Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Itivuttakapāḷi

Itivuttakapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (53 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Itivuttakapāḷi
1. Ekakanipāto
1. Paṭhamavaggo
1. Lobhasuttaṃ
1. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Dosasuttaṃ
2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3. Mohasuttaṃ
3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Mohaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pah āya na pun āyanti, ima ṃ loka ṃ kud ācana ’’ nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Kodhasuttaṃ
4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Kodhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Makkhasuttaṃ
5. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Makkhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ
bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena makkhena makkhāse
[makkhitāse (syā.)] , sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Mānasuttaṃ
6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ?
Mānaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena mānena mattāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ mānaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Sabbapariññāsuttaṃ
7. Vuttañheta ṃ bhagavat ā, vuttamarahat āti me suta ṃ –

‘‘ Sabba ṃ, bhikkhave, anabhij āna ṃ aparij ānatattha citta ṃ avir ājaya ṃ appajaha ṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yo sabbaṃ sabbato ñatvā, sabbatthesu na rajjati;
Sa ve sabbapariññā
[sabbaṃ pariññā (syā. pī.)] so, sabbadukkhamupaccagā’’ti [sabbaṃ
dukkhaṃ upaccagāti (syā.), sabbadukkhaṃ upaccagāti (pī. aṭṭha.)] .
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8. Mānapariññāsuttaṃ
8. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Mānaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Mānañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Mānupetā ayaṃ pajā, mānaganthā bhave ratā;
Mānaṃ aparijānantā, āgantāro punabbhavaṃ.
‘‘Ye ca mānaṃ pahantvāna, vimuttā mānasaṅkhaye;
Te mānaganthābhibhuno, sabbadukkhamupaccagu’’nti
[sabbadukkhaṃ upaccagunti (pī.),
sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti (aṭṭhakathā)] .
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9. Lobhapariññāsuttaṃ
9. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Lobhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Lobhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10. Dosapariññāsuttaṃ
10 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dosaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Dosañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Ta ṃ dosa ṃ sammadaññ āya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Rāgadosā atha moho, kodhamakkhā mānaṃ sabbaṃ;
Mānato rāgadosā puna dve, pakāsitā vaggamāhu paṭhamanti.
2. Dutiyavaggo
1. Mohapariññāsuttaṃ
11 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Mohaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Mohañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Kodhapariññāsuttaṃ
12 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Kodhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Kodhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;
Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3.Makkhapariññāsuttaṃ
13 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Makkhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo
dukkhakkhayāya. Makkhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ
bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati

‘‘ Yena makkhena makkh āse, satt ā gacchanti duggati ṃ;
Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;
Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Avijjānīvaraṇasuttaṃ
14 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena
[yenevaṃ (?)] nīvaraṇena nivutā
pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇaṃ [avijjānīvaraṇena (?)] .
Avijjānīvaraṇena hi, bhikkhave, nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ
bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Natthañño ekadhammopi, yenevaṃ [yeneva (sī. pī. ka.)] nivutā pajā;
Saṃsaranti ahorattaṃ, yathā mohena āvutā.
‘‘Ye ca mohaṃ pahantvāna, tamokhandhaṃ
[tamokkhandhaṃ (sī. syā. pī.)] padālayuṃ;
Na te puna saṃsaranti, hetu tesaṃ na vijjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Taṇhāsaṃyojanasuttaṃ
15 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaṃyojanampi samanupassāmi yena [yenevaṃ (syā.)]
saṃyojanena saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave,
taṇhāsaṃyojanaṃ [taṇhāsaṃyojanena (?)] . Taṇhāsaṃyojanena hi, bhikkhave, saṃyuttā sattā
dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ
[itthambhāvaññathābhāvaṃ (syā.)] , saṃsāraṃ nātivattati.
‘‘Etamādīnavaṃ [evamādīnavaṃ (sī. pī. ka.)] ñatvā, taṇhaṃ [taṇhā (sī. ka.)] dukkhassa
sambhavaṃ;
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Paṭhamasekhasuttaṃ
16 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa
viharato ajjhattikaṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ
yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṃ
pajahati, kusalaṃ bhāvetī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati

‘‘ Yoniso manasik āro, dhammo sekhassa bhikkhuno;
Natthañño evaṃ bahukāro, uttamatthassa pattiyā;
Yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Dutiyasekhasuttaṃ
17 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa
viharato bāhiraṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ
yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamitto, bhikkhave, bhikkhu akusalaṃ pajahati, kusalaṃ
bhāvetī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Kalyāṇamitto yo bhikkhu, sappatisso sagāravo;
Karaṃ mittānaṃ vacanaṃ, sampajāno patissato;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8. Saṅghabhedasuttaṃ
18 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno
janassa anatth āya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghabhedo. Saṅghe kho
pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ bhaṇḍanāni ceva honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti,
aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva
nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;
Vaggārāmo adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati
[yogakkhemato dhaṃsati (syā. pī.),
yogakkhemā vimaṃsati (sī. ka.)] ;
Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna [bhitvāna (sī. ka.), bhinditvā (cūḷava. 354; a. ni. 10.39)] ,
kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9. Saṅghasāmaggīsuttaṃ
19 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno
janassa atth āya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghasāmaggī. Saṅghe kho
pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti,
na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva
pas īdanti, pasann ānañca bhiyyobh āvo hotī’’ ti. Etamattha ṃ bhagav ā avoca. Tattheta ṃ iti vuccati

‘‘ Sukh ā sa ṅghassa s āmagg ī, samagg ānañcanuggaho;
Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsati;
Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna, kappaṃ saggamhi modatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10. Paduṭṭhacittasuttaṃ
20 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi –
‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṅkareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’. Taṃ kissa hetu?
Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ. Cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;
Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.
‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;
Nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa padūsitaṃ.
‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;
Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggati’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Dutiyo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Moho kodho atha makkho, vijjā taṇhā sekhaduve ca;
Bhedo sāmaggipuggalo
[mohakodha atha makkhāgato, mūhā kāmasekkhaduve;
bhedasāmaggapuggalo ca (sī. ka.) mohakodhā atha makkho mohakāmā sekkhā duve;
bhedamodā puggalo ca (syā. pī.)]
, vaggamāhu dutiyanti vuccatīti.
3. Tatiyavaggo
1. Pasannacittasuttaṃ
21 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi –
‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu?
Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ. Cetopasādahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;
Etamatthañca by ākāsi, buddho bhikkh ūna santike.

‘‘ Imamhi cāya ṃ samaye, k āla ṃ kayir ātha puggalo;
Sugatiṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa pasāditaṃ.
‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;
Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggati’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Mettasuttaṃ
22 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha. Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa
piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni
[puññānanti, (a. ni. 7.62)] . Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave,
dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Satta vassāni
mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne
sudaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi; vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi.
‘‘Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso
vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo; anekasatakkhattuṃ
rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto
sattaratanasamannāgato. Ko pana vādo padesarajjassa!
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa
kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave,
etadahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi
evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti, seyyathidaṃ
[seyyathīdaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] –dānassa,
damassa, saññamassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;
Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.
‘‘Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye
[sukhasamudraye (sī. aṭṭha.)] ;
Abyāpajjhaṃ [abyāpajjaṃ (syā. ka.), abyābajjhaṃ (?)] sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3. Ubhayatthasuttaṃ
23 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati
diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañca. Katamo ekadhammo? Appamādo kusalesu dhammesu.
Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati
diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
‘‘ Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho sampar āyiko;

Atth ābhisamay ā dh īro, pa ṇḍ itoti pavuccatī’’ ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Aṭṭhipuñjasuttaṃ
24 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo
aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepullo pabbato ◌ः sace saṃhārako assa, sambhatañca na vinasseyyā’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo;
Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā.
‘‘So kho panāyaṃ akkhāto, vepullo pabbato mahā;
Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṃ giribbaje.
‘‘Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati;
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
‘‘Sa sattakkhattuṃ paramaṃ, sandhāvitvāna puggalo;
Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Musāvādasuttaṃ
25 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Ekadhammaṃ atītassa, bhikkhave, purisapuggalassa nāhaṃ tassa kiñci pāpakammaṃ
akaraṇīyanti vadāmi. Katamaṃ ekadhammaṃ? Yadidaṃ
[yathayidaṃ (sī. syā. ka.), yathāyidaṃ (pī.)]
bhikkhave, sampajānamusāvādo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Ekadhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;
Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriya’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Dānasuttaṃ
26 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, na adatvā
bhuñjeyyuṃ, na ca nesaṃ maccheramalaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya. Yopi nesaṃ assa carimo ālopo
carimaṃ kabaḷaṃ, tatopi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ, sace nesaṃ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho,
bhikkhave, sattā na evaṃ jānanti dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti,
maccheramalañca nesaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati


‘‘ Eva ṃ ce sattā jāneyyu ṃ, yath āvutta ṃ mahesin ā;
Vipākaṃ saṃvibhāgassa, yathā hoti mahapphalaṃ.
‘‘Vineyya maccheramalaṃ, vippasannena cetasā;
Dajjuṃ kālena ariyesu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
‘‘Annañca datvā
[datvāna (syā.)] bahuno, dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṃ;
Ito cutā manussattā, saggaṃ gacchanti dāyakā.
‘‘Te ca saggagatā
[saggaṃ gatā (sī. pī. ka.)] tattha, modanti kāmakāmino;
Vipākaṃ saṃvibhāgassa, anubhonti amaccharā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Mettābhāvanāsuttaṃ
27 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Yāni kānici, bhikkhave, opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā
kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. Mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbācandiyā pabhāya kalaṃ nāgghanti
soḷasiṃ, candapabhāyeva tā adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave,
yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti
soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve
[nabhe (sī.)] ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno [abbhuggamamāno (ka. aṭṭha.)] sabbaṃ ākāsagataṃ
[ākāsaṃ (syā.)] tamagataṃ abhivihacca [abhihacca (syā.)] bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho,
bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ
nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca;
evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya
cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca
virocati cā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yo ca mettaṃ bhāvayati, appamāṇaṃ paṭissato;
Tanū
[tanu (sī.)] saṃyojanā honti, passato upadhikkhayaṃ.
‘‘Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalo tena hoti;
Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ, pahūtamariyo pakaroti puññaṃ.
‘‘Ye
[yo (sī.)] sattasaṇḍaṃ pathaviṃ vijitvā, rājisayo [rājīsayo (sī.)] yajamānānupariyagā;
Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ.
‘‘Mettassa cittassa subhāvitassa, kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ;
Candappabhā tāragaṇāva sabbe.
‘‘ Yo na hanti na gh āteti, na jin āti na jāpaye;

Metta ṃso sabbabh ūtesu, veratassa na kenac ī’’ ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
Tatiyo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Cittaṃ mettaṃ [jhāyī (sī. syā.), jhāyi (pī. ka.)] ubho atthe, puñjaṃ vepullapabbataṃ;
Sampajānamusāvādo, dānañca mettabhāvanā [mettabhāvañca (sī. syā. pī.), mettavācañca
(ka.)] .
Sattimāni ca [sattimānidha (sī. ka.)] suttāni, purimāni ca vīsati;
Ekadhammesu suttantā, sattavīsatisaṅgahāti.
Ekakanipāto niṭṭhito.
2. Dukanipāto
1. Paṭhamavaggo
1. Dukkhavihārasuttaṃ
28 . (Dve dhamme anukkaṭi) [( ) syāmapotthake natthi] vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me
sutaṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati
savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi dvīhi?
Indriyesu aguttadvāratāya [aguttadvāro (aṭṭha.)] ca, bhojane amattaññutāya [amattaññū (aṭṭha.)] ca.
Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati
savidhātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ
bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano;
Etāni yassa dvārāni, aguttānidha
[aguttāni ca (syā.)] bhikkhuno.
‘‘Bhojanamhi amattaññū, indriyesu asaṃvuto;
Kāyadukkhaṃ cetodukkhaṃ, dukkhaṃ so adhigacchati.
‘‘Ḍayhamānena kāyena, ḍayhamānena cetasā;
Divāyadi vā rattiṃ, dukkhaṃ viharati tādiso’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Sukhavihārasuttaṃ
29 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ
anup āyāsa ṃ apari ḷā ha ṃ; kāyassa bhed ā paramara ṇā sugati pāṭ ika ṅkh ā. Katamehi dv īhi? Indriyesu

guttadv ārat āya ca, bhojane mattaññut āya ca. Imehi kho, bhikkhave, dv īhi dhammehi samann āgato
bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā [atho (sī. syā. ka.)] mano;
Etāni yassa dvārāni, suguttānidha bhikkhuno.
‘‘Bhojanamhi ca mattaññū, indriyesu ca saṃvuto;
Kāyasukhaṃ cetosukhaṃ, sukhaṃ so adhigacchati.
‘‘Aḍayhamānena kāyena, aḍayhamānena cetasā;
Divāyadi vā rattiṃ, sukhaṃ viharati tādiso’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3. Tapanīyasuttaṃ
30 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco akatakalyāṇo hoti,
akatakusalo, akatabhīruttāṇo, katapāpo, kataluddo, katakibbiso. So ‘akataṃ me kalyāṇa’ntipi tappati,
‘kataṃ me pāpa’ntipi tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;
Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.
‘‘Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti
[nirayaṃ so upapajjatīti (sī. syā. kaṃ. pī.)] .
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Atapanīyasuttaṃ
31 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco katakalyāṇo hoti,
katakusalo, katabhīruttāṇo, akatapāpo, akataluddo, akatakibbiso. So ‘kataṃ me kalyāṇa’ntipi na tappati,
‘akataṃ me pāpa’ntipi na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;
Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.
‘‘Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamasīlasuttaṃ

32 . Vuttañheta ṃ bhagavat ā, vuttamarahat āti me suta ṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi dvīhi? Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi
samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā;
Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyasīlasuttaṃ
33 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi
dvīhi? Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi
samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā;
Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Ātāpīsuttaṃ
34 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Anātāpī, bhikkhave, bhikkhu anottāpī
[anottappī (bahūsu) aṭṭhakathā passitabbā]abhabbo
sambodhāya, abhabbo nibbānāya, abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Ātāpī ca kho,
bhikkhave, bhikkhu ottāpī
[ottappī (bahūsu)] bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo
anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Anātāpī anottāpī, kusīto hīnavīriyo;
Yo thīnamiddhabahulo, ahirīko anādaro;
Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.
‘‘Yo ca satimā nipako jhāyī, ātāpī ottāpī ca appamatto;
Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8. Paṭhamanakuhanasuttaṃ
35 . Vuttañheta ṃ bhagavat ā, vuttamarahat āti me suta ṃ –

‘‘ Nayida ṃ, bhikkhave, brahmacariyavussati janakuhanattha ṃ, na janalapanattha ṃ, na
lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ
vussati saṃvaratthañceva pahānatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;
Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.
‘‘Esa maggo mahattehi
[mahantehi (sī. ka.), mahatthehi (syā.)] , anuyāto mahesibhi [mahesino
(sī. ka.)] ;
Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;
Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9. Dutiyanakuhanasuttaṃ
36 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na
lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ
vussati abhiññatthañceva pariññatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Abhiññatthaṃ pariññatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;
Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.
‘‘Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi;
Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;
Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10. Somanassasuttaṃ
37 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo
viharati, yoni cassa
[yoniso (sī. syā. pī.), yonissa (ka.)] āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi dvīhi?
Saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvejanena, saṃviggassa ca yoniso padhānena. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi
dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā
hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Saṃvejanīyaṭṭhānesu [saṃvejanīyesu ṭhānesu (syā. pī.)] , saṃvijjetheva paṇḍito;
Ātāpī nipako bhikkhu, paññāya samavekkhiya.
‘‘Evaṃ vihārī ātāpī, santavutti anuddhato;
Cetosamathamanuyutto, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassudd āna ṃ –
Dve ca bhikkhū tapanīyā, tapanīyā paratthehi;
Ātāpī
[dve pādā (ka.), dve ātāpī (sī.)] nakuhanā dve [na kuhanā ca (sabbattha)] , somanassena
te dasāti.
2. Dutiyavaggo
1. Vitakkasuttaṃ
38 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tathāgataṃ, bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti
khemo ca vitakko, paviveko ca [viveko ca (syā.)] . Abyāpajjhārāmo [abyāpajjārāmo (ka.),
abyābajjhārāmo (?)] , bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ
abyāpajjhārāmaṃ abyāpajjharataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘imāyāhaṃ iriyāya na kiñci
byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.
‘‘Pavivekārāmo, bhikkhave, tathāgato pavivekarato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ
pavivekārāmaṃ pavivekarataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘yaṃ akusalaṃ taṃ pahīna’nti.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā. Tesaṃ vo, bhikkhave,
tumhākaṃ abyāpajjhārāmānaṃ viharataṃ abyāpajjharatānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati –
‘imāya mayaṃ iriyāya na kiñci byābādhema tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.
‘‘Pavivekārāmā, bhikkhave, viharatha pavivekaratā. Tesaṃ vo, bhikkhave, tumhākaṃ
pavivekārāmānaṃ viharataṃ pavivekaratānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati – ‘kiṃ akusalaṃ,
kiṃ appahīnaṃ, kiṃ pajahāmā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Tathāgataṃ buddhamasayhasāhinaṃ, duve vitakkā samudācaranti naṃ;
Khemo vitakko paṭhamo udīrito, tato viveko dutiyo pakāsito.
‘‘Tamonudaṃ pāragataṃ mahesiṃ, taṃ pattipattaṃ vasimaṃ anāsavaṃ;
Visantaraṃ
[vesantaraṃ (sī. ka.), vissantaraṃ (pī.)] taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ ve muniṃ
antimadehadhāriṃ;
Mārañjahaṃ
[mārajahaṃ (syā.), mānajahaṃ (sī. ka.), mānaṃ jahaṃ (pī.)] brūmi jarāya
pāraguṃ.
‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedho, pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, avekkhati jātijarābhibhūta’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Desanāsuttaṃ
39 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa dve dhammadesanā pariyāyena bhavanti.
Katamā dve? ‘Pāpaṃ pāpakato passathā’ti – ayaṃ paṭhamā dhammadesanā; ‘pāpaṃ pāpakato disvā

tattha nibbindatha virajjatha vimuccath ā’ti –aya ṃ dutiy ā dhammadesan ā. Tath āgatassa, bhikkhave,
arahato sammāsambuddhassa imā dve dhammadesanā pariyāyena bhavantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino;
Pariyāyavacanaṃ passa, dve ca dhammā pakāsitā.
‘‘Pāpakaṃ passatha cetaṃ
[cekaṃ (sī. pī.), chekā (syā.)] , tattha cāpi virajjatha;
Tato virattacittāse, dukkhassantaṃ karissathā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3. Vijjāsuttaṃ
40 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva ahirikaṃ
anottappaṃ; vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva
hirottappa’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yā kācimā duggatiyo, asmiṃ loke paramhi ca;
Avijjāmūlikā sabbā, icchālobhasamussayā.
‘‘Yato ca hoti pāpiccho, ahirīko anādaro;
Tato pāpaṃ pasavati, apāyaṃ tena gacchati.
‘‘Tasmā chandañca lobhañca, avijjañca virājayaṃ;
Vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Paññāparihīnasuttaṃ
41 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Te, bhikkhave, sattā suparihīnā ye ariyāya paññāya parihīnā. Te diṭṭheva dhamme dukkhaṃ
viharanti savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Te
[te
ca kho (?)] , bhikkhave, sattā aparihīnā ye ariyāya paññāya aparihīnā. Te diṭṭheva dhamme sukhaṃ
viharanti avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Paññāya parihānena, passa lokaṃ sadevakaṃ;
Niviṭṭhaṃ nāmarūpasmiṃ, idaṃ saccanti maññati.
‘‘Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī;
Yāya sammā pajānāti, jātibhavaparikkhayaṃ.
‘‘Tesaṃ devā manussā ca, sambuddhānaṃ satīmataṃ;
Pihayanti hāsapaññ āna ṃ [hāsupaññ āna ṃ (sī. aṭṭ ha.)] , sar īrantimadh ārina ’’ nti.

Ayampi attho vutto bhagavat ā, iti me sutanti. Catuttha ṃ.
5. Sukkadhammasuttaṃ
42 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī [hiri (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca,
ottappañca. Ime ce, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā
mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā
ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā
[soṇasigālā (sī. syā. kaṃ. pī.)] . Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve
sukkā dhammā lokaṃ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā
garūnaṃ dārāti vā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yesaṃ ce hiriottappaṃ, sabbadā ca na vijjati;
Vokkantā sukkamūlā te, jātimaraṇagāmino.
‘‘Yesañca hiriottappaṃ, sadā sammā upaṭṭhitā;
Virūḷhabrahmacariyā te, santo khīṇapunabbhavā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Ajātasuttaṃ
43 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ
abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha.
Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa
saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Jātaṃ bhūtaṃ samuppannaṃ, kataṃ saṅkhatamaddhuvaṃ;
Jarāmaraṇasaṅghāṭaṃ, roganīḷaṃ
[roganiḍḍhaṃ (sī.)] pabhaṅguraṃ [pabhaṅgunaṃ (ka. sī.
ka.), pabhaṅguṇaṃ (syā.)] .
‘‘Āhāranettippabhavaṃ, nālaṃ tadabhinandituṃ;
Tassa nissaraṇaṃ santaṃ, atakkāvacaraṃ dhuvaṃ.
‘‘Ajātaṃ asamuppannaṃ, asokaṃ virajaṃ padaṃ;
Nirodho dukkhadhammānaṃ, saṅkhārūpasamo sukho’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Nibbānadhātusuttaṃ
44 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dvemā, bhikkhave, nibbānadhātuyo. Katame dve? Saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca
nibbānadhātu.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti

kh īṇā savo vusitav ā katakara ṇī yo ohitabh āro anuppattasadattho parikkh īṇ abhavasa ṃyojano
sammadaññā vimutto. Tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṃ avighātattā [avigatattā (sī. aṭṭha.)]
manāpāmanāpaṃ paccanubhoti, sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedeti. Tassa yo rāgakkhayo, dosakkhayo,
mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu.
‘‘Katamā ca, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti
khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā
vimutto. Tassa idheva, bhikkhave, sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti
[sītībhavissanti (?)] .
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu. Imā kho, bhikkhave, dve nibbānadhātuyo’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Duve imā cakkhumatā pakāsitā, nibbānadhātū anissitena tādinā;
Ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā, saupādisesā bhavanettisaṅkhayā;
Anupādisesā pana samparāyikā, yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.
‘‘Ye etadaññāya padaṃ asaṅkhataṃ, vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā;
Te dhammasārādhigamā khaye ratā, pahaṃsu te sabbabhavāni tādino’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8. Paṭisallānasuttaṃ
45 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Paṭisallānārāmā
[paṭisallānārāmā (ka.)] , bhikkhave, viharatha paṭisallānaratā, ajjhattaṃ
cetosamathamanuyuttā, anirākatajjhānā, vipassanāya samannāgatā, brūhetā suññāgārānaṃ.
Paṭisallānārāmānaṃ, bhikkhave, viharataṃ paṭisallānaratānaṃ ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttānaṃ
anirākatamajjhānānaṃ vipassanāya samannāgatānaṃ brūhetānaṃ suññāgārānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ
aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ
bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Ye santacittā nipakā, satimanto ca [satimantova (sī. ka.)] jhāyino;
Sammā dhammaṃ vipassanti, kāmesu anapekkhino.
‘‘Appamādaratā santā, pamāde bhayadassino;
Abhabbā parihānāya, nibbānasseva santike’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9. Sikkhānisaṃsasuttaṃ
46 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Sikkhānisaṃsā, bhikkhave, viharatha paññuttarā vimuttisārā satādhipateyyā. Sikkhānisaṃsānaṃ,
bhikkhave, viharataṃ paññuttarānaṃ vimuttisārānaṃ satādhipateyyānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ
phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā
avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Paripuṇṇasikkhaṃ
[paripuṇṇasekhaṃ (sī.), paripuṇṇasekkhaṃ (syā.)] apahānadhammaṃ,
paññuttara ṃ jātikhayantadassi ṃ;

Ta ṃ ve muni ṃ antimadehadh āri ṃ, mārañjaha ṃ br ūmi jar āya p āragu ṃ.
‘‘Tasmā sadā jhānaratā samāhitā, ātāpino jātikhayantadassino;
Māraṃ sasenaṃ abhibhuyya bhikkhavo, bhavatha jātimaraṇassa pāragā’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10. Jāgariyasuttaṃ
47 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Jāgaro cassa, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vippasanno ca
tattha kālavipassī ca kusalesu dhammesu. Jāgarassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato satassa
sampajānassa samāhitassa pamuditassa vippasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṃ
phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Jāgarantā suṇāthetaṃ, ye suttā te pabujjhatha;
Suttā jāgaritaṃ seyyo, natthi jāgarato bhayaṃ.
‘‘Yo jāgaro ca satimā sampajāno, samāhito mudito vippasanno ca;
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, ekodibhūto vihane tamaṃ so.
‘‘Tasmā have jāgariyaṃ bhajetha, ātāpī bhikkhu nipako jhānalābhī;
Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
11. Āpāyikasuttaṃ
48 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Dveme, bhikkhave, āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame dve? Yo ca abrahmacārī
brahmacāripaṭiñño, yo ca paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena
abrahmacariyena anuddhaṃseti. Ime kho, bhikkhave, dve āpāyikā nerayikā idamappahāyā’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti, yo vāpi katvā na karomi cāha;
Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.
‘‘Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;
Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.
‘‘Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;
Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṃ.
12. Diṭṭhigatasutta ṃ

49 . Vuttañheta ṃ bhagavat ā, vuttamarahat āti me suta ṃ –
‘‘Dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke;
cakkhumanto ca passanti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, olīyanti eke? Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā bhavaratā
bhavasammuditā tesaṃ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na
santiṭṭhati nādhimuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, olīyanti eke.
‘‘Kathañca, bhikkhave, atidhāvanti eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭīyamānā harāyamānā
jiguccham ānā vibhavaṃ abhinandanti – yato kira, bho, ayaṃ attā [satto (sī. ka.)] kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā; etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ etaṃ yāthāvanti. Evaṃ
kho, bhikkhave, atidhāvanti eke.
‘‘Kathañca, bhikkhave, cakkhumanto passanti? Idha bhikkhu bhūtaṃ bhūtato passati; bhūtaṃ
bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhikkhave,
cakkhumanto passantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Ye
[yo (syā. ka.)] bhūtaṃ bhūtato disvā, bhūtassa ca atikkamaṃ;
Yathābhūte vimuccanti, bhavataṇhā parikkhayā.
‘‘Sa ve
[sace (ka. sī. syā. pī.)] bhūtapariñño, so vītataṇho bhavābhave;
Bhūtassa vibhavā bhikkhu, nāgacchati punabbhava’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṃ.
Dutiyo vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Dve indriyā dve tapanīyā, sīlena apare duve;
Anottāpī kuhanā dve ca, saṃvejanīyena te dasa.
Vitakkā desanā vijjā, paññā dhammena pañcamaṃ;
Ajātaṃ dhātusallānaṃ, sikkhā jāgariyena ca;
Apāyadiṭṭhiyā ceva
[yeva (sī. syā.)] , bāvīsati pakāsitāti.
Dukanipāto niṭṭhito.
3. Tikanipāto
1. Paṭhamavaggo
1. Mūlasuttaṃ
50 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ,
moho akusalamūlaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca.
Tattheta ṃ iti vuccati

‘‘ Lobho doso ca moho ca, purisapāpacetasa ṃ;
Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Dhātusuttaṃ
51 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu –imā kho,
bhikkhave, tisso dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Rūpadhātuṃ [rūpadhātu (sabbattha)] pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;
Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.
‘‘Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā
[phussayitvā (syā.), phassayitvā (pī.)] nirūpadhiṃ;
Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;
Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. dutiyaṃ.
3. Paṭhamavedanāsuttaṃ
52 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā
vedanā
Imā kho, bhikkhave, tisso vedanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;
Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṃ.
‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;
Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyavedanāsuttaṃ
53 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā
vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā;
adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato
diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṃ
vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi
[acchejji (sī. pī.), acchijji (ka.)] , taṇhaṃ,
vivattayi [vāvattayi (sī. aṭṭha.)] saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’’ti.
Etamattha ṃ bhagav ā avoca. Tattheta ṃ iti vuccati

‘‘ Yo sukha ṃ dukkhato adda [dakkhi (s ī. pī. ka.), adakkhi (sy ā.)] , dukkhamaddakkhi sallato;
Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato.
‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;
Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamaesanāsuttaṃ
54 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā –imā kho,
bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;
Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṃ.
‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;
Esanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyaesanāsuttaṃ
55 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā –imā kho,
bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha;
Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā.
‘‘Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino;
Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā;
Esanānaṃ khayā bhikkhu, nirāso akathaṃkathī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamaāsavasuttaṃ
56 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo –ime kho,
bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;
Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṃ.
‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Āsav āna ṃ khay ā bhikkhu, nicch āto parinibbuto ’’ ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.
8. Dutiyaāsavasuttaṃ
57 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo –ime kho,
bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Yassa kāmāsavo khīṇo, avijjā ca virājitā;
Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi;
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti
[savāhananti (bahūsu)] .
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.
9. Taṇhāsuttaṃ
58 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā –imā kho,
bhikkhave, tisso taṇhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Taṇhāyogena saṃyuttā, rattacittā bhavābhave;
Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;
Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātīmaraṇagāmino.
‘‘Ye ca taṇhaṃ pahantvāna, vītataṇhā
[nikkaṇhā ca (sī. ka.)] bhavābhave;
Te ve [te ca (sī. pī. ka.)] pāraṅgatā [pāragatā (ka. sī. syā.)] loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.
10. Māradheyyasuttaṃ
59 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocati.
Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena
samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti –imehi kho,
bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocatī’’ti.
Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, yassa ete subhāvitā;
Atikkamma māradheyyaṃ, ādiccova virocatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.
Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassudd āna ṃ –
Mūladhātu atha vedanā duve, esanā ca duve āsavā duve;
Taṇhāto ca atha
[taṇhāto atha (syā.)] māradheyyato, vaggamāhu paṭhamanti muttamanti.
2. Dutiyavaggo
1. Puññakiriyavatthusuttaṃ
60 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu,
sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu –imāni kho, bhikkhave, tīṇi
puññakiriyavatthūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;
Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.
‘‘Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye;
Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.
2. Cakkhusuttaṃ
61 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu
imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Maṃsacakkhu dibbacakkhu, paññācakkhu anuttaraṃ;
Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.
‘‘Maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno;
Yato ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhu anuttaraṃ;
Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.
3. Indriyasuttaṃ
62 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ,
aññātāvindriyaṃ –imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.

‘‘ Tato aññ ā vimuttassa, ñ āṇ aṃ ve hoti t ādino;
Akuppā me vimuttīti, bhavasaṃyojanakkhayā.
‘‘Sa ve
[sace (sī. syā.)] indriyasampanno, santo santipade rato;
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.
4. Addhāsuttaṃ
63 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā –ime
kho, bhikkhave, tayo addhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;
Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.
‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;
Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṃ.
‘‘Sa ve
[sace (ka.)] akkheyyasampanno, santo santipade rato;
Saṅkhāyasevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.
5. Duccaritasuttaṃ
64 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ,
manoduccaritaṃ –imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti
vuccati
‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;
Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.
‘‘Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.
6. Sucaritasuttaṃ
65 . Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ –
imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati
‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).