Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Dhammasaṅgaṇīpāḷi
Dhammasaṅgaṇīpāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (177 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammapiṭake
Dhammasaṅgaṇīpāḷi
Mātikā
1. Tikamātikā
1. (Ka) kusalā dhammā.
(Kha) akusalā dhammā.
(Ga) abyākatā dhammā.
2. (Ka) sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
(Kha) dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
(Ga) adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
3. (Ka) vipākā dhammā.
(Kha) vipākadhammadhammā.
(Ga) nevavipākanavipākadhammadhammā.
4. (Ka) upādiṇṇupādāniyā
[upādinnupādāniyā (syā.)] dhammā.
(Kha) anupādiṇṇupādāniyā dhammā.
(Ga) anupādiṇṇaanupādāniyā
[anupādinnānupādāniyā (syā.)] dhammā.
5. (Ka) saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā dhammā.
(Kha) asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā dhammā.
(Ga) asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā
[asaṃkiliṭṭhāsaṃkilesikā (syā.)] dhammā.
6. (Ka) savitakkasavicārā dhammā.
(Kha) avitakkavicāramattā dhammā.
(Ga) avitakkaavicārā
[avitakkāvicārā (syā.)] dhammā.
7. (Ka) pītisahagatā dhammā.
(Kha) sukhasahagat ā dhamm ā.
(Ga) upekkhāsahagatā dhammā.
8. (Ka) dassanena pahātabbā dhammā.
(Kha) bhāvanāya pahātabbā dhammā.
(Ga) neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā dhammā.
9. (Ka) dassanena pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
(Ga) neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
10 . (Ka) ācayagāmino dhammā.
(Kha) apacayagāmino dhammā.
(Ga) nevācayagāmināpacayagāmino
[nevācayagāmino nāpacayagāmino (syā.)] dhammā.
11 . (Ka) sekkhā dhammā.
(Kha) asekkhā dhammā.
(Ga) nevasekkhanāsekkhā
[nevasekkhānāsekkhā (sī. syā.)] dhammā.
12 . (Ka) parittā dhammā.
(Kha) mahaggatā dhammā.
(Ga) appamāṇā dhammā.
13 . (Ka) parittārammaṇā dhammā.
(Kha) mahaggatārammaṇā dhammā.
(Ga) appamāṇārammaṇā dhammā.
14 . (Ka) hīnā dhammā.
(Kha) majjhimā dhammā.
(Ga) paṇītā dhammā.
15 . (Ka) micchattaniyatā dhammā.
(Kha) sammattaniyatā dhammā.
(Ga) aniyat ā dhamm ā.
16 . (Ka) maggārammaṇā dhammā.
(Kha) maggahetukā dhammā.
(Ga) maggādhipatino dhammā.
17 . (Ka) uppannā dhammā.
(Kha) anuppannā dhammā.
(Ga) uppādino dhammā.
18 . (Ka) atītā dhammā.
(Kha) anāgatā dhammā.
(Ga) paccuppannā dhammā.
19 . (Ka) atītārammaṇā dhammā.
(Kha) anāgatārammaṇā dhammā.
(Ga) paccuppannārammaṇā dhammā.
20 . (Ka) ajjhattā dhammā.
(Kha) bahiddhā dhammā.
(Ga) ajjhattabahiddhā dhammā.
21 . (Ka) ajjhattārammaṇā dhammā.
(Kha) bahiddhārammaṇā dhammā.
(Ga) ajjhattabahiddhārammaṇā dhammā.
22 . (Ka) sanidassanasappaṭighā dhammā.
(Kha) anidassanasappaṭighā dhammā.
(Ga) anidassanaappaṭighā
[anidassanāppaṭighā (syā.)] dhammā.
Tikamātikā.
2. Dukamātikā
Hetugocchakaṃ
1. (Ka) het ū dhamm ā.
(Kha) na hetū dhammā.
2. (Ka) sahetukā dhammā.
(Kha) ahetukā dhammā.
3. (Ka) hetusampayuttā dhammā.
(Kha) hetuvippayuttā dhammā.
4. (Ka) hetū ceva dhammā sahetukā ca.
(Kha) sahetukā ceva dhammā na ca hetū.
5. (Ka) hetū ceva dhammā hetusampayuttā ca.
(Kha) hetusampayuttā ceva dhammā na ca hetū.
6. (Ka) na hetū kho pana dhammā sahetukāpi.
(Kha) ahetukāpi.
Hetugocchakaṃ.
Cūḷantaradukaṃ
7. (Ka) sappaccayā dhammā.
(Kha) appaccayā dhammā.
8. (Ka) saṅkhatā dhammā.
(Kha) asaṅkhatā dhammā.
9. (Ka) sanidassanā dhammā.
(Kha) anidassanā dhammā.
10 . (Ka) sappaṭighā dhammā.
(Kha) appaṭighā dhammā.
11 . (Ka) rūpino dhammā.
(Kha) arūpino dhammā.
12 . (Ka) lokiyā dhammā.
(Kha) lokuttar ā dhamm ā.
13 . (Ka) kenaci viññeyyā dhammā.
(Kha) kenaci na viññeyyā dhammā.
Cūḷantaradukaṃ.
Āsavagocchakaṃ
14 . (Ka) āsavā dhammā.
(Kha) no āsavā dhammā.
15 . (Ka) sāsavā dhammā.
(Kha) anāsavā dhammā.
16 . (Ka) āsavasampayuttā dhammā.
(Kha) āsavavippayuttā dhammā.
17 . (Ka) āsavā ceva dhammā sāsavā ca.
(Kha) sāsavā ceva dhammā no ca āsavā.
18 . (Ka) āsavā ceva dhammā āsavasampayuttā ca.
(Kha) āsavasampayuttā ceva dhammā no ca āsavā.
19 . (Ka) āsavavippayuttā kho pana dhammā sāsavāpi.
(Kha) anāsavāpi.
Āsavagocchakaṃ.
Saṃyojanagocchakaṃ
20 . (Ka) saṃyojanā dhammā.
(Kha) no saṃyojanā dhammā.
21 . (Ka) saṃyojaniyā dhammā.
(Kha) asaṃyojaniyā dhammā.
22 . (Ka) saṃyojanasampayuttā dhammā.
(Kha) sa ṃ yojanavippayutt ā dhamm ā.
23 . (Ka) sa ṃyojan ā ceva dhamm ā sa ṃyojaniy ā ca.
(Kha) saṃyojaniyā ceva dhammā no ca saṃyojanā.
24 . (Ka) saṃyojanā ceva dhammā saṃyojanasampayuttā ca.
(Kha) saṃyojanasampayuttā ceva dhammā no ca saṃyojanā.
25 . (Ka) saṃyojanavippayuttā kho pana dhammā saṃyojaniyāpi.
(Kha) asaṃyojaniyāpi.
Saṃyojanagocchakaṃ.
Ganthagocchakaṃ
26 . (Ka) ganthā dhammā.
(Kha) no ganthā dhammā.
27 . (Ka) ganthaniyā dhammā.
(Kha) aganthaniyā dhammā.
28 . (Ka) ganthasampayuttā dhammā.
(Kha) ganthavippayuttā dhammā.
29 . (Ka) ganthā ceva dhammā ganthaniyā ca.
(Kha) ganthaniyā ceva dhammā no ca ganthā.
30 . (Ka) ganthā ceva dhammā ganthasampayuttā ca.
(Kha) ganthasampayuttā ceva dhammā no ca ganthā.
31 . (Ka) ganthavippayuttā kho pana dhammā ganthaniyāpi.
(Kha) aganthaniyāpi.
Ganthagocchakaṃ.
Oghagocchakaṃ
32 . (Ka) oghā dhammā.
(Kha) no oghā dhammā.
33 . (Ka) oghaniyā dhammā.
(Kha) anoghaniy ā dhamm ā.
34 . (Ka) oghasampayuttā dhammā.
(Kha) oghavippayuttā dhammā.
35 . (Ka) oghā ceva dhammā oghaniyā ca.
(Kha) oghaniyā ceva dhammā no ca oghā.
36 . (Ka) oghā ceva dhammā oghasampayuttā ca.
(Kha) oghasampayuttā ceva dhammā no ca oghā.
37 . (Ka) oghavippayuttā kho pana dhammā oghaniyāpi.
(Kha) anoghaniyāpi.
Oghagocchakaṃ.
Yogagocchakaṃ
38 . (Ka) yogā dhammā.
(Kha) no yogā dhammā.
39 . (Ka) yoganiyā dhammā.
(Kha) ayoganiyā dhammā.
40 . (Ka) yogasampayuttā dhammā.
(Kha) yogavippayuttā dhammā.
41 . (Ka) yogā ceva dhammā yoganiyā ca.
(Kha) yoganiyā ceva dhammā no ca yogā.
42 . (Ka) yogā ceva dhammā yogasampayuttā ca.
(Kha) yogasampayuttā ceva dhammā no ca yogā.
43 . (Ka) yogavippayuttā kho pana dhammā yoganiyāpi.
(Kha) ayoganiyāpi.
Yogagocchakaṃ.
Nīvara ṇagocchaka ṃ
44 . (Ka) n īvara ṇā dhamm ā.
(Kha) no nīvaraṇā dhammā.
45 . (Ka) nīvaraṇiyā dhammā.
(Kha) anīvaraṇiyā dhammā.
46 . (Ka) nīvaraṇasampayuttā dhammā.
(Kha) nīvaraṇavippayuttā dhammā.
47 . (Ka) nīvaraṇā ceva dhammā nīvaraṇiyā ca.
(Kha) nīvaraṇiyā ceva dhammā no ca nīvaraṇā.
48 . (Ka) nīvaraṇā ceva dhammā nīvaraṇasampayuttā ca.
(Kha) nīvaraṇasampayuttā ceva dhammā no ca nīvaraṇā.
49 . (Ka) nīvaraṇavippayuttā kho pana dhammā nīvaraṇiyāpi.
(Kha) anīvaraṇiyāpi.
Nīvaraṇagocchakaṃ.
Parāmāsagocchakaṃ
50 . (Ka) parāmāsā dhammā.
(Kha) no parāmāsā dhammā.
51 . (Ka) parāmaṭṭhā dhammā.
(Kha) aparāmaṭṭhā dhammā.
52 . (Ka) parāmāsasampayuttā dhammā.
(Kha) parāmāsavippayuttā dhammā.
53 . (Ka) parāmāsā ceva dhammā parāmaṭṭhā ca.
(Kha) parāmaṭṭhā ceva dhammā no ca parāmāsā.
54 . (Ka) parāmāsavippayuttā kho pana dhammā parāmaṭṭhāpi.
(Kha) aparāmaṭṭhāpi.
Par āmāsagocchaka ṃ.
Mahantaraduka ṃ
55 . (Ka) sārammaṇā dhammā.
(Kha) anārammaṇā dhammā.
56 . (Ka) cittā dhammā.
(Kha) no cittā dhammā.
57 . (Ka) cetasikā dhammā.
(Kha) acetasikā dhammā.
58 . (Ka) cittasampayuttā dhammā.
(Kha) cittavippayuttā dhammā.
59 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhā dhammā.
(Kha) cittavisaṃsaṭṭhā dhammā.
60 . (Ka) cittasamuṭṭhānā dhammā.
(Kha) no cittasamuṭṭhānā dhammā.
61 . (Ka) cittasahabhuno dhammā.
(Kha) no cittasahabhuno dhammā.
62 . (Ka) cittānuparivattino dhammā.
(Kha) no cittānuparivattino dhammā.
63 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammā.
64 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno dhammā.
65 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino dhammā.
66 . (Ka) ajjhattikā dhammā.
(Kha) bāhirā dhammā.
67 . (Ka) up ādā dhamm ā.
(Kha) no upādā dhammā.
68 . (Ka) upādiṇṇā
[upādinnā (sī. syā.)] dhammā.
(Kha) anupādiṇṇā dhammā.
Mahantaradukaṃ.
Upādānagocchakaṃ
69 . (Ka) upādānā dhammā.
(Kha) no upādānā dhammā.
70 . (Ka) upādāniyā dhammā.
(Kha) anupādāniyā dhammā.
71 . (Ka) upādānasampayuttā dhammā.
(Kha) upādānavippayuttā dhammā.
72 . (Ka) upādānā ceva dhammā upādāniyā ca.
(Kha) upādāniyā ceva dhammā no ca upādānā.
73 . (Ka) upādānā ceva dhammā upādānasampayuttā ca.
(Kha) upādānasampayuttā ceva dhammā no ca upādānā.
74 . (Ka) upādānavippayuttā kho pana dhammā upādāniyāpi.
(Kha) anupādāniyāpi.
Upādānagocchakaṃ.
Kilesagocchakaṃ
75 . (Ka) kilesā dhammā.
(Kha) no kilesā dhammā.
76 . (Ka) saṃkilesikā dhammā.
(Kha) asaṃkilesikā dhammā.
77 . (Ka) saṃkiliṭṭhā dhammā.
(Kha) asa ṃkili ṭṭ hā dhamm ā.
78 . (Ka) kilesasampayuttā dhammā.
(Kha) kilesavippayuttā dhammā.
79 . (Ka) kilesā ceva dhammā saṃkilesikā ca.
(Kha) saṃkilesikā ceva dhammā no ca kilesā.
80 . (Ka) kilesā ceva dhammā saṃkiliṭṭhā ca.
(Kha) saṃkiliṭṭhā ceva dhammā no ca kilesā.
81 . (Ka) kilesā ceva dhammā kilesasampayuttā ca.
(Kha) kilesasampayuttā ceva dhammā no ca kilesā.
82 . (Ka) kilesavippayuttā kho pana dhammā saṃkilesikāpi.
(Kha) asaṃkilesikāpi.
Kilesagocchakaṃ.
Piṭṭhidukaṃ
83 . (Ka) dassanena pahātabbā dhammā.
(Kha) na dassanena pahātabbā dhammā.
84 . (Ka) bhāvanāya pahātabbā dhammā.
(Kha) na bhāvanāya pahātabbā dhammā.
85 . (Ka) dassanena pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) na dassanena pahātabbahetukā dhammā.
86 . (Ka) bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) na bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
87 . (Ka) savitakkā dhammā.
(Kha) avitakkā dhammā.
88 . (Ka) savicārā dhammā.
(Kha) avic ārā dhamm ā.
89 . (Ka) sapp ītik ā dhamm ā.
(Kha) appītikā dhammā.
90 . (Ka) pītisahagatā dhammā.
(Kha) na pītisahagatā dhammā.
91 . (Ka) sukhasahagatā dhammā.
(Kha) na sukhasahagatā dhammā.
92 . (Ka) upekkhāsahagatā dhammā.
(Kha) na upekkhāsahagatā dhammā.
93 . (Ka) kāmāvacarā dhammā.
(Kha) na kāmāvacarā dhammā.
94 . (Ka) rūpāvacarā dhammā.
(Kha) na rūpāvacarā dhammā.
95 . (Ka) arūpāvacarā dhammā.
(Kha) na arūpāvacarā dhammā.
96 . (Ka) pariyāpannā dhammā.
(Kha) apariyāpannā dhammā.
97 . (Ka) niyyānikā dhammā.
(Kha) aniyyānikā dhammā.
98 . (Ka) niyatā dhammā.
(Kha) aniyatā dhammā.
99 . (Ka) sauttarā dhammā.
(Kha) anuttarā dhammā.
100 . (Ka) saraṇā dhammā.
(Kha) araṇā dhammā.
Pi ṭṭ hiduka ṃ.
Abhidhammadukam ātik ā.
Suttantikadukamātikā
101 . (Ka) vijjābhāgino dhammā.
(Kha) avijjābhāgino dhammā.
102 . (Ka) vijjūpamā dhammā.
(Kha) vajirūpamā dhammā.
103 . (Ka) bālā dhammā.
(Kha) paṇḍitā dhammā.
104 . (Ka) kaṇhā dhammā.
(Kha) sukkā dhammā.
105 . (Ka) tapanīyā dhammā.
(Kha) atapanīyā dhammā.
106 . (Ka) adhivacanā dhammā.
(Kha) adhivacanapathā dhammā.
107 . (Ka) nirutti dhammā.
(Kha) niruttipathā dhammā.
108 . (Ka) paññatti dhammā.
(Kha) paññattipathā dhammā.
109 . (Ka) nāmañca.
(Kha) rūpañca.
110 . (Ka) avijjā ca.
(Kha) bhavataṇhā ca.
111 . (Ka) bhavadiṭṭhi ca.
(Kha) vibhavadiṭṭhi ca.
112 . (Ka) sassatadiṭṭhi ca.
(Kha) ucchedadi ṭṭ hi ca.
113 . (Ka) antavā diṭṭhi ca.
(Kha) anantavā diṭṭhi ca.
114 . (Ka) pubbantānudiṭṭhi ca.
(Kha) aparantānudiṭṭhi ca.
115 . (Ka) ahirikañca.
(Kha) anottappañca.
116 . (Ka) hirī ca.
(Kha) ottappañca.
117 . (Ka) dovacassatā ca.
(Kha) pāpamittatā ca.
118 . (Ka) sovacassatā ca.
(Kha) kalyāṇamittatā ca.
119 . (Ka) āpattikusalatā ca.
(Kha) āpattivuṭṭhānakusalatā ca.
120 . (Ka) samāpattikusalatā ca.
(Kha) samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.
121 . (Ka) dhātukusalatā ca.
(Kha) manasikārakusalatā ca.
122 . (Ka) āyatanakusalatā ca.
(Kha) paṭiccasamuppādakusalatā ca.
123 . (Ka) ṭhānakusalatā ca.
(Kha) aṭṭhānakusalatā ca.
124 . (Ka) ajjavo ca.
(Kha) maddavo ca.
125 . (Ka) khanti ca.
(Kha) soraccañca.
126 . (Ka) sākhalyañca.
(Kha) paṭisanthāro ca
[paṭisandhāro ca (ka.)] .
127 . (Ka) indriyesu aguttadvāratā ca.
(Kha) bhojane amattaññutā ca.
128 . (Ka) indriyesu guttadvāratā ca.
(Kha) bhojane mattaññutā ca.
129 . (Ka) muṭṭhasaccañca.
(Kha) asampajaññañca.
130 . (Ka) sati ca.
(Kha) sampajaññañca.
131 . (Ka) paṭisaṅkhānabalañca.
(Kha) bhāvanābalañca.
132 . (Ka) samatho ca.
(Kha) vipassanā ca.
133 . (Ka) samathanimittañca.
(Kha) paggāhanimittañca.
134 . (Ka) paggāho ca.
(Kha) avikkhepo ca.
135 . (Ka) sīlavipatti ca.
(Kha) diṭṭhivipatti ca.
136 . (Ka) sīlasampadā ca.
(Kha) diṭṭhisampadā ca.
137 . (Ka) sīlavisuddhi ca.
(Kha) di ṭṭ hivisuddhi ca.
138 . (Ka) diṭṭhivisuddhi kho pana.
(Kha) yathādiṭṭhissa ca padhānaṃ.
139 . (Ka) saṃvego ca saṃvejaniyesu ṭhānesu.
(Kha) saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.
140 . (Ka) asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu.
(Kha) appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.
141 . (Ka) vijjā ca.
(Kha) vimutti ca.
142 . (Ka) khaye ñāṇaṃ.
(Kha) anuppāde ñāṇanti.
Suttantikadukamātikā
[suttantamātikā (syā.)] .
Mātikā niṭṭhitā.
1. Cittuppādakaṇḍaṃ
Kāmāvacarakusalaṃ
Padabhājanī
1. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti
somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā
rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ
samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti,
sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ [viriyindriyaṃ (sī. syā.)] hoti,
satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti,
jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti,
sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā.)] hoti, satibalaṃ hoti,
samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho
hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi
[kāyappassaddhi (syā.)] hoti, cittapassaddhi [cittappassaddhi (syā.)] hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā
hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā
hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā [kāyujjukatā (sī. ka.)] hoti, cittujukatā [cittujjukatā (sī. ka.)] hoti,
sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana
tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
2. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
sa ṃphusitatta ṃ –aya ṃ tasmi ṃ samaye phasso hoti.
3. Katam ā tasmi ṃ samaye vedan ā hoti? Ya ṃ tasmi ṃ samaye tajj āmanoviññ āṇ adh ātusamphassaja ṃ
cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā
sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
4. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā
saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
5. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā
cetanā sañcetanā cetayitattaṃ [sañcetayitattaṃ (syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
6. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ
paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ
tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
7. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā
byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
8. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa
anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
9. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso
pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
10 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ
samaye sukhaṃ hoti.
11 . Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
12 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
13 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
[viriyārambho (sī. syā.)] nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī [ussoḷhi (sī.)] thāmo dhiti
asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ
vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
14 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati
saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ
samaye satindriyaṃ hoti.
15 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti
avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ
sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
16 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriya ṃ paññ ābala ṃ paññ āsattha ṃ paññ āpāsādo paññ āā loko paññ āobh āso paññ āpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
17 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
18 . Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
19 . Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā
yāpanā iriyanā
[irīyanā (sī.)] vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ
hoti.
20 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
21 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo
appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
22 . Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
23 . Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye
sammāsati hoti.
24 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
25 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
26 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ
samaye vīriyabalaṃ hoti.
27 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye
satibalaṃ hoti.
28 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ
tasmi ṃ samaye sam ādhibala ṃ hoti.
29 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
30 . Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
31 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
32 . Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
33 . Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
[adūsanā
adūsitattaṃ (syā.)] abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti?
34 . Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
35 . Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
36 . Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
37 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
38 . Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
39 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
40 . Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi
[paṭippassaddhi (sī. syā.)]
passambhanā paṭipassambhanā [paṭippassambhanā (sī. syā.)] paṭipassambhitattaṃ
[paṭippassambhitattaṃ (sī. syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
41 . Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi
pa ṭipassaddhi passambhan ā pa ṭipassambhan ā pa ṭipassambhitatta ṃ –aya ṃ tasmi ṃ samaye
cittapassaddhi hoti.
42 . Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyalahutā hoti.
43 . Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā
lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
44 . Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyamudutā hoti.
45 . Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā
maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
46 . Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyakammaññatā hoti.
47 . Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa
kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
48 . Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye
kāyapāguññatā hoti.
49 . Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā
paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
50 . Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyujukatā hoti.
51 . Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā
ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
52 . Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sati
hoti.
53 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
54 . Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
aya ṃ tasmi ṃ samaye samatho hoti.
55 . Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
56 . Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ
samaye paggāho hoti.
57 . Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā
kusalā.
Padabhājanīyaṃ.
Paṭhamabhāṇavāro.
Koṭṭhāsavāro
58 . Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo
āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti,
tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko
vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti,
ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ
hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino
dhammā – ime dhammā kusalā.
59 . Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
60 . Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
61 . Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ
– ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
62 . Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti
cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ
satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo
sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā
kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati
sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi
pa ṭiccasamuppann ā ar ūpino dhamm ā ṭ hapetv ā [thapetv ā (ka.)] vedan ākkhandha ṃ ṭ hapetv ā
saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
63 . Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
Ime tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti.
64 . Katamāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti? Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
65 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
66 . Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti.
67 . Katamā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu.
68 . Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
69 . Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
Imā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti.
70 . Katame tasmiṃ samaye tayo āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro.
71 . Katamo tasmiṃ samaye phassāhāro hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phassāhāro hoti.
72 . Katamo tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā
cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti.
73 . Katamo tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo āhārā honti.
74 . Katamāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ,
samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ.
75 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippas ādo saddh ā saddhindriya ṃ saddh ābala ṃ – ida ṃ tasmi ṃ samaye saddhindriya ṃ hoti.
76 . Katama ṃ tasmi ṃ samaye v īriyindriya ṃ hoti? Yo tasmi ṃ samaye cetasiko v īriy ārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
77 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati
saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ
samaye satindriyaṃ hoti.
78 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti
avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ
sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
79 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
80 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
81 . Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
82 . Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā
yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti.
83 . Katamaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ,
cittassekaggatā.
84 . Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā
byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
85 . Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro
cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
86 . Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso
pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
87 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ
samaye sukhaṃ hoti.
88 . Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
aya ṃ tasmi ṃ samaye cittassekaggat ā hoti.
Idaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti.
89 . Katamo tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo,
sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
90 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
91 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo
appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
92 . Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
93 . Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye
sammāsati hoti.
94 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
Ayaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti.
95 . Katamāni tasmiṃ samaye satta balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ.
96 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
97 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ
samaye vīriyabalaṃ hoti.
98 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye
satibalaṃ hoti.
99 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ
tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
100 . Katama ṃ tasmi ṃ samaye paññ ābala ṃ hoti? Y ā tasmi ṃ samaye paññ ā paj ānan ā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
101 . Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
102 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye satta balāni honti.
103 . Katame tasmiṃ samaye tayo hetū honti? Alobho, adoso, amoho.
104 . Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
105 . Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
106 . Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo hetū honti.
107 . Katamo tasmiṃ samaye eko phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko phasso hoti.
108 . Katamā tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ
samaye ekā vedanā hoti.
109 . Katamā tasmiṃ samaye ekā saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ –
ayaṃ tasmiṃ samaye ekā saññā hoti.
110 . Katamā tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ –
ayaṃ tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti.
111 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti.
112 . Katamo tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
ayaṃ tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti.
113 . Katamo tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā
sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti.
Abhidhammapiṭake
Dhammasaṅgaṇīpāḷi
Mātikā
1. Tikamātikā
1. (Ka) kusalā dhammā.
(Kha) akusalā dhammā.
(Ga) abyākatā dhammā.
2. (Ka) sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
(Kha) dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
(Ga) adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā.
3. (Ka) vipākā dhammā.
(Kha) vipākadhammadhammā.
(Ga) nevavipākanavipākadhammadhammā.
4. (Ka) upādiṇṇupādāniyā
[upādinnupādāniyā (syā.)] dhammā.
(Kha) anupādiṇṇupādāniyā dhammā.
(Ga) anupādiṇṇaanupādāniyā
[anupādinnānupādāniyā (syā.)] dhammā.
5. (Ka) saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā dhammā.
(Kha) asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā dhammā.
(Ga) asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā
[asaṃkiliṭṭhāsaṃkilesikā (syā.)] dhammā.
6. (Ka) savitakkasavicārā dhammā.
(Kha) avitakkavicāramattā dhammā.
(Ga) avitakkaavicārā
[avitakkāvicārā (syā.)] dhammā.
7. (Ka) pītisahagatā dhammā.
(Kha) sukhasahagat ā dhamm ā.
(Ga) upekkhāsahagatā dhammā.
8. (Ka) dassanena pahātabbā dhammā.
(Kha) bhāvanāya pahātabbā dhammā.
(Ga) neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā dhammā.
9. (Ka) dassanena pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
(Ga) neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
10 . (Ka) ācayagāmino dhammā.
(Kha) apacayagāmino dhammā.
(Ga) nevācayagāmināpacayagāmino
[nevācayagāmino nāpacayagāmino (syā.)] dhammā.
11 . (Ka) sekkhā dhammā.
(Kha) asekkhā dhammā.
(Ga) nevasekkhanāsekkhā
[nevasekkhānāsekkhā (sī. syā.)] dhammā.
12 . (Ka) parittā dhammā.
(Kha) mahaggatā dhammā.
(Ga) appamāṇā dhammā.
13 . (Ka) parittārammaṇā dhammā.
(Kha) mahaggatārammaṇā dhammā.
(Ga) appamāṇārammaṇā dhammā.
14 . (Ka) hīnā dhammā.
(Kha) majjhimā dhammā.
(Ga) paṇītā dhammā.
15 . (Ka) micchattaniyatā dhammā.
(Kha) sammattaniyatā dhammā.
(Ga) aniyat ā dhamm ā.
16 . (Ka) maggārammaṇā dhammā.
(Kha) maggahetukā dhammā.
(Ga) maggādhipatino dhammā.
17 . (Ka) uppannā dhammā.
(Kha) anuppannā dhammā.
(Ga) uppādino dhammā.
18 . (Ka) atītā dhammā.
(Kha) anāgatā dhammā.
(Ga) paccuppannā dhammā.
19 . (Ka) atītārammaṇā dhammā.
(Kha) anāgatārammaṇā dhammā.
(Ga) paccuppannārammaṇā dhammā.
20 . (Ka) ajjhattā dhammā.
(Kha) bahiddhā dhammā.
(Ga) ajjhattabahiddhā dhammā.
21 . (Ka) ajjhattārammaṇā dhammā.
(Kha) bahiddhārammaṇā dhammā.
(Ga) ajjhattabahiddhārammaṇā dhammā.
22 . (Ka) sanidassanasappaṭighā dhammā.
(Kha) anidassanasappaṭighā dhammā.
(Ga) anidassanaappaṭighā
[anidassanāppaṭighā (syā.)] dhammā.
Tikamātikā.
2. Dukamātikā
Hetugocchakaṃ
1. (Ka) het ū dhamm ā.
(Kha) na hetū dhammā.
2. (Ka) sahetukā dhammā.
(Kha) ahetukā dhammā.
3. (Ka) hetusampayuttā dhammā.
(Kha) hetuvippayuttā dhammā.
4. (Ka) hetū ceva dhammā sahetukā ca.
(Kha) sahetukā ceva dhammā na ca hetū.
5. (Ka) hetū ceva dhammā hetusampayuttā ca.
(Kha) hetusampayuttā ceva dhammā na ca hetū.
6. (Ka) na hetū kho pana dhammā sahetukāpi.
(Kha) ahetukāpi.
Hetugocchakaṃ.
Cūḷantaradukaṃ
7. (Ka) sappaccayā dhammā.
(Kha) appaccayā dhammā.
8. (Ka) saṅkhatā dhammā.
(Kha) asaṅkhatā dhammā.
9. (Ka) sanidassanā dhammā.
(Kha) anidassanā dhammā.
10 . (Ka) sappaṭighā dhammā.
(Kha) appaṭighā dhammā.
11 . (Ka) rūpino dhammā.
(Kha) arūpino dhammā.
12 . (Ka) lokiyā dhammā.
(Kha) lokuttar ā dhamm ā.
13 . (Ka) kenaci viññeyyā dhammā.
(Kha) kenaci na viññeyyā dhammā.
Cūḷantaradukaṃ.
Āsavagocchakaṃ
14 . (Ka) āsavā dhammā.
(Kha) no āsavā dhammā.
15 . (Ka) sāsavā dhammā.
(Kha) anāsavā dhammā.
16 . (Ka) āsavasampayuttā dhammā.
(Kha) āsavavippayuttā dhammā.
17 . (Ka) āsavā ceva dhammā sāsavā ca.
(Kha) sāsavā ceva dhammā no ca āsavā.
18 . (Ka) āsavā ceva dhammā āsavasampayuttā ca.
(Kha) āsavasampayuttā ceva dhammā no ca āsavā.
19 . (Ka) āsavavippayuttā kho pana dhammā sāsavāpi.
(Kha) anāsavāpi.
Āsavagocchakaṃ.
Saṃyojanagocchakaṃ
20 . (Ka) saṃyojanā dhammā.
(Kha) no saṃyojanā dhammā.
21 . (Ka) saṃyojaniyā dhammā.
(Kha) asaṃyojaniyā dhammā.
22 . (Ka) saṃyojanasampayuttā dhammā.
(Kha) sa ṃ yojanavippayutt ā dhamm ā.
23 . (Ka) sa ṃyojan ā ceva dhamm ā sa ṃyojaniy ā ca.
(Kha) saṃyojaniyā ceva dhammā no ca saṃyojanā.
24 . (Ka) saṃyojanā ceva dhammā saṃyojanasampayuttā ca.
(Kha) saṃyojanasampayuttā ceva dhammā no ca saṃyojanā.
25 . (Ka) saṃyojanavippayuttā kho pana dhammā saṃyojaniyāpi.
(Kha) asaṃyojaniyāpi.
Saṃyojanagocchakaṃ.
Ganthagocchakaṃ
26 . (Ka) ganthā dhammā.
(Kha) no ganthā dhammā.
27 . (Ka) ganthaniyā dhammā.
(Kha) aganthaniyā dhammā.
28 . (Ka) ganthasampayuttā dhammā.
(Kha) ganthavippayuttā dhammā.
29 . (Ka) ganthā ceva dhammā ganthaniyā ca.
(Kha) ganthaniyā ceva dhammā no ca ganthā.
30 . (Ka) ganthā ceva dhammā ganthasampayuttā ca.
(Kha) ganthasampayuttā ceva dhammā no ca ganthā.
31 . (Ka) ganthavippayuttā kho pana dhammā ganthaniyāpi.
(Kha) aganthaniyāpi.
Ganthagocchakaṃ.
Oghagocchakaṃ
32 . (Ka) oghā dhammā.
(Kha) no oghā dhammā.
33 . (Ka) oghaniyā dhammā.
(Kha) anoghaniy ā dhamm ā.
34 . (Ka) oghasampayuttā dhammā.
(Kha) oghavippayuttā dhammā.
35 . (Ka) oghā ceva dhammā oghaniyā ca.
(Kha) oghaniyā ceva dhammā no ca oghā.
36 . (Ka) oghā ceva dhammā oghasampayuttā ca.
(Kha) oghasampayuttā ceva dhammā no ca oghā.
37 . (Ka) oghavippayuttā kho pana dhammā oghaniyāpi.
(Kha) anoghaniyāpi.
Oghagocchakaṃ.
Yogagocchakaṃ
38 . (Ka) yogā dhammā.
(Kha) no yogā dhammā.
39 . (Ka) yoganiyā dhammā.
(Kha) ayoganiyā dhammā.
40 . (Ka) yogasampayuttā dhammā.
(Kha) yogavippayuttā dhammā.
41 . (Ka) yogā ceva dhammā yoganiyā ca.
(Kha) yoganiyā ceva dhammā no ca yogā.
42 . (Ka) yogā ceva dhammā yogasampayuttā ca.
(Kha) yogasampayuttā ceva dhammā no ca yogā.
43 . (Ka) yogavippayuttā kho pana dhammā yoganiyāpi.
(Kha) ayoganiyāpi.
Yogagocchakaṃ.
Nīvara ṇagocchaka ṃ
44 . (Ka) n īvara ṇā dhamm ā.
(Kha) no nīvaraṇā dhammā.
45 . (Ka) nīvaraṇiyā dhammā.
(Kha) anīvaraṇiyā dhammā.
46 . (Ka) nīvaraṇasampayuttā dhammā.
(Kha) nīvaraṇavippayuttā dhammā.
47 . (Ka) nīvaraṇā ceva dhammā nīvaraṇiyā ca.
(Kha) nīvaraṇiyā ceva dhammā no ca nīvaraṇā.
48 . (Ka) nīvaraṇā ceva dhammā nīvaraṇasampayuttā ca.
(Kha) nīvaraṇasampayuttā ceva dhammā no ca nīvaraṇā.
49 . (Ka) nīvaraṇavippayuttā kho pana dhammā nīvaraṇiyāpi.
(Kha) anīvaraṇiyāpi.
Nīvaraṇagocchakaṃ.
Parāmāsagocchakaṃ
50 . (Ka) parāmāsā dhammā.
(Kha) no parāmāsā dhammā.
51 . (Ka) parāmaṭṭhā dhammā.
(Kha) aparāmaṭṭhā dhammā.
52 . (Ka) parāmāsasampayuttā dhammā.
(Kha) parāmāsavippayuttā dhammā.
53 . (Ka) parāmāsā ceva dhammā parāmaṭṭhā ca.
(Kha) parāmaṭṭhā ceva dhammā no ca parāmāsā.
54 . (Ka) parāmāsavippayuttā kho pana dhammā parāmaṭṭhāpi.
(Kha) aparāmaṭṭhāpi.
Par āmāsagocchaka ṃ.
Mahantaraduka ṃ
55 . (Ka) sārammaṇā dhammā.
(Kha) anārammaṇā dhammā.
56 . (Ka) cittā dhammā.
(Kha) no cittā dhammā.
57 . (Ka) cetasikā dhammā.
(Kha) acetasikā dhammā.
58 . (Ka) cittasampayuttā dhammā.
(Kha) cittavippayuttā dhammā.
59 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhā dhammā.
(Kha) cittavisaṃsaṭṭhā dhammā.
60 . (Ka) cittasamuṭṭhānā dhammā.
(Kha) no cittasamuṭṭhānā dhammā.
61 . (Ka) cittasahabhuno dhammā.
(Kha) no cittasahabhuno dhammā.
62 . (Ka) cittānuparivattino dhammā.
(Kha) no cittānuparivattino dhammā.
63 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammā.
64 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno dhammā.
65 . (Ka) cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino dhammā.
(Kha) no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino dhammā.
66 . (Ka) ajjhattikā dhammā.
(Kha) bāhirā dhammā.
67 . (Ka) up ādā dhamm ā.
(Kha) no upādā dhammā.
68 . (Ka) upādiṇṇā
[upādinnā (sī. syā.)] dhammā.
(Kha) anupādiṇṇā dhammā.
Mahantaradukaṃ.
Upādānagocchakaṃ
69 . (Ka) upādānā dhammā.
(Kha) no upādānā dhammā.
70 . (Ka) upādāniyā dhammā.
(Kha) anupādāniyā dhammā.
71 . (Ka) upādānasampayuttā dhammā.
(Kha) upādānavippayuttā dhammā.
72 . (Ka) upādānā ceva dhammā upādāniyā ca.
(Kha) upādāniyā ceva dhammā no ca upādānā.
73 . (Ka) upādānā ceva dhammā upādānasampayuttā ca.
(Kha) upādānasampayuttā ceva dhammā no ca upādānā.
74 . (Ka) upādānavippayuttā kho pana dhammā upādāniyāpi.
(Kha) anupādāniyāpi.
Upādānagocchakaṃ.
Kilesagocchakaṃ
75 . (Ka) kilesā dhammā.
(Kha) no kilesā dhammā.
76 . (Ka) saṃkilesikā dhammā.
(Kha) asaṃkilesikā dhammā.
77 . (Ka) saṃkiliṭṭhā dhammā.
(Kha) asa ṃkili ṭṭ hā dhamm ā.
78 . (Ka) kilesasampayuttā dhammā.
(Kha) kilesavippayuttā dhammā.
79 . (Ka) kilesā ceva dhammā saṃkilesikā ca.
(Kha) saṃkilesikā ceva dhammā no ca kilesā.
80 . (Ka) kilesā ceva dhammā saṃkiliṭṭhā ca.
(Kha) saṃkiliṭṭhā ceva dhammā no ca kilesā.
81 . (Ka) kilesā ceva dhammā kilesasampayuttā ca.
(Kha) kilesasampayuttā ceva dhammā no ca kilesā.
82 . (Ka) kilesavippayuttā kho pana dhammā saṃkilesikāpi.
(Kha) asaṃkilesikāpi.
Kilesagocchakaṃ.
Piṭṭhidukaṃ
83 . (Ka) dassanena pahātabbā dhammā.
(Kha) na dassanena pahātabbā dhammā.
84 . (Ka) bhāvanāya pahātabbā dhammā.
(Kha) na bhāvanāya pahātabbā dhammā.
85 . (Ka) dassanena pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) na dassanena pahātabbahetukā dhammā.
86 . (Ka) bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
(Kha) na bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā.
87 . (Ka) savitakkā dhammā.
(Kha) avitakkā dhammā.
88 . (Ka) savicārā dhammā.
(Kha) avic ārā dhamm ā.
89 . (Ka) sapp ītik ā dhamm ā.
(Kha) appītikā dhammā.
90 . (Ka) pītisahagatā dhammā.
(Kha) na pītisahagatā dhammā.
91 . (Ka) sukhasahagatā dhammā.
(Kha) na sukhasahagatā dhammā.
92 . (Ka) upekkhāsahagatā dhammā.
(Kha) na upekkhāsahagatā dhammā.
93 . (Ka) kāmāvacarā dhammā.
(Kha) na kāmāvacarā dhammā.
94 . (Ka) rūpāvacarā dhammā.
(Kha) na rūpāvacarā dhammā.
95 . (Ka) arūpāvacarā dhammā.
(Kha) na arūpāvacarā dhammā.
96 . (Ka) pariyāpannā dhammā.
(Kha) apariyāpannā dhammā.
97 . (Ka) niyyānikā dhammā.
(Kha) aniyyānikā dhammā.
98 . (Ka) niyatā dhammā.
(Kha) aniyatā dhammā.
99 . (Ka) sauttarā dhammā.
(Kha) anuttarā dhammā.
100 . (Ka) saraṇā dhammā.
(Kha) araṇā dhammā.
Pi ṭṭ hiduka ṃ.
Abhidhammadukam ātik ā.
Suttantikadukamātikā
101 . (Ka) vijjābhāgino dhammā.
(Kha) avijjābhāgino dhammā.
102 . (Ka) vijjūpamā dhammā.
(Kha) vajirūpamā dhammā.
103 . (Ka) bālā dhammā.
(Kha) paṇḍitā dhammā.
104 . (Ka) kaṇhā dhammā.
(Kha) sukkā dhammā.
105 . (Ka) tapanīyā dhammā.
(Kha) atapanīyā dhammā.
106 . (Ka) adhivacanā dhammā.
(Kha) adhivacanapathā dhammā.
107 . (Ka) nirutti dhammā.
(Kha) niruttipathā dhammā.
108 . (Ka) paññatti dhammā.
(Kha) paññattipathā dhammā.
109 . (Ka) nāmañca.
(Kha) rūpañca.
110 . (Ka) avijjā ca.
(Kha) bhavataṇhā ca.
111 . (Ka) bhavadiṭṭhi ca.
(Kha) vibhavadiṭṭhi ca.
112 . (Ka) sassatadiṭṭhi ca.
(Kha) ucchedadi ṭṭ hi ca.
113 . (Ka) antavā diṭṭhi ca.
(Kha) anantavā diṭṭhi ca.
114 . (Ka) pubbantānudiṭṭhi ca.
(Kha) aparantānudiṭṭhi ca.
115 . (Ka) ahirikañca.
(Kha) anottappañca.
116 . (Ka) hirī ca.
(Kha) ottappañca.
117 . (Ka) dovacassatā ca.
(Kha) pāpamittatā ca.
118 . (Ka) sovacassatā ca.
(Kha) kalyāṇamittatā ca.
119 . (Ka) āpattikusalatā ca.
(Kha) āpattivuṭṭhānakusalatā ca.
120 . (Ka) samāpattikusalatā ca.
(Kha) samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.
121 . (Ka) dhātukusalatā ca.
(Kha) manasikārakusalatā ca.
122 . (Ka) āyatanakusalatā ca.
(Kha) paṭiccasamuppādakusalatā ca.
123 . (Ka) ṭhānakusalatā ca.
(Kha) aṭṭhānakusalatā ca.
124 . (Ka) ajjavo ca.
(Kha) maddavo ca.
125 . (Ka) khanti ca.
(Kha) soraccañca.
126 . (Ka) sākhalyañca.
(Kha) paṭisanthāro ca
[paṭisandhāro ca (ka.)] .
127 . (Ka) indriyesu aguttadvāratā ca.
(Kha) bhojane amattaññutā ca.
128 . (Ka) indriyesu guttadvāratā ca.
(Kha) bhojane mattaññutā ca.
129 . (Ka) muṭṭhasaccañca.
(Kha) asampajaññañca.
130 . (Ka) sati ca.
(Kha) sampajaññañca.
131 . (Ka) paṭisaṅkhānabalañca.
(Kha) bhāvanābalañca.
132 . (Ka) samatho ca.
(Kha) vipassanā ca.
133 . (Ka) samathanimittañca.
(Kha) paggāhanimittañca.
134 . (Ka) paggāho ca.
(Kha) avikkhepo ca.
135 . (Ka) sīlavipatti ca.
(Kha) diṭṭhivipatti ca.
136 . (Ka) sīlasampadā ca.
(Kha) diṭṭhisampadā ca.
137 . (Ka) sīlavisuddhi ca.
(Kha) di ṭṭ hivisuddhi ca.
138 . (Ka) diṭṭhivisuddhi kho pana.
(Kha) yathādiṭṭhissa ca padhānaṃ.
139 . (Ka) saṃvego ca saṃvejaniyesu ṭhānesu.
(Kha) saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.
140 . (Ka) asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu.
(Kha) appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.
141 . (Ka) vijjā ca.
(Kha) vimutti ca.
142 . (Ka) khaye ñāṇaṃ.
(Kha) anuppāde ñāṇanti.
Suttantikadukamātikā
[suttantamātikā (syā.)] .
Mātikā niṭṭhitā.
1. Cittuppādakaṇḍaṃ
Kāmāvacarakusalaṃ
Padabhājanī
1. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti
somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā
rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ
samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti,
sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ [viriyindriyaṃ (sī. syā.)] hoti,
satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti,
jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti,
sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā.)] hoti, satibalaṃ hoti,
samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho
hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi
[kāyappassaddhi (syā.)] hoti, cittapassaddhi [cittappassaddhi (syā.)] hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā
hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā
hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā [kāyujjukatā (sī. ka.)] hoti, cittujukatā [cittujjukatā (sī. ka.)] hoti,
sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana
tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
2. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
sa ṃphusitatta ṃ –aya ṃ tasmi ṃ samaye phasso hoti.
3. Katam ā tasmi ṃ samaye vedan ā hoti? Ya ṃ tasmi ṃ samaye tajj āmanoviññ āṇ adh ātusamphassaja ṃ
cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā
sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
4. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā
saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
5. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā
cetanā sañcetanā cetayitattaṃ [sañcetayitattaṃ (syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
6. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ
paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ
tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
7. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā
byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
8. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa
anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
9. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso
pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
10 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ
samaye sukhaṃ hoti.
11 . Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
12 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
13 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
[viriyārambho (sī. syā.)] nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī [ussoḷhi (sī.)] thāmo dhiti
asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ
vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
14 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati
saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ
samaye satindriyaṃ hoti.
15 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti
avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ
sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
16 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriya ṃ paññ ābala ṃ paññ āsattha ṃ paññ āpāsādo paññ āā loko paññ āobh āso paññ āpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
17 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
18 . Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
19 . Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā
yāpanā iriyanā
[irīyanā (sī.)] vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ
hoti.
20 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
21 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo
appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
22 . Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
23 . Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye
sammāsati hoti.
24 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
25 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
26 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ
samaye vīriyabalaṃ hoti.
27 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye
satibalaṃ hoti.
28 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ
tasmi ṃ samaye sam ādhibala ṃ hoti.
29 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
30 . Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
31 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
32 . Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
33 . Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
[adūsanā
adūsitattaṃ (syā.)] abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti?
34 . Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
35 . Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
36 . Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
37 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
38 . Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
39 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
40 . Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi
[paṭippassaddhi (sī. syā.)]
passambhanā paṭipassambhanā [paṭippassambhanā (sī. syā.)] paṭipassambhitattaṃ
[paṭippassambhitattaṃ (sī. syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
41 . Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi
pa ṭipassaddhi passambhan ā pa ṭipassambhan ā pa ṭipassambhitatta ṃ –aya ṃ tasmi ṃ samaye
cittapassaddhi hoti.
42 . Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyalahutā hoti.
43 . Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā
lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
44 . Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyamudutā hoti.
45 . Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā
maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
46 . Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyakammaññatā hoti.
47 . Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa
kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
48 . Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye
kāyapāguññatā hoti.
49 . Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā
paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
50 . Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa
saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ
samaye kāyujukatā hoti.
51 . Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā
ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
52 . Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sati
hoti.
53 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
54 . Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
aya ṃ tasmi ṃ samaye samatho hoti.
55 . Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
56 . Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ
samaye paggāho hoti.
57 . Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti.
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā
kusalā.
Padabhājanīyaṃ.
Paṭhamabhāṇavāro.
Koṭṭhāsavāro
58 . Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo
āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti,
tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko
vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti,
ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ
hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino
dhammā – ime dhammā kusalā.
59 . Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
60 . Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
61 . Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ
– ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
62 . Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti
cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ
satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo
sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā
kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati
sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi
pa ṭiccasamuppann ā ar ūpino dhamm ā ṭ hapetv ā [thapetv ā (ka.)] vedan ākkhandha ṃ ṭ hapetv ā
saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
63 . Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
Ime tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti.
64 . Katamāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti? Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
65 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
66 . Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti.
67 . Katamā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu.
68 . Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
69 . Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho,
saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
Imā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti.
70 . Katame tasmiṃ samaye tayo āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro.
71 . Katamo tasmiṃ samaye phassāhāro hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phassāhāro hoti.
72 . Katamo tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā
cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti.
73 . Katamo tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo āhārā honti.
74 . Katamāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ,
samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ.
75 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippas ādo saddh ā saddhindriya ṃ saddh ābala ṃ – ida ṃ tasmi ṃ samaye saddhindriya ṃ hoti.
76 . Katama ṃ tasmi ṃ samaye v īriyindriya ṃ hoti? Yo tasmi ṃ samaye cetasiko v īriy ārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
77 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati
saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ
samaye satindriyaṃ hoti.
78 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti
avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ
sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
79 . Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
80 . Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
81 . Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
82 . Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā
yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti.
83 . Katamaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ,
cittassekaggatā.
84 . Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā
byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
85 . Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro
cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
86 . Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso
pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
87 . Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ
samaye sukhaṃ hoti.
88 . Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
aya ṃ tasmi ṃ samaye cittassekaggat ā hoti.
Idaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti.
89 . Katamo tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo,
sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
90 . Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā
cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ
paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
91 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo
appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
92 . Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho
nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā
anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ
sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
93 . Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye
sammāsati hoti.
94 . Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi –
ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
Ayaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti.
95 . Katamāni tasmiṃ samaye satta balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ.
96 . Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā
abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
97 . Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo
parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā
anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ
samaye vīriyabalaṃ hoti.
98 . Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye
satibalaṃ hoti.
99 . Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti
avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ
tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
100 . Katama ṃ tasmi ṃ samaye paññ ābala ṃ hoti? Y ā tasmi ṃ samaye paññ ā paj ānan ā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
101 . Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
102 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena
ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
Imāni tasmiṃ samaye satta balāni honti.
103 . Katame tasmiṃ samaye tayo hetū honti? Alobho, adoso, amoho.
104 . Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ
asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
105 . Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ
abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
106 . Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho
dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
Ime tasmiṃ samaye tayo hetū honti.
107 . Katamo tasmiṃ samaye eko phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā
saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko phasso hoti.
108 . Katamā tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ
sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ
samaye ekā vedanā hoti.
109 . Katamā tasmiṃ samaye ekā saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ –
ayaṃ tasmiṃ samaye ekā saññā hoti.
110 . Katamā tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ –
ayaṃ tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti.
111 . Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ
hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho
tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti.
112 . Katamo tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ
cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā –
ayaṃ tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti.
113 . Katamo tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā
sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).