Abhidhammatthasaṅgaho

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammatthasaṅgaho
Ganthārambhakathā
1. Sammāsambuddhamatulaṃ, sasaddhammagaṇuttamaṃ.
Abhivādiya bhāsissaṃ, abhidhammatthasaṅgahaṃ.
Catuparamatthadhammo
2. Tattha vuttābhidhammatthā, catudhā paramatthato .
Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti sabbathā.
1. Cittaparicchedo
Bhūmibhedacittaṃ
3. Tattha cittaṃtāva catubbidhaṃ hoti kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañceti.
Akusalacittaṃ
4. Tattha katamaṃ kāmāvacaraṃ? Somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ
diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ,
upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi lobhasahagatacittāni nāma.
5. Domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni dvepi paṭighasampayuttacittāni nāma.
6. Upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttamekaṃ, upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttamekanti imāni dvepi momūhacittāni nāma.
7. Iccevaṃ sabbathāpi dvādasākusalacittāni samattāni.
8. Aṭṭhadhā lobhamūlāni, dosamūlāni ca dvidhā.
Mohamūlāni ca dveti, dvādasākusalā siyuṃ.
Ahetukacittaṃ
9. Upekkhāsahagataṃ cakkhuviññāṇaṃ, tathā sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ
sampaṭicchanacittaṃ, upekkhāsahagataṃ santīraṇacittañceti imāni sattapi akusalavipākacittāni nāma.
10 . Upekkhāsahagataṃ kusalavipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tathā sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ,
upekkhāsahagataṃ sampaṭicchanacittaṃ, somanassasahagataṃ santīraṇacittaṃ, upekkhāsahagataṃ santīraṇacittañceti imāni aṭṭhapi
kusalavipākāhetukacittāni nāma.
11 . Upekkhāsahagataṃ pañcadvārāvajjanacittaṃ, tathā manodvārāvajjanacittaṃ, somanassasahagataṃ hasituppādacittañceti imāni tīṇipi
ahetukakiriyacittāni nāma.
12 . Icceva sabbathāpi aṭṭhārasāhetukacittāni samattāni.
13 . Sattākusalapākāni, puññapākāni aṭṭhadhā.
Kriyacittāni tīṇīti, aṭṭhārasa ahetukā.
Sobhanacittaṃ
14 . Pāpāhetukamuttāni, sobhanānīti vuccare.
Ekūnasaṭṭhi cittāni, athekanavutīpi vā.
Kāmāvacarasobhanacittaṃ
15 . Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ,
sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ. Upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ
asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi kāmāvacarakusalacittāni nāma.
16 . Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ,
sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ
asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi sahetukakāmāvacaravipākacittāni nāma.
17 . Somassasahagata ṃ ñāṇ asampayutta ṃ asa ṅkh ārikameka ṃ, sasa ṅkh ārikameka ṃ, somanassasahagata ṃ ñāṇ avippayutta ṃ asa ṅkh ārikameka ṃ,

sasa ṅkh ārikameka ṃ, upekkh āsahagata ṃ ñāṇ asampayutta ṃ asa ṅkh ārikameka ṃ, sasa ṅkh ārikameka ṃ, upekkh āsahagata ṃ ñāṇ avippayutta ṃ
asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi sahetukakāmāvacarakiriyacittāni nāma.
18 . Iccevaṃ sabbathāpi catuvīsati sahetukakāmāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
19 . Vedanāñāṇasaṅkhārabhedena catuvīsati.
Sahetukāmāvacarapuññapākakriyā matā.
20 . Kāme tevīsa pākāni, puññāpuññāni vīsati.
Ekādasa kriyā ceti, catupaññāsa sabbathā.
Rūpāvacaracittaṃ
21 . Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānakusalacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānakusalacittaṃ,
pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānakusalacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānakusalacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānakusalacittañceti
imāni pañcapi rūpāvacarakusalacittāni nāma.
22 . Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānavipākacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānavipākacittaṃ,
pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānavipākacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānavipākacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ
pañcamajjhānavipākacittañceti imāni pañcapi rūpāvacaravipākacittāni nāma.
23 . Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānakiriyacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānakiriyacittaṃ,
pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānakiriyacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānakiriyacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānakiriyacittañceti
imāni pañcapi rūpāvacarakiriyacittāni nāma.
24 . Iccevaṃ sabbathāpi pannarasa rūpāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
25 . Pañcadhā jhānabhedena, rūpāvacaramānasaṃ.
Puññapākakriyābhedā, taṃ pañcadasadhā bhave.
Arūpāvacaracittaṃ
26 . Ākāsānañcāyatanakusalacittaṃ, viññāṇañcāyatanakusalacittaṃ, ākiñcaññāyatanakusalacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanakusalacittañceti imāni
cattāripi arūpāvacarakusalacittāni nāma.
27 . Ākāsānañcāyatanavipākacittaṃ, viññāṇañcāyatanavipākacittaṃ, ākiñcaññāyatanavipākacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanavipākacittañceti imāni
cattāripi arūpāvacaravipākacittāni nāma.
28 . Ākāsānañcāyatanakiriyacittaṃ, viññāṇañcāyatanakiriyacittaṃ, ākiñcaññāyatanakiriyacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanakiriyacittañceti imāni
cattāripi arūpāvacarakiriyacittāni nāma.
29 . Iccevaṃ sabbathāpi dvādasa arūpāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
30 . Ālambaṇappabhedena, catudhāruppamānasaṃ.
Puññapākakriyābhedā, puna dvādasadhā ṭhitaṃ.
Lokuttaracittaṃ
31 . Sotāpattimaggacittaṃ, sakadāgāmimaggacittaṃ, anāgāmimaggacittaṃ, arahattamaggacittañceti imāni cattāripi lokuttarakusalacittāni nāma.
32 . Sotāpattiphalacittaṃ, sakadāgāmiphalacittaṃ, anāgāmiphalacittaṃ, arahattaphalacittañceti imāni cattāripi lokuttaravipākacittāni nāma.
33 . Iccevaṃ sabbathāpi aṭṭha lokuttarakusalavipākacittāni samattāni.
34 . Catumaggappabhedena, catudhā kusalaṃ tathā.
Pākaṃ tassa phalattāti, aṭṭhadhānuttaraṃ mataṃ.
Cittagaṇanasaṅgaho
35 . Dvādasākusalānevaṃ, kusalānekavīsati.
Chattiṃseva vipākāni, kriyacittāni vīsati.
36 . Catupaññāsadhā kāme, rūpe pannarasīraye.
Cittāni dvādasāruppe, aṭṭhadhānuttare tathā.
37 . Itthamek ūnanavutipabheda ṃ pana m ānasa ṃ.

Ekav īsasata ṃ vātha, vibhajanti vicakkha ṇā .
Vitthāragaṇanā
38 . Kathamekūnanavutividhaṃ cittaṃ ekavīsasataṃ hoti? Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānasotāpattimaggacittaṃ,
vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānasotāpattimaggacittaṃ, pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānasotāpattimaggacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ
catutthajjhānasotāpattimaggacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānasotāpattimaggacittañceti imāni pañcapi sotāpattimaggacittāni nāma.
39 . Tathā sakadāgāmimaggaanāgāmimaggaarahattamaggacittañceti samavīsati maggacittāni.
40 . Tathā phalacittāni ceti samacattālīsa lokuttaracittāni bhavantīti.
41 . Jhānaṅgayogabhedena, katvekekantu pañcadhā.
Vuccatānuttaraṃ cittaṃ, cattālīsavidhanti ca.
42 . Yathā ca rūpāvacaraṃ, gayhatānuttaraṃ tathā.
Paṭhamādijhānabhede, āruppañcāpi pañcame.
Ekādasavidhaṃ tasmā, paṭhamādikamīritaṃ;
Jhānamekekamante tu, tevīsatividhaṃ bhave.
43 . Sattatiṃsavidhaṃ puññaṃ, dvipaññāsavidhaṃ tathā.
Pākamiccāhu cittāni, ekavīsasataṃ budhā.
Iti abhidhammatthasaṅgahe cittasaṅgahavibhāgo nāma
Paṭhamo paricchedo.
2. Cetasikaparicchedo
Sampayogalakkhaṇaṃ
1. Ekuppādanirodhā ca, ekālambaṇavatthukā.
Cetoyuttā dvipaññāsa, dhammā cetasikā matā.
Aññasamānacetasikaṃ
2. Kathaṃ? Phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṃ manasikāro ceti sattime cetasikā sabbacittasādhāraṇā nāma.
3. Vitakko vicāro adhimokkho vīriyaṃ pīti chando cāti cha ime cetasikā pakiṇṇakānāma.
4. Evamete terasa cetasikā aññasamānāti veditabbā.
Akusalacetasikaṃ
5. Moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccaṃ lobho diṭṭhi māno doso issā macchariyaṃ kukkuccaṃ thinaṃ middhaṃ vicikicchā ceti cuddasime cetasikā
akusalānāma.
Sobhanacetasikaṃ
6. Saddhā sati hirī ottappaṃ alobho adoso tatramajjhattatā kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā
kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā ceti ekūnavīsatime cetasikā sobhanasādhāraṇā nāma.
7. Sammāvācā sammākammanto sammāājīvo ceti tisso viratiyo nāma.
8. Karuṇā muditā appamaññāyo nāmāti sabbathāpi paññindriyena saddhiṃ pañcavīsatime cetasikā sobhanāti veditabbā.
9. Ettāvatā ca –
Terasaññasamānā ca, cuddasākusalā tathā;
Sobhanā pañcavīsāti, dvipaññāsa pavuccare.
Sampayoganayo
10 . Tesaṃ cittāviyuttānaṃ, yathāyogamito paraṃ.
Cittuppādesu paccekaṃ, sampayogo pavuccati.
11 . Satta sabbattha yujjanti, yath āyoga ṃ paki ṇṇ ak ā.

Cuddas ākusalesveva, sobhanesveva sobhan ā.
Aññasamānacetasikasampayoganayo
12 . Kathaṃ? Sabbacittasādhāraṇā tāva sattime cetasikā sabbesupi ekūnanavuticittuppādesu labbhanti.
13 . Pakiṇṇakesu pana vitakko tāva dvipañcaviññāṇavajjitakāmāvacaracittesu ceva ekādasasu paṭhamajjhānacittesu ceti pañcapaññāsacittesu uppajjati.
14 . Vicāro pana tesu ceva ekādasasu dutiyajjhānacittesu cāti chasaṭṭhicittesu.
15 . Adhimokkho dvipañcaviññāṇavicikicchāsahagatavajjitacittesu.
16 . Vīriyaṃ pañcadvārāvajjanadvipañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavajjitacittesu.
17 . Pīti domanassupekkhāsahagatakāyaviññāṇacatutthajjhānavajjitacittesu.
18 . Chando ahetukamomūhavajjitacittesūti.
19 . Te pana cittuppādā yathākkamaṃ –
Chasaṭṭhi pañcapaññāsa, ekādasa ca soḷasa;
Sattati vīsati ceva, pakiṇṇakavivajjitā.
Pañcapaññāsa chasaṭṭhiṭṭhasattati tisattati;
Ekapaññāsa cekūnasattati sapakiṇṇakā.
Akusalacetasikasampayoganayo
20 . Akusalesu pana moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccañcāti cattārome cetasikā sabbākusalasādhāraṇā nāma, sabbesupi dvādasā kusalesu labbhanti.
21 . Lobho aṭṭhasu lobhasahagatacittesveva labbhati.
22 . Diṭṭhi catūsu diṭṭhigatasampayuttesu.
23 . Māno catūsu diṭṭhigatavippayuttesu.
24 . Doso issā macchariyaṃ kukkuccañcāti dvīsu paṭighasampayuttacittesu.
25 . Thinamiddhaṃ pañcasu sasaṅkhārikacittesu.
26 . Vicikicchā vicikicchāsahagatacitteyevāti.
27 . Sabbāpuññesu cattāro,
Lobhamūle tayo gatā;
Dosamūlesu cattāro,
Sasaṅkhāre dvayaṃ tathā.
Vicikicchā vicikicchā-citte cāti catuddasa;
Dvādasākulesveva, sampayujjanti pañcadhā.
Sobhanacetasikasampayoganayo
28 . Sobhanesu pana sobhanasādhāraṇā tāva ekūnavīsatime cetasikā sabbesupi ekūnasaṭṭhisobhanacittesu saṃvijjanti.
29 . Viratiyo pana tissopi lokuttaracittesu sabbathāpi niyatā ekatova labbhanti, lokiyesu pana kāmāvacarakusalesveva kadāci sandissanti visuṃ visuṃ.
30 . Appamaññāyo pana dvādasasu pañcamajjhānavajjitamahaggatacittesu ceva kāmāvacarakusalesu ca sahetukakāmāvacarakiriyacittesu cāti
aṭṭhavīsaticittesveva kadāci nānā hutvā jāyanti, upekkhāsahagatesu panettha karuṇāmuditā na santīti keci vadanti.
31 . Paññā pana dvādasasu ñāṇasampayuttakāmāvacaracittesu ceva sabbesupi pañcatiṃsamahaggatalokuttaracittesu cāti sattacattālīsacittesu
sampayogaṃ gacchatīti.
32 . Ekūnavīsati dhammā, jāyantekūnasaṭṭhisu.
Tayo soḷasacittesu, aṭṭhavīsatiyaṃ dvayaṃ.
Paññā pakāsitā, sattacattālīsavidhesupi;
Sampayuttā catudhevaṃ, sobhanesveva sobhanā.
33 . Issāmaccherakukkucca-viratikaruṇādayo.
Nānā kad āci m āno ca, thina middha ṃ tath ā saha.

34 . Yathāvuttānusārena, sesā niyatayogino .
Saṅgahañca pavakkhāmi, tesaṃ dāni yathārahaṃ.
Saṅgahanayo
35 . Chattiṃsānuttare dhammā, pañcatiṃsa mahaggate.
Aṭṭhatiṃsāpi labbhanti, kāmāvacarasobhane.
Sattavīsatipuññamhi, dvādasāhetuketi ca;
Yathāsambhavayogena, pañcadhā tattha saṅgaho.
Lokuttaracittasaṅgahanayo
36 . Kathaṃ? Lokuttaresu tāva aṭṭhasu paṭhamajjhānikacittesu aññasamānā terasa cetasikā, appamaññāvajjitā tevīsati sobhanacetasikā ceti chattiṃsa
dhammā saṅgahaṃ gacchanti, tathā dutiyajjhānikacittesu vitakkavajjā, tatiyajjhānikacittesu vitakkavicāravajjā, catutthajjhānikacittesu
vitakkavicārapītivajjā, pañcamajjhānikacittesupi upekkhāsahagatā te eva saṅgayhantīti sabbathāpi aṭṭhasu lokuttaracittesu pañcakajjhānavasena pañcadhāva
saṅgaho hotīti.
37 . Chattiṃsa pañcatiṃsa ca, catuttiṃsa yathākkamaṃ.
Tettiṃsadvayamiccevaṃ, pañcadhānuttare ṭhitā.
Mahaggatacittasaṅgahanayo
38 . Mahaggatesu pana tīsu paṭhamajjhānikacittesu tāva aññasamānā terasa cetasikā, viratittayavajjitā dvāvīsati sobhanacetasikā ceti pañcatiṃsa
dhammā saṅgahaṃ gacchanti, karuṇāmuditā panettha paccekameva yojetabbā, tathā dutiyajjhānikacittesu vitakkavajjā, tatiyajjhānikacittesu
vitakkavicāravajjā, catutthajjhānikacittesu vitakkavicārapītivajjā, pañcamajjhānikacittesu pana pannarasasu appamaññāyo na labbhantīti sabbathāpi
sattavīsatimahaggatacittesu pañcakajjhānavasena pañcadhāva saṅgaho hotīti.
39 . Pañcatiṃsa catuttiṃsa, tettiṃsa ca yathākkamaṃ.
Bāttiṃsa ceva tiṃseti, pañcadhāva mahaggate.
Kāmāvacarasobhanacittasaṅgahanayo
40 . Kāmāvacarasobhanesu pana kusalesu tāva paṭhamadvaye aññasamānā terasa cetasikā, pañcavīsati sobhanacetasikā ceti aṭṭhatiṃsa dhammā
saṅgahaṃ gacchanti, appamaññāviratiyo panettha pañcapi paccekameva yojetabbā, tathā dutiyadvaye ñāṇavajjitā, tatiyadvaye ñāṇasampayuttā pītivajjitā,
catutthadvaye ñāṇapītivajjitā te eva saṅgayhanti. Kiriyacittesupi virativajjitā tatheva catūsupi dukesu catudhāva saṅgayhanti. Tathā vipākesu ca
appamaññāvirativajjitā te eva saṅgayhantīti sabbathāpi catuvīsatikāmāvacarasobhanacittesu dukavasena dvādasadhāva saṅgaho hotīti.
41 . Aṭṭhatiṃsa sattatiṃsa, dvayaṃ chattiṃsakaṃ subhe.
Pañcatiṃsa catuttiṃsa, dvayaṃ tettiṃsakaṃ kriye;
Tettiṃsa pāke bāttiṃsa, dvayekatiṃsakaṃ bhave;
Sahetukāmāvacarapuñña-pākakriyāmane.
42 . Navijjantettha viratī, kriyesu ca mahaggate.
Anuttare appamaññā, kāmapāke dvayaṃ tathā;
Anuttare jhānadhammā, appamaññā ca majjhime;
Viratī ñāṇapītī ca, parittesu visesakā.
Akusalacittasaṅgahanayo
43 . Akusalesu pana lobhamūlesu tāva paṭhame asaṅkhārike aññasamānā terasa cetasikā, akusalasādhāraṇā cattāro cāti sattarasa lobhadiṭṭhīhi saddhiṃ
ekūnavīsati dhammā saṅgahaṃ gacchanti.
44 . Tatheva dutiye asaṅkhārike lobhamānena.
45 . Tatiye tatheva pītivajjitā lobhadiṭṭhīhi saha aṭṭhārasa.
46 . Catutthe tatheva lobhamānena.
47 . Pañcame pana paṭighasampayutte asaṅkhārike doso issā macchariyaṃ kukkuccañcāti catūhi saddhiṃ pītivajjitā te eva vīsati dhammā saṅgayhanti,
issāmacchariyakukkuccāni panettha paccekameva yojetabbāni.
48 . Sasaṅkhārikapañcakepi tatheva thinamiddhena visesetvā yojetabbā.
49 . Chandapītivajjitā pana aññasamānā ekādasa, akusalasādhāraṇā cattāro cāti pannarasa dhammā uddhaccasahagate sampayujjanti.
50 . Vicikicchāsahagatacitte ca adhimokkhavirahitā vicikicchāsahagatā tatheva pannarasa dhammā samupalabbhantīti sabbathāpi
dvādasākusalacittuppādesu paccekaṃ yojiyamānāpi gaṇanavasena sattadhāva saṅgahitā bhavantīti.

51 . Ekūnavīsāṭṭhārasa, vīsekavīsa vīsati.
Dvāvīsa pannaraseti, sattadhā kusaleṭhitā.
52 . Sādhāraṇā ca cattāro, samānā ca dasāpare.
Cuddasete pavuccanti, sabbākusalayogino .
Ahetukacittasaṅgahanayo
53 . Ahetukesu pana hasanacitte tāva chandavajjitā aññasamānā dvādasa dhammā saṅgahaṃ gacchanti.
54 . Tathā voṭṭhabbane chandapītivajjitā.
55 . Sukhasantīraṇe chandavīriyavajjitā.
56 . Manodhātuttikāhetukapaṭisandhiyugaḷe chandapītivīriyavajjitā.
57 . Dvipañcaviññāṇe pakiṇṇakavajjitā teyeva saṅgayhantīti sabbathāpi aṭṭhārasasu ahetukesu gaṇanavasena catudhāva saṅgaho hotīti.
58 . Dvādasekādasa dasa, satta cāti catubbidho.
Aṭṭhārasāhetukesu, cittuppādesu saṅgaho.
59 . Ahetukesu sabbattha, satta sesā yathārahaṃ.
Iti vitthārato vutto, tettiṃsavidhasaṅgaho.
60 . Itthaṃ cittāviyuttānaṃ, sampayogañca saṅgahaṃ.
Ñatvā bhedaṃ yathāyogaṃ, cittena samamuddise.
Iti abhidhammatthasaṅgahe cetasikasaṅgahavibhāgo nāma
Dutiyo paricchedo.
3. Pakiṇṇakaparicchedo
1. Sampayuttā yathāyogaṃ, tepaññāsa sabhāvato.
Cittacetasikā dhammā, tesaṃ dāni yathārahaṃ.
2. Vedanāhetuto kiccadvārālambaṇavatthuto.
Cittuppādavaseneva, saṅgaho nāma nīyate.
Vedanāsaṅgaho
3. Tattha vedanāsaṅgahe tāva tividhā vedanā sukhaṃ dukkhaṃ adukkhamasukhā ceti, sukhaṃ dukkhaṃ somanassaṃ domanassaṃ upekkhāti ca
bhedena pana pañcadhā hoti.
4. Tattha sukhasahagataṃ kusalavipākaṃ kāyaviññāṇamekameva, tathā dukkhasahagataṃ akusalavipākaṃ.
5. Somanassasahagatacittāni pana lobhamūlāni cattāri, dvādasa kāmāvacarasobhanāni, sukhasantīraṇahasanāni ca dveti aṭṭhārasa
kāmāvacarasomanassasahagatacittāni ceva paṭhamadutiyatatiyacatutthajjhānasaṅkhātāni catucattālīsa mahaggatalokuttaracittāni ceti dvāsaṭṭhividhāni
bhavanti.
6. Domanassasahagatacittāni pana dve paṭighasampayuttacittāneva.
7. Sesāni sabbānipi pañcapaññāsa upekkhāsahagatacittānevāti.
8. Sukhaṃ dukkhamupekkhāti, tividhā tattha vedanā.
Somanassaṃ domanassamitibhedena pañcadhā.
9. Sukhamekattha dukkhañca, domanassaṃ dvaye ṭhitaṃ.
Dvāsaṭṭhīsu somanassaṃ, pañcapaññāsaketarā.
Hetusaṅgaho
10 . Hetusaṅgahe hetū nāma lobho doso moho alobho adoso amoho cāti chabbidhā bhavanti.
11 . Tattha pañcadvārāvajjanadvipañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavoṭṭhabbanahasanavasena ahetukacittāni nāma.

12 . Sesāni sabbānipi ekasattati cittāni sahetukāneva.
13 . Tatthāpi dve momūhacittāni ekahetukāni.
14 . Sesāni dasa akusalacittāni ceva ñāṇavippayuttāni dvādasa kāmāvacarasobhanāni ceti dvāvīsati dvihetukacittāni.
15 . Dvādasa ñāṇasampayuttakāmāvacarasobhanāni ceva pañcatiṃsa mahaggatalokuttaracittāni ceti sattacattālīsa tihetukacittānīti.
16 . Lobho doso ca moho ca,
Hetū akusalā tayo;
Alobhādosāmoho ca,
Kusalābyākatā tathā.
17 . Ahetukāṭṭhārasekahetukā dve dvāvīsati.
Dvihetukā matā sattacattālīsatihetukā.
Kiccasaṅgaho
18 . Kiccasaṅgahe kiccāni nāma
paṭisandhibhavaṅgāvajjanadassanasavanaghāyanasāyanaphusanasampaṭicchanasantīraṇavoṭṭhabbanajavanatadārammaṇacutivasena cuddasavidhāni
bhavanti.
19 . Paṭisandhibhavaṅgāvajjanapañcaviññāṇaṭhānādivasena pana tesaṃ dasadhā ṭhānabhedo veditabbo.
20 . Tattha dve upekkhāsahagatasantīraṇāni ceva aṭṭha mahāvipākāni ca nava rūpārūpavipākāni ceti ekūnavīsati cittāni paṭisandhibhavaṅgacutikiccāni
nāma.
21 . Āvajjanakiccāni pana dve.
22 . Tathā dassanasavanaghāyanasāyanaphusanasampaṭicchanakiccāni ca.
23 . Tīṇi santīraṇakiccāni.
24 . Manodvārāvajjanameva pañcadvāre voṭṭhabbanakiccaṃ sādheti.
25 . Āvajjanadvayavajjitāni kusalākusalaphalakiriyacittāni pañcapaññāsa javanakiccāni.
26 . Aṭṭha mahāvipākāni ceva santīraṇattayañceti ekādasa tadārammaṇakiccāni.
27 . Tesu pana dve upekkhāsahagatasantīraṇacittāni paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇasantīraṇavasena pañcakiccāni nāma.
28 . Mahāvipākāni aṭṭha paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena catukiccāni nāma.
29 . Mahaggatavipākāni nava paṭisandhibhavaṅgacutivasena tikiccāni nāma.
30 . Somanassasantīraṇaṃ santīraṇatadārammaṇavasena dukiccaṃ.
31 . Tathā voṭṭhabbanaṃ voṭṭhabbanāvajjanavasena.
32 . Sesāni pana sabbānipi javanamanodhātuttikadvipañcaviññāṇāni yathāsambhavamekakiccānīti.
33 . Paṭisandhādayo nāma, kiccabhedena cuddasa.
Dasadhā ṭhānabhedena, cittuppādā pakāsitā.
34 . Aṭṭhasaṭṭhi tathā dve ca, navāṭṭha dve yathākkamaṃ.
Ekadviticatupañcakiccaṭhānāni niddise.
Dvārasaṅgaho
35 . Dvārasaṅgahe dvārāni nāma cakkhudvāraṃ sotadvāraṃ ghānadvāraṃ jivhādvāraṃ kāyadvāraṃ manodvārañceti chabbidhāni bhavanti.
36 . Tattha cakkhumeva cakkhudvāraṃ.
37 . Tathā sotādayo sotadvārādīni.
38 . Manodvāraṃ pana bhavaṅganti pavuccati.
39 . Tattha pañcadvārāvajjanacakkhuviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavoṭṭhabbanakāmāvacarajavanatadārammaṇavasena chacattālīsa cittāni cakkhudvāre
yathārahaṃ uppajjanti, tathā pañcadvārāvajjanasotaviññāṇādivasena sotadvārādīsupi chacattālīseva bhavantīti sabbathāpi pañcadvāre catupaññāsa cittāni
kāmāvacarāneva.

40 . Manodvāre pana manodvārāvajjanapañcapaññāsajavanatadārammaṇavasena sattasaṭṭhi cittāni bhavanti.
41 . Ekūnavīsati paṭisandhibhavaṅgacutivasena dvāravimuttāni.
42 . Tesu pana pañcaviññāṇāni ceva mahaggatalokuttarajavanāni ceti chattiṃsa yathārahamekadvārikacittāni nāma.
43 . Manodhātuttikaṃ pana pañcadvārikaṃ.
44 . Sukhasantīraṇavoṭṭhabbanakāmāvacarajavanāni chadvārikacittāni.
45 . Upekkhāsahagatasantīraṇamahāvipākāni chadvārikāni ceva dvāravimuttāni ca.
46 . Mahaggatavipākāni dvāravimuttānevāti.
47 . Ekadvārikacittāni, pañcachadvārikāni ca.
Chadvārikavimuttāni, vimuttāni ca sabbathā.
Chattiṃsati tathā tīṇi, ekatiṃsa yathākkamaṃ;
Dasadhā navadhā ceti, pañcadhā paridīpaye.
Ālambaṇasaṅgaho
48 . Ālambaṇasaṅgahe ārammaṇāni nāma rūpārammaṇaṃ saddārammaṇaṃ gandhārammaṇaṃ rasārammaṇaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ
dhammārammaṇañceti chabbidhāni bhavanti.
49 . Tattha rūpameva rūpārammaṇaṃ, tathā saddādayo saddārammaṇādīni.
50 . Dhammārammaṇaṃ pana pasādasukhumarūpacittacetasikanibbānapaññattivasena chadhā saṅgayhati.
51 . Tattha cakkhudvārikacittānaṃ sabbesampi rūpameva ārammaṇaṃ, tañca paccuppannaṃ. Tathā sotadvārikacittādīnampi saddādīni, tāni ca
paccuppannāniyeva.
52 . Manodvārikacittānaṃ pana chabbidhampi paccuppannamatītaṃ anāgataṃ kālavimuttañca yathārahamārammaṇaṃ hoti.
53 . Dvāravimuttānañca paṭisandhibhavaṅgacutisaṅkhātānaṃ chabbidhampi yathāsambhavaṃ yebhuyyena bhavantare chadvāraggahitaṃ
paccuppannamatītaṃ paññattibhūtaṃ vā kammakammanimittagatinimittasammataṃ ārammaṇaṃ hoti.
54 . Tesu cakkhuviññāṇādīni yathākkamaṃ rūpādiekekārammaṇāneva.
55 . Manodhātuttikaṃ pana rūpādipañcārammaṇaṃ.
56 . Sesāni kāmāvacaravipākāni hasanacittañceti sabbathāpi kāmāvacarārammaṇāneva.
57 . Akusalāni ceva ñāṇavippayuttakāmāvacarajavanāni ceti lokuttaravajjitasabbārammaṇāni.
58 . Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalāni ceva pañcamajjhānasaṅkhātaṃ abhiññākusalañceti arahattamaggaphalavajjitasabbārammaṇāni.
59 . Ñāṇasampayuttakāmāvacarakiriyāni ceva kiriyābhiññāvoṭṭhabbanañceti sabbathāpi sabbārammaṇāni.
60 . Āruppesu dutiyacatutthāni mahaggatārammaṇāni.
61 . Sesāni mahaggatacittāni sabbānipi paññattārammaṇāni.
62 . Lokuttaracittāni nibbānārammaṇānīti.
63 . Pañcavīsa parittamhi, cha cittāni mahaggate.
Ekavīsati vohāre, aṭṭha nibbānagocare.
Vīsānuttaramuttamhi, aggamaggaphalujjhite;
Pañca sabbattha chacceti, sattadhā tattha saṅgaho.
Vatthusaṅgaho
64 . Vatthusaṅgahe vatthūni nāma cakkhusotaghānajivhākāyahadayavatthu ceti chabbidhāni bhavanti.
65 . Tāni kāmaloke sabbānipi labbhanti.
66 . Rūpaloke pana ghānādittayaṃ natthi.
67 . Arūpaloke pana sabbānipi na saṃvijjanti.
68 . Tattha pañcaviññāṇadhātuyo yathākkamaṃ ekantena pañca pasādavatthūni nissāyeva pavattanti.

69 . Pañcadvārāvajjanasampaṭicchanasaṅkhātā pana manodhātu ca hadayaṃ nissitāyeva pavattanti.
70 . Avasesā pana manoviññāṇadhātusaṅkhātā ca santīraṇamahāvipākapaṭighadvayapaṭhamamaggahasanarūpāvacaravasena hadayaṃ nissāyeva
pavattanti.
71 . Avasesā kusalākusalakiriyānuttaravasena pana nissāya vā anissāya vā.
72 . Āruppavipākavasena hadayaṃ anissāyevāti.
73 . Chavatthuṃ nissitā kāme, satta rūpe catubbidhā.
Tivatthuṃ nissitāruppe, dhātvekā nissitā matā.
74 . Tecattālīsa nissāya, dvecattālīsa jāyare.
Nissāya ca anissāya, pākāruppā anissitā.
Iti abhidhammatthasaṅgahe pakiṇṇakasaṅgahavibhāgo nāma
Tatiyo paricchedo.
4. Vīthiparicchedo
1. Cittuppādānamiccevaṃ, katvāsaṅgahamuttaraṃ.
Bhūmipuggalabhedena, pubbāparaniyāmitaṃ.
Pavattisaṅgahaṃ nāma, paṭisandhipavattiyaṃ;
Pavakkhāmi samāsena, yathāsambhavato kathaṃ.
2.. Vīthimuttānaṃ pana kammakammanimittagatinimittavasena tividhā hoti visayappavatti.
4. Tattha vatthudvārārammaṇāni pubbe vuttanayāneva.
Viññāṇachakkaṃ
5. Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇañceti cha viññāṇāni.
Vīthichakkaṃ
6. Cha vīthiyo pana cakkhudvāravīthi sotadvāravīthi ghānadvāravīthi jivhādvāravīthi kāyadvāravīthi manodvāravīthi ceti dvāravasena vā,
cakkhuviññāṇavīthi sotaviññāṇavīthi ghānaviññāṇavīthi jivhāviññāṇavīthi kāyaviññāṇavīthi manoviññāṇavīthi ceti viññāṇavasena vā dvārappavattā
cittappavattiyo yojetabbā.
Vīthibhedo
7. Atimahantaṃ mahantaṃ parittaṃ atiparittañceti pañcadvāre manodvāre pana vibhūtamavibhūtañceti chadhā visayappavatti veditabbā.
Pañcadvāravīthi
8. Kathaṃ? Uppādaṭhitibhaṅgavasena khaṇattayaṃ ekacittakkhaṇaṃ nāma.
9. Tāni pana sattarasa cittakkhaṇāni rūpadhammānamāyū.
10 . Ekacittakkhaṇātītāni vā bahucittakkhaṇātītāni vā ṭhitippattāneva pañcārammaṇāni pañcadvāre āpāthamāgacchanti. Tasmā yadi
ekacittakkhaṇātītakaṃ rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthamāgacchati, tato dvikkhattuṃ bhavaṅge calite bhavaṅgasotaṃ vocchinditvā tameva rūpārammaṇaṃ
āvajjantaṃ pañcadvārāvajjanacittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tato tassānantaraṃ tameva rūpaṃ passantaṃ cakkhuviññāṇaṃ, sampaṭicchantaṃ
sampaṭicchanacittaṃ, santīrayamānaṃ santīraṇacittaṃ, vavatthapentaṃ voṭṭhabbanacittañceti yathākkamaṃ uppajjitvā nirujjhanti, tato paraṃ ekūnatiṃsa
kāmāvacarajavanesu yaṃkiñci laddhapaccayaṃ yebhuyyena sattakkhattuṃ javati, javanānubandhāni ca dve tadārammaṇapākāni yathārahaṃ pavattanti, tato
paraṃ bhavaṅgapāto.
11 . Ettāvatā cuddasa vīthicittuppādā, dve bhavaṅgacalanāni, pubbevātītakamekacittakkhaṇanti katvā sattarasa cittakkhaṇāni paripūrenti, tato paraṃ
nirujjhati, ārammaṇametaṃ atimahantaṃnāma gocaraṃ.
12 . Yāva tadārammaṇuppādā pana appahontātītakamāpāthamāgataṃ ārammaṇaṃ mahantaṃnāma, tattha javanāvasāne bhavaṅgapātova hoti, natthi
tadārammaṇuppādo.
13 . Yāva javanuppādāpi appahontātītakamāpāthamāgataṃ ārammaṇaṃ parittaṃnāma, tattha javanampi anuppajjitvā dvattikkhattuṃ
voṭṭhabbanameva pavattati, tato paraṃ bhavaṅgapātova hoti.
14 . Yāva voṭṭhabbanuppādā ca pana appahontātītakamāpāthamāgataṃ nirodhāsannamārammaṇaṃ atiparittaṃnāma, tattha bhavaṅgacalanameva hoti,
natthi vīthicittuppādo.
15 . Icceva ṃ cakkhudv āre, tath ā sotadv ārādīsu ceti sabbath āpi pañcadv āre tad āramma ṇajavanavo ṭṭ habbanamoghav ārasa ṅkh ātāna ṃ catunna ṃ vārāna ṃ

yath ākkama ṃ ā ramma ṇabh ūtā visayappavatti catudh ā veditabb ā.
16 . Vīthicittāni satteva, cittuppādā catuddasa.
Catupaññāsa vitthārā, pañcadvāre yathārahaṃ.
Ayamettha pañcadvāre vīthicittappavattinayo.
Manodvāravīthi parittajavanavāro
17 . Manodvāre pana yadi vibhūta mārammaṇaṃ āpāthamāgacchati, tato paraṃ bhavaṅgacalanamanodvārāvajjanajavanāvasāne tadārammaṇapākāni
pavattanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
18 . Avibhūte panārammaṇe javanāvasāne bhavaṅgapātova hoti, natthi tadārammaṇuppādoti.
19 . Vīthicittāni tīṇeva, cittuppādā daseritā.
Vitthārena panettheka-cattālīsa vibhāvaye;
Ayamettha parittajavanavāro.
Appanājavanavāro
20 . Appanājavanavāre pana vibhūtāvibhūtabhedo natthi, tathā tadārammaṇuppādo ca.
21 . Tattha hi ñāṇasampayuttakāmāvacarajavanānamaṭṭhannaṃ aññatarasmiṃ parikammopacārānulomagotrabhunāmena catukkhattuṃ tikkhattumeva
vā yathākkamaṃ uppajjitvā niruddhānantarameva yathārahaṃ catutthaṃ, pañcamaṃ vā chabbīsatimahaggatalokuttarajavanesu yathābhinīhāravasena yaṃ
kiñci javanaṃ appanāvīthimotarati, tato paraṃ appanāvasāne bhavaṅgapātova hoti.
22 . Tattha somanassasahagatajavanānantaraṃ appanāpi somanassasahagatāva pāṭikaṅkhitabbā, upekkhāsahagatajavanānantaraṃ upekkhāsahagatāva,
tatthāpi kusalajavanānantaraṃ kusalajavanañceva heṭṭhimañca phalattayamappeti, kiriyajavanānantaraṃ kiriyajavanaṃ arahattaphalañcāti.
23 . Dvattiṃsa sukhapuññamhā, dvādasopekkhakā paraṃ,
Sukhitakriyato aṭṭha, cha sambhonti upekkhakā.
24 . Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto.
Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.
Ayamettha manodvāre vīthicittappavattinayo.
Tadārammaṇaniyamo
25 . Sabbatthāpi panettha aniṭṭhe ārammaṇe akusalavipākāneva pañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇāni.
26 . Iṭṭhe kusalavipākāni.
27 . Atiiṭṭhe pana somanassasahagatāneva santīraṇatadārammaṇāni, tatthāpi somanassasahagatakiriyajavanāvasāne somanassasahagatāneva
tadārammaṇāni bhavanti, upekkhāsahagatakiriyajavanāvasāne ca upekkhāsahagatāneva honti.
28 . Domanassasahagatajavanāvasāne ca pana tadārammaṇāniceva bhavaṅgāni ca upekkhāsahagatāneva bhavanti, tasmā yadi somanassapaṭisandhikassa
domanassasahagatajavanāvasāne tadārammaṇasambhavo natthi, tadā yaṃ kiñci paricitapubbaṃ parittārammaṇamārabbha upekkhāsahagatasantīraṇaṃ
uppajjati, tamanantaritvā bhavaṅgapātova hotīti vadanti ācariyā.
29 . Tathā kāmāvacarajavanāvasāne kāmāvacarasattānaṃ kāmāvacaradhammesveva ārammaṇabhūtesu tadārammaṇaṃ icchantīti.
30 . Kāme javanasattālambaṇānaṃ niyame sati.
Vibhūtetimahante ca, tadārammaṇamīritaṃ.
Ayamettha tadārammaṇaniyamo.
Javananiyamo
31 . Javanesu ca parittajavanavīthiyaṃ kāmāvacarajavanāni sattakkhattuṃ chakkhattumeva vā javanti.
32 . Mandappavattiyaṃ pana maraṇakālādīsu pañcavārameva.
33 . Bhagavato pana yamakapāṭihāriyakālādīsu lahukappavattiyaṃ cattāripañca vā paccavekkhaṇacittāni bhavantītipi vadanti.
34 . Ādikammikassa pana paṭhamakappanāyaṃ mahaggatajavanāniabhiññājavanāni ca sabbadāpi ekavārameva javanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
35 . Cattāro pana magguppādā ekacittakkhaṇikā, tato paraṃ dve tīṇi phalacittāni yathārahaṃ uppajjanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.

36 . Nirodhasamāpattikāle dvikkhattuṃ catutthāruppajavanaṃ javati, tato paraṃ nirodhaṃ phusati.
37 . Vuṭṭhānakāle ca anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā yathārahamekavāraṃ uppajjitvā niruddhe bhavaṅgapātova hoti.
38 . Sabbatthāpi samāpattivīthiyaṃ bhavaṅgasoto viya vīthiniyamo natthīti katvā bahūnipi labbhantīti.
39 . Sattakkhattuṃ parittāni, maggābhiññā sakiṃ matā.
Avasesāni labbhanti, javanāni bahūnipi.
Ayamettha javananiyamo.
Puggalabhedo
40 . Duhetukānamahetukānañca panettha kiriyajavanāni ceva appanājavanāni ca labbhanti.
41 . Tathā ñāṇasampayuttavipākāni ca sugatiyaṃ.
42 . Duggatiyaṃ pana ñāṇavippayuttāni ca mahāvipākāni na labbhanti.
43 . Tihetukesu ca khīṇāsavānaṃ kusalākusalajavanāni na labbhanti.
44 . Tathā sekkhaputhujjanānaṃ kiriyajavanāni.
45 . Diṭṭhigatasampayuttavicikicchājavanāni ca sekkhānaṃ.
46 . Anāgāmipuggalānaṃ pana paṭighajavanāni ca na labbhanti.
47 . Lokuttarajavanāni ca yathārahaṃ ariyānameva samuppajjantīti.
48 . Asekkhānaṃ catucattālīsa sekkhānamuddise.
Chappaññāsāvasesānaṃ, catupaññāsa sambhavā.
Ayamettha puggalabhedo.
Bhūmivibhāgo
49 . Kāmāvacarabhūmiyaṃpanetāni sabbānipi vīthicittāni yathārahamupalabbhanti.
50 . Rūpāvacarabhūmiyaṃpaṭighajavanatadārammaṇavajjitāni.
51 . Arūpāvacarabhūmiyaṃpaṭhamamaggarūpāvacarahasanaheṭṭhimāruppavajjitāni ca labbhanti.
52 . Sabbatthāpi ca taṃtaṃpasādarahitānaṃ taṃtaṃdvārikavīthicittāni na labbhanteva.
53 . Asaññasattānaṃ pana sabbathāpi cittappavatti natthevāti.
54 . Asīti vīthicittāni, kāme rūpe yathārahaṃ.
Catusaṭṭhi tathārūpe, dvecattālīsa labbhare.
Ayamettha bhūmivibhāgo.
55 . Iccevaṃ chadvārikacittappavatti yathāsambhavaṃ bhavaṅgantaritā yāvatāyukamabbocchinnā pavattati.
Iti abhidhammatthasaṅgahe vīthisaṅgahavibhāgo nāma
Catuttho paricchedo.
5. Vīthimuttaparicchedo
1. Vīthicittavasenevaṃ, pavattiyamudīrito.
Pavattisaṅgaho nāma, sandhiyaṃ dāni vuccati.
2. Catasso bhūmiyo, catubbidhā paṭisandhi, cattāri kammāni, catudhā maraṇuppatti ceti vīthimuttasaṅgahe cattāri catukkāni veditabbāni.
Bhūmicatukkaṃ
3. Tattha apāyabhūmi kāmasugatibhūmi rūpāvacarabhūmi arūpāvacarabhūmi ceti catasso bhūmiyo nāma.
4. T āsu nirayo tiracch ānayoni pettivisayo asurak āyo ceti ap āyabh ūmi catubbidh āhoti.

5. Manussā cātumahārājikā tāvatiṃsā yāmā tusitā nimmānarati paranimmitavasavattī ceti kāmasugatibh ūmi sattavidh āhoti.
6. Sā panāyamekādasavidhāpi kāmāvacarabhūmicceva saṅkhaṃ gacchati.
7. Brahmapārisajjā brahmapurohitā mahābrahmā ceti paṭhamajjhānabhūmi.
8. Parittābhā appamāṇābhā ābhassarā ceti dutiyajjhānabhūmi.
9. Parittasubhā appamāṇasubhā subhakiṇhā ceti tatiyajjhānabhūmi.
10 . Vehapphalā asaññasattā suddhāvāsā ceti catutthajjhānabhūmīti rūpāvacarabhūmi soḷasavidhāhoti.
11 . Avihā atappā sudassā sudassī akaniṭṭhā ceti suddhāvāsabhūmi pañcavidhāhoti.
12 . Ākāsānañcāyatanabhūmi viññāṇañcāyatanabhūmi ākiñcaññāyatanabhūmi nevasaññānāsaññāyatanabhūmi ceti arūpabhūmi catubbidhāhoti.
13 . Puthujjanā na labbhanti, suddhāvāsesu sabbathā.
Sotāpannā ca sakadāgāmino cāpi puggalā.
14 . Ariyā nopalabbhanti, asaññāpāyabhūmisu.
Sesaṭṭhānesu labbhanti, ariyānariyāpi ca.
Idamettha bhūmicatukkaṃ.
Paṭisandhicatukkaṃ
15 . Apāyapaṭisandhi kāmasugatipaṭisandhi rūpāvacarapaṭisandhi arūpāvacarapaṭisandhi ceti catubbidhā paṭisandhi nāma.
16 . Tattha akusalavipākopekkhāsahagatasantīraṇaṃ apāyabhūmiyaṃ okkantikkhaṇe paṭisandhi hutvā tato paraṃ bhavaṅgaṃ pariyosāne cavanaṃ
hutvā vocchijjati, ayamekāpāyapaṭisandhi nāma.
17 . Kusalavipākopekkhāsahagatasantīraṇaṃ pana kāmasugatiyaṃ manussānañceva jaccandhādīnaṃ bhummassitānañca vinipātikāsurānaṃ
paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattati.
18 . Mahāvipākāni pana aṭṭha sabbatthāpi kāmasugatiyaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanti.
19 . Imā nava kāmasugatipaṭisandhiyo nāma.
20 . Sā panāyaṃ dasavidhāpi kāmāvacarapaṭisandhicceva saṅkhaṃ gacchati.
21 . Tesu catunnaṃ apāyānaṃ manussānaṃ vinipātikāsurānañca āyuppamāṇagaṇanāya niyamo natthi.
22 . Cātumahārājikānaṃ pana devānaṃ dibbāni pañcavassasatāni āyuppamāṇaṃ, manussagaṇanāya navutivassasatasahassappamāṇaṃ hoti, tato
catugguṇaṃ tāvatiṃsānaṃ, tato catugguṇaṃ yāmānaṃ, tato catugguṇaṃ tusitānaṃ, tato catugguṇaṃ nimmānaratīnaṃ, tato catugguṇaṃ
paranimmitavasavattīnaṃ.
23 . Navasatañcekavīsa-vassānaṃ koṭiyo tathā.
Vassasatasahassāni, saṭṭhi ca vasavattisu.
24 . Paṭhamajjhānavipākaṃ paṭhamajjhānabhūmiyaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattati.
25 . Tathā dutiyajjhānavipākaṃ tatiyajjhānavipākañca dutiyajjhānabhūmiyaṃ.
26 . Catutthajjhānavipākaṃ tatiyajjhānabhūmiyaṃ.
27 . Pañcamajjhānavipākaṃ catutthajjhānabhūmiyaṃ.
28 . Asaññasattānaṃ pana rūpameva paṭisandhi hoti. Tathā tato paraṃ pavattiyaṃ cavanakāle ca rūpameva pavattitvā nirujjhati, imā cha
rūpāvacarapaṭisandhiyo nāma.
29 . Tesu brahmapārisajjānaṃ devānaṃ kappassa tatiyo bhāgo āyuppamāṇaṃ.
30 . Brahmapurohitānaṃ upaḍḍhakappo.
31 . Mahābrahmānaṃ eko kappo.
32 . Parittābhānaṃ dve kappāni.
33 . Appamāṇābhānaṃ cattārikappāni.
34 . Ā bhassar āna ṃ aṭṭ ha kapp āni.

35 . Parittasubhānaṃ soḷasa kappāni.
36 . Appamāṇasubhānaṃ dvattiṃsa kappāni.
37 . Subhakiṇhānaṃ catusaṭṭhi kappāni.
38 . Vehapphalānaṃ asaññasattānañca pañcakappasatāni.
39 . Avihānaṃ kappasahassāni.
40 . Atappānaṃ dve kappasahassāni.
41 . Sudassānaṃ cattāri kappasahassāni.
42 . Sudassīnaṃ aṭṭha kappasahassāni.
43 . Akaniṭṭhānaṃ soḷasa kappasahassāni.
44 . Paṭhamāruppādivipākāni paṭhamāruppādibhūmīsu yathākkamaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanti. Imā catasso arūpapaṭisandhiyo nāma.
45 . Tesu pana ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ vīsatikappasahassāni āyuppamāṇaṃ.
46 . Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ cattālīsakappasahassāni.
47 . Ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ saṭṭhikappasahassāni.
48 . Nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ caturāsītikappasahassāni.
49 . Paṭisandhi bhavaṅgañca, tathā cavanamānasaṃ.
Ekameva tathevekavisayañcekajātiyaṃ.
Idamettha paṭisandhicatukkaṃ.
Kammacatukkaṃ
50 . Janakaṃ upatthambhakaṃ upapīḷakaṃ upaghātakañceti kiccavasena .
51 . Garukaṃ āsannaṃ āciṇṇaṃ kaṭattākammañceti pākadānapariyāyena .
52 . Diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparāpariyavedanīyaṃ ahosikammañceti pākakālavasena cattāri kammāni nāma.
53 . Tathā akusalaṃ kāmāvacarakusalaṃ rūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalañceti pākaṭhānavasena .
54 . Tattha akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammañceti kammadvāravasena tividhaṃ hoti.
55 . Kathaṃ? Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro ceti kāyaviññattisaṅkhāte kāyadvāre bāhullavuttito kāyakammaṃnāma.
56 . Musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo ceti vacīviññattisaṅkhāte vacīdvāre bāhullavuttito vacīkammaṃnāma.
57 . Abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi ceti aññatrāpi viññattiyā manasmiṃyeva bāhullavuttito manokammaṃnāma.
58 . Tesu pāṇātipāto pharusavācā byāpādo ca dosamūlena jāyanti.
59 . Kāmesumicchācāro abhijjhā micchādiṭṭhi ca lobhamūlena.
60 . Sesāni cattāripi dvīhi mūlehi sambhavanti.
61 . Cittuppādavasena panetaṃ akusalaṃ sabbathāpi dvādasavidhaṃ hoti.
62 . Kāmāvacarakusalampi kāyadvāre pavattaṃ kāyakammaṃ, vacīdvāre pavattaṃ vacīkammaṃ, manodvāre pavattaṃ manokammañceti
kammadvāravasena tividhaṃ hoti.
63 . Tathā dānasīlabhāvanāvasena.
64 . Cittuppādavasena panetaṃ aṭṭhavidhaṃ hoti.
65 . Dānasīlabhāvanāpacāyanaveyyāvaccapattidānapattānumodanadhammassavanadhammadesanā diṭṭhijukammavasena dasavidhaṃ hoti.
66 . Taṃ panetaṃ vīsatividhampi kāmāvacarakammamicceva saṅkhaṃ gacchati.
67 . Rūpāvacarakusalaṃ pana manokammameva, tañca bhāvanāmayaṃ appanāppattaṃ, jhānaṅgabhedena pañcavidhaṃ hoti.
68 . Tath ā ar ūpāvacarakusalañca manokamma ṃ , tampi bh āvan āmaya ṃ appan āppatta ṃ . Ā ramma ṇabhedena catubbidha ṃ hoti.

69 . Etthākusalakammamuddhaccarahitaṃ apāyabhūmiyaṃ paṭisandhiṃ janeti, pavattiyaṃ pana sabbampi dvādasavidhaṃ sattākusalapākāni
sabbatthāpi kāmaloke rūpaloke ca yathārahaṃ vipaccati.
70 . Kāmāvacarakusalampi kāmasugatiyameva paṭisandhiṃ janeti, tathā pavattiyañca mahāvipākāni, ahetukavipākāni pana aṭṭhapi sabbatthāpi
kāmaloke rūpaloke ca yathārahaṃ vipaccati.
71 . Tatthāpi tihetukamukkaṭṭhaṃ kusalaṃ tihetukaṃ paṭisandhiṃ datvā pavatte soḷasa vipākāni vipaccati.
72 . Tihetukamomakaṃ dvihetukamukkaṭṭhañca kusalaṃ dvihetukaṃ paṭisandhiṃ datvā pavatte tihetukarahitāni dvādasa vipākāni vipaccati.
73 . Dvihetukamomakaṃ pana kusalaṃ ahetukameva paṭisandhiṃ deti, pavatte ca ahetukavipākāneva vipaccati.
74 . Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāra-vipākāni na paccati.
Sasaṅkhāramasaṅkhāra-vipākānīti kecana.
Tesaṃ dvādasa pākāni, dasāṭṭha ca yathākkamaṃ;
Yathāvuttānusārena yathāsambhavamuddise.
75 . Rūpāvacarakusalaṃ pana paṭhamajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvā brahmapārisajjesu uppajjati.
76 . Tadeva majjhimaṃ bhāvetvā brahmapurohitesu.
77 . Paṇītaṃ bhāvetvā mahābrahmesu.
78 . Tathā dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānañca parittaṃ bhāvetvā parittābhesu.
79 . Majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇābhesu.
80 . Paṇītaṃ bhāvetvā ābhassaresu.
81 . Catutthajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittasubhesu.
82 . Majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇasubhesu.
83 . Paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhesu.
84 . Pañcamajjhānaṃ bhāvetvā vehapphalesu.
85 . Tadeva saññāvirāgaṃ bhāvetvā asaññasattesu.
86 . Anāgāmino pana suddhāvāsesu uppajjanti.
87 . Arūpāvacarakusalañca yathākkamaṃ bhāvetvā āruppesu uppajjantīti.
88 . Itthaṃ mahaggataṃ puññaṃ, yathābhūmivavatthitaṃ.
Janeti sadisaṃ pākaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
Idamettha kammacatukkaṃ.
Cutipaṭisandhikkamo
89 . Āyukkhayena kammakkhayena ubhayakkhayena upacchedakakammunā ceti catudhā maraṇuppatti nāma.
90 . Tathā ca marantānaṃ pana maraṇakāle yathārahaṃ abhimukhībhūtaṃ bhavantare paṭisandhijanakaṃ kammaṃ vā, taṃkammakaraṇakāle
rūpādikamupaladdhapubbamupakaraṇabhūtañca kammanimittaṃ vā, anantaramuppajjamānabhave upalabhitabbamupabhogabhūtañca gatinimittaṃ vā
kammabalena channaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ paccupaṭṭhāti, tato paraṃ tameva tathopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha vipaccamānakakammānurūpaṃ
parisuddhaṃ upakkiliṭṭhaṃ vā upalabhitabbabhavānurūpaṃ tatthoṇataṃva cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattati bāhullena, tameva vā pana janakabhūtaṃ
kammaṃ abhinavakaraṇavasena dvārappattaṃ hoti.
91 . Paccāsannamaraṇassa tassa vīthicittāvasāne bhavaṅgakkhaye vā cavanavasena paccuppannabhavapariyosānabhūtaṃ cuticittaṃ uppajjitvā
nirujjhati, tasmiṃ niruddhāvasāne tassānantarameva tathāgahitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha savatthukaṃ avatthukameva vā yathārahaṃ
avijjānusayaparikkhittena taṇhānusayamūlakena saṅkhārena janiyamānaṃ sampayuttehi pariggayhamānaṃ sahajātānamadhiṭṭhānabhāvena
pubbaṅgamabhūtaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena paṭisandhisaṅkhātaṃ mānasaṃ uppajjamānameva patiṭṭhāti bhavantare.
92 . Maraṇāsannavīthiyaṃ panettha mandappavattāni pañceva javanāni pāṭikaṅkhitabbāni, tasmā yadi paccuppannārammaṇesu āpāthagatesu
dharantesveva maraṇaṃ hoti, tadā paṭisandhibhavaṅgānampi paccuppannārammaṇatā labbhatīti katvā kāmāvacarapaṭisandhiyā chadvāraggahitaṃ
kammanimittaṃ gatinimittañca paccuppannamatītārammaṇaṃ upalabbhati, kammaṃ pana atītameva, tañca manodvāraggahitaṃ, tāni pana sabbānipi
parittadhammabhūtānevārammaṇāni.
93 . Rūpāvacarapaṭisandhiyā pana paññattibhūtaṃ kammanimittamevārammaṇaṃ hoti.
94 . Tath ā ar ūpapa ṭisandhiy ā ca mahaggatabh ūta ṃ paññattibh ūtañca kammanimittameva yath āraham āramma ṇaṃ hoti.

95 . Asaññasattānaṃ pana jīvitanavakameva paṭisandhibhāvena patiṭṭhāti, tasmā te rūpapaṭisandhikā nāma.
96 . Arūpā arūpapaṭisandhikā.
97 . Sesā rūpārūpapaṭisandhikā.
98 . Āruppacutiyā honti, heṭṭhimāruppavajjitā.
Paramāruppasandhī ca, tathā kāmatihetukā.
Rūpāvacaracutiyā, aheturahitā siyuṃ;
Sabbā kāmatihetumhā, kāmesveva panetarā.
Ayamettha cutipaṭisandhikkamo.
99 . Iccevaṃ gahitapaṭisandhikānaṃ pana paṭisandhinirodhānantarato pabhuti tamevārammaṇamārabbha tadeva cittaṃ yāva cuticittuppādā asati
vīthicittuppāde bhavassa aṅgabhāvena bhavaṅgasantatisaṅkhātaṃ mānasaṃ abbocchinnaṃ nadīsoto viya pavattati.
100 . Pariyosāne ca cavanavasena cuticittaṃ hutvā nirujjhati.
101 . Tato parañca paṭisandhādayo rathacakkamiva yathākkamaṃ eva parivattantā pavattanti.
102 . Paṭisandhibhavaṅgavīthiyo, cuticeha tathā bhavantare.
Puna sandhi bhavaṅgamiccayaṃ, parivattati cittasantati.
Paṭisaṅkhāyapanetamaddhuvaṃ, adhigantvā padamaccutaṃ budhā;
Susamucchinnasinehabandhanā, samamessanti cirāya subbatā.
Iti abhidhammatthasaṅgahe vīthimuttasaṅgahavibhāgo nāma
Pañcamo paricchedo.
6. Rūpaparicchedo
1. Ettāvatā vibhattā hi, sappabhedappavattikā.
Cittacetasikā dhammā, rūpaṃ dāni pavuccati.
2. Samuddesā vibhāgā ca, samuṭṭhānā kalāpato.
Pavattikkamato ceti, pañcadhā tattha saṅgaho.
Rūpasamuddeso
3. Cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti duvidhampetaṃ rūpaṃekādasavidhena saṅgahaṃ gacchati.
4. Kathaṃ? Pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu bhūtarūpaṃnāma.
5. Cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo pasādarūpaṃnāma.
6. Rūpaṃ saddo gandho raso āpodhātuvivajjitaṃ bhūtattayasaṅkhātaṃ phoṭṭhabbaṃ gocararūpaṃnāma.
7. Itthattaṃ purisattaṃ bhāvarūpaṃnāma.
8. Hadayavatthu hadayarūpaṃnāma.
9. Jīvitindriyaṃ jīvitarūpaṃnāma.
10 . Kabaḷīkāro āhāro āhārarūpaṃnāma.
11 . Iti ca aṭṭhārasavidhampetaṃ rūpaṃ sabhāvarūpaṃ salakkhaṇarūpaṃ nipphannarūpaṃ rūparūpaṃ sammasanarūpanti ca saṅgahaṃ gacchati.
12 . Ākāsadhātu paricchedarūpaṃnāma.
13 . Kāyaviññatti vacīviññatti viññattirūpaṃnāma.
14 . Rūpassa lahutā mudutā kammaññatā viññattidvayaṃ vikārarūpaṃnāma.
15 . Rūpassa upacayo santati jaratā aniccatā lakkhaṇarūpaṃnāma.
16 . Jātirūpameva panettha upacayasantatināmena pavuccatīti ekādasavidhampetaṃ rūpaṃ aṭṭhavīsatividhaṃ hoti sarūpavasena.
17 . Katha ṃ –

Bh ūtappas ādavisay ā, bh āvo hadayamiccapi;
Jīvitāhārarūpehi, aṭṭhārasavidhaṃ tathā.
Paricchedo ca viññatti, vikāro lakkhaṇanti ca;
Anipphannā dasa ceti, aṭṭhavīsavidhaṃ bhave.
Ayamettha rūpasamuddeso.
Rūpavibhāgo
18 . Sabbañca panetaṃ rūpaṃ ahetukaṃ sappaccayaṃ sāsavaṃ saṅkhataṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ anārammaṇaṃ appahātabbamevāti ekavidhampi
ajjhattikabāhirādivasena bahudhā bhedaṃ gacchati.
19 . Kathaṃ? Pasādasaṅkhātaṃ pañcavidhampi ajjhattikarūpaṃnāma, itaraṃ bāhirarūpaṃ.
20 . Pasādahadayasaṅkhātaṃ chabbidhampi vatthurūpaṃnāma, itaraṃ avatthurūpaṃ.
21 . Pasādaviññattisaṅkhātaṃ sattavidhampi dvārarūpaṃnāma, itaraṃ advārarūpaṃ.
22 . Pasādabhāvajīvitasaṅkhātaṃ aṭṭhavidhampi indriyarūpaṃnāma, itaraṃ anindriyarūpaṃ.
23 . Pasādavisayasaṅkhātaṃ dvādasavidhampi oḷārikarūpaṃ santikerūpaṃ, sappaṭigharūpañca, itaraṃ sukhumarūpaṃ dūrerūpaṃ
appaṭigharūpañca .
24 . Kammajaṃ upādinnarūpaṃ,itaraṃ anupādinnarūpaṃ.
25 . Rūpāyatanaṃ sanidassanarūpaṃ,itaraṃ anidassanarūpaṃ.
26 . Cakkhādidvayaṃ asampattavasena, ghānādittayaṃ sampattavasenāti pañcavidhampi gocaraggāhikarūpaṃ,itaraṃ agocaraggāhikarūpaṃ.
27 . Vaṇṇo gandho raso ojā bhūtacatukkañceti aṭṭhavidhampi avinibbhogarūpaṃ,itaraṃ vinibbhogarūpaṃ.
28 . Iccevamaṭṭhavīsati-vidhampi ca vicakkhaṇā.
Ajjhattikādibhedena, vibhajanti yathārahaṃ.
Ayamettha rūpavibhāgo.
Rūpasamuṭṭhānanayo
29 . Kammaṃ cittaṃ utu āhāro ceti cattāri rūpasamuṭṭhānāni nāma.
30 . Tattha kāmāvacaraṃ rūpāvacarañceti pañcavīsatividhampi kusalākusalakammamabhisaṅkhataṃ ajjhattikasantāne kammasamuṭṭhānarūpaṃ
paṭisandhimupādāya khaṇe khaṇe samuṭṭhāpeti.
31 . Arūpavipākadvipañcaviññāṇavajjitaṃ pañcasattatividhampi cittaṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ paṭhamabhavaṅgamupādāya jāyantameva samuṭṭhāpeti.
32 . Tattha appanājavanaṃ iriyāpathampi sannāmeti.
33 . Voṭṭhabbanakāmāvacarajavanābhiññā pana viññattimpi samuṭṭhāpenti.
34 . Somanassajavanāni panettha terasa hasanampi janenti.
35 . Sītuṇhotusamaññātā tejodhātu ṭhitippattāva utusamuṭṭhānarūpaṃ ajjhattañca bahiddhā ca yathārahaṃ samuṭṭhāpeti.
36 . Ojāsaṅkhāto āhāro āhārasamuṭṭhānarūpaṃ ajjhoharaṇakāle ṭhānappattova samuṭṭhāpeti.
37 . Tattha hadayaindriyarūpāni kammajāneva.
38 . Viññattidvayaṃ cittajameva.
39 . Saddo cittotujo.
40 . Lahutādittayaṃ utucittāhārehi sambhoti.
41 . Avinibbhogarūpāni ceva ākāsadhātu ca. Catūhi sambhūtāni.
42 . Lakkhaṇarūpāni na kutoci jāyanti.
43 . Aṭṭhārasa pannarasa, terasa dvādasāti ca.
Kammacittotukāhāra-jāni honti yathākkamaṃ.
44 . Jāyamānādirūpānaṃ, sabhāvattā hi kevalaṃ.

Lakkha ṇā ni na j āyanti, kehic īti pak āsita ṃ.
Ayamettha rūpasamuṭṭhānanayo.
Kalāpayojanā
45 . Ekuppādā ekanirodhā ekanissayā sahavuttino ekavīsati rūpakalāpānāma.
46 . Tattha jīvitaṃ avinibbhogarūpañca cakkhunā saha cakkhudasakanti pavuccati. Tathā sotādīhi saddhiṃ sotadasakaṃ ghānadasakaṃ jivhādasakaṃ
kāyadasakaṃ itthibhāvadasakaṃ pumbhāvadasakaṃ vatthudasakañceti yathākkamaṃ yojetabbaṃ. Avinibbhogarūpameva jīvitena saha jīvitanavakanti
pavuccati. Ime nava kammasamuṭṭhānakalāpā.
47 . Avinibbhogarūpaṃ pana suddhaṭṭhakaṃ, tadeva kāyaviññattiyā saha kāyaviññattinavakaṃ, vacīviññattisaddehi saha vacīviññattidasakaṃ,
lahutādīhi saddhiṃ lahutādekādasakaṃ, kāyaviññattilahutādidvādasakaṃ, vacīviññattisaddalahutāditerasakañceti cha cittasamuṭṭhānakalāpā.
48 . Suddhaṭṭhakaṃ saddanavakaṃ lahutādekādasakaṃ saddalahutādidvādasakañceti cattāro utusamuṭṭhānakalāpā.
49 . Suddhaṭṭhakaṃ lahutādekādasakañceti dveāhārasamuṭṭhānakalāpā.
50 . Tattha suddhaṭṭhakaṃ saddanavakañceti dve utusamuṭṭhānakalāpā bahiddhāpi labbhanti, avasesā pana sabbepi ajjhattikamevāti.
51 . Kammacittotukāhāra-samuṭṭhānā yathākkamaṃ.
Nava cha caturo dveti, kalāpā ekavīsati.
Kalāpānaṃ pariccheda-lakkhaṇattā vicakkhaṇā;
Na kalāpaṅgamiccāhu, ākāsaṃ lakkhaṇāni ca.
Ayamettha kalāpayojanā.
Rūpapavattikkamo
52 . Sabbānipi panetāni rūpāni kāmaloke yathārahaṃ anūnāni pavattiyaṃ upalabbhanti.
53 . Paṭisandhiyaṃ pana saṃsedajānañceva opapātikānañca cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakasaṅkhātāni satta dasakāni pātubhavanti
ukkaṭṭhavasena, omakavasena pana cakkhusotaghānabhāvadasakāni kadācipi na labbhanti, tasmā tesaṃ vasena kalāpahāni veditabbā.
54 . Gabbhaseyyakasattānaṃ pana kāyabhāvavatthudasakasaṅkhātāni tīṇi dasakāni pātubhavanti, tatthāpi bhāvadasakaṃ kadāci na labbhati, tato paraṃ
pavattikāle kamena cakkhudasakādīni ca pātubhavanti.
55 . Iccevaṃ paṭisandhimupādāya kammasamuṭṭhānā, dutiyacittamupādāya cittasamuṭṭhānā, ṭhitikālamupādāya utusamuṭṭhānā, ojāpharaṇamupādāya
āhārasamuṭṭhānā ceti catusamuṭṭhānarūpakalāpasantati kāmaloke dīpajālā viya, nadīsoto viya ca yāvatāyukamabbocchinnā pavattati.
56 . Maraṇakāle pana cuticittoparisattarasamacittassa ṭhitikālamupādāya kammajarūpāni na uppajjanti, puretaramuppannāni ca kammajarūpāni
cuticittasamakālameva pavattitvā nirujjhanti, tato paraṃ cittajāhārajarūpañca vocchijjati, tato paraṃ utusamuṭṭhānarūpaparamparā yāva
matakaḷevarasaṅkhātā pavattanti.
57 . Iccevaṃ matasattānaṃ, punadeva bhavantare.
Paṭisandhimupādāya, tathā rūpaṃ pavattati.
58 . Rūpaloke pana ghānajivhākāyabhāvadasakāni ca āhārajakalāpāni ca na labbhanti, tasmā tesaṃ paṭisandhikāle cakkhusotavatthuvasena tīṇi dasakāni
jīvitanavakañceti cattāro kammasamuṭṭhānakalāpā, pavattiyaṃ cittotusamuṭṭhānā ca labbhanti.
59 . Asaññasattānaṃ pana cakkhusotavatthusaddāpi na labbhanti, tathā sabbānipi cittajarūpāni, tasmā tesaṃ paṭisandhikāle jīvitanavakameva,
pavattiyañca saddavajjitaṃ utusamuṭṭhānarūpaṃ atiricchati.
60 . Iccevaṃ kāmarūpāsaññīsaṅkhātesu tīsu ṭhānesu paṭisandhipavattivasena duvidhā rūpappavatti veditabbā.
61 . Aṭṭhavīsati kāmesu, honti tevīsa rūpisu.
Sattaraseva saññīnaṃ, arūpe natthi kiñcipi.
Saddo vikāro jaratā, maraṇañcopapattiyaṃ;
Na labbhanti pavatte tu, na kiñcipi na labbhati.
Ayamettha rūpapavattikkamo.
Nibbānabhedo
62 . Nibbānaṃpana lokuttarasaṅkhātaṃ catumaggañāṇena sacchikātabbaṃ maggaphalānamārammaṇabhūtaṃ vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantattā
nibbānanti pavuccati.
63 . Tadeta ṃ sabh āvato ekavidhampi saup ādisesanibb ānadh ātu anup ādisesanibb ānadh ātu ceti duvidha ṃ hoti k āra ṇapariy āyena.

64 . Tathā suññataṃ animittaṃ appaṇihitañceti tividhaṃ hoti ākārabhedena.
65 . Padamaccutamaccantaṃ, asaṅkhatamanuttaraṃ.
Nibbānamiti bhāsanti, vānamuttā mahesayo.
Iti cittaṃ cetasikaṃ, rūpaṃ nibbānamiccapi;
Paramatthaṃ pakāsenti, catudhāva tathāgatā.
Iti abhidhammatthasaṅgahe rūpasaṅgahavibhāgo nāma
Chaṭṭho paricchedo.
7. Samuccayaparicchedo
1. Dvāsattatividhā vuttā, vatthudhammā salakkhaṇā.
Tesaṃ dāni yathāyogaṃ, pavakkhāmi samuccayaṃ.
2. Akusalasaṅgaho missakasaṅgaho bodhipakkhiyasaṅgaho sabbasaṅgaho ceti samuccayasaṅgaho catubbidho veditabbo.
Akusalasaṅgaho
3. Kathaṃ? Akusalasaṅgahe tāva cattāro āsavā –kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo.
4. Cattāro oghā – kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho.
5. Cattāro yogā – kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo.
6. Cattāro ganthā –abhijjhākāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.
7. Cattāro upādānā – kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ.
8. Cha nīvaraṇāni –kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ
avijjānīvaraṇaṃ.
9. Satta anusayā –kāmarāgānusayo bhavarāgānusayo paṭighānusayo mānānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo avijjānusayo.
10 . Dasa saṃyojanāni –kāmarāgasaṃyojanaṃ rūparāgasaṃyojanaṃ arūparāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ
sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ uddhaccasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ suttante.
11 . Aparānipi dasa saṃyojanāni –kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ
sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ issāsaṃyojanaṃ macchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ abhidhamme (vibha. 969).
12 . Dasa kilesā –lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappaṃ.
13 . Āsavādīsu panettha kāmabhavanāmena tabbatthukā taṇhā adhippetā, sīlabbataparāmāso idaṃsaccābhiniveso attavādupādo ca tathāpavattaṃ
diṭṭhigatameva pavuccati.
14 . Āsavoghā ca yogā ca,
Tayo ganthā ca vatthuto;
Upādānā duve vuttā,
Aṭṭha nīvaraṇā siyuṃ.
Chaḷevānusayā honti, nava saṃyojanā matā;
Kilesā dasa vuttoyaṃ, navadhā pāpasaṅgaho.
Missakasaṅgaho
15 . Missakasaṅgahe cha hetū – lobho doso moho alobho adoso amoho.
16 . Satta jhānaṅgāni – vitakko vicāro pīti ekaggatā somanassaṃ domanassaṃ upekkhā.
17 . Dvādasa maggaṅgāni –sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi.
18 . Bāvīsatindriyāni – cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ manindriyaṃ
sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ
paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ.
19 . Nava balāni –saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ.
20 . Catt āro adhipat ī –chand ādhipati v īriy ādhipati citt ādhipati v īma ṃsādhipati.

21 . Cattāro āhārā –kabaḷīkāro āhāro, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.
22 . Indriyesu panettha sotāpattimaggañāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ.
23 . Arahattaphalañāṇaṃ aññātāvindriyaṃ.
24 . Majjhe cha ñāṇāni aññindriyānīti pavuccanti.
25 . Jīvitindriyañca rūpārūpavasena duvidhaṃ hoti.
26 . Pañcaviññāṇesu jhānaṅgāni, avīriyesu balāni, ahetukesu maggaṅgāni na labbhanti.
27 . Tathā vicikicchācitte ekaggatā maggindriyabalabhāvaṃ na gacchati.
28 . Dvihetukatihetukajavanesveva yathāsambhavaṃ adhipati ekova labbhatīti.
29 . Cha hetū pañca jhānaṅgā, maggaṅgā nava vatthuto.
Soḷasindriyadhammā ca, baladhammā naveritā.
Cattārodhipati vuttā, tathāhārāti sattadhā;
Kusalādisamākiṇṇo, vuttomissakasaṅgaho.
Bodhipakkhiyasaṅgaho
30 . Bodhipakkhiyasaṅgahe cattāro satipaṭṭhānā kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.
31 . Cattāro sammappadhānā uppannānaṃ pāpakānaṃ pahānāya vāyāmo, anuppannānaṃ pāpakānaṃ anuppādāya vāyāmo, anuppannānaṃ kusalānaṃ
uppādāya vāyāmo, uppannānaṃ kusalānaṃ bhiyyobhāvāya vāyāmo.
32 . Cattāro iddhipādā –chandiddhipādo vīriyiddhipādo cittiddhipādo vīmaṃsiddhipādo.
33 . Pañcindriyāni –saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ.
34 . Pañca balāni –saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ.
35 . Satta bojjhaṅgā –satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo
samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo.
36 . Aṭṭha maggaṅgāni –sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
37 . Ettha pana cattāro satipaṭṭhānāti sammāsati ekāva pavuccati.
38 . Tathā cattāro sammappadhānāti ca sammāvāyāmo.
39 . Chando cittamupekkhā ca, saddhāpassaddhipītiyo.
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ.
Sammāsati samādhīti, cuddasete sabhāvato;
Sattatiṃsappabhedena, sattadhā tattha saṅgaho.
40 . Saṅkappapassaddhi ca pītupekkhā,
Chando ca cittaṃ viratittayañca;
Navekaṭhānā viriyaṃ navaṭṭha,
Satī samādhī catu pañca paññā;
Saddhā duṭhānuttamasattatiṃsa-
Dhammānameso pavaro vibhāgo.
41 . Sabbe lokuttare honti, na vā saṅkappapītiyo.
Lokiyepi yathāyogaṃ, chabbisuddhipavattiyaṃ.
Sabbasaṅgaho
42 . Sabbasaṅgahe pañcakkhandhā –rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
43 . Pañcupādānakkhandhā –rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.
44 . Dvādasāyatanāni – cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ
gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.

45 . Aṭṭhārasa dhātuyo –cakkhudhātu sotadhātu ghānadhātu jivhādhātu kāyadhātu rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu phoṭṭhabbadhātu
cakkhuviññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.
46 . Cattāri ariyasaccāni –dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ, dukkhanirodho ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā
ariyasaccaṃ.
47 . Ettha pana cetasikasukhumarūpanibbānavasena ekūnasattati dhammā dhammāyatanadhammadhātūti saṅkhaṃ gacchanti.
48 . Manāyatanameva sattaviññāṇadhātuvasena bhijjati.
49 . Rūpañca vedanā saññā, sesacetasikā tathā.
Viññāṇamiti pañcete, pañcakkhandhāti bhāsitā.
50 . Pañcupādānakkhandhāti, tathā tebhūmakā matā.
Bhedābhāvena nibbānaṃ, khandhasaṅgahanissaṭaṃ.
51 . Dvārārammaṇabhedena, bhavantāyatanāni ca.
Dvārālambataduppanna-pariyāyena dhātuyo.
52 . Dukkhaṃ tebhūmakaṃ vaṭṭaṃ, taṇhā samudayo bhave.
Nirodho nāma nibbānaṃ, maggo lokuttaro mato.
53 . Maggayuttā phalā ceva, catusaccavinissaṭā.
Iti pañcappabhedena, pavutto sabbasaṅgaho.
Iti abhidhammatthasaṅgahe samuccayasaṅgahavibhāgo nāma
Sattamo paricchedo.
8. Paccayaparicchedo
1. Yesaṃ saṅkhatadhammānaṃ, ye dhammā paccayā yathā.
Taṃ vibhāgamihedāni, pavakkhāmi yathārahaṃ.
2. Paṭiccasamuppādanayo paṭṭhānanayo ceti paccayasaṅgaho duvidho veditabbo.
3. Tattha tabbhāvabhāvībhāvākāramattopalakkhito paṭiccasamuppādanayo, paṭṭhānanayo pana āhaccapaccayaṭṭhitimārabbha pavuccati, ubhayaṃ pana
vomissetvā papañcenti ācariyā.
Paṭiccasamuppādanayo
4. Tattha avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso,
phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti ayamettha paṭiccasamuppādanayo .
5. Tattha tayo addhā dvādasaṅgāni vīsatākārā tisandhi catusaṅkhepā tīṇi vaṭṭāni dve mūlāni ca veditabbāni.
6. Kathaṃ? Avijjāsaṅkhārā atīto addhā, jātijarāmaraṇaṃ anāgato addhā, majjhe aṭṭha paccuppanno addhāti tayo addhā.
7. Avijjā saṅkhārā viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā taṇhā upādānaṃ bhavo jāti jarāmaraṇanti dvādasaṅgāni.
8. Sokādivacanaṃ panettha nissandaphalanidassanaṃ.
9. Avijjāsaṅkhāraggahaṇena panettha taṇhupādānabhavāpi gahitā bhavanti, tathā taṇhupādānabhavaggahaṇena ca avijjāsaṅkhārā,
jātijarāmaraṇaggahaṇena ca viññāṇādiphalapañcakameva gahitanti katvā –
10 . Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ.
Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakanti;
Vīsatākārā tisandhi, catusaṅkhepā ca bhavanti.
11 . Avijjātaṇhupādānā ca kilesavaṭṭaṃ, kammabhavasaṅkhāto bhavekadeso saṅkhārā ca kammavaṭṭaṃ, upapattibhavasaṅkhāto bhavekadeso avasesā ca
vipākavaṭṭanti tīṇi vaṭṭāni.
12 . Avijjātaṇhāvasena dve mūlāni ca veditabbāni.
13 . Tesameva ca m ūlāna ṃ, nirodhena nirujjhati.

Jar āmara ṇamucch āya, p īḷ it ānamabhi ṇhaso;
Āsavānaṃ samuppādā, avijjā ca pavattati.
Vaṭṭamābandhamiccevaṃ, tebhūmakamanādikaṃ;
Paṭiccasamuppādoti, paṭṭhapesi mahāmuni.
Paṭṭhānanayo
14 . Hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo
upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo
maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayoti ayamettha paṭṭhānanayo .
15 . Chadhā nāmaṃ tu nāmassa, pañcadhā nāmarūpinaṃ.
Ekadhā puna rūpassa, rūpaṃ nāmassa cekadhā.
Paññattināmarūpāni, nāmassa duvidhā dvayaṃ;
Dvayassa navadhā ceti, chabbidhā paccayā kathaṃ.
16 . Anantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ anantarasamanantaranatthivigatavasena, purimāni javanāni
pacchimānaṃ javanānaṃ āsevanavasena, sahajātā cittacetasikā dhammā aññamaññaṃ sampayuttavaseneti ca chadhā nāmaṃ nāmassa paccayo hoti.
17 . Hetujhānaṅgamaggaṅgāni sahajātānaṃ nāmarūpānaṃ hetādivasena, sahajātā cetanā sahajātānaṃ nāmarūpānaṃ, nānākkhaṇikā cetanā
kammābhinibbattānaṃ nāmarūpānaṃ kammavasena, vipākakkhandhā aññamaññaṃ sahajātānaṃ rūpānaṃ vipākavaseneti ca pañcadhā nāmaṃ
nāmarūpānaṃ paccayo hoti.
18 . Pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātavaseneti ekadhāva nāmaṃ rūpassa paccayo hoti.
19 . Cha vatthūni pavattiyaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ pañcārammaṇāni ca pañcaviññāṇavīthiyā purejātavaseneti ekadhāva rūpaṃ nāmassa
paccayo hoti.
20 . Ārammaṇavasena upanissayavaseneti ca duvidhā paññattināmarūpāni nāmasseva paccayā honti.
21 . Tattha rūpādivasena chabbidhaṃ hoti ārammaṇaṃ.
22 . Upanissayo pana tividho hoti –ārammaṇūpanissayo anantarūpanissayo pakatūpanissayo ceti.
23 . Tattha ārammaṇameva garukataṃ ārammaṇūpanissayo.
24 . Anantaraniruddhā cittacetasikā dhammā anantarūpanissayo.
25 . Rāgādayo pana dhammā saddhādayo ca sukhaṃ dukkhaṃ puggalo bhojanaṃ utusenāsanañca yathārahaṃ ajjhattañca bahiddhā ca
kusalādidhammānaṃ, kammaṃ vipākānanti ca bahudhā hoti pakatūpanissayo.
26 . Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavaseneti yathārahaṃ navadhā nāmarūpāni nāmarūpānaṃpaccayā
bhavanti.
27 . Tattha garukatamārammaṇaṃ ārammaṇādhipativasena nāmānaṃ, sahajātādhipati catubbidhopi sahajātavasena sahajātānaṃ nāmarūpānanti ca
duvidho hoti adhipatipaccayo.
28 . Cittacetasikā dhammā aññamaññaṃ sahajātarūpānañca, mahābhūtā aññamaññaṃ upādārūpānañca, paṭisandhikkhaṇe vatthuvipākā aññamaññanti ca
tividho hoti sahajātapaccayo.
29 . Cittacetasikā dhammā aññamaññaṃ, mahābhūtā aññamaññaṃ, paṭisandhikkhaṇe vatthuvipākā aññamaññanti ca tividho hoti aññamaññapaccayo.
30 . Cittacetasikā dhammā aññamaññaṃ sahajātarūpānañca, mahābhūtā aññamaññaṃ upādārūpānañca, cha vatthūni sattannaṃ viññāṇadhātūnanti ca
tividho hoti nissayapaccayo.
31 . Kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa, arūpino āhārā sahajātānaṃ nāmarūpānanti ca duvidho hoti āhārapaccayo.
32 . Pañca pasādā pañcannaṃ viññāṇānaṃ, rūpajīvitindriyaṃ upādinnarūpānaṃ, arūpino indriyā sahajātānaṃ nāmarūpānanti ca tividho hoti
indriyapaccayo.
33 . Okkantikkhaṇe vatthu vipākānaṃ, cittacetasikā dhammā sahajātarūpānaṃ sahajātavasena, pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa
kāyassa pacchājātavasena cha vatthūni pavattiyaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ purejātavaseneti ca tividho hoti vippayuttapaccayo.
34 . Sahajātaṃ purejātaṃ, pacchājātañca sabbathā.
Kabaḷīkāro āhāro, rūpajīvitamiccayanti. –
Pañcavidho hoti atthipaccayo avigatapaccayo ca.
35 . Ārammaṇūpanissayakammatthipaccayesu ca sabbepi paccayā samodhānaṃ gacchanti.
36 . Sahaj ātar ūpanti panettha sabbatth āpi pavatte cittasamu ṭṭ hānāna ṃ, pa ṭisandhiya ṃ ka ṭatt ārūpānañca vasena duvidha ṃ hot īti veditabba ṃ.

37 . Iti tekālikā dhammā, kālamuttā ca sambhavā.
Ajjhattañca bahiddhā ca, saṅkhatāsaṅkhatā tathā;
Paññattināmarūpānaṃ, vasena tividhā ṭhitā;
Paccayā nāma paṭṭhāne, catuvīsati sabbathā.
38 . Tattha rūpadhammā rūpakkhandhova, cittacetasikasaṅkhātā cattāro arūpino khandhā, nibbānañceti pañcavidhampi arūpanti ca nāmanti ca
pavuccati.
Paññattibhedo
39 . Tato avasesā paññatti pana paññāpiyattā paññatti, paññāpanato paññattīti ca duvidhā hoti.
40 . Kathaṃ? Taṃtaṃbhūtavipariṇāmākāramupādāya tathā tathā paññattā bhūmipabbatādikā, sambhārasannivesākāramupādāya geharathasakaṭādikā,
khandhapañcakamupādāya purisapuggalādikā, candāvaṭṭanādikamupādāya disākālādikā, asamphuṭṭhākāramupādāya kūpaguhādikā, taṃtaṃbhūtanimittaṃ
bhāvanāvisesañca upādāya kasiṇanimittādikā ceti evamādippabhedā pana paramatthato avijjamānāpi atthacchāyākārena cittuppādānamārammaṇabhūtā taṃ
taṃ upādāya upanidhāya kāraṇaṃ katvā tathā tathā parikappiyamānā saṅkhāyati samaññāyati voharīyati paññāpīyatīti paññattīti pavuccati. Ayaṃ paññatti
paññāpiyattā paññatti nāma.
41 . Paññāpanato paññatti pana nāmanāmakammādināmena paridīpitā, sā vijjamānapaññatti avijjamānapaññatti, vijjamānena avijjamānapaññatti,
avijjamānena vijjamānapaññatti, vijjamānena vijjamānapaññatti, avijjamānena avijjamānapaññatti ceti chabbidhā hoti.
42 . Tattha yadā pana paramatthato vijjamānaṃ rūpavedanādiṃ etāya paññāpenti, tadāyaṃ vijjamānapaññatti. Yadā pana paramatthato avijjamānaṃ
bhūmipabbatādiṃ etāya paññāpenti, tadāyaṃ avijjamānapaññattīti pavuccati. Ubhinnaṃ pana vomissakavasena sesā yathākkamaṃ chaḷabhiñño, itthisaddo,
cakkhuviññāṇaṃ, rājaputtoti ca veditabbā.
43 . Vacīghosānusārena, sotaviññāṇavīthiyā.
Pavatthānantaruppanna-manodvārassa gocarā.
Atthā yassānusārena, viññāyanti tato paraṃ;
Sāyaṃ paññatti viññeyyā, lokasaṅketanimmitā.
Iti abhidhammatthasaṅgahe paccayasaṅgahavibhāgo nāma
Aṭṭhamo paricchedo.
9. Kammaṭṭhānaparicchedo
1. Samathavipassanānaṃ, bhāvanānamito paraṃ.
Kammaṭṭhānaṃ pavakkhāmi, duvidhampi yathākkamaṃ.
Samathakammaṭṭhānaṃ
2. Tattha samathasaṅgahe tāva dasa kasiṇāni, dasa asubhā, dasa anussatiyo, catasso appamaññāyo, ekā saññā, ekaṃ vavatthānaṃ, cattāro āruppā ceti
sattavidhena samathakammaṭṭhānasaṅgaho.
Caritabhedo
3. Rāgacaritā dosacaritā mohacaritā saddhācaritā buddhicaritā vitakkacaritā ceti chabbidhena caritasaṅgaho.
Bhāvanābhedo
4. Parikammabhāvanā upacārabhāvanā appanābhāvanā ceti tisso bhāvanā.
Nimittabhedo
5. Parikammanimittaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittañceti tīṇi nimittāni ca veditabbāni.
6. Kathaṃ? Pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ
ālokakasiṇañceti imāni dasa kasiṇāni nāma.
7. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikañceti ime dasa
asubhānāma.
8. Buddhānussati dhammānussati saṃghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati upasamānussati maraṇānussati kāyagatāsati ānāpānassati ceti
imā dasa anussatiyo nāma.
9. Mettā karuṇā muditā upekkhā ceti imā catasso appamaññāyo nāma, brahmavihāroti ca pavuccati.
10 . Āhārepaṭikūlasaññā ekā saññānāma.
11 . Catudh ātuvavatth āna ṃ eka ṃ vavatth āna ṃ nāma.

12 . Ākāsānañcāyatanādayo catt āro ārupp ānāmāti sabbathāpi samathaniddese cattālīsa kammaṭṭhānāni bhavanti.
Sappāyabhedo
13 . Caritāsu pana dasa asubhā kāyagatāsatisaṅkhātā koṭṭhāsabhāvanā ca rāgacaritassa sappāyā.
14 . Catasso appamaññāyo nīlādīni ca cattāri kasiṇāni dosacaritassa.
15 . Ānāpānaṃ mohacaritassa vitakkacaritassa ca,
16 . Buddhānussatiādayo cha saddhācaritassa.
17 . Maraṇaupasamasaññāvavatthānāni buddhicaritassa.
18 . Sesāni pana sabbānipi kammaṭṭhānāni sabbesampi sappāyāni, tatthāpi kasiṇesu puthulaṃ mohacaritassa, khuddakaṃ vitakkacaritassevāti.
Ayamettha sappāyabhedo.
Bhāvanābhedo
19 . Bhāvanāsu sabbatthāpi parikammabhāvanā labbhateva, buddhānussatiādīsu aṭṭhasu saññāvavatthānesu cāti dasasukammaṭṭhānesu
upacārabhāvanāva sampajjati, natthi appanā.
20 . Sesesu pana samatiṃsakammaṭṭhānesu appanābhāvanāpi sampajjati.
21 . Tatthāpi dasa kasiṇāni ānāpānañca pañcakajjhānikāni.
22 . Dasa asubhā kāyagatāsati ca paṭhamajjhānikā.
23 . Mettādayo tayo catukkajjhānikā.
24 . Upekkhā pañcamajjhānikāti chabbīsati rūpāvacarajjhānikāni kammaṭṭhānāni.
25 . Cattāro pana āruppā āruppajjhānikāti.
Ayamettha bhāvanābhedo.
Gocarabhedo
26 . Nimittesu pana parikammanimittaṃ uggahanimittañca sabbatthāpi yathārahaṃ pariyāyena labbhanteva.
27 . Paṭibhāganimittaṃ pana kasiṇāsubhakoṭṭhāsaānāpānesveva labbhati, tattha hi paṭibhāganimittamārabbha upacārasamādhi appanāsamādhi ca
pavattanti.
28 . Kathaṃ? Ādikammikassa hi pathavīmaṇḍalādīsu nimittaṃ uggaṇhantassa tamārammaṇaṃ parikammanimittanti pavuccati, sā ca bhāvanā
parikammabhāvanā nāma.
29 . Yadā pana taṃ nimittaṃ cittena samuggahitaṃ hoti, cakkhunā passantasseva manodvārassa āpāthamāgataṃ, tadā tamevārammaṇaṃ
uggahanimittaṃ nāma, sā ca bhāvanā samādhiyati.
30 . Tathā samāhitassa panetassa tato paraṃ tasmiṃ uggahanimitte parikammasamādhinā bhāvanamanuyuñjantassa yadā tappaṭibhāgaṃ
vatthudhammavimuccitaṃ paññattisaṅkhātaṃ bhāvanāmayamārammaṇaṃ citte sannisannaṃ samappitaṃ hoti, tadā taṃ paṭibhāganimittaṃ samuppannanti
pavuccati.
31 . Tato paṭṭhāya paripanthavippahīnā kāmāvacarasamādhisaṅkhātā upacārabhāvanā nipphannā nāma hoti.
32 . Tato paraṃ tameva paribhāganimittaṃ upacārasamādhinā samāsevantassa rūpāvacarapaṭhamajjhānamappeti.
33 . Tato paraṃ tameva paṭhamajjhānaṃ āvajjanaṃ samāpajjanaṃ adhiṭṭhānaṃ vuṭṭhānaṃ paccavekkhaṇā ceti imāhi pañcahi vasitāhi vasībhūtaṃ katvā
vitakkādikamoḷārikaṅgaṃ pahānāya vicārādisukhumaṅgupattiyā padahato yathākkamaṃ dutiyajjhānādayo yathārahamappenti.
34 . Iccevaṃ pathavīkasiṇādīsu dvāvīsatikammaṭṭhānesu paṭibhāganimittamupalabbhati.
35 . Avasesesu pana appamaññā sattapaññattiyaṃ pavattanti.
36 . Ākāsavajjitakasiṇesu pana yaṃ kiñci kasiṇaṃ ugghāṭetvā laddhamākāsaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa paṭhamāruppamappeti.
37 . Tameva paṭhamāruppaviññāṇaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa dutiyāruppamappeti.
38 . Tameva paṭhamāruppaviññāṇābhāvaṃ pana ‘‘natthi kiñcī’’ti parikammaṃ karontassa tatiyāruppamappeti.
39 . Tatiyāruppaṃ ‘‘santametaṃ, paṇītameta’’nti parikammaṃ karontassa catutthāruppamappeti.
40 . Avasesesu ca dasasu kamma ṭṭ hānesu buddhagu ṇā dikam āramma ṇam ārabbha parikamma ṃ katv ā tasmi ṃ nimitte s ādhukamuggahite tattheva

parikammañca sam ādhiyati, upac āro ca sampajjati.
41 . Abhiññāvasena pavattamānaṃ pana rūpāvacarapañcamajjhānaṃ abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvā adhiṭṭheyyādikamāvajjetvā
parikammaṃ karontassa rūpādīsu ārammaṇesu yathārahamappeti.
42 . Abhiññā ca nāma –
Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, paracittavijānanā;
Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.
Ayamettha gocarabhedo.
Niṭṭhito ca samathakammaṭṭhānanayo.
Vipassanākammaṭṭhānaṃ
Visuddhibhedo
43 . Vipassanākammaṭṭhāne pana sīlavisuddhi cittavisuddhi diṭṭhivisuddhi kaṅkhāvitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanavisuddhi
paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassanavisuddhi ceti sattavidhena visuddhisaṅgaho.
44 . Aniccalakkhaṇaṃ dukkhalakkhaṇaṃ anattalakkhaṇañceti tīṇi lakkhaṇāni.
45 . Aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā ceti tisso anupassanā.
46 . Sammasanañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ bhayañāṇaṃ ādīnavañāṇaṃ nibbidāñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ
saṅkhārupekkhāñāṇaṃ anulomañāṇañceti dasa vipassanāñāṇāni.
47 . Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho ceti tayo vimokkhā.
48 . Suññatānupassanā animittānupassanā appaṇihitānupassānā ceti tīṇi vimokkhamukhāni ca veditabbāni.
49 . Kathaṃ? Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ paccayasannissitasīlañceti catupārisuddhisīlaṃ sīlavisuddhi nāma.
50 . Upacārasamādhi appanāsamādhi ceti duvidhopi samādhi cittavisuddhi nāma.
51 . Lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena nāmarūpa pariggaho diṭṭhivisuddhi nāma.
52 . Tesameva ca nāmarūpānaṃ paccayapariggaho kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma.
53 . Tato paraṃ pana tathāpariggahitesu sappaccayesu tebhūmakasaṅkhāresu atītādibhedabhinnesu khandhādinayamārabbha kalāpavasena saṅkhipitvā
‘‘aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā’’ti addhānavasena santativasena khaṇavasena vā sammasanañāṇena lakkhaṇattayaṃ
sammasantassa tesveva paccayavasena khaṇavasena ca udayabbayañāṇena udayabbayaṃ samanupassantassa ca –
‘‘Obhāso pīti passaddhi, adhimokkho ca paggaho;
Sukhaṃ ñāṇamupaṭṭhānamupekkhā ca nikanti ce’’ti. –
Obhāsādivipassanupakkilesaparipanthapariggahavasena maggāmaggalakkhaṇavavatthānaṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma.
54 . Tathā paripanthavimuttassa pana tassa udayabbayañāṇato paṭṭhāya yā vānulomā tilakkhaṇaṃ vipassanāparamparāya paṭipajjantassa nava
vipassanāñāṇāni paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma.
55 . Tassevaṃ paṭipajjantassa pana vipassanāparipākamāgamma ‘‘idāni appanā uppajjissatī’’ti bhavaṅgaṃ vocchijjitvā
uppannamanodvārāvajjanānantaraṃ dve tīṇi vipassanācittāni yaṃ kiñci aniccādilakkhaṇamārabbha parikammopacārānulomanāmena pavattanti.
56 . Yā sikhāppattā, sā sānulomā saṅkhārupekkhā vuṭṭhānagāminivipassanāti ca pavuccati.
57 . Tato paraṃ gotrabhucittaṃ nibbānamālambitvā puthujjanagottamabhibhavantaṃ, ariyagottamabhisambhontañca pavattati.
58 . Tassānantarameva maggo dukkhasaccaṃ parijānanto samudayasaccaṃ pajahanto, nirodhasaccaṃ sacchikaronto, maggasaccaṃ bhāvanāvasena
appanāvīthimotarati.
59 . Tato paraṃ dve tīṇi phalacittāni pavattitvā bhavaṅgapātova hoti, puna bhavaṅgaṃ vocchinditvā paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti.
60 . Maggaṃ phalañca nibbānaṃ, paccavekkhati paṇḍito.
Hīne kilese sese ca, paccavekkhati vāna vā.
Chabbisuddhikamenevaṃ, bhāvetabbo catubbidho;
Ñāṇadassanavisuddhi, nāma maggo pavuccati.
Ayamettha visuddhibhedo.
Vimokkhabhedo

61 . Tattha anattānupassanā attābhinivesaṃ muñcantī suññatānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ hoti.
62 . Aniccānupassanā vipallāsanimittaṃ muñcantī animittānupassanā nāma.
63 . Dukkhānupassanā taṇhāpaṇidhiṃ muñcantī appaṇihitānupassanā nāma.
64 . Tasmā yadi vuṭṭhānagāminivipassanā anattato vipassati, suññato vimokkho nāma hoti maggo.
65 . Yadi aniccato vipassati, animitto vimokkho nāma.
66 . Yadi dukkhato vipassati, appaṇihito vimokkho nāmāti ca maggo vipassanāgamanavasena tīṇi nāmāni labhati, tathā phalañca maggāgamanavasena
maggavīthiyaṃ.
67 . Phalasamāpattivīthiyaṃ pana yathāvuttanayena vipassantānaṃ yathāsakaphalamuppajjamānampi vipassanāgamanavaseneva suññatādivimokkhoti
ca pavuccati, ārammaṇavasena pana sarasavasena ca nāmattayaṃ sabbattha sabbesampi samameva ca.
Ayamettha vimokkhabhedo.
Puggalabhedo
68 . Ettha pana sotāpattimaggaṃ bhāvetvā diṭṭhivicikicchāpahānena pahīnāpāyagamano sattakkhattuparamo sotāpanno nāma hoti.
69 . Sakadāgāmimaggaṃ bhāvetvā rāgadosamohānaṃ tanukarattā sakadāgāmīnāma hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā.
70 . Anāgāmimaggaṃ bhāvetvā kāmarāgabyāpādānamanavasesappahānena anāgāmīnāma hoti anāgantvā itthattaṃ.
71 . Arahattamaggaṃ bhāvetvā anavasesakilesappahānena arahānāma hoti khīṇāsavo loke aggadakkhiṇeyyoti.
Ayamettha puggalabhedo.
Samāpattibhedo
72 . Phalasamāpattivīthiyaṃpanettha sabbesampi yathāsakaphalavasena sādhāraṇāva.
73 . Nirodhasamāpattisamāpajjanaṃpana anāgāmīnañceva arahantānañca labbhati, tattha yathākkamaṃ paṭhamajjhānādimahaggatasamāpattiṃ
samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha gate saṅkhāradhamme tattha tattheva vipassanto yāva ākiñcaññāyatanaṃ gantvā tato paraṃ adhiṭṭheyyādikaṃ pubbakiccaṃ
katvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, tassa dvinnaṃ appanājavanānaṃ parato vocchijjati cittasantati, tato nirodhasamāpanno nāma hoti.
74 . Vuṭṭhānakāle pana anāgāmino anāgāmiphalacittaṃ, arahato arahattaphalacittaṃ ekavārameva pavattitvā bhavaṅgapāto hoti, tato paraṃ
paccavekkhaṇañāṇaṃ pavattati.
Ayamettha samāpattibhedo.
Niṭṭhito ca vipassanākammaṭṭhānanayo.
Uyyojanaṃ
75 . Bhāvetabbaṃ paniccevaṃ, bhāvanādvayamuttamaṃ.
Paṭipattirasassādaṃ, patthayantena sāsaneti.
Iti abhidhammatthasaṅgahe kammaṭṭhānasaṅgahavibhāgo nāma
Navamo paricchedo.
Nigamanaṃ
(Ka) cārittasobhitavisālakulodayena,
Saddhābhivuḍḍhaparisuddhaguṇodayena;
Nampa vhayena paṇidhāya parānukampaṃ,
Yaṃ patthitaṃ pakaraṇaṃ pariniṭṭhitaṃ taṃ.
(Kha) puññena tena vipulena tu mūlasomaṃ;
Dhaññādhivāsamuditoditamāyukantaṃ;
Paññāvadātaguṇasobhitalajjibhikkhū,
Maññantu puññavibhavodayamaṅgalāya.
Iti anuruddhācariyena racitaṃ
Abhidhammatthasaṅgahaṃnāma pakaraṇaṃ.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Abhidhammatthavibhāvinīṭīkā