Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Dhammapadapāḷi

Dhammapadapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (30 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Dhammapadapāḷi
1. Yamakavaggo
1. Manopubba ṅgam ā dhamm ā, manose ṭṭ hā manomay ā;
Manasā ce paduṭṭhena, bhāsatikaroti vā;
Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato padaṃ.
2. Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce pasannena, bhāsatikaroti vā;
Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī
[anupāyinī (ka.)] .
3. Akkocchi ma ṃ avadhi ma ṃ, ajini [ajin ī (?)] ma ṃ ah āsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
4. Akkocchi ma ṃ avadhi ma ṃ, ajini ma ṃ ah āsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
5. Na hi verena ver āni, sammant īdha kud ācana ṃ;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.
6. Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
7. Subhānupassiṃ viharantaṃ, indriyesu asaṃvutaṃ;
Bhojanamhi cāmattaññuṃ, kusītaṃ hīnavīriyaṃ;
Taṃ ve pasahati māro, vāto rukkhaṃva dubbalaṃ.
8.
Asubh ānupassiviharanta ṃ, indriyesu susa ṃvuta ṃ;
Bhojanamhi ca mattaññuṃ, saddhaṃ āraddhavīriyaṃ;
Taṃ ve nappasahati māro, vāto selaṃva pabbataṃ.
9. Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati;
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
10 . Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati.
11 . Asāre sāramatino, sāre cāsāradassino;
Te sāraṃ nādhigacchanti, micchāsaṅkappagocarā.
12 . Sārañca sārato ñatvā, asārañca asārato;
Te sāraṃ adhigacchanti, sammāsaṅkappagocarā.
13 . Yathā agāraṃ ducchannaṃ, vuṭṭhī samativijjhati;

Eva ṃ abh āvitacitta ṃ, rāgo samativijjhati.
14 . Yathā agāraṃ suchannaṃ, vuṭṭhī na samativijjhati;
Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ, rāgo na samativijjhati.
15 . Idha socati pecca socati, pāpakārī ubhayattha socati;
So socati so vihaññati, disvā kammakiliṭṭhamattano.
16 .
Idha modati pecca modati, katapuñño ubhayattha modati;
So modati so pamodati, disvā kammavisuddhimattano.
17 . Idha tappati pecca tappati, p āpak ārī [pāpak āri (?)] ubhayattha tappati;
‘‘Pāpaṃ me kata’’nti tappati, bhiyyo [bhīyo (sī.)] tappati duggatiṃ gato.
18 . Idha nandati pecca nandati, katapuñño ubhayattha nandati;
‘‘Puññaṃ me kata’’nti nandati, bhiyyo nandati suggatiṃ gato.
19 .
Bahumpi ce sa ṃhita [sahita ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] bh āsam āno, na takkaro hoti naro pamatto;
Gopova gāvo gaṇayaṃ paresaṃ, na bhāgavā sāmaññassa hoti.
20 . Appampi ce sa ṃhita bh āsam āno, dhammassa hoti [hot ī (sī. pī.)] anudhammac ārī;
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sammappajāno suvimuttacitto;
Anupādiyāno idhahuraṃ vā, sa bhāgavā sāmaññassa hoti.
Yamakavaggo paṭhamo niṭṭhito.
2. Appamādavaggo
21 .
Appam ādo amatapada ṃ [amatapada ṃ (ka.)] , pam ādo maccuno pada ṃ;
Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā.
22 . Eva ṃ [eta ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] visesato ñatv ā, appam ādamhi pa ṇḍ it ā;
Appamāde pamodanti, ariyānaṃ gocare ratā.
23 . Te jhāyino sātatikā, niccaṃ daḷhaparakkamā;
Phusanti dhīrā nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
24 . Uṭṭhānavato satīmato
[satimato (sī. syā. ka.)] , sucikammassa nisammakārino;
Saññatassa dhammajīvino, appamattassa [apamattassa (?)] yasobhivaḍḍhati.
25 . Uṭṭhānenappamādena, saṃyamena damena ca;
Dīpaṃ kayirātha medhāvī, yaṃ ogho nābhikīrati.
26 . Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā;
Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.
27 . Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṃ
[sandhavaṃ (ka)] ;
Appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṃ sukhaṃ.
28 . Pam āda ṃ appam ādena, yad ā nudati pa ṇḍ ito;
Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṃ pajaṃ;

Pabbata ṭṭ hova bh ūma ṭṭ he [bhumma ṭṭ he (s ī. sy ā.)] , dh īro b āle avekkhati.
29 . Appamatto pamattesu, suttesu bahujāgaro;
Abalassaṃva sīghasso, hitvā yāti sumedhaso.
30 . Appamādena maghavā, devānaṃ seṭṭhataṃ gato;
Appamādaṃ pasaṃsanti, pamādo garahito sadā.
31 .
Appam ādarato bhikkhu, pam āde bhayadassi v ā;
Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ, ḍahaṃ aggīva gacchati.
32 . Appam ādarato bhikkhu, pam āde bhayadassi v ā;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike.
Appamādavaggo dutiyo niṭṭhito.
3. Cittavaggo
33 . Phandanaṃ capalaṃ cittaṃ, dūrakkhaṃ [durakkhaṃ (sabbattha)] dunnivārayaṃ;
Ujuṃ karoti medhāvī, usukārova tejanaṃ.
34 . Vārijova thale khitto, okamokataubbhato;
Pariphandatidaṃ cittaṃ, māradheyyaṃ pahātave.
35 . Dunniggahassa lahuno, yatthakāmanipātino;
Cittassa damatho sādhu, cittaṃ dantaṃ sukhāvahaṃ.
36 .
Sududdasa ṃ sunipu ṇaṃ, yatthak āmanip ātina ṃ;
Cittaṃ rakkhetha medhāvī, cittaṃ guttaṃ sukhāvahaṃ.
37 . Dūra ṅgama ṃ ekacara ṃ [ekac āra ṃ (ka.)] , asar īra ṃ guh āsaya ṃ;
Ye cittaṃ saṃyamessanti, mokkhanti mārabandhanā.
38 . Anava ṭṭ hitacittassa, saddhamma ṃ avij ānato;
Pariplavapasādassa, paññā na paripūrati.
39 . Anavassutacittassa, ananv āhatacetaso;
Puññapāpapahīnassa, natthi jāgarato bhayaṃ.
40 . Kumbh ūpama ṃ kāyamima ṃ viditv ā, nagar ūpama ṃ cittamida ṃ ṭ hapetv ā;
Yodhetha māraṃ paññāvudhena, jitañca rakkhe anivesano siyā.
41 . Aciraṃ vatayaṃ kāyo, pathaviṃ adhisessati;
Chuddho apetaviññāṇo, niratthaṃva kaliṅgaraṃ.
42 . Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā, verīpana verinaṃ;
Micchāpaṇihitaṃ cittaṃ, pāpiyo
[pāpiyaṃ (?)] naṃ tato kare.
43 . Na taṃ mātā pitā kayirā, aññe vāpi ca ñātakā;
Samm āpa ṇihitacitta ṃ, seyyaso na ṃ tato kare.

Cittavaggo tatiyo ni ṭṭ hito.
4. Pupphavaggo
44 . Ko ima ṃ [koma ṃ (ka.)] pathavi ṃ vicessati [vijessati (s ī. sy ā. pī.)] , yamalokañca ima ṃ
sadevakaṃ;
Ko dhammapadaṃ sudesitaṃ, kusalo pupphamiva pacessati
[pupphamivappacessati (ka.)] .
45 . Sekho pathaviṃ vicessati, yamalokañca imaṃ sadevakaṃ;
Sekho dhammapadaṃ sudesitaṃ, kusalo pupphamiva pacessati.
46 . Pheṇūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā, marīcidhammaṃ abhisambudhāno;
Chetvāna mārassa papupphakāni
[sapupphakāni (ṭīkā)] , adassanaṃ maccurājassa gacche.
47 . Pupphāni heva pacinantaṃ, byāsattamanasaṃ [byāsattamānasaṃ (ka.)] naraṃ;
Suttaṃ gāmaṃ mahoghova, maccu ādāya gacchati.
48 . Pupphāni heva pacinantaṃ, byāsattamanasaṃ naraṃ;
Atittaññeva kāmesu, antako kurute vasaṃ.
49 .
Yath āpi bhamaro puppha ṃ, va ṇṇ agandhamahe ṭhaya ṃ [va ṇṇ agandhamapo ṭhaya ṃ (ka.)] ;
Paleti rasamādāya, evaṃ gāme munī care.
50 . Na paresa ṃ vilom āni, na paresa ṃ kat ākata ṃ;
Attanova avekkheyya, katāni akatāni ca.
51 . Yath āpi rucirapuppha ṃ, va ṇṇ avanta ṃ agandhaka ṃ;
Evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato.
52 . Yath āpi rucirapuppha ṃ, va ṇṇ avanta ṃ sugandhaka ṃ [sagandhaka ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] ;
Evaṃ subhāsitā vācā, saphalā hoti kubbato [sakubbato (sī. pī.), pakubbato (sī. aṭṭha.),
sukubbato (syā. kaṃ.)] .
53 . Yathāpi puppharāsimhā, kayirā mālāguṇe bahū;
Evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ.
54 . Na pupphagandho paṭivātameti, na candanaṃ tagaramallikā
[tagaramallikā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ;
Satañca gandho paṭivātameti, sabbā disā sappuriso pavāyati.
55 . Candanatagaravāpi, uppalaatha vassik ī;
Etesaṃ gandhajātānaṃ, sīlagandho anuttaro.
56 . Appamatto aya ṃ gandho, yv āya ṃ tagaracandana ṃ [yāya ṃ tagaracandan ī (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] ;
Yo ca sīlavataṃ gandho, vāti devesu uttamo.
57 . Tesaṃ sampannasīlānaṃ, appamādavihārinaṃ;
Sammadaññā vimuttānaṃ, māro maggaṃ na vindati.
58 .
Yath ā sa ṅkāra ṭhānasmi ṃ [sa ṅkāradh ānasmi ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , ujjhitasmi ṃ mah āpathe;
Padumaṃ tattha jāyetha, sucigandhaṃ manoramaṃ.

59 . Eva ṃ sa ṅkārabh ūtesu, andhabh ūte [andh ībh ūte (ka.)] puthujjane;
Atirocati paññāya, sammāsambuddhasāvako.
Pupphavaggo catuttho niṭṭhito.
5. Bālavaggo
60 . Dīgh ā jāgarato ratti, d īgha ṃ santassa yojana ṃ;
Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
61 . Carañce n ādhigaccheyya, seyya ṃ sadisamattano;
Ekacariyaṃ [ekacariyaṃ (ka.)] daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
62 . Puttā matthi dhanammatthi [puttamatthi dhanamatthi (ka.)] , iti bālo vihaññati;
Attā hi [attāpi (?)] attano natthi, kuto puttā kuto dhanaṃ.
63 . Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tena so;
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve ‘‘bālo’’ti vuccati.
64 . Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
65 . Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
66 . Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;
Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.
67 .
Na ta ṃ kammakatasādhu, ya ṃ katv ā anutappati;
Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.
68 . Tañca kammakatasādhu, ya ṃ katv ā nānutappati;
Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.
69 . Madhuv ā [madhu ṃ vā (dī. ni. ṭī kā 1)] maññati b ālo, y āva p āpa ṃ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṃ, bālo [atha bālo (sī. syā.) atha (?)] dukkhaṃ nigacchati.
70 . M āse m āse kusaggena, b ālo bhuñjeyya bhojana ṃ;
Na so saṅkhātadhammānaṃ [saṅkhatadhammānaṃ (sī. pī. ka.)] , kalaṃ agghati soḷasiṃ.
71 . Na hi p āpa ṃ katakamma ṃ, sajju kh īra ṃva muccati;
Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova [bhasmāchannova (sī. pī. ka.)] pāvako.
72 . Yāvadeva anatthāya, ñattaṃ [ñātaṃ (?)] bālassa jāyati;
Hanti bālassa sukkaṃsaṃ, muddhamassa vipātayaṃ.
73 . Asantaṃ bhāvanamiccheyya [asantaṃ bhāvamiccheyya (syā.), asantabhāvanamiccheyya
(ka.)] , purekkhārañca bhikkhusu;
Āvāsesu ca issariyaṃ, pūjā parakulesu ca.
74 . Mameva kata maññantu, gih īpabbajit ā ubho;

Mamev ātivas ā assu, kicc ākiccesu kismici;
Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhati.
75 . Aññ ā hi lābh ūpanis ā, aññ ā nibb ānag āmin ī;
Evametaṃ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako;
Sakkāraṃ nābhinandeyya, vivekamanubrūhaye.
Bālavaggo pañcamo niṭṭhito.
6. Paṇḍitavaggo
76 .
Nidh īna ṃva pavattāra ṃ, ya ṃ passe vajjadassina ṃ;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
77 . Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo.
78 . Na bhaje pāpake mitte, na bhaje purisādhame;
Bhajetha mitte kalyāṇe, bhajetha purisuttame.
79 . Dhammapīti sukhaṃ seti, vippasannena cetasā;
Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito.
80 . Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti
[damayanti (ka.)] tejanaṃ;
Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā.
81 . Selo yath ā ekaghano [ekagghano (ka.)], v ātena na sam īrati;
Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.
82 . Yath āpi rahado gambh īro, vippasanno an āvilo;
Evaṃ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā.
83 . Sabbattha ve sappuris ā cajanti, na kāmak āmā lapayanti santo;
Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena, na uccāvacaṃ [noccāvacaṃ (sī. aṭṭha.)] paṇḍitā dassayanti.
84 . Na attahetu na parassa hetu, na puttamicche na dhana ṃ na ra ṭṭha ṃ;
Na iccheyya [nayicche (pī.), nicche (?)] adhammena samiddhimattano, sa sīlavā paññavā
dhammiko siyā.
85 . Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;
Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.
86 . Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;
Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
87 . Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;
Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.
88 .
Tatrābhiratimiccheyya, hitv ā kāme akiñcano;
Pariyodapeyya [pariyodāpeyya (?)] attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

89 . Yesa ṃ sambodhiya ṅgesu, samm ā cittasubh āvita ṃ;
Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;
Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā.
Paṇḍitavaggo chaṭṭho niṭṭhito.
7. Arahantavaggo
90 . Gataddhino visokassa, vippamuttassa sabbadhi;
Sabbaganthappahīnassa, pariḷāho na vijjati.
91 . Uyyuñjanti satīmanto, na nikete ramanti te;
Haṃsāva pallalaṃ hitvā, okamokaṃ jahanti te.
92 . Yesaṃ sannicayo natthi, ye pariññātabhojanā;
Suññato animitto ca, vimokkho yesaṃ gocaro;
Ākāse va sakuntānaṃ
[sakuṇānaṃ (ka.)], gati tesaṃ durannayā.
93 . Yass āsav ā parikkh īṇā , āhāre ca anissito;
Suññato animitto ca, vimokkho yassa gocaro;
Ākāse va sakuntānaṃ, padaṃ tassa durannayaṃ.
94 . Yassindriyāni samathaṅgatāni
[samathaṃ gatāni (sī. pī.)], assā yathā sārathinā sudantā;
Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino.
95 . Pathavisamo no virujjhati, indakhilupamo [indakhīlūpamo (sī. syā. ka.)] tādi subbato;
Rahadova apetakaddamo, saṃsārā na bhavanti tādino.
96 . Santatassa manahoti, santā vācā ca kamma ca;
Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino.
97 . Assaddho akataññ ū ca, sandhicchedo ca yo naro;
Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso.
98 . Gāme v ā yadi v āraññe, ninne v ā yadi v ā thale;
Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ.
99 . Rama ṇīyāni araññ āni, yattha na ramatī jano;
Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino.
Arahantavaggo sattamo niṭṭhito.
8. Sahassavaggo
100 .Sahassamapi ce v ācā, anatthapadasa ṃhitā;
Ekaṃ atthapadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammati.
101 .Sahassamapi ce g āth ā, anatthapadasa ṃhitā;
Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammati.
102 .Yo ca g āth ā sata ṃ bh āse, anatthapadasa ṃhitā [anatthapadasañhita ṃ (ka.) visesana ṃ heta ṃ
gāthātipadassa];

Eka ṃ dhammapadaseyyo, ya ṃ sutv ā upasammati.
103 .Yo sahassaṃ sahassena, saṅgāme mānuse jine;
Ekañca jeyyamattānaṃ
[attānaṃ (sī. pī.)], sa ve saṅgāmajuttamo.
104 .Attā have jitaṃ seyyo, yā cāyaṃ itarā pajā;
Attadantassa posassa, niccaṃ saññatacārino.
105 .
Neva devo na gandhabbo, na m āro saha brahmun ā;
Jitaṃ apajitaṃ kayirā, tathārūpassa jantuno.
106 .Māse māse sahassena, yo yajetha satasama ṃ;
Ekañca bhāvitattānaṃ, muhuttamapi pūjaye;
Sāyeva pūjanā seyyo, yañce vassasataṃ hutaṃ.
107 .Yo ca vassasataṃ jantu, aggiṃ paricare vane;
Ekañca bhāvitattānaṃ, muhuttamapi pūjaye;
Sāyeva pūjanā seyyo, yañce vassasataṃ hutaṃ.
108 .
Ya ṃ kiñci yiṭṭha ṃ va huta ṃ va [yiṭṭhañca hutañca (ka.)] loke, sa ṃvacchara ṃ yajetha
puññapekkho;
Sabbampi taṃ na catubhāgameti, abhivādanā ujjugatesu seyyo.
109 .Abhivādanasīlissa, niccaṃ vuḍḍhāpacāyino
[vaddhāpacāyino (sī. pī.)];
Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.
110 .Yo ca vassasataṃ jīve, dussīlo asamāhito;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, sīlavantassa jhāyino.
111 .Yo ca vassasataṃ jīve, duppañño asamāhito;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, paññavantassa jhāyino.
112 .Yo ca vassasataṃ jīve, kusīto hīnavīriyo;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, vīriyamārabhato daḷhaṃ.
113 .Yo ca vassasataṃ jīve, apassaṃ udayabbayaṃ;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato udayabbayaṃ.
114 .
Yo ca vassasata ṃ jīve, apassa ṃ amatapada ṃ;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato amataṃ padaṃ.
115 .Yo ca vassasata ṃ jīve, apassa ṃ dhammamuttama ṃ;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato dhammamuttamaṃ.
Sahassavaggo aṭṭhamo niṭṭhito.
9. Pāpavaggo
116 .Abhittharetha kalyāṇe, pāpā cittaṃ nivāraye;
Dandhañhi karoto puñña ṃ, pāpasmiṃ ramatī mano.

117 .Pāpañce puriso kayirā, na na ṃ [na ta ṃ (sī. pī.)]kayirā punappuna ṃ;
Na tamhi chandaṃ kayirātha, dukkho pāpassa uccayo.
118 .Puññañce puriso kayirā, kayirā naṃ [kayirāthetaṃ (sī. syā.), kayirāthenaṃ (pī.)]punappunaṃ;
Tamhi chandaṃ kayirātha, sukho puññassa uccayo.
119 .Pāpopi passati bhadraṃ, yāva pāpaṃ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṃ, atha pāpo pāpāni
[atha pāpāni (?)] passati.
120 .Bhadropi passati p āpa ṃ, yāva bhadra ṃ na paccati;
Yadā ca paccati bhadraṃ, atha bhadro bhadrāni [atha bhadrāni (?)] passati.
121 .Māvamaññetha [m āppamaññetha (s ī. sy ā. pī.)]pāpassa, na manta ṃ [na ma ṃ ta ṃ (sī. pī.), na
mattaṃ (syā.)]āgamissati;
Udabindunipātena, udakumbhopi pūrati;
Bālo pūrati
[pūrati bālo (sī. ka.), āpūrati bālo (syā.)]pāpassa, thokaṃ thokampi [thoka
thokampi (sī. pī.)]ācinaṃ.
122 .Māvamaññetha puññassa, na manta ṃ ā gamissati;
Udabindunipātena, udakumbhopi pūrati;
Dhīro pūrati puññassa, thokaṃ thokampi ācinaṃ.
123 .Vāṇijova bhayaṃ maggaṃ, appasattho mahaddhano;
Visaṃ jīvitukāmova, pāpāni parivajjaye.
124 .Pāṇimhi ce vaṇo nāssa, hareyya pāṇinā visaṃ;
Nābbaṇaṃ visamanveti, natthi pāpaṃ akubbato.
125 .
Yo appadu ṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa ana ṅga ṇassa;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto.
126 .Gabbhameke uppajjanti, niraya ṃ pāpakammino;
Saggaṃ sugatino yanti, parinibbanti anāsavā.
127 .Na antalikkhe na samuddamajjhe, na pabbatāna ṃ vivara ṃ pavissa [pavisa ṃ (sy ā.)];
Na vijjatī [na vijjati (ka. sī. pī. ka.)] so jagatippadeso, yatthaṭṭhito [yatraṭṭhito (syā.)]mucceyya
pāpakammā.
128 .Na antalikkhe na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa;
Na vijjatī so jagatippadeso, yatthaṭṭhitaṃ
[yatraṭṭhitaṃ (syā.)]nappasaheyya maccu.
Pāpavaggo navamo niṭṭhito.
10. Daṇḍavaggo
129 .Sabbe tasanti da ṇḍ assa, sabbe bh āyanti maccuno;
Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.
130 .Sabbe tasanti da ṇḍ assa, sabbesa ṃ jīvitapiya ṃ;
Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.

131 .Sukhak āmāni bh ūtāni, yo da ṇḍ ena vihiṃsati;
Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ.
132 .Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;
Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhaṃ.
133 .Māvoca pharusaṃ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṃ
[paṭivadeyyuṃ taṃ (ka.)];
Dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ [phuseyyuṃ taṃ (ka.)].
134 .Sace neresi attāna ṃ, ka ṃso upahato yath ā;
Esa pattosi nibbānaṃ, sārambho te na vijjati.
135 .Yath ā da ṇḍ ena gop ālo, g āvo p ājeti gocara ṃ;
Evaṃ jarā ca maccu ca, āyuṃ pājenti pāṇinaṃ.
136 .Atha pāpāni kammāni, karaṃ bālo na bujjhati;
Sehi kammehi dummedho, aggidaḍḍhova tappati.
137 .
Yo da ṇḍ ena ada ṇḍ esu, appadu ṭṭhesu dussati;
Dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ, khippameva nigacchati.
138 .Vedanapharusa ṃ jāniṃ, sarīrassa ca bhedana ṃ [sarīrassa pabhedana ṃ (sy ā.)];
Garukaṃ vāpi ābādhaṃ, cittakkhepañca [cittakkhepaṃ va (sī. syā. pī.)]pāpuṇe.
139 .Rājato vā upasaggaṃ [upassaggaṃ (sī. pī.)], abbhakkhānañca [abbhakkhānaṃ va (sī. pī.)]
dāruṇaṃ;
Parikkhayañca
[parikkhayaṃ va (sī. syā. pī.)]ñātīnaṃ, bhogānañca [bhogānaṃ va (sī. syā.
pī.)]pabhaṅguraṃ [pabhaṅgunaṃ (ka.)].
140 .Atha v āssa ag ārāni, aggi ḍahati [ḍayhati (ka.)] p āvako;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati [so upapajjati (sī. syā.)].
141 .Na naggacariy ā na ja ṭā na pa ṅkā, nānāsak ā tha ṇḍ ilas āyik ā vā;
Rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.
142 .Alaṅkato cepi samaṃ careyya, santo danto niyato brahmacārī;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
143 .Hirīnisedho puriso, koci lokasmi vijjati;
Yo niddaṃ
[nindaṃ (sī. pī.) saṃ. ni. 1.18] apabodheti [apabodhati (sī. syā. pī.)], asso bhadro
kasāmiva.
144 .Asso yath ā bhadro kas āniviṭṭho, ātāpino sa ṃvegino bhav ātha;
Saddhāya sīlena ca vīriyena ca, samādhinā dhammavinicchayena ca;
Sampannavijjācaraṇā patissatā, jahissatha
[pahassatha (sī. syā. pī.)]dukkhamidaṃ anappakaṃ.
145 .Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ;
Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti subbatā.
Da ṇḍ avaggo dasamo niṭṭhito.

11. Jar āvaggo
146 .Ko nu h āso [kinnu h āso (ka.)] kim ānando, nicca ṃ pajjalite sati;
Andhakārena onaddhā, padīpaṃ na gavesatha.
147 .Passa cittakatabimba ṃ, aruk āya ṃ samussita ṃ;
Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.
148 .Pariji ṇṇ amida ṃ rūpa ṃ, rogan īḷ aṃ [rogani ḍḍ ha ṃ (sī. pī.), roganiddha ṃ (sy ā.)] pabha ṅgura ṃ;
Bhijjati pūtisandeho, maraṇantañhi jīvitaṃ.
149 .Yānim āni apatth āni [y ānim āni apatth āni (s ī. sy ā. pī.), yānim āni ’paviddh āni (?)] , al ābūneva
[alāpūneva (sī. syā. pī.)] sārade;
Kāpotakāni aṭṭhīni, tāni disvānarati.
150 .Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ, maṃsalohitalepanaṃ;
Yattha jarā ca maccu ca, māno makkho ca ohito.
151 .Jīranti ve rājarathā sucittā, atho sarīrampi jaraṃ upeti;
Satañca dhammo na jaraṃ upeti, santo have sabbhi pavedayanti.
152 .
Appassut āya ṃ puriso, balibaddhova [balivaddova (s ī. sy ā. pī.)] jīrati;
Maṃsāni tassa vaḍḍhanti, paññā tassa na vaḍḍhati.
153 .Anekaj ātisa ṃsāra ṃ, sandh āvissa ṃ anibbisa ṃ;
Gahakāraṃ [gahakārakaṃ (sī. syā. pī.)] gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
154 .Gahak āraka di ṭṭ hosi, puna geha ṃ na k āhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā.
155 .Acaritvā brahmacariyaṃ, aladdhā yobbane dhanaṃ;
Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale.
156 .Acaritvā brahmacariyaṃ, aladdhā yobbane dhanaṃ;
Senti cāpātikhīṇāva, purāṇāni anutthunaṃ.
Jarāvaggo ekādasamo niṭṭhito.
12. Attavaggo
157 .
Att ānañce piya ṃ jaññ ā, rakkheyya na ṃ surakkhita ṃ;
Tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ, paṭijaggeyya paṇḍito.
158 .Attānameva paṭhamaṃ, patirūpe nivesaye;
Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito.
159 .Attānaṃ ce tathā kayirā, yathāññamanusāsati;
Sudanto vata dametha, attā hi kira duddamo.

160 .Att ā hi attano n ātho, ko hi n ātho paro siy ā;
Attanā hi sudantena, nāthaṃ labhati dullabhaṃ.
161 .Attanā hi kataṃ pāpaṃ, attajaṃ attasambhavaṃ;
Abhimatthati
[abhimantati (sī. pī.)] dummedhaṃ, vajiraṃ vasmamayaṃ
[vajiraṃva’mhamayaṃ (syā. ka.)] maṇiṃ.
162 .Yassa accantaduss īlya ṃ, māluv ā sālamivotthata ṃ;
Karoti so tathattānaṃ, yathā naṃ icchatī diso.
163 .Sukar āni as ādh ūni, attano ahit āni ca;
Yaṃ ve hitañca sādhuñca, taṃ ve paramadukkaraṃ.
164 .Yo sāsanaṃ arahataṃ, ariyānaṃ dhammajīvinaṃ;
Paṭikkosati dummedho, diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ;
Phalāni kaṭṭhakasseva, attaghātāya
[attaghaññāya (sī. syā. pī.)] phallati.
165 .Attanā hi [attanāva (sī. syā. pī.)] kataṃ pāpaṃ, attanā saṃkilissati;
Attanā akataṃ pāpaṃ, attanāva visujjhati;
Suddhī asuddhi paccattaṃ, nāñño aññaṃ
[nāññamañño(sī.)] visodhaye.
166 .Attadattha ṃ paratthena, bahun āpi na h āpaye;
Attadatthamabhiññāya, sadatthapasuto siyā.
Attavaggo dvādasamo niṭṭhito.
13. Lokavaggo
167 .Hīnadhamma ṃ na seveyya, pam ādena na sa ṃvase;
Micchādiṭṭhiṃ na seveyya, na siyā lokavaḍḍhano.
168 .Utti ṭṭ he nappamajjeyya, dhammasucaritacare;
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca.
169 .Dhammacare sucarita ṃ, na na ṃ duccaritacare;
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca.
170 .Yath ā pubbu ḷaka ṃ [pubbu ḷaka ṃ (sī. pī.)] passe, yath ā passe mar īcika ṃ;
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passati.
171 .Etha passathima ṃ loka ṃ, citta ṃ rājarath ūpama ṃ;
Yattha bālā visīdanti, natthi saṅgo vijānataṃ.
172 .Yo ca pubbe pamajjitvā, pacchā so nappamajjati;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
173 .Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ, kusalena pidhīyati
[pitīyati (sī. syā. pī.)] ;
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
174 .Andhabhūto [andhībhūto (ka.)] ayaṃ loko, tanukettha vipassati;
Saku ṇo j ālamuttova, appo sagg āya gacchati.

175 .Ha ṃsādiccapathe yanti, ākāse yanti iddhiy ā;
Nīyanti dhīrā lokamhā, jetvā māraṃ savāhiniṃ [savāhanaṃ (syā. ka.)] .
176 .Ekaṃ dhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;
Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriyaṃ.
177 .Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti, bālā have nappasaṃsanti dānaṃ;
Dhīro ca dānaṃ anumodamāno, teneva so hoti sukhī parattha.
178 .
Pathaby ā ekarajjena, saggassa gamanena v ā;
Sabbalokādhipaccena, sotāpattiphalaṃ varaṃ.
Lokavaggo terasamo niṭṭhito.
14. Buddhavaggo
179 .Yassa jitaṃ nāvajīyati, jitaṃ yassa [jitamassa (sī. syā. pī.), jitaṃ massa (ka.)] no yāti koci
loke;
Taṃ buddhamanantagocaraṃ, apadaṃ kena padena nessatha.
180 .
Yassa j ālin ī visattik ā, ta ṇhā natthi kuhiñci netave;
Taṃ buddhamanantagocaraṃ, apadaṃ kena padena nessatha.
181 .Ye jh ānapasut ā dh īrā, nekkhamm ūpasame rat ā;
Devāpi tesaṃ pihayanti, sambuddhānaṃ satīmataṃ.
182 .Kiccho manussapa ṭil ābho, kiccha ṃ macc āna j īvita ṃ;
Kicchaṃ saddhammassavanaṃ, kiccho buddhānamuppādo.
183 .Sabbap āpassa akara ṇaṃ, kusalassa upasampad ā [kusalass ūpasampad ā (sy ā.)] ;
Sacittapariyodapanaṃ [sacittapariyodāpanaṃ (?)] , etaṃ buddhāna sāsanaṃ.
184 .Khant ī paramatapo titikkh ā, nibb āna ṃ [nibb āṇ aṃ (ka. s ī. pī.)] parama ṃ vadanti buddh ā;
Na hi pabbajito parūpaghātī, na [ayaṃ nakāro sī. syā. pī. pātthakesu na dissati] samaṇo hoti
paraṃ viheṭhayanto.
185 .Anūpavādo anūpaghāto [anupavādo anupaghāto (syā. ka.)] , pātimokkhe ca saṃvaro;
Mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañca sayanāsanaṃ;
Adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsanaṃ.
186 .
Na kah āpa ṇavassena, titti k āmesu vijjati;
Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.
187 .Api dibbesu kāmesu, ratiṃ so nādhigacchati;
Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvako.
188 .Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti, pabbatāni vanāni ca;
Ārāmarukkhacetyāni, manussā bhayatajjitā.
189 .Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, netaṃ saraṇamuttamaṃ;
Netasara ṇam āgamma, sabbadukkh ā pamuccati.

190 .Yo ca buddhañca dhammañca, sa ṅghañca sara ṇaṃ gato;
Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.
191 .Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
192 .Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;
Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccati.
193 .
Dullabho puris ājañño, na so sabbattha j āyati;
Yattha so jāyati dhīro, taṃ kulaṃ sukhamedhati.
194 .Sukho buddh ānamupp ādo, sukh ā saddhammadesan ā;
Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānaṃ tapo sukho.
195 .Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake;
Papañcasamatikkante, tiṇṇasokapariddave.
196 .
Te tādise p ūjayato, nibbute akutobhaye;
Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenaci.
Buddhavaggo cuddasamo niṭṭhito.
15. Sukhavaggo
197 .Susukhaṃ vata jīvāma, verinesu averino;
Verinesu manussesu, viharāma averino.
198 .
Susukhavata j īvāma, āturesu an ātur ā;
Āturesu manussesu, viharāma anāturā.
199 .Susukhavata j īvāma, ussukesu anussuk ā;
Ussukesu manassesu, viharāma anussukā.
200 .Susukhavata j īvāma, yesa ṃ no natthi kiñcana ṃ;
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā.
201 .Jayaverapasavati, dukkhaseti par ājito;
Upasanto sukhaṃ seti, hitvā jayaparājayaṃ.
202 .Natthi r āgasamo aggi, natthi dosasamo kali;
Natthi khandhasamā [khandhādisā (sī. syā. pī. rūpasiddhiyā sameti)] dukkhā, natthi santiparaṃ
sukhaṃ.
203 .Jighacchāparamā rogā, saṅkhāraparamā [saṅkārā paramā (bahūsu)] dukhā;
Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ.
204 .Ārogyaparamā lābhā, santuṭṭhiparamaṃ dhanaṃ;
Vissāsaparamā ñāti
[vissāsaparamo ñāti (ka. sī.), vissāsaparamā ñātī (sī. aṭṭha.), vissāsā
paramā ñāti (ka.)] , nibbānaṃ paramaṃ [nibbāṇaparamaṃ (ka. sī.)] sukhaṃ.

205 .Pavivekarasa ṃ pitv ā [pītv ā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , rasa ṃ upasamassa ca;
Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṃ pivaṃ.
206 .Sāhu dassanamariyānaṃ, sannivāso sadā sukho;
Adassanena bālānaṃ, niccameva sukhī siyā.
207 .Bālasaṅgatacārī
[bālasaṅgaticārī (ka.)] hi, dīghamaddhāna socati;
Dukkho bālehi saṃvāso, amitteneva sabbadā;
Dhīro ca sukhasaṃvāso, ñātīnaṃva samāgamo.
208 .
Tasm ā hi –
Dhīrañca paññañca bahussutañca, dhorayhasīlaṃ vatavantamariyaṃ;
Taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ, bhajetha nakkhattapathaṃva candimā
[tasmā hi dhīraṃ
paññañca, bahussutañca dhorayhaṃ; sīlaṃ dhutavatamariyaṃ, taṃ tādisaṃ sappurisaṃ;
sumedhaṃ bhajetha nakkhattapathaṃva candimā; (ka.)] .
Sukhavaggo pannarasamo niṭṭhito.
16. Piyavaggo
209 .Ayoge yuñjamatt āna ṃ, yogasmiñca ayojaya ṃ;
Atthaṃ hitvā piyaggāhī, pihetattānuyoginaṃ.
210 .Mā piyehi sam āgañchi, appiyehi kud ācana ṃ;
Piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ, appiyānañca dassanaṃ.
211 .Tasm ā piya ṃ na kayir ātha, piy āpāyo hi p āpako;
Ganthā tesaṃ na vijjanti, yesaṃ natthi piyāppiyaṃ.
212 .Piyato j āyat ī soko, piyato j āyat ī [jāyate (ka.)] bhaya ṃ;
Piyato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṃ.
213 .Pemato jāyatī soko, pemato jāyatī bhayaṃ;
Pemato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṃ.
214 .Ratiyā jāyatī soko, ratiyā jāyatī bhayaṃ;
Ratiyā vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṃ.
215 .Kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ;
Kāmato vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṃ.
216 .Taṇhāya jāyatī
[jāyate (ka.)] soko, taṇhāya jāyatī bhayaṃ;
Taṇhāya vippamuttassa, natthi soko kuto bhayaṃ.
217 .Sīladassanasampannaṃ, dhammaṭṭhaṃ saccavedinaṃ;
Attano kamma kubbānaṃ, taṃ jano kurute piyaṃ.
218 .Chandajāto anakkhāte, manasā ca phuṭo siyā;
Kāmesu ca appaṭibaddhacitto
[appaṭibandhacitto (ka.)] , uddhaṃsototi vuccati.
219 .Cirappav āsi ṃ purisa ṃ, dūrato sotthim āgata ṃ;

Ñātimitt ā suhajj ā ca, abhinandanti āgata ṃ.
220 .Tatheva katapuññampi, asmā lokā paraṃ gataṃ;
Puññāni paṭigaṇhanti, piyaṃ ñātīva āgataṃ.
Piyavaggo soḷasamo niṭṭhito.
17. Kodhavaggo
221 .
Kodha ṃ jahe vippajaheyya m āna ṃ, sa ṃyojana ṃ sabbamatikkameyya;
Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ, akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā.
222 .Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ, rathaṃ bhantaṃva vāraye [dhāraye (sī. syā. pī.)] ;
Tamahaṃ sārathiṃ brūmi, rasmiggāho itaro jano.
223 .Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ.
224 .Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya, dajjā appampi
[dajjā’ppasmimpi (sī. pī.), dajjā appasmi (syā. ka.)]
yācito;
Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike.
225 .
Ahi ṃsak ā ye munayo [ahi ṃsak āyā munayo (ka.)] , nicca ṃ kāyena sa ṃvut ā;
Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socare.
226 .Sad ā jāgaram ānāna ṃ, ahoratt ānusikkhina ṃ;
Nibbānaṃ adhimuttānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavā.
227 .Por āṇ ameta ṃ atula, neta ṃ ajjatan āmiva;
Nindanti tuṇhimāsīnaṃ, nindanti bahubhāṇinaṃ;
Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito.
228 .Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjati;
Ekantaṃ nindito poso, ekantaṃ vā pasaṃsito.
229 .Yaṃ ce viññū pasaṃsanti, anuvicca suve suve;
Acchiddavuttiṃ
[acchinnavuttiṃ (ka.)] medhāviṃ, paññāsīlasamāhitaṃ.
230 .Nikkha ṃ [nekkha ṃ (sī. sy ā. pī.)] jambonadasseva, ko ta ṃ ninditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito.
231 .Kāyappakopa ṃ rakkheyya, k āyena sa ṃvuto siy ā;
Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyena sucaritaṃ care.
232 .Vacīpakopaṃ rakkheyya, vācāya saṃvuto siyā;
Vacīduccaritaṃ hitvā, vācāya sucaritaṃ care.
233 .
Manopakopa ṃ rakkheyya, manas ā sa ṃvuto siy ā;
Manoduccaritaṃ hitvā, manasā sucaritaṃ care.
234 .Kāyena sa ṃvut ā dh īrā, atho v ācāya sa ṃvut ā;

Manas ā sa ṃvut ā dh īrā, te ve suparisa ṃvut ā.
Kodhavaggo sattarasamo niṭṭhito.
18. Malavaggo
235 .Pa ṇḍ upal āsova dānisi, yamapuris āpi ca te [ta ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] upa ṭṭ hit ā;
Uyyogamukhe ca tiṭṭhasi, pātheyyampi ca te na vijjati.
236 .So karohi d īpamattano, khippavāyama pa ṇḍ ito bhava;
Niddhantamalo anaṅgaṇo, dibbaṃ ariyabhūmiṃ upehisi [dibbaṃ ariyabhūmimehisi (sī. syā.
pī.), dibbamariyabhūmiṃ upehisi (?)] .
237 .Upanītavayo ca dānisi, sampayātosi yamassa santike;
Vāso
[vāsopi ca (bahūsu)] te natthi antarā, pātheyyampi ca te na vijjati.
238 .So karohi dīpamattano, khippaṃ vāyama paṇḍito bhava;
Niddhantamalo anaṅgaṇo, na punaṃ jātijaraṃ
[na puna jātijaraṃ (sī. syā.), na puna jātijjaraṃ
(ka.)] upehisi.
239 .Anupubbena medh āvī, thokathoka ṃ kha ṇe kha ṇe;
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
240 .Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ [samuṭṭhāya (ka.)] , tatuṭṭhāya [taduṭṭhāya (sī. syā. pī.)] tameva
khādati;
Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni
[sakakammāni (sī. pī.)] nayanti duggatiṃ.
241 .Asajjh āyamal ā mant ā, anu ṭṭ hānamal ā ghar ā;
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.
242 .Malitthiy ā duccarita ṃ, maccheradadato mala ṃ;
Malā ve pāpakā dhammā, asmiṃ loke paramhi ca.
243 .Tato mal ā malatara ṃ, avijj ā paramamala ṃ;
Etaṃ malaṃ pahantvāna, nimmalā hotha bhikkhavo.
244 .Suj īva ṃ ahirikena, k ākas ūrena dha ṃsin ā;
Pakkhandinā pagabbhena, saṃkiliṭṭhena jīvitaṃ.
245 .Hir īmat ā ca dujj īva ṃ, nicca ṃ sucigavesin ā;
Alīnenāppagabbhena, suddhājīvena passatā.
246 .Yo pāṇamatipāteti, musāvādañca bhāsati;
Loke adinnamādiyati, paradārañca gacchati.
247 .Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjati;
Idhevameso lokasmiṃ, mūlaṃ khaṇati attano.
248 .Evaṃ bho purisa jānāhi, pāpadhammā asaññatā;
Mā ta ṃ lobho adhammo ca, cira ṃ dukkh āya randhayu ṃ.

249 .Dad āti ve yath āsaddha ṃ, yath āpas ādana ṃ [yattha pas ādana ṃ (katthaci)] jano;
Tattha yo maṅku bhavati [tattha ce maṃku yo hoti (sī.), tattha yo maṅkuto hoti (syā.)] ,
paresaṃ pānabhojane;
Na so divā vā rattiṃ vā, samādhimadhigacchati.
250 .Yassa cetaṃ samucchinnaṃ, mūlaghaccaṃ
[mūlaghacchaṃ (ka.)] samūhataṃ;
Sa ve divā vā rattiṃ vā, samādhimadhigacchati.
251 .Natthi rāgasamo aggi, natthi dosasamo gaho;
Natthi mohasamaṃ jālaṃ, natthi taṇhāsamā nadī.
252 .Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
Paresaṃ hi so vajjāni, opunāti
[ophunāti (ka.)] yathā bhusaṃ;
Attano pana chādeti, kaliṃva kitavā saṭho.
253 .Paravajj ānupassissa , nicca ṃ ujjh ānasaññino;
Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā.
254 .Ākāseva padanatthi, sama ṇo natthi b āhire;
Papañcābhiratā pajā, nippapañcā tathāgatā.
255 .Ākāseva padanatthi, sama ṇo natthi b āhire;
Saṅkhārā sassatā natthi, natthi buddhānamiñjitaṃ.
Malavaggo aṭṭhārasamo niṭṭhito.
19. Dhammaṭṭhavaggo
256 .Na tena hoti dhamma ṭṭ ho, yenattha ṃ sāhas ā [sahas ā (sī. sy ā. ka.)] naye;
Yo ca atthaṃ anatthañca, ubho niccheyya paṇḍito.
257 .As āhasena dhammena, samena nayat ī pare;
Dhammassa gutto medhāvī, ‘‘dhammaṭṭho’’ti pavuccati.
258 .Na tena pa ṇḍ ito hoti, y āvat ā bahu bh āsati;
Khemī averī abhayo, ‘‘paṇḍito’’ti pavuccati.
259 .Na t āvat ā dhammadharo, y āvat ā bahu bh āsati;
Yo ca appampi sutvāna, dhammaṃ kāyena passati;
Sa ve dhammadharo hoti, yo dhammaṃ nappamajjati.
260 .Na tena thero so hoti
[thero hoti (sī. syā.)] , yenassa palitaṃ siro;
Paripakko vayo tassa, ‘‘moghajiṇṇo’’ti vuccati.
261 .Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
Sa ve vantamalo dhīro, ‘‘thero’’ iti
[so theroti (syā. ka.)] pavuccati.
262 .Na vākkaraṇamattena, vaṇṇapokkharatāya vā;
Sādhurūpo naro hoti, issukī maccharī saṭho.
263 .Yassa cetasamucchinna ṃ, mūlaghacca ṃ sam ūhata ṃ;

Sa vantadoso medh āvī, ‘‘ sādhur ūpo ’’ ti vuccati.
264 .Na muṇḍakena samaṇo, abbato alikaṃ bhaṇaṃ;
Icchālobhasamāpanno, samaṇo kiṃ bhavissati.
265 .Yo ca sameti pāpāni, aṇuṃ thūlāni sabbaso;
Samitattā hi pāpānaṃ, ‘‘samaṇo’’ti pavuccati.
266 .
Na tena bhikkhu so hoti, y āvat ā bhikkhate pare;
Vissaṃ dhammaṃ samādāya, bhikkhu hoti na tāvatā.
267 .Yodha puññañca p āpañca, b āhetv ā brahmacariyav ā [brahmacariya ṃ (ka.)] ;
Saṅkhāya loke carati, sa ve ‘‘bhikkhū’’ti vuccati.
268 .Na monena munī hoti, mūḷharūpo aviddasu;
Yo ca tulaṃva paggayha, varamādāya paṇḍito.
269 .
Pāpāni parivajjeti, sa mun ī tena so muni;
Yo munāti ubho loke, ‘‘muni’’ tena pavuccati.
270 .Na tena ariyo hoti, yena p āṇā ni hi ṃsati;
Ahiṃsā sabbapāṇānaṃ, ‘‘ariyo’’ti pavuccati.
271 .Na sīlabbatamattena, bāhusaccena vā pana;
Atha vā samādhilābhena, vivittasayanena vā.
272 .Phusāmi nekkhammasukhaṃ, aputhujjanasevitaṃ;
Bhikkhu vissāsamāpādi, appatto āsavakkhayaṃ.
Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo niṭṭhito.
20. Maggavaggo
273 .
Magg āna ṭṭ ha ṅgiko se ṭṭ ho, sacc ānacaturo pad ā;
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā.
274 .Eseva [esova (s ī. pī.)] maggo natthañño, dassanassa visuddhiy ā;
Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārassetaṃ pamohanaṃ.
275 .Etañhi tumhe pa ṭipann ā, dukkhassanta ṃ karissatha;
Akkhāto vo [akkhāto ve (sī. pī.)] mayā maggo, aññāya sallakantanaṃ [sallasanthanaṃ (sī. pī.),
sallasatthanaṃ (syā.)] .
276 .Tumhehi kiccamātappaṃ, akkhātāro tathāgatā;
Paṭipannā pamokkhanti, jhāyino mārabandhanā.
277 .‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti, yadā paññāya passati;
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
278 .
‘‘ Sabbe sa ṅkh ārā dukkh ā’’ ti, yad ā paññ āya passati;
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.

279 .‘‘ Sabbe dhamm ā anatt ā’’ ti, yad ā paññ āya passati;
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
280 .Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno, yuvā balī ālasiyaṃ upeto;
Saṃsannasaṅkappamano
[asampannasaṅkappamano (ka.)] kusīto, paññāya maggaṃ alaso na
vindati.
281 .Vācānurakkh ī manas ā susa ṃvuto, k āyena ca n ākusala ṃ kayir ā [akusala ṃ na kayir ā (sī. sy ā.
kaṃ. pī.)] ;
Ete tayo kammapathe visodhaye, ārādhaye maggamisippaveditaṃ.
282 .Yogā ve jāyatī [jāyate (katthaci)] bhūri, ayogā bhūrisaṅkhayo;
Etaṃ dvedhāpathaṃ ñatvā, bhavāya vibhavāya ca;
Tathāttānaṃ niveseyya, yathā bhūri pavaḍḍhati.
283 .
Vana ṃ chindatha m ā rukkha ṃ, vanato j āyate bhaya ṃ;
Chetvā vanañca vanathañca, nibbanā hotha bhikkhavo.
284 .Yāva hi vanatho na chijjati, a ṇumattopi narassa n ārisu;
Paṭibaddhamanova [paṭibandhamanova (ka.)] tāva so, vaccho khīrapakova [khīrapānova (pī.)]
mātari.
285 .Ucchinda sinehamattano kumudaṃ sāradikaṃva [pāṇinā];
Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desitaṃ.
286 .Idha vassaṃ vasissāmi, idha hemantagimhisu;
Iti bālo vicinteti, antarāyaṃ na bujjhati.
287 .
Ta ṃ puttapasusammatta ṃ, by āsattamanasa ṃ nara ṃ;
Suttaṃ gāmaṃ mahoghova, maccu ādāya gacchati.
288 .Na santi putt ā tāṇā ya, na pit ā nāpi bandhav ā;
Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā.
289 .Etamatthavasa ṃ ñatv ā, pa ṇḍ ito s īlasa ṃvuto;
Nibbānagamanaṃ maggaṃ, khippameva visodhaye.
Maggavaggo vīsatimo niṭṭhito.
21. Pakiṇṇakavaggo
290 .Mattāsukhapariccāgā, passe ce vipulaṃ sukhaṃ;
Caje mattāsukhaṃ dhīro, sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ.
291 .Paradukkhūpadhānena, attano
[yo attano (syā. pī. ka.)] sukhamicchati;
Verasaṃsaggasaṃsaṭṭho, verā so na parimuccati.
292 .Yañhi kiccaṃ apaviddhaṃ [tadapaviddhaṃ (sī. syā.)] , akiccaṃ pana kayirati;
Unnaḷānaṃ pamattānaṃ, tesaṃ vaḍḍhanti āsavā.
293 .Yesañca susam āraddh ā, nicca ṃ kāyagat ā sati;

Akicca ṃ te na sevanti, kicce s ātaccak ārino;
Satānaṃ sampajānānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavā.
294 .Mātara ṃ pitara ṃ hantv ā, rājāno dve ca khattiye;
Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo.
295 .Mātara ṃ pitara ṃ hantv ā, rājāno dve ca sotthiye;
Veyagghapañcamaṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo.
296 .Suppabuddha ṃ pabujjhanti, sad ā gotamas āvak ā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ buddhagatā sati.
297 .Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ dhammagatā sati.
298 .Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ saṅghagatā sati.
299 .Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ kāyagatā sati.
300 .Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, ahiṃsāya rato mano.
301 .Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;
Yesaṃ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano.
302 .
Duppabbajjadurabhirama ṃ, dur āvāsā ghar ā dukh ā;
Dukkhosamānasaṃvāso, dukkhānupatitaddhagū;
Tasmā na caddhagū siyā, na ca
[tasmā na caddhagū na ca (ka.)] dukkhānupatito siyā
[dukkhānupātito (?)] .
303 .Saddho sīlena sampanno, yasobhogasamappito;
Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito.
304 .Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā.
305 .
Ek āsanaekaseyya ṃ, eko caramatandito;
Eko damayamattānaṃ, vanante ramito siyā.
Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo niṭṭhito.
22. Nirayavaggo
306 .Abhūtavādī nirayaṃ upeti, yo vāpi [yo cāpi (sī. pī. ka.)] katvā na karomi cāha [na karomīti
cāha (syā.)] ;
Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.
307 .Kāsāvaka ṇṭ hā bahavo, p āpadhamm ā asaññat ā;
Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

308 .Seyyo ayogu ḷo bhutto, tatto aggisikh ūpamo;
Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato.
309 .Cattāri ṭhānāni naro pamatto, āpajjati paradārūpasevī;
Apuññalābhaṃ na nikāmaseyyaṃ, nindaṃ tatīyaṃ nirayaṃ catutthaṃ.
310 .Apuññalābho ca gatī ca pāpikā, bhītassa bhītāya ratī ca thokikā;
Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti, tasmā naro paradāraṃ na seve.
311 .
Kuso yath ā duggahito, hatthamev ānukantati;
Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyupakaḍḍhati.
312 .Ya ṃ kiñci sithilakamma ṃ, sa ṃkili ṭṭ hañca ya ṃ vata ṃ;
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphalaṃ.
313 .Kayirā ce kayirāthenaṃ [kayirā naṃ (ka.)] , daḷhamenaṃ parakkame;
Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.
314 .Akata ṃ dukka ṭaṃ seyyo, pacch ā tappati dukka ṭaṃ;
Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.
315 .Nagara ṃ yath ā paccanta ṃ, gutta ṃ santarab āhira ṃ;
Evaṃ gopetha attānaṃ, khaṇo vo [khaṇo ve (sī. pī. ka.)] mā upaccagā;
Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.
316 .Alajjitāye lajjanti, lajjitāye na lajjare;
Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.
317 .
Abhaye bhayadassino, bhaye c ābhayadassino;
Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.
318 .Avajje vajjamatino, vajje c āvajjadassino;
Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.
319 .Vajjañca vajjato ñatv ā, avajjañca avajjato;
Sammādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti suggatiṃ.
Nirayavaggo dvāvīsatimo niṭṭhito.
23. Nāgavaggo
320 .Ahaṃ nāgova saṅgāme, cāpato patitaṃ saraṃ;
Ativākyaṃ titikkhissaṃ, dussīlo hi bahujjano.
321 .Dantaṃ nayanti samitiṃ, dantaṃ rājābhirūhati;
Danto seṭṭho manussesu, yotivākyaṃ titikkhati.
322 .Varamassatarā dantā, ājānīyā ca
[ājānīyāva (syā.)] sindhavā;
Kuñjarā ca [kuñjarāva (syā.)] mahānāgā, attadanto tato varaṃ.
323 .Na hi etehi y ānehi, gaccheyya agatadisa ṃ;

Yath āttan ā sudantena, danto dantena gacchati.
324 .Dhanapālo [dhanapālako (sī. syā. kaṃ. pī.)] nāma kuñjaro, kaṭukabhedano [kaṭukappabhedano
(sī. syā. pī.)] dunnivārayo;
Baddho kabaḷaṃ na bhuñjati, sumarati [susarati (ka.)] nāgavanassa kuñjaro.
325 .Middh ī yad ā hoti mahagghaso ca, nidd āyit ā samparivattas āyī;
Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
326 .Ida ṃ pure cittamac āri c ārika ṃ, yenicchaka ṃ yatthak āma ṃ yath āsukha ṃ;
Tadajjahaṃ niggahessāmi yoniso, hatthippabhinnaṃ viya aṅkusaggaho.
327 .Appamādaratā hotha, sacittamanurakkhatha;
Duggā uddharathattānaṃ, paṅke sannova
[sattova (sī. pī.)] kuñjaro.
328 .Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.
329 .No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
330 .Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā;
Eko care na ca pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgo.
331 .Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā, tuṭṭhī sukhā yā itarītarena;
Puññaṃ sukhaṃ jīvitasaṅkhayamhi, sabbassa dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ.
332 .
Sukh ā matteyyat ā loke, atho petteyyat ā sukh ā;
Sukhā sāmaññatā loke, atho brahmaññatā sukhā.
333 .Sukhayāva jar ā sīla ṃ, sukh ā saddh ā pati ṭṭ hit ā;
Sukho paññāya paṭilābho, pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ.
Nāgavaggo tevīsatimo niṭṭhito.
24. Taṇhāvaggo
334 .Manujassa pamattacārino, taṇhā vaḍḍhati māluvā viya;
So plavatī
[plavati (sī. pī.), palavetī (ka.), uplavati (?)] hurā huraṃ, phalamicchaṃva vanasmi
vānaro.
335 .Ya ṃ es ā sahate jamm ī, ta ṇhā loke visattik ā;
Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṃva [abhivaḍḍhaṃva (syā.), abhivaṭṭaṃva (pī.),
abhivuḍḍhaṃva (ka.)] bīraṇaṃ.
336 .Yo cetaṃ sahate jammiṃ, taṇhaṃ loke duraccayaṃ;
Sokā tamhā papatanti, udabinduva pokkharā.
337 .Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;
Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṃ;
Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappunaṃ.

338 .Yath āpi mūle anupaddave da ḷhe, chinnopi rukkho punareva r ūhati;
Evampi taṇhānusaye anūhate, nibbattatī dukkhamidaṃ punappunaṃ.
339 .Yassa chattiṃsati sotā, manāpasavanā bhusā;
Māhā
[vāhā (sī. syā. pī.)] vahanti duddiṭṭhiṃ, saṅkappā rāganissitā.
340 .Savanti sabbadhi sotā, latā uppajja [ubbhijja (sī. syā. kaṃ. pī.)] tiṭṭhati;
Tañca disvā lataṃ jātaṃ, mūlaṃ paññāya chindatha.
341 .Sarit āni sinehit āni ca, somanass āni bhavanti jantuno;
Te sātasitā sukhesino, te ve jātijarūpagā narā.
342 .Tasi ṇā ya purakkhat ā paj ā, parisappanti sasova bandhito [b ādhito (bah ūsu)] ;
Saṃyojanasaṅgasattakā, dukkhamupenti punappunaṃ cirāya.
343 .Tasiṇāya purakkhatā pajā, parisappanti sasova bandhito;
Tasmā tasiṇaṃ vinodaye, ākaṅkhanta
[bhikkhū ākaṅkhī (sī.), bhikkhu ākaṅkhaṃ (syā.)]
virāgamattano.
344 .Yo nibbanatho vanādhimutto, vanamutto vanameva dhāvati;
Taṃ puggalametha passatha, mutto bandhanameva dhāvati.
345 .Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca
[dārūjaṃ babbajañca (sī.
pī.)] ;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā.
346 .Eta ṃ da ḷha ṃ bandhanam āhu dh īrā, oh ārina ṃ sithiladuppamuñca ṃ;
Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya.
347 .Ye r āgaratt ānupatanti sota ṃ, saya ṃkata ṃ makka ṭakova j āla ṃ;
Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya.
348 .Muñca pure muñca pacchato, majjhe muñca bhavassa p ārag ū;
Sabbattha vimuttamānaso, na punaṃ jātijaraṃ upehisi.
349 .Vitakkamathitassa jantuno, tibbarāgassa subhānupassino;
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati, esa kho daḷhaṃ
[esa gāḷhaṃ (ka.)] karoti bandhanaṃ.
350 .Vitakkūpasame ca [vitakkūpasameva (ka.)] yo rato, asubhaṃ bhāvayate sadā sato;
Esa [eso (?)] kho byanti kāhiti, esa [eso (?)] checchati mārabandhanaṃ.
351 .Niṭṭhaṅgato asantāsī, vītataṇho anaṅgaṇo;
Acchindi bhavasallāni, antimoyaṃ samussayo.
352 .Vītataṇho anādāno, niruttipadakovido;
Akkharānaṃ sannipātaṃ, jaññā pubbāparāni ca;
Sa ve ‘‘antimasārīro, mahāpañño mahāpuriso’’ti vuccati.
353 .
Sabb ābhibh ū sabbavid ūhamasmi, sabbesu dhammesu an ūpalitto;
Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto, sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.
354 .Sabbad āna ṃ dhammad āna ṃ jin āti, sabbarasa ṃ dhammaraso jin āti;

Sabbarati ṃ dhammarati jin āti, ta ṇhakkhayo sabbadukkha ṃ jin āti.
355 .Hananti bhogā dummedhaṃ, no ca pāragavesino;
Bhogataṇhāya dummedho, hanti aññeva attanaṃ.
356 .Tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṃ pajā;
Tasmā hi vītarāgesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
357 .
Ti ṇados āni khett āni, dosados ā aya ṃ paj ā;
Tasmā hi vītadosesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
358 .Ti ṇados āni khett āni, mohados ā aya ṃ paj ā;
Tasmā hi vītamohesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
359 .(Tiṇadosāni khettāni, icchādosā ayaṃ pajā;
Tasmā hi vigaticchesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.)
[( ) videsapotthakesu natthi,
aṭṭhakathāyampi na dissati]
Tiṇadosāni khettāni, taṇhādosā ayaṃ pajā;
Tasmā hi vītataṇhesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
Taṇhāvaggo catuvīsatimo niṭṭhito.
25. Bhikkhuvaggo
360 .Cakkhunā saṃvaro sādhu, sādhu sotena saṃvaro;
Ghānena saṃvaro sādhu, sādhu jivhāya saṃvaro.
361 .Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;
Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro;
Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.
362 .
Hatthasa ṃyato p ādasa ṃyato, v ācāsa ṃyato sa ṃyatuttamo;
Ajjhattarato samāhito, eko santusito tamāhu bhikkhuṃ.
363 .Yo mukhasa ṃyato bhikkhu, mantabh āṇī anuddhato;
Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.
364 .Dhamm ārāmo dhammarato, dhamma ṃ anuvicintaya ṃ;
Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.
365 .Salābhaṃ nātimaññeyya, nāññesaṃ pihayaṃ care;
Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu, samādhiṃ nādhigacchati.
366 .Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṃ nātimaññati;
Taṃ ve devā pasaṃsanti, suddhājīviṃ atanditaṃ.
367 .Sabbaso nāmarūpasmiṃ, yassa natthi mamāyitaṃ;
Asatā ca na socati, sa ve ‘‘bhikkhū’’ti vuccati.
368 .Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).