Cūḷaniddesapāḷi

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Cūḷaniddesapāḷi
Pārāyanavaggo
Vatthugāthā
1. Kosal āna ṃ pur ā ramm ā, agam ā dakkhi ṇā patha ṃ;
Ākiñcaññaṃ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū.
2. So assakassa visaye, ma ḷakassa [a ḷakassa (su. ni. 983) mu ḷakassa (sy ā.), mūḷ hakassa (ka.)]
samāsane [samāsanne (ka.)] ;
Vasi godhāvarīkūle, uñchena ca phalena ca.
3. Tasseva [taṃyeva (ka.) aṭṭhakathā oloketabbā]upanissāya, gāmo ca vipulo ahu;
Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayi.
4. Mahāyaññaṃ yajitvāna, puna pāvisi assamaṃ;
Tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo.
5. Ugghaṭṭapādo tasito
[tassito (ka.)] , paṅkadanto rajassiro;
So ca naṃ upasaṅkamma, satāni pañca yācati.
6. Tamena ṃ bāvar ī disv ā, āsanena nimantayi;
Sukhañca kusalaṃ pucchi, idaṃ vacanamabravi [vacanamabruvi (sī.)] .
7. ‘‘ Ya ṃ kho mama deyyadhamma ṃ, sabba ṃ visajjita ṃ may ā;
Anujānāhi me brahme, natthi pañcasatāni me’’.
8. ‘‘ Sace me y ācam ānassa, bhava ṃ nānupadassati [padessati (ka.)] ;
Sattame divase tuyhaṃ, muddhā phalatu sattadhā’’.
9. Abhisa ṅkharitv ā kuhako, bherava ṃ so akittayi;
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bāvarī dukkhito ahu.
10 . Ussussati an āhāro, sokasallasamappito;
Athopi evaṃ cittassa, jhāne na ramatī mano.
11 . Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā, devatā atthakāminī;
Bāvariṃ upasaṅkamma, idaṃ vacanamabravi.
12 . ‘‘Na so muddhaṃ pajānāti, kuhako so dhanatthiko;
Muddhani muddhapāte
[muddhanimmuddhapāte (ka.)] vā, ñāṇaṃ tassa na vijjati’’.
13 . ‘‘Bhotī [bhoti (ka.)] carahi jānāti, taṃ me akkhāhi pucchitā;
Muddhaṃ muddhādhipātañca [muddhātipātañca (ka.)] , taṃ suṇoma vaco tava’’.

14 . ‘‘ Ahampeta ṃ na j ānāmi, ñ āṇ aṃ mettha na vijjati;
Muddhani muddhādhipāte ca, jinānañhettha [janānañhettha (ka.)] dassanaṃ’’.
15 . ‘‘Atha ko carahi [yo carati (ka.)] jānāti, asmiṃ pathavimaṇḍale [puthavimaṇḍale (sī.)] ;
Muddhaṃ muddhādhipātañca, taṃ me akkhāhi devate’’.
16 . ‘‘Purā kapilavatthumhā, nikkhanto lokanāyako;
Apacco okkākarājassa, sakyaputto pabhaṅkaro.
17 .
‘‘ So hi br āhma ṇa sambuddho, sabbadhamm āna p ārag ū;
Sabbābhiññābalappatto [phalappatto (ka.)] , sabbadhammesu cakkhumā;
Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhikkhaye.
18 . ‘‘Buddho so bhagavā loke, dhammaṃ deseti cakkhumā;
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te taṃ byākarissati’’.
19 . Sambuddhoti vaco sutvā, udaggo bāvarī ahu;
Sokassa tanuko āsi, pītiñca vipulaṃ labhi.
20 . So bāvarī attamano udaggo, taṃ devataṃ pucchati vedajāto;
‘‘Katamamhi gāme nigamamhi vā pana, katamamhi vā janapade lokanātho;
Yattha gantvāna passemu, sambuddhaṃ dvipaduttamaṃ’’.
21 .
‘‘ Sāvatthiya ṃ kosalamandire jino, pah ūtapañño varabh ūrimedhaso;
So sakyaputto vidhuro anāsavo, muddhādhipātassa vidū narāsabho’’.
22 . Tato āmantay ī sisse, br āhma ṇe mantap ārag ū [pārage (sy ā.)] ;
‘‘Etha māṇavā akkhissaṃ, suṇātha vacanaṃ mama.
23 . ‘‘ Yasseso dullabho loke, p ātubh āvo abhi ṇhaso;
Svājja lokamhi uppanno, sambuddho iti vissuto;
Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ, passavho dvipaduttamaṃ’’.
24 . ‘‘Kathaṃ carahi jānemu, disvā buddhoti brāhmaṇa;
Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu taṃ mayaṃ’’.
25 . ‘‘Āgatāni hi mantesu, mahāpurisalakkhaṇā;
Dvattiṃsāni ca byākkhātā, samattā anupubbaso.
26 .
‘‘ Yassete honti gattesu, mah āpurisalakkha ṇā ;
Dveyeva tassa gatiyo, tatiyā hi na vijjati.
27 . ‘‘ Sace ag āra ṃ ā vasati, vijeyya pathavi ṃ ima ṃ;
Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsati.
28 . ‘‘ Sace ca so pabbajati, ag ārā anag āriya ṃ;
Vivaṭṭacchado [vivattacchaddo (sī.)] sambuddho, arahā bhavati anuttaro.
29 . ‘‘ Jāti ṃ gottañca lakkha ṇaṃ, mante sisse pun āpare;
Muddhaṃ muddhādhipātañca, manasāyeva pucchatha.
30 . ‘‘ An āvara ṇadass āvī, yadi buddho bhavissati;

Manas ā pucchite pañhe, v ācāya visajjissati ’’ [vissajissati (ka.)] .
31 . Bāvarissa vaco sutvā, sissā soḷasa brāhmaṇā;
Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū.
32 . Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako;
Todeyya-kappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito.
33 .
Bhadr āvudho udayo ca, pos ālo c āpi br āhma ṇo;
Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.
34 . Paccekaga ṇino sabbe, sabbalokassa vissut ā;
Jhāyī jhānaratā dhīrā, pubbavāsanavāsitā.
35 . Bāvariṃ abhivādetvā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
Jaṭājinadharā sabbe, pakkāmuṃ uttarāmukhā.
36 .
Ma ḷakassa pati ṭṭ hāna ṃ, puram āhissati ṃ [puram āhiyati (ka.)] tad ā [sad ā (ka.)] ;
Ujjeniñcāpi gonaddhaṃ, vedisaṃ vanasavhayaṃ.
37 . Kosambiñc āpi s āketa ṃ, sāvatthiñca puruttama ṃ;
Setabyaṃ kapilavatthuṃ, kusinārañca mandiraṃ.
38 . Pāvañca bhoganagara ṃ, ves āli ṃ māgadha ṃ pura ṃ;
Pāsāṇakaṃ cetiyañca, ramaṇīyaṃ manoramaṃ.
39 . Tasitovudaka ṃ sīta ṃ, mah ālābha ṃva v āṇ ijo;
Chāyaṃ ghammābhitattova turitā pabbatamāruhuṃ.
40 . Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato;
Bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, sīhova nadatī vane.
41 . Ajito addasa buddhaṃ, pītaraṃsiṃva
[jitaraṃsiṃ sītaraṃsiṃ (ka.), vītaraṃsiṃ (sī. syā.)]
bhāṇumaṃ;
Candaṃ yathā pannarase, paripūraṃ
[pāripūriṃ (sī. syā.)] upāgataṃ.
42 . Athassa gatte disv āna, parip ūrañca byañjana ṃ;
Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho, manopañhe apucchatha.
43 . ‘‘ Ādissa jammana ṃ br ūhi, gotta ṃ br ūhi salakkha ṇaṃ;
Mantesu pāramiṃ brūhi, kati vāceti brāhmaṇo’’.
44 . ‘‘ Vīsa ṃ vassasata ṃ ā yu, so ca gottena b āvar ī;
Tīṇissa lakkhaṇā gatte, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
45 . ‘‘ Lakkha ṇe itih āse ca, sanigha ṇḍ usake ṭubhe;
Pañcasatāni vāceti, sadhamme pāramiṃ gato’’.
46 . ‘‘Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ, bāvarissa naruttama;
Taṇhacchida
[kaṅkhacchida (ka.)] pakāsehi, mā no kaṅkhāyitaṃ ahu’’.
47 . ‘‘Mukhaṃ jivhāya chādeti, uṇṇassa bhamukantare;
Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ, evaṃ jānāhi māṇava’’.
48 . Pucchañhi kiñci asuṇanto, sutvā pañhe viyākate;

Vicinteti jano sabbo, vedaj āto katañjal ī.
49 . ‘‘Ko nu devo vā brahmā vā, indo vāpi sujampati;
Manasā pucchite pañhe, kametaṃ paṭibhāsati.
50 . ‘‘Muddhaṃ muddhādhipātañca, bāvarī paripucchati;
Taṃ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṃ vinaya no ise’’.
51 .
‘‘ Avijj ā muddh āti j ānāhi, vijj ā muddh ādhip ātin ī;
Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṃyutā’’.
52 . Tato vedena mahat ā, santhambhetv āna m āṇ avo;
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, pādesu sirasā pati.
53 . ‘‘Bāvarī brāhmaṇo bhoto, saha sissehi mārisa;
Udaggacitto sumano, pāde vandati cakkhuma’’.
54 .
‘‘ Sukhito b āvar ī hotu, saha sissehi br āhma ṇo;
Tvañcāpi sukhito hohi, ciraṃ jīvāhi māṇava.
55 . ‘‘ Bāvarissa ca tuyha ṃ vā, sabbesa ṃ sabbasa ṃsaya ṃ;
Katāvakāsā pucchavho, yaṃ kiñci manasicchatha’’.
56 . Sambuddhena katokāso, nisīditvāna pañjalī;
Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ, tattha pucchi tathāgataṃ.
Vatthugāthā niṭṭhitā.
1. Ajitamāṇavapucchā
57 . ‘‘Kenassu nivuto loko, [iccāyasmā ajito]
Kenassu nappakāsati;
Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhayaṃ’’.
58 .
‘‘ Avijj āya nivuto loko, [ajit āti bhagav ā]
Vevicchā pamādā nappakāsati;
Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ’’.
59 . ‘‘Savanti sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito]
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare’’.
60 .
‘‘ Yāni sot āni lokasmi ṃ, [ ajit āti bhagav ā]
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare’’.
61 . ‘‘Paññā ceva sati cāpi
[satī ceva (sī.)] , [iccāyasmā ajito]
Nāmarūpañca mārisa;
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhati’’.
62 . ‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;
Yattha n āmañca r ūpañca, asesa ṃ uparujjhati;

Viññ āṇ assa nirodhena, ettheta ṃ uparujjhati ’’ .
63 . ‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā [sekkhā (ka.)] puthū idha;
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa’’.
64 . ‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā;
Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
Ajitamāṇavapucchā paṭhamā.
2. Tissametteyyamāṇavapucchā
65 .
‘‘ Kodha santusito loke, [icc āyasm ā tissametteyyo]
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati
[na pimpati (bahūsu)] ;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā’’ti [sibbanimaccagā (sī. syā.)] .
66 . ‘‘ Kāmesu brahmacariyav ā, [ metteyy āti bhagav ā]
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā.
67 . ‘‘So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā’’ti.
Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā.
3. Puṇṇakamāṇavapucchā
68 . ‘‘Anejaṃ mūladassāviṃ, [iccāyasmā puṇṇako]
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
69 . ‘‘Ye kecime isayo manujā, [puṇṇakāti bhagavā]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ;
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu’’.
70 . ‘‘Ye kecime isayo manujā, [iccāyasmā puṇṇako]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāruṃ jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
71 .
‘‘ Āsīsanti thomayanti, abhijappanti juhanti; [Pu ṇṇ ak āti bhagav ā]
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, te yājayogā bhavarāgarattā;
Nātariṃsu jātijaranti brūmi’’.
72 . ‘‘Te ce nātariṃsu yājayogā, [iccāyasmā puṇṇako]
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucch āmi ta ṃ bhagav ā br ūhi meta ṃ’’ .

73 . ‘‘ Sa ṅkh āya lokasmi paropar āni, [pu ṇṇ ak āti bhagav ā]
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.
Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā.
4. Mettagūmāṇavapucchā
74 .
‘‘ Pucch āmi ta ṃ bhagav ā br ūhi meta ṃ, [ icc āyasm ā mettag ū]
Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ;
Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, ye keci lokasmimanekarūpā’’.
75 . ‘‘Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi, [mettagūti bhagavā]
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ;
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, ye keci lokasmimanekarūpā.
76 .
‘‘ Yo ve avidv ā upadhi ṃ karoti, punappuna ṃ dukkhamupeti mando;
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, dukkhassa jātippabhavānupassī’’.
77 . ‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi;
‘Kathaṃ nu dhīrā vitaranti oghaṃ, jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca’;
Taṃ me muni sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
78 . ‘‘Kittayissāmi te dhammaṃ, [mettagūti bhagavā]
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
79 .
‘‘ Tañc āha ṃ abhinand āmi, mahesi dhammamuttama ṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
80 . ‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi, [mettagūti bhagavā]
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe.
81 .
‘‘ Eva ṃvih ārī sato appamatto, bhikkhu cara ṃ hitv ā mam āyit āni;
Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ’’.
82 . ‘‘ Et ābhinand āmi vaco mahesino, sukittita ṃ gotaman ūpadh īka ṃ;
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ, tathā hi te vidito esa dhammo.
83 . ‘‘ Te c āpi n ūnappajaheyyu dukkha ṃ, ye tva ṃ muni a ṭṭ hita ṃ ovadeyya;
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga, appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya’’.
84 . ‘‘ Ya ṃ br āhma ṇaṃ vedagum ābhijaññ ā, akiñcana ṃ kāmabhave asatta ṃ;
Addhā hi so oghamimaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
85 . ‘‘ Vidv ā ca yo vedag ū naro idha, bhav ābhave sa ṅgamima ṃ visajja;
So vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.
Mettagūmāṇavapucchā catutthī.

5. Dhotakam āṇ avapucch ā
86 . ‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ, [iccāyasmā dhotako]
Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ;
Tava sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.
87 .
‘‘ Tenah ātappa ṃ karohi, [dhotak āti bhagav ā]
Idheva nipako sato;
Ito sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.
88 . ‘‘Passāmahaṃ devamanussaloke, akiñcanaṃ brāhmaṇamiriyamānaṃ;
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu, pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhi’’.
89 . ‘‘Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya, kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke;
Dhammañca seṭṭhaṃ abhijānamāno
[ājānamāno (sī. syā. pī.)] , evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ
taresi’’.
90 . ‘‘ Anus āsa brahme karu ṇā yam āno, vivekadhamma ṃ yamaha ṃ vijañña ṃ;
Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno, idheva santo asito careyyaṃ’’.
91 . ‘‘Kittayissāmi te santiṃ, [dhotakāti bhagavā]
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
92 . ‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
93 .
‘‘ Ya ṃ kiñci sampaj ānāsi, [dhotak āti bhagav ā]
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Etaṃ viditvā saṅgoti loke, bhavābhavāya mākāsi taṇha’’nti.
Dhotakamāṇavapucchā pañcamī.
6. Upasīvamāṇavapucchā
94 . ‘‘Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ, [iccāyasmā upasīvo]
Anissito no visahāmi tārituṃ;
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu, yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ’’.
95 .
‘‘ Ākiñcañña ṃ pekkham āno satim ā, [ upas īvāti bhagav ā]
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ;
Kāme pahāya virato kathāhi, taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa’’.
96 . ‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, [iccāyasmā upasīvo]
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññāvimokkhe parame vimutto
[dhimutto (ka.)] , tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī’’ [anānuvāyī
(syā. ka.)] .
97 . ‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, [upasīvāti bhagavā]
Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;
Saññ āvimokkhe parame vimutto, ti ṭṭ heyya so tattha an ānuy āyī’’ .

98 . ‘‘ Ti ṭṭ he ce so tattha an ānuy āyī, pūgampi vass āna ṃ samantacakkhu;
Tattheva so sītisiyā vimutto, cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa’’.
99 . ‘‘Acci yathā vātavegena khittā, [upasīvāti bhagavā]
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto, atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ’’.
100 .
‘‘ Attha ṅgato so uda v ā so natthi, ud āhu ve sassatiy ā arogo;
Taṃ me munī sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
101 .‘‘ Attha ṅgatassa na pam āṇ amatthi, [upas īvāti bhagav ā]
Yena naṃ vajjuṃ taṃ tassa natthi;
Sabbesu dhammesu samūhatesu, samūhatā vādapathāpi sabbe’’ti.
Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī.
7. Nandamāṇavapucchā
102 .
‘‘ Santi loke munayo, [icc āyasm ā nando]
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu;
Ñāṇūpapannaṃ muni no vadanti, udāhu ve jīvitenūpapannaṃ’’.
103 .‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, munīdha nanda kusalā vadanti;
Visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmi’’.
104 .‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, [iccāyasmā nando]
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ,
Anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā,
Atāru jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
105 .‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, [nandāti bhagavā]
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Kiñcāpi te tattha yatā caranti, nātariṃsu jātijaranti brūmi’’.
106 .‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, [iccāyasmā nando]
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;
Te ce muni brūsi anoghatiṇṇe, atha ko carahi devamanussaloke;
Atāri jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ’’.
107 .‘‘Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, [nandāti bhagavā]
Jātijarāya nivutāti brūmi;
Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ;
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ, taṇhaṃ pariññāya anāsavāse;
Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi’’.
108 .‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino, sukittitaṃ gotamanūpadhīkaṃ;
Ye s īdha di ṭṭ ha ṃ va suta ṃ muta ṃ vā, sīlabbata ṃ vāpi pah āya sabba ṃ;

Anekar ūpampi pah āya sabba ṃ, ta ṇha ṃ pariññ āya an āsav āse;
Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī’’ti.
Nandamāṇavapucchā sattamā.
8. Hemakamāṇavapucchā
109 .‘‘ Ye me pubbe viy āka ṃsu, [icc āyasm ā hemako]
Huraṃ gotamasāsanā;
Iccāsi iti bhavissati, sabbaṃ taṃ itihītihaṃ;
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ, nāhaṃ tattha abhiramiṃ.
110 .
‘‘ Tvañca me dhammamakkh āhi, ta ṇhāniggh ātana ṃ muni;
Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.
111 .‘‘ Idha di ṭṭ hasutamutaviññ ātesu, piyar ūpesu hemaka;
Chandarāgavinodanaṃ, nibbānapadamaccutaṃ.
112 .‘‘Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā;
Upasantā ca te sadā, tiṇṇā loke visattika’’nti.
Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā.
9. Todeyyamāṇavapucchā
113 .‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti, [iccāyasmā todeyyo]
Taṇhā yassa na vijjati;
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa kīdiso’’.
114 .‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti, [todeyyāti bhagavā]
Taṇhā yassa na vijjati;
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa nāparo’’.
115 .
‘‘ Nir āsaso so uda āsas āno [āsay āno (ka.)] , paññ āṇ av ā so uda paññakapp ī;
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ, taṃ me viyācikkha samantacakkhu’’.
116 .‘‘ Nir āsaso so na ca āsas āno, paññ āṇ av ā so na ca paññakapp ī;
Evampi todeyya muniṃ vijāna, akiñcanaṃ kāmabhave asatta’’nti.
Todeyyamāṇavapucchā navamā.
10. Kappamāṇavapucchā
117 .‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ, [iccāyasmā kappo]
Oghe jāte mahabbhaye;
Jarāmaccuparetānaṃ, dīpaṃ pabrūhi mārisa;
Tvañca me dīpamakkhāhi, yathāyidaṃ nāparaṃ siyā’’.
118 .
‘‘ Majjhe sarasmi ṃ ti ṭṭ hata ṃ, [ kapp āti bhagav ā]
Oghe jāte mahabbhaye;
Jar āmaccuparet āna ṃ, dīpa ṃ pabr ūmi kappa te.

119 .‘‘ Akiñcana ṃ an ādāna ṃ, eta ṃ dīpa ṃ an āpara ṃ;
Nibbānaṃ iti naṃ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṃ.
120 .‘‘Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā;
Na te māravasānugā, na te mārassa paṭṭhagū’’ti
[paddhagū (sī.)] .
Kappamāṇavapucchā dasamā.
11. Jatukaṇṇimāṇavapucchā
121 .‘‘ Sutv ānaha ṃ vīramak āmak āmi ṃ, [ icc āyasm ā jatuka ṇṇ i]
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ;
Santipadaṃ brūhi sahajanetta, yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ.
122 .‘‘Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, ādiccova pathaviṃ tejī tejasā;
Parittapaññassa me bhūripañña, ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;
Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
123 .
‘‘ Kāmesu vinaya gedha ṃ, [ jatuka ṇṇī ti bhagav ā]
Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;
Uggahitaṃ nirattaṃ vā, mā te vijjittha kiñcanaṃ.
124 .‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ;
Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.
125 .‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ, vītagedhassa brāhmaṇa;
Āsavāssa na vijjanti, yehi maccuvasaṃ vaje’’ti.
Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā.
12. Bhadrāvudhamāṇavapucchā
126 .
‘‘ Okañjaha ṃ ta ṇhacchida ṃ aneja ṃ, [ icc āyasm ā bhadr āvudho]
Nandiñjahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ;
Kappañjahaṃ abhiyāce sumedhaṃ, sutvāna nāgassa apanamissanti ito.
127 .‘‘Nānājanā janapadehi saṅgatā,
Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā;
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.
128 .
‘‘ Ādānata ṇha ṃ vinayetha sabba ṃ, [ bhadr āvudh āti bhagav ā]
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Yaṃ yañhi lokasmimupādiyanti, teneva māro anveti jantuṃ.
129 .
‘‘ Tasm ā paj āna ṃ na up ādiyetha, bhikkhu sato kiñcana ṃ sabbaloke;
Ādānasatte iti pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta’’nti.
Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā.
13. Udayam āṇ avapucch ā

130 .‘‘ Jh āyi ṃ virajam āsīna ṃ, [ icc āyasm ā udayo]
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi, avijjāya pabhedanaṃ’’.
131 .‘‘Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, [udayāti bhagavā]
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ, kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.
132 .
‘‘ Upekkh āsatisa ṃsuddha ṃ, dhammatakkapurejava ṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṃ’’.
133 .‘‘ Ki ṃsu sa ṃyojano loko, ki ṃsu tassa vic āra ṇaṃ;
Kissassa vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.
134 .‘‘Nandisaṃyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;
Taṇhāya vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.
135 .‘‘Kathaṃ satassa carato, viññāṇaṃ uparujjhati;
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, taṃ suṇoma vaco tava’’.
136 .‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, vedanaṃ nābhinandato;
Evaṃ satassa carato, viññāṇaṃ uparujjhatī’’ti.
Udayamāṇavapucchā terasamā.
14. Posālamāṇavapucchā
137 .
‘‘ Yo at īta ṃ ā disati, [icc āyasm ā pos ālo]
Anejo chinnasaṃsayo;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ.
138 .‘‘Vibhūtarūpasaññissa, sabbakāyappahāyino;
Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato;
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi, kathaṃ neyyo tathāvidho’’.
139 .
‘‘ Viññ āṇ aṭṭ hitiyo sabb ā, [ pos ālāti bhagav ā]
Abhijānaṃ tathāgato;
Tiṭṭhantamenaṃ jānāti, vimuttaṃ tapparāyaṇaṃ.
140 .‘‘Ākiñcaññasambhavaṃ ñatvā, nandī saṃyojanaṃ iti;
Evametaṃ abhiññāya, tato tattha vipassati;
Etaṃ
[evaṃ (syā. ka.)] ñāṇaṃ tathaṃ tassa, brāhmaṇassa vusīmato’’ti.
Posālamāṇavapucchā cuddasamā.
15. Mogharājamāṇavapucchā
141 .‘‘ Dv āha ṃ sakka ṃ apucchissa ṃ, [ icc āyasm ā moghar ājā]
Na me byākāsi cakkhumā;
Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutaṃ.

142 .‘‘ Aya ṃ loko paro loko, brahmaloko sadevako;
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti, gotamassa yasassino.
143 .‘‘Evaṃ abhikkantadassāviṃ, atthi pañhena āgamaṃ;
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passati’’.
144 .‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā;
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti.
Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā.
16. Piṅgiyamāṇavapucchā
145 .‘‘Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, [iccāyasmā piṅgiyo]
Nettā na suddhā savanaṃ na phāsu;
Māhaṃ nassaṃ momuho antarāva, ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;
Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
146 .‘‘Disvāna rūpesu vihaññamāne, [piṅgiyāti bhagavā]
Ruppanti rūpesu janā pamattā;
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto, jahassu rūpaṃ apunabbhavāya’’.
147 .‘‘Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disā imāyo;
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ
[asutaṃ amutaṃ vā (sī.), asutāmutaṃ vā (syā.),
asutaṃ’mutaṃ vā (pī.)] , atho aviññātaṃ kiñcanamatthi [kañci matthi (syā.), kiñci natthi (pī.),
kiñcinamatthi (ka.)] loke;
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, jātijarāya idha vippahānaṃ’’.
148 .‘‘ Ta ṇhādhipanne manuje pekkham āno, [pi ṅgiy āti bhagav ā]
Santāpajāte jarasā parete;
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto, jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyā’’ti.
Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā.
17. Pārāyanatthutigāthā
Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṃ
[paricārakasoḷasannaṃ (syā. ka.)] brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ [pañhe (sī. pī.)] byākāsi.
Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya,
gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. ‘‘Pāraṅgamanīyā ime dhammā’’ti – tasmā imassa
dhammapariyāyassa pārāyananteva [pārāyaṇaṃtveva (sī. aṭṭha.)] adhivacanaṃ.
149 .Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū;
Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako.
150 .Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito;
Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo;
Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.
151 .Ete buddha ṃ up āgacchu ṃ, sampannacara ṇaṃ isi ṃ;

Pucchant ā nipu ṇe pañhe, buddhase ṭṭ ha ṃ up āgamu ṃ.
152 .Tesaṃ buddho pabyākāsi, pañhe puṭṭho yathātathaṃ;
Pañhānaṃ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe muni.
153 .Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;
Brahmacariyamacariṃsu, varapaññassa santike.
154 .
Ekamekassa pañhassa, yath ā buddhena desita ṃ;
Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṃ apārato.
155 .Ap ārā pāra ṃ gaccheyya, bh āvento maggamuttama ṃ;
Maggo so pāraṃ gamanāya, tasmā pārāyanaṃ iti.
18. Pārāyanānugītigāthā
156 .‘‘ Pārāyanamanug āyissa ṃ, [ icc āyasm ā pi ṅgiyo]
Yathāddakkhi tathākkhāsi, vimalo bhūrimedhaso;
Nikkāmo nibbano
[nibbuto (syā.)] nāgo, kissa hetu musā bhaṇe.
157 .‘‘Pahīnamalamohassa, mānamakkhappahāyino;
Handāhaṃ kittayissāmi, giraṃ vaṇṇūpasañhitaṃ.
158 .‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu, lokantagū sabbabhavātivatto;
Anāsavo sabbadukkhappahīno, saccavhayo brahme upāsito me.
159 .
‘‘ Dijo yath ā kubbanaka ṃ pah āya, bahupphala ṃ kānanam āvaseyya;
Evampahaṃ appadasse pahāya, mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto.
160 .‘‘ Yeme pubbe viy āka ṃsu, hura ṃ gotamas āsan ā;
Iccāsi iti bhavissati;
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ, sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ.
161 .‘‘Eko tamanudāsino, jutimā so pabhaṅkaro;
Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso.
162 .‘‘Yo me dhammamadesesi, sandiṭṭhikamakālikaṃ;
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci’’.
163 .‘‘Kiṃ nu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya;
Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.
164 .‘‘Yo te dhammamadesesi, sandiṭṭhikamakālikaṃ;
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci’’.
165 .
‘‘ Nāha ṃ tamh ā vippavas āmi, muhuttamapi br āhma ṇa;
Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.
166 .‘‘ Yo me dhammamadesesi, sandi ṭṭ hikamak ālika ṃ;
Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci.
167 .‘‘ Pass āmi na ṃ manas ā cakkhun āva, rattindiva ṃ br āhma ṇa appamatto.

Namassam āno vivasemi ratti ṃ, teneva maññ āmi avippav āsa ṃ.
168 .‘‘Saddhā ca pīti ca mano sati ca,
Nāpentime gotamasāsanamhā;
Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño, sa tena teneva natohamasmi.
169 .
‘‘ Ji ṇṇ assa me dubbalath āmakassa, teneva k āyo na paleti tattha;
Saṅkappayantāya [saṃkappayattāya (sī.)] vajāmi niccaṃ, mano hi me brāhmaṇa tena yutto.
170 .‘‘ Pa ṅke say āno pariphandam āno, d īpā dīpa ṃ upallavi ṃ;
Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
171 .‘‘Yathā ahū vakkali muttasaddho, bhadrāvudho āḷavigotamo ca;
Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ, gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa
pāraṃ’’
[maccudheyyapāraṃ (sī.)] .
172 .‘‘Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvāna munino vaco;
Vivaṭṭacchado sambuddho, akhilo paṭibhānavā.
173 .
‘‘ Adhideve abhiññ āya, sabba ṃ vedi paropara ṃ;
Pañhānantakaro satthā, kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ.
174 .‘‘ Asa ṃhīra ṃ asa ṃkuppa ṃ, yassa natthi upam ā kvaci;
Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacitta’’nti
[ajitamāṇavapucchāya paṭṭhāya yāvapārāyanānugītigātāpariyosānā syā. … potthake natthi] .
Pārāyanānugītigāthā niṭṭhitā.
Pārāyanavagganiddeso
1. Ajitamāṇavapucchāniddeso
1. Kenassu nivuto loko, [icc āyasm ā ajito]
Kenassu nappakāsati;
Kissābhilepanaṃ brūsi
[brūhi (syā.)] , kiṃsu tassa mahabbhayaṃ.
Kenassu nivuto loko ti. Loko ti nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko
khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko – ayaṃ vuccati loko.
Ayaṃ loko kena āvuto nivuto ovuto
[ophuto (syā.)] pihito paṭicchanno paṭikujjitoti – kenassu nivuto
loko?
Iccāyasmā ajito ti. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ [padānupubbatāmetaṃ (bahūsu)] iccāti. Āyasmāti piyavacanaṃ
garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ āyasmāti. Ajito ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā
samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti –
iccāyasmā ajito.
Kenassu nappakāsatīti kena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na
paññāyatīti – kenassu nappakāsati.

Kiss ābhilepana ṃ br ūsīti ki ṃ lokassa lepana ṃ laggana ṃ bandhana ṃ upakkileso. Kena loko litto
saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito saṃsaṭṭho laggo laggito palibuddho, brūsi ācikkhasi
desesi paññapesi [paññāpesi (ka.)] paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi [uttāniṃ karosi (ka.)]
pakāsesīti – kissābhilepanaṃ brūsi.
Kiṃsu tassa mahabbhaya nti kiṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ upaddavo
upasaggoti – kiṃsu tassa mahabbhayaṃ. Tenāha so brāhmaṇo –
‘‘Kenassu nivuto loko, [iccāyasmā ajito]
Kenassu nappakāsati;
Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.
2.
Avijj āya nivuto loko, [ajit āti bhagav ā]
Vevicchā pamādā nappakāsati;
Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ.
Avijjāya nivuto loko ti. Avijjāti dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe
aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ
pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ
aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā
asamapekkhanā apaccavekkhaṇā
[apaccavekkhanā (syā.)] apaccavekkhaṇakammaṃ dummejjhaṃ
bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo
avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati – avijjā.
Loko ti nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko
āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko – ayaṃ vuccati loko. Ayaṃ loko imāya avijjāya
āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjitoti – avijjāya nivuto loko.
Ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ. Api ca,
bhaggarāgoti bhagavā; bhaggadosoti bhagavā; bhaggamohoti bhagavā; bhaggamānoti bhagavā;
bhaggadiṭṭhīti bhagavā; bhaggakaṇṭakoti bhagavā; bhaggakilesoti bhagavā; bhaji vibhaji pavibhaji
dhammaratananti bhagavā; bhavānaṃ antakaroti bhagavā; bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto
[bhāvitakāyoti bhagavā, bhāvitasīloti bhāvitacittoti (syā.)] bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni
manussarāhasseyyakāni
[manussarāhaseyyakāni (syā.)] paṭisallānasāruppānīti bhagavā; bhāgī vā
bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā; bhāgī vā bhagavā
attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā; bhāgī vā
bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā; bhāgī
vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnanti
bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānassatisamādhissa
asubhasamāpattiyāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ
sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ
bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā; bhāgī vā bhagavā dasannaṃ
tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ
buddhadhammānanti bhagavā; bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ
na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na
devatāhi kataṃ. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha
sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti – ajitāti bhagavā.
Vevicchā pamādā nappakāsatīti. Vevicchaṃ vuccati pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ,
kulamacchariya ṃ, lābhamacchariya ṃ, va ṇṇ amacchariya ṃ, dhammamacchariya ṃ. Ya ṃ evar ūpa ṃ

macchera ṃ macchar āyan ā macchar āyitatta ṃ veviccha ṃ kadariya ṃ ka ṭukañcukat ā aggahitatta ṃ
cittassa – idaṃ vuccati macchariyaṃ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ,
dhātumacchariyampi macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho vuccati macchariyaṃ.
Pamādo vattabbo – kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu kāmaguṇesu vā cittassa
vosaggo [vossaggo (bahūsu)] vosaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya
asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā [aniṭṭhitakiriyatā (ka.) vibha. 846] olīnavuttitā
nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo
pamādo. Yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ – ayaṃ vuccati pamādo. Vevicchā pamādā
nappakāsatīti iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na
virocati na ñāyati na paññāyatīti – vevicchā pamādā nappakāsati.
Jappābhilepanaṃ brūmīti jappā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī [nandi
(syā.)] nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā
janik ā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā [sottaṃ visatā (syā.)] āyūhanī dutiyā dpaṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo [sandhavo (ka.) vibha. 909] sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsīsanā
[āsiṃsanā (syā.)] āsīsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā
jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā
gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ
dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso
māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati jappā. Lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya
loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito saṃsaṭṭho laggo laggito palibuddhoti brūmi
ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti –
japp ābhilepanaṃ brūmi.
Dukkhamassa mahabbhaya nti. Dukkha nti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ byādhidukkhaṃ
maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ
tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ pettivisayikaṃ dukkhaṃ mānusikaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ
dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ
[gabbheṭhitimūlakaṃ (syā. ka.)] dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ
dukkhaṃ jātassūpanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamadukkhaṃ
parūpakkamadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ vipariṇāmadukkhaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo
jivh ārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho [ḍaho (syā.)] jaro
kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu
rakhasā
[rakkhasā (ka.)] vitacchikā lohitapittaṃ [lohitaṃ pittaṃ (bahūsu)] madhumeho aṃsā piḷakā
bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā
ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā
sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ dukkhaṃ
mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginimaraṇaṃ dukkhaṃ
puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātibyasanaṃ dukkhaṃ rogabyasanaṃ dukkhaṃ
bhogabyasanaṃ dukkhaṃ sīlabyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhibyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito
samudāgamanaṃ paññāyati. Atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasannissito vipāko.
Vipākasannissitaṃ kammaṃ, nāmasannissitaṃ rūpaṃ rūpasannissitaṃ nāmaṃ, jātiyā anugataṃ jarāya
anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ
asaraṇībhūtaṃ – idaṃ vuccati dukkhaṃ. Idaṃ dukkhaṃ lokassa bhayaṃ mahābhayaṃ pīḷanaṃ
ghaṭṭanaṃ upaddavo upasaggoti – dukkhamassa mahabbhayaṃ. Tenāha bhagavā –
‘‘Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]
Vevicch ā pam ādā nappak āsati;

Japp ābhilepana ṃ br ūmi, dukkhamassa mahabbhaya ’’ nti.
3. Savanti sabbadhi sot ā, [ icc āyasm ā ajito]
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare
[pithiyyare (syā.), pithīyare (sī. aṭṭha.)] .
Savanti sabbadhi sotāti. Sotāti taṇhāsoto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto.
Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti. Cakkhuto rūpe savanti
āsavanti sandanti pavattanti. Sotato sadde savanti…pe… ghānato gandhe savanti… jivhāto rase
savanti… kāyato phoṭṭhabbe savanti… manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti. Cakkhuto
rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti. Sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti.
Ghānato gandhataṇhā savanti… jivhāto rasataṇhā savanti… kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti… manato
dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti – savanti sabbadhi sotā.
Iccāyasmā ajito ti. Iccāti padasandhi…pe… padānupubbatāpetaṃ iccāti…pe… iccāyasmā ajito.
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopananti –
sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ.
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopanaṃ
brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti – sotānaṃ
saṃvaraṃ brūhi.
Kena sotā pidhiyyare ti kena sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattantīti – kena sotā pidhiyyare. Tenāha so brāhmaṇo –
‘‘Savanti sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito]
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare’’.
4.
Yāni sot āni lokasmi ṃ , [ ajit āti bhagav ā]
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare.
Yāni sotāni lokasmi nti yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññapitāni
paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni
[vibhattāni (ka.)] uttānīkatāni pakāsitāni, seyyathidaṃ [seyyathīdaṃ
(syā.)] – taṇhāsoto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Lokasmi nti apāyaloke manussaloke
devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – yāni sotāni lokasmiṃ. Ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ
nāmena ālapati.
Sati tesaṃ nivāraṇanti. Satīti yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā
asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo – ayaṃ vuccati
sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopananti – sati tesaṃ nivāraṇaṃ.
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhanaṃ gopanaṃ
brūmi ācikkhāmi…pe… uttānīkaromi pakāsemīti – sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi.
Paññāyete pidhiyyare ti. Paññāti yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
Paññāyete pidhiyyareti – paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na
savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘ Sabbe sa ṅkh ārā dukkh ā’’ ti j ānato passato paññ āyete sot ā

pidh īyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘ Sabbe sa ṅkh ārā anatt ā’’ ti
jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti
na sandanti nappavattanti. ‘‘Saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti…pe… ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti…
‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti… ‘‘saḷāyatanapaccayā phasso’’ti… ‘‘phassapaccayā vedanā’’ti…
‘‘vedanāpaccayā taṇhā’’ti… ‘‘taṇhāpaccayā upādāna’’nti… ‘‘upādānapaccayā bhavo’’ti…
‘‘bhavapaccayā jātī’’ti… ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Avijjānirodhā saṅkhāranirodho’’ti…
‘‘saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’’ti… ‘‘viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’’ti… ‘‘nāmarūpanirodhā
saḷāyatananirodho’’ti… ‘‘saḷāyatananirodhā phassanirodho’’ti… ‘‘phassanirodhā vedanānirodho’’ti…
‘‘vedanānirodhā taṇhānirodho’’ti… ‘‘taṇhānirodhā upādānanirodho’’ti… ‘‘upādānanirodhā
bhavanirodho’’ti… ‘‘bhavanirodhā jātinirodho’’ti… ‘‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’’ti jānato passato
paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Idaṃ
dukkha’’nti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti… ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti… ‘‘ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na
āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Ime dhammā āsavā’’ti…pe… ‘‘ayaṃ āsavasamudayo’’ti… ‘‘ayaṃ
āsavanirodho’’ti… ‘‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti
pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Ime dhammā abhiññeyyā’’ti…pe… ‘‘ime
dhammā pariññeyyā’’ti… ‘‘ime dhammā pahātabbā’’ti… ‘‘ime dhammā bhāvetabbā’’ti… ‘‘ime
dhammā sacchikātabbā’’ti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na
sandanti nappavattanti. Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca
nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti
nappavattanti. Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca
nissaraṇañca jānato passato… catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato… yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ
nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pidhīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na
sandanti nappavattantīti – paññāyete pidhiyyare. Tenāha bhagavā –
‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare’’ti.
5.
Paññ ā ceva sati c āpi, [icc āyasm ā ajito]
Nāmarūpañca mārisa;
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhati.
Paññā ceva sati cāpīti. Paññāti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā
upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī
[bhūri
(ka.)] medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ
paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
Satīti yā sati anussati…pe… sammāsatīti – paññā ceva saticāpi, iccāyasmā ajito.
Nāmarūpañca mārisāti. Nāma nti cattāro arūpino khandhā. Rūpa nti cattāro ca mahābhūtā
catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ
sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti – nāmarūpañca mārisa.
Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti. Etaṃ me ti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi.
Puṭṭho ti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi
vivarāhi vibhajāhi
[vivarehi vibhajehi (ka.)] uttānīkarohi pakāsehīti – etaṃ me puṭṭho pabrūhi.
Kattheta ṃ uparujjhat īti kattheta ṃ nirujjhati v ūpasammati attha ṃ gacchati pa ṭippassambhat īti.

Kattheta ṃ uparujjhati. Ten āha so br āhma ṇo –
‘‘Paññā ceva sati cāpi, [iccāyasmā ajito]
Nāmarūpañca mārisa;
Evaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.
6. Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;
Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhati.
Yametaṃ pañhaṃ apucchīti. Yameta nti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi
yācasi ajjhesati
[ajjhesi (ka.)] pasādesīti – yametaṃ pañhaṃ apucchi.
Ajita taṃ vadāmi te ti. Ajitāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Ta nti paññañca satiñca
nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi
uttānīkaromi pakāsemīti. Ajita taṃ vadāmi te.
Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhatīti nāma nti cattāro arūpino khandhā. Rūpa nti
cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Asesa nti sabbena sabbaṃ sabbathā
sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ [pariyādāyavacanametaṃ (syā. ka.)] asesanti.
Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti. Yattha nāmañca rūpañca
asesaṃ uparujjhati.
Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatīti sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa
nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete
nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Sakadāgāmimaggañāṇena
abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmañca
rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena
abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye
uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti.
Arahattamaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete
nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti
vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti – viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati.
Tenāha bhagavā –
‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;
Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.
7.
Ye ca sa ṅkh ātadhamm āse, ye ca sekh ā[sekkhā (syā. ka.)] puth ū idha;
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa.
Ye ca saṅkhātadhammāse ti saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavā. Kiṃkāraṇā
saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavā? Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā
tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti saṅkhātadhammā
ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. ‘‘Sabbe saṅkhārā
dukkhā’’ti saṅkhātadhammā…pe… ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti saṅkhātadhammā… ‘‘avijjāpaccayā
saṅkhārā’’ti saṅkhātadhammā… ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti
saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā
tesaṃ khandhā saṅkhātā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātā gatiyo saṅkhātā upapattiyo saṅkhātā

pa ṭisandhi sa ṅkh ātā bhav ā sa ṅkh ātā sa ṃsārā sa ṅkh ātā va ṭṭā sa ṅkh ātā. Atha v ā te khandhapariyante
ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā upapattipariyante ṭhitā
paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave
ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto.
Tesaṃ cāyaṃ [yāyaṃ (ka.)] pacchimako, carimoyaṃ samussayo;
Jātimaraṇasaṃsāro, natthi nesaṃ punabbhavoti.
Taṃkāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti. Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca
sekhā puthū idhāti. Sekhāti kiṃkāraṇā vuccanti sekhā? Sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti?
Adhisīlampi sikkhanti, adhicittampi sikkhanti, adhipaññampi sikkhanti. Katamā adhisīlasikkhā? Idha
bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu
bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho sīlaṃ
patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā –
ayaṃ adhisīlasikkhā.
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ… dutiyaṃ
jh ānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ adhicittasikkhā.
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato
ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī
paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ime āsavā’’ti…pe… ‘‘ayaṃ āsavasamudayo’’ti… ‘‘ayaṃ
āsavanirodho’’ti… ‘‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ayaṃ
adhipaññāsikkhā’’… imā tisso sikkhāyo āvajjantā sikkhanti jānantā sikkhanti passantā sikkhanti cittaṃ
adhiṭṭhahantā sikkhanti saddhāya adhimuccantā sikkhanti vīriyaṃ
[viriyaṃ (syā.)] paggaṇhantā
sikkhanti satiṃ upaṭṭhapentā sikkhanti cittaṃ samādahantā sikkhanti paññāya pajānantā sikkhanti
abhiññeyyaṃ abhijānantā sikkhanti pariññeyyaṃ parijānantā sikkhanti pahātabbaṃ pajahantā sikkhanti
bhāvetabbaṃ bhāventā sikkhanti sacchikātabbaṃ sacchikarontā sikkhanti ācaranti samācaranti
samādāya vattanti. Taṃkāraṇā vuccanti – sekhā. Puthūti bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca
sakadāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca. Idhāti imissā
diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ
dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve
imasmiṃ manussaloketi – ye ca sekhā puthū idha.
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisāti tvampi nipako paṇḍito paññavā buddhimā
ñāṇī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānañca sekkhānañca iriyaṃ cariyaṃ vutti pavatti ācaraṃ gocaraṃ
vihāraṃ paṭipadaṃ. Puṭṭho ti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi
paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ
sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti – tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa. Tenāha
so brāhmaṇo –
‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha;
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti.
8.
Kāmesu n ābhigijjheyya, manas ānāvilo siy ā;
Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje.
Kāmesu nābhigijjheyyāti. Kāmāti uddānato dve kāmā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame
vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,
atthara ṇā pāvura ṇā [pāpura ṇā (sy ā.)] dāsid āsā aje ḷak ā kukku ṭas ūkar ā hatthigav āssava ḷav ā khetta ṃ vatthu

hirañña ṃ suva ṇṇ aṃ gāmanigamarājadh āniyo [rāja ṭhāniyo (ka.)] ra ṭṭhañca janapado ca koso ca
koṭṭhāgārañca –yaṃ kiñci rajanīyavatthu vatthukāmā.
Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā
kāmā, hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā
kāmā, nimmitā kāmā paranimmitā kāmā, pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā
amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā dhammā, sabbepi rūpāvacarā dhammā, sabbepi arūpāvacarā
dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā, kāmanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena ramaṇīyaṭṭhena
[natthi syā. potthake mahāni. 1] kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo
saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā
kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ
kāmacchandanīvaraṇaṃ –
Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṅkappā kāma jāyasi;
Na taṃ saṅkappayissāmi, evaṃ kāma na hehisīti.
Ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ. Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmesu nābhigijjheyya na palibundheyya
[palibujjheyya (syā.)]agiddho assa agadhito amucchito anajjhāpanno [anajjhopanno (syā.)]vītagedho
vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo
cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto
sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti –kāmesu nābhigijjheyya.
Manasānāvilo siyāti. Mano ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ
manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti
luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasantaṃ. Vacīduccaritena…pe… manoduccaritena…
rāgena… dosena… mohena… kodhena… upanāhena… makkhena… paḷāsena… issāya…
macchariyena… māyāya… sāṭheyyena… thambhena… sārambhena… mānena… atimānena…
madena… pamādena… sabbakilesehi… sabbaduccaritehi… sabbaḍāhehi… sabbapariḷāhehi…
sabbasantāpehi… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ
bhantaṃ avūpasantaṃ. Manasānāvilo siyāti cittena anāvilo siyā –aluḷito anerito aghaṭṭito acalito
abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya
[byantiṃ kareyya (ka.)]
anabhāvaṃ gameyya, āvilakarehi kilesehi ca ārato [ārato assa (ka.) mahāni. 18 passa] virato paṭivirato
nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti –manasānāvilo siyā.
Kusalo sabbadhammāna nti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti kusalo sabbadhammānaṃ, ‘‘sabbe
saṅkhārā dukkhā’’ti kusalo sabbadhammānaṃ, ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti kusalo sabbadhammānaṃ,
‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti kusalo sabbadhammānaṃ…pe… ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ
taṃ nirodhadhamma’’nti kusalo sabbadhammānaṃ. Evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
Atha vā, aniccato kusalo sabbadhammānaṃ, dukkhato…pe… rogato… gaṇḍato… sallato…
aghato… ābādhato… parato… palokato… ītito… upaddavato… bhayato… upasaggato… calato…
pabhaṅguto… addhuvato
[adhuvato (ka.) mahāni. 13]… atāṇato… aleṇato… asaraṇato…
asaraṇībhūtato… rittato… tucchato… suññato… anattato… ādīnavato… vipariṇāmadhammato…
asārakato… aghamūlato… vadhakato… vibhavato… sāsavato… saṅkhatato… mārāmisato…
jātidhammato… jarādhammato… byādhidhammato… maraṇadhammato…
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato … saṃkilesikadhammato… samudayato…
atthaṅgamato… assādato… ādīnavato… nissaraṇato kusalo sabbadhammānaṃ. Evampi kusalo
sabbadhammānaṃ.

Atha v ā, khandhakusalo dh ātukusalo āyatanakusalo pa ṭiccasamupp ādakusalo satipa ṭṭhānakusalo
sammappadhānakusalo iddhipādakusalo indriyakusalo balakusalo bojjhaṅgakusalo maggakusalo
phalakusalo nibbānakusalo. Evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
Atha vā, sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni –cakkhu ceva
[cakkhuñceva (ka.)] rūpā ca,
sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca.
Yato ca ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃkato
[anabhāvaṅgato (syā.)]āyatiṃ anuppādadhammo, ettāvatāpi kusalo sabbadhammānanti
–kusalo sabbadhammānaṃ.
Sato bhikkhu paribbaje ti. Sato ti catūhi kāraṇehi sato –kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte
cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato.
Aparehipi catūhi kāraṇehi sato –asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato,
satiparibandhānaṃ
[satipaṭipakkhānaṃ (syā.) mahāni. 3] dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ
dhammānaṃ asammuṭṭhattā [appamuṭṭhattā (syā.)]sato.
Aparehipi catūhi kāraṇehi sato –satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññena
samannāgatattā sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato.
Aparehipi catūhi kāraṇehi sato –satiyā samannāgatattā sato, santattā sato, samitattā sato,
santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato,
sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato,
kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo
ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno
samupapanno [sampanno (ka.)] samannāgato, so vuccati sato. Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ
bhinnattā bhikkhu –sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti,
rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Bhinnā honti pāpakā akusalā
dhammā saṃkilesikā ponobhavikā
[ponobbhavikā (syā. ka.)] sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇiyā.
Pajjena katena [pajjotakatena (ka.) su. ni. 519] attanā, [sabhiyāti bhagavā]
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;
Vibhavañca bhavañca vippahāya, vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti.
Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje, sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya, sato nisīdeyya,
sato seyyaṃ kappeyya, sato abhikkameyya, sato paṭikkameyya, sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato
samiñjeyya, sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāreyya, sato careyya vihareyya iriyeyya
vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti –sato bhikkhu paribbaje. Tenāha bhagavā –
‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā;
Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā
ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ
kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi
cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā,
bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ
namassamāno nisinno hoti – ‘‘satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī’’ti.

Ajitam āṇ avapucch āniddeso pa ṭhamo.
2. Tissametteyyamāṇavapucchāniddeso
9. Kodha santusito loke, [icc āyasm ā tissametteyyo]
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā.
Kodha santusito loke ti ko loke tuṭṭho santuṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappoti –kodha santusito
loke.
Iccāyasmā tissametteyyo ti. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo
byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ –iccāti. Āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ
sagāravasappatissādhivacanametaṃ –āyasmāti. Tisso ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā
paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyo ti tassa
brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti –iccāyasmā tissametteyyo.
Kassa no santi iñjitāti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā
natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā
abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti –kassa no santi iñjitā.
Ko ubhantamabhiññāyāti ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvāti –ko ubhantamabhiññāya.
Majjhe mantā na lippatīti majjhe mantāya na lippati, alitto anupalitto nikkhanto nissaṭo
vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti –majjhe mantā na lippati.
Kaṃ brūsi mahāpuriso ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso
uttamapuriso padhānapuriso pavarapurisoti. Kaṃ brūsi kaṃ kathesi kaṃ maññasi kaṃ bhaṇasi kaṃ
passati kaṃ voharasīti –kaṃ brūsi mahāpurisoti.
Ko idha sibbinimaccagāti ko idha sibbiniṃ taṇhaṃ ajjhagā upaccagā atikkanto samatikkanto
vītivattoti –ko idha sibbinimaccagā. Tenāha so brāhmaṇo –
‘‘Kodha santusito loke, [iccāyasmā tissametteyyo]
Kassa no santi iñjitā;
Ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā’’ti.
10 . Kāmesu brahmacariyavā, [metteyyāti bhagavā]
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā.
Kāmesu brahmacariyavāti. Kāmāti uddānato dve kāmā –vatthukāmā ca kilesakāmā ca…pe…
ime vuccanti vatthukāmā…pe… ime vuccanti kilesakāmā. Brahmacariyaṃ vuccati
asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo.
Api ca, nippariyāyena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ –sammādiṭṭhi,
sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati,
sammāsamādhi. Yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno
samupapanno samann āgato, so vuccati brahmacariyav ā. Yath ā ca dhanena dhanav āti vuccati, bhogena

bhogav āti vuccati, yasena yasav āti vuccati, sippena sippav āti vuccati, s īlena s īlav āti vuccati,
vīriyena vīriyavāti vuccati, paññāya paññavāti vuccati, vijjāya vijjavāti vuccati –evameva yo iminā
ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upāgato samupāgato upapanno samupapanno
samannāgato, so vuccati brahmacariyavāti –kāmesu brahmacariyavā.
Metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ…pe…
sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti –metteyyāti bhagavā.
Vītataṇho sadā sato ti. Taṇhāti rūpataṇhā…pe… dhammataṇhā. Yassesā taṇhā pahīnā
samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho
cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo vantarāgo
muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena
attanā viharati. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ
poṅkhānupoṅkhaṃ
[pokhānupokhaṃ (syā.)]udakūmikajātaṃ avīcisantatisahitaṃ [avīci samaṅhisahitaṃ
(syā.)]phassitaṃ [phusitaṃ (syā.)]purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ
pacchimayāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe
pacchime vayokhandhe. Sato ti catūhi kāraṇehi sato –kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato,
vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento
sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato…pe… so vuccati satoti –vītataṇho sadā
sato.
Saṅkhāya nibbuto bhikkhūti saṅkhā vuccati ñāṇaṃ. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo…pe…
amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā
vibhūtaṃ katvā, ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ
katvā, ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti…pe… ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti… ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti…
‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā
vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.
Atha vā, aniccato saṅkhāya jānitvā…pe… dukkhato… rogato… gaṇḍato… sallato…pe…
nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Nibbuto ti rāgassa
nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, kodhassa…
upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa… issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa…
thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa… sabbakilesānaṃ…
sabbaduccaritānaṃ… sabbadarathānaṃ … sabbapariḷāhānaṃ… sabbasantāpānaṃ…
sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbāpitattā nibbuto. Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā
bhikkhu…pe… vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhūti –saṅkhāya nibbuto bhikkhu.
Tassa no santi iñjitāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitāti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ
kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Tassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti pahīnā samucchinnā
vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti –tassa no santi iñjitā. Tenāha bhagavā –
‘‘Kāmesu brahmacariyavā, [metteyyāti bhagavā]
Vītataṇho sadā sato;
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā’’ti.
11 . So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā.
So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippatīti. Antāti phasso eko anto, phassasamudayo
dutiyo anto, phassanirodho majjhe; atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe; sukhā
vedan ā eko anto, dukkh ā vedan ā dutiyo anto, adukkhamasukh ā vedan ā majjhe; n āma ṃ eko anto, rūpa ṃ

dutiyo anto, viññ āṇ aṃ majjhe; cha ajjhattik āni āyatan āni eko anto, cha b āhirāni āyatan āni dutiyo
anto, viññāṇaṃ majjhe; sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe.
Mantā vuccati paññā, yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
Lepāti dve lepā –taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhālepo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena
sīmakataṃ odhikataṃ
[mariyādikataṃ odhikataṃ (syā.)]pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ –
‘‘idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā
pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca’’. Kevalampi mahāpathaviṃ
taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ –ayaṃ taṇhālepo.
Katamo diṭṭhilepo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā
antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho
micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesaggāho [vipariyesaggāho (bahūsu)] viparītaggāho vipallāsaggāho
micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni –ayaṃ diṭṭhilepo.
So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippatīti so ubho ca ante majjhañca mantāya
abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā na lippati na palippati na upalippati,
alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti –
so ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati.
Taṃ brūmi mahāpuriso ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso
uttamapuriso pavarapuriso, taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi.
Āyasmā sāriputto [passa saṃ. ni. 5.377] bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahāpuriso mahāpuriso’ti,
bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī’’ti? ‘‘Vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta,
mahāpurisoti vadāmi, avimuttacittattā no mahāpurisoti vadāmi.
‘‘Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato
cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassī
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino
viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu vimuttacitto hoti.
Vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, mahāpurisoti vadāmi, avimuttacittattā no mahāpurisoti vadāmī’’ti –
taṃ brūmi mahāpurisoti.
So idha sibbinimaccagāti sibbinī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ, yassesā sibbinī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhā. So sibbiniṃ taṇhaṃ accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti –so idha
sibbinimaccagā. Tenāha bhagavā –
‘‘So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;
Taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā’’ti.
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā
ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ
kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi
cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massū ca antarahitā.
Bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ
namassamāno nisinno hoti – ‘‘satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī’’ti.