Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Mahāvaggo

Mahāvaggo

Đang xem liên mạch theo sách (232 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Saṃyuttanikāyo
Mahāvaggo
1. Maggasaṃyuttaṃ
1. Avijjāvaggo
1. Avijjāsuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva
[anudeva (sī. pī.
ka.)] ahirikaṃ anottappaṃ. Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa
micchāsaṅkappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto
pahoti; micchākammantassa micchāājīvo pahoti; micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti;
micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti.
‘‘Vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva
hirottappaṃ. Vijjāgatassa, bhikkhave, viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo
pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti;
sammākammantassa sammāājīvo pahoti; sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa
sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Upaḍḍhasuttaṃ
2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakyesu viharati nagarakaṃ nāma [nāgarakaṃ nāma
(sī.), sakkaraṃ nāma (syā. ka.)] sakyānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ
kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.
‘‘Mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda! Sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ
kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno
pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati,
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.
‘‘Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; sammāsaṅkappaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ …pe… sammāvācaṃ bhāveti …pe… sammākammantaṃ bhāveti…pe… sammāājīvaṃ
bhāveti…pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe… sammāsatiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu
kaly āṇ amitto kaly āṇ asah āyo kaly āṇ asampava ṅko ariya ṃ aṭṭ ha ṅgika ṃ magga ṃ bh āveti, ariya

aṭṭ ha ṅgika ṃ magga ṃ bahul īkaroti.
‘‘Tadamināpetaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ
–kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma
jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā
maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ
yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā
kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Sāriputtasuttaṃ
3. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ
etadavoca – ‘‘sakalamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā
kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Sakalamidaṃ, sāriputta, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā
kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ
kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo
kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti?
‘‘Idha, sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.
‘‘Tadamināpetaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ
kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, sāriputta, kalyāṇamittaṃ āgamma
jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā
maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, sāriputta, pariyāyena
veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā
kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttaṃ
4. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya
sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena
vaḷavābhirathena
[vaḷabhīrathena (sī.)] sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā,
seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni,
setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘‘brahmaṃ vata, bho,
yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’’ti!!
Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā

niyy āyanta ṃ. Set ā suda ṃ ass ā yutt ā honti set āla ṅkārā, seto ratho, setapariv āro, set ā rasmiyo, set ā
patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā
bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’ti!!
Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye brahmayānaṃ paññāpetu’’nti?
‘‘Sakkā, ānandā’’ti bhagavā avoca – ‘‘imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti.
‘‘Sammādiṭṭhi, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti,
mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti,
dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, ānanda, bhāvitā bahulīkatā
rāgavinayapariyosānā hoti, dosa…pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, ānanda, bhāvito
bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo, ānanda,
bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvāyāmo,
ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati,
ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa… mohavinayapariyosānā hoti.
Sammāsamādhi, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno
hoti.
‘‘Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā imassevetaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa
maggassa adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā
‘‘Yassa saddhā ca paññā ca, dhammā yuttā sadā dhuraṃ;
Hirī īsā mano yottaṃ, sati ārakkhasārathi.
‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;
Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṃ.
‘‘Abyāpādo avihiṃsā, viveko yassa āvudhaṃ;
Titikkhā cammasannāho
[vammasannāho (sī.)] , yogakkhemāya vattati.
‘‘Etadattani sambhūtaṃ, brahmayānaṃ anuttaraṃ;
Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṃ jaya’’nti. catutthaṃ;
5. Kimatthiyasuttaṃ
5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe…
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –
‘‘Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe
gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ
evaṃ byākaroma – ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Kacci
mayaṃ, bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṃ
abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ byākaroma, na ca koci sahadhammiko
vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti?
‘‘Taggha tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca
maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ byākarotha, na ca koci sahadhammiko
vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace
vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā

etassa dukkhassa pariññ āyā’ti, eva ṃ pu ṭṭ hā tumhe, bhikkhave, tesa ṃ aññatitthiy āna
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa
pariññāyā’’’ti.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ
paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Paṭhamaaññatarabhikkhusuttaṃ
6. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ
nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, bhante, vuccati.
Katamaṃ nu kho, bhante, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti?
‘‘Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃsammādiṭṭhi
pe… sammāsamādhi. Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ
brahmacariyapariyosāna’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttaṃ
7. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ
nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘‘Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṃ, bhante,
adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’’’ti? ‘‘Nibbānadhātuyā kho etaṃ, bhikkhu,
adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti. Āsavānaṃ khayo tena vuccatī’’ti.
Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘amataṃ, amata’nti, bhante, vuccati. Katamaṃ
nu kho, bhante, amataṃ, katamo amatagāmimaggo’’ti? ‘‘Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo
mohakkhayo – idaṃ vuccati amataṃ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī’’ti. Sattamaṃ.
8. Vibhaṅgasuttaṃ
8. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desessāmi vibhajissāmi. Taṃ
suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe…
sammāsamādhi.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye
ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃayaṃ vuccati, bhikkhave,
sammādiṭṭhi.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo,
abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya

verama ṇī , pharus āya v ācāya verama ṇī , samphappal āpā verama ṇī –aya ṃ vuccati, bhikkhave,
sammāvācā.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā
veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇīayaṃ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya
sammāājīvena jīvitaṃ kappetiayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti
padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti…pe…
anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ
dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti
vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahatiayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī
sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke
abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsati.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ
avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako
satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jh ānaṃ upasampajja viharatiayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Sūkasuttaṃ
9. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ
hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati [bhecchati (ka.)] , lohitaṃ vā
uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva
kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ
bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu?
Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā
akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati, lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa
hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu
sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati,
nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya
avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ
bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu samm āpa ṇihit āya di ṭṭ hiy ā samm āpa ṇihit āya maggabh āvan āya avijjabhindati, vijja

upp ādeti, nibb āna ṃ sacchikarot ī’’ ti. Navama ṃ .
10. Nandiyasuttaṃ
10 . Sāvatthinidānaṃ. Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu kho, bho gotama,
dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti?
‘‘Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā
nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho,
nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti.
Evaṃ vutte nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ,
bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
Dasamaṃ.
Avijjāvaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Avijjañca upaḍḍhañca, sāriputto ca brāhmaṇo;
Kimatthiyo ca dve bhikkhū, vibhaṅgo sūkanandiyāti.
2. Vihāravaggo
1. Paṭhamavihārasuttaṃ
11 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci
upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato
paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.
Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena
svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ
pajānāmi – ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ…pe…
micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ;
vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca
avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko
ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ
[vāyāmaṃ (sī. syā.)] , tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyavihārasuttaṃ
12 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci
upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato
paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.
Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena svāhaṃ,
bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi –
‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi
vedayitaṃ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ;
micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ;

samm āsam ādhiv ūpasamapaccay āpi vedayita ṃ ; chandapaccay āpi vedayita ṃ ;
chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkavūpasamapaccayāpi
vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti,
vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto
hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā
atthi āyāmaṃ [vāyāmaṃ (sī. syā.)] , tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Dutiyaṃ.
3. Sekkhasuttaṃ
13 . Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ
nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘sekkho, sekkho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu
kho, bhante, sekkho hotī’’ti?
‘‘Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekkhena sammāsamādhinā
samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Paṭhamauppādasuttaṃ
14 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti,
nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā
uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Catutthaṃ.
5. Dutiyauppādasuttaṃ
15 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti,
nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho,
bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti.
Pañcamaṃ.
6. Paṭhamaparisuddhasuttaṃ
16 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā
vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa.
Katame aṭṭha? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā
parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā
arahato sammāsambuddhassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Dutiyaparisuddhasuttaṃ
17 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā
vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā
anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Sattamaṃ.
8. Paṭhamakukkuṭārāmasuttaṃ
18 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti
kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando
tenupasa ṅkami; upasa ṅkamitv ā ā yasmat ā ā nandena saddhi ṃ sammodi. Sammodan īya ṃ katha

sāra ṇī ya ṃ vītis āretv ā ekamanta ṃ nis īdi. Ekamanta ṃ nisinno kho āyasm ā bhaddo āyasmanta
ānandaṃ etadavoca –
‘‘‘Abrahmacariyaṃ, abrahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso,
abrahmacariya’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo,
bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘abrahmacariyaṃ,
abrahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya’’’nti?
‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṃ, seyyathidaṃ
micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Dutiyakukkuṭārāmasuttaṃ
19 . Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu
kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda!
Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ,
āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho,
āvuso, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho,
āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo
kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Navamaṃ.
10. Tatiyakukkuṭārāmasuttaṃ
20 . Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu
kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu,
āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā.
Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati.
Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti?
‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato
ayaṃ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ
brahmacariyapariyosāna’’nti. Dasamaṃ.
Tīṇi suttantāni ekanidānāni.Vihāravaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve vihārā ca sekkho ca, uppādā apare duve;
Parisuddhena dve vuttā, kukkuṭārāmena tayoti.
3. Micchattavaggo
1. Micchattasuttaṃ
21 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṃ suṇātha.
Katamañca, bhikkhave, micchattaṃ? Seyyathidaṃmicchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, micchattaṃ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṃ? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe…
sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sammatta’’nti. Paṭhamaṃ.
2. Akusaladhammasuttaṃ

22 . S āvatthinid āna ṃ . ‘‘ Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desess āmi, kusale ca dhamme. Ta ṃ
suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṃmicchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi.
Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā? Seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Paṭhamapaṭipadāsuttaṃ
23 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṃ
suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃmicchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyapaṭipadāsuttaṃ
24 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi.
Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ
dhammaṃ kusalaṃ’’.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃmicchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ
na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako
hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave,
pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ
vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ
vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti
ñāyaṃ dhammaṃ kusala’’nti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamaasappurisasuttaṃ
25 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca. Taṃ suṇātha.
Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo,
micchāvāco, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhiayaṃ
vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo,
sammāvāco, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhiayaṃ
vuccati, bhikkhave, sappuriso’’ti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyaasappurisasuttaṃ
26 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca.
Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca,
bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhiayaṃ
vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko
hoti…pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimuttiayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisena
asappurisataro.

‘‘ Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco samm ādi ṭṭ hiko hoti … pe …
sammāsamādhiayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti
pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimuttiayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisena
sappurisataro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Kumbhasuttaṃ
27 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro
duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ
duppavattiyaṃ hoti. Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro
suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ
suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hotī’’ti. Sattamaṃ.
8. Samādhisuttaṃ
28 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ
saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro?
Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsati
[sammāsamādhi (sī. syā. kaṃ. ka.)] . Yā kho, bhikkhave,
imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā [saparikkhatā (sī. pī.)] – ayaṃ vuccati, bhikkhave,
ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Vedanāsuttaṃ
29 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā
vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave,
tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo?
Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ
pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.
10. Uttiyasuttaṃ
30 . Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa
evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā
vuttā bhagavatā’’’ti? ‘‘Sādhu sādhu, uttiya! Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca?
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe…
ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasākāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ
kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo?
Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ
pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.
Micchattavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Micchattaṃ akusalaṃ dhammaṃ, duve paṭipadāpi ca;
Asappurisena dve kumbho, samādhi vedanuttiyenāti.

4. Pa ṭipattivaggo
1. Paṭhamapaṭipattisuttaṃ
31 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca. Taṃ
suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? Seyyathidaṃmicchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyapaṭipattisuttaṃ
32 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṃ
suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe…
micchāsamādhiayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno?
Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhiayaṃ vuccati, bhikkhave,
sammāpaṭipanno’’ti. Dutiyaṃ.
3. Viraddhasuttaṃ
33 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho
tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko
maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katamo ca,
bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yesaṃ
kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho
tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Pāraṅgamasuttaṃ
34 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya
saṃvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave,
aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā
‘‘Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;
Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.
‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;
Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;
Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.
‘‘Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;
Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.
‘‘Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;
Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;
Kh īṇā sav ā jutimanto, te loke parinibbut ā’’ ti. catuttha ṃ;

5. Pa ṭhamas āmaññasutta ṃ
35 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha.
Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃsammādiṭṭhi
pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni?
Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave,
sāmaññaphalānī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyasāmaññasuttaṃ
36 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṃ suṇātha.
Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave,
sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave,
sāmaññattho’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamabrahmaññasuttaṃ
37 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṃ
suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave,
brahmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni
vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī’’ti. Sattamaṃ.
8. Dutiyabrahmaññasuttaṃ
38 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṃ suṇātha.
Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃsammādiṭṭhi
pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmaññattho?
Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave,
brahmaññattho’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamabrahmacariyasuttaṃ
39 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṃ
suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamāni ca, bhikkhave,
brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni
vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī’’ti. Navamaṃ.
10. Dutiyabrahmacariyasuttaṃ
40 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṃ
suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ
sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamo ca, bhikkhave,
brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati,
bhikkhave, brahmacariyattho’’ti. Dasamaṃ.
Paṭipattivaggo catuttho.

Tassudd āna ṃ –
Paṭipatti paṭipanno ca, viraddhañca pāraṃgamā;
Sāmaññena ca dve vuttā, brahmaññā apare duve;
Brahmacariyena dve vuttā, vaggo tena pavuccatīti.
5. Aññatitthiyapeyyālavaggo
1. Rāgavirāgasuttaṃ
41 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ –
‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘rāgavirāgatthaṃ kho, āvuso, bhagavati
brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi
panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti. Katamo
ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo,
seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā
rāgavirāgāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ
byākareyyāthā’’ti. Paṭhamaṃ.
2-7. Saṃyojanappahānādisuttachakkaṃ
42-47 . ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso,
samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘saṃyojanappahānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ
vussatī’ti…pe… ‘anusayasamugghātanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe…
‘addhānapariññatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘āsavānaṃ khayatthaṃ
kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṃ kho, āvuso,
bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘ñāṇadassanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ
vussatī’ti…pe…. Sattamaṃ.
8. Anupādāparinibbānasuttaṃ
48 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ –
‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso,
bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ
puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe,
bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo,
atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā
anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃsammādiṭṭhi…pe…
sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe,
bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
Aññatitthiyapeyyālavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Virāgasaṃyojanaṃ anusayaṃ, addhānaṃ āsavā khayā;
Vijj āvimuttiñ āṇ añca, anup ādāya a ṭṭ ham ī.

6. S ūriyapeyy ālavaggo
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
49 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ,
yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya
etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti,
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu
kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.
Paṭhamaṃ.
2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ
50-54 . ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ
pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃsīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ… yadidaṃ – chandasampadā… yadidaṃ – attasampadā… yadidaṃ
diṭṭhisampadāyadidaṃ – appamādasampadā…. Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
55 . ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ
pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimmittaṃ, yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā.
Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu
yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
56 . ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ
pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti,
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. S īlasampad ādisuttapañcaka ṃ

57 -61 . ‘‘ Sūriyassa , bhikkhave, udayato eta ṃ pubba ṅgama ṃ eta ṃ pubbanimitta ṃ, yadida ṃ –
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ
pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃsīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe…
yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃdiṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe….
Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
62 . ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.
Sūriyapeyyālavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;
Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.
7. Ekadhammapeyyālavaggo
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
63 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno
pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ
64-68 . ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo
ekadhammo? Yadidaṃsīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ
attasampadā…pe… yadidaṃdiṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
69 . ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissita ṃ vir āganissita ṃ nirodhanissita ṃ vossaggapari ṇā mi ṃ. Eva ṃ kho, bhikkhave, bhikkhu

yonisomanasik ārasampanno ariya ṃ aṭṭ ha ṅgika ṃ magga ṃ bh āveti, ariya ṃ aṭṭ ha ṅgika ṃ magga
bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
70 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno
pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ
dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ
71-75 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃsīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe…
yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃdiṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe….
Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
76 . ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ
mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.
Ekadhammapeyyālavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;
Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.
8. Dutiyaekadhammapeyyālavaggo
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
77 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena
anuppannoariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppannoariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ
gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno
pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe…
sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ
kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ

magga ṃ bahul īkarot ī’’ ti. Pa ṭhama ṃ.
2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ
78-82 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannoariyo
aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppannoariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati,
yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe…
yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ,
bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
83 . ‘‘Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ,
bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ
bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.
1. Kalyāṇamittasuttaṃ
84 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannoariyo
aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppannoariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati,
yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca,
bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ
dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ
85-89 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannoariyo
aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppannoariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati,
yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe…
yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ,
bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.
7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
90 . ‘‘Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ,
bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe…
sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ.
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti,
ariya ṃ aṭṭ ha ṅgika ṃ magga ṃ bahul īkarot ī’’ ti. Sattama ṃ.

Dutiyaekadhammapeyy ālavaggo a ṭṭ hamo.
Tassuddānaṃ –
Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;
Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.
1. Gaṅgāpeyyālavaggo
1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ
91 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā
pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca,
bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-5. Dutiyādipācīnaninnasuttacatukkaṃ
92-95 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā
pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā
pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe…. Pañcamaṃ.
6. Chaṭṭhapācīnaninnasuttaṃ
96 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā, yamunā, aciravatī,
sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha,
bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ
97 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe…
sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahul īkaronto nibb ānaninno hoti nibb ānapo ṇo nibb ānapabbh āro ’’ ti. Pa ṭhama ṃ.

2-6. Dutiy ādisamuddaninnasuttapañcaka ṃ
98-102 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā
samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave,
sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe…
seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā,
yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo
nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;
Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;
Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī, vivekanissitaṃ dvādasakī paṭhamakī.
2. Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo
1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ
103 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo
nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ
dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ
104 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.
105 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.
106 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu …pe … catuttha ṃ.

107 . ‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, mah ī nad ī pācīnaninn ā pācīnapo ṇā pācīnapabbh ārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.
108 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā, yamunā, aciravatī,
sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
pe… chaṭṭhaṃ.
1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ
109 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ
110 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.
111 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.
112 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.
113 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.
114 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā, yamunā, aciravatī,
sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave,
bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo
nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ
dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
(Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti).
1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ
115 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ

magga ṃ bh āvento ariyaaṭṭha ṅgika ṃ magga ṃ bahulīkaronto nibb ānaninno hoti nibb ānapo ṇo
nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ
amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ.
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ
116 . Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.
117 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.
118 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.
119 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.
120 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā, yamunā, aciravatī,
sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
pe… chaṭṭhaṃ.
1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ
121 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ
amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ
amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ
122-126 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā
samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave,
sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe…
seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā,
yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ
amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ
amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ
aṭṭha ṅgika ṃ magga ṃ bahulīkaronto nibb ānaninno hoti nibb ānapo ṇo nibb ānapabbh āro ’’ ti. Cha ṭṭha ṃ.

(Amatogadhadv ādasak ī tatiyak ī).
1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ
127 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo
nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ
nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ.
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ
128-132 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā
pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī
pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi,
bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū,
mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha,
bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe…
sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto
nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ
133 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ
nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ
nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.
2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ
134-138 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā;
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā
samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave,
sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe…
seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃgaṅgā,
yamunā, aciravatī sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva
kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaaṭṭha ṅgika ṃ magga ṃ bh āvento ariyaaṭṭha ṅgika ṃ magga

bahulīkaronto nibb ānaninno hoti nibb ānapo ṇo nibb ānapabbh āro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti
nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ
nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ
nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.
(Gaṅgāpeyyālī).
Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;
Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;
Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī.
5. Appamādapeyyālavaggo
1. Tathāgatasuttaṃ
139 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadādvipadā
[dipadā (sī.)] vā catuppadā
bahuppadā [bahupadā (?)] vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā,
tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā
dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ
aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave,
bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…
pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkarotī’’ti.
‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadādvipadācatuppadābahuppadā vā rūpino vā arūpino vā
saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ
sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā
appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarotī’’ti.
‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadādvipadācatuppadābahuppadā vā rūpino vā arūpino vā
saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ
sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā
appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaaṭṭha ṅgika ṃ magga ṃ bh āveti ariya

aṭṭha ṅgika ṃ maggabahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu samm ādiṭṭhiṃ bh āveti amatogadha ṃ
amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ
amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.
‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadādvipadācatuppadābahuppadā vā rūpino vā arūpino vā
saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ
sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā
appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ
nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ
nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Padasuttaṃ
140 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade
samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ –mahantattena; evameva kho,
bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ
dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave,
bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dutiyaṃ.
3-7. Kūṭādisuttapañcakaṃ
141 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā
kūṭasamosaraṇā; kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.
142 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati;
evameva kho, bhikkhave…pe… catutthaṃ.
143 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati;
evameva kho, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.
144 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva
kho, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṃ.
145 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti,
rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… sattamaṃ.
8-10. Candimādisuttatatiyakaṃ
146 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candimappabhāya
[candimāpabhāya (syā. ka.)] kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva
kho, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṃ.

147 . ‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabha
abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva
kho, bhikkhave…pe… navamaṃ.
148 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kāsikavatthaṃ tesaṃ
aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā
appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave,
bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ –ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dasamaṃ.
(Yadapi tathāgataṃ, tadapi vitthāretabbaṃ).
Appamādapeyyālavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;
Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padaṃ.
6. Balakaraṇīyavaggo
1. Balasuttaṃ
149 . Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te
pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho,
bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu
sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ
kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.
(Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī).
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya
pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti
rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ
bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya
pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu
sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).