Pañcapakaraṇa-anuṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammapiṭake
Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
Dhātukathāpakaraṇa-anuṭīkā
Ganthārambhavaṇṇanā
Dhātukathāpakaraṇadesanāya desadesakaparisāpadesā vuttappakārā evāti kālāpadesaṃ dassento
‘‘dhātukathāpakaraṇaṃ desento’’ tiādimāha. ‘‘Tasseva anantaraṃ adesayī’’ti hi iminā
vibhaṅgānantaraṃ dhātukathā desitāti tassā desanākālo apadiṭṭho hoti. Ye pana ‘‘vibhaṅgānantaraṃ
kathāvatthupakaraṇaṃ desita’’nti vadanti, tesaṃ vādaṃ paṭikkhipanto ‘‘vibhaṅgānantaraṃ…pe…
dassetu’’ nti āha.
‘‘Kāmā te paṭhamā senā’’tiādivacanato (su. ni. 438; mahāni. 28; cūḷani.
nandamāṇavapucchāniddesa 47) kilesaviddhaṃsanampi devaputtamārassa balavidhamananti sakkā
vattuṃ, ‘‘appavattikaraṇavasena kilesābhisaṅkhāramārāna’’nti pana vuccamānattā
khantibalasaddhābalādiānubhāvena ussāhaparisābalabhañjanameva devaputtamārassa
balaviddhaṃsanaṃ daṭṭhabbaṃ. Visayātikkamanaṃkāmadhātusamatikkamo.
Samudayappahānapariññāvasenāti pahānābhisamayapariññābhisamayānaṃ vasena. Nanu cetaṃ
pañcannaṃ mārānaṃ bhañjanaṃ sāvakesupi labbhatevāti codanaṃ manasi katvā āha
‘‘parūpanissayarahita’’ ntiādi. Vīrassa bhāvo vīriyanti katvā vuttaṃ ‘‘mahāvīriyoti mahāvīro’’ ti.
Mahāvīriyatā ca paripuṇṇavīriyapāramitāya caturaṅgasamannāgatavīriyādhiṭṭhānena
anaññasādhāraṇacatubbidhasammappadhānasampattiyā ca veditabbā. Tato eva hissa
vīriyāhānisiddhipīti.
Khandhādike dhamme adhiṭṭhāya nissāya visayaṃ katvā abhidhammakathā pavattāti āha
‘‘abhidhammakathādhiṭṭhānaṭṭhena vā’’ ti. Tesaṃ kathanato ti tesaṃ khandhādīnaṃ kathābhāvato.
Etena atthavisesasannissayo byañjanasamudāyo pakaraṇanti vuttaṃ hoti. Atha vā dhātuyo kathīyanti
ettha, etena vāti dhātukathā,tathāpavatto byañjanatthasamudāyo. Yadi evaṃ sattannampi pakaraṇānaṃ
dhātukathābhāvo āpajjatīti codanaṃ sandhāyāha ‘‘yadipī’’ tiādi. Tattha sātisaya nti savisesaṃ
vicittātirekavasena anavasesato ca desanāya pavattattā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘sabbāpi dhammasaṅgaṇī
dhātukathāya mātikā’’ti (dhātu. 5). Tenevāha ‘‘ekadesakathanameva hi aññattha kata’’ nti.
Idāni sāsane yesu dhātu-saddo niruḷho, tesaṃ vasena aññehipi asādhāraṇaṃ imassa pakaraṇassa
dhātukathābhāvaṃ dassento ‘‘khandhāyatanadhātūhi vā’’ tiādimāha. Tattha tatthāti
khandhāyatanadhātūsu. Mahanto pabhedānugato visayo etāsanti mahāvisayā,dhātuyo, na
khandhāyatanāni appatarapadattā. Yena vā sabhāvena dhammā saṅgahāsaṅgahasampayogavippayogehi
uddesaniddese labhanti, so sabhāvo dhātu. Sā dhātu idha sātisayaṃ desitāti savisesaṃ dhātuyā kathanato
idaṃ pakaraṇaṃ ‘‘dhātukathā’’ ti vuttaṃ. Sabhāvattho hi ayaṃ dhātu-saddo ‘‘dhātuso, bhikkhave, sattā
saṃsandantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.98) viya. Dhātubheda nti dhātuvibhāgaṃ. Pakaraṇanti vacanaseso.
Kuto pakaraṇa-saddo labbhatīti āha ‘‘sattannaṃ pakaraṇānaṃ kamena vaṇṇanāya pavattattā’’ ti.
Tena yojanaṃ katvāti tena pakaraṇa-saddena ‘‘dhātukathāva pakaraṇaṃ dhātukathāpakaraṇa’’nti
yojanaṃ katvā. Taṃ dīpana nti taṃ dhātukathāpakaraṇassa atthadīpanaṃ, atthadīpanākārena pavattaṃ
vaṇṇanaṃ. ‘‘Atthaṃ dīpayissāmī’’ti vatvā ‘‘taṃ suṇāthā’’ti vadanto sotadvārānusārena tattha
upadh āra ṇe niyojet īti āha ‘‘ ta ṃ dīpanavacanasavanena upadh āreth āti attho ’’ ti.

Ganth ārambhava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
1. Mātikāvaṇṇanā
1. Nayamātikāvaṇṇanā
1. Cuddasavidhenāti cuddasappakārena, cuddasahi padehīti attho. Tattha ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’ti
idamekaṃ padaṃ, tathā ‘‘sampayogo vippayogo’’ti. ‘‘Saṅgahitena sampayuttaṃ vippayutta’’ntiādīni
pana tīṇi tīṇi padāni ekekaṃ padaṃ. Itaresu padavibhāgo suviññeyyova. Etehīti saṅgahādippakārehi.
Nayana ṃ pāpanaṃ, taṃ pana pavattanaṃ ñāpanañca hotīti ‘‘pavattīyati ñāyantī’’ti ca dvidhāpi attho
vutto. Nayā eva uddisiyamānā mātikā. Atthadvayepi pavattanañāṇakiriyānaṃ karaṇabhāvena
saṅgahādippakārā nayāti vuttā. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ‘‘iminā saṅgahādikena nayenā’’ti (dhātu. aṭṭha.
1). Padāna nti atthadīpakānaṃ vacanānaṃ. Pajjati etena atthoti hi padaṃ. Padāna nti ca
saṃsāmisambandhe sāmivacanaṃ, pakaraṇassāti pana avayavāvayavīsambandhe.
2. Abbhantaramātikāvaṇṇanā
2. Tadatthānīti paṭiccasamuppādatthāni. Paṭicca samuppajjati saṅkhārādikaṃ etasmāti hi
paṭiccasamuppādo, paccekaṃ avijjādiko paccayadhammo. Tathā hi vuttaṃ saṅkhārapiṭake ‘‘dvādasa
paccayā, dvādasa paṭiccasamuppādā’’ti. Tesa nti khandhādīnaṃ. Tathādassitāna nti
gaṇanuddesavibhāgamattena dassitānaṃ. Kasmā panettha paṭiccasamuppādo dvādasabhāveneva gahito,
nanu tattha bhavo kammabhavādibhedena, sokādayo ca sarūpatoyeva idha pāḷiyaṃ gahitāti codanaṃ
sandhāyāha ‘‘tatthā’’ tiādi. Tattha tatthāti tasmiṃ ‘‘pañcavīsādhikena padasatenā’’ti evaṃ vutte
aṭṭhakathāvacane. Kammabhavassa bhāvanabhāvena, upapattibhavassa bhavanabhāvena. Padatthato
pana kammabhavo bhavati etasmāti bhavo, itaro bhavati, bhavanaṃ vāti. Tannidānadukkhabhāvenāti
jar āmaraṇanidānadukkhabhāvena.
‘‘Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā’’ti idampi dhātukathāya mātikākittanamevāti
‘‘sabbāpi…pe… mātikāti ayaṃ dhātukathāmātikāto bahiddhā vuttā’’ti vacanaṃ asambhāvento ‘‘atha
vā’’ tiādimāha. Pakaraṇantaragatā vuttādhātukathāya mātikābhāvenāti attho. Kāmañcettha
mātikābhāvena vuttā, pakaraṇantaragatattā pana aññato gahetabbarūpā ito bahibhūtā nāma honti,
sarūpato gahitāva pañcakkhandhātiādikā abbhantarā. Tenāha ‘‘sarūpato dassetvā ṭhapitattā’’ ti.
Mātikāya asaṅgahitattāti mātikāya sarūpena asaṅgahitattā, na aññathā. Na hi mātikāya asaṅgahito koci
padattho atthi. Vikiṇṇabhāvenāti khandhavibhaṅgādīsu visuṃ visuṃ kiṇṇabhāvena visaṭabhāvena.
3. Nayamukhamātikāvaṇṇanā
3. Nayānaṃ saṅgahādippakāravisesānaṃ pavatti desanā, tassā viniggamaṭṭhānatāya dvāraṃ.
Yathāvuttadhammā yathārahaṃ khandhāyatanadhātuyo arūpino ca khandhāti tesaṃ uddeso
nayamukhamātikā. Tenāha ‘‘nayāna’’ntiādi. Viyujjanasīlā, viyogo vā etesaṃ atthīti viyogino, tathā
sahayogino, saṅgahāsaṅgahadhammā ca viyogīsahayogīdhammā ca saṅgahā…pe… dhammā,
saṅgaṇhanāsaṅgaṇhanavasena viyujjanasaṃyujjanavasena ca pavattanakasabhāvāti attho.
Cuddasapītiādinā tamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Yehīti yehi khandhādīhi arūpakkhandhehi ca. Te
cattāro ti te saṅgahādayo cattāro. Saccādīhipīti saccaindriyapaṭiccasamuppādādīhipi saha.
Yathāsambhava nti sambhavānurūpaṃ, yaṃ yaṃ padaṃ saṅgahito asaṅgahitoti ca vattuṃ yuttaṃ, taṃ
tanti attho.
So panāti saṅgahāsaṅgaho. Saṅgāhakabhūtehīti saṅgahaṇakiriyāya kattubhūtehi. Tehīti saccādīhi.
Na saṅgahabhūtehīti saṅgahaṇakiriyāya karaṇabhūtehi saccādīhi saṅgahāsaṅgaho na vutto. Tatthāpi hi
khandhāyatanadhātuyo eva karaṇabhūtāti dasseti. Khandhādīheva saṅgahehīti khandhādīhiyeva
saṅgaṇhanakiriyāya karaṇabhūtehi, ‘‘khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanasaṅgahena asaṅgahitā,

dh ātusa ṅgahena asa ṅgahit ā, te dhamm ā cat ūhi khandhehi, dv īhāyatanehi, a ṭṭ hahi dh ātūhi
asaṅgahitā’’ti saṅgahāsaṅgaho niyametvā vutto. Tasmāti yasmā saccādīni saṅgāhakabhāvena vuttāni, na
saṅgahabhāvena, khandhādīniyeva ca saṅgahabhāvena vuttāni, tasmā.
Kasmā panettha saccādayo saṅgahavasena na vuttāti? Tathādesanāya asambhavato. Na hi sakkā
rūpakkhandhādīnaṃ samudayasaccādīhi, saññādīnaṃ vā indriyādīhi saṅgahanayena pucchituṃ
vissajjituṃ vāti. Tathā ariyaphalādīsu uppannavedanādīnaṃ saccavinimuttatāya ‘‘vedanākkhandho
katihi saccehi saṅgahito’’ti pucchitvāpi ‘‘ekena saccena saṅgahito’’tiādinā niyametvā saṅgahaṃ
dassetuṃ na sakkāti. Yathāsambhava nti yehi sampayogo, yehi ca vippayogo, tadanurūpaṃ.
Rūpaṃ rūpena nibbānena vā vippayuttaṃ na hoti, nibbānaṃ vā rūpena . Kasmā?
Sampayuttanti anāsaṅkanīyasabhāvattā. Catunnañhi khandhānaṃ aññamaññaṃ sampayogībhāvato
‘‘rūpanibbānehipi so atthi natthī’’ti siyā āsaṅkā, tasmā tesaṃ itarehi, itaresañca tehi vippayogo vuccati,
na pana rūpassa rūpena, nibbānena vā, nibbānassa vā rūpena katthaci sampayogo atthīti
tadāsaṅkābhāvato vippayogopi rūpassa rūpanibbānehi, nibbānassa vā tena na vuccati,
arūpakkhandhehiyeva pana vuccatīti āha ‘‘catūhevā’’ tiādi. Anārammaṇassa cakkhāyatanādikassa.
Anārammaṇaanārammaṇamissakehīti anārammaṇena sotāyatanādinā anārammaṇamissakena ca
dhammāyatanādinā. Missakassa dhammāyatanādikassa. Anārammaṇaanārammaṇamissakehi na hotīti
yojetabbaṃ. Yesaṃ pana yehi hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘anārammaṇassa panā’’ tiādi vuttaṃ. Yathā hi
sārammaṇassa anārammaṇena anārammaṇamissakena ca vippayogo hoti, evaṃ sārammaṇenapi so
hotiyeva. Tena viya anārammaṇassa anārammaṇamissakassa cāti daṭṭhabbaṃ.
4. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā
4. Visuṃ yojanā kātabbāti yo tīhi saṅgaho catūhi ca sampayogo vutto, taṃ sabhāgo bhāvo
payojeti, yo ca tīhi asaṅgaho catūhi ca vippayogo vutto, taṃ visabhāgo bhāvoti imamatthaṃ dassento
‘‘saṅgaho…pe… viññāyatī’’ ti āha. Yassa saṅgaho, so dhammo khandhādiko sabhāgo . Yassa
asaṅgaho, so visabhāgo . Tathā sampayogesupi veditabbaṃ. Idāni yathāvuttaṃ sabhāgataṃ sarūpato
niddhāretvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha samānabhāvo saṅgahe sabhāgatā, ekuppādādiko
sampayoge ti iminā ruppanādividhuro asamānasabhāvo asaṅgahe visabhāgatā, nānuppādādiko
vippayogeti ayamattho atthasiddhoti na vuttoti.
5. Bāhiramātikāvaṇṇanā
5. Etena ṭhapanākārenāti sarūpena aggahetvā yathāvuttena pakaraṇantaramātikāya idha
mātikābhāvakittanasaṅkhātena ṭhapanākārena. Pakaraṇantaraṭhapitāya mātikāya avibhāgena pacchato
gahaṇaṃ bahi ṭhapananti āha ‘‘bahi piṭṭhito ṭhapitattā’’ ti. Idha aṭṭhapetvāti imissā dhātukathāya
sarūpena avatvā. Tathā pakāsitattāti mātikābhāvena jotitattā. Dhammasaṅgaṇīsīsena hi
dhammasaṅgaṇiyaṃ āgatamātikāva gahitāti. Yehi nayehi dhātukathāya niddeso, tesu nayesu, tehi
vibhajitabbesu khandhādīsu, tesaṃ nayānaṃ pavattidvāralakkhaṇesu ca uddiṭṭhesu dhātukathāya
uddesavasena vattabbaṃ vuttameva hotīti yaṃ uddesavasena vattabbaṃ, taṃ vatvā puna yathāvuttānaṃ
khandhādīnaṃ kusalādivibhāgadassanatthaṃ ‘‘sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā’’ti vuttanti
evamettha mātikāya nikkhepavidhi veditabbo.
‘‘Gāvīti ayamāhā’’ti ettha gāvī-saddo viya ‘‘saṅgaho asaṅgaho’’ti ettha padatthavipallāsakārinā iti-
saddena atthapadatthako saṅgahāsaṅgaha-saddo saddapadatthako jāyatīti adhippāyenāha
‘‘aniddhāritatthassa saddasseva vuttattā’’ ti. Tena atthuddhārato saṅgahasaddaṃ saṃvaṇṇetīti dasseti.
Aniddhāritaviseso ti asaṅgahitajātisañjātiādiviseso. Sāmaññena gahetabbata nti
saṅgahasaddābhidheyyatāsāmaññena viññāyamāno vuccamāno vā. Na cettha sāmaññañca
ekarūpamevāti codanā kātabbā bhedāpekkhattā tassa. Yattakā hi tassa visesā, tadapekkhameva tanti.
‘‘ Attano j ātiy ā’’ ti viññ āyati yath ā ‘‘ matteyy ā’’ ti vutte attano m ātu hit āti.

Dhammavisesa ṃ aniddh āretv āti sa ṅgahitat ādin ā pucchitabbavissajjetabbadhamm āna ṃ
visesanaṃ akatvā. Sāmaññenāti avisesena. Dhammāna nti khandhādidhammānaṃ. Avasesā
niddhāretvāti ‘‘saṅgahitena asaṅgahita’’ntiādikā avasesā dvādasapi
pucchitabbavissajjetabbadhammavisesaṃ niddhāretvā dhammānaṃ pucchanavissajjananayauddesāti
yojanā. Nanu ca ‘‘saṅgahitena asaṅgahita’’ntiādayopi yathāvuttavisesaṃ aniddhāretvā sāmaññena
dhammānaṃ pucchanavissajjananayuddesāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘saṅgahitena asaṅgahita’’ ntiādi.
Yassa attho ñāyati, saddo ca na payujjati, so lopoti veditabbo, āvuttiādivasena vā ayamattho dīpetabbo.
Tenāti luttaniddiṭṭhena asaṅgahita-saddena. Saṅgahitavisesavisiṭṭho ti cakkhāyatanena
khandhasaṅgahena saṅgahitatāvisesavisiṭṭho, tena sotāyatanādibhāvena asaṅgahito sotapasādādiko yo
ruppanasabhāvo dhammaviseso. Tannissito taṃ dhammavisesaṃ nissāya labbhamāno. ‘‘Te dhammā
katihi khandhehi…pe… catūhi khandhehi asaṅgahitā’’tiādinā asaṅgahitatāsaṅkhāto
pucchāvissajjananayo parato pucchitvā vissajjiyamāno idha uddiṭṭho hoti. Visesane karaṇavacana nti
iminā tassa dhammassa yathāvuttasaṅgahitatāvisesavisiṭṭhataṃyeva vibhāveti. Evamete
pucchitabbavissajjetabbadhammavisesaṃ niddhāretvā pucchanavissajjananayuddesā pavattāti veditabbā.
Nanu ca ‘‘saṅgahitena asaṅgahita’’nti ettāvatāpi ayamattho labbhatīti? Na labbhati tassa
dhammamattadīpanato. Nayuddeso heso, na dhammuddeso. Tathā hi pāḷiyaṃ
saṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese ‘‘cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā,
āyatana…pe… dhātusaṅgahena asaṅgahitā’’ti vatvā ‘‘te dhammā katihi khandhehi…pe… asaṅgahitā’’ti
(dhātu. 171) pucchitvā ‘‘te dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi aṭṭhahi dhātūhi asaṅgahitā’’ti
dutiyaṃ asaṅgahitapadaṃ gahitaṃ. Aññathā ‘‘cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena
saṅgahitā, te dhammā āyatanasaṅgahena asaṅgahitā, dhātusaṅgahena asaṅgahitā. Te katame’’icceva
niddisitabbaṃ siyā.
Esa nayo ti atidesena dassitamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘tesupī’’ tiādi vuttaṃ. Tatiyapadenāti
luttaniddesena gahetabbanti vuttapadaṃ sandhāyāha. Kattuatthe karaṇaniddeso saṅgahitāsaṅgahitehi
tehi dhammehi dhammānaṃ saṅgahitatāsaṅgahitatāya vuttattā. Tathā hi tattha pāḷiyaṃ ‘‘tehi dhammehi
ye dhammā’’ti dhammamukheneva saṅgahitatāsaṅgahitatā vuttā. Dutiyatatiyesu pana
saṅgahitatāsaṅgahitatāsaṅkhātavisesanadvārena dhammānaṃ asaṅgahitatāsaṅgahitatā vuttāti tattha
‘‘visesane karaṇavacana’’nti vuttaṃ. Tenāha ‘‘tattha hi…pe… dhammantarassā’’ ti. Tattha
sabhāvantarenāti saṅgahitatāsaṅgahitatāsaṅkhātena sabhāvantarena pakārantarena. Sabhāvantarassāti
asaṅgahitatāsaṅgahitatāsaṅkhātassa sabhāvantarassa. Etesūti catutthapañcamesu. Dhammantarenāti
aññadhammena. Dhammantarassāti tato aññassa dhammassa visesanaṃ kataṃ. Tattha hi antarena
pakāravisesāmasanaṃ dhammeneva dhammo visesitoti. Ādipadenevāti ‘‘saṅgahitenā’’tiādinā vuttena
paṭhamapadeneva. Itarehīti ‘‘sampayuttaṃ vippayutta’’ntiādinā vuttehi dutiyatatiyapadehi. Etthāti
ekādasamādīsu catūsu. Dutiyatatiyesu viya visesane eva karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, na
catutthapañcamesu viya kattuattheti adhippāyo. Pucchāvissajjanāna ntiādinā tamevatthaṃ vibhāveti.
Vividhakappanato ti vividhaṃ bahudhā kappanato, saṅgahāsaṅgahānaṃ visuṃ saha ca
visesanavisesitabbabhāvakappanatoti attho. Taṃ pana vikappanaṃ vuttākārena vibhajanaṃ hotīti āha
‘‘vibhāgatoti attho’’ ti. Sanniṭṭhānalakkhaṇena adhimokkhena sampayuttadhammā ārammaṇe
nicchayanākārena pavattiyā sanniṭṭhānavasena vuttadhammā. Te ca tehi saddhiṃ tadavasiṭṭhe
dvipañcaviññāṇavicikicchāsahagatadhamme ca saṅgahetvā āha ‘‘sanniṭṭhānavasena vuttā ca sabbe ca
cittuppādā sanniṭṭhānavasena vuttasabbacittuppādā’’ ti. Itare ti phassādayo. Sabbesa nti
ekūnanavutiyā cittuppādānaṃ. Pariggahetabbāti saṅgahādivasena pariggaṇhitabbā. Mahāvisayena
adhimokkhena. Aññesa nti vitakkādīnaṃ. Vacanaṃ sandhāyāti ‘‘adhimuccanaṃ adhimokkho, so
sanniṭṭhānalakkhaṇo’’ti dhammasaṅgahavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. yevāpanakavaṇṇanā)
‘‘taṇhāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo’’ti paṭiccasamuppādavibhaṅge ca āgataṃ
vacanaṃ sandhāya. Atthe satīti ‘‘sanniṭṭhāna…pe… sādhāraṇato’’ti evamatthe vuccamāne.
Vattabbesūti saṅgahādipariggahatthaṃ vattabbesu. Vuttā phassādayo manasikārapariyosānā.
Tādisass āti phass ādisadisassa s ādh āra ṇassa adhimokkhasadisassa as ādh āra ṇassa aññassa dhammassa

abh āvā.
Nanu jīvitindriyacittaṭṭhitiyopi sādhāraṇāti? Saccaṃ sādhāraṇā, atthi pana visesoti dassento āha
‘‘jīvitindriyaṃ panā’’ tiādi. Asamādhisabhāvā balabhāvaṃ appattā sāmaññasaddeneva vattabbāti
yojanā. Sāmaññavisesasaddehi cāti sāmaññavisesasaddehi vattabbā ca samādhisabhāvā cittekaggatā.
Visesasaddavacanīyaṃ añña nti balappattasamādhito aññaṃ sāmaññasaddena byāpetabbaṃ,
visesasaddena ca nivattetabbaṃ natthi samādhisabhāvāya eva cittekaggatāya gahitattā. Na
aññabyāpakanivattako sāmaññaviseso anañña…pe… viseso , tassa dīpanato. Tasseva dhammassāti
tasseva balappattasamādhidhammassa. Bhedadīpakehīti visesadīpakehi samādhibalādivacanehi
vattabbā. Vuttalakkhaṇā anaññabyāpakanivattakasāmaññavisesadīpanā saddā. Tato viparītehi aññaṃ
byāpetabbaṃ nivattetabbañca gahetvā pavattehi sāmaññavisesasaddeheva na sukhādisabhāvā vedanā
viya vattabbā. Tasmāti yasmā asamādhisabhāvā samādhisabhāvāti dvedhā bhinditvā gahitā cittekaggatā,
tasmā. Asamādhisabhāvameva pakāseyya visesasaddanirapekkhaṃ pavattamānattā. Itaro ti
samādhibalādiko visesasaddo. Idhāti imasmiṃ abbhantaramātikuddese, sādhāraṇe phassādike,
mahāvisaye vā adhimokkhe uddisiyamāne. Nanu ca abhinditvā gayhamānā cittekaggatā vedanā viya
sādhāraṇā hotīti codanaṃ sandhāyāha ‘‘abhinnāpi vā’’ tiādi. ‘‘Cittassa ṭhiti cittekaggatā
avisāhaṭamānasatā (dha. sa. 11, 15). Arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhitī’’ti (dha. sa. 19) vacanato
samādhijīvitindriyānaṃ aññadhammanissayena vattabbatāveditabbā. Na arahatīti idha uddesaṃ na
arahati samukheneva vattabbesu phassādīsu uddisiyamānesūti attho.
Mātikāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Niddesavaṇṇanā
1. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā
1. Khandhapadavaṇṇanā
6. ‘‘Abhiññeyyadhammabhāvena vuttā cattāro khandhā hontī’’tiādinā, ‘‘rūpakkhandho
abhiññeyyo’’tiādinā ca abhiññātalakkhaṇavisayāti āha ‘‘sabhāvato abhiññātāna’’ nti. Pariññeyyatādīti
ādi -saddena pahātabbasacchikātabbabhāvetabbatā saṅgayhati. Adhipatiyādīti
adhipatipaccayabhāvaupaṭṭhānapadahanādīni. Saccādiviseso viyāti dukkhasaccādipariyāyo
abhiññeyyapīḷanaṭṭhādiviseso viya. Evañca katvāti nayamukhamātikāya abhiññeyyanissayena
vuccamānattā eva. Tesaṃ rūpadhammānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ khandhabhāvena viya
rūpakkhandhabhāvena sabhāgatā hoti, na vedanākkhandhādibhāvenāti saṅgahalakkhaṇamāha. Itīti
tasmā, yasmā rūpadhammā aññamaññaṃ rūpakkhandhabhāvena sabhāgā, tasmāti attho.
Rūpakkhandhabhāvasaṅkhātena rūpakkhandhabhāvena atthamukheneva gahaṇe. Saddadvārena pana
gahaṇe rūpakkhandhavacanasaṅkhātena vārūpakkhandhavacanavacanīyatāsaṅkhātena. Idāni
tamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘rūpakkhandhoti hī’’ tiādi vuttaṃ.
Purimenāti rūpakkhandhena. Saññākkhandhamūlakātiādīsu ‘‘purimena yojiyamāne’’tiādiṃ
ānetvā yathārahaṃ yojetabbaṃ. Abhedato pañcakapucchāvissajjanaṃ khandhapadaniddese
sabbapacchimamevāti āha ‘‘bhedato pañcakapucchāvissajjanānantara’’ nti.
Āyatanapadādivaṇṇanā
40 . Yadipi ekakepi sadisaṃ vissajjanaṃvissajjanaṃ samudayamaggasaccānaṃ
‘‘samudayasaccaṃ ekena khandhena…pe… maggasaccaṃ ekena khandhena ekenāyatanena ekāya
dhātuyā saṅgahitaṃ, catūhi khandhehi ekādasahi āyatanehi sattarasahi dhātūhi asaṅgahita’’nti (dhātu.
41) niddiṭṭhattā. Etthāti etasmiṃ indriyapadaniddese. Cakkhusotacakkhusukhindriyadukāna nti
cakkhusotaduka ṃ cakkhusukhindriyadukanti etesa ṃ duk āna ṃ . Cakkhusotasukhindriy ānañhi ‘‘ ekena

khandhena eken āyatanena ek āya dh ātuy ā sa ṅgahita ṃ, catūhi khandhehi ek ādasahi āyatanehi
sattarasahi dhātūhi asaṅgahita’’nti ekake sadisaṃ vissajjanaṃ. Cakkhusotindriyadukassa pana
‘‘cakkhundriyañca sotindriyañca ekena khandhena dvīhāyatanehi dvīhi dhātūhi saṅgahitā, catūhi
khandhehi dasahāyatanehi soḷasahi dhātūhi asaṅgahitā’’ti, ‘‘cakkhundriyañca sukhindriyañca dvīhi
khandhehi dvīhāyatanehi dvīhi dhātūhi saṅgahitā, tīhi khandhehi dasahāyatanehi soḷasahi dhātūhi
asaṅgahitā’’ti cakkhusukhindriyadukassa ca asadisaṃ vissajjanaṃ. Nāpi dukehi tikassāti
cakkhusotacakkhusukhindriyādidukehi cakkhusotasukhindriyāditikassa nāpi sadisaṃ vissajjanaṃ.
Idhāti saccapadaniddese. Tikena cāti dukkhasamudayamaggāditikena ca. ‘‘Pañcahi khandhehi
dvādasahāyatanehi aṭṭhārasahi dhātūhi saṅgahitā, na kehici khandhehi na kehici āyatanehi na kāhici
dhātūhi asaṅgahitā’’ti sadisaṃ vissajjanaṃ.
6. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā
61 . Avijjāvacanenāti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ettha avijjāggahaṇena. Visesanaṃ na
kattabbaṃ,‘‘sabbampi viññāṇa’’nti vattabbanti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha
‘‘kusalādīnampī’’ tiādinā. Vissajjanāsadisena sabbaviññāṇādisaṅgahaṇato. Tesa nti
viññāṇādipadānaṃ. Idhāti imasmiṃ paṭhamanaye. Akammajānampi saṅgahitatā viññāyati
saddāyatanassapi gahitattā.
71 . Jāyamāna…pe… mānāna nti jāyamānādiavatthānaṃ dhammānaṃ.
Jāyamānādibhāvamattattāti nibbattanādiavatthāmattabhāvato. Vinibbhujjitvāti avatthābhāvato
vinibbhogaṃ katvā. Paramatthato avijjamānāni, sabhāvamattabhūtānīti paramatthadhammānaṃ
avatthābhāvamattabhūtāni. Aparamatthasabhāvānipi rūpadhammassa nibbattiādibhāvato
ruppanabhāvena gayhanti. Tato ‘‘rūpakkhandhassa sabhāgāni, arūpānaṃ pana jātijarāmaraṇānī’’ti
ānetvā yojanā. Ekekabhūtānīti yathā ekasmiṃ rūpakalāpe jātiādīni ekekāniyeva honti, evaṃ ekasmiṃ
arūpakalāpepīti vuttaṃ. Tenāha ‘‘rūpakalāpajātiādīni viyā’’ tiādi.
Anubhavanasañjānanavijānanakiccānaṃ vedanādīnaṃ nibbattiādibhūtānipi jātiādīni tathā na gayhantīti
āha ‘‘vediyana…pe… agayhamānānī’’ ti. Tena vedanākkhandhādīhi jātiādīnaṃ saṅgahābhāvamāha.
‘‘Jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā’’tiādivacanato jātiādīnampi saṅkhatapariyāyo atthīti
saṅkhatābhisaṅkharaṇakiccena saṅkhārakkhandhena tesaṃ saṅgahoti vuttaṃ ‘‘saṅkhatā…pe…
sabhāgānī’’ ti. Teneva ca saṅkhārakkhandhassa anekantaparamatthakiccatā veditabbā. Tathā
duvidhānīti vuttappakārena rūpārūpadhammānaṃ nibbattiādibhāvena dvippakārāni. Tenāti
yathāvuttasabhāgatthena. Tehi khandhādīhīti
rūpakkhandhasaṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūhi.
Paṭhamanayasaṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā
171 . ‘‘Saṅgahitena asaṅgahita’’ nti ettha saṅgahitāsaṅgahitasaddā bhinnādhikaraṇā na gahetabbā
visesanavisesitabbatāya icchitattā. Yo hi dhammo saṅgahitatāvisesavisiṭṭho asaṅgahito heṭṭhā uddiṭṭho,
sveva idha asaṅgahitabhāvena pucchitvā vissajjīyatīti dassento ‘‘yaṃ taṃ…pe… tadeva dassento’’ ti
āha. Ye hi dhammā cakkhāyatanena khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena ca
asaṅgahitā, tesaṃyeva puna khandhādīhi asaṅgaho pucchitvā vissajjito. Tena vuttaṃ
‘‘cakkhāyatanena…pe… āhā’’ ti. Sabbatthāti sabbesu nayesu vāresu ca.
Khandhādisaṅgahasāmaññāna nti ‘‘khandhasaṅgahenā’’tiādinā avisesena vuttānaṃ
khandhādisaṅgahānaṃ. ‘‘Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatī’’ti āha ‘‘niccaṃ visesāpekkhattā’’ ti.
Visesāvabodhanatthāni pañhabyākaraṇānīti vuttaṃ ‘‘bhedanissitattā ca pucchāvissajjanāna’’ nti.
Savisesāva khandhādigaṇanāti ‘‘khandhasaṅgahenā’’tiādinā avisesena vuttāpi rūpakkhandhādinā
savisesāva khandhādigaṇanā, khandhādinā saṅgahoti attho. Suddhāti kevalā anavasesā, sāmaññabhūtāti
vutta ṃ hoti.

Tatth āti yath ādhikate dutiyanaye. S āmaññajotan āya visesaniddiṭṭhattā ā ha ‘‘ sa ṅgahi … pe …
niddhāritattā’’ ti. Tīsu saṅgahesūti khandhādisaṅgahesu tīsu. Aññehīti vuttāvasesehi dvīhi ekena vā.
Ettakeneva dassetabbā siyuṃtāvatāpi saṅgahitena asaṅgahitabhāvassa pakāsitattā. Tesa nti
saṅgahitenaasaṅgahitabhāvena vuttadhammānaṃ. Evaṃvidhāna nti ‘‘cakkhāyatanaṃ
sotāyatana’’ntiādinā aniddhāritavisesānaṃ. Asambhavāti vuttappakārena niddisituṃ asambhavā.
Saṅgahādinayadassanamattaṃ nayamātikāya byāpāro, yattha pana saṅgahādayo, te khandhādayo
kusalādayo ca tesaṃ visayabhūtāti tehi vinā saṅgahādīnaṃ pavatti natthi. Tenāha ‘‘nayamātikāya
abbhantarabāhiramātikāpekkhattā’’ ti. Saṅgāhakaṃasaṅgāhakañcāti vattabbaṃ. Yo hi idha
saṅgāhakabhāvena vutto dhammo asaṅgāhakabhāvenapi vuttoyevāti.
‘‘Ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena asaṅgahitā’’ti, ‘‘ye dhammā
khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā’’ti ca yattha
pucchitabbavissajjitabbadhammavisesaniddhāraṇaṃ natthi, tattha paṭhamanaye chaṭṭhanaye ca
‘‘rūpakkhandho katihi khandhehi saṅgahito? Ekena khandhenā’’ti (dhātu. 6), ‘‘rūpakkhandho katihi
khandhehi sampayuttoti? Natthi. Catūhi khandhehi vippayutto’’ti (dhātu. 228) ca evaṃ
pucchitabbavissajjitabbabhāvena. Itaresūti dutiyādinayesu. Tassa tassāti yaṃ pucchitabbaṃ
vissajjitabbañca ‘‘ye dhammā’’ti aniyamitarūpena niddhāritaṃ, tassa tassa ‘‘te dhammā’’ti
niyāmakabhāvena.
Etthāti etasmiṃ pakaraṇe. Yena yena cakkhāyatanādinā saṅgāhakena. Khandhādisaṅgahesūti
khandhāyatanadhātusaṅgahesu. Tena tenāti khandhādisaṅgahena. Añña nti tato tato saṅgāhakato aññaṃ.
Tabbinimuttaṃ saṅgahetabbāsaṅgahetabbaṃ yaṃ dhammajātaṃ atthi, taṃ tadeva ‘‘cakkhāyatanena ye
dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena asaṅgahitā’’ti
saṅgāhakāsaṅgāhakabhāvena uddhaṭaṃ. Añño dhammo natthi tassa sabhāgabhāvena
saṅgāhakasseva abhāvato. Siyā panetaṃ sabhāgena ekadesena saṅgahoti, taṃ paṭikkhipanto āha ‘‘na ca
so…pe… hotī’’ ti. Yañcātiādinā vacanantaraṃ pariharati.
Yadi cātiādināpi tasseva tena saṅgahābhāvaṃ pāṭhābhāvadassanena vibhāveti. Tattha so evāti yo
rūpādikkhandho saṅgāhakabhāvena vutto, so eva tena rūpādikkhandhena saṅgayheyya saṅgahetabbo
bhaveyya, teneva tassa saṅgahābhāve lakkhaṇaṃ dassento āha ‘‘na hi so eva tassa sabhāgo visabhāgo
cā’’ ti. Ekadesā viya cakkhāyatanādayo samudāyassa rūpakkhandhādikassa. Rūpakkhandho
cakkhāyatanādīnaṃ na saṅgāhako asaṅgāhako ca sabhāgavisabhāgabhāvābhāvato. Esa nayo
sesesupi. Samudāyantogadhāna ntiādinā vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Tattha yenāti vibhāgena.
Te ti ekadesā. Tesa nti ekadesānaṃ. Ettha tadantogadhatāya vibhāgābhāvo, vibhāgābhāvena
sabhāgavisabhāgatābhāvo, tena saṅgāhakāsaṅgāhakatābhāvo dassitoti veditabbo.
Yathā sabbena sabbaṃ sabhāgavisabhāgābhāvena ekadesānaṃ samudāyo saṅgāhako asaṅgāhako ca
na hoti, evaṃ ekadesasabhāgavisabhāgānanti dassento ‘‘tathā’’ tiādimāha. Tattha yathātiādi
udāharaṇadassanena yathāvuttassa atthassa pākaṭakaraṇaṃ. Khandhasaṅgahena saṅgāhakaṃ
asaṅgāhakañcāti yojanā. Tathā sesesupi. Na hi ekadesa…pe… visabhāgaṃyena samudāyo saṅgāhako
asaṅgāhako ca siyāti adhippāyo. Ettha ca saṅgāhakattaṃ tāva mā hotu, asaṅgāhakattaṃ pana kasmā
paṭikkhipīyatīti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘tasmā’’ tiādi. Tattha tasmāti vuttamevatthaṃ hetubhāvena
parāmasati. Attato aññassa, attani antogadhato aññassa, attekadesasabhāgato aññassa satipi
asaṅgāhakatteti yojanā. Taṃ panetaṃ ‘‘rūpakkhandho rūpakkhandhena saṅgahito asaṅgahito ca na
hotī’’tiādinā vutte tayo pakāre sandhāya vuttaṃ. Saṅgāhakattameva etesaṃ natthīti etesaṃ attā, attani
antogadho, attekadesasabhāgo cāti vuttānaṃ saṅgāhakabhāvo eva natthi sabhāgābhāvato. Tena vuttaṃ
‘‘na hi so eva tassa sabhāgo’’tiādi. Yenāti saṅgāhakattena. Evarūpāna nti yathāvuttānaṃ tippakārānaṃ
aggahaṇaṃ veditabbaṃsatipi visabhāgabhāveti adhippāyo.
Tenāti ‘‘dhammāyatana’’ntiādinā vacanena. Ekadesassa vedanākkhandhādikassa samudāyassa
dhamm āyatanassa sa ṅgāhakatta ṃ ekadesena samud āyassa sa ṅgahitabh āvanti attho, samud āyassa

rūpakkhandhassa ekadesassa cakkh āyatanassa sotāyatanassa ca sa ṅgāhakatta ṃ samud āyena
ekadesassa saṅgahitabhāvanti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ na dasseti, atha kiṃ dassetīti āha
‘‘catukkhandhagaṇanabhedehī’’ tiādi. Tattha catukkhandhagaṇanabhedehīti
rūpādicatukkhandhagaṇanavibhāgehi. Pañcadhāti rūpādicatukkhandhasaṅgaho
viññāṇakkhandhasaṅgahoti evaṃ pañcappakārena bhinnataṃ. Tenāha
‘‘gaṇetabbāgaṇetabbabhāvenā’’ ti. ‘‘Ekena khandhenā’’tiādīsu karaṇatthe karaṇavacanaṃ, na
kattuattheti katvā āha ‘‘saṅgāhakāsaṅgāhakanirapekkhāna’’ nti. Tenevāha
‘‘kammakaraṇamattasabbhāvā’’ ti. Dutiyādayo pana nayā. Agaṇanādidassanānīti
agaṇanagaṇanadassanāni. Nanu ca dutiyādīsu gaṇanādīnipi vijjantīti? Saccaṃ vijjanti, tāni pana
visesanabhūtāni appadhānānīti visesitabbabhūtānaṃ padhānānaṃ vasenevaṃ vuttaṃ. ‘‘Cakkhāyatanena
ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā’’tiādinā kattuādayo niddiṭṭhāti āha
‘‘kattukaraṇakammattayasabbhāvā’’ ti.
Tathā tathāti tena tena rūpakkhandhādippakārena. Taṃtaṃkhandhādibhāvābhāvo
sabhāgavisabhāgatāti rūpadhammādīnaṃ rūpakkhandhādibhāvo sabhāgatā, vedanākkhandhādiabhāvo
visabhāgatāti attho. Yathāniddhāritadhammadassane ti ‘‘ye dhammā, te dhammā’’ti
niddhāritappakāradhammanirūpane. Saṅgāhakasaṅgahetabbāna nti cakkhāyatanādikassa saṅgāhakassa
sotāyatanādikassa ca saṅgahetabbassa. Samānakkhandhādibhāvo ti ekakkhandhādibhāvo,
rūpakkhandhādibhāvoti attho. Tadabhāvo ti tassa samānakkhandhādibhāvassa abhāvo
aññakkhandhādibhāvo. Aya nti yvāyaṃ paṭhamanaye tathā tathā gaṇetabbāgaṇetabbatāsaṅkhāto
dutiyādinayesu yathāvuttānaṃ samānakkhandhādibhāvābhāvasaṅkhāto taṃtaṃkhandhādibhāvābhāvo
vutto, ayametesaṃ dvippakārānaṃ nayānaṃ sabhāgavisabhāgatāsu viseso.
Samudayasaccasukhindriyādīti ādi -saddena maggasaccadukkhindriyādi saṅgayhati.
Asaṅgāhakattābhāvato ti saṅgahitatāvisiṭṭhassa asaṅgāhakattassa abhāvato. Na hi sakkā
‘‘samudayasaccena ye dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena asaṅgahitā’’tiādi
vattuṃ. Dukkhasaccasadisāni abyākatapadādīni. Itarehīti āyatanadhātusaṅgahehi
saṅgāhakattāsaṅgāhakattābhāvato na uddhaṭānīti yojanā. Eva ntiādi yathāvuttassa atthassa
nigamanavasena vuttaṃ. Na rūpakkhandho ti na sabbo rūpakkhandhadhammoti attho.
‘‘Khandhapadenā’’ti idaṃ karaṇatthe karaṇavacanaṃ, na kattuattheti āha
‘‘khandhapadasaṅgahenāti attho’’ ti. Tenevassa kattuatthataṃ paṭisedhetuṃ ‘‘na saṅgāhakenā’’ ti
vuttaṃ. Karaṇaṃ pana katturahitaṃ natthīti āha ‘‘kenaci saṅgāhakenāti idaṃ pana ānetvā
vattabba ’’ nti. Saṅgāhakesu na yujjati na saṅgahetabbesūti adhippāyo. Rūpakkhandhadhammā hi ‘‘ye
dhammā khandhasaṅgahena saṅgahitā’’ti vuttāti. Samudāye vuttavidhi tadavayavepi sambhavatīti
codanaṃ samuṭṭhāpento ‘‘etena nayenā’’ tiādimāha. Paṭiyogīnivattanaṃ eva-saddena karīyatīti āha ‘‘na
hi aññamattanivāraṇaṃ eva-saddassa attho’’ ti. Tenāha ‘‘saṅgāhakato aññanivāraṇaṃ eva-
saddassa attho’’ ti. So ca…pe… pekkha nti iminā tamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti.
Saṅgāhakāpekkhatte hi ‘‘so cā’’tiādivacanassa ‘‘cakkhāyatanena rūpakkhandhova saṅgahito’’ti ettha
cakkhāyatanaṃ saṅgāhakanti yathādhippetassa atthassa asambhavo evāti idāni taṃ asambhavaṃ
vibhāvento ‘‘katha’’ ntiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
Etthāti ‘‘aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhī’’ti ettha. ‘‘Rūpakkhandhenā’’ti ānetvā vattabbaṃ
āyatanadhātuvisesanatthaṃ. Na so eva tassa, samudāyo vā tadekadesānaṃ saṅgāhako asaṅgāhako ca
hotīti vuttovāyamatthoti āha ‘‘rūpakkhandho…pe… na hotī’’ ti. Iminā pariyāyenāti yasmā
vuttappakāraṃ saṅgāhakattaṃ natthi ‘‘yena saṅgahitassa asaṅgāhakaṃ siyā’’ti iminā pariyāyena.
Asaṅgahitatāya abhāvo vutto aṭṭhakathāyaṃ (dhātu. aṭṭha. 171) ‘‘so ca…pe… natthī’’ti.
Saṅgahitatāyāti nippariyāyena saṅgahitabhāvena asaṅgahitatāya abhāvo vuttoti na yujjatīti yojanā. Sā
saṅgahitatāti attanā attano, attekadesānaṃ vā saṅgahitatā. Tenāti rūpakkhandhena. Tesa nti
rūpakkhandhatadekadesānaṃ. Atthi ca vippayuttatāvedanākkhandhādīhi. Cakkhāyatanādīhi viyāti
visadisudāharaṇaṃ. Etehi rūpavedanākkhandhādīhi aññehi ca evarūpehi. Etāni aññāni cāti etthāpi

eseva nayo.
Teneva tassa saṅgahitattābhāvadassanena heṭṭhā dassitena. Etthāti etasmiṃ vāre. Aggahaṇeti
akathane, adesanāyanti attho. Samudayasaccādīsūti samudayasaccasukhindriyādīsu yujjeyya taṃ
kāraṇaṃ. Kasmā? Tehi samudayasaccādīhi khandhādisaṅgahena saṅgahite dhammajāte sati tassa
āyatanasaṅgahādīhi asaṅgahitattassa abhāvato. Rūpakkhandhādīhīti
rūpakkhandhavedanākkhandhādīhi. Saṅgahitameva natthi, kasmā? ‘‘So eva tassa saṅgāhako na hotī’’ti
vuttovāyamattho. Yadipi rūpakkhandhādinā rūpakkhandhādikassa attano…pe… natthīti sambandho.
Aññassa pana vedanākkhandhādikassa rūpakkhandhādinā saṅgahitattābhāvena asaṅgahitattaṃ atthīti
yojanā. Ubhayābhāvo ti saṅgahitattāsaṅgahitattābhāvo. Ettha etasmiṃ vāre.
Dhammāyatanajīvitindriyādīna nti dhammāyatanādīnaṃ khandhacatukkasaṅgāhakatte,
jīvitindriyādīnaṃ khandhadukasaṅgāhakatteti yojanā. Pāḷiyaṃ anāgatattā ‘‘satī’’ ti sāsaṅkaṃ vadati.
Ādi -saddena paṭhamena dhammadhātusaḷāyatanādīnaṃ sukhindriyādīnañca, dutiyena ekakkhandhassa
saṅgaho daṭṭhabbo. Sukhindriyañhi vedanākkhandhasseva saṅgāhakaṃ. Tesa nti
khandhacatukkakhandhadukādīnaṃ asaṅgahitatā na natthi atthevāti tassā abhāvo anekantiko. Pubbe
vuttanayen āti ‘‘rūpakkhandhādīhi panā’’tiādinā vuttanayena.
Tatthevāti tasmiṃyeva pubbe vutte sanidassanasappaṭighapade. Nivattetvā gaṇhanto ti pubbe
vuttaṃ paṭinivattetvā gaṇhanto paccāmasanto. Tadavattabbatāti tesaṃ
saṅgāhakāsaṅgāhakasaṅgahitattāsaṅgahitattānaṃ avattabbatā. Asaṅgāhakattābhāvato eva…pe… na
saṅgāhakattābhāvato ti yasmā nesaṃ asaṅgāhakattaṃ viya saṅgāhakattampi natthi, tato eva
saṅgahitattāsaṅgahitattampīti dasseti.
Dutiyanayasaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā
179 . Rūpakkhandhena khandhasaṅgahena asaṅgahitesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Tasmāti
yasmā ekadesasabhāgatā samudāyasabhāgatā na hoti, tasmā. Tenāti rūpakkhandhena. Tānīti
vedanādikkhandhattayanibbānāni. Yathā ca ekadesavisabhāgatāya na saṅgahitatā, evaṃ
ekadesasabhāgatāya asaṅgahitatāpi natthīti dassento ‘‘na kevala’’ ntiādimāha. Saṅgahitāneva na na
hontīti yojanā. Te ti vedanādikkhandhattayanibbānasukhumarūpadhammā. Tehīti
viññāṇakkhandhacakkhāyatanādīhi. Na kathañci sammissāti kenacipi pakārena na sammissāti
asammissatāya saṅgahitattābhāvaṃ sādheti. Rūpakkhandhena viya…pe… na hotīti yathā
rūpakkhandhena sabhāgatābhāvato nibbānaṃ na kenacipi saṅgahaṇena saṅgahitaṃ, evaṃ
viññāṇakkhandhacakkhāyatanādīhi taṃ āyatanadhātusaṅgahehi saṅgahitaṃ na hotīti
khandhasaṅgahābhāvo pākaṭo vuttovāti evaṃ vuttaṃ.
Evarūpāna nti rūpakkhandhaviññāṇakkhandhacakkhāyatanādīnaṃ. Na hi nibbānaṃ sandhāya
‘‘rūpakkhandhena viññāṇakkhandhena cakkhāyatanena ye dhammā khandhasaṅgahena asaṅgahitā,
āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā’’ti sakkā vattuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘saṅgāhakattābhāvato evā’’ ti. Tathā
‘‘abyākatehi dhammehi ye dhammā khandhasaṅgahena asaṅgahitā, āyatanadhātusaṅgahena
saṅgahitā’’tiādi na sakkā vattuṃ tādisassa dhammassa abhāvatoti āha ‘‘sanibbāna…pe…
bhāvatovā’’ ti. Aggahaṇaṃ veditabbanti yojanā. Tenāha ‘‘na hī’’ tiādi. Kañcīti kañci dhammajātaṃ.
Te ti abyākatadhammādayo. Attano ti abyākatadhammādiṃ sandhāyāha. Ekadeso ti rūpakkhandhādi.
Attekadesasabhāgo ti nibbānaṃ. Tañhi dhammāyatanadhammadhātupariyāpannatāya
tadekadesasabhāgo. Asaṅgahitasaṅgāhakattāti khandhasaṅgahena asaṅgahitānaṃ
saññākkhandhādīnaṃ āyatanadhātusaṅgahena saṅgāhakattāti attho.
Visabhāgakkhandhanibbānasamudāyattā khandhasaṅgahena dhammāyatanena na koci dhammo
saṅgahito atthīti yojanā. Etassāti ‘‘dhammāyatanena saṅgahitā’’ti etassa padassa

dhamm āyatanaga ṇanena sa ṅgahitāti attho. O ḷā rikarūpasammissa ṃ dhamm āyatanekadesa ṃ.
Tatiyanayaasaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā
191 . Tiṇṇaṃ saṅgahāna nti khandhāyatanadhātusaṅgahānaṃ. Saṅgahaṇapubbaṃ asaṅgahaṇaṃ,
asaṅgahaṇapubbaṃ saṅgahaṇañca vuccamānaṃ saṅgahaṇāsaṅgahaṇānaṃ pavattivisesena vuttaṃ hotīti
āha ‘‘saṅgahaṇā…pe… uddiṭṭhā’’ ti. Saṅgahābhāvakato asaṅgaho saṅgahahetuko saṅgahassa
pavattivisesoyeva nāma hotīti āha ‘‘saṅgahaṇappavattivisesavirahe’’ ti. Kenaci samudayasaccādinā
tīhipi saṅgahehi saṅgahitena saṅkhārakkhandhapariyāpannena dhammavisesena puna tatheva
saṅgahito so eva samudayasaccādiko dhammaviseso saṅgahitena saṅgahito.
Saṅgāhakattābhāvasabbhāvā saṅgāhakabhāvena na uddhaṭā,na asaṅgāhakattā eva. Yathā hi tīhi
saṅgahehi na saṅgāhakā, evaṃ dvīhi, ekenapi saṅgahena na saṅgāhakā idha na uddhaṭā. Tehi
saṅgahitāti tehi tīhi saṅgahehi saṅgahitā dhammā. Yassāti yassa attano saṅgāhakassa.
Sakalavācakenāti anavasesaṃ khandhādiatthaṃ vadantena. Tena khandhādipadenāti ‘‘teneva
saṅgahaṃ gaccheyyā’’ti ettha tena khandhādipadenāti evaṃ yojetabbaṃ. Evaṃ pana ayojetvā ‘‘yaṃ
attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyya, taṃ aññaṃ saṅgahitaṃ nāma
natthī’’ti evaṃ na sakkā vattuṃ. Kasmāti ce? Na hi yena samudayasaccādinā yaṃ
saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ dhammajātaṃ khandhādisaṅgahehi saṅgahitaṃ, teneva
samudayasaccādinā tassa tadavasiṭṭhassa saṅkhārakkhandhadhammassa, na ca tasseva kevalassa
samudayasaccādikassa saṅgaho pucchito vissajjitoti yojanā, atha kho tena saṅkhārakkhandhadhammena
phassādinā. Saṅgahitassāti saṅgahitatāvisiṭṭhassāti attho. Tasmā attano saṅgāhakaṃ sakalakkhaṇādiṃ
saṅgaṇhitvā puna tena khandhādipadena yaṃ saṅgahaṃ gaccheyya, taṃ tādisaṃ natthīti attho veditabbo.
Vedanā saddo ca khandho āyatanañcāti vedanā visuṃ khandho, saddo ca visuṃ āyatananti attho.
Aññena khandhantarādinā. Asammissa nti abyākatadukkhasaccādi viya amissitaṃ. Na hi…pe… etthāti
saṅgahitatāvisiṭṭhena dhammena yo dhammo saṅgahito, tassa saṅgahitatāvisiṭṭhoyeva yo saṅgaho, so na
ettha vāre pucchito vissajjito ca. Saṅgahovāti kevalo saṅgaho, na kattāpekkhoti attho. Na
saṅgāhakenāti idaṃ yathāvuttena atthena nivattitassa dassanaṃ. Na hītiādi taṃsamatthanaṃ.
Catutthanayasaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā
193 . Vuttanayenāti yasmā saṅgahappavattivisesavirahito asaṅgahitadhammavisesanissito
pañcamanayo, tasmā yo ettha kenaci asaṅgahitena dhammavisesena puna asaṅgahito dhammaviseso
asaṅgahitena asaṅgahito asaṅgahitatāya pucchitabbo vissajjitabbo ca. Tameva tāva yathāniddhāritaṃ
dassento ‘‘rūpakkhandhena ye dhammā khandha…pe… asaṅgahitā, tehi dhammehi ye dhammā
khandha…pe… asaṅgahitāti āhā’’ti catutthanaye vuttanayānusārena.
Yathāniddhāritadhammadassana nti pāḷiyaṃ niddhāritappakāradhammadassanaṃ. Saha
sukhumarūpenāti sasukhumarūpaṃ, tena sukhumarūpena saddhiṃ gahitaṃ viññāṇaṃ, tena
sahitadhammasamudāyā sasukhuma…pe… dāyā. Ke pana teti āha ‘‘dukkhasaccā’’ tiādi. Kesañcīti
nibbānacakkhāyatanādīnaṃ. Tīhipi saṅgahehi. Paripuṇṇasaṅgahehi tīhipi saṅgahehi asaṅgāhakā
paripuṇṇasaṅgahāsaṅgāhakā. Abyākatadhammasadisā
nevadassanenanabhāvanāyapahātabbanevasekkhānāsekkhādayo. Itare ti rūpakkhandhādayo.
Tabbipariyāyenāti vuttavipariyāyena, tīhipi saṅgahehi asaṅgahetabbassa atthitāya
paripuṇṇasaṅgahāsaṅgāhakattāti attho.
Asaṅgāhakesu nibbānaṃ antogadhaṃ,tasmā taṃ anidassanaappaṭighehi asaṅgahetabbaṃ na
hotīti attho. Tenāha ‘‘na ca tadeva tassa asaṅgāhaka’’ nti. ‘‘Vedanākkhandhena ye dhammā’’tiādayo

nava pañh ā dutiyapañh ādayo, te pa ṭhamapañhena saddhi ṃ dasa, n āmar ūpapañh ādayo pana
catuvīsatīti āha ‘‘sabbepi catuttiṃsa hontī’’ti. Rūpakkhandhādivisesakapada nti
‘‘rūpakkhandhenā’’tiādinā asaṅgāhakattena visesakaṃ rūpakkhandhādipadaṃ. Pucchāyāti ca
pucchanatthanti attho. ‘‘Rūpakkhandhenā’’tiādi sabbampi vā viññāpetuṃ icchitabhāvena vacanaṃ
pañhabhāvato pucchā. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pañhā panettha…pe… catuttiṃsa hontī’’ti. Te hi
lakkhaṇato dassitāti te niddhāritadhammā teneva asaṅgahitāsaṅgahitatāya niddhāraṇasaṅkhātena
lakkhaṇena dassitā.
Tadevāti eva-saddenāti ‘‘tadevā’’ti ettha eva-saddena. ‘‘Yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, taṃ
khandhādīhi asaṅgahita’’nti ettha ‘‘khandhādīhevā’’ti avadhāraṇaṃ nippayojanaṃ pakārantarassa
abhāvato. ‘‘Tīhi asaṅgaho’’ti hi vuttaṃ. Tathā ‘‘asaṅgahitamevā’’ti saṅgahitatānivattanassa
anadhippetattā. Tadevāti pana icchitaṃ uddhaṭasseva asaṅgahitenaasaṅgahitabhāvassa
avadhāretabbattāti dassento ‘‘na kadācī’’tiādimāha. Tattha aññassāti anuddhaṭassa. Aniyatataṃ
dassetīti idaṃ avadhāraṇaphaladassanaṃ. Niyamatoti sakkā vacanaseso yojetu nti idampi eva-kārena
siddhamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ vuttaṃ. Yato hi eva-kāro, tato aññattha niyamoti.
Evaṃpakāramevāti pucchāya uddhaṭappakārameva, yaṃ pakāraṃ pucchāya uddhaṭaṃ,
taṃpakāramevāti attho. Tassāti asaṅgahitassa. Aññassāti pucchāya anuddhaṭappakārassa. Etena yo
pucchāya uddhaṭo tīhipi saṅgahehi asaṅgahito, tasseva idha pucchitabbavissajjitabbabhāvo, na aññassāti
dasseti. Tenāha ‘‘pucchāya uddhaṭañhī’’tiādi. Āyatanadhātusaṅgahavasena cettha rūpakkhandhādīnaṃ
aññasahitatā,viññāṇakkhandhādīnaṃ asahitatāca veditabbā.
Avasesā vedanādayo tayo khandhā nibbānañca sakalena rūpakkhandhena tesaṃ saṅgaho natthīti
‘‘saṅgahitā’’ti na sakkā vattuṃ, ekadesena pana saṅgaho atthīti ‘‘asaṅgahitā na hontīti evaṃ
daṭṭhabba’’nti āha. ‘‘Rūpadhammāvā’’ti niyamanaṃ pucchāya uddhaṭabhāvāpekkhanti dassento
‘‘pucchāya…pe… adhippāyo’’ti āha. Tena vuttaṃ ‘‘anuddhaṭā vedanādayopi hi asaṅgahitā evā’’ti.
Etthāti etasmiṃ pañcamanayaniddese. Paṭhame naye ti paṭhame atthavikappe. Tathā dutiye ti etthāpi.
Rūpaviññāṇehīti asukhumarūpadhammehi viññāṇena cāti ayamettha adhippāyoti dassento ‘‘oḷārika…
pe… attho’’ti āha. Kathaṃ pana rūpadhammāti vutte oḷārikarūpasseva gahaṇanti āha ‘‘rūpekadeso hi
ettha rūpaggahaṇena gahito’’ti.
196 . Asaṅgāhaka nti ‘‘cakkhāyatanena…pe… asaṅgahitā’’ti evaṃ asaṅgāhakabhāvena vuttaṃ
pucchitabbavissajjetabbabhāvena vuttampi kāmaṃ vedanādīheva catūhi asaṅgahitaṃ, taṃ pana na
cakkhāyatanamevāti dassetuṃ ‘‘cakkhāyatanena panā’’tiādi vuttaṃ. Yehi dhammehīti khandhādīsu
yehi. Sabbaṃdhammajātaṃ teva rūpādike dhamme udāneti pāḷiyaṃ. Kasmā panetaṃ udānetīti āha
‘‘sadisavissajjanā’’tiādi. Paṭhamena udānena. Dve ti ‘‘bāhirā upādā dve’’ti ettha vuttaṃ dve-saddaṃ
sandhāyāha. Tassa asaṅgahitassa. Yathādassitassāti ‘‘rūpa’’ntiādinā dassitappakārassa.
Dhammanvayañāṇuppādanaṃ nayadānaṃ. ‘‘Rūpaṃ dhammāyatana’’ntiādīnaṃ padānaṃ vasena
dvevīsapadiko esa nayo .
Pañcamanayaasaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā
228 . ‘‘Tatthā’’ti iminā ‘‘sampayogavippayogapadaṃ bhājetvā’’ti ettha sampayogavippayogapadaṃ
bhājitaṃ, saṃvaṇṇetabbatāya ca padhānabhūtaṃ paccāmaṭṭhaṃ, na rūpakkhandhādipadanti dassento
‘‘yaṃ labbhati…pe… veditabba’’nti vatvā puna ‘‘rūpakkhandhādīsu hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati.
Tattha na labbhatīti ‘‘sampayuttaṃ vippayutta’’nti vā gahetuṃ na labbhati, alabbhamānampi
pucchāya gahitaṃpaṭikkhepena vissajjetuṃ. Paṭikkhepopi hi pucchāya vissajjanameva. Tathā hi
yamake (yama. 1.khandhayamaka.59-61) ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho
nuppajjitthā’’ti pucchāya ‘‘natthī’’ti vissajjitaṃ. Tena panettha rūpadhammesu sampayogaṭṭho na
labbhat īti ayamattho dassito hoti. Alabbham ānampi sampayogapada ṃ gahitanti sambandho.

Sabbatth āti r ūpakkhandhavedan ākkhandh ādīsu. Etesa nti r ūpanibb ānāna ṃ. Visabh āgatāti
ataṃsabhāgatā. Ekuppādādibhāvo hi sampayoge sabhāgatā, na saṅgahe viya samānasabhāgatā, tasmā
ekuppādādibhāvarahitānaṃ rūpanibbānānaṃ sā ekuppādāditā visabhāgatā vuttā. Tadabhāvato ti tassā
visabhāgatāya ekuppādāditāya abhāvato. Vippayogopi nivārito eva hoti, visabhāgo bhāvo vippayogoti
vuttovāyamatthoti. ‘‘Catūsuhī’’tiādinā vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Tattha tesaṃ tehīti ca
arūpakkhandhe eva parāmasati. Visabhāgatā ca hoti rūpanibbānesu avijjamānattāti attho. Tenāha ‘‘na
ca rūpekadesassā’’tiādi. Tenevāti catukkhandhasabhāgattā eva.
Tīhi viññāṇadhātūhīti ghānajivhākāyaviññāṇadhātūhi vippayutte anārammaṇamissake
rūpadhammamissake dhamme dīpeti rūpabhavoti yojanā. Pañcahīti cakkhuviññāṇādīhi pañcahi
viññāṇadhātūhi. Ekāya manodhātuyā. Na sampayutte ti na sampayutte eva. Tathā hi ‘‘vippayutte ahonte
sattahipi sampayutte sattapi vā tā’’ti vuttaṃ. Tenāti vippayuttatāpaṭikkhepena. Tāhīti
sattaviññāṇadhātūhi. Sampayutte dīpentīti sampayutte dīpentiyeva, na sampayutte evāti
evamavadhāraṇaṃ gahetabbaṃ. Esa nayo sesesupi. Sampayutte vedanādike.
Sampayuttavippayuttabhāvehi navattabbaṃ,taṃyeva viññāṇadhātusattakaṃ. Sampayuttabhāvena
navattabbāni sampayuttanavattabbāni, bhinnasantānikāni, nānākkhaṇikāni ca arūpānipi dhammajātāni.
Anārammaṇamissakasabbaviññāṇadhātutaṃsampayuttādhammāyatanādipadehi dīpetabbā,
anārammaṇamissakasabbaviññāṇadhātuyo acetasikādipadehi dīpetabbā, tadubhayasamudāyā
dukkhasaccādipadehi dīpetabbāti veditabbā.
Yadi eva nti yadi anārammaṇamissānaṃ dhammānaṃ vippayogo natthi.
Anārammaṇamissobhayadhammāti rūpanibbānasahitasabbaviññāṇadhātutaṃsampayuttadhammā.
Khandhādīhevāti khandhāyatanadhātūhi eva, na arūpakkhandhamattena. Arūpakkhandheyeva pana
sandhāya ‘‘tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā’’ti vuttanti nāyaṃ dosoti dasseti. Tadekadesāti
‘‘anārammaṇamissā’’tiādinā vuttadhammasamudāyassa ekadesā. Tadekadesaññasamudāyāti tasseva
yathāvuttassa samudāyassa ekadesā hutvā aññesaṃ avayavānaṃ rūpakkhandhādīnaṃ samudāyabhūtā.
Vibhāgābhāvato ti bhedābhāvato. Bhedoti cettha accantabhedo adhippeto. Na hi samudāyāvayavānaṃ
sāmaññavisesānaṃ viya accantabhedo atthi bhedābhedayuttattā. Tesaṃ accantabhedameva hi sandhāya
‘‘samudāyantogadhānaṃ ekadesānaṃ na vibhāgo atthī’’ti saṅgahepi vuttaṃ. Tenāti avibhāgasabbhāvato
sabhāgavisabhāgattābhāvena. Tesa nti anārammaṇamissakasabbaviññāṇadhātuādīnaṃ. Te ca
akusalābyākatā. Tesa nti kusalākusalābyākatadhammānaṃ. Tasmāti yasmā vibhattasabhāvānaṃ na
tesaṃ samudāyekadesādibhāvo, tasmā. Yasmā pana kusalādayo eva khandhādayoti
khandhādiāmasanena samudāyekadesādibhāvo āpanno evāti vuttanayena vippayogābhāvo hoti, tasmā
taṃ pariharanto ‘‘khandhādīni anāmasitvā’’tiādimāha. Tesa nti kusalādīnaṃ.
Aññamaññavippayuttatā vuttā‘‘kusalehi dhammehi ye dhammā vippayuttā’’tiādinā. Sabbesūti
dutiyādisabbapañhesu.
Chattiṃsāya piṭṭhidukapadesu vīsati dukapadāni imasmiṃ naye labbhanti, avasiṭṭhāni soḷasevāti
āha ‘‘soḷasāti vattabba’’nti. Tato eva ‘‘tevīsapadasata’’nti ettha ‘‘tevīsa’’nti idañca ‘‘ekavīsa’’nti
vattabbanti yojanā. Sabbatthāti sabbapañhesu. Ekakālekasantānānaṃ bhinnakālabhinnasantānānañca
anekesaṃ dhammānaṃ samudāyabhūtā saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātuyoti āha
‘‘kālasantāna…pe… dhātūna’’nti. Ekadesasammissāti cittiddhipādādinā attano ekadeseneva
khandhantarādīhi sammissā iddhipādādayo, anārammaṇehi rūpanibbānehi ca asammissā.
Samānakālasantānehīti ekakālasantānehi kālasantānabhedarahitehi ekadesantarehi,
saṅkhārakkhandhādīnaṃ ekadesantarehi, saṅkhārakkhandhādīnaṃ ekadesavisesabhūtehi
satipaṭṭhānasammappadhānasaññākkhandhādīhi vibhattā eva samudayasaccādayo
sampayogīvippayogībhāvena, rūpakkhandhādayo vippayogībhāvena gahitāti yojanā. Tehi
samudayasaccādīhi. Te saññākkhandhādayo. Kehici sahuppajjanārahehi ekadesantarehi vibhattehi. Na
hi saṅkhārakkhandhādipariyāpannattepi samudayasaccādayo maggasaccādīhi sampayogaṃ labhanti.
Tesa nti vedanākkhandhasaññākkhandhādīnaṃ. Ekuppādā…pe… visabhāgatā cāti
ekupp ādādit āsa ṅkh ātā yath āraha ṃ sabh āgat ā visabh āgat ā ca. Tena yath āvuttak āra ṇena sampayogassa

vippayogassa ca labhanato.
Bhinnakālānaṃ samudāyīnaṃ samudāyā bhinnakālasamudāyā. Vattamānā ca ekasmiṃ santāne
ekekadhammāvattanti. Tasmāti yasmā etadeva, tasmā. Tesaṃvedanākkhandhādīnaṃ
vibhajitabbassa ekadesabhūtassa abhāvato. Sukhindriyādīni vedanākkhandhekadesabhūtānipi. Tena
vibhāgākaraṇena. Yadi samānakālassa vibhajitabbassa abhāvato cakkhuviññāṇadhātādayo
viññāṇakkhandhassa vibhāgaṃ na karonti, atha kasmā ‘‘cakkhuviññāṇadhātu…pe… manoviññāṇadhātu
soḷasahi dhātūhi vippayuttā’’ti vuttanti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘khandhāyatana…pe…
vippayuttāti vutta’’nti. Evameva nti yathā dhātuvibhāgena vibhattassa viññāṇassa, evamevaṃ.
235 . Taṃsampayogībhāva nti tehi khandhehi sampayogībhāvaṃ. Yathā hi samānakālasantānehi
ekacittuppādagatehi vedanāsaññāviññāṇakkhandhehi samudayasaccassa sampayuttatā, evaṃ
bhinnasantānehi bhinnakālehi ca tehi tassa vippayuttatāti āha ‘‘evaṃ taṃvippayogībhāvaṃ…pe… na
vutta ’’nti. Visabhāgatānibandhassa vibhāgassa abhāvena avibhāgehi tehi tīhi khandhehi. Vibhāge
hītiādinā tamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Vibhāgarahitehīti samānakālasantānehi ekacittuppādagatattā
avibhattehi vedanākkhandhādīhi na yuttaṃ vippayuttanti vattuṃ. Tenāha ‘‘vijjamānehi…pe…
bhāvato’’ti. Tattha vijjamānassa samānassa samānajātikassāti adhippāyo. Na hi vijjamānaṃ rūpārūpaṃ
aññamaññassa visabhāgaṃ na hoti. Anuppannā dhammā viyāti idaṃ visadisudāharaṇadassanaṃ.
Yathā ‘‘anuppannā dhammā’’ti anāgatakālaṃ vuccatīti āmaṭṭhakālabhedaṃ, evaṃ yaṃ
āmaṭṭhakālabhedaṃ na hotīti attho. Uddharitabbaṃdesanāya desetabbanti vuttaṃ hoti.
Vijjamānasseva vijjamānena sampayogo, sampayogārahasseva ca vippayogoti atthibhāvasannissayā
sampayuttavippayuttatāti āha ‘‘paccuppannabhāvaṃ nissāyā’’ti. Tenevāha ‘‘avijjamānassā’’tiādi.
Tañcāti uddharaṇaṃ.
Vibhāgarahitehīti visabhāgatābhāvato avibhāgehi. Anāmaṭṭhakālabhede ti anāmaṭṭhakālavisese.
Avijjamānassa…pe… sampayogo natthīti etena pārisesato vijjamānassa ca vijjamānena sampayogo
dassito. Avijjamānatādīpake bhede gahite ti yathāgahitesu dhammesu tehi vippayogīnaṃ
avijjamānabhāvadīpake tesaṃyeva visese ‘‘arūpabhavo ekena khandhena dasahāyatanehi soḷasahi
dhātūhi vippayutto’’tiādinā (dhātu. 246) gahite teneva ruppanādinā bhedena tesaṃ aññamaññaṃ
visabhāgatāpi gahitā evāti vippayogo hotīti yojanā. Bhede pana aggahite tena tena gahaṇenāti
yathāvutte avijjamānatādīpake visese, visabhāge vā aggahite ‘‘vedanā, saññā, saṅkhārakkhandho tīhi
khandhehi ekenāyatanena sattahi dhātūhi sampayutto’’tiādinā tena tena gahaṇena sabhāgatādīpanena
visabhāgatāya aggahitattā sabhāgatāva hoti. Tathā ca sati sabhāgatte kā panettha sabhāgatāti āha
‘‘vijjamānatāya…pe… hotī’’ti. Tassāti sabhāgatāya. Tasmāti visabhāgatāya alabbhamānattā,
sabhāgatāya ca labbhamānattā.
262 . Vitakko viyāti savitakkasavicāresu cittuppādesu vitakko viya. So hi vitakkarahitattā avitakko
vicāramatto ca. Tenāha ‘‘koṭṭhāsantaracittuppādesu alīnā’’ti. Tato eva so appadhāno,
dutiyajhānadhammā evettha padhānāti āha ‘‘ye padhānā’’ti. Tenevāti savitakkasavicāresu cittuppādesu
vitakkassa avitakkavicāramattaggahaṇena idha aggahitattā, vitakkattike dutiyarāsiyeva ca adhippetattā.
Anantaranaye ti sampayuttenavippayuttapadaniddese. Samudayasaccena samānagatikā
sadisappavattikā. Itīti iminā kāraṇena. Te avitakkavicāramattā dhammā na gahitā, samudayasaccaṃ viya
na desanāruḷhā. Na savitakkasavicārehi samānagatikāti yojanā. Yadi hi te savitakkasavicārehi
samānagatikā siyuṃ, ‘‘avitakkavicāramattehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, tehi dhammehi ye
dhammā vippayuttā, te dhammā na kehici khandhehi, na kehici āyatanehi, ekāya dhātuyā vippayuttā’’ti
vattabbā siyuṃ. Yasmā pana te samudayasaccena samānagatikā. Yathā hi ye samudayasaccena
sampayuttehi vippayuttā, tesaṃ kehici vippayogaṃ vattuṃ na sakkā, evaṃ tehipi. Tathā hi vakkhati
‘‘samudayasaccādīnī’’tiādi. Dasamo…pe… vutto ti ettha dasamanaye tehi avitakkavicāramattehi
vippayuttehi vippayuttānaṃ soḷasahi dhātūhi vippayogo vutto, osānanaye tehi vippayuttānaṃ aṭṭhārasahi
dhātūhi saṅgaho ca vuttoti tasmā na te savitakkasavicārehi samānagatikāti dasseti.

Vitakkasahites ūti sahavitakkesu. Tes ūti avitakkavic āramattesu saha vitakkena
dutiyajjhānadhammesu, ‘‘avitakkavicāramattā’’ti gahitesu vuttesūti attho. Sabbepi te ti
dutiyajjhānadhammā vitakko cāti sabbepi te dhammā sakkā vattuṃ. Tathā hi
sampayogavippayogapadaniddese ‘‘avitakkavicāramattā dhammā ekena khandhena ekenāyatanena
ekāya dhātuyā kehici sampayuttā’’ti vuttaṃ. Tattha ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. So hi
samudāyo ti ‘‘avitakkavicāramattā dhammā’’ti vuttadhammasamudāyo. Nanu vitakkopettha
dhammasaṅgahaṃ gato, so ca vicārato aññenapi sampayuttoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘na hi
tadekadesassa…pe… hotī’’ti. Yathātiādinā tamevatthaṃ iddhipādanidassanena vibhāveti. Tassattho –
yathā iddhipādasamudāyassa ekadesabhūtānaṃ chandiddhipādādīnaṃ tīhi khandhehi sampayogo vutto,
taṃsamudāyassa na hoti, evaṃ idhāpi vitakkassa aññehi sampayogo avitakkavicāramattassa
samudāyassa na hotīti.
Yadi evaṃ ‘‘iddhipādo dvīhi khandhehi sampayutto’’tiādi na vattabbanti ce? No na vattabbanti
dassento ‘‘yathā panā’’tiādimāha. Tattha tesūti iddhipādesu. Samudāyassāti iddhipādasamudāyassa.
Tehi vedanākkhandhādīhi sampayuttatā vuttā‘‘iddhipādo dvīhi khandhehi sampayutto’’tiādinā.
Tenāti vicārena. Na hītiādinā yathādhigatadhammānaṃ sampayuttatāya navattabbābhāvaṃ
udāharaṇadassanavasena vibhāveti. Keci vicikicchā taṃsahagatā ca mohavajjā mohena sampayuttā, keci
asampayuttā. Mohenāti vicikicchāsahagatamohameva sandhāya vadati. Iti iminā kāraṇena na samudāyo
tena mohena sampayutto. Añño koci dhammo hetubhāvo nāpi atthi, yena hetunā so
dassanenapahātabbahetukoti vutto samudāyo. Eva nti iminā nayena ‘‘bhāvanā…pe… yopi
sampayuttā’’ti navattabbatāya nidassetabbāti attho. Eva nti yathā
dassanenapahātabbahetukasamudāyassa sampayuttatā na vattabbā, evaṃ yena dhammena avitakka…
pe… siyā, taṃ na natthi. Tasmāti yasmā avitakkavicāramattesu kocipi vicārena asampayutto natthi,
tasmā. Te ti avitakkavicāramattā dhammā. Ekadhammepi…pe… kato yathā ‘‘appaccayā dhammā
asaṅkhatā dhammā’’ti.
Chaṭṭhanayasampayogavippayogapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā
306 . Tehi samudayasaccādīhi khandhattayakhandhekadesādike sampayutte satipi, sampayuttehi
ca vippayutte rūpanibbānādike tadaññadhamme satipi vippayogābhāvato. Saṅkhepena vuttamatthaṃ
vitthārena dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādi vuttaṃ. Tato lobhasahagatacittuppādato aññadhammānaṃ
avasiṭṭhānaṃ kusalākusalābyākatadhammānaṃ khandhādīsu kenaci vippayogo na hi atthi
khandhapañcakādīnaṃ saṅgaṇhanato tesaṃ. Te eva cittuppādāti te lobhasahagatacittuppādā eva.
Tadaññadhammāna nti tadaññadhammānampīti pi-saddalopo daṭṭhabbo. Tathāti iminā na ca te eva
dhammā aḍḍhadutiyāyatanadhātuyo, atha kho te ca tato aññe cāti imamatthaṃ upasaṃharati.
Nanu tadaññabhāvato eva tehi itaresaṃ vippayogo siddhoti āha ‘‘na cā’’tiādi.
Tadaññasamudāyehīti tato lobhasahagatacittuppādato aññasamudāyehi aññe lobhasahagatā dhammā
vippayuttā na honti. Kasmā? Samudāye…pe… vippayogābhāvato . Tassattho –samudāyena
lobhasahagatatadaññadhammarāsinā ekadesānaṃlobhasahagatadhammānaṃ vippayogābhāvato, tathā
ye ekadesā hutvā aññesaṃ avayavānaṃ samudāyabhūtā, tesañca samudāyena vippayogābhāvatoti.
Anena samudāyena avayavassa samudāyassa avayavena ca tassa na vippayogo, avayavasseva pana
avayavenāti dasseti. Esa nayo ti yvāyaṃ samudayasacce vutto vidhi, eseva maggasaccasukhindriyādīsu
arūpakkhandhekadesattā tesanti dasseti. Niravasesesūti abahikatavitakkesu. Vitakko hi samudāyato
abahikato. ‘‘So hi samudāyo’’tiādiko vuttanayo labbhatīti āha ‘‘aggahaṇe kāraṇaṃ na dissatī’’ti.
Aññesupisamudayasaccādīsu vissajjanassa…pe… daṭṭhabbaṃ,yato samudayasaccādi idha na
gahitanti adhippāyo. Sampayuttādhikārato ‘‘aññenā’’ti padaṃ sampayuttato aññaṃ vadatīti āha
‘‘asampayuttena asammissanti attho’’ti. Idāni byatirekenapi tamatthaṃ patiṭṭhāpetuṃ

‘‘adukkhamasukh ā…pe … gahitānī’’ti vutta ṃ. Etena lakkha ṇen āti ‘‘ asampayuttena
asammissa’’nti vuttalakkhaṇena. Citta nti ‘‘cittehi dhammehi ye dhammā’’ti pañhaṃ upalakkheti.
Sahayuttapadehi sattāti ‘‘cetasikehi dhammehi ye dhammā’’tiādinā cittena sahayutte dhamme
dīpentehi padehi āgatā satta pañhā. Tiṇṇaṃ tikapadānamaggahaṇena ūnoti katvā. Ye sandhāya ‘‘tike
tayo’’ti vuttaṃ. Taṃ pana vedanāpītittikesu pacchimaṃ, vitakkattike paṭhamanti padattayaṃ
veditabbaṃ.
309 . Uddhaṭapadena pakāsiyamānā atthā abhedopacārena ‘‘uddhaṭapada’’nti vuttāti āha
‘‘uddhaṭapadena sampayuttehī’’ti. Tena ca yathāvuttena uddhaṭapadena. Manena yuttāti ettha
mananamattattā manodhātu ‘‘mano’’ti vuttāti āha ‘‘manodhātuyā ekantasampayuttā’’ti.
Sattamanayasampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā
317 . Rūpakkhandhena vippayuttā nāma cattāro arūpino khandhā, tesaṃ aññehi sampayogo nāma
natthi tādisassa aññassa sampayogino abhāvato. Samudāyassa ca ekadesena sampayogo natthīti
vuttovāyamattho. Vedanākkhandhādīhi vippayuttaṃ rūpaṃ nibbānañca, tassa kenaci sampayogo
natthevāti āha ‘‘rūpakkhandhādīhi…pe… natthī’’ti. Tenāti ‘‘rūpakkhandhena ye dhammā
vippayuttā’’tiādivacanena.
Aṭṭhamanayavippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā
319 . ‘‘Samāsapadaṃ ida’’nti vatvā ayaṃ nāma samāsoti dassento ‘‘yassa
khandhādino’’tiādimāha, yassa vedanākkhandhādinoti attho. Yaṃ idha sampayuttaṃ vutta nti
imasmiṃ navamanaye yaṃ dhammajātaṃ sampayuttanti vuttaṃ. Rūpakkhandhādīsu araṇantesu
abbhantarabāhiramātikādhammesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Tañhi dhammajātaṃ attanā sampayuttena
vedanākkhandhādinā sayaṃ sampayuttanti niddhāritaṃ. Ayogo ti asampayogo. Vakkhati dasamanaye.
Tattha hi ‘‘rūpakkhandhena vedanādayo vippayuttā, tehi rūpakkhandho vippayutto’’ti vatvā nibbānaṃ
kathanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘nibbānaṃ pana sukhumarūpagatikamevā’’ti vuttaṃ. ‘‘Manāyatanaṃ
ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici vippayutta’’nti ettha hi yathā sukhumarūpaṃ viya sarūpato
anuddhaṭampi nibbānaṃ kehicītipadena gahitameva hotīti edisesu ṭhānesu nibbānaṃ
sukhumarūpagatikanti viññāyati, evamidhāpi ‘‘rūpamissakehi vā’’ti etena anupādinnaanupādāniyādīhi
nibbānamissakehipi asampayogo vutto hotīti daṭṭhabbo. Avikalacatukkhandhasaṅgāhakehi padehi
sahavattino aññassa sampayogino abhāvato atītānāgatehi ca sampayogo natthevāti tassa ayujjamānataṃ
dassento ‘‘vattamānānameva…pe… arūpabhavādīhīti attho’’ti āha. Itare ti ye sampayogaṃ labhanti,
ke pana te rūpena asammissā arūpekadesabhūtā. Tenāha ‘‘vedanākkhandhādayo’’ti.
Navamanayasampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā
353 . Ye vippayuttena vippayuttabhāvena pāḷiyaṃ aggahitā, tesu keci vippayuttassa
dhammantarassa abhāvato keci khandhādīhi vippayogasseva asambhavatoti imamatthaṃ dassento
‘‘dhammāyatanādidhammā’’tiādimāha. Tattha sabbacittuppādagatadhammabhāvato ti iminā
bhinnakālatādivisesavato arūpakkhandhassa vippayuttassa dhammantarassa abhāvamāha,
anārammaṇamissakabhāvato ti iminā pana sabbassapi. Kāmabhavo upapattibhavo saññībhavo
pañcavokārabhavoti ime cattāro mahābhavā. Vippayogābhāvato ti vippayogāsambhavato. Na hi ye
dukkhasaccādīhi vippayuttā, tehi vippayuttānaṃ tesaṃyeva dukkhasaccādīnaṃ khandhādīsu kenaci

vippayogo sambhavati.
Dasamanayavippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
11. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā
409 . Te ti saṅkhārakkhandhadhammā. Sesehīti avasiṭṭhehi vedanāsaññāviññāṇakkhandhehi. ‘‘Etena
saha sambandho’’ ti iminā padānaṃ sambandhadassanamukhena ‘‘samudayasaccena ye dhammā
sampayuttā’’ti pāḷiyā atthavivaraṇaṃ pākaṭataraṃ katvā kehicītipadassatthaṃ kātuṃ ‘‘kehicīti etassa
panā’’ tiādimāha. Atthaṃ dassetuṃ āhāti sambandho. Visesetvāti ettha tesaṃ dhammānaṃ
taṇhāvajjānaṃ saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātupariyāpannatākittanaṃ visesanaṃ
daṭṭhabbaṃ, yato te samudayasaccena khandhādisaṅgahena saṅgahitāti vuttā. Sayaṃ attanā sampayutto
na hotīti vuttaṃ ‘‘attavajjehī’’ ti. Tena vuttaṃ ‘‘cittaṃ na vattabbaṃ cittena sampayuttantipi, cittena
vippayuttantipī’’ti. Sampayogārahehīti visesanaṃ sukhumarūpaṃ nibbānanti dve sandhāya kataṃ, na
taṇhādike.
Ekādasamanayasaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
12. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā
417 . Navamanaye sampayogavisiṭṭhā sampayuttā uddhaṭā, dvādasamanaye ca sampayogavisiṭṭhā
saṅgahitāsaṅgahitāti ubhayatthāpi sampayogavisiṭṭhāva gahitāti āha ‘‘dvādasama…pe… labbhantī’’ ti.
Dvādasamanayasampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
13. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā
448 . Yehīti rūpakkhandhadhammāyatanādīhi. Tīhipi khandhāyatanādisaṅgahehi. Puna yehīti
arūpabhavādīhi. Oḷārikāyatanāneva honti āyatanadhātusaṅgahehipi asaṅgahitattā. Te ti
catuvokārabhavādayo. Vuttāvasesāti rūpakkhandhadhammāyatanādīhi avasiṭṭhā. Satipi asaṅgāhakatte
tehi asaṅgahitānaṃ sampayogo na sambhavatīti vedanākkhandhādayo idha terasamanaye vissajjanaṃ
na ruhanti nārohanti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vedanākkhandhena hi khandhādivasena
rūpārūpadhammā asaṅgahitā honti, tesañca sampayogo nāma natthī’’ti (dhātu. 448) asaṅgāhakā eva na
honti avikalapañcakkhandhādisamudāyabhāvato.
Te ti ‘‘dukkhasaccādī’’ti ādi-saddena vuttadhammā. Asabba…pe… siyuṃ
avitakkāvicārādidhammā viya. Na tesaṃ vippayogo natthi tabbinimuttassa cittuppādassa sambhavato.
Vedanākkhandhena asaṅgahitānaṃanārammaṇamissakattā na ‘‘vippayogassa atthitāyā’’ti vuttaṃ.
Tathā cāha ‘‘rūpārūpadhammā asaṅgahitā’’ti. Ubhayābhāvato ti sampayogavippayogābhāvato.
Anārammaṇasahitasabbaviññāṇataṃdhātusampayuttatadubhayadhammā
acetasikacetasikalokiyapadādīnaṃ vasena veditabbā.
Terasamanayaasaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
14. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā
456 . Dhammasabhāvamattattāti sabhāvadhammānaṃ dhammamattattā avatthāvisesamattattā.
Samucchijjati etenāti samucchedo . Saṅgahādivicārapariniṭṭhānabhūto cuddasamanayo. Tenāha
‘‘ pariyos āne naye ’’ ti. Vissajjetabbadhammavivitt ā pucch ā moghapucch ā,sā tath ābh ūtāpi

vissajjetabbadhamm ābh āvassa ñ āpik ā hot īti āha ‘‘ tesa ṃ pucch āya moghatt ā te na labbhant ī’’ ti.
Moghā pucchā etassāti moghapucchako. Aṭṭhamo nayo tattha sabbapucchānaṃ moghattā. Tena ca
sahāti tena aṭṭhamanayena saddhiṃ imasmiṃ osānanaye aṭṭhamanaye ca osānanaye ca ete
dhammāyatanādayo sabbappakārena na labbhanti. Vippayogassapi abhāvāti tattha kāraṇamāha.
Cuddasamanayavippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dhātukathāpakaraṇa-anuṭīkā samattā.
Puggalapaññattipakaraṇa-anuṭīkā
1. Mātikāvaṇṇanā
1. ‘‘Dhātukathaṃ desayitvā anantaraṃ tassa āha puggalapaññatti’’nti vutte tattha kāraṇaṃ
samudāgamato paṭṭhāya vibhāvento ‘‘dhammasaṅgahe’’ tiādimāha. Tattha yadipi dhammasaṅgahe
phassādīnaṃ pathavīādīnañca dhammānaṃ nānānayavicitto anupadavibhāgopi kato, na saṅgaho eva, so
pana tesaṃ kusalattikādihetudukāditikadukehi saṅgahasandassanatthoti vuttaṃ ‘‘dhammasaṅgahe
tikadukādivasena saṅgahitānaṃ dhammāna’’ nti. Teneva hi taṃ pakaraṇaṃ ‘‘dhammasaṅgaho’’ti
samaññaṃ labhi. Kāmañca dhammasaṅgahepi ‘‘tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā hontī’’tiādinā
(dha. sa. 58) khandhādivibhāgo dassito, so pana na tathā sātisayo, yathā vibhaṅgapakaraṇeti sātisayaṃ
taṃ gahetvā āha ‘‘vibhaṅge khandhādivibhāgaṃ dassetvā’’ ti, yato taṃ ‘‘vibhaṅgo’’tveva
paññāyittha. Dhātukathāyāti ādhāre bhummaṃ, tathā ‘‘dhammasaṅgahe vibhaṅge’’ti etthāpi. Ādhāro hi
saṅgahaṇavibhajanappabhedavacanasaṅkhātānaṃ avayavakiriyānaṃ taṃsamudāyabhūtāni pakaraṇāni
yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti. Karaṇavacanaṃ vā etaṃ, dhātukathāya karaṇabhūtāyāti attho.
Ettha ca abhiññeyyadhamme desento desanākusalo bhagavā tikadukavasena tāva nesaṃ saṅgahaṃ
dassento dhammasaṅgaṇiṃdesetvā saṅgahapubbakattā vibhāgassa tadanantaraṃ khandhādivasena
vibhāgaṃ dassento vibhaṅgaṃdesesi. Puna yathāvuttavibhāgasaṅgahayutte dhamme
saṅgahāsaṅgahādinayappabhedato dassento dhātukathaṃdesesi tassā
abbhantarabāhiramātikāsarīrakattā. Na hi sakkā khandhādike kusalādike ca vinā
saṅgahāsaṅgahādinayaṃ netunti. Tenāha ‘‘tathāsaṅgahitavibhattāna’’ nti. Evaṃ saṅgahato vibhāgato
pabhedato ca dhammānaṃ desanā yassā paññattiyā vasena hoti, yo cāyaṃ yathāvuttadhammupādāno
puggalavohāro, tassa ca samayavimuttādivasena vibhāgo, taṃ sabbaṃ vibhāvetuṃ puggalapaññatti
desitāti idametesaṃ catunnaṃ pakaraṇānaṃ desanānukkamakāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
Tesa nti dhammānaṃ. Sabhāvato ti ‘‘phasso vedanā’’tiādisabhāvato. Upādāyāti ‘‘puggalo satto
poso’’tiādinā khandhe upādāya. Paññāpanaṃ yāya tajjāupādādibhedāya paññattiyā hoti, taṃpaññattiṃ.
Pabhedato ti khandhādisamayavimuttādivibhāgato. Yāya paññattiyā sabhāvato upādāya ca paññāpananti
saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘tattha ye dhamme’’ tiādimāha. Tattha asabhāvapaññattiyāpi
mūlabhūtaṃ upādānaṃ sabhāvadhammo eva, kevalaṃ pana tesaṃ pavattiākārabhedasannissayato
visesoti dassento ‘‘ye dhamme…pe… hotī’’ ti āha. Tattha pubbāpariyabhāvena pavattamāne ti iminā
pabandhasannissayataṃ dassento santānapaññattiṃ vadati, asabhāvasamūhavasenāti iminā
sesapaññattiṃ. Tisso hi paññattiyo santānapaññatti samūhapaññatti avatthāvisesapaññattīti. Tattha
pabandho santāno . Samudāyo samūho . Uppādādiko daharabhāvādiko ca avatthāviseso . Tesu
asabhāvaggahaṇena vinā pabandhasamūhānaṃ asabhāvatte siddhe asabhāvasamūhavasenāti
asabhāvaggahaṇaṃ pabandhasamūhavinimuttapaññattisandassanatthanti tena avatthāvisesapaññattiyā
pariggaho vuttoti veditabbo.
Tesa nti pubbe yaṃ-saddena parāmaṭṭhānaṃ indriyabaddhadhammānaṃ. Tenevāha ‘‘aññesañca
bāhirar ūpanibb ānāna ’’ nti. Sasabh āvasam ūhasasabh āvappabhedavasen āti

rūpakkhandh ādisasabh āvasam ūhavasena cakkh āyatan ādisasabh āvavisesavasena ca.
‘‘Sasabhāvasamūhasabhāvabhedavasenā’’ti ca pāṭho. Tattha samūhasabhāvo ti sabhāvasantānaṃ
avatthāvisesavidhuraṃ samūhavasena lakkhaṇamevāha. Tathā hi khandhapaññattiyāpi sabhāvapaññattitā
vuttā. Tāyāti āyatanapaññattiādippabhedāya sabhāvapaññattiyā. Vibhattā sabhāvapaññattīti ‘‘phasso
phusanā’’tiādinā (dha. sa. 2) vibhattā phassādisabhāvapaññatti. Sabbāpīti pi -saddena sabhāvadhammesu
sāmaññavasena pavattaṃ kusalādipaññattiṃ saṅgaṇhāti. Rūpādidhammānaṃ samūho santānena
pavattamāno avatthāvisesasahito ekattaggahaṇanibandhano sattoti voharīyatīti so sabhāvadhammo nāma
pana na hotīti āha ‘‘puggalapaññatti pana asabhāvapaññattī’’ ti. Tāyāti puggalapaññattiyā. Yasmā
pana dhammānaṃ pabandho samūho ca dhammasannissitoti vattabbataṃ arahati, tasmā
‘‘pariññeyyādisabhāvadhamme upādāya pavattito’’ ti vuttaṃ.
Vijjamānapaññatti pana ‘‘sabhāvapaññattī’’ti vuttā, avijjamānapaññatti ‘‘asabhāvapaññattī’’ti
vuttā. Sabbā paññattiyo ti upādāyapaññattikiccapaññattiādayo sabbā paññattiyo. Yadi sabbā paññattiyo
idha dassitā honti, kathaṃ ‘‘puggalapaññattī’’ti nāmaṃ jātanti āha ‘‘khandhādipaññattīsū’’ tiādi.
Aññatthāti dhammasaṅgahādīsu. Ye dhamme ti ye khandhādidhamme. Paññattiyā vatthubhāvenāti
paññāpanassa adhiṭṭhānabhāvena. Adhiṭṭhānañhi paññāpetabbadhammā paññāpanassa. Evañca katvā
khandhādīhi saddhiṃ puggalo gahito. Ye dhamme ti vā ye paññattidhamme. Paññāpetukāmo ti
nikkhipitukāmo vatthubhedato asaṅkarato ṭhapetukāmo. Paññattipariccheda nti ca vatthubhedabhinnaṃ
paññattibhūtaṃ paricchedaṃ. Evamettha attho daṭṭhabbo.
Sāmaññappabhedapaññāpanāti sāmaññabhūtānaṃ visesabhūtānañca atthānaṃ paññāpanā.
Tesa nti attha-saddāpekkhāya pulliṅganiddeso. Tatthāti paññāpanāya atthadassanabhūtesu dassanādīsu.
Idamevaṃnāmaka nti idaṃ ruppanādiatthajātaṃ itthannāmakaṃ
rūpakkhandhavedanākkhandhādisamaññaṃ. Taṃtaṃkoṭṭhāsikakaraṇanti
rūpavedanāditaṃtaṃatthavibhāgapariyāpannatāpādanaṃ. Tathā saññuppādānamevāti āha
‘‘bodhanameva nikkhipanā’’ ti. Bodhanañhi bodhaneyyasantāne bodhetabbassa atthassa ṭhapananti
katvā ‘‘nikkhipanā’’ti vuttaṃ. ‘‘Paññāpanā’’tiādinā bhāvasādhanena vatvā sādhanantarāmasanena
atthantaraparikappāsaṅkā siyāti taṃ nivāretuṃ ‘‘yo panāyaṃ…pe… veditabbo’’ ti āha. Tesaṃ tesaṃ
dhammāna nti taṃtaṃpaññāpetabbadhammānaṃ. Dassanabhūtāya nāmapaññattiyā diṭṭhatāya,
ṭhapanabhūtāya ṭhapitatāya. Taṃnimittata nti tassa dassanassa ṭhapanassa ca nimittakāraṇataṃ.
Nimittañhi kattubh āvena voharīyati yathā ‘‘bhikkhā vāsetī’’ti, ‘‘ariyabhāvakarāni saccāni
ariyasaccānī’’ti ca.
Pāḷiyaṃ anāgatata nti vijjamānatādivisesavacanena saha pāṭhānāruḷhataṃ. Vijjamānassa sato ti
vijjamānassa samānassāti imamatthaṃ dassento ‘‘vijjamānabhūtassāti attho’’ ti āha. Tathāti
saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānassa anupalabbhamānassa. Taṃ pana anupalabbhamānataṃ
tathā-saddena byatirekavasena dīpitaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘yathā kusalādīnī’’ tiādimāha. Tattha
vinivattasabh āvānīti vibhattasabhāvāni. Upaladdhīti gahaṇaṃ. Tenākārenāti tena
rūpavedanādiākārena avijjamānassa. Aññenākārenāti tato rūpavedanādito aññena tabbinimuttena
paññāpetabbapaññāpanākārena vijjamānassa. Paññattiduke vuttameva ‘‘ayañca vādo sevatthikathāya
paṭisiddho’’tiādinā. Lokaniruttimattasiddhassāti ettha matta ggahaṇaṃ tassa paññattivatthussa na
kevalaṃ vijjamānasabhāvatānivattanatthameva, atha kho viparītaggāhanivattanatthampīti dassento
‘‘anabhinivesena cittenā’’ ti āha. Catusaccapañcakkhandhādivinimuttaṃ saccantarakhandhantarādikaṃ
pañcamasaccādikaṃ. Sace taṃ koci atthīti paṭijāneyya, ayāthāvagahitassa taṃ
vācāvatthumattamevassāti dassento āha ‘‘sābhinivesena…pe… vutta’’ nti. Uddese niddese ca
sattavantaṃ padhānabhāvena āgamanaṃ sandhāyāha ‘‘sarūpato tissannaṃ āgatata’’ nti. Guṇabhāvena
pana uddhaṃsotapaññāvimuttapāsāṇalekhādiggahaṇesu itarāpi tisso paññattiyo imasmiṃ pakaraṇe āgatā
eva.
Yathāvuttassa…pe… avirodhenāti ‘‘vijjamānapaññatti avijjamānapaññattī’’ti evaṃ
vuttappakārassa avilomanena. Ācariyavādāti cettha attanomatiyo veditabbā, aññattha pana aṭṭhakathā

ca. Yath ā ca avirodho hoti, ta ṃ dassento ‘‘ tasm ā’’ ti ādim āha. Tattha avijjam ānatt ā
paññāpetabbamattatthena paññattīti etena ‘‘avijjamānā paññatti avijjamānapaññattī’’ti imaṃ
samāsavikappamāha. Avijjamānapaññattīti ettha hi dve samāsā avijjamānassa, avijjamānā vā paññattīti
avijjamānapaññatti. Tesu purimena nāmapaññatti vuttā, dutiyena upādāpaññattiādibhedā itarāpi.
Sasabhāvaṃvedanādikaṃ. Tajjaparamatthanāmalābhato ti tajjassa tadanurūpassa paramatthassa
anvatthassa nāmassa labhanato, anubhavanādisabhāvānaṃ dhammānaṃ paramatthikassa
vedanādināmassa labhanattāti attho. Etena visesanivattiattho matta-saddo, tena cāyaṃ viseso nivattitoti
dasseti. Parato labhitabba nti paraṃ upādāya laddhabbaṃ yathā rūpādike upādāya sattoti
nissabhāvasamūhasantānādi paññattivatthu. Ekattenāti anaññattena. Anupalabbhasabhāvatāñāṇena
aggahetabbasabhāvatā, yato te navattabbāti vuccanti.
Sasūkasālirāsiādiākārena saṃkucitaggo vāsavavāsudevādīnaṃ viya moliviseso kirīṭaṃ, so pana
makuṭavisesopi hotiyevāti āha ‘‘kirīṭaṃ makuṭa’’ nti. Sabbasamorodho ti sabbāsaṃ
vijjamānapaññattiādīnaṃ channaṃ paññattīnaṃ antokaraṇaṃ. Saṅkhātabbappadhānattāti idaṃ
lakkhaṇavacanaṃ. Na hi sabbāpi upanidhāpaññattisaṅkhāvasena pavattā, nāpi sabbā
saṅkhātabbappadhānā. Dutiyaṃ tatiya ntiādikaṃ pana upanidhāpaññattiyā, dve tīṇī tiādikaṃ
upanikkhittapaññattiyā ekadesaṃ upalakkhaṇavasena dassento tassa ca saṅkhyeyyappadhānatāyāha
‘‘saṅkhātabbappadhānattā’’ ti. Pūraṇattho hi saddo tadatthadīpanamukhena pūretabbamatthaṃ dīpeti.
So ca saṅkhāvisayo padhānovāti dutiyādīnaṃ paññattīnaṃ saṅkhātabbappadhānatā vuttā. Yāva hi
dasasaṅkhā saṅkhyeyyappadhānāti. Tathā dve tīṇī tiādīnampi paññattīnaṃ. Saṅkhātabbo pana attho koci
vijjamāno, koci avijjamāno, koci saha visuñca tadubhayaṃ missoti chapi paññattiyo bhajatīti.
Itarāti upādāsamodhānatajjāsantatipaññattiyo vuttāvasesā upanidhāpaññattiupanikkhittapaññattiyo
ca. Sattarathādibhedā upādāpaññatti, dīgharassādibhedā upanidhāpaññatti ca avijjamānapaññatti.
Hatthagatādivisiṭṭhā upanidhāpaññatti, samodhānapaññatti ca avijjamānenaavijjamānapaññatti. Tatheva
‘‘suvaṇṇavaṇṇo brahmassaro’’tiādikā vijjamānagabbhā vijjamānenaavijjamānapaññattiṃ bhajantīti āha
‘‘yathāyogaṃ taṃ taṃ paññatti’’ nti. Tena vuttaṃ ‘‘dutiyaṃ tatiyaṃ…pe… bhajantī’’ti. Yañhītiādi
yathāvuttaupanidhāupanikkhittapaññattīnaṃ avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvasamatthanaṃ. Tattha
tañca saṅkhāna nti yaṃ ‘‘paṭhamaṃ eka’’ntiādikaṃ saṅkhānaṃ, tañca saṅkhāmukhena
gahetabbarūpaṃ. Ca -saddena saṅkhyeyyaṃ saṅgaṇhāti. Tampi hi paññāpetabbaṃ paññattīti. Tassā pana
paramatthato abhāvo vuttoyeva. Kiñci natthīti paramatthato kiñci natthi. Tathāti iminā
avijjamānenaavijjamānabhāvanti etaṃ ākaḍḍhati. Tenāha ‘‘na hi…pe… vijjamāno’’ ti.
Okāse ti avīciparanimmitavasavattīparicchinne padese. So hi kāmādhiṭṭhānato ‘‘kāmo’’ti vuccati.
Kammanibbattakkhandhesūti iminā uttarapadalopena kāmabhavaṃ ‘‘kāmo’’ti vadati. Bhaṇanaṃ
saddo cetanā vā, taṃsamaṅgitāya tabbisiṭṭhe puggale bhāṇakoti paññattīti āha
‘‘vijjamānenaavijjamānapaññattipakkhaṃ bhajatī’’ ti. Yebhuyyena rūpāyatanaggahaṇamukhena
rūpasaṅkhātena saṇṭhānaṃ gayhatīti tassa tena abhedopacāraṃ katvā vuttaṃ ‘‘rūpāyatanasaṅkhātena
saṇṭhānenā’’ ti. Yaṃ abhedopacāraṃ bhindituṃ ajānantā nikāyantariyā rūpāyatanaṃ saṇṭhānasabhāvaṃ
paṭijānanti. ‘‘Kiso puggalo, thūlo puggalo, kiso daṇḍo, thūlo daṇḍo’’tiādinā puggalādīnaṃ paññāpanā
tathātathāsanniviṭṭhe rūpasaṅkhāte kisādisaṇṭhānapaññatti, na rūpāyatanamatteti āha ‘‘saṇṭhānanti vā
rūpāyatane aggahite’’ ti. Paccattadhammanāmavasenāti ‘‘pathavī phasso’’tiādinā dhammānaṃ
taṃtaṃnāmavasena. Kiccapaññattiādivibhāgena pavatto ayampi ācariyavādo ‘‘kiccapaññatti ekaccā
bhūmipaññatti paccattapaññatti asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññatti, liṅgapaññatti ekaccā
paccattapaññatti ca avijjamānapaññatti, ekaccā kiccapaññatti vijjamānenaavijjamānapaññatti, ekaccā
bhūmisaṇṭhānapaññatti vijjamānena vā avijjamānena vā avijjamānapaññattī’’ti dassitattā ‘‘dhammakathā
itthiliṅga’’ntiādīnaṃ vijjamānenavijjamānapaññattibhāvo, avijjamānenaavijjamānapaññattibhāvo ca
dassitanayoti āha ‘‘sabbasaṅgāhakoti daṭṭhabbo’’ ti. Upādāpaññattiādibhāvo cettha
kiccapaññattiādīnaṃ kiccapaññattiādibhāvo ca tāsaṃ yathārahaṃ vibhāvetabbo.
2. Saṅkhepappabhedavasenāti ‘‘yāvatā pañcakkhandhā’’ti sabbepi khandhe

khandhabh āvas āmaññena sa ṃ khipanavasena, ‘‘ yāvat ā rūpakkhandho ’’ ti ādin ā khandh āna ṃ tato
sāmaññato pakārehi bhindanavasena ca. Ayaṃ attho ti ayaṃ paññattisaṅkhāto attho. Sāmaññato vā hi
dhammānaṃ paññāpanaṃ hoti visesato vā. Viseso cettha attano sāmaññāpekkhāya veditabbo,
visesāpekkhāya pana sopi sāmaññaṃ sampajjatīti ‘‘kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññattī’’ti pucchāya
saṅkhepato vissajjanavasena ‘‘yāvatā pañcakkhandhā’’ti vuttanti tatthāpi ‘‘khandhānaṃ
khandhapaññattī’’ti ānetvā yojetabbanti āha ‘‘yāvatā…pe… paññattī’’ ti. ‘‘Yāvatā pañcakkhandhā,
ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti. Yāvatā rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho, ettāvatā
khandhānaṃ khandhapaññattī’’ti evamettha pāḷiyojanā kātabbā. Evañhi saṅkhepato pabhedato ca
khandhapaññatti vissajjitā hoti. Tathā hi imasseva atthassa aṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvaṃ dassento
‘‘yattakena…pe… ādikenā’’ ti āha. Tatthāti tasmiṃ vissajjanassa atthavacane, tasmiṃ vā
vissajjanapāṭhe tadatthavacane ca. Pabhedanidassanamatta nti pabhedassa udāharaṇamattaṃ. Avuttopi
sabbo bhūtupādiko, sukhādiko ca pabhedo. Taṃ pana bhūmimukhena dassetuṃ ‘‘rūpakkhandho
kāmāvacaro’’ tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ aṭṭhakathāyaṃ āgatanayena pāḷiyā atthayojanaṃ dassetvā idāni taṃ pakārantarena dassetuṃ
‘‘ayaṃ vā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha ayaṃ vāti vuccamānaṃ sandhāyāha. Etthāti etasmiṃ
khandhapaññattivissajjane. Ida nti idaṃ padaṃ. Yattako…pe… khandhapaññattiyā pabhedo ti iminā
saṅkhepato vitthārato ca khandhānaṃ pabhedaṃ pati paññattivibhāgoti dassitaṃ hoti. Tenāha
‘‘vatthubhedena…pe… dassetī’’ ti. Pakaraṇantare ti vibhaṅgapakaraṇe. Tattha hi sātisayaṃ
khandhānaṃ vibhāgapaññatti vuttā. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sammāsambuddhena hi…pe…
kathitā’’ ti. Ettha ca paṭhamanaye samukhena, dutiye vatthumukhena paññattiyā vibhāgā dassitāti
ayametesaṃ viseso.
Esa nayo ti iminā khandhapaññattiyā vuttamatthaṃ āyatanapaññattiyādīsu atidisati. Tattha ‘‘yāvatā
pañcakkhandhā’’ ti, ‘‘khandhānaṃ khandhapaññattī’’ ti idaṃ paññattiniddesapāḷiyā
ādipariyosānaggahaṇamukhena dassanaṃ. ‘‘Yāvatā dvādasāyatanānī’’ ti, ‘‘āyatanānaṃ
āyatanapaññattī’’ ti imassa attho ‘‘yattakena paññāpanena saṅkhepato dvādasāyatanānī’’ ti etena
dassito, ‘‘yāvatā cakkhāyatana’’ ntiādikassa pana ‘‘pabhedato cakkhāyatana’’ ntiādikenāti. Tattha
‘‘cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatana’’ nti pabhedanidassanamattametaṃ. Etena avuttopi sabbo
saṅgahito hotīti ‘‘tatrāpi dasāyatanā kāmāvacarā’’ tiādi vuttaṃ. Ayaṃ vā ettha pāḷiyā atthayojanā –
‘‘yāvatā’’ti idaṃ sabbehi padehi yojetvā ‘‘yattakāni dvādasāyatanāni…pe… yattako dvādasannaṃ
āyatanānaṃ, tappabhedānañca cakkhāyatanādīnaṃ pabhedo, tattako āyatanānaṃ āyatanapaññattiyā
pabhedo’’ti pakaraṇantare vuttena vatthupabhedena āyatanapaññattiyā pabhedaṃ dassetītiādinā
itarapaññattīsupi nayo yojetabbo.
7 . ‘‘Cha paññattiyo…pe… puggalapaññattī’’ti imaṃ apekkhitvā ‘‘kittāvatā…pe… ettāvatā
indriyānaṃ indriyapaññattī’’ti ayaṃ pāḷipadeso niddesopi samāno pakaraṇantare vatthubhedena vuttaṃ
khandhādipaññattippabhedaṃ upādāya uddesoyeva hotīti āha ‘‘uddesamattenevāti attho’’ ti.
Mātikāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Niddesavaṇṇanā
1. Ekakaniddesavaṇṇanā
1. Paccanīkadhammānaṃ jhāpanaṭṭhena jhānaṃ, tato suṭṭhu vimuccanaṭṭhena vimokkhoti
nippariyāyena jhānaṅgāneva vimokkhoti aṭṭhakathāadhippāyo. Ṭīkākārena pana ‘‘abhibhāyatanaṃ viya
sasampayuttaṃ jhānaṃ vimokkho’’ti maññamānena ‘‘adhippāyenāhā’’ ti vuttaṃ. Jhānadhammā hi
sampayuttadhammehi saddhiṃyeva paṭipakkhato vimuccanti, na vinā, tathā abhirativasena ārammaṇe
nirāsaṅkappavattipīti adhippāyo. Yathā vā jhānaṅgānaṃ jhānapaccayena paccayabhāvato saviseso
jh ānapariy āyo, eva ṃ vimokkhakiccayogato tesa ṃ saviseso vimokkhapariy āyo, tadupac ārena

sampayuttāna ṃ veditabbo. Pa ṭhama ṃ sama ṅgibh āvattha nti pa ṭilābha ṃ sandh āyāha. ‘‘Phusitv ā
viharatīti paṭilabhitvā iriyatī’’ti hi vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yena hi saddhiṃ…pe… paṭiladdhā nāma
hontī’’ti tehi sādhetabbasahajātādipaccayalābhoyevettha paṭilābho daṭṭhabbo. Yathā phasso yattha
uppanno, taṃ ārammaṇaṃ phusatīti vuccati, evaṃ sampayuttadhammepi taṃsabhāvattāti āha
‘‘samphassena phusanattha’’ nti. Tassa ‘‘vivaratī’’ti iminā sambandho. Itarehīti upacārampītiādinā
upacārapurimappanāparappanānaṃ paṭilābhakāraṇanti vacanehi. Itare kāraṇatthe ti ‘‘upacārena…pe…
phusatiyevā’’ti vutte kāraṇatthadīpake atthe. Phusati phalaṃ adhigacchati etāyāti kāraṇabhāvassa
phusanāpariyāyo veditabbo.
Paṭhamatthamevāti samaṅgibhāvatthameva. Tāni aṅgānīti iminā jhānakoṭṭhāsabhāvena
vuttadhammāyeva gahitā, na phassapañcamakaindriyaṭṭhakādibhāvenāti vuttaṃ ‘‘sesā…pe…
saṅgahitānī’’ ti. Evaṃ satīti sukhasaṅkhātajhānaṅgato vedanāsomanassindriyānaṃ sesitabbabhāve sati.
Evañhi nesaṃ phassakatā itarassa phassitabbatāva siyā. Tenāha ‘‘sukhassa phusitabbattā’’ ti.
Vedayitādhipateyyaṭṭhehīti ārammaṇānubhavanasaṅkhātena vedayitasabhāvena, tasseva
sātavisesasaṅkhātena sampayuttehi anuvattanīyabhāvena ca. Upanijjhāyanabhāvo pi
yathāvuttavedayitādhipateyyaṭṭhavisiṭṭho oḷārikassa ārammaṇassa nijjhāyanabhāvo. Abhinnasabhāvopi
hi dhammo purimavisiṭṭhapaccayavisesasambhavena visesena bhinnākāro hutvā visiṭṭhaphalabhāvaṃ
āpajjati. Yathekaṃyeva kammaṃ cakkhādinibbattihetubhūtaṃ kammaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘vedayitā…
pe… vuttattā’’ ti. Aṅgānīti nāyaṃ tapparabhāvena bahuvacananiddeso anantabhāvato, kevalañca
aṅgānaṃ bahuttā bahuvacanaṃ, tena kiṃ siddhaṃ? Paccekampi yojanā siddhā hoti. Tena vuttaṃ
‘‘paccekampi yojanā kātabbā’’ ti. Yadi ‘‘sukhaṃ ṭhapetvā’’ti yojanāyaṃ sesā tayo khandhā honti, sesā
tayo, cattāro ca khandhā hontīti vattabbaṃ siyāti? Na, catūsu tiṇṇaṃ antogadhattā. Tenāha
‘‘sabbayojanā…pe… vutta’’ nti.
2. Asamayavimokkhenāti heṭṭhāmaggavimokkhena. So hi lokiyavimokkho viya
adhigamavaḷañjanatthaṃ pakappetabbasamayavisesābhāvato evaṃ vutto. Aggamaggavimokkho pana
ekaccāsavavimuttivacanato idha nādhippeto. Tenāha ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā hontī’’ ti. Ekaccehi
āsavehi vimutto ti diṭṭhāsavādīhi samucchedavimuttiyā vimutto. Asamaya…pe… lābhenāti
yathāvuttaasamayavimokkhassa upanissayabhūtassa adhigamena. Tato eva sātisayena, ekaccehi
kāmāsavehi vimutto vikkhambhanavasenāti attho. So eva ekaccasamayavimokkhalābhī yathāvutto
samayavimutto asamayavimokkhavisesassa vasena samayavimokkhapaññattiyā adhippetattā. So ti
asamayavimokkhūpanissayasamayavimokkhalābhī. Tena sātisayena samayavimokkhena.
Tathāvimuttova hotīti ettha iti -saddo hetuattho. Yasmā tathāvimutto hoti, tasmā
samayavimuttapaññattiṃ laddhuṃ arahatīti pariññātatthaṃ hetunā patiṭṭhāpeti. Byatirekamukhenapi
tamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘puthujjano panā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha samudācārabhāvato ti
samudācārassa sambhavato. So ti jhānalābhī puthujjano.
Yadi punarāvattakadhammatāya puthujjano samayavimuttoti na vutto, tadabhāvato kasmā arahā
tathā na vuttoti āha ‘‘arahato panā’’ tiādi. Tadakāraṇabhāva nti tesaṃ vimokkhānaṃ, tassa vā
samayavimuttibhāvassa akāraṇabhāvaṃ. Sabbo ti sukkhavipassakopi samathayānikopi
aṭṭhavimokkhalābhīpi. Bahiabbhantarabhāvā apekkhāsiddhā, vattu adhippāyavasena gahetabbarūpā cāti
āha ‘‘bāhirānanti lokuttarato bahibhūtāna’’ nti.
3. Rūpato aññaṃ na rūpa nti tattha rūpapaṭibhāgaṃ kasiṇarūpādi rūpa-saddena gahitanti
tadaññaṃ paṭhamatatiyāruppavisayamattaṃ arūpakkhandhanibbānavinimuttaṃ arūpa-saddena gahitaṃ
daṭṭhabbaṃ. Paṭipakkhabhūtehi kilesacorehi amūsitabbaṃ jhānameva cittamañjūsaṃ. Samādhi nti vā
samādhisīsena jhānameva vuttanti veditabbaṃ.
4. Attano anurūpena pamādenāti ettha anāgāmino adhikusalesu dhammesu
asakkaccaasātaccakiriyādinā. Khīṇāsavassa pana tādisena pamādapatirūpakena, tādisāya vā
asakkaccakiriy āya. S ā cassa ussukk ābh āvato veditabb ā. Pa ṭippassaddhasabbussukk ā hi te uttamapuris ā.

Samayena samaya nti samaye samaye. Bhummatthe hi eta ṃ kara ṇavacana ṃ upayogavacanañca.
Anipphattito ti samāpajjituṃ asakkuṇeyyato. Assāti ‘‘tesañhī’’tiādinā vuttassa imassa
aṭṭhakathāvacanassa. Tenāti yathābhatena suttena.
5. Yenādhippāyena ‘‘dhammehī’’ti vattabba nti vuttaṃ, taṃ vivaranto ‘‘idhā’’ tiādimāha. Tattha
idhāti ‘‘parihānadhammo aparihānadhammo’’ti etasmiṃ padadvaye. Tatthāti ‘‘kuppadhammo
akuppadhammo’’ti padadvaye. Sati vacananānatte attheva vacanatthanānattanti āha
‘‘vacanatthanānattamattena vā’’ ti. Vacanatthaggahaṇamukhena gahetabbassa pana vibhāvanatthassa
natthettha nānattaṃ, yato tesaṃ pariyāyantaratāsiddhi.
7-8. Samāpatticetanāti yāya cetanāya samāpattiṃ nibbatteti samāpajjati ca. Tenāha
‘‘tadāyūhanā’’ ti. Ārakkhapaccupaṭṭhānā satīti katvā āha ‘‘anurakkhaṇā…pe… satī’’ ti. Tenāha
‘‘ekārakkho satārakkhena cetasā viharatī’’ti. Tathā hi sā ‘‘kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo
samannesatī’’ti vuttā.
11 . Aggamaggaṭṭhopi itaramaggaṭṭhā viya anupacchinnabhayattā bhayūparatavohāraṃ labhatīti āha
‘‘arahattamaggaṭṭho ca…pe… bhayūparato’’ ti.
12 . Kecīti tihetukapaṭisandhike mandabuddhike sandhāyāha. Tena vuttaṃ ‘‘duppaññāti iminā
gayhantī’’ ti. Dubbalā paññā yesaṃ te duppaññāti.
14 . Aniyatadhammasamannāgatasseva paccayavisesena niyatadhammapaṭilābhoti āha ‘‘yattha…
pe… hontī’’ ti. Tadabhāvāti niyatāniyatavomissāya pavattiyā abhāvā.
16 . Pariyādiyitabbānīti pariyādakena maggena khepetabbāni. Taṇhādīnaṃ palibudhanādikiriyāya
matthakappattiyā sīsabhāvo veditabbo, nibbānassa pana visaṅkhārabhāvato saṅkhārasīsatā. Tenāha
‘‘saṅkhāravivekabhūto nirodho’’ ti. Keci pana ‘‘saṅkhārasīsaṃ nirodhasamāpattī’’ti vadanti, taṃ
tesaṃ matimattaṃ paññattimattassa sīsabhāvānupapattito taduddhañca saṅkhārappavattisabbhāvato.
Saha viyāti ekajjhaṃ viya. Etena sama-saddassa atthamāha. Sahattho hesa sama-saddo.
Saṃsiddhidassanenāti saṃsiddhiyā niṭṭhānassa uparamassa dassanena.
Idhāti imissā puggalapaññattipāḷiyā, imissā vā tadaṭṭhakathāya. Kilesapavattasīsāna nti
kilesasīsapavattasīsānaṃ. Tesu hi gahitesu itarampi pariyādiyitabbaṃ kilesabhāvena
pariyādiyitabbatāsāmaññena ca gahitameva hotīti kilesavaṭṭapariyādānena maggassa itaravaṭṭānampi
pariyādiyanaṃ. Vaṭṭupacchedakena maggeneva hi jīvitindriyampi anavasesato nirujjhatīti. Kasmā
panettha pavattasīsaṃ visuṃ gahitanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘pavattasīsampī’’ tiādi. Odhiso ca
anodhiso ca kilesapariyādāne sati sijjhamānā paccavekkhaṇavārā tena nipphādetabbāti vuttā. Tenevāha
‘‘kilesapariyādānasseva vārā’’ ti. Idāni tamatthaṃ āgamena sādhento ‘‘vimuttasmi’’ ntiādimāha.
Cuticittena hotīti idaṃ yathāvuttassa kilesapariyādānasamāpanabhūtassa paccavekkhaṇavārassa
cuticittena paricchinnattā vuttaṃ, tasmā cuticittena paricchedakena paricchinnaṃ hotīti attho.
17 . Tiṭṭheyyāti na upagaccheyya. Ṭhānañhi gatinivatti. Tena vuttaṃ ‘‘nappavatteyyā’’ ti.
18 . Payirupāsanāya bahūpakārattā payirupāsitabbattā.
20 . Aggavijjā yassa anadhigatavijjādvayassa hoti, so ce pacchā vijjādvayaṃ adhigacchati, tassa
paṭhamaṃ adhigatavijjādvayassa viya atevijjatābhāvā yadipi nippariyāyatā tevijjatā, paṭhamaṃ
adhigatavijjādvayassa pana sā savisesāti dassento ‘‘yāya katakiccatā’’ tiādimāha. Tattha aggavijjāti
āsavakkhayañāṇaṃ, aggamaggañāṇameva vā veditabbaṃ. Sā ca tevijjatāti yojanā.

22 . Tatthev āti sacc ābhisambodhe eva.
24 . Ta nti nirodhasamāpattilābhino ubhatobhāgavimuttatāvacanaṃ. Vuttalakkhaṇūpapattiko ti
dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti evaṃ vuttalakkhaṇena upapattito yuttito samannāgato. Eseva nayo ti
yathā catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato nirodhato ca vuṭṭhāya arahattaṃ pattānaṃ vasena pañca
ubhatobhāgavimuttā vuttā, tathā sekkhabhāvaṃ pattānaṃ vasena pañca kāyasakkhino hontīti katvā
vuttaṃ.
Dassanakāraṇā ti iminā ‘‘disvā’’ti ettha tvā-saddo hetuatthoti dasseti yathā ‘‘sīhaṃ disvā bhayaṃ
hotī’’tiādīsu. Dassane sati parikkhayo, nāsatīti āha ‘‘dassanāyattaparikkhayattā’’ ti. Purimakiriyāti
āsavānaṃ khayakiriyāya purimakiriyā. Samānakālattepi hi kāraṇakiriyā phalakiriyāya purimasiddhā
viya voharīyati. Tato nāmakāyato muccanato. Yato hi yena muccitabbaṃ, taṃ nissito hotīti vuttaṃ
‘‘nāmanissitako’’ ti. Tassāti kāyadvayavimuttiyā ubhatobhāgavimuttabhāvassa. Arūpaloke hi
ṭhitārahantavasenāyamattho vutto. Tenāha ‘‘sutte hī’’ tiādi.
Dvīhi bhāgehīti vikkhambhanasamucchedabhāgehi. Dve vāre ti kilesānaṃ
vikkhambhanasamucchindanavasena dvikkhattuṃ. Kilesehi vimutto ti idaṃ paṭhamatatiyavādānaṃ
vasena vuttaṃ, itaraṃ dutiyavādassa. Arūpajjhānaṃ yadipi rūpasaññādīhi vimuttaṃ
taṃsamatikkamādinā pattabbattā, pavattinivārakehi pana kāmacchandādīhiyevassa vimutti sātisayāti
dassento ‘‘nīvaraṇasaṅkhātanāmakāyato vimutta’’ nti āha. Yañcāpi arūpajjhānaṃ rūpaloke
vivekaṭṭhatāvasenapi rūpakāyato vimuttaṃ, taṃ pana rūpapaṭibandhachandarāgavikkhambhaneneva
hotīti vikkhambhanameva padhānanti vuttaṃ ‘‘rūpataṇhāvikkhambhanena rūpakāyato ca
vimuttatt ā’’ ti. Ekadesena ubhatobhāgavimuttaṃ nāma hoti samucchedavimuttiyā abhāvā.
25 . ‘‘Sattisayo’’ti viya samudāye pavatto vohāro avayavepi dissatīti dassento āha
‘‘aṭṭhavimokkhekadesena…pe… vuccatī’’ ti.
26 . Phuṭṭhāna nti phassitānaṃ, adhigatānanti attho. Anto ti antasadiso phassanāya parakālo.
Tadanantaro hi tappariyosāno viya hotīti. Kālavisayo cāyaṃ anta-saddo, na pana kālattho. Tenāha
‘‘adhippāyo’’ ti. Nāmakāyekadesato ti nīvaraṇasaṅkhātanāmakāyekadesato. Ālocito pakāsito viya hoti
vibandhavikkhambhanena ālocane pakāsane samatthassa ñāṇacakkhuno adhiṭṭhānasamuppādanato. Na
tu vimutto ti vimuttoti na vuccateva.
28 . Imaṃ pana naya nti ‘‘apica tesa’’ntiādinā āgatavidhiṃ. Yena visesenāti yena kāraṇavisesena.
So ti diṭṭhippattasaddhāvimuttānaṃ yathāvutto paññāya viseso. Paṭikkhepo kato kāraṇassa
avibhāvitattā. Ubhatobhāgavimutto viya, paññāvimutto viya vā sabbathā avimuttassa
sāvasesavimuttiyampi diṭṭhippattassa viya paññāya sātisayāya abhāvato saddhāmattena vimuttabhāvo
daṭṭhabbo. Saddhāya adhimutto ti idaṃ āgamanavasena saddhāya adhikabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ,
maggādhigamato panassa paccakkhameva ñāṇadassanaṃ.
31 . ‘‘Sototi ariyamaggassa nāma’’nti nippariyāyena taṃsamaṅgī sotāpannoti adhippāyena codako
‘‘api-saddo kasmā vutto’’ti codanaṃ uṭṭhāpetvā ‘‘nanū’’ tiādinā attano adhippāyaṃ vivarati. Itaro
‘‘nāpanna’’ ntiādinā pariharati. Samannāgato eva nāma lokuttaradhammānaṃ akuppasabhāvattā.
Itarehīti dutiyamaggaṭṭhādīhi. So evāti paṭhamaphalaṭṭho eva. Idhāti imasmiṃ
sattakkhattuparamaniddese. Sotaṃ vā ariyamaggaṃ ādito panno adhigatoti sotāpannoti vuccamāne
dutiyamaggaṭṭhādīnaṃ nattheva sotāpannabhāvāpatti. Sutte pana sotaṃariyamaggaṃ ādito mariyādaṃ
amuñcitvāva panno paṭipajjatīti katvā maggasamaṅgī ‘‘sotāpanno’’ti vutto. Pariyāyena itaropi tassa
aparihānadhammattā sotāpannoti veditabbaṃ. Pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇāya samudayasaccaṃ
viya dukkhasaccampi paccavekkhitaṃ hoti saccadvayapariyāpannattā kilesānanti āha
‘‘catusaccapaccavekkhaṇādīna’’ nti. Ādi -saddena phalapaccavekkhaṇauparimaggaphaladhamme ca
saṅgaṇhāti.

32 . Mah ākulamev āti u ḷā rakulameva vuccati ‘‘kulīno kulaputto ’’tiādīsu viya.
33 . Sajjhānako aparihīnajjhāno kālakato brahmalokūpago hutvā vaṭṭajjhāsayo ce, uparūpari
nibbattitvā nibbāyatīti āha ‘‘anāgāmisabhāgo’’ ti. Yato so jhānānāgāmīti vuccati. Tenāha
‘‘anāvattidhammo’’ ti.
36 . Parayoge tvā-saddo tadanto hutvā ‘‘parasaddayoge’’ ti vutto, appatvāti vuttaṃ hotīti
‘‘appattaṃ hutvā’’ ti iminā vuccati.
37 . Tenāti ‘‘upahaccā’’ti padena. Nanu ca vemajjhātikkamo ‘‘atikkamitvā vemajjha’’ nti iminā
pakāsito hotīti adhippāyo.
40 . Taṇhāvaṭṭasotātaṇhāvaṭṭabandhā. Tassāti sotassa. Sambandhe cetaṃ sāmivacanaṃ.
Uddhaṃsotassa uparibhavūpagatā ekaṃsikāti āha ‘‘yattha vā tattha vā gantvā’’ ti. Tassāti
uddhaṃsotassa. Tatthāti avihesu. Lahusālahusagatikāti lahukālahukāyugatikā,
lahukālahukañāṇagatikā vā. Uppajjitvāva nibbāyanakādīhīti ādi -saddena ‘‘ākāsaṃ laṅghitvā
nibbāyatī’’tiādinā vuttā tisso upamā saṅgaṇhāti. Antarāupahaccaparinibbāyīhi adhimattatā,
uddhaṃsotato anadhimattatā ca asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīnaṃ na veditabbāti yojanā. Te evāti
antarāupahaccaparinibbāyiuddhaṃsotā eva. Yadi evaṃ asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīnaṃ
upamāvacanena tato mahantatarehi kasmā vuttanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘tato mahanta…pe…
dassanattha’’ nti.
Tenāti ‘‘no cassa, no ca me siyā’’ti vacanena. Tenāti vā yathāvuttena tassa atthavacanena. Imassa
dukkhassāti imassa sampati vattamānassa viññāṇādidukkhassa. Udayadassanaṃñāṇaṃ. Catūhipīti
‘‘no cassā’’ti catūhi padehi. Yaṃ atthīti yaṃ paramatthato vijjati. Tenāha ‘‘bhūtanti sasabhāva’’ nti,
bhūtanti khandhapañcakanti attho. Yathāha ‘‘bhūtamidanti, bhikkhave, samanupassathā’’ti.
Vivaṭṭamānaso viviccamānahadayo taṇhādisotato nivattajjhāsayo. Upekkhako hotīti cattabhariyo viya
puriso bhayaṃ nandiñca pahāya udāsino hoti.
Avisiṭṭhe ti hīne. Visiṭṭhe ti uttame. ‘‘Bhave’’ti vatvā ‘‘sambhave’’ti vuccamānaṃ avuttavācakaṃ
hotīti dassento ‘‘paccuppanno’’ tiādimāha. Bhūtameva vuccatīti yaṃ bhūtanti vuccati, tadeva bhavoti
ca vuccati, bhavati ahosīti vā. Sambhavati etasmāti sambhavo. Tadāhāro tassa bhavassa paccayo.
Anukkamena maggapaññāyāti vipassanānukkamena laddhāya ariyamaggapaññāya. Tenāti sekkhena.
Ekakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dukaniddesavaṇṇanā
63 . Kassacīti kassacipi. Kathañcīti kenaci pakārena, vikkhambhanamattenāpīti vuttaṃ hoti.
Ajjhattaggahaṇassāti attānaṃ adhikicca uddissa pavattaggāhassa.
83 . Purimaggahita nti ‘‘karissati me’’tiādinā cittena paṭhamaṃ gahitaṃ. Taṃ kata nti taṃ tādisaṃ
upakāraṃ. Puññaphalaṃ upajīvanto kataññupakkhe tiṭṭhatīti vuttaṃ ‘‘puññaphalaṃ anupajīvanto’’ ti.
90 . Guṇapāripūriyā paripuṇṇo yāvadattho idha tittoti āha ‘‘niṭṭhitakiccatāya nirussukko’’ ti.
Dukaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tikaniddesavaṇṇanā

91 . Sesasa ṃvarabheden āti kāyikav ācasikav ītikkamato sesena sa ṃvaravin āsena. So pana
dvāravasena vuccamāno manodvāriko hotīti āha ‘‘manosaṃvarabhedenā’’ ti. Idāni taṃ pakārabhedena
dassento ‘‘satisaṃvarādibhedena vā’’ ti āha, muṭṭhasaccādippavattiyāti attho. Yaṃ kiñci
sabhāvabhūtaṃ caritampi ‘‘sīla’’nti vuccatīti akusalassapi sīlapariyāyo vutto.
94 . Samānavisayāna nti paṭhamaphalādiko samāno evarūpo visayo etesanti samānavisayā, tesaṃ.
107 . Tadattho tappayojano lokuttarasādhakoti attho. Tassa paramatthasāsanassa. Mūlekadesattāti
mūlabhāvena ekadesattā.
118 . Unnaḷo uggatatucchamāno.
123 . Sīlassa anuggaṇhanaṃ aparisuddhiyaṃ sodhanaṃ apāripūriyaṃ pūraṇañcāti āha ‘‘sodhetabbe
ca vaḍḍhetabbe cā’’ ti. Adhisīlaṃ nissāyāti adhisīlaṃ nissayaṃ katvā uppannapaññāya.
124 . Gūthasadisattameva dasseti, na gūthakūpasadisattanti adhippāyo. Gūthavaseneva hi
kūpassapi jigucchanīyatāti. Ayañca attho gūtharāsiyeva gūthakūpoti imasmiṃ pakkhe navattabbo siyā.
130 . Sarabhaṅgasatthārādayo rūpabhavādikāmādipariññaṃ katvā paññapento lokiyaṃ pariññaṃ
sammadeva paññapentīti āha ‘‘yebhuyyena na sakkontī’’ ti. Asamatthabhāvaṃ vā sandhāya no ca
paññāpetuṃ sakkontīti vuttanti yojanā.
Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Catukkaniddesavaṇṇanā
133 . Parenāti aññena, āṇattenāti attho. Āṇattiyā attanā cāti āṇāpakassa āṇattiyā, attanā ca
āṇattena kataṃ tañca tassa āṇāpakassa yaṃ vacīpayogena katanti yojanā. Āṇattiyā pāpassāti
āṇāpanavasena pasutapāpassa.
148 . Desanāya karaṇabhūtāya. Dhammāna nti desanāya yathābodhetabbānaṃ sīlādidhammānaṃ.
152 . Anantara nti ñāṇassa upaṭṭhitanti anantaraṃ vuttaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘vacana’’ nti.
Lujjatīti idaṃ yena kāraṇena loka-saddo tadatthe pavatto, taṃ dassetīti āha ‘‘kāraṇayutta’’ nti.
156 . Sahitāsahitassāti kusalasaddayogena sāmivacanaṃ bhummattheti dassento āha
‘‘sahitāsahiteti attho’’ ti. Sahitabhāsanena desakasampatti, sahitāsahitakosallena sāvakasampatti
veditabbā. Parisasampattipi ñāṇasampannassa dhammakathikassa paṭibhānasampadāya kāraṇaṃ hotīti
āha ‘‘sāvakasampattiyā bodhetuṃ samatthatāyā’’ ti.
157 . Kusaladhammehīti samathavipassanādhammehi. Catuttho vutto, yo neva saṅghaṃ
nimanteti, na dānaṃ deti.
166 . Yamidaṃ ‘‘kālenā’’ti vutta nti ‘‘yo tattha avaṇṇo, tampi bhaṇati kālena. Yopi tattha vaṇṇo,
tampi bhaṇati kālenā’’ti yaṃ idaṃ pāḷiyaṃ vuttaṃ, tatra tasmiṃ vacane vākye yo puggalo ‘‘kālena
bhaṇatī’’ti vutto, so kīdiso ti vicāraṇāya tassa dassanatthaṃ ‘‘kālaññū hotī’’tiādi pāḷiyaṃ vuttanti
dassento saṅgahe āhāti yojanā.
168 . Pubbuppannapaccayavipattīti tasmiṃ attabhāve paṭhamuppannapaccayavipatti. Tesaṃ
vipatti pavattappaccayavipattīti yojan ā.