Pācittiyapāḷi

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Pācittiyapāḷi
5. Pācittiyakaṇḍaṃ
1. Musāvādavaggo
1. Musāvādasikkhāpadaṃ
Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena hatthako sakyaputto vādakkhitto hoti. So titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā
paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, saṅketaṃ katvā
visaṃvādeti. Titthiyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma hatthako sakyaputto amhehi
saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṃ paṭicarissati,
sampajānamusā bhāsissati, saṅketaṃ katvā visaṃvādessatī’’ti!
Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ titthiyānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te
bhikkhū yena hatthako sakyaputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ
etadavocuṃ – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, āvuso hatthaka, titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi,
paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṃ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṅketaṃ katvā visaṃvādesī’’ti?
‘‘Ete kho, āvuso, titthiyā nāma yena kenaci jetabbā; neva tesaṃ jayo dātabbo’’ti. Ye te bhikkhū
appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma hatthako sakyaputto titthiyehi
saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṃ paṭicarissati,
sampajānamusā bhāsissati, saṅketaṃ katvā visaṃvādessatī’’ti!
Atha kho te bhikkhū hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā
hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, hatthaka, titthiyehi saddhiṃ sallapanto
avajānitvā paṭijānāsi, paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṃ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṅketaṃ
katvā visaṃvādesī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ,
moghapurisa, titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissasi, paṭijānitvā avajānissasi,
aññenaññaṃ paṭicarissasi, sampajānamusā bhāsissasi, saṅketaṃ katvā visaṃvādessasi! Netaṃ,
moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha –
2. ‘‘Sampajānamusāvāde pācittiya’’ nti.
3. Sampajānamusāvādo nāma visaṃvādanapurekkhārassa vācā, girā, byappatho, vacībhedo,
vācasikā viññatti, aṭṭha anariyavohārā – adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti, assutaṃ sutaṃ meti, amutaṃ mutaṃ
meti, aviññātaṃ viññātaṃ meti, diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti, sutaṃ assutaṃ meti, mutaṃ amutaṃ meti,
viññ āta ṃ aviññ āta ṃ meti.

Adi ṭṭ ha ṃnāma na cakkhun ā di ṭṭ ha ṃ . Assuta ṃnāma na sotena suta ṃ . Amuta ṃnāma na gh ānena
ghāyitaṃ, na jivhāya sāyitaṃ, na kāyena phuṭṭhaṃ. Aviññātaṃnāma na manasā viññātaṃ. Diṭṭhaṃ
nāma cakkhunā diṭṭhaṃ. Sutaṃnāma sotena sutaṃ. Mutaṃnāma ghānena ghāyitaṃ, jivhāya sāyitaṃ,
kāyena phuṭṭhaṃ. Viññātaṃnāma manasā viññātaṃ.
4. Tīhākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa –
pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā
bhaṇita’’nti.
Catūhākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa –
pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā
bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ.
Pañcahākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa –
pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā
bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.
Chahākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa –
pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā
bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.
Sattahākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa’’ –
pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā
bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
5. Tīhākārehi ‘‘assutaṃ sutaṃ me’’ti…pe… amutaṃ mutaṃ meti…pe… aviññātaṃ viññātaṃ meti
sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti
‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti.
Catūhākārehi…pe… pañcahākārehi…pe… chahākārehi…pe… sattahākārehi ‘‘aviññātaṃ viññātaṃ
me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti,
bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ,
vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
6. Tīhākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…
pe… tīhākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me mutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…
pe… tīhākārehi ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me viññātañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa
…pe… tīhākārehi adiṭṭhaṃ ‘‘diṭṭhañca me sutañca mutañcā’’ti…pe… tīhākārehi adiṭṭhaṃ ‘‘diṭṭhañca
me sutañca viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi adiṭṭhaṃ ‘‘diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcā’’ti
sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Tīhākārehi assutaṃ ‘‘sutañca me mutañcā’’ti…pe… tīhākārehi assutaṃ ‘‘sutañca me
viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi assutaṃ ‘‘sutañca me diṭṭhañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa…pe… tīhākārehi assutaṃ ‘‘sutañca me mutañca viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi assutaṃ
‘‘sutañca me mutañca diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi assutaṃ ‘‘sutañca me mutañca viññātañca
diṭṭhañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Tīhākārehi amutaṃ ‘‘mutañca me viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi amutaṃ ‘‘mutañca me
diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi amutaṃ ‘‘mutañca me sutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa…pe… tīhākārehi amutaṃ ‘‘mutañca me viññātañca diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi amutaṃ
‘‘mutañca me viññātañca sutañcā’’ti…pe… tīhākārehi amutaṃ ‘‘mutañca me viññātañca diṭṭhañca

sutañc ā’’ ti sampaj ānamus ā bha ṇantassa āpatti p ācittiyassa … pe … .
Tīhākārehi aviññātaṃ ‘‘viññātañca me diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi aviññātaṃ ‘‘viññātañca me
sutañcā’’ti…pe… tīhākārehi aviññātaṃ ‘‘viññātañca me mutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa…pe… tīhākārehi aviññātaṃ ‘‘viññātañca me diṭṭhañca sutañcā’’ti…pe… tīhākārehi
aviññātaṃ ‘‘viññātañca me diṭṭhañca mutañcā’’ti…pe… tīhākārehi aviññātaṃ ‘‘viññātañca me diṭṭhañca
sutañca mutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
7 . Tīhākārehi diṭṭhaṃ ‘‘adiṭṭhaṃ me’’ti…pe… sutaṃ ‘‘assutaṃ me’’ti…pe… mutaṃ ‘‘amutaṃ
me’’ti…pe… viññātaṃ ‘‘aviññātaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
8. Tīhākārehi diṭṭhaṃ ‘‘sutaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi diṭṭhaṃ ‘‘mutaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi
diṭṭhaṃ ‘‘viññātaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe… tīhākārehi diṭṭhaṃ
‘‘sutañca me mutañcā’’ti…pe… tīhākārehi diṭṭhaṃ ‘‘sutañca me viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi
diṭṭhaṃ ‘‘sutañca me mutañca viññātañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Tīhākārehi sutaṃ ‘‘mutaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi sutaṃ ‘‘viññātaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi
sutaṃ ‘‘diṭṭhaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe… tīhākārehi sutaṃ
‘‘mutañca me viññātañcā’’ti…pe… tīhākārehi sutaṃ ‘‘mutañca me diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi sutaṃ
‘‘mutañca me viññātañca diṭṭhañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Tīhākārehi mutaṃ ‘‘viññātaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi mutaṃ ‘‘diṭṭhaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi
mutaṃ ‘‘sutaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe… tīhākārehi mutaṃ
‘‘viññātañca me diṭṭhañcā’’ti…pe… tīhākārehi mutaṃ ‘‘viññātañca me sutañcā’’ti…pe… tīhākārehi
mutaṃ ‘‘viññātañca me diṭṭhañca sutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Tīhākārehi viññātaṃ ‘‘diṭṭhaṃ me’’ti…pe… tīhākārehi viññātaṃ ‘‘sutaṃ me’’ti …pe… tīhākārehi
viññātaṃ ‘‘mutaṃ me’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe… tīhākārehi viññātaṃ
‘‘diṭṭhañca me sutañcā’’ti…pe… tīhākārehi viññātaṃ ‘‘diṭṭhañca me mutañcā’’ti…pe… tīhākārehi
viññātaṃ ‘‘diṭṭhañca me sutañca mutañcā’’ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
9. Tīhākārehi diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ nokappeti, diṭṭhaṃ nassarati, diṭṭhaṃ pamuṭṭho hoti…pe…
sute vematiko sutaṃ nokappeti, sutaṃ nassarati, sutaṃ pamuṭṭho hoti…pe… mute vematiko mutaṃ
nokappeti, mutaṃ nassarati, mutaṃ pamuṭṭho hoti…pe… viññāte vematiko viññātaṃ nokappeti,
viññātaṃ nassarati, viññātaṃ pamuṭṭho hoti… viññātañca me diṭṭhañcāti…pe… viññātaṃ pamuṭṭho hoti
viññātañca me sutañcāti…pe… viññātaṃ pamuṭṭho hoti; viññātañca me mutañcāti…pe… viññātaṃ
pamuṭṭho hoti; viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti…pe… viññātaṃ pamuṭṭho hoti; viññātañca me
diṭṭhañca mutañcāti…pe… viññātaṃ pamuṭṭho hoti; viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti
sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
10 . Catūhākārehi…pe… pañcahākārehi…pe… chahākārehi…pe… sattahākārehi…pe… viññātaṃ
pamuṭṭho hoti, viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa – pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa
hoti ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya
bhāvaṃ.
11 . Anāpatti davā bhaṇati, ravā bhaṇati
[davāya bhaṇati, ravāya bhaṇati (syā.)] . ‘‘Davā bhaṇati
nāma sahasā bhaṇati. Ravā bhaṇati nāma ‘aññaṃ bhaṇissāmī’ti aññaṃ bhaṇati’’. Ummattakassa,
ādikammikassāti.
Mus āvādasikkh āpada ṃ ni ṭṭ hita ṃ pa ṭhama ṃ .

2. Omasav ādasikkh āpada ṃ
12 . Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā [bhaṇḍentā (itipi)]
pesale bhikkhū omasanti – jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi,
kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṃsenti vambhenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te
ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ
bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissanti – jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi,
ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṃsessanti vambhessantī’’ti!
Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū
omasatha – jātiyāpi…pe… hīnenapi akkosena khuṃsetha vambhethāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi
buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā
pesale bhikkhū omasissatha – jātiyāpi…pe… hīnenapi akkosena khuṃsessatha vambhessatha! Netaṃ,
moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū
āmantesi –
13 . ‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, takkasilāyaṃ
[takkasīlāyaṃ (ka.)] aññatarassa brāhmaṇassa
nandivisālo nāma balībaddo [balivaddo (sī.), balibaddo (syā.)] ahosi. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo
balībaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ
karohi – mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī’’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo
seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ akāsi – mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti.
Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balībaddaṃ yuñjitvā
etadavoca – ‘‘gaccha, kūṭa
[añcha kūṭa (sī. syā.)] , vahassu, kūṭā’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo
balībaddo tattheva aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi. Atha kho,
bhikkhave, nandivisālo balībaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, brāhmaṇa, pajjhāyasī’’ti?
‘Tathā hi panāhaṃ, bho, tayā sahassena parājito’’ti. ‘Kissa pana maṃ tvaṃ, brāhmaṇa, akūṭaṃ
kūṭavādena pāpesi? Gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ karohi –
‘‘mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī’’ti. ‘‘Mā ca maṃ akūṭaṃ kūṭavādena
pāpesī’’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ akāsi –
‘‘mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī’’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo
sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balībaddaṃ yuñjitvā etadavoca – ‘‘accha, bhadra, vahassu,
bhadrā’’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesi.
[jā. 1.1.28 nandivisālajātakepi, tattha pana manuññasaddo dissati] ‘‘Manāpameva bhāseyya,
nā, manāpaṃ kudācanaṃ;
Manāpaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udabbahi;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena ca, ttamano ahūti.
‘‘Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā khuṃsanā vambhanā. Kimaṅgaṃ pana etarahi manāpā bhavissati
khuṃsanā vambhanā? Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…. ‘‘Evañca pana,
bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
14 . ‘‘Omasavāde pācittiya’’ nti.
15 . Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati – jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi,
sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi, akkosenapi.
Jāti nāma dve jātiyo – hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti. Hīnānāma jāti – caṇḍālajāti, venajāti,
nesādajāti, rathakārajāti, pukkusajāti. Esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhānāma jāti – khattiyajāti,

br āhma ṇaj āti. Es ā ukka ṭṭ hā nāma j āti.
Nāmaṃnāma dve nāmāni – hīnañca nāmaṃ ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Hīnaṃnāma nāmaṃ –
avakaṇṇakaṃ, javakaṇṇakaṃ, dhaniṭṭhakaṃ, saviṭṭhakaṃ, kulavaḍḍhakaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu
oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma nāmaṃ. Ukkaṭṭhaṃnāma
nāmaṃ – buddhappaṭisaṃyuttaṃ, dhammappaṭisaṃyuttaṃ, saṅghappaṭisaṃyuttaṃ, tesu tesu vā pana
janapadesu anoññ ātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ.
Gottaṃnāma dve gottāni – hīnañca gottaṃ ukkaṭṭhañca gottaṃ. Hīnaṃnāma gottaṃ –
kosiyagottaṃ, bhāradvājagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ
acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma gottaṃ. Ukkaṭṭhaṃnāma gottaṃ – gotamagottaṃ, moggallānagottaṃ,
kaccānagottaṃ, vāsiṭṭhagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ
aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ.
Kammaṃnāma dve kammāni – hīnañca kammaṃ ukkaṭṭhañca kammaṃ. Hīnaṃnāma kammaṃ
– koṭṭhakakammaṃ, pupphachaḍḍakakammaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ
hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma kammaṃ. Ukkaṭṭhaṃnāma kammaṃ – kasi, vaṇijjā,
gorakkhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ. Etaṃ
ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ.
Sippaṃnāma dve sippāni – hīnañca sippaṃ ukkaṭṭhañca sippaṃ. Hīnaṃnāma sippaṃ –
naḷakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nahāpitasippaṃ, tesu tesu vā
pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ. Etaṃ hīnaṃ nāma sippaṃ.
Ukkaṭṭhaṃnāma sippaṃ – muddā, gaṇanā, lekhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ
anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ.
Sabbepi ābādhāhīnā, apica madhumeho ābādho ukkaṭṭho.
Liṅgaṃnāma dve liṅgāni – hīnañca liṅgaṃ ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Hīnaṃnāma liṅgaṃ – atidīghaṃ,
atirassaṃ, atikaṇhaṃ, accodātaṃ, etaṃ hīnaṃ nāma liṅgaṃ. Ukkaṭṭhaṃnāma liṅgaṃ – nātidīghaṃ,
nātirassaṃ, nātikaṇhaṃ, nāccodātaṃ. Etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ.
Sabbepi kilesāhīnā.
Sabbāpi āpattiyo hīnā. Apica, sotāpattisamāpatti ukkaṭṭhā.
Akkoso nāma dve akkosā – hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso – oṭṭhosi,
meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṃ sugati, duggati yeva tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā, kāṭakoṭacikāya vā, eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma
akkoso – paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati,
sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti, eso ukkaṭṭho nāma akkoso.
16 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, caṇḍālaṃ venaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ – ‘‘caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi,
pukkusosī’’ti bhaṇati
[vadetīti uddeso. bhaṇatīti vitthāro (vajirabuddhi)] , āpatti vācāya, vācāya
pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, khattiyaṃ brāhmaṇaṃ – ‘‘caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.

Upasampanno upasampanna ṃ khu ṃsetuk āmo vambhetuk āmo ma ṅkukattuk āmo ukka ṭṭ hena h īna ṃ
vadeti, caṇḍālaṃ venaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ – ‘‘khattiyosi, brāhmaṇosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, khattiyaṃ brāhmaṇaṃ – ‘‘khattiyosi, brāhmaṇosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya
pācittiyassa.
17 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ – ‘‘avakaṇṇakosi,
javaka ṇṇakosi, dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya
pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ – ‘‘avakaṇṇakosi, javakaṇṇakosi,
dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ – ‘‘buddharakkhitosi,
dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukaṭṭhaṃ vadeti, buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ – ‘‘buddharakkhitosi,
dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
18 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, kosiyaṃ bhāradvājaṃ – ‘‘kosiyosi, bhāradvājosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, gotamaṃ moggallānaṃ kaccānaṃ vāsiṭṭhaṃ – ‘‘kosiyosi, bhāradvājosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya,
vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, kosiyaṃ bhāradvājaṃ – ‘‘gotamosi, moggallānosi, kaccānosi, vāsiṭṭhosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, gotamaṃ moggallānaṃ kaccānaṃ vāsiṭṭhaṃ – ‘‘gotamosi, moggallānosi, kaccānosi,
vāsiṭṭhosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
19 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍakaṃ – ‘‘koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya,
vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, kassakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ – ‘‘koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya,
vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍakaṃ – ‘‘kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya,
vācāya pācittiyassa.

Upasampanno upasampanna ṃ khu ṃsetuk āmo vambhetuk āmo ma ṅkukattuk āmo ukka ṭṭ hena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, kassakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ – ‘‘kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
20 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, naḷakāraṃ kumbhakāraṃ pesakāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ – ‘‘naḷakārosi, kumbhakārosi,
pesakārosi, cammakārosi, nahāpitosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, muddikaṃ gaṇakaṃ lekhakaṃ – ‘‘naḷakārosi, kumbhakārosi, pesakārosi, cammakārosi,
nahāpitosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, naḷakāraṃ kumbhakāraṃ pesakāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ – ‘‘muddikosi, gaṇakosi,
lekhakosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, muddikaṃ gaṇakaṃ lekhakaṃ – ‘‘muddikosi, gaṇakosi, lekhakosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
21 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, kuṭṭhikaṃ gaṇḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ – ‘‘kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi,
sosikosi, apamārikosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, madhumehikaṃ – ‘‘kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi, sosikosi, apamārikosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, kuṭṭhikaṃ gaṇḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ – ‘‘madhumehikosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, madhumehikaṃ – ‘‘madhumehikosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
22 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ – ‘‘atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi, accodātosī’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ – ‘‘atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi,
accodātosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ – ‘‘nātidīghosi, nātirassosi, nātikaṇhosi,
nāccodātosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ – ‘‘nātidīghosi, nātirassosi,
nātika ṇhosi, n āccod ātos ī’’ ti bha ṇati, āpatti v ācāya, v ācāya p ācittiyassa.

23 . Upasampanno upasampanna ṃ khu ṃsetuk āmo vambhetuk āmo ma ṅkukattuk āmo h īnena h īna ṃ
vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ – ‘‘rāgapariyuṭṭhitosi,
dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ – ‘‘rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ – ‘‘vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ – ‘‘vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī’’ti bhaṇati,
āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
24 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, pārājikaṃ ajjhāpannaṃ saṅghādisesaṃ ajjhāpannaṃ thullaccayaṃ ajjhāpannaṃ pācittiyaṃ
ajjhāpannaṃ pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannaṃ dukkaṭaṃ ajjhāpannaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ –
‘‘pārājikaṃ ajjhāpannosi, saṅghādisesaṃ ajjhāpannosi, thullaccayaṃ ajjhāpannosi, pācittiyaṃ
ajjhāpannosi, pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannosi, dukkaṭaṃ ajjhāpannosi, dubbhāsitaṃ ajjhāpannosī’’ti bhaṇati,
āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, sotāpannaṃ – ‘‘pārājikaṃ ajjhāpannosi…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpannosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, pārājikaṃ ajjhāpannaṃ…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ – ‘‘sotāpannosī’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, sotāpannaṃ – ‘‘sotāpannosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
25 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ
vadeti, oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ – ‘‘oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi,
gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggati yeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti, paṇḍitaṃ byattaṃ medhāvi bahussutaṃ dhammakathikaṃ – ‘‘oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi,
gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṃ sugati, duggati yeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ
vadeti, oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ – ‘‘paṇḍitosi, byattosi,
medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati, sugati yeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena
ukka ṭṭ ha ṃ vadeti, pa ṇḍ ita ṃ byatta ṃ medh āvi ṃ bahussuta ṃ dhammakathika ṃ – ‘‘ pa ṇḍ itosi, byattosi,

medh āvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyha ṃ duggati, sugati yeva tuyha ṃ
pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
26 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘santi idhekacce khattiyā, brāhmaṇā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
27 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘santi idhekacce avakaṇṇakā javakaṇṇakā dhaniṭṭhakā saviṭṭhakā kulavaḍḍhakā’’ti bhaṇati…pe….
‘‘Santi idhekacce buddharakkhitā dhammarakkhitā saṅgharakkhitā’’ti bhaṇati …pe…. ‘‘Santi idhekacce
kosiyā bhāradvājā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce gotamā moggallānā kaccānā vāsiṭṭhā’’ti
bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce koṭṭhakā pupphachaḍḍakā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce
kassakā vāṇijā gorakkhā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce naḷakārā kumbhakārā pesakārā
cammakārā nahāpitā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce muddikā gaṇakā lekhakā’’ti bhaṇati…pe….
‘‘Santi idhekacce kuṭṭhikā gaṇḍikā kilāsikā sosikā apamārikā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce
madhumehikā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce atidīghā atirassā atikaṇhā accodātā’’ti bhaṇati…
pe…. ‘‘Santi idhekacce nātidīghā nātirassā nātikaṇhā nāccodātā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce
rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce vītarāgā vītadosā
vītamohā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce pārājikaṃ ajjhāpannā…pe… dubbhāsitaṃ ajjhāpannā’’ti
bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce sotāpannā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce oṭṭhā meṇḍā goṇā
gadrabhā tiracchānagatā nerayikā, natthi tesaṃ sugati, duggatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti
vācāya, vācāya dukkaṭassa.
28 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘santi idhekacce paṇḍitā byattā, medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugatiyeva
tesaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
29 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa…pe….
Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, ‘‘ye
nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
30 . Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘na mayaṃ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Na mayaṃ paṇḍitā byattā
medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṃ duggati, sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
31 . Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena
hīnaṃ vadeti,…pe… hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti…pe… ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti…pe… ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ vadeti, paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ – ‘‘paṇḍitosi, byattosi,
medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati, sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Santi idhekacce paṇḍitā
byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno anupasampanna ṃ khu ṃsetuk āmo vambhetuk āmo ma ṅkukattuk āmo eva ṃ vadeti,
‘‘ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī
bahussutā dhammakathikā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti,
‘‘na mayaṃ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Na mayaṃ paṇḍitā byattā
medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṃ duggati, sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhā’’ti
bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
32 . Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti, caṇḍālaṃ venaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ – ‘‘caṇḍālosi,
venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti, khattiyaṃ brāhmaṇaṃ – ‘‘caṇḍālosi, venosi, nesādosi,
rathakārosi, pukkusosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti, caṇḍālaṃ venaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ – ‘‘khattiyosi,
brāhmaṇosī’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, khattiyaṃ brāhmaṇaṃ – ‘‘khattiyosi, brāhmaṇosī’’ti bhaṇati,
āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti…pe… hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti…pe… ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti…
pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ –
‘‘paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati, sugati yeva
tuyhaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
33 . Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe….
‘‘Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugati yeva
tesaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Ye
nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘na mayaṃ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Na
mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṃ duggati, sugatiyeva amhākaṃ
pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
34 . Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti…pe… hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti…pe… ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti…
pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ –
‘‘paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati; sugati yeva
tuyha ṃ pāṭ ika ṅkh ā’’ ti bha ṇati, āpatti v ācāya, v ācāya dubbh āsitassa.

Upasampanno anupasampanna ṃ na khu ṃsetuk āmo na vambhetuk āmo na ma ṅkukattuk āmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe….
‘‘Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugati yeva
tesaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Ye
nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo,
davakamyatā evaṃ vadeti, ‘‘na mayaṃ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’’ti bhaṇati…pe…. ‘‘Na
mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṃ duggati, sugati yeva
amhākaṃ pāṭikaṅkhā’’ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.
35 . Anāpatti atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anusāsanipurekkhārassa, ummattakassa,
khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti.
Omasavādasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
3. Pesuññasikkhāpadaṃ
36 . Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ
vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharanti; imassa sutvā amussa akkhāyanti, imassa bhedāya; amussa
sutvā imassa akkhāyanti, amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca
bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti
khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ
kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharissanti, imassa sutvā amussa akkhāyissanti, imassa
bhedāya; amussa sutvā imassa akkhāyissanti, amussa bhedāya! Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti. Atha kho te bhikkhū
chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ
kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ
upasaṃharatha, imassa sutvā amussa akkhāyatha, imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyatha,
amussa bhedāya? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe…
kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ
pesuññaṃ upasaṃharissatha! Imassa sutvā amussa akkhāyissatha, imassa bhedāya! Amussa sutvā
imassa akkhāyissatha, amussa bhedāya! Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca
bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya.
Pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
37 . ‘‘Bhikkhupesuññe pācittiya’’ nti.
38 . Pesuññaṃnāma dvīhākārehi pesuññaṃ hoti –piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā.
Dasahākārehi pesuññaṃ upasaṃharati –jātitopi, nāmatopi, gottatopi, kammatopi, sippatopi, ābādhatopi,
liṅgatopi, kilesatopi, āpattitopi, akkosatopi.
Jāti nāma dve jātiyo –hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti. Hīnānāma jāti –caṇḍālajāti venajāti nesādajāti
rathakārajāti pukkusajāti. Esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhānāma jāti –khattiyajāti brāhmaṇajāti. Esā
ukkaṭṭhā nāma jāti…pe….

Akkoso n āma dve akkos ā –hīno ca akkoso ukka ṭṭ ho ca akkoso. Hīno n āma akkoso –oṭṭ hosi,
meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṃ sugati; duggati yeva tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā kāṭakoṭacikāya vā. Eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma
akkoso –paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi; natthi tuyhaṃ duggati; sugati
yeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti. Eso ukkaṭṭho nāma akkoso.
39 . Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo
taṃ ‘caṇḍālo veno nesādo rathakāro pukkuso’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘khattiyo brāhmaṇo’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘avakaṇṇako javakaṇṇako dhaniṭṭhako saviṭṭhako kulavaḍḍhako’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya
pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘buddharakkhito dhammarakkhito saṅgharakkhito’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘kosiyo bhāradvājo’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘gotamo moggallāno kaccāno vāsiṭṭho’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘koṭṭhako pupphachaḍḍako’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘kassako vāṇijo gorakkho’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘naḷakāro kumbhakāro pesakāro cammakāro nahāpito’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘muddiko gaṇako lekhako’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
40 . Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo
taṃ ‘kuṭṭhiko gaṇḍiko kilāsiko sosiko apamāriko’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘madhumehiko’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘atidīgho atirasso atikaṇho accodāto’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘nātidīgho nātirasso nātikaṇho nāccodāto’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutv ā upasampannassa pesuñña ṃ upasa ṃharati – ‘‘ itthann āmo ta ṃ

‘rāgapariyu ṭṭ hito dosapariyu ṭṭ hito mohapariyu ṭṭ hito ’ti bha ṇat ī’’ ti. Āpatti v ācāya, v ācāya
pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘vītarāgo vītadoso vītamoho’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘pārājikaṃ ajjhāpanno, saṅghādisesaṃ ajjhāpanno, thullaccayaṃ ajjhāpanno, pācittiyaṃ ajjhāpanno,
pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno, dukkaṭaṃ ajjhāpanno, dubbhāsitaṃ ajjhāpanno’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya,
vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘sotāpanno’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘oṭṭho meṇḍo goṇo gadrabho tiracchānagato nerayiko, natthi tassa sugati, duggatiyeva tassa
pāṭikaṅkhā’ti bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo taṃ
‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto dhammakathiko, natthi tassa duggati, sugati yeva tassa pāṭikaṅkhā’ti
bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.
41 . Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo
‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā, pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva
bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo
‘santi idhekacce khattiyā brāhmaṇā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva bhaṇatī’ti. Āpatti vācāya,
vācāya dukkaṭassa…pe….
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo
‘santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugati yeva
tesaṃ pāṭikaṅkhā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo ‘ye
nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva bhaṇatī’’ti. Āpatti
vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo ‘ye
nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva
bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo ‘na
mayaṃ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva bhaṇatī’’ti.
Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati – ‘‘itthannāmo ‘na
mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṃ duggati, sugati yeva
amhākaṃ pāṭikaṅkhā’ti bhaṇati, na so aññaṃ bhaṇati, taññeva bhaṇatī’’ti. Āpatti vācāya, vācāya
dukkaṭassa.

42 . Upasampanno upasampannassa sutv ā upasampannassa pesuñña ṃ upasa ṃharati; āpatti v ācāya,
vācāya pācittiyassa.
Upasampanno upasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti
dukkaṭassa.
Upasampanno anupasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti
dukkaṭassa.
Upasampanno anupasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti
dukkaṭassa.
43 . Anāpatti napiyakamyassa, nabhedādhippāyassa, ummattakassa, ādikammikassāti.
Pesuññasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
4. Padasodhammasikkhāpadaṃ
44 . Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācenti. Upāsakā bhikkhūsu
agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti
vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācessanti! Upāsakā
bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantī’’ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū
anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave,
upāsake padaso dhammaṃ vācetha; upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantī’’ti?
‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, upāsake
padaso dhammaṃ vācessatha! Upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti! Netaṃ,
moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya…pe… evañca pana,
bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
45 . ‘‘Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya pācittiya’’ nti.
46 . Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma.
Padaso nāma padaṃ, anupadaṃ, anvakkharaṃ, anubyañjanaṃ.
Padaṃnāma ekato paṭṭhapetvā ekato osāpenti. Anupadaṃnāma pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato
osāpenti. Anvakkharaṃnāma ‘‘rūpaṃ anicca’’nti vuccamāno, ‘‘ru’’nti opāteti. Anubyañjanaṃnāma
‘‘rūpaṃ anicca’’nti vuccamāno, ‘‘vedanā aniccā’’ti saddaṃ nicchāreti.
Yañca padaṃ, yañca anupadaṃ, yañca anvakkharaṃ, yañca anubyañjanaṃ –sabbametaṃ padaso
[padaso dhammo (itipi)] nāma.
Dhammo nāma buddhabhāsito, sāvakabhāsito, isibhāsito, devatābhāsito, atthūpasañhito,
dhammūpasañhito.
Vāceyyāti padena vāceti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya vāceti, akkharakkharāya āpatti
pācittiyassa.

47 . Anupasampanne anupasampannasaññ ī padaso dhamma ṃ vāceti, āpatti p ācittiyassa.
Anupasampanne vematiko padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne
upasampannasaññī padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa.
Upasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa.
Upasampanne upasampannasaññī, anāpatti.
48 . Anāpatti ekato uddisāpento, ekato sajjhāyaṃ karonto, yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ
bhaṇantaṃ opāteti, osārentaṃ opāteti, ummattakassa, ādikammikassāti.
Padasodhammasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
5. Sahaseyyasikkhāpadaṃ
49 . Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena
upāsakā ārāmaṃ āgacchanti dhammassavanāya. Dhamme bhāsite therā bhikkhū yathāvihāraṃ
gacchanti. Navakā bhikkhū tattheva upaṭṭhānasālāyaṃ upāsakehi saddhiṃ muṭṭhassatī, asampajānā,
naggā, vikūjamānā, kākacchamānā seyyaṃ kappenti. Upāsakā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti –
‘‘kathañhi nāma bhadantā muṭṭhassatī asampajānā naggā vikūjamānā kākacchamānā seyyaṃ
kappessantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ upāsakānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ.
Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū
anupasampannena sahaseyyaṃ kappessantī’’ti! Atha kho te bhikkhū te navake bhikkhū anekapariyāyena
vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū
anupasampannena sahaseyyaṃ kappentī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe…
kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anupasampannena sahaseyyaṃ kappessanti! Netaṃ,
bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha –
‘‘Yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya’’ nti.
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
50 . Atha kho bhagavā āḷaviyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī tena cārikaṃ pakkāmi.
Anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati
badarikārāme. Bhikkhū āyasmantaṃ rāhulaṃ etadavocuṃ – ‘‘bhagavatā, āvuso rāhula, sikkhāpadaṃ
paññattaṃ – ‘na anupasampannena sahaseyyā kappetabbā’ti. Seyyaṃ, āvuso rāhula, jānāhī’’ti. Atha kho
āyasmā rāhulo seyyaṃ alabhamāno vaccakuṭiyā seyyaṃ kappesi. Atha kho bhagavā rattiyā
paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena vaccakuṭi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ukkāsi. Āyasmāpi rāhulo
ukkāsi. ‘‘Ko etthā’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhagavā, rāhulo’’ti. ‘‘Kissa tvaṃ, rāhula, idha nisinnosī’’ti? Atha kho
āyasmā rāhulo bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe
dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anupasampannena dirattatirattaṃ
sahaseyyaṃ kappetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
51 . ‘‘Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya,
pācittiya’’ nti.
52 . Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
Anupasampanno nāma bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma.
Uttaridirattatiratta nti atirekadirattatiratta ṃ.

Sah āti ekato.
Seyyānāma sabbacchannā, sabbaparicchannā, yebhuyyenacchannā, yebhuyyena paricchannā.
Seyyaṃ kappeyyāti catutthe divase atthaṅgate sūriye, anupasampanne nipanne, bhikkhu nipajjati,
āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne, anupasampanno nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti,
āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti, āpatti pācittiyassa.
53 . Anupasampanne anupasampannasaññī uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, āpatti
pācittiyassa. Anupasampanne vematiko uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, āpatti pācittiyassa.
Anupasampanne upasampannasaññī uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, āpatti pācittiyassa.
Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne anupasampannasaññī,
āpatti dukkaṭassa. Upasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī,
anāpatti.
54 . Anāpatti dvetisso rattiyo vasati, ūnakadvetisso rattiyo vasati, dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā
purāruṇā nikkhamitvā puna vasati, sabbacchanne, sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabbaacchanne
[vasati, sabbaacchanne sabbaaparicchanne, (sī.)] , yebhuyyena acchanne, yebhuyyena aparicchanne,
anupasampanne nipanne bhikkhu nisīdati, bhikkhu nipanne anupasampanno nisīdati, ubho vā nisīdanti,
ummattakassa, ādikammikassāti.
Sahaseyyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ
55 . Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena āyasmā anuruddho kosalesu janapade
[ettha ambaṭṭhasuttādiṭīkā oloketabbā]
sāvatthiṃ gacchanto sāyaṃ aññataraṃ gāmaṃ upagacchi. Tena kho pana samayena tasmiṃ gāme
aññatarissā itthiyā āvasathāgāraṃ paññattaṃ hoti. Atha kho āyasmā anuruddho yena sā itthī
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca – ‘‘sace te, bhagini, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ
āvasathāgāre’’ti. ‘‘Vaseyyātha, bhante’’ti. Aññepi addhikā yena sā itthī tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavocuṃ – ‘‘sace te, ayye, agaru vaseyyāma ekarattaṃ āvasathāgāre’’ti.
‘‘Eso kho ayyo samaṇo paṭhamaṃ upagato; sace so anujānāti, vaseyyāthā’’ti. Atha kho te addhikā
yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ –
‘‘sace te, bhante, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ āvasathāgāre’’ti. ‘‘Vaseyyātha, āvuso’’ti. Atha kho sā
itthī āyasmante anuruddhe saha dassanena paṭibaddhacittā ahosi. Atha kho sā itthī yenāyasmā anuruddho
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘ayyo, bhante, imehi manussehi
ākiṇṇo na phāsu viharissati. Sādhāhaṃ, bhante, ayyassa mañcakaṃ abbhantaraṃ paññapeyya’’nti.
Adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena. Atha kho sā itthī āyasmato anuruddhassa mañcakaṃ
abbhantaraṃ paññapetvā alaṅkatappaṭiyattā gandhagandhinī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘ayyo, bhante, abhirūpo dassanīyo pāsādiko,
ahaṃ camhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Sādhāhaṃ, bhante, ayyassa pajāpati bhaveyya’’nti. Evaṃ
vutte āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho sā itthī āyasmantaṃ
anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘ayyo, bhante, abhirūpo dassanīyo pāsādiko, ahañcamhi abhirūpā dassanīyā
pāsādikā. Sādhu, bhante, ayyo mañceva paṭicchatu
[sampaṭicchatu (syā.)] sabbañca sāpateyya’’nti.
Tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. Atha kho sā itthī sāṭakaṃ nikkhipitvā āyasmato
anuruddhassa purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Atha kho āyasmā anuruddho
indriyāni okkhipitvā taṃ itthiṃ neva olokesi napi ālapi. Atha kho sā itthī – ‘‘acchariyaṃ vata bho,
abbhutaṃ vata bho! Bahū me manussā satenapi sahassenapi pahiṇanti. Ayaṃ pana samaṇo – mayā
sāmaṃ yāciyamāno – na icchati mañceva paṭicchituṃ sabbañca sāpateyya’’nti sāṭakaṃ nivāsetvā

āyasmato anuruddhassa p ādesu siras ā nipatitv ā ā yasmanta ṃ anuruddha ṃ etadavoca – ‘‘ accayo
maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yāhaṃ evamakāsiṃ. Tassā me,
bhante, ayyo accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, bhagini, accayo
accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yā tvaṃ evamakāsi. Yato ca kho tvaṃ, bhagini,
accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, bhagini,
ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiñca saṃvaraṃ āpajjatī’’ti.
Atha kho sā itthī tassā rattiyā accayena āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṇītena khādanīyena
bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ itthiṃ āyasmā anuruddho dhammiyā
kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho sā itthī – āyasmatā anuruddhena
dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā – āyasmantaṃ anuruddhaṃ
etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā
ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ
dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti, evamevaṃ ayyena anuruddhena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaṃ, bhante, taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsikaṃ maṃ ayyo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
Atha kho āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū
appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā anuruddho mātugāmena
sahaseyyaṃ kappessatī’’ti! Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ anekapariyāyena vigarahitvā
bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, anuruddha, mātugāmena sahaseyyaṃ
kappesī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, anuruddha,
mātugāmena sahaseyyaṃ kappessasi! Netaṃ, anuruddha, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca
pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
56 . ‘‘Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya’’ nti.
57 . Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī
[yakkhinī (ka.)] , na petī, na tiracchānagatā; antamaso
tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī.
Sahāti ekato.
Seyyānāma sabbacchannā, sabbaparicchannā, yebhuyyenacchannā, yebhuyyena paricchannā.
Seyyaṃkappeyyāti atthaṅgate sūriye, mātugāme nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa.
Bhikkhu nipanne mātugāmo nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa.
Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti, āpatti pācittiyassa.
58 . Mātugāme mātugāmasaññī sahaseyyaṃ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko
sahaseyyaṃ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī sahaseyyaṃ kappeti, āpatti
pācittiyassa.
Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne, āpatti dukkaṭassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā
tiracchānagatitthiyā vā sahaseyyaṃ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti
dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti.
59 . Anāpatti sabbacchanne sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabbaacchanne [anāpatti
sabbaacchanne sabbaaparicchanne, (s ī.)] , yebhuyyena acchanne, yebhuyyena aparicchanne, m ātug āme

nipanne bhikkhu nis īdati , bhikkhu nipanne m ātug āmo nis īdati, ubho v ā nis īdanti, ummattakassa,
ādikammikassāti.
Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
7. Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
60 . Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulūpako hoti, bahukāni kulāni upasaṅkamati. Atha kho
āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataraṃ kulaṃ tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena gharaṇī nivesanadvāre nisinnā hoti, gharasuṇhā āvasathadvāre nisinnā hoti.
Atha kho āyasmā udāyī yena gharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ
desesi. Atha kho gharasuṇhāya etadahosi – ‘‘ki nu kho so samaṇo sassuyā jāro udāhu obhāsatī’’ti?
Atha kho āyasmā udāyī gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desetvā yena gharasuṇhā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desesi. Atha kho gharaṇiyā etadahosi – ‘‘kiṃ nu
kho so samaṇo gharasuṇhāya jāro udāhu obhāsatī’’ti? Atha kho āyasmā udāyī gharasuṇhāya upakaṇṇake
dhammaṃ desetvā pakkāmi. Atha kho gharaṇī gharasuṇhaṃ etadavoca – ‘‘he je, kiṃ te eso samaṇo
avocā’’ti? ‘‘Dhammaṃ me, ayye, desesi’’. ‘‘Ayyāya pana kiṃ avocā’’ti? ‘‘Mayhampi dhammaṃ
desesī’’ti. Tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma ayyo udāyī mātugāmassa upakaṇṇake
dhammaṃ desessati! Nanu nāma vissaṭṭhena vivaṭena dhammo desetabbo’’ti?
Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ itthīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khiyyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Ye te bhikkhū
appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmassa
dhammaṃ desessatī’’ti! Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ udāyiṃ anekapariyāyena vigarahitvā
bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, udāyi, mātugāmassa dhammaṃ desesī’’ti?
‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa,
mātugāmassa dhammaṃ desessasi. Netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca
pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
‘‘Yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṃ deseyya pācittiya’’ nti.
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
61 . Tena kho pana samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṃ – ‘‘iṅghāyyā dhammaṃ
desethā’’ti. ‘‘Na, bhaginī, kappati mātugāmassa dhammaṃ desetu’’nti. ‘‘Iṅghāyyā chappañcavācāhi
dhammaṃ desetha, sakkā ettakenapi dhammo aññātu’’nti. ‘‘Na, bhaginī, kappati mātugāmassa
dhammaṃ desetu’’nti. Kukkuccāyantā na desesuṃ. Upāsikā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi
nāma ayyā amhehi yāciyamānā dhammaṃ na desessantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ upāsikānaṃ
ujjhāyantīnaṃ khiyyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha
kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
‘‘anujānāmi, bhikkhave, mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetuṃ. Evañca pana, bhikkhave,
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
‘‘Yo pana bhikkhū mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya, pācittiya’’ nti.
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
62 . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ mātugāmassa
chappañcavācāhi dhammaṃ desetu’’nti te aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa
uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti

vip ācenti – ‘‘ kathañhi n āma chabbaggiy ā bhikkh ū aviññu ṃ purisaviggaha ṃ upanis īdāpetv ā
mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessantī’’ti!
Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā
mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desethā’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho
bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā
mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā
pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
63 . ‘‘Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya, aññatra
viññun ā purisaviggahena, pācittiya’’ nti.
64 . Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
Mātugāmo nāma manussitthī; na yakkhī na petī na tiracchānagatā; viññū, paṭibalā
subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.
Uttarichappañcavācāhīti atirekachappañcavācāhi.
Dhammo nāma buddhabhāsito, sāvakabhāsito, isibhāsito, devatābhāsito, atthūpasañhito,
dhammūpasañhito.
Deseyyāti padena deseti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti
pācittiyassa.
Aññatra viññunā purisaviggahenāti ṭhapetvā viññuṃ purisaviggahaṃ. Viññū nāma
purisaviggaho, paṭibalo hoti subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.
65 . Mātugāme mātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti, aññatra viññunā
purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti,
aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi
dhammaṃ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti pācittiyassa.
Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā
uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti dukkaṭassa.
Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme
amātugāmasaññī, anāpatti.
66 . Anāpatti viññunā purisaviggahena, chappañcavācāhi dhammaṃ deseti, ūnakachappañcavācāhi
dhammaṃ deseti, uṭṭhahitvā puna nisīditvā deseti, mātugāmo uṭṭhahitvā puna nisīdati tasmiṃ deseti,
aññassa mātugāmassa deseti, pañhaṃ pucchati, pañhaṃ puṭṭho katheti, aññassatthāya bhaṇantaṃ
mātugāmo suṇāti, ummattakassa, ādikammikassāti.
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
8. Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
67 . [pārā. 193] Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.
Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ

upagacchi ṃsu. Tena kho pana samayena vajj ī dubbhikkh ā hoti –dv īhitik ā seta ṭṭ hik ā sal ākāvutt ā, na
sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘etarahi kho vajjī
dubbhikkhā – dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Kena nu kho
mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena
kilameyyāmā’’ti? Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema.
Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ
vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ gihīnaṃ
kammantaṃ adhiṭṭhitena? Handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ dūteyyaṃ harāma. Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ
maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca
piṇḍakena kilamissāmā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘alaṃ, āvuso; kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena!
Kiṃ gihīnaṃ dūteyyaṃ haṭena! Handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa
vaṇṇaṃ bhāsissāma – ‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa
lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu
sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu
tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiññoti. Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā
sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā’’ti. Eso yeva
kho, āvuso, seyyo, yo amhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito’’ti.
Atha kho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu – ‘‘asuko
bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī…pe… asuko bhikkhu chaḷabhiñño’’ti. Atha kho te manussā –
‘‘lābhā vata no, suladdhaṃ vata no, yesaṃ no evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā, na vata no ito pubbe
evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā, yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā’’ti. Te na tādisāni
bhojanāni attanā bhuñjanti, mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti
mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti yādisāni bhikkhūnaṃ denti. Na tādisāni khādanīyāni
sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti
[attanā pivanti (syā. ka.)] mātāpitūnaṃ denti
puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni
bhikkhūnaṃ denti. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṃ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā
vippasannachavivaṇṇā.
68 . Āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.
Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena
vesālī tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tena kho pana
samayena disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā
dhamanisanthatagattā. Vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā
vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi
saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhave,
khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha,
na ca piṇḍakena kilamitthā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā. Samaggā ca mayaṃ,
bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā’’ti.
Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. Kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na
pucchanti. Atthasañhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasañhitaṃ. Anatthasañhite setughāto
tathāgatānaṃ. Dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma,
sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti.
Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca – ‘‘yathā kathaṃ pana tumhe, bhikkhave,
samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā’’ti? Atha
kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Kacci pana vo, bhikkhave, bhūta’’nti? ‘‘Bhūtaṃ,
bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, bhikkhave, udarassa kāraṇā
gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha! Netaṃ, bhikkhave,
appasann āna ṃ vā pas ādāya …pe … evañca pana, bhikkhave, ima ṃ sikkh āpada ṃ uddiseyy ātha –

69 . ‘‘ Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhamma ṃ ā roceyya bh ūtasmi ṃ,
pācittiya’’ nti.
70 . Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā, avaseso anupasampanno nāma.
[pārā. 198] Uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ, vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṃ,
maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṃ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhirati.
[pārā. 199] Jhāna nti paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ.
[pārā. 199] Vimokkho ti suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho.
[pārā. 199] Samādhīti suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.
[pārā. 199] Samāpattīti suññatā samāpatti, animittā samāpatti, appaṇihitā samāpatti.
[pārā. 199] Ñāṇadassana nti tisso vijjā.
[pārā. 199] Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā,
pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
[pārā. 199] Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā, sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā,
anāgāmiphalassa sacchikiriyā, arahattassa [arahattaphalassa (syā.)] sacchikiriyā.
[pārā. 199] Kilesappahāna nti rāgassa pahānaṃ, dosassa pahānaṃ, mohassa pahānaṃ.
[pārā. 199] Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṃ vinīvaraṇatā, dosā cittaṃ vinīvaraṇatā, mohā cittaṃ
vinīvaraṇatā.
[pārā. 199] Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena
suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati.
71 . Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpanno’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamassa jhānassa lābhimhī’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamassa jhānassa vasimhī’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.

Āroceyy āti anupasampannassa – ‘‘ dutiya ṃ jh āna ṃ… tatiya ṃ jh āna ṃ… catuttha ṃ jh āna ṃ
samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; catutthassa jhānassa lābhimhi, vasimhi; catutthaṃ jhānaṃ
sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘suññataṃ vimokkhaṃ… animittaṃ vimokkhaṃ… appaṇihitaṃ
vimokkhaṃ… suññataṃ samādhiṃ… animittaṃ samādhiṃ… appaṇihitaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ,
samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitassa samādhissa lābhimhi, vasimhi; appaṇihito samādhi sacchikato
mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘suññataṃ samāpattiṃ… animittaṃ samāpattiṃ… appaṇihitaṃ
samāpattiṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi, vasimhi;
appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘tisso vijjā samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; tissannaṃ
vijjānaṃ lābhimhi, vasimhi; tisso vijjā sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘cattāro satipaṭṭhāne… cattāro sammappadhāne… cattāro
iddhipāde samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; catunnaṃ iddhipādānaṃ lābhimhi, vasimhi; cattāro
iddhipādā sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘pañcindriyāni… pañca balāni samāpajjiṃ, samāpajjāmi,
samāpanno; pañcannaṃ balānaṃ lābhimhi, vasimhi; pañca balāni sacchikatāni mayā’’ti bhaṇantassa
āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘satta bojjhaṅge samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno;
sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ lābhimhi, vasimhi; satta bojjhaṅgā sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi,
samāpanno; ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi, vasimhi; ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato
mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘sotāpattiphalaṃ… sakadāgāmiphalaṃ… anāgāmiphalaṃ…
arahattaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; arahattassa lābhimhi, vasimhi; arahattaṃ
[arahattaphalaṃ (syā.)] sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘rāgo me catto… doso me catto… moho me catto, vanto, mutto,
pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘rāgā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ… dosā me citta vinīvaraṇaṃ…
mohā me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘suññāgāre paṭhamaṃ jhānaṃ… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ
jh ānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; suññāgāre catutthassa jhānassa
lābhimhi, vasimhi; suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
72 . Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ,
samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca
jh ānaṃ dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyy āti anupasampannassa – ‘‘ pa ṭhamañca jh āna ṃ tatiyañca jh āna ṃ… pa ṭhamañca jh āna ṃ
catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca
jh ānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa
āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ… animittañca
vimokkhaṃ… appaṇihitañca vimokkhaṃ… suññatañca samādhiṃ… animittañca samādhiṃ…
appaṇihitañca samādhiṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa
ca samādhissa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayā’’ti
bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ suññatañca samāpattiṃ… animittañca
samāpattiṃ… appaṇihitañca samāpattiṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa
appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā
mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ tisso ca vijjā samāpajjiṃ, samāpajjāmi,
samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa tissannañca vijjānaṃ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ tisso
ca vijjā sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca satipaṭṭhāne…pe… cattāro ca
sammappadhāne… cattāro ca iddhipāde samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa
catunnañca iddhipādānaṃ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ cattāro ca iddhipādā sacchikatā
mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ, pañca ca indriyāni… pañca ca balāni
samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa pañcannañca balānaṃ lābhimhi, vasimhi;
paṭhamañca jhānaṃ pañca ca balāni sacchikatāni mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṃ,
samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa sattannañca bojjhaṅgānaṃ lābhimhi, vasimhi;
paṭhamañca jhānaṃ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ,
samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi,
vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ sotāpattiphalañca… sakadāgāmiphalañca…
anāgāmiphalañca… arahattañca
[arahattaphalañca (syā.)] samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno;
paṭhamassa ca jhānassa arahattassa [arahattaphalassa (syā.)] ca lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṃ
arahattañca sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno…
rāgo ca me catto… doso ca me catto… moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,
samukkheṭito’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno…
rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ… dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ… mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti
bha ṇantassa āpatti p ācittiyassa.

73 . Āroceyy āti anupasampannassa – ‘‘ dutiyañca jh āna ṃ tatiyañca jh āna ṃ… dutiyañca jh āna ṃ
catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa
lābhimhi, vasimhi; dutiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti
pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘dutiyañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ…pe… mohā ca me
cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘dutiyañca jhānaṃ paṭhamañca jhānaṃ samāpajjiṃ,
samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; dutiyañca
jh ānaṃ paṭhamañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Mūlaṃ saṃkhittaṃ.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, paṭhamañca jhānaṃ
samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno; mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, paṭhamassa ca jhānassa
lābhimhi, vasimhi; mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, paṭhamañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā’’ti
bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ
vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa…pe….
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ
catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ
suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ suññatañca samāpattiṃ
animittañca samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca
sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca
[arahattaphalañca (syā.)] samāpajjiṃ…pe… rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto,
vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me
cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.
74 . Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti vattukāmo ‘‘dutiyaṃ
jh ānaṃ samāpajji’’nti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti
dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti vattukāmo ‘‘tatiyaṃ jhānaṃ…
pe… catutthaṃ jhānaṃ, suññataṃ vimokkhaṃ, animittaṃ vimokkhaṃ, appaṇihitaṃ vimokkhaṃ,
suññataṃ samādhiṃ, animittaṃ samādhiṃ, appaṇihitaṃ samādhiṃ, suññataṃ samāpattiṃ, animittaṃ
samāpattiṃ, appaṇihitaṃ samāpattiṃ, tisso vijjā, cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro
iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, sotāpattiphalaṃ,
sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaṃ
[arahattaphalaṃ (syā.)] samāpajjiṃ…pe… rāgo me
catto, doso me catto, moho me catto, vanto, mutto, pahīno; paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; rāgā
me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa
paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti vattukāmo…pe… ‘‘mohā me
cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti
dukkaṭassa…pe….
Āroceyy āti anupasampannassa – ‘‘ dutiya ṃ jh āna ṃ sam āpajji ’’ nti vattuk āmo – ‘‘ pa ṭhama ṃ jh āna ṃ

sam āpajji ’’ nti bha ṇantassa pa ṭivij ānantassa āpatti p ācittiyassa, na pa ṭivij ānantassa āpatti
dukkaṭassa…pe….
Mūlaṃ saṃkhittaṃ.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘mohā me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti vattukāmo – ‘‘paṭhamaṃ
jh ānaṃ samāpajji’’nti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti
dukkaṭassa…pe….
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘mohā me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti vattukāmo – ‘‘dosā me cittaṃ
vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa…
pe….
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ
catutthañca jhānaṃ …pe… dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti vattukāmo – ‘‘mohā me cittaṃ
vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ…pe…
mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇa’’nti vattukāmo – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti bhaṇantassa
paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa…pe….
75 . Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji,
samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā paṭhamaṃ jhānaṃ
sacchikata’’nti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ
jh ānaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī,
vasī; tena bhikkhunā catutthaṃ jhānaṃ sacchikata’’nti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṃ vimokkhaṃ…pe…
animittaṃ vimokkhaṃ appaṇihitaṃ vimokkhaṃ suññataṃ samādhiṃ animittaṃ samādhiṃ appaṇihitaṃ
samādhiṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu appaṇihitassa samādhissa lābhī, vasī; tena
bhikkhunā appaṇihito samādhi sacchikato’’ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṃ samāpattiṃ…pe…
animittaṃ samāpattiṃ appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; appaṇihitāya
samāpattiyā lābhī, vasī; tena bhikkhunā appaṇihitā samāpatti sacchikatā’’ti bhaṇantassa āpatti
dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu tisso vijjā …pe… cattāro
satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojhaṅge,
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaṃ
[arahattaphalaṃ (syā.)] samāpajji…pe… samāpajjati, samāpanno…pe… tassa bhikkhuno rāgo catto,
doso catto, moho catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; tassa bhikkhuno
rāgā cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā cittaṃ vinīvaraṇa’’nti bhaṇantassa āpatti
dukkaṭassa.
Āroceyyāti anupasampannassa – ‘‘yo te vihāre vasi so bhikkhu suññāgāre paṭhamaṃ jhānaṃ…
pe… dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu
suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ sacchikata’’nti
bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa.