Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Suttanipātapāḷi

Suttanipātapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (93 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Suttanipātapāḷi
1. Uragavaggo
1. Uragasuttaṃ
1. Yo [yo ve (sy ā.)] uppatitavineti kodha ṃ, visa ṭaṃ sappavisa ṃva osadhehi [osadhebhi (ka.)] ;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ [jiṇṇamiva tacaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.),
jiṇṇamivā tacaṃ (?)] purāṇaṃ.
2. Yo rāgamudacchidā asesaṃ, bhisapupphaṃva saroruhaṃ [sareruhaṃ (ka.)] vigayha;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ, purāṇaṃ.
3. Yo taṇhamudacchidā asesaṃ, saritaṃ sīghasaraṃ visosayitvā;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
4.
Yo mānamudabbadh ī asesa ṃ, na ḷasetu ṃva sudubbalamahogho;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
5. Yo n ājjhagam ā bhavesu s āra ṃ, vicina ṃ pupphamiva [pupphamiva (bah ūsu)] udumbaresu;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
6. Yassantarato na santi kop ā, itibhav ābhavatañca [itibbhav ābhavatañca (ka.)] v ītivatto;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
7. Yassa vitakk ā vidh ūpit ā, ajjhatta ṃ suvikappit ā ases ā;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
8. Yo n āccas ārī na paccas ārī, sabba ṃ accagam ā ima ṃ papañca ṃ;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
9. Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti ñatvā [utvā (syā. pī. ka.)] loke;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
10 . Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītalobho;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
11 . Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītarāgo;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
12 . Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītadoso;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
13 . Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītamoho;
So bhikkhu jah āti orap āra ṃ, urago ji ṇṇ amivattaca ṃ pur āṇ aṃ.

14 . Yass ānusay ā na santi keci, m ūlā ca akusal ā sam ūhat āse;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
15 . Yassa darathajā na santi keci, oraṃ āgamanāya paccayāse;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
16 . Yassa vanathajā na santi keci, vinibandhāya bhavāya hetukappā;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
17 .
Yo nīvara ṇe pah āya pañca, anigho ti ṇṇ akatha ṃkatho visallo;
So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.
Uragasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dhaniyasuttaṃ
18 . ‘‘ Pakkodano duddhakh īrohamasmi, (iti dhaniyo gopo)
Anutīre mahiyā samānavāso;
Channā kuṭi āhito gini, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
19 . ‘‘Akkodhano vigatakhilohamasmi
[vigatakhīlohamasmi (sī. pī.)] , (iti bhagavā)
Anutīre mahiyekarattivāso;
Vivaṭā kuṭi nibbuto gini, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
20 .
‘‘ Andhakamakas ā na vijjare, (iti dhaniyo gopo)
Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo;
Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
21 . ‘‘Baddhāsi bhisī susaṅkhatā, (iti bhagavā)
Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṃ;
Attho bhisiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
22 .
‘‘ Gop ī mama assav ā alol ā, ( iti dhaniyo gopo)
Dīgharattaṃ [dīgharatta (ka.)] saṃvāsiyā manāpā;
Tassā na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
23 . ‘‘Cittaṃ mama assavaṃ vimuttaṃ, (iti bhagavā)
Dīgharattaṃ paribhāvitaṃ sudantaṃ;
Pāpaṃ pana me na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
24 .
‘‘ Attavetanabhatohamasmi , (iti dhaniyo gopo)
Puttā ca me samāniyā arogā;
Tesaṃ na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
25 . ‘‘Nāhaṃ bhatakosmi kassaci, (iti bhagavā)
Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke;
Attho bhatiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
26 .
‘‘ Atthi vas ā atthi dhenup ā, ( iti dhaniyo gopo)
Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi;
Usabhopi gavampatīdha atthi, atha ce patthayasī pavassa deva’’.

27 . ‘‘ Natthi vas ā natthi dhenup ā, ( iti bhagav ā)
Godharaṇiyo paveṇiyopi natthi;
Usabhopi gavampatīdha natthi, atha ce patthayasī pavassa deva’’.
28 .
‘‘ Khil ā nikh ātā asampavedh ī, ( iti dhaniyo gopo)
Dāmā muñjamayā navā susaṇṭhānā;
Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṃ
[chetuṃ (ka.)] , atha ce patthayasī pavassa deva’’.
29 . ‘‘Usabhoriva chetva [chetvā (syā. ka.)] bandhanāni, (iti bhagavā)
Nāgo pūtilataṃva dālayitvā [pūtilataṃ padālayitvā (syā. ka.)] ;
Nāhaṃ punupessaṃ [puna upessaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), punupeyya (ka.)] gabbhaseyyaṃ, atha
ce patthayasī pavassa deva’’.
30 . ‘‘Ninnañca thalañca pūrayanto, mahāmegho pavassi tāvadeva;
Sutvā devassa vassato, imamatthaṃ dhaniyo abhāsatha.
31 . ‘‘Lābhā vata no anappakā, ye mayaṃ bhagavantaṃ addasāma;
Saraṇaṃ taṃ upema cakkhuma, satthā no hohi tuvaṃ mahāmuni.
32 . ‘‘Gopī ca ahañca assavā, brahmacariyaṃ
[brahmacariya (ka.)] sugate carāmase;
Jātimaraṇassa pāragū [pāragā (sī. syā. kaṃ. pī.)] , dukkhassantakarā bhavāmase’’.
33 . ‘‘Nandati puttehi puttimā, (iti māro pāpimā)
Gomā
[gomiko (sī. pī.), gopiko (syā. kaṃ.), gopiyo (ka.)] gohi tatheva nandati;
Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhi’’.
34 . ‘‘ Socati puttehi puttim ā, ( iti bhagav ā)
Gopiyo gohi tatheva socati;
Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.
Dhaniyasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.
3. Khaggavisāṇasuttaṃ
35 .
Sabbesu bh ūtesu nidh āya da ṇḍ aṃ, avihe ṭhaya ṃ aññatarampi tesa ṃ;
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
36 . Sa ṃsaggaj ātassa bhavanti sneh ā, snehanvaya ṃ dukkhamida ṃ pahoti;
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
37 . Mitte suhajje anukampam āno, h āpeti attha ṃ pa ṭibaddhacitto;
Etaṃ bhayaṃ santhave [sandhave (ka.)] pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
38 . Va ṃso vis ālova yath ā visatto, puttesu d āresu ca y ā apekkh ā;
Vaṃsakkaḷīrova [vaṃsakaḷīrova (sī.), vaṃsākaḷīrova (syā. kaṃ. pī.), vaṃsekaḷīrova (niddesa)]
sajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
39 . Migo araññamhi yathā abaddho [abandho (syā. kaṃ.)] , yenicchakaṃ gacchati gocarāya;
Viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
40 . Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya;
Anabhijjhitaserita ṃ pekkham āno, eko care khaggavis āṇ akappo.

41 . Khi ḍḍā rat ī hoti sah āyamajjhe, puttesu ca vipulahoti pema ṃ;
Piyavippayogaṃ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
42 . Cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;
Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo.
43 . Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, atho gahaṭṭhā gharamāvasantā;
Appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo.
44 .
Oropayitv ā gihibyañjan āni [gihivyañjan āni (sy ā. ka ṃ. pī.)] , sañchinnapatto [sa ṃsīnapatto
(sī.)] yathā koviḷāro;
Chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo.
45 . Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.
46 . No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
47 . Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ, seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā;
Ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo.
48 . Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, kammāraputtena suniṭṭhitāni;
Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
49 . Evaṃ dutiyena
[dutiyena (sabbattha)] sahā mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā;
Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
50 . Kāmā hi citr ā madhur ā manoram ā, vir ūpar ūpena mathenti citta ṃ;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
51 . Ītī ca ga ṇḍ o ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca meta ṃ;
Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
52 . Sītañca uṇhañca khuda ṃ pip āsa ṃ, vātātape ḍaṃsasar īsape [ḍaṃsasiri ṃsape (s ī. sy ā. ka ṃ. pī.)]
ca;
Sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
53 . Nāgova yūthāni vivajjayitvā, sañjātakhandho padumī uḷāro;
Yathābhirantaṃ viharaṃ
[vihare (sī. pī. niddesa)] araññe, eko care khaggavisāṇakappo.
54 . Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye [phussaye (syā.)] sāmayikaṃ vimuttiṃ;
Ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo.
55 . Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo;
Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, eko care khaggavisāṇakappo.
56 . Nillolupo nikkuho nippipāso, nimmakkho niddhantakasāvamoho;
Nirāsayo
[nirāsāso (ka.)] sabbaloke bhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
57 . Pāpa ṃ sah āya ṃ parivajjayetha, anatthadassi ṃ visame nivi ṭṭ ha ṃ;
Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

58 . Bahussutadhammadhara ṃ bhajetha, mitta ṃ uḷā ra ṃ pa ṭibh ānavanta ṃ;
Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
59 . Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke, analaṅkaritvā anapekkhamāno;
Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī, eko care khaggavisāṇakappo.
60 . Puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ, dhanāni dhaññāni ca bandhavāni
[bandhavāni ca (pī.)] ;
Hitvāna kāmāni yathodhikāni, eko care khaggavisāṇakappo.
61 . Sa ṅgo eso parittamettha sokhya ṃ, appass ādo dukkhamettha bhiyyo;
Gaḷo eso iti ñatvā mutīmā [matīmā (syā. ka.)] , eko care khaggavisāṇakappo.
62 . Sand ālayitv āna [pad ālayitv āna (ka.)] sa ṃyojan āni, j āla ṃva bhetv ā salilambuc ārī;
Aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
63 . Okkhittacakkhū na ca pādalolo, guttindriyo rakkhitamānasāno;
Anavassuto apariḍayhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
64 .
Oh ārayitv ā gihibyañjan āni, sañchannapatto [sañchinnapatto (sy ā. pī.), pacchinnapatto (ka.)]
yathā pārichatto;
Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, eko care khaggavisāṇakappo.
65 . Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo, anaññaposī sapadānacārī;
Kule kule appaṭibaddhacitto
[appaṭibandhacitto (ka.)] , eko care khaggavisāṇakappo.
66 . Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, upakkilese byapanujja sabbe;
Anissito chetva
[chetvā (syā. pī. ka.)] sinehadosaṃ [snehadosaṃ (ka.)] , eko care
khaggavisāṇakappo.
67 . Vipi ṭṭ hikatv āna sukha ṃ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassa ṃ;
Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
68 . Āraddhav īriyo paramatthapattiy ā, al īnacitto akus ītavutti;
Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, eko care khaggavisāṇakappo.
69 . Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno, dhammesu niccaṃ anudhammacārī;
Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu, eko care khaggavisāṇakappo.
70 . Taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto, aneḷamūgo
[anelamūgo (syā. pī. ka.)] sutavā satīmā;
Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, eko care khaggavisāṇakappo.
71 . Sīhova saddesu asantasanto, vātova jālamhi asajjamāno;
Padumaṃva toyena alippamāno
[alimpamāno (sī. syā. ka.)] , eko care khaggavisāṇakappo.
72 . Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṃ abhibhuyya cārī;
Sevetha pantāni senāsanāni, eko care khaggavisāṇakappo.
73 . Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ, āsevamāno muditañca kāle;
Sabbena lokena avirujjhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
74 .
Rāgañca dosañca pah āya moha ṃ, sand ālayitv āna sa ṃyojan āni;
Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi, eko care khaggavisāṇakappo.

75 . Bhajanti sevanti ca k āra ṇatth ā, nikk āra ṇā dullabh ā ajja mittā;
Attaṭṭhapaññā asucī manussā, eko care khaggavisāṇakappo.
Khaggavisāṇasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.
4. Kasibhāradvājasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ –ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ
[dakkhiṇagirismiṃ (ka.)] ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa
brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto
tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho
bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ
etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi,
samaṇa, kasassu ca vapassu ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū’’ti.
‘‘Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’ti. ‘‘Na kho pana
mayaṃ
[na kho pana samaṇa (syā.)]passāma bhoto gotamassa yugaṃnaṅgalaṃphālaṃ
pācanaṃ vā balibadde [balivadde (sī. pī.), balībadde (?)] vā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha
‘ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’’ti.
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
76 .
‘‘Kassako pa ṭijānāsi, na ca pass āma te kasiṃ;
Kasiṃ no pucchito brūhi, yathā jānemu te kasiṃ’’.
77 . ‘‘Saddh ā bījatapo vu ṭṭhi, paññ ā me yugana ṅgala ṃ;
Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.
78 . ‘‘Kāyagutto vac īgutto, āhāre udare yato;
Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.
79 . ‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;
Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.
80 . ‘‘Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;
Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṃsapātiyā pāyasaṃ
[pāyāsaṃ (sabbattha)]
vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi – ‘‘bhuñjatu bhavaṃ gotamo pāyasaṃ. Kassako bhavaṃ; yaṃ hi
bhavaṃ gotamo amatapphalaṃ
[amatapphalampi (saṃ. ni. 1.197)] kasiṃ kasatī’’ti.
81 . ‘‘Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.
82 . ‘‘Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ;
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotī’’ti.
‘‘Atha kassa c āha ṃ, bho gotama, ima ṃ pāyasa ṃ damm ī’’ti? ‘‘Na khv āha ṃ ta ṃ, brāhma ṇa,

pass āmi sadevake loke sam ārake sabrahmake sassama ṇabrāhma ṇiy ā pajāya sadevamanuss āya,
yassa so pāyaso bhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā.
Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, taṃ pāyasaṃ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī’’ti.
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṃ pāyasaṃ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so pāyaso
udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati [sandhūmāyati sampadhūmāyati
(syā.)]. Seyyathāpi nāma phālo divasaṃ santatto [divasasantatto (sī. syā. kaṃ. pī.)]udake pakkhitto
cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati
ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati.
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama,
abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā
vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni
dakkhantīti
[dakkhintīti (sī. syā. kaṃ. pī.)]; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, labheyyāhaṃ
bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.
Alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto
nacirasseva –yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ –
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā
jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca
[aññataro ca kho (sī. pī.), aññataro kho (syā. kaṃ. ka.)] panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.
Kasibhāradvājasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.
5. Cundasuttaṃ
83 . ‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ, (iti cundo kammāraputto)
Buddhaṃ dhammassāmiṃ vītataṇhaṃ;
Dvipaduttamaṃ
[dipaduttamaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)]sārathīnaṃ pavaraṃ, kati loke samaṇā
tadiṅgha brūhi’’.
84 . ‘‘Caturo samaṇā na pañcamatthi, (cundāti bhagavā)
Te te āvikaromi sakkhipuṭṭho;
Maggajino maggadesako ca, magge jīvati yo ca maggadūsī’’.
85 .
‘‘Ka ṃ maggajina ṃ vadanti buddh ā, (iti cundo kamm āraputto)
Maggakkhāyī kathaṃ atulyo hoti;
Magge jīvati me brūhi puṭṭho, atha me āvikarohi maggadūsiṃ’’
[maggadūsī (ka.)].
86 . ‘‘Yo tiṇṇakathaṃkatho visallo, nibbānābhirato anānugiddho;
Lokassa sadevakassa netā, tādiṃ maggajinaṃ vadanti buddhā.
87 . ‘‘Paramaṃ paramanti yodha ñatvā, akkhāti vibhajate idheva dhammaṃ;
Taṃ kaṅkhachidaṃ muniṃ anejaṃ, dutiyaṃ bhikkhunamāhu maggadesiṃ.
88 . ‘‘Yo dhammapade sudesite, magge jīvati saññato satīmā;
Anavajjapadāni sevamāno, tatiyaṃ bhikkhunamāhu maggajīviṃ.
89 .
‘‘Chadana ṃ katv āna subbatāna ṃ, pakkhand ī kulad ūsako pagabbho;
Māyāvī asaññato palāpo, patirūpena caraṃ sa maggadūsī.

90 . ‘‘Ete ca pa ṭivijjhi yo gaha ṭṭho, sutav ā ariyas āvako sapañño;
Sabbe netādisāti [sabbe ne tādisāti (sī. syā. pī.)]ñatvā, iti disvā na hāpeti tassa saddhā;
Kathaṃ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṃ, suddhaṃ asuddhena samaṃ kareyyā’’ti.
Cundasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.
6. Parābhavasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ –ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ
ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
91 . ‘‘Parābhavantaṃ purisaṃ, mayaṃ pucchāma gotama [gotamaṃ (sī. syā.)];
Bhagavantaṃ [bhavantaṃ (syā. ka.)] puṭṭhumāgamma, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
92 . ‘‘Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno [duvijāno (syā. ka.)] parābhavo;
Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’.
93 . ‘‘Iti hetaṃ vijānāma, paṭhamo so parābhavo;
Dutiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
94 . ‘‘Asantassa piyā honti, sante na kurute piyaṃ;
Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
95 .
‘‘Iti heta ṃ vijānāma, dutiyo so parābhavo;
Tatiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
96 . ‘‘Nidd āsīlī sabh āsīlī, anu ṭṭhātā ca yo naro;
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
97 . ‘‘Iti heta ṃ vijānāma, tatiyo so parābhavo;
Catutthaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
98 . ‘‘Yo mātara ṃ [yo m ātara ṃ vā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)]pitara ṃ vā, jiṇṇ aka ṃ gatayobbana ṃ;
Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
99 . ‘‘Iti heta ṃ vijānāma, catuttho so parābhavo;
Pañcamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
100 .‘‘Yo brāhmaṇaṃ [yo brāhmaṇaṃ vā (sī. syā. kaṃ. pī.)]samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;
Musāvādena vañceti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
101 .‘‘Iti hetaṃ vijānāma, pañcamo so parābhavo;
Chaṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
102 .‘‘Pahūtavitto puriso, sahirañño sabhojano;
Eko bhuñjati sādūni, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
103 .‘‘Iti hetaṃ vijānāma, chaṭṭhamo so parābhavo;
Sattama ṃ bhagav ā brūhi, kiṃ parābhavato mukha ṃ’’.

104 .‘‘Jātitthaddho dhanatthaddho, gottatthaddho ca yo naro;
Saññātiṃ atimaññeti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
105 .‘‘Iti hetaṃ vijānāma, sattamo so parābhavo;
Aṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
106 .‘‘Itthidhutto surādhutto, akkhadhutto ca yo naro;
Laddhaṃ laddhaṃ vināseti, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
107 .
‘‘Iti heta ṃ vijānāma, a ṭṭhamo so parābhavo;
Navamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
108 .‘‘Sehi dārehi asantu ṭṭho [d ārehyasantu ṭṭho (ka.)], vesiy āsu padussati [padissati (s ī.)];
Dussati [dissati (sī. pī.)]paradāresu, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
109 .‘‘Iti hetaṃ vijānāma, navamo so parābhavo;
Dasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
110 .
‘‘Atītayobbano poso, āneti timbarutthaniṃ;
Tassā issā na supati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
111 .‘‘Iti heta ṃ vijānāma, dasamo so parābhavo;
Ekādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
112 .‘‘Itthiṃ soṇḍiṃ vikiraṇiṃ, purisaṃ vāpi tādisaṃ;
Issariyasmiṃ ṭhapeti
[ṭhāpeti (sī. pī.), thapeti (ka.)], taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
113 .‘‘Iti hetaṃ vijānāma, ekādasamo so parābhavo;
Dvādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ’’.
114 .‘‘Appabhogo mahātaṇho, khattiye jāyate kule;
So ca rajjaṃ patthayati, taṃ parābhavato mukhaṃ’’.
115 .‘‘Ete parābhave loke, paṇḍito samavekkhiya;
Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate siva’’nti.
Parābhavasuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.
7. Vasalasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ –ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho
pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. Atha kho
bhagavā sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṃ
tenupasaṅkami.
Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna
bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tatreva
[atreva (syā. ka.)], muṇḍaka; tatreva, samaṇaka; tatreva, vasalaka
tiṭṭhāhī’’ti.
Evaṃ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘jānāsi pana tvaṃ, brāhmaṇa,

vasala ṃ vā vasalakara ṇe v ā dhamme ’’ti? ‘‘Na khv āha ṃ, bho gotama, jānāmi vasala ṃ vā
vasalakaraṇe vā dhamme; sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathāhaṃ jāneyyaṃ
vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme’’ti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi;
bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā
etadavoca –
116 .‘‘Kodhano upan āhī ca, p āpamakkh ī ca yo naro;
Vipannadiṭṭhi māyāvī, taṃ jaññā vasalo iti.
117 .‘‘Ekaja ṃ vā dvija ṃ [dija ṃ (pī.)]vāpi, yodha p āṇ aṃ vihiṃsati;
Yassa pāṇe dayā natthi, taṃ jaññā vasalo iti.
118 .‘‘Yo hanti parirundhati [uparundheti (syā.), uparundhati (ka.)], gāmāni nigamāni ca;
Niggāhako [nigghātako (?)] samaññāto, taṃ jaññā vasalo iti.
119 .‘‘Gāme vā yadi vā raññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;
Theyyā adinnamādeti
[adinnaṃ ādiyati (sī. pī.)], taṃ jaññā vasalo iti.
120 .‘‘Yo have iṇamādāya, cujjamāno [bhuñjamāno (?)] palāyati;
Na hi te iṇamatthīti, taṃ jaññā vasalo iti.
121 .‘‘Yo ve kiñcikkhakamyatā, panthasmiṃ vajantaṃ janaṃ;
Hantvā kiñcikkhamādeti, taṃ jaññā vasalo iti.
122 .‘‘Attahetu parahetu, dhanahetu ca
[dhanahetu va (ka.)] yo naro;
Sakkhipuṭṭho musā brūti, taṃ jaññā vasalo iti.
123 .‘‘Yo ñ ātīna ṃ sakh īna ṃ vā, dāresu pa ṭidissati;
Sāhasā [sahasā (sī. syā.)]sampiyena vā, taṃ jaññā vasalo iti.
124 .‘‘Yo m ātara ṃ pitara ṃ vā, jiṇṇ aka ṃ gatayobbana ṃ;
Pahu santo na bharati, taṃ jaññā vasalo iti.
125 .‘‘Yo m ātara ṃ pitara ṃ vā, bh ātara ṃ bhaginiṃ sasu ṃ;
Hanti roseti vācāya, taṃ jaññā vasalo iti.
126 .‘‘Yo attha ṃ pucchito santo, anatthamanus āsati;
Paṭicchannena manteti, taṃ jaññā vasalo iti.
127 .‘‘Yo katv ā pāpakakamma ṃ, mā ma ṃ jaññ āti icchati [vibha. 894 passitabba ṃ];
Yo paṭicchannakammanto, taṃ jaññā vasalo iti.
128 .‘‘Yo ve parakulaṃ gantvā, bhutvāna [sutvā ca (syā. ka.)] sucibhojanaṃ;
Āgataṃ nappaṭipūjeti, taṃ jaññā vasalo iti.
129 .‘‘Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;
Musāvādena vañceti, taṃ jaññā vasalo iti.
130 .‘‘Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, bhattakāle upaṭṭhite;
Roseti vācā na ca deti, taṃ jaññā vasalo iti.
131 .‘‘Asataṃ yodha pabrūti, mohena paliguṇṭhito;

Kiñcikkha ṃ nijig īsāno [nijigi ṃsāno (s ī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , ta ṃ jaññ ā vasalo iti.
132 .‘‘Yo cattānaṃ samukkaṃse, pare ca mavajānāti [mavajānati (sī. syā. pī.)] ;
Nihīno sena mānena, taṃ jaññā vasalo iti.
133 .‘‘Rosako kadariyo ca, pāpiccho maccharī saṭho;
Ahiriko anottappī, taṃ jaññā vasalo iti.
134 .
‘‘ Yo buddha ṃ paribh āsati, atha v ā tassa s āvaka ṃ;
Paribbājaṃ [paribbajaṃ (ka.), paribbājakaṃ (syā. kaṃ.)] gahaṭṭhaṃ vā, taṃ jaññā vasalo iti.
135 .‘‘ Yo ve anaraha ṃ [anarah ā (sī. pī.)] santo, araha ṃ pa ṭij ānāti [pa ṭij ānati (s ī. sy ā. pī.)] ;
Coro sabrahmake loke, eso kho vasalādhamo.
136 .‘‘Ete kho vasalā vuttā, mayā yete pakāsitā;
Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;
Kammunā
[kammanā (sī. pī.)] vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo.
137 .‘‘Tadamināpi jānātha, yathāmedaṃ [yathāpedaṃ (ka.)] nidassanaṃ;
Caṇḍālaputto sopāko [sapāko (?)] , mātaṅgo iti vissuto.
138 .‘‘So yasaṃ paramaṃ patto [so yasapparamappatto (syā. ka.)] , mātaṅgo yaṃ sudullabhaṃ;
Āgacchuṃ tassupaṭṭhānaṃ, khattiyā brāhmaṇā bahū.
139 .‘‘Devayānaṃ abhiruyha, virajaṃ so mahāpathaṃ;
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahu;
Na naṃ jāti nivāresi, brahmalokūpapattiyā.
140 .
‘‘ Ajjh āyakakule j ātā, br āhma ṇā mantabandhav ā;
Te ca pāpesu kammesu, abhiṇhamupadissare.
141 .‘‘ Di ṭṭ heva dhamme g ārayh ā, sampar āye ca duggati;
Na ne jāti nivāreti, duggatyā [duggaccā (sī. syā. kaṃ. pī.)] garahāya vā.
142 .‘‘Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;
Kammunā vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo’’ti.
Evaṃ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama
pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
Vasalasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.
8. Mettasuttaṃ
143 .
Kara ṇī yamatthakusalena, yanta santapadaabhisamecca;
Sakko ujū ca suhujū [sūjū (sī.)] ca, sūvaco cassa mudu anatimānī.
144 .Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti;
Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho.
145 .Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ;

Sukhino va khemino hontu, sabbasatt ā [sabbe satt ā (sī. sy ā.)] bhavantu sukhitatt ā.
146 .Ye keci pāṇabhūtatthi, tasāthāvarā vanavasesā;
Dīghā vā ye va mahantā
[mahanta (?)] , majjhimā rassakā aṇukathūlā.
147 .Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā [adiṭṭha (?)] , ye va [ye ca (sī. syā. kaṃ. pī.)] dūre vasanti avidūre;
Bhūtā va sambhavesī va [bhūtāsambhavesī vā (syā. kaṃ. pī. ka.)] , sabbasattā bhavantu
sukhitattā.
148 .Na paro paranikubbetha, n ātimaññetha katthaci na kañci [na ṃ kañci (s ī. pī.), na ṃ kiñci
(syā.), na kiñci (ka.)] ;
Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.
149 .Mātā yathā niyaṃ puttamāyusā ekaputtamanurakkhe;
Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.
150 .Mettañca sabbalokasmi, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ;
Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ.
151 .
Ti ṭṭ ha ṃ caranisinno va [v ā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , say āno yāvat āssa vitamiddho [vigatamiddo
(bahūsu)] ;
Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu.
152 .Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno;
Kāmesu vinaya
[vineyya (sī. syā. pī.)] gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya punaretīti.
Mettasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
9. Hemavatasuttaṃ
153 .‘‘Ajja pannaraso uposatho, (iti sātāgiro yakkho)
Dibbā
[dibyā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ratti upaṭṭhitā;
Anomanāmaṃ satthāraṃ, handa passāma gotamaṃ’’.
154 .‘‘ Kacci mano supa ṇihito, (iti hemavato yakkho)
Sabbabhūtesu tādino;
Kacci iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā’’.
155 .‘‘Mano cassa supaṇihito, (iti sātāgiro yakkho)
Sabbabhūtesu tādino;
Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā’’.
156 .
‘‘ Kacci adinna ṃ nādiyati, (iti hemavato yakkho)
Kacci pāṇesu saññato;
Kacci ārā pamādamhā, kacci jhānaṃ na riñcati’’.
157 .‘‘Na so adinnaṃ ādiyati, (iti sātāgiro yakkho)
Atho pāṇesu saññato;
Atho ārā pamādamhā, buddho jhānaṃ na riñcati’’.
158 .
‘‘ Kacci mus ā na bha ṇati, (iti hemavato yakkho)
Kacci na khīṇabyappatho;

Kacci vebh ūtiya ṃ nāha, kacci sampha ṃ na bh āsati ’’ .
159 .‘‘Musā ca so na bhaṇati, (iti sātāgiro yakkho)
Atho na khīṇabyappatho;
Atho vebhūtiyaṃ nāha, mantā atthaṃ ca
[atthaṃ so (sī. pī. ka.)] bhāsati’’.
160 .‘‘ Kacci na rajjati k āmesu, (iti hemavato yakkho)
Kacci cittaṃ anāvilaṃ;
Kacci mohaṃ atikkanto, kacci dhammesu cakkhumā’’.
161 .‘‘Na so rajjati kāmesu, (iti sātāgiro yakkho)
Atho cittaṃ anāvilaṃ;
Sabbamohaṃ atikkanto, buddho dhammesu cakkhumā’’.
162 .
‘‘ Kacci vijj āya sampanno, (iti hemavato yakkho )
Kacci saṃsuddhacāraṇo;
Kaccissa āsavā khīṇā, kacci natthi punabbhavo’’.
163 .‘‘Vijjāya ceva sampanno, (iti sātāgiro yakkho)
Atho saṃsuddhacāraṇo;
Sabbassa āsavā khīṇā, natthi tassa punabbhavo’’.
164 .
‘‘ Sampanna ṃ munino citta ṃ, kammun ā byappathena ca;
Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato naṃ pasaṃsati’’.
165 .‘‘ Sampanna ṃ munino citta ṃ, kammun ā byappathena ca;
Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato anumodasi’’.
166 .‘‘ Sampanna ṃ munino citta ṃ, kammun ā byappathena ca;
Vijjācaraṇasampannaṃ, handa passāma gotamaṃ.
167 .‘‘Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ [dhīraṃ (syā.)] , appāhāraṃ alolupaṃ;
Muniṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ, ehi passāma gotamaṃ.
168 .‘‘Sīhaṃvekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ;
Upasaṅkamma pucchāma, maccupāsappamocanaṃ.
169 .‘‘Akkhātāraṃ pavattāraṃ, sabbadhammāna pāraguṃ;
Buddhaṃ verabhayātītaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ’’.
170 .‘‘Kismiṃ loko samuppanno, (iti hemavato yakkho)
Kismiṃ kubbati santhavaṃ
[sandhavaṃ (ka.)] ;
Kissa loko upādāya, kismiṃ loko vihaññati’’.
171 .‘‘ Chasu [chassu (s ī. pī.)] loko samuppanno, (hemavat āti bhagav ā)
Chasu kubbati santhavaṃ;
Channameva upādāya, chasu loko vihaññati’’.
172 .‘‘Katamaṃ taṃ upādānaṃ, yattha loko vihaññati;
Niyyānaṃ pucchito brūhi, kathaṃ dukkhā pamuccati’’
[pamuñcati (syā.)] .
173 .‘‘Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;

Ettha chanda ṃ vir ājetv ā, eva ṃ dukkh ā pamuccati.
174 .‘‘Etaṃ lokassa niyyānaṃ, akkhātaṃ vo yathātathaṃ;
Etaṃ vo ahamakkhāmi, evaṃ dukkhā pamuccati’’.
175 .‘‘Ko sūdha tarati oghaṃ, kodha tarati aṇṇavaṃ;
Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdati’’.
176 .
‘‘ Sabbad ā sīlasampanno, paññav ā susam āhito;
Ajjhattacintī [ajjhattasaññī (syā. kaṃ. ka.)] satimā, oghaṃ tarati duttaraṃ.
177 .‘‘ Virato k āmasaññ āya, sabbasa ṃyojan ātigo;
Nandībhavaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdati’’.
178 .‘‘Gabbhīrapaññaṃ nipuṇatthadassiṃ, akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;
Taṃ passatha sabbadhi vippamuttaṃ, dibbe pathe kamamānaṃ mahesiṃ.
179 .
‘‘ Anoman āma ṃ nipu ṇatthadassi ṃ, paññ ādada ṃ kāmālaye asatta ṃ;
Taṃ passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ, ariye pathe kamamānaṃ mahesiṃ.
180 .‘‘ Sudi ṭṭ ha ṃ vata no ajja, suppabh āta ṃ suhu ṭṭ hita ṃ;
Yaṃ addasāma sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
181 .‘‘Ime dasasatā yakkhā, iddhimanto yasassino;
Sabbe taṃ saraṇaṃ yanti, tvaṃ no satthā anuttaro.
182 .‘‘Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ;
Namassamānā sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
Hemavatasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ.
10. Āḷavakasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha
kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti
bhagavā pāvisi.
Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama,
samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi.
Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ
taṃ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti.
‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ
te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti.
‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā
pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī’’ti. Atha kho āḷavako yakkho
bhagavanta ṃ gāth āya ajjhabh āsi –

183 .‘‘ Ki ṃ sūdha vitta ṃ purisassa se ṭṭ ha ṃ, ki ṃ su suci ṇṇ aṃ sukham āvah āti;
Kiṃ su [kiṃ sū (sī.)] have sādutaraṃ rasānaṃ, kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ’’.
184 .‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ’’.
185 .‘‘Kathaṃ su tarati oghaṃ, kathaṃ su tarati aṇṇavaṃ;
Kathaṃ su dukkhamacceti, kathaṃ su parisujjhati’’.
186 .
‘‘ Saddh ā tarati ogha ṃ, appam ādena a ṇṇ ava ṃ;
Vīriyena [viriyena (sī. syā. kaṃ. pī.)] dukkhamacceti, paññāya parisujjhati’’.
187 .‘‘ Katha ṃ su labhate pañña ṃ, katha ṃ su vindate dhana ṃ;
Kathaṃ su kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati’’.
188 .‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;
Sussūsaṃ
[sussūsā (sī. pī.)] labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.
189 .‘‘Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati.
190 .‘‘Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
Saccaṃ dhammo
[damo (?)] dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.
191 .‘‘Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;
Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjati’’.
192 .
‘‘ Katha ṃ nu d āni puccheyya ṃ, puth ū sama ṇabr āhma ṇe;
Yohaṃ [sohaṃ (sī. pī.)] ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.
193 .‘‘ Atth āya vata me buddho, v āsāyāḷ avim āgam ā;
Yohaṃ [aṭṭhinhārūhi saṃyutto (syā. ka.)] ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
194 .‘‘ So aha ṃ vicariss āmi, g āmā gāma ṃ pur ā pura ṃ;
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
Āḷavakasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ.
11. Vijayasuttaṃ
195 .Caraṃyaditiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;
Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.
196 .Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano;
Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissati.
197 .Antapūro udarapūro, yakanapeḷassa
[yakapeḷassa (sī. syā.)] vatthino;
Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassa ca.
198 .Siṅghāṇikāya kheḷassa, sedassa ca medassa ca;
Lohitassa lasikāya, pittassa ca vasāya ca.

199 .Athassa navahi sotehi, asuc ī savati sabbad ā;
Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.
200 .Siṅghāṇikā ca nāsato, mukhena vamatekadā;
Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.
201 .Athassa susiraṃ sīsaṃ, matthaluṅgassa pūritaṃ;
Subhato naṃ maññati, bālo avijjāya purakkhato.
202 .
Yad ā ca so mato seti, uddhum āto vin īlako;
Apaviddho susānasmiṃ, anapekkhā honti ñātayo.
203 .Kh ādanti na ṃ suv ānā [sup āṇā (pī.)] ca, si ṅgālā [sig ālā (sī. sy ā. ka ṃ . pī.)] vak ā kim ī;
Kākā gijjhā ca khādanti, ye caññe santi pāṇino.
204 .Sutvāna buddhavacanaṃ, bhikkhu paññāṇavā idha;
So kho naṃ parijānāti, yathābhūtañhi passati.
205 .
Yath ā ida ṃ tath ā eta ṃ , yath ā eta ṃ tath ā ida ṃ ;
Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaye.
206 .Chandar āgaviratto so, bhikkhu paññ āṇ av ā idha;
Ajjhagā amataṃ santiṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ.
207 .Dvipādakoyaṃ [dipādakoyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] asuci, duggandho parihārati [parihīrati (sī.
syā. kaṃ. pī.)] ;
Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato.
208 .Et ādisena kāyena, yo maññe u ṇṇ ametave [unnametave (?)] ;
Paraṃ vā avajāneyya, kimaññatra adassanāti.
Vijayasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.
12. Munisuttaṃ
209 .Santhav āto [sandhavato (ka.)] bhayajāta ṃ , niket ā jāyate rajo;
Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassanaṃ.
210 .Yo j ātamucchijja na ropayeyya, j āyantamassa n ānuppavecche;
Tamāhu ekaṃ muninaṃ carantaṃ, addakkhi so santipadaṃ mahesi.
211 .Saṅkhāya vatthūni pamāya [pahāya (ka. sī. ka.), samāya (ka.) pa + mī + tvā = pamāya, yathā
nissāyātipadaṃ]bījaṃ, sinehamassa nānuppavecche;
Sa ve munī jātikhayantadassī, takkaṃ pahāya na upeti saṅkhaṃ.
212 .Aññ āya sabb āni nivesan āni, anik āmaya ṃ aññatarampi tesa ṃ ;
Sa ve munī vītagedho agiddho, nāyūhatī pāragato hi hoti.
213 .Sabb ābhibhusabbavidusumedha ṃ , sabbesu dhammesu an ūpalitta ṃ ;
Sabbañjahaṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni [muniṃ (sī. pī.)] vedayanti.
214 .Paññ ābala ṃ sīlavat ūpapanna ṃ , sam āhita ṃ jh ānarata ṃ sat īma ṃ ;

Sa ṅgā pamuttaakhila ṃ an āsava ṃ , ta ṃ vāpi dh īrā muni vedayanti.
215 .Ekaṃ carantaṃ munimappamattaṃ, nindāpasaṃsāsu avedhamānaṃ;
Sīhaṃva saddesu asantasantaṃ, vātaṃva jālamhi asajjamānaṃ;
Padmaṃva
[padumaṃva (sī. syā. pī.)] toyena alippamānaṃ [alimpamānaṃ (syā. ka.)] ,
netāramaññesamanaññaneyyaṃ;
Taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
216 .
Yo ogaha ṇe thambhoriv ābhij āyati, yasmi ṃ pare v ācāpariyanta ṃ [vācapariyanta ṃ (ka.)]
vadanti;
Taṃ vītarāgaṃ susamāhitindriyaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
217 .Yo ve ṭhitatto tasaraṃva ujju, jigucchati kammehi pāpakehi;
Vīmaṃsamāno visamaṃ samañca, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
218 .Yo saññatatto na karoti pāpaṃ, daharo majjhimo ca muni
[daharo ca majjho ca munī (sī. syā.
kaṃ. pī.)] yatatto;
Arosaneyyo na so roseti kañci [na roseti (syā.)] , taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
219 .Yadaggato majjhato sesato v ā, pi ṇḍ aṃ labhetha paradatt ūpaj īvī;
Nālaṃ thutuṃ nopi nipaccavādī, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
220 .Municarantavirata ṃ methunasm ā, yo yobbane nopanibajjhate kvaci;
Madappamādā virataṃ vippamuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
221 .Aññ āya loka ṃ paramatthadassi ṃ , oghasamudda ṃ atitariya t ādi ṃ ;
Taṃ chinnaganthaṃ asitaṃ anāsavaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.
222 .Asam ā ubho d ūravih āravuttino, gih ī [gihi (ka.)] d ārapos ī amamo ca subbato;
Parapāṇarodhāya gihī asaññato, niccaṃ munī rakkhati pāṇine [pāṇino (sī.)] yato.
223 .Sikhī yathā nīlagīvo [nīlagivo (syā.)] vihaṅgamo, haṃsassa nopeti javaṃ kudācanaṃ;
Evaṃ gihī nānukaroti bhikkhuno, munino vivittassa vanamhi jhāyatoti.
Munisuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.
Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Urago dhaniyo ceva, visāṇañca tathā kasi;
Cundo parābhavo ceva, vasalo mettabhāvanā.
Sātāgiro āḷavako, vijayo ca tathā muni;
Dvādasetāni suttāni, uragavaggoti vuccatīti.
2. Cūḷavaggo
1. Ratanasutta ṃ

224 .Y ānīdha bh ūtāni sam āgat āni, bhumm āni [bh ūm āni (ka.)] v ā yāni va antalikkhe;
Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.
225 .Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya;
Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā.
226 .Yaṃ kiñci vittaṃ idhahuraṃ vā, saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ;
Na no samaṃ atthi tathāgatena, idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ;
Etena saccena suvatthi hotu.
227 .
Khaya ṃ vir āga ṃ amata ṃ pa ṇī ta ṃ , yadajjhag ā sakyamun ī sam āhito;
Na tena dhammena samatthi kiñci, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;
Etena saccena suvatthi hotu.
228 .Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ, samādhimānantarikaññamāhu;
Samādhinā tena samo na vijjati, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;
Etena saccena suvatthi hotu.
229 .
Ye puggal ā aṭṭ ha sata ṃ pasatth ā, catt āri et āni yug āni honti;
Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, etesu dinnāni mahapphalāni;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
230 .Ye suppayuttā manasā daḷhena, nikkāmino gotamasāsanamhi;
Te pattipattā amataṃ vigayha, laddhā mudhā nibbutiṃ
[nibbuti (ka.)] bhuñjamānā;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
231 .Yathindakh īlo pathavissito [padavissito (ka. s ī.), pa ṭhavisito (ka. s ī. sy ā. ka ṃ . pī.)] siy ā,
catubbhi vātehi asampakampiyo;
Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passati;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
232 .
Ye ariyasacc āni vibh āvayanti, gambh īrapaññena sudesit āni;
Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
233 .Sahāvassa dassanasampadāya
[sahāvasaddassanasampadāya (ka.)] , tayassu dhammā jahitā
bhavanti;
Sakkāyadiṭṭhi vicikicchitañca, sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci.
234 .
Cat ūhap āyehi ca vippamutto, chacc ābhi ṭhānāni [cha c ābhi ṭhānāni (s ī. sy ā.)] bhabba k ātu ṃ
[abhabbo kātuṃ (sī.)] ;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
235 .Kiñcāpi so kamma [kammaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] karoti pāpakaṃ, kāyena vācā uda cetasā vā;
Abhabba [abhabbo (bahūsu)] so tassa paṭicchadāya [paṭicchādāya (sī.)] , abhabbatā
diṭṭhapadassa vuttā;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
236 .
Vanappagumbe yatha [yath ā (sī. sy ā.)] phussitagge, gimh ānam āse pa ṭhamasmi ṃ [pa ṭhamasmi
(?)] gimhe;
Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi [adesayī (sī.)] , nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya;
Idampi buddhe ratana ṃ pa ṇī ta ṃ , etena saccena suvatthi hotu.

237 .Varo varaññ ū varado var āharo, anuttaro dhammavaraadesayi;
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
238 .Khīṇaṃ purāṇaṃ nava natthi sambhavaṃ, virattacittāyatike bhavasmiṃ;
Te khīṇabījā avirūḷhichandā, nibbantntti dhīrā yathāyaṃ
[yathayaṃ (ka.)] padīpo;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
239 .Y ānīdha bh ūtāni sam āgat āni, bhumm āni v ā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.
240 .Y ānīdha bh ūtāni sam āgat āni, bhumm āni v ā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.
241 .Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, saṅghaṃ namassāma suvatthi hotūti.
Ratanasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Āmagandhasuttaṃ
242 .‘‘Sāmākaciṅgūlakacīnakāni ca, pattapphalaṃ mūlaphalaṃ gavipphalaṃ;
Dhammena laddhaṃ satamasnamānā
[satamasamānā (sī. pī.), satamassamānā (syā. kaṃ.)] , na
kāmakāmā alikaṃ bhaṇanti.
243 .‘‘ Yadasnam āno sukatasuni ṭṭ hita ṃ , parehi dinnapayata ṃ pa ṇī ta ṃ ;
Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, so bhuñjasī kassapa āmagandhaṃ.
244 .‘‘ Na āmagandho mama kappat īti, icceva tva ṃ bh āsasi brahmabandhu;
Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, sakuntamaṃsehi susaṅkhatehi;
Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pakāro tava āmagandho’’.
245 .‘‘Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṃ, theyyaṃ musāvādo nikativañcanāni ca;
Ajjhenakuttaṃ
[ajjhena kujjaṃ (sī. pī.)] paradārasevanā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
246 .‘‘ Ye idha k āmesu asaññat ā jan ā, rasesu giddh ā asucibh āvamassit ā [asuc īkamissit ā (sī. sy ā.
kaṃ. pī.)] ;
Natthikadiṭṭhī visamā durannayā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
247 .‘‘ Ye l ūkhas ā dāru ṇā pi ṭṭ hima ṃ sik ā [ye l ūkharas ā dāru ṇā parapi ṭṭ hima ṃ sik ā (ka.)] , mittadduno
nikkaruṇātimānino;
Adānasīlā na ca denti kassaci, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
248 .‘‘Kodho mado thambho paccupaṭṭhāpanā
[paccuṭṭhāpanā ca (sī. syā.), paccuṭṭhāpanā (pī.)] ,
māyā usūyā bhassasamussayo ca;
Mānātimāno ca asabbhi santhavo, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
249 .
‘‘ Ye p āpas īlā iṇagh ātas ūcak ā, voh ārak ūṭā idha p āṭ ir ūpik ā [pātir ūpik ā (?)] ;
Narādhamā yedha karonti kibbisaṃ, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
250 .‘‘Ye idha pāṇesu asaññatā janā, paresamādāya vihesamuyyutā;
Dussīlaluddā pharusā anādarā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

251 .‘‘ Etesu giddh ā viruddh ātip ātino, niccuyyut ā pecca tama ṃ vajanti ye;
Patanti sattā nirayaṃ avaṃsirā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
252 .‘‘Na macchamaṃsānamanāsakattaṃ [na macchamaṃsaṃ na anāsakattaṃ (sī. aṭṭha
mūlapāṭho), na maṃcchamaṃsānānāsakattaṃ (syā. ka.)] , na naggiyaṃ na muṇḍiyaṃ
jaṭājallaṃ;
Kharājināni nāggihuttassupasevanā, ye vāpi loke amarā bahū tapā;
Mantāhutī yaññamutūpasevanā, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.
253 .
‘‘ Yo tesu [sotesu (s ī. pī.)] gutto viditindriyo care, dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;
Saṅgātigo sabbadukkhappahīno, na lippati [na limpati (syā. kaṃ ka.)] diṭṭhasutesu dhīro’’.
254 .Iccetamattha ṃ bhagav ā punappuna ṃ , akkh āsi na ṃ [ta ṃ (sī. pī.)] vedayi mantap ārag ū;
Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi, nirāmagandho asito durannayo.
255 .Sutv āna buddhassa subh āsitapada ṃ , nir āmagandha ṃ sabbadukkhappan ūdana ṃ ;
Nīcamano vandi tathāgatassa, tattheva pabbajjamarocayitthāti.
Āmagandhasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.
3. Hirisuttaṃ
256 .Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmi [sakhāhamasmi (sī. syā. kaṃ. pī.)] iti
bhāsamānaṃ;
Sayhāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.
257 .
Ananvaya ṃ [atthanvaya ṃ (ka.)] piyavāca ṃ , yo mittesu pakubbati;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
258 .Na so mitto yo sad ā appamatto, bhed āsa ṅkī randhamev ānupass ī;
Yasmiñca seti urasīva putto, sa ve mitto yo parehi abhejjo.
259 .Pāmujjakara ṇaṃ ṭ hāna ṃ , pasasāvahanasukha ṃ ;
Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.
260 .Pavivekarasa ṃ pitv ā, rasa ṃ upasamassa ca;
Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṃ pivanti.
Hirisuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.
4. Maṅgalasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ
ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
261 .‘‘Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṃ;
Ākaṅkhamānā sotthānaṃ, brūhi maṅgalamuttamaṃ’’.
262 .
‘‘ Asevan ā ca b ālāna ṃ , pa ṇḍ it ānañca sevan ā;

Pūjā ca p ūjaneyy āna ṃ [pūjan īyāna ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , eta ṃ ma ṅgalamuttama ṃ.
263 .‘‘Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā;
Attasammāpaṇidhi
[attasammāpaṇīdhī (katthaci)] ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
264 .‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito;
Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
265 .
‘‘ Mātāpitu upa ṭṭ hāna ṃ, puttad ārassa sa ṅgaho;
Anākulā ca kammantā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
266 .‘‘ Dānañca dhammacariy ā ca, ñ ātak ānañca sa ṅgaho;
Anavajjāni kammāni, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
267 .‘‘Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṃyamo;
Appamādo ca dhammesu, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
268 .
‘‘ Gāravo ca niv āto ca, santu ṭṭ hi ca kataññut ā;
Kālena dhammassavanaṃ [dhammasavaṇaṃ (katthaci), dhammasavanaṃ (sī. ka.)] , etaṃ
maṅgalamuttamaṃ.
269 .‘‘Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṃ;
Kālena dhammasākacchā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
270 .‘‘Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṃ;
Nibbānasacchikiriyā ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
271 .
‘‘ Phu ṭṭ hassa lokadhammehi, citta ṃ yassa na kampati;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
272 .‘‘ Et ādis āni katv āna, sabbatthamapar ājit ā;
Sabbattha sotthiṃ gacchanti, taṃ tesaṃ maṅgalamuttama’’nti.
Maṅgalasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.
5. Sūcilomasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa
bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti.
Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti. ‘‘Neso samaṇo, samaṇako
eso. Yāvāhaṃ jānāmi
[yāva jānāmi (sī. pī.)] yadi vā so samaṇo [yadisamaṇo (syā.)] , yadi vā so
samaṇako’’ti [yadi vā samaṇakoti (sī. syā. pī.)] .
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ
upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘bhāyasi maṃ, samaṇā’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, bhāyāmi; api ca te sapphasso pāpako’’ti.
‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ
te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti.
‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā

paj āya sadevamanuss āya yo me citta ṃ vā khipeyya hadaya ṃ vā ph āleyya p ādesu v ā gahetv ā
pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī’’ti. Atha kho sūcilomo yakkho
bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
273 .‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṃso kutojā;
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti’’.
274 .‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.
274 .‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;
Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatāvane.
275 .‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.
Sūcilomasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.
6. Dhammacariyasuttaṃ
276 .
Dhammacariyabrahmacariya ṃ, etad āhu vasuttama ṃ;
Pabbajitopi ce hoti, agārā anagāriyaṃ.
277 .So ce mukharaj ātiko, vihes ābhirato mago;
Jīvitaṃ tassa pāpiyo, rajaṃ vaḍḍheti attano.
278 .Kalah ābhirato bhikkhu, mohadhammena āvuto;
Akkhātampi na jānāti, dhammaṃ buddhena desitaṃ.
279 .Vihesaṃ bhāvitattānaṃ, avijjāya purakkhato;
Saṃkilesaṃ na jānāti, maggaṃ nirayagāminaṃ.
280 .Vinipātaṃ samāpanno, gabbhā gabbhaṃ tamā tamaṃ;
Sa ve tādisako bhikkhu, pecca dukkhaṃ nigacchati.
281 .Gūthakūpo yathā assa, sampuṇṇo gaṇavassiko;
Yo ca evarūpo assa, dubbisodho hi sāṅgaṇo.
282 .Yaṃ evarūpaṃ jānātha, bhikkhavo gehanissitaṃ;
Pāpicchaṃ pāpasaṅkappaṃ, pāpaācāragocaraṃ.
283 .Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjiyātha
[abhinibbajjayātha (sī. pī. a. ni. 8.10)] naṃ;
Kāraṇḍavaṃ [kāraṇḍaṃ va (syā. ka.) a. ni. 8.10] niddhamatha, kasambuṃ apakassatha
[avakassatha (sī. syā. ka.)] .
284 .Tato pal āpe [pal āse (ka.)] v āhetha, assama ṇe sama ṇam ānine;
Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare.
285 .Suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā;
Tato samagg ā nipak ā, dukkhassanta ṃ karissath āti.

Dhammacariyasutta ṃ [kapilasutta ṃ (aṭṭ ha.)] cha ṭṭ ha ṃ ni ṭṭ hita ṃ.
7. Brāhmaṇadhammikasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā
yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā
bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ
brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme’’ti? ‘‘Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ
brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme’’ti. ‘‘Sādhu no bhavaṃ gotamo porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ
brāhmaṇadhammaṃ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū’’ti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṃ
manasi karotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca –
286 .
‘‘ Isayo pubbak ā ā su ṃ, saññatatt ā tapassino;
Pañca kāmaguṇe hitvā, attadatthamacārisuṃ.
287 .‘‘Na pasū brāhmaṇānāsuṃ, na hiraññaṃ na dhāniyaṃ;
Sajjhāyadhanadhaññāsuṃ, brahmaṃ nidhimapālayuṃ.
288 .‘‘Yaṃ nesaṃ pakataṃ āsi, dvārabhattaṃ upaṭṭhitaṃ;
Saddhāpakatamesānaṃ, dātave tadamaññisuṃ.
289 .‘‘Nānārattehi vatthehi, sayanehāvasathehi ca;
Phītā janapadā raṭṭhā, te namassiṃsu brāhmaṇe.
290 .‘‘Avajjhā brāhmaṇā āsuṃ, ajeyyā dhammarakkhitā;
Na ne koci nivāresi, kuladvāresu sabbaso.
291 .‘‘Aṭṭhacattālīsaṃ vassāni, (komāra) brahmacariyaṃ cariṃsu te;
Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṃ, acaruṃ brāhmaṇā pure.
292 .
‘‘ Na br āhma ṇā aññamagamu ṃ, napi bhariya ṃ ki ṇiṃsu te;
Sampiyeneva saṃvāsaṃ, saṅgantvā samarocayuṃ.
293 .‘‘ Aññatra tamh ā samay ā, utuverama ṇiṃ pati;
Antarā methunaṃ dhammaṃ, nāssu gacchanti brāhmaṇā.
294 .‘‘ Brahmacariyañca s īlañca, ajjavamaddavatapa ṃ;
Soraccaṃ avihiṃsañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.
295 .‘‘ Yo nesa ṃ paramo āsi, brahm ā da ḷhaparakkamo;
Sa vāpi methunaṃ dhammaṃ, supinantepi nāgamā.
296 .‘‘ Tassa vattamanusikkhant ā, idheke viññuj ātik ā;
Brahmacariyañca sīlañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.
297 .‘‘Taṇḍulaṃ sayanaṃ vatthaṃ, sappitelañca yāciya;
Dhammena samodhānetvā, tato yaññamakappayuṃ.

298 .‘‘ Upa ṭṭ hitasmi ṃ yaññasmi ṃ, nāssu g āvo hani ṃsu te;
Yathā mātā pitā bhātā, aññe vāpi ca ñātakā;
Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.
299 .
‘‘ Annad ā balad ā cet ā, va ṇṇ ad ā sukhad ā tath ā [sukhad ā ca t ā (ka.)] ;
Etamatthavasaṃ ñatvā, nāssu gāvo haniṃsu te.
300 .‘‘ Sukhum ālā mah ākāyā, va ṇṇ avanto yasassino;
Brāhmaṇā sehi dhammehi, kiccākiccesu ussukā;
Yāva loke avattiṃsu, sukhamedhitthayaṃ pajā.
301 .‘‘Tesaṃ āsi vipallāso, disvāna aṇuto aṇuṃ;
Rājino ca viyākāraṃ, nāriyo samalaṅkatā.
302 .‘‘Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane;
Nivesane nivese ca, vibhatte bhāgaso mite.
303 .‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷhaṃ, nārīvaragaṇāyutaṃ;
Uḷāraṃ mānusaṃ bhogaṃ, abhijjhāyiṃsu brāhmaṇā.
304 .
‘‘ Te tattha mante ganthetv ā, okk āka ṃ tadup āgamu ṃ;
Pahūtadhanadhaññosi, yajassu bahu te vittaṃ;
Yajassu bahu te dhanaṃ.
305 .‘‘Tato ca rājā saññatto, brāhmaṇehi rathesabho;
Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ;
Ete yāge yajitvāna, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.
306 .
‘‘ Gāvo sayanañca vatthañca, n āriyo samala ṅkat ā;
Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane.
307 .‘‘ Nivesan āni ramm āni, suvibhatt āni bh āgaso;
Nānādhaññassa pūretvā, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.
308 .‘‘ Te ca tattha dhana ṃ laddh ā, sannidhi ṃ samarocayu ṃ;
Tesaṃ icchāvatiṇṇānaṃ, bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha;
Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ punamupāgamuṃ.
309 .‘‘Yathā āpo ca pathavī ca, hiraññaṃ dhanadhāniyaṃ;
Evaṃ gāvo manussānaṃ, parikkhāro so hi pāṇinaṃ;
Yajassu bahu te vittaṃ, yajassu bahu te dhanaṃ.
310 .
‘‘ Tato ca r ājā saññatto, br āhma ṇehi rathesabho;
Nekā satasahassiyo, gāvo yaññe aghātayi.
311 .‘‘ Na pādā na vis āṇ ena, n āssu hi ṃsanti kenaci;
Gāvo eḷakasamānā, soratā kumbhadūhanā;
Tā visāṇe gahetvāna, rājā satthena ghātayi.
312 .‘‘Tato devā pitaro ca
[tato ca devā pitaro (sī. syā.)] , indo asurarakkhasā;
Adhammo iti pakkandu ṃ, ya ṃ sattha ṃ nipat ī gave.

313 .‘‘ Tayo rog ā pure āsu ṃ, icch ā anasana ṃ jar ā;
Pasūnañca samārambhā, aṭṭhānavutimāgamuṃ.
314 .‘‘Eso adhammo daṇḍānaṃ, okkanto purāṇo ahu;
Adūsikāyo haññanti, dhammā dhaṃsanti
[dhaṃsenti (sī. pī.)] yājakā.
315 .‘‘Evameso aṇudhammo, porāṇo viññugarahito;
Yattha edisakaṃ passati, yājakaṃ garahatī
[garahī (ka.)] jano.
316 .‘‘ Eva ṃ dhamme viy āpanne, vibhinn ā suddavessik ā;
Puthū vibhinnā khattiyā, patiṃ bhariyāvamaññatha.
317 .‘‘ Khattiy ā brahmabandh ū ca, ye caññe gottarakkhit ā;
Jātivādaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) yathā anirākatajjhānoti] , kāmānaṃ vasamanvagu’’nti.
Evaṃ vutte, te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe. …
upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti.
Brāhmaṇadhammikasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.
8. Nāvāsuttaṃ
318 .Yasmā hi dhammaṃ puriso vijaññā, indaṃva naṃ devatā pūjayeyya;
So pūjito tasmi pasannacitto, bahussuto pātukaroti dhammaṃ.
319 .
Tada ṭṭ hikatv āna nisamma dh īro, dhamm ānudhamma ṃ pa ṭipajjam āno;
Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti, yo tādisaṃ bhajati appamatto.
320 .Khuddañca b āla ṃ upasevam āno, an āgatatthañca us ūyakañca;
Idheva dhammaṃ avibhāvayitvā, avitiṇṇakaṅkho maraṇaṃ upeti.
321 .Yath ā naro āpagamotaritv ā, mahodaka ṃ salilasīghasota ṃ;
So vuyhamāno anusotagāmī, kiṃ so pare sakkhati tārayetuṃ.
322 .Tatheva dhamma ṃ avibh āvayitv ā, bahussut āna ṃ anis āmayattha ṃ;
Sayaṃ ajānaṃ avitiṇṇakaṅkho, kiṃ so pare sakkhati nijjhapetuṃ.
323 .Yath āpi nāva ṃ da ḷham āruhitv ā, phiyena [piyena (s ī. sy ā.)] rittena sama ṅgibh ūto;
So tāraye tattha bahūpi aññe, tatrūpayaññū kusalo mutīmā [matīmā (syā. ka.)] .
324 .Evampi yo vedagu bhāvitatto, bahussuto hoti avedhadhammo;
So kho pare nijjhapaye pajānaṃ, sotāvadhānūpanisūpapanne.
325 .Tasmā have sappurisaṃ bhajetha, medhāvinañceva bahussutañca;
Aññāya atthaṃ paṭipajjamāno, viññātadhammo sa sukhaṃ
[so sukhaṃ (sī.)] labhethāti.
Nāvāsuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
9. Kiṃsīlasuttaṃ
326 .‘‘ Ki ṃsīlo ki ṃsam ācāro, k āni kamm āni br ūhaya ṃ;
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).