Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Mahāvaggapāḷi

Mahāvaggapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (269 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Mahāvaggapāḷi
1. Mahākhandhako
1. Bodhikathā
1. [udā. 1 ādayo] Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre
bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena
nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī
[vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī (ka.)] . Atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṃ
yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā,
saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,
saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ,
upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti – evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa
samudayo hoti. ‘‘Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho,
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā
phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā
upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti – evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho
hotī’’ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā;
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā;
Yato pajānāti sahetudhamma’’nti.
2.
[udā. 2] Atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ
manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ…pe…
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī…pe… nirodho hotī’’ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā;
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā;
Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti.
3.
[udā. 3] Atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ
manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ…pe…
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti…pe… nirodho hotī’’ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘ Yad ā have p ātubhavanti dhamm ā;
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ;
Sūriyova
[suriyova (sī. syā. kaṃ.)] obhāsayamantalikkha’’nti.
Bodhikathā niṭṭhitā.
2. Ajapālakathā
4. [udā. 4] Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā
yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajapālanigrodhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena
nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā
nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā
[brāhmaṇakārakā (ka.)
brāhmaṇakarāṇā (?)] dhammā’’ti? Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
udānesi –
[netti. 103] Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo;
Nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;
Vedantagū vusitabrahmacariyo;
Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;
Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti.
Ajapālakathā niṭṭhitā.
3. Mucalindakathā
5.
[udā. 11] Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā
ajapālanigrodhamūlā yena mucalindo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mucalindamūle sattāhaṃ
ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi,
sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato
kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi – ‘‘mā
bhagavantaṃ sītaṃ, mā bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā bhagavantaṃ
ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphasso’’ti
[…siriṃ sapa… (sī. syā. kaṃ.)] . Atha kho mucalindo
nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā bhagavato kāyā bhoge
viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi
pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ
udānaṃ udānesi –
[kathā. 338 kathāvatthupāḷiyampi] ‘‘Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;
Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.
[kathā. 338 kathāvatthupāḷiyampi] ‘‘Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;
Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti.
Mucalindakathā niṭṭhitā.
4. Rājāyatanakathā
6. Atha kho bhagav ā satt āhassa accayena tamh ā sam ādhimh ā vu ṭṭ hahitv ā mucalindam ūlā yena

rājāyatana ṃ tenupasa ṅkami, upasa ṅkamitv ā rājāyatanam ūle satt āha ṃ ekapalla ṅkena nis īdi
vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Tena kho pana samayena tapussa [tapassu (sī.)] bhallikā vāṇijā ukkalā taṃ
desaṃ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho tapussabhallikānaṃ vāṇijānaṃ ñātisālohitā devatā
tapussabhallike vāṇije etadavoca – ‘‘ayaṃ, mārisā, bhagavā rājāyatanamūle viharati
paṭhamābhisambuddho; gacchatha taṃ bhagavantaṃ manthena ca madhupiṇḍikāya ca patimānetha; taṃ
vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā manthañca
madhupiṇḍikañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṃ etadavocuṃ –
‘‘paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā manthañca madhupiṇḍikañca, yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ
hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti. Kimhi nu
kho ahaṃ paṭiggaṇheyyaṃ manthañca madhupiṇḍikañcā’’ti? Atha kho cattāro mahārājāno bhagavato
cetasā cetoparivitakkamaññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṃ – ‘‘idha,
bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu manthañca madhupiṇḍikañcā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā paccagghe
selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca, paṭiggahetvā paribhuñji. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā
bhagavantaṃ onītapattapāṇiṃ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ (onītapattapāṇiṃ
viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ) [( ) sī. syā. potthakesu natthi] etadavocuṃ –
‘‘ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretu
ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti. Te ca loke paṭhamaṃ upāsakā ahesuṃ dvevācikā.
Rājāyatanakathā niṭṭhitā.
5. Brahmayācanakathā
7. [ayaṃ brahmayācanakathā dī. ni. 2.64 ādayo; ma. ni. 1.281 ādayo; ma. ni. 2.336 ādayo; saṃ. ni.
1.172 ādayo] Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā
yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati. Atha kho
bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘adhigato kho myāyaṃ
dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo.
Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya
ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaaccasamuppādo; idampi kho
ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo
nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa
kilamatho, sā mamassa vihesā’’ti. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe
assutapubbā –
‘‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;
Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
‘‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;
Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā
[āvaṭā (sī.)] ’’ti.
Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.
8. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi –
‘‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa
appossukkatāya cittaṃ namati
[namissati (?)] , no dhammadesanāyā’’ti. Atha kho brahmā sahampati
seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya
evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā
apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca

brahm ā sahampati, ida ṃ vatv āna ath āpara ṃ etadavoca –
‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe;
Dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṃ
[avāpuretaṃ (sī.)] amatassa dvāraṃ;
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko;
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma;
Satthavāha aṇaṇa
[anaṇa (ka.)] vicara loke;
Desassu [desetu (ka.)] bhagavā dhammaṃ;
Aññātāro bhavissantī’’ti.
[[ ] sī. syā. potthakesu natthi, mūlapaṇṇāsakesu pāsarāsisutthe brahmayācanā sakiṃ yeva āgatā]
[ Evaṃ vutte bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, brahme, etadahosi –
adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo
paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana
pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ
idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ
deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ,
brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –
Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;
Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;
Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti.
Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā’’ti.
Dutiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ,
desetu sugato dhammaṃ; santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti
dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca –
‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe;
Dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ;
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sok āvati ṇṇ aṃ janatamapetasoko;

Avekkhassu j ātijar ābhibh ūta ṃ.
‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma;
Satthavāha aṇaṇa vicara loke;
Desassu bhagavā dhammaṃ;
Aññātāro bhavissantī’’ti.
Dutiyampi kho bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, brahme, etadahosi
– ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo
paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana
pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ
idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ
deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ,
brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –
Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;
Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;
Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti.
Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā’’ti.
Tatiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ,
desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti
dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca –
‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe;
Dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ;
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;
Yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;
Pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko;
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma;
Satthavāha aṇaṇa vicara loke;
Desassu bhagavā dhammaṃ;
Aññātāro bhavissantī’’ti.
9. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca
buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte
apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye,
appekacce paralokavajjabhayadassāvine
[dassāvino (sī. syā. kaṃ.)] viharante, appekacce na
paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā
pu ṇḍ ar īkiniya ṃ vā appekacc āni uppal āni v ā padum āni v ā pu ṇḍ ar īkāni v ā udake j ātāni udake

sa ṃva ḍḍ hāni udak ānuggat āni anto nimuggapos īni , appekacc āni uppal āni v ā padum āni v ā
puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni
vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakaṃ accuggamma ṭhitāni
[tiṭṭhanti (sī. syā.)]
anupalittāni udakena, evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe
mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce
paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante; disvāna
brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi
‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā;
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ;
Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti.
Atha kho brahmā sahampati ‘‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’’ti bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Brahmayācanakathā niṭṭhitā.
6. Pañcavaggiyakathā
10 .
[ma. ni. 1.284 ādayo; ma. ni. 2.339 ādayo] Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho
ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho
bhagavato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṃ
apparajakkhajātiko; yaṃnūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ
dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi – ‘‘sattāhakālaṅkato,
bhante, āḷāro kālāmo’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’’ti. Atha
kho bhagavato etadahosi – ‘‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo; sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya,
khippameva ājāneyyā’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ
deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho
udako
[uddako (sī. syā.)] rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko;
yaṃnūnāhaṃ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva
ājānissatī’’ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi – ‘‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako
rāmaputto’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’’ti. Atha kho
bhagavato etadahosi – ‘‘mahājāniyo kho udako rāmaputto; sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya,
khippameva ājāneyyā’’ti
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ
dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘bahukārā kho me pañcavaggiyā
bhikkhū, ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu; yaṃnūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ
paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho etarahi
pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’’ti? Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye. Atha kho
bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi.
11 . Addasā kho upako ājīvako bhagavantaṃ antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ
addhānamaggappaṭipannaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni,
parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa
tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti? Evaṃ vutte bhagavā upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsi
[dha. pa. 353; kathā. 405] ‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,
Sabbesu dhammesu anūpalitto;

Sabbañjaho ta ṇhākkhaye vimutto,
Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.
[mi. pa. 4.5.11 milindapañhepi; kathā. 405] ‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.
[kathā. 405 kathāvatthupāḷiyampi] ‘‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;
Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto.
[kathā. 405 kathāvatthupāḷiyampi] ‘‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ;
Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ [āhaññiṃ (ka.)] amatadundubhi’’nti.
Yathā kho tvaṃ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajinoti.
[kathā. 405 kathāvatthupāḷiyampi] ‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;
Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka [tasmāhamupakā (sī.)] jino’’ti.
Evaṃ vutte upako ājīvako hupeyyapāvusoti [huveyyapāvuso (sī.) huveyyāvuso (syā.)] vatvā sīsaṃ
okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.
12 . Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo, yena
pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkami. Addasaṃsu kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ dūratova
āgacchantaṃ; disvāna aññamaññaṃ katikaṃ
[idaṃ padaṃ kesuci natthi] saṇṭhapesuṃ – ‘‘ayaṃ, āvuso,
samaṇo gotamo āgacchati, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na
paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ; api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ, sace so
ākaṅkhissati nisīdissatī’’ti. Yathā yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati, tathā tathā
[tathā tathā te (sī. syā.)] pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ. Asaṇṭhahantā
bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko
pādodakaṃ, eko pādapīṭhaṃ, eko pādakaṭhalikaṃ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane; nisajja
kho bhagavā pāde pakkhālesi. Apissu [api ca kho (pāsarāsisuttha)] bhagavantaṃ nāmena ca
āvusovādena ca samudācaranti. Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca – ‘‘mā,
bhikkhave, tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha
[samudācarittha (sī. syā.)] . Arahaṃ,
bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ,
ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā
[yathānusiṭṭhaṃ
paṭipajjamānā (syā.)] nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti
tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharissathā’’ti. Evaṃ vutte pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso
gotama, iriyāya [cariyāya (syā.)] , tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari
manussadhammā [uttarimanussadhammaṃ (syā. ka.)] alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ
etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā
alamariyañāṇadassanavisesa’’nti? Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca – ‘‘na,
bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya; arahaṃ, bhikkhave, tathāgato
sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ
desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharissathā’’ti. Dutiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ
etadavocuṃ…pe…. Dutiyampi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca…pe…. Tatiyampi kho
pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya, tāya
paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ
pana tvaṃ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā
alamariyañ āṇ adassanavisesa ’’ nti? Eva ṃ vutte bhagav ā pañcavaggiye bhikkh ū etadavoca – ‘‘ abhij ānātha

me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evar ūpa ṃ pabh āvitameta ’’ nti [bh āsitametanti (s ī. sy ā. ka.)
ṭīkāyo oloketabbā]? ‘‘Nohetaṃ, bhante’’. Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha,
bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā
paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti
tadanuttaraṃbrahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharissathāti. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Atha kho pañcavaggiyā
bhikkhū bhagavantaṃ sussūsiṃsu, sotaṃ odahiṃsu, aññā cittaṃ upaṭṭhāpesuṃ.
13 . Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi
‘‘
[saṃ. ni. 5.1081 ādayo] Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve [idaṃ
padadvayaṃ sī. syā. potthakesu natthi] ? Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo
pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito.
Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā,
cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā ca sā,
bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya
abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati,
sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī
ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
14 . ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi
dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na
labhati tampi dukkhaṃ. Saṃkhittena, pañcupādānakkhandhā
[pañcupādānakhandhāpi (ka)] dukkhā.
‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ [ettha ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti ādīsu
dukkhasamudayo dukkhanirodhoti vattabbe dukkhasamudayaṃ dukkhanirodhanti liṅgavipallāso tato’’ti
paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. visuddhimaggaṭīkāyaṃ pana uppādo
bhayantipāṭhavaṇṇanāyaṃ ‘‘satipi dvinnaṃ padānaṃ samānādhikaraṇabhāve liṅgabhedo gahito, yathā
dukkhasamudayo ariyasacca’’nti vuttaṃ. tesu dukkhasamudayo ariyasacca’’nti sakaliṅgikapāṭho
‘‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’’nti pāḷiyā sameti.]
ariyasaccaṃ – yāyaṃ taṇhā
ponobbhavikā [ponobhavikā (ka.)] nandīrāgasahagatā [nandirāgasahagatā (sī. syā.)] tatratatrābhinandinī,
seyyathidaṃkāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.
‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ – yo tassā yeva taṇhāya
asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo. ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave,
dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati,
sammāsamādhi.
15 . ‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ
ariyasaccaṃ pariññeyyanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ
udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ
pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā
udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
‘‘Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ
dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ
dukkhasamudayaariyasacca ṃ pah īnanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhu

udap ādi, ñ āṇ aṃ udap ādi, paññ ā udap ādi, vijj ā udap ādi, āloko udap ādi.
‘‘Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ
dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ
dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikatanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ
udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
‘‘Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu
dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho
panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu
dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho
panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu
dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
16 . ‘‘Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ
yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake
sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ
tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ, bhikkhave,
sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti
[abhisambuddho (sī. syā.)] paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me
dassanaṃ udapādiakuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti. Idamavoca
bhagavā attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti [idamavoca…pe…
abhinanduntivākyaṃ sī. syā. potthakesu natthi] .
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ
dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.
17 . Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke, bhummā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ
bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ, appaṭivattiyaṃ
samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Bhummānaṃ
devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṃ…pe… cātumahārājikānaṃ devānaṃ
saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe…
paranimmitavasavattī devā…pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā
bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā
brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Itiha, tena khaṇena, tena
layena
[tena layenāti padadvayaṃ sī. syā. potthakesu natthi] tena muhuttena yāva brahmalokā saddo
abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṃkampi sampakampi sampavedhi; appamāṇo ca uḷāro
obhāso loke pāturahosi, atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho bhagavā imaṃ udānaṃ udānesi
– ‘‘aññāsi vata, bho koṇḍañño, aññāsi vata bho koṇḍañño’’ti. Iti hidaṃ āyasmato koṇḍaññassa
‘aññāsikoṇḍañño’ tveva nāmaṃ ahosi.
18 . Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo
pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ
upasampada’’nti. ‘‘Ehi bhikkhū’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā
dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi.
19 . Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho āyasmato ca

vappassa āyasmato ca bhaddiyassa bhagavat ā dhammiy ā kath āya ovadiyam ānāna
anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ,
sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.
Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā
vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ –
‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha
bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa
antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Yaṃ tayo
bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti. Atha kho āyasmato ca mahānāmassa āyasmato
ca assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ
dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Te
diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā
vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante,
bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca
‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ
āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
20 . Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi
[saṃ. ni. 3.59 ādayo] ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa,
nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe – ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ
ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati rūpe
– ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃahosī’ti. Vedanā, anattā. Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā
abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca vedanāya – ‘evaṃ me vedanā hotu,
evaṃ me vedanāahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya
saṃvattati, na ca labbhati vedanāya – ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanāahosī’ti. Saññā,
anattā. Saññā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ saññā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca
saññāya – ‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññāahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā,
tasmā saññā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati saññāya – ‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā
ahosī’ti. Saṅkhārā, anattā. Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ
[nayime (ka.)]
saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṅkhāresu – ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me
saṅkhārā mā ahesu’nti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya
saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu – ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’nti.
Viññāṇaṃ, anattā. Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya
saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe – ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃahosī’ti. Yasmā
ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe –
evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃahosī’ti.
21 . ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ
panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No
hetaṃ, bhante. Vedanā niccāaniccā vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ
vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ
samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Saññā niccāaniccā
vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ
panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Saṅkhārā niccāaniccā vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ
pan ānicca ṃ, dukkha ṃ vā ta ṃ sukhavāti? Dukkha ṃ, bhante. Ya ṃ pan āniccadukkha

vipariṇā madhamma ṃ, kalla ṃ nu ta ṃ samanupassitu ṃ –eta ṃ mama, esohamasmi, eso me attāti?
No heta ṃ, bhante. Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ
taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ
samanupassituṃ –etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante.
22 . ‘‘Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃbahiddhā
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre
[yaṃ dūre vā (syā.)]santike vā, sabbaṃ
rūpaṃnetaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti –evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃbahiddhāoḷārikāsukhumā
hīnāpaṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanānetaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti –
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ
bahiddhāoḷārikāsukhumāhīnāpaṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā saññānetaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attāti –evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā
atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃbahiddhāoḷārikāsukhumāhīnāpaṇītā vā ye dūre
santike vā, sabbe saṅkhārānetaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti –evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃbahiddhā
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃnetaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attāti –evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
23 . ‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati,
saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati; virāgā
vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,
nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti.
24 . Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti
[abhinanduṃ (syā.)]. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ
anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tena kho pana samayena cha loke arahanto honti.
Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā.
Paṭhamabhāṇavāro.
7. Pabbajjākathā
25 . Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa
tayo pāsādā honti –eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse [vassike
pāsāde vassike cattāro māse (sī.)]nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati. Atha
kho yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa
paṭikacceva [paṭigacceva (sī.)]niddā okkami, parijanassapi niddā okkami, sabbarattiyo ca telapadīpo
jh āyati. Atha kho yaso kulaputto paṭikacceva pabujjhitvā addasa sakaṃ parijanaṃ supantaṃ –aññissā
kacche vīṇaṃ, aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṃ, aññissā kacche āḷambaraṃ, aññaṃ vikesikaṃ, aññaṃ
vikkheḷikaṃ, aññā vippalapantiyo, hatthappattaṃ susānaṃ maññe. Disvānassa ādīnavo pāturahosi,
nibbidāya cittaṃ saṇṭhāsi. Atha kho yaso kulaputto udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho,
upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti.
Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṃ tenupasaṅkami.
Amanussā dvāraṃ vivariṃsu –mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ
pabbajjāyāti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu
–mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Atha kho yaso
kulaputto yena isipatanaṃ migadāyo tenupasaṅkami.

26 . Tena kho pana samayena bhagav ā rattiy ā pacc ūsasamaya ṃ paccu ṭṭhāya ajjhok āse ca ṅkamati.
Addasā kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte
āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho,
upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti. Atha kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ kho, yasa,
anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭhaṃ. Ehi yasa, nisīda, dhammaṃ te desessāmī’’ti. Atha kho yaso
kulaputto –idaṃ kira anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭhanti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ –dānakathaṃ
sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi.
Yadā bhagavā aññāsi yasaṃ kulaputtaṃ kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ,
pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesidukkhaṃ,
samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva
rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva yasassa kulaputtassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ
dhammacakkhuṃ udapādi –yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.
27 . Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṃ abhiruhitvā yasaṃ kulaputtaṃ apassantī yena
seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘putto te, gahapati, yaso
na dissatī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṃyeva yena isipatanaṃ
migadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho seṭṭhi gahapati suvaṇṇapādukānaṃ nikkhepaṃ, disvāna taṃyeva
anugamāsi
[anugamā (sī. syā.)]. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna
bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhareyyaṃ yathā seṭṭhi
gahapati idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ na passeyyā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ
iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharesi. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘api, bhante, bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ passeyyā’’ti? Tena
hi, gahapati, nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passeyyāsīti. Atha kho
seṭṭhi gahapati –idheva kirāhaṃ nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passissāmīti haṭṭho udaggo
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā
anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ –dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ
okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi seṭṭhiṃ gahapatiṃ
kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ
sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesidukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi
nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya evameva seṭṭhissa
gahapatissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi –yaṃ kiñci
samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Atha kho seṭṭhi gahapati diṭṭhadhammo
pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto
aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante,
seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ
[nikujjitaṃ (ka.)] vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa
vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya –cakkhumanto rūpāni dakkhantīti –
evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ
gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ
saraṇaṃ gata’’nti. Sova loke paṭhamaṃ upāsako ahosi tevāciko.
28 . Atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ
paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yasassa kho
kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa
anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Abhabbo kho yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ,
seyyathāpi pubbe agārikabhūto; yaṃnūnāhaṃ taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambheyya’’nti. Atha
kho bhagavā taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṃ kulaputtaṃ
nisinnaṃ, disvāna yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘mātā te tāta, yasa, parideva [paridevī (ka.)]
sokasamāpannā, dehi mātuyā jīvita’’nti. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṃ ullokesi. Atha kho
bhagav ā se ṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘ta ṃ kiṃ maññasi, gahapati, yassa sekkhena ñ āṇ ena sekkhena

dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyath āpi tay ā? Tassa yath ādiṭṭha ṃ yath āvidita ṃ bh ūmiṃ
paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Bhabbo nu kho so, gahapati, hīnāyāvattitvā
kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yasassa kho, gahapati,
kulaputtassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā. Tassa
yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Abhabbo
kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti.
‘‘Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṃ, bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa
kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Adhivāsetu me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṃ
yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho seṭṭhi gahapati
bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ,
bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Ehi bhikkhū’’ti bhagavā avoca
‘‘svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tassa āyasmato
upasampadā ahosi. Tena kho pana samayena satta loke arahanto honti.
Yasassa pabbajjā niṭṭhitā.
29 . Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā yasena
pacchāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane
nisīdi. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tāsaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ
kathesi, seyyathidaṃ –dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ,
nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadābhagavā aññāsi kallacittā, muducittā, vinīvaraṇacittā,
udaggacittā, pasannacittā, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesidukkhaṃ,
samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva
rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tāsaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ
udapādi –yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tā diṭṭhadhammā
pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā
aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante
pe… etā mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikāyo
no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṃ gatā’’ti. Tā ca loke paṭhamaṃ upāsikā ahesuṃ tevācikā.
Atha kho āyasmato yasassa mātā ca pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañca āyasmantañca yasaṃ
paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṃ bhuttāviṃ
onītapattapāṇiṃ, ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavā āyasmato yasassa mātarañca pitarañca
purāṇadutiyikañca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
30 . Assosuṃ kho āyasmato yasassa cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhīnaṃ kulānaṃ
puttāvimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampatiyaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘na hi nūna so orako
dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito’’ti. Te
[te cattāro janā (ka.)] yenāyasmā yaso
tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho
āyasmā yaso te cattāro gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ime
me, bhante, cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhīnaṃ kulānaṃ puttāvimalo, subāhu,
puṇṇaji, gavampati. Ime [ime cattāro (ka.)] bhagavā ovadatu anusāsatū’’ti. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ
kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ –dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ
saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte
vin īvara ṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha y ā buddh āna ṃ sāmukka ṃsik ā dhammadesan ā, ta ṃ

pak āsesi dukkhasamudayanirodhamagga ṃ, seyyath āpi n āma suddhavattha
apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ
vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ
nirodhadhamma’’nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā
tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ
etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma
upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ
sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te
bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ
anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tena kho pana samayena ekādasa loke
arahanto honti.
Catugihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.
31 . Assosuṃ kho āyasmato yasassa paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṃ
kulānaṃ puttāyaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajitoti. Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā
pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito’’ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā yaso te paññāsamatte gihisahāyake ādāya yena
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ime me, bhante, paññāsamattā gihisahāyakā
jānapadā pubbānupubbakānaṃ kulānaṃ puttā. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū’’ti. Tesaṃ bhagavā
anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ –dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ
okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte
vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ
pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ
sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ
dhammacakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Te
diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā
vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante,
bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca
‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ
āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi.
Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni
vimucciṃsu. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti.
Paññāsagihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca pabbajjākathā.
8. Mārakathā
32 . Atha kho bhagavā te bhikkhū āmantesi
[saṃ. ni. 1.141 mārasaṃyuttepi]– ‘‘muttāhaṃ,
bhikkhave, sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi, ye dibbā ye ca
mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya
sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti,
bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi
dhammadesan āyā’’ti.

33 . Atha kho m āro p āpim ā yena bhagav ā tenupasa ṅkami, upasa ṅkamitv ā bhagavanta ṃ gāth āya
ajjhabhāsi
‘‘Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
‘‘Muttāhaṃ
[muttohaṃ (sī. syā.)]sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
Mahābandhanamuttomhi, nihato tvamasi antakāti.
[saṃ. ni. 1.151 mārasaṃyuttepi]‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso;
Tena taṃ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasīti.
[saṃ. ni. 1.1151 mārasaṃyuttepi]‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;
Ettha me vigato chando, nihato tvamasi antakā’’ti.
Atha kho māro pāpimājānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugatoti dukkhī dummano
Tatthevantaradhāyīti.
Mārakathā niṭṭhitā.
9. Pabbajjūpasampadākathā
34 . Tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca
upasampadāpekkhe ca ānenti –bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti. Tattha bhikkhū ceva
kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa
evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca
upasampadāpekkhe ca ānenti –bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti. Tattha bhikkhū ceva
kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ –
tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā’’ti. Atha kho
bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ
katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idha mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko
udapādi – ‘etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti
bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti, tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca
upasampadāpekkhā ca, yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu
disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā’’’ti, anujānāmi, bhikkhave, tumheva dāni tāsu
tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādetha. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo
upasampādetabbo –
Paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārāpetvā
[ohāretvā (ka.)], kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā, ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā, bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā, ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā, añjaliṃ paggaṇhāpetvā,
evaṃ vadehīti vattabbo –buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ
gacchāmi; dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi
saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ
gacchāmi, tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi
saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampada’’nti.
Tīhi saraṇagamanehi upasampadākathā niṭṭhitā.
10. Dutiyam ārakath ā

35 . Atha kho bhagav ā vassa ṃ vu ṭṭ ho [vassa ṃ vuttho (s ī.)] bhikkh ū ā mantesi [sa ṃ . ni. 1.155] –
‘‘mayhaṃ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā,
anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṃ
vimuttiṃ anupāpuṇātha, anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarothā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā
tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
‘‘Baddhosi mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
Mahābandhanabaddhosi
[mārabandhanabaddhosi (sī. syā.)] , na me samaṇa mokkhasī’’ti.
‘‘Muttāhaṃ mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
Mahābandhanamuttomhi
[mārabandhanamuttomhi (sī. syā.)] , nihato tvamasi antakā’’ti.
Atha kho māro pāpimājānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugatoti dukkhī dummano
Tatthevantaradhāyi.
Dutiyamārakathā niṭṭhitā.
11. Bhaddavaggiyavatthu
36 . Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena uruvelā tena cārikaṃ pakkāmi.
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ
vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena tiṃsamattā
bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā tasmiṃ vanasaṇḍe paricārenti. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa
atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā vesī tesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha. Atha
kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā, taṃ itthiṃ gavesantā, taṃ vanasaṇḍaṃ āhiṇḍantā
addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvāna yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘api, bhante, bhagavā ekaṃ itthiṃ
passeyyā’’ti? ‘‘Kiṃ pana vo, kumārā, itthiyā’’ti? ‘‘Idha mayaṃ, bhante, tiṃsamattā bhaddavaggiyā
sahāyakā sapajāpatikā imasmiṃ vanasaṇḍe paricārimhā. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā
ahosi. Atha kho sā, bhante, vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha. Te mayaṃ,
bhante, sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā, taṃ itthiṃ gavesantā, imaṃ vanasaṇḍaṃ
āhiṇḍāmā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha vo, kumārā, katamaṃ nu kho tumhākaṃ varaṃ – yaṃ vā tumhe
itthiṃ gaveseyyātha, yaṃ vā attānaṃ gaveseyyāthā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, amhākaṃ varaṃ yaṃ mayaṃ
attānaṃ gaveseyyāmā’’ti. ‘‘Tena hi vo, kumārā, nisīdatha, dhammaṃ vo desessāmī’’ti. ‘‘Evaṃ,
bhante’’ti kho te bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ
bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ
ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, yadā te bhagavā aññāsi kallacitte
muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā,
taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ
apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ
vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ
nirodhadhamma’’nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā
tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ
etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma
upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ
sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
Bhaddavaggiyasahāyakānaṃ vatthu niṭṭhitaṃ.
Dutiyabh āṇ av āro.

12. Uruvelap āṭ ih āriyakath ā
37 . Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana
samayena uruvelāyaṃ tayo jaṭilā paṭivasanti – uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapoti. Tesu
uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho.
Nad īkassapo jaṭilo tiṇṇaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Gayākassapo
ja ṭilo dvinnaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Atha kho bhagavā yena
uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca –
‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha
nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṃ
ja ṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me,
mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesī’’ti. Tatiyampi
kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ
agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā
viheṭhesī’’ti. ‘‘Appeva maṃ na viheṭheyya, iṅgha tvaṃ, kassapa, anujānāhi agyāgāra’’nti. ‘‘Vihara,
mahāsamaṇa, yathāsukha’’nti. Atha kho bhagavā agyāgāraṃ pavisitvā tiṇasanthārakaṃ paññapetvā
nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
38 . Addasā kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ, disvāna dummano [dukkhī dummano (sī. syā.)]
padhūpāyi [pakhūpāsi (ka.)] . Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imassa nāgassa
anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ
pariyādiyeyya’’nti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha
kho so nāgo makkhaṃ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṃ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṃ
sajotibhūtānaṃ agyāgāraṃ ādittaṃ viya hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ. Atha kho te jaṭilā agyāgāraṃ
parivāretvā evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī’’ti. Atha kho bhagavā
tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca
aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi – ‘‘ayaṃ
te, kassapa, nāgo pariyādinno [pariyādiṇṇo (ka.)] assa tejasā tejo’’ti. Atha kho uruvelakassapassa
ja ṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa
iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṃ pariyādiyissati, natveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
39 . Nerañjarāyaṃ bhagavā, uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ avoca;
‘‘Sace te kassapa agaru, viharemu ajjaṇho aggisālamhī’’ti
[aggisaraṇamhīti (sī. syā.)] .
‘‘Na kho me mahāsamaṇa garu;
Phāsukāmova taṃ nivāremi;
Caṇḍettha nāgarājā;
Iddhimā āsiviso ghoraviso;
So taṃ mā viheṭhesī’’ti.
‘‘Appeva maṃ na viheṭheyya;
Iṅgha tvaṃ kassapa anujānāhi agyāgāra’’nti;
Dinnanti naṃ viditvā;
Abhīto
[asambhīto (sī.)] pāvisi bhayamatīto.
Disvā isiṃ paviṭṭhaṃ, ahināgo dummano padhūpāyi;
Sumanamanaso adhimano
[avimano (katthaci), navimano (syā.)] , manussanāgopi tattha
padhūpāyi.
Makkhañca asahamāno, ahināgo pāvakova pajjali;
Tejodh ātusu kusalo, manussan āgopi tattha pajjali.

Ubhinna ṃ sajotibh ūtāna ṃ ;
Agyāgāraṃ ādittaṃ hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ;
Udicchare jaṭilā;
‘‘Abhirūpo vata bho mahāsamaṇo;
Nāgena viheṭhiyatī’’ti bhaṇanti.
Atha tassā rattiyā
[atha rattiyā (sī. syā.)] accayena;
Hatā nāgassa acciyo honti [ahināgassa acciyo na honti (sī. syā.)] ;
Iddhimato pana ṭhitā [iddhimato panuṭṭhitā (sī.)] ;
Anekavaṇṇā acciyo honti.
Nīlā atha lohitikā;
Mañjiṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo;
Aṅgīrasassa kāye;
Anekavaṇṇā acciyo honti.
Pattamhi odahitvā;
Ahināgaṃ brāhmaṇassa dassesi;
‘‘Ayaṃ te kassapa nāgo;
Pariyādinno assa tejasā tejo’’ti.
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṃ
etadavoca – ‘‘idheva, mahāsamaṇa, vihara, ahaṃ te
[te upaṭṭhāmi (itipi)] dhuvabhattenā’’ti.
Paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ.
40 . Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṃ vanasaṇḍe
vihāsi. Atha kho cattāro mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā catuddisā
aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ
bhattaṃ. Ke nu kho te, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ
obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu
‘‘seyyathāpi mahantā aggikkhandhā’’ti. ‘‘Ete kho, kassapa, cattāro mahārājāno yenāhaṃ
tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi –
‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājāno upasaṅkamissanti
dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa
bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
Dutiyaṃ pāṭihāriyaṃ.
41 . Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro
ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa,
abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi
vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Eso kho, kassapa, sakko devānamindo yenāhaṃ
tenupasaṅkami dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko
kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo upasaṅkamissati

dhammassavan āya, na tveva ca kho arah ā yath ā aha ’’ nti. Atha kho bhagav ā uruvelakassapassa
ja ṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
Tatiyaṃ pāṭihāriyaṃ.
42 . Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi
seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho
uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā
abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ
abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro
ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Eso kho, kassapa, brahmā sahampati yenāhaṃ tenupasaṅkami
dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo
mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampati upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho
arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva
vanasaṇḍe vihāsi.
Catutthaṃ pāṭihāriyaṃ.
43 . Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti,
kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha
kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca
aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsamaṇo
mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama
lābhasakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’’ti. Atha kho bhagavā
uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā
anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā
accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa,
niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, hiyyo nāgamāsi? Api ca mayaṃ taṃ sarāma – kiṃ nu kho
mahāsamaṇo nāgacchatīti? Khādanīyassa ca bhojanīyassa ca te paṭivīso
[paṭiviṃso (sī.), paṭiviso (syā.)]
ṭhapito’’ti. Nanu te, kassapa, etadahosi – ‘‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca
aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo
mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama
lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’ti. So kho ahaṃ, kassapa,
tava cetasā cetoparivitakkaṃ aññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe
paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi’’nti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi –
‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṃ pajānissati, na tveva ca kho
arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva
vanasaṇḍe vihāsi.
Pañcamaṃ pāṭihāriyaṃ.
44 . Tena kho pana samayena bhagavato paṃsukūlaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhagavato
etadahosi – ‘‘kattha nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato
cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante,
bhagavā paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ
parimaddeyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ
silaṃ upanikkhipiidha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ parimaddatūti. Atha kho bhagavato etadahosi –
‘‘kimhi nu kho ahaṃ
[ahaṃ paṃsukūlaṃ (ka.)] ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho kakudhe adhivatthā
devat ā bhagavato cetas ā cetoparivitakkamaññ āya s ākha ṃ on āmesi – idha, bhante, bhagav ā ā lambitv ā

uttarat ūti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ kimhi nu kho aha ṃ pa ṃ suk ūla ṃ vissajjeyya ’’ nti?
Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi
idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ vissajjetūti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena
yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ
bhattaṃ. Kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, nāyaṃ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṃ idha pokkharaṇī. Nayimā silā
pubbe upanikkhittā. Kenimā silā upanikkhittā? Nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṃ sākhā
onatā’’ti. Idha me, kassapa, paṃsukūlaṃ uppannaṃ ahosi. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kattha
nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā
cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā maṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, bhagavā
paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena pāṇinā khaṇitā pokkharaṇī. Tassa mayhaṃ,
kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ parimaddeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko
devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante,
bhagavā paṃsukūlaṃ parimaddatū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena upanikkhittā silā. Tassa mayhaṃ,
kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho, kassapa, kakudhe
adhivatthā devatā ja mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi – ‘‘idha, bhante, bhagavā
ālambitvā uttarajtū’’ti. Svāyaṃ āharahattho kakudho. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu
kho ahaṃ paṃsukūlaṃ vissajjeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā
cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ
vissajjetū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena upanikkhittā silāti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa
etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo
veyyāvaccaṃ karissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa
ja ṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā
bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Gaccha tvaṃ, kassapa,
āyāmaha’’nti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpopaññāyati, tato phalaṃ
gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ
agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa, maggena āgato?
Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno’’ti. ‘‘Idhāhaṃ,
kassapa, taṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpopaññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ
āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, jambuphalaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ
rasasampannaṃ. Sace ākaṅkhasi paribhuñjā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva taṃ arahasi, tvaṃyeva
taṃ
[tvaṃyevetaṃ āharasi, tvaṃyevetaṃ (sī. syā.)] paribhuñjāhī’’ti. Atha kho uruvelakassapassa
ja ṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ
uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpopaññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre
nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ
bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
45 . Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Gaccha tvaṃ,
kassapa, āyāmahanti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpopaññāyati, tassā
avidūre ambo…pe… tassā avidūre āmalakī…pe… tassā avidūre harītakī…pe… tāvatiṃsaṃ gantvā
pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo
bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa,
maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre
nisinno’’ti. ‘‘Idhāhaṃ, kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā
paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ
gandhasampannaṃ [sugandhikaṃ (ka.)] . (Sace ākaṅkhasi gaṇhā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva
taṃ arahasi, tvaṃyeva taṃ gaṇhā’’ti) [( ) sī. syā. potthakesu natthi] . Atha kho uruvelakassapassa
ja ṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ
uyyojetv ā tāvati ṃ sa ṃ gantv ā pāricchattakapuppha ṃ gahetv ā pa ṭhamatara ṃ ā gantv ā agy āgāre

nis īdissati, na tveva ca kho arah ā yath ā aha ’’ nti.
46 . Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṃ. Atha
kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na
sakkoma kaṭṭhāni phāletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘phāliyantu,
kassapa, kaṭṭhānī’’ti. ‘‘Phāliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṃsu. Atha kho
uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma
kaṭṭhānipi phāliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
47 . Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti aggiṃ ujjaletuṃ [jāletuṃ
(sī.), ujjalituṃ (ka.)] . Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa
iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ ujjaletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ
ja ṭilaṃ etadavoca – ‘‘ujjaliyantu, kassapa, aggī’’ti. ‘‘Ujjaliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca
aggisatāni ujjaliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo
mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi ujjaliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
48 . Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritvā na sakkonti aggiṃ vijjhāpetuṃ. Atha kho
tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na
sakkoma aggiṃ vijjhāpetu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘vijjhāyantu,
kassapa, aggī’’ti. ‘‘Vijjhāyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṃsu. Atha kho
uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma
aggīpi vijjhāyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
49 . Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye
najjā nerañjarāya ummujjantipi, nimujjantipi, ummujjananimujjanampi karonti. Atha kho bhagavā
pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini, yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṃ. Atha kho tesaṃ
ja ṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathayimā mandāmukhiyo
nimmitā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo
mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahū mandāmukhiyopi abhinimminissati, na tveva ca kho arahā yathā
aha’’nti.
50 . Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi, mahā udakavāhako sañjāyi. Yasmiṃ
padese bhagavā viharati, so padeso udakena na otthaṭo
[udakena otthaṭo (sī. syā.)] hoti. Atha kho
bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā
caṅkameyya’’nti. Atha kho bhagavā samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami.
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo – māheva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosīti nāvāya sambahulehi
ja ṭilehi saddhiṃ yasmiṃ padese bhagavā viharati taṃ padesaṃ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo
ja ṭilo bhagavantaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṃ, disvāna
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu tvaṃ, mahāsamaṇā’’ti? ‘‘Ayamahamasmi [āma ahamasmi (syā.)] ,
kassapā’’ti bhagavā vehāsaṃ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa
etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma udakampi na pavāhissati
[nappasahissati (sī.)] , na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
51 . Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘cirampi kho imassa moghapurisassa evaṃ bhavissati
mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tveva ca kho arahā yathā aha’nti; yaṃnūnāhaṃ imaṃ
ja ṭilaṃ saṃvejeyya’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘neva ca kho tvaṃ,
kassapa, arahā, nāpi arahattamaggasamāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assasi,
arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ
upasampada’’nti. Tvaṃ khosi, kassapa, pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako vināyako aggo pamukho
pāmokkho. Tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti tathā te karissantīti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo

yena te ja ṭil ā tenupasa ṅkami, upasa ṅkamitv ā te ja ṭile etadavoca – ‘‘ icch āmaha ṃ, bho, mah āsama ṇe
brahmacariyaṃ carituṃ, yathā bhavanto maññanti tathā karontū’’ti. ‘‘Cirapaṭikā mayaṃ, bho,
mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṃ, mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissati, sabbeva mayaṃ
mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissāmā’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ
aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu
sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ,
labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha
brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
52 . Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake
vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātuno upasaggo ahosī’’ti. Jaṭile pāhesi – gacchatha
me bhātaraṃ jānāthāti. Sāmañca tīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa, seyyo’’ti?
‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ
udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā
bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma
upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ
sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
53 . Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ
udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātūnaṃ upasaggo ahosī’’ti. Jaṭile pāhesi
gacchatha me bhātaro jānāthāti. Sāmañca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo
tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa,
seyyo’’ti? ‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ
aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu
sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ,
labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha
brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṃsu, phāliyiṃsu; aggī na ujjaliyiṃsu,
ujjaliyiṃsu; na vijjhāyiṃsu, vijjhāyiṃsu; pañcamandāmukhisatāni abhinimmini. Etena nayena
aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti.
54 . Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena gayāsīsaṃ tena pakkāmi mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṃ bhagavā gayāyaṃ
viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi
[saṃ. ni. 4.29] ‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhu ādittaṃ,
rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ?
Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṃ ādittaṃ,
sotasamphasso āditto, yamidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ
adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā
jar āya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Ghānaṃ ādittaṃ,
gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṃ ādittaṃ, ghānasamphasso āditto, yamidaṃ ghānasamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ?
Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ
jivh āsamphasso āditto, yamidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ
adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā

jar āya mara ṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi up āyāsehi ādittanti vad āmi. K āyo āditto,
phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ kāyasamphasso āditto, yamidaṃ kāyasamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ?
Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ
manosamphasso āditto, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ
adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā
jar āya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati,
cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi
nibbindati, saddesupi nibbindati…pe… ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati…pe… jivhāyapi
nibbindati, rasesupi nibbindati…pe… kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati…pe…
manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi
nibbindati, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃdukkhaṃ
adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ
vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti
pajānātī’’ti.
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni
vimucciṃsu.
Ādittapariyāyasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Uruvelapāṭihāriyaṃ tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.
13. Bimbisārasamāgamakathā
55 . Atha kho bhagavā gayāsīse yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi,
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Atha kho bhagavā
anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati
laṭṭhivane
[laṭṭhivanuyyāne (syā.)] suppatiṭṭhe cetiye. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro
samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito rājagahaṃ anuppatto rājagahe viharati
laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Taṃ kho pana bhagavantaṃ [bhavantaṃ (ka.)] gotamaṃ evaṃ kalyāṇo
kittisaddo abbhuggato – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā [bhagavāti (ka.)] . So
imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro dvādasanahutehi [dvādasaniyutehi (yojanā)] māgadhikehi
brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho dvādasanahutā māgadhikā brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu,
appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho tesaṃ dvādasanahutānaṃ [dvādasaniyutānaṃ
(yojanā)] māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho mahāsamaṇo
uruvelakassape brahmacariyacarati, ud āhu uruvelakassapo mah āsama ṇe brahmacariya ṃ carat ī’’ ti?

Atha kho bhagav ā tesa ṃ dv ādasanahut āna ṃ māgadhik āna ṃ br āhma ṇagahapatik āna ṃ cetas ā
cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ gāthāya ajjhabhāsi
‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;
Pucchāmi taṃ kassapa, etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttanti.
‘‘Rūpe ca sadde ca atho rase ca;
Kāmitthiyo cābhivadanti yaññā;
Etaṃ malanti upadhīsu ñatvā;
Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjinti.
‘‘Ettheva te mano na ramittha (kassapāti bhagavā);
Rūpesu saddesu atho rasesu;
Atha ko carahi devamanussaloke;
Rato mano kassapa, brūhi metanti.
‘‘Disvā padaṃ santamanūpadhīkaṃ;
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;
Anaññathābhāvimanaññaneyyaṃ;
Tasmā na yiṭṭhe na hute arañji’’nti.
56 . Atha kho āyasmā uruvelakassapo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu
sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me,
bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti. Atha kho tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ
brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ caratī’’ti. Atha kho
bhagavā tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ cetasā
cetoparivitakkamaññāya anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ
saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te
bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ
sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesidukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi
nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva
ekādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ bimbisārappamukhānaṃ tasmiṃ yeva
āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ
nirodhadhammanti. Ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi.
57 . Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo
pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pubbe me, bhante, kumārassa sato pañca assāsakā ahesuṃ, te me etarahi
samiddhā. Pubbe me, bhante, kumārassa sato etadahosi – ‘aho vata maṃ rajje abhisiñceyyu’nti, ayaṃ
kho me, bhante, paṭhamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa ca me vijitaṃ arahaṃ
sammāsambuddho okkameyyā’ti, ayaṃ kho me, bhante, dutiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho.
‘Tañcāhaṃ bhagavantaṃ payirupāseyya’nti, ayaṃ kho me, bhante, tatiyo assāsako ahosi, so me etarahi
samiddho. ‘So ca me bhagavā dhammaṃ deseyyā’ti, ayaṃ kho me, bhante, catuttho assāsako ahosi, so
me etarahi samiddho. ‘Tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ ājāneyya’nti, ayaṃ kho me, bhante, pañcamo
assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. Pubbe me, bhante, kumārassa sato ime pañca assāsakā ahesuṃ,
te me etarahi samiddhā. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante, seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā
ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ
dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ
[maṃ bhante (ka.)] , bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ, adhivāsetu ca me, bhante,
bhagavā, svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho

rājā māgadho seniyo bimbis āro bhagavato adhiv āsana ṃ viditv ā uṭṭ hāyāsan ā bhagavanta ṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tassā rattiyā
accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante,
niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
58 . Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ pāvisi mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tena kho pana samayena sakko
devānamindo māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa purato purato
gacchati imā gāthāyo gāyamāno –
‘‘Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā.
‘‘Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā.
‘‘Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi;
Vippamutto vippamuttehi;
Siṅgīnikkhasuvaṇṇo;
Rājagahaṃ pāvisi bhagavā.
‘‘Santo santehi saha purāṇajaṭilehi;
Vippamutto vippamuttehi;
Siṅgīnikkhasavaṇṇo;
Rājagahaṃ pāvisi bhagavā.
‘‘Dasavāso dasabalo, dasadhammavidū dasabhi cupeto;
So dasasataparivāro
[parivārako (ka.)] rājagahaṃ, pāvisi bhagavā’’ti.
Manussā sakkaṃ devānamindaṃ passitvā evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vatāyaṃ māṇavako, dassanīyo
vatāyaṃ māṇavako, pāsādiko vatāyaṃ māṇavako. Kassa nu kho ayaṃ māṇavako’’ti? Evaṃ vutte sakko
devānamindo te manusse gāthāya ajjhabhāsi
‘‘Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo;
Arahaṃ sugato loke, tassāhaṃ paricārako’’ti.
59 . Atha kho bhagavā yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho rājā māgadho seniyo
bimbisāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā
sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho
rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi
[cūḷava. 307] – ‘‘kattha nu kho bhagavā vihareyya?
Yaṃ assa gāmato neva avidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṃ, atthikānaṃ atthikānaṃ
manussānaṃ abhikkamanīyaṃ, divā appākiṇṇaṃ [appakiṇṇaṃ (sī. syā.), abbhokiṇṇaṃ (ka.)] , rattiṃ
appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ, manussarāhasseyyakaṃ, paṭisallānasāruppa’’nti. Atha kho
rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi – ‘‘idaṃ kho amhākaṃ veḷuvanaṃ uyyānaṃ
gāmato neva avidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṃ atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ
abhikkamanīyaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ
manussarāhasseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ. Yaṃnūnāhaṃ veḷuvanaṃ uyyānaṃ buddhappamukhassa
bhikkhusaṅghassa dadeyya’’nti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro sovaṇṇamayaṃ bhiṅkāraṃ
gahetvā bhagavato oṇojesi – ‘‘etāhaṃ, bhante, veḷuvanaṃ uyyānaṃ buddhappamukhassa
bhikkhusa ṅghassa damm ī’’ ti. Pa ṭiggahesi bhagav ā ā rāma ṃ. Atha kho bhagav ā rājānamāgadha
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).