccasamupp ādasaddo vattati, tadatth āni dv ādasa pad āni dassit ānīti tesa ṃ

tath ādassit āna ṃ sar ūpeneva dassit āna ṃ phass ādīnañca pad āna ṃ vasena āha ‘‘pañcav īsādhikena
padasatenā’’ti. Tattha kammupapattikāmabhavādīnaṃ idha vibhattānaṃ bhāvanabhavanabhāvena
bhave viya sokādīnaṃ jarāmaraṇassa viya aniṭṭhattā tannidānadukkhabhāvena ca jarāmaraṇe
antogadhatāya paṭiccasamuppādassa dvādasapadatā daṭṭhabbā. Ettha ca pāḷiyaṃ bhinditvā
avissajjitānampi satipaṭṭhānādīnaṃ bhinditvā gahaṇaṃ karonto tesaṃ bhinditvāpi vissajjitabbataṃ
dassetīti veditabbaṃ.
Nayamātikādikā lakkhaṇamātikantā mātikā pakaraṇantarāsādhāraṇatāya dhātukathāya mātikā
nāma, tassā abbhantare vutto vibhajitabbānaṃ uddeso abbhantaramātikā nāmāti imamatthaṃ pakāsento
‘‘ayañhī’’tiādimāha. Tattha evaṃ avatvāti yathā ‘‘sabbāpi…pe… mātikā’’ti ayaṃ dhātukathāmātikato
bahiddhā vuttā, evaṃ avatvāti attho. Dhātukathāya abbhantareyevāti ca dhātukathāmātikāya
abbhantareyevāti attho daṭṭhabbo. Tadāveṇikamātikāabbhantare hi ṭhapitā tassāyeva abbhantare ṭhapitāti
vuttā. Atha vā evaṃ avatvāti yathā ‘‘sabbāpi…pe… mātikā’’ti etena vacanena dhātukathāto bahibhūtā
kusalādiaraṇantā mātikā pakaraṇantaragatā vuttā, evaṃ avatvāti attho. Dhātukathāya
abbhantareyevāti ca imassa pakaraṇassa abbhantare eva sarūpato dassetvā ṭhapitattāti attho. Sabbassa
abhidhammassa mātikāya asaṅgahitattā vikiṇṇabhāvena pakiṇṇakatāveditabbā.
3. Nayamukhamātikāvaṇṇanā
3. Nayānaṃ pavattidvārabhūtā saṅgahāsaṅgahaviyogīsahayogīdhammā nayamukhānīti tesaṃ
uddeso nayamukhamātikā. Cuddasapi hi saṅgahāsaṅgahasampayogavippayogānaṃ vomissakatāvasena
pavattāti yehi te cattāropi honti, te dhammā cuddasannampi nayānaṃ mukhāni hontīti. Tattha
saṅgahitenaasaṅgahitapadādīsu saccādīhipi yathāsambhavaṃ saṅgahāsaṅgaho yadipi vutto, so pana
saṅgāhakabhūtehi tehi vutto, na saṅgahabhūtehi, sopi ‘‘cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena
saṅgahitā āyatanasaṅgahena asaṅgahitā’’tiādinā pucchitabbavissajjitabbadhammuddhāre tatthāpi
khandhādīheva saṅgahehi niyametvā vutto, tasmā ‘‘tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho’’ti vuttaṃ.
Pucchitabbavissajjitabbadhammuddhārepi pana pucchāvissajjanesu ca rūpakkhandhādīnaṃ araṇantānaṃ
yathāsambhavaṃ sampayogavippayogā catūheva khandhehi hontīti ‘‘catūhi sampayogo,catūhi
vippayogo ’’ti vuttaṃ.
Nanu ca vippayogo rūpanibbānehipi hoti, kasmā ‘‘catūhi vippayogo’’ti vuttanti? Rūpanibbānehi
bhavantassapi catūheva bhāvato. Na hi rūpaṃ rūpena nibbānena vā vippayuttaṃ hoti, nibbānaṃ vā
rūpena, catūheva pana khandhehi hotīti catunnaṃ khandhānaṃ rūpanibbānehi vippayogopi
vippayujjamānehi catūhi khandhehi niyamito tehi vinā vippayogābhāvato. So cāyaṃ vippayogo
anārammaṇassa, anārammaṇaanārammaṇamissakehi missakassa ca na hoti, anārammaṇassa pana
missakassa ca sārammaṇena, sārammaṇassa sārammaṇena anārammaṇena missakena ca hotīti
veditabbo.
4. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā
4. Saṅgahoyeva saṅgahanayo. Sabhāgo. Visabhāgo ti etassa ‘‘tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho’’ti etena,
‘‘catūhi sampayogo, catūhi vippayogo’’ti etenapi visuṃ yojanā kātabbā. Tena saṅgaho asaṅgaho ca
sabhāgo visabhāgo ca bhāvo, tathā sampayogo vippayogo cāti ayamattho viññāyati. Yassa vā saṅgaho ca
asaṅgaho ca, so dhammo sabhāgo visabhāgo ca, tathā yassa sampayogo vippayogo ca, sopi sabhāgo
visabhāgo cāti. Tattha yena rūpakkhandho…pe… manoviññāṇadhātūti dhammā gaṇanaṃ gacchanti, so
ruppanādiko samānabhāvo saṅgahe sabhāgatā, ekuppādādiko sampayoge veditabbo.
5. Bāhiramātikāvaṇṇanā
5. Evaṃ dhātukathāya mātikato bahi ṭhapitattāti ‘‘sabbāpi…pe… mātikā’’ti etena
ṭhapan ākārena bahi pi ṭṭ hito ṭhapitatt āti attho. Etena v ā ṭ hapan ākārena kusal ādīna ṃ ara ṇant āna ṃ idha

aṭṭ hapetv ā dh ātukath āya m ātikato bahi pakara ṇantaram ātik āya imassa pakara ṇassa m ātik ābh āvena
ṭhapitattā tathā pakāsitattāti attho.
Saṅgaho asaṅgaho tiādīsu saṅgaho ekavidhova, so kasmā ‘‘catubbidho’’ti vuttoti? Saṅgahoti
atthaṃ avatvā aniddhāritatthassa saddasseva vuttattā. Saṅgaho asaṅgaho tiādīsu saddesu saṅgahasaddo
tāva attano atthavasena catubbidhoti ayañhetthattho. Atthopi vā aniddhāritaviseso sāmaññena
gahetabbataṃ patto ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’tiādīsu ‘‘saṅgaho’’ti vuttoti na koci doso. Niddhārite hi visese
tassa ekavidhatā siyā, na tato pubbeti. Jātisaddassa sāpekkhasaddattā ‘‘jātiyā saṅgaho’’ti vutte ‘‘attano
jātiyā’’ti viññāyati sambandhārahassa aññassa avuttattāti jātisaṅgaho ti rūpakaṇḍe vutto sajātisaṅgaho
vutto hoti.
Ettha nayamātikāya ‘‘saṅgaho asaṅgaho, sampayogo vippayogo’’ti ime dve
pucchitabbavissajjitabbadhammavisesaṃ aniddhāretvā sāmaññena dhammānaṃ
pucchanavissajjananayauddesā, avasesā niddhāretvā. ‘‘Saṅgahitena asaṅgahita’’nti hi ‘‘saṅgahitena
asaṅgahitaṃ asaṅgahita’’nti vattabbe ekassa asaṅgahitasaddassa lopo daṭṭhabbo. Tena
saṅgahitavisesavisiṭṭho yo asaṅgahito dhammaviseso, tannissito asaṅgahitatāsaṅkhāto
pucchāvissajjananayo uddiṭṭho hoti, ‘‘saṅgahitenā’’ti ca visesane karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo
tatiyādīsu dasamāvasānesu nayuddesesu chaṭṭhavajjesu. Tesupi hi vuttanayena dvīhi dvīhi padehi
pucchitabbavissajjitabbadhammavisesaniddhāraṇaṃ katvā tattha tattha antimapadasadisena tatiyapadena
pucchanavissajjananayā uddiṭṭhāti. Tattha catutthapañcamesu kattuatthe karaṇaniddeso, sattamādīsu ca
catūsu sahayoge daṭṭhabbo, na dutiyatatiyesu viya samānādhikaraṇe visesane. Tattha hi sabhāvantarena
sabhāvantarassa visesanaṃ kataṃ, etesu dhammantarena dhammantarassāti. Ekādasamādīsu pana catūsu
ādipadeneva dhammavisesaniddhāraṇaṃ katvā itarehi pucchanavissajjananayā uddiṭṭhā. Visesane eva
cettha karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Pucchāvissajjanānañhi nissayabhūtā dhammā saṅgahitatādivisesena
karaṇabhūtena sampayuttavippayuttādibhāvaṃ attano visesentīti.
Vikappato ti vividhakappanato, vibhāgatoti attho. Sanniṭṭhānavasenāti
adhimokkhasampayogavasena. Sanniṭṭhānavasena vuttā ca sabbe ca cittuppādā sanniṭṭhānavasena
vuttasabbacittupp ādā,tesaṃ sādhāraṇavasenāti evamettha attho daṭṭhabbo. Adhimokkho hi
sanniṭṭhānavasena vuttānaṃ cittuppādānaṃ sādhāraṇavasena vutto, itare sabbesanti. Tattha sādhāraṇā
pasaṭā pākaṭā cāti ādito pariggahetabbā, tasmā tesaṃ saṅgahādipariggahatthaṃ uddeso kato,
asādhāraṇāpi pana pariggahetabbāvāti tesu mahāvisayena aññesampi saṅgahādipariggahaṃ dassetuṃ
adhimokkho uddiṭṭho. ‘‘Sanniṭṭhānavasena vuttā’’ti ca dhammasaṅgahavaṇṇanāyaṃ
paṭiccasamuppādavibhaṅge ca vacanaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Sanniṭṭhānavasena ye vuttā,
tesaṃ sabbesaṃ sādhāraṇatoti pana atthe sati sādhāraṇāsādhāraṇesu vattabbesu yo asādhāraṇesu
mahāvisayo adhimokkho, tassa vasena vuttasabbacittuppādasādhāraṇato phassādayo sabbasādhāraṇāti
adhimokkho ca asādhāraṇesu mahāvisayoti katvā vutto aññassa tādisassa abhāvāti ayamadhippāyo
daṭṭhabbo.
Jīvitindriyaṃ panettha rūpamissakattā na vuttanti veditabbaṃ, cittekaggatā pana asamādhisabhāvā
sāmaññasaddeneva sāmaññavisesasaddehi ca samādhisabhāvā visesasaddavacanīyaṃ aññaṃ
byāpetabbaṃ nivattetabbañca natthīti anaññabyāpakanivattakasāmaññavisesadīpanato tasseva
dhammassa bhedadīpakehi vattabbā, na sukhādisabhāvā vedanā viya vuttalakkhaṇaviparītehi
sāmaññavisesasaddeheva, tasmā ‘‘cittekaggatā’’ti ayaṃ sāmaññasaddo samādhisabhāve
visesasaddanirapekkho pavattamāno sayameva visesasaddamāpajjitvā asamādhisabhāvameva
pakāseyya, itaro ca samādhisabhāvamevāti dvidhā bhinnā cittekaggatā asādhāraṇā ceva appavisayā cāti
idha uddesaṃ na arahati. Abhinnāpi vā phassādīnaṃ viya pākaṭattābhāvato aññadhammanissayena
vattabbato ca sā jīvitañca na arahatīti na uddiṭṭhāti.
Mātik āva ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.

2. Niddesava ṇṇ an ā
1. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā
1. Khandhapadavaṇṇanā
6. Khandhāyatanadhātuyomahantare abhiññeyyadhammabhāvena vuttā, tesaṃ pana sabhāvato
abhiññātānaṃ dhammānaṃ pariññeyyatādivisesadassanatthaṃ saccāni,
adhipatiyādikiccavisesadassanatthaṃ indriyādīni ca vuttānīti saccādiviseso viya saṅgahāsaṅgahaviseso
ca abhiññeyyanissito vuccamāno suviññeyyo hotīti ‘‘tīhi saṅgaho. Tīhi asaṅgaho’’ti
nayamukhamātikā ṭhapitāti veditabbā. Evañca katvā ‘‘catūhī’’ti vuttā sampayogavippayogā ca
abhiññeyyanissayena khandhādīheva pucchitvā vissajjitāti. Rūpakkhandho ekena khandhenāti ye
dhammā ‘‘rūpakkhandho’’ti vuccanti, tesaṃ pañcasu khandhesu rūpakkhandhabhāvena sabhāgatā hotīti
rūpakkhandhabhāvasaṅkhātena, rūpakkhandhavacanasaṅkhātena vā gaṇanena saṅgahaṃ gaṇanaṃ
dasseti. Tenāha ‘‘yañhi kiñcī’’tiādi. Rūpakkhandho ti hi saṅgahitabbadhammo dassito. Yena
saṅgahena saṅgayhati, tassa saṅgahassa dassanaṃ ‘‘ekena khandhenā’’ti vacanaṃ. Pañcasu
khandhagaṇanesu ekena khandhagaṇanena gaṇitoti ayañhettha attho. Yasmā ca khandhādivacanehi
saṅgaho vuccati, tasmā upari ‘‘khandhasaṅgahena saṅgahitā’’tiādiṃ vakkhatīti.
Asaṅgahanayaniddeseti idaṃ ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’ti etasseva nayassa ekadesanayabhāvena
vuttaṃ, na nayantaratāyāti daṭṭhabbaṃ. Rūpakkhandhamūlakāyeva cettha dukatikacatukkā dassitāti
etena vedanākkhandhamūlakā purimena yojiyamāne viseso natthīti pacchimeheva yojetvā tayo dukā dve
tikā eko catukko, saññākkhandhamūlakā dve dukā eko tiko, saṅkhārakkhandhamūlako eko dukoti ete
labbhantīti dasseti. Tesaṃ pana bhedato pañcakapucchāvissajjanānantaraṃ pucchāvissajjanaṃ kātabbaṃ
saṃkhittanti daṭṭhabbaṃ, vuttanayena vā sakkā ñātunti pāḷiṃ na āropitanti.
Āyatanapadādivaṇṇanā
40 . Yasmāca dukatikesūti yadipi ekakepi sadisaṃ vissajjanaṃ, ekake pana sadisavissajjanānaṃ
cakkhundriyasotindriyasukhindriyādīnaṃ dukādīsu asadisavissajjanaṃ diṭṭhaṃ. Na hettha
cakkhusotacakkhusukhindriyadukānaṃ aññamaññasadisavissajjanaṃ, nāpi dukehi tikassa, idha pana
dukkhasamudayadukkhamaggadukānaṃ aññamaññaṃ tikena ca sadisaṃ vissajjananti dukatikesveva
sadisavissajjanataṃ samudayānantaraṃ maggasaccassa vacane kāraṇaṃ vadati.
6. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā
61 . ‘‘Pucchaṃ anārabhitvā avijjā ekena khandhena, avijjāpaccayā saṅkhārā ekena khandhenā’’ti
likhitabbepi pamādavasena ‘‘avijjā ekena khandhenā’’ti idaṃ na likhitanti daṭṭhabbaṃ. Sarūpekasesaṃ
vā katvā avijjāvacanena avijjāvissajjanaṃ dassitanti. Sabbampi vipākaviññāṇanti ettha
vipākaggahaṇena visesanaṃ na kātabbaṃ. Kusalādīnampi hi viññāṇānaṃ dhātukathāyaṃ
saṅkhārapaccayāviññāṇādipadehi saṅgahitatā vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaniddese ‘‘vipākā
dhammā’’ti imassa vissajjanāsadisena tesaṃ vissajjanena dassitā, idha ca nāmarūpassa
ekādasahāyatanehi saṅgahavacanena akammajānampi saṅgahitatā viññāyatīti.
71 . Jāyamānaparipaccamānabhijjamānānaṃ jāyamānādibhāvamattattā jātijarāmaraṇāni
paramatthato vinibbhujjitvā anupalabbhamānāni paramatthānaṃ sabhāvamattabhūtāni, tāni rūpassa
nibbattipākabhedabhūtāni ruppanabhāvena gayhantīti rūpakkhandhadhammasabhāgāni, arūpānaṃ pana
nibbattiādibhūtāni rūpakalāpajātiādīni viya sahuppajjamānacatukkhandhakalāpanibbattiādibhāvato
ekekabhūtāni vediyanasañjānanavijānanehi ekantaparamatthakiccehi agayhamānāni
saṅkhatābhisaṅkharaṇena anekantaparamatthakiccena gayhantīti saṅkhārakkhandhadhammasabhāgāni,
tath ā duvidh ānipi tāni cakkh āyatan ādīhi ekantaparamatthakiccehi agayham ānāni nissatta ṭṭ hena

dhamm āyatanadhammadh ātudhammehi sabh āgāni, tena tehi khandh ādīhi sa ṅgayhant īti ‘‘jāti dv īhi
khandhehī’’tiādimāha.
Paṭhamanayasaṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā
171 . Saṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese yaṃ taṃ uddese asaṅgahitatāya pucchitabbaṃ
vissajjitabbañca saṅgahitatāvisiṭṭhaṃ asaṅgahitaṃ dhammajātaṃ niddhāritaṃ, tadeva tāva dassento
‘‘cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā āyatanadhātusaṅgahena
asaṅgahitā’’ti āha. Sabbattha khandhādisaṅgahasāmaññānaṃ niccaṃ visesāpekkhattā bhedanissitattā ca
pucchāvissajjanānaṃ savisesāva khandhādigaṇanā suddhā. Tattha saṅgahitenaasaṅgahitavacanamattena
dhammavisesassa niddhāritattā tīsu saṅgahesu ekena dvīhi vā ye saṅgahitā hutvā aññehi asaṅgahitā,
teyeva dhammā ‘‘khandhasaṅgahena saṅgahitā āyatanadhātusaṅgahena asaṅgahitā’’ti ettakeneva
dassetabbā siyuṃ, tesaṃ pana evaṃvidhānaṃ asambhavā nayamātikāya ca
abbhantarabāhiramātikāpekkhattā uddesepi yaṃ yaṃ rūpakkhandhādīsu araṇantesu saṅgāhakaṃ, taṃ
taṃ apekkhitvā saṅgahitenaasaṅgahitaṃ niddhāritanti viññāyatīti tena tena saṅgāhakena
yathāniddhāritaṃ dhammaṃ niyametvā dassetuṃ ‘‘cakkhāyatanenā’’tiādimāha. Yattha hi
pucchitabbavissajjitabbadhammavisesaniddhāraṇaṃ natthi, tasmiṃ paṭhamanaye chaṭṭhanaye ca
pucchitabbavissajjitabbabhāvena, itaresu ca yaṃ yaṃ pucchitabbavissajjitabbaṃ niddhāritaṃ, tassa tassa
niyāmakabhāvena rūpakkhandhādayo araṇantā uddiṭṭhāti.
Tattha ‘‘cakkhāyatanena…pe… phoṭṭhabbadhātuyā’’ti kattuatthe karaṇaniddeso daṭṭhabbo,
‘‘khandhasaṅgahena āyatanasaṅgahena dhātusaṅgahenā’’ti karaṇatthe. Ettha ca yena yena saṅgāhakena
khandhādisaṅgahesu tena tena saṅgahetabbāsaṅgahetabbaṃ aññaṃ atthi, taṃ tadeva
saṅgāhakāsaṅgāhakabhāvena uddhaṭaṃ. Rūpakkhandhena pana khandhasaṅgahena saṅgahetabbo añño
dhammo natthi, tathā vedanākkhandhādīhi, na ca so eva tassa saṅgāhako asaṅgāhako vā hoti. Yañca
‘‘rūpakkhandho ekena khandhena saṅgahito’’ti vuttaṃ, tañca na tasseva tena saṅgahitataṃ sandhāya
vuttaṃ, rūpakkhandhabhāvena pana rūpakkhandhavacanena vā gahitataṃ sandhāya vuttanti
pakāsitoyamattho.
Yadi ca so eva tena saṅgayheyya, saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaniddese –
‘‘vedanākkhandhena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā āyatanasaṅgahena saṅgahitā
dhātusaṅgahena saṅgahitā, te dhammā tīhi khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayuttā’’tiādi
vattabbaṃ siyā, na ca vuttaṃ, tasmā yathā cittaṃ cittena sampayuttaṃ vippayuttañca na hoti, evaṃ
rūpakkhandho rūpakkhandhena saṅgahito asaṅgahito ca na hoti, tathā vedanākkhandhādayo
vedanākkhandhādīhi. Na hi so eva tassa sabhāgo visabhāgo cāti. Teneva na ekadesā viya samudāyassa,
samudāyo ekadesānaṃ saṅgāhako asaṅgāhako ca. Yathā rūpakkhandho cakkhāyatanādīnaṃ,
dhammāyatanaṃ vedanākkhandhādīnaṃ, saraṇā dhammā catunnaṃ khandhānaṃ.
Samudāyantogadhānañhi ekadesānaṃ na vibhāgo atthi, yena te samudāyassa samudāyo ca tesaṃ
sabhāgo visabhāgo ca siyāti, tathā na samudāyo ekadesasabhāgavisabhāgānaṃ saṅgāhako asaṅgāhako
ca. Yathā dhammāyatanaṃ sukhumarūpasabhāgassa vedanādivisabhāgassa ca rūpakkhandhekadesassa
khandhasaṅgahena, jīvitindriyaṃ rūpārūpajīvitasabhāgavisabhāgassa rūpakkhandhekadesassa
saṅkhārakkhandhekadesassa ca jīvitavajjassa khandhasaṅgaheneva. Na hi ekadesasabhāgaṃ
samudāyasabhāgaṃ, nāpi ekadesavisabhāgaṃ samudāyavisabhāganti, tasmā satipi attato attani
antogadhato attekadesasabhāgato ca aññassa asaṅgāhakatte saṅgāhakattameva etesaṃ natthi, yena
saṅgahitassa asaṅgāhakā siyunti saṅgāhakattābhāvato eva evarūpānaṃ aggahaṇaṃ veditabbaṃ.
Yaṃ pana ‘‘dhammāyatanaṃ asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā catūhi khandhehi saṅgahita’’nti
(dhātu. 25), ‘‘cakkhāyatanañca sotāyatanañca ekena khandhena saṅgahita’’nti (dhātu. 26) ca vuttaṃ, na
tena ekades āna ṃ samud āyasa ṅgāhakatta ṃ, samud āyassa ca ekadesasa ṅgāhakatta ṃ dasseti,

catukkhandhaga ṇanabhedehi pana dhamm āyatanassa ga ṇetabb āga ṇetabbabh āvena pañcadh ā
bhinnataṃ, cakkhāyatanādīnaṃ ekakkhandhagaṇanena gaṇetabbatāya ekavidhatañca dasseti.
Saṅgāhakāsaṅgāhakanirapekkhānaṃ gaṇetabbāgaṇetabbānaṃ taṃtaṃgaṇanehi
gaṇanadassanamattameva hi paṭhamanayo kammakaraṇamattasabbhāvā, dutiyādayo pana
saṅgāhakāsaṅgāhakehi saṅgahitāsaṅgahitānaṃ agaṇanādidassanāni kattukaraṇakammattayasabbhāvā.
Tathā paṭhamanaye tathā tathā gaṇetabbāgaṇetabbabhāvasaṅkhāto taṃtaṃkhandhādibhāvābhāvo
sabhāgavisabhāgatā, dutiyādīsu yathāniddhāritadhammadassane saṅgāhakasaṅgahetabbānaṃ
samānakkhandhādibhāvo sabhāgatā, tadabhāvo ca visabhāgatā. Pucchāvissajjanesu
taṃtaṃkhandhādibhāvābhāvo evāti ayametesaṃ visesoti.
Samudayasaccasukhindriyasadisāni pana tehi saṅgahetabbameva atthi, na saṅgahitaṃ
asaṅgahetabbanti asaṅgāhakattābhāvato na uddhaṭāni. Dukkhasaccasadisāni tehi
visabhāgasamudāyabhūtehi anekakkhandhehi khandhasaṅgahena saṅgahetabbaṃ, itarehi
asaṅgahetabbañca natthīti saṅgāhakattāsaṅgāhakattābhāvato. Evaṃ saṅgāhakattābhāvato
asaṅgāhakattābhāvato ubhayābhāvato ca yathāvuttasadisāni anuddharitvā
saṅgāhakattāsaṅgāhakattabhāvato cakkhāyatanādīneva uddhaṭānīti veditabbāni. Tattha ‘‘cakkhāyatanena
ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā’’ti cakkhāyatanavajjā rūpadhammā khandhasaṅgahena
saṅgahitāti veditabbā, na rūpakkhandhoti. Na hi ekadeso samudāyasaṅgāhakoti dassitametanti.
Aṭṭhakathāyaṃ pana khandhapadenāti khandhapadasaṅgahenāti attho, na saṅgāhakenāti. ‘‘Kenaci
saṅgāhakenā’’ti idaṃ pana ānetvā vattabbaṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjatīti taṃ
vissajjanaṃ rūpakkhandhādīsu saṅgāhakesu na yujjatīti attho. Rūpakkhandhena hi…pe… saṅgahito ti
etena nayena cakkhāyatanena rūpakkhandhova saṅgahito, so ca aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi
asaṅgahito nāma natthīti evaṃ cakkhāyatanādīnipi na gahetabbānīti āpajjatīti ce? Nāpajjati. Na hi
aññamattanivāraṇaṃ evasaddassa attho, atha kho saṅgāhakato aññanivāraṇaṃ. So cātiādi ca na
nirapekkhavacanaṃ, atha kho saṅgāhakāpekkhanti. Kathaṃ? Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova
saṅgahito ti yathā cakkhāyatanena cakkhāyatanato aññampi khandhasaṅgahena saṅgahitaṃ atthi, yaṃ
āyatanadhātusaṅgahehi asaṅgahitaṃ hoti, na evaṃ rūpakkhandhena rūpakkhandhato aññaṃ
khandhasaṅgahena saṅgahitaṃ atthi, yaṃ āyatanadhātusaṅgahehi asaṅgahitaṃ siyā, rūpakkhandhena
pana rūpakkhandhova khandhasaṅgahena saṅgahitoti ayañhettha adhippāyo yutto. Siyā panetaṃ ‘‘so eva
rūpakkhandho rūpakkhandhena āyatanadhātusaṅgahehi asaṅgahito hotū’’ti, taṃ nivārento āha ‘‘so ca
aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi asaṅgahito nāma natthī’’ ti. Ettha ca ‘‘rūpakkhandhenā’’ti ānetvā
vattabbaṃ. Tattha rūpakkhandho rūpakkhandhassa vā tadekadesānaṃ vā cakkhādīnaṃ
āyatanadhātusaṅgahehi saṅgāhako asaṅgāhako ca na hotīti iminā pariyāyena asaṅgahitatāya abhāvo
vuttoti yujjati, na rūpakkhandhena rūpakkhandhassa tadekadesānaṃ vā aḍḍhekādasahi
āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitatāya. Na hi sā saṅgahitatā atthi. Yadi siyā,
saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaniddese rūpakkhandhopi uddharitabbo siyā. Tena hi tīhipi
saṅgahehi rūpakkhandho tadekadeso vā saṅgahitā siyuṃ, atthi ca tesaṃ vippayuttatāti.
Evaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni, aññāni cāti etthāpi cakkhāyatanādīhi viya etehi aññehi ca
saṅgahitānaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca yathā vā tathā vā etāni viya
ayujjamānavissajjanattā evarūpāni padāni saṅgāhakabhāvena na gahitānīti adhippāyo.
Tattha yaṃ vuttaṃ ‘‘rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito’’ti, taṃ teneva tassa
saṅgahitattāsaṅgahitattābhāvadassanena nivāritaṃ. Yañhettha aggahaṇe kāraṇaṃ vuttaṃ, tañca satipi
saṅgahitatte asaṅgahitatāya abhāvatoti viññāyamānaṃ samudayasaccādīsu yujjeyya sati tehi saṅgahite
tadasaṅgahitattābhāvato. Rūpakkhandhādīhi pana saṅgahitameva natthi, kuto tassa asaṅgahitatā
bhavissati, tasmā saṅgāhakattābhāvo evettha aggahaṇe kāraṇanti yuttaṃ. Saṅgahitattābhāvena
asaṅgahitattaṃ yadipi rūpakkhandhādinā attano attani antogadhassa attekadesasabhāgassa ca natthi,
aññassa pana atthīti na dukkhasaccādīsu viya ubhayābhāvo cettha aggahaṇe kāraṇaṃ bhavituṃ yuttoti.
Dhammāyatanajīvitindriyādīnañca khandhacatukkadukādisaṅgāhakatte sati na tesaṃ saṅgahitānaṃ tehi

dhamm āyatanaj īvitindriy ādīhi āyatanadh ātusa ṅgahehi asa ṅgahitat ā natth īti asa ṅgahitat āya abh āvo
anekantiko, tasmā pubbe vuttanayeneva aggahitānaṃ aggahaṇe, gahitānañca gahaṇe kāraṇaṃ
veditabbanti.
Anidassanaṃ punadeva sappaṭigha nti ettha anidassana nti etena ‘‘sanidassanasappaṭigha’’nti
ettha vuttena sappaṭighasaddena saddhiṃ yojetvā anidassanasappaṭighā dassitā. Punadevāti etena
tattheva avisiṭṭhaṃ sanidassanapadaṃ nivattetvā gaṇhanto sanidassanadukapadaṃ dasseti.
‘‘Cakkhāyatanena cakkhāyatanamevekaṃ saṅgahita’’nti idaṃ na sakkā vattuṃ. Na hi ‘‘cakkhāyatanena
cakkhāyatanaṃ āyatanasaṅgahena saṅgahita’’nti ca ‘‘asaṅgahita’’nti ca vattabbanti dassitoyaṃ nayoti.
Evaṃ sabbattha tasseva samudāyekadesānañca saṅgāhakasaṅgahitanti vacanesu
asaṅgāhakaasaṅgahitanti vacanesu ca tadavattabbatā yojetabbā. Asaṅgāhakattābhāvato eva hi
cakkhāyatanādīni cakkhāyatanādīhi asaṅgahitānīti na vuccanti, na saṅgāhakattābhāvatoti.
Dutiyanayasaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā
179 . Asaṅgahitenasaṅgahitapadaniddese rūpakkhandhena khandhasaṅgahena asaṅgahitesu
vedanādīnaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ nibbānassa ca sukhumarūpena saha āyatanadhātusabhāgatte satipi na
sukhumarūpameva rūpakkhandhoti rūpakkhandhena āyatanadhātusabhāgattaṃ natthi, tasmā na tena tāni
āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitāni. Na kevalaṃ saṅgahitāneva, asaṅgahitānipi tena tāni tehi saṅgahehi
na honteva tadekadesena sukhumarūpena āyatanadhātusabhāgattā, saṅgahitābhāvo eva pana
idhādhippeto, viññāṇakkhandhacakkhāyatanādīhi pana asaṅgahitā na te tehi kathañci sammissāti
sabbathā te tehi na saṅgahitā. Dukkhasaccādīhi ca pañcakkhandhasamudāyabhūtehi khandhasaṅgahena
asaṅgahitaṃ nibbānaṃ rūpakkhandhena viya āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitaṃ tehi na hoti, tasmā
saṅgāhakattābhāvato eva evarūpānaṃ asaṅgāhakabhāvena aggahaṇaṃ veditabbaṃ,
sanibbānapañcakkhandhasamudāyabhūtānaṃ pana abyākatadhammādīnaṃ asaṅgāhakattābhāvatova. Na
hi taṃ kañci atthi, yassa te khandhasaṅgahena asaṅgāhakā siyuṃ, na ca attano ekadeso
attekadesasabhāgo ca attanā asaṅgahito hotīti attanā asaṅgahitasaṅgāhakattā pana vedanākkhandhādīnaṃ
gahaṇaṃ katanti.
Yaṃ pana aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘ye dhammāyatanena saṅgahitā’’ ti, taṃ na sakkā vattuṃ.
Dhammāyatanena hi na koci dhammo kenaci saṅgahena saṅgahito atthi
visabhāgakkhandhanibbānasamudāyattā, khandhasaṅgahena sayameva attano saṅgāhakaṃ na hotīti
āyatanadhātusaṅgahehi ca saṅgāhakattābhāvatoti dassitoyaṃ nayoti etassa dhammāyatanagaṇanena
gaṇitāti attho. Yāni…pe… gahitānīti etena viññāṇasammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpentāni
iddhipādādipadāni, oḷārikarūpasammissaṃ dīpentāni rūpakkhandhādipadāni, sabbena sabbaṃ
dhammāyatanaṃ adīpentāni viññāṇakkhandhacakkhāyatanādipadāni, sakaladhammāyatanadīpakāni
dhammāyatanādipadāni ca vajjetvā dhammāyatanekadesaṃ aññāyatanena asammissaṃ dīpentāni
gahitānīti dasseti.
Tatiyanayaasaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā
191 . Saṅgahitenasaṅgahitapadaniddese yasmā yathā dutiyatatiyanayā tiṇṇaṃ saṅgahānaṃ
saṅgahaṇāsaṅgahaṇappavattivisesena ‘‘saṅgahitena asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena saṅgahita’’nti ca
uddiṭṭhā, nevaṃ catutthapañcamā. Saṅgahaṇappavattiyā eva hi saṅgahitena saṅgahitaṃ uddiṭṭhaṃ,
asaṅgahaṇappavattiyā eva ca asaṅgahitena asaṅgahitanti, tasmā saṅgahaṇappavattivisesavirahe
saṅgahitadhammāsaṅgahitadhammavisese nissitā ete dve nayāti ettha kenaci saṅgahitena
dhammavisesena puna sa ṅgahito dhammaviseso sa ṅgahitena sa ṅgahito sa ṅgahitat āya pucchitabbo

vissajjitabbo ca, tameva t āva yath āniddh ārita ṃ dassento ‘‘ samudayasaccena ye dhamm ā
khandha…pe… saṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā khandha…pe… saṅgahitā’’ ti āha. Ettha ca
ye tīhipi saṅgahehi na saṅgāhakā rūpakkhandhaviññāṇakkhandhadhammāyatanadukkhasaccādīni viya,
ye ca dvīhāyatanadhātusaṅgahehi asaṅgāhakā cakkhāyatanādīni viya, ye ca ekena khandhasaṅgaheneva
dhātusaṅgaheneva ca na saṅgāhakā vedanādikkhandhanirodhasaccajīvitindriyādīni viya
cakkhuviññāṇadhātādayo viya ca, te dhammā saṅgāhakattābhāvasabbhāvā saṅgāhakabhāvena na
uddhaṭā, tīhipi pana saṅgahehi ye saṅgāhakā, te saṅgāhakattābhāvābhāvato idha uddhaṭā. Tehi
saṅgahitāpi hi ekantena attano saṅgāhakassa saṅgāhakā honti, yassa puna saṅgaho pucchitabbo
vissajjitabbo cāti.
Aṭṭhakathāyaṃ pana sakalena hi khandhādipadenāti sakalavācakena rūpakkhandhādipadenāti
attho. Yaṃ panetaṃ vuttaṃ ‘‘yaṃ attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyyā’’ti,
taṃ tena khandhādipadenāti evaṃ ayojetvā taṃ aññaṃ saṅgahitaṃ nāma natthīti evaṃ na sakkā vattuṃ.
Na hi yena ya ṃ saṅgahitaṃ, teneva tassa saṅgaho pucchito vissajjito, na ca tasseva, atha kho tena
saṅgahitassāti. Yathā vedanā saddo ca khandho āyatanañca, na evaṃ sukhumarūpaṃ, taṃ pana
khandhāyatanānaṃ ekadesova, tasmā ‘‘sukhumarūpekadesaṃ vā’’ti avatvā ‘‘sukhumarūpaṃ vā’’ ti
vuttaṃ. Sabbattha ca aññena asammissanti yojetabbaṃ. Yampi cetaṃ vuttaṃ ‘‘tadeva yehi dhammehi
khandhādivasena saṅgahitaṃ, te dhamme sandhāyā’’ti, tampi tathā na sakkā vattuṃ. Na hi saṅgahitena
saṅgahitassa saṅgahitena saṅgaho ettha pucchito vissajjito ca, atha kho saṅgahova, tasmā ekena
khandhenāti ekena khandhagaṇanenāti ayamevettha attho, na saṅgāhakenāti. Na hi eko khandho attano
ekadesassa saṅgāhakoti.
Catutthanayasaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā
193 . Asaṅgahitenaasaṅgahitapadaniddesepi vuttanayeneva yathāniddhāritadhammadassanaṃ
veditabbaṃ. Ettha ca sasukhumarūpaviññāṇasahitadhammasamudāyā ye te
dukkhasaccaanidassanaappaṭighaacetasikānupādāsadisā satipi ekena dvīhi vā saṅgahehi kesañci
asaṅgāhakatte tīhipi asaṅgahetabbassa abhāvato paripuṇṇasaṅgahāsaṅgāhakā na honti,
abyākatadhammasadisā kenaci saṅgahena asaṅgahetabbabhāvato asaṅgāhakā eva na honti, tena te
asaṅgāhakabhāvena na uddhaṭā, itare pana tabbipariyāyena uddhaṭāti.
Yaṃ pana aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tādisena hi padena nibbānaṃ khandhasaṅgahamattaṃ na
gaccheyyā’’ ti vuttaṃ, taṃ dukkhasaccaṃ sandhāya vuttaṃ. Anidassanaappaṭighesu pana asaṅgāhakesu
nibbānaṃ antogadhaṃ, na ca tadeva tassa asaṅgāhakanti. Sadisavissajjanānaṃ vasena samodhānetvā
katehi saddhi nti evaṃ katehi dutiyapañhādīhi saddhiṃ paṭhamapañhanāmarūpapañhādayo sabbepi
catuttiṃsa hontīti attho. Yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadevāti rūpakkhandhādivisesakapadaṃ
vadati, na niddhārite pucchitabbadhamme. Te hi lakkhaṇato dassitā, na padena sarūpatoti. Tattha
tadevāti eva-saddena na taṃ kadāci saṅgahitena asaṅgahitaṃ na hotīti uddhaṭasseva
asaṅgahitenaasaṅgahitabhāve niyatataṃ aññassa ca aniyatataṃ dassetīti veditabbaṃ. ‘‘Tadeva yehi
asaṅgahita’’ nti ettha hi ‘‘niyamato’’ti sakkā vacanaseso yojetunti. Atha vā tadevāti pucchāya
uddhaṭameva evaṃpakārameva hutvā yehi asaṅgahita nti tassa pucchāya uddhaṭabhāvena evaṃ
asaṅgahitenaasaṅgahitabhāvaniyamanattho eva-saddo, na aññassa
asaṅgahitenaasaṅgahitatānivāraṇatthoti daṭṭhabbo. Pucchāya uddhaṭañhi aññasahitaṃ asahitañca
asaṅgahitena asaṅgahitaṃ hoti. Rūpakkhandhādīni hi aññasahitāni viññāṇakkhandhādīni asahitānīti.
Avasesā saṅgahitāti idaṃ avasesā asaṅgahitā na hontīti evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tehipi
viññ āṇadhammehi te rūpadhammāva tīhi saṅgahehi asaṅgahitāti pucchāya uddhaṭā tīhipi saṅgahehi
asaṅgāhakā hutvā asaṅgahitāti adhippāyo. Anuddhaṭā vedanādayopi hi asaṅgahitā evāti. Ettha ca
paṭhame naye vedanādayopi viññāṇena asaṅgahitāti vuttā, dutiye rūpadhammāvāti ayaṃ viseso.

Vedan ādayo hi r ūpaviññ āṇ eheva khandh ādisa ṅgahena asa ṅgahit āti o ḷā rikar ūpehi viññ āṇ ena ca
tīhipi saṅgahehi asaṅgahitāti attho. Rūpekadeso hi ettha rūpaggahaṇena gahitoti.
196 . Catutthapañhe cakkhāyatanaṃ vedanādīhi catūhīti ettha cakkhāyatana nti etena pucchāya
uddhaṭaṃ asaṅgāhakaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. Cakkhāyatanena pana asaṅgahitena asaṅgahitāni dasa
oḷārikāyatanāni na cakkhāyatanamevāti. ‘‘Rūpañca dhammāyatana’’ ntiādinā yehi dhammehi tīhipi
saṅgahehi asaṅgahitaṃ taṃ viññāṇameva hoti, asaṅgahitena tena asaṅgahitañca viññāṇavajjaṃ sabbaṃ
teva dhamme udāneti. Sadisavissajjanā hi ekato udānetvā dassetabbā. Tattha paṭhamena rūpakkhandhena
sadisavissajjanesu ekato udānetvā dassitesu aññe visadisavissajjanā nayadānena dassitā honti. Tenāha
‘‘rūpañca dhammāyatananti…pe… aññenākārena saṅkhipitvā dassitā’’ ti. Tattha dve bhavāti
asaññekavokārabhavā. Dve ti bāhirupādādhamme eva sandhāya vuttaṃ. Yena asaṅgāhakena
asaṅgahitena asaṅgahitaṃ pucchitabbaṃ vissajjitabbañca paricchijjati, so rūpakkhandhādiko tassa
pucchāvissajjanānañca nissayabhāvato ‘‘visayo’’ ti vutto, yathādassitassa pana uddānassa
nayadānamattattā ‘‘nayo’’ ti vuttaṃ. ‘‘Dvevīsanayo cā’’tipi pāṭho, dvevīsapadiko esa nayo cāti attho.
Pañcamanayaasaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā
228 . Sampayogavippayogapade yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāya
gahita nti idaṃ na rūpakkhandhādīni padāni sandhāya vuttaṃ, atha kho sampayogapadaṃ
vippayogapadañcāti veditabbaṃ. Rūpakkhandhādīsu hi yaṃ dhammāyatanādipadaṃ na labbhati, taṃ
pucchāyapi na gahitaṃ. Sampayogapadaṃ pana rūpakkhandhādīsu alabbhamānampi ‘‘rūpakkhandho
katihi…pe… sampayutto’’ti evaṃ pucchāya gahitaṃ, vedanākkhandhādīsu labbhamānaṃ,
vippayogapadaṃ pana sabbattha labbhamānamevāti. Rūpadhammānaṃ pana rūpena nibbānena vā,
nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthīti ekuppādādisabhāgatāya abhāvato
sampayogaṃ nivārentena sā eva ekuppādāditā etesaṃ visabhāgatāti tadabhāvato vippayogopi nivārito
eva hotīti daṭṭhabbo. Catūsu hi khandhesu vijjamānā ekuppādāditā tesaṃ aññamaññaṃ sabhāgatā hoti
rūpanibbānehi tesaṃ tehi ca rūpanibbānānaṃ visabhāgatā ca, na ca rūpekadesassa nibbānassa vā sā
ekuppādāditā atthi, yā rūpekadesena rūpekadesanibbānānaṃ nibbānena ca rūpassa visabhāgatā siyā.
Teneva ‘‘catūhi vippayogo’’ ti vuttanti.
Sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte ti yathā rūpabhavo tīhi viññāṇadhātūhi,
nevavipākanavipākadhammadhammā pañcahi, avitakkaavicārā ekāya vippayutte anārammaṇamissake
dhamme dīpenti, evaṃ adīpetvā ekāyapi vippayutte ahonte sattahipi sampayutte sattapi vā tā dīpentīti
adhippāyo. Avippayutte ti hi ye vippayuttā na honti, te dhammeti vuttaṃ hoti, na sampayutteti. Tena
yāni tāhi sampayutte dīpenti dhammāyatanādipadāni, yāni ca sampayuttavippayuttabhāvehi navattabbaṃ
dīpenti acetasikādipadāni, yāni ca sampayuttanavattabbāni dīpenti dukkhasaccādipadāni, tesaṃ
sabbesaṃ anārammaṇamissakadhammadīpakānaṃ aggahaṇaṃ vuttaṃ hoti. Na hi
anārammaṇamissakasabbaviññāṇadhātutaṃsampayuttatadubhayasamudāyānaṃ khandhāyatanadhātūsu
kenaci sampayogo vippayogo vā atthīti.
Yadi evaṃ vippayuttenavippayuttapadaniddese ‘‘kusalehi dhammehi ye dhammā vippayuttā, tehi
dhammehi ye dhammā vippayuttā’’ti na vattabbaṃ. Akusalābyākatā hi
anārammaṇamissobhayadhammāti? Na, yathāvuttasamudāyānaṃ khandhādīheva
sampayogavippayogābhāvavacanato. Khandhādayo hi tadekadesā tadekadesaññasamudāyā ca,
samudāyekadesānañca vibhāgābhāvato na sabhāgavisabhāgatā atthi, tena tesaṃ khandhādīhi
sampayogavippayogābhāvo hoti. Kusalā pana dhammā akusalābyākatehi vibhattā, te ca kusalehi, na
tesaṃ samudāyekadesabhāvo tadekadesaññasamudāyabhāvo vā, tasmā khandhādīni anāmasitvā
vippayuttatāmattena yathāniddhāritadhammadassane kusalehi itaresaṃ, itarehi ca kusalānaṃ vippayogo
na na hoti visabhāgatāsabbhāvatoti tesaṃ aññamaññavippayuttatā vuttā. Esa nayo sabbesu evarūpesu.

Udd āne pana aṭṭ hārasa tato pare ti ida ṃ ‘‘ so ḷas ā’’ ti vattabba ṃ, tev īsa nti idañca ‘‘ ekav īsa ’’ nti.
Sabbattha ca kālasantānabhedarahitārahitabahudhammasamodhānānaṃ
saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūnaṃ ekadesā samudayasaccavedanākkhandhādayo
ekadesasammissā ca iddhipādādayo anārammaṇehi asammissā rūpakkhandhādayo ca sārammaṇehi
asammissā sampayogīvippayogībhāvena samānakālasantānehi ca ekadesantarehi vibhattā eva gahitāti
tehi te kehici ekadesantarehi vibhattehi yathāyogaṃ sampayogaṃ vippayogañca labhanti. Atthi hi tesaṃ
ekuppādāditā sabhāgatā visabhāgatā cāti. Tena tattha tattha ‘‘ekena khandhena ekenāyatanena ekāya
dhātuyā kehici sampayutta’’nti ca, ‘‘ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutta’’nti ca vuttaṃ.
Bhinnakālasamudāyā eva pana vedanāsaññāviññāṇakkhandhā vattamānā ca ekekadhammā eva, tasmā
tesaṃ samānakālassa vibhajitabbassa abhāvato na sukhindriyādīni vedanākkhandhassa vibhāgaṃ
karonti, cakkhuviññāṇadhātādayo ca viññāṇakkhandhassa manāyatanassa ca. Tena ‘‘sukhindriyaṃ
ekena khandhena kehici vippayutta’’nti, ‘‘cakkhuviññāṇadhātu ekena khandhena ekenāyatanena kehici
vippayuttā’’ti ca evamādi na vuttaṃ, khandhāyatanavibhāgavirahitampi pana viññāṇaṃ dhātuvibhāgena
vibhattameva vuttanti ‘‘cakkhuviññāṇadhātu…pe… manoviññāṇadhātu soḷasahi dhātūhi vippayuttā’’ti
vuttaṃ, evamevaṃ indriyavibhāgena vibhattānaṃ sukhindriyādīnaṃ ‘‘sukhindriyena ye dhammā
vippayuttā’’tiādīsu yathāyogaṃ vippayogo daṭṭhabbo, nāvibhattassa vedanākkhandhassāti.
235 . Yathā taṃsampayogībhāvaṃ sandhāya ‘‘samudayasaccaṃ tīhi khandhehi sampayutta’’nti
vuttaṃ, evaṃ taṃvippayogībhāvaṃ sandhāya ‘‘tīhi khandhehi vippayutta’’nti kasmā na vuttanti ce?
Avibhāgehi tehi vippayogavacanassa ayuttattā. Vibhāge hi sati samudayasaccaṃ
sukhadukkhadomanassindriyehi manoviññāṇadhātuto aññaviññāṇadhātūhi vippayuttanti yuttaṃ vattuṃ
vibhāgeneva visabhāgatāya saṅgahitattā, vibhāgarahitehi pana vedanākkhandhādīhi na yuttaṃ, tehi
vijjamānehi vijjamānassa samudayassa visabhāgabhāvābhāvato. Yañhi anuppannā dhammā viya
āmaṭṭhakālabhedaṃ na hoti saṅkhataṃ uddharitabbaṃ, taṃ paccuppannabhāvaṃ nissāya
sampayogīvippayogībhāvena uddharīyati, tañca vibhāgarahitehi khandhādīhi saṅkhatehi
paccuppannabhāvameva nissāya anāmaṭṭhakālabhede atthitāya eva nissitabbattā. Avijjamānassa hi
avijjamānena, avijjamānassa ca vijjamānena, vijjamānassa ca avijjamānena sampayogo natthi,
vippayogo pana avijjamānatādīpake bhede gahite teneva visabhāgatāpi gahitā evāti hoti. Bhede pana
aggahite tena tena gahaṇena visabhāgatāya aggahitattā sati sabhāgatte vijjamānatāya eva dhammānaṃ
sabhāgassa paricchindanato vijjamānatā dassitāti ekuppādādibhāvasaṅkhātā sabhāgatāpi gahitā eva hoti.
Tassā ca gahitattā sampayogova labbhati, na vippayogo, tasmā samudayasaccaṃ vedanākkhandhādīhi
sampayuttattena vuttaṃ, na vippayuttattenāti. Esa nayo maggasaccādīsupīti.
262 . ‘‘Dutiyajjhānavicārañhi ṭhapetvā sesā avitakkavicāramattā’’ ti aṭṭhakathāvacanaṃ ye
padhānā vitakko viya koṭṭhāsantaracittuppādesu alīnā, te eva idha avitakkavicāramattāti adhippetāti
dasseti. Teneva hi anantaranaye samudayasaccena samānagatikā na savitakkasavicārehīti te na gahitā.
Dasamosānanayesu ca tehi vippayuttehi vippayuttānaṃ tehi vippayuttānañca soḷasahi dhātūhi vippayogo
aṭṭhārasasaṅgahito ca vutto. Vitakkasahitesupi pana tesu gahitesu sabbepi te vicārena sampayuttāti
‘‘ekena khandhena kehici sampayuttā’’ti sakkā vattuṃ. So hi samudāyo vicāraṃ vajjetvā aññena kenaci
sampayutto na hoti. Na hi tadekadesassa vitakkassa vicārato aññena sampayogo samudāyassa hoti.
Yathā nānācittuppādesu uppajjamānānaṃ iddhipādānaṃ samudāyassa iddhipādassa ekadesānaṃ tīhi
khandhehi sampayogo samudāyassa na hoti, evamidhāpi daṭṭhabbaṃ. Yathā pana tesu ekopi
vedanāsaññākkhandhehi saṅkhārakkhandhekadesena ca asampayutto nāma natthīti samudāyassa tehi
sampayuttatā vuttā, evamidhāpi vicārena asampayuttassa avitakkavicāramattassa kassaci abhāvato
samudāyassa tena sampayuttatā na na sakkā vattuṃ. Na hi avitakkavicāramattānaṃ
dassanenapahātabbahetukādīnaṃ viya sampayuttatā na vattabbā. Yathā hi dassanenapahātabbahetukesu
keci saṅkhārakkhandhekadesena mohena sampayuttā, keci asampayuttāti na samudāyo tena sampayutto,
nāpi añño koci dhammo atthi, yena so samudāyo sampayutto siyāti ‘‘dassanenapahātabbahetukā
dhammā sampayuttāti natthī’’ti vuttaṃ, evaṃ bhāvanāyapahātabbahetukasahetukādayopi. Na panevaṃ
yena avitakkavicāramattasamudāyo sampayutto siyā, taṃ natthi avitakkavicāramattesu kassaci vicārena
asampayuttassa abh āvā, tasm ā te ‘‘ sampayutt ā’’ ti na na vattabb āti. Sabbattha ca ekadhammepi kehic īti

bahuvacananiddeso sa ṅkh āya aniyamitattā katoti veditabbo.
Chaṭṭhanayasampayogavippayogapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā
306 . Sampayuttenavippayuttapadaniddese rūpakkhandhādayo tehi sampayuttābhāvato na gahitā.
Samudayasaccādīni satipi tehi sampayutte, sampayuttehi ca vippayutte sampayuttenavippayuttānaṃ
khandhādīhi vippayogābhāvato. Na hi samudayasaccena sampayuttehi lobhasahagatacittuppādehi
vippayuttānaṃ tato aññadhammānaṃ khandhādīsu kenaci vippayogo atthi. Nanu ca te eva cittuppādā
cattāro khandhā aḍḍhadutiyāni āyatanāni aḍḍhadutiyā dhātuyo ca hontīti tehi vippayogo vattabboti? Na,
tadaññadhammānaṃ khandhādibhāvato. Na hi te eva dhammā cattāro khandhā, atha kho te ca tato aññe
ca, tathā aḍḍhadutiyāyatanadhātuyopi. Na ca tadaññasamudāyehi aññe vippayuttā honti
samudāyekadesānaṃ ekadesaññasamudāyānañca vippayogābhāvato. Esa nayo
maggasaccasukhindriyādīsu. Avitakkavicāramattesupi niravasesesu adhippetesu tesaṃ
savitakkasavicārasamānagatikattā aggahaṇe kāraṇaṃ na dissati.
Aṭṭhakathāyaṃ pana evarūpānīti yathā rūpakkhandhe vissajjanaṃ na yujjati, evaṃ yesu aññesupi
na yujjati, tāni vissajjanassa ayogena ‘‘evarūpānī’’ti vuttāni, na sampayuttābhāvenāti daṭṭhabbaṃ. Yāni
pana padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme dīpentīti etena vedanākkhandhādipadāni dasseti,
viññ āṇañca aññena asammissa nti viññāṇakkhandhamanāyatanādipadāni. Tattha aññena
asammissa nti asampayuttena asammissanti attho. Adukkhamasukhāyavedanāyasampayuttapadānipi hi
sampayuttehi sammissaviññāṇadīpakāni idha gahitānīti. Etena ca lakkhaṇena evarūpāneva gahitānīti
dasseti, na evarūpāni gahitānevāti samudayasaccādiiddhipādādipadānaṃ asaṅgahitattā. ‘‘Atha
phassasattakaṃ cittaṃ saha yuttapadehi sattā’’ti purāṇapāṭho, ayaṃ pana ūnoti katvā ‘‘atha
phassasattakaṃ, tike tayo satta mahantare cā’’ti pāṭho kato.
309 . Pucchāya uddhaṭapadeneva saddhiṃ vippayuttānaṃ vasenāti idaṃ pucchāya
uddhaṭapadena sampayuttehi vippayuttā tena saddhiṃ vippayuttā hontīti katvā vuttaṃ.
Pāḷiuddānagāthāyaṃ dve ca manena yuttā, vitakkavicāraṇā ti manodhātuyā ekantasampayuttā dve
vitakkavicārāti savitakkapadaṃ savicārapadañca dasseti.
Sattamanayasampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā
317 . Vippayuttenasampayuttapadaniddese rūpakkhandhādīhi vippayuttenasampayuttameva
yathāniddhāritaṃ natthīti ‘‘rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, tehi dhammehi ye dhammā
sampayuttā’’ti avatvā ‘‘rūpakkhandhena ye dhammā vippayuttā, te dhammā katihi khandhehi…
pe… sampayuttāti natthī’’ti vuttaṃ. Tena rūpakkhandhena vippayuttānaṃ kenaci khandhādinā
sampayogābhāvato yathāniddhāritaṃ vippayuttenasampayuttameva natthi, kuto tassa puna khandhādīhi
sampayuttatāti dasseti.
Aṭṭhamanayavippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā
319 . Sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanāyaṃ yaṃkhandhādivasenāti samāsapadaṃ idaṃ
daṭṭhabbaṃ, yassa khandhādino vasenāti attho. Tassevāti ca tasseva khandhādinoti attho. Idaṃ vuttaṃ
hoti –yaṃ idha sampayuttaṃ vuttaṃ, taṃ rūpakkhandhādīsu araṇantesu yena vedanākkhandhādinā
sampayutta ṃ, puna tasseva vedan ākkhandh ādino khandh ādīhi sampayoga ṃ pucchitv ā vissajjana ṃ

kata ṃ. Tañhi attan ā sampayuttena sampayuttattā ‘‘sampayuttena sampayutta ’’nti niddh āritanti.
Rūpena vāti etena nirodhasaccaappaccayaasaṅkhatehipi ayogo vutto hotīti daṭṭhabbo, tathā
rūpamissakehi vāti etena anupādinnaanupādāniyādīhi nibbānamissakehipi. Vakkhati hi ‘‘nibbānaṃ
pana sukhumarūpagatikamevā’’ti. Sabbārūpakkhandhasaṅgāhakehīti vattamānānameva
sampayogo labbhatīti vattamānesu ekampi dhammaṃ anapanetvā avikalacatukkhandhasaṅgāhakehi
arūpabhavādīhīti attho. Ayaṃ panettha saṅkhepo –ye sampayogaṃ na labhanti rūpakkhandhādayo, te
sabbe na gahitā, itare ca vedanākkhandhādayo sabbe gahitāti.
Navamanayasampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā
353 . Vippayuttenavippayuttapadaniddese aggahitesu dhammāyatanādidhammā
anārammaṇamissakasabbacittuppādagatadhammabhāvato tehi vippayuttassa abhāvā na gahitā,
dukkhasaccacatumahābhavaabyākatādidhammā tehi vippayuttehi vippayuttānaṃ khandhādīhi
vippayogābhāvatoti ayaṃ viseso veditabboti.
Dasamanayavippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
11. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā
409 . Ekādasamanayavaṇṇanāyaṃ ‘‘te ca sesehi tīhi khandhehi ekena manāyatanena sattahi
viññ āṇadhātūhī’’ti etesaṃ padānaṃ ‘‘sampayuttā nāmā’’ti etena saha sambandho. ‘‘Kehicī’’ti etassa
panatthaṃ dassetuṃ ‘‘saṅkhārakkhandhe dhammāyatanadhammadhātūsu ca ṭhapetvā taṇha’’nti
etena ‘‘te cā’’ti vutte samudayasaccena khandhādisaṅgahena saṅgahitadhamme visesetvā tesaṃ eva
visesitānaṃ attavajjehi sesehi saṅkhārakkhandhe taṇhāya dhammāyatanadhammadhātūsu ca taṇhāya
vedanāsaññākkhandhehi sampayogārahehi sampayuttataṃ sandhāyāha ‘‘sesehi sampayuttattā kehici
sampayuttā nāmā’’ti.
Ekādasamanayasaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
12. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā
417 . Dvādasamanaye ca navamanaye viya sampayogārahāva labbhantīti āha ‘‘teyeva uddhaṭā’’ti.
Dvādasamanayasampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
13. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā
448 . Terasamanayavaṇṇanāyaṃ yehi tīhipi saṅgahehi asaṅgahitaṃ viññāṇameva hoti, te pāḷiyaṃ
‘‘rūpañca dhammāyatana’’ntiādiuddānagāthāya dassitā bāvīsa dhammā ‘‘rūpakkhandhena
sadisapañhā dhammā’’ti vuttā. Yehi pana tīhipi saṅgahehi asaṅgahitāni arūpabhavena viya
oḷārikāyatanāneva honti, te vuttāvasesā sabbe idha uddhaṭā ‘‘arūpabhavena sadisā’’ti vuttā. Sesāti sesā
pañcamanaye āgatā vedanākkhandhādayo satipi asaṅgāhakatte idha vissajjanaṃ na ruhantīti na uddhaṭā.
Ye pana asaṅgāhakā eva na honti dukkhasaccādidhammā, tesu vattabbameva natthi. Yathā pana
vedanākkhandhādayo na ruhanti, taṃ dassetuṃ ‘‘vedanākkhandhena hī’’tiādimāha. Tattha tesañca
sampayogo nāma natthīti rūpārūpadhammānaṃ asampayogehi vomissatāya sampayogo natthīti attho.
Yadi pana te kadāci asabbaviññāṇadhātusampayuttā arūpadhammā rūpadhammā ca siyuṃ, na
tesa ṃ vippayogo natth īti ‘‘vippayogo ca natth ī’’ti na vutta ṃ, na vedan ākkhandhena asa ṅgahitāna ṃ

vippayogassa atthitāyāti veditabba ṃ. Ubhay ābh āvato hi vedan ākkhandh ādayo idha na ruhantīti.
Evaṃ panettha siyā ‘‘vedanākkhandhena hi khandhādivasena anārammaṇamissakā
sattaviññāṇadhātudhammā asaṅgahitā honti, tesañca sampayogo vippayogo ca natthī’’ti.
Anārammaṇasahitānañhi sabbaviññāṇadhātūnaṃ sabbaviññāṇadhātusampayuttānaṃ
tadubhayadhammānañca vedanākkhandhādiviññāṇakkhandhādicakkhāyatanādīhi tīhipi saṅgahehi
asaṅgahitānaṃ sampayogavippayogābhāvo aruhaṇe kāraṇaṃ.
Jātivippayogabhūmikālasantānavippayogato catubbidho vippayogo. Tattha jātivippayogo ‘‘kusalā
dhammā, akusalā dhammā’’tiādi, bhūmivippayogo ‘‘kāmāvacarā, rūpāvacarā’’tiādi, kālavippayogo
‘‘atītā dhammā, anāgatā dhammā’’tiādi, santānavippayogo ‘‘ajjhattā dhammā, bahiddhā
dhammā’’tiādi. Evaṃ vippayogo catudhā veditabbo.
Terasamanayaasaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
14. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā
456 . Cuddasamanaye dhammāyatanādīnaṃ
anārammaṇamissakasabbacittuppādagatadhammabhāvato vippayogassa aruhaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
Jātiādittayassa cettha dhammasabhāvamattattā na kathañci sampayogo vippayogo ca ruhati
ajjhattabahiddhadhammānaṃ sabbadhammasamodhānattā, anidassanaappaṭighādīnaṃ
anārammaṇamissakasabbacittuppādattā. Dukkhasaccādidhammāva idha tehi vippayuttānaṃ
saṅgahāsaṅgahasabbhāvā gahitāti.
Pāḷiuddānagāthāyaṃ samucchede na labbhantīti pariyosāne naye na labbhantīti attho.
Moghapucchakena cāti alabbhamānā ca te moghapucchakena hetunā na labbhanti tesaṃ pucchāya
moghattāti vuttaṃ hoti. Atha vā moghapucchako aṭṭhamo nayo, tena ca saha osānanaye ete dhammā
vippayogassapi abhāvā sabbathāpi na labbhantīti attho.
Cuddasamanayavippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dhātukathāpakaraṇa-mūlaṭīkā samattā.
Puggalapaññattipakaraṇa-mūlaṭīkā
1. Mātikāvaṇṇanā
1. Dhammasaṅgahe tikadukavasena saṅgahitānaṃ dhammānaṃ vibhaṅge khandhādivibhāgaṃ
dassetvā tathāsaṅgahitavibhattānaṃ dhātukathāya saṅgahāsaṅgahādippabhedaṃ vatvā yāya paññattiyā
tesaṃ sabhāvato upādāya ca paññāpanaṃ hoti, taṃ pabhedato dassetuṃ ‘‘cha paññattiyo’’tiādinā
puggalapaññatti āraddhā. Tattha ye dhamme pubbāpariyabhāvena pavattamāne asabhāvasamūhavasena
upādāya ‘‘puggalo, itthī, puriso, devo, manusso’’tiādikā puggalapaññatti hoti, tesaṃ aññesañca
bāhirarūpanibbānānaṃ sasabhāvasamūhasasabhāvabhedavasena paññāpanā sabhāvapaññattīti
khandhapaññattiādikā pañcavidhā veditabbā. Tāya dhammasaṅgahādīsu vibhattā sabhāvapaññatti
sabbāpi saṅgahitā hoti. Puggalapaññatti pana asabhāvapaññatti. Tāya ca samayavimuttādippabhedāya
sattasantānagate pariññeyyādisabhāvadhamme upādāya pavattito padhānāya ‘‘vihāro mañco’’tiādikā ca
sabbā asabhāvapaññatti saṅgahitā hoti.
Ettāvatā ca paññatti nāma vijjamānapaññatti avijjamānapaññatti ca. Tā eva hi vomissā itarā
catassoti. Tasmā tāsaṃ dassanena imasmiṃ pakaraṇe sabbā paññattiyo dassitāti veditabbā.
Khandhādipaññattīsu pana chasu aññattha adassitappabhedaṃ idheva ca dassitappabhedaṃ
puggalapaññattiṃ up ādāya imassa pakara ṇassa puggalapaññattīti n āma ṃ vuttanti veditabba ṃ. Ye

dhamme idha paññapetuk āmo ti paññattiy ā vatthubh āvena dassetuk āmoti adhipp āyo. Na hi
etasmiṃ pakaraṇe paññāpanaṃ karoti, vatthūhi pana paññattiyo dassetīti.
Khandhātipaññāpanāti idaṃ khandhāti rūpaṃ pathavītiādikā sabbāpi
sāmaññappabhedapaññāpanā nāma hoti, taṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paññāpanāti etassa pana
dassanā ṭhapanāti ete dve atthā, tesaṃ pakāsanā nikkhipanāti. Tattha ‘‘rūpakkhandho…pe…
aññātāvindriyaṃ samayavimutto’’tiādinā idamevaṃnāmakaṃ idamevaṃnāmakanti
taṃtaṃkoṭṭhāsikakaraṇaṃ bodhanameva nikkhipanā, na paññapetabbānaṃ mañcādīnaṃ viya
ṭhānasambandhakaraṇaṃ. Yo panāyaṃ ‘‘nāmapaññatti hi dasseti ca ṭhapeti cā’’ti kattuniddeso kato, so
bhāvabhūtāya karaṇabhūtāya vā nāmapaññattiyā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ diṭṭhatāya ṭhapitatāya ca
taṃnimittataṃ sandhāya katoti veditabbo.
Vijjamānapaññattītiādinā vacanena pāḷiyaṃ anāgatataṃ sandhāya ‘‘pāḷimuttakenā’’tiādimāha.
Kusalākusalassevāti kusalākusalassa viya. Vijjamānassāti etassa attho satoti, tassa attho
sambhūtassāti. Vijjamānassa sato ti vā vijjamānabhūtassāti attho. Tamevatthaṃ dassento āha
‘‘sambhūtassā’’ti. Tena avijjamānabhāvaṃ paṭikkhipati. Tathā avijjamānassāti yathā kusalādīni
akusalādisabhāvato, phassādayo ca vedanādisabhāvato vinivattasabhāvāni vijjanti, tathā avijjamānassa
ye dhamme upādāya ‘‘itthī, puriso’’ti upaladdhi hoti, te apanetvā tehi vinivattassa itthiādisabhāvassa
abhāvato asambhūtassāti attho. Yaṃ panetassa ‘‘tenākārena avijjamānassa aññenākārena
vijjamānassā’’ti atthaṃ keci vadanti, tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ paññattiduke vuttameva. Avijjamānepi
sabhāve lokaniruttiṃ anugantvā anabhinivesena cittena ‘‘itthī, puriso’’ti gahaṇasabbhāvā
‘‘lokaniruttimattasiddhassā’’ti āha. Sābhinivesena pana cittena gayhamānaṃ pañcamasaccādikaṃ na
sabhāvato, nāpi saṅketena siddhanti ‘‘sabbākārenapianupalabbhaneyya’’nti vuttaṃ. Tāsu
imasmiṃ…pe… labbhantīti imasmiṃ pakaraṇe sarūpato tissannaṃ āgatataṃ sandhāya vuttaṃ.
Yathāvuttassa pana aṭṭhakathānayassa avirodhena ācariyavādā yojetabbā, tasmā
paññapetabbaṭṭhena cesā paññattīti etassa sabhāvato avijjamānattā paññapetabbamattaṭṭhena
paññattīti attho. Paññapetabbampi hi sasabhāvaṃ tajjaparamatthanāmalābhato na parato labhitabbaṃ
paññattināmaṃ labhati, nisabhāvaṃ pana sabhāvābhāvato na attano sabhāvena nāmaṃ labhatīti.
Sattotiādikena nāmena paññapitabbamattaṭṭhena paññattīti nāmaṃ labhati, nisabhāvā ca sattādayo. Na hi
sasabhāvassa rūpādīhi ekattena aññattena vā anupalabbhasabhāvatā atthīti.
Kirīṭaṃ makuṭaṃ, taṃ assa atthīti kirīṭī. Etasmiñca ācariyavāde anūnena lakkhaṇena bhavitabbanti
sabbasamorodho kātabbo. Dutiyaṃ tatiyanti evaṃpakārā hi upanidhāpaññatti upanikkhittakapaññatti ca
saṅkhātabbappadhānattā chapi paññattiyo bhajatīti yuttaṃ vattuṃ, itarā ca yathāyogaṃ taṃ taṃ
paññattinti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādi pana saṅkhā nāma kāci natthīti tāsaṃ upādāsantatipaññattīnaṃ
avijjamānapaññattibhāvaṃ, itarāsañca upanidhāpaññattīnaṃ yathānidassitānaṃ
avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvaṃ maññamāno āha ‘‘sesā avijjamānapakkhañceva
avijjamānenaavijjamānapakkhañca bhajantī’’ti. Dutiyaṃ tatiyaṃ dve tīṇītiādīnaṃ
upanidhāupanikkhittakapaññattīnaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvameva maññati. Yañhi
paṭhamādikaṃ apekkhitvā yassa cekādikassa upanikkhipitvā paññāpīyati, tañca saṅkhānaṃ kiñci
natthīti. Tathā santatipaññattiyā ca. Na hi asīti āsītiko ca vijjamānoti.
Ekaccā bhūmipaññattīti kāmāvacarādipaññattiṃ sandhāyāha. Kāmāvacarādī hi sabhāvadhammāti
adhippāyo. Kāmoti pana okāse gahite avijjamānenavijjamānapaññatti esā bhavituṃ arahati,
kammanibbattakkhandhesu gahitesu vijjamānenavijjamānapaññatti. Yathā pana vacanasaṅkhātāya
vacanasamuṭṭhāpakacetanāsaṅkhātāya vā kiriyāya bhāṇakoti puggalassa paññatti
vijjamānenaavijjamānapaññattipakkhaṃ bhajati, evaṃ kiso thūloti rūpāyatanasaṅkhātena saṇṭhānena
puggalādīnaṃ paññāpanā vijjamānenaavijjamānapaññatti bhavituṃ arahati. Saṇṭhānanti vā rūpāyatane
aggahite avijjamānenaavijjamānapaññatti. Rūpaṃ phassotiādikā pana vijjamānapaññatti
ruppanādikiccavasena kiccapaññattiyaṃ, paccattadhammanāmavasena paccattapaññattiyaṃ vā

avarodhetabb ā. Vijjam ānāvijjam ānapaññattīsu ca vuttāsu tāsa ṃ vomissatāvasena pavattā itarāpi
vuttāyeva hontīti ayampi ācariyavādo sabbasaṅgāhakoti daṭṭhabbo.
2. ‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’tiādikassa atthaṃ dassento ‘‘yattakena paññāpanenā’’tiādimāha.
Tattha yāvatā pañcakkhandhāti yāvatā rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti khandhānaṃ
khandhapaññatti, ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, evaṃ pāḷiyojanaṃ katvā
saṅkhepappabhedavasena ayaṃ attho vuttoti veditabbo. ‘‘Yāvatā pañcakkhandhā’’ti, ‘‘khandhānaṃ
khandhapaññattī’’ti hi imassa attho ‘‘yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā’’ti
etena dassito, ‘‘yāvatā rūpakkhandho’’tiādikassa pana ‘‘pabhedato rūpakkhandho’’tiādikenāti.
Tattha rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho ti pabhedanidassanamattametaṃ. Tena avuttopi sabbo
saṅgahito hotīti ‘‘tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro’’tiādi vuttaṃ. Ayaṃ vā ettha pāḷiyā atthayojanā
– ‘‘yāvatā’’ti idaṃ sabbehi padehi yojetvā yattakā pañcakkhandhā, tattakā khandhānaṃ
khandhapaññatti. Yattako pañcannaṃ khandhānaṃ tappabhedānañca rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo,
tattako khandhānaṃ khandhapaññattiyā pabhedoti pakaraṇantare vuttena vatthubhedena
khandhapaññattiyā pabhedaṃ dasseti. Esa nayo ‘‘yāvatā āyatanāna’’ntiādīsupi.
7. Ekadesenevāti uddesamattenevāti attho.
Mātikāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Niddesavaṇṇanā
1. Ekakaniddesavaṇṇanā
1. Jhānaṅgāneva vimokkhoti iminā adhippāyenāha ‘‘vimokkhasahajātena nāmakāyenā’’ti. Yena
hi saddhintiādinā paṭhamaṃ samaṅgibhāvatthaṃ vivarati. Phassenapi phuṭṭhāyeva nāmāti etena
‘‘apicesā’’tiādinā vuttaṃ dutiyaṃ samphassena phusanatthaṃ, itarehi itare kāraṇatthe.
Samaṅgibhāvaphusanakāraṇabhāvā hi phusanāti vuttāti. Punapi paṭhamatthameva dubbiññeyyattā
vivaranto ‘‘tatrāssā’’tiādimāha. Ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammāti ettha
vedanāsomanassindriyāni saṅgahitānīti āha ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti. Evaṃ sati
vedanāsomanassindriyehi sukhassa phusitabbattā tiṇṇañca tesaṃ anaññattā teneva tassa phusanā
āpajjatīti? Nāpajjati, vedayitādhipatiyaṭṭhehi upanijjhāyanabhāvapaṭilābhassa vuttattā. Atha vā ṭhapetvā
tāni aṅgānīti aṅgānaṃ bahuttā bahuvacanaṃ. Tesu pana paccekampi yojanā kātabbā ‘‘vitakkaṃ
ṭhapetvā’’tiādinā. Tattha ‘‘sukhaṃ ṭhapetvā’’ti imissā yojanāya sesā tayo khandhā honti, itarāsu
cattāroti. Sabbayojanāsu ca tayo anto katvā ‘‘cattāro khandhā hontī’’ti vuttaṃ.
2. Yo asamayavimokkhena ekaccehi āsavehi vimutto asamayavimokkhūpanissayalābhena ca
sātisayena samayavimokkhena, so eva samayavimutto . So hi tena vimutto jhānalābhī sekkho
rūpārūpabhavato apunarāvaṭṭako kāmarāgādīhi tathāvimuttova hotīti samayavimuttapaññattiṃ laddhuṃ
arahati. Puthujjano pana jhānalābhī punarāvaṭṭakadhammo puna kāmarāgādisamudācārabhāvato vimutto
nāma na hotīti samayavimuttapaññattiṃ nārahati, tena so ‘‘samayavimutto’’ti na vutto. Arahato pana
aparikkhīṇā āsavā natthi, yato vimucceyya. Diṭṭhadhammasukhavihāramattā hi tassa aṭṭha vimokkhāti.
Tasmā tassa na aṭṭha vimokkhā samayavimuttapaññattibhāvassa asamayavimuttapaññattibhāvassa vā
kāraṇaṃ. Tadakāraṇabhāvameva dassetuṃ ‘‘na heva kho…pe… viharatī’’ti vuttaṃ, na
sukkhavipassakasseva asamayavimuttabhāvaṃ dassetunti daṭṭhabbaṃ. Sabbopi hi arahā
asamayavimuttoti. Bāhirāna nti lokuttarato bahibhūtānaṃ, lokiyānanti attho.
3. Arūpakkhandhanibbānamattavācako arūpasaddo na hotīti dassanatthaṃ ‘‘rūpato añña’’ntiādi
vuttaṃ. Cittamañjūsa nti samādhiṃ. Abhiññādīnañhi dhammānaṃ pādakabhāvena samādhi
mañjūsāsadiso hoti. Addhānaṃ pharitu nti dīghakālaṃ byāpetuṃ, pavattetunti attho.
‘‘Sammajjitabba ’’nti cintetv ā tattha ādarassa akatattā vattabhedoti veditabbo. Eva ṃ vattabhedamattena

na ṭṭhā pana sam āpatti k āmacchand ādīhi na ṭṭhā viya na kiñcena pacc āharitabb ā hoti
mandapāripanthakattā, tasmā vattasamitakaraṇamatteneva paccāharitabbattā ‘‘appentova nisīdī’’ ti āha.
4. Attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppatīti parihīno nāma na
hoti, tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅge paṭisaṃhaṭamatte samāpajjituṃ samatthatāyāti adhippāyo. ‘‘Kissa pana,
bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyāti? Yā hissa sā, ānanda, akuppā
cetovimutti, nāhaṃ tassā lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, ānanda, appamattassa
ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā, tesāhamassa lābhasakkārasilokaṃ
antarāyāya vadāmī’’ti sutte (saṃ. ni. 2.179) pana samayena samayaṃ āpajjanena pariharitabbānaṃ
samāpattisukhavihārānaṃ tasmiṃ tasmiṃ byāsaṅgakāle anipphattito lābhasakkārasiloko antarāyoti
vuttoti adhippāyenassa tena avirodho veditabbo.
5. Dhammānaṃ…pe… pīti ettha ‘‘dhammehī’’ti vattabbaṃ. Idha hi tāhi samāpattīhi
parihāyeyyāti dhammehi puggalassa parihānampi aparihānampi vuttaṃ. Tattha ca puggalassa
pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyunti dhammānaṃ kuppanaṃ akuppanañca vuttaṃ, puggalassa
pana parihānadhammānameva vināsoti vacananānattamattena vacanatthanānattamattena vā
pariyāyantaratā vuttāti daṭṭhabbā.
7-8. Cetanāsamāpatticetanā tadāyūhanā ca. Anurakkhaṇā samāpattiupakārānupakārapariggāhikā
paññāsahitā sati. Tāhi cetiyamānaanurakkhiyamānasamāpattīnaṃ bhabbā cetanābhabbā
anurakkhaṇābhabbā.
10 . Puthujjanagotta nti puthujjanasikkhaṃ, puthujjanagatā tisso sikkhā atikkantāti attho. Tā hi
saṃyojanattayānupacchedena ‘‘puthujjanasikkhā’’ti vuccantīti.
11 . Arahattamaggaṭṭho ca vaṭṭabhayato paññubbegena ubbijjanto uddhambhāgiyasaṃyojanehi
uparatoti bhayūparato nāmāti āha ‘‘satta sekkhā bhayūparatā’’ ti.
12 . Bhavaṅgapaññāvirahitā ‘‘vipākāvaraṇena samannāgatā’’ti iminā gahitāti tihetukapaṭisandhikā
keci ‘‘duppaññā’’ti iminā gayhantīti dassento āha ‘‘appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā’’ ti. Paññāya hi
vinā na tadupanissayo atthīti.
14 . Yattha niyatāniyatavomissā pavatti atthi, tattheva niyatadhammā hontīti uttarakurūsu tadabhāvā
niyato nāma natthīti dassento ‘‘yā pana uttarakurukāna’’ ntiādimāha.
16 . Terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattasīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni
pariyādakāni, pariyādakaphalaṃ gocarasīsaṃ. Tañhi visayajjhattaphalavimokkhoti. Pariyādakassa
maggassa phalassa ca ārammaṇaṃ saṅkhārasīsaṃ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṃ
pariyādakaphalārammaṇānaṃ saha viya saṃsiddhidassanena samasīsibhāvaṃ dassetuṃ
paṭisambhidāyaṃ(paṭi. ma. 1.87) terasa sīsāni vuttāni. Idha pana ‘‘apubbaṃ acarimaṃ
āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṃ
karonto ‘‘tattha kilesasīsa’’ ntiādimāha. Tattha pavattasīsampi vaṭṭato vuṭṭhahanto maggo cutito
uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādiyati, yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato
‘‘pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃcuticittaṃ pariyādiyatī’’ ti āha. Kilesapariyādānena pana attano
anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti.
‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12, 14) vacanato hi
paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ samāpitaṃ nāma hoti. Taṃ pana parisamāpanaṃ
yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya
kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ apubbācarimatā hotīti āha ‘‘vārasamatāyā’’ ti. Bhavaṅgaṃ
otaritvā parinibbāyatīti ettha parinibbānacittameva bhavaṅgotaraṇabhāvena vuttanti daṭṭhabbaṃ.

17 . Mah āpayogo ti mah ākiriyo vipattikara ṇamah āmeghu ṭṭhānākāravin āso. Ti ṭṭ heyy āti vin āso
nappavatteyyāti attho.
18 . Araṇīyattāti payirupāsitabbattā.
20 . Yāya katakiccatā hoti, tāya aggavijjāya adhigatāya tevijjatābhāvo nippariyāyatā, sā ca
āgamanavasena siddhā sātisayā tevijjatāti āha ‘‘āgamanīyameva dhura’’ nti.
22 . Tattha cāti nimittatthe bhummaṃ, sabbaññutaññāṇappattiyā ādhārabhāve vā. Tattheva hi
sabbaññutaṃ patto nāma hotīti.
23 . Ananussutesu dhammesūti ca ananussutesu saccesūti attho.
24 . ‘‘Rūpī rūpāni passatī’’tiādike (ma. ni. 2.248; 3.312; paṭi. ma. 1.209; dha. sa. 248)
nirodhasamāpattiante aṭṭha vimokkhe vatvā ‘‘yato kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe kāyena
phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, ānanda, bhikkhu
ubhatobhāgavimutto’’ti yadipi mahānidānasutte vuttaṃ, taṃ pana ubhatobhāgavimuttaseṭṭhavasena
vuttanti idha kīṭāgirisuttavasena sabbaubhatobhāgavimuttasaṅgahatthaṃ ‘‘aṭṭha samāpattiyo
sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharatī’’ ti āha. Kīṭāgirisutte hi ‘‘idha, bhikkhave, ekacco puggalo
ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā
parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto’’ti (ma. ni. 2.182)
arūpasamāpattivasena cattāro ubhatobhāgavimuttā vuttā, ubhatobhāgavimuttaseṭṭho ca
vuttalakkhaṇopapattitoti. Kāyasakkhimhipi eseva nayo.
Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti na āsavā paññāya passanti, dassanakāraṇā pana
parikkhīṇā disvā parikkhīṇāti vuttā. Dassanāyattaparikkhayattā eva hi dassanaṃ purimakiriyā hotīti.
Nāmanissitako eso ti eso ubhatobhāgavimutto rūpato muccitvā nāmaṃ nissāya ṭhito puna tato
muccanato ‘‘nāmanissitako’’ti vatvā tassa ca sādhakaṃ suttaṃ vatvā ‘‘kāyadvayato suvimuttattā
ubhatobhāgavimutto’’ti āhāti attho. Sutte hi ākiñcaññāyatanalābhino upasīvabrāhmaṇassa bhagavatā
nāmakāyā vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti muni akkhātoti.
Paṭhamattheravāde dvīhi bhāgehi vimutto ubhatobhāgavimutto, dutiyattheravāde ubhato
bhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti, tatiyattheravāde dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti
ayametesaṃ viseso. Tattha vimutto ti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā
kāyadvayato vimuttoti attho daṭṭhabbo. Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimutta nti
nīvaraṇasaṅkhātanāmakāyato vimuttanti vuttaṃ hoti. Tañhi nīvaraṇadūrībhāvena nāmakāyato
rūpataṇhāvikkhambhanena rūpakāyato ca vimuttattā ekadesena ubhatobhāgavimuttaṃ nāma hotīti
arahattamaggassa pādakabhūtaṃ ubhatobhāgavimuttanāmalābhassa kāraṇaṃ bhavituṃ yuttanti
adhippāyo.
25 . Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hotīti ubhatobhāgavimuttabhāvassa kāraṇabhūtaṃ
rūpakāyato vimuttaṃ ekampi vimokkhaṃ anadhigatoti adhippāyo. Arūpāvacaresu hi ekampi adhigato
ubhatobhāgavimuttabhāvakāraṇapaṭilābhato aṭṭhavimokkhekadesena tena taṃnāmadāne samatthena
‘‘aṭṭhavimokkhalābhī’’tveva vuccati. Tenāha ‘‘arūpāvacarajjhānesu panā’’ tiādi.
26 . Phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti phuṭṭhānaṃ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ
anantaro kāloti adhippāyo. Accantasaṃyoge cettha upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
Phuṭṭhānantarakālameva sacchikaroti sacchikātabbopāyenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu
(dī. ni. 1.165) viya bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato nāmakāyekadesato ca
vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana
kāyena sacchikato. Nirodhaṃ pana ārammaṇaṃ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena so sacchikato

hoti, tasm ā so sacchik ātabba ṃ nirodha ṃ yath āā locita ṃ nāmak āyena sacchikarotīti kāyasakkh īti
vuccati, na tu vimuttoti ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā.
27 . Diṭṭhattā patto ti etena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṃ dīpeti.
‘‘Diṭṭhantaṃ patto’’ti vā pāṭho, dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti vuttaṃ
hoti. Paṭhamaphalato paṭṭhāya hi yāva aggamaggā diṭṭhippattoti.
28 . Imaṃ pana nayaṃ ‘‘no’’ti paṭikkhipitvāti ettha diṭṭhippattasaddhāvimuttabhāvappattānaṃ
paññānānattaṃ vuttaṃ, na pana yena visesena so viseso patto, so vuttoti imaṃ dosaṃ disvā paṭikkhepo
katoti daṭṭhabbo. Āgamaṭṭhakathāsūti ca vacanena āgamanīyanānattasanniṭṭhānameva thiraṃ karotīti
veditabbaṃ. Saddahanto vimutto ti etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvaṃ
dasseti. Saddhāvimutto ti vā saddhāya adhimuttoti attho.
29 . Paññaṃ vāhetīti paññaṃ sātisayaṃ pavattetīti attho. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti
nibbānābhimukhaṃ gametīti attho.
31 . Evaṃmaggakkhaṇepīti ayaṃ api-saddo kasmā vutto, nanu ariyena aṭṭhaṅgikena maggena
samannāgato maggakkhaṇe eva hotīti tadā eva sotāpanno nāmāti āpannanti? Nāpannaṃ. Maggena hi
attanā sadisassa aṭṭhaṅgikassa vā sattaṅgikassa vā phalassa sototi nāmaṃ dinnanti tenapi
samannāgatassa sotāpannabhāvato, sotena vā maggena pavattetuṃ aparihīnena phalaṭṭhopi samannāgato
eva nāma, na ca tena paṭhamamaggakkhaṇe viya soto samāpajjiyamāno, tasmā samāpannasotattā
paṭhamaphalato paṭṭhāya ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yutto. Vuttañhi ‘‘ye keci, bhikkhave, mayi
aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha
vihāya niṭṭhā’’ti (a. ni. 10.64). Tattha dutiyaphalaṭṭhādīnaṃ visuṃ nāmaṃ atthīti paṭhamaphalaṭṭho eva
itarehi visesiyamāno ‘‘sotāpanno’’ti vattuṃ yuttoti so eva idhādhippeto. Paṭiladdhamaggena bujjhatīti
etena paṭiladdhamaggassa catusaccapaccavekkhaṇādīnaṃ upanissayabhāvaṃ dasseti. Sambodhi paraṃ
ayanaṃ nissayo etassāti hi sambodhiparāyaṇoti. Dutiyenatthena sambodhi paraṃ ayanaṃ gati etassāti
sambodhiparāyaṇo.
32 . Kevalena kulasaddena mahākulameva vuccatīti āha ‘‘mahābhogakulesuyeva nibbattatīti
attho’’ ti.
33 . Khandhabījaṃ nāma paṭisandhiviññāṇaṃ. Ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne
kathitāti sajjhānako ajjhattasaṃyojanasamucchede akatepi anāgāmisabhāgo anāvattidhammo idha
gaṇanūpago na hoti, heṭṭhā upari ca saṃsaraṇako kāmabhavagato hīnajjhānako idha gaṇanūpagoti
adhippāyo.
34 . Yaṃ vattabba nti ‘‘dvīhi kāraṇehi tanubhāvo veditabbo’’tiādi yaṃ vattabbaṃ siyāti attho.
36 . Upapannaṃ vā samanantarāti upapannaṃ vā etena puggalena hoti, atha samanantarā
ariyamaggaṃ sañjaneti. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ tassa puggalassa
vemajjhaṃ appattaṃ hoti, etthantare ariyamaggaṃ sañjanetīti ayamettha pāḷiattho. Aṭṭhakathāyaṃ pana
‘‘appatvā pabbataṃ nadī’’ti viya āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvāti parasaddayoge
parato bhūto hutvā saddo vacanasesabhūto payuttoti veditabbo.
37 . Upahaccāti etassa upagantvāti attho, tena vemajjhātikkamo kālakiriyopagamanañca saṅgahitaṃ
hoti. Tena vuttaṃ ‘‘atikkamitvā vemajjha’’ ntiādi.
40 . Uddhaṃvāhibhāvenāti uddhaṃ vahatīti uddhaṃvāhī, taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vā, tassa bhāvo,
tena uddhaṃvāhibhāvenāti vuttaṃ hoti. Avihesu uddhaṃsoto yadipi tattha parinibbāyī na hoti, yattha vā
tattha v ā gantv ā parinibb āyatu, parinibb āyino pana tassa asa ṅkh āraparinibb āyitā sasa ṅkh āraparinibb āyitā

ca atth īti tattha dasa an āgāmino vuttā, eva ṃ atapp ādīsupi. Anupahaccatal āti appattatalā.
Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīnaṃ lahusālahusagatikā eva
parittavipulatiṇakaṭṭhajhāpakapappaṭikāsadisatā veditabbā, na uppajjitvāva nibbāyanakādīhi adhimattatā
viya samuddaṃ patvā nibbāyanakato anadhimattatā viya ca antarā upahaccaparinibbāyīhi uddhaṃsotato
ca adhimattānadhimattatā. Te eva hi asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyinoti. Tato mahantatare ti vacanaṃ
tiṇakaṭṭhajhāpanasamatthapappaṭikādassanatthaṃ, na adhimatta nādhimattadassanatthanti.
No cassa no ca me siyāti avijjāsaṅkhārādikaṃ hetupañcakaṃ no ca assa, viññāṇādikaṃ idaṃ
phalapañcakaṃ vattamānaṃ no ca me siyāti attho. Tena atītabhavasaṃsiddhito dukkhasamudayato
imassa dukkhassa pavattidassanato paccayasamudayaṭṭhena khandhānaṃ udayadassanapaṭipatti vuttā
hoti. Na bhavissati, na me bhavissatīti yadi etarahi hetupañcakaṃ na bhavissati, anāgate
phalapañcakaṃ na me bhavissatīti attho. Etena paccayanirodhaṭṭhena vayadassanapaṭipatti vuttā hoti,
etarahi anāgate ca attattaniyanivāraṇavasena suññatāpaṭipatti vā catūhipi vuttā. Yadatthīti yaṃ atthi.
Bhūta nti sasabhāvaṃ nibbattaṃ vā yathādiṭṭhaudayabbayaṃ yathādiṭṭhasuññataṃ vā khandhapañcakaṃ
parikappitaitthipurisasattādibhāvarahitaṃ nāmarūpamattanti attho. Vivaṭṭānupassanāya vivaṭṭamānaso
taṃ bhūtaṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati, saṅkhārupekkhāñāṇena upekkhako hotīti vuttaṃ hoti.
Bhave na rajjati, sambhave na rajjatīti avisiṭṭhe visiṭṭhe ca bhave na rajjatīti keci vadanti.
Paccuppanno pana bhavo bhavo, anāgato jātiyā gahaṇena gahito sambhavo ti veditabbo. Atha vā
bhavo ti bhūtameva vuccati, sambhavo tadāhāro, tasmiṃ dvaye na rajjatīti sekkhapaṭipattiṃ dasseti.
Bhūte hi sasambhave ca virāgo sekkhapaṭipatti. Yathāha ‘‘bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṃ
sammappaññāya passati, bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya
nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ…pe… disvā tadāhārasambhavassa
nibbidāya…pe… paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhāya yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammanti
yathābhūtaṃ…pe… disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho,
bhante, sekkho hotī’’ti (saṃ. ni. 2.31). Athuttarīti atha evaṃ arajjamāno uttari santaṃ padaṃ nibbānaṃ
anukkamena maggapaññāya sammā passati, tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ
catutthamaggeneva sacchikātabbassa tassa tena asacchikatattā.
Ekakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dukaniddesavaṇṇanā
63 . Kassaci kilesassa avikkhambhitattā kassaci kathañci avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa
visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena sampayutto
ajjhattasaṃyojano .
83 . Kāraṇena vinā pavattahitacitto akāraṇavacchalo . Anāgatampi payojanaṃ apekkhamāno
purimaggahitaṃ taṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti āha ‘‘karissati me’’ tiādi.
Tamojotiparāyaṇo puññaphalaṃ anupajīvanto eva puññāni karotīti ‘‘pubbakārī’’ ti vutto. ‘‘Iṇaṃ
demī’’ti saññaṃ karotīti evaṃsaññaṃ akarontopi karonto viya hotīti attho.
86 . Acchamaṃsaṃlabhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyatīti acchamaṃsanti jānantopi
sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati, madditvā vītikkamatīti vuttaṃ hoti.
90 . Titto ti niṭṭhitakiccatāya nirussukko.
Dukaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tikaniddesava ṇṇ an ā

91 . Sesasa ṃvarabheden āti manosa ṃvarabhedena, satisa ṃvarādibhedena v ā.
Akusalasīlasamannāgamenāti ‘‘katame ca thapati akusalā sīlā? Akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ
vacīkammaṃ pāpako ājīvo’’ti vuttehi samannāgamena. Tassa hi…pe… evaṃ sāsaṅkasamācāro hotīti
evaṃ sāsaṅko samācāro hotīti attho.
94 . Samānavisayānaṃ puggalānaṃ visesadassanavasena ‘‘kāyasakkhī’’ tiādikaṃ vuttaṃ.
107 . Samādhi vā ādīti lokuttaradhammā hi paramatthato sāsananti tadattho pādakasamādhi tassa
ādi vutto, tadāsannattā vipassanā,tassa mūlekadesattā maggo .
108 . Ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo ti ucchaṅgasadisapaññatāya eva paññā
viya puggalopi ucchaṅgo viya hoti, tasmiṃ dhammānaṃ aciraṭṭhānatoti adhippāyena vuttaṃ. Vakkhati
hi ‘‘ucchaṅgasadisapaññotiattho’’ ti.
109 . Yathā ca ucchaṅgasadisā paññā, evaṃ nikkujjakumbhasadisā paññā evāti daṭṭhabbo, tattha
dhammānaṃ anavaṭṭhānato.
113 . Ciraṭṭhānato thiraṭṭhānato ca pāsāṇalekhasadisā parāparādhanibbattā kodhalekhā yassa so
pāsāṇalekhūpamasamannāgato pāsāṇalekhūpamo ti vutto, evaṃ itarepi.
118 . Sutādivatthurahito tucchamāno naḷo viyāti ‘‘naḷo’’ti vuccati, so uggato naḷo etassāti unnaḷo.
122 . ‘‘Sīlakathā ca no bhavissatī’’ti ettha vuttaṃ sīlakathābhavanaṃ paṭhamārambhopi dussīlena
saha na hotīti dassento āha neva sīlakathā hotī’’ ti.
123 . Tatthatatthāti tasmiṃ tasmiṃ anuggahetabbe paññāya sodhetabbe ca vaḍḍhetabbe ca
adhikasīlaṃ nissāya uppannapaññāya anuggaṇhāti nāmāti attho.
124 . Gūthakūpo viya dussīlya nti etena dussīlyassa gūthasadisattameva dasseti.
130 . No ca sammā paññapetuṃ sakkontīti yebhuyyena na sakkontīti imamatthaṃ sandhāya
vuttaṃ, uppanne tathāgate tasmiṃ anādariyaṃ katvā samāpattiṃ uppādetuṃ vāyamantassa
asamatthabhāvaṃ vā. Titthiyāvā pūraṇādayo adhippetā.
Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Catukkaniddesavaṇṇanā
133 . Parena kataṃ dussīlyaṃ āṇattiyā attanā ca payogena katanti āṇattiyā pāpassa dāyādo ‘‘tato
upaḍḍhassa dāyādo’’ ti vutto.
145 . Aya nti ‘‘tesu paṭhamo’’tiādikaṃ nayaṃ vadati.
148 . Desanāya dhammānaṃ ñāṇassa āpāthabhāvasampādanaṃ ñāṇugghāṭanaṃ. Saha
udāhaṭavelāyāti udāhaṭavelāya saddhiṃ tasmiṃ kāle anatikkante evāti attho.
152 . Ta nti anantaravacanaṃ vadati. ‘‘Katamo loko’’ti vutte ‘‘pañcupādānakkhandhā’’ti mahantaṃ
atthaṃ saṅgahitvā ṭhitavacanaṃ atthayuttaṃ. Lujjatīti lokoti kāraṇayuttaṃ.
156 . Sahit āsahitass āti sahitāsahiteti attho, sahitāsahitassa paricchindaneti v ā. Dveyev āti

dutiyacatutth āyeva. Desakas āvakasampattiy ā bodhetu ṃ samatthat āya sabh āvadhammakathik ā,
saccadhammakathikāti attho.
157 . Kusaladhammehi cittassa vāsanābhāvanā vāsadhuraṃ. Ayaṃ pāpapuggalo ti catuttho vutto,
na paṭhamo. Paṭhamo hi avisaṃvādetukāmo verañjabrāhmaṇasadiso adhippetoti.
159 . Puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatāti puggale abhikkamanādīnaṃ ariyānaṃ
abhikkamanādisadisatāti attho, ariyānaṃ abhikkamanādinā puggalassa sadisatāti vā
sadisābhikkamanāditāti attho.
166 . Dussīlaṃ ‘‘dussīlo’’ti vadanto bhūtaṃ bhāsati nāma. Pāṇātipātena dussīlaṃ adinnādānena
dussīloti avatvā pāṇātipātenevāti vadanto tacchaṃ bhāsati nāma. Yamidaṃ ‘‘kālenā’’ti vuttaṃ, tatra
tasmiṃ vacane, yo ‘‘kālena bhaṇatī’’ti vutto, so kīdisoti dassanatthaṃ ‘‘kālaññū hotī’’tiādi vuttanti
dassento ‘‘yamidaṃ kālenāti vuttaṃ, tatra yo puggalo’’ tiādimāha.
168 . Āgamanavipatti nāma kammaṃ, pubbuppannapaccayavipatti sukkasoṇitaṃ. Pavatte,
pavattassa vā paccayā pavattapaccayā,āhārādayo. Jotetīti joti,āloko. Kulasampattiyādīhi jotamāno ca
joti viy āti joti .
173 . Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇāpi yehi kilesehi vimutto avimutto ca, tesaṃ dassanavasena
vimuttidassanameva hotīti āha ‘‘vimuttiñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇa’’ nti.
174 . Yāni kānici tantāvutāna nti tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti vuttaṃ hoti.
Sāyaṃ tatiyaṃ assāti sāyatatiyo . Anuyuñjanaṃ anuyogo . Taṃ anuyutto ti upayogavacanaṃ
daṭṭhabbaṃ, bhāvanapuṃsakaṃ vā.
178 . Tatthasikkhanabhāvenāti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. Sikkhaṃ paripūrento ti
sīlasaṃvaraṃ paripūrento. Sājīvañca avītikkamanto ti ‘‘nāmakāyo padakāyo niruttikāyo
byañjanakāyo’’ti vuttaṃ sikkhāpadaṃ bhagavato vacanaṃ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca
dvayaṃ ‘‘sikkhana’’nti vuttaṃ. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā
saṃvarapāripūrī hotīti. Vināsanabhāvato ti hiṃsanabhāvato. Haliddirāgo viya na thirakatho hotīti
ettha kathāya aṭṭhitabhāvena haliddirāgasadisatā veditabbā, na puggalassa.
179 . Dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchantīti iti -saddena evaṃpakāre dasseti. Aññaṃ dassetvā
aññassa parivattana nti dasagghanakaṃ vatthayugaṃ dassetvā tassa ajānantassa pañcagghanakassa
dānaṃ.
181 . Avikiṇṇasukha nti rūpādīsu subhādiparikappanavasena avisaṭasukhaṃ.
187 . Khandhadhammesu aniccādivasena pavattā vipassanā maggaphalalābhena paṭiladdhā nāma
hoti tadalābhena anavaṭṭhānatoti maggaphalalābhī eva ‘‘adhipaññādhammavipassanālābhī’’ti vutto,
maggaphalañāṇameva ca adhikapaññābhāvato catusaccadhamme sabbadhammassa vare nibbāne eva vā
visiṭṭhadassanabhāvato ca adhipaññādhammavipassanāti daṭṭhabbā.
189 . Sutena anupapanno ti yathāsutena vā atthena vā na samannāgatoti attho.
Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Pañcakaniddesava ṇṇ an ā

191 . Pa ṭhamapañcake uddeseneva puggalavibh āgo viññ āyat īti yath ā tesu pa ṭipajjitabba ṃ, tāya
paṭipattiyā te vibhajanto ‘‘tatra yvāya’’ ntiādimāha. Ārambhasaddo ti ārambhakiriyāvācako saddoti
attho. Phaluppattiyā maggakiccaṃ niṭṭhitaṃ hotīti ‘‘maggakiccavasena phalameva vutta’’ nti āha.
Āyācanasādhūti na pasaṃsanādisādhūti attho.
192 . Ādito dheyyaṃ ṭhapetabbaṃ ādheyyaṃ,dassanasavanapaṭivacanadānavasena mukhena viya
pavattaṃ gahaṇaṃ mukha nti daṭṭhabbaṃ. Taṃ mukhaṃ ādheyyaṃ, gahaṇatthaṃ pakatimukhameva vā
ādheyyaṃ yassa so ādheyyamukho, avicāretvā ādikathāya eva ṭhapitagahaṇoti vuttaṃ hoti.
194 . Rajaggasmi nti rajaggabhāve.
199 . Gavā khīraṃ aggamakkhāyatīti na evaṃ sambandho, uppattito pana pañca gorase dassetvā
tesu sappimaṇḍassa aggabhāvadassanatthaṃ ‘‘gavā khīra’’ ntiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘gāvito khīraṃ
nāma hotī’’ tiādi.
Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Chakkaniddesavaṇṇanā
202 . Chakke ekantato pākaṭā sammāsambuddhādayo te yathāvuttaguṇā puggalāti dassento
‘‘sammāsambuddho tena daṭṭhabbo’’ tiādimāha. Tattha tenāti sāmaṃ saccābhisamayo tattha ca
sabbaññutappattibalesu ca vasibhāvappattīti etena sabbena samuditena. ‘‘Sabbaññutaññāṇenā’’ti pana
vutte sabbamidaṃ saṅgahitaṃ hoti sāmaṃ saccābhisamayena balesu ca vasibhāvappattiyā ca vinā
sabbaññutaññāṇassa abhāvā, tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbaññutaññāṇenā’’ ti ettakameva vuttaṃ. Tattha
anācariyakena attanā uppāditenāti vacanena sabbaññutaññāṇassa sācariyakattaṃ parato uppattiñca
paṭisedheti, na sācariyakaṃ parehi uppāditañca sabbaññutaññāṇaṃ. Na hi taṃ tādisaṃ nivāretabbaṃ
atthīti.
Chakkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Sattakaniddesavaṇṇanā
203 . Saddhānāma sādhuladdhikāti ummujjatīti etena kusalesu dhammesu antogadhā,
bodhipakkhiyadhammesu vā adhimokkhabhūtā saddhā sādhūti ummujjamānaṃ kusalaṃ dasseti, evaṃ
hirīyādīsu ca. Kusalesu dhammesūti ettha bhummaniddeso tadantogadhatāya tadupakāratāya vā
veditabbo. Ettha ca ummujjati sāhu saddhā kusalesu dhammesūtiādinā saddhādīnaṃ
ummujjanapaññāya saddhādīnaṃ uppattiṃ dasseti. Teneva ‘‘tassa sā saddhā neva tiṭṭhatī’’ tiādi
vuttaṃ. ‘‘Sāhu saddhā kusalesu dhammesū’’ ti vā ummujjanassa upakārakaṃ ānisaṃsadassanaṃ vatvā
‘‘ummujjatī’’ ti etena saddhāsaṅkhātameva ummujjanaṃ dassitanti veditabbaṃ. Caṅkavāre ti
rajakānaṃ khāraparisāvane. Ekakammanibbattā paṭisandhibhavaṅgacutisantati eko cittavāroti cutito
anantaro yathāgahito dutiyo hotīti āha ‘‘dutiyacittavārenā’’ ti. Ummujjitvā ṭhitādayo cattāro tāya tāya
jātiyā arahattaṃ asacchikarontā aneke puggalā veditabbā, sacchikaronto pana ekopi pubbabhāge
tatiyapuggalādibhāvaṃ āpajjitvā ante sattamapuggalo hotīti.
Sattakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dasakaniddesavaṇṇanā
209 . Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti ettha ye sotāpannādayo
rūpārūpabhave upapajjitv ā parinibb āyissanti, te idha vih āya ni ṭṭ hāpakkha ṃ bhajam ānāpi

ajjhattasa ṃyojan āna ṃ asamucchinnatt ā puthujjanas ādh āra ṇe ca ṭhāne upapattiy ā na gahit ā.
Asādhāraṇaṭṭhānuppattivasena pana antarāparinibbāyīādayo eva ‘‘idha vihāya niṭṭhā’’ti vuttāti
veditabbāti.
Dasakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Puggalapaññattipakaraṇa-mūlaṭīkā samattā.
Kathāvatthupakaraṇa-mūlaṭīkā
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
Kathānaṃvatthubhāvato ti kathāsamudāyassa pakaraṇassa attano ekadesānaṃ okāsabhāvaṃ
vadati. Samudāye hi ekadesā antogadhāti. Yena pakārena saṅkhepena adesayi, taṃ dassento
‘‘mātikāṭhapaneneva ṭhapitassā’’ ti āha.
Nidānakathāvaṇṇanā
Anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyīti parinibbānameva parinibbānassa
parinibbānantarato visesanatthaṃ karaṇabhāvena vuttaṃ. Yāya vā nibbānadhātuyā adhigatāya
pacchimacittaṃ appaṭisandhikaṃ jātaṃ, sā tassa appaṭisandhivūpasamassa karaṇabhāvena vuttāti.
Dubbalapakkha nti na kāḷāsokaṃ viya balavantaṃ, atha kho ekamaṇḍalikanti vadanti.
Dhammavādīadhammavādīvisesajananasamatthāya pana paññāya abhāvato dubbalatā vuttā.
Tesaṃyevāti bāhuliyānameva, bahussutikātipi nāmaṃ. Bhinnakāti mūlasaṅgītito mūlanikāyato vā
bhinnā, laddhiyā suttantehi liṅgākappehi ca visadisabhāvaṃ gatāti attho.
Mūlasaṅgaha nti pañcasatikasaṅgītiṃ. Aññatra saṅgahitātiādīsu dīghādīsu aññatra saṅgahitato
suttantarāsito taṃ taṃ suttaṃ nikkaḍḍhitvā aññatra akariṃsūti vuttaṃ hoti. Saṅgahitato vā aññatra
asaṅgahitaṃ suttaṃ aññatra katthaci akariṃsu, aññaṃ vā akariṃsūti attho. Atthaṃ dhammañcāti
pāḷiyā atthaṃ pāḷiñca. Vinaye nikāyesu ca pañcasūti vinaye ca avasesapañcanikāyesu ca.
‘‘Dvepānanda, vedanā vuttā mayā pariyāyenā’’tiādi (ma. ni. 2.89) pariyāyadesitaṃ.
Upekkhāvedanā hi santasmiṃ paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti ayañhettha pariyāyo. ‘‘Tisso imā,
bhikkhave, vedanā sukhā dukkhā upekkhā vedanā’’tiādi (saṃ. ni. 4.249-251) nippariyāyadesitaṃ.
Vedanāsabhāvo hi tividhoti ayamettha nippariyāyatā. ‘‘Sukhāpi vedanā aniccā saṅkhatā’’tiādi (dī. ni.
2.123) nītatthaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ dukkha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.32) neyyatthaṃ.
‘‘Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca
tāvatiṃse’’tiādikaṃ (a. ni. 9.21) aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃgahetvā aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu .
‘‘Natthi devesu brahmacariyavāso’’tiādikaṃ (kathā. 270) suttañca aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ atthañca
aññaṃ ṭhapayiṃsūti evamettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Atthekacco puggalo attahitāya paṭipanno’’tiādi (pu.
pa. mātikā 4.24) byañjanacchāyāya saṇhasukhumaṃ suññatādi atthaṃ bahuṃ vināsayuṃ.
Vinayagambhīra nti vinaye gambhīrañca ekadesaṃ chaḍḍetvāti attho. Kilesavinayena vā
gambhīraṃ ekadesaṃ suttaṃ chaḍḍetvāti attho. Patirūpa nti attano adhippāyānurūpaṃ suttaṃ,
suttapatirūpakaṃ vā asuttaṃ. Ekacce aṭṭhakathākaṇḍameva vissajjiṃsu, ekacce sakalaṃ
abhidhammapiṭakanti āha ‘‘atthuddhāraṃ abhidhammaṃ chappakaraṇa’’ nti. Kathāvatthussa
savivādattepi avivādāni chappakaraṇāni paṭhitabbāni siyuṃ, tāni nappavattantīti hi dassanatthaṃ
‘‘chappakaraṇa’’ nti vuttanti. Tatiyasaṅgītito vā pubbe pavattamānānaṃ vasena ‘‘chappakaraṇa’’ nti
vuttaṃ. Aññānīti aññāni abhidhammapakaraṇādīni. Nāma nti yaṃ buddhādipaṭisaṃyuttaṃ na hoti
mañjusir īti ādika ṃ, ta ṃ nik āyan āma ṃ. Li ṅga nti niv āsanap ārupan ādivisesakata ṃ sa ṇṭ hānavisesa ṃ.

Sikk ādika ṃ parikkh āra ṃ. Ākappo ṭhānādīsu a ṅga ṭṭ hapanaviseso da ṭṭ habbo. Kara ṇanti
cīvarasibbanādikiccaviseso.
Saṅkantikassapikena nikāyena vādena vā bhinnā saṅkantikāti attho. Saṅkantikānaṃbhedā
suttavādī anupubbena bhijjatha bhijjiṃsūti attho. Bhinnavādenāti bhinnā vādā etasminti bhinnavādo,
tena abhinnena theravādena saha aṭṭhārasa hontīti vuttaṃ hoti. Bhinnavādenāti vā bhinnāya laddhiyā
aṭṭhārasa honti, te sabbepi sahāti attho. Theravādānamuttamo ti ettha thera -iti avibhattiko niddeso.
Therānaṃ ayanti thero. Ko so? Vādo. Thero vādānamuttamoti ayamettha attho.
Uppanne vāde sandhāya ‘‘parappavādamathana’’ nti āha. Āyatiṃ uppajjanakavādānaṃ
paṭisedhanalakkhaṇabhāvato ‘‘āyatilakkhaṇa’’ nti vuttaṃ.
Nidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Mahāvaggo
1. Puggalakathā
1. Suddhasaccikaṭṭho
1. Anulomapaccanīkavaṇṇanā
1. Māyāya amaṇiādayo maṇiādiākārena dissamānā ‘‘māyā’’ti vuttā. Abhūtena maṇiudakādiākārena
gayhamānā māyāmarīciādayo abhūtaññeyyākārattā asaccikaṭṭhā. Yo tathā na hoti, so saccikaṭṭhoti
dassento āha ‘‘māyā…pe… bhūtattho’’ ti. Anussavādivasena gayhamāno tathāpi hoti aññathāpīti tādiso
ñeyyo na paramattho, attapaccakkho pana paramatthoti dassento āha ‘‘anussavā…pe… uttamattho’’ ti.
Chalavādassāti atthīti vacanasāmaññena atthīti vuttehi rūpādīhi sāmaññavacanassāti adhippāyo.
‘‘So sacci…pe… laddhiṃ gahetvā āmantāti paṭijānātī’’ti vacanato pana ‘‘chalavādassā’’ti na sakkā
vattuṃ. Na hi laddhi chalanti. Okāsaṃ adadamāno ti patiṭṭhaṃ pacchindanto. Yadi saccikaṭṭhena
upalabbhati, rūpādayo viya upalabbheyya, tathā anupalabbhanīyato na tava vādo tiṭṭhatīti nivattentoti
adhippāyo. Taṃ sandhāyāti ‘‘yo saccikaṭṭho’’ti ettha vutto yo saccikaṭṭho, so sappaccayādibhāvena
dīpito ‘‘rūpañca upalabbhatī’’tiādīsu āgato dhammappabhedoti dasseti.
‘‘Tenasaccikaṭṭhaparamatthenā’’ ti vatvā ‘‘tenākārenā’’ ti vadato ayamadhippāyo –
saccikaṭṭhaparamatthākārena upalabbhamānaṃ saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhamānaṃ nāma hotīti.
Aññathā tatoti tassa tenākārenāti vattabbaṃ siyā. Ko panetissā purimapucchāya ca visesoti?
Purimapucchāya sattapaññāsavidho dhammappabhedo yathā bhūtena sabhāvatthena upalabbhati, evaṃ
puggalo upalabbhatīti vuttaṃ. Idha pana bhūtasabhāvatthena upalabbhamāno so dhammappabhedo yena
ruppanādisappaccayādiākārena upalabbhati, kiṃ tenākārena puggalopi upalabbhatīti esa viseso. Yathā
pana rūpaṃ viya bhūtasabhāvatthena upalabbhamānā vedanā na ruppanākārena upalabbhati, evaṃ
dhammappabhedo viya bhūtasabhāvatthena upalabbhamāno puggalo na ruppanādisappaccayādiākārena
upalabbhatīti sakkā paravādinā vattunti acodanīyaṃ etaṃ siyā. Avajānanañca tassa yuttanti niggaho ca
na kātabbo. Dhammappabhedato pana aññassa saccikaṭṭhassa asiddhattā dhammappabhedākāreneva
codeti. Avajānaneneva niggahaṃ dasseti. Anujānanāvajānanapakkhā sāmaññavisesehi
paṭiññāpaṭikkhepapakkhā anulomapaṭilomapakkhā paṭhamadutiyanayāti ayametesaṃ viseso veditabbo.
‘‘Tena vata re vattabbe’’ ti vadanto vattabbassa avacane dosaṃ pāpetīti iminā adhippāyena
‘‘niggahassa pāpitattā’’ ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Evametaṃ niggahassa ca anulomapaṭilomato
catunnaṃ pāpanāropanañca vuttattā upalabbhatītiādikaṃ anulomapañcakaṃ nāmā’’ ti vuttaṃ,

anulomapa ṭilomato pana dv īhi ṭhapan āhi saha sattakena bhavitabba ṃ, ta ṃvajjane v ā kāra ṇaṃ
vattabbaṃ. Yaṃ pana vakkhati ‘‘ṭhapanā nāma paravādīpakkhassa ṭhapanato ‘ayaṃ tava doso’ti
dassetuṃ ṭhapanamattameva hoti, na niggahassa vā paṭikammassa vā pākaṭabhāvakaraṇa’’nti (kathā.
aṭṭha. 2). Tenādhippāyena idhāpi ṭhapanādvayaṃ vajjeti. Yathā pana tattha paṭikammapañcakabhāvaṃ
avatvā paṭikammacatukkabhāvaṃ vakkhati, evamidhāpi niggahacatukkabhāvo vattabbo siyā.
Suddhikaniggahassa pana niggahappadhānattā uddesabhāvena vutto niggahova visuṃ vuttoti daṭṭhabbo.
Ye pana ‘‘ayathābhūtaniggahattā tattha paṭikammaṃ visuṃ na vutta’’nti vadanti, tesaṃ dutiye
vādamukhe niggahacatukkabhāvo paṭikammapañcakabhāvo ca āpajjati.
2. Attanā adhippetaṃ saccikaṭṭhamevāti sammutisaccaṃ sandhāyāti adhippāyo. Vakkhati hi
‘‘suddhasammutisaccaṃ vā paramatthamissakaṃ vā sammutisaccaṃ sandhāya ‘yo saccikaṭṭho’ti puna
anuyogo paravādissā’’ti (kathā. aṭṭha. 6). Tattha yadi paravādinā attanā adhippetasaccikaṭṭho
sammutisaccaṃ, sammutisaccākārena puggalo upalabbhatīti vadantena samānaladdhiko
nappaṭisedhitabbo, kathā evāyaṃ nārabhitabbā. Atha sakavādinā attanā ca adhippetasaccikaṭṭhaṃyeva
sandhāya paravādī ‘‘yo saccikaṭṭho’’tiādimāhāti ayamattho. Sakavādinā sammutisaccaṃyeva
saccikaṭṭhoti adhippetanti āpajjati. Yadi ubhayaṃ adhippetaṃ, puna ‘‘sammutisaccaparamatthasaccāni
vā ekato katvāpi evamāhā’’ti na vattabbaṃ siyāti. Yadi ca dvepi saccāni saccikaṭṭhaparamatthā,
saccikaṭṭhekadesena upaladdhiṃ icchantena ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’tiādi
anuyogo na kātabbo, na ca saccikaṭṭhekadesena anuyogo yutto. Na hi vedayitākārena upalabbhamānā
vedanā ruppanākārena upalabbhatīti anuyuñjitabbā, na ca paravādī ruppanādisabhāvaṃ puggalaṃ
icchati, atha kho saccikaṭṭhaparamatthamevāti. Paramatthasaccato aññasmiṃ saccikaṭṭhe vijjamāne
nāssa paramatthasaccatā anuyuñjitabbā. Asaccikaṭṭhe saccikaṭṭhavohāraṃ āropetvā taṃ sandhāya
pucchatīti vadantānaṃ voharitasaccikaṭṭhassa attanā adhippetasaccikaṭṭhatā na yuttā.
Voharitaparamatthasaccikaṭṭhānañca dvinnaṃ saccikaṭṭhabhāve vuttanayova doso. Sammutisaccākārena
upalabbhamānañca bhūtasabhāvatthena upalabbheyya vā na vā. Yadi bhūtasabhāvatthena upalabbhati,
puggalopi upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti anujānanto nānuyuñjitabbo. Atha na
bhūtasabhāvatthena, taṃvinimutto sammutisaccassa saccikaṭṭhaparamatthākāro na vattabbo asiddhattā.
Vakkhati ca ‘‘yathā rūpādayo paccattalakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena atthi, na evaṃ puggalo’’ti.
Tasmā maggitabbo ettha adhippāyo.
Dvinnaṃ saccāna nti ettha saccadvayākārena anupalabbhanīyato anuññeyyametaṃ siyā, na vā
kiñci vattabbaṃ. Yathā hi ekadesena paramatthākārena anupalabbhanīyatā anujānanassa na kāraṇaṃ,
evaṃ ekadesena sammutiyākārena upalabbhanīyatā paṭikkhepassa cāti maggitabbo etthāpi adhippāyo.
Nupalabbhatīti vacanasāmaññamatta nti nupalabbhatīti idameva vacanaṃ anuññātaṃ paṭikkhittañcāti
etaṃ chalavādaṃ nissāyāti adhippāyo. Yathā upalabbhatīti etasseva anujānanapaṭikkhepehi ahaṃ
niggahetabbo, evaṃ nupalabbhatīti etasseva anujānanapaṭikkhepehi tvanti evaṃ sambhavantassa
sāmaññena asambhavantassa kappanaṃ panettha chalavādo bhavituṃ arahati. Tena nupalabbhatīti
vacanasāmaññamattaṃ chalavādassa kāraṇattā ‘‘chalavādo’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Vacanasāmaññamattañca chalavādañca nissāyāti vā attho. Ṭhapanā niggahappaṭikammānaṃ
pākaṭabhāvakaraṇaṃ na hotīti idaṃ vicāretabbaṃ. Na hi pakkhaṭṭhapanena vinā purimaṃ anujānitvā
pacchimassa avajānanaṃ, pacchimaṃ vā avajānantassa purimānujānanaṃ micchāti sakkā āropetunti.
3. Tavāti, paṭijānanta nti ca paccatte sāmiupayogavacanānīti adhippāyena ‘‘tvaṃyeva
paṭijānanto’’ ti āha.
4-5. Catūhi pāpanāropanāhi niggahassa upanītattāti ‘‘dunniggahitā ca homa, hañcī’’tiādinā tayā
mama kato niggaho, mayā tava kato niggaho viya micchāti evaṃ tena anulomapañcake catūhi
pāpanāropanāhi katassa niggahassa tena niyāmena dukkaṭabhāvassa attanā kataniggahena saha
upanītattā aniggahabhāvassa vā upagamitattāti attho daṭṭhabbo. Evameva tena hi yaṃ niggaṇhāsi
hañci…pe… idaṃ te micchāti etassa aniggahabhāvanigamanasseva niggamanacatukkatā veditabbā.