Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Sattakanipātapāḷi

Sattakanipātapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (65 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāyo
Sattakanipātapāḷi
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Dhanavaggo
1. Paṭhamapiyasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo
ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti,
sakkārakāmo ca hoti, anavaññattikāmo ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi
ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti
amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.
‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti, manāpo ca
garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na
sakkārakāmo ca hoti, na anavaññattikāmo ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi
ca. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti
manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyapiyasuttaṃ
2. ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo
ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti,
sakkārakāmo ca hoti, anavaññattikāmo ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca, issukī ca, maccharī ca.
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti
amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.
‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu+? Sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca
garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na
sakkārakāmo ca hoti, na anavaññattikāmo ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca, anissukī ca, amaccharī ca.
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo
ca garu ca bhāvanīyo cā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Saṃkhittabalasuttaṃ
3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme…pe… sattimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni satta? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, hirībalaṃ,
ottappabala ṃ, satibala ṃ, sam ādhibala ṃ, paññ ābala ṃ. Im āni kho, bhikkhave, satta bal ānīti.

‘‘ Saddh ābala ṃ vīriyañca, hir ī [hiri (s ī. pī. ka.)] ottappiya ṃ bala ṃ;
Satibalaṃ samādhi ca, paññā ve sattamaṃ balaṃ;
Etehi balavā bhikkhu, sukhaṃ jīvati paṇḍito;
‘‘Yoniso vicine dhammaṃ, paññāyatthaṃ vipassati;
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho hoti cetaso’’ti. tatiyaṃ;
4. Vitthatabalasuttaṃ
4. ‘‘Sattimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni satta? Saddhābala, vīriyabalaṃ, hirībalaṃ,
ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati
tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, hirībalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, hirībalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, satibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena
satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṃ, vuccati, bhikkhave,
satibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi…pe…
catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, satta balānīti.
‘‘Saddhābalaṃ vīriyañca, hirī ottappiyaṃ balaṃ;
Satibalaṃ samādhi ca, paññā ve sattamaṃ balaṃ;
Etehi balavā bhikkhu, sukhaṃ jīvati paṇḍito.
‘‘Yoniso vicine dhammaṃ, paññāyatthaṃ vipassati;
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho hoti cetaso’’ti. catutthaṃ;
5. Saṃkhittadhanasuttaṃ
5. ‘‘Sattimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hirīdhanaṃ,
ottappadhana ṃ, sutadhana ṃ, cāgadhana ṃ, paññ ādhana ṃ. Im āni kho, bhikkhave, satta dhan ānīti.

‘‘ Saddh ādhana ṃ sīladhana ṃ, hir ī ottappiya ṃ dhana ṃ;
Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.
‘‘Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;
Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ
[varaṃ (ka.)] buddhāna sāsana’’nti. pañcamaṃ;
6. Vitthatadhanasuttaṃ
6. ‘‘Sattimāni, bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hirīdhanaṃ,
ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati
tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… buddho bhagavā’ti. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, sīladhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti
pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, hirīdhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, hirīdhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, ottappadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ottappadhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo
sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ,
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti
dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā
agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, cāgadhanaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti…pe… sammā
dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, sattadhanānīti.
‘‘Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ, hirī ottappiyaṃ dhanaṃ;
Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.
‘‘Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;
Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
Anuyuñjetha medh āvī, sara ṃ buddh āna s āsana ’’ nti. cha ṭṭ ha ṃ;

7. Uggasutta ṃ
7. Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva aḍḍho cāyaṃ, bhante, migāro rohaṇeyyo yāva
mahaddhano yāva mahābhogo’’ti. ‘‘Kīva aḍḍho panugga, migāro rohaṇeyyo, kīva mahaddhano, kīva
mahābhogo’’ti? ‘‘Sataṃ, bhante, satasahassānaṃ
[sahassānaṃ (sī.), sahassāni (syā.), satasahassāni (?)]
hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassā’’ti! ‘‘Atthi kho etaṃ, ugga, dhanaṃ netaṃnatthī’ti vadāmīti. Tañca
kho etaṃ, ugga, dhanaṃ sādhāraṇaṃ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. Satta kho imāni,
ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. Katamāni satta?
Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hirīdhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.
Imāni kho, ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehīti.
‘‘Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ, hirī ottappiyaṃ dhanaṃ;
Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.
‘‘Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;
Sa ve mahaddhano loke, ajeyyo devamānuse.
‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana’’nti. sattamaṃ;
8. Saṃyojanasuttaṃ
8. ‘‘Sattimāni, bhikkhave, saṃyojanāni. Katamāni satta? Anunayasaṃyojanaṃ,
paṭighasaṃyojanaṃ, diṭṭhisaṃyojanaṃ, vicikicchāsaṃyojanaṃ, mānasaṃyojanaṃ,
bhavarāgasaṃyojanaṃ, avijjāsaṃyojanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, satta saṃyojanānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Pahānasuttaṃ
9. ‘‘Sattannaṃ, bhikkhave, saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
Katamesaṃ sattannaṃ? Anunayasaṃyojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati,
paṭighasaṃyojanassa…pe… diṭṭhisaṃyojanassa… vicikicchāsaṃyojanassa… mānasaṃyojanassa…
bhavarāgasaṃyojanassa … avijjāsaṃyojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
Imesaṃ kho, bhikkhave, sattannaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno anunayasaṃyojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ
anabhāvaṃ kataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Paṭighasaṃyojanaṃ…pe… diṭṭhisaṃyojanaṃ…
vicikicchāsaṃyojanaṃ… mānasaṃyojanaṃ… bhavarāgasaṃyojanaṃ… avijjāsaṃyojanaṃ pahīnaṃ
hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃ kataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Ayaṃ vuccati,
bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi
dukkhassā’’ti. Navamaṃ.
10. Macchariyasuttaṃ
10 . ‘‘Sattimāni, bhikkhave, saṃyojanāni. Katamāni satta? Anunayasaṃyojanaṃ,
paṭighasaṃyojanaṃ, diṭṭhisaṃyojanaṃ, vicikicchāsaṃyojanaṃ, mānasaṃyojanaṃ, issāsaṃyojanaṃ,
macchariyasaṃyojanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, satta saṃyojanānī’’ti. Dasamaṃ.
Dhanavaggo pa ṭhamo.

Tassudd āna ṃ –
Dve piyāni balaṃ dhanaṃ, saṃkhittañceva vitthataṃ;
Uggaṃ saṃyojanañceva, pahānaṃ macchariyena cāti.
2. Anusayavaggo
1. Paṭhamaanusayasuttaṃ
11 . ‘‘Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo,
vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Ime kho, bhikkhave, satta anusayā’’ti.
Paṭhamaṃ.
2. Dutiyaanusayasuttaṃ
12 . ‘‘Sattannaṃ, bhikkhave, anusayānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
Katamesaṃ sattannaṃ? Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati,
paṭighānusayassa…pe… diṭṭhānusayassa… vicikicchānusayassa… mānānusayassa…
bhavarāgānusayassa… avijjānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Imesaṃ kho,
bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
‘‘Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Paṭighānusayo…pe… diṭṭhānusayo… vicikicchānusayo…
mānānusayo… bhavarāgānusayo… avijjānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato
anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ,
vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Kulasuttaṃ
13 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ,
upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi? Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena
abhivādenti, na manāpena āsanaṃ denti, santamassa pariguhanti, bahukampi thokaṃ denti, paṇītampi
lūkhaṃ denti, asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ
kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ.
‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā
alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi? Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ
denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ denti, sakkaccaṃ denti
no asakkaccaṃ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ
upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīditu’’nti. Tatiyaṃ.
4. Puggalasuttaṃ
14 . ‘‘Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta? Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto
[diṭṭhappatto (ka.)] , saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā
āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Catutthaṃ.
5. Udak ūpam āsutta ṃ

15 . ‘‘ Sattime, bhikkhave, udak ūpam ā puggal ā santo sa ṃvijjam ānā lokasmi ṃ. Katame satta? [pu.
pa. 203; kathā. 852] Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti; idha pana,
bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā
ṭhito hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā vipassati viloketi; idha pana, bhikkhave,
ekacco puggalo ummujjitvā patarati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto
hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato
[pāragato (sī. syā. kaṃ.)]
thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti? Idha bhikkhave, ekacco puggalo
samannāgato hoti ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sakiṃ nimuggo
nimuggova hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati
sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃsādhu vīriyaṃ
[viriyaṃ (sī. syā.
kaṃ. pī.)] … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassasaddhā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva,
tassahirī…pe… tassa taṃ ottappaṃtassa taṃ vīriyaṃtassapaññā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati
hāyatiyeva. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati
sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃsādhu vīriyaṃsādhu paññā
kusalesu dhammesūti. Tassasaddhā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Tassahirī…pe… tassa taṃ
ottappaṃtassa taṃ vīriyaṃtassapaññā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Evaṃ kho,
bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati viloketi? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo
ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃsādhu vīriyaṃ
sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti
avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati
viloketi.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati
sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃsādhu vīriyaṃsādhu paññā
kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti,
sakideva
[sakiṃdeva (ka.)] imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti [dukkhassantakaro hoti (ka.)] .
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti? Idha, bhikkhave, ekacco
puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃsādhu
vīriyaṃsādhu paññā kusalesu dhammesūti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ kho, bhikkhave,
puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti.
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Idha,
bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu
ottappaṃsādhu vīriyaṃsādhu paññā kusalesu dhammesūti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ
kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
‘‘Ime kho, bhikkhave, satta udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Pañcamaṃ.
6. Anicc ānupass īsutta ṃ

16 . ‘‘ Sattime , bhikkhave, puggal ā ā huneyy ā pāhuneyy ā dakkhi ṇeyy ā añjalikara ṇī yā anuttara
puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī
viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya
pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ, bhikkhave,
paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati,
aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya
pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ,
bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati,
aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya
pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti
pe… upahaccaparinibbāyī hoti…pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti
pe… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā
āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Dukkhānupassīsuttaṃ
17 . Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati…pe…. Sattamaṃ.
8. Anattānupassīsuttaṃ
18 . Sabbesu dhammesu anattānupassī viharati…pe…. Aṭṭhamaṃ.
9. Nibbānasuttaṃ
19 .
[kathā. 547-548] ‘‘Nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ
samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā…pe…
sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo…pe… puññakkhettaṃ
lokassa.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī
sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno.
Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo
puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī
sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So
pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti…pe…
upahaccaparinibbāyī hoti…pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe…
uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassā’’ti. Navamaṃ.
10. Niddasavatthusuttaṃ
20 . ‘‘Sattimāni, bhikkhave, niddasavatthūni. Katamāni satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu

sikkh āsam ādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkh āsam ādāne avigatapemo [adhigatapemo (sy ā.) a.
ni. 7.42; dī. ni. 3.331] , dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo,
icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca
paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe [vīriyārabbhe (ka.)] tibbacchando hoti āyatiñca vīriyārambhe
avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo, diṭṭhipaṭivedhe
tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, bhikkhave, satta niddasavatthūnī’’ti.
Dasamaṃ.
Anusayavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Duve anusayā kulaṃ, puggalaṃ udakūpamaṃ;
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca, nibbānaṃ niddasavatthu cāti.
3. Vajjisattakavaggo
1. Sārandadasuttaṃ
21 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati sārandade cetiye. Atha kho
sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā etadavoca – ‘‘satta vo, licchavī,
aparihāniye
[aparihānīye (ka.)] dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha;
bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te licchavī bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Katame ca, licchavī, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, licchavī, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā
bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā
vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti,
yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṃ karissanti
mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti;
vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni
sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ
baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati
– ‘kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’nti;
vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘ Yāvak īvañca, licchav ī, ime satta aparih āniy ā dhamm ā vajj īsu ṭhassanti [vattissanti (ka.)] , imesu ca
sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti [sandissanti (sī. pī. ka.)] ; vuddhiyeva, licchavī,
vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Vassakārasuttaṃ
22 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana
samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha – ‘‘ahaṃ hime vajjī
evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi [ucchejjissāmi (syā.), ucchijjissāmi (ka.)] , vajjī
vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’’ti [āpādessāmi vajjīti (ka.) dī. ni. 2.131] .
Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ
āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena
bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha
rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu
vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve
ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’ti. Yathā te bhagavā byākaroti, taṃ
sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī’’ti.
‘‘Evaṃ, bho’’ti kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa
vedehiputtassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro
brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu
vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ
phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā
[evañca vadeti rājā (sī. ka.)] , bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto
vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi,
vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti.
Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno
[vījamāno (sī. syā.)] . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kinti te, ānanda, sutaṃ –
vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā
sannipātabahulā’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā;
vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā
vajjikaraṇīyāni karontī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti,
samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā
vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti,
yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī apaññattaṃ
na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti.
‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti,
yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkaronti garuṃ karonti mānenti
pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā
te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda,

vajj ī ye te vajj īna ṃ vajjimahallak ā te sakkarissanti garu ṃ karissanti m ānessanti p ūjessanti, tesañca
sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’’’ti?
‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’’’ti.
‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva,
ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni
sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no
parihāpentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva
bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ
dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni
abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca
dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ
pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā – kinti
anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’’’nti? ‘‘Sutaṃ
metaṃ, bhante – ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissatikinti
anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’’’nti.
‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati
kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’nti;
vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.
Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ekamidāhaṃ,
brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ, brāhmaṇa, vajjīnaṃ ime satta
aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti,
imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti; vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṃ
pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.
‘‘Ekamekenapi
[ekamekenapi tena kho (ka.) dī. ni. 2.135] bho, gotama, aparihāniyena dhammena
samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; ko pana vādo sattahi aparihāniyehi
dhammehi! Akaraṇīyā ca, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṃ
yuddhassa, aññatra upalāpanāya [upalāpanā (ka. sī. ka.)] , aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṃ,
bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ
maññasī’’ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā
anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dutiyaṃ.
3. Paṭhamasattakasuttaṃ
23 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho
bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha,
sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca –
‘‘Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ
sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā
sa ṅghakara ṇī yāni karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkh ūna ṃ pāṭ ika ṅkh ā, no parih āni.

‘‘ Y āvak īvañca, bhikkhave, bhikkh ū apaññatta ṃ na paññ āpessanti, paññatta ṃ na samucchindissanti,
yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā,
no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro
saṅghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ
maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchissanti;
vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti; vuddhiyeva,
bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessanti – ‘kinti anāgatā ca pesalā
sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyu’nti; vuddhiyeva,
bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu
aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihānī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyasattakasuttaṃ
24 .
[dī. ni. 2.138] ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ
manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā?
Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammaratā, na kammārāmataṃ
anuyuttā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti…pe… na niddārāmā bhavissanti
na saṅgaṇikārāmā bhavissanti… na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā… na
pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā… na oramattakena visesādhigamena
antarāvosānaṃ āpajjissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu
aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihānī’’ti. Catutthaṃ.
5. Tatiyasattakasuttaṃ
25 . ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi
karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū
saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū hirimanto
[hirīmā (sī.), hirimanā (dī. ni. 2.138)] bhavissanti
pe… ottappino [ottāpīno (sī.)] bhavissantibahussutā bhavissantiāraddhavīriyā bhavissanti
satimanto bhavissanti… paññavanto bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca
sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ
pāṭ ika ṅkh ā, no parih ānī’’ ti. Pañcama ṃ .

6. Bojjha ṅgasutta ṃ
26 . ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi
karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū
satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…pe…
vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… passaddhisambojjhaṅgaṃ
bhāvessanti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva,
bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā
dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti;
vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Saññāsuttaṃ
27 . ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi
karotha…pe…. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū
aniccasaññaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṃ bhāvessanti…pe… asubhasaññaṃ bhāvessanti…
ādīnavasaññaṃ bhāvessanti… pahānasaññaṃ bhāvessanti… virāgasaññaṃ bhāvessanti…
nirodhasaññaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu
aparihāniyesu dhammesu, bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihānī’’ti
[dī. ni. 2.138] . Sattamaṃ.
8. Paṭhamaparihānisuttaṃ
28 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno
parihānāya saṃvattanti. Katame satta? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā,
indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho
bhikkhu
[tatra bhikkhu (sī. syā.)] iti paṭisañcikkhati – ‘santi kho pana saṅghe therā [kho saṃghattherā
(ka.)] rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te [na te (ka.)] tena paññāyissantī’ti attanā tesu yogaṃ [attanā
voyogaṃ (sī. syā.)] āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya
saṃvattanti.
‘‘Sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Na
kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane
mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘santi kho
pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te tena paññāyissantī’ti attanā na tesu yogaṃ
āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Dutiyaparihānisuttaṃ
29 . ‘‘Sattime, bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti. Katame satta?
Bhikkhudassanaṃ hāpeti, saddhammassavanaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti,
bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito
bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā
up āsakassa parih ānāya sa ṃ vattanti.

‘‘ Sattime, bhikkhave, dhamm ā up āsakassa aparih ānāya sa ṃ vattanti. Katame satta?
Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti,
bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī,
na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā
upāsakassa aparihānāya saṃvattantī’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca
satthā
‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;
Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.
‘‘Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;
Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.
‘‘Ito ca bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;
Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.
‘‘Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;
Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.
‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;
Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.
‘‘Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;
Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.
‘‘Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;
Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.
‘‘Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;
Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī’’ti. navamaṃ;
10. Vipattisuttaṃ
30 . Sattimā, bhikkhave, upāsakassa vipattiyo…pe… sattimā, bhikkhave, upāsakassa sampadā
pe…. Dasamaṃ.
11. Parābhavasuttaṃ
31 . ‘‘Sattime, bhikkhave, upāsakassa parābhavā…pe… sattime, bhikkhave, upāsakassa sambhavā.
Katame satta? Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati,
pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti
na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho,
bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.
‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;
Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.
‘‘Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;
Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

‘‘ Ito ca bahiddh ā añña ṃ , dakkhi ṇeyyagavesati;
Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.
‘‘Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;
Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.
‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;
Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.
‘‘Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;
Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.
‘‘Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;
Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.
‘‘Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;
Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī’’ti. ekādasamaṃ;
Vajjisattakavaggo
[vajjivaggo (syā.)] tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Sāranda -vassakāro ca, tisattakāni bhikkhukā;
Bodhisaññā dve ca hāni, vipatti ca parābhavoti.
4. Devatāvaggo
1. Appamādagāravasuttaṃ
32 . Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Satthugāravatā,
dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā,
paṭisanthāragāravatā. Ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Idamavoca
devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave,
devatā maṃ etadavoca – ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame
satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,
appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya
saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Samādhigaru ātāpī
[samādhigāravatāpi ca (ka.)] , sikkhāya tibbagāravo.

‘‘ Appam ādagaru bhikkhu, pa ṭisanth ārag āravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. paṭhamaṃ;
2. Hirīgāravasuttaṃ
33 . ‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ
jetavanaobhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno
aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā,
sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho, bhante, satta dhammā
bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Samādhigaru ātāpī, sikkhāya tibbagāravo.
‘‘Hiri ottappasampanno, sappatisso sagāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. dutiyaṃ;
3. Paṭhamasovacassatāsuttaṃ
34 . ‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā…pe… maṃ etadavoca – ‘sattime, bhante, dhammā
bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā,
sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho, bhante, satta dhammā
bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Samādhigaru ātāpī, sikkhāya tibbagāravo.
‘‘Kalyāṇamitto suvaco, sappatisso sagāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. tatiyaṃ;
4. Dutiyasovacassatāsuttaṃ
35 . ‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā…pe…
‘sattime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Satthugāravatā,
dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime
kho, bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā.
Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā
saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Idha, bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo
hoti, satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya
samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca
dhammagāravo hoti…pe… saṅghagāravo hoti… sikkhāgāravo hoti… samādhigāravo hotisuvaco
hoti… kalyāṇamitto hoti, kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca
kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ
kālenāti. Imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ
ājānām ī’’ ti.

‘‘Sādhu s ādhu, s āriputta! S ādhu kho tva ṃ, sāriputta, imassa may ā sa ṃkhittena bh āsitassa eva
vitthārena atthaṃ ājānāsi. Idha, sāriputta, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti, satthugāravatāya ca
vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū
satthugāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti…pe…
saṅghagāravo hoti… sikkhāgāravo hoti… samādhigāravo hotisuvaco hoti… kalyāṇamitto hoti,
kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti.
Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālenāti. Imassa kho, sāriputta,
mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamamittasuttaṃ
36 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo. Katamehi sattahi? Duddadaṃ dadāti,
dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati, guyhamassa
[guyhassa (ka.)]āvi karoti, guyhamassa [guyhaṃ
assa (sī.), guyhassa (ka.)] pariguhati [parigūhati (sī. syā.), pariguyhati (ka.)], āpadāsu na jahati, khīṇena
[khīṇe (ka.)] nātimaññati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo’’ti.
‘‘Duddadaṃ dadāti mitto, dukkarañcāpi kubbati;
Athopissa duruttāni, khamati dukkhamāni ca
[dukkhamānipi (sī. syā.)].
‘‘Guyhañca tassa [guyhamassa ca (syā.)]akkhāti, guyhassa parigūhati;
Āpadāsu na jahāti, khīṇena nātimaññati.
‘‘Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantīdha
[saṃvijjanti ca (ka.)] puggale;
So mitto mittakāmena, bhajitabbo tathāvidho’’ti. pañcamaṃ;
6. Dutiyamittasuttaṃ
37 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo api panujjamānenapi [paṇujjamānenapi (sī.)]. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca
garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti.
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo api panujjamānenapī’’ti.
‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako
[niyojaye (sī. syā.)].
‘‘Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantīdha puggale;
So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;
Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho’’ti. chaṭṭhaṃ;
7. Paṭhamapaṭisambhidāsuttaṃ
38 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva catasso paṭisambhidā sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhuidaṃ me
cetaso līnatta’nti yathābhūtaṃ pajānāti; ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vā cittaṃajjhattaṃ me saṃkhittaṃ
citta’nti yathābhūtaṃ pajānāti; bahiddhā vikkhittaṃ vā cittaṃbahiddhā me vikkhittaṃ citta’nti
yathābhūtaṃ pajānāti; tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti;
viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; viditā vitakkā uppajjanti, viditā
upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu
kaṇhasukkasappatibhāgesu nimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ
paññāya. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva catasso

pa ṭisambhid ā saya ṃ abhiññ ā sacchikatv ā upasampajja vihareyy ā’’ti. Sattama ṃ.
8. Dutiyapaṭisambhidāsuttaṃ
39 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, sāriputtoidaṃ me cetaso
līnatta’nti yathābhūtaṃ pajānāti; ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vā cittaṃajjhattaṃ me saṃkhittaṃ citta’nti
yathābhūtaṃ pajānāti; bahiddhā vikkhittaṃ vā cittaṃbahiddhā me vikkhittaṃ citta’nti yathābhūtaṃ
pajānāti; tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; viditā saññā
pe… vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti; sappāyāsappāyesu kho
panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappatibhāgesu nimittaṃ suggahitaṃ sumanasikataṃ
sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto
catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamavasasuttaṃ
40 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cittaṃ vase [vasaṃ (ka.)] vatteti, no ca
bhikkhu cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti,
samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti,
samādhissa kalyāṇakusalo hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi
kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu cittaṃ vase vatteti, no ca bhikkhu cittassa
vasena vattatī’’ti. Navamaṃ.
10. Dutiyavasasuttaṃ
41 . ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca sāriputto
cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi? Idha, bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa
samāpattikusalo, samādhissa ṭhitikusalo, samādhissa vuṭṭhānakusalo, samādhissa kalyāṇakusalo,
samādhissa gocarakusalo, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi
samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattatī’’ti. Dasamaṃ.
11. Paṭhamaniddasasuttaṃ
42 . Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya
pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi – ‘‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ.
Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho āyasmā
sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi
paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena
kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayamantarākathā udapādi – ‘‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti.
Atha kho āyasmā sāriputto tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi
nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi – ‘‘bhagavato santike etassa
bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī’’ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya’nti. Atha khvāhaṃ, bhante, yena

aññatitthiy āna ṃ paribb ājak āna ṃ ā rāmo tenupasa ṅkamiṃ; upasa ṅkamitv ā tehi aññatitthiyehi
paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.
Tena kho pana, bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayamantarākathā udapādi – ‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyā’ti. Atha khvāhaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā
pakkamiṃ
[pakkāmiṃ (sī. syā.)]– ‘bhagavato santike etassa atthaṃ ājānissāmī’ti. Sakkā nu kho, bhante,
imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu paññāpetu’’nti?
‘‘Na kho, sāriputta, sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu
paññāpetuṃ. Satta kho imāni, sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
[a. ni. 7.20; dī. ni. 3.331]‘‘Katamāni satta? Idha, sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando
hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo, dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca
dhammanisantiyā avigatapemo, icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo,
paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca
vīriyārambhe avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo,
diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, sāriputta, satta
niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho, sāriputta, sattahi
niddasavatthūhi samannāgato bhikkhu dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya; catubbīsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya; chattiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāya, aṭṭhacattārīsaṃ cepi vassāni
paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti. Ekādasamaṃ.
12. Dutiyaniddasasuttaṃ
43 . Evaṃ me sutaṃ –ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā
ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato
ānandassa etadahosi – ‘‘atippago kho tāva kosambiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho āyasmā ānando yena
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi
saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ
ayamantarākathā udapādi – ‘‘yo hi koci, āvuso, dvādasa vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti.
Atha kho āyasmā ānando tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi
nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi – ‘‘bhagavato santike etassa
bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī’’ti. Atha kho āyasmā ānando kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘atippago kho tāva kosambiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ
yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya’nti…pe… tehi saddhiṃ sammodiṃ.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.
‘‘Tena kho pana, bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ
sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘yo hi koci, āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyacarati, niddaso bhikkh ūti ala ṃ vacan āyā’ti. Atha khv āha ṃ, bhante, tesa ṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā,
appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ – ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī’ti.
Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu
paññāpetu’’nti?
‘‘Na kho, ānanda, sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhu
paññāpetuṃ. Satta kho imāni, ānanda, niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
‘‘Katamāni satta? Idhānanda, bhikkhu, saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti,
āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. Imāni kho, ānanda, satta niddasavatthūni mayā sayaṃ
abhiññā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho, ānanda, sattahi niddasavatthūhi samannāgato bhikkhu
dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ
vacanāya; catubbīsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso bhikkhū’ti
alaṃ vacanāya; chattiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ‘niddaso
bhikkhū’ti alaṃ vacanāya, aṭṭhacattārīsaṃ cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati,
‘niddaso bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti. Dvādasamaṃ.
Devatāvaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Appamādo hirī ceva, dve suvacā duve mittā;
Dve paṭisambhidā dve vasā, duve niddasavatthunāti.
5. Mahāyaññavaggo
1. Sattaviññāṇaṭṭhitisuttaṃ
44 .
[dī. ni. 3.332; cūḷani. posālamāṇavapucchāniddesa 83]‘‘Sattimā, bhikkhave, viññāṇaṭṭhitiyo.
Katamā satta? Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā,
ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā
paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā
viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthā
viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā
nānattasaññānaṃ amanasikārāananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamā viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti
viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.
‘‘Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti
ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamā viññāṇaṭṭhiti. Imā kho, bhikkhave, satta viññāṇaṭṭhitiyo’’ti.

Pa ṭhama ṃ.
2. Samādhiparikkhārasuttaṃ
45 . ‘‘Sattime, bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo,
sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi
sattahaṅgehi cittassekaggatā parikkhatā [‘saparikkhāratā’tipi, ‘saparikkhatā’tipi (saṃ. ni. 5.28)], ayaṃ
vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi [samādhi (syā.)]saupaniso itipi saparikkhāro itipī’’ti.
Dutiyaṃ.
3. Paṭhamaaggisuttaṃ
46 . ‘‘Sattime, bhikkhave, aggī. Katame satta? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuneyyaggi,
gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi, kaṭṭhaggi –ime kho, bhikkhave, satta aggī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyaaggisuttaṃ
47 . Tena kho pana samayena uggatasarīrassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo hoti. Pañca
usabhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca vacchatarasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya,
pañca vacchatarisatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya, pañca ajasatāni thūṇūpanītāni honti
yaññatthāya, pañca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ
etadavoca –
‘‘Sutaṃ metaṃ, bho gotama, aggissa ādānaṃ [ādhānaṃ (sī. syā.)]yūpassa ussāpanaṃ
mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsa’’nti. ‘‘Mayāpi kho etaṃ, brāhmaṇa, sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa
ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsa’’nti. Dutiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo…pe…
tatiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho gotama, aggissa
ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsa’’nti. ‘‘Mayāpi kho etaṃ, brāhmaṇa, sutaṃ
aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsa’’nti. ‘‘Tayidaṃ, bho gotama,
sameti bhoto ceva gotamassa amhākañca, yadidaṃ sabbena sabbaṃ’’.
Evaṃ vutte āyasmā ānando uggatasarīraṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘na kho, brāhmaṇa, tathāgatā
evaṃ pucchitabbā – ‘sutaṃ metaṃ, bho gotama, aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti
mahānisaṃsa’nti. Evaṃ kho, brāhmaṇa, tathāgatā pucchitabbā – ‘ahañhi, bhante, aggiṃ [aggissa (ka.)]
ādātukāmo, [ādhātukāmo (sī. syā.)]yūpaṃ ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ, bhante, bhagavā. Anusāsatu
maṃ, bhante, bhagavā yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’’ti.
Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, bho gotama, aggiṃ
ādātukāmo yūpaṃ ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ bhavaṃ gotamo. Anusāsatu maṃ bhavaṃ gotamo yaṃ
mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
‘‘Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento
[ādhento (sī. syā.)]yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā tīṇi satthāni
ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni [dukkhuddayāni (sī.)]dukkhavipākāni. Katamāni tīṇi? Kāyasatthaṃ,
vacīsatthaṃ, manosatthaṃ. Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā evaṃ cittaṃ
uppādesi – ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā
vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu
yaññatthāyā’ti. So ‘puññaṃ karomī’ti apuññaṃ karoti, ‘kusalaṃ karomī’ti akusalaṃ karoti, ‘sugatiyā
maggaṃ pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṃ pariyesati. Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento
pubbeva yaññ ā ida ṃ pa ṭhama ṃ manosattha ṃ uss āpeti akusaladukkhudraya ṃ dukkhavip āka ṃ.

‘‘ Puna capara ṃ , br āhma ṇa, aggi ṃ ā dento y ūpa ṃ uss āpento pubbeva yaññ ā evavāca ṃ bh āsati
ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo
haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyā’ti. So
‘puññaṃ karomī’ti apuññaṃ karoti, ‘kusalaṃ karomī’ti akusalaṃ karoti, ‘sugatiyā maggaṃ
pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṃ pariyesati. Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā
idaṃ dutiyaṃ vacīsatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, aggiṃ ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā sayaṃ paṭhamaṃ
samārambhati [samārabbhati (sī. ka.), samārabhati (syā.)] usabhā hantuṃ [haññantu (sī. syā.)]
yaññatthāya, sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatarā hantuṃ yaññatthāya, sayaṃ paṭhamaṃ
samārambhati vacchatariyo hantuṃ yaññatthāya, sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati ajā hantuṃ
yaññatthāya, sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati urabbhā hantuṃ yaññatthāya [haññantu yaññatthāyāti (sī.
syā.)] . So ‘puññaṃ karomī’ti apuññaṃ karoti, ‘kusalaṃ karomī’ti akusalaṃ karoti, ‘sugatiyā maggaṃ
pariyesāmī’ti duggatiyā maggaṃ pariyesati. Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā
idaṃ tatiyaṃ kāyasatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ. Aggiṃ, brāhmaṇa, ādento
yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā imāni tīṇi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni.
‘‘Tayome, brāhmaṇa, aggī pahātabbā parivajjetabbā, na sevitabbā. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi,
mohaggi.
‘‘Kasmā cāyaṃ, brāhmaṇa, rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Ratto kho, brāhmaṇa,
rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā
duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ rāgaggi
pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo.
‘‘Kasmā cāyaṃ, brāhmaṇa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Duṭṭho kho,
brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati,
manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ
caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ
dosaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo.
‘‘Kasmā cāyaṃ, brāhmaṇa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo? Mūḷho kho,
brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati,
manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ
caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ
mohaggi pahātabbo parivajjetabbo, na sevitabbo. Ime kho tayo, brāhmaṇa, aggī pahātabbā
parivajjetabbā, na sevitabbā.
‘‘Tayo kho, brāhmaṇa, aggī sakkatvā garuṃ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbā.
Katame tayo? Āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.
‘‘Katamo ca, brāhmaṇa, āhuneyyaggi? Idha, brāhmaṇa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaṃ
vuccati, brāhmaṇa, āhuneyyaggi. Taṃ kissa hetu? Atohayaṃ
[itopāyaṃ (ka.)] , brāhmaṇa, āhuto
sambhūto, tasmāyaṃ āhuneyyaggi sakkatvā garuṃ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.
‘‘Katamo ca, brāhmaṇa, gahapataggi? Idha, brāhmaṇa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti
pessāti vā kammakarāti vā, ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, gahapataggi. Tasmāyaṃ gahapataggi sakkatvā
garuṃ katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.
‘‘Katamo ca, brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi? Idha, brāhmaṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā parappavādā

pa ṭivirat ā khantisoracce nivi ṭṭ hā ekamatt āna ṃ damenti, ekamatt ānasamenti, ekamatt āna
parinibbāpenti, ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi. Tasmāyaṃ dakkhiṇeyyaggi sakkatvā garuṃ
katvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo. Ime kho, brāhmaṇa, tayo aggī sakkatvā garuṃ katvā
mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbā.
‘‘Ayaṃ kho pana, brāhmaṇa, kaṭṭhaggi kālena kālaṃ ujjaletabbo, kālena kālaṃ ajjhupekkhitabbo,
kālena kālaṃ nibbāpetabbo, kālena kālaṃ nikkhipitabbo’’ti.
Evaṃ vutte uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama;
abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ
gatanti. Esāhaṃ, bho gotama, pañca usabhasatāni muñcāmi jīvitaṃ demi, pañca vacchatarasatāni
muñcāmi jīvitaṃ demi, pañca vacchatarisatāni muñcāmi jīvitaṃ demi, pañca ajasatāni muñcāmi jīvitaṃ
demi, pañca urabbhasatāni muñcāmi jīvitaṃ demi. Haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni
pivantu, sīto ca nesaṃ vāto upavāyata’’nti [upavāyatūti (ka.)] . Catutthaṃ.
5. Paṭhamasaññāsuttaṃ
48 . ‘‘Sattimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā.
‘‘Katamā satta? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā,
aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā. Imā kho, bhikkhave, satta saññā bhāvitā
bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Dutiyasaññāsuttaṃ
49 . ‘‘Sattimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā. Katamā satta? Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke
anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā. Imā kho, bhikkhave, satta saññā
bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti.
‘‘‘Asubhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā’ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Asubhasaññāparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati
pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṃ
vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṃ
kho, bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato
methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhā
pāṭikulyatāsaṇṭhāti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato
methunadhammasamāpattiyā cittaṃ anusandahati
[anusaṇṭhāti (sī.)] appaṭikulyatā saṇṭhāti;
veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me asubhasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso,
appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno
asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati
pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā
subhāvitā me asubhasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha
sampajāno hoti. ‘Asubhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā
amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
‘‘‘Maraṇasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyos ānā’ti, iti kho paneta ṃ vutta ṃ kiñceta ṃ pa ṭicca vutta ṃ ? Mara ṇasaññ āparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na
sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā
nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati
patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā
cittaṃ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me
maraṇasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno
hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā
cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti;
veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me maraṇasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso,
pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Maraṇasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.
‘‘‘Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Āhāre paṭikūlasaññāparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya cittaṃ patilīyati …pe… upekkhā
pāṭikulyatāsaṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi
pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno
āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya cittaṃ patilīyati…pe… upekkhā
pāṭikulyatāsaṇṭhāti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya
cittaṃ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me āhāre
paṭikūlasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno
hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato
rasataṇhāya cittaṃ patilīyati…pe… upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave,
bhikkhunā ‘subhāvitā me āhāre paṭikūlasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me
bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.
‘‘‘Sabbaloke anabhiratasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā
amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Sabbaloke
anabhiratasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato lokacitresu cittaṃ patilīyati
pe… seyyathāpi bhikkhave…pe… patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati. Evamevaṃ kho,
bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato lokacitresu cittaṃ
patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato
lokacitresu cittaṃ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā
abhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti.
Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññāparicitena
cetasā bahulaṃ viharato lokacitresu cittaṃ patilīyati…pe… upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti;
veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, atthi me
pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Sabbaloke
anabhiratasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyos ānā’ti, iti ya ṃ ta ṃ vutta ṃ idameta ṃ pa ṭicca vutta ṃ .

‘‘‘ Aniccasaññ ā, bhikkhave, bh āvit ā bahul īkat ā mahapphal ā hoti mah ānisa ṃ sā amatogadh ā
amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Aniccasaññāparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke cittaṃ patilīyati…pe… upekkhā
pāṭikulyatāsaṇṭhāti. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi
pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno
aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke cittaṃ patilīyati…pe… upekkhā
pāṭikulyatāsaṇṭhāti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke
cittaṃ anusandahati appaṭikulyatā saṇṭhāti; veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me
aniccasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti.
Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke
cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati, na sampasāriyati upekkhāpāṭikulyatāsaṇṭhāti;
veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me aniccasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso,
pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti. ‘Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.
‘‘‘Anicce dukkhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Anicce dukkhasaññāparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge
apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi, bhikkhave, ukkhittāsike vadhake.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato ālasye kosajje
vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā, na paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi,
bhikkhave, ukkhittāsike vadhake. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me anicce
dukkhasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno
hoti. Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato ālasye
kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhaṇāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti,
seyyathāpi, bhikkhave, ukkhittāsike vadhake. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me
anicce dukkhasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno
hoti. ‘Anicce dukkhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
‘‘‘Dukkhe anattasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Dukkhe anattasaññāparicitena,
bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca
sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ
suvimuttaṃ.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato imasmiñca
saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu na ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti
vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttaṃ. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘abhāvitā me dukkhe
anattasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno hoti.
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato
imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ
hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttaṃ. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā ‘subhāvitā me
dukkhe anattasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanābala’nti. Itiha tattha sampajāno
hoti. ‘Dukkhe anattasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyos ānā’ti, iti ya ṃ ta ṃ vutta ṃ idameta ṃ pa ṭicca vutta ṃ .

‘‘ Im ā kho, bhikkhave, satta saññ ā bh āvit ā bahul īkat ā mahapphal ā honti mah ānisa ṃ sā amatogadh ā
amatapariyosānā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Methunasuttaṃ
50 . Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ
sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhavampi no gotamo brahmacārī paṭijānātī’’ti? ‘‘Yañhi
taṃ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya – ‘akhaṇḍaṃ acchiddaṃ asabalaṃ akammāsaṃ paripuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caratī’ti, mameva taṃ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya – ‘ahañhi,
brāhmaṇa, akhaṇḍaṃ acchiddaṃ asabalaṃ akammāsaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
carāmī’’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bho gotama, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi
kammāsampī’’ti?
‘‘Idha, brāhmaṇa, ekacco samaṇobrāhmaṇosammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho
mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati; api ca kho mātugāmassa
ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṃ sādiyati. So taṃ assādeti [so tadassādeti (sī.)] , taṃ
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi
sabalampi kammāsampi. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, saṃyutto
methunena saṃyogena na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena [jarāmaraṇena (sī. syā.)] sokehi paridevehi
dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, idhekacco samaṇobrāhmaṇosammā brahmacārī paṭijānamāno na
heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi mātugāmassa
ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṃ sādiyati; api ca kho mātugāmena saddhiṃ sañjagghati
saṃkīḷati saṃkelāyati…pe… napi mātugāmena saddhiṃ sañjagghati saṃkīḷati saṃkelāyati; api ca kho
mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati pekkhati…pe… napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ
upanijjhāyati pekkhati; api ca kho mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuṭṭaṃ vā tiropākāraṃ vā hasantiyā
vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā…pe… napi mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuṭṭaṃ vā
tiropākāraṃ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā; api ca kho yānissa tāni pubbe
mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati…pe… napi yānissa tāni pubbe mātugāmena
saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati; api ca kho passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi
kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ…pe… napi passati gahapatiṃ vā
gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ; api ca kho
aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā
brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. So taṃ assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ
āpajjati. Idampi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaṃ
vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena saṃyogena, na
parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati
dukkhasmāti vadāmi.
‘‘Yāvakīvañcāhaṃ, brāhmaṇa, imesaṃ sattannaṃ methunasaṃyogānaṃ
aññataraññataramethunasaṃyogaṃ
[aññataraṃ methunasaṃyogaṃ (sī. syā.)] attani appahīnaṃ
samanupassiṃ, neva tāvāhaṃ, brāhmaṇa, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ [abhisambuddho
paccaññāsiṃ (sī. syā.)] .
‘‘Yato ca khohaṃ, brāhmaṇa, imesaṃ sattannaṃ methunasaṃyogānaṃ
aññataraññataramethunasaṃyogaṃ attani appahīnaṃ na samanupassiṃ, athāhaṃ, brāhmaṇa, sadevake
loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. ‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).