Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Jātakapāḷi_1
Jātakapāḷi_1
Đang xem liên mạch theo sách (238 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātakapāḷi
(Paṭhamo bhāgo)
1. Ekakanipāto
1. Apaṇṇakavaggo
1. Apaṇṇakajātakaṃ
1. Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti
[taṃ gaṇheyya apaṇṇakaṃ (ka.)] .
Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
2. Vaṇṇupathajātakaṃ
2. Akil āsuno va ṇṇ upathe [va ṇṇ apathe (ka.)] kha ṇant ā, uda ṅga ṇe tattha papa ṃ avindu ṃ;
Evaṃ munī vīriya [muni viriya (pī.), muni vīriya (syā. ka.)] balūpapanno, akilāsu vinde
hadayassa santinti.
Vaṇṇupathajātakaṃ dutiyaṃ.
3. Serivavāṇijajātakaṃ
3 . Idha ce naṃ [idha ce hi naṃ (sī. pī.)] virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ [niyāmakaṃ (syā.
ka.)] ;
Ciraṃ tvaṃ anutappesi [anutapessasi (sī. pī.), anutappissasi (?)] , serivāyaṃva vāṇijoti.
Serivavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.
4. Cūḷaseṭṭhijātakaṃ
4. Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamanti.
Cūḷa
[culla (sī.), cullaka (syā. pī.)] seṭṭhijātakaṃ catutthaṃ.
5. Taṇḍulanāḷijātakaṃ
5. [kimagghatī taṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti;
(syā.)] Kimagghati taṇḍulanāḷikāya, assāna mūlāya vadehi rāja [nāḷikā ca (sī.), nāḷikāya (ka. sī.
aṭṭha.)] ;
Bārāṇasiṃ santarabāhirato [bāhirantaṃ (sī.)] , ayamagghati taṇḍulanāḷikāti [kimagghatī
va ṇḍ ulan āḷ ik ā ca, b ārāṇ as ī antarab āhir āni; assapañcasate t āni, ek ā ta ṇḍ ulan āḷ ik āti; (sy ā.)] .
Taṇḍulanāḷijātakaṃ pañcamaṃ.
6. Devadhammajātakaṃ
6. Hiriottappasampann ā, sukkadhammasam āhit ā;
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccareti.
Devadhammajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
7. Kaṭṭhahārijātakaṃ
7. Putto ty āha ṃ mah ārāja, tva ṃ ma ṃ posa jan ādhipa;
Aññepi devo poseti, kiñca [kiñci (ka.)] devo sakaṃ pajanti.
Kaṭṭhahāri [kaṭṭhavāhana (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
8. Gāmaṇijātakaṃ
8. Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇīti.
Gāmaṇijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
9. Maghadevajātakaṃ
9.
Uttama ṅgaruh ā mayha ṃ, ime j ātā vayohar ā;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamāti.
Maghadeva [makhādeva (sī. pī.), devadūta (ka.)] jātakaṃ navamaṃ.
10. Sukhavihārijātakaṃ
10 . Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavāti.
Sukhavihārijātakaṃ dasamaṃ.
Apaṇṇakavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā;
Hiri puttavaruttagāmaṇinā, yo ca na rakkhati tena dasāti.
2. Sīlavaggo
11. Lakkhaṇamigajātakaṃ
11 . Hoti s īlavata ṃ attho, pa ṭisanth āra [pa ṭisandh āra (ka.)] vuttina ṃ;
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (syā.), purekkhitaṃ (ka.)] ;
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhīti.
Lakkhaṇamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
12. Nigrodhamigajātakaṃ
12 . Nigrodhameva seveyya, na s ākhamupasa ṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi [sākhasmiṃ (sī. pī.)] jīvitanti.
Nigrodhamigajātakaṃ dutiyaṃ.
13. Kaṇḍijātakaṃ
13 . Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
Te cāpi dhikkitā
[dhikkatā (?)] sattā, ye itthīnaṃ vasaṃgatāti.
Kaṇḍijātakaṃ tatiyaṃ.
14. Vātamigajātakaṃ
14 . Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehi va [vā (sabbattha)] santhavehi vā;
Vātamigaṃ gahananissitaṃ [gehanissitaṃ (sī. pī.)] , vasamānesi rasehi sañjayoti.
Vātamigajātakaṃ catutthaṃ.
15. Kharādiyajātakaṃ
15 . Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
Sattahi kālātikkantaṃ
[sattahi kalāha’tikkantaṃ (sī.), sattakāleha’tikkantaṃ (syā.), sattahi
kālāha’tikkantaṃ (pī.)] , na naṃ ovaditussaheti.
Kharādiyajātakaṃ pañcamaṃ.
16. Tipallatthamigajātakaṃ
16 . Migaṃ tipallattha [tipallatta (ka.)] manekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ
[aḍḍharattāvapāyiṃ (sī. pī.)] ;
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti [kalāhatibhoti (sī. syā. pī.)] bhāgineyyoti.
Tipallatthamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
17. Mālutajātakaṃ
17 . Kāḷ e vā yadi v ā ju ṇhe, yad ā vāyati m āluto;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitāti.
M ālutaj ātaka ṃ sattama ṃ.
18. Matakabhattajātaka ṃ
18 . Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatīti.
Matakabhattajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
19. Āyācitabhattajātakaṃ
19 .
Sace mucce [muñce (s ī. sy ā. pī.)] pecca mucce [muñce (s ī. sy ā. pī.)] , muccam āno hi bajjhati;
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhananti.
Āyācitabhattajātakaṃ navamaṃ.
20. Naḷapānajātakaṃ
20 . Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;
Naḷena vāriṃ pissāma
[pivissāma (sī. syā. pī.)] , neva [na ca (ka.)] maṃ tvaṃ vadhissasīti.
Naḷapānajātakaṃ dasamaṃ.
Sīlavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, na kiratthi rasehi kharādiyā;
Atibhoti vara
[rasa (sabbattha)] māluta pāṇa, muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti.
3. Kuruṅgavaggo
21. Kuruṅgamigajātakaṃ
21 . Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi siyyasi [seyyasi (sī. syā. pī.)] ;
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalanti.
Kuruṅgamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
22. Kukkurajātakaṃ
22 . Ye kukkur ā rājakulamhi vaddh ā, koleyyak ā va ṇṇ abal ūpapann ā;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāyanti.
Kukkurajātakaṃ dutiyaṃ.
23. Gojānīyajātakaṃ
23 . Api passena sem āno, sallebhi sallal īkato;
Seyyova vaḷavā gojo [bhojjo (sī.), bhojjho (syā. pī.)] , yuñja maññeva sārathīti.
Gojānīya [bhojājānīya (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
24. Ājaññajātaka ṃ
24 . Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavāti.
Ājaññajātakaṃ catutthaṃ.
25. Titthajātakaṃ
25 .
Aññamaññehi titthehi, assa ṃ pāyehi s ārathi;
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatīti.
Titthajātakaṃ pañcamaṃ.
26. Mahiḷāmukhajātakaṃ
26 . Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti.
Mahiḷāmukhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
27. Abhiṇhajātakaṃ
27 . Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi
[sinehamakāsi (sī. syā. pī.)] kukkureti.
Abhiṇhajātakaṃ sattamaṃ.
28. Nandivisālajātakaṃ
28 . Manuññameva bh āseyya, n āmanuñña ṃ kud ācana ṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahūti.
Nandivisālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
29. Kaṇhajātakaṃ
29 .
Yato yato garu dhura ṃ, yato gambh īravattan ī;
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhuranti.
Kaṇhajātakaṃ navamaṃ.
30. Munikajātakaṃ
30 . M ā munikassa pihayi, āturann āni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇanti.
Munikaj ātaka ṃ dasama ṃ.
Kuru ṅgavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Kuruṅgassa kukkuragojavaro, puna vāḷavassasirivhayano [sirivayano (sabbattha)] ;
Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, vahate dhura munikena dasāti.
4. Kulāvakavaggo
31. Kulāvakajātakaṃ
31 . Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, mā me dijā vikkulavā
[māyime dijā vikulāvā (sī. syā. pī.)]
ahesunti.
Kulāvakajātakaṃ paṭhamaṃ.
32. Naccajātakaṃ
32 . Ruda ṃ manuñña ṃ rucir ā ca pi ṭṭ hi, ve ḷuriyava ṇṇū panibh ā [va ṇṇū pa ṭibh ā (sy ā.), va ṇṇ asannibh ā
(ka.)] ca gīvā;
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmīti.
Naccajātakaṃ dutiyaṃ.
33. Sammodamānajātakaṃ
33 . Sammodam ānā gacchanti, j ālam ādāya pakkhino;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasanti.
Sammodamānajātakaṃ tatiyaṃ.
34. Macchajātakaṃ
34 . Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gatoti.
Macchajātakaṃ catutthaṃ.
35. Vaṭṭakajātakaṃ
35 . Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamāti.
Vaṭṭakajātakaṃ pañcamaṃ.
36. Sakuṇajātakaṃ
36 .
Ya ṃ nissit ā jagatiruha ṃ viha ṅgam ā, sv āya ṃ aggi ṃ pamuñcati;
Dis ā bhajatha vakka ṅgā [va ṅka ṅgā (sy ā.)] , jāta ṃ sara ṇato bhayanti.
Saku ṇaj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
37. Tittirajātakaṃ
37 . Ye vu ḍḍ ha [vaddha (s ī. pī.)] mapac āyanti, nar ā dhammassa kovid ā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatīti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
38. Bakajātakaṃ
38 . N āccanta ṃ nikatippañño, nikaty ā sukhamedhati;
Ārādheti nikatippañño [ārādhe nikatippañño (pī.)] , bako kakkaṭakāmivāti.
Bakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
39. Nandajātakaṃ
39 . Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako;
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni
[thūlāni (ka.)] gajjatīti.
Nandajātakaṃ navamaṃ.
40. Khadiraṅgārajātakaṃ
40 . K āma ṃ pat āmi niraya ṃ , uddha ṃ pādo ava ṃ siro;
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahāti.
Khadiraṅgārajātakaṃ dasamaṃ.
Kulāvakavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sirimātali dhītara pakkhivaro, ratiyāgato mātāpitā ca puna;
Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, tathā nandakapiṇḍavarena dasāti.
5. Atthakāmavaggo
41. Losakajātakaṃ
41 .
Yo atthak āmassa hit ānukampino, ovajjam āno na karoti s āsana ṃ ;
Ajiyā pādamolamba [pādamolumba (sī. syā. pī.)] , mittako viya socatīti.
Losakajātakaṃ paṭhamaṃ.
42. Kapotajātakaṃ
42 . Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setīti.
Kapotaj ātaka ṃ dutiya ṃ .
43. Veḷukajātakaṃ
43 . Yo atthak āmassa hit ānukampino, ovajjam āno na karoti s āsana ṃ ;
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitāti.
Veḷukajātakaṃ tatiyaṃ.
44. Makasajātakaṃ
44 . Seyyo amitto matiy ā upeto, na tveva mitto mativippah īno;
Makasaṃ vadhissanti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅganti.
Makasajātakaṃ catutthaṃ.
45. Rohiṇijātakaṃ
45 . Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatīti.
Rohiṇijātakaṃ pañcamaṃ.
46. Ārāmadūsakajātakaṃ
46 .
Na ve anatthakusalena, atthacariy ā sukh āvah ā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
47. Vāruṇidūsakajātakaṃ
47 . Na ve anatthakusalena, atthacariy ā sukh āvah ā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti.
Vāruṇidūsakajātakaṃ sattamaṃ.
48. Vedabbajātakaṃ
48 . Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ
[vedabbhaṃ (sī. pī.)] , sabbe te byasanamajjhagūti.
Vedabba [vedabbha (sī. pī.)] jātakaṃ aṭṭhamaṃ.
49. Nakkhattajātakaṃ
49 . Nakkhatta ṃ pa ṭim ānenta ṃ , attho b āla ṃ upaccag ā;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakāti.
Nakkhattaj ātaka ṃ navama ṃ .
50. Dummedhaj ātaka ṃ
50 . Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu
[bahū (sī. pī.), bahuṃ (ka.)] adhammiko janoti.
Dummedhajātakaṃ dasamaṃ.
Atthakāmavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Atha mittaka mātu kapotavaro, tathā veḷūka eḷamūgo rohiṇī;
Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, tathā tāraka yaññavarena dasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako.
6. Āsīsavaggo
51.Mahāsīlavajātakaṃ
51 .
Ā sīsetheva [āsi ṃ setheva (s ī. sy ā. pī.)] puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahūti.
Mahāsīlavajātakaṃ paṭhamaṃ.
52. Cūḷajanakajātakaṃ
52 . Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhatanti.
Cūḷajanakajātakaṃ dutiyaṃ.
53. Puṇṇapātijātakaṃ
53 . Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
Ākāraṇena
[ākārakena (sī. syā. pī.)] jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surāti.
Puṇṇapātijātakaṃ tatiyaṃ.
54. Kiṃphalajātakaṃ
54 . N āya ṃ rukkho dur āruho, napi g āmato ārak ā;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumoti.
Kiṃphalajātakaṃ catutthaṃ.
55. Pañcāvudhajātakaṃ
55 . Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpu ṇe anupubbena, sabbasa ṃ yojanakkhayanti.
Pañcāvudhajātakaṃ pañcamaṃ.
56. Kañcanakkhandhajātakaṃ
56 . Yo paha ṭṭ hena cittena, paha ṭṭ hamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Kañcanakkhandhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
57. Vānarindajātakaṃ
57 . Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti
[dhitī (sī. pī.)] cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Vānarindajātakaṃ sattamaṃ.
58. Tayodhammajātakaṃ
58 . Yassete ca [yassa ete (s ī. pī.)] tayo dhamm ā, vānarinda yath ā tava;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Tayodhammajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
59. Bherivādakajātakaṃ
59 . Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsitanti.
Bherivādakajātakaṃ navamaṃ.
60. Saṅkhadhamajātakaṃ
60 . Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhamanti.
Saṅkhadhamajātakaṃ dasamaṃ.
Āsīsavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Yathā icchiṃ tathāhudakā thalā, sura sāduphalo ca alīnamano;
Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, sataladdhaka bhogadhanena dasāti.
7. Itthivaggo
61. As ātamantaj ātaka ṃ
61 . As ā lokitthiyo n āma, vel ā tāsa ṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayanti.
Asātamantajātakaṃ paṭhamaṃ.
62. Aṇḍabhūtajātakaṃ
62 .
Ya ṃ br āhma ṇo av ādesi, v īṇ aṃ samukhave ṭhito;
Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissaseti.
Aṇḍabhūtajātakaṃ dutiyaṃ.
63. Takkapaṇḍitajātakaṃ
63 . Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā [pisuṇā ca vibhedikā (sī. syā. pī.)] ;
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhasīti [pihāhisīti (sī. syā. pī.), vihāyasi (ka.)] .
Takkapaṇḍitajātakaṃ [takkajātakaṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.)] tatiyaṃ.
64. Durājānajātakaṃ
64 . M ā su nandi icchati ma ṃ , m ā su soci na micchati [na icchati (s ī. sy ā. pī.)] ;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gatanti.
Durājānajātakaṃ catutthaṃ.
65. Anabhiratijātakaṃ
65 . Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
66. Mudulakkhaṇajātakaṃ
66 . Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathāti.
Mudulakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
67. Ucchaṅgajātakaṃ
67 .
Uccha ṅge deva me putto, pathe dh āvantiy ā pati;
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti [sodariyaṃ naye (ka.)] .
Ucchaṅgajātakaṃ sattamaṃ.
68. S āketajātaka ṃ
68 . Yasmi ṃ mano nivisati, cittañc āpi [citta ṃ vāpi (katthaci)] pas īdati;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissaseti.
Sāketajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
69. Visavantajātakaṃ
69 . Dhiratthu ta ṃ visa ṃ vanta ṃ , yamaha ṃ jīvitak āra ṇā ;
Vantaṃ paccāvamissāmi [paccāharissāmi (ka.)] , mataṃ me jīvitā varanti.
Visavantajātakaṃ navamaṃ.
70. Kuddālajātakaṃ
70 . Na ta ṃ jita ṃ sādhu jita ṃ , ya ṃ jita ṃ avaj īyati;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti.
Kuddālajātakaṃ dasamaṃ.
Itthivaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, pisuṇā mittabhedikā nandī nadī;
Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, visa sādhujitena bhavanti dasāti.
8. Varuṇavaggo
71. Varuṇajātakaṃ
71 . Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
Varuṇakaṭṭha
[varaṇakaṭṭha (sī. pī.)] bhañjova, sa pacchā manutappatīti.
Varuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.
72. Sīlavahatthijātakaṃ
72 . Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
Sabbaṃ ce pathaviṃ
[paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] dajjā, neva naṃ abhirādhayeti.
Sīlavahatthijātakaṃ dutiyaṃ.
73. Saccaṃkirajātakaṃ
73 . Sacca ṃ kirevam āha ṃ su, nar ā ekacciy ā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ [viplāvitaṃ (sī. pī.)] seyyo, na tvevekacciyo naroti.
Saccaṃkirajātakaṃ tatiyaṃ.
74. Rukkhadhammajātakaṃ
74 . Sādh ū sambahul ā ñātī, api rukkh ā araññaj ā;
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappatinti.
Rukkhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
75. Macchajātakaṃ
75 . Abhitthanaya pajjunna, nidhi ṃ kākassa n āsaya;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayāti.
Macchajātakaṃ pañcamaṃ.
76. Asaṅkiyajātakaṃ
76 . Asa ṅkiyomhi g āmamhi, araññe natthi me bhaya ṃ ;
Ujuṃ maggaṃ samārūḷho, mettāya karuṇāya cāti.
Asaṅkiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
77. Mahāsupinajātakaṃ
77 . Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, asso kaṃso siṅgālī [sigāsī (sī. syā. pī.)] ca kumbho;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, lābūni sīdanti silā plavanti.
Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, kākaṃ supaṇṇā parivārayanti;
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayāhi, vipariyāso
[vipariyāyo (syā. ka.)] vattati nayidha matthīti.
Mahāsupinajātakaṃ sattamaṃ.
78. Illisajātakaṃ
78 . Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā [cakkhulā (sī. pī.)] ;
Ubhinnaṃ piḷakā [pīḷakā (syā.)] jātā, nāhaṃ passāmi illisanti.
Illisajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
79. Kharassarajātakaṃ
79 . Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ
[deṇḍimaṃ (sī. syā. pī.), ḍindimaṃ (ka.)]
vādayantoti.
Kharassarajātakaṃ navamaṃ.
80. Bhīmasenajātakaṃ
80 . Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññanti.
Bhīmasenajātakaṃ dasamaṃ.
Varu ṇavaggo [vara ṇavaggo (s ī. pī.)] aṭṭ hamo.
Tassuddānaṃ –
Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṃ, savanappatinā ca abhitthanaya;
Karuṇāya silāplava illisato, puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti.
9. Apāyimhavaggo
81. Surāpānajātakaṃ
81 . Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
Visaññikaraṇiṃ pitvā
[pītvā (sī. syā. pī.)] , diṭṭhā nāhumha vānarāti.
Surāpānajātakaṃ paṭhamaṃ.
82. Mittavindakajātakaṃ
82 . Atikkamma rama ṇaka ṃ , sad āmattañca d ūbhaka ṃ ;
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasīti.
Mittavindakajātakaṃ dutiyaṃ.
83. Kālakaṇṇijātakaṃ
83 . Mitto have sattapadena hoti, sah āyo pana dv ādasakena hoti;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ
[cirasandhavaṃ (ka.), cirasatthunaṃ (pī.)]
kāḷakaṇṇiṃ jaheyyanti.
Kālakaṇṇijātakaṃ tatiyaṃ.
84. Atthassadvārajātakaṃ
84 . Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti.
Atthassadvārajātakaṃ catutthaṃ.
85. Kiṃpakkajātakaṃ
85 . Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhitanti.
Kiṃpakkajātakaṃ pañcamaṃ.
86. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ
86 .
Sīla ṃ kireva kaly āṇ aṃ , sīla ṃ loke anuttara ṃ ;
Passa ghoraviso n āgo, s īlav āti na haññat īti.
Sīlav īma ṃ sakaj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
87. Maṅgalajātakaṃ
87 . Yassa ma ṅgal ā sam ūhat āse [sam ūhat ā (sī. sy ā. pī. su. ni. 362] , upp ātā [upp ādā (pī.)] supin ā ca
lakkhaṇā ca;
So
[sa (sī. pī. ka.)] maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetīti.
Maṅgalajātakaṃ sattamaṃ.
88. Sārambhajātakaṃ
88 . Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikanti.
Sārambhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
89. Kuhakajātakaṃ
89 .
V ācāva kira te āsi, sa ṇhā sakhilabh āṇ ino;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ haranti.
Kuhakajātakaṃ navamaṃ.
90. Akataññujātakaṃ
90 . Yo pubbe katakaly āṇ o, katattho n āvabujjhati;
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatīti.
Akataññujātakaṃ dasamaṃ.
Apāyimhavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Apāyimha ca dūbhakaṃ sattapadaṃ, chaḷadvara ca āyatinā ca puna;
Ahisīlava maṅgali pāpikassā, sataṃnikkha katatthavarena dasāti.
10. Littavaggo
91. Littajātakaṃ
91 . Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
Littajātakaṃ paṭhamaṃ.
92. Mahāsārajātakaṃ
92 . Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
Piyañca annap ānamhi, atthe j āte ca pa ṇḍ itanti.
Mahāsārajātakaṃ dutiyaṃ.
93. Visāsabhojanajātakaṃ
93 . Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukāti [migamātuyā (ka.)] .
Visāsabhojanajātakaṃ tatiyaṃ.
94. Lomahaṃsajātakaṃ
94 . Sotatto sosindo [sos īto (s ī. sy ā. pī.), sosino (ka.)] ceva, eko bhi ṃ sanake vane;
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munīti.
Lomahaṃsajātakaṃ catutthaṃ.
95. Mahāsudassanajātakaṃ
95 . Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.
Mahāsudassanajātakaṃ pañcamaṃ.
96. Telapattajātakaṃ
96 .
Samatittika ṃ anavaseka ṃ , telapatta ṃ yath ā parihareyya;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubbanti.
Telapattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
97. Nāmasiddhijātakaṃ
97 . Jīvakañca mata ṃ disv ā, dhanap āliñca duggata ṃ ;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgatoti.
Nāmasiddhijātakaṃ sattamaṃ.
98. Kūṭavāṇijajātakaṃ
98 . Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti
[upakūlitoti (sī.), upakuṭṭhitoti (syā.), upakuṭito
(ka.)] .
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
99. Parosahassajātakaṃ
99 . Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bh āsitassa vij ānāti atthanti.
Parosahassajātakaṃ navamaṃ.
100. Asātarūpajātakaṃ
100 .As āta ṃ sātar ūpena, piyar ūpena appiya ṃ ;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatīti.
Asātarūpajātakaṃ dasamaṃ.
Littavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Gilamakkhakutūhala mātukassā, muninā ca aniccata pattavaraṃ;
Dhanapālivaro atipaṇḍitako, saparosahassaasātadasāti.
Majjhimo paṇṇāsako.
11. Parosatavaggo
101. Parosatajātakaṃ
101 .
Parosata ṃ cepi sam āgat āna ṃ , jh āyeyyu ṃ te vassasata ṃ apaññ ā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosatajātakaṃ paṭhamaṃ.
102. Paṇṇikajātakaṃ
102 .Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi [dūbhi (sī. pī.)] vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ [sahasā (sī. syā. pī.)] karotīti.
Paṇṇikajātakaṃ dutiyaṃ.
103. Verijātakaṃ
103 .Yattha ver ī nivisati [nivasati (s ī. ka.)] , na vase tattha pa ṇḍ ito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti.
Verijātakaṃ tatiyaṃ.
104. Mittavindakajātakaṃ
104 .Catubbhi a ṭṭ hajjhagam ā, aṭṭ hāhipi ca so ḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa [battiṃsa (sī. syā. pī.)] , atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthaketi.
Mittavindakajātakaṃ catutthaṃ.
105. Dubbalaka ṭṭ haj ātaka ṃ
105 .Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasīti.
Dubbalakaṭṭhajātakaṃ pañcamaṃ.
106. Udañcanījātakaṃ
106 .
Sukha ṃ vata ma ṃ jīvanta ṃ [sukhaka ṃ vata j īva ṃ (ka.)] , pacam ānā udañcan ī;
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatīti.
Udañcanījātakaṃ chaṭṭhaṃ.
107. Sālittakajātakaṃ
107 .Sādhu kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisāti.
Sālittakajātakaṃ sattamaṃ.
108. Bāhiyajātakaṃ
108 .Sikkheyya sikkhitabbāni, santi tacchandino
[sacchandino (sī. pī.)] janā;
Bāhiyā hi [pi (sī. syā. pī.)] suhannena, rājānamabhirādhayīti.
Bāhiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
109. Kuṇḍapūvajātakaṃ
109 .Yathanno puriso hoti, tathann ā tassa devat ā;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ [kaṇaṃ pūvaṃ (sī. pī.)] , mā me bhāgaṃ vināsayāti.
Kuṇḍapūvajātakaṃ navamaṃ.
110. Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ
110 .Sabbasaṃhārako [sabbasāhārako (ka.)] natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
Alikaṃ bhāyatiyaṃ dhuttī, saccamāha mahallikāti.
Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ dasamaṃ.
Parosatavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ –
Saparosata tāyita verī puna, bhamacakkatha nāgasirivhayano;
Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti.
12. Haṃcivaggo
111. Gadrabhapañhaj ātaka ṃ
111 .Haṃci [haṃsi (sī. syā.), hañci (?)] tuvaṃ evamaññasi seyyo, puttena pitāti rājaseṭṭha;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitāti.
Gadrabhapañhajātakaṃ paṭhamaṃ.
112. Amarādevīpañhajātakaṃ
112 .Yena sattubila ṅgā ca, digu ṇapal āso ca pupphito;
Yena dadāmi [yenā’dāmi (sī. syā.)] tena vadāmi, yena na dadāmi [yena nā’dāmi (sī. syā.)] na
tena vadāmi;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
Amarādevīpañhajātakaṃ dutiyaṃ.
113. Siṅgālajātakaṃ
113 .
Saddah āsi si ṅgālassa [sig ālassa (s ī. sy ā. pī.)] , sur āpītassa br āhma ṇa;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duveti.
Siṅgālajātakaṃ tatiyaṃ.
114. Mitacintijātakaṃ
114 .Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatāti.
Mitacintijātakaṃ catutthaṃ.
115. Anusāsikajātakaṃ
115 .
Y āyañña [y āyaññe (ka.)] manus āsati, saya ṃ loluppac ārin ī;
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti [sālikāti (sī. syā. pī.)] .
Anusāsikajātakaṃ pañcamaṃ.
116. Dubbacajātakaṃ
116 .Atikaramakar ācariya , mayhampeta ṃ na ruccati;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvutoti.
Dubbacajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
117. Tittirajātakaṃ
117 .Accuggatātilapatā [atibalatā (sī. syā. pī.), atilapakā (katthaci)] , ativelaṃ pabhāsitā;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃvātivassitanti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
118. Va ṭṭ akaj ātaka ṃ
118 .Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanāti.
Vaṭṭakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
119. Akālarāvijātakaṃ
119 .
Am ātāpitarasa ṃ vaddho [pitari (s ī. pī.), pitu (sy ā.)] , an ācerakule vasa ṃ ;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭoti.
Akālarāvijātakaṃ navamaṃ.
120. Bandhanamokkhajātakaṃ
120 .Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsareti.
Bandhanamokkhajātakaṃ dasamaṃ.
Haṃcivaggo
[haṃsivaggo (sī. syā.)] dvādasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha gadrabha sattuva kaṃsasataṃ, bahucinti sāsikāyātikara;
Ativela visesamanācariyova, dhīrāpabhāsaratena dasāti.
13. Kusanāḷivaggo
121. Kusanāḷijātakaṃ
121 .Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
Kareyyumete
[kareyyuṃ te (sī. pī.)] byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti.
Kusanāḷijātakaṃ paṭhamaṃ.
122. Dummedhajātakaṃ
122 .Yasa ṃ laddh āna dummedho, anattha ṃ carati attano;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatīti.
Dummedhajātakaṃ dutiyaṃ.
123. Naṅgalīsajātakaṃ
123 .Asabbatthag āmi ṃ vāca ṃ , bālo sabbattha bh āsati;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na [na vedi (ka.)] naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ [dadhimpayaṃ (sī. pī.)]
maññati naṅgalīsanti.
Na ṅgal īsaj ātaka ṃ tatiya ṃ .
124. Ambajātakaṃ
124 . V āyametheva puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītihanti.
Ambajātakaṃ catutthaṃ.
125. Kaṭāhakajātakaṃ
125 . Bahumpi so vikattheyya, añña ṃ janapada ṃ gato;
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti.
Kaṭāhakajātakaṃ pañcamaṃ.
126. Asilakkhaṇajātakaṃ
126 . Tadevekassa [tathevekassa (sī. syā. pī. aṭṭha. mūlapāṭho)] kalyāṇaṃ, tadevekassa pāpakaṃ;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpakanti.
Asilakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
127. Kalaṇḍukajātakaṃ
127 . Te des ā tāni vatth ūni, ahañca vanagocaro;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva [pipa (sī. pī.)] khīraṃ kalaṇḍukāti.
Kalaṇḍukajātakaṃ sattamaṃ.
128. Biḷāravatajātakaṃ
128 . Yo ve dhamma ṃ dhaja ṃ [dhammadhaja ṃ (sy ā. pī. ka.)] katv ā, nig ūḷ ho p āpam ācare;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vatanti.
Biḷāravatajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
129. Aggikabhāradvājajātakaṃ
129 . Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
Nāṅguṭṭhagaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikāti.
Aggikabhāradvājajātakaṃ navamaṃ.
130. Kosiyajātakaṃ
130 .
Yath ā vācā ca bhuñjassu, yath ā bhuttañca by āhara;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiyeti.
Kosiyaj ātaka ṃ dasama ṃ .
Kusan āḷ ivaggo [sarikkhavaggo (ka.)] terasamo.
Tassuddānaṃ –
Kusanāḷisirivhayano ca yasaṃ, dadhi mamba kaṭāhakapañcamako;
Atha pāpaka khīra biḷāravataṃ, sikhi kosiyasavhayanena dasāti.
14. Asampadānavaggo
131. Asampadānajātakaṃ
131 . Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalī bhavanti;
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāyanti.
Asampadānajātakaṃ paṭhamaṃ.
132. Bhīrukajātakaṃ
132 .
Kusal ūpadese dhitiy ā da ḷhāya ca, anivattitatt ābhayabh īrut āya [avatthitatt ābhayabh īrut āya (s ī.
syā. pī.)] ca;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti.
Bhīruka [pañcagaruka (sī. pī.), pañcabhīruka (syā.), abhayabhīruta§(?)] jātakaṃ dutiyaṃ.
133. Ghatāsanajātakaṃ
133 . Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito [ari uddharito (ka.)] , dakassa majjhe jalate ghatāsano;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja no bhayanti.
Ghatāsanajātakaṃ tatiyaṃ.
134. Jhānasodhanajātakaṃ
134 . Ye saññino tepi duggat ā, yepi asaññino tepi duggat ā;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti.
Jhānasodhanajātakaṃ catutthaṃ.
135. Candābhajātakaṃ
135 . Cand ābha ṃ sūriy ābhañca, yodha paññ āya g ādhati.
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti.
Candābhajātakaṃ pañcamaṃ.
136. Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ
136 . Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathāti.
Suva ṇṇ aha ṃ saj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
137. Babbujātakaṃ
137 . Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha j āyati;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bilanti.
Babbujātakaṃ sattamaṃ.
138. Godhajātakaṃ
138 . Ki ṃ te ja ṭā hi dummedha, ki ṃ te ajinas āṭ iy ā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasīti.
Godhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
139. Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ
139 . Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
Ubhato paduṭṭhā kammantā
[paduṭṭhakammanto (sī.), paduṭṭho kammanto (pī.)] , udakamhi
thalamhi cāti.
Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ navamaṃ.
140. Kākajātakaṃ
140 . Nicca ṃ ubbiggahaday ā, sabbalokavihesak ā;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka [kākānasmāka (sī. syā. pī.)] ñātinanti.
Kākajātakaṃ dasamaṃ.
Asampadānavaggo cuddasamo.
Tassuddānaṃ –
Itarītara rakkhasi khemiyo ca, parosatapañhena ābhassaro puna;
Atha haṃsavaruttamababbujaṭaṃ, paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti.
15. Kakaṇṭakavaggo
141. Godhajātakaṃ
141 . Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
Godhākulaṃ
[godhakkulaṃ (ka.)] kakaṇṭāva [kakaṇṭakā (ka.)] , kaliṃ pāpeti attananti.
Godhajātakaṃ paṭhamaṃ.
142. Siṅgālajātakaṃ
142 . Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
Yassa te ka ḍḍ ham ānassa, hatth ā da ṇḍ o na muccat īti.
Siṅgālajātakaṃ dutiyaṃ.
143. Virocajātakaṃ
143 . Las ī ca te nipphalit ā, matthako ca pad ālito [vid ālito (s ī. pī.)] ;
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasīti.
Virocajātakaṃ tatiyaṃ.
144. Naṅguṭṭhajātakaṃ
144 . Bahumpeta ṃ asabbhi [bahupetamasabbhi (ka.)] j ātaveda, ya ṃ ta ṃ vāladhin ābhip ūjay āma;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti.
Naṅguṭṭhajātakaṃ catutthaṃ.
145. Rādhajātakaṃ
145 . Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
Abyayataṃ
[abyāyataṃ (sī. syā. pī.), abyattataṃ (?)] vilapasi, virattā kosiyāyaneti.
Rādhajātakaṃ pañcamaṃ.
146. Samuddakākajātakaṃ
146 . Api nu hanuk ā sant ā, mukhañca parisussati;
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhīti.
Samuddakākajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
147. Puppharattajātakaṃ
147 . Nayida ṃ dukkha ṃ adu ṃ dukkha ṃ , ya ṃ ma ṃ tudati v āyaso;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti.
Puppharattajātakaṃ sattamaṃ.
148. Siṅgālajātakaṃ
148 . Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjitoti.
Siṅgālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
149. Ekapaṇṇajātakaṃ
149 .
Ekapa ṇṇ o aya ṃ rukkho, na bh ūmy ā catura ṅgulo;
Phalena visakappena, mah āya ṃ ki ṃ bhavissat īti.
Ekapa ṇṇ aj ātaka ṃ navama ṃ .
150. Sañjīvajātakaṃ
150 . Asanta ṃ yo pagga ṇhāti, asanta ṃ cūpasevati;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīvako yathāti.
Sañjīvajātakaṃ dasamaṃ.
Kakaṇṭaka [pāpasevana (ka.)] vaggo pannarasamo.
Tassuddānaṃ –
Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, lasi vāladhi pañcamarādhavaro;
Samahodadhi kattika bondi puna, caturaṅgulabyagghavarena dasāti.
(Uparimo paṇṇāsako.)
[( ) sīhaḷapotthakeyeva dissati]
Atha vagguddānaṃ –
Apaṇṇakaṃ sīlavaggakuruṅga, kulāvakaṃ atthakāmena pañcamaṃ;
Āsīso itthivaruṇaṃ apāyi, littavaggena te dasa;
Parosataṃ haṃci kusanāḷi
[haṃsi sarikkhaṃ (sabbattha)] , asampadaṃ kakaṇṭakavaggo.
Ekanipātamhilaṅkatanti.
Ekakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dukanipāto
1. Daḷhavaggo
151. Rājovādajātakaṃ (2-1-1)
1. Daḷhaṃ daḷhassa khipati, balliko [malliko (sī. pī.)] mudunā muduṃ;
Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathi.
2.
Akkodhena jine kodha ṃ , as ādhu ṃ sādhun ā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathīti.
Rājovādajātakaṃ paṭhamaṃ.
152. Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ.
Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe.
4.
Sīho ca s īhan ādena, daddara ṃ abhin ādayi;
Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)] daddare vasaṃ;
Khuddakanikāye
Jātakapāḷi
(Paṭhamo bhāgo)
1. Ekakanipāto
1. Apaṇṇakavaggo
1. Apaṇṇakajātakaṃ
1. Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti
[taṃ gaṇheyya apaṇṇakaṃ (ka.)] .
Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
2. Vaṇṇupathajātakaṃ
2. Akil āsuno va ṇṇ upathe [va ṇṇ apathe (ka.)] kha ṇant ā, uda ṅga ṇe tattha papa ṃ avindu ṃ;
Evaṃ munī vīriya [muni viriya (pī.), muni vīriya (syā. ka.)] balūpapanno, akilāsu vinde
hadayassa santinti.
Vaṇṇupathajātakaṃ dutiyaṃ.
3. Serivavāṇijajātakaṃ
3 . Idha ce naṃ [idha ce hi naṃ (sī. pī.)] virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ [niyāmakaṃ (syā.
ka.)] ;
Ciraṃ tvaṃ anutappesi [anutapessasi (sī. pī.), anutappissasi (?)] , serivāyaṃva vāṇijoti.
Serivavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.
4. Cūḷaseṭṭhijātakaṃ
4. Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamanti.
Cūḷa
[culla (sī.), cullaka (syā. pī.)] seṭṭhijātakaṃ catutthaṃ.
5. Taṇḍulanāḷijātakaṃ
5. [kimagghatī taṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti;
(syā.)] Kimagghati taṇḍulanāḷikāya, assāna mūlāya vadehi rāja [nāḷikā ca (sī.), nāḷikāya (ka. sī.
aṭṭha.)] ;
Bārāṇasiṃ santarabāhirato [bāhirantaṃ (sī.)] , ayamagghati taṇḍulanāḷikāti [kimagghatī
va ṇḍ ulan āḷ ik ā ca, b ārāṇ as ī antarab āhir āni; assapañcasate t āni, ek ā ta ṇḍ ulan āḷ ik āti; (sy ā.)] .
Taṇḍulanāḷijātakaṃ pañcamaṃ.
6. Devadhammajātakaṃ
6. Hiriottappasampann ā, sukkadhammasam āhit ā;
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccareti.
Devadhammajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
7. Kaṭṭhahārijātakaṃ
7. Putto ty āha ṃ mah ārāja, tva ṃ ma ṃ posa jan ādhipa;
Aññepi devo poseti, kiñca [kiñci (ka.)] devo sakaṃ pajanti.
Kaṭṭhahāri [kaṭṭhavāhana (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
8. Gāmaṇijātakaṃ
8. Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇīti.
Gāmaṇijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
9. Maghadevajātakaṃ
9.
Uttama ṅgaruh ā mayha ṃ, ime j ātā vayohar ā;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamāti.
Maghadeva [makhādeva (sī. pī.), devadūta (ka.)] jātakaṃ navamaṃ.
10. Sukhavihārijātakaṃ
10 . Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavāti.
Sukhavihārijātakaṃ dasamaṃ.
Apaṇṇakavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā;
Hiri puttavaruttagāmaṇinā, yo ca na rakkhati tena dasāti.
2. Sīlavaggo
11. Lakkhaṇamigajātakaṃ
11 . Hoti s īlavata ṃ attho, pa ṭisanth āra [pa ṭisandh āra (ka.)] vuttina ṃ;
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (syā.), purekkhitaṃ (ka.)] ;
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhīti.
Lakkhaṇamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
12. Nigrodhamigajātakaṃ
12 . Nigrodhameva seveyya, na s ākhamupasa ṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi [sākhasmiṃ (sī. pī.)] jīvitanti.
Nigrodhamigajātakaṃ dutiyaṃ.
13. Kaṇḍijātakaṃ
13 . Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
Te cāpi dhikkitā
[dhikkatā (?)] sattā, ye itthīnaṃ vasaṃgatāti.
Kaṇḍijātakaṃ tatiyaṃ.
14. Vātamigajātakaṃ
14 . Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehi va [vā (sabbattha)] santhavehi vā;
Vātamigaṃ gahananissitaṃ [gehanissitaṃ (sī. pī.)] , vasamānesi rasehi sañjayoti.
Vātamigajātakaṃ catutthaṃ.
15. Kharādiyajātakaṃ
15 . Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
Sattahi kālātikkantaṃ
[sattahi kalāha’tikkantaṃ (sī.), sattakāleha’tikkantaṃ (syā.), sattahi
kālāha’tikkantaṃ (pī.)] , na naṃ ovaditussaheti.
Kharādiyajātakaṃ pañcamaṃ.
16. Tipallatthamigajātakaṃ
16 . Migaṃ tipallattha [tipallatta (ka.)] manekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ
[aḍḍharattāvapāyiṃ (sī. pī.)] ;
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti [kalāhatibhoti (sī. syā. pī.)] bhāgineyyoti.
Tipallatthamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
17. Mālutajātakaṃ
17 . Kāḷ e vā yadi v ā ju ṇhe, yad ā vāyati m āluto;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitāti.
M ālutaj ātaka ṃ sattama ṃ.
18. Matakabhattajātaka ṃ
18 . Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatīti.
Matakabhattajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
19. Āyācitabhattajātakaṃ
19 .
Sace mucce [muñce (s ī. sy ā. pī.)] pecca mucce [muñce (s ī. sy ā. pī.)] , muccam āno hi bajjhati;
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhananti.
Āyācitabhattajātakaṃ navamaṃ.
20. Naḷapānajātakaṃ
20 . Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;
Naḷena vāriṃ pissāma
[pivissāma (sī. syā. pī.)] , neva [na ca (ka.)] maṃ tvaṃ vadhissasīti.
Naḷapānajātakaṃ dasamaṃ.
Sīlavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, na kiratthi rasehi kharādiyā;
Atibhoti vara
[rasa (sabbattha)] māluta pāṇa, muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti.
3. Kuruṅgavaggo
21. Kuruṅgamigajātakaṃ
21 . Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi siyyasi [seyyasi (sī. syā. pī.)] ;
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalanti.
Kuruṅgamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
22. Kukkurajātakaṃ
22 . Ye kukkur ā rājakulamhi vaddh ā, koleyyak ā va ṇṇ abal ūpapann ā;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāyanti.
Kukkurajātakaṃ dutiyaṃ.
23. Gojānīyajātakaṃ
23 . Api passena sem āno, sallebhi sallal īkato;
Seyyova vaḷavā gojo [bhojjo (sī.), bhojjho (syā. pī.)] , yuñja maññeva sārathīti.
Gojānīya [bhojājānīya (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
24. Ājaññajātaka ṃ
24 . Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavāti.
Ājaññajātakaṃ catutthaṃ.
25. Titthajātakaṃ
25 .
Aññamaññehi titthehi, assa ṃ pāyehi s ārathi;
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatīti.
Titthajātakaṃ pañcamaṃ.
26. Mahiḷāmukhajātakaṃ
26 . Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti.
Mahiḷāmukhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
27. Abhiṇhajātakaṃ
27 . Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi
[sinehamakāsi (sī. syā. pī.)] kukkureti.
Abhiṇhajātakaṃ sattamaṃ.
28. Nandivisālajātakaṃ
28 . Manuññameva bh āseyya, n āmanuñña ṃ kud ācana ṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahūti.
Nandivisālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
29. Kaṇhajātakaṃ
29 .
Yato yato garu dhura ṃ, yato gambh īravattan ī;
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhuranti.
Kaṇhajātakaṃ navamaṃ.
30. Munikajātakaṃ
30 . M ā munikassa pihayi, āturann āni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇanti.
Munikaj ātaka ṃ dasama ṃ.
Kuru ṅgavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Kuruṅgassa kukkuragojavaro, puna vāḷavassasirivhayano [sirivayano (sabbattha)] ;
Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, vahate dhura munikena dasāti.
4. Kulāvakavaggo
31. Kulāvakajātakaṃ
31 . Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, mā me dijā vikkulavā
[māyime dijā vikulāvā (sī. syā. pī.)]
ahesunti.
Kulāvakajātakaṃ paṭhamaṃ.
32. Naccajātakaṃ
32 . Ruda ṃ manuñña ṃ rucir ā ca pi ṭṭ hi, ve ḷuriyava ṇṇū panibh ā [va ṇṇū pa ṭibh ā (sy ā.), va ṇṇ asannibh ā
(ka.)] ca gīvā;
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmīti.
Naccajātakaṃ dutiyaṃ.
33. Sammodamānajātakaṃ
33 . Sammodam ānā gacchanti, j ālam ādāya pakkhino;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasanti.
Sammodamānajātakaṃ tatiyaṃ.
34. Macchajātakaṃ
34 . Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gatoti.
Macchajātakaṃ catutthaṃ.
35. Vaṭṭakajātakaṃ
35 . Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamāti.
Vaṭṭakajātakaṃ pañcamaṃ.
36. Sakuṇajātakaṃ
36 .
Ya ṃ nissit ā jagatiruha ṃ viha ṅgam ā, sv āya ṃ aggi ṃ pamuñcati;
Dis ā bhajatha vakka ṅgā [va ṅka ṅgā (sy ā.)] , jāta ṃ sara ṇato bhayanti.
Saku ṇaj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
37. Tittirajātakaṃ
37 . Ye vu ḍḍ ha [vaddha (s ī. pī.)] mapac āyanti, nar ā dhammassa kovid ā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatīti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
38. Bakajātakaṃ
38 . N āccanta ṃ nikatippañño, nikaty ā sukhamedhati;
Ārādheti nikatippañño [ārādhe nikatippañño (pī.)] , bako kakkaṭakāmivāti.
Bakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
39. Nandajātakaṃ
39 . Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako;
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni
[thūlāni (ka.)] gajjatīti.
Nandajātakaṃ navamaṃ.
40. Khadiraṅgārajātakaṃ
40 . K āma ṃ pat āmi niraya ṃ , uddha ṃ pādo ava ṃ siro;
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahāti.
Khadiraṅgārajātakaṃ dasamaṃ.
Kulāvakavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sirimātali dhītara pakkhivaro, ratiyāgato mātāpitā ca puna;
Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, tathā nandakapiṇḍavarena dasāti.
5. Atthakāmavaggo
41. Losakajātakaṃ
41 .
Yo atthak āmassa hit ānukampino, ovajjam āno na karoti s āsana ṃ ;
Ajiyā pādamolamba [pādamolumba (sī. syā. pī.)] , mittako viya socatīti.
Losakajātakaṃ paṭhamaṃ.
42. Kapotajātakaṃ
42 . Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setīti.
Kapotaj ātaka ṃ dutiya ṃ .
43. Veḷukajātakaṃ
43 . Yo atthak āmassa hit ānukampino, ovajjam āno na karoti s āsana ṃ ;
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitāti.
Veḷukajātakaṃ tatiyaṃ.
44. Makasajātakaṃ
44 . Seyyo amitto matiy ā upeto, na tveva mitto mativippah īno;
Makasaṃ vadhissanti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅganti.
Makasajātakaṃ catutthaṃ.
45. Rohiṇijātakaṃ
45 . Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatīti.
Rohiṇijātakaṃ pañcamaṃ.
46. Ārāmadūsakajātakaṃ
46 .
Na ve anatthakusalena, atthacariy ā sukh āvah ā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
47. Vāruṇidūsakajātakaṃ
47 . Na ve anatthakusalena, atthacariy ā sukh āvah ā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti.
Vāruṇidūsakajātakaṃ sattamaṃ.
48. Vedabbajātakaṃ
48 . Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ
[vedabbhaṃ (sī. pī.)] , sabbe te byasanamajjhagūti.
Vedabba [vedabbha (sī. pī.)] jātakaṃ aṭṭhamaṃ.
49. Nakkhattajātakaṃ
49 . Nakkhatta ṃ pa ṭim ānenta ṃ , attho b āla ṃ upaccag ā;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakāti.
Nakkhattaj ātaka ṃ navama ṃ .
50. Dummedhaj ātaka ṃ
50 . Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu
[bahū (sī. pī.), bahuṃ (ka.)] adhammiko janoti.
Dummedhajātakaṃ dasamaṃ.
Atthakāmavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Atha mittaka mātu kapotavaro, tathā veḷūka eḷamūgo rohiṇī;
Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, tathā tāraka yaññavarena dasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako.
6. Āsīsavaggo
51.Mahāsīlavajātakaṃ
51 .
Ā sīsetheva [āsi ṃ setheva (s ī. sy ā. pī.)] puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahūti.
Mahāsīlavajātakaṃ paṭhamaṃ.
52. Cūḷajanakajātakaṃ
52 . Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhatanti.
Cūḷajanakajātakaṃ dutiyaṃ.
53. Puṇṇapātijātakaṃ
53 . Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
Ākāraṇena
[ākārakena (sī. syā. pī.)] jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surāti.
Puṇṇapātijātakaṃ tatiyaṃ.
54. Kiṃphalajātakaṃ
54 . N āya ṃ rukkho dur āruho, napi g āmato ārak ā;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumoti.
Kiṃphalajātakaṃ catutthaṃ.
55. Pañcāvudhajātakaṃ
55 . Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpu ṇe anupubbena, sabbasa ṃ yojanakkhayanti.
Pañcāvudhajātakaṃ pañcamaṃ.
56. Kañcanakkhandhajātakaṃ
56 . Yo paha ṭṭ hena cittena, paha ṭṭ hamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Kañcanakkhandhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
57. Vānarindajātakaṃ
57 . Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti
[dhitī (sī. pī.)] cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Vānarindajātakaṃ sattamaṃ.
58. Tayodhammajātakaṃ
58 . Yassete ca [yassa ete (s ī. pī.)] tayo dhamm ā, vānarinda yath ā tava;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Tayodhammajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
59. Bherivādakajātakaṃ
59 . Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsitanti.
Bherivādakajātakaṃ navamaṃ.
60. Saṅkhadhamajātakaṃ
60 . Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhamanti.
Saṅkhadhamajātakaṃ dasamaṃ.
Āsīsavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Yathā icchiṃ tathāhudakā thalā, sura sāduphalo ca alīnamano;
Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, sataladdhaka bhogadhanena dasāti.
7. Itthivaggo
61. As ātamantaj ātaka ṃ
61 . As ā lokitthiyo n āma, vel ā tāsa ṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayanti.
Asātamantajātakaṃ paṭhamaṃ.
62. Aṇḍabhūtajātakaṃ
62 .
Ya ṃ br āhma ṇo av ādesi, v īṇ aṃ samukhave ṭhito;
Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissaseti.
Aṇḍabhūtajātakaṃ dutiyaṃ.
63. Takkapaṇḍitajātakaṃ
63 . Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā [pisuṇā ca vibhedikā (sī. syā. pī.)] ;
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhasīti [pihāhisīti (sī. syā. pī.), vihāyasi (ka.)] .
Takkapaṇḍitajātakaṃ [takkajātakaṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.)] tatiyaṃ.
64. Durājānajātakaṃ
64 . M ā su nandi icchati ma ṃ , m ā su soci na micchati [na icchati (s ī. sy ā. pī.)] ;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gatanti.
Durājānajātakaṃ catutthaṃ.
65. Anabhiratijātakaṃ
65 . Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
66. Mudulakkhaṇajātakaṃ
66 . Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathāti.
Mudulakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
67. Ucchaṅgajātakaṃ
67 .
Uccha ṅge deva me putto, pathe dh āvantiy ā pati;
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti [sodariyaṃ naye (ka.)] .
Ucchaṅgajātakaṃ sattamaṃ.
68. S āketajātaka ṃ
68 . Yasmi ṃ mano nivisati, cittañc āpi [citta ṃ vāpi (katthaci)] pas īdati;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissaseti.
Sāketajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
69. Visavantajātakaṃ
69 . Dhiratthu ta ṃ visa ṃ vanta ṃ , yamaha ṃ jīvitak āra ṇā ;
Vantaṃ paccāvamissāmi [paccāharissāmi (ka.)] , mataṃ me jīvitā varanti.
Visavantajātakaṃ navamaṃ.
70. Kuddālajātakaṃ
70 . Na ta ṃ jita ṃ sādhu jita ṃ , ya ṃ jita ṃ avaj īyati;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti.
Kuddālajātakaṃ dasamaṃ.
Itthivaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, pisuṇā mittabhedikā nandī nadī;
Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, visa sādhujitena bhavanti dasāti.
8. Varuṇavaggo
71. Varuṇajātakaṃ
71 . Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
Varuṇakaṭṭha
[varaṇakaṭṭha (sī. pī.)] bhañjova, sa pacchā manutappatīti.
Varuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.
72. Sīlavahatthijātakaṃ
72 . Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
Sabbaṃ ce pathaviṃ
[paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] dajjā, neva naṃ abhirādhayeti.
Sīlavahatthijātakaṃ dutiyaṃ.
73. Saccaṃkirajātakaṃ
73 . Sacca ṃ kirevam āha ṃ su, nar ā ekacciy ā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ [viplāvitaṃ (sī. pī.)] seyyo, na tvevekacciyo naroti.
Saccaṃkirajātakaṃ tatiyaṃ.
74. Rukkhadhammajātakaṃ
74 . Sādh ū sambahul ā ñātī, api rukkh ā araññaj ā;
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappatinti.
Rukkhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
75. Macchajātakaṃ
75 . Abhitthanaya pajjunna, nidhi ṃ kākassa n āsaya;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayāti.
Macchajātakaṃ pañcamaṃ.
76. Asaṅkiyajātakaṃ
76 . Asa ṅkiyomhi g āmamhi, araññe natthi me bhaya ṃ ;
Ujuṃ maggaṃ samārūḷho, mettāya karuṇāya cāti.
Asaṅkiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
77. Mahāsupinajātakaṃ
77 . Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, asso kaṃso siṅgālī [sigāsī (sī. syā. pī.)] ca kumbho;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, lābūni sīdanti silā plavanti.
Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, kākaṃ supaṇṇā parivārayanti;
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayāhi, vipariyāso
[vipariyāyo (syā. ka.)] vattati nayidha matthīti.
Mahāsupinajātakaṃ sattamaṃ.
78. Illisajātakaṃ
78 . Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā [cakkhulā (sī. pī.)] ;
Ubhinnaṃ piḷakā [pīḷakā (syā.)] jātā, nāhaṃ passāmi illisanti.
Illisajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
79. Kharassarajātakaṃ
79 . Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ
[deṇḍimaṃ (sī. syā. pī.), ḍindimaṃ (ka.)]
vādayantoti.
Kharassarajātakaṃ navamaṃ.
80. Bhīmasenajātakaṃ
80 . Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññanti.
Bhīmasenajātakaṃ dasamaṃ.
Varu ṇavaggo [vara ṇavaggo (s ī. pī.)] aṭṭ hamo.
Tassuddānaṃ –
Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṃ, savanappatinā ca abhitthanaya;
Karuṇāya silāplava illisato, puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti.
9. Apāyimhavaggo
81. Surāpānajātakaṃ
81 . Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
Visaññikaraṇiṃ pitvā
[pītvā (sī. syā. pī.)] , diṭṭhā nāhumha vānarāti.
Surāpānajātakaṃ paṭhamaṃ.
82. Mittavindakajātakaṃ
82 . Atikkamma rama ṇaka ṃ , sad āmattañca d ūbhaka ṃ ;
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasīti.
Mittavindakajātakaṃ dutiyaṃ.
83. Kālakaṇṇijātakaṃ
83 . Mitto have sattapadena hoti, sah āyo pana dv ādasakena hoti;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ
[cirasandhavaṃ (ka.), cirasatthunaṃ (pī.)]
kāḷakaṇṇiṃ jaheyyanti.
Kālakaṇṇijātakaṃ tatiyaṃ.
84. Atthassadvārajātakaṃ
84 . Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti.
Atthassadvārajātakaṃ catutthaṃ.
85. Kiṃpakkajātakaṃ
85 . Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhitanti.
Kiṃpakkajātakaṃ pañcamaṃ.
86. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ
86 .
Sīla ṃ kireva kaly āṇ aṃ , sīla ṃ loke anuttara ṃ ;
Passa ghoraviso n āgo, s īlav āti na haññat īti.
Sīlav īma ṃ sakaj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
87. Maṅgalajātakaṃ
87 . Yassa ma ṅgal ā sam ūhat āse [sam ūhat ā (sī. sy ā. pī. su. ni. 362] , upp ātā [upp ādā (pī.)] supin ā ca
lakkhaṇā ca;
So
[sa (sī. pī. ka.)] maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetīti.
Maṅgalajātakaṃ sattamaṃ.
88. Sārambhajātakaṃ
88 . Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikanti.
Sārambhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
89. Kuhakajātakaṃ
89 .
V ācāva kira te āsi, sa ṇhā sakhilabh āṇ ino;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ haranti.
Kuhakajātakaṃ navamaṃ.
90. Akataññujātakaṃ
90 . Yo pubbe katakaly āṇ o, katattho n āvabujjhati;
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatīti.
Akataññujātakaṃ dasamaṃ.
Apāyimhavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Apāyimha ca dūbhakaṃ sattapadaṃ, chaḷadvara ca āyatinā ca puna;
Ahisīlava maṅgali pāpikassā, sataṃnikkha katatthavarena dasāti.
10. Littavaggo
91. Littajātakaṃ
91 . Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
Littajātakaṃ paṭhamaṃ.
92. Mahāsārajātakaṃ
92 . Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
Piyañca annap ānamhi, atthe j āte ca pa ṇḍ itanti.
Mahāsārajātakaṃ dutiyaṃ.
93. Visāsabhojanajātakaṃ
93 . Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukāti [migamātuyā (ka.)] .
Visāsabhojanajātakaṃ tatiyaṃ.
94. Lomahaṃsajātakaṃ
94 . Sotatto sosindo [sos īto (s ī. sy ā. pī.), sosino (ka.)] ceva, eko bhi ṃ sanake vane;
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munīti.
Lomahaṃsajātakaṃ catutthaṃ.
95. Mahāsudassanajātakaṃ
95 . Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.
Mahāsudassanajātakaṃ pañcamaṃ.
96. Telapattajātakaṃ
96 .
Samatittika ṃ anavaseka ṃ , telapatta ṃ yath ā parihareyya;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubbanti.
Telapattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
97. Nāmasiddhijātakaṃ
97 . Jīvakañca mata ṃ disv ā, dhanap āliñca duggata ṃ ;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgatoti.
Nāmasiddhijātakaṃ sattamaṃ.
98. Kūṭavāṇijajātakaṃ
98 . Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti
[upakūlitoti (sī.), upakuṭṭhitoti (syā.), upakuṭito
(ka.)] .
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
99. Parosahassajātakaṃ
99 . Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bh āsitassa vij ānāti atthanti.
Parosahassajātakaṃ navamaṃ.
100. Asātarūpajātakaṃ
100 .As āta ṃ sātar ūpena, piyar ūpena appiya ṃ ;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatīti.
Asātarūpajātakaṃ dasamaṃ.
Littavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Gilamakkhakutūhala mātukassā, muninā ca aniccata pattavaraṃ;
Dhanapālivaro atipaṇḍitako, saparosahassaasātadasāti.
Majjhimo paṇṇāsako.
11. Parosatavaggo
101. Parosatajātakaṃ
101 .
Parosata ṃ cepi sam āgat āna ṃ , jh āyeyyu ṃ te vassasata ṃ apaññ ā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosatajātakaṃ paṭhamaṃ.
102. Paṇṇikajātakaṃ
102 .Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi [dūbhi (sī. pī.)] vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ [sahasā (sī. syā. pī.)] karotīti.
Paṇṇikajātakaṃ dutiyaṃ.
103. Verijātakaṃ
103 .Yattha ver ī nivisati [nivasati (s ī. ka.)] , na vase tattha pa ṇḍ ito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti.
Verijātakaṃ tatiyaṃ.
104. Mittavindakajātakaṃ
104 .Catubbhi a ṭṭ hajjhagam ā, aṭṭ hāhipi ca so ḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa [battiṃsa (sī. syā. pī.)] , atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthaketi.
Mittavindakajātakaṃ catutthaṃ.
105. Dubbalaka ṭṭ haj ātaka ṃ
105 .Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasīti.
Dubbalakaṭṭhajātakaṃ pañcamaṃ.
106. Udañcanījātakaṃ
106 .
Sukha ṃ vata ma ṃ jīvanta ṃ [sukhaka ṃ vata j īva ṃ (ka.)] , pacam ānā udañcan ī;
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatīti.
Udañcanījātakaṃ chaṭṭhaṃ.
107. Sālittakajātakaṃ
107 .Sādhu kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisāti.
Sālittakajātakaṃ sattamaṃ.
108. Bāhiyajātakaṃ
108 .Sikkheyya sikkhitabbāni, santi tacchandino
[sacchandino (sī. pī.)] janā;
Bāhiyā hi [pi (sī. syā. pī.)] suhannena, rājānamabhirādhayīti.
Bāhiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
109. Kuṇḍapūvajātakaṃ
109 .Yathanno puriso hoti, tathann ā tassa devat ā;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ [kaṇaṃ pūvaṃ (sī. pī.)] , mā me bhāgaṃ vināsayāti.
Kuṇḍapūvajātakaṃ navamaṃ.
110. Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ
110 .Sabbasaṃhārako [sabbasāhārako (ka.)] natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
Alikaṃ bhāyatiyaṃ dhuttī, saccamāha mahallikāti.
Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ dasamaṃ.
Parosatavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ –
Saparosata tāyita verī puna, bhamacakkatha nāgasirivhayano;
Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti.
12. Haṃcivaggo
111. Gadrabhapañhaj ātaka ṃ
111 .Haṃci [haṃsi (sī. syā.), hañci (?)] tuvaṃ evamaññasi seyyo, puttena pitāti rājaseṭṭha;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitāti.
Gadrabhapañhajātakaṃ paṭhamaṃ.
112. Amarādevīpañhajātakaṃ
112 .Yena sattubila ṅgā ca, digu ṇapal āso ca pupphito;
Yena dadāmi [yenā’dāmi (sī. syā.)] tena vadāmi, yena na dadāmi [yena nā’dāmi (sī. syā.)] na
tena vadāmi;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
Amarādevīpañhajātakaṃ dutiyaṃ.
113. Siṅgālajātakaṃ
113 .
Saddah āsi si ṅgālassa [sig ālassa (s ī. sy ā. pī.)] , sur āpītassa br āhma ṇa;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duveti.
Siṅgālajātakaṃ tatiyaṃ.
114. Mitacintijātakaṃ
114 .Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatāti.
Mitacintijātakaṃ catutthaṃ.
115. Anusāsikajātakaṃ
115 .
Y āyañña [y āyaññe (ka.)] manus āsati, saya ṃ loluppac ārin ī;
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti [sālikāti (sī. syā. pī.)] .
Anusāsikajātakaṃ pañcamaṃ.
116. Dubbacajātakaṃ
116 .Atikaramakar ācariya , mayhampeta ṃ na ruccati;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvutoti.
Dubbacajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
117. Tittirajātakaṃ
117 .Accuggatātilapatā [atibalatā (sī. syā. pī.), atilapakā (katthaci)] , ativelaṃ pabhāsitā;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃvātivassitanti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
118. Va ṭṭ akaj ātaka ṃ
118 .Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanāti.
Vaṭṭakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
119. Akālarāvijātakaṃ
119 .
Am ātāpitarasa ṃ vaddho [pitari (s ī. pī.), pitu (sy ā.)] , an ācerakule vasa ṃ ;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭoti.
Akālarāvijātakaṃ navamaṃ.
120. Bandhanamokkhajātakaṃ
120 .Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsareti.
Bandhanamokkhajātakaṃ dasamaṃ.
Haṃcivaggo
[haṃsivaggo (sī. syā.)] dvādasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha gadrabha sattuva kaṃsasataṃ, bahucinti sāsikāyātikara;
Ativela visesamanācariyova, dhīrāpabhāsaratena dasāti.
13. Kusanāḷivaggo
121. Kusanāḷijātakaṃ
121 .Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
Kareyyumete
[kareyyuṃ te (sī. pī.)] byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti.
Kusanāḷijātakaṃ paṭhamaṃ.
122. Dummedhajātakaṃ
122 .Yasa ṃ laddh āna dummedho, anattha ṃ carati attano;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatīti.
Dummedhajātakaṃ dutiyaṃ.
123. Naṅgalīsajātakaṃ
123 .Asabbatthag āmi ṃ vāca ṃ , bālo sabbattha bh āsati;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na [na vedi (ka.)] naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ [dadhimpayaṃ (sī. pī.)]
maññati naṅgalīsanti.
Na ṅgal īsaj ātaka ṃ tatiya ṃ .
124. Ambajātakaṃ
124 . V āyametheva puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītihanti.
Ambajātakaṃ catutthaṃ.
125. Kaṭāhakajātakaṃ
125 . Bahumpi so vikattheyya, añña ṃ janapada ṃ gato;
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti.
Kaṭāhakajātakaṃ pañcamaṃ.
126. Asilakkhaṇajātakaṃ
126 . Tadevekassa [tathevekassa (sī. syā. pī. aṭṭha. mūlapāṭho)] kalyāṇaṃ, tadevekassa pāpakaṃ;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpakanti.
Asilakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
127. Kalaṇḍukajātakaṃ
127 . Te des ā tāni vatth ūni, ahañca vanagocaro;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva [pipa (sī. pī.)] khīraṃ kalaṇḍukāti.
Kalaṇḍukajātakaṃ sattamaṃ.
128. Biḷāravatajātakaṃ
128 . Yo ve dhamma ṃ dhaja ṃ [dhammadhaja ṃ (sy ā. pī. ka.)] katv ā, nig ūḷ ho p āpam ācare;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vatanti.
Biḷāravatajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
129. Aggikabhāradvājajātakaṃ
129 . Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
Nāṅguṭṭhagaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikāti.
Aggikabhāradvājajātakaṃ navamaṃ.
130. Kosiyajātakaṃ
130 .
Yath ā vācā ca bhuñjassu, yath ā bhuttañca by āhara;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiyeti.
Kosiyaj ātaka ṃ dasama ṃ .
Kusan āḷ ivaggo [sarikkhavaggo (ka.)] terasamo.
Tassuddānaṃ –
Kusanāḷisirivhayano ca yasaṃ, dadhi mamba kaṭāhakapañcamako;
Atha pāpaka khīra biḷāravataṃ, sikhi kosiyasavhayanena dasāti.
14. Asampadānavaggo
131. Asampadānajātakaṃ
131 . Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalī bhavanti;
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāyanti.
Asampadānajātakaṃ paṭhamaṃ.
132. Bhīrukajātakaṃ
132 .
Kusal ūpadese dhitiy ā da ḷhāya ca, anivattitatt ābhayabh īrut āya [avatthitatt ābhayabh īrut āya (s ī.
syā. pī.)] ca;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti.
Bhīruka [pañcagaruka (sī. pī.), pañcabhīruka (syā.), abhayabhīruta§(?)] jātakaṃ dutiyaṃ.
133. Ghatāsanajātakaṃ
133 . Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito [ari uddharito (ka.)] , dakassa majjhe jalate ghatāsano;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja no bhayanti.
Ghatāsanajātakaṃ tatiyaṃ.
134. Jhānasodhanajātakaṃ
134 . Ye saññino tepi duggat ā, yepi asaññino tepi duggat ā;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti.
Jhānasodhanajātakaṃ catutthaṃ.
135. Candābhajātakaṃ
135 . Cand ābha ṃ sūriy ābhañca, yodha paññ āya g ādhati.
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti.
Candābhajātakaṃ pañcamaṃ.
136. Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ
136 . Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathāti.
Suva ṇṇ aha ṃ saj ātaka ṃ cha ṭṭ ha ṃ .
137. Babbujātakaṃ
137 . Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha j āyati;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bilanti.
Babbujātakaṃ sattamaṃ.
138. Godhajātakaṃ
138 . Ki ṃ te ja ṭā hi dummedha, ki ṃ te ajinas āṭ iy ā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasīti.
Godhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
139. Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ
139 . Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
Ubhato paduṭṭhā kammantā
[paduṭṭhakammanto (sī.), paduṭṭho kammanto (pī.)] , udakamhi
thalamhi cāti.
Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ navamaṃ.
140. Kākajātakaṃ
140 . Nicca ṃ ubbiggahaday ā, sabbalokavihesak ā;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka [kākānasmāka (sī. syā. pī.)] ñātinanti.
Kākajātakaṃ dasamaṃ.
Asampadānavaggo cuddasamo.
Tassuddānaṃ –
Itarītara rakkhasi khemiyo ca, parosatapañhena ābhassaro puna;
Atha haṃsavaruttamababbujaṭaṃ, paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti.
15. Kakaṇṭakavaggo
141. Godhajātakaṃ
141 . Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
Godhākulaṃ
[godhakkulaṃ (ka.)] kakaṇṭāva [kakaṇṭakā (ka.)] , kaliṃ pāpeti attananti.
Godhajātakaṃ paṭhamaṃ.
142. Siṅgālajātakaṃ
142 . Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
Yassa te ka ḍḍ ham ānassa, hatth ā da ṇḍ o na muccat īti.
Siṅgālajātakaṃ dutiyaṃ.
143. Virocajātakaṃ
143 . Las ī ca te nipphalit ā, matthako ca pad ālito [vid ālito (s ī. pī.)] ;
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasīti.
Virocajātakaṃ tatiyaṃ.
144. Naṅguṭṭhajātakaṃ
144 . Bahumpeta ṃ asabbhi [bahupetamasabbhi (ka.)] j ātaveda, ya ṃ ta ṃ vāladhin ābhip ūjay āma;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti.
Naṅguṭṭhajātakaṃ catutthaṃ.
145. Rādhajātakaṃ
145 . Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
Abyayataṃ
[abyāyataṃ (sī. syā. pī.), abyattataṃ (?)] vilapasi, virattā kosiyāyaneti.
Rādhajātakaṃ pañcamaṃ.
146. Samuddakākajātakaṃ
146 . Api nu hanuk ā sant ā, mukhañca parisussati;
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhīti.
Samuddakākajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
147. Puppharattajātakaṃ
147 . Nayida ṃ dukkha ṃ adu ṃ dukkha ṃ , ya ṃ ma ṃ tudati v āyaso;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti.
Puppharattajātakaṃ sattamaṃ.
148. Siṅgālajātakaṃ
148 . Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjitoti.
Siṅgālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
149. Ekapaṇṇajātakaṃ
149 .
Ekapa ṇṇ o aya ṃ rukkho, na bh ūmy ā catura ṅgulo;
Phalena visakappena, mah āya ṃ ki ṃ bhavissat īti.
Ekapa ṇṇ aj ātaka ṃ navama ṃ .
150. Sañjīvajātakaṃ
150 . Asanta ṃ yo pagga ṇhāti, asanta ṃ cūpasevati;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīvako yathāti.
Sañjīvajātakaṃ dasamaṃ.
Kakaṇṭaka [pāpasevana (ka.)] vaggo pannarasamo.
Tassuddānaṃ –
Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, lasi vāladhi pañcamarādhavaro;
Samahodadhi kattika bondi puna, caturaṅgulabyagghavarena dasāti.
(Uparimo paṇṇāsako.)
[( ) sīhaḷapotthakeyeva dissati]
Atha vagguddānaṃ –
Apaṇṇakaṃ sīlavaggakuruṅga, kulāvakaṃ atthakāmena pañcamaṃ;
Āsīso itthivaruṇaṃ apāyi, littavaggena te dasa;
Parosataṃ haṃci kusanāḷi
[haṃsi sarikkhaṃ (sabbattha)] , asampadaṃ kakaṇṭakavaggo.
Ekanipātamhilaṅkatanti.
Ekakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dukanipāto
1. Daḷhavaggo
151. Rājovādajātakaṃ (2-1-1)
1. Daḷhaṃ daḷhassa khipati, balliko [malliko (sī. pī.)] mudunā muduṃ;
Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathi.
2.
Akkodhena jine kodha ṃ , as ādhu ṃ sādhun ā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathīti.
Rājovādajātakaṃ paṭhamaṃ.
152. Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ.
Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe.
4.
Sīho ca s īhan ādena, daddara ṃ abhin ādayi;
Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)] daddare vasaṃ;
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).