Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhamm āvatāra-purāṇaṭīkā
1. Paṭhamo paricchedo
Cittaniddesavaṇṇanā
8. Tattha tesu catubbidhesu paramatthesu, jātiniddhāraṇaṃ. Cittanti cittaṃ nāma. Vijānātīti vijānanaṃ,
visayānaṃ vijānanaṃ visayavijānanaṃ. Cittasarūpaparidīpanamidaṃ vacanaṃ. Tassa pana cittassa ko vacanattho
ko saddattho. Vuccate ācariyena. Sabbasaṅgāhakavasena sabbesaṃ cittānaṃ saṅgāhakanayavasena. Ārammaṇaṃ
cinteti jānātīti cittaṃ, tadā sabbaṃ cittaṃ adhippetaṃ. Javanavīthivasena attasantānaṃ cinotīti cittaṃ, tadā
kusalākusalamahākiriyācittaṃ adhippetaṃ. Aññesaṃ javanānaṃ aggahaṇaṃ kāmāvacarajavanāni eva yebhuyyavasena
sattakkhattuṃ javantīti ñāpanatthaṃ.
9. Vicittaṃ karaṇaṃ yassa taṃ vicittakaraṇaṃ, tassa bhāvo vicittakaraṇā . ‘‘Imassa rūpassa uddhaṃ idaṃ hotu,
heṭṭhā idaṃ hotu, ubhayapasse ida’’nti cintetvā yathācintitena kamena sesacittarūpanipphādanaṃ hoti, evaṃ yaṃ kiñci
loke vicittaṃ sippajātaṃ, sabbaṃ taṃ citteneva karīyati. Evaṃ vicittakaraṇatāya cittaṃ. Tadā karaṇatāya cittaṃ
karotīti cittaṃ. Idaṃ taddhitapadaṃ. Vāayaṃ añño nayo. Taṃ attano cittatāya aññadeva sarāgaṃ cittaṃ, aññaṃ
sadosaṃ, aññaṃ samohaṃ. Aññaṃ kāmāvacaraṃ, aññaṃ rūpāvacarādibhedaṃ. Aññaṃ rūpārammaṇaṃ, aññaṃ
saddādiārammaṇaṃ. Rūpārammaṇesupi aññaṃ nīlārammaṇaṃ, aññaṃ pītādiārammaṇaṃ. Saddādiārammaṇesupi
eseva nayo. Sabbesupi tesu aññaṃ hīnaṃ, aññaṃ majjhimaṃ, aññaṃ paṇītaṃ. Hīnādīsupi aññaṃ chandādhipateyyaṃ,
aññaṃ cittādhipateyyaṃ, aññaṃ vīriyādhipateyyaṃ, aññaṃ vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmā yassa imesaṃ
sampayuttabhūmiārammaṇahīnamajjhimapaṇītādhipatīnaṃ vasena attano cittatāya cittaṃ. Citto etasmiṃ atthīti
cittaṃ. Tadā sabbaṃ cittaṃ. Paññattiyampi viññāṇe vicitte cittassa kammaṃ cittakammaṃ, cittakammameva
cittakammakaṃ, cittakammake vicitte idha imasmiṃ adhikāre cittasammuti cittasaddo viññāṇe citte viññunā
daṭṭhabbo.
Taṃ pana sabbasaṅgāhakavasena cintetītiādinā vuttappakāraṃ cittaṃ. Sārammaṇato sārammaṇabhāvena
ekavidhaṃ. Savipākāvipākato savipākāvipākavasena duvidhaṃ. Tattha tasmiṃ duvidhe citte savipākaṃ nāma cittaṃ
kusalākusalaṃ, avipākaṃ abyākataṃ, kusalākusalabhāvena akathitanti attho. Kusalajāti akusalajāti abyākatajātīti
jātibhedato tividhaṃ.
Tattha tasmiṃ vacane ‘‘kusala’’nti etassa saddassa pana ko vacanattho.
10 . Kucchitānaṃ salanato pāpakānaṃ dhammānaṃ kampanato viddhaṃsanato. Kucchitenākārena sayantīti
kusā, kusānaṃakusalasaṅkhātānaṃ lavanena chindanato. Kucchite sāti tanuṃ karotīti kusaṃ, kusena ñāṇena
lātabbattāgahetabbattā. Vāayaṃ añño nayo.
11 . Kusalasaddoyaṃayaṃ kusalasaddo cheke atthe ārogyatthe anavajjatthe iṭṭhavipāke atthepi diṭṭho amhehi.
Idha imasmiṃ adhikāre anavajjādike atthe diṭṭho. Ādi -saddena ārogyatthaiṭṭhavipākatthā gahetabbā. Diṭṭho yasmā,
tasmā anavajjaiṭṭhavipākalakkhaṇaṃ kusalaṃ. Natthi avajjaṃ kilesāvajjaṃ kilesadoso kilesadaratho etassāti
anavajjaṃ, kammena vipaccīyateti vipāko, iṭṭhāniṭṭhādiārammaṇānubhavanavasena, attano sabhāvena ca iṭṭho vipāko
etassāti iṭṭhavipākaṃ, anavajjameva iṭṭhavipākaṃ, taṃ lakkhīyati anena aviññātaṃ lakkhitabbaṃ kusalanti lakkhaṇaṃ,
anavajjaiṭṭhavipākaṃ lakkhaṇaṃ etassāti anavajjaiṭṭhavipākalakkhaṇaṃ. Anavajjaiṭṭhavipākameva kusalaṃ. Nanu
kathaṃ sayameva attano lakkhaṇaṃ bhaveyyāti codanā bhaveyya viññātāviññātasaddatthabhāvena
lakkhaṇalakkhitabbabhāvayuttito. Kusalasaddatthavasena hi aviññātaṃ apākaṭaṃ kusalaṃ lakkhitabbaṃ hoti.
Anavajjaiṭṭhavipākasaddatthavasena viññātaṃ pākaṭaṃ kusalaṃ lakkhaṇaṃ hoti. Akusalaviddhaṃsanarasaṃ
akusalānaṃ viddhaṃsanaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ, taṃ raso kiccametassāti akusalaviddhaṃsanarasaṃ,
akusalaviddhaṃsanakiccaṃ. Vodānabhāvena paccupaṭṭhātīti vodānapaccupaṭṭhānaṃ,vodānaupaṭṭhānākāraṃ
vodānagayhākāraṃ. Vāayaṃ añño nayo. Vajjapaṭipakkhattā anavajjalakkhaṇameva kusalaṃ,
vajjapaṭipakkhalakkhaṇaṃ kusalanti attho. Vodānabhāvarasaṃvodānabhāvasampattikaṃ.
Iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃiṭṭhavipākaphalaṃ. Yonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ padañca taṃ ṭhānañcāti
padaṭṭhānaṃ, ubho kāraṇatthādhivacanaṃ, tasmā āsannakāraṇanti attho, itarathā punaruttidoso siyā, yonisomanasikāro
pada ṭṭ hāna ṃ ā sannak āra ṇaṃ etass āti yonisomanasik ārapada ṭṭ hāna ṃ.

Sāvajj āni ṭṭ havip ākalakkha ṇaṃ akusala ṃ. Tadubhayavipar īta ṃ tehi ubhayehi kusal ākusalehi vipar īta ṃ
avipākalakkhaṇaṃ etassāti tadubhayaviparītalakkhaṇaṃabyākataṃ. Vāayaṃ añño nayo. Avipākārahaṃ
vipākassa ananucchavikaṃ.
Savatthukāvatthukabhedato ti savatthukaṃ hadayavatthukaṃ, avatthukaṃ hadayavatthuvirahitaṃ.
12 . Uddānato saṅkhepavasena kilesavatthuvasena duve kāmā honti. Chandarāgova kileso, tebhūmake pavattaṃ
vaṭṭasahitaṃ vatthu, vasati kileso etthāti vatthu .
13 . Kilesakāmo vatthuṃ kāmeti icchati, vatthu kilesakāmena kāmīyati icchīyatīti kattukārakakammakārakadvaye
sādhanadvaye esa eso duvidhopi kāmo sijjhati.
14-5. So ayaṃ duvidhopi kāmo yasmiṃ padese sampattīnaṃ vasena avacarati, iti tasmā kāraṇā so pana padeso
catupāyānaṃ channaṃ devānaṃ manussānaṃ vasena eva ekādasavidho hoti.
16 . Kāmovacaratīti ettha etasmiṃ ekādasavidhe padese kāmo avacarati, iti tasmā kāraṇā so padeso assa
kāmassa anena kāmena abhilakkhitattā kāmāvacarasaññito. Abhilakkhitasaddappayoge tatiyatthe ‘‘assā’’ti chaṭṭhī
hotīti saddasatthavidū paṭhanti. Sasatthāvacaro padeso viya satte sasanti hiṃsanti tehīti satthā, saha satthehīti sasatthā,
sasatthā purisā avacaranti etthāti sasatthāvacaro . Yathā hi yasmiṃ padese sasatthā purisā avacaranti, so padeso
vijjamānesupi aññesu dvipadacatuppadesu avacarantesu tesaṃ upalakkhitattā ‘‘sasatthāvacaro’’tveva vuccati, evaṃ
vijjamānesupi aññesu rūpāvacarādīsu tattha avacarantesu tesaṃ abhilakkhitattā ayaṃ padeso ‘‘kāmāvacaro’’tveva
vuccati.
17 . Yathā rūpabhavo uttarapadassa lopaṃ katvā rūpanti vutto, evaṃ tathā svāyaṃso ayaṃ eso kāmāvacaro
uttarapadassa lopaṃ katvā kāmo iti saññito kāmo nāma udīrito paṇḍitena kathito.
18 . Tasmiṃ kāme idaṃ cittaṃ tasmiṃ kāmāvacare sadā avacarati, iti tasmā kāraṇā kāmāvacaraṃ iti evaṃ
kāmaghātinākāmānaṃ vināsakena buddhena kathitaṃ. Kiñcāpi etaṃ rūpārūpabhavesupi avacarati, yathā pana
saṅgāme yebhuyyena avacaraṇato ‘‘saṅgāmāvacaro’’ti laddhanāmo nāgo nagare carantopi ‘‘saṅgāmāvacaro’’tveva
vuccati, thalacarajalacarā pāṇino athale ajale ṭhitāpi ‘‘thalacarajalacarā’’tveva vuccanti, evaṃ idaṃ aññattha
avacarantampi kāmāvacaramevāti daṭṭhabbaṃ. Ārammaṇakaraṇavasena vā ettha kāmo avacaratītipi kāmāvacaraṃ.
Kāmañcesa rūpārūpāvacaresupi avacarati, yathā pana vadatīti vaccho, mahiyaṃ setīti mahiṃsoti vutte na yattakā
vadanti, mahiyaṃ vā senti, sabbesaṃ taṃ nāmaṃ hoti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
19 . Paṭisandhiṃ bhave kāme kāmabhavasaṅkhāte kāme paṭisandhiṃ avacārayati, iti tasmā kāmāvacaraṃ. Iti
evaṃ vāayaṃ añño nayo. Tatra tasmiṃ kāmāvacare pariyāpannaṃantogadhaṃ, iti tasmā kāmāvacaraṃ.
20 . Aṭṭhavidhaṃ cittaṃkāmāvacarasaññitaṃ idaṃaṭṭhavidhaṃ cittaṃ. Dasapuññakiriyavatthuvaseneva
puññakiriyā eva tesaṃ tesaṃ phalānisaṃsānaṃ vatthūni kāraṇānīti puññakiriyavatthūni, tesaṃ vaso, tena pavattati.
21 . Dānaṃ sīlaṃ bhāvanā pattidānaṃ veyyāvaccaṃ dhammadesanā anumodanā diṭṭhijubhāvo saṃsuti
dhammassavanañca apacāyo apacāyanaṃ, evaṃ iminā mayā vuttappakārena puññāni eva vatthūni puññavatthūni,
tesaṃ pabhedo puññavatthuppabhedo ñeyyo paṇḍitena jānitabbo.
22-3. Gacchanti saṅgahaṃ dāne pattidānānumodanā dāne saṅgahaṃ gacchanti, veyyāvaccāpacāyanā sīlamaye
puññe saṅgahaṃ gacchanti, dhammadesanā dhammassavanaṃ diṭṭhiujukā bhāvanāmaye puññe saṅgahaṃ gacchanti,
dasa puññakiriyāpi ca tīṇi eva sambhonti.
24 . Sabbānussatipuññañca pasaṃsā saraṇattayaṃratanattayaguṇapasaṃsā ca ete diṭṭhijukammamhi
saṅgayhanti, tasmiṃ saṅgahapāpuṇe saṃsayo sandeho natthi.
25 . Purimā cetanātato pubbabhāge pavattā cetanā, muñca cetanā paccuppannā cetanā, para cetanā pacchākāle
pavattā cetanā, tissopi cetanā dānamaye puññe honti. Eva nti yathā tissopi cetanā dānamaye puññe honti, evaṃ tathā
dānamayapuññato sesesupi sīlamayabhāvanāmayesu tisso cetanā paṇḍito dīpaye katheyya.
Hi saccaṃ yadā pana yo puggalo deyyadhammapaṭiggāhakādisampattiṃ āgamma paṭicca.
Paṭiggāhakādisampatti nti ettha ādi -saddena desakālakalyāṇamittādayo gahitā. Aññaṃ vā somanassahetu nti añña -

ggaha ṇena saddh ābahulat āvisuddhidi ṭṭ hit ākusalakiriy ānisa ṃsadassit āsomanassapa ṭisandhikat ādīna ṃ sa ṅgaho.
Atthi dinnaṃdānassa phalaṃ atthi. Ādi -saddena atthihutādayo gahitā. Purakkhatvāti purato katvā. Parehi
anussāhito acodito dānādīni puññāni karoti. Dānādīnīti vacanena deyyadhammaṃ nissāya pavattadānacetanā
gahetabbā. Tadā assa puggalassa. Saṅkharaṇaṃ saṅkhāro, natthi saṅkhāro etassāti asaṅkhāro, taṃ eva asaṅkhārikaṃ,
appayoganti attho. Vuttanayenāti vuttanayo nāma ‘‘deyyadhammapaṭiggāhakādisampatti’’nti vacanaṃ. Imasmiṃ
panatthe saṅkharotīti saṅkhāro nāma attano vā pavattassa pubbappayogassa adhivacanaṃ, parassa vā
pavattapubbappayogassa adhivacanaṃ. Ayamassa adhippāyo – yadā yo ‘‘dānādīni karissāmī’’ti cittaṃ samuppādetvā
nākāsi, pacchā attano pubbacetanāya ussāhito karoti, tadā sasaṅkhārikaṃ hoti, attano pubbappayogena saha pavattatīti
attho. Paṭipattidassanena paṭipajjitabbā sīlādīhi paṭipajjanti jānanti gacchanti vā nibbānaṃ etāyāti paṭipatti, tāya
dassanaṃ paṭipattidassanaṃ, tena. Jāto paricayo etesanti jātaparicayā. Sahasāti vegena. Catūsupi vikappesu
dasseyya.
26 . Dasapuññakriyādīnaṃ vasena ca bahūnipi bhavanti etāni pana cittāni dasapuññakiriyādīnaṃ vasenapi
bahūnipi bhavanti iti evaṃ pakāsaye bhagavā pakāseyya.
27 . Sattarasa sahass āni, dve sat āni as īti ca;
Kāmāvacarapuññāni, bhavantīti viniddiseti. –
Kāmāvacarapuññāni sattarasa sahassāni ca dve satāni ca asīti ca bhavanti, iti vacanaṃ viniddise ācariyo katheyya.
Dasapuññakriyāvatthu, chadvārādhipatīhi ca;
Kāyādīhi ca tīheva, hīnādīhi ca tīhi tu.
Dvīsubhavesu kāmabhavarūpabhavesu. Paṭipadādibhedato dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ,
dukkhāpaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, sukhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, sukhāpaṭipadaṃ khippābhiññaṃ.
Rūpāvacarabhāvanāpuññavasappavattaṃrūpāvacare pavattassa bhāvanāpuññassa vasena pavattaṃ
rūpāvacarūpapattinipphādakaṃrūpāvacare upapattiyā paṭisandhiyā nipphādakaṃ hoti.
Savatthukāvatthukabhedato ti arūpāvacaraṃ yadā kāmarūpe jāyati, tadā hadayavatthuṃ nissāya jāyati, iti tasmā
savatthukaṃ nāma jātaṃ. Yadā arūpe jāyati, tadā hadayavatthuṃ anissāya jāyati, iti tasmā avatthukaṃ nāma jātaṃ.
Ākāsānañcāyatanassa kasiṇugghāṭimākāsaṃ ārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatanassa tattha pavattaviññāṇaṃ,
tasmiṃ kasiṇugghāṭimākāse pavattaṃ viññāṇaṃ cittaṃ ārammaṇaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanassa tassa apagamo tassa
ākāsānañcāyatanassa apagamo abhāvo vohāro ārammaṇaṃ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanassa ākiñcaññāyatanaṃ
ārammaṇaṃ hoti.
Rūpe saññā rūpasaññā. Saññāsīsena cittampi gahitaṃ. Samatikkamākasiṇugghāṭimākāsasamatikkamanena.
Paṭighe dvārārammaṇānaṃ saṅghaṭṭane pavattā saññā paṭighasaññā. Dvipañcaviññāṇānaṃ adhivacanaṃ. Tāsaṃ
paṭighasaññānaṃdvipañcaviññāṇānaṃ atthaṅgamāatthaṅgamena. Nānā attā sabhāvo etassāti nānattaṃ,
ārammaṇaṃ, nānatte nānāsabhāve pavattā saññā nānattasaññā,nānā attā sabhāvo etissāti vā nānattā, sāyeva saññā
nānattasaññā,kāmāvacarasaññāti attho. Tāsaṃ nānattasaññānaṃ amanasikārāamanasikārena.
Niyatāniyatavatthukabhedato ti sotāpattimaggo niyatavatthuko. Kasmā? Kāmarūpesuyeva hadayavatthuṃ
nissāya uppajjanato. Itare pana tayo maggā aniyatavatthukā. Kasmā? Kāmarūpesu hadayavatthuṃ nissāya jāyanti,
arūpe hadayavatthuṃ anissāya jāyanti, tasmā aniyatavatthukā. Tīhi vimokkhamukhehīti
suññataanimittaappaṇihitasaṅkhātehi tīhi vimokkhamukhehi.
Yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanā.
Sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsāyeva saṃyojanā sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanā, tesaṃ
pahānaṃ sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanappahānaṃ, taṃ karotīti
sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanappahānakaraṃ,sotāpattimaggacittaṃ. Mānopi ekadesato
apāyagāmikoyeva pahiyyate. Sotāpattimaggena nissesato na pahiyyate. Sesakilesesupi eseva nayo. Uddhaccaṃ pana
ekadesatopi apāyagāmikampi na pahiyyati. Sakadāgāmimaggacittaṃ rāgadosamohānaṃ tanuttakaraṃ.
Sotāpattimaggena nāsitasaṃyojanānaṃ pahānaṃ kasmā na vuttanti ce? Paṭhamamaggato dutiyamaggassa mahantattā
paṭhamamaggena nāsitā saṃyojanā dutiyamaggena nāsitāti paññāyati, iti yasmā, tasmā na vuttaṃ.
Tatiyacatutthamaggesupi eseva nayo. Ettha etasmiṃ lokuttaracitte. Ekeka nti vicchāvasena vuttaṃ. Maggānurūpa nti
vacana ṃ pa ṭhamamaggassa pa ṭhamaphalañca anur ūpanti viññ āpanattha ṃ.

28 . Kāme a ṭṭ heva kāmāvacare aṭṭha eva cittāni, rūpe rūpabhave pañca cittāni, arūpisu catt āri cittāni,
anuttarāni lokuttaracittāni cattāri, evaṃiminā mayā vuttappakārena kusalāni cittāni ekavīsati honti.
29 . Kusalākusalāpagatenasatā muninākusalato, akusalato ca apagatena satā satisampannena kusale kusalena
chekena vasināpañcavasīhi samannāgatena yaṃkusalacittaṃ catubhūmigataṃcatūsu bhūmīsu pavattaṃ sakalaṃ
sabbaṃ lapitaṃkathitaṃ, taṃ kusalacittaṃ mayāpi buddhadattācariyena lapitaṃkathitaṃ.
Niyatāniyatavatthuvasenāti paṭighasampayuttadvayaṃ kāmeyeva hadayavatthuṃ nissāya jāyati, aññabhūmīsu
na jāyati, tasmā niyatavatthukaṃ hoti. Itarāni pana akusalāni kāmarūpesu uppajjanakāle hadayavatthuṃ nissāya
jāyanti, arūpe hadayavatthuṃ anissāya jāyanti, tasmā aniyatavatthukāni, tena. Paṭisandhijanakājanakavasena cāti
uddhaccasahagataṃ paṭisandhiṃ na janeti. Yadi paṭisandhiṃ janeyya, apāyesuyeva janeyya. Kasmā?
Sotāpattimaggena ekadesato apāyagāmikampi na jahitaṃ, sabbaṃ na jahitanti attho. Sopi maggo apāyagāmī na hoti.
Aññe pana kilesā ekadesavasena apāyagāmikā jahitā, tena paṭhamamaggenāti tasmā na janeti. Ekādasavidhaṃ pana
paṭisandhiṃ janeti, tena.
Diṭṭhamaṅgalādīnīti ādi -saddena sutamaṅgalādīni gahitāni. Sārato uttamato pacceti saddahati. Sabhāvatikkhena
sabhāvo tikkho etassāti sabhāvatikkhaṃ, tena sabhāvatikkhena .
Assapana paṭighasampayuttassa pāṇātipātādīsu akusalakammesu tikkhappavattikāle asaṅkhārikassa uppatti,
mandappavattikāle sasaṅkhārikassa uppatti veditabbā.
Tassa momūhassa.
Dukkhavisesassa dukkhanānattassa.
30 . Lobhamūlavasena aṭṭha cittāni, dosamūlavasā duve cittāni, mohamūlavasena dve cittāni. Evaṃiminā mayā
vuttappakārena akusalāni dvādasappakārāni siyuṃbhaveyyuṃ.
31 . Yaṃ pāpamānasaṃyaṃ akusalacittaṃ pāpāpāpesu pāpaapāpesu kusalākusalesu apāpena appavattena
pāpāpāpappahīnena vuttaṃ īritaṃ kathitaṃ, taṃ pāpamānasaṃtaṃ akusalacittaṃ mayā samudāhaṭaṃkathitaṃ.
Yathā panassa yathā pana assa vipākassa kusalaṃ dānādivasena dānādīnaṃ dasapuññakiriyavatthūnaṃ vasena
chasu ārammaṇesu pavattati, idaṃvipākacittaṃ tathā na pavattati. Hi saccaṃ idaṃvipākaṃ
paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena parittadhammapariyāpannesu kāmāvacaradhammantogadhesu chasu
ārammaṇesu pavattati. Sampayuttadhammānañca visese asatipi kusalasampayuttadhammato assa vipākassa,
sampayuttadhammānañca nānatte asatipi idaṃ vipākaṃ ādāsatalādīsu dhammajātesu mukhanimittaṃ viya
nirussāhaṃ. Ayamassādhippāyo – yathā ādāsatale mukhanimittaṃ mukhe calite calati, acalite na calati, mukhassa
kāraṇaṃ vinā mukhanimittassa viya kāraṇaṃ natthi, evaṃ kusalakāraṇā vipākassa aññaṃ kāraṇaṃ natthi, nirussāhaṃ
vipākaṃ.
32 . Kāmāvacaradevānaṃ manussānaṃ ime aṭṭha mahāvipākā duhetukatihetukānaṃkāmāvacaradevānaṃ,
manussānañca paṭisandhiyo bhavanti.
33-4. Tato paraṃ pavattiyaṃ yāvatāyukaṃ bhavaṅgaṃ hutvā balavārammaṇe atimahantavibhūtārammaṇe
tadārammaṇañca hutvā tato paraṃ maraṇakālasmiṃ cuti hutvā pavattanti, evaṃiminā mayā vuttappakārena catūsu
ṭhānesu vipaccanti vipākabhāvena jāyanti.
35 . Sabhūmikusaleheva mahāpākāsamā vinā mahāpākā kammadvāraṃkammakāraṇaṃ vinā, kammañca
mahāpuññānaṃ kiriyavatthukaṃ vināvajjetvā sabhūmikusaleheva attano bhūmiyaṃ pavattehi kusalehi eva samā
sadisā. Kammadvāraṃ nāma kāyaviññattikammadvāraṃ, vacīviññattikammadvāraṃ, bhavaṅgasaṅkhātaṃ
manodvāraṃ, iti tividhaṃ kammadvāraṃ kammakāraṇaṃ. Kammaṃ nāma aṭṭhakāmāvacarakusalacetanā idha
adhippetā.
36 . Pākākusalavipākā aviññattijanattā ca viññatti ca viññatti ca viññattiviññattiyoti vattabbe sarūpekasesaṃ
katvā ‘‘viññattī’’ti vuttaṃ, tā janentīti viññattijanā, na viññattijanā aviññattijanā, tesaṃ bhāvo aviññattijanattaṃ.
Tasmā aviññattijanattākāyaviññattivacīviññattisaṅkhātānaṃ kammadvārānaṃ ajanakattā manodvārasaṅkhātassa
kammadv ārassa vasena ca appavattanato avip ākasabh āvato ca akammabh āvato ca appavattanato ceva

puññakiriyavatthuvasena appavattanato ceva puññehi no sam āasadisā.
37-9. Parittārammaṇattā hi tesamekantato tesaṃ vipākānaṃ ekantato parittārammaṇattā
kāmāvacarārammaṇattā tesu vipākesu sattapaññattikārammaṇā karuṇāmuditā kadāci kismiñci kāle na jāyanti, tathā
evaṃ tisso pana viratiyo etesu vipākesu na jāyanti, hi kasmā kāraṇā na jāyanti, pañca sikkhāpadā kusalāti kusalā
nāmāti satthunā vuttā yasmā kāraṇā, tasmā na jāyanti. Tathādhipatinopettha tathāevameva cattāro adhipatinopi
etesu vipākesu na santi. Kasmā? Chandādīni dhammajātāni puretaraṃ katvā anuppajjanato na santi, iti vacanaṃ
viniddise ācariyo katheyya.
40 . Asaṅkhārasasaṅkhāravidhānaṃ pana puññato vipākesu asaṅkhārasasaṅkhāravidhānaṃ puññato kusalato
āgamanavasena ñeyyaṃ. Tattha ekaccānaṃ ācariyānaṃ matena mukhe calite ādāsatale mukhanimittacalanaṃ viya
asaṅkhārassa kusalassa vipāko asaṅkhāro hoti, sasaṅkhārassa kusalassa vipāko sasaṅkhāro hoti, evaṃ āgamanavasena
ñeyyaṃ. Paccayato ceva ñeyyaṃtattha ekaccānaṃ ācariyānaṃ matena balavantehi vibhūtehi paccayehi kammādīhi
uppanno asaṅkhāro dubbalehi sasaṅkhāroti evaṃ paccayavasena viññeyyaṃ jānitabbaṃ.
41-2. Hīnādīnaṃ puññānaṃ vipākattā hīnādayo vipākā puññavādinājinena paridīpitā bhavanti, iti evaṃ iminā
vuttappakārena pavattaṃ idaṃ aṭṭhavidhaṃ cittaṃ ekantena savatthukaṃ kāmalokasmiṃ jāyate, aññattha pana
aññāsu bhūmīsu na jāyate.
Viññāṇapañcakaṃ niyatārammaṇanti cakkhuviññāṇassa rūpameva ārammaṇaṃ, na saddādayo. Sesattayaṃ
yadā cakkhuviññāṇena gahitaṃ ārammaṇaṃ karoti, tadāssa rūpaṃ ārammaṇaṃ hoti. Yadā sotaviññāṇena gahitaṃ,
tadāssa saddo ārammaṇo hoti. Yadā ghānajivhākāyaviññāṇehi gahitāni ārammaṇāni karonti, tadāssa
gandharasaphoṭṭhabbārammaṇāni honti. Manoviññāṇadhātudvayaṃ yadā tadārammaṇaṃ hoti, tadā chaārammaṇaṃ
hoti, evaṃ aniyatārammaṇaṃ hoti.
Rūpārammaṇāya kiriyāmanodhātuyā apagamo padaṭṭhānaṃ āsannakāraṇaṃ etassāti apagamapadaṭṭhānaṃ,tāya
āvajjanaṃ katvā ṭhitāya cakkhuviññāṇena dassanakiccaṃ karīyatīti attho. Tathābhāvapaccupaṭṭhānaṃ
sampaṭicchanabhāvena gayhākāraṃ. Santīraṇādirasāsomanassayuttā manoviññāṇadhātusantīraṇatadārammaṇarasā,
upekkhāyuttā pana santīraṇatadārammaṇapaṭisandhibhavaṅgacutirasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānāsantīraṇādibhāvena
gayhākāraṃ.
43 . Kāmāvacarapuññassa kāmāvacarakusalassa soḷasa vipākā honti. Iti yaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃvacanaṃ
tihetukapuññassa ukkaṭṭhassa vasena ācariyo paridīpaye . Ayamettha attho – chandādhipateyyādīnaṃ vasena
ukkaṭṭhatihetukakusalaṃ kāmasugatiyaṃ tihetukapaṭisandhiṃ datvā pavatte aṭṭha ahetukakusalavipākāni, aṭṭha
mahākusalavipākānīti soḷasa pākāni nipphādeti.
44 . Kusalānugataṃ katvā bhājitaṃ kiṃ mahaggataṃ vipākacittaṃ kusalānugataṃkusalaṃ anugataṃ katvā
mahaggatakusalacittena samānaṃ katvā bhagavatā bhājitaṃdesitaṃ. Kiṃkena kāraṇena? Kāmāvacarapuññaṃva
kāmāvacarakusalaṃ iva asamānaphalaṃ natthi yato yasmā kāraṇā, tasmā vipākaṃ kusalānugataṃ katvā bhagavatā
bhājitaṃ desitaṃ. Kāmāvacarapuññaṃvāti yathā aṭṭhavidhesu kāmāvacarakusalesu ukkaṭṭhatihetukakusalaṃ
kāmasugatiyaṃ tihetukapaṭisandhiṃ datvā pavatte soḷasa kusalavipākāni nipphādeti, tihetukaomakañca
duhetukaukkaṭṭhañca kāmasugatiyaṃ duhetukapaṭisandhiṃ datvā pavatte tihetukavirahitāni
ahetukaduhetukasaṅkhātāni vipākāni nipphādeti, duhetukaomakaṃ pana kāmasugatiyaṃ ahetukapaṭisandhiṃ datvā
pavatte aṭṭha ahetukavipākāni nipphādeti, evaṃ kāmāvacarapuññaṃ asamānaphalaṃva hoti.
45 . Gajādīnaṃ chāyā gajādisadisā hoti yathā, evaṃ mahaggatavipākaṃ sabbathāsabbapakārena attano
kusaleheva samānaṃ hoti.
46-7. Kāmāvacarapuññaṃva nāparāpariyavedanaṃidaṃ mahaggatakusalaṃ kāmāvacarapuññaṃva
aparāpariyavedanaṃ aparasmiṃ bhave phaladāyakaṃ na hoti, jhānā aparihīnassa bhavagāmino paṭisandhigāmino
sattassa kusalānantaraṃyeva phalaṃ uppajjati, iti ca ñāpanatthaṃ etassa mahaggatavipākassa kusalānugataṃ
kusalānugamanaṃ bhagavatā kataṃ.
48 . Ettha etasmiṃ mahaggatavipāke paṭipadākkamo tesañca hīnādīnaṃ bhedato jhānāgamanato
mahaggatakusalajhānassa āgamanavasena vibhāvināpaṇḍitena veditabbo.
49 . Ettha vipāke chandādi adhipatīnaṃabhāvo, ayameva visesato kusalato ayaṃ eva viseso, sesaṃ

sabbapakāraṃ avisesena kusalena samaṃ mata ṃkathitaṃ bhagavatā.
50 . Suññataṃ animittanti, tathāpaṇihitantipi suññataṃ anattā, animittaṃ aniccaṃ, appaṇihitaṃ dukkhaṃ iti
etāni tīṇi nāmāni maggassa anantare catubbidhassa maggassa anantare catubbidhe phale honti.
51 . Labbhanti parabhāgasmiṃmaggānantare pavattaphalato aññasmiṃ kāle vaḷañjanaphalesu
phalasamāpattisamāpajjanakālesu etāni tīṇi nāmāni na labbhante, phalehi vipassanāvaseneva
anattaaniccadukkhasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ vipassanānaṃ vasena eva tāni tīṇi nāmāni labbhare phalehi labbhante.
52 . Hontisādhipatīneva lokuttaraphalāni tu ekantato sādhipatīni eva honti, lokuttaraphalāni ṭhapetvā
aññasmiṃ vipāke adhipatī natthi.
53 . Maggo attano maggabhāvena maggo nāma vuccate bhagavatā. Phalaṃ maggaṃ upādāya aṭṭhaṅgikamaggaṃ
nissayaṃ katvā maggo nāma iti vacanaṃ vuccate bhagavatā.
54 . Ime satta akusalavipākā. Gāvo caranti etthāti gocaro, tassadisattā gocaro ārammaṇanti attho, aniṭṭho ca
aniṭṭhamajjhatto ca aniṭṭhāniṭṭhamajjhattā, teyeva gocaro aniṭṭhāniṭṭhamajjhattagocaro, tasmiṃ
aniṭṭhāniṭṭhamajjhattagocare vattare vattanti. Sukhādittayayuttā te te aṭṭha ahetukakusalavipākā
sukhādittayayuttā sukhasomanassaupekkhāvedanāhi sahagatā. Dukkhupekkhāyutā ime ime satta
ahetukaakusalavipākā dukkhupekkhāvedanāhi sahagatā.
55 . Evaṃ chattiṃsadhā pākaṃ pākasāsanapūjito sugato. Kiṃ visiṭṭho? Pākaṃ nāma asuraṃ, taṃ sāsati, pākena
attano puññaphalena deve anusāsatīti vā pākasāsano, ko so? Sakko. Tena pākasāsanena pūjito savipākāvipākesu
kusalavipākakiriyesu kusalo cheko evaṃiminā mayā vuttappakārena pākaṃcittaṃ chattiṃsappakāraṃ abrvi avoca.
Anuḷāresūti khuddakesu. Tathābhāvapaccupaṭṭhānāchaḷārammaṇavijānanagayhākārā. Sabbaññutaññāṇassa
gati viya gati etissāti sabbaññutaññāṇagatikā.
56 . Somanassayuttānaṭṭha , kusalākusalāni ca somanassayuttāni aṭṭha kusalākusalāni ca, kriyato pana pañca
evaṃiminā mayā vuttappakārena hāsacittāni terasa.
57 . Puthujjanā hasantettha ettha etesu terasacittesu puthujjanā pana aṭṭhahi cittehi hasanti. Sekhāsatta ariyā
chahi cittehi hasanti. Asekhākhīṇāsavā pañcahi cittehi hasanti.
Kusalāni pana rūpārūpakusalāni sekhaputhujjanānaṃ uppajjanti. Imāni rūpārūpakiriyāni khīṇāsavānaṃ
bhāvanāyeva kāro bhāvanākāro, tassa vaso bhāvanākāravaso, tena pavattāni. Tāni rūpārūpakusalāni
bhāvanāpuññavasappavattāni bhāvanākusalavasena pavattāni. Imesaṃrūpārūpakiriyānaṃ tesañca rūpārūpakusalānaṃ
ayameva viseso.
58-9. Yā puthujjanakālasmiṃ, abhinibbattitā pana puthujjanakālasmiṃ puthujjanabhāvaṭṭhitena yoginā
abhinibbattitā yārūpārūpasamāpatti, sārūpārūpasamāpatti so yogī khīṇāsavo bhikkhu hutvā naṃ
rūpārūpasamāpattiṃ yāva yattakaṃ kālaṃ na samāpajjate, tāva tattakena kālena tassa khīṇāsavabhikkhuno kusalā eva
rūpārūpakusalā eva hoti. Khīṇāsavena sārūpārūpasamāpatti sace yadi samāpannāsamāpajjitā, kriyārūpārūpakiriyā
hoti.
60 . Ekādasavidhaṃ kāme kāmāvacare kiriyacittaṃ ekādasavidhaṃ, rūpe rūpāvacare pañca, arūpisu cattāri iti
sabbāni kriyacittāni vīsati.
61 . Lokuttarakriyacittaṃ, pana kasmā na vijjati ? Maggassa ekacittakkhaṇikattā na vijjati. Ayamettha
adhippāyo –catumaggaṭṭho khīṇāsavo nāma na hoti, maggānantarameva phalaṃ uppajjati, maggopi ekacittakkhaṇiko
yadi cittaṃ bahucittakkhaṇikaṃ, phalasamaṅgino khīṇāsavassapi maggacittaṃ bhaveyya, evaṃ sati
lokuttarakiriyacittaṃ bhaveyyāti adhippāyo.
62 . Kriyākriyāpattivibhāgadesako karaṇaṃ kriyaṃ, kriyaṃnāma vinayapariyāyena akattabbassa karaṇaṃ, na
karaṇaṃ akriyaṃ, akriyaṃnāma vinayapariyāyena kattabbassa akaraṇaṃ, āpajjanaṃ āpatti, kriyāya karaṇena āpatti
kriyāpatti, akriyāya akaraṇena āpatti akriyāpatti, kriyāpatti ca akriyāpatti ca kriyāpatyākriyāpattiyo, ekassa āpatti -
saddassa lopaṃ katvā ‘‘kriyākriyāpattiyo’’ti vuttaṃ, tāsaṃ vibhāgo kriyākriyāpattivibhāgo, desetīti desako, tassa

desako kriy ākriy āpattivibh āgadesako . Ṇvu-tu-paccayesu paresu kammatthe chaṭṭhī hotīti vadanti. Jino kiṃ
visiṭṭho? Kriyākriyāpattivibhāgadesako hitāhitānaṃ sakriyākriyārato hitassa sakriyāya rato, ahitassa akriyāya rato,
yaṃ kriyākriyaṃ, kriyaṃnāma kriyacittaṃ, akriyaṃnāma kusalākusalavipākacittaṃ icchanti eke. Taṃ na. Kasmā?
Kusalādhikāre ‘‘kusalaṃ muninā lapitaṃ’’ akusalādhikāre ‘‘pāpamānasaṃ pāpāpāpesvapāpena vuttaṃ’’
vipākādhikāre ‘‘pākaṃ sugato abravī’’ti vatvā puna kriyādhikāre ‘‘kusalākusalavipākāni avocā’’ti vacanassa
vattabbābhāvato. Tena vāssa kriyākriyaṃ etassāti kriyākriyaṃ,kriyākriyasabhāvanti attho. Ayameva sārato
paccetabbo. Yaṃ kriyākriyaṃ cittaṃ kriyākriyāsabhāvaṃ avoca desesi, taṃ kriyākriyaṃkriyākriyasabhāvaṃ mayā
samīritaṃ,sammā pakārena īritaṃ kathitaṃ.
64 . Ekūnanavutisabbe, cittuppādā mahesinālokuttare aṭṭha katvā ekūnanavuti sabbe cittuppādā mahesinā
tathāgatena samāsato saṅkhepato niddiṭṭhā.
65 . Piṭake abhidhammasmiṃ, ye bhikkhū pāṭavatthino abhidhammapiṭake paṭuno bhāvo pāṭavaṃ, tena attho
pāṭavattho, so etesaṃ atthīti pāṭavatthino, chekabhāvatthikā ye bhikkhū, tehi bhikkhūhi ayaṃabhidhammāvatāro
uggahetabbo sikkhitabbo punappunaṃ cintitabbo.
66 . Ye janā tassaṅkāsena taṃsannibhena abhidhammāvatārena abhidhammamahodadhiṃ
mahāsāgarasannibhaṃ abhidhammaṃ taranti, te imaṃ lokaṃ paralokañca taranti. Itīti parisamāpane.
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
Cittaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamo paricchedo.
2. Dutiyo paricchedo
Cetasikaniddesavaṇṇanā
67 . Cittānantaramuddiṭṭhā, ye ca cetasikā mayāye ca cetasikā cittānantaraṃ mayā uddiṭṭhā, ito paraṃ idāni
tesaṃcetasikānaṃ vibhājanaṃ karissāmi ahaṃ.
Imesu pana karuṇāmuditāvasena bhāvanākāle karuṇāpubbabhāgo vā,appanāpattāya karuṇāya pubbabhāgo,
tasmiṃ pubbabhāge, karuṇāto pubbabhāge kāmāvacaracitteti attho. Ekā karuṇā uppajjati. Muditāpubbabhāge vā
appanāpattāya muditāya pubbabhāge ekā muditā uppajjati. Iminā kāmāvacaracittena yogī micchākammantādīhi
dhammehi viramati. Ramu -dhātu kīḷāyaṃ, vi -saddo viramaṇattho.
68 . Ādinā puññacittena, tettiṃsa niyatā matā ādinā puññacittena paṭhamamahākusalacittena saha niyatā
tettiṃsa cetasikā bhagavatā matāti, atha vā karuṇāmuditā aniyatā ekena dhammena saha catuttiṃsa dhammā
bhavanti.
69 . Kasmā panettha mettā ca, upekkhā ca na uddhaṭā ettha etesu yevāpanakadhammesu, niddhāraṇaṃ, mettā
ca upekkhā ca dhammarājena satthunā na uddhaṭā na vuttā kasmā kāraṇā.
70 . Abyāpādena mettāpi abyāpādena mettā gahitā, upekkhāti tatramajjhattatāya ca gahitā yasmākāraṇā, tasmā
ubhopetā bhagavatā na gahitā.
71 . Kasmā yevāpanā dhammā, buddhenādiccabandhunāsabbe te yevāpanā dhammāyevāpananāmakā
pāḷiyaṃ sarūpena eva. Bandhati snehena etasminti bandhu, ādiccassa bandhu ādiccabandhu, tena ādiccabandhunā
buddhena na ca uddhaṭā na desitā.
72 . Kasmā kāraṇā? Yasmā aniyatā keci yevāpanakā aniyatā, yasmākāraṇā rāsiṃdukavaggādirāsiṃ na
bhajanti na sevanti, yasmākāraṇā keci yevāpanakā dubbalā, tasmā pāḷiyaṃ bhagavatā na vuttā.
73 . Chandādhimokkhamuditā manasi ca kāro,

Majjhattat ā ca karu ṇā viratittayañca;
Puññesu tena niyatāniyatā ca sabbe,
Yevāpanā munivarena na ceva vuttā.
Chandādhimokkho muditā manasikāro majjhattatā karuṇā viratittayañca puññesu kusalesu niyatā cattāro aniyatā
pañca sabbe yevāpanā na ca eva tena munivarena vuttā.
74-80 . Kasmā panettha phassova, paṭhamaṃ samudīrito ettha etesu cetasikesu, jātiniddhāraṇaṃ, phassova
paṭhamaṃ samudīrito kathito. Kasmā kāraṇā? Kira mayā sutaṃ, ārammaṇe cittassa paṭhamaṃ abhinipātattā phasso
paṭhamaṃ samudīrito, phusitvā pana phassena phassena ārammaṇaṃ phusitvā yogino vedanāya ārammaṇaṃ
vedaye, saññāya sañjānāti, cetanāya ārammaṇaṃ cetaye . Sahajātānaṃcetasikānaṃ phassova idha imasmiṃ citte
mahesinā paṭhamaṃ vutto. Hi kasmā kāraṇā? Yasmā balavapaccayattā,tasmā vutto. Akāraṇamidaṃ sabbaṃ,
cittānaṃ tu saheva ca ‘‘paṭhamābhinipātattā’’ti ca ‘‘balavapaccayattā’’ti ca idaṃ sabbaṃvacanaṃ akāraṇaṃ
ahetukaṃ ayuttaṃ, kasmā kāraṇā? Cittajānaṃcittehi sahappavattānaṃ cetasikānaṃ ekuppādādibhāvena
samānuppādasamānanirodhasamānālambaṇasamānavatthukabhāvena pavattito akāraṇaṃ ayuttaṃ. Ayaṃ tu
paṭhamuppanno, ayaṃ pacchāti natthidaṃ ayaṃdhammo paṭhamuppanno, ayaṃdhammo pacchākāle uppanno iti
idaṃvacanaṃ natthi. Balavapaccayattepi kāraṇaṃ na ca dissati. Desanākkamato ceva paṭhamaṃ samudīrito iccevaṃ
iti evaṃ iti iminā mayā vuttappakārena phassassa paṭhamaṃ samudīritataṃ viññunāvibhāvinā viññeyyaṃ, visesato
visesena aññathā na viññeyyaṃ. Na ca pariyesitabboyaṃ, tasmā pubbāparakkamo yasmā kāraṇā ayaṃ
pubbāparakkamo viññunā na ca pariyesitabbo na gavesitabbo, dhammā eva vacanatthalakkhaṇādīhi vijānatā
paṇḍitena pariyesitabbā.
Iṭṭhākārānubhavanarasāiṭṭhārammaṇānubhavanakiccā subhojanarasaṃanubhavanto rājā viya .
Cetasikaassādapaccupaṭṭhānā cetasikapassaddhipadaṭṭhānā.
Paccābhiññāṇakaraṇarasāpaṭijānanakiccā vaḍḍhakissa abhiññāṇakaraṇamiva vaḍḍhakino sakiṃ
sañjānitvāpi dāruharesu suttassa paṭipasāraṇaṃ viyāti adhippāyo. Yathāgahitanimittavasenāti
yathāpavattitanimittassa vasena. Manasi abhinivesakaraṇaṃ gayhākārā.
Āyūhanarasāpavattanakiccasādhakā. Mahāvaḍḍhakiādayo viya yathā mahāvaḍḍhakī sayampi dāruṃ tacchati,
parepi dāruṃ tacchāpeti, evaṃ sayampi ārammaṇe sandahati, sampayuttadhammepi abhisandahāpeti.
Āhananaṃ bhuso hananaṃ, pariyāhananaṃ samantā hananaṃ, taṃ raso etassāti āhananapariyāhananaraso .
Ārammaṇānumajjanalakkhaṇoārammaṇaparimaddanalakkhaṇo.
Pinayatīti pīti, sahajātadhamme ārammaṇe pinayatīti attho. Kāyacitta pharaṇarasā. Udaggassa cittassa bhāvo
odagyaṃ, taṃ paccupaṭṭhānaṃ etassāti odagyapaccupaṭṭhānā.
Saddahanti vatthuttayaṃ saddahanti. Akālusiyapaccupaṭṭhānāanāvilabhāvapaccupaṭṭhānā.
Saddheyyavatthupadaṭṭhānāsaddahitabbavatthuttayāsannakāraṇā.
Araññagatasudesako viya araññe gato maggasudesako viya.
Attanā avinibbhuttānaṃ dhammāna nti avigatānaṃ cetasikānaṃ. Tesa nti tesaṃ cetasikānaṃ dhammānaṃ.
Santepi ca tesaṃcetasikānaṃ anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃtesaṃ pāletabbānaṃ
cetasikānaṃ pavattakkhaṇeyeva taṃ jīvitaṃ te dhamme pāletabbe cetasike anupāleti. Udakaṃ viyāti yathā udakaṃ
attani uppalādīni anupāleti, tathā anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne santepi tesaṃ atthikkhaṇeyeva anupāleti,
vijjamānakkhaṇeva anupāletīti adhippāyo. Paccayuppannepi ca dhamme anupāleti, dhāti viya kumāraṃaññāya
janita ṃ kumāraṃ rakkhantī dhāti viya, parassa puttaṃ aṅkādinā dhāretīti dhāti .
Sayaṃpavattitadhammasambandheneva pavattati attanā pavattitehi dhammehi sampavattati. Niyāmako viya yathā
niyāmako ekanāvāya vutthehi janehi saha pavattati, bhaṅgato uddhaṃ taṃ jīvitaṃ na pavattayati, attano ca abhāvā
ṭhapayitabbānaṃ cetasikānañca abhāvā, bhaṅgakkhaṇe cetasike na ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā, vaṭṭisneho khīyamāno
padīpasikhaṃ na karoti yathā.
Sommabhāvapaccupaṭṭhāno ti mudubhāvapaccupaṭṭhāno, sītalabhāvapaccupaṭṭhāno vā.

Kāyoti cettha vedan ādayo tayo khandh āvedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho ime khandhā
gahitā.
Nimmaddanarasāti nimmaddanakiccā. Kāyacittānaṃ avūpasamatāuddhaccādikilesapaṭipakkhabhūtāti
ādi ggahaṇena kukkuccaṃ gahetabbaṃ.
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
Cetasikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dutiyo paricchedo.
3. Tatiyo paricchedo
Cetasikavibhāganiddesavaṇṇanā
89 . Sabbecetasikā vuttā, buddhenādiccabandhunāye sabbe cetasikā ādiccabandhunābuddhena vuttā, te
sabbe cetasikā nāmasāmaññato nāmasamānabhāvena dvepaññāsabhavanti te, anottappapariyosānā dvipaññāsa
bhavanti.
90-92 . Catupaññāsadhā kāme, rūpe pañcadaseritā kāme kāmāvacare catupaññāsa cittāni īritā. Rūpe
rūpāvacare pañcadasa cittāni īritā bhavanti. Dvādasārūpe arūpāvacare dvādasa cittāni bhavanti. Cattālīsa manāsavā
lokuttaracittāni cattālīsa bhavanti, ekavīsasataṃ sabbe cittuppādā samāsato saṅkhepato ekavīsasataṃ hoti. Etesu
tesamuppattiṃito paraṃ etesu mayā vuttesu cittesu tesaṃphassādīnaṃ dhammānaṃ uppattiṃ ekaṃ ekaṃ
uddharitvā cittacetasikesu bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya ahaṃ pavakkhāmi desissāmi.
93 . Ekaggatācittekaggatā manakkāro manasikāro jīvitaṃphassapañcakaṃ ete aṭṭha cetasikā avinibbhogā
aññamaññato avigatā ekuppādāsamānuppādā sahakkhayāsahavayā.
94 . Phasso ca vedanā saññā, cetanā jīvitindriyaṃekaggatā manakkāro ime cetasikā sabbasādhāraṇā
sabbacittehi sādhāraṇā, sabbacittānaṃ sādhāraṇā vā.
95 . Vitakko pañcapaññāsa-cittesu samudīrito. Cāro chasaṭṭhicittesu vitakko tāva
dvipañcaviññāṇavajjitakāmāvacaresu ceva ekādasasu paṭhamajjhānacittesu cāti pañcapaññāsacittesu bhagavatā
samudīrito. Vicāro dvipañcaviññāṇavajjitakāmāvacaracittesu ekādasasu paṭhamajjhānacittesu ca ekādasasu
dutiyajjhānacittesu cāti chasaṭṭhicittesu jāyati. Ettha etasmiṃ vacane saṃsayo natthi.
96 . Ekapaññāsacittesu, pīti tesaṭṭhiyā sukhaṃ
pītidomanassupekkhāsahagatakāyaviññāṇacatutthajjhānavajjitesu ekapaññāsacittesu jāyati. Sukhaṃ
domanassadukkhupekkhāsahagatavajjitesu tesaṭṭhi cittesu jāyati. Upekkhāsomanassasukhadukkhasahagatavajjitesu
pañcapaññāsacittesu jāyati. Dukkhaṃakusalavipākakāyaviññāṇapaṭighasahagatesu tīsu cittesu jāyati.
97 . Hoti dvāsaṭṭhicittesu, somanassindriyaṃ pana domanassadukkhasukhupekkhāsahagatavajjitesu
dvāsaṭṭhicittesu jāyati. Dukkhindriyaṃ panekasmiṃakusalavipāke kāyaviññāṇe jāyati. Tathekamhi
sukhindriyaṃtathā ekasmiṃpuññapāke kāyaviññāṇe hoti.
98 . Pañcuttarasate citte, vīriyaṃ āha nāyako jino
pañcadvārāvajjanadvipañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavajjite pañcuttarasate citte vīriyaṃ āha kathesi.
Catuttarasate citte, samādhindriyamabrvi
vicikicchāsahagatadvipañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇapañcadvārāvajjanavajjite catuttarasate citte
samādhindriyaṃ avoca.
99 . Sabbāhetukacittāni, ṭhapetvā cekahetuke sabbāni aṭṭhārasa ahetukacittāni ekahetukacittadvayañca ṭhapetvā
sesasmiṃ ekuttarasate citte chandassa uppattiṃ uddise paṇḍito katheyya.
100 . Ṭhapetvādasa viññāṇe cakkhuviññāṇādike dasa viññāṇe ca vicikicchāyutampi cittaṃ ṭhapetvā sesasmiṃ
dasuttarasate citte adhimokkho bhagavat ā ud īrito.

101 -2. Saddhā sati hirī ottappaṃ alobho adoso tatramajjhattaṃ cha yugaḷā ca iti ime ekūnavīsati dhammā niyatā
hutvā ekanavutiyā citte jāyanti. Ekūnavīsati dhammā ahetukesu aṭṭhārasasu apuññesu dvādasasu akusalesu na jāyare
na jāyanti.
103 . Ekūnāsītiyā citte, paññā jāyati sabbadāpaññā
dvādasaakusalaaṭṭhārasaahetukamahākusalañāṇavippayuttamahāvipākañāṇavippayuttamahākiriyāñāṇ avippayuttavajjite
ekūnāsītiyācitte jāyati. Aṭṭhavīsatiyā citte, karuṇāmuditā siyuṃkaruṇāmuditā aṭṭhasu mahākusalesu, aṭṭhasu
mahākiriyāsu, rūpāvacarapañcamajjhānavajjitesu dvādasarūpāvacaresu cāti aṭṭhavīsatiyā cittesu siyuṃ bhaveyyuṃ.
104 . Kāmāvacarapuññesu, sabbalokuttaresu ca kāmāvacaramahākusalesu cittesu sabbesu lokuttaresu cāti saha
aṭṭhake cattālīsavidhe citte viratittayaṃ hoti.
105 . Saddhā sati hirottappaṃ alobhādittayampi ca yugaḷāni cha ca majjhattaṃ karuṇāmuditāpi ca.
106 . Tathā tisso viratiyo sabbe te pañcavīsati dhammā mahākusalacittasampayuttaabyākatacittasampayuttāti
kusalena sabbesuyeva dhammesu chekena vijitaṅgaṇena pakāsitā.
107 . Ahirīkaṃanottappaṃ, moho uddhaccameva cāti ime cattāro dhammā niyatā hutvā
dvādasāpuññacittesuyeva dvādasaakusalacittesuyeva jāyare jāyanti.
108-9. Lobho doso ca moho ca, māno diṭṭhi ca saṃsayo vicikicchā middhaṃ uddhaccaṃ kukkuccaṃ thinaṃ
macchariyampi ca ahirikaṃ anottappaṃ issā ca domanassakaṃ ete dhammā akusalāakusalacittasampayuttā ekantena
mahesināvijitaṅgaṇavigatamalena vuttā.
110 . Lobho aṭṭhasu lobhamūlesu cittesu bhagavatā niddiṭṭho dassito. Diṭṭhi catūsu diṭṭhisampayuttesu cittesu
vuttā. Māno diṭṭhivippayuttesu catūsu gāhūpavādappabhindanena vutto. Doso dvīsu eva paṭighasampayuttesu cittesu
munindena vutto.
111 . Issāmaccherakukkuccā dvīsu dosamūlesu cittesu jāyanti, no saha saha no jāyanti, ekekova jāyantīti attho.
Vicikicchā panekasmiṃvicikicchā pana ekasmiṃ vicikicchāsahagatacitte jāyati. Thinamiddhaṃ pañcasu
sasaṅkhārikaakusalacittesu jāyati.
112-3. Phasso ca vedanā saññā, cetanā jīvitaṃ mano vitakko ca vicāro ca pīti vīriyaṃ samādhi ca chando
cevādhimokkho ca manasikāro ca cuddasa dhammā kusalā ca kusalacetasikā ca honti. Akusalā ceva akusalacetasikā
ceva abyākatāpi ca abyākatacetasikā ca honti.
114 . Ekūnatiṃsacittesu, jhānaṃ pañcaṅgikaṃ mataṃcatūsu somanassasahagatākusalesu, dvādasasu
somanassasahagatamahākusalamahāvipākamahākiriyacittesu, sukhasantīraṇahasituppādacittesu, tīsu
rūpapaṭhamajjhānacittesu, aṭṭhasu lokuttarapaṭhamajjhānacittesu cāti ekūnatiṃsacittesu pañcaṅgikaṃ
pañcāvayavajhānayuttaṃ jhānaṃ sugatena mataṃ. Upekkhāsahagatāni cattāri lobhamūlāni ca dve dosamūlāni ca dve
mohamūlāni ca manodhātuttikañca upekkhāsahagatā tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo ca dvādasupekkhāsahagatāni
mahākusalamahāvipākakiriyacittāni tīṇi rūpadutiyajjhānacittāni aṭṭha lokuttaradutiyajjhānacittāni cāti sattatiṃsa
cittāni catujhānaṅgayuttāni catujhānāvayavayuttāni iti evaṃ niddise katheyya .
115 . Ekādasavidhaṃ cittaṃ, tivaṅgikamudīritaṃtīṇi rūpāvacaratatiyajjhānacittāni,
aṭṭhalokuttaratatiyajjhānacittāni cāti ekādasavidhaṃ cittaṃ tivaṅgikaṃtiavayavajhānayuttaṃ, cha
rūpāvacaracatutthajjhānapañcamajjhānacittāni, dvādasārūpāvacaracittāni, soḷasa
lokuttaracatutthajjhānapañcamajjhānacittāni cāti catutiṃsavidhaṃ cittaṃ duvaṅgikaṃdviavayavajhānayuttaṃ
udīritaṃjinena īritaṃ.
116 . Sabhāvenāvitakkesu, jhānaṅgāni na uddhare sabhāvena pakatiyā avitakkesu vitakkavirahitesu
dvipañcaviññāṇesu jhānaṅgāni jhānāvayavāni jino na uddhare. Ayametthādhippāyo –aññattha vitakko jhānacittena
vippahīno bhāsito, imesu pana neva jhānacittena pahīnā, pakatiyā vitakkavirahitāni dvipañcaviññāṇāni
sabbāhetukacittesu maggaṅgāni maggāvayavāni jino na uddhare na deseyya.
117 . Budho jino dvipañcaviññāṇesu manodhātuttike ca tīsu santīraṇesu cāti soḷasacittesu tīṇindriyāni vade
katheyya. Ekasmi ṃ pana catt āri ekasmi ṃ vicikicch āsahagatacitte catt āri indriy āni honti, ek ādasasu akusalacittesu

vicikicchāyuttacittavajjitesu hasituppāde ceva voṭṭhabbanacitte cāti terasasu cittesu pañca indriyāni budho
bhagavā uddhare uddhareyya.
118 . Satta dvādasacittesu, indriyāni jinobrvi jino buddho
ñāṇavippayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasacittesu satta indriyāni abrvi kathesi, ekenūnesu
aṭṭheva, cattālīsamanesu ca jino ñāṇasampayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasasu cittesu,
pañcadasasu rūpesu, dvādasasu arūpesu cāti ekenūnesu cattālīsamanesu aṭṭheva indriyāni abrvi.
119 . Cattālīsāya lokuttara cittesu navakaṃindriyanavakaṃ nāyako abrvi kathesi. Evaṃ indriyayogopi,
veditabbo vibhāvinā evaṃiminā mayā vuttappakārena cittesu indriyayogo vibhāvinā visesena paññaṃ bhāvetuṃ
pakāsetuṃ sīlametassāti vibhāvī, tena veditabbo.
120 . Amaggaṅgāni nāmettha, aṭṭhārasa ahetukā ettha etesu cittesu aṭṭhārasa ahetukā natthi maggo etesūti
amaggaṅgāni nāma, jhānaṅgāni na vijjanti, viññāṇesu dvipañcasu dvipañcaviññāṇesu jhānaṅgānipi na saṃvijjanti.
121 . Ekaṃ cittaṃ dumaggaṅgaṃekaṃ vicikicchāsahagatacittaṃ dumaggaṅgaṃdumaggāvayavaṃ, catūsu
diṭṭhivippayuttākusalacittesu ca dvīsu paṭighayuttesu ca uddhaccayuttesu cāti sattasu cittesu ca timaggaṅgāni
timaggāvayavāni honti. Cattālīsāyacittesu , maggo so caturaṅgiko catūsu diṭṭhisampayuttākusalesu
ñāṇavippayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasasu cittesu ca
rūpāvacaradutiyatatiyacatutthapañcamajjhānasaṅkhātesu dvādasasu rūpāvacaresu, dvādasasu arūpāvacaresu cāti
cattālīsāya cittesu caturaṅgiko maggo caturāvayavo maggo hoti.
122 . Pañcaddasasu cittesu, maggo pañcaṅgiko mato
ñāṇasampayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasasu, tīsu rūpapaṭhamajjhānacittesu cāti
pañcaddasasu cittesu pañcaṅgiko pañcāvayavo maggo bhagavatā mato. Dvattiṃsacittesu maggo sattaṅgikopi ca
lokuttaradutiyatatiyacatutthapañcamajjhānasaṅkhātesu dvattiṃsacittesu maggo sattaṅgiko sattāvayavo hoti.
123 . Maggo aṭṭhasu cittesu maggaphalavasena aṭṭhasu lokuttaracittesu maggo aṭṭhaṅgiko aṭṭhāvayavo hoti. Iti
parisamāpane. Tu padapūraṇe. Evaṃiminā mayā vuttappakārena sabbacittesu maggaṅgāni maggāvayavāni dhīro
uddhareyya, deseyyāti attho.
124 . Balāni dve dvicittesu hasituppādavoṭṭhabbanasaṅkhātesu dvīsu cittesu dve balāni honti. Ekasmiṃ tīṇi
dīpaye ekasmiṃ vicikicchāyutte tīṇi balāni dhīro dīpaye pakāseyya. Vicikicchāyuttato sesesu ekādasasu akusalesu
cattāri balāni honti. Cha dvādasasu ñāṇavippayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasasu cittesu
cha balāni hontīti dhīro niddise katheyya.
125 . Ekūnāsītiyāsatta ñāṇasampayuttamahākusalamahāvipākamahākiriyāsaṅkhātesu dvādasasu
kāmāvacaracittesu, sattavīsatiyā mahaggatacittesu, cattālīsalokuttaracittesu cāti ekūnāsītiyācittesu satta balāni honti.
Soḷasevābalāni tu dvipañcaviññāṇāni ca tisso manodhātuyo ca tīṇi santīraṇāni cāti soḷasa eva cittāni abalāni
balavirahitāni honti, evaṃiminā mayā vuttappakārena cittaṃ sabalaṃbalena sahagataṃ abalampi ca
balavirahitañcāpi cittaṃ viññeyyaṃdhīrena vijānitabbaṃ.
126 . Jhānaṅgamaggaṅgabalindriyāni, cittesu jāyanti hi yesu yāni yesu cittesu yāni
jh ānaṅgamaggaṅgabalaindriyāni jāyanti, mayā samāsena samuddharitvāasaṃsaṭṭhaṃ uddharitvā tesu cittesu
sabbānipi tāni jhānaṅgamaggaṅgabalaindriyāni samāsena saṅkhepena mayābuddhadattācariyena vuttāni kathitāni.
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
Cetasikavibhāganiddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tatiyo paricchedo.
4. Catuttho paricchedo
Ekavidhādiniddesavaṇṇanā
127 .Itoparaṃ pavakkhāmi, nayamekavidhādikaṃ;

Ābhidhammikabhikkh ūna ṃ, buddhiy ā pana vuddhiy ā.
Ahaṃ ito paraṃito paricchedato paraṃ ekavidhādikaṃ nayaṃ ābhidhammikabhikkhūnaṃ buddhiyā
vuddhitthāya pavakkhāmi desessāmi.
128 . Sabbamekavidhaṃcittaṃ, vijānanasabhāvato sabbaṃ cittaṃ vijānanasabhāvato ekavidhaṃ, duvidhañca
bhave cittaṃahetukasahetukato idaṃ cittaṃ duvidhaṃ bhaveyya.
129 . Puññāpuññavipākā hi, kāme dasa ca pañca ca hi saccaṃ kāme kāmāvacare kusalākusalavipākā dasa
pañca ca kiriyā tisso iti sabbe aṭṭhārasa cittuppādā ahetukā.
130 . Ahetukato cittuppādato sesāekasattati cittuppādā sahetukāti sahetukā nāmāti mahesinā tādinā
aviparītasabhāvena hetuvādināpaccayavādinā niddiṭṭhā.
131 . Savatthukāvatthukato savatthukaavatthukavasena tathā ubhayavasena savatthukavasena, avatthukavasena
ca sabbaṃ vuttappakārena ca mānasaṃ tividhaṃ hoti.
132-4 . Sabbo kāmavipāko ca, rūpe pañcadasāpi ca cittuppādā ādimaggo paṭhamamaggo hasituppādo
manodhātukiriyāpi ca domanassadvayañcāpi tecattālīsa mānasā vinā vatthuṃvatthuṃ vajjetvā na uppajjanti,
ekantena savatthukā nāma. Arūpāvacaravipākā ca ekantena avatthukā, mayā vuttato cittuppādato sesāni dvecattālīsa
cittāni ubhayathāsavatthukāvatthukavasena siyuṃ.
135 . Ekekārammaṇaṃ cittaṃ, pañcārammaṇameva ca cittaṃ chaḷārammaṇakañceti evaṃiminā mayā
vuttappakārenāpi tividhaṃ cittaṃ siyā.
136-8 . Viññāṇāni ca dve pañca, aṭṭha lokuttarāni ca abhiññāmānasaṃ ṭhapetvā sabbaṃ mahaggatañcevāti
tecattālīsa cittuppādā pana ekekārammaṇā viññeyyā dhīrena. Tattha citte manodhātuttayaṃ pañcārammaṇaṃ īritaṃ
bhagavatā. Mayā vuttacittato sesāni tecattālīsa cittāni chaḷārammaṇikāni matāni satthunā, tathā evaṃ cittaṃ
kusalākusalādito tividhaṃ. Ādi-saddena abyākataṃ gahetabbaṃ.
139 . Ahetukaṃ cittaṃ ekahetukañca cittaṃ dvihetukañca cittaṃ tihetukañca cittanti evaṃiminā pakārena cittaṃ
catubbidhaṃ vibhāvinā viññātabbaṃ.
140-2. Heṭṭhā mayāpi niddiṭṭhā aṭṭhārasa cittuppādā ahetukā, vicikicchuddhaccasaṃyuttaṃcittaṃ ekahetukaṃ
evaṃ udīritaṃ bhagavatā. Kāme kāmāvacare puññavipākakriyato kusalavasena ca vipākavasena ca kiriyāvasena ca
dvādasadhācittuppādā akusalā ca dasadhā cāti bāvīsati cittuppādā duhetukā. Kāme kāmāvacare
puññavipākakriyato puññavasena ca vipākavasena ca kiriyāvasena ca dvādasadhācittuppādā. Sabbaṃ
mahaggatañceva appamāṇaṃlokuttaracittañca tihetukaṃ.
143-50 . Rūpīriyāpathaviññatti-janakājanakādito ti rūpairiyāpathaviññattijanakavasena
rūpairiyāpathajanakavasena ca rūpajanakavasena ca tikiccājanakavasena cātiādīhi pakārehi sabbaṃ cittaṃ
catubbidhaṃ hoti. Tattha tasmiṃ citte dvādasākusalā, kāmadhātuyā kusalā, tathā kāme dasa kiriyā, abhiññāmānasaṃ
dvayaṃ, ime bāttiṃsa mānasā rūpāni samuṭṭhāpenti, iriyāpathaṃ kappenti, viññattiṃ janayanti. Kusalā
mahaggatamānasā kiriyā ca mahaggatamānasā, aṭṭha anāsavacittāni, chabbīsati ca mānasā rūpāni samuṭṭhāpenti,
iriyāpathaṃ kappenti. Copanaṃ na pāpenti viññattiṃ na janayantīti attho. Ime cittuppādā dukiccaniyatā, dasa
viññāṇe ṭhapetvā dvīsu bhūmīsu vipākāmanodhātudvayasantīraṇattayamahāvipākarūpavipākānaṃ vasena aṭṭhārasa
pākā manodhātu kiriyā cevāti imāni ekūnavīsati cittāni rūpāni samuṭṭhāpenti, itaradvayaṃ na karonti, puna
dvepañcaviññāṇā paṭhamaṃ ‘‘dasa viññāṇe’’ti vuttattā ‘‘punā’’ti vuttā. Arūpīsu vipākā ca sabbesaṃsattānaṃ
paṭisandhicittañca arahato cuticittañca ime soḷasa mānasā tikiccāni na karonti.
151 . Ekadviticatuṭṭhāna-pañcaṭṭhānappabhedato ekakiccadvikiccatikiccacatukiccapañcakiccabhedena
pañcadhā cittaṃpañcapakāraṃ cittaṃ pañcanimmalalocano buddho akkhāsi kathesi.
152 .Kusalākusalā sabbe, cittuppādā mahākriyā;
Mahaggatā kriyā ceva, cattāro phalamānasā.
153 . Sabbeva pañcapaññāsa cittuppādā javanaṭṭhānatoyeva javanakiccavaseneva ekaṭṭhāne ekakicce

nippapañcena satthun ātaṇhāmānadiṭṭhivirahitena satthunā niy āmitākathitā.
154 . Puna dvepañcaviññāṇā cittuppādā dassane savane tathā ghāyane sāyanaṭṭhāne phusane paṭipāṭiyā satthunā
niyāmitā.
155 . Manodhātuttikaṃ āvajjane paṭicchane, ete aṭṭhasaṭṭhi cittuppādā ekaṭṭhānikataṃekakiccabhāvaṃ gatā
pattā bhavanti.
156-8 . Cittadvayaṃ dviṭṭhānikaṃ nāma udīritaṃ bhagavatā, somanassayutaṃ cittaṃ pañcadvāre santīraṇaṃ siyā.
Chadvāre tadālambaṇañca balavārammaṇe atimahantārammaṇe sati siyā, tathā voṭṭhabbanaṃ pañcadvāresu
voṭṭhabbanaṃ hoti. Manodvāresu pana sabbesaṃ ārammaṇānaṃ āvajjanaṃ hoti, idaṃ cittadvayaṃ dviṭṭhānikaṃ
nāma hoti.
159 . Paṭisandhiyā ṭhānato paṭisandhiyā kiccavasena bhavaṅgassa ṭhānato bhavaṅgassa kiccavasena cutiyā ṭhānato
cutiyā kiccavasena te mahaggatavipākā nava tiṭṭhānikātikiccāti muninā matā.
160-3. Aṭṭha kāmā mahāpākā, paṭisandhibhavaṅgato paṭisandhibhavaṅgavasena tadārammaṇato ceva
tadārammaṇavasena ca eva cutiṭṭhānavasena ca aṭṭha cittāni catuṭṭhānikacittāni honti, iti vacanaṃ dhīro niddise,
kusalākusalapākopekkhāsahagatadvayaṃ pañcadvāre santīraṇaṃ bhave, chadvārikesupi balavārammaṇe sati
tadārammaṇatā siyā. Paṭisandhibhavaṅgānaṃ ṭhānavasena ca cutiṭṭhānavasena ca idaṃ cittadvayaṃ
pañcaṭṭhānikacittaṃ nāmāti udīritaṃ muninā.
164 . Pañcakiccaṃ dvayaṃ cittaṃ,aṭṭhakaṃ pana catukiccaṃ, navakaṃ tikiccaṃ, dve cittuppādā dvikiccā,
imesaṃ imehi cittuppādehi sesaṃekakaṃ kiccaṃ.
165 .Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;
Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.
166 . Chabbidhaṃ hoti taṃ channaṃtaṃ cittaṃ channaṃ cakkhusotaghānajivhākāyamano viññāṇānaṃ
pabhedato chabbidhaṃ hoti, cakkhusotaghānajivhākāyamanodhātumanoviññāṇadhātūnaṃ sattannaṃ vasena cittaṃ
sattadhā hoti.
167 . Ekekārammaṇaṃ chakkaṃ, pañcārammaṇabhedato chaḷārammaṇato ceva chaḷārammaṇacittavasena
mano cittaṃ aṭṭhavidhaṃ hoti.
168 . Tattha tasmiṃ citte dvepañcaviññāṇā ekekagocarā honti, dve cittuppādā rūpārammaṇikā, dve dve
cittuppādā saddādigocarā.
169 . Pañcābhiññāvivajjitaṃ sabbaṃ mahaggataṃ, sabbaṃ lokuttarañca iti idaṃ cittaṃ ekekārammaṇaṃ bhave.
170 . Idaṃ chakkaṃ ekekārammaṇaṃ vibhāvinā ñeyyaṃ, manodhātuttayaṃ pañcārammaṇikaṃ nāma bhave.
171 . Kāmāvacaracittāni cattālīsaṃ tathā ekekaṃ sabbāni abhiññāni ca chaḷārammaṇikānīti chaḷārammaṇikāni
nāma paṇḍitena viññeyyāni.
172 . Sattaviññāṇadhātūsu pacchimaṃmanoviññāṇadhātuñca kusalākusalābyākatavasena tidhā katvā
navavidhaṃ cittaṃ hoti.
173 . Manoviññāṇadhātuyā bhedo puññāpuññavaseneva vipākakiriyabhedato chasattatividho hoti.
174 . Manodhātuṃ vipākakiriyabhedato dvidhā katvā pubbe vuttehi navadhā cittehi mānasaṃ dasadhā hoti.
175 . Pacchimaṃ dhātudvayaṃmanodhātumanoviññāṇadhātudvayaṃ, manodhātuṃ
kusalavipākaakusalavipākakiriyāvasena tidhā katvā,manoviññāṇadhātuñca kusalākusalābyākatavasena tividhā katvā
cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇehi saha cittaṃ ekādasavidhaṃ hoti, iti idaṃ vacanaṃ paṇḍito paridīpaye.
176 . Manoviññāṇadhātumpi kusalākusalādito kusalākusalavipākakiriyāvasena catudhā vibhajitvāna taṃ cittaṃ

cakkhusotagh ānajivh ākāyaviññ āṇ ehi saha tippak ārāya manodh ātuy ā ca saha dv ādasadh āpi dh īro vade.
177-9. Cittaṃ cuddasaṭṭhānabhedena cuddasadhā bhave, paṭisandhiyā vasena ca bhavaṅgavasena ca cutiyā vasena
ca āvajjanassa vasena ca pañcannaṃ dassanādīnaṃkiccānaṃ vasena ca sampaṭicchanacetaso vasena ca santīraṇassa
vasena ca voṭṭhabbanajavanānaṃ vasena ca, yathā evaṃ tadārammaṇacittassa vasena cāti evaṃiminā pakārena
ṭhānabhedato kiccabhedena cuddasadhā cittaṃ hoti, iti idaṃ vacanaṃ dhīro paridīpaye paridīpeyya.
180 . Bhūmipuggalanānattavasena bhūminānattavasena, puggalanānattavasena ca cittānaṃ pavattito idaṃ cittaṃ
bahudhā hoti, iti vacanañca dhīro vibhāvaye pakāseyya.
181 . Idha imasmiṃ sāsane yo bhikkhu matimā imasmiṃ ekavidhādinaye kusalo cheko hoti, abhidhamme pavattā
atthā tassa bhikkhuno hatthagatāhatthapaviṭṭhā āmalakā viya suddhamaṇikā viya honti.
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
Ekavidhādiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Catuttho paricchedo.
5. Pañcamo paricchedo
Bhūmipuggalacittuppattiniddesavaṇṇanā
182 .Ito para ṃ pavakkh āmi, buddhivuddhikara ṃ naya ṃ;
Cittānaṃ bhūmisuppattiṃ, puggalānaṃ vasena ca.
Ahaṃ ito paraṃ buddhivuddhikaraṃ nayaṃmativaddhikaraṃ nayaṃ pavakkhāmi desessāmi. Cittānaṃ
bhūmisuppattiṃ puggalānaṃ vasena ca bhūmīsu cittānaṃ uppattiṃ, puggalānaṃ vasena bhūmīsu cittānaṃ
uppattiñca pavakkhāmi.
183 . Devāceva manussā ca, tisso ca apāyabhūmiyo honti, gatiyo pañca tesaṃ
devamanussatiracchānapetanirayagatīnaṃ vasena pañca gatiyo niddiṭṭhā satthunādassitā bhagavatā. Tayo bhavā
pana kāmarūpārūpabhavavasena tayo satthunā niddiṭṭhādassitā.
184-5 . Bhūmiyo tattha tiṃseva, tāsu tiṃseva puggalā tattha tesu tīsu bhavesu tiṃsa eva bhūmiyo honti, tāsu
bhūmīsu uppannā puggalā tiṃsa eva honti, etāsu bhūmīsu uppannā sabbe ca pana puggalā paṭisandhikacittānaṃ vasena
ekūnavīsati honti. Paṭisandhi ca nāmesāesā paṭisandhi ca nāma duvidhādvippakārā samudīritāsatthunā kathitā.
186 . Acittakā paṭisandhi, sacittakā paṭisandhi ca iti duvidhā paṭisandhi hoti, asaññibrahmānaṃ paṭisandhi
acittakārūpapaṭisandhi hoti. Sesārūpapaṭisandhito sesā sacittakāsacittakapaṭisandhi ñeyyāpaṇḍitena jānitabbā. Sā
pana sacittakā paṭisandhi ekūnavīsati hoti.
187 . Paṭisandhivaseneva sacittakapaṭisandhivasena eva vīsati puggalā honti. Idha imasmiṃ cittādhikāre
cittādhikārattā acittakapaṭisandhi rūpapaṭisandhi na ca uddhaṭā na ca kathitā mayā.
188 . Ahetudvitihetūti, puggalā tividhā siyuṃahetukadvihetukatihetukā iti tividhātippakārā puggalā siyuṃ
bhaveyyuṃ. Ariyā pana puggalā aṭṭha iti evaṃ iminā mayā vuttappakārena sabbe puggalā ekādasa īritākathitā
bhagavatā.
189 . Bhūmīsu tiṃsabhūmīsu cittānaṃ uppattiṃ etesaṃ pana sabbesaṃ puggalānaṃ pabhedato bhūmīsu cittānaṃ
uppattiñca gaṇhato gaṇhantassa mama vacanaṃ nibodhatha, tumhe jānātha suṇātha.
190 . Tīsu bhūmīsu kati cittāni jāyanti? Me mayhaṃ vada tāni cittāni tvaṃ kathehi, sabbāsu bhūmīsu cuddasa eva
cittāni. Taṃ yathā –
Voṭṭhabbaṃ kāmapuññañca, viyuttāni ca diṭṭhiyā;
Uddhaccasahitañceva, honti sabbattha cuddasa.

191 . Sad ā vīsati cittāni, k āmeyeva bhave siyu ṃvīsati cittāni kāmeyeva bhave sad āsabbasmiṃ kāle siyu ṃ
bhaveyyunti. Taṃ yathā –
Kāme aṭṭha mahāpākā, domanassadvayampi ca;
Tathā ghānādiviññāṇattayaṃ pākā apuññajā.
Ghānādiviññāṇattaya nti kusalavipākaghānādittayaṃ. Pākā apuññajāakusalato jātā ahetukā satta vipākā.
Pañca rūpabhaveyeva pañca cittāni rūpabhaveyeva bhavanti. Cattāreva arūpisu cattāri cittāni arūpīsuyeva honti.
Taṃ yathā –
Rūpeva rūpapākā vāruppapākā arūpisu;
Nava mahaggatā pākā, rūpārūpeva jāyare.
192 . Kāmarūpabhavesveva aṭṭhārasa cittāni bhavanti.
Taṃ yathā –
Puññarūpāni pañceva, puññajaṃ sampaṭicchanaṃ;
Cakkhusotadvayaṃ puññapākaṃ santīraṇadvayaṃ.
Puññapākaṃ hasituppādamanodhātukriyāpi ca;
Aṭṭhārasādimaggena, pañca rūpakriyāpi ca;
Kāmarūpabhavesveva, etāneva sadā siyuṃ.
Dvecattālīsa cittāni, honti tīsu bhavesupi dvecattālīsa cittāni honti. Taṃ yathā –
Paṭighadvayavajjitāni, apuññāni daseva ca;
Mahāpuññāni aṭṭheva, voṭṭhabbanakriyāni ca.
Puññāruppāni cattāri, āruppakiriyāni ca;
Kaniṭṭhamaggavajjāni, satta lokuttarāni ca;
Dvecattālīsa cittāni, honti tīsu bhavesupi.
193 . Ṭhapetvā pana sabbesaṃ, catassopāyabhūmiyo catasso apāyabhūmiyo ṭhapetvā vajjetvā apāyato sesānaṃ
sabbesaṃ puggalānaṃ chabbīsabhūmīsu terasa eva cittāni honti. Taṃ yathā –
Catutthārūpāvacaraṃ, anāgāmiphalādayo;
Mahākriyā ca jāyanti, terasāpāyavajjitā.
Anāgāmiphalādayo ti ādi-saddena hi arahattaphalāni gahitāni.
194 . Aparāni catassopi, ṭhapetvāruppabhūmiyo catasso arūpabhūmiyo ṭhapetvā sesāsu chabbīsabhūmīsu
aparāni cha cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Manodhātukriyañceva, puññajaṃ sampaṭicchanaṃ;
Cakkhusotadvayaṃ puññapākaṃ santīraṇadvayaṃ;
Cheva cittāni jāyanti, tathā uparivajjite.
195 . Suddhāvāsikadevānaṃ, ṭhapetvā pañca bhūmiyo pañca bhūmiyo ṭhapetvā pañcavīsatibhūmīsu pañca
cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Diṭṭhiyā sampayuttānaṃ, vicikicchāyutaṃ tathā;
Pañca sabbattha jāyanti, suddhāvāsavivajjite.
196 .Aparāniduve honti, pañcavīsatibhūmisu;
Ṭhapetv ā nevasaññañca, catassop āyabh ūmiyo.

Catassopāyabhūmiyo nevasaññānāsaññañca ṭhapetvāyeva pañcavīsatibhūmīsu aparāni duve cittāni honti. Taṃ yathā –
Ṭhapetvā nevasaññañca, catassopāyabhūmiyo;
Sesāsu tatiyāruppajavanaṃ jāyati dvayaṃ.
197 . Dvepi cittāni jāyanti, catuvīsatibhūmisu catassopāyabhūmiyo ākiñcaññañca nevasaññañca ṭhapetvā sesāsu
catuvīsatibhūmīsu dvepi cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Catutthatatiyāruppaṃ, ṭhapetvāpāyabhūmiyo;
Sesāsu dutiyāruppa-javanaṃ jāyati dvayaṃ.
198 . Apāyabhūmiyo hitvācatasso apāyabhūmiyo tisso upari arūpabhūmiyo hitvāchaḍḍetvā sesāsu
tevīsatibhūmīsu dveyeva pana cittāni honti. Taṃ yathā –
Apāyabhūmiyo hitvā, tissocāruppabhūmiyo;
Sesāsu paṭhamāruppaṃ, javanadvayaṃ jāyati.
199 . Arūpe ca apāye ca aṭṭha bhūmiyo ṭhapetvā sesāsu bāvīsatibhūmīsu ekādasavidhaṃ cittaṃ hoti. Taṃ yathā –
Sabbaṃ rūpañca vipākaṃ, ṭhapetvā sitamānasaṃ;
Ekādaseva jāyati, apāyārūpavajjite.
200 . Suddhāvāseapāye ca nava bhūmiyo ṭhapetvā sesāsu ekavīsāsu bhūmīsu niccampi cattāro eva mānasā
honti. Taṃ yathā –
Sotāpattiphalañceva, sakadāgāmiphalampi ca;
Sakadāgāmimaggo ca, ṭhapetvāpāyasuddhake;
Anāgāmimaggo ceva, ekavīsāsu honti hi.
201 . Ekaṃ sattarasasveva, cittaṃ jāyati bhūmisu suddhāvāsaapāyāruppabhūmiyo ṭhapetvā avasesāsu
sattarasasu bhūmīsu ekaṃ cittaṃ jāyati. Taṃ yathā –
Suddhāvāse apāye ca, ṭhapetvāruppabhūmiyo;
Ādimaggo eko hoti, sattarasasu bhūmisu.
202 .Dvādaseva tu jāyante, ekādasasu bhūmisu;
Ṭhapetvā pana sabbāpi, bhūmiyo hi mahaggatā. –
Ekūnavīsatibhūmiyo ṭhapetvā sesāsu ekādasasu bhūmīsu dvādasa cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Domanassadvayāpuññapākā satta ca puññajaṃ;
Ghānādittayaṃ sesāsu, hitvā sabbā mahaggatā.
203 . Kāmāvacaradevānaṃvasena ca manussānaṃ vasena ca sattasu kāmāvacara bhūmīsu aṭṭha cittāni sabbadā
jāyanti. Taṃ yathā –
Kāme devamanussānaṃ, mahāpākāni jāyare;
Sadā sattasu etāni, hitvā tevīsa bhūmiyo.
204 . Pañcamajjhānapākeko , jāyate chasu bhūmisu eko pañcamajjhānavipāko vehapphalādīsu chasu bhūmīsu
jāyati. Cattāri pana rūpavipāka cittāni tīsu tīsu bhūmīsu jāyanti. Ayametthādhippāyo – eko paṭhamarūpavipāko
brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmānaṃ tīsu bhūmīsu jāyati, eko dutiyarūpavipāko, eko tatiyarūpavipāko ca
parittābhāappamāṇābhāābhassarānaṃ tīsu bhūmīsu jāyati, eko catuttharūpavipāko
parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhānaṃ tīsu bhūmīsu jāyati.
205 . Cattāri pana cittāni, honti ekekabhūmisu arūpāvacaravipākānaṃ vasena cattāri pana cittāni
ekekabhūmīsu ekekāsu bhūmīsu honti, iti evaṃ iminā mayā vuttappakārena sabbāsu bhūmīsu cittuppādaṃ

parid īpaye paṇḍito katheyya.
206-7. Kusalākusalā kāme kāme vīsati kusalākusalā, tesaṃ pākā ahetukātesaṃ kusalākusalānaṃ ahetukā
pañcadasa vipākā āvajjanadvayañca iti evaṃ iminā mayā vuttappakārena sattatiṃsa mānasā narakādīsu catūsu
apāyesupi jāyare. Avasesāni dvipaññāsa cittāni kadācipi kismiñci kālepi nuppajjanti. Taṃ yathā –
Pañcadasāni rūpe tu, arūpe dvādasīritā;
Aṭṭha lokuttarāneva, kāmapākā sahetukā.
Aṭṭha mahākriyā ceva, hasituppādamānasaṃ;
Dvipaññāsāni cittāni, apāyesu na jāyare.
208 . Kāme devamanussānaṃkāmāvacare devamanussānaṃ mahaggatā nava pākā neva jāyanti, asīti hadayā
mānasā sadā jāyanti. Taṃ yathā –
Dvādasākusalāneva, kusalānekavīsati;
Sattavīsati pākā ca, mahaggatavivajjitā.
Kāme devamanussānaṃ, kriyacittāni vīsati;
Honti asīti cittāni, viññeyyāni vibhāvinā.
209-12 . Kāme kāmāvacare aṭṭha mahāvipākā domanassadvayampi ca tathā ghānādiviññāṇattayaṃ
kusalavipākaṃ apuññajā satta pākā. Natthi āruppapākā ca, rūpāvacarabhūmiyaṃarūpapākā ca cattāro
rūpāvacarabhūmiyaṃ natthi. Ayametthādhippāyo – rūpāvacarabhūmiyaṃ aṭṭha mahāvipākā kāmasugatisattānaṃ
dvinnaṃ vipākacittattā na honti, jhānena vikkhambhitattā domanassadvayampi natthi, ghānajivhākāyapasādavirahitattā
kusalavipākaṃ ghānādittayaṃ natthi, aniṭṭhārammaṇānaṃ abhāvato satta akusalavipākā ca natthi, arūpapākā ca natthi.
Kasmā? Arūpānaṃ vipākacittattā. Imehi saha cittehi imehi catuvīsaticittehi saha tayo maggā phaladvayaṃ
sotāpattimaggo sakadāgāmimaggo anāgāmimaggo ca sotāpattiphalasakadāgāmiphalāni ca cattāro diṭṭhisaṃyuttā
vicikicchāsaṃyuttampi ca cattāro heṭṭhimā pākā ca suddhāvāse na labbhare na labbhanti. Ayametthādhippāyo –
puthujjanasotāpannasakadāgāmipuggalānaṃ asādhāraṇattā suddho ca āvāso, atha vā ghorātikkamaṭṭhitattā
anāgāmipuggalā suddhā nāma, caturoghatiṇṇattā khīṇāsavā suddhā nāma, tesaṃ suddhānaṃ dvinnaṃ uttamasattānaṃ
āvāsotipi suddhāvāso, tasmiṃ.
Ayametthādhippāyo – suddhāvāse pana
sotāpattimaggasotāpattiphalasakadāgāmimaggasakadāgāmiphalaanāgāmimaggā na vijjanti. Kasmāti ce?
Anāgāmiphalaṭṭhānaṃyeva tasmiṃ uppajjanato cattāro diṭṭhisaṃyuttā ca vicikicchāyuttañca pañca akusalacittānaṃ
sotāpannena vināsitattā, iti tasmā kāraṇā na jāyanti. Cattāro heṭṭhimavipākā heṭṭhimānaṃ rūpabrahmānaṃ
vipākacittattā natthi. Sesāni ekapaññāsa cittāni suddhāvāse pana labbhanti. Taṃ yathā –
Diṭṭhiyā vippayuttāni, uddhaccasahagataṃ tathā;
Kāmapuññāni aṭṭha ca, rūpapuññāni pañca vā.
Arūpakusalāneva, maggo khīṇāsavassa ca;
Cakkhusotamanodhātu, puññajā tīraṇā duve.
Pañcamajjhānapāko ca, anāgāmiphalādayo;
Suddhāvāsesu labbhanti, kriyacittāni vīsati.
Rūpāvacarikā sabbe sabbāni rūpāvacarāni pañcadasa cittāni, kāmadhātuyā sabbe tevīsati vipākā.
213 . Domanassādimaggo ca domanassadvayañca ādimaggo ca sotāpattimaggo ca, kriyā ca dve ahetukā
pañcadvārāvajjanahasituppādāni kiriyāni cāti tecattālīsa cittāni arūpabhūmiyaṃ natthi. Pañca rūpāvacaravipākā
rūpīnaṃ vipākacittattā natthi. Rūpajavanāni heṭṭhimajhānānaṃ virattattā natthi. Cakkhusotaviññāṇāni puññajāni
pasādarahitattā natthi. Ghānādiviññāṇāni pakatiyāyeva natthi. Kusalavipākā manodhātu
cakkhādiggahitapañcārammaṇattā arūpānaṃ dhammārammaṇattā natthi, asati cakkhādiviññāṇe sā ca puññajā
manodhātu tāya ca asatiyā cakkhādiviññāṇampi natthiyeva. Kiriyāmanodhātupi pañcārammaṇattāyeva natthi,
hasituppādopi rūpakāyābhāvā sitassābhāvā natthi, pubbeva diṭṭhasaccā ariyā rūpabhūmikā, tasmā ādimaggopi natthi.

214 . Eva ṃ bh ūmivaseneva, cittuppatti ṃ vibh āvaye eva ṃiminā mayā vuttappakārena bhūmivasena
cittuppattiṃ vibhāvaye dhīro katheyya. Tathāevaṃ ekādasannaṃ puggalānaṃ vasena cittuppattiṃ dhīro vibhāvaye
katheyya.
215 .Kusal ākusal ā kāme,
Tesaṃ pākā ahetukā;
Āvajjanadvayañcāti,
Sattatiṃseva mānasāti. –
Ayaṃ vuttatthā.
216 . Evaṃ catūsvapāyabhūmīsu manussabhūmiyañcāti pañcabhūmīsu ahetukassa sattassa jāyante uppajjanti.
Dvepaññāsāvasesāni, na jāyanti kadācipi avasesāni dvepaññāsa cittāni kadācipi na jāyanti na uppajjanti, tāni
sarūpato vuttāneva.
217 . Ahetukassa sattassa uppajjantehi sattatiṃsacittehi saha duhetukā, catumahāvipākā cāti cattālīsa cittāni tathā
ekakaṃ duhetukassa sattassa jāyanti.
218-23 . Sabbe mahaggatā ceva sabbe sattavīsatividhā mahaggatā ceva sabbepi ca anāsavāsabbe aṭṭha lokuttarā
ceva cattāro tihetukavipākā ca kāme hasituppādo sahetukamahākiriyā cāti nava kriyāpi ceti cattālīsaṃ tathā aṭṭha ca
duhetuno sattassa na jāyanti.
Ayametthādhippāyo – duhetuno rūpārūpasamāpattiyā asamatthatāya sattavīsa mahaggatā na jāyanti,
maggaphalaṃ adhigantuṃ asamatthatāya aṭṭha lokuttarā na jāyanti, tihetukavipākā tihetukānaṃ sattānaṃ vipākacittattā
na jāyanti, nava kiriyāni khīṇāsavānaṃyeva uppajjamānattā na jāyantīti. Kāmāvacarasattassa, tihetupaṭisandhino
puthujjanassa catupaññāsa mānasā jāyanti. Katamāni tāni? Duhetukassa vuttāni cattālīsa cittāni tathā ekañca
kāmadhātuyaṃ cattāro ñāṇasampayuttavipākā rūpārūpesu nava puññāni cāti catupaññāsa mānasā jāyanti.
Puthujjanassa tihetuno kāmasattassa pañcatiṃsa cittāni na jāyare na jāyanti. Taṃ yathā –
Āvajjanadvayaṃ hitvā, aṭṭhārasa kriyāpi ca;
Nava mahaggatā pākā, aṭṭha lokuttarāni ca.
Kāmaputhujjanasseva, tihetupaṭisandhino;
Pañcatiṃseva cittāni, na jāyanti kadācipi.
Chadevesu manussesu cāti sattasu bhūmīsu jātassa sotāpannassa dehino sattassa paññāsa cittāni jāyanti. Iti
vacanaṃ dhīro niddise katheyya. Taṃ yathā –
Diṭṭhiyā vippayuttāni, domanassadvayampi ca;
Uddhaccasahitañceva, kāmapuññāni aṭṭha ca.
Nava mahaggatapuññāni, āvajjanadvayampi ca;
Sabbe kāmavipākā ca, sotāpattiphalampi ca.
Assa sotāpannassa navatiṃseva cittāni na uppajjanti. Iti vacanaṃ dhīro dīpaye deseyya. Taṃ yathā –
Āvajjanadvayaṃ hitvā, aṭṭhārasa kriyāpi ca;
Nava mahaggatā pākā, satta lokuttarāni ca.
Diṭṭhiyā sampayuttāni, vicikicchāyutaṃ tathā;
Navatiṃsa na jāyanti, sotāpannassa dehino.
224 . Paṭhamaṃ phalaṃ ṭhapetvā sotāpannassa puggalassa vuttāni cittāni attano sakadāgāmino phalena
sakadāgāmiphalena saha sakadāgāmipuggalassa siyuṃ.
225 . Sotāpannassa vuttāni, ṭhapetvā paṭighadvayaṃ dutiyañca phalaṃsakadāgāmiphalañca hitvā attano
anāgāmiphalena saha sotāpannassa sattassa vuttāni yāni aṭṭhacattālīsa cittāni atthi, tāni anāgāmissa sattassa jāyanti. Iti

vacana ṃ dh īro viniddise.
226 . Kati cittāni jāyanti, kāme arahato pana kāme sattasu kāmabhūmīsu jātassa arahato khīṇāsavassa kati
cittāni jāyanti? Cattāri ca cattārīsañca cittāni kāme sattasu kāmabhūmīsu jātassa arahato siyuṃbhaveyyuṃ. Taṃ yathā
–
Tevīsa kāmapākāni, kriyacittāni vīsati;
Arahattaphaleneva, kāme arahato siyuṃ.
227 . Maggaṭṭhānaṃcatunnampi tesaṃ puggalānaṃ sakaṃ sakaṃ maggacittaṃ siyābhaveyya.
Ekacittakkhaṇā hi te hi saccaṃ taṃ mayā vuttaṃ vacanaṃ. Te maggā ekacittakkhaṇā.
228 . Puthujjanassa tīsveva, paṭhamajjhānabhūmisu tīsu eva paṭhamajjhānabhūmīsu jātassa puthujjanassa
brahmuno pañcatiṃsa eva cittāni jāyanti. Iti vacanaṃ dhīro viniddise uccāreyya. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, nava puññā mahaggatā.
Cakkhusotadvayaṃ puññapākaṃ santīraṇadvayaṃ;
Āvajjanadvayañceva, puññajaṃ sampaṭicchanaṃ;
Paṭhamajjhānapāko ca, pañcatiṃseva jāyare.
229-234 . Ghānādīsu pasādesu pavattaṃ kusalavipākaṃ viññāṇattayaṃsatta apuññajā pākā aṭṭha mahāpākā
tathā uparijhānabhūmīsu jātā pākā āruppā cattāro vipākāpi ca domanassadvayampi ca āvajjanadvayavajjā aṭṭhārasa
kriyā ceva aṭṭha lokuttarāni ca etāni catupaññāsa cittāni paṭhamajjhānabhūmīsu tīsu nibbattassa puthujjanassa dehino
sattassa na ca labbhare na labbhanti. Tāsu tīsu bhūmīsu nibbattassa puthujjanassa brahmuno vuttesu cittesu
apuññapañcakaṃ hitvā tattha tīsu paṭhamajjhānabhūmīsu nibbattassa sotāpannassa brahmuno paṭhamaphalena saha
ekatiṃsa cittāni jāyare jāyanti. Sakadāgāmino tattha tīsu paṭhamajjhānabhūmīsu jātassa sakadāgāmino brahmuno
tesu cittesu paṭhamaṃ phalaṃ ṭhapetvā sakadāgāmiphalaṃ pakkhipitvā ekatiṃseva cittāni jāyare. Anāgāmissa
tattheva tīsu paṭhamajjhānabhūmīsu eva jātassa anāgāmissa dutiyaṃ phalaṃ ṭhapetvā attano phalacittena saha
ekatiṃseva cittāni jāyanti.
235 .
Viññ āṇ aṃ cakkhusot āna ṃ, puññaja ṃ sampa ṭicchana ṃ;
Santīraṇadvayañceva, kriyacittāni vīsati.
236-7. Arahattaphalaṃ paṭhamajjhānato sambhavo pāko sattavīsati cittāni arahantassa khīṇāsavassa jāyare.
Puthujjanassa tīsveva tīsu eva dutiyajjhānabhūmīsu jātassa puthujjanassa brahmuno dutiyajjhānatatiyajjhānapākena
saha chattiṃsa cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, nava puññamahaggatā.
Cakkhusotadvayaṃ puññapākaṃ santīraṇadvayaṃ;
Āvajjanadvayañceva, puññajaṃ sampaṭicchanaṃ.
Dutiyajjhānapākena, tatiyajjhānapākato;
Chattiṃseva ca cittāni, dutiyajjhānadehino.
238-241 . Puthujjanassa vuttesu, hitvā vāpuññapañcakaṃattano phalena saha bāttiṃsa cittāni sotāpannassa
jāyanti. Sotāpannassa vuttesu, ṭhapetvā paṭhamaṃ phalaṃsotāpannassa vuttesu paṭhamaṃ phalaṃ ṭhapetvā attano
phalacittena saha bāttiṃsa cittāni, sakadāgāmissa vuttesu dutiyaṃ phalaṃ ṭhapetvā anāgāmiphalena saha bāttiṃseva
cittāni assa anāgāmino bhavanti. Arahantassa tīsveva, aṭṭhavīsati attano tīsu eva dutiyajjhānabhūmīsu jātassa
arahato attano phalena dutiyajjhānatatiyajjhānapākato pākehi saha aṭṭhavīsati cittāni honti. Taṃ yathā –
Viññāṇaṃ cakkhusotānaṃ, puññajaṃ sampaṭicchanaṃ;
Santīraṇadvayañceva, kriyacittāni vīsati.

Arahattaphala ṃ pāko, dutiyajjh ānasambhavo;
Tatiyajjhānapāko ca, aṭṭhavīsati mānasā.
242-6. Parittakasubhādīnaṃ, devānaṃ tīsu bhūmīsu catutthajjhānavipākena saha pañcatiṃseva cittāni jāyanti.
Sotāpannassa tattheka-tiṃsa cittāni jāyare tattha tāsu tīsu parittakasubhādīnaṃ bhūmīsu sotāpannassa ca ekatiṃsa
cittāni jāyare. Yathā evaṃsakadāgāmino ekatiṃsa cittāni jāyare. Tathā anāgāmino ekatiṃsa jāyare. Tattheva tāsu tīsu
bhūmīsu eva jātassa khīṇāsavassa sattavīsati mānasā honti, tathāevaṃ vehapphale vehapphalabhūmiyaṃ jātānaṃ
puthujjanasekkhānaṃ pañcannaṃ sabbesaṃpuggalānaṃ mānasā honti. Pañcasu suddhāvāsikabhūmīsu jātassa
anāgāmino sattassa ekatiṃseva cittāni honti. Iti vacanaṃ dhīro paridīpaye deseyya. Tattheva tāsu
suddhāvāsabhūmīsu eva jātassa arahato sattavīsati mānasā honti. Evaṃiminā mayā vuttappakārena rūpīsu
pañcadasasu rūpibhūmīsu jātānaṃ sabbesaṃ puggalānaṃ cittāni vibhāvinādhīrena viññeyyāni jānitabbāni.
247 . Catuvīsati cittāni, paṭhamāruppabhūmiyaṃpaṭhamaāruppabhūmiyaṃ jātassa puthujjanassa catuvīsati
cittāni jāyanti. Iti vacanaṃ dhīro viniddise. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, āruppakusalāni ca;
Paṭhamāruppapāko ca, kriyāvoṭṭhabbanampi ca.
248-251 . Sotāpannassa tattheva, ṭhapetvāpuññapañcakaṃtattha tissaṃ paṭhamāruppabhūmiyaṃ eva
sotāpannassa puggalassa apuññapañcakaṃ hitvā attano phalena saha vīsati cittāni honti. Tathā tattha tissaṃ
paṭhamāruppabhūmiyaṃ sakadāgāmino, anāgāminopi ca puggalassa pubbaṃ pubbaṃ phalaṃ vināvajjetvā attano
phalena saha vīsati cittāni jāyanti. Khīṇāsavassa tattheva tattha tissaṃ paṭhamāruppabhūmiyaṃ eva jātassa
khīṇāsavassa dasa pañca mānasā ca jāyanti. Taṃ yathā –
Mahākriyāni aṭṭheva, catvāruppakriyāni ca;
Arahattaphalaṃ pāko, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ.
Dutiyāruppabhūmiyaṃ jātassa puthujjanassa sattassa tevīsati cittāni honti. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, puññārūpūparī tayo;
Dutiyāruppapāko ca, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ.
Iti evaṃ iminā pakārena vatvākathetvā dhīro paṇḍito vibhāvaye deseyya. Ettha etissaṃ dutiyāruppabhūmiyaṃ
jātānaṃ tiṇṇannaṃ sekkhānampi ekūnavīsati cittāni honti. Taṃ yathā –
Diṭṭhiyā vippayuttāni, uddhaccasahitaṃ tathā;
Kāmapuññāni aṭṭheva, puññārūpūparī tayo.
Dutiyāruppapāko ca, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ;
Sakasakaphaleneva, cittānekūnavīsati.
252 . Cuddaseva tu cittāni dutiyāruppabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa kiriyacittāni dvādasa eko pāko
arahattaphalañcāti cuddaseva cittāni honti. Taṃ yathā –
Mahākriyāni aṭṭheva, kriyārūpūparī tayo;
Voṭṭhabbañca sako pāko, arahattaphalampi ca.
253 . Puthujjanassa sattassa, tatiyāruppabhūmiyaṃtatiyaarūpabhūmiyaṃ jātassa puthujjanassa sattassa
bāvīsati cittāni bhavanti. Iti vacanaṃ dhīro pakāsaye. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, puññārūpūparī duve;
Tatiyāruppapāko ca, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ.
254-5. Aṭṭhāraseva cittāni, sotāpannassa puggalassa aṭṭhārasa eva cittāni jāyare. Taṃ yathā –

Di ṭṭ hiy ā vippayutt āni, uddhaccasahita ṃ tath ā;
Mahāpuññāni aṭṭheva, puññārūpūparī duve.
Aṭṭhāraseva pākena, sotāpattiphalena ca;
Voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ, sotāpannassa jāyare.
Sakadāgāmino paṭhamaṃ phalaṃ ṭhapetvā attano phalena tāni aṭṭhārasa cittāni honti. Sakadāgāmino vuttesu
cittesu dutiyaṃ phalaṃ ṭhapetvā attano phalena saha aṭṭhārasa cittāni eva anāgāmissa jāyare.
256 . Teraseva ca cittāni, tatiyāruppabhūmiyaṃtatiyaarūpabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa teraseva cittāni
jāyanti. Iti vacanaṃ dhīro viniddise. Taṃ yathā –
Mahākriyāni aṭṭheva, kriyārūpūparī duve;
Arahattaphalaṃ pāko, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ.
257 . Ekavīsati cittāni, catutthāruppabhūmiyaṃcatutthaarūpabhūmiyaṃ jātassa puthujjanassa sattassa
ekavīsati cittāni jāyanti. Iti idaṃ vacanaṃ dhīro viniddise. Taṃ yathā –
Domanassadvayaṃ hitvā, apuññāni daseva ca;
Kāmapuññāni aṭṭheva, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ;
Catutthāruppapuññañca, sapākenekavīsati.
258-260 . Sotāpannassa sattassa, sattarasa cittāni dhīro pakāsaye. Taṃ yathā –
Diṭṭhiyā vippayuttāni, uddhaccasahitaṃ tathā;
Kāmapuññāni aṭṭheva, sotāpattiphalampi ca;
Catutthāruppapuññañca, sapāko voṭṭhabbampi ca.
Sakadāgāmino paṭhamaṃ phalaṃ ṭhapetvā tāni eva cittāni saphalena honti. Sakadāgāmino vuttesu cittesu
dutiyaṃ phalaṃ ṭhapetvā attano phalena sattarasa mānasā anāgāmissa honti. Dvādaseva tu cittāni,
catutthāruppabhūmiyaṃjātassa arahantassa dvādasa eva cittāni jāyanti. Taṃ yathā –
Mahākriyāni aṭṭheva, voṭṭhabbañcāpi mānasaṃ;
Catutthañca kriyārūpaṃ, pāko arahato phalaṃ.
Iti evaṃ iminā mayā vuttappakārena puggalānaṃ vasena bhūmīsu cittappavattiṃ vidū dhīro vibhāvaye.
261-2. Heṭṭhimānaṃ arūpīnaṃ, brahmānaṃ uparūpari jātā arūpakusalā ceva kiriyāpi ca uppajjanti. Uddhaṃ
uddhaṃbhāge jātānaṃ arūpīnaṃbrahmānaṃ heṭṭhimā heṭṭhimā āruppāheṭṭhābhāge jātā arūpāvacarā pana neva
jāyanti. Kasmā kāraṇāti? Kira mayā sutaṃ, heṭṭhimajhānesu diṭṭhādīnavato diṭṭhadosabhāvato neva jāyanti.
263-5 . Ṭhapetvā paṭhamaṃ maggaṃsotāpattimaggaṃ ṭhapetvā kusalānuttarā tayo tayo anuttarā kusalā tayo
maggā, kāmāvacarapuññāni aṭṭha, tathā dasa apuññāni cittāni, arūpapuññāni cattāri. Sabbe pākā anuttarāsabbāni
lokuttaraphalāni, paṭhamāruppapāko ca nava kāmakiriyāpi ca, arūpāpi sabbā kiriyā, etāni pana tecattālīsa mānasā
paṭhamāruppabhūmiyaṃ uppajjanti.
266-7 . Sabbo tevīsati kāmavipāko, sabbo pannarasavidho mahaggato rūpo cittuppādo, manodhātu
kiriyāmanodhātu, domanassadvayampi ca ādimaggo ca tathā upari jātā tayo arūpa pākācāti chacattālīsa cittāni ettha
etissaṃ paṭhamāruppabhūmiyaṃ natthi.
268-9. Vuttesu pana cittesu, paṭhamāruppabhūmiyaṃvuttesu cittesu kusalapākakiriyāvasena
paṭhamāruppattayaṃ ṭhapetvā attano pāko cāti cattālīsa cittāni dutiyāruppabhūmiyaṃ jāyanti. Evaṃiminā mayā
vuttappakārena sesadvaye paṭhamadutiyāruppato sesaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanabhūmidvaye
heṭṭhimaheṭṭhimaṃkusalavipākakiriyāvasena heṭṭhābhāge jātaṃ arūpattayaṃ hitvā attano attano pākā evaṃiminā
mayā vuttappakārena paṇḍitena ñeyyājānitabbā.
270-3. Cattāro ca anāsavā, vipākācattāri lokuttaraphalacittāni, sabbe sabbāni ca catūsu āruppabhūmīsu honti.

Vo ṭṭ habbanena cittena saha k āme a ṭṭ ha mah ākiriy ā, catasso ar ūpakiriy āpi c āti terasa eva kiriy ā
paṭhamāruppabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa jāyanti. Dutiyāruppabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa
paṭhamāruppakiriyaṃ hitvā dvādasa eva kiriyā honti. Tatiyāruppabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa
paṭhamadutiyāruppakiriyāni hitvā ekādasa kiriyā honti. Catutthāruppabhūmiyaṃ jātassa khīṇāsavassa
paṭhamadutiyatatiyāruppakiriyāni hitvā daseva kiriyā ñeyyājānitabbā.
274 .Arahato pana cittāni, honti ekūnavīsati;
Arahattaṃ kriyā sabbā, ṭhapetvāvajjanadvayaṃ.
Āvajjanadvayaṃ ṭhapetvā sabbā kiriyā, arahattaphalañcāti ekūnavīsati cittāni arahato pana honti.
Āvajjanadvayaṃ kiñcāpi khīṇāsavassa honti, evampi aññesaṃ puthujjanasekkhānampi hontiyeva. Ekūnavīsati cittāni
khīṇāsavassa eva honti, na aññesanti ñāpanatthaṃ ‘‘āvajjanadvayaṃ ṭhapetvā’’ti vuttaṃ.
275-6 . Catunnaṃ phalaṭṭhānaṃpuggalānañca tihetukaputhujjane ca teraseva cittāni bhavanti. Iti vacanaṃ
dhīro pakāsaye. Taṃ yathā – cattāro ñāṇasampayuttā mahāvipākāni, nava rūpārūpapākā ca ime teraseva cittāni
bhavanti.
277-9. Catunnaṃ phalaṭṭhānaṃpuggalānañca duhetukaputhujjane ca ñāṇaparihīnāni cattāri vipākāni eva
jāyare. Puthujjanānaṃ tiṇṇampi, catunnaṃ ariyadehinaṃariyagatānaṃ sattannaṃpuggalānaṃ sattaraseva cittāni
bhavanti. Taṃ yathā – duve pañcaviññāṇāni, manodhātuttayasantīraṇāni, voṭṭhabbanañca ime sattarasa eva honti.
280-5. Heṭṭhā tiṇṇaṃ phalaṭṭhānaṃ, tihetukaputhujjane catunnaṃpuggalānaṃ mahaggatāni eva kusalāni
honti. Tiṇṇaṃ puthujjanānañca, ādito tiṇṇaṃ ariyānaṃheṭṭhā ariyānaṃ teraseva cittāni uppajjanti. Iti vacanaṃ
dhīro niddise. Aṭṭheva kāmapuññāni, apuññato akusalavasena diṭṭhihīnā cattāro cittuppādāpi,
uddhaccasampayuttañcāti terasa cittāni honti. Heṭṭhā dvinnaṃ phalaṭṭhānaṃsotāpannasakadāgāmipuggalānaṃ
sabbaputhujjane ahetukaduhetukatihetukaputhujjane domanassayuttaṃ dvayameva cittaṃ jāyate. Tiṇṇaṃ
puthujjanānañca pañca eva jāyare. Taṃ yathā –
Cattāri diṭṭhiyuttāni, vicikicchāyutampi ca;
Maggaṭṭhānaṃ catunnampi, maggacittaṃ sakaṃ sakaṃ.
Tesaṃcatunnaṃ maggaṭṭhānaṃ puggalānaṃ sakaṃ sakaṃ ekameva maggacittaṃ bhave bhaveyya. Iti evaṃ
iminā mayā vuttappakārena dhīro paṇḍito vibhāvaye cittappavattiṃ pakāsaye.
286-9. Mayā bhavesu cittānaṃ, puggalānaṃ vasena ca. Bhavesu sabbabhavesu cittānaṃ, puggalānaṃ vasena
ca cittappavatti bhikkhūnaṃābhidhammikabhikkhūnaṃ pāṭavatthāya chekabhāvāya mayā pakāsitā. Evaṃ
sabbamidaṃ cittaṃ, bhūmipuggalabhedato evaṃiminā mayā vuttappakārena bhūmipuggalabhedato idaṃ sabbaṃ
cittaṃ bahudhāpi ca bahuppakārampi ca hoti. Iti gahaṇaṃ vibhāvinā viññātabbaṃ. Sakkā vuttānusārena mayā
vuttassa anusārena bhedo cittabhedo vibhāvinā ñātuṃvijānituṃ sakkā. Ganthavitthārabhītena mayā idaṃ
cittappavattidīpakavacanaṃ saṃkhittaṃ, pubbāparaṃ viloketvā, cintetvā ca punappunaṃ atthaṃ upaparikkhitvā
vibhāvinā gahetabbaṃ.
290 . Imañcābhidhammāvatāraṃ susāraṃ, varaṃ sattamohandhakārappadīpaṃimañca
abhidhammāvatārappakaraṇaṃ susāraṃsundarasārabhūtaṃ varaṃ sattaandhakārasadise mohe padīpaṃ
pajjotappadīpaṃ yo naro sādhukaṃ cinteti vācetipi, taṃ naraṃ rāgadosā ciraṃcirakālaṃ nopayanti na upagacchanti.
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
Bhūmipuggalacittuppattiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcamo paricchedo.
6. Chaṭṭho paricchedo
Ārammaṇavibhāgavaṇṇanā
291 .Etesaṃ pana cittānaṃ, ārammaṇamito paraṃ;

Dassayiss āmaha ṃ tena, vin ā natthi hi sambhavo.
Ito paraṃito paricchedato paraṃ ahaṃ etesaṃ pana cittānaṃ ārammaṇaṃ dassayissāmi. Hi kasmā? Tena vinā
taṃ ārammaṇaṃ vajjetvā cittānaṃ sambhavo natthi yasmā kāraṇā, tasmā kāraṇā dassayissāmi.
292 .Rūpa ṃsadda ṃ gandha ṃ rasa ṃ, pho ṭṭ habba ṃ dhammameva ca;
Chadhā ārammaṇaṃ āhu, chaḷārammaṇakovidā.
Chaḷārammaṇesu chekā paṇḍitā ārammaṇaṃ chadhāchappakāraṃ āhu kathesuṃ.
293 . Tattha bhūte upādāya. Tattha tesu ārammaṇesu bhūte upādāya bhūte paṭicca vaṇṇo catusamuṭṭhito
kammacittautuāhārasaṅkhātehi catūhi paccayehi samuṭṭhito nibbatto nidassanena saha pavatto paṭighena saha pavatto
rūpārammaṇasaññito.
294 . Duvidhopi samuddiṭṭho, saddo cittotusambhavo saddo duvidhopi muninā samuddiṭṭho cittotusambhavo,
saviññāṇakasaddova cittasamuṭṭhito hoti. Kathaṃ? Vacībhedakacittena bhūtāya jātāya bhūmiyā pathavīdhātuyā
vikāratā pathavīlakkhaṇabhāvato atithaddhalakkhaṇatā vikāratā nāma. Sā vacīviññatti viññāyatīti viññattiyā
upādiṇṇaghaṭṭanassa kammajapathavīdhātuyā ghaṭṭanassa kāraṇaṃ cittajapathavīdhātuyā kammajapathavīdhātuyā
ghaṭṭanañca saddo ca apubbaṃ acarimaṃ hoti.
295 . Aviññāṇakasaddo yo so aviññāṇakasaddo utusamuṭṭhito hoti. Ayaṃ duvidhopi saddo saddārammaṇataṃ
gato saddārammaṇabhāvaṃ patto.
296 . Dharīyatīti gacchanto gacchanto janehi dharīyateti gandho. Gamu sappa gatimhi, dhara dhāraṇe.
Sūcanato attano sādhāraṇassa pupphādino vatthussa pakāsanatopi vā gandho nāma. Gandha sūcane. Ayaṃgandho
catūhi samuṭṭhānaṃ etassāti catusamuṭṭhāno . Gandhārammaṇasammato.
297 . Rasamānā rasantīti, rasoti parikittito janā rasamānā yaṃ dhammajātaṃ rasanti anubhavanti, iti yasmā
kāraṇā, tasmā kāraṇā raso iti raso nāma paṇḍitehi parikittito, so raso catusambhūto rasārammaṇanāmako.
298 . Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃyaṃ dhammajātaṃ janehi phusīyatīti tasmā phoṭṭhabbaṃ, pathavītejavāyavo.
Taṃ phoṭṭhabbaṃ catusambhūtaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ mataṃ.
299 . Sabbaṃ nāmañca rūpañca, hitvā rūpādipañcakaṃrūpādipañcakaṃ hitvā sabbaṃ nāmañca
cittacetasikanibbānanāmañca rūpañca pañcapasādasukhumarūpañca lakkhaṇāni ca aniccadukkhaanattalakkhaṇāni ca
paññatti ca dhammārammaṇasaññitaṃ.
300 . Chārammaṇāni labbhanti, kāmāvacarabhūmiyaṃkāmāvacarabhūmiyaṃ chārammaṇāni labbhanti. Tīṇi
rūpāvacare rūpasaddadhammārammaṇavasena labbhanti. Arūpe pana ekekaṃ dhammārammaṇaṃ labbhati.
301-3. Khaṇavatthuparittattā, āpāthaṃ na vajanti ye ye rūpādayo pañca visayā khaṇavatthuparittattā
pañcārammaṇānaṃ khaṇassa parittattā mandattā tesaṃ appāyukattā vatthuparittattā pañcārammaṇānaṃ
atikhuddakavatthukattā āpāthaṃ pañcadvāresu pākaṭabhāvaṃ na vajanti, pañcapasādesu ghaṭṭanakiccaṃ na sādhenti,
te rūpādayo pañca visayā dhammārammaṇaṃ honti. Iti yesaṃekaccānaṃ ācariyānaṃ mataṃ hoti. Kirāti
anussavanatthe nipāto. Te paṭikkhipitabbāva te evaṃ vādino ekacce ācariyā paṭikkhipitabbā, mayā paṭisedhitabbā.
Kasmā? Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇassa gocarabhūtaṃ saddaṃna paṭianubhoti, sotaviññāṇaṃ cakkhuviññāṇassa
gocarabhūtaṃ rūpaṃ na paṭianubhoti. Iti aññamaññassa gocaraṃneva paccanubhontānaṃ tesaṃpañcannaṃ
cakkhuviññāṇādīnaṃ viññāṇānaṃ tañca gocaraṃ manodhātumanoviññāṇadhātusaṅkhātaṃ javanaṃ pana
paccanubhoti. Iti vacanassa bhagavatā vuttattā paṭikkhipitabbā. Rūpādayo pana visayā rūpādipañcārammaṇāni eva
honti.
304-6. Dibbacakkhādiñāṇānaṃ, rūpādīneva gocarātāni rūpādīni eva gocarā dibbacakkhādiñāṇānaṃ
anāpāthagatānaṃ eva pākaṭabhāvaṃ appattāneva. Itipi vacanaṃ vuttaṃ na yujjati. Yaṃdhammajātaṃ
rūpārammaṇaṃ bhavantaṃ, taṃdhammajātaṃ kathaṃkena pakārena dhammārammaṇaṃ bhaveyya? Evaṃ sati
rūpārammaṇassa dhammārammaṇatte sati etesaṃrūpārammaṇadhammārammaṇānaṃ niyamopi kathaṃ bhave kena
pakārena bhaveyya? Sabbaṃ ārammaṇaṃ etaṃetaṃ sabbaṃ ārammaṇaṃ chabbidhaṃchappakāraṃ bhagavatā
samudīritaṃ. Taṃ parittattikādīnaṃ vasena bahuppakārehi mataṃ.

307 . Sabbo k āmavip āko ca sabbo tevīsatikāmavipāko ca kriy āhetudvayampi ca manodhātuhasituppādavasena
kiriyāhetudvayampi cāti pañcavīsati cittuppādā ekantaparittārammaṇā ekantakāmāvacarārammaṇā siyuṃ
bhaveyyuṃ.
308-10 . Iṭṭhādibhedā pañceva, rūpasaddādayo pana dvipañcannaṃ viññāṇānaṃ paṭipāṭiyāanukkamena
gocarā honti. Rūpādipañcakaṃ sabbaṃ, manodhātuttayassa tu manodhātuttayassa pana sabbaṃ rūpādipañcakaṃ
ārammaṇaṃ hoti, etesaṃ terasannaṃ pana cittānaṃ rūpakkhandhova gocaro ārammaṇaṃ hoti. Nārūpaṃnāmaṃ
ārammaṇaṃ na karonti. Na ca paññattiṃpaññattiṃ ārammaṇaṃ na karonti. Nātītaṃatītaṃ ārammaṇaṃ na karonti.
Na canāgataṃanāgataṃ ārammaṇaṃ na karonti eva. Hi saccaṃ vattamāno gocaro etesaṃ dvipañcaviññāṇānaṃ,
manodhātuttayassa cāti terasannaṃ cittānaṃ taṃ ārammaṇaṃ vattamānaṃ eva paccuppannaṃ eva.
311 . Terasetāni cittāni, jāyante kāmadhātuyaṃ etāni terasa cittāni kāmadhātuyaṃ jāyanti, rūpāvacare
puññajāni cakkhusotaviññāṇasampaṭicchanāni, kiriyāmanodhātu cāti cattāri cittāni jāyanti. Arūpisu arūpabhūmīsu
neva kiñcipi ekampi cittaṃ neva jāyati.
312-3. Mahāpākānamaṭṭhannaṃaṭṭhannaṃ mahāvipākānaṃ pavattiyaṃ chasu dvāresu tadārammaṇakiccānaṃ
rūpādichaparittāni gocarā. Santīraṇattayassapi pavattiyaṃ pañcadvāre santīraṇattayakiccassa, chadvāresu
tadālambaṇakiccassa ca rūpādichaparittāni gocarā. Rūpādayo parittā cha, hasituppādagocarāhasituppādassa
rūpādayo cha parittā gocarā honti. Pañcadvāre paṭuppannāpañcasu dvāresu ye gocarā paccuppannā, manodvāre
tikālikāye gocarā tikālikā tīsu kālesu niyuttā.
314-5. Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃkusalavipākakiriyāvasena chabbidhaṃcittaṃ
mahaggatagocaraṃ niyataṃniyatārammaṇaṃ hoti, taṃ chabbidhaṃ cittaṃ mahaggatagocaraṃ pubbe attanā
adhigataākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanakusalārammaṇaṃ, tesu dve dutiyacatutthāruppapākā ‘‘yassa yassa
kusalajhānassa yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ gahetvā brahmaloke paṭisandhi hotī’’ti vacanato sakasakakusalassa ārammaṇaṃ
eva tesaṃ vipākānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Nibbānārammaṇattā hi, ekantena anaññato aṭṭhānāsavacittānaṃ
appamāṇova nibbānaṃ eva gocaraṃ ārammaṇaṃ hoti. Hi kasmā kāraṇā? Nibbānārammaṇattā, na aññato
ārammaṇato.
316-320 . Cattāro ñāṇahīnā ca, kāmāvacarapuññato kāmāvacarakusalavasena cattāro ñāṇahīnā ca kriyato
kiriyavasena cattāro ñāṇahīnā ca dvādasākusalāni ca te parittārammaṇā ceva mahaggatagocarā ca, te na vattabbā ca
honti. Kasmā? Paññattārammaṇattā. Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato kusalavasena cattāro ñāṇasampayuttā, kriyato
kiriyavasena cattāro ñāṇasampayuttā ca tathā abhiññādvayañca kiriyāvoṭṭhabbanampi ca ekādasannaṃ etesaṃ
cittānaṃ gocaro parittamahaggataappamāṇavasena tividho hoti. Ime ekādasa na vattabbāpi honti. Kasmā?
Paññattārammaṇattā. Yāni vuttāvasesāni vuttato cittato sesāni yāni cittāni, tāni na vattabbārammaṇānīti vibhāvinā
viññeyyāni.
Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ.
321 .Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃ;
Chabbidhaṃ pana ekantaatītārammaṇaṃ siyā.
322-6. Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃdvinnaṃ pañcaviññāṇānaṃ, manodhātuttayassa ca terasannaṃ cittānaṃ
gocarā rūpādayo pañca dhammā paccuppannāva, aṭṭha kāmamahāvipākā tadārammaṇakiccavasena
atītānāgatapaccuppannagocarā, cutikiccavasena atītārammaṇā, paṭisandhibhavaṅgakiccavasena
paccuppannātītārammaṇā. Somanassasantīraṇaṃ santīraṇakiccavasena paccuppannārammaṇaṃ.
Tadārammaṇakiccavasena paccuppannānāgatātītārammaṇaṃ. Sesasantīraṇadvayaṃ santīraṇakiccavasena
paccuppannārammaṇaṃ, tadārammaṇakiccavasena paccuppannānāgatātītārammaṇaṃ, cutikiccavasena
atītārammaṇaṃ, paṭisandhibhavaṅgakiccavasena paccuppannātītārammaṇaṃ. Hasituppādacittaṃ javanakiccavasena
paccuppannātītānāgatagocaraṃ. Iti ete dvādasa mānasā pana siyātītārammaṇā atītārammaṇā siyuṃ.
Paccuppannānāgatagocarāpaccuppannārammaṇā anāgatārammaṇā siyuṃ. Kāme vīsati kusalākusalā kriyato
kiriyavasena kāme nava mānasā, voṭṭhabbaṃ voṭṭhabbanakiccavasena paccuppannārammaṇaṃ, āvajjanakiccavasena
tikālārammaṇaṃ. Mahākiriyamānasā javanakiccavasena tikālārammaṇā, sante paññattikāle navattabbārammaṇā. Dve
abhiññāmānasāpi abhiññākiccavasena atītādigocarā siyuṃ. Ime mānasā paññattikālepi sante navattabbā bhavanti.
Rūpārūpabhavesu mayā vuttato sesāni sabbāni cittāni atītārammaṇādināatītārammaṇādivasena paṇḍitena na
vattabbāni na kathitabbāni honti eva, paññattārammaṇāni eva hontīti attho.
327 . Kāmato ca kriyā pañca kāmāvacaravasena pañca kiriyā, rūpato rūpāvacaravasena pañcamī kriyā

abhiññācittaṃ, etesaṃ channaṃ cittānaṃ natthi kiñci ekampi agocara ṃanārammaṇaṃ, sabbārammaṇanti attho.
‘‘Pañcamī kriyā’’ti vacanaṃ abhiññācittavasena vuttaṃ. Suddhajhānassa pañcamarūpakiriyassa paññattārammaṇaṃ
evāti veditabbaṃ.
328 . Nibbānañca catubbidhaṃ phalaṃ, maggaṃ rūpañca arūpaṃcittacetasikasaṅkhātaṃ nāmañca gocaraṃ
kātuṃ yāni cittāni sakkonti, tāni cittāni me vada, ācariya, tāni mayhaṃ kathehi.
329-30 . Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato puññavasena cattāro ñāṇasampayuttā, kriyato tathākiriyavasena
cattāro ñāṇasampayuttā, dve abhiññāmānasā, kiriyāvoṭṭhabbanampi cāti ekādasa cittāni nibbānañca phalañca
maggañca rūpañca arūpaṃnāmañca gocaraṃ kātuṃ sakkonti.
331-4. Cittesu pana sabbesu yāni cittāni arahattaphalaṃ arahattamaggaṃ gocaraṃ kātuṃ sakkonti, tāni kati
cittāni me vada tāni mayhaṃ tvaṃ kathehi. Sabbesu pana cittesu, cha ca cittāni me suṇa, bho bhaddamukha, tvaṃ
mayhaṃ vacanaṃ suṇohi, sabbesu pana cittesu cha cittāni arahattaphalaṃ arahattamaggaṃ gocaraṃ kātuṃ sakkonti.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, kiriyā ca voṭṭhabbanampi ca kiriyābhiññāmano cāti cha ca cittāni gocaraṃ kātuṃ sakkonti.
Puññato puññavasena cattāro ñāṇasampayuttā, puññato puññavasena abhiññācittañca arahattaphalaṃ maggaṃ
gocaraṃ kātuṃ na sakkonti.
335-8. Arahato khīṇāsavassa maggacittaṃ phalamānasaṃ vā puthujjanā vā sekkhā vā vijānituṃ na sakkonti.
Kasmā kāraṇā? Puthujjano sotāpannassa mānasaṃ na jānāti, sotāpanno sakadāgāmissa mānasaṃ na jānāti, sakadāgāmī
anāgāmissa mānasaṃ na jānāti, anāgāmī arahantassa mānasaṃ na jānāti. Heṭṭhimo heṭṭhimo puggalo uparūpari
ṭhitassa puggalassa mānasaṃ neva jānāti, uparūpari ṭhito puggalopi heṭṭhimassa heṭṭhimassa puggalassa mānasaṃ
jānāti.
339-342 . Yo dhammo yassa dhammassa ārammaṇaṃ hoti, taṃ ārammaṇaṃ ekaṃ ekaṃ uddharitvā ito paraṃ
pavakkhāmi. Kusalārammaṇaṃ kāme kāme aṭṭhavidhaṃ kusalaṃ aṭṭhavidhassa kāmāvacara kusalassa ārammaṇaṃ
hoti. Kathaṃ? Pubbeva kataṃ aṭṭhavidhaṃ mahākusalaṃ pacchā somanassasahagatañāṇasampayuttacittadvayena vā
somanassasahagatañāṇavippayuttacittadvayena vā upekkhāsahagatañāṇasampayuttadvayena vā
upekkhāsahagatañāṇavippayuttadvayena vā anussaraṇakaālādīsu tassa aṭṭhavidhassa kusalassa javanakiccavasena
ārammaṇaṃ hoti, vippaṭisārakālādīsu dvādasavidhassa akusalassa ārammaṇaṃ hoti, kusalassa abhiññāmānasassa ca
kiriyassa abhiññāmānasassa ca ārammaṇaṃ hoti, ekādasavidhassa kāmāvacaravipākassa tadārammaṇavasena
ārammaṇaṃ hoti. Tathā kāmakriyassāti javanakiccavasena hasanassa āvajjanakiccavasena voṭṭhabbanassa
javanakiccavasena mah ākiriyassa ārammaṇaṃ hoti, etesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ siyābhaveyya.
Rūpāvacarapuññāni pañca tato charāsito kāmavipākaṃ vajjetvā pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇāni honti. Tadā
lobhamūlamohamūlavasena attanā paṭiladdhajhānānaṃ anussaraṇakāle tassa dasavidhassa akusalassa ārammaṇaṃ
hoti, tihetukapaṭisandhino sattassa jhānato parihīnassa jhānaṃ paccavekkhato jhānārammaṇaṃ domanassayuttaṃ hoti,
tadā tassa paṭighadvayassa ārammaṇaṃ hoti. Kāmakriyassāti ekantaparittārammaṇāni kiriyāmanodhātuhasanāni
vajjetvā āvajjanakiccavasena voṭṭhabbanassa, javanakiccavasena mahākiriyassa ca ārammaṇaṃ hoti.
343 . Āruppakusalañcāpi, tebhūmakusalassa ca mahākusalassa ca abhiññākiccavasena pañcamarūpakusalassa
ca dutiyacatutthaarūpakusalassa ca tebhūmakakriyassāpi voṭṭhabbanassa mahākiriyassa ca abhiññākiccavasena
pañcamarūpakiriyassa ca dutiyacatutthāruppakiriyassa ca ārammaṇaṃ hoti, dutiyāruppakiriyassa ca
paṭhamāruppakiriyāya ārammaṇena bhavitabbaṃ, catutthāruppakiriyassa ca tatiyāruppakiriyāya ārammaṇena
bhavitabbaṃ, evañca sati kathaṃ paṭhamāruppakusalaṃ dutiyāruppakiriyassa ārammaṇaṃ hoti, tatiyāruppakusalañca
catutthāruppakiriyassa ārammaṇaṃ hotīti ce vattabbaṃ, yadā puthujjanayogī vā sekkho vā yogī rūpasamāpattiṃ
samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanasaṅkhātaṃ paṭhamāruppasamāpattiṃ samāpajjitvā vītarāgo hutvā attanā
adhigatā samāpattiyo gahetvā puthujjanasekkhakāle attanā anadhigataṃ dutiyaṃ arūpasamāpattiṃ samāpajji, tadā
khīṇāsavakāle samāpajjitaṃ dutiyaṃ arūpakiriyaṃ paṭhamāruppakusalaṃ ārammaṇaṃ karoti, evaṃ
paṭhamāruppakusalaṃ dutiyāruppakiriyassa ārammaṇaṃ hoti.
Yadā yogī rūpasamāpattiyo samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā paṭhamāruppakusalaṃ dutiyāruppakusalaṃ
tatiyāruppakusalañca samāpajjitvā khīṇāsavo hutvā attanā adhigatā samāpattiyo gahetvā attanā anadhigataṃ catutthaṃ
arūpasamāpattiṃ samāpajji, tadā catutthāruppakiriyā tatiyāruppakusalaṃ ārammaṇaṃ karoti, evaṃ
catutthāruppakiriyassa tatiyāruppakusalaṃ ārammaṇaṃ hoti, pacchā khīṇāsavakāle samāpajjitā rūpārūpasamāpattiyo
honti. Yathā hoti, tathā eva akusalassapi ārammaṇaṃ hoti.
344-7. Arūpāvacarapākāna nti jātiniddhāraṇaṃ, catutthadutiyānaṃ arūpapākānampi ārammaṇaṃ hoti,
‘‘catutthadutiyāna’’nti vattabbe tiyānaṃ-saddassa lopaṃ katvā ‘‘catutthadū’’ ti vuttaṃ, tadā dvinnaṃ arūpapākānaṃ