Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Petavatthupāḷi
Petavatthupāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (54 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Petavatthupāḷi
1. Uragavaggo
1. Khettūpamapetavatthu
1. ‘‘ Khett ūpam ā arahanto, d āyak ā kassak ūpam ā;
Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ.
2. ‘‘Etaṃ bījaṃ kasi khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca;
Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati.
3. ‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya;
Saggañca kamati
[gamati (ka.)] ṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.
Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ.
2. Sūkaramukhapetavatthu
4. ‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā;
Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’
[makarā pure (ka.)] .
5. ‘‘ K āyena saññato āsi ṃ , vācāyāsimasaññato;
Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada.
6. ‘‘ Ta ṃ ty āha ṃ [tāha ṃ (ka.)] n ārada br ūmi, s āma ṃ di ṭṭ hamida ṃ tay ā;
Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti.
Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ.
3. Pūtimukhapetavatthu
7. ‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’.
8. ‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco
[pāpo duṭṭhavāco (sī.), pāpo dukkhavāco (syā. pī.)] ,
tapassirūpo mukhasā asaññato;
Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūti.
9.
‘‘ Tayida ṃ tay ā nārada s āma ṃ di ṭṭ ha ṃ ,
Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
‘Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi,
Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’’ti.
Pūtimukhapetavatthu tatiya ṃ .
4. Piṭṭ hadh ītalikapetavatthu
10 . ‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī;
Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā.
11 .
‘‘ Catt āro ca mah ārāje, lokap āle yasassine [yasassino (s ī. sy ā.)] ;
Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ;
Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā.
12 .
‘‘ Na hi ru ṇṇ aṃ vā soko v ā, yā caññ ā paridevan ā;
Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
13 . ‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti.
Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ.
5. Tirokuṭṭapetavatthu
14 .
[khu. pā. 7.1 khuddakapāṭhe] ‘‘Tirokuṭṭesu [tirokuḍḍesu (sī. syā. pī.)] tiṭṭhanti,
sandhisiṅghāṭakesu ca;
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
15 .
‘‘ Pah ūte annap ānamhi, khajjabhojje upa ṭṭ hite;
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
16 . ‘‘ Eva ṃ dadanti ñ ātīna ṃ , ye honti anukampak ā;
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;
‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
17 . ‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
18 .
‘‘‘ Cira ṃ jīvantu no ñ ātī, yesa ṃ hetu labh āmase;
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’.
19 . ‘‘‘ Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati;
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ [kayokkayaṃ (sī. ka.) kayokayaṃ (khu. pā. 7.6)] ;
Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā [kālakatā (sī. syā. pī.)] tahiṃ’.
20 . ‘‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
21 . ‘‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
22 . ‘‘‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā
[ñāti mitto (?)] sakhā ca me;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ’.
23 . ‘‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
Na ta ṃ pet ānamatth āya, eva ṃ ti ṭṭ hanti ñ ātayo ’.
24 . ‘‘‘ Ayañca kho dakkhi ṇā dinn ā, sa ṅghamhi suppati ṭṭ hit ā;
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati’.
25 . ‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti.
Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṃ.
6. Pañcaputtakhādapetivatthu
26 .
‘‘ Nagg ā dubba ṇṇ ar ūpāsi, duggandh ā pūti v āyasi;
Makkhikāhi parikiṇṇā [makkhikāparikiṇṇā ca (sī.)] , kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
27 . ‘‘ Aha ṃ bhadante [bhaddante (ka.)] pet īmhi, duggat ā yamalokik ā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
28 . ‘‘ K ālena pañca putt āni, s āya ṃ pañca pun āpare;
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
29 . ‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya [khuddāya (ka.)] hadayaṃ mama;
Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti.
30 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
31 . ‘‘Sapatī
[sapattī (sī.)] me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ;
Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ.
32 . ‘‘Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari;
Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
33 .
‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvāda ṃ abh āsisa ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā.
34 . ‘‘ Tassa kammassa vip ākena [vip āka ṃ (sy ā. ka.)] , mus āvādassa c ūbhaya ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
Pañcaputtakhādapetivatthu [pañcaputtakhādapetavatthu (sī. syā. pī.) evamuparipi] chaṭṭhaṃ.
7. Sattaputtakhādapetivatthu
35 . ‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
36 . ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
37 . ‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare;
Vij āyitv āna kh ādāmi, tepi n ā honti me ala ṃ .
38 . ‘‘ Pari ḍayhati dh ūm āyati, khud āya hadaya ṃ mama;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti.
39 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
40 . ‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā;
Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ.
41 .
‘‘ Tato me s āmiko kuddho, sapatti ṃ mayham ānayi;
Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ.
42 . ‘‘ Sāha ṃ padu ṭṭ hamanas ā, akari ṃ gabbhap ātana ṃ ;
Tassā temāsiko gabbho, pubbalohitako [pubbalohitako (ka.)] pati.
43 . ‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
44 .
‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvāda ṃ abh āsisa ṃ ;
‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.
45 . ‘‘ Tassa kammassa vip ākena, mus āvādassa c ūbhaya ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṃ.
8. Goṇapetavatthu
46 . ‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
47 . ‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
Tvaṃsi bālo ca
[bālova (ka.)] dummedho, yathā taññova dummatī’’ti.
48 . ‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi;
Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.
49 .
‘‘ N āyyakassa hatthap ādā, kāyo s īsañca dissati;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti.
50 . ‘‘ Ā ditta ṃ vata ma ṃ santa ṃ , ghatasitta ṃ va p āvaka ṃ ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
51 . ‘‘ Abbah ī [abb ūḷ ha ṃ (bah ūsu)] vata me salla ṃ , soka ṃ hadayanissita ṃ ;
Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi.
52 . ‘‘ Sv āha ṃ abb ūḷ hasallosmi, s ītibh ūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava’.
53 . Eva ṃ karonti sappaññ ā, ye honti anukampak ā;
Vinivattayanti sokamh ā, suj āto pitara ṃ yath āti.
Go ṇapetavatthu a ṭṭ hama ṃ .
9. Mahāpesakārapetivatthu
54 . ‘‘ G ūthañca mutta ṃ ruhirañca pubba ṃ , paribhuñjati kissa aya ṃ vip āko;
Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā.
55 . ‘‘ Nav āni vatth āni subh āni ceva, mud ūni suddh āni ca lomas āni;
Dinnāni missā kitakā [kiṭakā (ka.)] bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti.
56 . ‘‘ Bhariy ā mames ā ah ū bhadante, ad āyik ā maccharin ī kadariy ā;
Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca.
57 . ‘‘‘ G ūthañca mutta ṃ ruhirañca pubba ṃ , paribhuñja tva ṃ asuci ṃ sabbak āla ṃ ;
Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kiṭakasamā bhavantu’;
Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti.
Mahāpesakārapetivatthu navamaṃ.
10. Khallāṭiyapetivatthu
58 .
‘‘ K ā nu antovim ānasmi ṃ , ti ṭṭ hant ī nūpanikkhami;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
59 . ‘‘ Aṭṭī yāmi har āyāmi, nagg ā nikkhamitu ṃ bahi;
Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti.
60 . ‘‘ Handuttar īya ṃ dad āmi te, ida ṃ dussa ṃ niv āsaya;
Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
61 . ‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.
62 . ‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa;
Tathāhaṃ
[athāhaṃ (sī.)] sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
63 . Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā;
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ.
64 . Samanantarānuddiṭṭhe
[samanantarā anuddiṭṭhe (syā. ka.)] , vipāko udapajjatha [upapajjatha
(sī. syā.)] ;
Bhojanacchādanapānīyaṃ [bhojanacchādanaṃ pānīyaṃ (syā. ka.)] , dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
65 . Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Hasantī vimānā nikkhami, ‘dakkhiṇāya idaṃ phala’’’nti.
66 . ‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati;
Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti.
67 . ‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ;
Ad āsi ṃ ujubh ūtassa, vippasannena cetas ā.
68 . ‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ;
Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ.
69 . ‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā
[kālaṃkiriyā (ka.)] bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
70 . [ma. ni. 3.250, 267; a. ni. 3.36; pe. va. 240, 693] ‘‘ Catukka ṇṇ aṃ catudv āra ṃ, vibhatta ṃ
bhāgaso mitaṃ;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
71 . ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
72 . ‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
Khallāṭiyapetivatthu dasamaṃ.
11. Nāgapetavatthu
73 . ‘‘Puratova
[purato ca (syā.)] setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena;
Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbato [sabbato (ka.)] disā.
74 . ‘‘ Tumhe pana muggarahatthap āṇ ino, ruda ṃmukh ā chinnapabhinnagatt ā;
Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti.
75 . ‘‘ Puratova yo gacchati kuñjarena, setena n āgena catukkamena;
Amhāka putto ahu jeṭṭhako so [sova jeṭṭho (ka.)] , dānāni datvāna sukhī pamodati.
76 . ‘‘ Yo so majjhe assatar īrathena, catubbhi yuttena suvaggitena;
Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānavatī virocati.
77 . ‘‘ Yā sā ca pacch ā sivik āya n īyati, n ārī sapaññ ā migamandalocan ā;
Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.
78 . ‘‘ Ete ca d ānāni ada ṃsu pubbe, pasannacitt ā sama ṇabr āhma ṇā na ṃ;
Mayaṃ pana maccharino ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti
[khittoti (sī.)] .
79 . ‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino;
Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya
[virāgāya (syā. ka.)] dukkhajja pattā’’ti.
80 . ‘‘ Aññamañña ṃ vadhitv āna, piv āma pubbalohita ṃ;
Bahuṃ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase [naruccādimhase (ka.)] mayaṃ.
81 . ‘‘ Icceva macc ā paridevayanti, ad āyak ā pecca [maccharino (ka.)] yamassa ṭhāyino;
Ye te vidicca [viditvā (sī.)] adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.
82 . ‘‘ Te khuppip āsūpagat ā parattha, pacch ā [pet ā (sī.)] cira ṃ jh āyare ḍayham ānā;
Kamm āni katv āna dukhudr āni, anubhonti dukkha ṃ ka ṭukapphal āni.
83 . ‘‘ Ittara ṃ hi dhana ṃ dhañña ṃ, ittara ṃ idha j īvita ṃ;
Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito.
84 . ‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā;
Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti.
Nāgapetavatthu ekādasamaṃ.
12. Uragapetavatthu
85 .
‘‘ Uragova taca ṃ ji ṇṇ aṃ, hitv ā gacchati santanu ṃ;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
86 . ‘‘ Ḍayham āno na j ānāti, ñ ātīna ṃ paridevita ṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
87 . ‘‘ Anabbhito [anavhito (s ī.)] tato āgā, nānuññ āto ito gato;
Yathāgato tathā gato, tattha kā [kā tattha (sī.)] paridevanā.
88 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
89 . ‘‘Sace rode kisā assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā;
Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.
90 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
91 . ‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
92 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
93 . ‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
94 .
‘‘ Ḍayham āno na j ānāti, ñ ātīna ṃ paridevita ṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti.
Uragapetavatthu dvādasamaṃ.
Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Khettañca sūkaraṃ pūti, piṭṭhaṃ cāpi tirokuṭṭaṃ;
Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṃ pesakārakañca;
Tathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ, dvādasaṃ uragañcevāti.
2. Ubbarivaggo
1. Sa ṃ sāramocakapetivatthu
95 . ‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike
[uppāsuḷike (ka.)] kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
96 . ‘‘ Aha ṃ bhadante pet īmhi, duggat ā yamalokik ā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
97 . ‘‘ Ki ṃ nu k āyena v ācāya, manas ā dukka ṭaṃ kata ṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
98 . ‘‘ Anukampak ā mayha ṃ nāhesu ṃ bhante, pit ā ca m ātā athav āpi ñ ātak ā;
Ye maṃ niyojeyyuṃ dadāhi dānaṃ, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
99 . ‘‘ Ito aha ṃ vassasat āni pañca, ya ṃ evar ūpā vicar āmi nagg ā;
Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, pāpassa kammassa phalaṃ mamedaṃ.
100 .‘‘ Vand āmi ta ṃ ayya pasannacitt ā, anukampa ma ṃ vīra mah ānubh āva;
Datvā ca me ādisa yaṃ hi kiñci, mocehi maṃ duggatiyā bhadante’’ti.
101 .Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako;
Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
Thālakassa ca pānīyaṃ, tassā dakkhiṇamādisi.
102 .Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
103 .
Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṃ upasaṅkami.
104 .‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
105 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
106 .‘‘ Pucch āmi ta ṃ devi mah ānubh āve, manussabh ūtā kimak āsi puñña ṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
107 .‘‘ Uppa ṇḍ uki ṃ kisa ṃ ch āta ṃ, nagga ṃ sampatitacchavi ṃ [āpatitacchavi ṃ (sī.)] ;
Muni kāruṇiko loke, taṃ maṃ addakkhi duggataṃ.
108 .‘‘Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
Thālakassa ca pānīyaṃ, mama dakkhiṇamādisi.
109 .‘‘Ālopassa phalaṃ passa, bhattaṃ vassasataṃ dasa;
Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṃ.
110 .‘‘Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṃ passa yādisaṃ;
Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā.
111 .‘‘Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me;
Koseyyakambal īyāni, khomakapp āsik āni ca.
112 .‘‘Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare;
Sāhaṃ taṃ paridahāmi, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ.
113 .‘‘Thālakassa ca pānīyaṃ, vipākaṃ passa yādisaṃ;
Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.
114 .
‘‘ Setodak ā suppatitth ā, sītā appa ṭigandhiy ā;
Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.
115 .‘‘ Sāha ṃ ram āmi k īḷā mi, mod āmi akutobhay ā;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
Saṃsāramocakapetivatthu paṭhamaṃ.
2. Sāriputtattheramātupetivatthu
116 .‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi’’.
117 .‘‘Ahaṃ te sakiyā mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
118 .‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
119 .‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
120 .‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhāmi
[pubbalohitabhakkhāsmi (sī.)] , pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
121 .‘‘Dehi puttaka me dānaṃ, datvā anvādisāhi me;
Appeva nāma mucceyyaṃ, pubbalohitabhojanā’’ti.
122 .
Mātuy ā vacana ṃ sutv ā, upatissonukampako;
Āmantayi moggallānaṃ, anuruddhañca kappinaṃ.
123 .Catasso ku ṭiyo katv ā, sa ṅghe c ātuddise ad ā;
Kuṭiyo annapānañca, mātu dakkhiṇamādisī.
124 .Samanantar ānuddi ṭṭ he, vip āko udapajjatha;
Bhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
125 .Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Vicittavatthābharaṇā, kolitaṃ upasaṅkami.
126 .‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obh āsent ī dis ā sabb ā, osadh ī viya t ārak ā.
127 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
128 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
129 .‘‘Sāriputtassāhaṃ mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
130 .
‘‘ Cha ḍḍ ita ṃ khipita ṃ khe ḷaṃ, si ṅgh āṇ ika ṃ silesuma ṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
131 .‘‘ Va ṇik ānañca ya ṃ gh āna -sīsacchinn āna lohita ṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
132 .‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhissaṃ, pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
133 .
‘‘ Sāriputtassa dānena, mod āmi akutobhay ā;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
Sāriputtattherassa mātupetivatthu dutiyaṃ.
3. Mattāpetivatthu
134 .‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
135 .‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
136 .‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
137 .‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ, issukī maccharī saṭhā
[saṭhī (sī.)] ;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
138 .Sabba ṃ [sacca ṃ (ka.)] ahampi j ānāmi, yath ā tva ṃ ca ṇḍ ik ā ahu;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi paṃsukunthitā’’ti.
139 .‘‘ Sīsa ṃnh ātā tuva ṃ ā si, sucivatth ā ala ṅkat ā;
Ahañca kho [kho taṃ (sī. ka.)] adhimattaṃ, samalaṅkatatarā tayā.
140 .‘‘ Tass ā me pekkham ānāya, s āmikena samantayi;
Tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha.
141 .‘‘ Tato pa ṃsu ṃ gahetv āna, pa ṃsun ā ta ṃ hi okiri ṃ [ta ṃ vik īriha ṃ (sy ā. ka.)] ;
Tassa kammavipākena, tenamhi paṃsukunthitā’’ti.
142 .‘‘ Sacca ṃ ahampi j ānāmi, pa ṃsun ā ma ṃ tvamokiri;
Aññañca kho ta ṃ pucch āmi, kena khajjasi kacchuy ā’’ ti.
143 .‘‘ Bhesajjah ārī ubhayo, vananta ṃ agamimhase;
Tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno.
144 .‘‘Tassā tyājānamānāya, seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ;
Tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā’’ti.
145 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, seyyaṃ me tvaṃ samokiri;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuva’’nti.
146 .
‘‘ Sah āyāna ṃ samayo āsi, ñ ātīna ṃ samit ī ahu;
Tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṃ.
147 .‘‘ Tass ā ty ājānam ānāya, dussa ṃ ty āha ṃ ap ānudi ṃ;
Tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā aha’’nti.
148 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, dussaṃ me tvaṃ apānudi;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī’’ti.
149 .
‘‘ Tava gandhañca m ālañca, paccagghañca vilepana ṃ;
Gūthakūpe adhāresiṃ [adhāresiṃ (ka.)] , taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī’’ti.
150 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi duggatā tuva’’nti.
151 .‘‘Ubhinnaṃ samakaṃ āsi, yaṃ gehe vijjate dhanaṃ;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
Tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṃ.
152 .
‘‘ Tadeva ma ṃ tva ṃ avaca, ‘pāpakamma ṃ nisevasi;
Na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī’’’ti.
153 .‘‘ Vāmato ma ṃ tva ṃ paccesi, athopi ma ṃ us ūyasi;
Passa pāpānaṃ kammānaṃ, vipāko hoti yādiso.
154 .‘‘Te gharā tā ca dāsiyo [te gharadāsiyo āsuṃ (sī. syā.), te ghare dāsiyo ceva (ka.)] ,
tānevābharaṇānime;
Te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā.
155 .
‘‘ Id āni bh ūtassa pit ā, āpa ṇā gehamehiti;
Appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā’’ti.
156 .‘‘ Nagg ā dubba ṇṇ ar ūpāmhi, kis ā dhamanisanthat ā;
Kopīnametaṃ itthīnaṃ, mā maṃ bhūtapitāddasā’’ti.
157 .‘‘ Handa ki ṃ vā ty āha ṃ [ki ṃ ty āha ṃ (sī. sy ā.), ki ṃ vat āha ṃ (ka.)] dammi, ki ṃ vā tedha [ki ṃ
vā ca te (sī. syā.), kiṃ vidha te (ka.)] karomahaṃ;
Yena tvaṃ sukhitā assa, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
158 .‘‘Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggalā;
Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
159 .Sādh ūti s ā pa ṭissutv ā, bhojayitv āṭṭ ha bhikkhavo;
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī.
160 .Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
161 .Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
Vicittavatthābharaṇā, sapattiṃ upasaṅkami.
162 .
‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
163 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
164 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
165 .
‘‘ Aha ṃ matt ā tuva ṃ tiss ā, sapatt ī te pure ahu ṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
166 .‘‘ Tava dinnena d ānena, mod āmi akutobhay ā;
Cīraṃ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi;
Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
167 .‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvāna sobhane;
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupehi ṭhāna’’nti.
Mattāpetivatthu tatiyaṃ.
4. Nandāpetivatthu
168 .
‘‘ Kāḷī dubba ṇṇ ar ūpāsi, pharus ā bh īrudassan ā;
Piṅgalāsi kaḷārāsi, na taṃ maññāmi mānusi’’nti.
169 .‘‘ Aha ṃ nand ā nandisena, bhariy ā te pure ahu ṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
170 .‘‘ Ki ṃ nu k āyena v ācāya, manas ā dukka ṭaṃ kata ṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
171 .‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ [caṇḍī pharusavācā ca (sī.)] , tayi cāpi agāravā;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
172 .‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, imaṃ [idaṃ (sī. aṭṭha.)] dussaṃ nivāsaya;
Imaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nessāmi taṃ gharaṃ.
173 .‘‘Vatthañca annapānañca, lacchasi tvaṃ gharaṃ gatā;
Putte ca te passissasi, suṇisāyo ca dakkhasī’’ti.
174 .‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute.
175 .‘‘ Tappehi annap ānena, mama dakkhi ṇam ādisa;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
176 .Sādhūti so paṭissutvā, dānaṃ vipulamākiri;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca;
Chattaṃ gandhañca mālañca, vividhā ca upāhanā.
177 .
Bhikkh ū ca s īlasampanne, v ītar āge bahussute;
Tappetvā annapānena, tassā dakkhiṇamādisī.
178 .Samanantar ānuddi ṭṭ he , vip āko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
179 .Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
Vicittavatthābharaṇā, sāmikaṃ upasaṅkami.
180 .‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
181 .‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
182 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
183 .‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
184 .
‘‘ Tava dinnena d ānena, mod āmi akutobhay ā;
Ciraṃ jīva gahapati, saha sabbehi ñātibhi;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
185 .
‘‘ Idha dhamma ṃ caritv āna, d āna ṃ datv ā gahapati;
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
Nandāpetivatthu catutthaṃ.
5. Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu
186 .[vi. va. 1207] ‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado;
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti.
187 .‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;
Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvita’’nti.
188 .
‘‘ Sova ṇṇ amaya ṃ ma ṇimaya ṃ, lohitakamaya ṃ [lohita ṅgamaya ṃ (sy ā.), lohita ṅkamaya ṃ (sī.),
lohamayaṃ (katthaci)] atha rūpiyamayaṃ;
Ācikkha me bhaddamāṇava, cakkayugaṃ paṭipādayāmi te’’ti.
189 .So māṇavo tassa pāvadi, ‘‘candasūriyā ubhayettha dissare;
Sova ṇṇ amayo ratho mama, tena cakkayugena sobhat ī’’ ti.
190 .‘‘ Bālo kho tva ṃ asi m āṇ ava, yo tva ṃ patthayase apatthiya ṃ;
Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti.
191 .‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā;
Peto kālakato na dissati, ko nidha kandataṃ bālyataro’’ti.
192 .‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;
Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthayi’’nti.
193 .
‘‘ Āditta ṃ vata ma ṃ santa ṃ, ghatasitta ṃva p āvaka ṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
194 .‘‘ Abbah ī [abb ūḷ ha ṃ (sy ā. ka.)] vata me salla ṃ, soka ṃ hadayanissita ṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
195 .‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.
196 .
‘‘ Devat ā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
197 .‘‘ Yañca kandasi yañca rodasi, putta ṃ āḷā hane saya ṃ dahitv ā;
Svāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
198 .‘‘Appaṃ vā bahuṃ vā nāddasāma, dānaṃ dadantassa sake agāre;
Uposathakammaṃ vā tādisaṃ, kena kammena gatosi devaloka’’nti.
199 .‘‘Ābādhikohaṃ dukkhito gilāno, āturarūpomhi sake nivesane;
Buddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ, addakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ.
200 .‘‘Svāhaṃ muditamano pasannacitto, añjaliṃ akariṃ tathāgatassa;
Tāhaṃ kusalaṃ karitvāna kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
201 .‘‘Acchariyaṃ vata abbhutaṃ vata, añjalikammassa ayamīdiso vipāko;
Ahampi muditamano pasannacitto, ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti.
202 .‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
203 .
‘‘ Pāṇā tip ātā viramassu khippa ṃ, loke adinna ṃ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti.
204 .‘‘ Atthak āmosi me yakkha, hitak āmosi devate;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamāti.
205 .‘‘ Upemi sara ṇaṃ buddha ṃ, dhammañc āpi anuttara ṃ;
Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.
206 .‘‘ Pāṇā tip ātā viram āmi khippa ṃ, loke adinna ṃ parivajjay āmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi; Sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti.
Ma ṭṭ haku ṇḍ al īpetavatthu pañcama ṃ.
6. Ka ṇhapetavatthu
207 .‘‘Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;
Yo ca tuyhaṃ sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca
[cakkhuṃva (aṭṭha.)] dakkhiṇaṃ;
Tassa vātā balīyanti, sasaṃ jappati [ghaṭo jappati (ka.)] kesavā’’ti.
208 .‘‘ Tassa ta ṃ vacana ṃ sutv ā, rohi ṇeyyassa kesavo;
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito.
209 .‘‘ Ki ṃ nu ummattar ūpova, kevala ṃ dv āraka ṃ ima ṃ;
Saso sasoti lapasi, kīdisaṃ sasamicchasi.
210 .‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyamayaṃ;
Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.
211 .‘‘Santi aññepi sasakā, araññavanagocarā;
Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasī’’ti.
212 .‘‘Nāhamete sase icche, ye sasā pathavissitā;
Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesavā’’ti.
213 .‘‘So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;
Apatthiyaṃ patthayasi, candato sasamicchasī’’ti.
214 .‘‘Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yathaññamanusāsasi;
Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi.
215 .
‘‘ Na ya ṃ labbh ā manussena, amanussena v ā pana;
Jāto me mā mari putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.
216 .‘‘ Na mant ā mūlabhesajj ā, osadhehi dhanena v ā;
Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi.
217 .‘‘ Mahaddhan ā mah ābhog ā, ra ṭṭ havantopi khattiy ā;
Pahūtadhanadhaññāse, tepi no [natthetthapāṭhabhedo] ajarāmarā.
218 .‘‘ Khattiy ā br āhma ṇā vess ā, sudd ā ca ṇḍā lapukkus ā;
Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā.
219 .‘‘ Ye manta ṃ parivattenti, cha ḷaṅga ṃ brahmacintita ṃ;
Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā.
220 .‘‘Isayo vāpi [isayo cāpi (vimānavatthu 99)] ye santā, saññatattā tapassino;
Sarīraṃ tepi kālena, vijahanti tapassino.
221 .‘‘Bhāvitattā arahanto, katakiccā anāsavā;
Nikkhipanti imaṃ dehaṃ, puññapāpaparikkhayā’’ti.
222 .‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
223 .‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasoka ṃ ap ānudi.
224 .‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna bhātika’’
[bhāsitaṃ (syā.)] .
225 .Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaraṃ.
226 .
Yassa et ādis ā honti, amacc ā paric ārak ā;
Subhāsitena anventi, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.
Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṃ.
7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu
227 .‘‘ Naggo dubba ṇṇ ar ūposi, kiso dhamanisanthato;
Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa’’.
228 .‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato’’.
229 .‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’.
230 .‘‘Nagaraṃ atthi paṇṇānaṃ
[dasannānaṃ (sī. syā. pī.)] , erakacchanti vissutaṃ;
Tattha seṭṭhi pure āsiṃ, dhanapāloti maṃ vidū.
231 .‘‘Asīti sakaṭavāhānaṃ, hiraññassa ahosi me;
Pahūtaṃ me jātarūpaṃ, muttā veḷuriyā bahū.
232 .‘‘Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṃ piyaṃ ahu;
Pidahitvā dvāraṃ bhuñjiṃ
[bhuñjāmi (sī. syā.)] , mā maṃ yācanakāddasuṃ.
233 .‘‘Assaddho maccharī cāsiṃ, kadariyo paribhāsako;
Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahu jane
[bahujjanaṃ (sī. syā.)] .
234 .‘‘ Vip āko natthi d ānassa, sa ṃyamassa kuto phala ṃ;
Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite;
Papāyo ca vināsesiṃ, dugge saṅkamanāni ca.
235 .‘‘Svāhaṃ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto;
Upapanno pettivisayaṃ, khuppipāsasamappito.
236 .‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṃ;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ.
237 .‘‘Yo saṃyamo so vināso,yo vināso so saṃyamo;
Petā hi kira jānanti, yo saṃyamo so vināso.
238 .‘‘Ahaṃ pure saṃyamissaṃ, nādāsiṃ bahuke dhane;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
Sv āha ṃ pacch ānutapp āmi, attakammaphal ūpago.
239 .[pe. va. 69] ‘‘ Uddha ṃ cat ūhi m āsehi, k āla ṃkiriy ā bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
240 .[pe. va. 70] ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
241 .[pe. va. 71] ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
242 .[pe. va. 72] ‘‘ Tatth āha ṃ dīghamaddh āna ṃ, dukkha ṃ vedissa vedana ṃ;
Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
243 .‘‘ Ta ṃ vo vad āmi bhadda ṃ vo, y āvantettha sam āgat ā;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
244 .‘‘Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;
Na vo dukkhā pamutyatthi
[pamuttatthi (sabbattha) udā. 44 passitabbaṃ], uppaccāpi [upeccāpi
(syā. ka.)] palāyataṃ.
245 .‘‘Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā;
Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṃ saggaṃ gamissathā’’ti.
Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṃ.
8. Cūḷaseṭṭhipetavatthu
246 .
‘‘ Naggo kiso pabbajitosi bhante, ratti ṃ kuhi ṃ gacchasi kissa hetu;
Ācikkha me taṃ api sakkuṇemu, sabbena vittaṃ paṭipādaye tuva’’nti.
247 .‘‘ B ārāṇ as ī nagara ṃ dūraghu ṭṭ ha ṃ, tatth āha ṃ gahapati a ḍḍ hako ahu d īno;
Adātā gedhitamano āmisasmiṃ, dussīlyena yamavisayamhi patto.
248 .‘‘ So s ūcik āya kilamito tehi,
Teneva ñātīsu yāmi āmisakiñcikkhahetu;
Adānasīlā na ca saddahanti,
Dānaphalaṃ hoti paramhi loke.
249 .
‘‘ Dh ītā ca mayha ṃ lapate abhikkha ṇaṃ, ‘dass āmi d āna ṃ pit ūna ṃ pit āmah āna ṃ’;
Tamupakkhaṭaṃ parivisayanti brāhmaṇā [brāhmaṇe (sī.)] , ‘yāmi ahaṃ andhakavindaṃ
bhottu’’’nti.
250 .Tamavoca rājā ‘‘anubhaviyāna tampi,
Eyyāsi khippaṃ ahamapi kassaṃ pūjaṃ;
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu,
Saddhāyitaṃ hetuvaco suṇomā’’ti.
251 .
‘Tath ā’ti vatv ā agam āsi tattha, bhuñji ṃsu bhatta ṃ na ca dakkhi ṇā rah ā;
Paccāgami rājagahaṃ punāparaṃ, pāturahosi purato janādhipassa.
252 .Disvāna petaṃ punadeva āgataṃ, rājā avoca ‘‘ahamapi kiṃ dadāmi;
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu, yena tuvaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
253 .‘‘ Buddhañca sa ṅgha ṃ parivisiy āna r āja, annena p ānena ca c īvarena;
Taṃ dakkhiṇaṃ ādisa me hitāya, evaṃ ahaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
254 .Tato ca rājā nipatitvā tāvade [tāvadeva (syā.), tadeva (ka.)] , dānaṃ sahatthā atulaṃ daditvā
[atulañca datvā (syā. ka.)] saṅghe;
Ārocesi pakataṃ [ārocayī pakatiṃ (sī. syā.)] tathāgatassa, tassa ca petassa dakkhiṇaṃ
ādisittha.
255 .So pūjito ativiya sobhamāno, pāturahosi purato janādhipassa;
‘‘Yakkhohamasmi paramiddhipatto, na mayhamatthi samā sadisā
[mayhamiddhisamasadisā
(sī. syā.)] mānusā.
256 .‘‘ Pass ānubh āva ṃ aparimita ṃ mamayida ṃ, tay ānudi ṭṭ ha ṃ atula ṃ datv ā sa ṅghe;
Santappito satataṃ sadā bahūhi, yāmi ahaṃ sukhito manussadevā’’ti.
Cūḷaseṭṭhipetavatthu aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
9. Aṅkurapetavatthu
257 .‘‘Yassa atthāya gacchāma, kambojaṃ dhanahārakā;
Ayaṃ kāmadado yakkho, imaṃ yakkhaṃ nayāmase.
258 .‘‘Imaṃ yakkhaṃ gahetvāna, sādhukena pasayha vā;
Yānaṃ āropayitvāna, khippaṃ gacchāma dvāraka’’nti.
259 .
[j ā. 1.10.151; 1.14.196; 2.18.153; 2.22.10] ‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako’’ti.
260 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Khandhampi tassa chindeyya, attho ce tādiso siyā’’ti.
261 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Na tassa pattaṃ bhindeyya [hiṃseyya (ka.)] , mittadubbho hi pāpako’’ti.
262 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Samūlampi taṃ abbuhe [ubbahe (?)] , attho ce tādiso siyā’’ti.
263 .‘‘ Yassekarattimpi ghare vaseyya, yatthannap āna ṃ puriso labhetha;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, kataññutā sappurisehi vaṇṇitā.
264 .‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, annena pānena upaṭṭhito siyā;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhapāṇī dahate mittadubbhiṃ.
265 .‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, pacchā pāpena hiṃsati;
Allapāṇihato
[adubbhipāṇīhato (ka)] poso, na so bhadrāni passatī’’ti.
266 .‘‘Nāhaṃ devena vā manussena vā, issariyena vāhaṃ suppasayho;
Yakkhohamasmi paramiddhipatto, dūraṅgamo vaṇṇabalūpapanno’’ti.
267 .‘‘Pāṇi te sabbaso vaṇṇo, pañcadhāro madhussavo;
Nānāras ā paggharanti, maññeha ṃ ta ṃ purindada ’’ nti.
268 .‘‘ Nāmhi devo na gandhabbo, n āpi sakko purindado;
Petaṃ maṃ aṅkura jānāhi, roruvamhā [heruvamhā (sī.)] idhāgata’’nti.
269 .‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, roruvasmiṃ pure tuvaṃ;
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
270 .‘‘Tunnavāyo pure āsiṃ, roruvasmiṃ tadā ahaṃ;
Sukicchavutti kapaṇo, na me vijjati dātave.
271 .
‘‘ Nivesanañca [āvesanañca (s ī.)] me āsi, asayhassa upantike;
Saddhassa dānapatino, katapuññassa lajjino.
272 .‘‘ Tattha y ācanak ā yanti, n ānāgott ā vanibbak ā;
Te ca maṃ tattha pucchanti, asayhassa nivesanaṃ.
273 .‘‘Kattha gacchāma bhaddaṃ vo, kattha dānaṃ padīyati;
Tesāhaṃ puṭṭho akkhāmi, asayhassa nivesanaṃ.
274 .
‘‘ Paggayha dakkhi ṇaṃ bāhu ṃ, ettha gacchatha bhadda ṃ vo;
Ettha dānaṃ padīyati, asayhassa nivesane.
275 .‘‘ Tena p āṇ i k āmadado, tena p āṇ i madhussavo;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
276 .‘‘Na kira tvaṃ adā dānaṃ, sakapāṇīhi kassaci;
Parassa dānaṃ anumodamāno, pāṇiṃ paggayha pāvadi.
277 .‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
Tena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
278 .‘‘Yo so dānamadā bhante, pasanno sakapāṇibhi;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, kiṃ nu so disataṃ gato’’ti.
279 .‘‘Nāhaṃ pajānāmi asayhasāhino, aṅgīrasassa gatiṃ āgatiṃ vā;
Sutañca me vessavaṇassa santike, sakkassa sahabyataṃ gato asayho’’ti.
280 .‘‘Alameva kātuṃ kalyāṇaṃ, dānaṃ dātuṃ yathārahaṃ;
Pāṇiṃ kāmadadaṃ disvā, ko puññaṃ na karissati.
281 .
‘‘ So hi n ūna ito gantv ā, anuppatv āna dv āraka ṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
282 .‘‘ Dass āmannañca p ānañca, vatthasen āsan āni ca;
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
283 .‘‘ Kena te a ṅgul ī ku ṇā [ku ṇṭ hā (sī. sy ā.)] , mukhañca ku ṇal īkata ṃ [ku ṇḍ al īkata ṃ (sī. sy ā. ka.)] ;
Akkhīni ca paggharanti, kiṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’’ti.
284 .‘‘ A ṅgīrasassa gahapatino, saddhassa gharamesino;
Tassāhaṃ dānavissagge, dāne adhikato ahuṃ.
285 .‘‘ Tattha y ācanake disv ā, āgate bhojanatthike;
Ekamanta ṃ apakkamma, ak āsi ṃ ku ṇali ṃ mukha ṃ.
286 .‘‘Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ;
Akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā’’ti.
287 .‘‘Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṃ;
Akkhīni ca paggharanti, yaṃ taṃ parassa dānassa;
Akāsi kuṇaliṃ mukhaṃ.
288 .
‘‘ Katha ṃ hi d āna ṃ dadam āno, kareyya parapattiya ṃ;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca.
289 .‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
290 .‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
291 .Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṃtumassa
[yaṃ taṃ assa (syā.), yantamassa (ka.)] sukhāvahaṃ.
292 .Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.
293 .‘‘Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṃ paridahissati;
Kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṃ.
294 .
‘‘ Ko chatticchati gandhañca, ko m āla ṃ ko up āhana ṃ;
Itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā [pāṭavā (ka.)] ;
Sadā sāyañca pāto ca, aṅkurassa nivesane.
295 .‘‘‘ Sukha ṃ supati a ṅkuro ’, iti j ānāti ma ṃ jano;
Dukkhaṃ supāmi sindhaka [sanduka, sindhuka (ka.)] , yaṃ na passāmi yācake.
296 .‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano;
Dukkhaṃ sindhaka supāmi, appake su vanibbake’’ti.
297 .‘‘Sakko ce te varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
Kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṃ vare’’ti.
298 .‘‘Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
Kāluṭṭhitassa me sato, suriyuggamanaṃ pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
299 .
‘‘ Dadato me na kh īyetha, datv ā nānutapeyyaha ṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakkaṃ varaṃ vare’’ti.
300 .‘‘ Na sabbavitt āni pare pavecche, dadeyya d ānañca dhanañca rakkhe;
Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, atippadānena kulā na honti.
301 .‘‘ Ad ānamatid ānañca, nappasa ṃsanti pa ṇḍ it ā;
Tasm ā hi d ānā dhanameva seyyo, samena vatteyya sa dh īradhammo ’’ ti.
302 . ‘‘ Aho vata re ahameva dajja ṃ , santo ca ma ṃ sappuris ā bhajeyyu ṃ ;
Meghova ninnāni paripūrayanto [bhipūrayanto (sī.), hi pūrayanto (syā.)] , santappaye
sabbavanibbakānaṃ.
303 . ‘‘ Yassa y ācanake disv ā, mukhava ṇṇ o pas īdati;
Datvā attamano hoti, taṃ gharaṃ vasato sukhaṃ.
304 . ‘‘ Yassa y ācanake disv ā, mukhava ṇṇ o pas īdati;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa [puññassa (sī.)] sampadā.
305 . [a. ni. 6.37] ‘‘ Pubbeva dānā sumano, dada ṃ citta ṃ pas ādaye;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa [puññassa (sī.)] sampadā’’ti.
306 . Saṭṭhi vāhasahassāni, aṅkurassa nivesane;
Bhojanaṃ dīyate niccaṃ, puññapekkhassa jantuno.
307 . Tisahassāni sūdāni hi
[sūdāni (syā. ka.)] , āmuttamaṇikuṇḍalā;
Aṅkuraṃ upajīvanti, dāne yaññassa vāvaṭā [byāvaṭā (sī.), pāvaṭā (syā.)] .
308 . Saṭṭhi purisasahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Aṅkurassa mahādāne, kaṭṭhaṃ phālenti māṇavā.
309 . Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Aṅkurassa mahādāne, vidhā piṇḍenti nāriyo.
310 . Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Aṅkurassa mahādāne, dabbigāhā upaṭṭhitā.
311 .
Bahu ṃ bah ūna ṃ pādāsi, cira ṃ pādāsi khattiyo;
Sakkaccañca sahatthā ca, cittīkatvā punappunaṃ.
312 . Bah ū m āse ca pakkhe ca, utusa ṃ vacchar āni ca;
Mahādānaṃ pavattesi, aṅkuro dīghamantaraṃ.
313 . Eva ṃ datv ā yajitv ā ca, a ṅkuro d īghamantara ṃ ;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
314 . Ka ṭacchubhikkha ṃ datv āna, anuruddhassa indako;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
315 . Dasahi ṭhānehi a ṅkura ṃ , indako atirocati;
Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
316 . Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca;
Ādhipaccena aṅkuraṃ, indako atirocati.
317 . Tāvatiṃse yadā buddho, silāyaṃ paṇḍukambale;
Pāricchattakamūlamhi, vihāsi purisuttamo.
318 . Dasasu lokadhātūsu, sannipatitvāna devatā;
Payirup āsanti sambuddha ṃ , vasanta ṃ nagamuddhani.
319 . Na koci devo va ṇṇ ena, sambuddha ṃ atirocati;
Sabbe deve atikkamma [adhigayha (sī.), atiggayha (ka)] , sambuddhova virocati.
320 . Yojanāni dasa dve ca, aṅkuroyaṃ tadā ahu;
Avidūreva buddhassa
[avidūre sambuddhassa (ka.)] , indako atirocati.
321 . Oloketvāna sambuddho, aṅkurañcāpi indakaṃ;
Dakkhiṇeyyaṃ sambhāvento
[pabhāvento (sī.)] , idaṃ vacanamabravi.
322 . ‘‘ Mah ādāna ṃ tay ā dinna ṃ , aṅkura d īghamantara ṃ ;
Atidūre [suvidūre (ka.)] nisinnosi, āgaccha mama santike’’ti.
323 . Codito bh āvitattena, a ṅkuro idamabravi;
‘‘Kiṃ mayhaṃ tena dānena, dakkhiṇeyyena suññataṃ.
324 . ‘‘Ayaṃ so indako yakkho, dajjā dānaṃ parittakaṃ;
Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā’’ti.
325 . ‘‘Ujjaṅgale yathā khette, bījaṃ bahumpi ropitaṃ;
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti kassakaṃ.
326 . ‘‘Tatheva dānaṃ bahukaṃ, dussīlesu patiṭṭhitaṃ;
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti dāyakaṃ.
327 . ‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;
Sammā dhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.
328 . ‘‘Tatheva sīlavantesu, guṇavantesu tādisu;
Appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala’’nti.
329 .
Viceyya dāna ṃ dātabba ṃ , yattha dinna ṃ mahapphala ṃ ;
Viceyya dānaṃ datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā.
330 . Viceyya dāna ṃ sugatappasattha ṃ , ye dakkhi ṇeyy ā idha j īvaloke;
Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhetteti.
Aṅkurapetavatthu navamaṃ.
10. Uttaramātupetivatthu
331 . Div āvih āragata ṃ bhikkhu ṃ , ga ṅgātīre nisinnaka ṃ ;
Taṃ petī upasaṅkamma, dubbaṇṇā bhīrudassanā.
332 . Kesā cassā atidīghā [ahū dīghā (ka.)] , yāvabhūmāvalambare [yāva bhūmyā’valambare (?)] ;
Kesehi sā paṭicchannā, samaṇaṃ etadabravi.
333 . ‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkatā ahaṃ;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ;
Dehi tvaṃ pāniyaṃ bhante, tasitā pāniyāya me’’ti.
334 .
‘‘ Aya ṃ sītodik ā ga ṅgā, himavantato [himavant āva (ka.)] sandati;
Piva etto gahetv āna, ki ṃ ma ṃ yācasi p āniya ’’ nti.
335 . ‘‘ Sac āha ṃ bhante ga ṅgāya, saya ṃ ga ṇhāmi p āniya ṃ ;
Lohitaṃ me parivattati, tasmā yācāmi pāniya’’nti.
336 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, gaṅgā te hoti lohita’’nti.
337 . ‘‘Putto me uttaro nāma
[putto me bhante uttaro (ka.)] , saddho āsi upāsako;
So ca mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchati.
338 . ‘‘ C īvara ṃ pi ṇḍ ap ātañca, paccaya ṃ sayan āsana ṃ ;
Tamahaṃ paribhāsāmi, maccherena upaddutā.
339 . ‘‘ Ya ṃ tva ṃ mayha ṃ ak ām āya, sama ṇā na ṃ pavecchasi;
Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ.
340 . ‘‘Etaṃ te paralokasmiṃ, lohitaṃ hotu uttara;
Tassa kammassa vipākena, gaṅgā me hoti lohita’’nti.
Uttaramātupetivatthu dasamaṃ.
11. Suttapetavatthu
341 . ‘‘Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno, suttaṃ adāsiṃ upasaṅkamma yācitā;
Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati, bahukā ca me uppajjare
[bahū ca me upapajjare (sī.)]
vatthakoṭiyo.
342 . ‘‘ Pupph ābhiki ṇṇ aṃ ramita ṃ [rammamida ṃ (ka.)] vim āna ṃ , anekacitta ṃ naran ārisevita ṃ ;
Sāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca, pahūtavittā na ca tāva khīyati.
343 . ‘‘ Tasseva kammassa vip ākamanvay ā, sukhañca s ātañca idh ūpalabbhati;
Sāhaṃ gantvā punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
344 . ‘‘ Satta tuva ṃ vassasat ā idh āgat ā,
Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṃ bhavissasi;
Sabbeva te kālakatā ca ñātakā,
Kiṃ tattha gantvāna ito karissasī’’ti.
345 .
‘‘ Satteva vass āni idh āgat āya me, dibbañca sukhañca samappit āya;
Sāhaṃ gantvāna punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
346 . So ta ṃ gahetv āna pasayha b āhāya ṃ , pacc ānayitv āna theri ṃ sudubbala ṃ ;
‘‘Vajjesi aññampi janaṃ idhāgataṃ, ‘karotha puññāni sukhūpalabbhati’’.
347 . ‘‘ Di ṭṭ hā may ā akatena s ādhun ā, pet ā vihaññanti tatheva manuss ā;
Kammañca katvā sukhavedanīyaṃ, devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā’’ti.
Suttapetavatthu ekādasamaṃ.
12. Kaṇṇamuṇḍapetivatthu
348 . ‘‘Soṇṇasopānaphalakā, soṇṇavālukasanthatā;
Tattha sogandhiy ā vagg ū, sucigandh ā manoram ā.
349 . ‘‘Nānārukkhehi sañchannā, nānāgandhasameritā;
Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā
[samohatā (ka.)] .
350 . ‘‘Surabhiṃ sampavāyanti, manuññā māluteritā;
Haṃsakoñcābhirudā ca, cakkavakkābhikūjitā.
351 .
‘‘ N ānādijaga ṇā ki ṇṇā , nānāsaraga ṇā yut ā;
Nānāphaladharā rukkhā, nānāpupphadharā vanā.
352 . ‘‘ Na manussesu īdisa ṃ , nagara ṃ yādisa ṃ ida ṃ ;
Pāsādā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
Daddallamānā ābhenti
[ābhanti (ka.)] , samantā caturo disā.
353 . ‘‘Pañca dāsisatā tuyhaṃ, yā temā paricārikā;
Tā
[kā (ka.)] kambukāyūradharā [kambukeyūradharā (sī.)] , kañcanāveḷabhūsitā.
354 . ‘‘Pallaṅkā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
Kadalimigasañchannā
[kādalimigasañchannā (sī.)] , sajjā gonakasanthatā.
355 . ‘‘Yattha tvaṃ vāsūpagatā, sabbakāmasamiddhinī;
Sampattāyaḍḍharattāya
[… rattiyā (ka.)] , tato uṭṭhāya gacchasi.
356 . ‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, pokkharaññā samantato;
Tassā tīre tuvaṃ ṭhāsi, harite saddale subhe.
357 .
‘‘ Tato te ka ṇṇ amu ṇḍ o sunakho, a ṅgama ṅgāni kh ādati;
Yadā ca khāyitā āsi, aṭṭhisaṅkhalikā katā;
Ogāhasi pokkharaṇiṃ, hoti kāyo yathā pure.
358 .
‘‘ Tato tva ṃ aṅgapacca ṅgī [aṅgapacca ṅgā (ka.)] , suc āru piyadassan ā;
Vatthena pārupitvāna, āyāsi mama santikaṃ.
359 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, kaṇṇamuṇḍo sunakho tavaaṅgamaṅgāni khādatī’’ti.
360 . ‘‘Kimilāyaṃ
[kimbilāyaṃ (sī. syā.)] gahapati, saddho āsi upāsako;
Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, dussīlā aticārinī.
361 . ‘‘So maṃ aticaramānāya [evamāticaramānāya (syā. pī.)] , sāmiko etadabravi;
‘Netaṃ channaṃ [netaṃ channaṃ na (sī.), netaṃ channaṃ netaṃ (ka.)] patirūpaṃ, yaṃ tvaṃ
aticarāsi maṃ’.
362 . ‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvādañca bh āsisa ṃ ;
‘Nāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā.
363 . ‘‘‘Sacāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā;
Kaṇṇamuṇḍo yaṃ sunakho, aṅgamaṅgāni khādatu’.
364 . ‘‘Tassa kammassa vipākaṃ, musāvādassa cūbhayaṃ;
Satteva vassasatāni, anubhūtaṃ yato hi me;
Kaṇṇamuṇḍo ca sunakho, aṅgamaṅgāni khādati.
365 . ‘‘ Tvañca deva bahuk āro, atth āya me idh āgato;
Sumuttāhaṃ kaṇṇamuṇḍassa, asokā akutobhayā.
366 . ‘‘Tāhaṃ deva namassāmi, yācāmi pañjalīkatā;
Bhuñja amānuse kāme, rama deva mayā sahā’’ti.
367 . ‘‘Bhuttā amānusā kāmā, ramitomhi tayā saha;
Tāhaṃ subhage yācāmi, khippaṃ paṭinayāhi ma’’nti.
Kaṇṇamuṇḍapetivatthu dvādasamaṃ.
13. Ubbaripetavatthu
368 .
Ahu rājā brahmadatto, pañc ālāna ṃ rathesabho;
Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha [rājā kālaṅkarī tadā (sī.)] .
369 . Tassa āḷā hana ṃ gantv ā, bhariy ā kandati ubbar ī [uppari (ka.)] ;
Brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati.
370 . Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni;
So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā.
371 . ‘‘Kassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
Kassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
372 .
Te ca tattha viy āka ṃ su, ye tattha susam āgat ā;
‘‘Brahmadattassa bhadante [bhaddante (ka.)] , brahmadattassa mārisa.
373 . ‘‘ Tassa ida ṃ āḷā hana ṃ , nānāgandhasamerita ṃ ;
Tassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
374 . ‘‘Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā;
Imasmiṃ āḷāhane daḍḍhā, tesaṃ kamanusocasī’’ti.
375 .
‘‘ Yo r ājā cūḷ an īputto, pañc ālāna ṃ rathesabho;
Taṃ bhante anusocāmi, bhattāraṃ sabbakāmada’’nti.
376 . ‘‘ Sabbe v āhesu ṃ rājāno, brahmadattassan āmak ā;
Sabbevacūḷanīputtā, pañcālānaṃ rathesabhā.
377 . ‘‘ Sabbesa ṃ anupubbena, mahesittamak ārayi;
Kasmā purimake hitvā, pacchimaṃ anusocasī’’ti.
378 . ‘‘ Ā tume itthibh ūtāya, d īgharatt āya m ārisa;
Yassā me itthibhūtāya, saṃsāre bahubhāsasī’’ti.
379 . ‘‘ Ahu itth ī ahu puriso, pasuyonimpi āgam ā;
Evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatī’’ti.
380 . ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Khuddakanikāye
Petavatthupāḷi
1. Uragavaggo
1. Khettūpamapetavatthu
1. ‘‘ Khett ūpam ā arahanto, d āyak ā kassak ūpam ā;
Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ.
2. ‘‘Etaṃ bījaṃ kasi khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca;
Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati.
3. ‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya;
Saggañca kamati
[gamati (ka.)] ṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.
Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ.
2. Sūkaramukhapetavatthu
4. ‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā;
Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’
[makarā pure (ka.)] .
5. ‘‘ K āyena saññato āsi ṃ , vācāyāsimasaññato;
Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada.
6. ‘‘ Ta ṃ ty āha ṃ [tāha ṃ (ka.)] n ārada br ūmi, s āma ṃ di ṭṭ hamida ṃ tay ā;
Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti.
Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ.
3. Pūtimukhapetavatthu
7. ‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe;
Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’.
8. ‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco
[pāpo duṭṭhavāco (sī.), pāpo dukkhavāco (syā. pī.)] ,
tapassirūpo mukhasā asaññato;
Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūti.
9.
‘‘ Tayida ṃ tay ā nārada s āma ṃ di ṭṭ ha ṃ ,
Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
‘Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi,
Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’’ti.
Pūtimukhapetavatthu tatiya ṃ .
4. Piṭṭ hadh ītalikapetavatthu
10 . ‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī;
Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā.
11 .
‘‘ Catt āro ca mah ārāje, lokap āle yasassine [yasassino (s ī. sy ā.)] ;
Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ;
Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā.
12 .
‘‘ Na hi ru ṇṇ aṃ vā soko v ā, yā caññ ā paridevan ā;
Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
13 . ‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti.
Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ.
5. Tirokuṭṭapetavatthu
14 .
[khu. pā. 7.1 khuddakapāṭhe] ‘‘Tirokuṭṭesu [tirokuḍḍesu (sī. syā. pī.)] tiṭṭhanti,
sandhisiṅghāṭakesu ca;
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
15 .
‘‘ Pah ūte annap ānamhi, khajjabhojje upa ṭṭ hite;
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
16 . ‘‘ Eva ṃ dadanti ñ ātīna ṃ , ye honti anukampak ā;
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;
‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.
17 . ‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
18 .
‘‘‘ Cira ṃ jīvantu no ñ ātī, yesa ṃ hetu labh āmase;
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’.
19 . ‘‘‘ Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati;
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ [kayokkayaṃ (sī. ka.) kayokayaṃ (khu. pā. 7.6)] ;
Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā [kālakatā (sī. syā. pī.)] tahiṃ’.
20 . ‘‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
21 . ‘‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.
22 . ‘‘‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā
[ñāti mitto (?)] sakhā ca me;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ’.
23 . ‘‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
Na ta ṃ pet ānamatth āya, eva ṃ ti ṭṭ hanti ñ ātayo ’.
24 . ‘‘‘ Ayañca kho dakkhi ṇā dinn ā, sa ṅghamhi suppati ṭṭ hit ā;
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati’.
25 . ‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti.
Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṃ.
6. Pañcaputtakhādapetivatthu
26 .
‘‘ Nagg ā dubba ṇṇ ar ūpāsi, duggandh ā pūti v āyasi;
Makkhikāhi parikiṇṇā [makkhikāparikiṇṇā ca (sī.)] , kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
27 . ‘‘ Aha ṃ bhadante [bhaddante (ka.)] pet īmhi, duggat ā yamalokik ā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
28 . ‘‘ K ālena pañca putt āni, s āya ṃ pañca pun āpare;
Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.
29 . ‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya [khuddāya (ka.)] hadayaṃ mama;
Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti.
30 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
31 . ‘‘Sapatī
[sapattī (sī.)] me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ;
Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ.
32 . ‘‘Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari;
Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
33 .
‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvāda ṃ abh āsisa ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā.
34 . ‘‘ Tassa kammassa vip ākena [vip āka ṃ (sy ā. ka.)] , mus āvādassa c ūbhaya ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
Pañcaputtakhādapetivatthu [pañcaputtakhādapetavatthu (sī. syā. pī.) evamuparipi] chaṭṭhaṃ.
7. Sattaputtakhādapetivatthu
35 . ‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;
Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
36 . ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
37 . ‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare;
Vij āyitv āna kh ādāmi, tepi n ā honti me ala ṃ .
38 . ‘‘ Pari ḍayhati dh ūm āyati, khud āya hadaya ṃ mama;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti.
39 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.
40 . ‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā;
Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ.
41 .
‘‘ Tato me s āmiko kuddho, sapatti ṃ mayham ānayi;
Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ.
42 . ‘‘ Sāha ṃ padu ṭṭ hamanas ā, akari ṃ gabbhap ātana ṃ ;
Tassā temāsiko gabbho, pubbalohitako [pubbalohitako (ka.)] pati.
43 . ‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;
Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.
44 .
‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvāda ṃ abh āsisa ṃ ;
‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.
45 . ‘‘ Tassa kammassa vip ākena, mus āvādassa c ūbhaya ṃ ;
Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṃ.
8. Goṇapetavatthu
46 . ‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
47 . ‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
Tvaṃsi bālo ca
[bālova (ka.)] dummedho, yathā taññova dummatī’’ti.
48 . ‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi;
Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.
49 .
‘‘ N āyyakassa hatthap ādā, kāyo s īsañca dissati;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti.
50 . ‘‘ Ā ditta ṃ vata ma ṃ santa ṃ , ghatasitta ṃ va p āvaka ṃ ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
51 . ‘‘ Abbah ī [abb ūḷ ha ṃ (bah ūsu)] vata me salla ṃ , soka ṃ hadayanissita ṃ ;
Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi.
52 . ‘‘ Sv āha ṃ abb ūḷ hasallosmi, s ītibh ūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava’.
53 . Eva ṃ karonti sappaññ ā, ye honti anukampak ā;
Vinivattayanti sokamh ā, suj āto pitara ṃ yath āti.
Go ṇapetavatthu a ṭṭ hama ṃ .
9. Mahāpesakārapetivatthu
54 . ‘‘ G ūthañca mutta ṃ ruhirañca pubba ṃ , paribhuñjati kissa aya ṃ vip āko;
Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā.
55 . ‘‘ Nav āni vatth āni subh āni ceva, mud ūni suddh āni ca lomas āni;
Dinnāni missā kitakā [kiṭakā (ka.)] bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti.
56 . ‘‘ Bhariy ā mames ā ah ū bhadante, ad āyik ā maccharin ī kadariy ā;
Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca.
57 . ‘‘‘ G ūthañca mutta ṃ ruhirañca pubba ṃ , paribhuñja tva ṃ asuci ṃ sabbak āla ṃ ;
Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kiṭakasamā bhavantu’;
Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti.
Mahāpesakārapetivatthu navamaṃ.
10. Khallāṭiyapetivatthu
58 .
‘‘ K ā nu antovim ānasmi ṃ , ti ṭṭ hant ī nūpanikkhami;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
59 . ‘‘ Aṭṭī yāmi har āyāmi, nagg ā nikkhamitu ṃ bahi;
Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti.
60 . ‘‘ Handuttar īya ṃ dad āmi te, ida ṃ dussa ṃ niv āsaya;
Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane;
Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.
61 . ‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.
62 . ‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa;
Tathāhaṃ
[athāhaṃ (sī.)] sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
63 . Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā;
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ.
64 . Samanantarānuddiṭṭhe
[samanantarā anuddiṭṭhe (syā. ka.)] , vipāko udapajjatha [upapajjatha
(sī. syā.)] ;
Bhojanacchādanapānīyaṃ [bhojanacchādanaṃ pānīyaṃ (syā. ka.)] , dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
65 . Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Hasantī vimānā nikkhami, ‘dakkhiṇāya idaṃ phala’’’nti.
66 . ‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati;
Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti.
67 . ‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ;
Ad āsi ṃ ujubh ūtassa, vippasannena cetas ā.
68 . ‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ;
Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ.
69 . ‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā
[kālaṃkiriyā (ka.)] bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
70 . [ma. ni. 3.250, 267; a. ni. 3.36; pe. va. 240, 693] ‘‘ Catukka ṇṇ aṃ catudv āra ṃ, vibhatta ṃ
bhāgaso mitaṃ;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
71 . ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
72 . ‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;
Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
Khallāṭiyapetivatthu dasamaṃ.
11. Nāgapetavatthu
73 . ‘‘Puratova
[purato ca (syā.)] setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena;
Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbato [sabbato (ka.)] disā.
74 . ‘‘ Tumhe pana muggarahatthap āṇ ino, ruda ṃmukh ā chinnapabhinnagatt ā;
Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti.
75 . ‘‘ Puratova yo gacchati kuñjarena, setena n āgena catukkamena;
Amhāka putto ahu jeṭṭhako so [sova jeṭṭho (ka.)] , dānāni datvāna sukhī pamodati.
76 . ‘‘ Yo so majjhe assatar īrathena, catubbhi yuttena suvaggitena;
Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānavatī virocati.
77 . ‘‘ Yā sā ca pacch ā sivik āya n īyati, n ārī sapaññ ā migamandalocan ā;
Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.
78 . ‘‘ Ete ca d ānāni ada ṃsu pubbe, pasannacitt ā sama ṇabr āhma ṇā na ṃ;
Mayaṃ pana maccharino ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti
[khittoti (sī.)] .
79 . ‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino;
Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya
[virāgāya (syā. ka.)] dukkhajja pattā’’ti.
80 . ‘‘ Aññamañña ṃ vadhitv āna, piv āma pubbalohita ṃ;
Bahuṃ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase [naruccādimhase (ka.)] mayaṃ.
81 . ‘‘ Icceva macc ā paridevayanti, ad āyak ā pecca [maccharino (ka.)] yamassa ṭhāyino;
Ye te vidicca [viditvā (sī.)] adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.
82 . ‘‘ Te khuppip āsūpagat ā parattha, pacch ā [pet ā (sī.)] cira ṃ jh āyare ḍayham ānā;
Kamm āni katv āna dukhudr āni, anubhonti dukkha ṃ ka ṭukapphal āni.
83 . ‘‘ Ittara ṃ hi dhana ṃ dhañña ṃ, ittara ṃ idha j īvita ṃ;
Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito.
84 . ‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā;
Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti.
Nāgapetavatthu ekādasamaṃ.
12. Uragapetavatthu
85 .
‘‘ Uragova taca ṃ ji ṇṇ aṃ, hitv ā gacchati santanu ṃ;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
86 . ‘‘ Ḍayham āno na j ānāti, ñ ātīna ṃ paridevita ṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
87 . ‘‘ Anabbhito [anavhito (s ī.)] tato āgā, nānuññ āto ito gato;
Yathāgato tathā gato, tattha kā [kā tattha (sī.)] paridevanā.
88 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
89 . ‘‘Sace rode kisā assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā;
Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.
90 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
91 . ‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
92 . ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.
93 . ‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
94 .
‘‘ Ḍayham āno na j ānāti, ñ ātīna ṃ paridevita ṃ;
Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti.
Uragapetavatthu dvādasamaṃ.
Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Khettañca sūkaraṃ pūti, piṭṭhaṃ cāpi tirokuṭṭaṃ;
Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṃ pesakārakañca;
Tathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ, dvādasaṃ uragañcevāti.
2. Ubbarivaggo
1. Sa ṃ sāramocakapetivatthu
95 . ‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike
[uppāsuḷike (ka.)] kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
96 . ‘‘ Aha ṃ bhadante pet īmhi, duggat ā yamalokik ā;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
97 . ‘‘ Ki ṃ nu k āyena v ācāya, manas ā dukka ṭaṃ kata ṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
98 . ‘‘ Anukampak ā mayha ṃ nāhesu ṃ bhante, pit ā ca m ātā athav āpi ñ ātak ā;
Ye maṃ niyojeyyuṃ dadāhi dānaṃ, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
99 . ‘‘ Ito aha ṃ vassasat āni pañca, ya ṃ evar ūpā vicar āmi nagg ā;
Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, pāpassa kammassa phalaṃ mamedaṃ.
100 .‘‘ Vand āmi ta ṃ ayya pasannacitt ā, anukampa ma ṃ vīra mah ānubh āva;
Datvā ca me ādisa yaṃ hi kiñci, mocehi maṃ duggatiyā bhadante’’ti.
101 .Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako;
Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
Thālakassa ca pānīyaṃ, tassā dakkhiṇamādisi.
102 .Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
103 .
Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṃ upasaṅkami.
104 .‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
105 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
106 .‘‘ Pucch āmi ta ṃ devi mah ānubh āve, manussabh ūtā kimak āsi puñña ṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
107 .‘‘ Uppa ṇḍ uki ṃ kisa ṃ ch āta ṃ, nagga ṃ sampatitacchavi ṃ [āpatitacchavi ṃ (sī.)] ;
Muni kāruṇiko loke, taṃ maṃ addakkhi duggataṃ.
108 .‘‘Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ;
Thālakassa ca pānīyaṃ, mama dakkhiṇamādisi.
109 .‘‘Ālopassa phalaṃ passa, bhattaṃ vassasataṃ dasa;
Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṃ.
110 .‘‘Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṃ passa yādisaṃ;
Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā.
111 .‘‘Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me;
Koseyyakambal īyāni, khomakapp āsik āni ca.
112 .‘‘Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare;
Sāhaṃ taṃ paridahāmi, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ.
113 .‘‘Thālakassa ca pānīyaṃ, vipākaṃ passa yādisaṃ;
Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.
114 .
‘‘ Setodak ā suppatitth ā, sītā appa ṭigandhiy ā;
Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.
115 .‘‘ Sāha ṃ ram āmi k īḷā mi, mod āmi akutobhay ā;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
Saṃsāramocakapetivatthu paṭhamaṃ.
2. Sāriputtattheramātupetivatthu
116 .‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi’’.
117 .‘‘Ahaṃ te sakiyā mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
118 .‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
119 .‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
120 .‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhāmi
[pubbalohitabhakkhāsmi (sī.)] , pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
121 .‘‘Dehi puttaka me dānaṃ, datvā anvādisāhi me;
Appeva nāma mucceyyaṃ, pubbalohitabhojanā’’ti.
122 .
Mātuy ā vacana ṃ sutv ā, upatissonukampako;
Āmantayi moggallānaṃ, anuruddhañca kappinaṃ.
123 .Catasso ku ṭiyo katv ā, sa ṅghe c ātuddise ad ā;
Kuṭiyo annapānañca, mātu dakkhiṇamādisī.
124 .Samanantar ānuddi ṭṭ he, vip āko udapajjatha;
Bhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
125 .Tato suddh ā sucivasan ā, kāsikuttamadh ārin ī;
Vicittavatthābharaṇā, kolitaṃ upasaṅkami.
126 .‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obh āsent ī dis ā sabb ā, osadh ī viya t ārak ā.
127 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
128 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
129 .‘‘Sāriputtassāhaṃ mātā, pubbe aññāsu jātīsu;
Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā.
130 .
‘‘ Cha ḍḍ ita ṃ khipita ṃ khe ḷaṃ, si ṅgh āṇ ika ṃ silesuma ṃ;
Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ.
131 .‘‘ Va ṇik ānañca ya ṃ gh āna -sīsacchinn āna lohita ṃ;
Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ.
132 .‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhissaṃ, pasūnaṃ mānusāna ca;
Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā.
133 .
‘‘ Sāriputtassa dānena, mod āmi akutobhay ā;
Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
Sāriputtattherassa mātupetivatthu dutiyaṃ.
3. Mattāpetivatthu
134 .‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.
135 .‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
136 .‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
137 .‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ, issukī maccharī saṭhā
[saṭhī (sī.)] ;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
138 .Sabba ṃ [sacca ṃ (ka.)] ahampi j ānāmi, yath ā tva ṃ ca ṇḍ ik ā ahu;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi paṃsukunthitā’’ti.
139 .‘‘ Sīsa ṃnh ātā tuva ṃ ā si, sucivatth ā ala ṅkat ā;
Ahañca kho [kho taṃ (sī. ka.)] adhimattaṃ, samalaṅkatatarā tayā.
140 .‘‘ Tass ā me pekkham ānāya, s āmikena samantayi;
Tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha.
141 .‘‘ Tato pa ṃsu ṃ gahetv āna, pa ṃsun ā ta ṃ hi okiri ṃ [ta ṃ vik īriha ṃ (sy ā. ka.)] ;
Tassa kammavipākena, tenamhi paṃsukunthitā’’ti.
142 .‘‘ Sacca ṃ ahampi j ānāmi, pa ṃsun ā ma ṃ tvamokiri;
Aññañca kho ta ṃ pucch āmi, kena khajjasi kacchuy ā’’ ti.
143 .‘‘ Bhesajjah ārī ubhayo, vananta ṃ agamimhase;
Tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno.
144 .‘‘Tassā tyājānamānāya, seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ;
Tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā’’ti.
145 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, seyyaṃ me tvaṃ samokiri;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuva’’nti.
146 .
‘‘ Sah āyāna ṃ samayo āsi, ñ ātīna ṃ samit ī ahu;
Tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṃ.
147 .‘‘ Tass ā ty ājānam ānāya, dussa ṃ ty āha ṃ ap ānudi ṃ;
Tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā aha’’nti.
148 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, dussaṃ me tvaṃ apānudi;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī’’ti.
149 .
‘‘ Tava gandhañca m ālañca, paccagghañca vilepana ṃ;
Gūthakūpe adhāresiṃ [adhāresiṃ (ka.)] , taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī’’ti.
150 .‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā;
Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi duggatā tuva’’nti.
151 .‘‘Ubhinnaṃ samakaṃ āsi, yaṃ gehe vijjate dhanaṃ;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
Tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṃ.
152 .
‘‘ Tadeva ma ṃ tva ṃ avaca, ‘pāpakamma ṃ nisevasi;
Na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī’’’ti.
153 .‘‘ Vāmato ma ṃ tva ṃ paccesi, athopi ma ṃ us ūyasi;
Passa pāpānaṃ kammānaṃ, vipāko hoti yādiso.
154 .‘‘Te gharā tā ca dāsiyo [te gharadāsiyo āsuṃ (sī. syā.), te ghare dāsiyo ceva (ka.)] ,
tānevābharaṇānime;
Te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā.
155 .
‘‘ Id āni bh ūtassa pit ā, āpa ṇā gehamehiti;
Appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā’’ti.
156 .‘‘ Nagg ā dubba ṇṇ ar ūpāmhi, kis ā dhamanisanthat ā;
Kopīnametaṃ itthīnaṃ, mā maṃ bhūtapitāddasā’’ti.
157 .‘‘ Handa ki ṃ vā ty āha ṃ [ki ṃ ty āha ṃ (sī. sy ā.), ki ṃ vat āha ṃ (ka.)] dammi, ki ṃ vā tedha [ki ṃ
vā ca te (sī. syā.), kiṃ vidha te (ka.)] karomahaṃ;
Yena tvaṃ sukhitā assa, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
158 .‘‘Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggalā;
Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
159 .Sādh ūti s ā pa ṭissutv ā, bhojayitv āṭṭ ha bhikkhavo;
Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī.
160 .Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
161 .Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
Vicittavatthābharaṇā, sapattiṃ upasaṅkami.
162 .
‘‘ Abhikkantena va ṇṇ ena, y ā tva ṃ ti ṭṭ hasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
163 .‘‘ Kena tet ādiso va ṇṇ o, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
164 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
165 .
‘‘ Aha ṃ matt ā tuva ṃ tiss ā, sapatt ī te pure ahu ṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
166 .‘‘ Tava dinnena d ānena, mod āmi akutobhay ā;
Cīraṃ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi;
Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
167 .‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvāna sobhane;
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupehi ṭhāna’’nti.
Mattāpetivatthu tatiyaṃ.
4. Nandāpetivatthu
168 .
‘‘ Kāḷī dubba ṇṇ ar ūpāsi, pharus ā bh īrudassan ā;
Piṅgalāsi kaḷārāsi, na taṃ maññāmi mānusi’’nti.
169 .‘‘ Aha ṃ nand ā nandisena, bhariy ā te pure ahu ṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
170 .‘‘ Ki ṃ nu k āyena v ācāya, manas ā dukka ṭaṃ kata ṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.
171 .‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ [caṇḍī pharusavācā ca (sī.)] , tayi cāpi agāravā;
Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.
172 .‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, imaṃ [idaṃ (sī. aṭṭha.)] dussaṃ nivāsaya;
Imaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nessāmi taṃ gharaṃ.
173 .‘‘Vatthañca annapānañca, lacchasi tvaṃ gharaṃ gatā;
Putte ca te passissasi, suṇisāyo ca dakkhasī’’ti.
174 .‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;
Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute.
175 .‘‘ Tappehi annap ānena, mama dakkhi ṇam ādisa;
Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.
176 .Sādhūti so paṭissutvā, dānaṃ vipulamākiri;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca;
Chattaṃ gandhañca mālañca, vividhā ca upāhanā.
177 .
Bhikkh ū ca s īlasampanne, v ītar āge bahussute;
Tappetvā annapānena, tassā dakkhiṇamādisī.
178 .Samanantar ānuddi ṭṭ he , vip āko udapajjatha;
Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.
179 .Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;
Vicittavatthābharaṇā, sāmikaṃ upasaṅkami.
180 .‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.
181 .‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;
Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.
182 .‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;
Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.
183 .‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
184 .
‘‘ Tava dinnena d ānena, mod āmi akutobhay ā;
Ciraṃ jīva gahapati, saha sabbehi ñātibhi;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.
185 .
‘‘ Idha dhamma ṃ caritv āna, d āna ṃ datv ā gahapati;
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
Nandāpetivatthu catutthaṃ.
5. Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu
186 .[vi. va. 1207] ‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado;
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti.
187 .‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;
Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvita’’nti.
188 .
‘‘ Sova ṇṇ amaya ṃ ma ṇimaya ṃ, lohitakamaya ṃ [lohita ṅgamaya ṃ (sy ā.), lohita ṅkamaya ṃ (sī.),
lohamayaṃ (katthaci)] atha rūpiyamayaṃ;
Ācikkha me bhaddamāṇava, cakkayugaṃ paṭipādayāmi te’’ti.
189 .So māṇavo tassa pāvadi, ‘‘candasūriyā ubhayettha dissare;
Sova ṇṇ amayo ratho mama, tena cakkayugena sobhat ī’’ ti.
190 .‘‘ Bālo kho tva ṃ asi m āṇ ava, yo tva ṃ patthayase apatthiya ṃ;
Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti.
191 .‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā;
Peto kālakato na dissati, ko nidha kandataṃ bālyataro’’ti.
192 .‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;
Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthayi’’nti.
193 .
‘‘ Āditta ṃ vata ma ṃ santa ṃ, ghatasitta ṃva p āvaka ṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
194 .‘‘ Abbah ī [abb ūḷ ha ṃ (sy ā. ka.)] vata me salla ṃ, soka ṃ hadayanissita ṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
195 .‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.
196 .
‘‘ Devat ā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
197 .‘‘ Yañca kandasi yañca rodasi, putta ṃ āḷā hane saya ṃ dahitv ā;
Svāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
198 .‘‘Appaṃ vā bahuṃ vā nāddasāma, dānaṃ dadantassa sake agāre;
Uposathakammaṃ vā tādisaṃ, kena kammena gatosi devaloka’’nti.
199 .‘‘Ābādhikohaṃ dukkhito gilāno, āturarūpomhi sake nivesane;
Buddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ, addakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ.
200 .‘‘Svāhaṃ muditamano pasannacitto, añjaliṃ akariṃ tathāgatassa;
Tāhaṃ kusalaṃ karitvāna kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.
201 .‘‘Acchariyaṃ vata abbhutaṃ vata, añjalikammassa ayamīdiso vipāko;
Ahampi muditamano pasannacitto, ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti.
202 .‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;
Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.
203 .
‘‘ Pāṇā tip ātā viramassu khippa ṃ, loke adinna ṃ parivajjayassu;
Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti.
204 .‘‘ Atthak āmosi me yakkha, hitak āmosi devate;
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamāti.
205 .‘‘ Upemi sara ṇaṃ buddha ṃ, dhammañc āpi anuttara ṃ;
Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.
206 .‘‘ Pāṇā tip ātā viram āmi khippa ṃ, loke adinna ṃ parivajjay āmi;
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi; Sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti.
Ma ṭṭ haku ṇḍ al īpetavatthu pañcama ṃ.
6. Ka ṇhapetavatthu
207 .‘‘Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;
Yo ca tuyhaṃ sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca
[cakkhuṃva (aṭṭha.)] dakkhiṇaṃ;
Tassa vātā balīyanti, sasaṃ jappati [ghaṭo jappati (ka.)] kesavā’’ti.
208 .‘‘ Tassa ta ṃ vacana ṃ sutv ā, rohi ṇeyyassa kesavo;
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito.
209 .‘‘ Ki ṃ nu ummattar ūpova, kevala ṃ dv āraka ṃ ima ṃ;
Saso sasoti lapasi, kīdisaṃ sasamicchasi.
210 .‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyamayaṃ;
Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.
211 .‘‘Santi aññepi sasakā, araññavanagocarā;
Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasī’’ti.
212 .‘‘Nāhamete sase icche, ye sasā pathavissitā;
Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesavā’’ti.
213 .‘‘So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;
Apatthiyaṃ patthayasi, candato sasamicchasī’’ti.
214 .‘‘Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yathaññamanusāsasi;
Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi.
215 .
‘‘ Na ya ṃ labbh ā manussena, amanussena v ā pana;
Jāto me mā mari putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.
216 .‘‘ Na mant ā mūlabhesajj ā, osadhehi dhanena v ā;
Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi.
217 .‘‘ Mahaddhan ā mah ābhog ā, ra ṭṭ havantopi khattiy ā;
Pahūtadhanadhaññāse, tepi no [natthetthapāṭhabhedo] ajarāmarā.
218 .‘‘ Khattiy ā br āhma ṇā vess ā, sudd ā ca ṇḍā lapukkus ā;
Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā.
219 .‘‘ Ye manta ṃ parivattenti, cha ḷaṅga ṃ brahmacintita ṃ;
Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā.
220 .‘‘Isayo vāpi [isayo cāpi (vimānavatthu 99)] ye santā, saññatattā tapassino;
Sarīraṃ tepi kālena, vijahanti tapassino.
221 .‘‘Bhāvitattā arahanto, katakiccā anāsavā;
Nikkhipanti imaṃ dehaṃ, puññapāpaparikkhayā’’ti.
222 .‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
223 .‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasoka ṃ ap ānudi.
224 .‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna bhātika’’
[bhāsitaṃ (syā.)] .
225 .Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaraṃ.
226 .
Yassa et ādis ā honti, amacc ā paric ārak ā;
Subhāsitena anventi, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.
Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṃ.
7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu
227 .‘‘ Naggo dubba ṇṇ ar ūposi, kiso dhamanisanthato;
Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa’’.
228 .‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;
Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato’’.
229 .‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’.
230 .‘‘Nagaraṃ atthi paṇṇānaṃ
[dasannānaṃ (sī. syā. pī.)] , erakacchanti vissutaṃ;
Tattha seṭṭhi pure āsiṃ, dhanapāloti maṃ vidū.
231 .‘‘Asīti sakaṭavāhānaṃ, hiraññassa ahosi me;
Pahūtaṃ me jātarūpaṃ, muttā veḷuriyā bahū.
232 .‘‘Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṃ piyaṃ ahu;
Pidahitvā dvāraṃ bhuñjiṃ
[bhuñjāmi (sī. syā.)] , mā maṃ yācanakāddasuṃ.
233 .‘‘Assaddho maccharī cāsiṃ, kadariyo paribhāsako;
Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahu jane
[bahujjanaṃ (sī. syā.)] .
234 .‘‘ Vip āko natthi d ānassa, sa ṃyamassa kuto phala ṃ;
Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite;
Papāyo ca vināsesiṃ, dugge saṅkamanāni ca.
235 .‘‘Svāhaṃ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto;
Upapanno pettivisayaṃ, khuppipāsasamappito.
236 .‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṃ;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ.
237 .‘‘Yo saṃyamo so vināso,yo vināso so saṃyamo;
Petā hi kira jānanti, yo saṃyamo so vināso.
238 .‘‘Ahaṃ pure saṃyamissaṃ, nādāsiṃ bahuke dhane;
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
Sv āha ṃ pacch ānutapp āmi, attakammaphal ūpago.
239 .[pe. va. 69] ‘‘ Uddha ṃ cat ūhi m āsehi, k āla ṃkiriy ā bhavissati;
Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.
240 .[pe. va. 70] ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.
241 .[pe. va. 71] ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
242 .[pe. va. 72] ‘‘ Tatth āha ṃ dīghamaddh āna ṃ, dukkha ṃ vedissa vedana ṃ;
Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
243 .‘‘ Ta ṃ vo vad āmi bhadda ṃ vo, y āvantettha sam āgat ā;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
244 .‘‘Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;
Na vo dukkhā pamutyatthi
[pamuttatthi (sabbattha) udā. 44 passitabbaṃ], uppaccāpi [upeccāpi
(syā. ka.)] palāyataṃ.
245 .‘‘Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā;
Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṃ saggaṃ gamissathā’’ti.
Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṃ.
8. Cūḷaseṭṭhipetavatthu
246 .
‘‘ Naggo kiso pabbajitosi bhante, ratti ṃ kuhi ṃ gacchasi kissa hetu;
Ācikkha me taṃ api sakkuṇemu, sabbena vittaṃ paṭipādaye tuva’’nti.
247 .‘‘ B ārāṇ as ī nagara ṃ dūraghu ṭṭ ha ṃ, tatth āha ṃ gahapati a ḍḍ hako ahu d īno;
Adātā gedhitamano āmisasmiṃ, dussīlyena yamavisayamhi patto.
248 .‘‘ So s ūcik āya kilamito tehi,
Teneva ñātīsu yāmi āmisakiñcikkhahetu;
Adānasīlā na ca saddahanti,
Dānaphalaṃ hoti paramhi loke.
249 .
‘‘ Dh ītā ca mayha ṃ lapate abhikkha ṇaṃ, ‘dass āmi d āna ṃ pit ūna ṃ pit āmah āna ṃ’;
Tamupakkhaṭaṃ parivisayanti brāhmaṇā [brāhmaṇe (sī.)] , ‘yāmi ahaṃ andhakavindaṃ
bhottu’’’nti.
250 .Tamavoca rājā ‘‘anubhaviyāna tampi,
Eyyāsi khippaṃ ahamapi kassaṃ pūjaṃ;
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu,
Saddhāyitaṃ hetuvaco suṇomā’’ti.
251 .
‘Tath ā’ti vatv ā agam āsi tattha, bhuñji ṃsu bhatta ṃ na ca dakkhi ṇā rah ā;
Paccāgami rājagahaṃ punāparaṃ, pāturahosi purato janādhipassa.
252 .Disvāna petaṃ punadeva āgataṃ, rājā avoca ‘‘ahamapi kiṃ dadāmi;
Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu, yena tuvaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
253 .‘‘ Buddhañca sa ṅgha ṃ parivisiy āna r āja, annena p ānena ca c īvarena;
Taṃ dakkhiṇaṃ ādisa me hitāya, evaṃ ahaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti.
254 .Tato ca rājā nipatitvā tāvade [tāvadeva (syā.), tadeva (ka.)] , dānaṃ sahatthā atulaṃ daditvā
[atulañca datvā (syā. ka.)] saṅghe;
Ārocesi pakataṃ [ārocayī pakatiṃ (sī. syā.)] tathāgatassa, tassa ca petassa dakkhiṇaṃ
ādisittha.
255 .So pūjito ativiya sobhamāno, pāturahosi purato janādhipassa;
‘‘Yakkhohamasmi paramiddhipatto, na mayhamatthi samā sadisā
[mayhamiddhisamasadisā
(sī. syā.)] mānusā.
256 .‘‘ Pass ānubh āva ṃ aparimita ṃ mamayida ṃ, tay ānudi ṭṭ ha ṃ atula ṃ datv ā sa ṅghe;
Santappito satataṃ sadā bahūhi, yāmi ahaṃ sukhito manussadevā’’ti.
Cūḷaseṭṭhipetavatthu aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
9. Aṅkurapetavatthu
257 .‘‘Yassa atthāya gacchāma, kambojaṃ dhanahārakā;
Ayaṃ kāmadado yakkho, imaṃ yakkhaṃ nayāmase.
258 .‘‘Imaṃ yakkhaṃ gahetvāna, sādhukena pasayha vā;
Yānaṃ āropayitvāna, khippaṃ gacchāma dvāraka’’nti.
259 .
[j ā. 1.10.151; 1.14.196; 2.18.153; 2.22.10] ‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako’’ti.
260 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Khandhampi tassa chindeyya, attho ce tādiso siyā’’ti.
261 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Na tassa pattaṃ bhindeyya [hiṃseyya (ka.)] , mittadubbho hi pāpako’’ti.
262 .‘‘ Yassa rukkhassa ch āyāya, nis īdeyya sayeyya v ā;
Samūlampi taṃ abbuhe [ubbahe (?)] , attho ce tādiso siyā’’ti.
263 .‘‘ Yassekarattimpi ghare vaseyya, yatthannap āna ṃ puriso labhetha;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, kataññutā sappurisehi vaṇṇitā.
264 .‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, annena pānena upaṭṭhito siyā;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhapāṇī dahate mittadubbhiṃ.
265 .‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, pacchā pāpena hiṃsati;
Allapāṇihato
[adubbhipāṇīhato (ka)] poso, na so bhadrāni passatī’’ti.
266 .‘‘Nāhaṃ devena vā manussena vā, issariyena vāhaṃ suppasayho;
Yakkhohamasmi paramiddhipatto, dūraṅgamo vaṇṇabalūpapanno’’ti.
267 .‘‘Pāṇi te sabbaso vaṇṇo, pañcadhāro madhussavo;
Nānāras ā paggharanti, maññeha ṃ ta ṃ purindada ’’ nti.
268 .‘‘ Nāmhi devo na gandhabbo, n āpi sakko purindado;
Petaṃ maṃ aṅkura jānāhi, roruvamhā [heruvamhā (sī.)] idhāgata’’nti.
269 .‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, roruvasmiṃ pure tuvaṃ;
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
270 .‘‘Tunnavāyo pure āsiṃ, roruvasmiṃ tadā ahaṃ;
Sukicchavutti kapaṇo, na me vijjati dātave.
271 .
‘‘ Nivesanañca [āvesanañca (s ī.)] me āsi, asayhassa upantike;
Saddhassa dānapatino, katapuññassa lajjino.
272 .‘‘ Tattha y ācanak ā yanti, n ānāgott ā vanibbak ā;
Te ca maṃ tattha pucchanti, asayhassa nivesanaṃ.
273 .‘‘Kattha gacchāma bhaddaṃ vo, kattha dānaṃ padīyati;
Tesāhaṃ puṭṭho akkhāmi, asayhassa nivesanaṃ.
274 .
‘‘ Paggayha dakkhi ṇaṃ bāhu ṃ, ettha gacchatha bhadda ṃ vo;
Ettha dānaṃ padīyati, asayhassa nivesane.
275 .‘‘ Tena p āṇ i k āmadado, tena p āṇ i madhussavo;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti.
276 .‘‘Na kira tvaṃ adā dānaṃ, sakapāṇīhi kassaci;
Parassa dānaṃ anumodamāno, pāṇiṃ paggayha pāvadi.
277 .‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
Tena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
278 .‘‘Yo so dānamadā bhante, pasanno sakapāṇibhi;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, kiṃ nu so disataṃ gato’’ti.
279 .‘‘Nāhaṃ pajānāmi asayhasāhino, aṅgīrasassa gatiṃ āgatiṃ vā;
Sutañca me vessavaṇassa santike, sakkassa sahabyataṃ gato asayho’’ti.
280 .‘‘Alameva kātuṃ kalyāṇaṃ, dānaṃ dātuṃ yathārahaṃ;
Pāṇiṃ kāmadadaṃ disvā, ko puññaṃ na karissati.
281 .
‘‘ So hi n ūna ito gantv ā, anuppatv āna dv āraka ṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
282 .‘‘ Dass āmannañca p ānañca, vatthasen āsan āni ca;
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
283 .‘‘ Kena te a ṅgul ī ku ṇā [ku ṇṭ hā (sī. sy ā.)] , mukhañca ku ṇal īkata ṃ [ku ṇḍ al īkata ṃ (sī. sy ā. ka.)] ;
Akkhīni ca paggharanti, kiṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’’ti.
284 .‘‘ A ṅgīrasassa gahapatino, saddhassa gharamesino;
Tassāhaṃ dānavissagge, dāne adhikato ahuṃ.
285 .‘‘ Tattha y ācanake disv ā, āgate bhojanatthike;
Ekamanta ṃ apakkamma, ak āsi ṃ ku ṇali ṃ mukha ṃ.
286 .‘‘Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ;
Akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā’’ti.
287 .‘‘Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṃ;
Akkhīni ca paggharanti, yaṃ taṃ parassa dānassa;
Akāsi kuṇaliṃ mukhaṃ.
288 .
‘‘ Katha ṃ hi d āna ṃ dadam āno, kareyya parapattiya ṃ;
Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca.
289 .‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.
290 .‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti.
291 .Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṃ;
Dānaṃ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṃtumassa
[yaṃ taṃ assa (syā.), yantamassa (ka.)] sukhāvahaṃ.
292 .Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.
293 .‘‘Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṃ paridahissati;
Kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṃ.
294 .
‘‘ Ko chatticchati gandhañca, ko m āla ṃ ko up āhana ṃ;
Itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā [pāṭavā (ka.)] ;
Sadā sāyañca pāto ca, aṅkurassa nivesane.
295 .‘‘‘ Sukha ṃ supati a ṅkuro ’, iti j ānāti ma ṃ jano;
Dukkhaṃ supāmi sindhaka [sanduka, sindhuka (ka.)] , yaṃ na passāmi yācake.
296 .‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano;
Dukkhaṃ sindhaka supāmi, appake su vanibbake’’ti.
297 .‘‘Sakko ce te varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
Kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṃ vare’’ti.
298 .‘‘Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;
Kāluṭṭhitassa me sato, suriyuggamanaṃ pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
299 .
‘‘ Dadato me na kh īyetha, datv ā nānutapeyyaha ṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakkaṃ varaṃ vare’’ti.
300 .‘‘ Na sabbavitt āni pare pavecche, dadeyya d ānañca dhanañca rakkhe;
Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, atippadānena kulā na honti.
301 .‘‘ Ad ānamatid ānañca, nappasa ṃsanti pa ṇḍ it ā;
Tasm ā hi d ānā dhanameva seyyo, samena vatteyya sa dh īradhammo ’’ ti.
302 . ‘‘ Aho vata re ahameva dajja ṃ , santo ca ma ṃ sappuris ā bhajeyyu ṃ ;
Meghova ninnāni paripūrayanto [bhipūrayanto (sī.), hi pūrayanto (syā.)] , santappaye
sabbavanibbakānaṃ.
303 . ‘‘ Yassa y ācanake disv ā, mukhava ṇṇ o pas īdati;
Datvā attamano hoti, taṃ gharaṃ vasato sukhaṃ.
304 . ‘‘ Yassa y ācanake disv ā, mukhava ṇṇ o pas īdati;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa [puññassa (sī.)] sampadā.
305 . [a. ni. 6.37] ‘‘ Pubbeva dānā sumano, dada ṃ citta ṃ pas ādaye;
Datvā attamano hoti, esā yaññassa [puññassa (sī.)] sampadā’’ti.
306 . Saṭṭhi vāhasahassāni, aṅkurassa nivesane;
Bhojanaṃ dīyate niccaṃ, puññapekkhassa jantuno.
307 . Tisahassāni sūdāni hi
[sūdāni (syā. ka.)] , āmuttamaṇikuṇḍalā;
Aṅkuraṃ upajīvanti, dāne yaññassa vāvaṭā [byāvaṭā (sī.), pāvaṭā (syā.)] .
308 . Saṭṭhi purisasahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Aṅkurassa mahādāne, kaṭṭhaṃ phālenti māṇavā.
309 . Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Aṅkurassa mahādāne, vidhā piṇḍenti nāriyo.
310 . Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Aṅkurassa mahādāne, dabbigāhā upaṭṭhitā.
311 .
Bahu ṃ bah ūna ṃ pādāsi, cira ṃ pādāsi khattiyo;
Sakkaccañca sahatthā ca, cittīkatvā punappunaṃ.
312 . Bah ū m āse ca pakkhe ca, utusa ṃ vacchar āni ca;
Mahādānaṃ pavattesi, aṅkuro dīghamantaraṃ.
313 . Eva ṃ datv ā yajitv ā ca, a ṅkuro d īghamantara ṃ ;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
314 . Ka ṭacchubhikkha ṃ datv āna, anuruddhassa indako;
So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu.
315 . Dasahi ṭhānehi a ṅkura ṃ , indako atirocati;
Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
316 . Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca;
Ādhipaccena aṅkuraṃ, indako atirocati.
317 . Tāvatiṃse yadā buddho, silāyaṃ paṇḍukambale;
Pāricchattakamūlamhi, vihāsi purisuttamo.
318 . Dasasu lokadhātūsu, sannipatitvāna devatā;
Payirup āsanti sambuddha ṃ , vasanta ṃ nagamuddhani.
319 . Na koci devo va ṇṇ ena, sambuddha ṃ atirocati;
Sabbe deve atikkamma [adhigayha (sī.), atiggayha (ka)] , sambuddhova virocati.
320 . Yojanāni dasa dve ca, aṅkuroyaṃ tadā ahu;
Avidūreva buddhassa
[avidūre sambuddhassa (ka.)] , indako atirocati.
321 . Oloketvāna sambuddho, aṅkurañcāpi indakaṃ;
Dakkhiṇeyyaṃ sambhāvento
[pabhāvento (sī.)] , idaṃ vacanamabravi.
322 . ‘‘ Mah ādāna ṃ tay ā dinna ṃ , aṅkura d īghamantara ṃ ;
Atidūre [suvidūre (ka.)] nisinnosi, āgaccha mama santike’’ti.
323 . Codito bh āvitattena, a ṅkuro idamabravi;
‘‘Kiṃ mayhaṃ tena dānena, dakkhiṇeyyena suññataṃ.
324 . ‘‘Ayaṃ so indako yakkho, dajjā dānaṃ parittakaṃ;
Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā’’ti.
325 . ‘‘Ujjaṅgale yathā khette, bījaṃ bahumpi ropitaṃ;
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti kassakaṃ.
326 . ‘‘Tatheva dānaṃ bahukaṃ, dussīlesu patiṭṭhitaṃ;
Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti dāyakaṃ.
327 . ‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;
Sammā dhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.
328 . ‘‘Tatheva sīlavantesu, guṇavantesu tādisu;
Appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala’’nti.
329 .
Viceyya dāna ṃ dātabba ṃ , yattha dinna ṃ mahapphala ṃ ;
Viceyya dānaṃ datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā.
330 . Viceyya dāna ṃ sugatappasattha ṃ , ye dakkhi ṇeyy ā idha j īvaloke;
Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhetteti.
Aṅkurapetavatthu navamaṃ.
10. Uttaramātupetivatthu
331 . Div āvih āragata ṃ bhikkhu ṃ , ga ṅgātīre nisinnaka ṃ ;
Taṃ petī upasaṅkamma, dubbaṇṇā bhīrudassanā.
332 . Kesā cassā atidīghā [ahū dīghā (ka.)] , yāvabhūmāvalambare [yāva bhūmyā’valambare (?)] ;
Kesehi sā paṭicchannā, samaṇaṃ etadabravi.
333 . ‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkatā ahaṃ;
Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ;
Dehi tvaṃ pāniyaṃ bhante, tasitā pāniyāya me’’ti.
334 .
‘‘ Aya ṃ sītodik ā ga ṅgā, himavantato [himavant āva (ka.)] sandati;
Piva etto gahetv āna, ki ṃ ma ṃ yācasi p āniya ’’ nti.
335 . ‘‘ Sac āha ṃ bhante ga ṅgāya, saya ṃ ga ṇhāmi p āniya ṃ ;
Lohitaṃ me parivattati, tasmā yācāmi pāniya’’nti.
336 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, gaṅgā te hoti lohita’’nti.
337 . ‘‘Putto me uttaro nāma
[putto me bhante uttaro (ka.)] , saddho āsi upāsako;
So ca mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchati.
338 . ‘‘ C īvara ṃ pi ṇḍ ap ātañca, paccaya ṃ sayan āsana ṃ ;
Tamahaṃ paribhāsāmi, maccherena upaddutā.
339 . ‘‘ Ya ṃ tva ṃ mayha ṃ ak ām āya, sama ṇā na ṃ pavecchasi;
Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ.
340 . ‘‘Etaṃ te paralokasmiṃ, lohitaṃ hotu uttara;
Tassa kammassa vipākena, gaṅgā me hoti lohita’’nti.
Uttaramātupetivatthu dasamaṃ.
11. Suttapetavatthu
341 . ‘‘Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno, suttaṃ adāsiṃ upasaṅkamma yācitā;
Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati, bahukā ca me uppajjare
[bahū ca me upapajjare (sī.)]
vatthakoṭiyo.
342 . ‘‘ Pupph ābhiki ṇṇ aṃ ramita ṃ [rammamida ṃ (ka.)] vim āna ṃ , anekacitta ṃ naran ārisevita ṃ ;
Sāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca, pahūtavittā na ca tāva khīyati.
343 . ‘‘ Tasseva kammassa vip ākamanvay ā, sukhañca s ātañca idh ūpalabbhati;
Sāhaṃ gantvā punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
344 . ‘‘ Satta tuva ṃ vassasat ā idh āgat ā,
Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṃ bhavissasi;
Sabbeva te kālakatā ca ñātakā,
Kiṃ tattha gantvāna ito karissasī’’ti.
345 .
‘‘ Satteva vass āni idh āgat āya me, dibbañca sukhañca samappit āya;
Sāhaṃ gantvāna punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti.
346 . So ta ṃ gahetv āna pasayha b āhāya ṃ , pacc ānayitv āna theri ṃ sudubbala ṃ ;
‘‘Vajjesi aññampi janaṃ idhāgataṃ, ‘karotha puññāni sukhūpalabbhati’’.
347 . ‘‘ Di ṭṭ hā may ā akatena s ādhun ā, pet ā vihaññanti tatheva manuss ā;
Kammañca katvā sukhavedanīyaṃ, devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā’’ti.
Suttapetavatthu ekādasamaṃ.
12. Kaṇṇamuṇḍapetivatthu
348 . ‘‘Soṇṇasopānaphalakā, soṇṇavālukasanthatā;
Tattha sogandhiy ā vagg ū, sucigandh ā manoram ā.
349 . ‘‘Nānārukkhehi sañchannā, nānāgandhasameritā;
Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā
[samohatā (ka.)] .
350 . ‘‘Surabhiṃ sampavāyanti, manuññā māluteritā;
Haṃsakoñcābhirudā ca, cakkavakkābhikūjitā.
351 .
‘‘ N ānādijaga ṇā ki ṇṇā , nānāsaraga ṇā yut ā;
Nānāphaladharā rukkhā, nānāpupphadharā vanā.
352 . ‘‘ Na manussesu īdisa ṃ , nagara ṃ yādisa ṃ ida ṃ ;
Pāsādā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
Daddallamānā ābhenti
[ābhanti (ka.)] , samantā caturo disā.
353 . ‘‘Pañca dāsisatā tuyhaṃ, yā temā paricārikā;
Tā
[kā (ka.)] kambukāyūradharā [kambukeyūradharā (sī.)] , kañcanāveḷabhūsitā.
354 . ‘‘Pallaṅkā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā;
Kadalimigasañchannā
[kādalimigasañchannā (sī.)] , sajjā gonakasanthatā.
355 . ‘‘Yattha tvaṃ vāsūpagatā, sabbakāmasamiddhinī;
Sampattāyaḍḍharattāya
[… rattiyā (ka.)] , tato uṭṭhāya gacchasi.
356 . ‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, pokkharaññā samantato;
Tassā tīre tuvaṃ ṭhāsi, harite saddale subhe.
357 .
‘‘ Tato te ka ṇṇ amu ṇḍ o sunakho, a ṅgama ṅgāni kh ādati;
Yadā ca khāyitā āsi, aṭṭhisaṅkhalikā katā;
Ogāhasi pokkharaṇiṃ, hoti kāyo yathā pure.
358 .
‘‘ Tato tva ṃ aṅgapacca ṅgī [aṅgapacca ṅgā (ka.)] , suc āru piyadassan ā;
Vatthena pārupitvāna, āyāsi mama santikaṃ.
359 . ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
Kissa kammavipākena, kaṇṇamuṇḍo sunakho tavaaṅgamaṅgāni khādatī’’ti.
360 . ‘‘Kimilāyaṃ
[kimbilāyaṃ (sī. syā.)] gahapati, saddho āsi upāsako;
Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, dussīlā aticārinī.
361 . ‘‘So maṃ aticaramānāya [evamāticaramānāya (syā. pī.)] , sāmiko etadabravi;
‘Netaṃ channaṃ [netaṃ channaṃ na (sī.), netaṃ channaṃ netaṃ (ka.)] patirūpaṃ, yaṃ tvaṃ
aticarāsi maṃ’.
362 . ‘‘ Sāha ṃ ghorañca sapatha ṃ , mus āvādañca bh āsisa ṃ ;
‘Nāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā.
363 . ‘‘‘Sacāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā;
Kaṇṇamuṇḍo yaṃ sunakho, aṅgamaṅgāni khādatu’.
364 . ‘‘Tassa kammassa vipākaṃ, musāvādassa cūbhayaṃ;
Satteva vassasatāni, anubhūtaṃ yato hi me;
Kaṇṇamuṇḍo ca sunakho, aṅgamaṅgāni khādati.
365 . ‘‘ Tvañca deva bahuk āro, atth āya me idh āgato;
Sumuttāhaṃ kaṇṇamuṇḍassa, asokā akutobhayā.
366 . ‘‘Tāhaṃ deva namassāmi, yācāmi pañjalīkatā;
Bhuñja amānuse kāme, rama deva mayā sahā’’ti.
367 . ‘‘Bhuttā amānusā kāmā, ramitomhi tayā saha;
Tāhaṃ subhage yācāmi, khippaṃ paṭinayāhi ma’’nti.
Kaṇṇamuṇḍapetivatthu dvādasamaṃ.
13. Ubbaripetavatthu
368 .
Ahu rājā brahmadatto, pañc ālāna ṃ rathesabho;
Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha [rājā kālaṅkarī tadā (sī.)] .
369 . Tassa āḷā hana ṃ gantv ā, bhariy ā kandati ubbar ī [uppari (ka.)] ;
Brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati.
370 . Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni;
So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā.
371 . ‘‘Kassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
Kassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
372 .
Te ca tattha viy āka ṃ su, ye tattha susam āgat ā;
‘‘Brahmadattassa bhadante [bhaddante (ka.)] , brahmadattassa mārisa.
373 . ‘‘ Tassa ida ṃ āḷā hana ṃ , nānāgandhasamerita ṃ ;
Tassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’.
374 . ‘‘Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā;
Imasmiṃ āḷāhane daḍḍhā, tesaṃ kamanusocasī’’ti.
375 .
‘‘ Yo r ājā cūḷ an īputto, pañc ālāna ṃ rathesabho;
Taṃ bhante anusocāmi, bhattāraṃ sabbakāmada’’nti.
376 . ‘‘ Sabbe v āhesu ṃ rājāno, brahmadattassan āmak ā;
Sabbevacūḷanīputtā, pañcālānaṃ rathesabhā.
377 . ‘‘ Sabbesa ṃ anupubbena, mahesittamak ārayi;
Kasmā purimake hitvā, pacchimaṃ anusocasī’’ti.
378 . ‘‘ Ā tume itthibh ūtāya, d īgharatt āya m ārisa;
Yassā me itthibhūtāya, saṃsāre bahubhāsasī’’ti.
379 . ‘‘ Ahu itth ī ahu puriso, pasuyonimpi āgam ā;
Evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatī’’ti.
380 . ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).