Ganthārambhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhamm āvatāro
Ganthārambhakathā
1. Anantakaruṇāpaññaṃ, tathāgatamanuttaraṃ;
Vanditvā sirasā buddhaṃ, dhammaṃ sādhugaṇampi ca.
2. Paṇḍukambalanāmāya, silāyātulavikkamo;
Nisinno devarājassa, vimale sītale tale.
3. Yaṃ devadevo devānaṃ, devadevehi pūjito;
Desesi devalokasmiṃ, dhammaṃ devapurakkhato.
4.
Tatth āha ṃ pāṭ avatth āya, bhikkh ūna ṃ pi ṭakuttame;
Abhidhammāvatārantu, madhuraṃ mativaḍḍhanaṃ.
5. Tāḷ aṃ mohakav āṭ assa, vigh āṭ anamanuttara ṃ;
Bhikkhūnaṃ pavisantānaṃ, abhidhammamahāpuraṃ.
6. Suduttara ṃ tarant āna ṃ, abhidhammamahodadhi ṃ;
Suduttaraṃ tarantānaṃ, taraṃva makarākaraṃ.
7. Ābhidhammikabhikkh ūna ṃ, hatthas āramanuttara ṃ;
Pavakkhāmi samāsena, taṃ suṇātha samāhitā.
1. Paṭhamo paricchedo
Cittaniddeso
8. Citta ṃ cetasika ṃ rūpa ṃ, nibb ānanti niruttaro;
Catudhā desayī dhamme, catusaccappakāsano.
Tattha citta nti visayavijānanaṃ cittaṃ, tassa pana ko vacanattho? Vuccate – sabbasaṅgāhakavasena
pana cintetīti cittaṃ, attasantānaṃ vā cinotītipi cittaṃ.
9. Vicittakaraṇā cittaṃ, attano cittatāya vā;
Paññattiyampi viññāṇe, vicitte cittakammake;
Cittasammuti daṭṭhabbā, viññāṇe idha viññunā.
Taṃ pana sārammaṇato ekavidhaṃ, savipākāvipākato duvidhaṃ. Tattha savipākaṃ nāma
kusalākusalaṃ, avipākaṃ abyākataṃ. Kusalākusalābyākatajātibhedato tividhaṃ.
Tattha kusala nti panetassa ko vacanattho?
10 . Kucchitānaṃ salanato, kusānaṃ lavanena vā;
Kusena l ātabbatt ā vā, kusalanti pavuccati.

11 . Cheke kusalasaddoya ṃ, ārogye anavajjake;
Diṭṭho iṭṭhavipākepi, anavajjādike idha.
Tasmā anavajjaiṭṭhavipākalakkhaṇaṃ kusalaṃ, akusalaviddhaṃsanarasaṃ, vodānapaccupaṭṭhānaṃ.
Vajjapaṭipakkhattā anavajjalakkhaṇaṃ vā kusalaṃ, vodānabhāvarasaṃ, iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃ,
yonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Sāvajjāniṭṭhavipākalakkhaṇamakusalaṃ.
Tadubhayaviparītalakkhaṇamabyākataṃ, avipākārahaṃ vā.
Tattha kusalacittaṃ ekavīsatividhaṃ hoti, tadidaṃ bhūmito catubbidhaṃ hoti – kāmāvacaraṃ,
rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokuttarañceti.
Tattha kāmāvacarakusalacittaṃbhūmito ekavidhaṃ, savatthukāvatthukabhedato duvidhaṃ,
hīnamajjhimapaṇītabhedato tividhaṃ, somanassupekkhāñāṇappayogabhedato aṭṭhavidhaṃ hoti.
Seyyathidaṃ – somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ,
somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ
ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ
asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti idaṃ aṭṭhavidhampi kāmāvacarakusalacittaṃ nāma.
12 . Uddānato duve kāmā, klesavatthuvasā pana;
Kileso chandarāgova, vatthu tebhūmavaṭṭakaṃ.
13 . Kilesakāmo kāmeti, vatthu kāmīyatīti ca;
Sijjhati duvidhopesa, kāmo vo kārakadvaye.
14 . Yasmiṃ pana padese so, kāmoyaṃ duvidhopi ca;
Sampattīnaṃ vasenāva-caratīti ca so pana.
15 . Padeso catupāyānaṃ, channaṃ devānameva ca;
Manussānaṃ vaseneva, ekādasavidho pana.
16 . Kāmovacaratītettha, kāmāvacarasaññito;
Assābhilakkhitattā hi, sasatthāvacaro viya.
17 .
Sv āya ṃ rūpabhavo r ūpa ṃ, eva ṃ kāmoti saññito;
Uttarassa padasseva, lopaṃ katvā udīrito.
18 . Tasmi ṃ kāme ida ṃ citta ṃ, sad āvacarat īti ca;
Kāmāvacaramiccevaṃ, kathitaṃ kāmaghātinā.
19 . Paṭisandhiṃ bhave kāme, avacārayatīti vā;
Kāmāvacaramiccevaṃ, pariyāpannanti tatra vā.
20 .
Ida ṃ aṭṭ havidha ṃ citta ṃ, kāmāvacarasaññita ṃ;
Dasapuññakriyavatthu-vaseneva pavattati.
21 . Dāna ṃ sīla ṃ bh āvan ā pattid āna ṃ,
Veyyāvaccaṃ desanā cānumodo;
Diṭṭhijjuttaṃ saṃsuticcāpacāyo,
Ñeyyo evaṃ puññavatthuppabhedo.
22 .
Gacchanti sa ṅgaha ṃ dāne, pattid ānānumodan ā;
Tathā sīlamaye puññe, veyyāvaccāpacāyanā.

23 . Desan ā savana ṃ di ṭṭ hi -ujuk ā bh āvan āmaye;
Puna tīṇeva sambhonti, dasa puññakriyāpi ca.
24 . Sabbānussatipuññañca, pasaṃsā saraṇattayaṃ;
Yanti diṭṭhijukammasmiṃ, saṅgahaṃ natthi saṃsayo.
25 . Purimā muñcanā ceva, parā tissopi cetanā;
Hoti dānamayaṃ puññaṃ, evaṃ sesesu dīpaye.
Idāni assa panaṭṭhavidhassāpi kāmāvacarakusalacittassa ayamuppattikkamo veditabbo. Yadā hi yo
deyyadhammappaṭiggāhakādisampattiṃ, aññaṃ vā somanassahetuṃ āgamma haṭṭhapahaṭṭho ‘‘atthi
dinna’’nti ādinayappavattaṃ sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā parehi anussāhito dānādīni puññāni karoti,
tadāssa somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ paṭhamaṃ mahākusalacittaṃ uppajjati.
Yadā pana vuttanayeneva haṭṭhapahaṭṭho sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā parehi ussāhito karoti, tadāssa
tameva cittaṃ sasaṅkhārikaṃ hoti. Imasmiṃ panatthe saṅkhāro ti attano vā parassa vā pavattassa
pubbappayogassādhivacanaṃ. Yadā pana ñātijanassa paṭipattidassanena jātaparicayā bālakā bhikkhū
disvā somanassajātā sahasā yaṃ kiñci hatthagataṃ dadanti vā vandanti vā, tadā tesaṃ
tatiyacittamuppajjati. Yadā pana te ‘‘detha vandatha, ayye’’ti vadanti, evaṃ ñātijanena ussāhitā hutvā
hatthagataṃ dadanti vā vandanti vā, tadā tesaṃ catutthacittamuppajjati. Yadā pana
deyyadhammappaṭiggāhakādīnaṃ asampattiṃ vā aññesaṃ vā somanassahetūnaṃ abhāvaṃ āgamma
catūsupi vikappesu somanassarahitā honti, tadā sesāni cattāri upekkhāsahagatāni uppajjanti. Evaṃ
somanassupekkhāñāṇappayogabhedato aṭṭhavidhaṃ kāmāvacarakusalacittaṃ veditabbaṃ.
26 . Dasapuññakriyādīnaṃ, vasena ca bahūnipi;
Etāni pana cittāni, bhavantīti pakāsaye.
27 . Sattarasa sahassāni, dve satāni asīti ca;
Kāmāvacarapuññāni, bhavantīti viniddise.
Taṃ pana yathānurūpaṃ kāmāvacarasugatiyaṃ bhavabhogasampattiṃ abhinipphādeti.
Itaresu pana rūpāvacarakusalacittaṃsavatthukato ekavidhaṃ, dvīsu bhavesu uppajjanato
duvidhaṃ, hīnamajjhimapaṇītabhedato tividhaṃ, paṭipadādibhedato catubbidhaṃ, jhānaṅgayogabhedato
pañcavidhaṃ. Seyyathidaṃ –
kāmacchandabyāpādathinamiddhauddhaccakukkuccavicikicchāvippahīnaṃ
vitakkavicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ paṭhamaṃ, vitakkavippahīnaṃ
vicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ dutiyaṃ, vitakkavicāravippahīnaṃ
pītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ tatiyaṃ, vitakkavicārapītivippahīnaṃ sukhacittekaggatāsampayuttaṃ
catutthaṃ, vitakkavicārapītisukhavippahīnaṃ upekkhācittekaggatāsampayuttaṃ pañcamanti idaṃ
pañcavidhaṃ rūpāvacarakusalacittaṃ nāma.
Taṃ pana yathāsambhavaṃ pathavīkasiṇādīsu ārammaṇesu pavattivasena anekavidhaṃ hoti.
Sabbaṃ panetaṃ rūpāvacarabhāvanāpuññavasappavattaṃ yathānurūpaṃ rūpāvacarūpapattinipphādakaṃ
hoti. Evaṃ tāva rūpāvacarakusalaṃ veditabbaṃ.
Sesesu pana dvīsu arūpāvacarakusalacittaṃtāva upekkhāvedanāyogabhedato ekavidhaṃ,
savatthukāvatthukabhedato duvidhaṃ, hīnamajjhimapaṇītabhedato tividhaṃ, ārammaṇabhedato
catubbidhaṃ. Kasiṇugghāṭimākāsaṃ, tattha pavattaviññāṇaṃ, tassa apagamo, ākiñcaññāyatananti
idamassa catubbidhamārammaṇaṃ. Yathāpaṭipāṭiyā etassārammaṇassa bhedato catubbidhaṃ hoti.
Seyyathidaṃ – sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ
amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ, viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ,

ākiñcaññ āyatanasaññ āsahagata ṃ, nevasaññ ānāsaññ āyatanasaññ āsahagatanti ida ṃ catubbidha ṃ
arūpāvacarakusalacittaṃ nāma. Sabbaṃ panetaṃ arūpāvacarabhāvanāpuññavasappavattaṃ
yathānurūpaṃ arūpūpapattinipphādakaṃ hoti. Evaṃ arūpāvacarakusalacittaṃ veditabbaṃ.
Itaraṃ pana lokuttarakusalacittaṃnibbānārammaṇato ekavidhaṃ, niyatāniyatavatthukabhedato
duvidhaṃ, tīhi vimokkhamukhehi pattabbato tividhaṃ, catumaggayogabhedato catubbidhaṃ.
Seyyathidaṃ – sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaññojanappahānakaraṃ sotāpattimaggacittaṃ,
rāgadosamohānaṃ tanuttakaraṃ sakadāgāmimaggacittaṃ, kāmarāgabyāpādānaṃ
niravasesappahānakaraṃ anāgāmimaggacittaṃ, rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāpahānakaraṃ
arahattamaggacittanti idaṃ catubbidhaṃ lokuttarakusalacittaṃ nāma. Ekekaṃ panettha
jh ānaṅgayogabhedato pañcavidhaṃ hoti, tasmā vīsatividhaṃ hoti. Sabbaṃ panetaṃ
lokuttarabhāvanāpuññavasappavattaṃ maggānurūpaphalappavattiyā cattāro ariyapuggale
abhinipphādeti. Evaṃ lokuttarakusalaṃ veditabbaṃ.
28 . Kāme aṭṭheva rūpe ca, pañca cattārirūpisu;
Cattārānuttarānevaṃ, kusalānekavīsati.
29 . Kusalākusalāpagatena satā,
Kusale kusalena ca yaṃ kusalaṃ;
Catubhūmigataṃ muninā vasinā,
Lapitaṃ lapitaṃ sakalampi mayā.
Akusalaṃpana bhūmito ekavidhaṃ kāmāvacarameva, niyatāniyatavatthuvasena ca
ekahetukaduhetukavasena ca paṭisandhijanakājanakavasena ca duvidhaṃ, tīhi vedanāhi yogato ca
lobhamūlaṃ dosamūlaṃ mohamūlanti mūlato ca tividhaṃ hoti. Tattha lobhamūlaṃpana
somanassupekkhādiṭṭhippayogabhedato aṭṭhavidhaṃ hoti. Seyyathidaṃ – somanassasahagataṃ
diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ
diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ
diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ
diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti.
Yadā hi ‘‘natthi kāmesu ādīnavo’’tiādinā nayena micchādiṭṭhiṃ purakkhatvā kevalaṃ haṭṭhatuṭṭho
kāme vā paribhuñjati, diṭṭhamaṅgalādīni vā sārato pacceti sabhāvatikkheneva anussāhitena cittena,
tadāssa paṭhamaṃ akusalacittaṃ uppajjati. Yadā pana mandena samussāhitena, tadā dutiyaṃ. Yadā
micchādiṭṭhiṃ apurakkhatvā kevalaṃ haṭṭhatuṭṭho methunaṃ dhammaṃ vā paribhuñjati, parasampattiṃ
vā abhijjhāyati, parassa bhaṇḍaṃ vā harati sabhāvatikkheneva anussāhitena cittena, tadā tatiyaṃ. Yadā
mandena samussāhitena, tadā catutthaṃ uppajjati. Yadā pana kāmānaṃ vā asampattiṃ āgamma
aññesaṃ vā somanassahetūnaṃ abhāvena catūsupi vikappesu somanassarahitā honti, tadā sesāni cattāri
upekkhāsahagatāni uppajjantīti. Evaṃ somanassupekkhādiṭṭhippayogabhedato aṭṭhavidhaṃ lobhamūlaṃ
veditabbaṃ.
Dosamūlaṃpana ekantasavatthukato ekavidhaṃ, asaṅkhārasasaṅkhārabhedato duvidhaṃ
domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ asaṅkhāraṃ, sasaṅkhāranti. Assa pana pāṇātipātādīsu
tikkhamandappavattikāle uppatti veditabbā.
Mohamūlampi vicikicchuddhaccayogato duvidhaṃ hoti upekkhāsahagataṃ
vicikicchāsampayuttaṃ, upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttanti. Tassa asanniṭṭhānavikkhepakālesu
pavatti veditabbāti.
Evaṃ tāva dvādasavidhaṃ akusalacittaṃ veditabbaṃ, sabbaṃ panetaṃ yathānurūpaṃ apāyesu
upapattiy ā, sugatiyampi dukkhavisesassa abhinipph ādaka ṃ hoti.

30 . Lobham ūlavasena ṭṭ ha, dosam ūlavas ā duve;
Mohamūlavasena dve, evaṃ dvādasadhā siyuṃ.
31 . Pāpāpāpesvapāpena, yaṃ vuttaṃ pāpamānasaṃ;
Pāpāpāpappahīnena, taṃ mayā samudāhaṭaṃ.
Itaraṃ pana abyākatamavipākārahato ekavidhaṃ hoti, jātibhedato duvidhaṃ vipākacittaṃ
kiriyacittanti. Tattha vipākacittaṃbhūmibhedato catubbidhaṃ kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ
arūpāvacaraṃ lokuttaranti. Tattha kāmāvacaraṃ duvidhaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti.
Kusalavipākaṃ duvidhaṃ sahetukamahetukañceti.
Tattha sahetukavipākacittaṃsakakusalaṃ viya somanassupekkhāñāṇappayogabhedato
aṭṭhavidhaṃ. Seyyathidaṃ – somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhāraṃ, sasaṅkhāraṃ,
somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhāraṃ, sasaṅkhāraṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ
asaṅkhāraṃ, sasaṅkhāraṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhāraṃ, sasaṅkhāranti idaṃ
aṭṭhavidhaṃ sahetukavipākaṃ nāma.
Yathā panassa kusalaṃ dānādivasena chasu ārammaṇesu pavattati, na idaṃ tathā. Idaṃ hi
paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena parittadhammapariyāpannesuyeva chasu ārammaṇesu
pavattati. Sampayuttadhammānañca visese asatipi ādāsatalādīsu mukhanimittaṃ viya nirussāhaṃ
vipākaṃ, mukhaṃ viya saussāhaṃ kusalanti veditabbaṃ. Imesaṃ pana vipaccanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
Imāni hi paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇāni hutvā vipaccanti.
32 .
Kāmāvacaradev āna ṃ, manuss āna ṃ ime pana;
Duhetukatihetūnaṃ, bhavanti paṭisandhiyo.
33 . Tato pavattiyaṃ hutvā, bhavaṅgaṃ yāvatāyukaṃ;
Balavārammaṇe hutvā, tadārammaṇameva ca.
34 . Tato maraṇakālasmiṃ, cuti hutvā pavattare;
Evaṃ catūsu ṭhānesu, vipaccantīti niddise.
35 . Sabhūmikusaleheva, mahāpākā samā vinā;
Kammadvārañca kammañca, puññānaṃ kriyavatthukaṃ.
36 . Aviññattijanattā hi, avipākasabhāvato;
Appavattanato ceva, pākā puññehi no samā.
37 . Parittārammaṇattā hi, tesamekantato pana;
Karuṇāmuditā tesu, na jāyanti kadācipi.
38 .
Tath ā viratiyo tisso, na panetesu j āyare;
Pañca sikkhāpadā vuttā, kusalāti hi satthunā.
39 . Tath ādhipatinopettha, na sant īti viniddise;
Chandādīni dhuraṃ katvā, anuppajjanato pana.
40 . Asa ṅkh ārasasa ṅkh āra -vidh āna ṃ pana puññato;
Ñeyyaṃ paccayato ceva, vipākesu ca viññunā.
41 . Hīnādīna ṃ vip ākatt ā, puññ āna ṃ puññav ādin ā;
Hīnādayo bhavantīti, vipākā paridīpitā.

42 . Ida ṃ aṭṭ havidha ṃ citta ṃ, ekantena savatthuka ṃ;
Jāyate kāmalokasmiṃ, na panaññattha jāyate.
Evaṃ tāva sahetukavipākacittaṃ veditabbaṃ.
Ahetukavipākacittaṃpana alobhādihetuvirahitaṃ upekkhāsahagataṃ cakkhuviññāṇaṃ,
upekkhāsahagataṃ sotaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ ghānaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ
jivh āviññāṇaṃ, sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ ahetukamanodhātusampaṭicchanaṃ,
somanassasahagataṃ ahetukamanoviññāṇadhātusantīraṇaṃ, upekkhāsahagataṃ
ahetukamanoviññāṇadhātusantīraṇanti idaṃ pana aṭṭhavidhaṃ ahetukavipākacittaṃ nāma.
Idaṃ pana aṭṭhavidhaṃ niyatavatthukato ekavidhaṃ, niyatāniyatārammaṇato duvidhaṃ. Tattha
viññāṇapañcakaṃ niyatārammaṇaṃ, sesattayaṃ aniyatārammaṇaṃ.
Sukhasomanassupekkhāvedanāyogato tividhaṃ. Tattha sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, dviṭṭhānikaṃ
santīraṇaṃ somanassupekkhāyuttaṃ, sesamupekkhāyuttanti.
Diṭṭhārammaṇasutārammaṇamutārammaṇadiṭṭhasutamutārammaṇadiṭṭha-
sutamutaviññātārammaṇavasena pañcavidhaṃ. Tattha diṭṭhārammaṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ,
sutārammaṇaṃ sotaviññāṇaṃ, mutārammaṇaṃ ghānajivhākāyaviññāṇattayaṃ,
diṭṭhasutamutārammaṇaṃ manodhātusampaṭicchanaṃ, diṭṭhasutamutaviññātārammaṇaṃ
sesamanoviññāṇadhātudvayanti.
Vatthuto chabbidhaṃ. Kathaṃ? Cakkhuviññāṇassa cakkhumeva vatthu, tathā
sotaghānajivhākāyaviññāṇānaṃ sotaghānajivhākāyavatthu, avasesattayassa hadayavatthumevāti.
Ārammaṇato sattavidhaṃ hoti. Kathaṃ? Rūpārammaṇameva cakkhuviññāṇaṃ, tathā
saddagandharasaphoṭṭhabbārammaṇāni paṭipāṭiyā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni, rūpādipañcārammaṇā
manodhātu, sesamanoviññāṇadhātudvayaṃ chaḷārammaṇanti.
Taṃ sabbaṃ pana ahetukavipākacittaṃ kiccato aṭṭhavidhaṃ hoti. Kathaṃ? Dassanakiccaṃ
cakkhuviññāṇaṃ, savanaghāyanasāyanaphusanasampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇakiccāni avasesāni.
Tattha cakkhuto pavattaṃ viññāṇaṃ, cakkhumhi sannissitaṃ viññāṇanti vā cakkhuviññāṇaṃ, tathā
sotaviññāṇādīni. Tattha cakkhusannissitarūpavijānanalakkhaṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ,
rūpamattārammaṇarasaṃ, rūpābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, rūpārammaṇāya kiriyāmanodhātuyā
apagamapadaṭṭhānaṃ. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni sotādisannissitasaddādivijānanalakkhaṇāni,
saddādimattārammaṇarasāni, saddādīsu abhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāni, saddādiārammaṇānaṃ
kiriyāmanodhātūnaṃ apagamapadaṭṭhānāni. Manodhātusampaṭicchanaṃ pana cakkhuviññāṇādīnaṃ
anantarā rūpādivijānanalakkhaṇaṃ, rūpādisampaṭicchanarasaṃ, tathābhāvapaccupaṭṭhānaṃ,
cakkhuviññāṇādīnaṃ apagamapadaṭṭhānaṃ.
Sesā pana dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo chaḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, santīraṇādirasā,
tathābhāvapaccupaṭṭhānā, hadayavatthupadaṭṭhānāti veditabbā. Tattha paṭhamā ekantamiṭṭhārammaṇe
pavattisabbhāvato somanassayuttāva hutvā pañcadvāre santīraṇakiccaṃ sādhayamānā pañcasu dvāresu
ṭhatvā vipaccati, chasu pana dvāresu balavārammaṇe tadārammaṇaṃ hutvā vipaccati. Dutiyā pana
iṭṭhamajjhattārammaṇe pavattisabbhāvato upekkhāsahagatā hutvā
santīraṇatadārammaṇapaṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanato pañcasu ṭhānesu vipaccati. Kathaṃ?
Manussaloke tāva
jaccandhajaccabadhirajaccaja ḷajaccummattakapaṇḍakaubhatobyañjananapuṃsakādīnaṃ
paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhi hutvā vipaccati. Paṭisandhiyā vītivattāya pavattiyaṃ yāvatāyukaṃ
bhava ṅga ṃ hutv ā vipaccati. I ṭṭ hamajjhatte pañc āramma ṇav īthiy ā sant īra ṇaṃ hutv ā, balav āramma ṇe

chadv āre tad āramma ṇaṃ hutv ā, mara ṇak āle cuti hutv āti imesu pana pañcasu ṭhānesu vipaccat īti.
Evaṃ tāva ahetukavipākacittāni veditabbāni.
43 . Kāmāvacarapuññassa , vip ākā honti so ḷasa;
Taṃ tihetukapuññassa, vasena paridīpaye.
Idāni rūpāvacaravipākacittāni vuccanti. Tāni niyatavatthukato ekavidhāni, jhānaṅgayogabhedato
pañcavidhāni. Kathaṃ? Vitakkavicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ paṭhamaṃ,
vicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ dutiyaṃ, pītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ tatiyaṃ,
sukhacittekaggatāsampayuttaṃ catutthaṃ, upekkhācittekaggatāsampayuttaṃ pañcamanti imāni pañcapi
rūpāvacaravipākacittāni upapattiyaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanti.
Idāni arūpāvacaravipākacittāni vuccanti. Tāni sakakusalāni viya ārammaṇabhedato catubbidhāni
honti. Kathaṃ? Ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ, viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ,
ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ, nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagatanti imāni cattāri
arūpāvacaravipākacittāni.
44 . Kusal ānugata ṃ katv ā, bh ājita ṃ ki ṃ mahaggata ṃ;
Kāmāvacarapuññaṃva, nāsamānaphalaṃ yato.
45 . Attano kusaleheva, sam āna ṃ sabbath ā ida ṃ;
Gajādīnaṃ yathā chāyā, gajādisadisā tathā.
46 . Kāmāvacarapuñña ṃva, n āpar āpariyavedana ṃ;
Jhānā aparihīnassa, sattassa bhavagāmino.
47 . Kusalānantaraṃyeva, phalaṃ uppajjatīti ca;
Ñāpanatthaṃ panetassa, kusalānugataṃ kataṃ.
48 . Paṭippadākkamo ceva, hīnādīnañca bhedato;
Jhānāgamanato cettha, veditabbo vibhāvinā.
49 . Abhāvodhipatīnañca, ayameva visesako;
Sesaṃ sabbaṃ ca sesena, kusalena samaṃ mataṃ. –
Evaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākā veditabbā.
Idāni lokuttaravipākacittāni honti. Tāni catumaggayuttacittaphalattā catubbidhāni honti. Kathaṃ?
Sotāpattimaggaphalacittaṃ, sakadāgāmimaggaphalacittaṃ, anāgāmimaggaphalacittaṃ,
arahattamaggaphalacittanti. Evaṃ panettha ekekaṃ jhānaṅgayogabhedato pañcavidhaṃ, puna
maggavīthiphalasamāpattivasena pavattito duvidhaṃ. Evaṃ lokuttarakusalavipākacittāni veditabbāni.
50 .
Suññata ṃ animittanti, tath āpa ṇihitantipi;
Etāni tīṇi nāmāni, maggassānantare phale.
51 . Labbhanti parabh āgasmi ṃ, va ḷañjanaphalesu na;
Vipassanāvaseneva, tāni nāmāni labbhare.
52 . Honti s ādhipat īneva, lokuttaraphal āni tu;
Vip ākedhipat ī natthi, ṭhapetv ā tu an āsave.

53 . Attano maggabh āvena, maggo ‘‘ maggo ’’ ti vuccati;
Phalaṃ maggamupādāya, maggo nāmāti vuccati. –
Evaṃ lokuttaravipākā veditabbā.
Idāni sattākusalavipākāni vuccanti. Akusalavipākaṃ upekkhāsahagataṃ cakkhuviññāṇaṃ,
upekkhāsahagataṃ sotaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ ghānaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ
jivh āviññāṇaṃ, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ
ahetukamanodhātusampaṭicchanaṃ, upekkhāsahagataṃ ahetukamanoviññāṇadhātusantīraṇanti imāni
satta akusalavipākacittāni.
Ettha pana upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu ekādasavidhenāpi akusalacittena kamme
āyūhite kammakammanimittagatinimittesu aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu apāyesu paṭisandhi
hutvā vipaccati, paṭisandhiyā vītivattāya dutiyacittavāraṃ tato paṭṭhāya yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā,
aniṭṭhamajjhattārammaṇāya pañcaviññāṇavīthiyā santīraṇaṃ hutvā, balavārammaṇe chasu dvāresu
tadārammaṇaṃ hutvā, maraṇakāle cuti hutvā vipaccati. Evaṃ pañcasu ṭhānesu vipaccati. Kevalaṃ hi
tāni kusalavipākāhetukacittāni kusalakammapaccayāni, imāni akusalakammapaccayāni. Ayamimesaṃ,
tesañca viseso.
54 . Aniṭṭhāniṭṭhamajjhattagocare vattare ime;
Sukhādittayayuttā te, dukkhupekkhāyutā ime.
Evaṃ kāmāvacarakusalavipākasahetukamaṭṭhavidhaṃ, ahetukamaṭṭhavidhaṃ,
jh ānaṅgayogabhedato rūpāvacaravipākaṃ pañcavidhaṃ, ārammaṇabhedato arūpāvacaravipākaṃ
catubbidhaṃ, maggasampayuttacittaphalabhedato lokuttaravipākaṃ catubbidhaṃ,
cakkhuviññāṇādibhedato akusalavipākaṃ sattavidhanti chattiṃsavidhaṃ vipākacittaṃ veditabbaṃ.
55 .
Eva ṃ chatti ṃsadh ā pāka ṃ, pākas āsanap ūjito;
Savipākāvipākesu, kusalo sugatobravi.
Kiriyābyākatacittaṃpana avipākato ekavidhaṃ, parittamahaggatato duvidhaṃ,
kāmāvacararūpāvacaraarūpāvacarabhūmibhedato tividhaṃ. Tattha kāmāvacaraṃ duvidhaṃ
sahetukamahetukanti. Tattha sahetukaṃekavidhaṃ arahato eva uppajjanato.
Somanassupekkhāñāṇappayogabhedato kāmāvacarakusalaṃ viya aṭṭhavidhaṃ hoti. Seyyathidaṃ –
somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ, sasaṅkhārikaṃ, somanassasahagataṃ
ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikaṃ, sasaṅkhārikaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikaṃ,
sasaṅkhārikaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikaṃ, sasaṅkhārikanti imāni aṭṭha
sahetukakiriyacittāni. Etāni pana yathānurūpaṃ dānādivasena khīṇāsavānaṃyeva pavattanti. Evaṃ
sahetukakiriyacittāni veditabbāni.
Ahetukakiriyacittaṃpana tividhaṃ kiriyāhetukamanodhātuupekkhāsahagatāvajjanacittaṃ,
kiriyāhetukamanoviññāṇadhātusomanassasahagataṃ hasituppādacittaṃ,
kiriyāhetukamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagataṃ voṭṭhabbanacittanti.
Tattha kiriyāhetukamanodhātu upekkhāsahagatā hadayavatthuṃ nissāya cakkhudvāre
iṭṭhaiṭṭhamajjhattaaniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu rūpārammaṇesu yena kenaci pasāde ghaṭṭite taṃ taṃ
ārammaṇaṃ gahetvā āvajjanavasena cakkhuviññāṇassa purecārī hutvā bhavaṅgaṃ āvaṭṭayamānā
uppajjati. Sotadvārādīsupi eseva nayo. Itarā pana dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo
sādhāraṇāsādhāraṇāti duvidhā honti. Tattha asādhāraṇā pana kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu
somanassasahagatā khīṇāsavasseva chasu dvāresu chasu anuḷāresu ārammaṇesu hasituppādakiccā
niyatavatthukā uppajjati. Sādhāraṇā pana ahetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā

cha ḷā ramma ṇavij ānanalakkha ṇā , tath ābh āvapaccupa ṭṭ hānā, sā tīsu bhavesu sabbesa ṃ
sacittakasattānaṃ sādhāraṇā, na kassaci pana sacittakassa na uppajjati nāma. Uppajjamānā panāyaṃ
pañcadvāramanodvāresu voṭṭhabbanāvajjanakiccā uppajjati. Cha asādhāraṇañāṇānipi etāya
gahitārammaṇameva gaṇhanti. Sabbārammaṇagahaṇasamatthatāya sabbaññutaññāṇagatikāti veditabbā.
Imāni tīṇi ahetukakiriyacittāni.
Idha ṭhatvā hasanacittāni pariggaṇhitabbāni. Terasa hasanacittāni. Kusalato catūhi
somanassasahagatehi, akusalato catūhīti imehi aṭṭhahi cittehi puthujjanā hasanti, sekhā pana kusalato
catūhi, akusalato dvīhi diṭṭhigatavippayuttasomanassasahagatehīti chahi hasanti, khīṇāsavā kiriyato
pañcahi somanassasahagatehi hasantīti.
56 . Somanassayutānaṭṭha, kusalākusalāni ca;
Kriyato pana pañcevaṃ, hāsacittāni terasa.
57 . Puthujjanā hasantettha, cittehi pana aṭṭhahi;
Chahi sekhā asekhā ca, hasanti pana pañcahi.
Idāni rūpāvacarakiriyacittāni honti. Vitakkavicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ paṭhamaṃ,
vicārapītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ dutiyaṃ, pītisukhacittekaggatāsampayuttaṃ tatiyaṃ,
sukhacittekaggatāsampayuttaṃ catutthaṃ, upekkhācittekaggatāsampayuttaṃ pañcamanti imāni pañca
rūpāvacarakiriyacittāni.
Idāni arūpāvacarakiriyacittāni vuccanti. Ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ,
viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ, ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ,
nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagatanti imāni cattāri arūpāvacarakiriyacittāni. Imāni pana
rūpārūpakiriyacittāni sakasakabhūmikusalasadisāni. Kevalaṃ panetāni kiriyacittāni khīṇāsavānaṃyeva
uppajjanti, kusalāni pana sekhaputhujjanānaṃ. Imāni ca khīṇāsavānaṃ bhāvanākāravasappavattāni, tāni
pana sekhaputhujjanānaṃ bhāvanāpuññavasappavattānīti ayameva imesaṃ, tesañca viseso.
58 .
Yā puthujjanak ālasmi ṃ, abhinibbattit ā pana;
Rūpārūpasamāpatti, sā khīṇāsavabhikkhuno.
59 . Yāva kh īṇā savo bhikkhu, na sam āpajjateva na ṃ;
Tāva tā kusalā eva, samāpannā sace kriyā.
Evaṃ somanassādibhedato kāmāvacarasahetukakiriyacittamaṭṭhavidhaṃ,
manodhātumanoviññāṇadhātudvayabhedato ahetukaṃ tividhaṃ, jhānaṅgayogabhedato rūpāvacaraṃ
pañcavidhaṃ, ārammaṇabhedato arūpāvacaraṃ catubbidhaṃ, evaṃ bhūmivasena vīsatividhaṃ
kiriyacittaṃ veditabbanti.
60 .
Ek ādasavidha ṃ kāme, r ūpe pañca ar ūpisu;
Cattārīti ca sabbāni, kriyācittāni vīsati.
61 . Lokuttarakriyacittaṃ, pana kasmā na vijjati;
Ekacittakkhaṇattā hi, maggassāti na vijjati.
62 . Kriyākriyāpattivibhāgadesako,
Kriyākriyaṃ cittamavoca yaṃ jino;
Hitāhitānaṃ sakriyākriyārato,
Kriy ākriya ṃ tantu may ā sam īrita ṃ.

Ett āvat ā ekav īsatividha ṃ kusala ṃ, dv ādasavidha ṃ akusala ṃ chatti ṃsavidha ṃ vip āka ṃ,
vīsatividhaṃ kiriyacittanti ādimhi nikkhittaṃ cittaṃ ekūnanavutippabhedena vidhinā pakāsitaṃ hotīti.
63 . Ekav īsati puññ āni, dv ādas ākusal āni ca;
Chattiṃseva vipākāni, kriyacittāni vīsati.
64 . Ek ūnanavuti sabbe, cittupp ādā mahesin ā;
Aṭṭha lokuttare katvā, niddiṭṭhā hi samāsato.
65 . Pi ṭake abhidhammasmi ṃ, ye bhikkh ū pāṭ avatthino;
Tehāyaṃ uggahetabbo, cintetabbo punappunaṃ.
66 . Abhidhammāvatārena, abhidhammamahodadhiṃ;
Ye taranti imaṃ lokaṃ, parañceva taranti teti.
Iti abhidhammāvatāre cittaniddeso nāma
Paṭhamo paricchedo.
2. Dutiyo paricchedo
Cetasikaniddeso
67 .
Citt ānantaramuddi ṭṭ hā, ye ca cetasik ā may ā;
Tesaṃ dāni karissāmi, vibhājanamito paraṃ.
Tattha cittasampayuttā, citte bhavā vā cetasikā. Tepi cittaṃ viya sārammaṇato ekavidhā,
savipākāvipākato duvidhā, kusalākusalābyākatabhedato tividhā, kāmāvacarādibhedato catubbidhā.
Tattha kāmāvacaracittasampayuttā kāmāvacarā. Tesu
kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittasampayuttā tāva niyatā sarūpena āgatā ekūnatiṃsa dhammā honti.
Seyyathidaṃ – phasso vedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittekaggatā saddhā sati vīriyaṃ paññā
jīvitindriyaṃ alobho adoso hirī ottappaṃ kāyappassaddhi cittappassaddhi kāyalahutā cittalahutā
kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā
cittujukatāti. Puna chando, adhimokkho, tatramajjhattatā, manasikāro cāti cattāro niyatayevāpanakā
honti. Imehi catūhi tettiṃsa honti. Puna karuṇā muditā kāyaduccaritavirati vacīduccaritavirati
micchājīvavirati ceti ime pañca aniyatā. Ime pana kadāci uppajjanti.
Imesu pana karuṇāmuditāvasena bhāvanākāle karuṇāpubbabhāgo vā muditāpubbabhāgo vā etā
uppajjanti, na panekato uppajjanti. Yadā pana iminā cittena micchākammantādīhi viramati, tadā
sammākammantādīni paripūrenti, ekā virati uppajjati, karuṇāmuditāhi saha, aññamaññena ca na
uppajjanti. Tasmā etesu ekena saha catuttiṃseva dhammā honti.
68 . Ādinā puññacittena, tettiṃsa niyatā matā;
Karuṇāmuditekena, catuttiṃsa bhavanti te.
69 . Kasmā panettha mettā ca, upekkhā ca na uddhaṭā;
Yevāpanakadhammesu, dhammarājena satthunā.
70 .
Aby āpādena mett āpi, tatramajjhattat āya ca;
Upekkhā gahitā yasmā, tasmā na gahitā ubho.

71 . Kasm ā yev āpan ā dhamm ā, buddhen ādiccabandhun ā;
Sarūpeneva sabbete, pāḷiyaṃ na ca uddhaṭā.
72 . Yasmā aniyatā keci, yasmā rāsiṃ bhajanti na;
Yasmā ca dubbalā keci, tasmā vuttā na pāḷiyaṃ.
73 . Chandādhimokkhamuditā manasi ca kāro,
Majjhattatā ca karuṇā viratittayaṃ ca;
Puññesu tena niyatāniyatā ca sabbe,
Yevāpanā munivarena na ceva vuttā.
74 . Kasmā panettha phassova, paṭhamaṃ samudīrito;
Paṭhamābhinipātattā, cittassārammaṇe kira.
75 . Phusitvā pana phassena, vedanāya ca vedaye;
Sañjānāti ca saññāya, cetanāya ca cetaye.
76 . Balavapaccayattā ca, sahajātānameva hi;
Phassova paṭhamaṃ vutto, tasmā idha mahesinā.
77 .
Ak āra ṇamida ṃ sabba ṃ, cittāna ṃ tu saheva ca;
Ekuppādādibhāvena, cittajānaṃ pavattito.
78 . Aya ṃ tu pa ṭhamuppanno, aya ṃ pacch āti natthida ṃ;
Balavapaccayattepi, kāraṇañca na dissati.
79 . Desan ākkamato ceva, pa ṭhama ṃ samud īrito;
Iccevaṃ pana viññeyyaṃ, viññunā na visesato.
80 . Na ca pariyesitabboya ṃ, tasm ā pubb āparakkamo;
Vacanatthalakkhaṇādīhi, dhammā eva vijānatā.
Yasmā pana ime dhammā vacanatthalakkhaṇādīhi vuccamānā pākaṭā honti suviññeyyāva, tasmā
tesaṃ vacanatthalakkhaṇādīni pavakkhāmi. Seyyathidaṃ –phusatīti phasso . Svāyaṃ phusanalakkhaṇo,
saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, phalaṭṭhena vedanāpaccupaṭṭhāno vā,
āpāthagatavisayapadaṭṭhāno. Ayaṃ hi arūpadhammopi samāno ārammaṇesu phusanākāreneva pavattati,
so dvinnaṃ meṇḍānaṃ sannipāto viya daṭṭhabbo.
Sundaraṃ manoti sumano, sumanassa bhāvo somanassaṃ, somanassameva vedanā
somanassavedanā. Sā vedayitalakkhaṇā, iṭṭhākārānubhavanarasā rājā viya subhojanarasaṃ,
cetasikaassādapaccupaṭṭhānā, passaddhipadaṭṭhānā.
Nīlādibhedaṃ ārammaṇaṃ sañjānātīti saññā. Sā sañjānanalakkhaṇā, paccābhiññāṇakaraṇarasā
vaḍḍhakissa abhiññāṇakaraṇamiva, yathāgahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā,
yathopaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā.
Cetayatīti cetanā. Saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sā
cetayitalakkhaṇā, āyūhanarasā, saṃvidahanapaccupaṭṭhānā sakakiccaparakiccasādhakā
je ṭṭhasissamahāvaḍḍhakiādayo viya.
Vitakketīti vitakko . Vitakkana ṃ vā vitakko . Sv āya ṃ ā ramma ṇe cittassa abhiniropanalakkha ṇo,

āhananapariy āhananaraso, āramma ṇe cittassa ānayanapaccupa ṭṭhāno.
Ārammaṇe tena cittaṃ vicaratīti vicāro . Vicaraṇaṃ vā vicāro . Anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti.
Svāyaṃ ārammaṇānumajjanalakkhaṇo, tattha sahajātānuyojanaraso, cittassa anupabandhapaccupaṭṭhāno.
Pinayatīti pīti . Sā sampiyāyanalakkhaṇā, kāyacittapīṇanarasā, pharaṇarasā vā,
odagyapaccupaṭṭhānā.
Cittassa ekaggabhāvo cittekaggatā. Samādhissetaṃ nāmaṃ. So avisāralakkhaṇo,
avikkhepalakkhaṇo vā, sahajātānaṃ sampiṇḍanaraso nhāniyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya,
upasamapaccupaṭṭhāno, visesato sukhapadaṭṭhāno.
Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati, saddahanamattameva vā esāti saddhā. Sā panesā
saddahanalakkhaṇā, pasādanarasā udakappasādakamaṇi viya, akālusiyapaccupaṭṭhānā,
saddheyyavatthupadaṭṭhānā.
Saranti etāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā esāti sati . Sā apilāpanalakkhaṇā,
asammosarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā, thirasaññāpadaṭṭhānā.
Vīrabhāvo vīriyaṃ. Vīrānaṃ vā kammaṃ vīriyaṃ. Taṃ panetaṃ ussāhanalakkhaṇaṃ,
sahajātānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, saṃvegapadaṭṭhānaṃ.
Pajānātīti paññā. Sā panesā vijānanalakkhaṇā, visayobhāsanarasā padīpo viya,
asammohapaccupaṭṭhānā araññagatasudesako viya.
Jīvanti tena taṃsampayuttadhammāti jīvitaṃ. Taṃ pana attanā avinibbhuttānaṃ dhammānaṃ
anupālanalakkhaṇaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃyeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ,
yāpayitabbadhammapadaṭṭhānaṃ. Santepi ca tesaṃ anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva
taṃ te dhamme anupāleti udakaṃ viya uppalādīni, yathāsakaṃ paccayuppannepi ca dhamme anupāleti
dhāti viya kumāraṃ, sayaṃpavattitadhammasambandheneva pavattati niyāmako viya, na bhaṅgato
uddhaṃ pavattayati attano ca pavattayitabbānañca abhāvā, na bhaṅgakkhaṇe ṭhapeti sayaṃ
bhijjamānattā khīyamāno viya vattisnehova padīpasikhanti.
Na lubbhanti tena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhanamattameva vā tanti alobho . So ārammaṇe
cittassa alaggabhāvalakkhaṇo kamaladale jalabindu viya, apariggaharaso muttabhikkhu viya,
anallīnabhāvapaccupaṭṭhāno asucimhi patitapuriso viya.
Na dussanti tena, sayaṃ vā na dussati, adussanamattameva vā tanti adoso . So acaṇḍikkalakkhaṇo,
avirodhalakkhaṇo vā anukūlamitto viya, āghātavinayanaraso, pariḷāhavinayanaraso vā candanaṃ viya,
sommabhāvapaccupaṭṭhāno puṇṇacando viya.
Kāyaduccaritādīhi hirīyatīti hirī. Lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehiyeva ottappatīti ottappaṃ. Pāpato
ubbegassetaṃ adhivacanaṃ. Tattha pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī, ottāsalakkhaṇaṃ ottappaṃ. Ubhopi
pāpānaṃ akaraṇarasā, pāpato saṅkocanapaccupaṭṭhānā, attagāravaparagāravapadaṭṭhānā. Ime dhammā
lokapālāti daṭṭhabbā.
Kāyapassambhanaṃ kāyapassaddhi . Cittapassambhanaṃ cittapassaddhi. Kāyo ti cettha
vedanādayo tayo khandhā. Ubhopi panetā ekato hutvā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā,
kāyacittadarathanimmadanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandanasītibhāvapaccupaṭṭhānā,
kāyacittapada ṭṭhānā, kāyacittāna ṃ av ūpasamatāuddhacc ādikilesappa ṭipakkhabh ūtāti veditabb ā.

Kāyalahubh āvo kāyalahut ā. Cittalahubh āvo cittalahut ā. Kāyacittāna ṃ
garubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagarubhāvanimmadanarasā, kāyacittānaṃ
adandhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ
garubhāvakarathinamiddhādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
Kāyamudubhāvo kāyamudutā. Cittamudubhāvo cittamudutā. Kāyacittānaṃ
thaddhabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ thaddhabhāvanimmadanarasā,
appaṭighātapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ
thaddhabhāvakaradiṭṭhimānādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
Kāyakammaññabhāvo kāyakammaññatā. Cittakammaññabhāvo cittakammaññatā.
Kāyacittānaṃ akammaññabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ akammaññabhāvanimmadanarasā,
kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānaṃ, kāyacittānaṃ
akammaññabhāvakaraavasesanīvaraṇādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
Kāyapāguññabhāvo kāyapāguññatā. Cittapāguññabhāvo cittapāguññatā. Kāyacittānaṃ
agelaññabhāvalakkhaṇā, kāyacittānaṃ gelaññanimmadanarasā, nirādīnavapaccupaṭṭhānā,
kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ gelaññabhāvakaraassaddhādikilesappaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.
Kāyassa ujukabhāvo kāyujukatā. Cittassa ujukabhāvo cittujukatā. Kāyacittānaṃ
akuṭilabhāvalakkhaṇā, kāyacittānaṃ ajjavalakkhaṇā vā, kāyacittānaṃ kuṭilabhāvanimmadanarasā,
ajimhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ
kuṭilabhāvakaramāyāsāṭheyyādikilesappaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.
Chando ti kattukamyatāyetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā so kattukamyatālakkhaṇo chando,
ārammaṇapariyesanaraso, ārammaṇena atthikatāpaccupaṭṭhāno, tadevassa padaṭṭhāno.
Adhimuccanaṃ adhimokkho . So sanniṭṭhānalakkhaṇo, asaṃsappanaraso, nicchayapaccupaṭṭhāno,
sanniṭṭheyyadhammapadaṭṭhāno, ārammaṇe niccalabhāvena indakhīlo viya daṭṭhabbo.
Tesu tesu dhammesu majjhattabhāvo tatramajjhattatā. Sā cittacetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā,
ūnādhikatānivāraṇarasā, pakkhapātupacchedanarasā vā, majjhattabhāvapaccupaṭṭhānā.
Kiriyā kāro, manasmiṃ kāro manasikāro . Purimamanato visadisaṃ manaṃ karotīti ca
manasikāro .
Svāyaṃ ārammaṇapaṭipādako, vīthipaṭipādako, javanapaṭipādakoti tippakāro. Tattha
ārammaṇapaṭipādako manasmiṃ kāro manasikāro. So sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe
saṃyojanaraso, ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, ārammaṇapadaṭṭhāno,
saṅkhārakkhandhapariyāpanno ārammaṇapaṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathī viya daṭṭhabbo.
Vīthipaṭipādako ti pañcadvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ, javanapaṭipādako ti
manodvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ, na te idha adhippetā.
Karuṇā ti paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotīti karuṇā,kināti vināseti vā
paradukkhanti karuṇā . Sā paradukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā, paradukkhāsahanarasā,
avihiṃsāpaccupaṭṭhānā, dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā.
Modanti tāya, sayaṃ vā modatīti muditā. Sā pamodanalakkhaṇā, anissāyanarasā,
arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā. Keci pana mettupekkhāyopi aniyate
icchanti, ta ṃ na gahetabba ṃ. Atthato hi adoso eva mettā, tatramajjhattupekkh āyeva upekkh āti.

Kāyaduccaritato virati kāyaduccaritavirati . Eseva nayo sesesupi dv īsu. Lakkha ṇā dito pana etā
tissopi viratiyo kāyaduccaritādivatthūnaṃ avītikkamalakkhaṇā, kāyaduccaritādivatthuto saṅkocanarasā,
akiriyapaccupaṭṭhānā, saddhāhiriottappaappicchatādiguṇapadaṭṭhānā. Keci pana imāsu ekekaṃ niyataṃ
viratiṃ icchanti. Evaṃ kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittena ime tettiṃsa vā catuttiṃsa vā dhammā
sampayogaṃ gacchantīti veditabbā.
Yathā ca paṭhamena, evaṃ dutiyacittenāpi. Sasaṅkhārabhāvamattameva hi ettha viseso. Puna
tatiyena ñāṇavippayogato ṭhapetvā amohaṃ avasesā dvattiṃsa vā tettiṃsa vā veditabbā. Tathā
catutthenāpi sasaṅkhārabhāvamattameva viseso, paṭhame vuttesu pana ṭhapetvā pītiṃ avasesā
pañcamena sampayogaṃ gacchanti. Somanassaṭṭhāne cettha upekkhāvedanā paviṭṭhā. Sā pana
iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā, pakkhapātupacchedanarasā. Yathā ca pañcamena, evaṃ
chaṭṭhenāpi. Sasaṅkhāramattameva hoti viseso. Sattamena pana ṭhapetvā paññaṃ avasesā ekatiṃsa vā
dvattiṃsa vā dhammā honti, tathā aṭṭhamenāpi. Sasaṅkhāramattameva viseso. Evaṃ tāva
kāmāvacarakusalacetasikā veditabbā.
81 .
Upekkh āyuttacittesu, na dukkhasukhap ītiyo;
Jāyanteva visuṃ pañca, karuṇāmuditādayo.
Avasesesu pana rūpāvacaracittasampayuttā rūpāvacarā,tattha paṭhamacittasampayuttā tāva
kāmāvacarapaṭhamacitte vuttesu ṭhapetvā viratittayaṃ avasesā veditabbā. Viratiyo pana
kāmāvacarakusalalokuttaresveva uppajjanti, na aññesu. Dutiyena vitakkavajjā dvattiṃsa vā tettiṃsa vā.
Tatiyena vicāravajjā ekatiṃsa vā dvattiṃsa vā. Catutthena tato pītivajjā tiṃsa vā ekatiṃsa vā.
Pañcamena tato karuṇāmuditāvajjā tiṃsa honti, somanassaṭṭhāne upekkhā paviṭṭhā. Evaṃ
rūpāvacarakusalacetasikā veditabbā.
Arūpāvacaracittasampayuttā arūpāvacarā,te pana rūpāvacarapañcame vuttanayena veditabbā.
Arūpāvacarabhāvovettha viseso.
Lokuttaracittasampayuttā lokuttarā,te pana paṭhamajjhānike maggacitte paṭhamarūpāvacaracitte
vuttanayena dutiyajjhānikādibhedepi maggacitte dutiyarūpāvacaracittādīsu vuttanayeneva veditabbā.
Karuṇāmuditānamabhāvo ca niyataviratibhāvo ca lokuttarabhāvo cettha viseso. Evaṃ tāva
kusalacittasampayuttacetasikā veditabbā.
Akusalāpana cetasikābhūmito ekavidhā kāmāvacarāyeva, tesu
lobhamūlapaṭhamākusalacittasampayuttā tāva niyatā sarūpenāgatā pannarasa, yevāpanakā niyatā
cattāroti ekūnavīsati honti. Aniyatā cha yevāpanakāti sabbe pañcavīsati honti. Seyyathidaṃ –phasso
somanassavedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyaṃ jīvitaṃ ahirikaṃ anottappaṃ
lobho moho micchādiṭṭhīti ime sarūpenāgatā pannarasa, chando adhimokkho uddhaccaṃ manasikāroti
ime cattāro niyatayevāpanakā, ime pana paṭipāṭiyā dasasu cittesu niyatā honti, māno issā macchariyaṃ
kukkuccaṃ thinamiddhanti ime chayeva aniyatayevāpanakā.
82 .
Eva ṃ yev āpan ā sabbe, niyatāniyatā dasa;
Niddiṭṭhā pāpacittesu, hatapāpena tādinā.
Tattha phasso ti akusalacittasahajāto phasso. Esa nayo sesesupi. Na hirīyatīti ahiriko, ahirikassa
bhāvo ahirikaṃ. Kāyaduccaritādīhi ottappatīti ottappaṃ, na ottappaṃ anottappaṃ. Tattha
kāyaduccaritādīhi ajigucchanalakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃ vā ahirikaṃ, anottappaṃ teheva
asārajjanalakkhaṇaṃ, anuttāsalakkhaṇaṃ vā.
Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho . So
āramma ṇagaha ṇalakkha ṇo makka ṭā lepo viya, abhisa ṅgaraso tattakap āle pakkhittama ṃsapesi viya,

aparicc āgapaccupa ṭṭhāno telañjanar āgo viya, sa ṃyojaniyesu dhammesu ass ādadassanapada ṭṭhāno.
Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho . So cittassa
andhabhāvalakkhaṇo, aññāṇalakkhaṇo vā, asampaṭivedharaso, ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā,
andhakārapaccupaṭṭhāno, ayonisomanasikārapadaṭṭhāno.
Micchā passanti tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanamattameva vā esāti micchādiṭṭhi .
Sā ayonisoabhinivesalakkhaṇā, parāmāsarasā, micchābhinivesapaccupaṭṭhānā, ariyānaṃ
adassanakāmatādipadaṭṭhānā.
Uddhatabhāvo uddhaccaṃ. Taṃ avūpasamalakkhaṇaṃ vātābhighātacalajalaṃ viya,
anavaṭṭhānarasaṃ vātābhighātacaladhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ
pāsāṇābhighātasamuddhatabhasmaṃ viya, ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ.
Maññatīti māno . So uṇṇatilakkhaṇo, sampaggahaṇaraso, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno,
diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno.
Issatīti issā. Sā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā, tattheva anabhiratirasā, tato
vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā.
Maccharabhāvo macchariyaṃ. Taṃ attano sampattīnaṃ niguhaṇalakkhaṇaṃ, tāsaṃyeva parehi
sādhāraṇabhāvaakkhamanarasaṃ, saṅkocanapaccupaṭṭhānaṃ, attasampattipadaṭṭhānaṃ.
Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ, tassa bhāvo kukkuccaṃ. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ,
katākatānusocanarasaṃ, vippaṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ.
Thinatā thinaṃ. Middhatā middhaṃ. Anussāhanasaṃsīdanatā, asattivighāto cāti attho. Thinañca
middhañca thinamiddhaṃ. Tattha thinaṃ anussāhanalakkhaṇaṃ, vīriyavinodanarasaṃ,
saṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Middhaṃ akammaññatālakkhaṇaṃ, onahanarasaṃ,
līnatāpaccupaṭṭhānaṃ, ubhayampi ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Sesā kusale vuttanayena veditabbā.
Ettha pana vitakkavīriyasamādhīnaṃ micchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsamādhayo visesakā.
Iti ime ekūnavīsati cetasikā paṭhamākusalacittena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca
paṭhamena, evaṃ dutiyenāpi. Sasaṅkhārabhāvo cettha thinamiddhassa niyatabhāvo ca viseso. Tatiyena
paṭhame vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ sesā aṭṭhārasa veditabbā. Māno panettha aniyato hoti, diṭṭhiyā saha na
uppajjatīti. Catutthena dutiye vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpi ca māno aniyato hoti.
Pañcamena paṭhame vuttesu ṭhapetvā pītiṃ avasesā sampayogaṃ gacchantīti. Somanassaṭṭhāne panettha
upekkhā paviṭṭhā. Chaṭṭhenāpi pañcame vuttasadisā eva. Sasaṅkhāratā, thinamiddhassa niyatabhāvo ca
viseso. Sattamena pañcame vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Māno panettha aniyato.
Aṭṭhamena chaṭṭhe vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpi māno aniyato hoti. Evaṃ
lobhamūlacetasikāveditabbā.
Domanassasahagatesu paṭighasampayuttesu dosamūlesu dvīsu paṭhamena asaṅkhārikena
sampayuttā niyatā sarūpenāgatā terasa. Seyyathidaṃ –phasso domanassavedanā saññā cetanā
cittekaggatā vitakko vicāro vīriyaṃ jīvitaṃ ahirikaṃ anottappaṃ doso moho ceti ime terasa dhammā
chandādīhi catūhi niyatayevāpanakehi sattarasa honti issāmacchariyakukkuccesu aniyatesu tīsu ekena
saha aṭṭhārasa honti, etepi tayo na ekato uppajjanti.
Tattha duṭṭhu manoti dumano, dumanassa bhāvo domanassaṃ, domanassavedanāyetaṃ
adhivacanaṃ. Tena sahagataṃ domanassasahagataṃ. Taṃ aniṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ,
aniṭṭhākārasambhogarasa ṃ, cetasik ābādhapaccupa ṭṭhāna ṃ, ekanteneva hadayavatthupada ṭṭhāna ṃ.

Dussanti tena, saya ṃ vā dussati, dussanamattameva v ā tanti doso . So ca ṇḍ ikkalakkha ṇo
pahatāsīviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya,
dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthupadaṭṭhāno. Avasesā heṭṭhā vuttappakārāva.
Iti ime sattarasa vā aṭṭhārasa vā navamena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca navamena,
evaṃ dasamenāpi. Sasaṅkhāratā, panettha thinamiddhasambhavo ca viseso.
Dvīsu pana mohamūlesu vicikicchāsampayuttena ekādasamena sampayuttā tāva phasso
upekkhāvedanā saññā cetanā vitakko vicāro vīriyaṃ jīvitaṃ cittaṭṭhiti ahirikaṃ anottappaṃ moho
vicikicchāti sarūpenāgatā terasa, uddhaccaṃ manasikāroti dve yevāpanakā niyatā. Tehi saddhiṃ
pannarasa honti.
Tattha pavattaṭṭhitimattā ekaggatā. Vigatā cikicchāti vicikicchā. Sabhāvaṃ vicinanto etāya kicchati
kilamatīti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā,
ayonisomanasikārapadaṭṭhānā. Sesā vuttanayā eva.
Dvādasamena uddhaccasampayuttena sampayuttā sarūpenāgatā vicikicchāsahagate vuttesu
vicikicchāhīnā uddhaccaṃ sarūpena āgataṃ, tasmā teraseva honti. Vicikicchāya abhāvena panettha
adhimokkho uppajjati, tena saddhiṃ cuddasa honti. Adhimokkhasambhavato samādhi balavā hoti,
adhimokkhamanasikārā dve yevāpanakā, tehi saha pannaraseva honti. Evaṃ tāva akusalacetasikā
veditabbā.
Idāni abyākatāvuccanti, abyākatā pana duvidhā vipākakiriyabhedato. Tattha vipākākusalā viya
bhūmivasena catubbidhā kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañceti. Tattha
kāmāvacaravipākā sahetukāhetukavasena duvidhā. Tattha sahetukavipākasampayuttā sahetukā. Te
sahetukakāmāvacarakusalasampayuttasadisā. Yā pana karuṇāmuditā aniyatā, tā sattārammaṇattā
vipākesu nuppajjanti. Kāmāvacaravipākānaṃ ekantaparittārammaṇattā viratiyo panettha ekantakusalattā
na labbhanti. Vibhaṅge ‘‘pañca sikkhāpadā kusalāyevā’’ti hi vuttaṃ. Evaṃ
kāmāvacarasahetukavipākacetasikā veditabbā.
83 . Tettiṃsādidvaye dhammā, dvattiṃseva tato pare;
Bāttiṃsa pañcame chaṭṭhe, ekatiṃsa tato pare.
Ahetukacittasampayuttā pana ahetukā. Tesu cakkhuviññāṇasampayuttā tāva phasso
upekkhāvedanā saññā cetanā jīvitaṃ cittaṭṭhitīti sarūpenāgatā cha, manasikārena ca satta honti.
Sotaghānajivhākāyaviññāṇasampayuttāpi satta satteva cetasikā. Tattha kāyaviññāṇasampayuttesu pana
upekkhāṭhāne sukhavedanā paviṭṭhā. Sā kāyikasātalakkhaṇā, pīṇanarasā, sesā vuttanayā eva.
84 .
Iṭṭ hāramma ṇayogasmi ṃ , cakkhuviññ āṇ ak ādisu;
Sati kasmā upekkhāva, vuttā catūsu satthunā.
85 . Up ādāya ca r ūpena, up ādārūpake pana;
Saṅghaṭṭanānighaṃsassa, dubbalattāti dīpaye.
86 . Pas āda ṃ panatikkamma, k ūṭ aṃva picupi ṇḍ aka ṃ ;
Bhūtarūpena bhūtānaṃ, ghaṭṭanāya sukhādikaṃ.
Tasmā kāyaviññāṇaṃ sukhādisampayuttanti veditabbaṃ. Manodhātunā sampayuttā sarūpenāgatā
cakkhuviññāṇena saddhiṃ vuttā cha, vitakkavicārehi saha aṭṭha, adhimokkhamanasikārehi dvīhi
yevāpanakehi dasa dhammā honti. Tathā manoviññāṇadhātuupekkhāsahagatena. Somanassasahagatena
pītiadhikā vedanāparivattanañca nānattaṃ. Tasmāvettha ekādasa dhammā honti. Evaṃ ahetukāpi
kāmāvacaravipākacetasikā veditabbā.

Rūpāvacaravip ākacittasampayutt ā pana rūpāvacar ā. Ar ūpāvacaravip ākacittasampayutt ā
arūpāvacarā. Te sabbepi attano attano kusalacittasampayuttacetasikehi sadisāyevāti.
Lokuttaravipākacittasampayuttā lokuttarā. Te sabbe tesaṃyeva lokuttaravipākacittānaṃ sadisā
kusalacittasampayuttehi cetasikehi sadisā. Evaṃ rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākacetasikā
veditabbā.
Akusalavipākacittasampayuttā pana akusalavipākacetasikānāma. Te pana
kusalavipākāhetukacittesu cakkhuviññāṇādīsu vuttacetasikasadisā. Ettha pana kāyaviññāṇe
dukkhavedanā paviṭṭhā. Sā kāyikābādhalakkhaṇā. Sesā vuttanayāyevāti. Evaṃ chattiṃsa
vipākacittasampayuttacetasikā veditabbā.
Kiriyābyākatā ca cetasikā bhūmito tividhā honti kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarāti. Tattha
kāmāvacarāsahetukāhetukato duvidhā honti. Tesu sahetukakiriyacittasampayuttā sahetukā,te pana
aṭṭhahi kāmāvacarakusalacittasampayuttehi samānā ṭhapetvā viratittayaṃ aniyatayevāpanakesu
karuṇāmuditāyeva uppajjanti. Ahetukakiriyacittasampayuttā ahetukā,te
kusalavipākāhetukamanodhātumanoviññāṇadhātucittasampayuttehi samānā. Manoviññāṇadhātudvaye
pana vīriyindriyaṃ adhikaṃ. Vīriyindriyasambhavato panettha balappatto samādhi hoti.
Hasituppādacittena sampayuttā dvādasa dhammā honti pītiyā saha. Ayamettha viseso.
Rūpāvacarakiriyacittasampayuttā pana rūpāvacarā. Arūpāvacarakiriyacittasampayuttā
arūpāvacarā. Te sabbepi sakasakabhūmikusalacittasampayuttehi samānāti. Evaṃ vīsati
kiriyacittasampayuttā ca cetasikā veditabbā.
Ettāvatā kusalākusalavipākakiriyabhedabhinnena ekūnanavutiyā cittena sampayuttā cetasikā
niddiṭṭhā honti.
87 .
Kusal ākusalehi vip ākakriy ā-
Hadayehi yutā pana cetasikā;
Sakalāpi ca sādhu mayā kathitā,
Sugatena mahāmuninā kathitā.
88 .
Avagacchati yo ima ṃ anuna ṃ ,
Paramaṃ tassa samantato mati;
Abhidhammanaye dūrāsade,
Atigambhīraṭhāne vijambhate.
Iti abhidhammāvatāre cetasikaniddeso nāma
Dutiyo paricchedo.
3. Tatiyo paricchedo
Cetasikavibhāganiddeso
89 . Sabbe cetasikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;
Nāmasāmaññatoyeva, dvepaññāsa bhavanti te.
Seyyathidaṃ – phasso vedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittekaggatā vīriyaṃ jīvitaṃ chando
adhimokkho manasik āro tatramajjhattat ā saddh ā sati hir ī ottappa ṃ alobho adoso amoho

kāyappassaddhi ādīni cha yug āni, tisso viratiyo, karu ṇā mudit ā lobho doso moho uddhacca ṃ māno
diṭṭhi issā macchariyaṃ kukkuccaṃ thinaṃ middhaṃ vicikicchā ahirikaṃ anottappañcāti.
90 . Catupaññ āsadh ā kāme, r ūpe pañcadaserit ā;
Te honti dvādasārūpe, cattālīsamanāsavā.
91 . Ekav īsasata ṃ sabbe, cittupp ādā sam āsato;
Etesu tesamuppattiṃ, uddharitvā panekakaṃ.
92 . Phass ādīna ṃ tu dhamm āna ṃ , pavakkh āmi ito para ṃ ;
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, cittacetasikesvahaṃ.
93 . Ekaggatā manakkāro, jīvitaṃ phassapañcakaṃ;
Aṭṭhete avinibbhogā, ekuppādā sahakkhayā.
94 . Phasso ca vedanā saññā, cetanā jīvitindriyaṃ;
Ekaggatā manakkāro, sabbasādhāraṇā ime.
95 . Vitakko pañcapaññāsa-cittesu samudīrito;
Cāro chasaṭṭhicittesu, jāyate natthi saṃsayo.
96 . Ekapaññāsacittesu, pīti tesaṭṭhiyā sukhaṃ;
Upekkhā pañcapaññāsa-citte dukkhaṃ tu tīsu hi.
97 . Hoti dvāsaṭṭhicittesu, somanassindriyaṃ pana;
Dukkhindriyaṃ panekasmiṃ, tathekamhi sukhindriyaṃ.
98 .
Pañcuttarasate citte, v īriya ṃ ā ha n āyako;
Catuttarasate citte, samādhindriyamabravi.
99 . Sabb āhetukacitt āni, ṭhapetv ā cekahetuke;
Ekuttarasate citte, chandassuppattimuddise.
100 .Ṭhapetv ā dasa viññ āṇ e, vicikicch āyutampi ca;
Dasuttarasate citte, adhimokkho udīrito.
101 .Saddh ā sati hirottappa ṃ , alobh ādosamajjhat ā;
Chaḷeva yugaḷā cāti, dhammā ekūnavīsati.
102 .Ekanavutiy ā citte, j āyanti niyat ā ime;
Ahetukesu cittesu, apuññesu na jāyare.
103 .Ekūnāsītiyā citte, paññā jāyati sabbadā;
Aṭṭhavīsatiyā citte, karuṇāmuditā siyuṃ.
104 .Kāmāvacarapuññesu, sabbalokuttaresu ca;
Cattālīsavidhe citte, sāṭṭhake viratittayaṃ.
105 .Saddhā sati hirottappaṃ, alobhādittayampi ca;
Yugaḷāni cha majjhattaṃ, karuṇāmuditāpi ca.
106 .Tathā viratiyo tisso, sabbe te pañcavīsati;

Kusal āby ākat ā cāpi, kusalena pak āsit ā.
107 .Ahirīkamanottappaṃ, moho uddhaccameva ca;
Dvādasāpuññacittesu, niyatāyeva jāyare.
108 .Lobho doso ca moho ca, māno diṭṭhi ca saṃsayo;
Middhamuddhaccakukkuccaṃ, thinaṃ macchariyampi ca.
109 .
Ahir īkamanottappa ṃ , iss ā ca domanassaka ṃ;
Ete akusalā vuttā, ekantena mahesinā.
110 .Lobho a ṭṭ hasu niddi ṭṭ ho, vutt ā cat ūsu di ṭṭ hitu;
Māno diṭṭhiviyuttesu, dosodvīsveva jāyate.
111 .Issāmaccherakukkuccā, dvīsu jāyanti no saha;
Vicikicchā panekasmiṃ, thinamiddhaṃ tu pañcasu.
112 .
Phasso ca vedan ā saññ ā, cetan ā jīvita ṃ mano;
Vitakko ca vicāro ca, pīti vīriyasamādhi ca.
113 .Chando cev ādhimokkho ca, manasik āro ca cuddasa;
Kusalākusalā ceva, honti abyākatāpi ca.
114 .Ekūnatiṃsacittesu, jhānaṃ pañcaṅgikaṃ mataṃ;
Catujhānaṅgayuttāni, sattatiṃsāti niddise.
115 .Ekādasavidhaṃ cittaṃ, tivaṅgikamudīritaṃ;
Catutiṃsavidhaṃ cittaṃ, duvaṅgikamudīritaṃ.
116 .Sabhāvenāvitakkesu, jhānaṅgāni na uddhare;
Sabbāhetukacittesu, maggaṅgāni na uddhare.
117 .Tīṇi soḷasacittesu, indriyāni vade budho;
Ekasmiṃ pana cattāri, pañca terasasuddhare.
118 .Satta dvādasacittesu, indriyāni jinobravi;
Ekenūnesu aṭṭheva, cattālīsamanesu ca.
119 .
Catt ālīsāya cittesu, navaka ṃ nāyakobravi;
Evaṃ indriyayogopi, veditabbo vibhāvinā.
120 .Amagga ṅgāni n āmettha, a ṭṭ hārasa ahetuk ā;
Jhānaṅgāni na vijjanti, viññāṇesu dvipañcasu.
121 .Eka ṃ citta ṃ dumagga ṅga ṃ , timagga ṅgāni sattasu;
Cattālīsāya cittesu, maggo so caturaṅgiko.
122 .Pañcaddasasu cittesu, maggo pañca ṅgiko mato;
Vutto dvattiṃsacittesu, maggo sattaṅgikopi ca.
123 .Maggo aṭṭ hasu cittesu, mato a ṭṭ ha ṅgikoti hi;
Eva ṃ tu sabbacittesu, magga ṅgāni samuddhare.

124 .Bal āni dve dvicittesu, ekasmi ṃ tīṇ i d īpaye;
Ekādasasu cattāri, cha dvādasasu niddise.
125 .Ekūnāsītiyā satta, soḷasevābalāni tu;
Cittamevaṃ tu viññeyyaṃ, sabalaṃ abalampi ca.
126 .Jhānaṅgamaggaṅgabalindriyāni,
Cittesu jāyanti hi yesu yāni;
Mayā samāsena samuddharitvā,
Vuttāni sabbānipi tāni tesu.
Iti abhidhammāvatāre cetasikavibhāganiddeso nāma
Tatiyo paricchedo.
4. Catuttho paricchedo
Ekavidhādiniddeso
127 .Ito paraṃ pavakkhāmi, naya
mekavidh ādika ṃ;
Ābhidhammikabhikkhūnaṃ, buddhiyā pana vuddhiyā.
128 .Sabba mekavidha ṃcittaṃ, vijānanasabhāvato;
Duvidha ñca bhave cittaṃ, ahetukasahetuto.
129 .Puññāpuññavipākā hi, kāme dasa ca pañca ca;
Kriyā tissoti sabbepi, aṭṭhārasa ahetukā.
130 .Ekasattati sesāni, cittuppādā mahesinā;
Sahetukāti niddiṭṭhā, tādinā hetuvādinā.
131 .
Savatthuk āvatthukato , tathobhayavasena ca;
Sabbaṃ vuttapakāraṃ tu, tividhaṃhoti mānasaṃ.
132 .Sabbo k āmavip āko ca, r ūpe pañcadas āpi ca;
Ādimaggo situppādo, manodhātu kriyāpi ca.
133 .Domanassadvayañc āpi, tecatt ālīsa m ānas ā;
Nuppajjanti vinā vatthuṃ, ekantena savatthukā.
134 .Ar ūpāvacarap ākā ca, ekantena avatthuk ā;
Dvācattālīsa sesāni, cittānubhayathā siyuṃ.
135 .Ekekārammaṇaṃ cittaṃ, pañcārammaṇameva ca;
Chaḷārammaṇakañceti, evampi tividhaṃsiyā.
136 .Viññāṇāni ca dvepañca, aṭṭha lokuttarāni ca;
Sabbaṃ mahaggatañceva, ṭhapetvābhiññamānasaṃ.
137 .Tecattālīsa viññeyyā, ekekārammaṇā pana;
Manodhātuttayaṃ tattha, pañcārammaṇamīritaṃ.

138 .Tecatt ālīsa ses āni, cha ḷā ramma ṇik ā mat ā;
Tathā ca tividhaṃcittaṃ, kusalākusalādito.
139 .Ahetuṃ ekahetuñca, dvihetuñca tihetukaṃ;
Evaṃ catubbidhaṃcittaṃ, viññātabbaṃ vibhāvinā.
140 .
He ṭṭ hā may āpi niddi ṭṭ hā, aṭṭ hārasa ahetuk ā;
Vicikicchuddhaccasaṃyuttaṃ, ekahetumudīritaṃ.
141 .K āme dv ādasadh ā puñña -vip ākakriyato pana;
Dasadhākusalā cāti, bāvīsati duhetukā.
142 .K āme dv ādasadh ā puñña -vip ākakriyato pana;
Sabbaṃ mahaggatañceva, appamāṇaṃ tihetukaṃ.
143 .Rūpīriy āpathaviññatti -janak ājanak ādito;
Evañcāpi hi taṃ cittaṃ, hoti sabbaṃ catubbidhaṃ.
144 .Dvādasākusalā tattha, kusalā kāmadhātuyā;
Tathā dasa kriyā kāme, abhiññāmānasaṃ dvayaṃ.
145 .Samuṭṭhāpenti rūpāni, kappenti iriyāpathaṃ;
Janayanti ca viññattiṃ, ime dvattiṃsa mānasā.
146 .Kusalā ca kriyā ceva, te mahaggatamānasā;
Aṭṭhānāsavacittāni, chabbīsati ca mānasā.
147 .Samuṭṭhāpenti rūpāni, kappenti iriyāpathaṃ;
Copanaṃ na ca pāpenti, dvikiccā niyatā ime.
148 .Ṭhapetvā dasa viññāṇe, vipākā dvīsu bhūmisu;
Kriyā ceva manodhātu, imānekūnavīsati.
149 .
Samu ṭṭ hāpenti rūpāni, na karontitaradvaya ṃ ;
Puna dvepañcaviññāṇā, vipākā ca arūpisu.
150 .Sabbesa ṃ sandhicittañca, cuticittañc ārahato;
Na karonti tikiccāni, ime soḷasa mānasā.
151 .Ekadviticatu ṭṭ hāna -pañca ṭṭ hānapabhedato;
Pañcadhācittamakkhāsi, pañcanimmalalocano.
152 .Kusal ākusal ā sabbe, cittupp ādā mah ākriy ā;
Mahaggatā kriyā ceva, cattāro phalamānasā.
153 .Sabbeva pañcapaññ āsa, nippapañcena satthun ā;
Javanaṭṭhānatoyeva, ekaṭṭhāne niyāmitā.
154 .Puna dvepañcaviññāṇā, dassane savane tathā;
Ghāyane sāyane ṭhāne, phusane paṭipāṭiyā.
155 .Manodhātuttikaṃ ṭhāne, āvajjane paṭicchane;

A ṭṭ hasa ṭṭ hi bhavantete, eka ṭṭ hānikata ṃ gat ā.
156 .Puna dviṭṭhānikaṃ nāma, cittadvayamudīritaṃ;
Somanassayutaṃ pañca-dvāre santīraṇaṃ siyā.
157 .Tadārammaṇaṃ chadvāre, balavārammaṇe sati;
Tathā voṭṭhabbanaṃ hoti, pañcadvāresu voṭṭhabo.
158 .
Manodv āresu sabbesa ṃ , hoti āvajjana ṃ pana;
Idaṃ dviṭṭhānikaṃ nāma, hoti cittadvayaṃ pana.
159 .Pa ṭisandhibhava ṅgassa, cutiy ā ṭ hānato pana;
Mahaggatavipākā te, nava tiṭṭhānikā matā.
160 .Aṭṭha kāmā mahāpākā, paṭisandhibhavaṅgato;
Tadārammaṇato ceva, cutiṭṭhānavasena ca.
161 .
Catu ṭṭ hānikacitt āni , a ṭṭ ha hont īti niddise;
Kusalākusalapākaṃ tu-pekkhāsahagatadvayaṃ.
162 .Sant īra ṇaṃ bhave pañca -dv āre chadv ārikesu ca;
Tadārammaṇataṃ yāti, balavārammaṇe sati.
163 .Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiṭṭhānavasena ca;
Pañcaṭṭhānikacittanti, idaṃ dvayamudīritaṃ.
164 .Pañcakiccaṃ dvayaṃ cittaṃ, catukiccaṃ panaṭṭhakaṃ;
Tikiccaṃ navakaṃ dve tu, dvikiccā sesamekakaṃ.
165 .Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;
Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.
166 .
Chabbidha ṃhoti taṃ channaṃ, viññāṇānaṃ pabhedato;
Sattadhāsattaviññāṇa-dhātūnaṃ tu pabhedato.
167 .Ekek āramma ṇaṃ chakka ṃ , pañc āramma ṇabhedato;
Chaḷārammaṇato ceva, hoti aṭṭhavidhaṃmano.
168 .Tattha dvepañcaviññ āṇā , honti ekekagocar ā;
Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddādigocarā.
169 .Sabba ṃ mahaggata ṃ citta ṃ , pañc ābhiññ āvivajjita ṃ ;
Sabbaṃ lokuttarañceti, ekekārammaṇaṃ bhave.
170 .Ekek āramma ṇaṃ chakka -mida ṃ ñeyya ṃ vibh āvin ā;
Pañcārammaṇikaṃ nāma, manodhātuttayaṃ bhave.
171 .Kāmāvacaracittāni, cattālīsaṃ tathekakaṃ;
Abhiññāni ca sabbāni, chaḷārammaṇikāniti.
172 .Cittaṃ
navavidha ṃhoti, sattaviññāṇadhātusu;
Pacchimañca tidh ā katv ā, kusal ākusal ādito.

173 .Puññ āpuññavaseneva , vip ākakriyabhedato;
Chasattatividho bhedo, manoviññāṇadhātuyā.
174 .Manodhātuṃ dvidhā katvā, vipākakriyabhedato;
Navadhāpubbavuttehi, dasadhāhoti mānasaṃ.
175 .
Dh ātudvaya ṃ tidh ā katv ā, pacchima ṃ puna pa ṇḍ ito;
Ekādasavidhaṃcittaṃ, hotīti paridīpaye.
176 .Manoviññ āṇ adh ātumpi, kusal ākusal ādito;
Catudhā vibhajitvāna, vade dvādasadhā ṭhitaṃ.
177 .Bhave cuddasadh ācitta ṃ , cuddasa ṭṭ hānabhedato;
Paṭisandhibhavaṅgassa, cutiyāvajjanassa ca.
178 .Pañcanna ṃ dassan ādīna ṃ , sampa ṭicchanacetaso;
Santīraṇassa voṭṭhabba-javanānaṃ vasena ca.
179 .Tadārammaṇacittassa, tatheva ṭhānabhedato;
Evaṃ cuddasadhā cittaṃ, hotīti paridīpaye.
180 .Bhūmipuggalanānātta-vasena ca pavattito;
Bahudhāpanidaṃ cittaṃ, hotīti ca vibhāvaye.
181 .Ekavidhādinaye panimasmiṃ,
Yo kusalo matimā idha bhikkhu;
Tassabhidhammagatā pana atthā,
Hatthagatāmalakā viya honti.
Iti abhidhammāvatāre ekavidhādiniddeso nāma
Catuttho paricchedo.
5. Pañcamo paricchedo
Bhūmipuggalacittuppattiniddeso
182 .
Ito para ṃ pavakkh āmi, buddhivuddhikara ṃ naya ṃ ;
Cittānaṃ bhūmīsuppattiṃ, puggalānaṃ vasena ca.
183 .Dev āceva manuss ā ca, tisso v āpāyabh ūmiyo;
Gatiyo pañca niddiṭṭhā, satthunā tu tayo bhavā.
184 .Bhūmiyo tattha tiṃseva, tāsu tiṃseva puggalā;
Bhūmīsvetāsu uppannā, sabbe ca pana puggalā.
185 .Paṭisandhikacittānaṃ, vasenekūnavīsati;
Paṭisandhi ca nāmesā, duvidhā samudīritā.
186 .Acittakā sacittā ca, asaññīna
macittak ā;
Ses ā sacittak āñeyy ā, sā panek ūnav īsati.

187 .Pa ṭisandhivaseneva, honti v īsati puggal ā;
Idha cittādhikārattā, acittā na ca uddhaṭā.
188 .Ahetudvitihetūti, puggalā tividhā siyuṃ;
Ariyā pana aṭṭhāti, sabbe ekādaseritā.
189 .Etesaṃ pana sabbesaṃ, puggalānaṃ pabhedato;
Cittānaṃ bhūmīsuppattiṃ, bhaṇato me nibodhatha.
190 .
Ti ṃ sabh ūm īsu citt āni, kati j āyanti me vada;
Cuddaseva tu cittāni, honti sabbāsu bhūmisu.
191 .Sad ā vīsati citt āni, k āmeyeva bhave siyu ṃ ;
Pañca rūpabhaveyeva, cattāreva arūpisu.
192 .Kāmarūpabhavesveva, aṭṭhārasa bhavanti hi;
Dvecattālīsa cittāni, honti tīsu bhavesupi.
193 .
Ṭhapetv ā pana sabb āsa ṃ , catassop āyabh ūmiyo;
Teraseva ca cittāni, honti chabbīsabhūmisu.
194 .Apar āni catassopi, ṭhapetv āruppabh ūmiyo;
Cittāni pana jāyanti, cha ca chabbīsabhūmisu.
195 .Suddhāvāsikadevānaṃ, ṭhapetvā pañca bhūmiyo;
Pañca cittāni jāyante, pañcavīsatibhūmisu.
196 .Aparāni duve honti, pañcavīsatibhūmisu;
Ṭhapetvā nevasaññañca, catassopāyabhūmiyo.
197 .Dvepi cittāni jāyanti, catuvīsatibhūmisu;
Ākiñcaññaṃ nevasaññañca, ṭhapetvāpāyabhūmiyo.
198 .Apāyabhūmiyo hitvā, tisso āruppabhūmiyo;
Dveyeva pana cittāni, honti tevīsabhūmisu.
199 .Arūpe ca apāye ca, ṭhapetvā aṭṭha bhūmiyo;
Ekādasavidhaṃ cittaṃ, honti dvāvīsabhūmisu.
200 .
Suddh āvāse ap āye ca, ṭhapetv ā nava bh ūmiyo;
Ekavīsāsu niccampi, cattārova bhavanti hi.
201 .Eka ṃ sattarasasveva, citta ṃ jāyati bh ūmisu;
Suddhāvāse ṭhapetvā tu, apāyāruppabhūmiyo.
202 .Dv ādaseva tu j āyante, ek ādasasu bh ūmisu;
Ṭhapetvā pana sabbāpi, bhūmiyo hi mahaggatā.
203 .K ām āvacaradev āna ṃ , manuss āna ṃ vasena tu;
Aṭṭha cittāni jāyante, sadā sattasu bhūmisu.
204 .Pañcamajjh ānap ākeko , j āyate chasu bh ūmisu;

Catt āri pana citt āni, t īsu t īsveva bh ūmisu.
205 .Cattāri pana cittāni, honti ekekabhūmisu;
Arūpāvacarapākānaṃ, vasena paridīpaye.
206 .Kusalākusalā kāme,
Tesaṃ pākā ahetukā;
Āvajjanadvayañcāti,
Sattatiṃseva mānasā.
207 .Narakādīsvapāyesu, catūsupi ca jāyare;
Dvepaññāsāvasesāni, nuppajjanti kadācipi.
208 .Kāme devamanussānaṃ, nava pākā mahaggatā;
Neva jāyanti jāyanti, asīti hadayā sadā.
209 .Kāme aṭṭha mahāpākā, domanassadvayampi ca;
Tathā ghānādiviññāṇa-ttayaṃ pākā apuññajā.
210 .
Natthi āruppap ākā ca, r ūpāvacarabh ūmiya ṃ ;
Imehi saha cittehi, tayo maggā phaladvayaṃ.
211 .Catt āro di ṭṭ hisa ṃ yutt ā, vicikicch āyutampi ca;
Cattāro heṭṭhimā pākā, suddhāvāse na labbhare.
212 .Ses āni ekapaññ āsa, citt āni pana labbhare;
Rūpāvacarikā sabbe, vipākā kāmadhātuyā.
213 .Domanass ādimaggo ca, kriy ā ca dve ahetuk ā;
Tecattālīsa cittāni, natthi āruppabhūmiyaṃ.
214 .Eva ṃ bh ūmivaseneva, cittuppatti ṃ vibh āvaye;
Tathā ekādasannampi, puggalānaṃ vasena ca.
215 .Kusalākusalā kāme,
Tesaṃ pākā ahetukā;
Āvajjanadvayañcāti,
Sattatiṃseva mānasā.
216 .
Ahetukassa sattassa, j āyante pañcabh ūmisu;
Dvepaññāsāvasesāni, na jāyanti kadācipi.
217 .Ahetukassa vuttehi, kāmapākā duhetukā;
Duhetukassa jāyante, cattālīsaṃ tathekakaṃ.
218 .Sabbe mahaggatā ceva, sabbepi ca anāsavā;
Tihetukā vipākā ca, kāme nava kriyāpi ca.
219 .Duhetuno na jāyanti,
catt ālīsa ṃtathāṭṭha ca;
Kāmāvacarasattassa, tihetupaṭisandhino.
220 .Puthujjanassa jāyante, catupaññāsa mānasā;