Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Khuddakapāṭhapāḷi

Khuddakapāṭhapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (7 trang nguồn)

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Khuddakapāṭhapāḷi
1. Saraṇattayaṃ
Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
Dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
Tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi;
Tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
Saraṇattayaṃ
[saraṇagamanaṃ niṭṭhitaṃ (syā.)] niṭṭhitaṃ.
2. Dasasikkhāpadaṃ
1. Pāṇātipātā veramaṇī-sikkhāpadaṃ [veramaṇīsikkhāpadaṃ (sī. syā.)] samādiyāmi.
2. Adinnādānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
3. Abrahmacariyā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
4. Musāvādā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
5. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
6. Vikālabhojanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
7. Nacca-gīta-vādita-visūkadassanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
8. Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
9. Uccāsayana-mahāsayanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
10 . Jātarūpa-rajatapaṭiggahaṇā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
Dasasikkhāpadaṃ [dasasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ (syā.)] niṭṭhitaṃ.
3. Dvattisākāro

Atthi imasmi ṃ kāye –
Kesā lomā nakhā dantā taco,
Maṃsaṃ nhāru
[nahāru (sī. pī.), nahārū (syā. kaṃ.)] aṭṭhi [aṭṭhī (syā. kaṃ)] aṭṭhimiñjaṃ
vakkaṃ,
Hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ,
Antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgaṃ
[( ) sabbattha natthi, aṭṭhakathā ca
dvattiṃsasaṅkhyā ca manasi kātabbā],
Pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo,
Assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti
[muttaṃ, matthake matthaluṅganti (syā.)] .
Dvattiṃsākāro niṭṭhito.
4. Kumārapañhā
1. ‘‘Ekaṃ nāma kiṃ’’? ‘‘Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’.
2. ‘‘Dve nāma kiṃ’’? ‘‘Nāmañca rūpañca’’.
3. ‘‘Tīṇi nāma kiṃ’’? ‘‘Tisso vedanā’’.
4. ‘‘Cattāri nāma kiṃ’’? ‘‘Cattāri ariyasaccāni’’.
5. ‘‘Pañca nāma kiṃ’’? ‘‘Pañcupādānakkhandhā’’.
6. ‘‘Cha nāma kiṃ’’? ‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni’’.
7. ‘‘Satta nāma kiṃ’’? ‘‘Satta bojjhaṅgā’’.
8. ‘‘Aṭṭha nāma kiṃ’’? ‘‘Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’.
9. ‘‘Nava nāma kiṃ’’? ‘‘Nava sattāvāsā’’.
10 . ‘‘Dasa nāma kiṃ’’? ‘‘Dasahaṅgehi samannāgatoarahā’ti vuccatī’’ti.
Kumārapañhā niṭṭhitā.
5. Maṅgalasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
2. ‘‘ Bah ū dev ā manuss ā ca, ma ṅgal āni acintayu ṃ;
Ākaṅkhamānā sotthānaṃ, brūhi maṅgalamuttamaṃ’’.
3. ‘‘ Asevan ā ca b ālāna ṃ, pa ṇḍ it ānañca sevan ā;
Pūjā ca p ūjaneyy āna ṃ [pūjan īyāna ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , eta ṃ ma ṅgalamuttama ṃ.

4. ‘‘ Patir ūpadesav āso ca, pubbe ca katapuññat ā;
Attasammāpaṇidhi [atthasammāpaṇīdhī (katthaci)] ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
5. ‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito;
Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
6. ‘‘Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, puttadārassa saṅgaho;
Anākulā ca kammantā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
7.
‘‘ Dānañca dhammacariy ā ca, ñ ātak ānañca sa ṅgaho;
Anavajjāni kammāni, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
8. ‘‘ Ārat ī virat ī pāpā, majjap ānā ca sa ṃyamo;
Appamādo ca dhammesu, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
9. ‘‘Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā;
Kālena dhammassavanaṃ
[dhammassāvaṇaṃ (ka. sī.), dhammasavanaṃ (ka. sī.)] , etaṃ
maṅgalamuttamaṃ.
10 . ‘‘Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṃ;
Kālena dhammasākacchā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
11 . ‘‘Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṃ;
Nibbānasacchikiriyā ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
12 . ‘‘Phuṭṭhassa lokadhammehi, cittaṃ yassa na kampati;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
13 .
‘‘ Et ādis āni katv āna, sabbatthamapar ājit ā;
Sabbattha sotthiṃ gacchanti, taṃ tesaṃ maṅgalamuttama’’nti.
Maṅgalasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
6. Ratanasuttaṃ
1. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni [bhūmāni (ka.)] vā yāni va antalikkhe;
Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.
2. Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya;
Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā.
3. Yaṃ kiñci vittaṃ idhahuraṃ vā, saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ;
Na no samaṃ atthi tathāgatena, idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ;
Etena saccena suvatthi hotu.
4. Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ, yadajjhagā sakyamunī samāhito;
Na tena dhammena samatthi kiñci, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;
Etena saccena suvatthi hotu.
5. Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ, samādhimānantarikaññamāhu;
Sam ādhin ā tena samo na vijjati, idampi dhamme ratana ṃ pa ṇī ta ṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.
6. Ye puggalā aṭṭha sataṃ pasatthā, cattāri etāni yugāni honti;
Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, etesu dinnāni mahapphalāni;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
7.
Ye suppayutt ā manas ā da ḷhena, nikk āmino gotamas āsanamhi;
Te pattipattā amataṃ vigayha, laddhā mudhā nibbutiṃ [nibbuti (ka.)] bhuñjamānā;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
8. Yathindakhīlo pathavissito [paṭhavissito (ka. sī.), pathaviṃsito (ka. si. syā. kaṃ. pī.)] siyā,
catubbhi vātehi asampakampiyo;
Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passati;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
9. Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni;
Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
10 .
Sah āvassa dassanasampad āya [sah āvasaddassanasampad āya (ka.)] , tayassu dhamm ā jahit ā
bhavanti;
Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca, sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci.
11 . Catūhapāyehi ca vippamutto, chaccābhiṭhānāni
[cha cābhiṭhānāni (sī. syā.)] abhabba kātuṃ
[abhabbo kātuṃ (sī.)] ;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
12 . Kiñc āpi so kamma [kamma ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] karoti p āpaka ṃ, kāyena v ācā uda cetas ā vā;
Abhabba [abhabbo (bahūsu)] so tassa paṭicchadāya [paṭicchādāya (sī.)] , abhabbatā
diṭṭhapadassa vuttā;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
13 . Vanappagumbe yatha
[yathā (sī. syā.)] phussitagge, gimhānamāse paṭhamasmiṃ [paṭhamasmi
(?)] gimhe;
Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi [adesayī (sī.)] , nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya;
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
14 . Varo varaññū varado varāharo, anuttaro dhammavaraṃ adesayi;
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
15 . Khīṇaṃ purāṇaṃ nava natthi sambhavaṃ, virattacittāyatike bhavasmiṃ;
Te khīṇabījā avirūḷhichandā, nibbanti dhīrā yathāyaṃ
[yathayaṃ (ka.)] padīpo;
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.
16 . Yānīdha bh ūtāni sam āgat āni, bhumm āni vā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.
17 . Yānīdha bh ūtāni sam āgat āni, bhumm āni v ā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.
18 . Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, saṅghaṃ namassāma suvatthi hotūti.

Ratanasutta ṃ ni ṭṭ hita ṃ.
7. Tirokuṭṭasuttaṃ
1. Tiroku ṭṭ esu ti ṭṭ hanti, sandhisi ṅgh āṭ akesu ca;
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
2. Pah ūte annap ānamhi, khajjabhojje upa ṭṭ hite;
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
3. Eva ṃ dadanti ñ ātīna ṃ, ye honti anukampak ā;
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;
Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo.
4. Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
5. Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā.
6.
Na hi tattha kasi [kas ī (sī.)] atthi, gorakkhettha na vijjati;
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayokayaṃ [kayākkayaṃ (sī.), kayā kayaṃ (syā.)] ;
Ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā [kālakatā (sī. syā. kaṃ.)] tahiṃ.
7. Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
8. Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
9. Adāsi me akāsi me, ñātimittā
[ñāti mitto (?)] sakhā ca me;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ.
10 . Na hi ruṇṇaṃsoko vā, yā caññā paridevanā;
Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
11 . Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati.
12 .
So ñ ātidhammo ca aya ṃ nidassito, pet āna p ūjā ca kat ā uḷā rā;
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ [… manuppadinnavā (ka.)] , tumhehi puññaṃ pasutaṃ
anappakanti.
Tirokuṭṭasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
8. Nidhikaṇḍasuttaṃ
1. Nidhiṃ nidheti puriso, gambhīre odakantike;
Atthe kicce samuppanne, atth āya me bhavissati.

2. Rājato v ā duruttassa, corato p īḷ itassa v ā;
Iṇassa vā pamokkhāya, dubbhikkhe āpadāsu vā;
Etadatthāya lokasmiṃ, nidhi nāma nidhīyati.
3.
Tāvassunihito [t āva sunihito (s ī.)] santo, gambh īre odakantike;
Na sabbo sabbadā eva, tassa taṃ upakappati.
4. Nidhi v ā ṭ hānā cavati, saññ ā vāssa vimuyhati;
Nāgā vā apanāmenti, yakkhā vāpi haranti naṃ.
5. Appiy ā vāpi d āyādā, uddharanti apassato;
Yadā puññakkhayo hoti, sabbametaṃ vinassati.
6. Yassa dānena sīlena, saṃyamena damena ca;
Nidhī sunihito hoti, itthiyā purisassa vā.
7. Cetiyamhi ca saṅghe vā, puggale atithīsu vā;
Mātari pitari cāpi
[vāpi (syā. kaṃ.)] , atho jeṭṭhamhi bhātari.
8. Eso nidhi sunihito, ajeyyo anugāmiko;
Pahāya gamanīyesu, etaṃ ādāya gacchati.
9. Asādhāraṇamaññesaṃ, acorāharaṇo nidhi;
Kayirātha dhīro puññāni, yo nidhi anugāmiko.
10 .Esa devamanussānaṃ, sabbakāmadado nidhi;
Yaṃ yadevābhipatthenti, sabbametena labbhati.
11 .
Suva ṇṇ at ā susarat ā, susa ṇṭ hānā sur ūpat ā [susa ṇṭ hānasur ūpat ā (sī.), susa ṇṭ hāna ṃ sur ūpat ā (sy ā.
kaṃ.)] ;
Ādhipaccaparivāro, sabbametena labbhati.
12 .Padesarajjaissariya ṃ, cakkavattisukha ṃ piya ṃ;
Devarajjampi dibbesu, sabbametena labbhati.
13 .Mānussikā ca sampatti, devaloke ca yā rati;
Yā ca nibbānasampatti, sabbametena labbhati.
14 .Mittasampadamāgamma, yonisova
[yoniso ve (sī.), yoniso ce (syā.), yoniso ca (?)] payuñjato;
Vijjā vimutti vasībhāvo, sabbametena labbhati.
15 .Paṭisambhidā vimokkhā ca, yā ca sāvakapāramī;
Paccekabodhi buddhabhūmi, sabbametena labbhati.
16 .Evaṃ mahatthikā esā, yadidaṃ puññasampadā;
Tasmā dhīrā pasaṃsanti, paṇḍitā katapuññatanti.
Nidhikaṇḍasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
9. Mettasutta ṃ

1. Kara ṇī yamatthakusalena , yantasanta ṃ padaabhisamecca;
Sakko ujū ca suhujū [sūjū (sī.)] ca, suvaco cassa mudu anatimānī.
2. Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti;
Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho.
3. Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ;
Sukhinova khemino hontu, sabbasattā
[sabbe sattā (sī. syā.)] bhavantu sukhitattā.
4. Ye keci p āṇ abh ūtatthi, tas ā vā th āvar ā vanavases ā;
Dīghāyeva mahantā [mahanta (?)] , majjhimā rassakā aṇukathūlā.
5. Di ṭṭ hā vā yeva adi ṭṭ hā [adi ṭṭ ha (?)] , ye va [ye ca (s ī. sy ā. ka ṃ. pī.)] dūre vasanti avid ūre;
Bhūtā va [vā (syā. kaṃ. pī. ka.)] sambhavesī va [vā (sī. syā. kaṃ. pī.)] , sabbasattā bhavantu
sukhitattā.
6. Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci na kañci [naṃ kañci (sī. pī.), naṃ kiñci
(syā.), na kiñci (ka.)] ;
Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.
7. Mātā yath ā niya ṃ puttam āyus ā ekaputtamanurakkhe;
Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.
8. Mettañca sabbalokasmi, m ānasa ṃ bh āvaye aparim āṇ aṃ;
Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ.
9. Ti ṭṭ ha ṃ caranisinno va [v ā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , say āno y āvat āssa vitamiddho [vigatamiddho
(bahūsu)] ;
Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu.
10 .Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno;
Kāmesu vinaya
[vineyya (sī.)] gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya puna retīti.
Mettasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Khuddakap āṭ hap āḷ i ni ṭṭ hit ā.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).