Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Peṭakopadesapāḷi

Peṭakopadesapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (95 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Peṭakopadesapāḷi
1. Ariyasaccappakāsanapaṭhamabhūmi
Namo sammāsambuddhānaṃ paramatthadassīnaṃ
Sīlādiguṇapāramippattānaṃ.
1. Duve hetū duve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya – parato ca ghoso saccānusandhi,
ajjhattañca yoniso manasikāro. Tattha katamo parato ghoso? Yā parato desanā ovādo anusāsanī
saccakathā saccānulomo. Cattāri saccāni – dukkhaṃ samudayo nirodho maggo. Imesaṃ catunnaṃ
saccānaṃ yā desanā sandassanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkiriyā
[uttānikiriyā (ka.)] pakāsanāayaṃ
vuccati saccānulomo ghosoti.
2. Tattha katamo ajjhattaṃ yoniso manasikāro?
Ajjhattaṃ yoniso manasikāro nāma yo yathādesite dhamme bahiddhā ārammaṇaṃ anabhinīharitvā
yoniso manasikāroayaṃ vuccati yoniso manasikāro.
Taṃākāro yoniso dvāro vidhi upāyo. Yathā puriso sukkhe kaṭṭhe vigatasnehe sukkhāya uttarāraṇiyā
thale abhimanthamānaṃ bhabbo jotissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu. Yoniso aggissa adhigamāya.
Evamevassa yamidaṃ dukkhasamudayanirodhamaggānaṃ aviparītadhammadesanaṃ manasikaroti
ayaṃ vuccati yoniso manasikāro.
Yathā tisso upamā pubbe assutā ca assutapubbā ca paṭibhanti. Yo hi koci kāmesu avītarāgoti…pe…
duve upamā ayoniso kātabbā pacchimesu vuttaṃ. Tattha yo ca parato ghoso yo ca ajjhattaṃ yoniso
manasikāro – ime dve paccayā. Parato ghosena yā uppajjati paññāayaṃ vuccati sutamayī paññā. Yā
ajjhattaṃ yoniso manasikārena uppajjati paññāayaṃ vuccati cintāmayī paññāti. Imā dve paññā
veditabbā. Purimakā ca dve paccayā. Ime dve hetū dve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya.
3. Tattha parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ avijānanto atthappaṭisaṃvedī
bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Na ca atthappaṭisaṃvedī yoniso manasikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ vijānanto atthappaṭisaṃvedī bhavissatīti ṭhānametaṃ
vijjati. Atthappaṭisaṃvedī ca yoniso manasikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Esa hetu etaṃ ārammaṇaṃ
eso upāyo sāvakassa niyyānassa, natthañño. Soyaṃ na ca suttassa atthavijānanāya saha yutto nāpi
ghosānuyogena parato ghosassa atthaṃ avijānantena sakkā uttarimanussadhammaṃ
alamariyañāṇadassanaṃ adhigantuṃ, tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā. Tattha
pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa hārā, pañca nayā, aṭṭhārasa mūlapadāni.
Tatthāyaṃ uddānagāthā
Soḷasahārā nettī, pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi;
Aṭṭhārasamūlapadā, kaccāyanagottaniddiṭṭhā.

4. Tattha katame so ḷasah ārā?
Desanā vicayo yutti padaṭṭhānaṃ lakkhaṇaṃ catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano
paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano – ime soḷasa hārā.
Tattha uddānagāthā
Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo [padaṭṭhānañca lakkhaṇaṃ (pī.)] ;
Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano.
Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano;
Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso
[soḷasa hārā (pī. ka.)] ;
5. Tattha katame pañca nayā?
Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkusoti.
Tattha uddānagāthā
Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo;
Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo hoti so nayo.
Disālocanamāhaṃsu, catuttho nayalañjako;
Pañcamo aṅkuso nāma
[pañcamaṃ aṅkusaṃ āhu (pī. ka.)] , sabbe pañca nayā gatā.
6. Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni?
Avijjā taṇhā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā samatho vipassanā
alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññā, imāni aṭṭhārasa mūlapadāni.
Tattha nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. Nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ
kusalaṃ samosarati.
Katamāni nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati?
Avijjā yāva attasaññā, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati.
Katamāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati?
Samatho yāva anattasaññā, imāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. Imāni
aṭṭhārasa mūlapadāni.
Tattha imā uddānagāthā
Taṇhā ca avijjā lobho, doso tatheva moho ca;
Cattāro ca vipallāsā, kilesabhūmi nava padāni.
Ye ca satipaṭṭhānā samatho, vipassanā kusalamūlaṃ;
Etaṃ sabbaṃ kusalaṃ, indriyabhūmi navapadāni.
Sabbaṃ kusalaṃ navahi padehi yujjati, navahi ceva akusalaṃ;

Ekake nava m ūlapad āni, ubhayato a ṭṭ hārasa m ūlapad āni.
Imesaṃ aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ yāni nava padāni akusalāni, ayaṃ dukkhasamudayo; yāni
nava padāni kusalāni, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Iti samudayassa dukkhaṃ phalaṃ,
dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nirodhaṃ phalaṃ. Imāni cattāri ariyasaccāni bhagavatā bārāṇasiyaṃ
desitāni.
7. Tattha dukkhassa ariyasaccassa aparimāṇāni akkharāni padāni byañjanāni ākārāni niruttiyo
niddesā desitā etassevatthassa saṅkāsanāya pakāsanāya vivaraṇāya vibhajanāya uttānīkammatāya
paññāpanāyāti yā evaṃ sabbesaṃ saccānaṃ. Iti ekamekaṃ saccaṃ aparimāṇehi
akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesehi pariyesitabbaṃ, tañca byañjanaṃ atthaputhuttena pana
attheva byañjanaputhuttena.
Yo hi koci samaṇobrāhmaṇoevaṃ vadeyya ‘‘ahaṃ idaṃ dukkhaṃ paccakkhāya aññaṃ
dukkhaṃ paññapessāmī’’ti tassa taṃ vācāvatthukamevassa pucchito ca na sampāyissati. Evaṃ saccāni.
Yañca rattiṃ bhagavā abhisambuddho, yañca rattiṃ anupādāya parinibbuto, etthantare yaṃ kiñci
bhagavatā bhāsitaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ
abbhutadhammaṃ vedallaṃ, sabbaṃ taṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ. Na kiñci buddhānaṃ
bhagavantānaṃ dhammadesanāya dhammacakkato bahiddhā, tassa sabbaṃ suttaṃ ariyadhammesu
pariyesitabbaṃ. Tattha pariggaṇhanāya ālokasabhāni cattāri ariyasaccāni thāvarāni imāni.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Jāti jarā byādhi maraṇaṃ saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
Tatthāyaṃ lakkhaṇaniddeso, pātubhāvalakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, dukkhadukkhatālakkhaṇo
byādhi, cutilakkhaṇaṃ maraṇaṃ, piyavippayogavipariṇāmaparitāpanalakkhaṇo soko, lālappanalakkhaṇo
paridevo, kāyasampīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, cittasampīḷanalakkhaṇaṃ domanassaṃ,
kilesaparidahanalakkhaṇo upāyāso, amanāpasamodhānalakkhaṇo appiyasampayogo,
manāpavinābhāvalakkhaṇo piyavippayogo, adhippāyavivattanalakkhaṇo alābho, apariññālakkhaṇā
pañcupādānakkhandhā, paripākacutilakkhaṇaṃ jarāmaraṇaṃ, pātubhāvacutilakkhaṇaṃ cutopapatti,
paṭisandhinibbattanalakkhaṇo samudayo, samudayaparijahanalakkhaṇo nirodho,
anusayasamucchedalakkhaṇo maggo. Byādhilakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sañjānanalakkhaṇo samudayo,
niyyānikalakkhaṇo maggo, santilakkhaṇo nirodho. Appaṭisandhibhāvanirodhalakkhaṇā anupādisesā
nibbānadhātu, dukkhañca samudayo ca, dukkhañca nirodho ca, dukkhañca maggo ca, samudayo ca
dukkhañca, samudayo ca nirodho ca, samudayo ca maggo ca, nirodho ca samudayo ca, nirodho ca
dukkhañca, nirodho ca maggo ca, maggo ca nirodho ca, maggo ca samudayo ca, maggo ca dukkhañca.
8. Tatthimāni suttāni.
‘‘Yamekarattiṃ
[jātaka 1 vīsatinipāte ayogharajātake] paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;
Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti.
Aṭṭhimā, ānanda, dānupapattiyo ekuttarike suttaṃayaṃ jāti.
Tattha katamā jarā?
Acaritvā
[dha. pa. 155] brahmacariyaṃ, aladdhā yobbane dhanaṃ;
Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale.
Pañca pubbanimittāni devesu – ayaṃ jarā.
Tattha katamo by ādhi?

Sāmatena kuto r āja, tuvampi jar āyanti vedesi;
Khattiya kammassa phalo, loko na hi kammaṃ panayati.
Tayo gilānāayaṃ byādhi.
Tattha katamaṃ maraṇaṃ?
Yathāpi
[dīghanikāye adholikhitagāthā]kumbhakārassa, kataṃ mattikabhājanaṃ;
Khuddakañca mahantañca, yaṃ pakkaṃ yañca āmakaṃ;
Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
Mamāyite passatha phandamāne
[haññamāne (pī) passa su. ni. 783] , maccheva appodake
khīṇasote;
Etampi disvā amamo careyya, bhavesu āsattimakubbamāno.
Udakappanasuttaṃ – idaṃ maraṇaṃ.
Tattha katamo soko?
Idha socati pecca socati, pāpakārī ubhayattha socati;
So socati so vihaññati, disvā kammakiliṭṭhamattano
[kammakiliṭṭhaṃ atthano (pī.) passa dha.
pa. 15] .
Tīṇi duccaritāni – ayaṃ soko.
Tattha katamo paridevo?
Kāmesu
[su. ni. 780] giddhā pasutā pamūḷhā, avadāniyā te visame niviṭṭhā;
Dukkhūpanītā paridevayanti, kiṃsu bhavissāma ito cutāse.
Tisso vipattiyo – ayaṃ paridevo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ?
Sataṃ āsi ayosaṅkū
[ayosaṅku (pī. ka.) passa theragā. 1197] , sabbe paccattavedanā;
Jalitā jātavedāva, accisaṅghasamākulā.
Mahā vata so pariḷāho [paridāgho (pī. ka.) passa saṃ. ni. 5.1113] saṃyuttake suttaṃ
saccasaṃyuttesu – idaṃ dukkhaṃ.
Tattha katamaṃ domanassaṃ?
Saṅkappehi pareto [parato (ka.) passa su. ni. 824] so, kapaṇo viya jhāyati;
Sutvā paresaṃ nigghosaṃ, maṅku hoti tathāvidho.
Dveme tapanīyā dhammāidaṃ domanassaṃ.
Tattha katamo upāyāso?
Kamm ārāna ṃ yath ā ukk ā, anto ḍayhati no bahi;

Eva ṃ ḍ ayhati me hadaya ṃ, sutv ā nibbattamambuja ṃ.
Tayo aggīayaṃ upāyāso.
Tattha katamo appiyasampayogo?
Ayasāva
[dha. pa. 240] malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati;
Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ.
Dveme tathāgataṃ abbhācikkhanti, ekuttarike suttaṃ dukesu – ayaṃ appiyasampayogo.
Tattha katamo piyavippayogo?
Supinena yathāpi saṅgataṃ, paṭibuddho puriso na passati;
Evampi piyāyitaṃ
[mamāyitaṃ (pī. ka.) passa su. ni. 813] janaṃ, petaṃ kālaṅkataṃ
[kālakataṃ (pī.)] na passati.
Te devā cavanadhammaṃ viditvā tīhi vācāhi anusāsanti. Ayaṃ piyavippayogo.
Yampicchaṃ na labhati, tisso māradhītaro;
Tassa ce kāmayānassa
[kāmayamānassa (ka.) passa su. ni. 773] , chandajātassa jantuno;
Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.
Saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tato manaṃ;
Ete lokāmisā ghorā, yattha sattā puthujjanā.
Pañcime bhikkhave khandhāidaṃ dukkhaṃ.
Tattha katamā jarā ca maraṇañca?
Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatāpi mīyate
[mīyati (su. ni. 810)] ;
Atha vāpi akicchaṃ jīvitaṃ, atha kho so jarasāpi mīyate.
Saṃyuttake pasenadisaṃyuttake suttaṃ ayyikā me kālaṅkatāayaṃ jarā ca maraṇañca.
Tattha katamā cuti ca upapatti ca?
‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ;
Yathākammaṃ gamissanti, attakammaphalūpagā’’ti
[puññapāpaphalūpagāti (saṃ. ni. 1.133)] .

Ayaṃ cuti ca upapatti ca.
Imehi suttehi ekasadisehi ca aññehi navavidhaṃ suttaṃ taṃ anupaviṭṭhehi lakkhaṇato dukkhaṃ
ñatvā sādhāraṇañca asādhāraṇañca dukkhaṃ ariyasaccaṃ niddisitabbaṃ. Gāthāhi gāthā anuminitabbā,
byākaraṇehi vā byākaraṇaṃ – idaṃ dukkhaṃ.
9. Tattha katamo dukkhasamudayo?

Kāmesu satt ā kāmasa ṅgasatt ā [kāmapasa ṅgasatt ā (pī.) passa ud ā. 63] , sa ṃyojane
vajjamapassamānā;
Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ.
Cattāro āsavā suttaṃayaṃ dukkhasamudayo.
Tattha katamo dukkhanirodho?
Yamhi na māyā vasatī na māno,
Yo vītalobho amamo nirāso,
Panuṇṇakodho
[panunnakodho (pī.) passa udā. 26] abhinibbutatto;
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
Dvemā vimuttiyo, rāgavirāgā ca cetovimutti; avijjāvirāgā ca paññāvimuttiayaṃ nirodho.
Tattha katamo maggo?
Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā;
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, mārassetaṃ pamohanaṃ.
Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgāayaṃ maggo.
Tattha katamāni cattāri ariyasaccāni?
‘‘Ye dhammā
[mahāva. 60] hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato āha;
Tesañca yo nirodho, evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.
Hetuppabhavā dhammā dukkhaṃ, hetusamudayo, yaṃ bhagavato vacanaṃ. Ayaṃ dhammo yo
nirodho, ye hi keci saṃyojaniyesu dhammesu assadānupassino viharanti. Kilesā taṇhā pavaḍḍhati,
taṇhāpaccayā upādānaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tattha yaṃ
saṃyojanaṃayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā ye ca sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
sambhavantiidaṃ dukkhaṃ. Yā saṃyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassanā – ayaṃ maggo.
Parimuccati jātiyā jarāya byādhīhi maraṇehi sokehi paridevehi yāva upāyāsehi – idaṃ nibbānaṃ. Imāni
cattāri saccāni.
Tattha katamā anupādisesā nibbānadhātu?
Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, taṃ hi vā natthi yena naṃ paññapeyya;
Sabbasaṅgānaṃ samūhatattā vidū, sitā vādasatassu
[vādasatassa (pī. ka.)] sabbe.
Saṃyuttake godhikasaṃyuttaṃ.
Imāni asādhāraṇāni suttāni. Yahiṃ yahiṃ saccāni niddiṭṭhāni, tahiṃ tahiṃ saccalakkhaṇato
otāretvā [ohāretvā (pī. ka.)] aparimāṇehi byañjanehi so attho pariyesitabbo. Tattha atthānuparivatti
byañjanena puna byañjanānuparivatti atthena tassa ekamekassa aparimāṇāni byañjanāni imehi suttehi
yathānikkhittehi cattāri ariyasaccāni niddisitabbāni. Pañcanikāye anupaviṭṭhāhi gāthāhi gāthā
anuminitabbā, byākaraṇena byākaraṇaṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni.
Tesa ṃ im ā udd ānag āth ā

Yamekaratti ṃ pa ṭhama ṃ, aṭṭ ha d ānūpapattiyo;
Pañca pubbanimittāni, khīṇamacchaṃva pallalaṃ.
Sāmaṃ tena kuto rāja, tayo devā gilānakā;
Yathāpi kumbhakārassa, yathā nadidakappanaṃ.
Idha socati pecca socati, tīṇi duccaritāni ca;
Kāmesu giddhā pasutā, yāva tisso vipattiyo.
Sataṃ āsi
[satamāyu (sī.), satadhātu (pī.)] ayosaṅkū, pariḷāho mahattaro;
Saṅkappehi pareto so, tattha tapaniyehi ca.
Kammārānaṃ yathā ukkā, tayo aggī pakāsitā;
Ayato malamuppannaṃ, abbhakkhānaṃ tathāgate.
Tividhaṃ devānusāsanti, supinena saṅgamo yathā;
Tisso ceva māradhītā, sallaviddhova ruppati.
Cakkhu sotañca ghānañca, pañcakkhandhā pakāsitā;
Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, ayyikā me mahallikā.
Sabbe sattā marissanti, upapatti cuticayaṃ;
Kāmesu sattā pasutā, āsavehi catūhi ca.
Yamhi na māyā vasati, dvemā cetovimuttiyo;
Eseva maggo natthañño, bojjhaṅgā ca sudesitā.
Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, godhiko parinibbuto;
Ye dhammā hetuppabhavā, saṃyojanānupassino.
Imā dasa tesaṃ uddānagāthā.
10 . Tatthimāni sādhāraṇāni suttāni yesu suttesu sādhāraṇāni saccāni desitāni anulomampi
paṭilomampi vomissakampi. Tattha ayaṃ ādi.
Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]
Vivicchā pamādā nappakāsati;
Jappābhilepanaṃ
[jappānulepanaṃ (ka.) passa su. ni. 1039] brūmi, dukkhamassa
mahabbhayaṃ.
Tatthaavijjā ca vivicchā ca, ayaṃ samudayo. Yaṃ mahabbhayaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve
saccāni – dukkhañca samudayo ca. ‘‘Saṃyojanaṃ saṃyojaniyā ca dhammā’’ti saṃyuttake
cittasaṃyuttakesu byākaraṇaṃ. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ, ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā,
idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni – dukkhañca samudayo ca.
Tattha katamaṃ dukkhañca nirodho ca?
Ucchinnabhavataṇhassa, netticchinnassa [santacittassa (su. ni. 751)] bhikkhuno;
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
Yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yo bhavataṇhāya upacchedo, ayaṃ dukkhanirodho. Vikkhīṇo

jātisa ṃsāro, natthi d āni punabbhavoti niddeso. Im āni dve sacc āni –dukkhañca nirodho ca. Dvem ā,
bhikkhave, vimuttiyo; rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti. Yaṃ cittaṃ, idaṃ
dukkhaṃ. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni – dukkhañca nirodho ca.
Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca?
Kumbhūpamaṃ [dha. pa. 40] kāyamimaṃ viditvā, nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā;
Yodhetha māraṃ paññāvudhena, jitañca rakkhe anivesano siyā.
Tattha yañca kumbhūpamo kāyo yañca nagarūpamaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ paññāvudhena
māraṃ yodhethāti ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni. Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahitabbaṃ.
saṃyojanā, ayaṃ maggo. Ye te dhammā anattaniyā pahātabbā, rūpaṃ yāva viññāṇaṃ, idaṃ
dukkhañca maggo ca.
Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca nirodho ca?
Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca [dukkhañca (pī. ka.) passa udā. 70]
lokasmimanekarūpā;
Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete, piye asante na bhavanti ete.
Ye sokaparidevā, yaṃ ca anekarūpaṃ dukkhaṃ, yaṃ pemato bhavati, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ
pemaṃ, ayaṃ samudayo. Yo tattha chandarāgavinayo piyassa akiriyā, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.
Timbaruko paribbājako pacceti ‘‘sayaṃkataṃ paraṃkata’’nti. Yathesā vīmaṃsā, idaṃ dukkhaṃ. Yā ete
dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā avijjāpaccayā saṅkhārā yāva jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, idampi
dukkhañca samudayo ca. Viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā bhavo jāti jarāmaraṇaṃ,
idaṃ dukkhaṃ. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ, ayaṃ samudayo. Iti idaṃ sayaṃkataṃ vīmaṃseyyāti
[vīmaṃsīyati (pī. ka.)] yañca paṭiccasamuppāde dukkhaṃ, idaṃ eso samudayo niddiṭṭho. Avijjānirodhā
saṅkhāranirodho ca yāva ca jarāmaraṇanirodhoti ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni dukkhañca samudayo
ca nirodho ca.
11 . Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca maggo ca?
‘‘Yo dukkhamaddakkhi [saṃ. ni. 1.157] yatonidānaṃ, kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;
Kāmā hi loke saṅgāti ñatvā, tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe’’ti.
Yo dukkhamaddakkhi, idaṃ dukkhaṃ. Yato bhavati, ayaṃ samudayo. Sandiṭṭhaṃ yato bhavati
yāva tassa vinayāya sikkhā, ayaṃ maggo. Imāni tīṇi saccāni.
Ekādasaṅguttaresu gopālakopamasuttaṃ.
Tattha yāva rūpasaññuttā yañca saḷāyatanaṃ yathā vaṇaṃ paṭicchādeti yañca titthaṃ yathā ca
labhati dhammūpasañhitaṃ uḷāraṃ pītipāmojjaṃ catubbidhaṃ ca attabhāvato ca vatthu, idaṃ dukkhaṃ.
Yāva āsāṭikaṃ hāretā [sāṭetā (sī. pī.) passa aṅguttaranikāye] hoti, ayaṃ samudayo. Rūpasaññuttā
āsāṭakaharaṇaṃ [āsāṭikasāṭanā (pī.)] vaṇapaṭicchādanaṃ vīthiññutā gocarakusalañca, ayaṃ maggo.
Avasesā dhammā atthi hetū atthi paccayā atthi nissayā sāvasesadohitā anekapūjā ca
kalyāṇamittatappaccayā dhammā vīthiññutā ca hetu, imāni tīṇi saccāni.
Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca nirodho ca?
Sati kāyagatā upaṭṭhitā, chasu phassāyatanesu saṃvuto [saṃvaro (pī. ka.) passa udā. 25] ;
Satataṃ bhikkhu samāhito, jaññā [jāneyya (pī. ka.)] nibbānamattano.

Tattha y ā ca k āyagat ā sati yañca sa ḷā yatanayattha sabbañceta ṃ dukkha ṃ. Yā ca k āyagat ā sati yo
ca sīlasaṃvaro yo ca samādhi yatthasati, ayaṃ paññākkhandho. Sabbampi sīlakkhandho
samādhikkhandho, ayaṃ maggo. Evaṃvihārinā ñātabbaṃ nibbānaṃ. Ayaṃ nirodho, imāni tīṇi saccāni.
Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā ca. Tattha yaṃ cittasahajātā dhammā,
idaṃ dukkhaṃ. Yo ca samatho yā ca vipassanā, ayaṃ maggo. Rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca
paññāvimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.
Tattha katamo samudayo ca nirodho ca?
Āsā ca pīhā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā.
Aññāṇamūlappabhavāti purimakehi samudayo. Sabbā mayā byantikatā samūlikāti nirodho. Imāni
dve saccāni. Catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā vitthārena kātabbaṃ. Ariyassa sīlassa
samādhino paññāya vimuttiyā. Tattha yo imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā,
ayaṃ samudayo. Paṭivedho bhavanettiyā, ayaṃ nirodho. Ayaṃ samudayo ca nirodho ca.
Tattha katamo samudayo ca maggo ca?
Yāni
[su. ni. 1041] sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare.
Yāni sotānīti ayaṃ samudayo. Yā ca paññā yā ca sati nivāraṇaṃ pidhānañca, ayaṃ maggo. Imāni
dve saccāni. Sañcetaniyaṃ suttaṃ daḷhanemiyānākāro chahi māsehi niddiṭṭho. Tattha yaṃ kāyaṃ
kāyakammaṃ savaṅkaṃ sadosaṃ sakasāvaṃ yā savaṅkatā sadosatā sakasāvatā, ayaṃ samudayo. Evaṃ
vacīkammaṃ manokammaṃ avaṅkaṃ adosaṃ akasāvaṃ, yā avaṅkatā adosatā akasāvatā, ayaṃ maggo.
Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Imāni dve saccāni samudayo ca maggo ca.
Tattha katamo samudayo ca nirodho ca maggo ca?
‘‘Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti,
natiyā asati
[asatiyā (pī.) passa udā. 74] āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte
asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti.
Tattha dve nissayā, ayaṃ samudayo. Yo ca anissayo, yā ca anati, ayaṃ maggo. Yā āgatigati na hoti
cutūpapāto ca yo esevanto dukkhassāti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Anupaṭṭhitakāyagatā sati
pe… yaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ samudayo. Ekārasaupanissayā vimuttiyo yāva
upanissayaupasampadā upaṭṭhitakāyagatāsatissa viharati. Sīlasaṃvaro sosāniyo hoti, yañca
vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ maggo. Yā ca vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Samudayo ca
nirodho ca maggo ca.
12 . Tattha katamo nirodho ca maggo ca?
Sayaṃ katena saccena, tena attanā abhinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;
Vibhavañca ñatvā lokasmiṃ, tāva khīṇapunabbhavo sa bhikkhu.
Yaṃ saccena, ayaṃ maggo. Yaṃ khīṇapunabbhavo, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni. Pañca
vimuttāyatanāni satthādhammaṃ desesi aññataroviññū sabrahmacārīti vitthārena kātabbā. Tassa
atthappaṭisaṃvedissa pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, yāva nibbindanto virajjati, ayaṃ maggo.
vimutti, aya ṃ nirodho. Evapañca vimutt āyatan āni vitth ārena. Im āni dve sacc āni nirodho ca maggo

ca.
Imāni sādhāraṇāni suttāni. Imehi sādhāraṇehi suttehi yathānikkhittehi paṭivedhato ca lakkhaṇato ca
otāretvā aññāni suttāni niddisitabbāni aparihāyantena. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi
byākaraṇaṃ. Ime ca sādhāraṇā dasa parivaḍḍhakā eko ca catukko niddeso sādhāraṇo. Ayañca
pakiṇṇakaniddeso. Ekaṃ pañca cha ca savekadeso sabbaṃ. Ime dve parivajjanā purimakā ca dasa. Ime
dvādasa parivaḍḍhakā saccāni. Ettāvatā sabbaṃ suttaṃ natthi, taṃ byākaraṇaṃ vā gāthā viya. Imehi
dvādasahi parivaḍḍhakehi na otarituṃ appamattena pariyesitvā niddisitabbā.
Tatthāyaṃ saṅkhepo. Sabbaṃ dukkhaṃ sattahi padehi samosaraṇaṃ gacchati. Katarehi sattahi?
Appiyasampayogo ca piyavippayogo ca, imehi dvīhi padehi sabbaṃ dukkhaṃ niddisitabbaṃ. Tassa dve
nissayākāyo ca cittañca. Tena vuccati ‘‘kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikañce’’ti, natthi taṃ dukkhaṃ na
kāyikaṃ vā na cetasikaṃ, sabbaṃ dukkhaṃ dvīhi dukkhehi niddisitabbaṃ kāyikena ca cetasikena ca.
Tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ dukkhadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya vipariṇāmadukkhatāya. Iti taṃ
sabbaṃ dukkhaṃ tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ. Iti idañca dukkhaṃ tividhaṃ. Duvidhaṃ dukkhaṃ
kāyikañca cetasikañca. Duvidhaṃ appiyasampayogo ca piyavippayogo ca. Idaṃ sattavidhaṃ dukkhaṃ.
Tattha tividho samudayo acatuttho apañcamo. Katamo tividho? Taṇhā ca diṭṭhi ca kammaṃ. Tattha
taṇhā ca bhavasamudayo kammaṃ. Tathā
[tattha (pī.)] nibbattassa hīnapaṇītatā [hīnapaṇītatāya (pī.)] ,
ayaṃ samudayo. Iti yāpi bhavagatīsu hīnatā ca paṇītatā ca, yāpi tīhi dukkhatāhi saṅgahitā, yopi dvīhi
mūlehi samudānīto avijjāya nivutassa bhavataṇhāsaṃyuttassa saviññāṇako kāyo, sopi tīhi dukkhatāhi
saṅgahito.
Tathā vipallāsato diṭṭhibhavagantabbā. Sā sattavidhā niddisitabbā. Eko vipallāso tīṇi niddisīyati,
cattāri vipallāsavatthūni. Tattha katamo eko vipallāso? Yo viparītaggāho paṭikkhepena, otaraṇaṃ yathā
‘‘anicce nicca’’miti viparītaṃ gaṇhāti. Evaṃ cattāro vipallāsā. Ayameko vipallāsīyati saññā cittaṃ
diṭṭhi. Katamāni cattāri vipallāsavatthūni? Kāyo vedanā cittaṃ dhammā. Evaṃ vipallāsagatassa
akusalañca pavaḍḍheti. Tattha saññāvipallāso dosaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Cittavipallāso lobhaṃ
akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Diṭṭhivipallāso mohaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Tattha dosassa
akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃmicchāvācā micchākammanto micchāājīvo; lobhassa
akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃmicchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi; mohassa
akusalamūlassa dve micchattāni phalaṃmicchādiṭṭhi ca micchāsati ca. Evaṃ akusalaṃ sahetu
sappaccayaṃ vipallāsā ca paccayo, akusalamūlāni sahetū eteyeva paṭipakkhena anūnā anadhikā dvīhi
paccayehi niddisitabbā. Nirodhe ca magge ca vipallāsamupādāya parato [parito (pī.)] paṭipakkhena
catasso.
Tatthimā uddānagāthā
Avijjāya nivuto loko, cittaṃ saṃyojanampi;
Sā pacchinnabhavataṇhā, dvemā ceva vimuttiyo.
Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajaha
[jahā (pī. ka.)] ;
Ye keci sokaparidevā, timbaruko ca sayaṃkataṃ.
Dukkhaṃ diṭṭhi ca uppannaṃ, yañca gopālakopamaṃ;
Sati kāyagatā māhu, samatho ca vipassanā.
Āsā pihā ca abhinandanā ca, catunnamananubodhanā;
Yāni sotāni lokasmiṃ, daḷhaṃ nemiyānākāro.
Ya ṃ nissitassa calita ṃ, anupa ṭṭ hitak āyagat āsati;

Saya ṃ katena saccena, vimutt āyatanehi ca.
Peṭakopadese mahākaccāyanena bhāsite paṭhamabhūmi ariyasaccappakāsanā nātaṃ jīvatā
bhagavatā mādisena samuddanena tathāgatenāti.
2. Sāsanapaṭṭhānadutiyabhūmi
13 . Tattha katamaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanā bhāgiyaṃ suttaṃ,
nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca,
saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca
asekkhabhāgiyañca, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Āṇatti, phalaṃ, upāyo, āṇatti ca phalañca,
phalañca upāyo ca, āṇatti ca phalañca upāyo ca. Assādo, ādīnavo, nissaraṇaṃ, assādo ca ādīnavo ca,
assādo ca nissaraṇañca, ādīnavo ca nissaraṇañca, assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca. Lokikaṃ,
lokuttaraṃ, lokikañca lokuttarañca. Kammaṃ, vipāko, kammañca vipāko ca. Niddiṭṭhaṃ, aniddiṭṭhaṃ,
niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca. Ñāṇaṃ, ñeyyaṃ, ñāṇañca ñeyyañca. Dassanaṃ, bhāvanā, dassanañca
bhāvanā ca. Vipākakammaṃ, na vipākakammaṃ, nevavipākanavipākakammaṃ. Sakavacanaṃ,
paravacanaṃ, sakavacanañca paravacanañca. Sattādhiṭṭhānaṃ, dhammādhiṭṭhānaṃ, sattādhiṭṭhānañca
dhammādhiṭṭhānañca. Thavo, sakavacanādhiṭṭhānaṃ, paravacanādhiṭṭhānaṃ, sakavacanādhiṭṭhānañca
paravacanādhiṭṭhānañca. Kiriyaṃ, phalaṃ, kiriyañca phalañca. Anuññātaṃ, paṭikkhittaṃ, anuññātañca
paṭikkhittañca. Imāni cha paṭikkhittāni.
14 . Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ?
Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;
Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe;
Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova
[khīrūpakova (ka.) passa udā. 64] mātaraṃ.
Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā.
Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ?
Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce pasannena, bhāsatikaroti vā;
Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī.
Saṃyuttake suttaṃ.
Mahānāmassa sakkassa idaṃ bhagavā sakyānaṃ kapilavatthumhi nagare nayavitthārena
saddhāsīlaparibhāvitaṃ suttaṃ bhāvaññena paribhāvitaṃ taṃ nāma pacchime kāle.
Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ?
Uddhaṃ adho
[udā. 61] sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti anānupassī;
Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya.
Sīlāni nu kho bhavanti kimatthiyāni ānando pucchati satthāraṃ.
Tattha katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ?
‘‘ Yassa sel ūpamacitta ṃ, ṭhita ṃ nānupakampati;

Virattarajan īyesu, kopaneyye [kopan īye (ka.) passa ud ā. 34] na kuppati;
Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti.
Sāriputto nāma bhagavā theraññataro so maṃ āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkamati, sāriputtassa
byākaraṇaṃ kātabbaṃ. Yassa nūna bhagavā kāyagatā sati abhāvitā assa abahulīkatā vitthārena
kātabbaṃ.
15 . Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca?
Channamativassati [udā. 45] , vivaṭaṃ nātivassati;
Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati.
Channamativassatīti saṃkileso. Vivaṭaṃ nātivassatīti vāsanā. Tamo tamaparāyanoti vitthārena.
Tattha yo ca tamo yo ca tamaparāyano, ayaṃ saṃkileso. Yo ca joti yo ca jotiparāyano, ayaṃ vāsanā.
Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?
Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [dārujaṃ pabbajañca (pī.)
dha. pa. 345; saṃ. ni. 1.121] ;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā.
Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadā puttesu dāresu ca yā apekkhā, ayaṃ saṃkileso. Etampi
chetvā paribbajanti dhīrā anapekkhino sabbakāme pahāyāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ cetayitaṃ pakappitaṃ
yā ca nāmarūpassa avakkanti hoti. Imehi catūhi padehi saṃkileso. Pacchimakehi catūhi nibbedho.
Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?
Ayaṃ loko santāpajāto, phassapareto rogaṃ [rodaṃ (pī.) passa udā. 30] vadati attato;
Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā.
Aññathābhāvī bhavasatto loko, bhavapareto bhavamevābhinandati;
Yadabhinandati taṃ bhayaṃ, yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ;
Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati.
Ye hi keci samaṇābrāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbete
‘‘avippamuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇābrāhmaṇā vā vibhavena bhavassa
nissaraṇamāhaṃsu, sabbete ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ
sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo, lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā
bhūtā bhūtaratā bhavā aparimuttā. Ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbete bhavā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti.
‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;
Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati;
Sabbaso taṇhānaṃ khayā, asesavirāganirodho nibbānaṃ.
‘‘Tassa nibbutassa bhikkhuno, anupādā punabbhavo na hoti;
Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, upeccagā sabbabhavāni tādī’’ti.
Ayaṃ loko santāpajāto yāva dukkhanti yaṃ taṇhā saṃkileso.

Ya ṃ punaggaha ṇaṃ ye hi keci sama ṇā vā br āhma ṇā vā bhavena bhavassa vimokkham āha ṃsu,
sabbete ‘‘avimuttā bhavasmā’’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇābrāhmaṇā vā vibhavena bhavassa
nissaraṇamāhaṃsu ‘‘anissaṭā bhavasmā’’ti vadāmi. Ayaṃ diṭṭhisaṃkileso, taṃ diṭṭhisaṃkileso ca
taṇhāsaṃkileso ca, ubhayametaṃ saṃkileso. Yaṃ punaggahaṇaṃ bhavavippahānāya brahmacariyaṃ
vussati, yāva sabbaso upādānakkhayā sambhavā, idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Tassa nibbutassa bhikkhuno
yāva upaccagā sabbabhavāni tādīti idaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Cattāro puggalā anusotagāmī saṃkileso
ṭhitatto ca paṭisotagāmī ca nibbedho. Thale tiṭṭhatīti asekkhabhūmi.
16 . Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?
‘‘Dadato
[udā. 75; dī. ni. 2.197] puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati;
Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti.
‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyatī’’ti vāsanā. ‘‘Kusalo ca jahāti pāpakaṃ,
rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti nibbedho.
Sotānugatesu dhammesu vacasā paricitesu manasānupekkhitesu diṭṭhiyā suppaṭividdhesu
pañcānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Idhekaccassa bahussutā dhammā honti dhātā apamuṭṭhā vacasā paricitā
manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, so yuñjanto ghaṭento vāyamanto diṭṭheva dhamme visesaṃ
pappoti. No ce diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti, gilāno pappoti. No ce gilāno pappoti,
maraṇakālasamaye pappoti. No ce maraṇakālasamaye pappoti, devabhūto pāpuṇāti. No ce devabhūto
pāpuṇāti, tena dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti.
Tatthāyaṃ diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, ayaṃ nibbedho. Yaṃ samparāye paccekabodhiṃ pāpuṇāti,
ayaṃ vāsanā. Imāni soḷasa suttāni sabbasāsanaṃ atiggaṇhanto tiṭṭhanti. Imehi soḷasahi suttehi navavidho
suttanto vibhatto bhavati. So ca paññavato no duppaññassa, yuttassa no ayuttassa, akammassa vihārissa
pakatiyā loke saṃkileso carati. So saṃkileso tividho – taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso
duccaritasaṃkileso. Tato saṃkilesato uṭṭhahanto saṃkileso dhammesu patiṭṭhahati, lokiyesu
patiṭṭhahatīti. Tatthākusalo diṭṭhato sace taṃ sīlañca diṭṭhiñca parāmasati, tassa so taṇhāsaṃkileso hoti.
Sace panassa evaṃ hoti ‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissaṃ
[bhavissāmi (pī.)] devaññataro vā’’ti yassa hoti micchādiṭṭhi, etassa micchādiṭṭhisaṃkileso bhavati. Sace
pana sīle patiṭṭhito aparāmaṭṭhassa hi sīlavataṃ hoti, tassa taṃ sīlavato yoniso gahitaṃ avippaṭisāraṃ
janeti y āva vimuttiñāṇadassanaṃ, tañca tassa diṭṭheva dhamme kālaṅkatassa vā tamhiyeva vā pana
aparāpariyāyena vā, aññesu khandhesu evaṃ sutaṃ ‘‘sucaritaṃ vāsanāya saṃvattatī’’ti vāsanābhāgiyaṃ
suttaṃ vuccati. Tattha sīlesu ṭhitassa vinīvaraṇaṃ cittaṃ, taṃ tato sakkāyadiṭṭhippahānāya bhagavā
dhammaṃ deseti. So accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti; yadi vā sāsanantare, accantaṃ nibbānaṃ
pāpuṇāti, yadi vā ekāsane cha abhiññe. Tattha dve puggalā ariyadhamme pāpuṇanti saddhānusārī ca
dhammānusārī ca. Tattha dhammānusārī ugghaṭitaññū, saddhānusārī neyyo. Tattha ugghaṭitaññū
duvidhokoci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha neyyopi duvidhokoci tikkhindriyo koci
mudindriyo. Tattha yo ca ugghaṭitaññū mudindriyo, yo ca neyyo tikkhindriyo, ime puggalā asamindriyā
honti. Tattha ime puggalā samindriyā parihāyanti ca ugghaṭitaññuto, vipañcitaññū neyyato, ime
majjhimā bhūmigatā vipañcitaññū hoti. Ime tayo puggalā.
17 . Tattha catutthā pana pañcamā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo
indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo
sotāpanno. Tattha vipañcitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca
pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo puggalo indriyāni paṭilabhitvā
dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca hoti, ayaṃ tatiyo sotāpanno.
Ime tayo puggalā indriyavemattatāya sotāpattiphale ṭhitā.
Uggha ṭitaññ ū ekab ījī hoti, vipañcitaññ ū kola ṃkolo hoti, neyyo sattakkhattuparamo hoti. Ida ṃ

nibbedhabh āgiya ṃ sutta ṃ. Sace pana taduttari v āyamati, accantani ṭṭ ha ṃ nibb āna ṃ pāpu ṇā ti.
Tattha ugghaṭitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā
antarāparinibbāyī ca upahaccaparinibbāyī ca. Tattha vipañcitaññū puggalo yo tikkhindriyo, te dve
puggalā honti – anāgāmiphalaṃ pāpuṇanti asaṅkhāraparinibbāyī ca sasaṅkhāraparinibbāyī ca. Tattha
neyyo anāgāmiphalaṃ pāpuṇanto uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti, ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca,
indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo
uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū
puggalo tikkhindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū
mudindriyo upahaccaparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti,
vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo upahaccaparinibbāyī hoti, vipañcitaññū
tikkhindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo
uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Iti pañca anāgāmino, chaṭṭho sakadāgāmī, tayo ca sotāpannāti ime nava
sekkhā.
Tattha ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti
ubhatobhāgavimutto paññāvimutto ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto
dve puggalā honti, ṭhitakappī
[ṭhitakappi (pī. ka.) passa pu. pa. 17] ca paṭivedhanabhāvo puggalo ca
tikkhindriyo so arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti cetanābhabbo ca rakkhaṇābhabbo ca. Tattha
vipañcitaññū mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti, sace ceteti na parinibbāyī, no ce ceteti
parinibbāyīti. Sace anurakkhati na parinibbāyī, no ce anurakkhati parinibbāyīti. Tattha neyyo puggalo
bhāvanānuyogamanuyutto parihānadhammo hoti kammaniyato vā samasīsi vā, ime nava arahanto idaṃ
catubbidhaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Imesu puggalesu tathāgatassa dasavidhaṃ
balaṃ pavattati.
18 . Katamaṃ dasavidhaṃ? Idha buddhānaṃ bhagavantānaṃ appavattite dhammacakke
mahesakkhā devaputtā yācanāya abhiyātā
[atiyātā (pī. ka.)] honti ‘‘desetu sugato dhamma’’nti. So
anuttarena buddhacakkhunā volokento addasāsi sattānaṃ tayo rāsīnaṃ sammattaniyato micchattaniyato
aniyato. Tattha sammattaniyato rāsi micchāsatiṃ āpajjeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, asatthuko
parinibbāyeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, samāpattiṃ āpajjeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha
micchattaniyato rāsi ariyasamāpattiṃ paṭipajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, anariyamicchāpaṭipattiṃ
paṭipajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Tattha aniyato rāsi sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ
gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamāno sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ
vijjati. Sammāpaṭipajjamānaṃ sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati,
micchāpaṭipajjamānaṃ micchattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Ime tayo anuttarena
buddhacakkhunā volokentassa sammāsambuddhassa me sato ime dhammā anabhisambuddhāti ettavatā
maṃ koci sahadhammena paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vītarāgassa te paṭijānato akhīṇāsavatāya
sahadhammena koci paṭicodissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yato pana imassa aniyatassa rāsissa
dhammadesanā, sā na dissati takkarassa sammādukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tathā ovadito
yaṃ pana me aniyatarāsi sāvako pubbenāparaṃ visesaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
19 . Yaṃ kho muni nānappakārassa nānāniruttiyo devanāgayakkhānaṃ dameti dhamme
vavatthānena vatvā kāraṇato aññaṃ pāraṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dhammapaṭisambhidā.
Yato panimā niruttito satta satta niruttiyo nābhisambhuneyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Niruttipa ṭisambhidā. Nirutti kho pana abhisamaggaratānaṃ sāvakānaṃ tamatthamaviññāpayeti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. Atthapaṭisambhidā. Mahesakkhā devaputtā upasaṅkamitvā pañhe pucchiṃsu. Kāyikena
vā mānasikena vā paripīḷitassa hatthakuṇīti vā pāde vā khañje dandhassa [dantassa (pī. ka.)] so attho na
paribhājiyatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paṭibhānapaṭisambhidā. Yamhi taṃ tesaṃ hoti tamhi asantaṃ
bhavatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yaṃ hi nāsaṃ tesaṃ na bhavati, tamhi nāsaṃ tesaṃ bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ samudayassa nirodhāya dasa akusalakammapathā. Māroindobrahmā
tathāgatocakkavattī vā so vata nāma mātugāmo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso assa rājā
cakkavattī sakko devānamindo bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Itissa evarūpaṃ balaṃ evarūpaṃ ñāṇaṃ,

ida ṃ vuccati ṭhānāṭṭ hānañ āṇ aṃ pa ṭhama ṃ tath āgatabala ṃ ta ṃ niddisitabba ṃ. Tīhi r āsīhi cat ūhi
vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi paṭiccasamuppādassa pavattiyaṃ nivattiyaṃ bhāgiyañca. Kusalaṃ
kusalavipākesu ca upapajjati yañca itthipurisānaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ balaṃ tathāgato evaṃ jānāti.
Yesaṃ pana sammattaniyato rāsi, nāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, nibbānagāminīyevāyaṃ
paṭipadā. Tattha siyā micchattaniyato rāsi, esāpi na sabbatthagāminī paṭipadā.
Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ paṭipadā hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ,
gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa. Yaṃ yaṃ vā paṭipadaṃ paṭipajjeyya sabbattha gaccheyya,
ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ, idaṃ vuccati sabbatthagāminī
paṭipadāñāṇaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ.
Sā kho panāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā nānādhimuttā keci kāmesu keci dukkarakāriyaṃ keci
attakilamathānuyogamanuyuttā keci saṃsārena suddhiṃ paccenti keci anajjābhāvanāti. Tena tena
caritena vinibandhānaṃ sattānaṃ yaṃ ñāṇaṃ yathābhūtaṃ nānāgataṃ lokassa anekādhimuttagataṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ.
Tattha sattānaṃ adhimuttā bhavanti āsevanti bhāventi bahulīkaronti. Tesaṃ kammupasayānaṃ
tadādhimuttānaṃ. Sā ceva dhātu saṃvahati. Katarā panesā dhātu nekkhammadhātu baladhātu kāci
sampatti kāci micchattañca dhātu adhimuttā bhavanti. Aññatarā uttari na samanupassanti. Te
tadevaṭṭhānaṃ mayā jarāmaraṇassa abhinivissa voharanti ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Yathā
bhagavā sakkassa devānamindassa bhāsitaṃ. Yaṃ tattha yathābhūtaṃ ñāṇaṃ. Idaṃ vuccati catutthaṃ
tathāgatabalaṃ.
Tattha yaṃyeva dhātu [yaṃ yadeva dhātuṃ (ka.)] seṭṭhanti taṃ taṃ kāyena ca vācāya ca
ārambhanti cetasiko. Ārambho cetanā kammaṃ kāyikā vācasikā ārambho cetasikattā kammantaraṃ
tathāgato evaṃ pajānāti ‘‘iminā sattena evaṃ dhātukena evarūpaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ
atītamaddhānaṃ iminā hetunā tassa evarūpo vipāko vipaccati etarahi vipaccissati vā
anāgatamaddhāna’’nti. Evaṃ paccuppannamaddhānaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evaṃdhātuko idaṃ
kammaṃ karoti’’. Taṇhāya ca diṭṭhiyā ca iminā hetunā na tassa vipāko diṭṭheyeva dhamme nibbattissati,
upapajje vā’’ti aparamhi vā pariyāye evaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ puggalo evarūpaṃ kammaṃ karissati
anāgatamaddhānaṃ, iminā hetunā tassa evarūpo vipāko nibbattissati, iminā hetunā yāni cattāri
kammaṭṭhānāni idaṃ kammaṭṭhānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ ca sukhavipākaṃ’’ …pe… iti ayaṃ
atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso vipākavemattataṃ pajānāti uccāvacā
hīnapaṇītatā, idaṃ vuccati kammavipākañāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ.
Tathā sattā yaṃ vā kammasamādānaṃ samādiyantā tattha evaṃ pajānāti imassa puggalassa
kammādhimuttassa rāgacaritassa nekkhammadhātūnaṃ pāripūriṃ gacchanti, tassa rāgānugate
suññamānassa paṭhamaṃ jhānaṃ saṃkilissati, sace puna uttari vāyāmato jhānavodānagate mānase
visesabhāgiyaṃ paṭipadaṃ anuyuñjiyati. Tassa hi jhānabhāgiyaṃyeva paṭhamajjhāne ṭhitassa dutiyaṃ
jh ānaṃ vodānaṃ gacchati, tatiyañca jhānaṃ samāpajjitukāmassa somanassindriyaṃ cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati, tassapīti avisesabhāgiyaṃ tatiyaṃ jhānaṃ ādissa tiṭṭhati. Sace tassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ
pajānāti. Tathāgatassa catutthajjhānaṃ vodānaṃ gacchatiyeva, catutthassa jhānassa hānabhāgiyā
dhammā, te ca dhammā yattha pajāyanti yehi catutthajjhānaṃ vodānaṃ dissati. Evaṃ
ajjhāsayasamāpattiyā yā catasso samāpattiyo tīṇi vimokkhamukhāni aṭṭha vimokkhajhānānīti cattāri
jh ānāni vimokkhāti. Aṭṭha ca vimokkhā tīṇi ca vimokkhamukhāni. Samādhīti cattāro samādhī
chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhīti. Samāpattiyo catasso
ajjhāsayasamāpattiyo iti imesaṃ jhānānaṃ vimokkhasamāpattīti evarūpo saṃkileso rāgacaritassa
puggalassa. Evaṃ dosacaritassa. Mohacaritassa. Rāgacaritassa puggalassa evarūpaṃ vodānaṃ iti yaṃ
ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ asādhāraṇaṃ sabbasattehi. Idaṃ vuccati chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ.
Tattha tath āgato eva ṃ paj ānāti lokik ā dhamm ā lokuttar ā dhamm ā bh āvan ābh āgiya ṃ indriya

nāma ṃ labhanti. Ā dhipateyyabh ūmi ṃ up ādāya balanāma ṃ labhanti th āmagata ṃ mano
manindriyaṃ taṃ upādāya. Vīriyaṃ nāmaṃ labhanti ārambhadhātuṃ upādāya. Itissa deva evarūpaṃ
ñāṇaṃ imehi ca dhammehi ime puggalā samannāgatātipi dhammadesanaṃ akāsi. Ākārato ca vokārato ca
āsayajjhāsayassa adhimuttisamannāgatānaṃ. Idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ
indriyabalavīriyavemattataṃ ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ.
Tattha ca tathāgato lokādīsu ca bhūmīsu saṃyojanānañca sekkhānaṃ dvīhi balehi gatiṃ pajānāti,
pubbenivāsānussatiyā atīte saṃsāre etarahi ca paccuppanne dibbacakkhunā cutūpapātaṃ iti imāni dve
balāni dibbacakkhuto abhinīhitāni. So atītamaddhānaṃ dibbassa cakkhuno gocaro so etarahi sati gocaro
iti attano ca paresaṃ ca pubbenivāsañāṇaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ paccuppannamaddhānaṃ
dibbena cakkhunā imāni dve tathāgatabalāni, aṭṭhamaṃ pubbenivāso, navamaṃ dibbacakkhu.
Puna caparaṃ tathāgato ariyapuggalānaṃ jhānaṃ vodānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ pajānāti ayaṃ
puggalo iminā maggena imāya paṭipadāya āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sacchikatvā upasampajja viharatīti iti attano ca āsavānaṃ khayaṃ ñāṇaṃ
diṭṭhekaṭṭhānaṃ catubhūmimupādāya yāva navannaṃ arahantānaṃ āsavakkhayo odhiso sekkhānaṃ
anodhiso arahantānaṃ. Tattha cetovimutti dvīhi āsavehi anāsavā kāmāsavena ca bhavāsavena ca,
paññāvimutti dvīhi āsavehi anāsavā diṭṭhāsavena ca avijjāsavena ca, imāsaṃ dvinnaṃ vimuttīnaṃ
yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati āsavakkhaye ñāṇaṃ. Dasamaṃ tathāgatabalaṃ.
20 . Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti saṃkilesabhāgiyaṃ
vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Tattha yo taṇhāsaṃkileso,
imassa alobho nissaraṇaṃ. Yo diṭṭhisaṃkileso, imassa amoho nissaraṇaṃ. Yo duccaritasaṃkileso,
imassa tīṇi kusalāni nissaraṇaṃ. Kiṃ nidānaṃ? Tīṇi imāni
[tīṇi hi imāni (pī.)] manoduccaritāni –
abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi. Tattha abhijjhā manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, adinnādānaṃ
sabbañca tadupanibbaddhaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti, musāvādañca sabbavitathaṃ sabbaṃ
vācamabhāvaṃ sabbamakkhaṃ palāsaṃ abhijjhā akusalamūlanti, sucarite sucaritaṃ musāvādā
adinnādānā abhijjhāya cetanā, tattha byāpādo manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti, pāṇātipātaṃ
sabbañca metaṃ ākaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ nibbaddhaṃ rocanaṃ vācākammaṃ upaṭṭhapeti,
pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ micchādiṭṭhi manoduccaritañca abhijjhaṃ byāpādaṃ micchādiṭṭhiṃ
payojeti, tassa yo koci micchādiṭṭhi cāgo rāgajo vā dosajo vā sabbaso micchādiṭṭhi sambhūto iminā
kāraṇena micchādiṭṭhiṃ upaṭṭhapeti, kāmesumicchācāraṃ vacīkammaṃ upaṭṭhapeti samphappalāpaṃ.
Imāni tīṇi duccaritāni akusalamūlāni.
abhijjhā, so lobho. Yo byāpādo, so doso. Yā micchādiṭṭhi, so moho. Tāni aṭṭha micchattāni
upaṭṭhapenti. Tesu gahitesu tīsu akusalamūlesu dasavidhaṃ akusalamūlaṃ pāripūriṃ gacchati, tassa
tividhassa duccaritasaṃkilesassa vāsanābhāgiyañca suttaṃ nissaraṇaṃ. Tattha yo bahusito niddeso yathā
lobho doso mohopi, tattha asituṃ ettha lobho ussado tena kāraṇena tesu vā dhammesu lobho
paññapiyati. Tatthāyaṃ moho akusalaṃ moho ayaṃ avijjā, sā catubbidhā rūpe abhiniviṭṭhā, rūpaṃ attato
samanupassati, avijjāgato rūpavantaṃ attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tattha katamaṃ
padaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ucchedaṃ vadati ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti natthikadiṭṭhi
adhiccasamuppannadiṭṭhi ca añño ca karoti, añño paṭisaṃvediyati. Pacchimasaṭṭhikappānaṃ tīṇi padāni
sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajanti ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti akiriyañca taṃ dukkhamicchato
ahetukā ca patanti anajjhābhāvo ca kammānaṃ sabbañca mānayi
[mānati (pī.)] . Tattha ‘‘idameva
saccaṃ moghamañña’’nti saṃsārena suddhi ājīvakā chaḷāsīti paññapenti. Yathārūpe sakkāyadiṭṭhiyā
catuvatthukā, evaṃ pañcasu khandhesu vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajati. Aññājīvakā ca
sassatavādike ca sīlabbataṃ bhajanti parāmasanti iminā bhavissāmi devo vā devaññataro vā, ayaṃ
sīlabbataparāmāso. Tattha sakkāyadiṭṭhiyā so rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’miti
taṃ kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati nābhippasīdati pubbante aparante pubbantāparante…pe… iti
vāsan ābh āgiyesu ṭhitassa aya ṃ upakkileso.

21 . Tattha saddhindriyena sabbavicikicchitapajahati, paññindriyena udayabbayapassati,
samādhindriyena cittaṃ ekodi karoti vīriyindriyena ārabhati. So imehi pañcahi indriyehi saddhānusārī
aveccappasāde nirato anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. Indriyehi suddhehi dhammānusārī
appaccayatāya anantariyaṃ samādhiṃ uppādeti. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Saccāni
idaṃ dassanabhāgiyaṃ suttaṃ. Tassa pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ tīṇi saṃyojanāni
dassanapahātabbāni sabbena sabbaṃ pahīnāni dve puggalakatāni. Tattha tīṇi akusalamūlāni
bhāvanāpahātabbāni uparikkhittāni cha bhave nibbattenti. Tattha tesu abhijjhāya ca byāpādesu
tanukatesu cha bhavā parikkhayā mariyādaṃ gacchanti, dve bhavā avasiṭṭhā. Tassa abhijjhā ca byāpādo
ca sabbena sabbaṃ parikkhīṇā honti. Eko bhavo avasiṭṭho hoti. So ca mānavasena nibbatteti. Kiñcāpi
ettha aññepi cattāro kilesā rūparāgo bhavarāgo avijjā uddhaccaṃ ketusmimānabhūtā nappaṭibalā
asmimānaṃ vinivattetuṃ, sabbepi te asmimānassa pahānaṃ ārabhate. Khīṇesu na ca tesu
idamuttaridassanabhūmiyaṃ pañcasu sekkhapuggalesu tīsu ca paṭippannakesu dvīsu ca phalaṭṭhesu
bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ. Taduttari asekkhabhāgiyasuttaṃ, katthaci bhūmi nipīḷiyati. Idañca pañcamaṃ
suttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānaṃ desitaṃ puthujjanassa sekkhassa asekkhassa saṃkilesabhāgiyaṃ
vāsanābhāgiyaṃ. Puthujjanassa dassanabhāgiyaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ pañcannaṃ sekkhānaṃ. Yaṃ
paṭhamaniddiṭṭhaṃ asekkhabhāgiyaṃ sabbesaṃ arahantānaṃ. Sā pana pañcavidhā sattavīsaākāre
[sattavīsaṃ ākāre (pī.)] pariyesitabbaṃ. Etesu tassa gatīnaṃ tato uttari. Tañca kho saṅkhepena
paññāsāya ākārehi sampatati, ye paññāsa ākārā sāsane niddiṭṭhā, te saṅkhipiyantā dasahi ākārehi patanti.
Ye ariyasaccaṃ nikkhepena ṭhite saṅkhipiyattā aṭṭhasu ākāresu patanti. Catūsu ca sādhāraṇesu suttesu yā
hārasampātassa bhūmi, te saṅkhipiyantā pañcasu suttesu patanti. Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye
bhāvanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā catūsu suttesu patanti.
Saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyamānā tīsu suttesu
patanti, puthujjanabhāgiye sekkhabhāgiye asekkhabhāgiye ca. Te saṅkhipiyantā dvīsu suttesu patanti
nibbedhabhāgiye ca pubbayogabhāgiye ca. Yathā vuttaṃ bhagavatā dve atthavase sampassamānā
tathāgatā arahanto sammāsambuddhā dhammaṃ desenti suttaṃ geyyaṃ…pe… satthā
pubbayogasamannāgate appakasirena maññamānā vasiyanti pubbayogā ca bhavissanti santānaṃ
maññamānādharāya. Tattha paññāvemattataṃ attano samanupassamānena aṭṭhavidhe suttasaṅkhepe,
yattha yattha sakkoti, tattha tattha yojetabbaṃ. Tattha tattha yojetvā suttassa attho niddisitabbo. Na hi
sati vedanā mano dhāretvā sakkā yena kenaci suttassa attho yathābhūtaṃ niddisituṃ.
Tattha purimakānaṃ suttānaṃ imā uddānagāthā
Kāmandhā jālasañchannā, pañca nīvaraṇāni ca;
Manopubbaṅgamā dhammā, mahānāmo ca sākiyo.
Uddhaṃ adho vippamutto, yañca sīlakimatthiyā;
Yassa selūpamaṃ cittaṃ, upatissa pucchādikā.
Yassa kāyagatāsati, channaṃ tamoparāyaṇo;
Na taṃ daḷhaṃ cetasikaṃ, ayaṃ lokotiādikaṃ.
Cattāro ceva puggalā, dadato puññaṃ pavaḍḍhitaṃ;
Sotānugatadhammesu, imā tesaṃ uddānagāthā.
22 . Tattha katamā āṇatti?
Sace bhāyatha
[udā. 44] dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āviyadiraho.
‘‘Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohī’’ti vitthārena kātabbā. ‘‘Sīlavantena, ānanda, puggalena sadā
karaṇīyā kintime avippaṭisāro assā’’ti. Ayaṃ vuccati āṇatti.

Tattha katamaphala ṃ ?
Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
Idaṃ phalaṃ.
Tattha katamo upāyo?
‘‘Sabbe dhammā
[dha. pa. 279] anattā’’ti, yadā paññāya passati;
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
‘‘Sattahaṅgehi samannāgato kho, bhikkhu, api himavantaṃ pabbatarājānaṃ cāleyya, ko pana vādo
chavaṃ avijjaṃ sattakesu’’ veyyākaraṇaṃ kātabbaṃ. Ayaṃ upāyo.
Tattha katamā āṇatti ca phalañca?
Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āviyadiraho.
Sace hi pāpakaṃ kammaṃ, karotha vā karissatha;
Na vo dukkhā pamokkhātthi, upaccāpi palāyataṃ
[palāyato (pī.)] .
Purimikāya gāthāya āṇatti pacchimikāya phalaṃ. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā yā ca
cittabhāvanā yā ca paññābhāvanā yā ca āṇatti rāgavirāgā ca phalaṃ.
Tattha katamaṃ phalañca upāyo ca?
Sīle patiṭṭhāya [saṃ. ni. 1.23] naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.
Purimikāya aḍḍhagāthāya upāyo, pacchimikāya aḍḍhagāthāya phalaṃ. Nandiyo [nandiko (pī. ka.)]
sakko isivutthapuririkāmaekarakkhe [isivutta… (pī.)] suttaṃ mūlato upādāya yāva chasu dhammesu.
Uttari pañcasu dhammesu yācayogo [yo ca yogo (pī.)] karaṇīyo, ayaṃ upāyo. Asahagatassa kāmāsavāpi
cittaṃ muccatīti. Sabbāsu chasu tīsu. Ayaṃ upāyo ca phalañca.
Tattha katamā āṇatti ca phalañca upāyo ca?
Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;
Attānudiṭṭhiṃ uhacca
[ūhacca (su. ni. 1125)] , evaṃ maccutaro siyā.
‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā’’ti āṇatti. ‘‘Sadā sato’’ti upāyo. ‘‘Attānudiṭṭhiṃ uhacca,
evaṃ maccutaro siyā’’ti phalaṃ. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ
aniccanti pajānāti. Evaṃ passaṃ ariyasāvako parimuccati jātiyāpi…pe… upāyāsehipi idha tīṇipi’’.
23 . Tattha katamo assādo?
Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati. Ayaṃ assādo.
‘‘ Dhammacariy ā samacariy ā kusalacariy ā het ūhi, br āhma ṇa, evamidhekacce satt ā kāyassa bhed ā

sugatisaggaloka ṃ upapajjanti ’’ . Aya ṃ ass ādo.
Tattha katamo ādīnavo?
Kāmesu ve haññate sabbā mucceva – ayaṃ ādīnavo. Pasenadisaṃyuttake sutte pabbatopamā –
ayaṃ ādīnavo.
Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?
Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;
Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.
Saṃyuttake suttaṃ pāricchattako paṇḍupalāso sannipalāso – idaṃ nissaraṇaṃ.
Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca?
Yāni
[jā. 1.2.144 dukanipāte] karoti puriso, tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ.
Tattha yaṃ pāpakārī paccanubhoti ayaṃ assādo. Lābhālābhaaṭṭhakesu byākaraṇaṃ, tattha alābho
ayaso nindā dukkhaṃ, ayaṃ ādīnavo. Lābho yaso sukhaṃ pasaṃsā, ayaṃ assādo.
Tattha katamaṃ assādo ca nissaraṇañca?
‘‘Sukho vipāko puññānaṃ, adhippāyo ca ijjhati;
Khippañca paramaṃ santiṃ, nibbānamadhigacchatī’’ti.
Yo ca vipāko puññānaṃ yā ca adhippāyassa ijjhanā, ayaṃ assādo. Yaṃ khippañca paramaṃ santiṃ
nibbānamadhigacchati, idaṃ nissaraṇaṃ.
Bāttiṃsāya ceva mahāpurisalakkhaṇehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo honti, sace
agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī yāva abhivijinitvā ajjhāvasati ayaṃ assādo. Sace agārasmā
anagāriyaṃ pabbajati sabbena oghena
[osadhena (pī. ka.)] nissaraṇaṃ ayaṃ assādo ca nissaraṇañca.
Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇañca?
Ādānassa [ādinnassa (ka.)] bhayaṃ ñatvā, jātimaraṇasambhavaṃ;
Anādātuṃ nibbattati, jātimaraṇasaṅkhayā.
Purimikāya aḍḍhagāthāya jātimaraṇasambhavo ādīnavo. Anādātuṃ nibbattati jātimaraṇasaṅkhayāti
nissaraṇaṃ.
Kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno yamidaṃ jāyate ca mīyate ca. Yāva kudassunāmassa dukkhassa
anto bhavissati parato vāti ettha yā uparikkhā, ayaṃ ādīnavo. Yo gedhaṃ ñatvā abhinikkhamati yāva
purāṇakāya rājadhāniyā, idaṃ nissaraṇaṃ. Ayaṃ ādīnavo ca nissaraṇañca.
Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca?
Kāmā hi citrā vividhā [madhurā (theragā. 787)] manoramā, virūparūpehi mathenti cittaṃ;
Tasmā ahaṃ [theragā. 787] pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo.

Ya ṃ ‘‘ kām ā hi citr ā vividh ā manoram ā’’ ti aya ṃ ass ādo. Ya ṃ ‘‘ vir ūpar ūpehi mathenti citta ’’ nti
ayaṃ ādīnavo. Yaṃ ahaṃ agārasmā pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti idaṃ
nissaraṇaṃ.
Balavaṃ bālopamasuttaṃ yaṃ āsāya vā vedanīyaṃ kammaṃ gāhati, tathā cepi yaṃ yaṃ
pāpakammaṃ anubhoti, tattha dukkhavedanīyena kammena abhāvitakāyena ca yāva parittacetaso ca
ādīnavaṃ dasseti sukhavedanīyena kammena assādeti. Yaṃ purāsadiso hoti. Bhāvitacitto bhāvitakāyo
bhāvitapañño mahānāmo aparittacetaso, idaṃ nissaraṇaṃ.
24 . Tattha katamaṃ lokikaṃ suttaṃ?
Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajjukhīraṃva muccati;
Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova
[bhasmāchannova (ka.) passa dha. pa. 71] pāvako.
Cattāri agatigamanāni, idaṃ lokikaṃ suttaṃ.
Tattha katamaṃ lokuttaraṃ suttaṃ?
‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni
[samathaṃ gatāni (pī.) passa dha. pa. 94] , assā yathā sārathinā
sudantā;
Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino’’ti.
‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmī’’ti idaṃ lokuttaraṃ suttaṃ.
Tattha katamaṃ lokikaṃ lokuttarañca suttaṃ?
Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake;
Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje.
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, dayhamānova matthake’’ti lokikaṃ;
‘‘Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti lokuttaraṃ;
Kabaḷīkāre āhāre atthi chandoti lokikaṃ. Natthi chandoti lokuttaraṃ suttaṃ.
Tattha katamaṃ kammaṃ?
Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati;
Loke adinnaṃ ādiyati
[ādiyi (ka.) passa a. ni. 5.174] , paradārañca gacchati.
Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati;
Appahāya pañca verāni, dussīlo iti vuccati.
Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Idaṃ kammaṃ.
Tattha katamo vipāko?
Saṭṭhivassasahassāni, yathārūpī vipaccagā.
‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave
[saṃ. ni. 4.135] , cha phassāyatanikā nāma nirayā. Diṭṭhā mayā,
bhikkhave, cha phass āyatanik ā nāma sagg ā’’ . Aya ṃ vip āko.

Tattha katama ṃ kammañca vip āko ca?
Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati;
Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ.
Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, yāva sāni kammānīti idaṃ kammaṃ. Nayanti duggatinti vipāko.
Catūsu sammāpaṭipajjamāno mātari pitari tathāgate tathāgatasāvake yā sammāpaṭipatti, idaṃ
kammaṃ. Yaṃ devesu upapajjati, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca.
25 . Tattha katamaṃ niddiṭṭhaṃ suttaṃ?
Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī
[vattate (ka.) udā. 65] ratho;
Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhanaṃ;
Yaṃ vā cittaṃ samaṇesu, cittāgahapati dissati.
Evaṃ imāya gāthāya niddiṭṭho attho.
Gopālakopame ekādasa padāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. Yā ca atirekapūjāya
pūjetā hotīti. Imāni ekādasa padāni yathābhāsitāni niddiṭṭho attho.
Tattha katamo aniddiṭṭho attho?
Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;
Abyāpajjaṃ
[abyāpajjhaṃ (pī. ka.) passa udā. 11] sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamoti.
Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;
Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukhanti.
Idaṃ aniddiṭṭhaṃ. Aṭṭha mahāpurisavitakkā. Idaṃ aniddiṭṭhaṃ.
Tattha katamaṃ niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca?
Pasannanetto
[su. ni. 555] sumukho, brahā uju patāpavā;
Majjhe samaṇasaṅghassa, ādiccova virocasi.
Pasannanetto yāva ādiccova virocasīti niddiṭṭho. Pasannanetto yo bhagavā kathañca pana
pasannanettatā, kathaṃ sumukhatā, kathaṃ brahakāyatā, kathaṃ ujukatā, kathaṃ patāpavatā, kathaṃ
virocatāti aniddiṭṭho. Pheṇapiṇḍopamaṃ veyyākaraṇaṃ yathā pheṇapiṇḍo evaṃ rūpaṃ yathā pubbuḷo
evaṃ vedanā māyā viññāṇaṃ pañcakkhandhā pañcahi upamāhi niddiṭṭhā. Kena kāraṇena
pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ sabbañca cakkhuviññeyyaṃ yaṃ vā catūhi āyatanehi? Kathaṃ vedanā
pubbuḷūpamā? Katarā ca sā vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā? Evamesā aniddiṭṭhā. Evaṃ
niddiṭṭhañca aniddiṭṭhañca.
26 . Tattha katamaṃ ñāṇaṃ?
Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī;
Yāya
[yāyaṃ (ka.) passa itivu. 41] sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayaṃ.
Tīṇimāni indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ, idaṃ ñāṇaṃ.

Tattha katamaneyya ṃ ?
Kāmesu [udā. 63] sattā kāmasaṅgasattā, saṃyojane vajjamapassamānā;
Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ.
Catūhi aṅgehi samannāgatā kāyassa bhedā devesu uppajjanti. Udāne kāpiyaṃ suttaṃ
apaṇṇakapasādanīyaṃ – idaṃ neyyaṃ.
Tattha katamaṃ ñāṇañca neyyañca?
Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati;
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
Yadā passatīti ñāṇaṃ. Yo sabbadhamme anattākārena upaṭṭhapeti idaṃ neyyaṃ.
Cattāri ariyasaccāni, tattha tīṇi neyyāni maggasaccaṃ sīlakkhandho ca paññākkhandho ca, idaṃ
ñāṇañca neyyañca.
27 . Tattha katamaṃ dassanaṃ?
Eseva maggo
[dha. pa. 274 dhammapade] natthañño, dassanassa visuddhiyā;
Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārassetaṃ pamohanaṃ.
Catūhi aṅgehi samannāgato ariyasāvako attanāva [attanāyeva (ka.) saṃ. ni. 5.1003] attānaṃ
byākareyya ‘‘khīṇanirayomhi yāva sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.
Idaṃ dassanaṃ.
Tattha katamā bhāvanā?
Yassindriyāni subhāvitāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;
So puggalo mati ca rūpasaññī, sumohagatā na jānāti
[kiṃsu mohagatānu jānāti (ka.)] .
Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā abyāpādo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ bhāvanā.
Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca?
Vacasā manasātha kammunā ca, aviruddho sammā viditvā [viditvāna (ka.) su. ni. 367]
dhammaṃ;
Nibbānapadābhipatthayāno, sammā so loke paribbajeyya.
Sotāpattiphalaṃ sacchikātukāmena katame dhammā manasikātabbā, bhagavā āha
pañcupādānakkhandhā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.
28 . Tattha katame vipākadhammadhammā?
Yāni karoti purisoti vitthāro. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Ime vipākadhammadhammā.
Tattha katame navipākadhammadhammā?
Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, viññāṇaṃ yā ceva cetanā;

Nesohamasmi na meso att ā, iti di ṭṭ ho virajjati.
Pañcime, bhikkhave, khandhā – ime navipākadhammadhammā.
Tattha katamo nevavipāko navipākadhammadhammo?
‘‘Ye evaṃ paṭipajjanti, nayaṃ buddhena desitaṃ;
Te dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārakā’’ti.
Iti yā ca sammāpaṭipatti yo ca nirodho, ubhayametaṃ nevavipāko navipākadhammo.
Brahmacariyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca brahmacariyañca ariyo aṭṭhaṅgiko
maggo brahmacariyaphalāni sotāpattiphalaṃ yāva arahattaṃ.
29 . Tattha katamaṃ sakavacanaṃ?
Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;
Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ.
Tīṇimāni, bhikkhave, vimokkhamukhāni. Idaṃ sakavacanaṃ.
Tattha katamaṃ paravacanaṃ?
Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi goṇasamitaṃ dhanaṃ;
Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā.
Hetunā mārisā kosiyā subhāsitena saṅgāmavijayo sopi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo
sakaṃ phalaṃ paribhuñjamānoti vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ paravacanaṃ.
Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca?
‘‘Yaṃ pattaṃ yañca pattabbaṃ, ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ;
Ye evaṃvādino natthi, tesaṃ kāmesu doso’’ti.
Idaṃ paravacanaṃ. Ye ca kho te ubho ante anupagamma vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Idaṃ
sakavacanaṃ.
‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā gohi
[bhogiko bhogehi (pī.) saṃ. ni. 1.12] tatheva nandati;
Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti – paravacanaṃ.
‘‘Socati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva socati;
Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti – sakavacanaṃ.
Idaṃ sakavacanaṃ paravacanañca.
30 . Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ?
Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;
Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā, dhamme
[ātāpiyo (udā. 42)] ṭhito brahmacariyaṃ careyya.
Tayome, bhikkhave, satthāro, tathāgato arahaṃ sekkho paṭipado. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katama ṃ dhamm ādhi ṭṭ hāna ṃ ?
Yañca kāmasukhaṃ [udā. 12] loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;
Taṇhakkhayasukhassete, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.
Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca? Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso
paṭivedho bālehi, jānato passato natthi nandīti vadāmi. Duddasamantaṃ saccaṃ duddaso paṭivedho
bālehīti dhammādhiṭṭhānaṃ. Jānato passato natthi nandīti sattādhiṭṭhānaṃ. Dārukkhandhopamaṃ
gaṅgāya tīriyā orimañca tīraṃ pārimañca tīraṃ thale vā
[thaleva ca (ka.) saṃyuttanikāye] na ca
ussīdanaṃ, majjhe ca na saṃsīdanaṃ manussaggāho ca amanussaggāho ca antopūtibhāvo ca, idaṃ
dhammādhiṭṭhānaṃ. Evaṃ pana bhikkhu nibbānaninno bhavissati nibbānaparāyaṇoti sattādhiṭṭhānaṃ.
Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.
Tattha katamo thavo?
Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā.
Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni – buddho sattānaṃ, virāgo dhammānaṃ, saṅgho gaṇānaṃ. Ayaṃ
thavo.
31 . Tattha katamaṃ anuññātaṃ?
Kāyena
[dha. pa. 361] saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;
Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvuto;
Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.
Idaṃ bhagavatā anuññātaṃ.
Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Idaṃ anuññātaṃ.
Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ?
Natthi puttasamaṃ pemaṃ. Vitthāro idaṃ paṭikkhittaṃ.
Tīṇimāni, bhikkhave, akaraṇīyāni sayaṃ abhiññāya desitāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ
vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Idaṃ paṭikkhittaṃ.
Tattha katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca?
Kāyena kusalaṃ kare, assa kāyena saṃvuto;
Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyasucaritaṃ care.
Dvīhi paṭhamapadehi catutthena ca padena anujānāti. Kāyaduccaritaṃ hitvāti tatiyena padena
paṭikkhittanti. Mahāvibhaṅgo aciratapānādo.
Tatthim ā udd ānag āth ā

Sace bh āyasi dukkhassa, m ābhinandi an āgata ṃ ;
Vassakāle yathā chattaṃ, kusalāni kamatthake.
Sabbe dhammā anattāti, samāgataṃ vicālaye;
Na vo dukkhā pamokkhātthi, samatho ca vipassanā.
Kāmacchandaṃ upādāya, yo so vitakkehi khajjati;
Subhāvitatte bojjhaṅge, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.
Suññato lokaṃ avekkhassu, samādhibhāvi bhāvase;
Kāmaṃ kāmayamānassa, dhammacariyāya sugatiṃ.
Haññate sabbā mucceva, nippoṭhento catuddisā;
Yo kāme parivajjeti, pārichattopameva ca.
Yāni karoti puriso, lokadhammā pakāsitā;
Sukho vipāko puññānaṃ, tatiyaṃ aññaṃ na vijjati.
Ādānassa bhayaṃ ñatvā, jāyate jīyatepi ca;
Kāmā hi citrā vividhā, atha loṇasallopamaṃ.
Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, agatīhi ca gacchati;
Yassindriyāni samathaṅgatāni, tatheva pañcañāṇiko.
Sattiyā viya omaṭṭho, viññāṇañca patiṭṭhitā;
Yo pāṇamatipāteti, tīṇi duccaritāni ca.
Saṭṭhivassasahassāni, khaṇaṃ laddhāna dullabhaṃ;
Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, catūsu paṭipattisu.
Nelaṅgo setapacchādo, atha gopālakopamaṃ;
Sukho viveko tuṭṭhassa, vitakkā ca sudesitā.
Pheṇapiṇḍopamaṃ rūpaṃ, brahā uju patāpavā;
Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, anaññā tīṇi indriyāni.
Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā, atha vaṇṇo rahassavā;
Sabbe dhammā anattāti, ariyasaccañca desitaṃ.
Eseva maggo natthañño, sotāpannoti byākare;
Yassindriyāni subhāvitāni, atha dhammapadehi ca.
Vacasā manasā ceva, pañcakkhandhā aniccato;
Yāni karoti puriso, tīṇi sucaritāni ca.
Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, pañcakkhandhā pakāsitā;
Yo evaṃ paṭipajjati, brahmā ceva phalāni ca.
Sabbapāpassa akaraṇaṃ, vimokkhā taṃ hi desitā;
Natthi puttasama ṃ pema ṃ , dev āna ṃ asur āna ca.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).