Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Buddhavaṃsapāḷi
Buddhavaṃsapāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (65 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Buddhavaṃsapāḷi
1. Ratanacaṅkamanakaṇḍaṃ
1. Brahm ā ca lok ādhipat ī sahampat ī [sahampati (sy ā. ka ṃ .)] , katañjal ī anadhivara ṃ ay ācatha;
‘‘Santīdha sattāpparajakkhajātikā, desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ’’.
2. Sampannavijj ācara ṇassa t ādino, jutindharassantimadehadh ārino;
Tathāgatassappaṭipuggalassa, uppajji kāruññatā sabbasatte.
3. ‘‘ Na hete j ānanti sadevam ānus ā, buddho aya ṃ kīdisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
4. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ.
5. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ;
Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍitaṃ’’.
6. Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā;
Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ.
7. Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā;
Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ.
8. Sadevagandhabbamanussarakkhase, ābhā uḷārā vipulā ajāyatha;
Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ
[parasmiṃ cūbhaye (syā. kaṃ.)] , adho ca uddhaṃ
tiriyañca vitthataṃ.
9. Sattuttamo anadhivaro vin āyako, satth ā ah ū devamanussap ūjito;
Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ.
10 . So yācito devavarena cakkhumā, atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo;
Caṅkamaṃ
[caṅkamaṃ tattha (sī.)] māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
11 . Iddhī ca ādesanānusāsanī, tipāṭihīre bhagavā vasī ahu;
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
12 . Dasasahassīlokadhātuyā, sinerupabbatuttame;
Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, caṅkame ratanāmaye.
13 . Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino;
Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye.
14 . Tulāsaṅghāṭānuvaggā, sovaṇṇaphalakatthatā;
Vedik ā sabbasova ṇṇā , dubhato passesu nimmit ā.
15 . Maṇimuttāvālukākiṇṇā, nimmito ratanāmayo;
Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato.
16 . Tasmiṃ caṅkamane dhīro, dvattiṃsavaralakkhaṇo;
Virocamāno sambuddho, caṅkame caṅkamī jino.
17 .
Dibba ṃ mand ārava ṃ puppha ṃ , paduma ṃ pārichattaka ṃ ;
Caṅkamane okiranti, sabbe devā samāgatā.
18 . Passanti ta ṃ devasa ṅgh ā, dasasahass ī pamodit ā;
Namassamānā nipatanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
19 . Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino;
Udaggacittā sumanā, passanti lokanāyakaṃ.
20 .
Sadevagandhabbamanussarakkhas ā, nāgā supa ṇṇā atha v āpi kinnar ā;
Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ, nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ.
21 . Ābhassarā subhakiṇhā, vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā;
Susuddhasukkavatthavasanā, tiṭṭhanti pañjalīkatā.
22 . Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ;
Bhamenti celāni ca ambare tadā, ‘‘aho jino lokahitānukampako.
23 . ‘‘Tuvaṃ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ;
Parāyano patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo
[dipaduttamo (sī. syā.)] .
24 . ‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, devatāyo mahiddhikā;
Parivāretvā namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
25 . ‘‘Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā;
Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ.
26 .
‘‘ Passanti ta ṃ devasa ṅgh ā, pasann ā tu ṭṭ ham ānas ā;
Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ.
27 . ‘‘ Aho acchariya ṃ loke, abbhuta ṃ lomaha ṃ sana ṃ ;
Na medisaṃ bhūtapubbaṃ, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’.
28 . Sakasakamhi bhavane, nis īditv āna devat ā;
Hasanti tā mahāhasitaṃ, disvānaccherakaṃ nabhe.
29 . Ā kāsa ṭṭ hā ca bh ūma ṭṭ hā, ti ṇapanthaniv āsino;
Katañjalī namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
30 . Yepi dīgh āyuk ā nāgā, puññavanto mahiddhik ā;
Pamodit ā namassanti, p ūjayanti naruttama ṃ .
31 . Sa ṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase;
Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṃ nabhe.
32 . Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā [ḍeṇḍimā (sī.)] bahū;
Antalikkhasmiṃ vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe.
33 . Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṃsano;
Dhuvamatthasiddhiṃ labhāma, khaṇo no paṭipādito.
34 .
Buddhoti tesa ṃ sutv āna, p īti uppajji t āvade;
Buddho buddhoti kathayantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā.
35 . Hi ṅkārā sādhuk ārā ca [hi ṅkāra ṃ sādhuk ārañca (s ī. sy ā.)] , ukku ṭṭ hi sampaha ṃ sana ṃ
[sampasādanaṃ (sī.), sampanādanaṃ (syā.)] ;
Pajā ca vividhā gagane, vattenti pañjalīkatā.
36 . Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, bhujāni pothenti ca naccayanti ca;
Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ.
37 . ‘‘Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṃ;
Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ.
38 . ‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso;
Vimuttiyā asamasamo, dhammacakkappavattane.
39 . ‘‘Dasanāgabalaṃ kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ;
Iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane.
40 .
‘‘ Eva ṃ sabbagu ṇū peta ṃ , sabba ṅgasamup āgata ṃ ;
Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ, lokanāthaṃ namassatha.
41 . ‘‘ Abhiv ādana ṃ thomanañca, vandanañca pasa ṃ sana ṃ ;
Namassanañca pūjañca, sabbaṃ arahasī tuvaṃ.
42 . ‘‘ Ye keci loke vandaneyy ā, vandana ṃ arahanti ye;
Sabbaseṭṭho mahāvīra, sadiso te na vijjati.
43 . ‘‘ Sāriputto mah āpañño, sam ādhijjh ānakovido;
Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, passati lokanāyakaṃ.
44 . ‘‘ Suphulla ṃ sālar āja ṃ va, canda ṃ va gagane yath ā;
Majjhanhikeva [majjhantikeva (sabbattha)] sūriyaṃ, olokesi narāsabhaṃ.
45 . ‘‘Jalantaṃ dīparukkhaṃva, taruṇasūriyaṃva uggataṃ;
Byāmappabhānurañjitaṃ, dhīraṃ passati lokanāyakaṃ.
46 . ‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, katakiccāna tādinaṃ;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, khaṇena sannipātayi.
47 . ‘‘Lokappasādanaṃ nāma, pāṭihīraṃ nidassayi;
Amhepi tattha gantv āna, vandiss āma maya ṃ jina ṃ .
48 . ‘‘ Etha sabbe gamiss āma, pucchiss āma maya ṃ jina ṃ ;
Kaṅkhaṃ vinodayissāma, passitvā lokanāyakaṃ’’.
49 . Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṃvutindriyā;
Pattacīvaramādāya, taramānā upāgamuṃ.
50 . Khīṇāsavehi vimalehi, dantehi uttame dame;
Sāriputto mahāpañño, iddhiyā upasaṅkami.
51 .
Tehi bhikkh ūhi parivuto, s āriputto mah āga ṇī ;
Laḷanto devova gagane, iddhiyā upasaṅkami.
52 . Ukk āsitañca khipita ṃ [ukk āsitañca khipitañca (sy ā. aṭṭ ha.)] , ajjhupekkhiya subbat ā;
Sagāravā sappatissā, sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ.
53 . Upasaṅkamitvā passanti, sayambhuṃ lokanāyakaṃ;
Nabhe accuggataṃ dhīraṃ, candaṃva gagane yathā.
54 .
Jalanta ṃ dīparukkha ṃ va, vijju ṃ va gagane yath ā;
Majjhanhikeva sūriyaṃ, passanti lokanāyakaṃ.
55 . Pañcabhikkhusat ā sabbe, passanti lokan āyaka ṃ ;
Rahadamiva vippasannaṃ, suphullaṃ padumaṃ yathā.
56 . Añjaliṃ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā;
Namassamānā nipatanti, satthuno cakkalakkhaṇe.
57 . Sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso;
Samādhijjhānakusalo, vandate lokanāyakaṃ.
58 . Gajjitā kālameghova, nīluppalasamasādiso;
Iddhibalena asamo, moggallāno mahiddhiko.
59 . Mahākassapopi ca thero, uttattakanakasannibho;
Dhutaguṇe agganikkhitto, thomito satthuvaṇṇito.
60 . Dibbacakkhūnaṃ yo aggo, anuruddho mahāgaṇī;
Ñātiseṭṭho bhagavato, avidūreva tiṭṭhati.
61 .
Ā pattian āpattiy ā, satekicch āya kovido;
Vinaye agganikkhitto, upāli satthuvaṇṇito.
62 . Sukhumanipu ṇatthapa ṭividdho, kathik āna ṃ pavaro ga ṇī ;
Isi mantāniyā putto, puṇṇo nāmāti vissuto.
63 . Etesa ṃ cittamaññ āya, opammakusalo muni;
Kaṅkhacchedo mahāvīro, kathesi attano guṇaṃ.
64 . ‘‘ Catt āro te asa ṅkheyy ā, ko ṭi yesa ṃ na n āyati;
Sattakāyo ca ākāso, cakkavāḷā canantakā;
Buddhañ āṇ aṃ appameyya ṃ , na sakk ā ete vij ānitu ṃ .
65 . ‘‘ Kimeta ṃ acchariya ṃ loke, ya ṃ me iddhivikubbana ṃ ;
Aññe bahū acchariyā, abbhutā lomahaṃsanā.
66 . ‘‘Yadāhaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā;
Dasasahassī samāgamma, yācanti pañjalī mamaṃ.
67 . ‘‘‘Kālo kho te
[kālo deva (sī.), kāloyaṃ te (syā. ka.)] mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;
Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ padaṃ’.
68 . ‘‘ Tusit ā kāyā cavitv āna, yad ā okkami kucchiya ṃ ;
Dasasahassīlokadhātu, kampittha dharaṇī tadā.
69 . ‘‘ Yad āha ṃ m ātukucchito, sampaj ānova nikkhami ṃ ;
Sādhukāraṃ pavattenti, dasasahassī pakampatha.
70 . ‘‘Okkantiṃ me samo natthi, jātito abhinikkhame;
Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho, dhammacakkappavattane.
71 .
‘‘ Aho acchariya ṃ loke, buddh āna ṃ gu ṇamahantat ā;
Dasasahassīlokadhātu, chappakāraṃ pakampatha;
Obhāso ca mahā āsi, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’.
72 . Bhagavā tamhi
[bhagavā ca tamhi (sī. syā. ka.)] samaye, lokajeṭṭho narāsabho;
Sadevakaṃ dassayanto, iddhiyā caṅkamī jino.
73 . Caṅkame caṅkamantova, kathesi lokanāyako;
Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathā.
74 .
Sāriputto mah āpañño, sam ādhijjh ānakovido;
Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ.
75 . ‘‘ K īdiso te mah āvīra, abhin īhāro naruttama;
Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā.
76 . ‘‘ D āna ṃ sīlañca nekkhamma ṃ , paññ āvīriyañca k īdisa ṃ ;
Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā.
77 . ‘‘ Dasa pāram ī tay ā dh īra, k īdis ī lokan āyaka;
Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ’’.
78 . Tassa pu ṭṭ ho viy ākāsi, karav īkamadhuragiro;
Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevakaṃ.
79 . Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, nikīlitaṃ [nikīḷitaṃ (ka.)] buddhaparamparāgataṃ;
Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, pakāsayī lokahitaṃ sadevake.
80 . ‘‘Pītipāmojjajananaṃ, sokasallavinodanaṃ;
Sabbasampattipaṭilābhaṃ, cittīkatvā suṇātha me.
81 . ‘‘Madanimmadanaṃ sokanudaṃ, saṃsāraparimocanaṃ;
Sabbadukkhakkhaya ṃ magga ṃ , sakkacca ṃ pa ṭipajjath ā’’ ti.
Ratanaca ṅkamanaka ṇḍ o ni ṭṭ hito.
2. Sumedhapatthanākathā
1. Kappe ca satasahasse, caturo ca asa ṅkhiye;
Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
2. Dasahi saddehi avivitta ṃ, annap ānasam āyuta ṃ;
Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca;
Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ.
3. Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ;
Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ;
Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ.
4.
Nagare amaravatiy ā, sumedho n āma br āhma ṇo;
Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā.
5. Ajjh āyako mantadharo, ti ṇṇ aṃ ved āna p ārag ū;
Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato.
6. Rahogato nis īditv ā, eva ṃ cintesaha ṃ tad ā;
‘‘Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ.
7. ‘‘Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ [cahaṃ (sī. syā.)] tadā;
Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ.
8. ‘‘Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.
9. ‘‘Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye;
Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā.
10 . ‘‘Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati;
Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako.
11 . ‘‘Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ;
Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ.
12 .
‘‘ Yath āpi p āpe vijjante, kaly āṇ amapi vijjati;
Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ.
13 . ‘‘ Yath ā gūthagato puriso, ta ḷā ka ṃ disv āna p ūrita ṃ;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so.
14 . ‘‘Evaṃ kilesamaladhova, vijjante amatantaḷe;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe.
15 .
‘‘ Yath ā ar īhi pariruddho, vijjante gamanampathe;
Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so.
16 . ‘‘ Eva ṃ kilesapariruddho, vijjam āne sive pathe;
Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase.
17 . ‘‘Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake;
Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake.
18 . ‘‘Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito;
Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake.
19 .
‘‘ Yath āpi ku ṇapa ṃ puriso, ka ṇṭ he bandha ṃ jigucchiya;
Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī.
20 . ‘‘ Tathevima ṃ pūtik āya ṃ, nānāku ṇapasañcaya ṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.
21 . ‘‘Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo;
Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā.
22 .
‘‘ Evamev āha ṃ ima ṃ kāya ṃ, nānāku ṇapap ūrita ṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.
23 . ‘‘ Yath āpi jajjara ṃ nāva ṃ, palugga ṃ udag āhini ṃ [udakag āhi ṇiṃ (sī.), udakag āhini ṃ (sy ā.)] ;
Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā.
24 . ‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā.
25 . ‘‘Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya;
Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati.
26 . ‘‘Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya;
Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanā bhayā’’.
27 . Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;
Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ.
28 . Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato;
Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā.
29 .
Ca ṅkama ṃ tattha m āpesi ṃ, pañcadosavivajjita ṃ;
Aṭṭhaguṇasamūpetaṃ, abhiññābalamāhariṃ.
30 . Sāṭ aka ṃ pajahi ṃ tattha, navadosamup āgata ṃ;
Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ.
31 . Aṭṭ hadosasam āki ṇṇ aṃ, pajahi ṃ pa ṇṇ as ālaka ṃ;
Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ.
32 . Vāpita ṃ ropita ṃ dhañña ṃ, pajahi ṃ niravasesato;
Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.
33 . Tatthappadh āna ṃ padahi ṃ, nisajja ṭṭ hānaca ṅkame;
Abbhantaramhi satt āhe, abhiññ ābalap āpu ṇiṃ.
34 . Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.
35 . Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;
Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito.
36 .
Paccantadesavisaye, nimantetv ā tath āgata ṃ;
Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā.
37 . Aha ṃ tena samayena, nikkhamitv ā sakassam ā;
Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.
38 . Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;
Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.
39 .
‘‘ Tu ṭṭ haha ṭṭ ho pamudito, vedaj āto mah ājano;
Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
40 . Te me pu ṭṭ hā viy āka ṃsu, ‘‘ buddho loke anuttaro;
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako;
Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
41 . Buddhotivacanaṃ
[buddhoti mama (sī. syā. ka.)] sutvāna, pīti uppajji tāvade;
Buddho buddhoti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ.
42 . Tattha ṭhatv ā vicintesi ṃ, tu ṭṭ ho sa ṃviggam ānaso;
‘‘Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā.
43 . ‘‘ Yadi buddhassa sodhetha, ekok āsa ṃ dad ātha me;
Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
44 . Ada ṃsu te mamok āsa ṃ, sodhetu ṃ añjasa ṃ tad ā;
Buddho buddhoti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā.
45 . Ani ṭṭ hite mamok āse, d īpa ṅkaro mah āmuni;
Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi;
Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino.
46 . Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;
Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ.
47 . Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;
Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ.
48 . Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca
[mānussakehi ca mānusakehi ca (syā. ka.)] ;
Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ.
49 . Dibba ṃ mand ārava ṃ puppha ṃ, paduma ṃ pārichattaka ṃ;
Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.
50 . Dibba ṃ candanacu ṇṇ añca, varagandhañca kevala ṃ;
Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā [ākāse nabhagā (syā.)] marū.
51 . Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ;
Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.
52 . Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;
Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ.
53 .
‘‘ Akkamitv āna ma ṃ buddho, saha sissehi gacchatu;
Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati’’.
54 . Pathaviya ṃ nipannassa, eva ṃ me āsi cetaso;
‘‘Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama.
55 . ‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake.
56 .
‘‘ Ki ṃ me ekena ti ṇṇ ena, purisena th āmadassin ā;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ.
57 . ‘‘ Imin ā me adhik ārena, katena purisuttame;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ.
58 . ‘‘Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;
Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ’’.
59 . Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhati.
60 .
Dīpa ṅkaro lokavid ū, āhut īna ṃ pa ṭiggaho;
Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi.
61 . ‘‘ Passatha ima ṃ tāpasa ṃ, ja ṭila ṃ uggat āpana ṃ;
Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati.
62 . ‘‘ Ahu kapilavhay ā ramm ā, nikkhamitv ā tath āgato;
Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ.
63 . ‘‘ Ajap ālarukkham ūlasmi ṃ, nis īditv ā tath āgato;
Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti.
64 . ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;
Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti.
65 . ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro
[anuttaraṃ (syā. kaṃ.)] ;
Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.
66 . ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;
Pit ā suddhodano n āma, aya ṃ hessati gotamo.
67 . ‘‘ An āsav ā vītar āgā, santacitt ā sam āhit ā;
Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā;
Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ
[upaṭṭhissati taṃ (sī.)] jinaṃ.
68 . ‘‘ Khem ā uppalava ṇṇā ca, agg ā hessanti s āvik ā;
Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;
Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati.
69 . ‘‘Citto ca hatthāḷavako
[hatthālavako (sī.)] , aggā hessantupaṭṭhakā;
Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā’’.
70 . Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;
Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira
[buddhabījaṅkuro (sī. syā.)] ayaṃ.
71 . Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti [apphoṭhenti (sī.)] hasanti ca;
Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.
72 . ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.
73 .
‘‘ Yath ā manuss ā nadi ṃ tarant ā, pa ṭitittha ṃ virajjhiya;
Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.
74 . ‘‘ Evameva maya ṃ sabbe, yadi muñc āmima ṃ jina ṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’.
75 . Dīpa ṅkaro lokavid ū, āhut īna ṃ pa ṭiggaho;
Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.
76 . Ye tatth āsu ṃ jinaputt ā, padakkhi ṇamaka ṃsu [sabbe padakkhi ṇamaka ṃsu (sy ā. ka.)] ma ṃ;
Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamuṃ.
77 . Dassana ṃ me atikkante, sasa ṅghe lokan āyake;
Sayanā vuṭṭhahitvāna, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
78 . Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;
Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
79 . Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;
‘‘Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāsu pāramiṃgato
[abhiññāpāramiṃ gato (sī.)] .
80 . ‘‘Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā;
Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.
81 . ‘‘Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;
Mahānādaṃ pavattesuṃ, ‘dhuvaṃ buddho bhavissasi.
82 . ‘‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;
Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.
83 .
‘‘‘ Sīta ṃ byapagata ṃ hoti, u ṇhañca upasammati;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
84 . ‘‘‘ Dasasahass ī lokadh ātū, nissadd ā honti nir ākul ā;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
85 . ‘‘‘Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
86 . ‘‘‘Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;
Tepajja pupphitā
[pupphitāni (aṭṭha.)] sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
87 . ‘‘‘ Lat ā vā yadi v ā rukkh ā, phalabh ārā honti t āvade;
Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
88 . ‘‘‘ Ākāsa ṭṭ hā ca bh ūma ṭṭ hā, ratan ā jotanti t āvade;
Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
89 . ‘‘‘Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
90 .
‘‘‘ Vicitrapupph ā gagan ā, abhivassanti t āvade;
Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
91 . ‘‘‘ Mah āsamuddo ābhujati, dasasahass ī pakampati;
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
92 . ‘‘‘Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;
Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
93 . ‘‘‘Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;
Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
94 . ‘‘‘Anovaṭṭhena
[anovuṭṭhena (syā. ka.)] udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;
Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
95 . ‘‘‘Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;
Visākhā candimā yuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
96 . ‘‘‘Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;
Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
97 .
‘‘‘ Na honti arat ī satt āna ṃ, santu ṭṭ hā honti t āvade;
Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
98 . ‘‘‘ Rog ā tadupasammanti, jighacch ā ca vinassati;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
99 . ‘‘‘ Rāgo tad ā tanu hoti, doso moho vinassati;
Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
100 .‘‘‘ Bhaya ṃ tad ā na bhavati, ajjapeta ṃ padissati;
Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
101 .‘‘‘ Rajonuddha ṃsati uddha ṃ, ajjapeta ṃ padissati;
Tena li ṅgena j ānāma, dhuva ṃ buddho bhavissasi.
102 .‘‘‘Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;
Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
103 .‘‘‘Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
104 .
‘‘‘ Yāvat ā niray ā nāma, sabbe dissanti t āvade;
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
105 .‘‘‘ Ku ṭṭā [ku ḍḍā (sī.)] kav āṭā sel ā ca, na hont āvara ṇā tad ā;
Ākāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
106 .‘‘‘Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;
Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
107 .
‘‘‘ Da ḷha ṃ pagga ṇha v īriya ṃ, mā nivatta abhikkama;
Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi’’’.
108 .Buddhassa vacana ṃ sutv ā, dasasahass īnac ūbhaya ṃ;
Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā.
109 .‘‘Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
110 .‘‘Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
111 .
‘‘ Yath āpi sabbasatt āna ṃ, mara ṇaṃ dhuvasassata ṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
112 .‘‘Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
113 .
‘‘ Yath ā nikkhantasayanassa, s īhassa nadana ṃ dhuva ṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
114 .‘‘Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
115 .‘‘Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;
Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā’’.
116 .
Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, pa ṭhama ṃ dānap ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.
117 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ pa ṭhama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
118 .‘‘Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adho kato;
Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati.
119 .‘‘Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adho kato.
120 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
121 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, dutiya ṃ sīlap ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
122 .‘‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
123 .
‘‘ Yath āpi camar ī vāla ṃ, kismiñci pa ṭilaggita ṃ;
Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ.
124 .‘‘ Tatheva tva ṃ cat ūsu bh ūmīsu, s īlāni parip ūraya;
Parirakkha sabbadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ.
125 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
126 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
127 .‘‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
128 .‘‘Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito;
Na tattha rāgaṃ janesi, muttiṃyeva gavesati.
129 .‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andughare viya;
Nekkhammābhimukho hohi, bhavato parimuttiyā.
130 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
131 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, catuttha ṃ paññ āpārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
132 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ catuttha ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
133 .‘‘ Yath āpi bhikkhu bhikkhanto, h īnamukka ṭṭ hamajjhime;
Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ.
134 .‘‘ Tatheva tva ṃ sabbak āla ṃ, paripuccha ṃ budha ṃ jana ṃ;
Paññ āpāramita ṃ gantv ā, sambodhi ṃ pāpu ṇissasi.
135 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
136 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
137 .
‘‘ Ima ṃ tva ṃ pañcama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
138 .‘‘ Yath āpi s īho migar ājā, nisajja ṭṭ hānaca ṅkame;
Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.
139 .‘‘Tatheva tvaṃ [tvaṃpi (sī.)] sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;
Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
140 .‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
141 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, cha ṭṭ hama ṃ khantip ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
142 .‘‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
143 .‘‘Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;
Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā.
144 .‘‘Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;
Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
145 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
146 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
147 .
‘‘ Ima ṃ tva ṃ sattama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
148 .‘‘ Yath āpi osadh ī nāma, tul ābh ūtā sadevake;
Samaye utuvasse vā, na vokkamati vīthito.
149 .‘‘ Tatheva tvampi saccesu, m ā vokkama hi v īthito;
Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
150 .‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
151 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, aṭṭ hama ṃ adhi ṭṭ hānap ārami ṃ;
Pubbakehi mahes īhi, āsevitanisevita ṃ.
152 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ aṭṭ hama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
153 .‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;
Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.
154 .‘‘Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;
Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
155 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
156 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, navama ṃ mett āpārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
157 .‘‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
158 .
‘‘ Yath āpi udaka ṃ nāma, kaly āṇ e p āpake jane;
Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ.
159 .‘‘ Tatheva tva ṃ hit āhite, sama ṃ mett āya bh āvaya;
Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
160 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
161 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
162 .‘‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
163 .‘‘Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;
Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.
164 .‘‘Tatheva tvaṃ sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;
Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
165 .
‘‘ Ettak āyeva te loke, ye dhamm ā bodhip ācan ā;
Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha’’.
166 .Ime dhamme sammasato, sabh āvasarasalakkha ṇe;
Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.
167 .Calat ī ravat ī pathav ī, ucchuyanta ṃva p īḷ ita ṃ;
Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medanī.
168 .Yāvat ā paris ā ā si, buddhassa parivesane;
Pavedhamānā sā tattha, mucchitā seti bhūmiyaṃ.
169 .Gha ṭā nekasahass āni, kumbh īnañca sat ā bah ū;
Sañcu ṇṇ amathit ā tattha, aññamañña ṃ pagha ṭṭ it ā.
170 .Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā;
Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ.
171 .‘‘Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;
Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma’’.
172 .
Tesa ṃ tad ā saññapesi, d īpa ṅkaro mah āmuni;
‘‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha [bhātha (sabbattha)] , imasmiṃ pathavikampane.
173 .‘‘ Yamaha ṃ ajja by ākāsi ṃ, buddho loke bhavissati;
Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ.
174 .‘‘Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;
Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake’’.
175 .
Buddhassa vacana ṃ sutv ā, mano nibb āyi t āvade;
Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ.
176 .Sam ādiyitv ā buddhagu ṇaṃ, da ḷha ṃ katv āna m ānasa ṃ;
Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.
177 .Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;
Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.
178 .Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;
‘‘Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ.
179 .‘‘Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;
Mā te bhavantvantarāyā
[bhavatvantarāyo (sī. syā.)] , phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.
180 .‘‘Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasi.
181 .‘‘Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasa pāramī;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūraya dasa pāramī.
182 .
‘‘ Yath ā ye keci sambuddh ā, bodhima ṇḍ amhi bujjhare;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ.
183 .‘‘ Yath ā ye keci sambuddh ā, dhammacakka ṃ pavattayu ṃ;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya.
184 .‘‘ Pu ṇṇ am āye yath ā cando, parisuddho virocati;
Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.
185 .‘‘ Rāhumutto yath ā sūriyo, t āpena atirocati;
Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ.
186 .‘‘ Yath ā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhi ṃ;
Eva ṃ sadevak ā lok ā, osarantu tavantike ’’ .
187 .Tehi thutappasattho so, dasa dhamme sam ādiya;
Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadāti.
Sumedhapatthanākathā niṭṭhitā.
3. Dīpaṅkarabuddhavaṃso
1. Tad ā te bhojayitv āna, sasa ṅgha ṃ lokan āyaka ṃ;
Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.
2. Sara ṇā gamane kañci, nivesesi tath āgato;
Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ.
3. Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;
Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.
4. Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;
Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.
5. Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;
Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ.
6. Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarassa nāmako;
Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ.
7. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;
Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni.
8.
Pa ṭham ābhisamaye buddho, ko ṭisatamabodhayi;
Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.
9. Yad ā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi;
Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
10 . Sannip ātā tayo āsu ṃ, dīpa ṅkarassa satthuno;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
11 . Puna nāradak ūṭ amhi, pavivekagate jine;
Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo.
12 . Yamhi k āle mah āvīro, sudassanasiluccaye;
Navakoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.
13 . Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;
Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.
14 . Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahū tadā;
Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.
15 . Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;
Dīpa ṅkara ṃ lokavidu ṃ, pariv ārenti sabbad ā.
16 . Ye keci tena samayena, jahanti m ānusa ṃ bhava ṃ;
Apattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te.
17 . Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;
Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sabbadā.
18 . Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo;
Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.
19 .
Dasavassasahass āni , ag āra ṃ ajjha so vasi [ajjh āvas ī jino (sy ā. ka.)] ;
Haṃsā koñcā mayūrā ca, tayo pāsādamuttamā.
20 . Tīṇ isatasahass āni, n āriyo samala ṅkat ā;
Padumā nāma sā nārī, usabhakkhandho atrajo.
21 . Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhāne padahī jino.
22 .
Padh ānac āra ṃ caritv āna, abujjhi m ānasa ṃ muni;
Brahmunā yācito santo, dīpaṅkaro mahāmuni.
23 . Vatti cakka ṃ mah āvīro, nand ārāme sir īghare [sir īdhare (s ī.)] ;
Nisinno sirīsamūlamhi, akā titthiyamaddanaṃ.
24 . Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Sāgato
[sobhito (ka.)] nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.
25 . Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.
26 . Tapussabhallikā
[tapassubhallikā (sī.)] nāma, ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Sirimā koṇā upaṭṭhikā, dīpaṅkarassa satthuno.
27 . Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;
Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito.
28 . Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
29 .
Jotayitv āna saddhamma ṃ, sant āretv ā mah ājana ṃ;
Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.
30 . Sā ca iddhi so ca yaso, t āni ca p ādesu cakkaratan āni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ [samantarahitaṃ (sī. syā. ka.)] , nanu rittā sabbasaṅkhārā
[sabbasaṅkhārāti (sabbattha)] .
31 . Dīpaṅkaro jino satthā, nandārāmamhi nibbuto;
Tatthevassa jinathūpo, chattiṃsubbedhayojanoti.
Dīpa ṅkarassa bhagavato va ṃso pa ṭhamo.
4. Ko ṇḍ aññabuddhava ṃ so
1. Dīpa ṅkarassa aparena, ko ṇḍ añño n āma n āyako;
Anantatejo amitayaso, appameyyo durāsado.
2. Dhara ṇū pamo khamanena, s īlena s āgar ūpamo;
Samādhinā merūpamo, ñāṇena gaganūpamo.
3. Indriyabalabojjha ṅga -maggasaccappak āsana ṃ;
Pakāsesi sadā buddho, hitāya sabbapāṇinaṃ.
4. Dhammacakka ṃ pavattente, ko ṇḍ aññe lokan āyake;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu.
5. Tato parampi desente, naramarūnaṃ samāgame;
Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
6. Titthiye abhimaddanto, yadā dhammamadesayi;
Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
7. Sannipātā tayo āsuṃ, koṇḍaññassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
8. Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo;
Dutiyo koṭisahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ.
9. Ahaṃ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo;
Samuddaṃ antamantena, issariyaṃ vattayāmahaṃ.
10 .
Ko ṭisatasahass āna ṃ, vimal āna ṃ mahesina ṃ;
Saha lokagganāthena, paramannena tappayiṃ.
11 . Sopi ma ṃ buddho by ākāsi, ko ṇḍ añño lokan āyako;
‘‘Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati.
12 . ‘‘ Padh āna ṃ padahitv āna, katv ā dukkarak ārika ṃ;
Assatthamūle sambuddho, bujjhissati mahāyaso.
13 . ‘‘ Imassa janik ā mātā, māyā nāma bhavissati;
Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.
14 . ‘‘ Kolito upatisso ca, agg ā hessanti s āvak ā;
Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
15 . ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati.
16 . ‘‘Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā;
Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā;
Āyu vassasata ṃ tassa, gotamassa yasassino ’’ .
17 . Ida ṃ sutv āna vacana ṃ, asamassa mahesino;
Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ.
18 . Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;
Katañjalī namassanti, dasasahassidevatā.
19 . ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.
20 .
‘‘ Yath ā manuss ā nadi ṃ tarant ā, pa ṭitittha ṃ virajjhiya;
Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.
21 . ‘‘ Evameva maya ṃ sabbe, yadi muñc āmima ṃ jina ṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’.
22 . Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Tameva atthaṃ sādhento, mahārajjaṃ jine adaṃ;
Mahārajjaṃ daditvāna
[cajitvā (sī.)] , pabbajiṃ tassa santike.
23 . Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;
Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
24 . Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame;
Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ.
25 . Nagaraṃ rammavatī nāma, sunando nāma khattiyo;
Sujātā nāma janikā, koṇḍaññassa mahesino.
26 .
Dasavassasahass āni, ag āra ṃ ajjha so vasi [ag āramajjhe ca so vasi (sy ā.)] ;
Suci suruci subho ca, tayo pāsādamuttamā.
27 . Tīṇ isatasahass āni, n āriyo samala ṅkat ā;
Rucidevī nāma nārī, vijitaseno atrajo.
28 . Nimitte caturo disv ā, rathay ānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
29 . Brahmun ā yācito santo, ko ṇḍ añño dvipaduttamo;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, devānaṃ nagaruttame.
30 . Bhaddo ceva subhaddo ca, ahesu ṃ aggas āvak ā;
Anuruddho nāmupaṭṭhāko, koṇḍaññassa mahesino.
31 . Tissā ca upatissā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Sālakalyāṇiko bodhi, koṇḍaññassa mahesino.
32 . Soṇo ca upasoṇo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Nandā ceva sirīmā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
33 . So aṭṭhāsīti hatthāni, accuggato mahāmuni;
Sobhate u ḷur ājāva s ūriyo majjhanhike yath ā.
34 . Vassasatasahass āni , āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
35 . Khīṇāsavehi vimalehi, vicittā āsi medanī;
Yathā gaganamuḷūhi, evaṃ so upasobhatha.
36 . Tepi nāgā appameyyā, asaṅkhobhā durāsadā;
Vijjupātaṃva dassetvā, nibbutā te mahāyasā.
37 .
Sā ca atuliy ā jinassa iddhi, ñ āṇ aparibh āvito ca sam ādhi;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā.
38 . Ko ṇḍ añño pavaro buddho, cand ārāmamhi nibbuto;
Tattheva cetiyo citto, satta yojanamussitoti.
Koṇḍaññassa bhagavato vaṃso dutiyo.
5. Maṅgalabuddhavaṃso
1. Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako;
Tamaṃ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayi.
2. Atulāsi pabhā tassa, jinehaññehi uttariṃ;
Candasūriyapabhaṃ hantvā, dasasahassī virocati.
3. Sopi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame;
Te te saccarasaṃ pītvā, vinodenti mahātamaṃ.
4.
Patv āna bodhimatula ṃ, pa ṭhame dhammadesane;
Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu.
5. Surindadevabhavane , buddho dhammamadesayi;
Tadā koṭisahassānaṃ [navakoṭisahassānaṃ (sī.)] , dutiyo samayo ahu.
6. Yad ā sunando cakkavatt ī, sambuddha ṃ upasa ṅkami;
Tadā āhani sambuddho, dhammabheriṃ varuttamaṃ.
7. Sunandass ānucar ā janat ā, tad āsu ṃ navutiko ṭiyo;
Sabbepi te niravasesā, ahesuṃ ehi bhikkhukā.
8. Sannip ātā tayo āsu ṃ, ma ṅgalassa mahesino;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
9. Dutiyo koṭisatasahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, tadā āsi samāgamo.
10 . Ahaṃ tena samayena, surucī nāma brāhmaṇo;
Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
11 . Tamahaṃ upasaṅkamma, saraṇaṃ gantvāna satthuno;
Sambuddhappamukha ṃ sa ṅgha ṃ, gandham ālena p ūjayi ṃ;
Pūjetv ā gandham ālena, gavap ānena tappayi ṃ.
12 . Sopi maṃ buddho byākāsi, maṅgalo dvipaduttamo;
‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
13 . ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’.
14 . Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasa pāramipūriyā.
15 .
Tad ā pītimanubr ūhanto, sambodhivarapattiy ā;
Buddhe datvāna maṃ gehaṃ, pabbajiṃ tassa santike.
16 . Suttanta ṃ vinayañc āpi, nava ṅga ṃ satthus āsana ṃ;
Sabbaṃ pariyāpuṇitvā, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
17 . Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ;
Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagacchahaṃ.
18 .
Uttara ṃ nāma nagara ṃ, uttaro n āma khattiyo;
Uttarā nāma janikā, maṅgalassa mahesino.
19 . Navavassasahass āni , ag āra ṃ ajjha so vasi;
Yasavā sucimā sirīmā, tayo pāsādamuttamā.
20 . Samatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
Yasavatī nāma nārī, sīvalo nāma atrajo.
21 . Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami;
Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
22 . Brahmunā yācito santo, maṅgalo nāma nāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, vane sirīvaruttame.
23 . Sudevo dhammaseno ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Pālito nāmupaṭṭhāko, maṅgalassa mahesino.
24 . Sīvalā ca asokā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, nāgarukkhoti vuccati.
25 .
Nando ceva vis ākho ca, ahesu ṃ aggupa ṭṭ hak ā;
Anulā ceva sutanā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
26 . Aṭṭ hāsīti ratan āni, accuggato mah āmuni;
Tato niddhāvatī raṃsī, anekasatasahassiyo.
27 . Navutivassasahass āni, āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
28 . Yath āpi s āgare ūmī, na sakk ā tā ga ṇetuye;
Tatheva sāvakā tassa, na sakkā te gaṇetuye.
29 . Yāva aṭṭ hāsi sambuddho, ma ṅgalo lokan āyako;
Na tassa s āsane atthi, sakilesamara ṇaṃ [sa ṃkilesamara ṇaṃ (sī.)] tad ā.
30 . Dhammokkaṃ dhārayitvāna, santāretvā mahājanaṃ;
Jalitvā dhūmaketūva, nibbuto so mahāyaso.
31 . Saṅkhārānaṃ sabhāvatthaṃ, dassayitvā sadevake;
Jalitvā aggikkhandhova, sūriyo atthaṅgato yathā.
32 .
Uyy āne vassare n āma, buddho nibb āyi ma ṅgalo;
Tatthevassa jinathūpo, tiṃsayojanamuggatoti.
Maṅgalassa bhagavato vaṃso tatiyo.
6. Sumanabuddhavaṃso
1. Maṅgalassa aparena, sumano nāma nāyako;
Sabbadhammehi asamo, sabbasattānamuttamo.
2. Tadā amatabheriṃ so, āhanī mekhale pure;
Dhammasaṅkhasamāyuttaṃ, navaṅgaṃ jinasāsanaṃ.
3. Nijjinitvā kilese so, patvā sambodhimuttamaṃ;
Māpesi nagaraṃ satthā, saddhammapuravaruttamaṃ.
4. Nirantaraṃ akuṭilaṃ, ujuṃ vipulavitthataṃ;
Māpesi so mahāvīthiṃ, satipaṭṭhānavaruttamaṃ.
5.
Phale catt āri s āmaññe, catasso pa ṭisambhid ā;
Chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī, pasāresi tattha vīthiyaṃ.
6. Ye appamatt ā akhil ā, hiriv īriyehup āgat ā;
Te te ime guṇavare, ādiyanti yathā sukhaṃ.
7. Evametena yogena, uddharanto mah ājana ṃ;
Bodhesi paṭhamaṃ satthā, koṭisatasahassiyo.
8. Yamhi k āle mah āvīro, ovad ī titthiye ga ṇe;
Koṭisahassābhisamiṃsu [koṭisatasahassāni (syā. kaṃ.), koṭisatasahassānaṃ (ka.)] , dutiye
dhammadesane.
9. Yadā devā manussā ca, samaggā ekamānasā;
Nirodhapañhaṃ pucchiṃsu, saṃsayañcāpi mānasaṃ.
10 . Tadāpi dhammadesane, nirodhaparidīpane;
Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
11 . Sannipātā tayo āsuṃ, sumanassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
12 .
Vassa ṃvutthassa bhagavato, abhighu ṭṭ he pav āra ṇe;
Koṭisatasahassehi, pavāresi tathāgato.
13 . Tatopara ṃ sannip āte, vimale kañcanapabbate;
Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
14 . Yadā sakko devarājā, buddhadassanupāgami;
Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo.
15 . Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko;
Atulo nāma nāmena, ussannakusalasañcayo.
16 .
Tad āha ṃ nāgabh āvan ā, nikkhamitv ā sañ ātibhi;
Nāgānaṃ dibbaturiyehi, sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ.
17 . Ko ṭisatasahass āna ṃ, annap ānena tappayi ṃ;
Paccekadussayugaṃ datvā, saraṇaṃ tamupāgamiṃ.
18 . Sopi maṃ buddho byākāsi, sumano lokanāyako;
‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
19 .
‘‘ Padh āna ṃ padahitv āna …pe … hess āma sammukh ā ima ṃ’’ .
20 . Tass āpi vacana ṃ sutv ā, bhiyyo citta ṃ pas ādayi ṃ;
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
21 . Nagara ṃ mekhala ṃ nāma [mekhala ṃ nāma nagara ṃ (sī. sy ā.)] , sudatto n āma khattiyo;
Sirimā nāma janikā, sumanassa mahesino.
22 . Navavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi;
Cando sucando vaṭaṃso ca, tayo pāsādamuttamā.
23 . Tesaṭṭhisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
Vaṭaṃsikā nāma nārī, anūpamo nāma atrajo.
24 . Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
25 . Brahmunā yācito santo, sumano lokanāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, mekhale puramuttame.
26 . Saraṇo bhāvitatto ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Udeno nāmupaṭṭhāko, sumanassa mahesino.
27 .
So ṇā ca upaso ṇā ca, ahesu ṃ aggas āvik ā;
Sopi buddho amitayaso, nāgamūle abujjhatha.
28 . Varu ṇo ceva sara ṇo ca, ahesu ṃ aggupa ṭṭ hak ā;
Cālā ca upacālā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
29 . Uccattanena [uccatarena (ka.)] so buddho, navutihatthamuggato;
Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati.
30 . Navutivassasahass āni, āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
31 . Tāra ṇī ye tārayitv ā, bodhan īye ca bodhayi;
Parinibbāyi sambuddho, uḷurājāva atthami.
32 . Te ca khīṇāsavā bhikkhū, so ca buddho asādiso;
Atulappabhaṃ dassayitvā, nibbutā ye mahāyasā.
33 . Tañca ñāṇaṃ atuliyaṃ, tāni ca atulāni ratanāni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā.
34 .
Sumano yasadharo buddho, a ṅgārāmamhi nibbuto;
Tattheva tassa jinathūpo, catuyojanamuggatoti.
Sumanassa bhagavato vaṃso catuttho.
7. Revatabuddhavaṃso
1. Sumanassa aparena, revato nāma nāyako;
Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino.
2. Sopi dhammaṃ pakāsesi, brahmunā abhiyācito;
Khandhadhātuvavatthānaṃ, appavattaṃ bhavābhave.
3. Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane;
Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu.
4. Yadā arindamaṃ rājaṃ
[rājānaṃ (ka.)] , vinesi revato muni;
Tadā koṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
5. Satt āha ṃ pa ṭisall ānā, vu ṭṭ hahitv ā nar āsabho;
Koṭisataṃ naramarūnaṃ, vinesi uttame phale.
6. Sannip ātā tayo āsu ṃ, revatassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, suvimuttāna tādinaṃ.
7. Atikkant ā ga ṇanapatha ṃ, pa ṭhama ṃ ye sam āgat ā;
Koṭisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
8. Yopi [yo so (sy ā. ka ṃ. ka.)] paññ āya asamo, tassa cakk ānuvattako;
So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṃsayaṃ.
9. Tassa gil ānapucch āya, ye tad ā upagat ā mun ī;
Koṭisahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo.
10 . Ahaṃ tena samayena, atidevo nāma brāhmaṇo;
Upagantvā revataṃ buddhaṃ, saraṇaṃ tassa gañchahaṃ.
11 . Tassa sīlaṃ samādhiñca, paññāguṇamanuttamaṃ;
Thomayitvā yathāthāmaṃ, uttarīyamadāsahaṃ.
12 . Sopi maṃ buddho byākāsi, revato lokanāyako;
‘‘ Aparimeyyito kappe, aya ṃ buddho bhavissati.
Khuddakanikāye
Buddhavaṃsapāḷi
1. Ratanacaṅkamanakaṇḍaṃ
1. Brahm ā ca lok ādhipat ī sahampat ī [sahampati (sy ā. ka ṃ .)] , katañjal ī anadhivara ṃ ay ācatha;
‘‘Santīdha sattāpparajakkhajātikā, desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ’’.
2. Sampannavijj ācara ṇassa t ādino, jutindharassantimadehadh ārino;
Tathāgatassappaṭipuggalassa, uppajji kāruññatā sabbasatte.
3. ‘‘ Na hete j ānanti sadevam ānus ā, buddho aya ṃ kīdisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
4. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ.
5. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ;
Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍitaṃ’’.
6. Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā;
Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ.
7. Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā;
Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ.
8. Sadevagandhabbamanussarakkhase, ābhā uḷārā vipulā ajāyatha;
Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ
[parasmiṃ cūbhaye (syā. kaṃ.)] , adho ca uddhaṃ
tiriyañca vitthataṃ.
9. Sattuttamo anadhivaro vin āyako, satth ā ah ū devamanussap ūjito;
Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ.
10 . So yācito devavarena cakkhumā, atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo;
Caṅkamaṃ
[caṅkamaṃ tattha (sī.)] māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
11 . Iddhī ca ādesanānusāsanī, tipāṭihīre bhagavā vasī ahu;
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.
12 . Dasasahassīlokadhātuyā, sinerupabbatuttame;
Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, caṅkame ratanāmaye.
13 . Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino;
Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye.
14 . Tulāsaṅghāṭānuvaggā, sovaṇṇaphalakatthatā;
Vedik ā sabbasova ṇṇā , dubhato passesu nimmit ā.
15 . Maṇimuttāvālukākiṇṇā, nimmito ratanāmayo;
Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato.
16 . Tasmiṃ caṅkamane dhīro, dvattiṃsavaralakkhaṇo;
Virocamāno sambuddho, caṅkame caṅkamī jino.
17 .
Dibba ṃ mand ārava ṃ puppha ṃ , paduma ṃ pārichattaka ṃ ;
Caṅkamane okiranti, sabbe devā samāgatā.
18 . Passanti ta ṃ devasa ṅgh ā, dasasahass ī pamodit ā;
Namassamānā nipatanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
19 . Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino;
Udaggacittā sumanā, passanti lokanāyakaṃ.
20 .
Sadevagandhabbamanussarakkhas ā, nāgā supa ṇṇā atha v āpi kinnar ā;
Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ, nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ.
21 . Ābhassarā subhakiṇhā, vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā;
Susuddhasukkavatthavasanā, tiṭṭhanti pañjalīkatā.
22 . Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ;
Bhamenti celāni ca ambare tadā, ‘‘aho jino lokahitānukampako.
23 . ‘‘Tuvaṃ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ;
Parāyano patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo
[dipaduttamo (sī. syā.)] .
24 . ‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, devatāyo mahiddhikā;
Parivāretvā namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
25 . ‘‘Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā;
Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ.
26 .
‘‘ Passanti ta ṃ devasa ṅgh ā, pasann ā tu ṭṭ ham ānas ā;
Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ.
27 . ‘‘ Aho acchariya ṃ loke, abbhuta ṃ lomaha ṃ sana ṃ ;
Na medisaṃ bhūtapubbaṃ, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’.
28 . Sakasakamhi bhavane, nis īditv āna devat ā;
Hasanti tā mahāhasitaṃ, disvānaccherakaṃ nabhe.
29 . Ā kāsa ṭṭ hā ca bh ūma ṭṭ hā, ti ṇapanthaniv āsino;
Katañjalī namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
30 . Yepi dīgh āyuk ā nāgā, puññavanto mahiddhik ā;
Pamodit ā namassanti, p ūjayanti naruttama ṃ .
31 . Sa ṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase;
Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṃ nabhe.
32 . Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā [ḍeṇḍimā (sī.)] bahū;
Antalikkhasmiṃ vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe.
33 . Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṃsano;
Dhuvamatthasiddhiṃ labhāma, khaṇo no paṭipādito.
34 .
Buddhoti tesa ṃ sutv āna, p īti uppajji t āvade;
Buddho buddhoti kathayantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā.
35 . Hi ṅkārā sādhuk ārā ca [hi ṅkāra ṃ sādhuk ārañca (s ī. sy ā.)] , ukku ṭṭ hi sampaha ṃ sana ṃ
[sampasādanaṃ (sī.), sampanādanaṃ (syā.)] ;
Pajā ca vividhā gagane, vattenti pañjalīkatā.
36 . Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, bhujāni pothenti ca naccayanti ca;
Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ.
37 . ‘‘Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṃ;
Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ.
38 . ‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso;
Vimuttiyā asamasamo, dhammacakkappavattane.
39 . ‘‘Dasanāgabalaṃ kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ;
Iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane.
40 .
‘‘ Eva ṃ sabbagu ṇū peta ṃ , sabba ṅgasamup āgata ṃ ;
Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ, lokanāthaṃ namassatha.
41 . ‘‘ Abhiv ādana ṃ thomanañca, vandanañca pasa ṃ sana ṃ ;
Namassanañca pūjañca, sabbaṃ arahasī tuvaṃ.
42 . ‘‘ Ye keci loke vandaneyy ā, vandana ṃ arahanti ye;
Sabbaseṭṭho mahāvīra, sadiso te na vijjati.
43 . ‘‘ Sāriputto mah āpañño, sam ādhijjh ānakovido;
Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, passati lokanāyakaṃ.
44 . ‘‘ Suphulla ṃ sālar āja ṃ va, canda ṃ va gagane yath ā;
Majjhanhikeva [majjhantikeva (sabbattha)] sūriyaṃ, olokesi narāsabhaṃ.
45 . ‘‘Jalantaṃ dīparukkhaṃva, taruṇasūriyaṃva uggataṃ;
Byāmappabhānurañjitaṃ, dhīraṃ passati lokanāyakaṃ.
46 . ‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, katakiccāna tādinaṃ;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, khaṇena sannipātayi.
47 . ‘‘Lokappasādanaṃ nāma, pāṭihīraṃ nidassayi;
Amhepi tattha gantv āna, vandiss āma maya ṃ jina ṃ .
48 . ‘‘ Etha sabbe gamiss āma, pucchiss āma maya ṃ jina ṃ ;
Kaṅkhaṃ vinodayissāma, passitvā lokanāyakaṃ’’.
49 . Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṃvutindriyā;
Pattacīvaramādāya, taramānā upāgamuṃ.
50 . Khīṇāsavehi vimalehi, dantehi uttame dame;
Sāriputto mahāpañño, iddhiyā upasaṅkami.
51 .
Tehi bhikkh ūhi parivuto, s āriputto mah āga ṇī ;
Laḷanto devova gagane, iddhiyā upasaṅkami.
52 . Ukk āsitañca khipita ṃ [ukk āsitañca khipitañca (sy ā. aṭṭ ha.)] , ajjhupekkhiya subbat ā;
Sagāravā sappatissā, sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ.
53 . Upasaṅkamitvā passanti, sayambhuṃ lokanāyakaṃ;
Nabhe accuggataṃ dhīraṃ, candaṃva gagane yathā.
54 .
Jalanta ṃ dīparukkha ṃ va, vijju ṃ va gagane yath ā;
Majjhanhikeva sūriyaṃ, passanti lokanāyakaṃ.
55 . Pañcabhikkhusat ā sabbe, passanti lokan āyaka ṃ ;
Rahadamiva vippasannaṃ, suphullaṃ padumaṃ yathā.
56 . Añjaliṃ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā;
Namassamānā nipatanti, satthuno cakkalakkhaṇe.
57 . Sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso;
Samādhijjhānakusalo, vandate lokanāyakaṃ.
58 . Gajjitā kālameghova, nīluppalasamasādiso;
Iddhibalena asamo, moggallāno mahiddhiko.
59 . Mahākassapopi ca thero, uttattakanakasannibho;
Dhutaguṇe agganikkhitto, thomito satthuvaṇṇito.
60 . Dibbacakkhūnaṃ yo aggo, anuruddho mahāgaṇī;
Ñātiseṭṭho bhagavato, avidūreva tiṭṭhati.
61 .
Ā pattian āpattiy ā, satekicch āya kovido;
Vinaye agganikkhitto, upāli satthuvaṇṇito.
62 . Sukhumanipu ṇatthapa ṭividdho, kathik āna ṃ pavaro ga ṇī ;
Isi mantāniyā putto, puṇṇo nāmāti vissuto.
63 . Etesa ṃ cittamaññ āya, opammakusalo muni;
Kaṅkhacchedo mahāvīro, kathesi attano guṇaṃ.
64 . ‘‘ Catt āro te asa ṅkheyy ā, ko ṭi yesa ṃ na n āyati;
Sattakāyo ca ākāso, cakkavāḷā canantakā;
Buddhañ āṇ aṃ appameyya ṃ , na sakk ā ete vij ānitu ṃ .
65 . ‘‘ Kimeta ṃ acchariya ṃ loke, ya ṃ me iddhivikubbana ṃ ;
Aññe bahū acchariyā, abbhutā lomahaṃsanā.
66 . ‘‘Yadāhaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā;
Dasasahassī samāgamma, yācanti pañjalī mamaṃ.
67 . ‘‘‘Kālo kho te
[kālo deva (sī.), kāloyaṃ te (syā. ka.)] mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ;
Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ padaṃ’.
68 . ‘‘ Tusit ā kāyā cavitv āna, yad ā okkami kucchiya ṃ ;
Dasasahassīlokadhātu, kampittha dharaṇī tadā.
69 . ‘‘ Yad āha ṃ m ātukucchito, sampaj ānova nikkhami ṃ ;
Sādhukāraṃ pavattenti, dasasahassī pakampatha.
70 . ‘‘Okkantiṃ me samo natthi, jātito abhinikkhame;
Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho, dhammacakkappavattane.
71 .
‘‘ Aho acchariya ṃ loke, buddh āna ṃ gu ṇamahantat ā;
Dasasahassīlokadhātu, chappakāraṃ pakampatha;
Obhāso ca mahā āsi, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’.
72 . Bhagavā tamhi
[bhagavā ca tamhi (sī. syā. ka.)] samaye, lokajeṭṭho narāsabho;
Sadevakaṃ dassayanto, iddhiyā caṅkamī jino.
73 . Caṅkame caṅkamantova, kathesi lokanāyako;
Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathā.
74 .
Sāriputto mah āpañño, sam ādhijjh ānakovido;
Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ.
75 . ‘‘ K īdiso te mah āvīra, abhin īhāro naruttama;
Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā.
76 . ‘‘ D āna ṃ sīlañca nekkhamma ṃ , paññ āvīriyañca k īdisa ṃ ;
Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā.
77 . ‘‘ Dasa pāram ī tay ā dh īra, k īdis ī lokan āyaka;
Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ’’.
78 . Tassa pu ṭṭ ho viy ākāsi, karav īkamadhuragiro;
Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevakaṃ.
79 . Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, nikīlitaṃ [nikīḷitaṃ (ka.)] buddhaparamparāgataṃ;
Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, pakāsayī lokahitaṃ sadevake.
80 . ‘‘Pītipāmojjajananaṃ, sokasallavinodanaṃ;
Sabbasampattipaṭilābhaṃ, cittīkatvā suṇātha me.
81 . ‘‘Madanimmadanaṃ sokanudaṃ, saṃsāraparimocanaṃ;
Sabbadukkhakkhaya ṃ magga ṃ , sakkacca ṃ pa ṭipajjath ā’’ ti.
Ratanaca ṅkamanaka ṇḍ o ni ṭṭ hito.
2. Sumedhapatthanākathā
1. Kappe ca satasahasse, caturo ca asa ṅkhiye;
Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
2. Dasahi saddehi avivitta ṃ, annap ānasam āyuta ṃ;
Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca;
Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ.
3. Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ;
Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ;
Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ.
4.
Nagare amaravatiy ā, sumedho n āma br āhma ṇo;
Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā.
5. Ajjh āyako mantadharo, ti ṇṇ aṃ ved āna p ārag ū;
Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato.
6. Rahogato nis īditv ā, eva ṃ cintesaha ṃ tad ā;
‘‘Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ.
7. ‘‘Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ [cahaṃ (sī. syā.)] tadā;
Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ.
8. ‘‘Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.
9. ‘‘Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye;
Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā.
10 . ‘‘Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati;
Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako.
11 . ‘‘Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ;
Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ.
12 .
‘‘ Yath āpi p āpe vijjante, kaly āṇ amapi vijjati;
Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ.
13 . ‘‘ Yath ā gūthagato puriso, ta ḷā ka ṃ disv āna p ūrita ṃ;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so.
14 . ‘‘Evaṃ kilesamaladhova, vijjante amatantaḷe;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe.
15 .
‘‘ Yath ā ar īhi pariruddho, vijjante gamanampathe;
Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so.
16 . ‘‘ Eva ṃ kilesapariruddho, vijjam āne sive pathe;
Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase.
17 . ‘‘Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake;
Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake.
18 . ‘‘Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito;
Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake.
19 .
‘‘ Yath āpi ku ṇapa ṃ puriso, ka ṇṭ he bandha ṃ jigucchiya;
Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī.
20 . ‘‘ Tathevima ṃ pūtik āya ṃ, nānāku ṇapasañcaya ṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko.
21 . ‘‘Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo;
Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā.
22 .
‘‘ Evamev āha ṃ ima ṃ kāya ṃ, nānāku ṇapap ūrita ṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.
23 . ‘‘ Yath āpi jajjara ṃ nāva ṃ, palugga ṃ udag āhini ṃ [udakag āhi ṇiṃ (sī.), udakag āhini ṃ (sy ā.)] ;
Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā.
24 . ‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā.
25 . ‘‘Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya;
Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati.
26 . ‘‘Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya;
Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanā bhayā’’.
27 . Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;
Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ.
28 . Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato;
Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā.
29 .
Ca ṅkama ṃ tattha m āpesi ṃ, pañcadosavivajjita ṃ;
Aṭṭhaguṇasamūpetaṃ, abhiññābalamāhariṃ.
30 . Sāṭ aka ṃ pajahi ṃ tattha, navadosamup āgata ṃ;
Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ.
31 . Aṭṭ hadosasam āki ṇṇ aṃ, pajahi ṃ pa ṇṇ as ālaka ṃ;
Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ.
32 . Vāpita ṃ ropita ṃ dhañña ṃ, pajahi ṃ niravasesato;
Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ.
33 . Tatthappadh āna ṃ padahi ṃ, nisajja ṭṭ hānaca ṅkame;
Abbhantaramhi satt āhe, abhiññ ābalap āpu ṇiṃ.
34 . Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane;
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.
35 . Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane;
Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito.
36 .
Paccantadesavisaye, nimantetv ā tath āgata ṃ;
Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā.
37 . Aha ṃ tena samayena, nikkhamitv ā sakassam ā;
Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.
38 . Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;
Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.
39 .
‘‘ Tu ṭṭ haha ṭṭ ho pamudito, vedaj āto mah ājano;
Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
40 . Te me pu ṭṭ hā viy āka ṃsu, ‘‘ buddho loke anuttaro;
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako;
Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
41 . Buddhotivacanaṃ
[buddhoti mama (sī. syā. ka.)] sutvāna, pīti uppajji tāvade;
Buddho buddhoti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ.
42 . Tattha ṭhatv ā vicintesi ṃ, tu ṭṭ ho sa ṃviggam ānaso;
‘‘Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā.
43 . ‘‘ Yadi buddhassa sodhetha, ekok āsa ṃ dad ātha me;
Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’.
44 . Ada ṃsu te mamok āsa ṃ, sodhetu ṃ añjasa ṃ tad ā;
Buddho buddhoti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā.
45 . Ani ṭṭ hite mamok āse, d īpa ṅkaro mah āmuni;
Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi;
Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino.
46 . Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū;
Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ.
47 . Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā;
Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ.
48 . Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca
[mānussakehi ca mānusakehi ca (syā. ka.)] ;
Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ.
49 . Dibba ṃ mand ārava ṃ puppha ṃ, paduma ṃ pārichattaka ṃ;
Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū.
50 . Dibba ṃ candanacu ṇṇ añca, varagandhañca kevala ṃ;
Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā [ākāse nabhagā (syā.)] marū.
51 . Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ;
Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.
52 . Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ;
Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ.
53 .
‘‘ Akkamitv āna ma ṃ buddho, saha sissehi gacchatu;
Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati’’.
54 . Pathaviya ṃ nipannassa, eva ṃ me āsi cetaso;
‘‘Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama.
55 . ‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake.
56 .
‘‘ Ki ṃ me ekena ti ṇṇ ena, purisena th āmadassin ā;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ.
57 . ‘‘ Imin ā me adhik ārena, katena purisuttame;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ.
58 . ‘‘Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave;
Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ’’.
59 . Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhati.
60 .
Dīpa ṅkaro lokavid ū, āhut īna ṃ pa ṭiggaho;
Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi.
61 . ‘‘ Passatha ima ṃ tāpasa ṃ, ja ṭila ṃ uggat āpana ṃ;
Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati.
62 . ‘‘ Ahu kapilavhay ā ramm ā, nikkhamitv ā tath āgato;
Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ.
63 . ‘‘ Ajap ālarukkham ūlasmi ṃ, nis īditv ā tath āgato;
Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti.
64 . ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino;
Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti.
65 . ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro
[anuttaraṃ (syā. kaṃ.)] ;
Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.
66 . ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati;
Pit ā suddhodano n āma, aya ṃ hessati gotamo.
67 . ‘‘ An āsav ā vītar āgā, santacitt ā sam āhit ā;
Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā;
Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ
[upaṭṭhissati taṃ (sī.)] jinaṃ.
68 . ‘‘ Khem ā uppalava ṇṇā ca, agg ā hessanti s āvik ā;
Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā;
Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati.
69 . ‘‘Citto ca hatthāḷavako
[hatthālavako (sī.)] , aggā hessantupaṭṭhakā;
Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā’’.
70 . Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino;
Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira
[buddhabījaṅkuro (sī. syā.)] ayaṃ.
71 . Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti [apphoṭhenti (sī.)] hasanti ca;
Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.
72 . ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.
73 .
‘‘ Yath ā manuss ā nadi ṃ tarant ā, pa ṭitittha ṃ virajjhiya;
Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.
74 . ‘‘ Evameva maya ṃ sabbe, yadi muñc āmima ṃ jina ṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’.
75 . Dīpa ṅkaro lokavid ū, āhut īna ṃ pa ṭiggaho;
Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.
76 . Ye tatth āsu ṃ jinaputt ā, padakkhi ṇamaka ṃsu [sabbe padakkhi ṇamaka ṃsu (sy ā. ka.)] ma ṃ;
Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamuṃ.
77 . Dassana ṃ me atikkante, sasa ṅghe lokan āyake;
Sayanā vuṭṭhahitvāna, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
78 . Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito;
Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
79 . Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā;
‘‘Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāsu pāramiṃgato
[abhiññāpāramiṃ gato (sī.)] .
80 . ‘‘Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā;
Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.
81 . ‘‘Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino;
Mahānādaṃ pavattesuṃ, ‘dhuvaṃ buddho bhavissasi.
82 . ‘‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;
Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.
83 .
‘‘‘ Sīta ṃ byapagata ṃ hoti, u ṇhañca upasammati;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
84 . ‘‘‘ Dasasahass ī lokadh ātū, nissadd ā honti nir ākul ā;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
85 . ‘‘‘Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
86 . ‘‘‘Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade;
Tepajja pupphitā
[pupphitāni (aṭṭha.)] sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
87 . ‘‘‘ Lat ā vā yadi v ā rukkh ā, phalabh ārā honti t āvade;
Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
88 . ‘‘‘ Ākāsa ṭṭ hā ca bh ūma ṭṭ hā, ratan ā jotanti t āvade;
Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
89 . ‘‘‘Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade;
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
90 .
‘‘‘ Vicitrapupph ā gagan ā, abhivassanti t āvade;
Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
91 . ‘‘‘ Mah āsamuddo ābhujati, dasasahass ī pakampati;
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
92 . ‘‘‘Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade;
Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
93 . ‘‘‘Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā;
Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
94 . ‘‘‘Anovaṭṭhena
[anovuṭṭhena (syā. ka.)] udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade;
Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
95 . ‘‘‘Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;
Visākhā candimā yuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
96 . ‘‘‘Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā;
Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
97 .
‘‘‘ Na honti arat ī satt āna ṃ, santu ṭṭ hā honti t āvade;
Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
98 . ‘‘‘ Rog ā tadupasammanti, jighacch ā ca vinassati;
Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
99 . ‘‘‘ Rāgo tad ā tanu hoti, doso moho vinassati;
Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
100 .‘‘‘ Bhaya ṃ tad ā na bhavati, ajjapeta ṃ padissati;
Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
101 .‘‘‘ Rajonuddha ṃsati uddha ṃ, ajjapeta ṃ padissati;
Tena li ṅgena j ānāma, dhuva ṃ buddho bhavissasi.
102 .‘‘‘Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati;
Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
103 .‘‘‘Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino;
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
104 .
‘‘‘ Yāvat ā niray ā nāma, sabbe dissanti t āvade;
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
105 .‘‘‘ Ku ṭṭā [ku ḍḍā (sī.)] kav āṭā sel ā ca, na hont āvara ṇā tad ā;
Ākāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
106 .‘‘‘Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati;
Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi.
107 .
‘‘‘ Da ḷha ṃ pagga ṇha v īriya ṃ, mā nivatta abhikkama;
Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi’’’.
108 .Buddhassa vacana ṃ sutv ā, dasasahass īnac ūbhaya ṃ;
Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā.
109 .‘‘Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
110 .‘‘Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
111 .
‘‘ Yath āpi sabbasatt āna ṃ, mara ṇaṃ dhuvasassata ṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
112 .‘‘Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
113 .
‘‘ Yath ā nikkhantasayanassa, s īhassa nadana ṃ dhuva ṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
114 .‘‘Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
115 .‘‘Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito;
Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā’’.
116 .
Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, pa ṭhama ṃ dānap ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.
117 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ pa ṭhama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
118 .‘‘Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adho kato;
Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati.
119 .‘‘Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adho kato.
120 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
121 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, dutiya ṃ sīlap ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
122 .‘‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
123 .
‘‘ Yath āpi camar ī vāla ṃ, kismiñci pa ṭilaggita ṃ;
Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ.
124 .‘‘ Tatheva tva ṃ cat ūsu bh ūmīsu, s īlāni parip ūraya;
Parirakkha sabbadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ.
125 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
126 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
127 .‘‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
128 .‘‘Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito;
Na tattha rāgaṃ janesi, muttiṃyeva gavesati.
129 .‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andughare viya;
Nekkhammābhimukho hohi, bhavato parimuttiyā.
130 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
131 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, catuttha ṃ paññ āpārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
132 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ catuttha ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
133 .‘‘ Yath āpi bhikkhu bhikkhanto, h īnamukka ṭṭ hamajjhime;
Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ.
134 .‘‘ Tatheva tva ṃ sabbak āla ṃ, paripuccha ṃ budha ṃ jana ṃ;
Paññ āpāramita ṃ gantv ā, sambodhi ṃ pāpu ṇissasi.
135 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
136 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
137 .
‘‘ Ima ṃ tva ṃ pañcama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
138 .‘‘ Yath āpi s īho migar ājā, nisajja ṭṭ hānaca ṅkame;
Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.
139 .‘‘Tatheva tvaṃ [tvaṃpi (sī.)] sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;
Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
140 .‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
141 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, cha ṭṭ hama ṃ khantip ārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
142 .‘‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
143 .‘‘Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca;
Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā.
144 .‘‘Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo;
Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
145 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
146 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
147 .
‘‘ Ima ṃ tva ṃ sattama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
148 .‘‘ Yath āpi osadh ī nāma, tul ābh ūtā sadevake;
Samaye utuvasse vā, na vokkamati vīthito.
149 .‘‘ Tatheva tvampi saccesu, m ā vokkama hi v īthito;
Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
150 .‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
151 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, aṭṭ hama ṃ adhi ṭṭ hānap ārami ṃ;
Pubbakehi mahes īhi, āsevitanisevita ṃ.
152 .‘‘ Ima ṃ tva ṃ aṭṭ hama ṃ tāva, da ḷha ṃ katv ā sam ādiya;
Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
153 .‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;
Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.
154 .‘‘Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava;
Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
155 .
‘‘ Nahete ettak āyeva, buddhadhamm ā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
156 .Vicinanto tad ā dakkhi ṃ, navama ṃ mett āpārami ṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
157 .‘‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi.
158 .
‘‘ Yath āpi udaka ṃ nāma, kaly āṇ e p āpake jane;
Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ.
159 .‘‘ Tatheva tva ṃ hit āhite, sama ṃ mett āya bh āvaya;
Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
160 .‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’.
161 .Vicinanto tadā dakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ;
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ.
162 .‘‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya;
Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
163 .‘‘Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;
Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.
164 .‘‘Tatheva tvaṃ sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava;
Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi.
165 .
‘‘ Ettak āyeva te loke, ye dhamm ā bodhip ācan ā;
Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha’’.
166 .Ime dhamme sammasato, sabh āvasarasalakkha ṇe;
Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.
167 .Calat ī ravat ī pathav ī, ucchuyanta ṃva p īḷ ita ṃ;
Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medanī.
168 .Yāvat ā paris ā ā si, buddhassa parivesane;
Pavedhamānā sā tattha, mucchitā seti bhūmiyaṃ.
169 .Gha ṭā nekasahass āni, kumbh īnañca sat ā bah ū;
Sañcu ṇṇ amathit ā tattha, aññamañña ṃ pagha ṭṭ it ā.
170 .Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā;
Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ.
171 .‘‘Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ;
Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma’’.
172 .
Tesa ṃ tad ā saññapesi, d īpa ṅkaro mah āmuni;
‘‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha [bhātha (sabbattha)] , imasmiṃ pathavikampane.
173 .‘‘ Yamaha ṃ ajja by ākāsi ṃ, buddho loke bhavissati;
Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ.
174 .‘‘Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato;
Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake’’.
175 .
Buddhassa vacana ṃ sutv ā, mano nibb āyi t āvade;
Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ.
176 .Sam ādiyitv ā buddhagu ṇaṃ, da ḷha ṃ katv āna m ānasa ṃ;
Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.
177 .Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho;
Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.
178 .Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho;
‘‘Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ.
179 .‘‘Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu;
Mā te bhavantvantarāyā
[bhavatvantarāyo (sī. syā.)] , phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.
180 .‘‘Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasi.
181 .‘‘Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasa pāramī;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūraya dasa pāramī.
182 .
‘‘ Yath ā ye keci sambuddh ā, bodhima ṇḍ amhi bujjhare;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ.
183 .‘‘ Yath ā ye keci sambuddh ā, dhammacakka ṃ pavattayu ṃ;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya.
184 .‘‘ Pu ṇṇ am āye yath ā cando, parisuddho virocati;
Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.
185 .‘‘ Rāhumutto yath ā sūriyo, t āpena atirocati;
Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ.
186 .‘‘ Yath ā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhi ṃ;
Eva ṃ sadevak ā lok ā, osarantu tavantike ’’ .
187 .Tehi thutappasattho so, dasa dhamme sam ādiya;
Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadāti.
Sumedhapatthanākathā niṭṭhitā.
3. Dīpaṅkarabuddhavaṃso
1. Tad ā te bhojayitv āna, sasa ṅgha ṃ lokan āyaka ṃ;
Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.
2. Sara ṇā gamane kañci, nivesesi tath āgato;
Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ.
3. Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame;
Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.
4. Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho;
Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.
5. Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni;
Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ.
6. Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarassa nāmako;
Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ.
7. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane;
Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni.
8.
Pa ṭham ābhisamaye buddho, ko ṭisatamabodhayi;
Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.
9. Yad ā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi;
Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
10 . Sannip ātā tayo āsu ṃ, dīpa ṅkarassa satthuno;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
11 . Puna nāradak ūṭ amhi, pavivekagate jine;
Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo.
12 . Yamhi k āle mah āvīro, sudassanasiluccaye;
Navakoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.
13 . Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;
Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.
14 . Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahū tadā;
Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.
15 . Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;
Dīpa ṅkara ṃ lokavidu ṃ, pariv ārenti sabbad ā.
16 . Ye keci tena samayena, jahanti m ānusa ṃ bhava ṃ;
Apattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te.
17 . Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi;
Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sabbadā.
18 . Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo;
Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.
19 .
Dasavassasahass āni , ag āra ṃ ajjha so vasi [ajjh āvas ī jino (sy ā. ka.)] ;
Haṃsā koñcā mayūrā ca, tayo pāsādamuttamā.
20 . Tīṇ isatasahass āni, n āriyo samala ṅkat ā;
Padumā nāma sā nārī, usabhakkhandho atrajo.
21 . Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhāne padahī jino.
22 .
Padh ānac āra ṃ caritv āna, abujjhi m ānasa ṃ muni;
Brahmunā yācito santo, dīpaṅkaro mahāmuni.
23 . Vatti cakka ṃ mah āvīro, nand ārāme sir īghare [sir īdhare (s ī.)] ;
Nisinno sirīsamūlamhi, akā titthiyamaddanaṃ.
24 . Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Sāgato
[sobhito (ka.)] nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.
25 . Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.
26 . Tapussabhallikā
[tapassubhallikā (sī.)] nāma, ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Sirimā koṇā upaṭṭhikā, dīpaṅkarassa satthuno.
27 . Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;
Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito.
28 . Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
29 .
Jotayitv āna saddhamma ṃ, sant āretv ā mah ājana ṃ;
Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.
30 . Sā ca iddhi so ca yaso, t āni ca p ādesu cakkaratan āni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ [samantarahitaṃ (sī. syā. ka.)] , nanu rittā sabbasaṅkhārā
[sabbasaṅkhārāti (sabbattha)] .
31 . Dīpaṅkaro jino satthā, nandārāmamhi nibbuto;
Tatthevassa jinathūpo, chattiṃsubbedhayojanoti.
Dīpa ṅkarassa bhagavato va ṃso pa ṭhamo.
4. Ko ṇḍ aññabuddhava ṃ so
1. Dīpa ṅkarassa aparena, ko ṇḍ añño n āma n āyako;
Anantatejo amitayaso, appameyyo durāsado.
2. Dhara ṇū pamo khamanena, s īlena s āgar ūpamo;
Samādhinā merūpamo, ñāṇena gaganūpamo.
3. Indriyabalabojjha ṅga -maggasaccappak āsana ṃ;
Pakāsesi sadā buddho, hitāya sabbapāṇinaṃ.
4. Dhammacakka ṃ pavattente, ko ṇḍ aññe lokan āyake;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu.
5. Tato parampi desente, naramarūnaṃ samāgame;
Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
6. Titthiye abhimaddanto, yadā dhammamadesayi;
Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
7. Sannipātā tayo āsuṃ, koṇḍaññassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
8. Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo;
Dutiyo koṭisahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ.
9. Ahaṃ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo;
Samuddaṃ antamantena, issariyaṃ vattayāmahaṃ.
10 .
Ko ṭisatasahass āna ṃ, vimal āna ṃ mahesina ṃ;
Saha lokagganāthena, paramannena tappayiṃ.
11 . Sopi ma ṃ buddho by ākāsi, ko ṇḍ añño lokan āyako;
‘‘Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati.
12 . ‘‘ Padh āna ṃ padahitv āna, katv ā dukkarak ārika ṃ;
Assatthamūle sambuddho, bujjhissati mahāyaso.
13 . ‘‘ Imassa janik ā mātā, māyā nāma bhavissati;
Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.
14 . ‘‘ Kolito upatisso ca, agg ā hessanti s āvak ā;
Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
15 . ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati.
16 . ‘‘Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā;
Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā;
Āyu vassasata ṃ tassa, gotamassa yasassino ’’ .
17 . Ida ṃ sutv āna vacana ṃ, asamassa mahesino;
Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ.
18 . Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca;
Katañjalī namassanti, dasasahassidevatā.
19 . ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ.
20 .
‘‘ Yath ā manuss ā nadi ṃ tarant ā, pa ṭitittha ṃ virajjhiya;
Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ.
21 . ‘‘ Evameva maya ṃ sabbe, yadi muñc āmima ṃ jina ṃ;
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’.
22 . Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Tameva atthaṃ sādhento, mahārajjaṃ jine adaṃ;
Mahārajjaṃ daditvāna
[cajitvā (sī.)] , pabbajiṃ tassa santike.
23 . Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;
Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
24 . Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame;
Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ.
25 . Nagaraṃ rammavatī nāma, sunando nāma khattiyo;
Sujātā nāma janikā, koṇḍaññassa mahesino.
26 .
Dasavassasahass āni, ag āra ṃ ajjha so vasi [ag āramajjhe ca so vasi (sy ā.)] ;
Suci suruci subho ca, tayo pāsādamuttamā.
27 . Tīṇ isatasahass āni, n āriyo samala ṅkat ā;
Rucidevī nāma nārī, vijitaseno atrajo.
28 . Nimitte caturo disv ā, rathay ānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
29 . Brahmun ā yācito santo, ko ṇḍ añño dvipaduttamo;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, devānaṃ nagaruttame.
30 . Bhaddo ceva subhaddo ca, ahesu ṃ aggas āvak ā;
Anuruddho nāmupaṭṭhāko, koṇḍaññassa mahesino.
31 . Tissā ca upatissā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Sālakalyāṇiko bodhi, koṇḍaññassa mahesino.
32 . Soṇo ca upasoṇo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Nandā ceva sirīmā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
33 . So aṭṭhāsīti hatthāni, accuggato mahāmuni;
Sobhate u ḷur ājāva s ūriyo majjhanhike yath ā.
34 . Vassasatasahass āni , āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
35 . Khīṇāsavehi vimalehi, vicittā āsi medanī;
Yathā gaganamuḷūhi, evaṃ so upasobhatha.
36 . Tepi nāgā appameyyā, asaṅkhobhā durāsadā;
Vijjupātaṃva dassetvā, nibbutā te mahāyasā.
37 .
Sā ca atuliy ā jinassa iddhi, ñ āṇ aparibh āvito ca sam ādhi;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā.
38 . Ko ṇḍ añño pavaro buddho, cand ārāmamhi nibbuto;
Tattheva cetiyo citto, satta yojanamussitoti.
Koṇḍaññassa bhagavato vaṃso dutiyo.
5. Maṅgalabuddhavaṃso
1. Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako;
Tamaṃ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayi.
2. Atulāsi pabhā tassa, jinehaññehi uttariṃ;
Candasūriyapabhaṃ hantvā, dasasahassī virocati.
3. Sopi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame;
Te te saccarasaṃ pītvā, vinodenti mahātamaṃ.
4.
Patv āna bodhimatula ṃ, pa ṭhame dhammadesane;
Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu.
5. Surindadevabhavane , buddho dhammamadesayi;
Tadā koṭisahassānaṃ [navakoṭisahassānaṃ (sī.)] , dutiyo samayo ahu.
6. Yad ā sunando cakkavatt ī, sambuddha ṃ upasa ṅkami;
Tadā āhani sambuddho, dhammabheriṃ varuttamaṃ.
7. Sunandass ānucar ā janat ā, tad āsu ṃ navutiko ṭiyo;
Sabbepi te niravasesā, ahesuṃ ehi bhikkhukā.
8. Sannip ātā tayo āsu ṃ, ma ṅgalassa mahesino;
Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
9. Dutiyo koṭisatasahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, tadā āsi samāgamo.
10 . Ahaṃ tena samayena, surucī nāma brāhmaṇo;
Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
11 . Tamahaṃ upasaṅkamma, saraṇaṃ gantvāna satthuno;
Sambuddhappamukha ṃ sa ṅgha ṃ, gandham ālena p ūjayi ṃ;
Pūjetv ā gandham ālena, gavap ānena tappayi ṃ.
12 . Sopi maṃ buddho byākāsi, maṅgalo dvipaduttamo;
‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
13 . ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’.
14 . Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasa pāramipūriyā.
15 .
Tad ā pītimanubr ūhanto, sambodhivarapattiy ā;
Buddhe datvāna maṃ gehaṃ, pabbajiṃ tassa santike.
16 . Suttanta ṃ vinayañc āpi, nava ṅga ṃ satthus āsana ṃ;
Sabbaṃ pariyāpuṇitvā, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
17 . Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ;
Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagacchahaṃ.
18 .
Uttara ṃ nāma nagara ṃ, uttaro n āma khattiyo;
Uttarā nāma janikā, maṅgalassa mahesino.
19 . Navavassasahass āni , ag āra ṃ ajjha so vasi;
Yasavā sucimā sirīmā, tayo pāsādamuttamā.
20 . Samatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
Yasavatī nāma nārī, sīvalo nāma atrajo.
21 . Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami;
Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
22 . Brahmunā yācito santo, maṅgalo nāma nāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, vane sirīvaruttame.
23 . Sudevo dhammaseno ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Pālito nāmupaṭṭhāko, maṅgalassa mahesino.
24 . Sīvalā ca asokā ca, ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato, nāgarukkhoti vuccati.
25 .
Nando ceva vis ākho ca, ahesu ṃ aggupa ṭṭ hak ā;
Anulā ceva sutanā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
26 . Aṭṭ hāsīti ratan āni, accuggato mah āmuni;
Tato niddhāvatī raṃsī, anekasatasahassiyo.
27 . Navutivassasahass āni, āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
28 . Yath āpi s āgare ūmī, na sakk ā tā ga ṇetuye;
Tatheva sāvakā tassa, na sakkā te gaṇetuye.
29 . Yāva aṭṭ hāsi sambuddho, ma ṅgalo lokan āyako;
Na tassa s āsane atthi, sakilesamara ṇaṃ [sa ṃkilesamara ṇaṃ (sī.)] tad ā.
30 . Dhammokkaṃ dhārayitvāna, santāretvā mahājanaṃ;
Jalitvā dhūmaketūva, nibbuto so mahāyaso.
31 . Saṅkhārānaṃ sabhāvatthaṃ, dassayitvā sadevake;
Jalitvā aggikkhandhova, sūriyo atthaṅgato yathā.
32 .
Uyy āne vassare n āma, buddho nibb āyi ma ṅgalo;
Tatthevassa jinathūpo, tiṃsayojanamuggatoti.
Maṅgalassa bhagavato vaṃso tatiyo.
6. Sumanabuddhavaṃso
1. Maṅgalassa aparena, sumano nāma nāyako;
Sabbadhammehi asamo, sabbasattānamuttamo.
2. Tadā amatabheriṃ so, āhanī mekhale pure;
Dhammasaṅkhasamāyuttaṃ, navaṅgaṃ jinasāsanaṃ.
3. Nijjinitvā kilese so, patvā sambodhimuttamaṃ;
Māpesi nagaraṃ satthā, saddhammapuravaruttamaṃ.
4. Nirantaraṃ akuṭilaṃ, ujuṃ vipulavitthataṃ;
Māpesi so mahāvīthiṃ, satipaṭṭhānavaruttamaṃ.
5.
Phale catt āri s āmaññe, catasso pa ṭisambhid ā;
Chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī, pasāresi tattha vīthiyaṃ.
6. Ye appamatt ā akhil ā, hiriv īriyehup āgat ā;
Te te ime guṇavare, ādiyanti yathā sukhaṃ.
7. Evametena yogena, uddharanto mah ājana ṃ;
Bodhesi paṭhamaṃ satthā, koṭisatasahassiyo.
8. Yamhi k āle mah āvīro, ovad ī titthiye ga ṇe;
Koṭisahassābhisamiṃsu [koṭisatasahassāni (syā. kaṃ.), koṭisatasahassānaṃ (ka.)] , dutiye
dhammadesane.
9. Yadā devā manussā ca, samaggā ekamānasā;
Nirodhapañhaṃ pucchiṃsu, saṃsayañcāpi mānasaṃ.
10 . Tadāpi dhammadesane, nirodhaparidīpane;
Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
11 . Sannipātā tayo āsuṃ, sumanassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
12 .
Vassa ṃvutthassa bhagavato, abhighu ṭṭ he pav āra ṇe;
Koṭisatasahassehi, pavāresi tathāgato.
13 . Tatopara ṃ sannip āte, vimale kañcanapabbate;
Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
14 . Yadā sakko devarājā, buddhadassanupāgami;
Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo.
15 . Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko;
Atulo nāma nāmena, ussannakusalasañcayo.
16 .
Tad āha ṃ nāgabh āvan ā, nikkhamitv ā sañ ātibhi;
Nāgānaṃ dibbaturiyehi, sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ.
17 . Ko ṭisatasahass āna ṃ, annap ānena tappayi ṃ;
Paccekadussayugaṃ datvā, saraṇaṃ tamupāgamiṃ.
18 . Sopi maṃ buddho byākāsi, sumano lokanāyako;
‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
19 .
‘‘ Padh āna ṃ padahitv āna …pe … hess āma sammukh ā ima ṃ’’ .
20 . Tass āpi vacana ṃ sutv ā, bhiyyo citta ṃ pas ādayi ṃ;
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
21 . Nagara ṃ mekhala ṃ nāma [mekhala ṃ nāma nagara ṃ (sī. sy ā.)] , sudatto n āma khattiyo;
Sirimā nāma janikā, sumanassa mahesino.
22 . Navavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi;
Cando sucando vaṭaṃso ca, tayo pāsādamuttamā.
23 . Tesaṭṭhisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
Vaṭaṃsikā nāma nārī, anūpamo nāma atrajo.
24 . Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami;
Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino.
25 . Brahmunā yācito santo, sumano lokanāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro, mekhale puramuttame.
26 . Saraṇo bhāvitatto ca, ahesuṃ aggasāvakā;
Udeno nāmupaṭṭhāko, sumanassa mahesino.
27 .
So ṇā ca upaso ṇā ca, ahesu ṃ aggas āvik ā;
Sopi buddho amitayaso, nāgamūle abujjhatha.
28 . Varu ṇo ceva sara ṇo ca, ahesu ṃ aggupa ṭṭ hak ā;
Cālā ca upacālā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
29 . Uccattanena [uccatarena (ka.)] so buddho, navutihatthamuggato;
Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati.
30 . Navutivassasahass āni, āyu vijjati t āvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
31 . Tāra ṇī ye tārayitv ā, bodhan īye ca bodhayi;
Parinibbāyi sambuddho, uḷurājāva atthami.
32 . Te ca khīṇāsavā bhikkhū, so ca buddho asādiso;
Atulappabhaṃ dassayitvā, nibbutā ye mahāyasā.
33 . Tañca ñāṇaṃ atuliyaṃ, tāni ca atulāni ratanāni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā.
34 .
Sumano yasadharo buddho, a ṅgārāmamhi nibbuto;
Tattheva tassa jinathūpo, catuyojanamuggatoti.
Sumanassa bhagavato vaṃso catuttho.
7. Revatabuddhavaṃso
1. Sumanassa aparena, revato nāma nāyako;
Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino.
2. Sopi dhammaṃ pakāsesi, brahmunā abhiyācito;
Khandhadhātuvavatthānaṃ, appavattaṃ bhavābhave.
3. Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane;
Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu.
4. Yadā arindamaṃ rājaṃ
[rājānaṃ (ka.)] , vinesi revato muni;
Tadā koṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
5. Satt āha ṃ pa ṭisall ānā, vu ṭṭ hahitv ā nar āsabho;
Koṭisataṃ naramarūnaṃ, vinesi uttame phale.
6. Sannip ātā tayo āsu ṃ, revatassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, suvimuttāna tādinaṃ.
7. Atikkant ā ga ṇanapatha ṃ, pa ṭhama ṃ ye sam āgat ā;
Koṭisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
8. Yopi [yo so (sy ā. ka ṃ. ka.)] paññ āya asamo, tassa cakk ānuvattako;
So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṃsayaṃ.
9. Tassa gil ānapucch āya, ye tad ā upagat ā mun ī;
Koṭisahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo.
10 . Ahaṃ tena samayena, atidevo nāma brāhmaṇo;
Upagantvā revataṃ buddhaṃ, saraṇaṃ tassa gañchahaṃ.
11 . Tassa sīlaṃ samādhiñca, paññāguṇamanuttamaṃ;
Thomayitvā yathāthāmaṃ, uttarīyamadāsahaṃ.
12 . Sopi maṃ buddho byākāsi, revato lokanāyako;
‘‘ Aparimeyyito kappe, aya ṃ buddho bhavissati.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).