Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Jātakapāḷi_2

Jātakapāḷi_2

Đang xem liên mạch theo sách (233 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātakapāḷi
(Dutiyo bhāgo)
17. Cattālīsanipāto
521. Tesakuṇajātakaṃ (1)
1. ‘‘Vessantaraṃ taṃ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te;
Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ’’.
2. ‘‘Cirassaṃ vata maṃ tāto, kaṃso bārāṇasiggaho;
Pamatto appamattaṃ maṃ, pitā puttaṃ acodayi.
3. ‘‘Paṭhameneva vitathaṃ, kodhaṃ hāsaṃ nivāraye;
Tato kiccāni kāreyya, taṃ vataṃ āhu khattiya.
4. ‘‘Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ
[tape kammaṃ (sī. syā. pī.)] , pubbe katamasaṃsayaṃ;
Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā, na taṃ kayirā tato puna [punaṃ (pī.)] .
5. ‘‘Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
6.
‘‘ Sir ī tāta alakkh ī ca [sir ī ca tāta lakkh ī ca (sy ā. pī.)] , pucchitā etadabravu ṃ;
Uṭṭhāna [uṭṭhāne (syā.)] vīriye pose, ramāhaṃ anusūyake.
7. ‘‘ Us ūyake duhadaye, purise kammadussake;
Kālakaṇṇī mahārāja, ramati [ramāti (ka.)] cakkabhañjanī.
8. ‘‘ So tva ṃ sabbesu suhadayo [so tva ṃ sabbesa ṃ suhadayo (sy ā. pī.), so tva ṃ sabbe suhadayo
(ka.)] , sabbesaṃ rakkhito bhava;
Alakkhiṃ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṃ.
9. ‘‘Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato;
Amittānaṃ kāsipati, mūlaṃ aggañca chindati.
10 . ‘‘Sakkopi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati;
Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā, uṭṭhāne kurute mano.
11 . ‘‘Gandhabbā pitaro devā, sājīvā
[sañjīvā (pī.)] honti tādino;
Uṭṭhāhato [uṭṭhahato (syā. pī.)] appamajjato [mappamajjato (ka.)] , anutiṭṭhanti devatā.
12 . ‘‘ So appamatto akkuddho [akku ṭṭho (p ī.)] , tāta kicc āni k āraya;
Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṃ.

13 . ‘‘ Tattheva te vattapad ā, es āva [es ā ca (p ī.)] anus āsan ī;
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya [dukkhāya (pī.)] ca’’.
14 . ‘‘Sakkhisi tvaṃ [sakkhī tuvaṃ (sī. syā. pī.)] kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni
[khattiyabandhunī (pī.)] ;
Rajjaṃ kāretukāmena, kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ’’.
15 . ‘‘ Dveva tāta padak āni, yattha [yesu (p ī.)] sabbapatiṭṭhita ṃ;
Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā.
16 . ‘‘ Amacce tāta jānāhi, dh īre atthassa kovide;
Anakkhā kitave tāta, asoṇḍe avināsake.
17 . ‘‘Yo ca taṃ tāta rakkheyya, dhanaṃ yañceva te siyā;
Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye.
18 . ‘‘Susaṅgahitantajano, sayaṃ vittaṃ avekkhiya;
Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā.
19 . ‘‘Sayaṃ āyaṃ vayaṃ
[āyavayaṃ (pī.)] jaññā, sayaṃ jaññā katākataṃ;
Niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahārahaṃ.
20 . ‘‘Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ, anusāsa rathesabha;
Mā te adhammikā yuttā, dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ.
21 . ‘‘Mā ca vegena kiccāni, karosi
[kāresi (sī. syā. pī.)] kārayesi vā;
Vegasā hi kataṃ kammaṃ, mando pacchānutappati.
22 . ‘‘ Mā te adhisare muñca, sub āḷhamadhikodhita ṃ [kopita ṃ (sī. sy ā.)] ;
Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṃ gatā.
23 . ‘‘ Mā tāta issaromh īti, anatth āya patārayi;
Itthīnaṃ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo.
24 . ‘‘ Apetalomaha ṃsassa, rañño k āmānus ārino;
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
25 . ‘‘ Tattheva te vattapad ā, es āva anus āsan ī;
Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako;
Sīlavāssu
[sīlavāssa (ṭīkā)] mahārāja, dussīlo vinipātiko’’ [vinipātako (pī.)] .
26 . ‘‘Apucchimha kosiyagottaṃ [apucchimhā kosiyagottaṃ (syā.), apucchamhāpi kosikaṃ (pī.)] ,
kuṇḍaliniṃ tatheva ca;
Tvaṃ dāni vadehi jambuka
[jambuka tvaṃ dāni vadehi (syā. pī.)] , balānaṃ balamuttamaṃ’’.
27 . ‘‘ Balapañcavidha ṃ loke, purisasmiṃ mahaggate;
Tattha bāhubalaṃ nāma, carimaṃ vuccate balaṃ.
28 . ‘‘ Bhogabalañca d īgh āvu, dutiyavuccate bala ṃ;
Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṃ vuccate balaṃ.
29 . ‘‘ Abhijaccabala ṃ ceva, ta ṃ catuttha ṃ asa ṃsaya ṃ;

Yāni cetāni sabb āni, adhiga ṇhāti pa ṇḍ ito.
30 . ‘‘Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ, aggaṃ paññābaṃ balaṃ [varaṃ (sī.)] ;
Paññābalenupatthaddho, atthaṃ vindati paṇḍito.
31 . ‘‘Api ce labhati mando, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ;
Akāmassa pasayhaṃ vā, añño taṃ paṭipajjati.
32 .
‘‘ Abhijātopi ce hoti, rajja ṃ laddh āna khattiyo;
Duppañño hi kāsipati, sabbenapi na jīvati.
33 . ‘‘ Paññ āva sutavinicchin ī [paññ ā sutavinicchin ī (sy ā. pī.)] , paññ ā kitti silokava ḍḍ han ī
[vaddhanī (pī.)] ;
Paññāsahito naro idha, api dukkhe sukhāni vindati.
34 . ‘‘Paññañca kho asussūsaṃ, na koci adhigacchati;
Bahussutaṃ anāgamma, dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ.
35 . ‘‘Yo ca dhammavibhaṅgaññū
[yo dhammañca vibhāgaññū (pī.)] , kāluṭṭhāyī matandito;
Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṃ tassa ijjhati [kammaphalaṃ tassijjhati, phalaṃ tassa
samijjhati (ka.)] .
36 . ‘‘ An āyatana [n ā’nāyatana (p ī.)] sīlassa, an āyatana [n ā’nāyatana (p ī.)] sevino;
Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.
37 . ‘‘ Ajjhattañca payuttassa, tath āyatanasevino;
Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.
38 . ‘‘ Yogappayogasa ṅkh āta ṃ, sambhatass ānurakkha ṇaṃ;
Tāni tvaṃ tāta sevassu, mā akammāya randhayi;
Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṃva sīdati’’.
39 . ‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
40 . ‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
41 .
‘‘ Dhammacara mah ārāja, mittāmaccesu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
42 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, v āhanesu balesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
43 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, g āmesu nigamesu ca …pe ….
44 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, ra ṭṭhesu [ra ṭṭhe (p ī.)] janapadesu ca …pe ….
45 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, sama ṇa [sama ṇe (sy ā. ka.)] br āhma ṇesu ca …pe ….
46 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, migapakkh īsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
47 . ‘‘ Dhammacara mah ārāja, dhammo ciṇṇ o sukh āvaho [dhammo suciṇṇ o sukham āvahati
(ka.)] ;

Idha dhamma ṃ caritv āna, r āja sagga ṃ gamissasi.
48 . ‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā [indo (pī.), sindā (ka.)] devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado [pamādo (pī. ka.)] .
49 . ‘‘Tattheva te [vete (pī.)] vattapadā, esāva [esā ca (pī.)] anusāsanī;
Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṃ sāma [sāmaṃ (ka.)] taṃ vidū’’ti.
Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.
522. Sarabhaṅgajātakaṃ (2)
50 . ‘‘ Ala ṅkatā ku ṇḍ alino suvatth ā, ve ḷuriyamuttātharukhaggabandh ā [baddh ā (pī.)] ;
Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, kathaṃ vo jānanti manussaloke’’.
51 . ‘‘ Ahama ṭṭhako bh īmaratho pan āya ṃ, kāliṅgar ājā pana uggatoya ṃ [uggato aya ṃ (pī.),
uggatāyaṃ (ka.)] ;
Susaññatānaṃ isīnaṃ [susaññatānisinaṃ (pī.)] dassanāya, idhāgatā pucchitāyemha pañhe’’.
52 . ‘‘Vehāyasaṃ tiṭṭhasi [tiṭṭhati (pī.)] antalikkhe, pathaddhuno pannaraseva cando;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke’’.
53 . ‘‘Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti taṃ āhu manussaloke;
Sa devarājā idamajja patto, susaññatānaṃ isīnaṃ dassanāya’’.
54 .
‘‘ Dūre sutā no isayo sam āgatā, mahiddhik ā iddhigu ṇū papann ā;
Vandāmi te ayire pasannacitto, ye jīvalokettha manussaseṭṭhā’’.
55 . Gandho is īna ṃ ciradikkhitāna ṃ [dakkhitāna ṃ (sy ā. pī.)] , kāyā cuto gacchati m ālutena;
Ito paṭikkamma sahassanetta, gandho isīnaṃ asuci devarāja’’.
56 . ‘‘ Gandho is īna ṃ ciradikkhitāna ṃ, kāyā cuto gacchatu m ālutena;
Vicitrapupphaṃ surabhiṃva mālaṃ, gandhañca etaṃ pāṭikaṅkhāma bhante;
Na hettha devā paṭikkūlasaññino’’.
57 . ‘‘Purindado bhūtapatī yasassī, devānamindo sakko
[idaṃ padaṃ natthi (sī. syā. pī.
potthakesu)] maghavā sujampati;
Sa devarājā asuragaṇappamaddano, okāsamākaṅkhati pañha pucchituṃ.
58 . ‘‘ Ko nevimesa ṃ idha pa ṇḍ itāna ṃ, pañhe pu ṭṭho nipu ṇe by ākarissati;
Tiṇṇañca raññaṃ manujādhipānaṃ, devānamindassa ca vāsavassa’’.
59 . ‘‘ Aya ṃ isi [is ī (sī. pī.)] sarabha ṅgo tapass ī [yasass ī (sī.)] , yato jāto virato methunasm ā;
Āceraputto [ācariyaputto (pī. ka.)] suvinītarūpo, so nesaṃ pañhāni viyākarissati’’.
60 . ‘‘ Ko ṇḍ añña pañh āni viy ākarohi, y ācanti ta ṃ isayo s ādhur ūpā;
Koṇḍañña eso manujesu dhammo, yaṃ vuddha [vaddha (pī.), buddha (ka.)] māgacchati esa
bhāro’’.
61 . ‘‘Katāvakāsā pucchantu bhonto, yaṃ kiñci pañhaṃ manasābhipatthitaṃ;
Ahañhi ta ṃ ta ṃ vo viy ākarissa ṃ, ñatv ā saya ṃ lokamima ṃ parañca ’’ .

62 . ‘‘ Tato ca maghav ā sakko, atthadass ī purindado;
Apucchi paṭhamaṃ pañhaṃ, yañcāsi abhipatthitaṃ’’.
63 . ‘‘Kiṃ sū vadhitvā na kadāci socati, kissappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
Kassīdha vuttaṃ pharusaṃ khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ’’.
64 . ‘‘Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati, makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo’’.
65 .
‘‘ Sakk ā ubhinna ṃ [hi dvinna ṃ (pī.)] vacana ṃ titikkhitu ṃ, sadisassa v ā se ṭṭhatarassa
[seṭṭhanarassa (pī.)] vāpi;
Kathaṃ nu hīnassa vaco khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthaṃ’’.
66 . ‘‘Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, sārambhahetū pana sādisassa;
Yo cīdha hīnassa vaco khametha, etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo’’.
67 . ‘‘Kathaṃ vijaññā catupattharūpaṃ
[catumaṭṭharūpaṃ (syā. pī.)] , seṭṭhaṃ sarikkhaṃ athavāpi
hīnaṃ;
Virūparūpena caranti santo, tasmā hi sabbesaṃ vaco khametha’’.
68 .
‘‘ Na hetamattha ṃ mahatīpi sen ā, sar ājik ā yujjham ānā labhetha;
Yaṃ khantimā sappuriso labhetha, khantī balassūpasamanti verā’’.
69 . ‘‘ Subh āsita ṃ te anumodiy āna, añña ṃ ta ṃ pucch āmi tadiṅgha br ūhi;
Yathā ahuṃ [ahū (sī. syā. pī.)] daṇḍakī nāḷikero [nāḷikīro (sī. syā. pī.)] , athajjuno kalābu cāpi
rājā;
Tesaṃ gatiṃ brūhi supāpakamminaṃ, katthūpapannā isinaṃ viheṭhakā’’.
70 .
‘‘ Kisañhi [kisa ṃpi (p ī.)] vacchaavakiriya da ṇḍ ak ī, ucchinnam ūlo sajano sara ṭṭho;
Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, tassa phuliṅgāni patanti kāye.
71 . ‘‘ Yo saññate pabbajite ahe ṭhayi [avañcasi (p ī.)] , dhamma ṃ bha ṇante sama ṇe ad ūsake;
Taṃ nāḷikeraṃ sunakhā parattha, saṅgamma khādanti viphandamānaṃ.
72 . ‘‘ Athajjuno niraye sattis ūle, ava ṃsiro patito uddha ṃpādo [uddhap ādo (sy ā.), addhap ādo (p ī.)] ;
Aṅgīrasaṃ gotamaṃ heṭhayitvā, khantiṃ tapassiṃ cirabrahmacāriṃ.
73 . ‘‘ Yo kha ṇḍ aso pabbajita ṃ achedayi, khantiṃ vadantasama ṇaṃ ad ūsaka ṃ;
Kalābuvīciṃ upapajja paccati, mahāpatāpaṃ [mahābhitāpaṃ (pī.)] kaṭukaṃ bhayānakaṃ.
74 . ‘‘ Etāni sutv ā niray āni pa ṇḍ ito, aññ āni p āpiṭṭhatar āni cettha;
Dhammaṃ care samaṇabrāhmaṇesu, evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṃ’’.
75 . ‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
Kathaṃvidhaṃ sappurisaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ no siri no jahāti’’.
76 . ‘‘Kāyena vācāya ca yo’dha
[yo ca (pī.)] saññato, manasā ca kiñci na karoti pāpaṃ;
Na attahetū alikaṃ bhaṇeti [bhaṇāti (sī. syā. pī.)] , tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti.
77 . ‘‘ Gambh īrapañha ṃ manas ābhicintaya ṃ [manas ā vicintaya ṃ (sī.)] , nācc āhitakamma karoti
luddaṃ;

Kālāgata ṃ [kālābhata ṃ (pī.)] atthapada ṃ na riñcati, tath āvidha ṃ paññavanta ṃ vadanti.
78 . ‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ, tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.
79 . ‘‘Etehi sabbehi guṇehupeto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
Saṅgāhakaṃ sakhilaṃ saṇhavācaṃ, tathāvidhaṃ no siri no jahāti’’.
80 .
‘‘ Subh āsita ṃ te anumodiy āna, añña ṃ ta ṃ pucch āmi tadi ṅgha br ūhi;
Sīlaṃ siriñcāpi satañca dhammaṃ, paññañca kaṃ seṭṭhataraṃ vadanti’’.
81 . ‘‘ Paññ ā hi se ṭṭ hā kusal ā vadanti, nakkhattar ājāriva t ārak āna ṃ;
Sīlaṃ sīrī cāpi satañca dhammo [dhammā (pī.)] , anvāyikā paññavato bhavanti’’.
82 . ‘‘Subhāsitaṃ te anumodiyāna, aññaṃ taṃ pucchāmi tadiṅgha brūhi;
Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno labhatīdha paññaṃ;
Paññāya dānippaṭipaṃ
[dāni paṭipadaṃ (sī. syā. pī.)] vadehi, kathaṃkaro paññavā hoti
macco’’.
83 . ‘‘ Sevetha vuddhe nipu ṇe bahussute, ugg āhako ca paripucchako siy ā;
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, evaṃkaro paññavā hoti macco.
84 . ‘‘ Paññav ā kāmagu ṇe avekkhati, aniccato dukkhato rogato ca;
Evaṃ vipassī pajahāti chandaṃ, dukkhesu kāmesu mahabbhayesu.
85 . ‘‘ Sa v ītar āgo pavineyya dosa ṃ, metta ṃ [metta (sy ā. ka.)] citta ṃ bh āvaye [bh āveyya (s ī. sy ā.
ka.)] appamāṇaṃ;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, anindito brahmamupeti ṭhānaṃ’’.
86 . ‘‘Mahatthiyaṃ [mahiddhiyaṃ (sī. syā. pī.)] āgamanaṃ ahosi, tavamaṭṭhakā [maṭṭhaka (sī. syā.
ka.)] bhīmarathassa cāpi;
Kāliṅgarājassa ca uggatassa, sabbesa vo kāmarāgo pahīno’’.
87 . ‘‘ Evameta ṃ paracittavedi, sabbesa no k āmar āgo pah īno;
Karohi okāsamanuggahāya, yathā gatiṃ te abhisambhavema’’.
88 . ‘‘ Karomi ok āsamanuggah āya, tath ā hi vo k āmar āgo pah īno;
Pharātha kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ me abhisambhavetha’’.
89 . ‘‘ Sabba ṃ kariss āma tav ānus āsani ṃ, ya ṃ ya ṃ tuva ṃ vakkhasi bh ūripañña;
Pharāma kāyaṃ vipulāya pītiyā, yathā gatiṃ te abhisambhavema’’.
90 . ‘‘Katāya [katāyaṃ (sī. pī.)] vacchassa kisassa pūjā, gacchantu bhonto isayo sādhurūpā;
Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, esā ratī pabbajitassa seṭṭhā’’.
91 . ‘‘Sutvāna gāthā paramatthasaṃhitā, subhāsitā isinā paṇḍitena;
Te vedajātā anumodamānā, pakkāmu
[pakkamu (ka.)] devā devapuraṃ yasassino.
92 . ‘‘Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā isinā paṇḍitena;
Yo kocimā aṭṭhikatvā
[aṭṭhiṃ katvā (ka.)] suṇeyya, labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;
Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ, adassanaṃ maccurājassa gacche’’.

93 . ‘‘ Sālissaro s āriputto, me ṇḍ issaro ca kassapo;
Pabbato anuruddho ca, kaccāyano ca devalo [devilo (syā. ka.)] .
94 . ‘‘Anusisso ca ānando, kisavaccho ca kolito;
Nārado udāyī thero
[nārado puṇṇo mantānīputto (sī.)] , parisā buddhaparisā;
Sarabhaṅgo lokanātho, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.
Sarabhaṅgajātakaṃ dutiyaṃ.
523. Alambusājātakaṃ (3)
95 . ‘‘Atha bravi brahā indo, vatrabhū jayataṃ pitā;
Devakaññaṃ parābhetvā, sudhammāyaṃ alambusaṃ.
96 . ‘‘Misse devā taṃ yācanti, tāvatiṃsā saindakā;
Isippalobhane
[isipalobhike (sī. syā.), isiṃ palobhike (pī.)] gaccha, isisiṅgaṃ alambuse.
97 . ‘‘Purāyaṃ amhe acceti [nācceti (syā. ka.)] , vattavā [vatavā (sī. syā. pī.)] brahmacariyavā;
Nibbānābhirato vuddho [vaddho (pī.), buddho (syā. ka.)] , tassa maggāni āvara’’.
98 . ‘‘Devarāja kimeva tvaṃ, mameva tuvaṃ sikkhasi;
Isippalobhane
[isipalobhike (sī. syā.), isiṃ palobhike (pī.)] gaccha, santi aññāpi accharā.
99 . ‘‘Mādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane;
Tāsampi hotu pariyāyo, tāpi yantu palobhanā’’
[palobhikā (syā. pī.)] .
100 .‘‘ Addh ā hi sacca ṃ bha ṇasi, santi aññ āpi acchar ā;
Tādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane.
101 .‘‘ Na t ā eva ṃ paj ānanti, p āricariya ṃ puma ṃ gat ā;
Yādisaṃ tvaṃ pajānāsi, nāri sabbaṅgasobhane.
102 .‘‘ Tvameva gaccha kaly āṇ i, itth īna ṃ pavar ā casi;
Taveva vaṇṇarūpena, savasamānayissasi’’ [vasamānāpayissasi (syā.), vasamānāmayissasi
(pī.), taṃ vasamānayissasi (ka.)] .
103 .‘‘Na vāhaṃ na gamissāmi, devarājena pesitā;
Vibhemi cetaṃ āsāduṃ, uggatejo hi brāhmaṇo.
104 .‘‘Aneke nirayaṃ pattā, isimāsādiyā janā;
Āpannā mohasaṃsāraṃ, tasmā lomāni haṃsaye’’.
105 .‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;
Missā missitu
[missetu (sī. syā. pī.)] micchantī, isisiṅgaṃ alambusā.
106 .‘‘ Sā ca ta ṃ vanamogayha, isisi ṅgena rakkhita ṃ;
Bimbajālakasañchannaṃ, samantā aḍḍhayojanaṃ.
107 .‘‘ Pātova p ātar āsamhi, uda ṇhasamaya ṃ [udayasamaya ṃ (sy ā.), udantasamaya ṃ (ka.)] pati;
Aggiṭṭhaṃ parimajjantaṃ, isisiṅgaṃ upāgami’’.
108 .‘‘ Kā nu vijjuriv ābh āsi, osadh ī viya t ārak ā;

Vicittahatth ābhara ṇā [vicittavatth ābhara ṇā (sī.)] , āmuttama ṇiku ṇḍ al ā [āmukkama ṇiku ṇḍ al ā
(?)] .
109 .‘‘ Ādiccava ṇṇ asa ṅkāsā, hemacandanagandhin ī;
Saññatūrū mahāmāyā, kumārī cārudassanā.
110 .‘‘ Vilagg ā [vil ākā (sī. sy ā. pī.)] muduk ā suddh ā, pādā te suppati ṭṭ hit ā;
Gamanā kāmanīyā [kamanā kamanīyā (sī. pī.)] te, harantiyeva me mano.
111 .‘‘ Anupubb āva te ūrū, nāgan āsasam ūpam ā;
Vimaṭṭhā tuyhaṃ sussoṇī, akkhassa phalakaṃ yathā.
112 .‘‘Uppalasseva kiñjakkhā, nābhi te sādhu saṇṭhitā;
Pūrā kaṇhañjanasseva, dūrato paṭidissati.
113 .‘‘Duvidhā jātā urajā, avaṇṭā sādhu paccudā;
Payodharā apatitā
[appatītā (sī. syā. pī.)] , aḍḍhalābusamā thanā.
114 .‘‘Dīghā kambutalābhāsā, gīvā eṇeyyakā yathā;
Paṇḍarāvaraṇā vaggu, catutthamanasannibhā.
115 .‘‘Uddhaggā ca adhaggā ca, dumaggaparimajjitā;
Duvijā nelasambhūtā, dantā tava sudassanā.
116 .‘‘Apaṇḍarā lohitantā, jiñjūka
[jiñjuka (sī. syā. pī.)] phalasannibhā;
Āyatā ca visālā ca, nettā tava sudassanā.
117 .‘‘ Nātid īgh ā susamma ṭṭ hā, kanakaby ā [kanakagg ā (pī.)] samocit ā;
Uttamaṅgaruhā tuyhaṃ, kesā candanagandhikā.
118 .‘‘ Yāvat ā kasigorakkh ā, vāṇ ij āna ṃ [va ṇij āna ṃ (pī.)] ca y ā gati;
Isīnañca parakkantaṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ.
119 .‘‘ Na te samasama ṃ passe, asmipathavi [puthuvi (p ī.)] ma ṇḍ ale;
Ko vā tvaṃ kassaputto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.
120 .‘‘ Na pañhak ālo bhaddante, kassapeva ṃ gate sati;
Ehi samma ramissāma, ubho asmākamassame;
Ehi taṃ upagūhissaṃ
[upaguyhissaṃ (syā.)] , ratīnaṃ kusalo bhava’’.
121 .‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī;
Missā missitumicchantī, isisiṅgaṃ alambusā’’.
122 .‘‘So ca vegena nikkhamma, chetvā dandhaparakkamaṃ
[dandhapadakkamaṃ (ka.)] ;
Tamuttamāsu veṇīsu, ajjhappatto [ajjhāpatto (pī.)] parāmasi;
123 .‘‘Tamudāvatta kalyāṇī, palissaji susobhanā [susobhaṇī (syā. ka.)] ;
Cavitamhi [cavi tamhā (syā. ka.)] brahmacariyā, yathā taṃ atha tositā.
124 .‘‘ Manas ā agam ā inda ṃ, vasanta ṃ nandane vane;
Tassā saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro.

125 .‘‘ Palla ṅka ṃ pahi ṇī khippa ṃ, sova ṇṇ aṃ sopav āhana ṃ;
Sauttaracchadapaññāsaṃ, sahassapaṭiyatthataṃ [paṭikatthataṃ (sī.)] .
126 .‘‘Tamenaṃ tattha dhāresi, ure katvāna sobhanā;
Yathā ekamuhuttaṃva, tīṇi vassāni dhārayi.
127 .‘‘Vimado tīhi vassehi, pabujjhitvāna brāhmaṇo;
Addasāsi harita
[harī (pī.)] rukkhe, samantā aggiyāyanaṃ.
128 .‘‘ Navapattavana ṃ phulla ṃ, kokilagga ṇaghosita ṃ;
Samantā paviloketvā, rudaṃ assūni vattayi.
129 .‘‘ Na juhe na jape [jappe (ka.)] mante, aggihutta ṃ pah āpita ṃ;
Ko nu me pāricariyāya, pubbe cittaṃ palobhayi.
130 .‘‘Araññe me viharato, yo me tejā ha sambhutaṃ [sambhataṃ (pī.)] ;
Nānāratnaparipūraṃ, nāvaṃva gaṇhi aṇṇave’’.
131 .‘‘ Aha ṃ te p āricariy āya, devar ājena pesit ā;
Avadhiṃ [avadhī (syā. pī. ka.)] cittaṃ cittena, pamādo [pamādā (syā. pī.)] tvaṃ na bujjhasi’’.
132 .‘‘ Im āni kira ma ṃ tāto, kassapo anus āsati;
Kamalāsadisitthiyo [sarisitthiyo (syā. pī.)] , tāyo bujjhesi māṇava.
133 .‘‘Ure gaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava;
Iccānusāsi maṃ tāto, yathā maṃ anukampako.
134 .‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa sāsanaṃ;
Araññe nimmanussamhi, svajja jhāyāmi
[svājjajjhāyāmi (sī. pī.)] ekako.
135 .‘‘Sohaṃ tathā karissāmi, dhiratthu jīvitena me;
Punatādiso hessaṃ, maraṇaṃ me bhavissati’’.
136 .‘‘Tassa tejaṃ
[tejañca (sī. pī.)] vīriyañca, dhitiṃ [dhitiñca (pī.)] ñatvā avaṭṭhitaṃ [suvaḍḍhita ṃ
(sī.)] ;
Sirasā aggahī pāde, isisiṅgaṃ alambusā.
137 .‘‘ Mā me kujjha [kujjhi (p ī.)] mah āvīra, m ā me kujjha [kujjhi (p ī.)] mah āise;
Mahā attho mayā ciṇṇo, tidasānaṃ yasassinaṃ;
Tayā saṃkampitaṃ āsi, sabbaṃ devapuraṃ tadā’’.
138 .‘‘Tāvatiṃsā ca ye devā, tidasānañca vāsavo;
Tvañca bhadde sukhī hohi, gaccha kaññe yathāsukhaṃ’’.
139 .‘‘Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
Añjaliṃ paggahetvāna, tamhā ṭhānā apakkami.
140 .‘‘Yo ca tassāsi pallaṅko, sovaṇṇo sopavāhano;
Sauttaracchadapaññāso, sahassapaṭiyatthato;
Tameva pallaṅkamāruyha, agā devāna santike.
141 .‘‘ Tamokkamiva āyanti ṃ, jalanti ṃ vijjuta ṃ yath ā;

Pat īto sumano vitto, devindo adad ā vara ṃ’’ .
142 .‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Nisippalobhikā
[na isipalobhikā (syā.), na isipalobhiyaṃ (pī.)] gacche, etaṃ sakka varaṃ
vare’’ti.
Alambusājātakaṃ tatiyaṃ.
524. Saṅkhapālajātakaṃ (4)
143 .‘‘Ariyāvakāsosi pasannanetto, maññe bhavaṃ pabbajito kulamhā;
Kathaṃ nu vittāni pahāya bhoge, pabbaji nikkhamma gharā sapañña’’
[sapañño (syā.),
sapaññā (pī.)] .
144 .‘‘ Saya ṃ vim ānanaradeva disv ā, mah ānubh āvassa mahoragassa;
Disvāna puññāna mahāvipākaṃ, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja’’.
145 .‘‘ Na k āmak āmā na bhay ā na dos ā, vāca ṃ mus ā pabbajit ā bha ṇanti;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, sutvāna me jāyihitippasādo’’.
146 .‘‘ Vāṇ ijja [va ṇijja (p ī.)] ra ṭṭ hādhipa gaccham āno, pathe addas āsimhi bhojaputte [mil ācaputte
(sī. pī.)] ;
Pavaddhakāyaṃ uragaṃ mahantaṃ, ādāya gacchante pamodamāne’’.
147 .‘‘Sohaṃ samāgamma janinda tehi, pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto;
Kuhiṃ ayaṃ nīyati
[niyyati (ka.)] bhīmakāyo, nāgena kiṃ kāhatha bhojaputtā.
148 .‘‘Nāgo ayaṃ nīyati bhojanatthā [bhojanatthaṃ (sī. syā. pī.)] , pavaddhakāyo urago mahanto;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, na tvaṃ rasaññāsi videhaputta.
149 .‘‘Ito mayaṃ gantvā sakaṃ niketaṃ [niketanaṃ (pī.)] , ādāya satthāni vikopayitvā;
Maṃsāni bhokkhāma [bhakkhāma (syā.)] pamodamānā, mayañhi ve sattavo pannagānaṃ.
150 .‘‘ Sace aya ṃ nīyati bhojanatth ā, pavaddhak āyo urago mahanto;
Dadāmi vo balibaddāni [balivaddāni (pī.)] soḷasa, nāgaṃ imaṃ muñcatha bandhanasmā.
151 .‘‘ Addh ā hi no bhakkho aya ṃ man āpo, bah ū ca no urag ā bhuttapubb ā [bahu ṃ ca no urago
bhuttapubbo (ka.)] ;
Karoma te taṃ vacanaṃ aḷāra [āḷāra (ka.) evamuparipi] , mittañca no hohi videhaputta.
152 .‘‘Tadassu te bandhanā mocayiṃsu, yaṃ natthuto paṭimokkassa pāse;
Mutto ca so bandhanā nāgarājā, pakkāmi pācīnamukho muhuttaṃ.
153 .‘‘Gantvāna pācīnamukho muhuttaṃ, puṇṇehi nettehi palokayī maṃ;
Tadāssahaṃ piṭṭhito anvagacchiṃ, dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā.
154 .‘‘Gaccheva kho tvaṃ taramānarūpo, mā taṃ amittā punaraggahesuṃ;
Dukkho hi luddehi punā samāgamo, adassanaṃ bhojaputtāna gaccha.
155 .‘‘Agamāsi so rahadaṃ vippasannaṃ, nīlobhāsaṃ ramaṇīyaṃ sutitthaṃ;
Samotata ṃ [samonata ṃ (sy ā. ka.)] jambuhi vetas āhi, p āvekkhi nitti ṇṇ abhayo pat īto.

156 .‘‘ So ta ṃ pavissa na cirassa n āgo, dibbena me p āturahu ṃ janinda;
Upaṭṭhahī maṃ pitaraṃva putto, hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇanto.
157 .‘‘Tvaṃ mesi mātā ca pitā [pitā ca (pī.)] aḷāra, abbhantaro pāṇadado sahāyo;
Sakañca iddhiṃ paṭilābhakosmi [paṭilābhitosmi (pī.)] , aḷāra passa me nivesanāni;
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa’’.
158 .‘‘ Ta ṃ bh ūmibh āgehi upetar ūpa ṃ, asakkhar ā ceva mud ū subh ā ca;
Nīcattiṇā [nīcā tiṇā (syā. pī.)] apparajā ca bhūmi, pāsādikā yattha jahanti sokaṃ.
159 .‘‘ An āvakul ā ve ḷuriy ūpan īlā, catuddisaambavanasuramma ṃ;
Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, niccotukā dhārayantī phalāni.
160 .‘‘Tesaṃ vanānaṃ naradeva majjhe, nivesanaṃ bhassarasannikāsaṃ;
Rajataggaḷaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
161 .‘‘Maṇīmayā soṇṇamayā
[sovaṇṇamayā (sī. syā. pī.)] uḷārā, anekacittā satataṃ sunimmitā;
Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, suvaṇṇakāyūradharāhi rāja.
162 .‘‘So saṅkhapālo taramānarūpo, pāsādamāruyha anomavaṇṇo;
Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, yatthassa bhariyā mahesī ahosi.
163 .‘‘Ekā ca nārī taramānarūpā, ādāya veḷuriyamayaṃ mahagghaṃ;
Subhaṃ maṇiṃ jātimantūpapannaṃ, acoditā āsanamabbhihāsi.
164 .‘‘Tato maṃ urago hatthe gahetvā, nisīdayī pāmukhaāsanasmiṃ;
Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, bhavañhi me aññataro garūnaṃ.
165 .
‘‘ Aññ ā ca n ārī taram ānar ūpā, ādāya v āri ṃ upasa ṅkamitv ā;
Pādāni pakkhālayī me janinda, bhariyāva [bhariyā ca (pī.)] bhattū patino piyassa.
166 .‘‘ Apar ā ca n ārī taram ānar ūpā, paggayha sova ṇṇ amay āya [sova ṇṇ amay ā (pī.)] pātiy ā;
Anekasūpaṃ vividhaṃ viyañjanaṃ, upanāmayī bhatta manuññarūpaṃ.
167 .‘‘ Turiyehi [t ūriyehi (ka.)] ma ṃ bh ārata bhuttavanta ṃ, upa ṭṭ hahu ṃ bhattu mano viditv ā;
Tatuttariṃ [taduttariṃ (ka.)] maṃ nipatī mahantaṃ, dibbehi kāmehi anappakehi.
168 .‘‘ Bhariy ā mamet ā tisat ā aḷā ra, sabbattamajjh ā padumuttar ābh ā;
Aḷāra etāssu te kāmakārā, dadāmi te tā paricārayassu.
169 .‘‘ Sa ṃvacchara ṃ dibbaras ānubhutv ā, tad āssuha ṃ [tadassaha ṃ (pī.)] uttarimajjhabh āsi ṃ [uttari
paccabhāsiṃ (sī. syā.), uttariṃ paccabhāsiṃ (pī.)] ;
Nāgassidaṃ kinti kathañca laddhaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ’’.
170 .‘‘Adhicca laddhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
Pucchāmi taṃ
[te (pī.)] nāgarājetamatthaṃ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ’’.
171 .‘‘Nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
172 .
‘‘ Ki ṃ te vata ṃ ki ṃ pana brahmacariya ṃ, kissa suci ṇṇ assa aya ṃ vip āko;
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ’’.

173 .‘‘ Rājā ahosi ṃ magadh ānamissaro, duyyodhano n āma mah ānubh āvo;
So ittaraṃ jīvitaṃ saṃviditvā, asassataṃ vipariṇāmadhammaṃ.
174 .‘‘Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ [adāsi (pī.)] ;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
175 .[ayaṃ gāthā pī. potthake natthi] ‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ [padīpayaṃ
(syā. ka.)] yānamupassayañca;
Acchādanaṃ seyyamathannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha [ayaṃ gāthā pī. potthake
natthi] .
176 .‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Teneva me laddhamidaṃ vimānaṃ, pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ’’;
‘‘Naccehi gītehi cupetarūpaṃ, ciraṭṭhitikaṃ na ca sassatāyaṃ.
177 .
‘‘ App ānubh āvā ta ṃ mah ānubh āva ṃ, tejassina ṃ hanti atejavanto;
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, hatthatta [hatthattha (sī. syā. pī.)] māgacchi vanibbakānaṃ
[vaṇibbakānaṃ (sī.)] .
178 .‘‘Bhayaṃ nu te anvagataṃ mahantaṃ, tejo nu te nānvagaṃ dantamūlaṃ;
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, kilesamāpajji vanibbakānaṃ’’.
179 .‘‘Na me bhayaṃ anvagataṃ mahantaṃ, tejo na sakkā mama tehi hantuṃ
[tebhihantuṃ (syā.
ka.)] ;
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.
180 .‘‘ Cātuddasipañcadasi ṃ aḷā ra, uposatha ṃ niccamup āvas āmi;
Athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā, rajjuṃ gahetvāna daḷhañca pāsaṃ.
181 .‘‘ Bhetv āna n āsa ṃ atikassa [antakassa (ka.)] rajju ṃ, nayi ṃsu ma ṃ samparigayha ludd ā;
Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhaṃ [titikkhiṃ (pī.)] , uposathaṃ appaṭikopayanto’’.
182 .‘‘Ekāyane taṃ pathe addasaṃsu, balena vaṇṇena cupetarūpaṃ;
Siriyā paññāya ca bhāvitosi, kiṃ patthayaṃ
[kimatthiyaṃ (sī. syā. pī.)] nāga tapo karosi.
183 .‘‘Na puttahetū na dhanassa hetu, na āyuno cāpi aḷāra hetu;
Manussayoniṃ abhipatthayāno, tasmā parakkamma tapo karomi’’.
184 .‘‘Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, alaṅkato kappitakesamassu;
Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi
[pabhāsi (ka.)] .
185 .‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, seyyo ito kena manussaloko’’.
186 .‘‘Aḷāra nāññatra manussalokā, suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā;
Ahañca laddhāna manussayoniṃ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ’’.
187 .‘‘Saṃvaccharo me vasato
[vusito (pī.)] tavantike, annena pānena upaṭṭhitosmi;
Āmantayitvāna palemi nāga, cirappavuṭṭhosmi [cirappavuttho asmi (pī.)] ahaṃ janinda’’.
188 .‘‘ Putt ā ca d ārā anuj īvino ca [ca ’nuj īvino (sy ā. pī.)] , nicc ānusi ṭṭ hā upati ṭṭ hate ta ṃ;
Kaccinnu taṃ nābhisapittha [nābhisaṃsittha (syā. pī.)] koci, piyañhi me dassanaṃ tuyhaṃ

[tuyha (p ī.)] aḷā ra ’’ .
189 .‘‘Yathāpi mātū ca pitū agāre, putto piyo paṭivihito vaseyya [seyyo (pī.)] ;
Tatopi mayhaṃ idhameva seyyo, cittañhi te nāga mayī pasannaṃ’’.
190 .‘‘Maṇī mamaṃ vijjati lohitaṅko [lohitaṅgo (ka.)] , dhanāharo maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
Ādāya tvaṃ [taṃ (pī.)] gaccha sakaṃ niketaṃ, laddhā dhanaṃ taṃ maṇimossajassu’’.
191 .‘‘ Di ṭṭ hā may ā mānusak āpi k āmā, asassat ā vipari ṇā madhamm ā;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.
192 .‘‘ Dumapphal ānīva patanti m āṇ av ā, dahar ā ca vuddh ā ca sar īrabhed ā;
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo’’.
193 .‘‘Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, kāhāmi puññāni anappakāni’’.
194 .
‘‘ Addh ā have sevitabb ā sapaññ ā, bahussut ā ye bahu ṭhānacintino;
Nāgañca sutvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī’’ti.
Saṅkhapālajātakaṃ catutthaṃ.
525. Cūḷasutasomajātakaṃ (5)
195 .‘‘Āmantayāmi nigamaṃ, mittāmacce parissaje [pārisajje (sī. syā.)] ;
Sirasmiṃ palitaṃ jātaṃ, pabbajjaṃ dāni rocahaṃ’’.
196 .‘‘Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, sallaṃ me deva urasi kappesi [kampesi (pī.)] ;
Sattasatā te bhariyā, kathaṃ nu te tā bhavissanti’’.
197 .‘‘Paññāyihinti etā, daharā aññampi tā gamissanti;
Saggañcassa patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi’’.
198 .‘‘Dulladdhaṃ me āsi sutasoma, yassa te homahaṃ mātā;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.
199 .
‘‘ Dulladdha ṃ me āsi sutasoma, ya ṃ ta ṃ aha ṃ vij āyissa ṃ;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva’’.
200 .‘‘ Ko n āmeso dhammo, sutasoma k ā ca n āma pabbajj ā;
Yaṃ no amhe jiṇṇe, anapekkho pabbajasi deva.
201 .‘‘ Putt āpi tuyha ṃ bahavo, dahar ā appattayobban ā;
Mañjū tepi [te (sī. pī.)] taṃ apassantā, maññe dukkhaṃ nigacchanti’’.
202 .‘‘ Puttehi ca me etehi, daharehi appattayobbanehi;
Mañjūhi sabbehipi tumhehi, cirampi ṭhatvā vināsabhāvo’’ [vinābhāvo (sī. syā. pī.)] .
203 .‘‘ Chinna ṃ nu tuyha ṃ hadaya ṃ, adu te [ādu (s ī. pī.), ādū (sy ā.)] karu ṇā ca natthi amhesu;
Ya ṃ no vikandantiyo [vikkandantiyo (s ī.)] , anapekkho pabbajasi deva ’’ .

204 .‘‘ Na ca mayha ṃ chinnahadaya ṃ, atthi karu ṇā pi mayha ṃ tumhesu;
Saggañca patthayāno, tena ahaṃ [tenāhaṃ (sī. syā.), tenamahaṃ (pī.)] pabbajissāmi’’.
205 .‘‘Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;
Yaṃ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.
206 .‘‘Dulladdhaṃ me āsi, sutasoma yassa te ahaṃ bhariyā;
Yaṃ me kucchipaṭisandhiṃ
[maṃ kucchimatiṃ santiṃ (pī.)] , anapekkho pabbajasi deva.
207 .‘‘ Paripakko me gabbho, kucchigato y āva na ṃ vij āyāmi;
Māhaṃ ekā vidhavā, pacchā dukkhāni addakkhiṃ’’.
208 .‘‘ Paripakko te gabbho, kucchigato i ṅgha tva ṃ [tva (s ī.), na ṃ (pī.)] vij āyassu;
Puttaṃ anomavaṇṇaṃ, taṃ hitvā pabbajissāmi’’.
209 .‘‘Mā tvaṃ cande rudi, mā soci vanatimiramattakkhi;
Āroha varapāsādaṃ
[ca pāsādaṃ (pī.)] , anapekkho ahaṃ gamissāmi’’.
210 .‘‘ Ko ta ṃ amma kopesi, ki ṃ rodasi pekkhasi ca ma ṃ bāḷ ha ṃ;
Kaṃ avajjhaṃ ghātemi [ghātemi kaṃ avajjhaṃ (pī.), taṃ avajjhaṃ ghātemi (ka.)] , ñātīnaṃ
udikkhamānānaṃ’’.
211 .‘‘Na hi so sakkā hantuṃ, vijitāvī [jīvitāvī (pī.)] yo maṃ tāta kopesi;
Pitā te maṃ tāta avaca, anapekkho ahaṃ gamissāmi’’.
212 .‘‘Yohaṃ pubbe niyyāmi, uyyānaṃ mattakuñjare ca yodhemi;
Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāmi’’.
213 .
‘‘ Mātucca [m ātu ca (s ī. sy ā.)] me rudanty ā [rudaty ā (pī.)] , je ṭṭ hassa ca bh ātuno ak āmassa;
Hatthepi te gahessaṃ, na hi gacchasi [gañchisi (pī.)] no akāmānaṃ’’.
214 .‘‘ Uṭṭ hehi tva ṃ dh āti, ima ṃ kum āra ṃ ramehi aññattha;
Mā me paripanthamakāsi [makā (sī. pī.)] , saggaṃ mama patthayānassa’’.
215 .‘‘ Ya ṃ nūnima ṃ dadeyya ṃ [jaheyya ṃ (pī.)] pabha ṅkara ṃ, ko nu me imin āttho [ko nu me
iminā attho (sī. syā.), ko nu me nattho (pī.)] ;
Sutasome pabbajite, kiṃ nu menaṃ karissāmi’’.
216 .‘‘Koso ca tuyhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca tuyhaṃ paripūraṃ;
Pathavī ca tuyhaṃ vijitā, ramassu mā pabbaji
[pabbajassu (sī.), pabbaja (pī.)] deva’’.
217 .‘‘Koso ca mayhaṃ vipulo, koṭṭhāgārañca mayhaṃ paripūraṃ;
Pathavī ca mayhaṃ vijitā, taṃ hitvā pabbajissāmi’’.
218 .‘‘Mayhampi dhanaṃ pahūtaṃ, saṅkhātuṃ
[saṅkhyātuṃ (sī.)] nopi deva sakkomi;
Taṃ te dadāmi sabbampi [taṃ deva te dadāmi sabbampi (sī.), taṃ te dadāmi sabbaṃ (pī.)] ,
ramassu mā pabbaji deva’’.
219 .‘‘ Jānāmi [j ānāmi te (s ī. sy ā.)] dhana ṃ pah ūta ṃ, kulavaddhana p ūjito tay ā casmi;
Saggañca patthayāno, tena ahaṃ pabbajissāmi’’.
220 .‘‘ Ukka ṇṭ hitosmi b āḷ ha ṃ, arati ma ṃ somadatta āvisati [āvīsati (ka.)] ;

Bahuk āpi [bahuk ā hi (s ī. sy ā.)] me antar āyā, ajjev āha ṃ pabbajiss āmi ’’ .
221 .‘‘Idañca tuyhaṃ rucitaṃ, sutasoma ajjeva dāni tvaṃ pabbaja;
Ahampi pabbajissāmi, na ussahe tayā vinā ahaṃ ṭhātuṃ’’.
222 .‘‘Na hi sakkā pabbajituṃ, nagare na hi paccati janapade ca’’;
‘‘Sutasome pabbajite, kathaṃ nu dāni karissāma’’.
223 .
‘‘ Upan īyatida ṃ maññe, parittaudaka ṃva ca ṅkav āramhi;
Evaṃ suparittake jīvite, na ca pamajjituṃ kālo.
224 .‘‘ Upan īyatida ṃ maññe, parittaudaka ṃva ca ṅkav āramhi;
Evaṃ suparittake jīvite, andhabālā [atha bālā (sī. syā. pī.)] pamajjanti.
225 .‘‘Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānayoniñca pettivisayañca;
Taṇhāya bandhanabaddhā, vaḍḍhenti asurakāyaṃ’’.
226 .
‘‘ Ūhaññate rajagga ṃ, avid ūre pubbakamhi ca [pupphakamhi ca (s ī. pī.)] pāsāde;
Maññe no kesā chinnā, yasassino dhammarājassa’’.
227 .‘‘ Ayamassa p āsādo, sova ṇṇ a [sova ṇṇ o (p ī.)] puppham ālyav ītiki ṇṇ o;
Yahi [yamhi (pī.)] manuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
228 .‘‘Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
229 .‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
230 .‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇa
[sovaṇṇaṃ (pī.)] pupphamālyavītikiṇṇaṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
231 .‘‘Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
232 .‘‘Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
233 .
‘‘ Idamassa uyy āna ṃ, supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
234 .‘‘ Idamassa uyy āna ṃ, supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
235 .‘‘ Idamassa ka ṇik āravana ṃ, supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
236 .‘‘ Idamassa ka ṇik āravana ṃ, supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
237 .‘‘ Idamassa p āṭ alivana ṃ [pāṭ al īvana ṃ (sī.)] , supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari r ājā, pariki ṇṇ o itth āgārehi.

238 .‘‘ Idamassa p āṭ alivana ṃ, supupphita ṃ sabbak ālikaramma ṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
239 .‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
240 .‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.
241 .
‘‘ Ayamassa pokkhara ṇī , sañchann ā aṇḍ ajehi v ītiki ṇṇā ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.
242 .‘‘ Ayamassa pokkhara ṇī , sañchann ā aṇḍ ajehi v ītiki ṇṇā ;
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena’’.
243 .‘‘Rājā vo kho [rājā kho (sī. syā. pī.)] pabbajito, sutasomo rajjaṃ imaṃ pahatvāna [pahantvāna
(syā. ka.)] ;
Kāsāyavatthavasano, nāgova ekako [ekakova (sī.)] carati’’.
244 .‘‘Māssu pubbe ratikīḷitāni, hasitāni ca anussarittha [anussarittho (pī.)] ;
Mā vo kāmā haniṃsu, rammaṃ hi [surammañhi (syā. ka.)] sudassanaṃ [sudassanaṃ nāma
(sī.)] nagaraṃ.
245 .‘‘ Mettacittañca [mettañca (p ī.)] bh āvetha, appam āṇ aṃ div ā ca ratto ca;
Agacchittha [atha gañchittha (sī. syā. pī.)] devapura, āvāsaṃ puññakammina’’nti
[puññakammānanti (pī.)] .
Cūḷasutasomajātakaṃ pañcamaṃ.
Cattālīsanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino, varakaññamalambusajātakañca;
Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, sutasomaarindhamarājavaro.
18. Paṇṇāsanipāto
526. Niḷinikājātakaṃ (1)
1. ‘‘Uddayhate
[uḍḍayhate (sī. pī.)] janapado, raṭṭhañcāpi vinassati;
Ehi niḷinike [niḷike (sī. syā. pī.), evamuparipi] gaccha, taṃ me brāhmaṇamānaya’’.
2. ‘‘ Nāha ṃ dukkhakkham ā rāja, n āha ṃ addh ānakovid ā;
Kathaṃ ahaṃ gamissāmi, vanaṃ kuñjarasevitaṃ’’.
3. ‘‘ Ph ītajanapada ṃ gantv ā, hatthin ā ca rathena ca;
Dārusaṅghāṭayānena, evaṃ gaccha niḷinike.
4. ‘‘ Hatthiassarathe patt ī, gacchev ādāya khattiye;
Taveva va ṇṇ ar ūpena, vasa ṃ tam ānayissasi ’’ .

5. ‘‘ Kadal īdhajapaññ āṇ o, ābhuj īpariv ārito;
Eso padissati rammo, isisiṅgassa assamo.
6. ‘‘Eso aggissa saṅkhāto, eso dhūmo padissati;
Maññe no aggiṃ hāpeti, isisiṅgo mahiddhiko’’.
7. ‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, āmuttamaṇikuṇḍalaṃ;
Isisiṅgo pāvisi bhīto, assamaṃ paṇṇachādanaṃ.
8.
‘‘ Assamassa ca s ā dv āre, ge ṇḍ ukenassa [bhe ṇḍ ukenassa (s ī. pī.)] kīḷ ati;
Vidaṃsayantī aṅgāni, guyhaṃ pakāsitāni ca.
9. ‘‘ Tañca disv āna k īḷ anti ṃ, pa ṇṇ as ālagato ja ṭī ;
Assamā nikkhamitvāna, idaṃ vacanamabravi.
10 . ‘‘Ambho ko nāma so rukkho, yassa tevaṃgataṃ phalaṃ;
Dūrepi khittaṃ pacceti, na taṃ ohāya gacchati’’.
11 .
‘‘ Assamassa mama [ma ṃ (sī.)] brahme, sam īpe gandham ādane;
Bahavo [pabbate (sī.)] tādisā rukkhā, yassa tevaṃgataṃ phalaṃ;
Dūrepi khittaṃ pacceti, na maṃ ohāya gacchati’’.
12 . ‘‘Etū [etu (sī. syā. ka.)] bhavaṃ assamimaṃ adetu, pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi;
Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, ito bhavaṃ mūlaphalāni bhuñjatu’’ [khādatu (sī.)] .
13 . ‘‘Kiṃ te idaṃ ūrūnamantarasmiṃ, supicchitaṃ kaṇharivappakāsati;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kose nu te uttamaṅgaṃ paviṭṭhaṃ’’.
14 .
‘‘ Aha ṃ vane m ūlaphalesana ṃ cara ṃ, āsādayi ṃ [ass ādayi ṃ (ka.)] accha ṃ sughorar ūpa ṃ;
So maṃ patitvā sahasājjhapatto, panujja maṃ abbahi [abbuhi (syā. ka.)] uttamaṅgaṃ.
15 . ‘‘ Sv āya ṃ va ṇo khajjati ka ṇḍ uv āyati, sabbañca k āla ṃ na labh āmi s āta ṃ;
Paho bhavaṃ kaṇḍumimaṃ vinetuṃ, kurutaṃ bhavaṃ yācito brāhmaṇatthaṃ’’.
16 . ‘‘ Gambh īrar ūpo te va ṇo salohito, ap ūtiko va ṇagandho [pakkagandho (s ī.), pannagandho (sy ā.
pī.)] mahā ca;
Karomi te kiñci kasāyayogaṃ, yathā bhavaṃ paramasukhī bhaveyya’’.
17 . ‘‘Na mantayogā na kasāyayogā, na osadhā brahmacāri [brahmacārī (sī. syā. pī.)] kamanti;
Ghaṭṭe mudukena [yaṃ te mudu tena (sī.), yaṃ te mudū tena (pī.)] vinehi kaṇḍuṃ [kaṇḍukaṃ
(pī.)] , yathā ahaṃ paramasukhī bhaveyyaṃ’’.
18 . ‘‘ Ito nu bhoto katamena assamo, kacci bhava ṃ abhiramasi [abhiramas ī (pī.)] araññe;
Kacci nu te [kacci te (pī.)] mūlaphalaṃ pahūtaṃ, kacci bhavantaṃ na vihiṃsanti vāḷā’’.
19 . ‘‘ Ito uju ṃ uttar āya ṃ dis āya ṃ, khem ānad ī himavat ā pabh āvī [pabh āti (s ī. pī.)] ;
Tassā tīre assamo mayha rammo, aho bhavaṃ assamaṃ mayhaṃ passe.
20 . ‘‘ Amb ā ca s ālā tilak ā ca jambuyo, udd ālak ā pāṭ aliyo ca phull ā;
Samantato kimpurisābhigītaṃ, aho bhavaṃ assamaṃ mayhaṃ passe.
21 . ‘‘ Tālā ca m ūlā ca phal ā ca mettha, va ṇṇ ena gandhena upetar ūpa ṃ;

Ta ṃ bh ūmibh āgehi upetar ūpa ṃ, aho bhavaassama ṃ mayha ṃ passe.
21 . ‘‘Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, vaṇṇena gandhena rasenupetā;
Āyanti ca luddakā taṃ padesaṃ, mā me tato mūlaphalaṃ ahāsuṃ’’.
23 . ‘‘Pitā mamaṃ mūlaphalesanaṃ gato, idāni āgacchati sāyakāle;
Ubhova gacchāmase assamaṃ taṃ, yāva pitā mūlaphalato etu’’.
24 .
‘‘ Aññe bah ū isayo s ādhur ūpā, rājīsayo anumagge vasanti;
Te yeva pucchesi mamassamaṃ taṃ, te taṃ nayissanti mamaṃ sakāse’’.
25 . ‘‘ Na te ka ṭṭ hāni bhinn āni, na te udakam ābhata ṃ;
Aggīpi te na hāpito [hāsito (sī. syā.)] , kiṃ nu mandova jhāyasi.
26 . ‘‘Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, tapanīpi te samitā brahmacārī [brahmacāri (?)] ;
Pīṭhañca mayhaṃ udakañca hoti, ramasi tuvaṃ [tvaṃ (sī.)] brahmabhūto puratthā.
27 . ‘‘ Abhinnaka ṭṭ hosi an ābhatodako, ah āpitagg īsi [ah āpitagg īpi (ka.)] asiddhabhojano
[asiṭṭhabhojano (ka.)] ;
Na me tuvaṃ ālapasī mamajja, naṭṭhaṃ nu kiṃ cetasikañca dukkhaṃ’’.
28 . ‘‘Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, sudassaneyyo sutanū vineti;
Nevātidīgho na panātirasso, sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto.
29 . ‘‘Amassujāto apurāṇavaṇṇī, ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe;
Dve yamā
[dve passa (sī.), dvāssa (pī.)] gaṇḍā uresu jātā, suvaṇṇatindukanibhā
[suvaṇṇapindūpanibhā (sī.), suvaṇṇatiṇḍusannibhā (syā.), sovannapiṇḍūpanibhā (pī.)]
pabhassarā.
30 . ‘‘Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṃ, kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā;
Te jotare carato māṇavassa, suttañca yaṃ saṃyamanaṃ jaṭānaṃ.
31 . ‘‘Aññā ca tassa saṃyamāni
[saṃyamanī (sī. pī.)] catasso, nīlā pītā [nīlāpi tā (pī.)] lohitikā
[lohitakā (syā. pī. ka.)] ca setā;
Tā piṃsare [saṃsare (sī. syā.)] carato māṇavassa, tiriṭi [cirīṭi (sī. pī.)] saṅghāriva pāvusamhi.
32 . ‘‘ Na mikhala ṃ muñjamaya ṃ dh āreti, na santhare [santace (s ī.), santaca ṃ (pī.), santare (ka.)]
no pana pabbajassa;
Tā jotare jaghanantare
[jaghanavare (sī. pī.)] vilaggā, sateratā vijjurivantalikkhe.
33 . ‘‘Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni;
Aghaṭṭitā niccakīḷaṃ karonti, haṃ tāta kiṃrukkhaphalāni tāni.
34 . ‘‘Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, parosataṃ vellitaggā sugandhā;
Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, aho nu kho mayha tathā jaṭāssu.
35 . ‘‘Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, vaṇṇena gandhena upetarūpā;
Nīluppalaṃ vātasameritaṃva, tatheva saṃvāti panassamo ayaṃ.
36 .
‘‘ Pa ṅko ca tassa bhusadassaneyyo, net ādiso y ādiso mayha ṃ kāye [k āyo (s ī. sy ā. pī.)] ;
So vāyatī erito mālutena, vanaṃ yathā aggagimhe suphullaṃ.

37 . ‘‘ Nihanti so rukkhaphala ṃ pathaby ā, sucittar ūpa ṃ ruciradassaneyya ṃ;
Khittañca tassa punareti hatthaṃ, haṃ tāta kiṃrukkhaphalaṃ nu kho taṃ.
38 . ‘‘Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, suddhā samā saṅkhavarūpapannā;
Mano pasādenti vivariyamānā, na hi
[na ha (sī. pī.)] nūna so sākamakhādi tehi.
39 . ‘‘Akakkasaṃ aggaḷitaṃ muhuṃ muduṃ, ujuṃ anuddhataṃ acapalamassa bhāsitaṃ;
Rudaṃ manuññaṃ karavīkasussaraṃ, hadayaṅgamaṃ rañjayateva me mano.
40 .
‘‘ Bindussaro n ātivisa ṭṭ hav ākyo [n ātivissa ṭṭ hav ākyo (s ī. sy ā. pī.)] , na n ūna
sajjhāyamatippayutto;
Icchāmi bho
[kho (sī. syā. pī.)] taṃ punadeva daṭṭhuṃ, mitto hi [mittaṃ hi (sī. syā. pī.)] me
māṇavohu [māṇavāhu (sī. syā.), māṇavāhū (pī.)] puratthā.
41 . ‘‘Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṃ vaṇaṃ, puthū [puthuṃ (pī.), puthu (ka.)] sujātaṃ
kharapattasannibhaṃ;
Teneva maṃ uttariyāna māṇavo, vivaritaṃ ūruṃ jaghanena pīḷayi.
42 .
‘‘ Tapanti ābhanti virocare ca, saterat ā vijjurivantalikkhe;
Bāhā mudū añjanalomasādisā, vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare.
43 . ‘‘ Akakkasa ṅgo na ca d īghalomo, nakh āssa d īgh ā api lohitagg ā;
Mudūhi bāhāhi palissajanto, kalyāṇarūpo ramayaṃ [ramayhaṃ (ka.)] upaṭṭhahi.
44 . ‘‘Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavī;
Hatthā mudū tehi maṃ saṃphusitvā, ito gato tena maṃ dahanti tāta.
45 . ‘‘Na nūna
[na ha nūna (sī. pī.)] so khārividhaṃ ahāsi, na nūna so kaṭṭhāni sayaṃ abhañji;
Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā [kudhāriyā (ka.)] , na hissa [na pissa (sī. syā. pī.)] hatthesu
khilāni atthi.
46 . ‘‘ Accho ca kho tassa va ṇaṃ ak āsi, so ma ṃbravi sukhita ṃ ma ṃ karohi;
Tāhaṃ kariṃ tena mamāsi sokhyaṃ, so cabravi sukhitosmīti brahme.
47 . ‘‘ Ayañca te m āluvapa ṇṇ asanthat ā, viki ṇṇ ar ūpāva may ā ca tena ca;
Kilantarūpā udake ramitvā, punappunaṃ paṇṇakuṭiṃ vajāma.
48 . ‘‘ Na majja mant ā pa ṭibhanti t āta, na aggihutta ṃ napi yaññatanta ṃ [yaññatantra ṃ (sī.), yañña
tatra (pī. ka.), yaññatatra (syā.)] ;
Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, yāva na passāmi taṃ brahmacāriṃ.
49 . ‘‘Addhā pajānāsi tuvampi tāta, yassaṃ disaṃ [disāyaṃ (syā. pī. ka.)] vasate brahmacārī;
Taṃ maṃ disaṃ pāpaya tāta khippaṃ, mā te ahaṃ amarimassamamhi.
50 . ‘‘Vicitraphullaṃ [vicitrapupphaṃ (sī. pī.)] hi vanaṃ sutaṃ mayā, dijābhighuṭṭhaṃ
dijasaṅghasevitaṃ;
Taṃ maṃ vanaṃ pāpaya tāta khippaṃ, purā te pāṇaṃ vijahāmi assame’’.
51 .
‘‘ Imasm āha ṃ jotirase vanamhi, gandhabbadevaccharasa ṅghasevite;
Isīnamāvāse sanantanamhi, netādisaṃ aratiṃ pāpuṇetha.
52 . ‘‘ Bhavanti mitt āni atho na honti, ñ ātīsu mittesu karonti pema ṃ;

Ayañca jammo kissa v ā nivi ṭṭ ho, yo neva j ānāti kutomhi āgato.
53 . ‘‘Saṃvāsena hi mittāni, sandhiyanti [sandhīyanti (sī. pī.)] punappunaṃ;
Sveva mitto [sā ca metti (pī.)] asaṃgantu, asaṃvāsena jīrati.
54 . ‘‘Sace tuvaṃ dakkhasi brahmacāriṃ, sace tuvaṃ sallape [sallapi (sī.)] brahmacārinā;
Sampannasassaṃva mahodakena, tapoguṇaṃ khippamimaṃ pahissasi [pahassasi (sī. syā. pī.)] .
55 . ‘‘ Punapi [punappi (p ī.)] ce dakkhasi brahmac āri ṃ, punapi [punappi (p ī.)] ce sallape
brahmacārinā;
Sampannasassaṃva mahodakena, usmāgataṃ khippamimaṃ pahissasi.
56 . ‘‘Bhūtāni hetāni
[etāni (pī.)] caranti tāta, virūparūpena manussaloke;
Na tāni sevetha naro sapañño, āsajja naṃ nassati brahmacārī’’ti.
Niḷinikājātakaṃ [naḷinījātakaṃ (sī.), naḷinijātakaṃ (pī.)] paṭhamaṃ.
527. Ummādantījātakaṃ (2)
57 . ‘‘Nivesanaṃ kassa nudaṃ sunanda, pākārena paṇḍumayena guttaṃ;
dissati aggisikhāva dūre, vehāyasaṃ
[vehāsayaṃ (sī. pī.)] pabbataggeva acci.
58 . ‘‘Dhītā nvayaṃ [nayaṃ (sī. pī.), nvāyaṃ (syā.)] kassa sunanda hoti, suṇisā nvayaṃ [nayaṃ
(sī. pī.), nvāyaṃ (syā.)] kassa athopi bhariyā;
Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, avāvaṭā yadiatthi bhattā’’.
59 . ‘‘ Ahañhi j ānāmi janinda eta ṃ, maty ā ca pety ā ca athopi ass ā;
Taveva so puriso bhūmipāla, rattindivaṃ appamatto tavatthe.
60 . ‘‘Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito [subāḷhiko (pī.)] ca, amacco ca te aññataro janinda;
Tassesā bhariyābhipārakassa [ahipārakassa (sī. pī.), abhipādakassa (ka.)] , ummādantī
[ummādantīti (ka.)] nāmadheyyena rāja’’.
61 . ‘‘ Ambho ambho n āmamida ṃ imiss ā, maty ā ca pety ā ca kata ṃ sus ādhu;
Tadā [tathā (sī. syā. pī.)] hi mayhaṃ avalokayantī, ummattakaṃ ummadantī akāsi’’.
62 . ‘‘ Yā pu ṇṇ am āse [pu ṇṇ am āye (ka.)] migamandalocan ā, up āvisi pu ṇḍ ar īkattaca ṅgī;
Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṃ, disvāna pārāvatarattavāsiniṃ.
63 . ‘‘ Aḷā rapamhehi subhehi vaggubhi, palobhayant ī ma ṃ yad ā udikkhati;
Vijambhamānā harateva me mano, jātā vane kimpurisīva pabbate.
64 . ‘‘ Tad ā hi brahat ī sāmā, āmuttama ṇiku ṇḍ al ā;
Ekaccavasanā nārī, migī bhantāvudikkhati.
65 . ‘‘ Kad āssu ma ṃ tambanakh ā sulom ā, bāhāmud ū candanas āralitt ā;
Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, nārī upaññissati sīsato subhā.
66 . ‘‘Kadāssu maṃ kañcanajāluracchadā, dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā;
Mud ūhi b āhāhi palissajissati, brah āvane j ātaduma ṃva m āluv ā.

67 . ‘‘ Kad āssu [kad āssu ma ṃ (sy ā. ka.)] l ākh ārasarattasucchav ī, bindutthan ī pu ṇḍ ar īkattaca ṅgī;
Mukhaṃ mukhena upanāmayissati, soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṃ.
68 . ‘‘Yadāddasaṃ [yathāddasaṃ (pī.)] taṃ tiṭṭhantiṃ, sabbabhaddaṃ [sabbagattaṃ (sī. syā. pī.)]
manoramaṃ;
Tato sakassa cittassa, nāvabodhāmi kañcinaṃ
[kiñcinaṃ (ka.), kiñcanaṃ (pī.)] .
69 . ‘‘ Umm ādantimaha ṃ da ṭṭ hā [di ṭṭ hā (sī. sy ā. pī. ka.)] , āmuttama ṇiku ṇḍ ala ṃ;
Na supāmi divārattiṃ, sahassaṃva parājito.
70 . ‘‘ Sakko ce [ca (s ī. pī.)] me vara ṃ dajj ā, so ca labbhetha me varo;
Ekarattaṃ dvirattaṃ [dirattaṃ (pī.)] vā, bhaveyyaṃ abhipārako;
Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyaṃ’’ [siyā (syā. pī.)] .
71 . ‘‘Bhūtāni me bhūtapatī namassato, āgamma yakkho idametadabravi;
Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, dadāmi te taṃ paricārayassu’’.
72 . ‘‘Puññā vidhaṃse amaro na camhi, jano ca me pāpamidañca
[pāpamidanti (sī. pī.)] jaññā;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṃ ummadantiṃ adaṭṭhā’’.
73 . ‘‘ Janinda n āññatra tay ā may ā vā, sabb āpi kammassa katassa jaññ ā;
Yaṃ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi’’.
74 . ‘‘ Yo p āpakakamma karamanusso, so maññati m āyida [m āyidha (ka.)] maññi ṃsu aññe;
Passanti bhūtāni karontametaṃ, yuttā ca ye honti narā pathabyā.
75 . ‘‘ Añño nu te koci [kodha (p ī.)] naro pathaby ā, saddheyya [saddaheyya (s ī.)] lokasmi na me
piyāti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṃ ummadantiṃ adaṭṭhā’’.
76 . ‘‘Addhā piyā mayha janinda esā, na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla;
Gaccheva tvaṃ ummadantiṃ bhadante, sīhova selassa guhaṃ upeti’’.
77 . ‘‘Na pīḷitā attadukhena dhīrā, sukhapphalaṃ kamma pariccajanti;
Sammohitā vāpi sukhena mattā, na pāpakammañca
[pāpakaṃ kamma (pī.)] samācaranti’’.
78 . ‘‘Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṃ, bhattā patī posako devatā ca;
Dāso ahaṃ tuyha saputtadāro, yathāsukhaṃ sāmi
[sibba (sī.), sīvi (syā.)] karohi kāmaṃ’’.
79 . ‘‘ Yo issaromh īti karoti p āpa ṃ, katv ā ca so nuttasate [nuttapate (p ī.)] paresa ṃ;
Na tena so jīvati dīghamāyu [dīghamāyuṃ (sī. syā.)] , devāpi pāpena samekkhare naṃ.
80 . ‘‘ Aññ ātaka ṃ sāmikeh ī padinna ṃ, dhamme ṭhit ā ye pa ṭicchanti d āna ṃ;
Paṭicchakā dāyakā cāpi tattha, sukhapphalaññeva karonti kammaṃ’’.
81 . ‘‘ Añño nu te koci naro pathaby ā, saddheyya lokasmi na me piy āti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṃ ummadantiṃ adaṭṭhā’’.
82 . ‘‘ Addh ā piy ā mayha janinda es ā, na s ā mama ṃ appiy ā bh ūmip āla;
Yaṃ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi’’.
83 . ‘‘ Yo attadukkhena parassa dukkha ṃ, sukhena v ā attasukha ṃ dah āti;

Yathevida ṃ mayha tath ā paresa ṃ, yo [so (p ī.)] evajānāti [paj ānāti (ka.)] sa vedi dhamma ṃ.
84 . ‘‘Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti;
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṃ ummadantiṃ adaṭṭhā’’.
85 . ‘‘Janinda jānāsi piyā mamesā, na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla;
Piyena te dammi piyaṃ janinda, piyadāyino deva piyaṃ labhanti’’.
86 .
‘‘ So n ūnāha ṃ vadhiss āmi, att āna ṃ kāmahetuka ṃ;
Na hi dhammaṃ adhammena, ahaṃ vadhitumussahe’’.
87 . ‘‘ Sace tuva ṃ mayha sati ṃ [santi (ka.)] janinda, na k āmay āsi narav īra se ṭṭ ha;
Cajāmi naṃ sabbajanassa sibyā [sibba (sī. pī.), majjhe (syā.)] , mayā pamuttaṃ tato avhayesi
[avhayāsi (ka.)] naṃ’’.
88 . ‘‘Adūsiyaṃ ce abhipāraka tvaṃ, cajāsi katte ahitāya tyassa;
Mahā ca te upavādopi assa, na cāpi tyassa nagaramhi pakkho’’.
89 . ‘‘Ahaṃ sahissaṃ upavādametaṃ, nindaṃ pasaṃsaṃ garahañca sabbaṃ;
Mametamāgacchatu bhūmipāla, yathāsukhaṃ sivi
[sibba (sī. pī.)] karohi kāmaṃ’’.
90 . ‘‘Yo neva nindaṃ na panappasaṃsaṃ, ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ;
Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā’’.
91 . ‘‘Yaṃ kiñci dukkhañca sukhañca etto, dhammātisārañca manovighātaṃ;
Urasā ahaṃ paccuttarissāmi
[paṭicchissāmi (sī. syā.), paccupadissāmi (pī.)] sabbaṃ, pathavī
yathā thāvarānaṃ tasānaṃ’’.
92 . ‘‘ Dhamm ātis ārañca manovigh āta ṃ, dukkhañca nicch āmi aha ṃ paresa ṃ;
Ekovimaṃ hārayissāmi bhāraṃ, dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto’’.
93 . ‘‘ Sagg ūpagapuññakammajaninda, m ā me tuva ṃ antar āya ṃ ak āsi;
Dadāmi te ummadantiṃ pasanno, rājāva yaññe dhanaṃ brāhmaṇānaṃ’’.
94 . ‘‘Addhā tuvaṃ katte hitesi mayhaṃ, sakhā mamaṃ ummadantī tuvañca;
Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, pāpañca passaṃ abhisamparāyaṃ’’.
95 . ‘‘Na hetadhammaṃ sivirāja vajjuṃ, sanegamā jānapadā ca sabbe;
Yaṃ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi’’.
96 . ‘‘Addhā tuvaṃ katte hitesi mayhaṃ, sakhā mamaṃ ummadantī tuvañca;
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni’’.
97 . ‘‘Āhuneyyo mesi hitānukampī, dhātā vidhātā casi kāmapālo;
Tayī hutā rāja mahapphalā hi
[mahapphalā hi me (pī.)] , kāmena me ummadantiṃ paṭiccha’’.
98 . ‘‘Addhā hi sabbaṃ abhipāraka tvaṃ, dhammaṃ acārī mama kattuputta;
Añño nu te ko idha sotthikattā, dvipado naro aruṇe jīvaloke’’.
99 .
‘‘ Tuva ṃ nu se ṭṭ ho tvamanuttarosi, tva ṃ dhammag ū [dhammagutto (s ī.)] dhammavid ū
sumedho;
So dhammagutto cirameva j īva, dhammañca me desaya dhammap āla ’’ .

100 .‘‘ Tadi ṅgha abhip āraka, su ṇohi vacanamama;
Dhammaṃ te desayissāmi, sataṃ āsevitaṃ ahaṃ.
101 .‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;
Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukhaṃ.
102 .‘‘Akkodhanassa vijite, ṭhitadhammassa rājino;
Sukhaṃ manussā āsetha, sītacchāyāya saṅghare.
103 .
‘‘ Na c āhameta ṃ abhirocay āmi, kamma ṃ asamekkhakata ṃ as ādhu;
Ye vāpi ñatvāna sayaṃ karonti, upamā imā mayhaṃ tuvaṃ suṇohi.
104 .‘‘ Gava ṃ ce taram ānāna ṃ, jimhagacchati pu ṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate sati.
105 .‘‘Evameva [evamevaṃ (pī.)] manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
106 .‘‘Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.
107 .‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko.
108 .
‘‘ Na c āpāha ṃ adhammena, amarattamabhipatthaye;
Imaṃ vā pathaviṃ sabbaṃ, vijetuṃ abhipāraka.
109 .‘‘ Yañhi kiñci manussesu, ratanaidha vijjati;
Gāvo dāso hiraññañca, vatthiyaṃ haricandanaṃ.
110 .‘‘ Assitthiyo [assitthiyo ca (s ī.)] ratana ṃ ma ṇikañca, yañc āpi me candas ūriy ā abhip ālayanti;
Na tassa hetu visamaṃ careyyaṃ, majjhe sivīnaṃ usabhomhi jāto.
111 .‘‘Netā hitā [netābhi tā (sī.)] uggato raṭṭhapālo, dhammaṃ sivīnaṃ apacāyamāno;
So dhammamevānuvicintayanto, tasmā sake cittavase na vatto’’.
112 .‘‘Addhā tuvaṃ mahārāja, niccaṃ abyasanaṃ sivaṃ;
Karissasi ciraṃ rajjaṃ, paññā hi tava tādisī.
113 .‘‘Etaṃ te anumodāma, yaṃ dhammaṃ nappamajjasi;
Dhammaṃ pamajja khattiyo, raṭṭhā
[ṭhānā (sī.)] cavati issaro.
114 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
115 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya…pe….
116 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya…pe….
117 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca…pe….
118 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca…pe….
119 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca…pe….

120 .‘‘ Dhammacara mah ārāja, sama ṇabr āhma ṇesu ca …pe ….
121 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya…pe….
122 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
123 .‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado’’ti.
Ummādantījātakaṃ dutiyaṃ.
528. Mahābodhijātakaṃ (3)
124 .
‘‘ Ki ṃ nu da ṇḍ aṃ kimajina ṃ, ki ṃ chatta ṃ kimup āhana ṃ;
Kimaṅkusañca pattañca, saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa;
Taramānarūpohāsi
[gaṇhāsi (sī. syā. pī.)] , kiṃ nu patthayase disaṃ’’.
125 .‘‘Dvādasetāni vassāni, vusitāni tavantike;
Nābhijānāmi soṇena, piṅgalenābhikūjitaṃ.
126 .‘‘Svāyaṃ dittova nadati, sukkadāṭhaṃ vidaṃsayaṃ;
Tava sutvā sabhariyassa, vītasaddhassa maṃ pati’’.
127 .‘‘Ahu esa kato doso, yathā bhāsasi brāhmaṇa;
Esa bhiyyo pasīdāmi, vasa brāhmaṇa māgamā’’.
128 .‘‘Sabbaseto pure āsi, tatopi sabalo ahu;
Sabbalohitako dāni, kālo pakkamituṃ mama.
129 .
‘‘ Abbhantarapure āsi, tato majjhe tato bahi;
Purā niddhamanā hoti, sayameva vajāmahaṃ.
130 .‘‘ Vītasaddha ṃ na seveyya, udap āna ṃvanodaka ṃ;
Sacepi naṃ anukhaṇe, vāri kaddamagandhikaṃ.
131 .‘‘ Pasannameva seveyya, appasanna ṃ vivajjaye;
Pasannaṃ payirupāseyya, rahadaṃ vudakatthiko.
132 .‘‘ Bhaje bhajantapurisa ṃ, abhajanta ṃ na bhajjaye [bh ājaye (p ī.)] ;
Asappurisadhammo so, yo bhajantaṃ na bhajjati [bhājati (pī.)] .
133 .‘‘ Yo bhajanta ṃ na bhajati, sevam āna ṃ na sevati;
Sa ve manussapāpiṭṭho, migo sākhassito yathā.
134 .‘‘Accābhikkhaṇasaṃsaggā, asamosaraṇena ca;
Etena mittā jīranti, akāle yācanāya ca.
135 .‘‘Tasmā nābhikkhaṇaṃ gacche, na ca gacche cirāciraṃ;
Kālena yācaṃ yāceyya, evaṃ mittā na jīyare
[jīrare (syā. pī.)] .
136 .‘‘Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;
Āmanta kho taṃ gacchāma, purā te homa appiyā’’.

137 .‘‘ Eva ṃ ce y ācam ānāna ṃ, añjali ṃ nāvabujjhasi;
Paricārakānaṃ sataṃ [paricārikānaṃ sattānaṃ (sī. syā. pī.)] , vacanaṃ na karosi no;
Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyaṃ’’.
138 .‘‘ Eva ṃ ce no viharata ṃ, antar āyo na hessati;
Tuyhaṃ vāpi [tumhañcāpi (sī.), tuyhañcāpi (pī.)] mahārāja, mayhaṃ vā [amhaṃ vā (sī.),
mayhañca (pī.)] raṭṭhavaddhana;
Appeva nāma passema, ahorattānamaccaye’’.
139 .‘‘ Ud īra ṇā ce sa ṃgaty ā, bh āvāya manuvattati;
Akāmā akaraṇīyaṃ vā, karaṇīyaṃ vāpi kubbati;
Ākāmākaraṇīyamhi, kvidha pāpena lippati
[limpati (syā. ka.)] .
140 .‘‘So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako;
Bhoto ce vacanaṃ saccaṃ, suhato vānaro mayā.
141 .‘‘Attano ce hi vādassa, aparādhaṃ vijāniyā
[vijāniya (sī. syā. pī.)] ;
Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso’’.
142 .‘‘Issaro sabbalokassa, sace kappeti jīvitaṃ;
Iddhiṃ
[iddhi (pī. ka.)] byasanabhāvañca, kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
Niddesakārī puriso, issaro tena lippati.
143 .‘‘ So ce attho ca dhammo ca, kaly āṇ o na ca p āpako;
Bhoto ce vacanaṃ saccaṃ, suhato vānaro mayā.
144 .‘‘ Attano ce hi v ādassa, apar ādha ṃ vij āniy ā;
Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso’’.
145 .‘‘ Sace pubbekatahetu, sukhadukkha ṃ nigacchati;
Porāṇakaṃ kataṃ pāpaṃ, tameso muccate [muñcate (sī. syā.)] iṇaṃ;
Porāṇakaiṇamokkho, kvidha pāpena lippati.
146 .‘‘So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako;
Bhoto ce vacanaṃ saccaṃ, suhato vānaro mayā.
147 .‘‘Attano ce hi vādassa, aparādhaṃ vijāniyā;
Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso’’.
148 .
‘‘ Catunna ṃyevup ādāya, r ūpa ṃ sambhoti p āṇ ina ṃ;
Yato ca rūpaṃ sambhoti, tatthevānupagacchati;
Idheva jīvati jīvo, pecca pecca vinassati.
149 .Ucchijjati ayaṃ loko, ye bālā ye ca paṇḍitā;
Ucchijjamāne lokasmiṃ, kvidha pāpena lippati.
150 .‘‘So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako;
Bhoto ce vacanaṃ saccaṃ, suhato vānaro mayā.
151 .‘‘Attano ce hi vādassa, aparādhaṃ vijāniyā;
Na ma ṃ tva ṃ garaheyy āsi, bhoto v ādo hi t ādiso ’’ .
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).