Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Cūḷavaggapāḷi
Cūḷavaggapāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (268 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Cūḷavaggapāḷi
1. Kammakkhandhakaṃ
1. Tajjanīyakammaṃ
1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā
bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā
bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘mā kho tumhe, āyasmanto,
eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca
alamattatarā ca
[alamatthatarā ca (syā. ka.)] . Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā
bhavissāmā’’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya
vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi
nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.
2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne
etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave,
paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti.
Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ
appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Netaṃ, bhikkhave,
appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ, bhikkhave,
appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā’’ti.
Atha kho bhagavā te
[paṇḍukalohitake (syā.)] bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya
dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya [asantuṭṭhatāya (syā.), asantuṭṭhiyā (sī.)] saṅgaṇikāya
kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa
sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa [viriyārambhassa (sī.), vīriyārabbhassa
(ka.)] vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū
āmantesi – ‘‘ tena hi, bhikkhave, sa ṅgho pa ṇḍ ukalohitak āna ṃ bhikkh ūna ṃ tajjan īyakamma ṃ karotu.
Evañca pana, bhikkhave, k ātabba ṃ. Pa ṭhama ṃ pa ṇḍ ukalohitak ā bhikkh ū codetabb ā, codetv ā
sāretabbā, sāretvā āpattiṃ [āpatti (sī. syā.)] āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
3. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā
vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā
vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe,
āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca
bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena
anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
kareyya. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te
upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha.
Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi
tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca
bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ
tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa
kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ
bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ
bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
4. ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
[adhammakammañceva (syā.)] hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti,
appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ
tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duv ūpasantañca. An āpattiy ā kata ṃ hoti, adesan āgāminiy ā ā pattiy ā kata ṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duv ūpasantañca. Āpatti ṃ an āropetv ā kata ṃ hoti, adhammena kata ṃ hoti, vaggena
kata ṃ hoti –imehi kho, bhikkhave , t īha ṅgehi samann āgata ṃ tajjan īyakamma ṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
5. ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘ Aparehipi, bhikkhave, t īha ṅgehi samann āgata ṃ tajjan īyakamma ṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānachakkaṃ
6.
[pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe
adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ
kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
7. ‘‘ Tajjan īyakammakatena , bhikkhave, bhikkhun ā samm ā vattitabba ṃ. Tatr āya ṃ samm āvattan ā –
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti
[sammati (syā.)] sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na
garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā
ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na
sāretabbo, na bhikkhūhi
[na bhikkhū bhikkhūhi (syā.)] sampayojetabba’’nti.
Tajjanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
8. Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ akāsi. Te saṅghena
tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ
vadanti – ‘‘mayaṃ, āvuso, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ
vattāma, kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe….
‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti [bhikkhū bhikkhūhi
sampayojeti (syā.)] – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
9. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Na pakatattassa bhikkhuno uposatha ṃ ṭ hapeti, na pav āra ṇaṃ ṭ hapeti, na savacan īya ṃ karoti, na
anuv āda ṃ pa ṭṭ hapeti, na ok āsa ṃ kāreti, na codeti, na s āreti, na bhikkh ūhi sampayojeti –imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
10 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tehi, bhikkhave, paṇḍukalohitakehi
bhikkhūhi saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde
vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘mayaṃ, bhante, saṅghena
tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmā’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā
vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Yadi
saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheyya.
Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā
vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa
nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū
saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū
saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa,
Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Tajjanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
2. Niyassakammaṃ
11 . Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā
[pakatattā (sī. syā.)]
parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te
ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo
anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ
dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ.
Atha kho bhagav ā etasmi ṃ nid āne etasmi ṃ pakara ṇe bhikkhusa ṅgha ṃ sannip ātāpetv ā bhikkh ū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā –
‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ
akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso bālo bhavissati abyatto
āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā
parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā
pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave,
saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ
[niyasakammaṃ (ka.)] karotu – nissāya te
vatthabbanti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Paṭhamaṃ seyyasako bhikkhu codetabbo, codetvā
sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo
[āpatti āropetabbā (sī. syā.)] , āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
12 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno
niyassakammaṃ kareyya – nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti –
nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ
–nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā.
Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti – nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato
khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ – nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ – nissāya te vatthabbanti. Khamati
saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
13 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘ Aparehipi, bhikkhave … pe … asammukh ā kata ṃ hoti, adhammena kata ṃ hoti, vaggena kata ṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
14 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘ Aparehipi, bhikkhave … pe … pa ṭipucch ā kata ṃ hoti, dhammena kata ṃ hoti, samaggena kata ṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānachakkaṃ
15 . [pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe
adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti,
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ
kho, bhikkhave, ti ṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ, āka ṅkham āno sa ṅgho, niyassakamma ṃ kareyya.
‘‘ Aparesampi, bhikkhave, ti ṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ, āka ṅkham āno sa ṅgho, niyassakamma ṃ kareyya.
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
16 . ‘‘Niyassakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti
sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ
hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā
na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na
savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kārāpetabbo, na codetabbo, na sāretabbo,
na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Niyassakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
17 . Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ akāsi – nissāya te vatthabbanti. So
saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento
paripucchanto bahussuto hoti, āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto
medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū
upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ
pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ
paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
18 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Pa ṭippassambhetabbaa ṭṭ hārasaka ṃ
19 . ‘‘ Pañcahi , bhikkhave, a ṅgehi samann āgatassa bhikkhuno niyassakamma ṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na
anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
20 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, seyyasakena bhikkhunā
saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā
ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena
niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa
pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa
bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena
niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti.
Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena
niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti.
Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Niyassakamma ṃ ni ṭṭ hita ṃ dutiya ṃ.
3. Pabb ājan īyakamma ṃ
21 . [idaṃ vatthu pārā. 431 ādayo] Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma [nāma
bhikkhū (ka.)] kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te [cūḷava. 292 ādayo] evarūpaṃ
anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi,
ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi
kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ [vidhutikaṃ (syā.)] karontipi kārāpentipi,
vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te
kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi
harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ
harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ
harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ
ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi
tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi
pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi
naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti; gāyantiyāpi naccanti,
gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti; vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti,
vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti; lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti,
lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti,
santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti,
paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi
kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti,
yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti,
dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti,
rathassapi purato [purato dhāvanti (syā.)] dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi,
nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ [naccantiṃ (sī. syā.)]
evaṃ vadanti – ‘‘idha, bhagini, naccassū’’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti.
22 . Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃvuṭṭho [vassaṃvuttho (sī. syā.)]
sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena
paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena
[sammiñjitena (sī. syā. kaṃ.)] pasāritena, okkhittacakkhu
iriyāpathasampanno. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu – ‘‘kvāyaṃ abalabalo viya
mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati? Amhākaṃ pana
ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā
uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabbo’’ti.
Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ; disvāna yena so
bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca – ‘‘api, bhante, piṇḍo
labbhatī’’ti? ‘‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’’ti. ‘‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’’ti. Atha kho so
upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’’ti?
‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, mama vacanena
bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – ‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā
nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ
ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi, ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi,
ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ
karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ
karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ
kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi
harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi
harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi
kulakum ārīhi kulasu ṇhāhi kulad āsīhi saddhi ṃ ekabh ājanepi bhuñjanti, ekath ālakepi pivanti,
ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti,
ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi
dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti,
naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti…pe… (cakkaṃ kātabbaṃ). Lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi
gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti,
parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi
kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti,
ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi
kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti,
rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti,
assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi,
nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti –
‘idha, bhagini, naccassū’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā
pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe
dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu,
bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena
pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ
bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ
etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato,
kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā; appakilamathena ca
ahaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Idhāhaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ āgacchanto
bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṃ. Atha khvāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ
piṇḍāya carantaṃ; disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca – ‘api,
bhante, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’ti. Atha
kho, bhante, so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’ti?
‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’ti. ‘Tena hi, bhante, mama vacanena
bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā
nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ
ropentipi ropāpentipi…pe… vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā
ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi
etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ
bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’ti. Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmī’’ti.
23 . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino
pāpabhikkhū? Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi…pe… vividhampi anācāraṃ
ācaranti? Yepi te manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā? Yānipi tāni
saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni? Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti
pāpabhikkhū’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi
nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti – mālāvacchaṃ ropessantipi
ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthessantipi
ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi
kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṃ karissantipi kārāpessantipi,
vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṃ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi
kārāpessantipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ
ekatova ṇṭ ikam āla ṃ harissantipi har āpessantipi, ubhatova ṇṭ ikam āla ṃ harissantipi har āpessantipi,
mañjarika ṃ harissantipi har āpessantipi, vidh ūtika ṃ harissantipi har āpessantipi, va ṭaṃsaka ṃ
harissantipi harāpessantipi, āveḷaṃ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi harāpessantipi.
Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjissanti,
ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti,
ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi
pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhāressanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādessantipi, lāsessantipi;
naccantiyāpi naccissanti, naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādessanti, naccantiyāpi lāsessanti;
gāyantiyāpi naccissanti, gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādessanti, gāyantiyāpi lāsessanti;
vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādessanti, vādentiyāpi lāsessanti;
lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādessanti; lāsentiyāpi lāsessanti; aṭṭhapadepi
kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti,
khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti,
paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti,
pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti,
manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti; hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti,
rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti; hatthissapi purato
dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato
[purato dhāvissanti (syā.)] dhāvissantipi
ādhāvissantipi; usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi yujjhissanti; raṅgamajjhepi
saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vakkhanti [vadissanti (ka.)] – ‘idha, bhagini, naccassū’ti;
nalāṭikampi dassanti; vividhampi anācāraṃ ācarissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā
pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi –
‘‘gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā
pabbājanīyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārino’’ti.
‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ
karoma, caṇḍā te bhikkhū pharusā’’ti? ‘‘Tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ
gacchathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ. Evañca pana,
bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā
āpattiṃ āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
24 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā.
Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca.
Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā
pabbājanīyakammaṃ kareyya – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ
pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho
assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi
bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ
kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ
vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ
bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ
vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyassa
kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa
nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘ Kata ṃ sa ṅghena assajipunabbasuk āna ṃ bhikkh ūna ṃ kīṭā girism ā pabb ājan īyakamma ṃ –na
assajipunabbasukehi bhikkh ūhi k īṭā girismiṃ vatthabbanti. Khamati sa ṅghassa, tasm ā tu ṇhī,
evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
25 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ
hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā
kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena
kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe…
desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti,
adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti …pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
26 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe…
sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe…
desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ
27 .
[pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabb ājan īyakamma ṃ kareyya. Bha ṇḍ anak ārako hoti kalahak ārako viv ādak ārako bhassak ārako sa ṅghe
adhikara ṇak ārako; b ālo hoti abyatto āpattibahulo anapad āno; gihisa ṃsa ṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato
hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa
bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti –imehi, kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi –imesaṃ
kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno
hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ
bhāsati –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko k āyikena davena samann āgato hoti, eko v ācasikena davena samann āgato hoti, eko
kāyikav ācasikena davena samann āgato hoti –imesa ṃ kho, bhikkhave, tiṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena anācārena samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko
kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti,
eko kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti,
eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
28 . ‘‘Pabbājanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ
sammāvattanā –na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na
bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ
na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na
pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na
codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Pabbājanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
29 . Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā
assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ akāsi –na assajipunabbasukehi
bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ
pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā
dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā…
pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena
pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū
khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā
pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ.
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na
sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti,
paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi,
vibbhamantipī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ …pe…
kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na
lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti;
chandag āmitā dosag āmitā mohag āmitā bhayag āmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipi.
Neta ṃ, bhikkhave, appasann āna ṃ vā pas ādāya …pe … vigarahitv ā…pe … dhammiṃ katha ṃ katv ā
bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
30 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati –imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti –imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
Pabbājanīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
31 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati –imehi
kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na
savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
sampayojeti –imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ.
Pabbājanīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
32 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, pabbājanīyakammakatena
bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde
vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena
pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, pabbājanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā
vattati, loma ṃ pāteti, netth āra ṃ vattati, pabb ājan īyassa kammassa pa ṭippassaddhiṃ yācati. Yadi
sa ṅghassa pattakalla ṃ, sa ṅgho itthann āmassa bhikkhuno pabb ājan īyakamma ṃ pa ṭippassambheyya.
Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa
bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ
vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno
pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
Tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Pabbājanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
4. Paṭisāraṇīyakammaṃ
33 . Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hoti,
navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo
hoti tadā na āyasmantaṃ sudhammaṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti.
Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū, āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca
mahāmoggallāno, āyasmā ca mahākaccāno, āyasmā ca mahākoṭṭhiko, āyasmā ca mahākappino, āyasmā
ca mahācundo, āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca revato, āyasmā ca upāli, āyasmā ca ānando, āyasmā ca
rāhulo, kāsīsu cārikaṃ caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasaruṃ.
Assosi kho citto gahapati therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaṃ anuppattāti. Atha kho citto gahapati
yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi
samuttejesi sampahaṃsesi.
Atha kho citto gahapati āyasmatā sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito
sampahaṃsito there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya āgantukabhatta’’nti.
Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū
[adhivāsesuṃ kho te therā bhikkhū (syā.)] tuṇhībhāvena.
Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṃ
sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ
therehī’’ti. Atha kho āyasmā sudhammo ‘pubbe khvāyaṃ citto gahapati yadā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā
puggalaṃ vā nimantetukāmo na maṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti;
sodāni maṃ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi; duṭṭhodānāyaṃ citto gahapati anapekkho virattarūpo
mayī’ti cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Dutiyampi kho…pe…
tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo
sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehī’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Atha kho citto
gahapati ‘kiṃ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā’ti āyasmantaṃ
sudhamma ṃ abhiv ādetv ā padakkhi ṇaṃ katv ā pakk āmi.
34 . Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṃ bhikkhūnaṃ paṇītaṃ khādanīyaṃ
bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo ‘yaṃnūnāhaṃ cittassa gahapatino therānaṃ
bhikkhūnaṃ paṭiyattaṃ passeyya’nti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa
gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho citto gahapati
yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sudhammo etadavoca –
‘‘pahūtaṃ kho te idaṃ, gahapati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ; ekā ca kho idha natthi yadidaṃ
tilasaṅguḷikā’’ti. ‘‘Bahumhi vata, bhante, ratane buddhavacane
[bhante buddhavacane (syā.)] vijjamāne
ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṅguḷikāti. Bhūtapubbaṃ, bhante,
dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṃ janapadaṃ agamaṃsu vāṇijjāya. Te tato kukkuṭiṃ ānesuṃ. Atha
kho sā, bhante, kukkuṭī kākena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā potakaṃ janesi. Yadā kho so, bhante,
kukkuṭapotako kākavassaṃ vassitukāmo hoti, kākakukkuṭīti vassati; yadā kukkuṭivassaṃ vassitukāmo
hoti, kukkuṭikākāti vassati. Evameva kho, bhante, bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena
sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṃguḷikā’’ti. ‘‘Akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati,
paribhāsasi maṃ tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, ayyaṃ
sudhammaṃ akkosāmi, paribhāsāmi
[na paribhāsāmi (sī. syā.)] . Vasatu, bhante, ayyo sudhammo
macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa sudhammassa ussukkaṃ karissāmi,
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho
āyasmā sudhammo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati, paribhāsasi maṃ
tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ, bhante, ayyo sudhammo
gamissatī’’ti? ‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, gahapati, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante,
yañca attanā bhaṇitaṃ, yañca mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocehi. Anacchariyaṃ kho
panetaṃ, bhante, yaṃ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaṃ paccāgaccheyyā’’ti.
35 . Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena
pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā
sudhammo yañca attanā bhaṇitaṃ yañca cittena gahapatinā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ
assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ
pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsessasi, hīnena vambhessasi? Netaṃ,
moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū
āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karotu – citto te
gahapati khamāpetabboti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ sudhammo bhikkhu
codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
36 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ
dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,
saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – citto te gahapati khamāpetabboti. Esā
ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ
dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa
bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati
sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so
tu ṇhassa; yassa nakkhamati, so bh āseyya.
‘‘ Dutiyampi etamattha ṃ vad āmi …pe … tatiyampi etamattha ṃ vad āmi –su ṇā tu me, bhante, sa ṅgho.
Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ
hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto
te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa
karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ – citto te gahapati
khamāpetabboti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
37 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ
hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā
kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena
kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe…
desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti,
adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
38 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe…
sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe…
desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Pa ṭis āra ṇī yakamme dhammakammadv ādasaka ṃ ni ṭṭ hita ṃ.
Ākaṅkhamānacatukkaṃ
39 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ
anāvāsāya [avāsāya (sī.)] parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ
bhāsati, gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, gihīnaṃ
dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno,
ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
‘‘Pañcannaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Eko
gihīnaṃ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṃ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṃ anāvāsāya parisakkati,
eko gihī akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ
bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ
kareyya. Eko gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko
gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, eko gihīnaṃ
dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno
saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
40 . ‘‘Paṭisāraṇīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ
sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na
bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ
na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na
pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na
codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
41 . Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ akāsi – ‘‘citto te gahapati
khamāpetabbo’’ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi
cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘khamāpito
tayā, āvuso sudhamma, citto gahapatī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto
nāsakkhiṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetu’’nti. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena
hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ detu – cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ.
Evañca pana bhikkhave dātabbo – paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ
sudhammassa bhikkhuno anud ūta ṃ dadeyya citta ṃ gahapati ṃ kham āpetu ṃ. Es ā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ
deti cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa
bhikkhuno anudūtassa dānaṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so
bhāseyya.
‘‘Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaṃ gahapatiṃ
khamāpetuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
42 . ‘‘Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ
gantvā citto gahapati khamāpetabbo – ‘khama, gahapati, pasādemi ta’nti. Evañce vuccamāno khamati,
iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno,
pasādeti ta’nti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā
vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, ahaṃ taṃ pasādemī’ti. Evañce vuccamāno khamati,
iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno,
saṅghassa vacanenā’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena
bhikkhunā sudhammo bhikkhu
[sudhammaṃ bhikkhuṃ… sā āpatti desāpetabbāti (sī. syā.)] cittassa
gahapatino dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ avijahāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā
ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā taṃ āpattiṃ desāpetabbo’’ti [sudhammaṃ bhikkhuṃ…
sā āpatti desāpetabbāti (sī. syā.)] .
Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ gantvā cittaṃ
gahapatiṃ khamāpesi. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ
vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ
vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…
‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
43 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ’’.
Paṭisāraṇīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
44 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunov ādakasammuti ṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi
kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na
savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭisāraṇīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
45 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena
[tena hi (syā. ka.)] , bhikkhave,
sudhammena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ
bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante,
saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, paṭisāraṇīyassa
kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi
saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā
ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa
bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ
vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno
paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno
paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ. Khamati saṅghassa,
tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Paṭisāraṇīyakammaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ
46 . Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena
āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te
ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ
passitu’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
Vinayapiṭake
Cūḷavaggapāḷi
1. Kammakkhandhakaṃ
1. Tajjanīyakammaṃ
1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena
kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā
bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā
bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘mā kho tumhe, āyasmanto,
eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca
alamattatarā ca
[alamatthatarā ca (syā. ka.)] . Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā
bhavissāmā’’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya
vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi
nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.
2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne
etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave,
paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti.
Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ
appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Netaṃ, bhikkhave,
appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ, bhikkhave,
appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā’’ti.
Atha kho bhagavā te
[paṇḍukalohitake (syā.)] bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya
dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya [asantuṭṭhatāya (syā.), asantuṭṭhiyā (sī.)] saṅgaṇikāya
kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa
sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa [viriyārambhassa (sī.), vīriyārabbhassa
(ka.)] vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū
āmantesi – ‘‘ tena hi, bhikkhave, sa ṅgho pa ṇḍ ukalohitak āna ṃ bhikkh ūna ṃ tajjan īyakamma ṃ karotu.
Evañca pana, bhikkhave, k ātabba ṃ. Pa ṭhama ṃ pa ṇḍ ukalohitak ā bhikkh ū codetabb ā, codetv ā
sāretabbā, sāretvā āpattiṃ [āpatti (sī. syā.)] āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
3. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā
vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā
vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe,
āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca
bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena
anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
kareyya. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te
upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha.
Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi
tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca
bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ
tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa
kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ
bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā
bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe
adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi.
Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca.
Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni
uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ
bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
4. ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
[adhammakammañceva (syā.)] hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti,
appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ
tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duv ūpasantañca. An āpattiy ā kata ṃ hoti, adesan āgāminiy ā ā pattiy ā kata ṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duv ūpasantañca. Āpatti ṃ an āropetv ā kata ṃ hoti, adhammena kata ṃ hoti, vaggena
kata ṃ hoti –imehi kho, bhikkhave , t īha ṅgehi samann āgata ṃ tajjan īyakamma ṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
5. ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘ Aparehipi, bhikkhave, t īha ṅgehi samann āgata ṃ tajjan īyakamma ṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānachakkaṃ
6.
[pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe
adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ
kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
7. ‘‘ Tajjan īyakammakatena , bhikkhave, bhikkhun ā samm ā vattitabba ṃ. Tatr āya ṃ samm āvattan ā –
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti
[sammati (syā.)] sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na
garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā
ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na
sāretabbo, na bhikkhūhi
[na bhikkhū bhikkhūhi (syā.)] sampayojetabba’’nti.
Tajjanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
8. Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ akāsi. Te saṅghena
tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ
vadanti – ‘‘mayaṃ, āvuso, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ
vattāma, kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe….
‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti [bhikkhū bhikkhūhi
sampayojeti (syā.)] – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
9. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Na pakatattassa bhikkhuno uposatha ṃ ṭ hapeti, na pav āra ṇaṃ ṭ hapeti, na savacan īya ṃ karoti, na
anuv āda ṃ pa ṭṭ hapeti, na ok āsa ṃ kāreti, na codeti, na s āreti, na bhikkh ūhi sampayojeti –imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
10 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tehi, bhikkhave, paṇḍukalohitakehi
bhikkhūhi saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde
vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘mayaṃ, bhante, saṅghena
tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmā’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā
vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Yadi
saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheyya.
Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā
vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati
paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa
nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū
saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū
saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ
paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa
paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa,
Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Tajjanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
2. Niyassakammaṃ
11 . Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā
[pakatattā (sī. syā.)]
parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te
ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo
anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ
dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ.
Atha kho bhagav ā etasmi ṃ nid āne etasmi ṃ pakara ṇe bhikkhusa ṅgha ṃ sannip ātāpetv ā bhikkh ū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā –
‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ
akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso bālo bhavissati abyatto
āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā
parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā
pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave,
saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ
[niyasakammaṃ (ka.)] karotu – nissāya te
vatthabbanti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Paṭhamaṃ seyyasako bhikkhu codetabbo, codetvā
sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo
[āpatti āropetabbā (sī. syā.)] , āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
12 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno
niyassakammaṃ kareyya – nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno;
gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya
paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti –
nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ
–nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā.
Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti – nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato
khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ – nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ – nissāya te vatthabbanti. Khamati
saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
13 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ
adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘ Aparehipi, bhikkhave … pe … asammukh ā kata ṃ hoti, adhammena kata ṃ hoti, vaggena kata ṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
14 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ
dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘ Aparehipi, bhikkhave … pe … pa ṭipucch ā kata ṃ hoti, dhammena kata ṃ hoti, samaggena kata ṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti –
imehi kho, bhikkhave…pe….
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānachakkaṃ
15 . [pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe
adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti,
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ
kho, bhikkhave, ti ṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ, āka ṅkham āno sa ṅgho, niyassakamma ṃ kareyya.
‘‘ Aparesampi, bhikkhave, ti ṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ, āka ṅkham āno sa ṅgho, niyassakamma ṃ kareyya.
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati –
imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
16 . ‘‘Niyassakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti
sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ
hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā
na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na
savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kārāpetabbo, na codetabbo, na sāretabbo,
na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Niyassakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
17 . Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ akāsi – nissāya te vatthabbanti. So
saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento
paripucchanto bahussuto hoti, āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto
medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū
upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ
pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ
paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
18 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Pa ṭippassambhetabbaa ṭṭ hārasaka ṃ
19 . ‘‘ Pañcahi , bhikkhave, a ṅgehi samann āgatassa bhikkhuno niyassakamma ṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati,
aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na
anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
20 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, seyyasakena bhikkhunā
saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā
ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena
niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa
pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa
bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena
niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti.
Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena
niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti.
Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa;
yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Niyassakamma ṃ ni ṭṭ hita ṃ dutiya ṃ.
3. Pabb ājan īyakamma ṃ
21 . [idaṃ vatthu pārā. 431 ādayo] Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma [nāma
bhikkhū (ka.)] kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te [cūḷava. 292 ādayo] evarūpaṃ
anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi,
ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi
kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ [vidhutikaṃ (syā.)] karontipi kārāpentipi,
vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te
kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi
harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ
harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ
harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ
ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi
tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi
pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi
naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti; gāyantiyāpi naccanti,
gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti; vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti,
vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti; lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti,
lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti,
santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti,
paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi
kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti,
yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti,
dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti,
rathassapi purato [purato dhāvanti (syā.)] dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi,
nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ [naccantiṃ (sī. syā.)]
evaṃ vadanti – ‘‘idha, bhagini, naccassū’’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti.
22 . Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃvuṭṭho [vassaṃvuttho (sī. syā.)]
sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena
paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena
[sammiñjitena (sī. syā. kaṃ.)] pasāritena, okkhittacakkhu
iriyāpathasampanno. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu – ‘‘kvāyaṃ abalabalo viya
mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati? Amhākaṃ pana
ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā
uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabbo’’ti.
Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ; disvāna yena so
bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca – ‘‘api, bhante, piṇḍo
labbhatī’’ti? ‘‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’’ti. ‘‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’’ti. Atha kho so
upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’’ti?
‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, mama vacanena
bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – ‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā
nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ
ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi, ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi,
ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ
karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ
karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ
kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi
harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi
harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi
kulakum ārīhi kulasu ṇhāhi kulad āsīhi saddhi ṃ ekabh ājanepi bhuñjanti, ekath ālakepi pivanti,
ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti,
ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi
dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti,
naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti…pe… (cakkaṃ kātabbaṃ). Lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi
gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti,
parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi
kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti,
ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi
kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti,
rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti,
assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi,
nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti –
‘idha, bhagini, naccassū’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā
pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe
dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu,
bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena
pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ
bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ
etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato,
kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā; appakilamathena ca
ahaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Idhāhaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ āgacchanto
bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṃ. Atha khvāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ
piṇḍāya carantaṃ; disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca – ‘api,
bhante, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’ti. Atha
kho, bhante, so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’ti?
‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’ti. ‘Tena hi, bhante, mama vacanena
bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā
nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ
ropentipi ropāpentipi…pe… vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā
ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi
etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ
bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’ti. Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmī’’ti.
23 . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino
pāpabhikkhū? Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi…pe… vividhampi anācāraṃ
ācaranti? Yepi te manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā? Yānipi tāni
saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni? Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti
pāpabhikkhū’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi
nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti – mālāvacchaṃ ropessantipi
ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthessantipi
ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi
kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṃ karissantipi kārāpessantipi,
vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṃ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi
kārāpessantipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ
ekatova ṇṭ ikam āla ṃ harissantipi har āpessantipi, ubhatova ṇṭ ikam āla ṃ harissantipi har āpessantipi,
mañjarika ṃ harissantipi har āpessantipi, vidh ūtika ṃ harissantipi har āpessantipi, va ṭaṃsaka ṃ
harissantipi harāpessantipi, āveḷaṃ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi harāpessantipi.
Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjissanti,
ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti,
ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi
pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhāressanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādessantipi, lāsessantipi;
naccantiyāpi naccissanti, naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādessanti, naccantiyāpi lāsessanti;
gāyantiyāpi naccissanti, gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādessanti, gāyantiyāpi lāsessanti;
vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādessanti, vādentiyāpi lāsessanti;
lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādessanti; lāsentiyāpi lāsessanti; aṭṭhapadepi
kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti,
khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti,
paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti,
pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti,
manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti; hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti,
rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti; hatthissapi purato
dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato
[purato dhāvissanti (syā.)] dhāvissantipi
ādhāvissantipi; usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi yujjhissanti; raṅgamajjhepi
saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vakkhanti [vadissanti (ka.)] – ‘idha, bhagini, naccassū’ti;
nalāṭikampi dassanti; vividhampi anācāraṃ ācarissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā
pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi –
‘‘gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā
pabbājanīyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārino’’ti.
‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ
karoma, caṇḍā te bhikkhū pharusā’’ti? ‘‘Tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ
gacchathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ. Evañca pana,
bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā
āpattiṃ āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
24 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā.
Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca.
Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā
pabbājanīyakammaṃ kareyya – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ
pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho
assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi
bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ
kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ
vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva
suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ
bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ
vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyassa
kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa
nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘ Kata ṃ sa ṅghena assajipunabbasuk āna ṃ bhikkh ūna ṃ kīṭā girism ā pabb ājan īyakamma ṃ –na
assajipunabbasukehi bhikkh ūhi k īṭā girismiṃ vatthabbanti. Khamati sa ṅghassa, tasm ā tu ṇhī,
evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
25 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ
hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā
kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena
kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe…
desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti,
adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti …pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
26 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe…
sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe…
desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ
27 .
[pari. 323] ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabb ājan īyakamma ṃ kareyya. Bha ṇḍ anak ārako hoti kalahak ārako viv ādak ārako bhassak ārako sa ṅghe
adhikara ṇak ārako; b ālo hoti abyatto āpattibahulo anapad āno; gihisa ṃsa ṭṭho viharati ananulomikehi
gihisaṃsaggehi –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā
diṭṭhivipanno hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa
avaṇṇaṃ bhāsati –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato
hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa
bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti –imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena
samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti –imehi, kho, bhikkhave, tīhaṅgehi
samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti
abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi –imesaṃ
kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno
hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ
bhāsati –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko k āyikena davena samann āgato hoti, eko v ācasikena davena samann āgato hoti, eko
kāyikav ācasikena davena samann āgato hoti –imesa ṃ kho, bhikkhave, tiṇṇ aṃ bhikkh ūna ṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena anācārena samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko
kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti,
eko kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ
kareyya. Eko kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti,
eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti –imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ,
ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
28 . ‘‘Pabbājanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ
sammāvattanā –na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na
bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ
na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na
pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na
codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Pabbājanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
29 . Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā
assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ akāsi –na assajipunabbasukehi
bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ
pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā
dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā…
pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena
pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū
khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā
pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ
ārocesuṃ.
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū
paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na
sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti,
paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi,
vibbhamantipī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ …pe…
kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na
lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti;
chandag āmitā dosag āmitā mohag āmitā bhayag āmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipi.
Neta ṃ, bhikkhave, appasann āna ṃ vā pas ādāya …pe … vigarahitv ā…pe … dhammiṃ katha ṃ katv ā
bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
30 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati –imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti –imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
Pabbājanīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
31 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati –imehi
kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na
savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
sampayojeti –imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ.
Pabbājanīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
32 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, pabbājanīyakammakatena
bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde
vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena
pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, pabbājanīyassa kammassa
paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā
vattati, loma ṃ pāteti, netth āra ṃ vattati, pabb ājan īyassa kammassa pa ṭippassaddhiṃ yācati. Yadi
sa ṅghassa pattakalla ṃ, sa ṅgho itthann āmassa bhikkhuno pabb ājan īyakamma ṃ pa ṭippassambheyya.
Esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa
bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ
vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno
pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā
Tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Pabbājanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
4. Paṭisāraṇīyakammaṃ
33 . Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hoti,
navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo
hoti tadā na āyasmantaṃ sudhammaṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti.
Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū, āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca
mahāmoggallāno, āyasmā ca mahākaccāno, āyasmā ca mahākoṭṭhiko, āyasmā ca mahākappino, āyasmā
ca mahācundo, āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca revato, āyasmā ca upāli, āyasmā ca ānando, āyasmā ca
rāhulo, kāsīsu cārikaṃ caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasaruṃ.
Assosi kho citto gahapati therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaṃ anuppattāti. Atha kho citto gahapati
yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi
samuttejesi sampahaṃsesi.
Atha kho citto gahapati āyasmatā sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito
sampahaṃsito there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya āgantukabhatta’’nti.
Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū
[adhivāsesuṃ kho te therā bhikkhū (syā.)] tuṇhībhāvena.
Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṃ
sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ
therehī’’ti. Atha kho āyasmā sudhammo ‘pubbe khvāyaṃ citto gahapati yadā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā
puggalaṃ vā nimantetukāmo na maṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti;
sodāni maṃ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi; duṭṭhodānāyaṃ citto gahapati anapekkho virattarūpo
mayī’ti cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Dutiyampi kho…pe…
tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo
sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehī’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Atha kho citto
gahapati ‘kiṃ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā’ti āyasmantaṃ
sudhamma ṃ abhiv ādetv ā padakkhi ṇaṃ katv ā pakk āmi.
34 . Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṃ bhikkhūnaṃ paṇītaṃ khādanīyaṃ
bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo ‘yaṃnūnāhaṃ cittassa gahapatino therānaṃ
bhikkhūnaṃ paṭiyattaṃ passeyya’nti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa
gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho citto gahapati
yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sudhammo etadavoca –
‘‘pahūtaṃ kho te idaṃ, gahapati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ; ekā ca kho idha natthi yadidaṃ
tilasaṅguḷikā’’ti. ‘‘Bahumhi vata, bhante, ratane buddhavacane
[bhante buddhavacane (syā.)] vijjamāne
ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṅguḷikāti. Bhūtapubbaṃ, bhante,
dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṃ janapadaṃ agamaṃsu vāṇijjāya. Te tato kukkuṭiṃ ānesuṃ. Atha
kho sā, bhante, kukkuṭī kākena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā potakaṃ janesi. Yadā kho so, bhante,
kukkuṭapotako kākavassaṃ vassitukāmo hoti, kākakukkuṭīti vassati; yadā kukkuṭivassaṃ vassitukāmo
hoti, kukkuṭikākāti vassati. Evameva kho, bhante, bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena
sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṃguḷikā’’ti. ‘‘Akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati,
paribhāsasi maṃ tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, ayyaṃ
sudhammaṃ akkosāmi, paribhāsāmi
[na paribhāsāmi (sī. syā.)] . Vasatu, bhante, ayyo sudhammo
macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa sudhammassa ussukkaṃ karissāmi,
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho
āyasmā sudhammo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati, paribhāsasi maṃ
tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ, bhante, ayyo sudhammo
gamissatī’’ti? ‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, gahapati, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante,
yañca attanā bhaṇitaṃ, yañca mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocehi. Anacchariyaṃ kho
panetaṃ, bhante, yaṃ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaṃ paccāgaccheyyā’’ti.
35 . Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena
pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā
sudhammo yañca attanā bhaṇitaṃ yañca cittena gahapatinā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ
assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ
pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsessasi, hīnena vambhessasi? Netaṃ,
moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū
āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karotu – citto te
gahapati khamāpetabboti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ sudhammo bhikkhu
codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
36 . ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ
dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,
saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – citto te gahapati khamāpetabboti. Esā
ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ
dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa
bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati
sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so
tu ṇhassa; yassa nakkhamati, so bh āseyya.
‘‘ Dutiyampi etamattha ṃ vad āmi …pe … tatiyampi etamattha ṃ vad āmi –su ṇā tu me, bhante, sa ṅgho.
Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ
hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto
te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa
karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Kataṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ – citto te gahapati
khamāpetabboti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Adhammakammadvādasakaṃ
37 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya
kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca
hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,
desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ
hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā
kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena
kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ
hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe…
desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti,
adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,
vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti,
avinayakammañca, duvūpasantañca.
Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhammakammadvādasakaṃ
38 . ‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti
–imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe…
sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe…
desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya
āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti,
dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,
samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ
hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti,
vinayakammañca, suvūpasantañca.
Pa ṭis āra ṇī yakamme dhammakammadv ādasaka ṃ ni ṭṭ hita ṃ.
Ākaṅkhamānacatukkaṃ
39 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ
anāvāsāya [avāsāya (sī.)] parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ
kareyya.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho,
paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ
bhāsati, gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, gihīnaṃ
dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno,
ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
‘‘Pañcannaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Eko
gihīnaṃ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṃ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṃ anāvāsāya parisakkati,
eko gihī akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ
bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
‘‘Aparesampi, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ
kareyya. Eko gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko
gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, eko gihīnaṃ
dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno
saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
Ākaṅkhamānacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.
Aṭṭhārasavattaṃ
40 . ‘‘Paṭisāraṇīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ
sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na
bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena
paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ
na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na
pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na
codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.
41 . Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ akāsi – ‘‘citto te gahapati
khamāpetabbo’’ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi
cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘khamāpito
tayā, āvuso sudhamma, citto gahapatī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto
nāsakkhiṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetu’’nti. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena
hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ detu – cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ.
Evañca pana bhikkhave dātabbo – paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ
sudhammassa bhikkhuno anud ūta ṃ dadeyya citta ṃ gahapati ṃ kham āpetu ṃ. Es ā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ
deti cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa
bhikkhuno anudūtassa dānaṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so
bhāseyya.
‘‘Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaṃ gahapatiṃ
khamāpetuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
42 . ‘‘Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ
gantvā citto gahapati khamāpetabbo – ‘khama, gahapati, pasādemi ta’nti. Evañce vuccamāno khamati,
iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno,
pasādeti ta’nti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā
vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, ahaṃ taṃ pasādemī’ti. Evañce vuccamāno khamati,
iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno,
saṅghassa vacanenā’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena
bhikkhunā sudhammo bhikkhu
[sudhammaṃ bhikkhuṃ… sā āpatti desāpetabbāti (sī. syā.)] cittassa
gahapatino dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ avijahāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā
ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā taṃ āpattiṃ desāpetabbo’’ti [sudhammaṃ bhikkhuṃ…
sā āpatti desāpetabbāti (sī. syā.)] .
Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ gantvā cittaṃ
gahapatiṃ khamāpesi. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ
vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ
vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…
‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetu.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
43 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti,
bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
[pari. 420] ‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho,
bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ
karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho,
bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ’’.
Paṭisāraṇīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ
44 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na
bhikkhunov ādakasammuti ṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati –imehi kho, bhikkhave,
pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na
āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi
kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na
savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ
paṭippassambhetabbaṃ.
Paṭisāraṇīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.
45 . ‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena
[tena hi (syā. ka.)] , bhikkhave,
sudhammena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ
bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante,
saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, paṭisāraṇīyassa
kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā
paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi
saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā
ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā
vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho
sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa
bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho.
Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ
vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno
paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno
paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ. Khamati saṅghassa,
tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Paṭisāraṇīyakammaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ
46 . Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena
āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te
ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ
passitu’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).