Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Pañcakanipātapāḷi
Pañcakanipātapāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (135 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāyo
Pañcakanipātapāḷi
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Sekhabalavaggo
1. Saṃkhittasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni
[sekkhabalāni (ka.)] . Katamāni pañca? Saddhābalaṃ,
hirībalaṃ [hiribalaṃ (sī. pī.)] , ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] , paññābalaṃ –
imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, vīriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū
bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.
2. Vitthatasuttaṃ
2. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ,
vīriyabalaṃ, paññābalaṃ. Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho
hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, saddhābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, hirībalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, hirībalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, paññ ābala ṃ. Im āni kho, bhikkhave, pañca sekhabal āni.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena… ottappabalena … vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.
3. Dukkhasuttaṃ
3. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati
savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi
pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño
hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ
viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi
pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā
hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Yathābhatasuttaṃ
4. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti,
duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti,
paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ sagge’’ti. Catutthaṃ.
5. Sikkhāsuttaṃ
5. ‘‘Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa
diṭṭheva
[diṭṭhe ceva (sī.)] dhamme pañca sahadhammikā vādānupātā [vādānuvādā (a. ni. 8.12; a. ni.
3.58)] gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi
nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te
nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave,
bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca
sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.
‘‘Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena
assumukho
[assumukhopi (syā.)] rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa
diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā [pāsaṃsaṃ ṭhānaṃ (syā.)] āgacchanti. Katame
pañca? Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu,
ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññāpi
nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena
sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa
diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā āgacchantī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Sam āpattisutta ṃ
6. ‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, saddhā antarahitā hoti, asaddhiyaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva hirī paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu.
Yato ca kho, bhikkhave, hirī antarahitā hoti, ahirikaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti
hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, ottappaṃ antarahitaṃ hoti, anottappaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva vīriyaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, vīriyaṃ antarahitaṃ hoti, kosajjaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu.
Yato ca kho, bhikkhave, paññā antarahitā hoti, duppaññā [duppaññaṃ (ka.)] pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Kāmasuttaṃ
7. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, sattā kāmesu laḷitā [palāḷitā (sī.)] . Asitabyābhaṅgiṃ [asitabyābhaṅgi
cepi (?)] , bhikkhave, kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, ‘saddhāpabbajito kulaputto’ti
alaṃ vacanāya. Taṃ kissa hetu? Labbhā [labbhā hi (syā.)] , bhikkhave, yobbanena kāmā te ca kho yādisā
vā tādisā vā. Ye ca, bhikkhave, hīnā kāmā ye ca majjhimā kāmā ye ca paṇītā kāmā, sabbe kāmā
‘kāmā’tveva saṅkhaṃ gacchanti. Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā
pamādamanvāya kaṭṭhaṃ vā kaṭhalaṃ [kathalaṃ (ka.)] vā mukhe āhareyya. Tamenaṃ dhāti sīghaṃ
sīghaṃ [sīghasīghaṃ (sī.)] manasi kareyya; sīghaṃ sīghaṃ manasi karitvā sīghaṃ sīghaṃ āhareyya. No
ce sakkuṇeyya sīghaṃ sīghaṃ āharituṃ, vāmena hatthena sīsaṃ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena
vaṅkaṅguliṃ karitvā salohitampi āhareyya. Taṃ kissa hetu? ‘Atthesā, bhikkhave, kumārassa vihesā;
nesā natthī’ti vadāmi. Karaṇīyañca kho etaṃ [evaṃ (ka.)] , bhikkhave, dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā
anukampikāya, anukampaṃ upādāya. Yato ca kho, bhikkhave, so kumāro vuddho hoti alaṃpañño,
anapekkhā dāni
[anapekkhā pana (sī. syā. kaṃ.)] , bhikkhave, dhāti tasmiṃ kumāre hoti – ‘attagutto dāni
kumāro nālaṃ pamādāyā’ti.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, yāvakīvañca bhikkhuno saddhāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu,
hiriyā akataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataṃ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena akataṃ hoti
kusalesu dhammesu, paññāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so, bhikkhave,
bhikkhu hoti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno saddhāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā
kataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataṃ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena kataṃ hoti kusalesu
dhammesu, paññāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, anapekkho dānāhaṃ, bhikkhave
[panāhaṃ (sī. syā.
kaṃ.)] , tasmiṃ bhikkhusmiṃ homi – ‘attagutto dāni bhikkhu nālaṃ pamādāyā’’’ti. Sattamaṃ.
8. Cavanasuttaṃ
8. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
Katamehi pañcahi? Asaddho, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Ahiriko, bhikkhave,
bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti saddhamme. Anottapp ī, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti
saddhamme. Kus īto, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave,
bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi
pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Hirīmā, bhikkhave, bhikkhu na
cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
Āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu na
cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati,
patiṭṭhāti saddhamme’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamaagāravasuttaṃ
9. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti
saddhamme. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti
saddhamme. Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave, bhikkhu agāravo
appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti
saddhamme. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti
saddhamme. Hirimā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī,
bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Āraddhavīriyo, bhikkhave,
bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo
sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme’’ti. Navamaṃ.
10. Dutiyaagāravasuttaṃ
10 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjituṃ. Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Kusīto, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso
abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Duppañño, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu
sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Hirīmā,
bhikkhave, bhikkhu…pe… ottappī, bhikkhave, bhikkhu…pe… āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu…
pe… paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo
sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitu’’nti. Dasamaṃ.
Sekhabalavaggo pa ṭhamo.
Tassudd āna ṃ –
Saṃkhittaṃ vitthataṃ dukkhā, bhataṃ sikkhāya pañcamaṃ;
Samāpatti ca kāmesu, cavanā dve agāravāti.
2. Balavaggo
1. Ananussutasuttaṃ
11 . ‘‘Pubbāhaṃ, bhikkhave, ananussutesu dhammesu abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmi.
Pañcimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ,
hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca tathāgatassa
tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ
nadati, brahmacakkaṃ pavattetī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Kūṭasuttaṃ
12 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ,
vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. Imesaṃ kho, bhikkhave,
pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ
kūṭaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ
etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena… ottappabalena… vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.
3. Saṃkhittasuttaṃ
13 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Vitthatasuttaṃ
14 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati
tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave,
saddhābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.
‘‘ Katamañca, bhikkhave , satibala ṃ? Idha, bhikkhave, ariyas āvako satim ā hoti paramena
satinepakkena samann āgato, cirakatampi cirabh āsitampi sarit ā anussarit ā. Ida ṃ vuccati, bhikkhave,
satibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ
samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā
sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Catutthaṃ.
5. Daṭṭhabbasuttaṃ
15 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ. Kattha ca, bhikkhave, saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu.
Ettha saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
sammappadhānesu. Ettha vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
jh ānesu. Ettha samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
ariyasaccesu. Ettha paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Punakūṭasuttaṃ
16 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ
balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ. Seyyathāpi,
bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ kūṭaṃ. Evamevaṃ
kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ,
yadidaṃ paññābala’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamahitasuttaṃ
17 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no
parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no
paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu
attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Sattamaṃ.
8. Dutiyahitasuttaṃ
18 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no
attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti,
para ṃ vimuttisampad āya sam ādapeti; attan ā na vimuttiñ āṇ adassanasampanno hoti, para ṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Tatiyahitasuttaṃ
19 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no
parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā na paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti,
no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Navamaṃ.
10. Catutthahitasuttaṃ
20 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya
ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya
samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca
paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca
vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā’’ti. Dasamaṃ.
Balavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Ananussutakūṭañca, saṃkhittaṃ vitthatena ca;
Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ, cattāropi hitena cāti.
3. Pañcaṅgikavaggo
1. Paṭhamaagāravasuttaṃ
21 . ‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
aparipūretvā sekhaṃ
[sekkhaṃ (ka.)] dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ
dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā
sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ
vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyaagāravasuttaṃ
22 . ‘‘ So vata, bhikkhave, bhikkhu ag āravo appatisso asabh āgavuttiko ‘sabrahmac ārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā
sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ aparipūretvā paññākkhandhaṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā
sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ paripūretvā samādhikkhandhaṃ
paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti
ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Upakkilesasuttaṃ
23 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na
ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya.
Katame pañca? Ayo, lohaṃ, tipu, sīsaṃ, sajjhaṃ
[sajjhu (sī.)] – ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa
upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca
pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Yato ca kho, bhikkhave, jātarūpaṃ imehi
pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ
[vippamuttaṃ (sī.)] hoti, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca
pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca [yassa kassaci (syā. pī.)]
piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya [gīveyyakena (syā.
kaṃ. ka., a. ni. 3.102)] yadi suvaṇṇamālāya – tañcassa atthaṃ anubhoti.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ
na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati
āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, byāpādo, thinamiddhaṃ [thīnamiddhaṃ (sī. syā.
kaṃ. pī.)] , uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchā – ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā yehi
upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu
ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, cittaṃ imehi pañcahi
upakkilesehi vimuttaṃ hoti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu
sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ
abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ – ekopi hutvā bahudhā
assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ
asajjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ, seyyathāpi udake;
udakepi abhijjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ, seyyathāpi
pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye [candimasuriye (sī. syā. kaṃ. pī.)] evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ [parāmaseyyaṃ (ka.)] parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi
kāyena vasaṃ vatteyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ
– dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ – sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā
cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā
cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṃkhittaṃ
vā citta ṃ sa ṃ khitta ṃ cittanti paj āneyya ṃ , vikkhitta ṃ vā citta ṃ vikkhitta ṃ cittanti paj āneyya ṃ ,
mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti
pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti
pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ
cittanti pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ
cittanti pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ [seyyathīdaṃ (sī.
syā. kaṃ. pī.)] – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo
vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe –
amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṃ
sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati
sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte
pajāneyyaṃ – ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ
anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte
pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati
āyatane’’ti. Tatiyaṃ.
4. Dussīlasuttaṃ
24 .
[a. ni. 5.168; 6.50; 7.65] ‘‘Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti
sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti
yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso
hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na
pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho,
bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati
sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati
yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati
nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
‘‘Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi
sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ;
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo;
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi
pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave,
sīlavato s īlasampannassa upanisasampanno hoti samm āsam ādhi; samm āsam ādhimhi sati
sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane
sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati
nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassana’’nti. Catutthaṃ.
5. Anuggahitasuttaṃ
25 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti
cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.
‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti,
sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, bhikkhave,
pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca,
paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Vimuttāyatanasuttaṃ
26 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo
sabrahmacārī. Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ
[pāmujjaṃ (sī. syā. kaṃ.) dī. ni. 3.322]
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti [vediyati
(sī.)] . Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā
parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti.
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti tathā
tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino
dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati,
aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, api
ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathā yathā, bhikkhave,
bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti tathā tathā so tasmiṃ
dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino
dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino…pe… yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi
yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti; api ca kho yathāsutaṃ
yath āpariyatta ṃ dhamma ṃ cetas ā anuvitakketi anuvic āreti manas ānupekkhati. Yath ā yath ā,
bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti
manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca.
Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa
kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave,
catutthaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā
cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ
yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi
yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ
dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṃ
samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā,
bhikkhave, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ
suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati.
Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ,
bhikkhave, pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Samādhisuttaṃ
27 . ‘‘Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ, bhikkhave,
bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjanti. Katamāni
pañca? ‘Ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati,
‘ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘ayaṃ samādhi akāpurisasevito’ti
[mahāpurisasevitoti (ka.)] paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘ayaṃ samādhi santo paṇīto
paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na saṅkhāraniggayhavāritagato’ti [na ca
sasaṅkhāraniggayhavāritappatitoti (sī.), na ca sasaṅkhāraniggayhavāritapattoti (syā.), na ca
sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭoti (ka.), na sasaṅkhāraniggayhavāriyādhigatoti (?) dī. ni. 3.355; a. ni.
3.102; 9.27] paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘sato kho panāhaṃ imaṃ samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti
[so kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ satova samāpajjāmi, sato uṭṭhahāmīti (sī. syā. kaṃ.)]paccattaññeva
ñāṇaṃ uppajjati.
‘‘Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ, bhikkhave,
bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantī’’ti.
Sattamaṃ.
8. Pañcaṅgikasuttaṃ
28 . ‘‘Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha,
sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca –
‘‘ Katam ā ca, bhikkhave, ariyassa pañca ṅgikassa samm āsam ādhissa bh āvan ā? Idha, bhikkhave ,
bhikkhu vivicceva k āmehi …pe … pa ṭhama ṃ jh āna ṃ upasampajja viharati. So imameva k āya ṃ
vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako [nahāpako (sī. pī.)] vā
nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni [nahānīyacuṇṇāni (sī. pī.)] ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya. Sāyaṃ nhānīyapiṇḍi [sāssa nahānīyapiṇḍī (sī. syā. kaṃ.)]
snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharinī. Evamevaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa
kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa
sammāsamādhissa ayaṃ paṭhamā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti
parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi,
bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako [ubbhitodako (syā. kaṃ. ka.)] . Tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya
disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca kālena kālaṃ sammā
dhāraṃ nānuppaveccheyya [devo ca na kālena… anupaveccheyya (dī. ni. 1.227 ādayo; ma. ni. 2.251
ādayo] . Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā
abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya; nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena
vārinā apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena
abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena
apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ dutiyā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṃ vā
paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni. Tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā
abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni; nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā
puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ
nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ tatiyā
bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso
odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena
apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena
pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ catutthā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ
sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṃ
[añño vā aññaṃ vā (sī.),
añño vā aññaṃ (syā. kaṃ.), añño aññaṃ (?)] paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṃ paccavekkheyya,
nisinno vā nipannaṃ paccavekkheyya. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ
suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Ariyassa, bhikkhave,
pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ pañcamā
[pañcamī (sī.)] bhāvanā. Evaṃ bhāvite kho,
bhikkhave, bhikkhu [evaṃ bhāvite kho bhikkhave (sī.)] ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṃ
bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti
abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, udakama ṇiko ādh āre ṭhapito p ūro udakassa samatittiko k ākapeyyo .
Tamenaṃ balavā puriso yato yato āvajjeyya [āvaṭṭeyya (syā. kaṃ.)] , āgaccheyya udaka’’nti? ‘‘Evaṃ,
bhante’’. ‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi
evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti
abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge pokkharaṇī caturaṃsā ālibaddhā pūrā udakassa
samatittikā kākapeyyā. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āliṃ muñceyya, āgaccheyya udaka’’nti?
‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike
sammāsamādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa…pe… sati sati
āyatane.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe
[cātummahāpathe (sī. pī.), catummahāpathe
(syā. kaṃ.)] ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo
assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā
yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ
bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati
sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ – ekopi hutvā bahudhā
assaṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti
sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ
–dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace akaṅkhati – ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ – sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā
cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ…
vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ…
anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ
vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ,
dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, tatra tatreva
sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe…
yathākammūpage satte pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati
āyatane’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Caṅkamasuttaṃ
29 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, caṅkame ānisaṃsā. Katame pañca? Addhānakkhamo hoti,
padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitaṃ pītaṃ khāyitaṃ sāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati,
ca ṅkam ādhigato sam ādhi cira ṭṭ hitiko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ca ṅkame ānisa ṃsā’’ ti. Navama ṃ.
10. N āgitasutta ṃ
30 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra
sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā
[icchānaṅgalikā (sī.) a. ni. 6.42; a. ni. 8.86] brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto; icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – itipi so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ
sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha
kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya
yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu
uccāsaddamahāsaddā.
Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
nāgitaṃ āmantesi – ‘‘ke pana kho, nāgita, uccāsaddamahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Ete,
bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake
ṭhitā bhagavantaññeva uddissa bhikkhusaṅghañcā’’ti. ‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca
mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa
sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa
pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ
[sohaṃ (ka.), so (syā. kaṃ.)] mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā’’ti.
‘‘Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato.
Yena yeneva dāni bhagavā gamissati taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā
ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho,
bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva
jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇa’’nti.
‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa
nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa
akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa
sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ
lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya. Asitapītakhāyitasāyitassa kho, nāgita, uccārapassāvo – eso tassa
nissando. Piyānaṃ kho, nāgita, vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā – eso tassa nissando. Asubhanimittānuyogaṃ anuyuttassa kho,
nāgita, subhanimitte pāṭikulyatā
[paṭikkūlatā (sī.), paṭikkūlyatā (syā. kaṃ.)] saṇṭhāti – eso tassa
nissando. Chasu kho, nāgita, phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikulyatā saṇṭhāti – eso
tassa nissando. Pañcasu kho, nāgita, upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne
pāṭikulyatā saṇṭhāti – eso tassa nissando’’ti. Dasamaṃ.
Pañcaṅgikavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve agāravupakkilesā, dussīlānuggahitena ca;
Vimuttisamādhipañcaṅgikā, caṅkamaṃ nāgitena cāti.
4. Sumanavaggo
1. Sumanasuttaṃ
31 . Ekaṃ samayaṃ…pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi
rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṃ
etadavoca –
‘‘Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā – eko dāyako, eko
adāyako. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyuṃ. Devabhūtānaṃ pana
nesaṃ [tesaṃ (sī.)] , bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti?
‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto
samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena
yasena, dibbena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno imehi
pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.
‘‘Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṃ āgacchanti, manussabhūtānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā
viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ
adāyakaṃ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – mānusakena āyunā, mānusakena
vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako
so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.
‘‘Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, pabbajitānaṃ pana nesaṃ, bhante,
siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ
adāyakaṃ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati
appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ senāsanaṃ
paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati appaṃ
ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena
samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti appaṃ
amanāpena, manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpaṃyeva
bahulaṃ upahāraṃ upaharanti appaṃ amanāpaṃ. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito
samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī’’ti.
‘‘Sace pana te, bhante, ubho arahattaṃ pāpuṇanti, arahattappattānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā
viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Ettha kho panesāhaṃ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ
vimuttiyā vimutti’’nti
[vimuttanti (syā. kaṃ.)] .
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, alameva dānāni dātuṃ alaṃ
puññāni kātuṃ; yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni
puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sumane! Alañhi, sumane, dānāni dātuṃ
alaṃ puññāni kātuṃ! Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni,
pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna
[idaṃ vatvā (sī. pī.) evamuparipi] sugato athāparaṃ etadavoca
satthā –
‘‘Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;
Sabbe t ārāga ṇe loke, ābh āya atirocati.
‘‘ Tatheva s īlasampanno, saddho purisapuggalo;
Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati.
‘‘Yathāpi megho thanayaṃ, vijjumālī satakkaku;
Thalaṃ ninnañca pūreti, abhivassaṃ vasundharaṃ.
‘‘Evaṃ dassanasampanno, sammāsambuddhasāvako;
Macchariṃ adhigaṇhāti, pañcaṭhānehi paṇḍito.
‘‘Āyunā yasasā ceva
[āyunā ca yasena ca (ka.)] , vaṇṇena ca sukhena ca;
Sa ve bhogaparibyūḷho [bhogaparibbūḷho (sī.)] , pecca sagge pamodatī’’ti. paṭhamaṃ;
2. Cundīsuttaṃ
32 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī
rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho cundī rājakumārī
bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Amhākaṃ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha – ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā
buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, pāṇātipātā paṭivirato,
adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no
duggati’nti. Sāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ pucchāmi – ‘kathaṃrūpe kho, bhante, satthari pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe dhamme pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe saṅghe pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpesu sīlesu paripūrakārī
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati’’’nti?
‘‘Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā
[apādā vā dvīpādā
vācatuppādā vā bahuppādā vā (sī.) a. ni. 4.34; itivu. 90] rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā
nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye kho, cundi,
buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyati. Ye, cundi,
ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ [tesaṃ dhammānaṃ (sī. pī. ka.)]
aggamakkhāyati, yadidaṃ – madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge
kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ –
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te
pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṃ
[ariyakantānitesaṃ (sī. syā. kaṃ.)]
aggamakkhāyati, yadidaṃ – akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni
aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te
paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṃ aggo vipāko hotī’’ti.
‘‘ Aggato ve pasann āna ṃ , agga ṃ dhamma ṃ vij ānata ṃ ;
Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.
‘‘Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;
Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.
‘‘Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;
Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.
‘‘Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;
Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti. dutiyaṃ;
3. Uggahasuttaṃ
33 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhatta’’nti. Adhivāsesi bhagavā
tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena
uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho
uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imā me, bhante, kumāriyo patikulāni
gamissanti. Ovadatu tāsaṃ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṃ, bhante, bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa
dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca – ‘‘tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yassa vo
[yassa kho (sī. syā. kaṃ.)] mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ
upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṃkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo
piyavādiniyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu garuno [guruno (ka.)] bhavissanti mātāti
vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṃ karissāma [garukarissāma (sī. syā. kaṃ. pī.)]
mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti [pūjessāmāti (sī.)] . Evañhi vo,
kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā
kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā, alaṃ kātuṃ alaṃ
saṃvidhātu’nti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yo so bhattu abbhantaro [abbhantare (ka.)] antojano
dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma,
gilānakānañca balābalaṃ jānissāma, khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena [paccayaṃ tena (ka. sī.),
paccayaṃsena (syā. kaṃ.), paccayaṃ senāsanaṃ paccattaṃsena (ka.) a. ni. 8.46] saṃvibhajissāmā’ti
[vibhajissāmāti (sī. syā. kaṃ.)] . Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘ Tasm ātiha, kum āriyo, eva ṃ sikkhitabba ṃ – ‘ ya ṃ bhatt ā ā harissati dhana ṃ vā dhañña ṃ vā
rajata ṃ vā jātar ūpa ṃ vā, ta ṃ ā rakkhena [ta ṃ ā rakkh āya (s ī.)] guttiy ā samp ādess āma, tattha ca
bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ. Imehi kho,
kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ
devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’’ti.
‘‘Yo naṃ bharati sabbadā, niccaṃ ātāpi ussuko;
Sabbakāmaharaṃ posaṃ, bhattāraṃ nātimaññati.
‘‘Na cāpi sotthi bhattāraṃ, issācārena
[icchācārena (sī.), issāvādena (pī.)] rosaye;
Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.
‘‘Uṭṭhāhikā
[uṭṭhāyikā (syā. kaṃ. ka.)] analasā, saṅgahitaparijjanā;
Bhattu manāpaṃ [manāpā (sī.)] carati, sambhataṃ anurakkhati.
‘‘Yā evaṃ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā;
Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī’’ti. tatiyaṃ;
4. Sīhasenāpatisuttaṃ
34 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ
dānaphalaṃ paññāpetu’’nti?
‘‘Sakkā, sīhā’’ti bhagavā avoca – ‘‘dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo.
Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ
dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha,
dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ
yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado
[visāradova (sī.) a. ni. 7.57
passitabbaṃ]upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ
upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ
– visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala’’nti.
Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri
sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi.
Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; maṃ
santo sappurisā bhajanti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato –
‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ
upasaṅkamāmi – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ
– visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni
akkh ātāni, n āha ṃ ettha bhagavato saddh āya gacch āmi; aha ṃ pet āni j ānāmi. Yañca kho ma ṃ , bhante,
bhagav ā evam āha – ‘ dāyako, s īha, d ānapati k āyassa bhed ā para ṃ mara ṇā sugati ṃ sagga ṃ loka ṃ
upapajjatī’ti, etāhaṃ na jānāmi; ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sīha,
evametaṃ, sīha! Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’’ti.
‘‘Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū,
Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati
[yasassa vaḍḍhati (syā. kaṃ.), yasaṃ pavaḍḍhati (ka.)] ;
Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati,
Visārado hoti naro amaccharī.
‘‘Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā,
Vineyya maccheramalaṃ sukhesino;
Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā,
Devānaṃ sahabyagatā ramanti te
[sahabyataṃ gatā ramanti (sī.), sahabyatā ramanti te (ka.)] .
‘‘Katāvakāsā katakusalā ito cutā [tato cutā (sī.)] ,
Sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ [nandane (syā. kaṃ.)] ;
Te tattha nandanti ramanti modare,
Samappitā kāmaguṇehi pañcahi;
‘‘Katvāna vākyaṃ asitassa tādino,
Ramanti sagge
[ramanti sumanā (ka.), kamanti sabbe (syā. kaṃ.)] sugatassa sāvakā’’ti.
catutthaṃ;
5. Dānānisaṃsasuttaṃ
35 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, dāne ānisaṃsā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo; santo
sappurisā bhajanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; gihidhammā anapagato [gihidhammā anapeto (sī.
pī.), gihidhammamanupagato (ka.)] hoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṃsā’’ti.
‘‘Dadamāno piyo hoti, sataṃ dhammaṃ anukkamaṃ;
Santo naṃ sadā bhajanti
[santo bhajanti sappurisā (sī.)] , saññatā brahmacārayo.
‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. pañcamaṃ;
6. Kāladānasuttaṃ
36 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. Katamāni pañca? Āgantukassa dānaṃ deti; gamikassa
dānaṃ deti; gilānassa dānaṃ deti; dubbhikkhe dānaṃ deti; yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni
paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānī’’ti.
‘‘Kāle dadanti sappaññā, vadaññū vītamaccharā;
Kālena dinnaṃ ariyesu, ujubhūtesu tādisu.
‘‘Vippasannamanā tassa, vipulā hoti dakkhiṇā;
Ye tattha anumodanti, veyyāvaccaṃ karonti vā;
Na tena
[na tesaṃ (pī. ka.)] dakkhiṇā ūnā, tepi puññassa bhāgino.
‘‘Tasmā dade appaṭivānacitto, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
Puññ āni paralokasmi ṃ , pati ṭṭ hā honti p āṇ ina ’’ nti. cha ṭṭ ha ṃ ;
9. Bhojanasutta ṃ
37 . ‘‘Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti. Katamāni
pañca? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ [paṭibhāṇaṃ (sī.)] deti. Āyuṃ kho
pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā
mānusassa vā; sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; balaṃ datvā balassa bhāgī
hoti dibbassa vā mānusassa vā; paṭibhānaṃ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni pañca ṭhānāni detī’’ti.
‘‘Āyudo balado dhīro, vaṇṇado paṭibhānado;
Sukhassa dātā medhāvī, sukhaṃ so adhigacchati.
‘‘Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ, sukhañca paṭibhānakaṃ
[paṭibhāṇakaṃ (sī.), paṭibhānado (syā.
kaṃ. pī. ka.)] ;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. sattamaṃ;
8. Saddhasuttaṃ
38 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṃsā. Katame pañca? Ye te, bhikkhave, loke santo
sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṃ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva
paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā
paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti, no tathā
assaddhaṃ; saddho kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho,
bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṃsā.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṃ
paṭisaraṇaṃ hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṃ hoti
bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikāna’’nti.
‘‘Sākhāpattaphalūpeto
[sākhāpattabahupeto (katthaci), sākhāpattapalāsūpeto (?)] ,
khandhimāva [khandhimā ca (sī.)] mahādumo;
Mūlavā phalasampanno, patiṭṭhā hoti pakkhinaṃ.
‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā;
Chāyaṃ chāyatthikā
[chāyatthino (sī.)] yanti, phalatthā phalabhojino.
‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ purisapuggalaṃ;
Nivātavuttiṃ atthaddhaṃ, sorataṃ sakhilaṃ muduṃ.
‘‘Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā;
Puññakkhettāni lokasmiṃ, sevanti tādisaṃ naraṃ.
‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. aṭṭhamaṃ;
9. Puttasuttaṃ
39 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ.
Katamāni pañca? Bhato vā no bharissati; kiccaṃ vā no karissati; kulavaṃso ciraṃ ṭhassati; dāyajjaṃ
paṭipajjissati; atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassatīti. Imāni kho, bhikkhave,
pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamāna’’nti.
[kath ā. 491] ‘‘ Pañca ṭhānāni sampassa ṃ, putta ṃ icchanti pa ṇḍ it ā;
Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.
‘‘Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;
Atha vā pana petānaṃ, dakkhiṇaṃ anuppadassati.
‘‘Ṭhānānetāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;
Tasmā santo sappurisā, kataññū katavedino.
‘‘Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ;
Karonti nesaṃ kiccāni, yathā taṃ pubbakārinaṃ.
‘‘Ovādakārī bhataposī, kulavaṃsaṃ ahāpayaṃ;
Saddho sīlena sampanno, putto hoti pasaṃsiyo’’ti. navamaṃ;
10. Mahāsālaputtasuttaṃ
40 . ‘‘Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.
Katamāhi pañcahi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; tacena vaḍḍhanti; papaṭikāya vaḍḍhanti; pheggunā
vaḍḍhanti; sārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi
vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulaputtaṃ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi
vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati; sīlena vaḍḍhati; sutena vaḍḍhati; cāgena vaḍḍhati;
paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulaputtaṃ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi
vaḍḍhatī’’ti.
‘‘Yathā hi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;
Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.
‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulaputtaṃ imaṃ
[kulapatiṃ idha (sī.), kulaputtaṃ idha
(syā.)] ;
Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā;
Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.
‘‘Tyassa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca;
Passamānānukubbanti, ye bhavanti vicakkhaṇā.
‘‘Imaṃ dhammaṃ caritvāna, maggaṃ
[saggaṃ (syā. ka.)] sugatigāminaṃ;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. dasamaṃ;
Sumanavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sumanā cundī uggaho, sīho dānānisaṃsako;
Kālabhojanasaddhā ca, puttasālehi te dasāti.
5. Muṇḍarājavaggo
1. Ādiyasuttaṃ
41 . Eka ṃ samaya ṃ bhagav ā sāvatthiya ṃ viharati jetavane an āthapi ṇḍ ikassa ārāme. Atha kho
anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
‘‘pañcime, gahapati, bhogānaṃ ādiyā. Katame pañca? Idha, gahapati, ariyasāvako
uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi
attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati;
puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ paṭhamo bhogānaṃ
ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
Ayaṃ dutiyo bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā – aggito vā udakato vā rājato vā corato
vā appiyato vā dāyādato
[appiyato vā dāyādato vā (bahūsu) a. ni. 4.61; 5.148] – tathārūpāsu āpadāsu
bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṃ attānaṃ karoti. Ayaṃ tatiyo bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti. Ñātibaliṃ, atithibaliṃ,
pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ – ayaṃ catuttho bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā
khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti ekamattānaṃ samenti ekamattānaṃ parinibbāpenti,
tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ
saggasaṃvattanikaṃ. Ayaṃ pañcamo bhogānaṃ ādiyo. Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṃ ādiyā.
‘‘Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṃ
gacchanti, tassa evaṃ hoti – ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṃ
gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye
ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṃ hoti – ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me
abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti
[itissa hoti avippaṭisāro, (sī. syā.)] ubhayeneva avippaṭisāro’’ti.
‘‘Bhuttā bhogā bhatā bhaccā [gatā tacchā (ka.)] , vitiṇṇā āpadāsu me;
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā;
Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
‘‘Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ;
So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.
‘‘Etaṃ
[evaṃ (ka.)] anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro;
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti [pecca sagge ca modatīti (sī. syā.)] .
paṭhamaṃ;
2. Sappurisasuttaṃ
42 . ‘‘Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti;
mātāpitūnaṃ [mātāpitunnaṃ (sī. pī.)] atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya
hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti;
samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.
‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, mah āmegho sabbasass āni samp ādento bahuno janassa atth āya hit āya
sukhāya hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya
sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti;
dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti;
samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotī’’ti.
‘‘Hito bahunnaṃ paṭipajja bhoge, taṃ devatā rakkhati dhammaguttaṃ;
Bahussutaṃ sīlavatūpapannaṃ, dhamme ṭhitaṃ na vijahati
[vijahāti (sī. syā. kaṃ. pī.)] kitti.
‘‘Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, saccavādiṃ hirīmanaṃ;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. dutiyaṃ;
3. Iṭṭhasuttaṃ
43 . Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca
–
‘‘Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca? Āyu,
gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ;
sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ;
saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā
dullabhā lokasmiṃ.
‘‘Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ
lokasmiṃ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā
[na patthanāhetu vā (syā. kaṃ. pī.)] paṭilābhaṃ vadāmi.
Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ
āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vāpi
hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā
hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa
vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa
dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa
vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa
dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa
vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa
vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā
saggānaṃ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Saggasa ṃvattanik ā hissa pa ṭipad ā pa ṭipann ā saggapa ṭil ābh āya sa ṃvattati. So l ābh ī hoti
saggāna’’nti.
‘‘Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ, saggaṃ uccākulīnataṃ;
Ratiyo patthayānena
[patthayamānena (ka.)] , uḷārā aparāparā.
‘‘Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
‘‘Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
‘‘Diṭṭhe dhamme ca
[diṭṭheva dhamme (sī.)] yo attho, yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti. tatiyaṃ;
4. Manāpadāyīsuttaṃ
44 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, sālapupphakaṃ [sālipupphakaṃ (ka.)] khādanīyaṃ; taṃ me bhagavā
paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, sampannakolakaṃ sūkaramaṃsaṃ [sampannasūkaramaṃsaṃ (sī.),
sampannavarasūkaramaṃsaṃ (syā.)] ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti.
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, nibbattatelakaṃ [nibaddhatelakaṃ (pī. sī. aṭṭha.), nibbaṭṭatelakaṃ
(syā. aṭṭha.)] nāliyasākaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpo me, bhante, sālīnaṃ odano vicitakāḷako [vigatakālako (syā. kaṃ. pī. ka.)]
anekasūpo anekabyañjano; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ
upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo
[kādalimigapavarapaccattharaṇo (sī.)] sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Api ca, bhante,
mayampetaṃ jānāma – ‘netaṃ bhagavato kappatī’ti. Idaṃ me, bhante, candanaphalakaṃ agghati
adhikasatasahassaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya. Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumodi –
‘‘ Man āpad āyī labhate man āpa ṃ,
Yo ujjubh ūtesu [ujubh ūtesu (sy ā. ka ṃ. pī.)] dad āti chandas ā;
Acchādanaṃ sayanamannapānaṃ [sayanamathannapānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] ,
Nānāppakārāni ca paccayāni.
‘‘Cattañca muttañca anuggahītaṃ
[anaggahītaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] ,
Khettūpame arahante viditvā;
So duccajaṃ sappuriso cajitvā,
Manāpadāyī labhate manāpa’’nti.
Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā
pakkāmi.
Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālaṅkato
[kālakato (sī. syā. kaṃ.
pī.)] ca uggo gahapati vesāliko aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajji. Tena kho pana samayena
bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho uggo devaputto abhikkantāya
rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho uggaṃ
devaputtaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci te, ugga, yathādhippāyo’’ti? ‘‘Taggha me, bhagavā,
yathādhippāyo’’ti. Atha kho bhagavā uggaṃ devaputtaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
‘‘Manāpadāyī labhate manāpaṃ,
Aggassa dātā labhate punaggaṃ;
Varassa dātā varalābhi hoti,
Seṭṭhaṃ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
‘‘Yo aggadāyī varadāyī, seṭṭhadāyī ca yo naro;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. catutthaṃ;
5. Puññābhisandasuttaṃ
45 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā
saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
‘‘Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ
upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko
sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu
vihāraṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno…pe….
‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ
cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro
sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime
kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā
saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
‘‘Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa
ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando
sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya
sa ṃvattat ī’ti. Atha kho asa ṅkheyyo appameyyo mah āpuññakkhandhotveva sa ṅkha ṃ gacchati.
Aṅguttaranikāyo
Pañcakanipātapāḷi
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Sekhabalavaggo
1. Saṃkhittasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni
[sekkhabalāni (ka.)] . Katamāni pañca? Saddhābalaṃ,
hirībalaṃ [hiribalaṃ (sī. pī.)] , ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] , paññābalaṃ –
imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, vīriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū
bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.
2. Vitthatasuttaṃ
2. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ,
vīriyabalaṃ, paññābalaṃ. Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho
hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, saddhābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, hirībalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, hirībalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati
kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, paññ ābala ṃ. Im āni kho, bhikkhave, pañca sekhabal āni.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena… ottappabalena … vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.
3. Dukkhasuttaṃ
3. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati
savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi
pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño
hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ
viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi
pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā
hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati
avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Yathābhatasuttaṃ
4. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti,
duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ niraye.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti,
paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto
evaṃ sagge’’ti. Catutthaṃ.
5. Sikkhāsuttaṃ
5. ‘‘Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa
diṭṭheva
[diṭṭhe ceva (sī.)] dhamme pañca sahadhammikā vādānupātā [vādānuvādā (a. ni. 8.12; a. ni.
3.58)] gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi
nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te
nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave,
bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca
sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.
‘‘Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena
assumukho
[assumukhopi (syā.)] rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa
diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā [pāsaṃsaṃ ṭhānaṃ (syā.)] āgacchanti. Katame
pañca? Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu,
ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññāpi
nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena
sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa
diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā āgacchantī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Sam āpattisutta ṃ
6. ‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, saddhā antarahitā hoti, asaddhiyaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva hirī paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu.
Yato ca kho, bhikkhave, hirī antarahitā hoti, ahirikaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti
hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, ottappaṃ antarahitaṃ hoti, anottappaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva vīriyaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu
dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, vīriyaṃ antarahitaṃ hoti, kosajjaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hoti.
‘‘Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu.
Yato ca kho, bhikkhave, paññā antarahitā hoti, duppaññā [duppaññaṃ (ka.)] pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha
akusalassa samāpatti hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Kāmasuttaṃ
7. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, sattā kāmesu laḷitā [palāḷitā (sī.)] . Asitabyābhaṅgiṃ [asitabyābhaṅgi
cepi (?)] , bhikkhave, kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, ‘saddhāpabbajito kulaputto’ti
alaṃ vacanāya. Taṃ kissa hetu? Labbhā [labbhā hi (syā.)] , bhikkhave, yobbanena kāmā te ca kho yādisā
vā tādisā vā. Ye ca, bhikkhave, hīnā kāmā ye ca majjhimā kāmā ye ca paṇītā kāmā, sabbe kāmā
‘kāmā’tveva saṅkhaṃ gacchanti. Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā
pamādamanvāya kaṭṭhaṃ vā kaṭhalaṃ [kathalaṃ (ka.)] vā mukhe āhareyya. Tamenaṃ dhāti sīghaṃ
sīghaṃ [sīghasīghaṃ (sī.)] manasi kareyya; sīghaṃ sīghaṃ manasi karitvā sīghaṃ sīghaṃ āhareyya. No
ce sakkuṇeyya sīghaṃ sīghaṃ āharituṃ, vāmena hatthena sīsaṃ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena
vaṅkaṅguliṃ karitvā salohitampi āhareyya. Taṃ kissa hetu? ‘Atthesā, bhikkhave, kumārassa vihesā;
nesā natthī’ti vadāmi. Karaṇīyañca kho etaṃ [evaṃ (ka.)] , bhikkhave, dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā
anukampikāya, anukampaṃ upādāya. Yato ca kho, bhikkhave, so kumāro vuddho hoti alaṃpañño,
anapekkhā dāni
[anapekkhā pana (sī. syā. kaṃ.)] , bhikkhave, dhāti tasmiṃ kumāre hoti – ‘attagutto dāni
kumāro nālaṃ pamādāyā’ti.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, yāvakīvañca bhikkhuno saddhāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu,
hiriyā akataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataṃ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena akataṃ hoti
kusalesu dhammesu, paññāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so, bhikkhave,
bhikkhu hoti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno saddhāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā
kataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataṃ hoti kusalesu dhammesu, vīriyena kataṃ hoti kusalesu
dhammesu, paññāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, anapekkho dānāhaṃ, bhikkhave
[panāhaṃ (sī. syā.
kaṃ.)] , tasmiṃ bhikkhusmiṃ homi – ‘attagutto dāni bhikkhu nālaṃ pamādāyā’’’ti. Sattamaṃ.
8. Cavanasuttaṃ
8. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
Katamehi pañcahi? Asaddho, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Ahiriko, bhikkhave,
bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti saddhamme. Anottapp ī, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti
saddhamme. Kus īto, bhikkhave, bhikkhu cavati, nappati ṭṭ hāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave,
bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi
pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Hirīmā, bhikkhave, bhikkhu na
cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
Āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu na
cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati,
patiṭṭhāti saddhamme’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamaagāravasuttaṃ
9. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti
saddhamme. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti
saddhamme. Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño, bhikkhave, bhikkhu agāravo
appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti
saddhamme. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti
saddhamme. Hirimā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī,
bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Āraddhavīriyo, bhikkhave,
bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo
sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme’’ti. Navamaṃ.
10. Dutiyaagāravasuttaṃ
10 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi pañcahi? Assaddho, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Ahiriko, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjituṃ. Anottappī, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Kusīto, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso
abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Duppañño, bhikkhave,
bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi pañcahi? Saddho, bhikkhave, bhikkhu
sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Hirīmā,
bhikkhave, bhikkhu…pe… ottappī, bhikkhave, bhikkhu…pe… āraddhavīriyo, bhikkhave, bhikkhu…
pe… paññavā, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo
sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitu’’nti. Dasamaṃ.
Sekhabalavaggo pa ṭhamo.
Tassudd āna ṃ –
Saṃkhittaṃ vitthataṃ dukkhā, bhataṃ sikkhāya pañcamaṃ;
Samāpatti ca kāmesu, cavanā dve agāravāti.
2. Balavaggo
1. Ananussutasuttaṃ
11 . ‘‘Pubbāhaṃ, bhikkhave, ananussutesu dhammesu abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmi.
Pañcimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ,
hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca tathāgatassa
tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ
nadati, brahmacakkaṃ pavattetī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Kūṭasuttaṃ
12 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ,
vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. Imesaṃ kho, bhikkhave,
pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ
kūṭaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ
etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalena, hirībalena… ottappabalena… vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma
sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.
3. Saṃkhittasuttaṃ
13 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Vitthatasuttaṃ
14 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati
tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave,
saddhābalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.
‘‘ Katamañca, bhikkhave , satibala ṃ? Idha, bhikkhave, ariyas āvako satim ā hoti paramena
satinepakkena samann āgato, cirakatampi cirabh āsitampi sarit ā anussarit ā. Ida ṃ vuccati, bhikkhave,
satibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ
samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā
sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṃ.
‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ
vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Catutthaṃ.
5. Daṭṭhabbasuttaṃ
15 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ. Kattha ca, bhikkhave, saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu.
Ettha saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
sammappadhānesu. Ettha vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
jh ānesu. Ettha samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu
ariyasaccesu. Ettha paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Punakūṭasuttaṃ
16 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ,
samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ
balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ. Seyyathāpi,
bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ kūṭaṃ. Evamevaṃ
kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ,
yadidaṃ paññābala’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamahitasuttaṃ
17 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no
parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no
paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu
attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Sattamaṃ.
8. Dutiyahitasuttaṃ
18 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no
attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti,
para ṃ vimuttisampad āya sam ādapeti; attan ā na vimuttiñ āṇ adassanasampanno hoti, para ṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Tatiyahitasuttaṃ
19 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no
parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ
sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti;
attanā na paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti,
no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Navamaṃ.
10. Catutthahitasuttaṃ
20 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya
ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya
samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca
paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca
vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato
bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā’’ti. Dasamaṃ.
Balavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Ananussutakūṭañca, saṃkhittaṃ vitthatena ca;
Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ, cattāropi hitena cāti.
3. Pañcaṅgikavaggo
1. Paṭhamaagāravasuttaṃ
21 . ‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
aparipūretvā sekhaṃ
[sekkhaṃ (ka.)] dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ
dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā
sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ
vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyaagāravasuttaṃ
22 . ‘‘ So vata, bhikkhave, bhikkhu ag āravo appatisso asabh āgavuttiko ‘sabrahmac ārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā
sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ aparipūretvā paññākkhandhaṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu
ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā
sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ paripūretvā samādhikkhandhaṃ
paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti
ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Upakkilesasuttaṃ
23 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na
ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya.
Katame pañca? Ayo, lohaṃ, tipu, sīsaṃ, sajjhaṃ
[sajjhu (sī.)] – ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa
upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca
pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Yato ca kho, bhikkhave, jātarūpaṃ imehi
pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ
[vippamuttaṃ (sī.)] hoti, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca
pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca [yassa kassaci (syā. pī.)]
piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya [gīveyyakena (syā.
kaṃ. ka., a. ni. 3.102)] yadi suvaṇṇamālāya – tañcassa atthaṃ anubhoti.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ
na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati
āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, byāpādo, thinamiddhaṃ [thīnamiddhaṃ (sī. syā.
kaṃ. pī.)] , uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchā – ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā yehi
upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu
ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, cittaṃ imehi pañcahi
upakkilesehi vimuttaṃ hoti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu
sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ
abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ – ekopi hutvā bahudhā
assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ
asajjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ, seyyathāpi udake;
udakepi abhijjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ, seyyathāpi
pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye [candimasuriye (sī. syā. kaṃ. pī.)] evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ [parāmaseyyaṃ (ka.)] parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi
kāyena vasaṃ vatteyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ
– dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ – sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā
cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā
cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṃkhittaṃ
vā citta ṃ sa ṃ khitta ṃ cittanti paj āneyya ṃ , vikkhitta ṃ vā citta ṃ vikkhitta ṃ cittanti paj āneyya ṃ ,
mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti
pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti
pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ
cittanti pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ
cittanti pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ [seyyathīdaṃ (sī.
syā. kaṃ. pī.)] – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo
vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe –
amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṃ
sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati
sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte
pajāneyyaṃ – ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ
anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte
pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati
āyatane’’ti. Tatiyaṃ.
4. Dussīlasuttaṃ
24 .
[a. ni. 5.168; 6.50; 7.65] ‘‘Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti
sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti
yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso
hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na
pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho,
bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati
sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati
yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati
nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
‘‘Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi
sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ;
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo;
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi
pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave,
sīlavato s īlasampannassa upanisasampanno hoti samm āsam ādhi; samm āsam ādhimhi sati
sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane
sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati
nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassana’’nti. Catutthaṃ.
5. Anuggahitasuttaṃ
25 . ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti
cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.
‘‘Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti,
sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, bhikkhave,
pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca,
paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Vimuttāyatanasuttaṃ
26 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo
sabrahmacārī. Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ
[pāmujjaṃ (sī. syā. kaṃ.) dī. ni. 3.322]
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti [vediyati
(sī.)] . Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā
parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti.
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti tathā
tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino
dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati,
aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, api
ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathā yathā, bhikkhave,
bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti tathā tathā so tasmiṃ
dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino
dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino…pe… yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi
yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti; api ca kho yathāsutaṃ
yath āpariyatta ṃ dhamma ṃ cetas ā anuvitakketi anuvic āreti manas ānupekkhati. Yath ā yath ā,
bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti
manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca.
Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa
kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave,
catutthaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā
cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ
yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā
garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi
yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ
dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṃ
samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā,
bhikkhave, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ
suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī
ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati.
Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ,
bhikkhave, pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Samādhisuttaṃ
27 . ‘‘Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ, bhikkhave,
bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjanti. Katamāni
pañca? ‘Ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati,
‘ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘ayaṃ samādhi akāpurisasevito’ti
[mahāpurisasevitoti (ka.)] paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘ayaṃ samādhi santo paṇīto
paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na saṅkhāraniggayhavāritagato’ti [na ca
sasaṅkhāraniggayhavāritappatitoti (sī.), na ca sasaṅkhāraniggayhavāritapattoti (syā.), na ca
sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭoti (ka.), na sasaṅkhāraniggayhavāriyādhigatoti (?) dī. ni. 3.355; a. ni.
3.102; 9.27] paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati, ‘sato kho panāhaṃ imaṃ samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti
[so kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ satova samāpajjāmi, sato uṭṭhahāmīti (sī. syā. kaṃ.)]paccattaññeva
ñāṇaṃ uppajjati.
‘‘Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ, bhikkhave,
bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantī’’ti.
Sattamaṃ.
8. Pañcaṅgikasuttaṃ
28 . ‘‘Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha,
sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca –
‘‘ Katam ā ca, bhikkhave, ariyassa pañca ṅgikassa samm āsam ādhissa bh āvan ā? Idha, bhikkhave ,
bhikkhu vivicceva k āmehi …pe … pa ṭhama ṃ jh āna ṃ upasampajja viharati. So imameva k āya ṃ
vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako [nahāpako (sī. pī.)] vā
nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni [nahānīyacuṇṇāni (sī. pī.)] ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya. Sāyaṃ nhānīyapiṇḍi [sāssa nahānīyapiṇḍī (sī. syā. kaṃ.)]
snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharinī. Evamevaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa
kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa
sammāsamādhissa ayaṃ paṭhamā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti
parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi,
bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako [ubbhitodako (syā. kaṃ. ka.)] . Tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya
disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca kālena kālaṃ sammā
dhāraṃ nānuppaveccheyya [devo ca na kālena… anupaveccheyya (dī. ni. 1.227 ādayo; ma. ni. 2.251
ādayo] . Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā
abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya; nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena
vārinā apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena
abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena
apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ dutiyā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṃ vā
paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni. Tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā
abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni; nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā
puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ
nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ tatiyā
bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci
sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso
odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena
apphuṭaṃ assa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena
pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ catutthā bhāvanā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ
sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṃ
[añño vā aññaṃ vā (sī.),
añño vā aññaṃ (syā. kaṃ.), añño aññaṃ (?)] paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṃ paccavekkheyya,
nisinno vā nipannaṃ paccavekkheyya. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ
suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Ariyassa, bhikkhave,
pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ pañcamā
[pañcamī (sī.)] bhāvanā. Evaṃ bhāvite kho,
bhikkhave, bhikkhu [evaṃ bhāvite kho bhikkhave (sī.)] ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṃ
bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti
abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, udakama ṇiko ādh āre ṭhapito p ūro udakassa samatittiko k ākapeyyo .
Tamenaṃ balavā puriso yato yato āvajjeyya [āvaṭṭeyya (syā. kaṃ.)] , āgaccheyya udaka’’nti? ‘‘Evaṃ,
bhante’’. ‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi
evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti
abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge pokkharaṇī caturaṃsā ālibaddhā pūrā udakassa
samatittikā kākapeyyā. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āliṃ muñceyya, āgaccheyya udaka’’nti?
‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike
sammāsamādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa…pe… sati sati
āyatane.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe
[cātummahāpathe (sī. pī.), catummahāpathe
(syā. kaṃ.)] ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo
assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā
yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ
bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa
dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati
sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ – ekopi hutvā bahudhā
assaṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti
sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ
–dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace akaṅkhati – ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ – sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā
cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ…
vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ…
anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ
vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ,
dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, tatra tatreva
sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe…
yathākammūpage satte pajāneyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati
āyatane’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Caṅkamasuttaṃ
29 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, caṅkame ānisaṃsā. Katame pañca? Addhānakkhamo hoti,
padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitaṃ pītaṃ khāyitaṃ sāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati,
ca ṅkam ādhigato sam ādhi cira ṭṭ hitiko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ca ṅkame ānisa ṃsā’’ ti. Navama ṃ.
10. N āgitasutta ṃ
30 . Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra
sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā
[icchānaṅgalikā (sī.) a. ni. 6.42; a. ni. 8.86] brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto; icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – itipi so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ
sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha
kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya
yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu
uccāsaddamahāsaddā.
Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
nāgitaṃ āmantesi – ‘‘ke pana kho, nāgita, uccāsaddamahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Ete,
bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake
ṭhitā bhagavantaññeva uddissa bhikkhusaṅghañcā’’ti. ‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca
mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa
sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa
pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ
[sohaṃ (ka.), so (syā. kaṃ.)] mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā’’ti.
‘‘Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato.
Yena yeneva dāni bhagavā gamissati taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā
ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho,
bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, taṃninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva
jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇa’’nti.
‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa
nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa
akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa
sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ
lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya. Asitapītakhāyitasāyitassa kho, nāgita, uccārapassāvo – eso tassa
nissando. Piyānaṃ kho, nāgita, vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā – eso tassa nissando. Asubhanimittānuyogaṃ anuyuttassa kho,
nāgita, subhanimitte pāṭikulyatā
[paṭikkūlatā (sī.), paṭikkūlyatā (syā. kaṃ.)] saṇṭhāti – eso tassa
nissando. Chasu kho, nāgita, phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikulyatā saṇṭhāti – eso
tassa nissando. Pañcasu kho, nāgita, upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne
pāṭikulyatā saṇṭhāti – eso tassa nissando’’ti. Dasamaṃ.
Pañcaṅgikavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve agāravupakkilesā, dussīlānuggahitena ca;
Vimuttisamādhipañcaṅgikā, caṅkamaṃ nāgitena cāti.
4. Sumanavaggo
1. Sumanasuttaṃ
31 . Ekaṃ samayaṃ…pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi
rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṃ
etadavoca –
‘‘Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā – eko dāyako, eko
adāyako. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyuṃ. Devabhūtānaṃ pana
nesaṃ [tesaṃ (sī.)] , bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti?
‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto
samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena
yasena, dibbena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno imehi
pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.
‘‘Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṃ āgacchanti, manussabhūtānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā
viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ
adāyakaṃ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – mānusakena āyunā, mānusakena
vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako
so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.
‘‘Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, pabbajitānaṃ pana nesaṃ, bhante,
siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ
adāyakaṃ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati
appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ senāsanaṃ
paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati appaṃ
ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena
samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti appaṃ
amanāpena, manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpaṃyeva
bahulaṃ upahāraṃ upaharanti appaṃ amanāpaṃ. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito
samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī’’ti.
‘‘Sace pana te, bhante, ubho arahattaṃ pāpuṇanti, arahattappattānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā
viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Ettha kho panesāhaṃ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ
vimuttiyā vimutti’’nti
[vimuttanti (syā. kaṃ.)] .
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, alameva dānāni dātuṃ alaṃ
puññāni kātuṃ; yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni
puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sumane! Alañhi, sumane, dānāni dātuṃ
alaṃ puññāni kātuṃ! Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni,
pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna
[idaṃ vatvā (sī. pī.) evamuparipi] sugato athāparaṃ etadavoca
satthā –
‘‘Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;
Sabbe t ārāga ṇe loke, ābh āya atirocati.
‘‘ Tatheva s īlasampanno, saddho purisapuggalo;
Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati.
‘‘Yathāpi megho thanayaṃ, vijjumālī satakkaku;
Thalaṃ ninnañca pūreti, abhivassaṃ vasundharaṃ.
‘‘Evaṃ dassanasampanno, sammāsambuddhasāvako;
Macchariṃ adhigaṇhāti, pañcaṭhānehi paṇḍito.
‘‘Āyunā yasasā ceva
[āyunā ca yasena ca (ka.)] , vaṇṇena ca sukhena ca;
Sa ve bhogaparibyūḷho [bhogaparibbūḷho (sī.)] , pecca sagge pamodatī’’ti. paṭhamaṃ;
2. Cundīsuttaṃ
32 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī
rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho cundī rājakumārī
bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Amhākaṃ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha – ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā
buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, pāṇātipātā paṭivirato,
adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no
duggati’nti. Sāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ pucchāmi – ‘kathaṃrūpe kho, bhante, satthari pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe dhamme pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe saṅghe pasanno
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpesu sīlesu paripūrakārī
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati’’’nti?
‘‘Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā
[apādā vā dvīpādā
vācatuppādā vā bahuppādā vā (sī.) a. ni. 4.34; itivu. 90] rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā
nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye kho, cundi,
buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyati. Ye, cundi,
ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ [tesaṃ dhammānaṃ (sī. pī. ka.)]
aggamakkhāyati, yadidaṃ – madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge
kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ –
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te
pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
‘‘Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṃ
[ariyakantānitesaṃ (sī. syā. kaṃ.)]
aggamakkhāyati, yadidaṃ – akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni
aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te
paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṃ aggo vipāko hotī’’ti.
‘‘ Aggato ve pasann āna ṃ , agga ṃ dhamma ṃ vij ānata ṃ ;
Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.
‘‘Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;
Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.
‘‘Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;
Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.
‘‘Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;
Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti. dutiyaṃ;
3. Uggahasuttaṃ
33 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhatta’’nti. Adhivāsesi bhagavā
tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena
uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho
uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imā me, bhante, kumāriyo patikulāni
gamissanti. Ovadatu tāsaṃ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṃ, bhante, bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa
dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca – ‘‘tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yassa vo
[yassa kho (sī. syā. kaṃ.)] mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ
upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṃkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo
piyavādiniyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu garuno [guruno (ka.)] bhavissanti mātāti
vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṃ karissāma [garukarissāma (sī. syā. kaṃ. pī.)]
mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti [pūjessāmāti (sī.)] . Evañhi vo,
kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā
kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā, alaṃ kātuṃ alaṃ
saṃvidhātu’nti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yo so bhattu abbhantaro [abbhantare (ka.)] antojano
dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma,
gilānakānañca balābalaṃ jānissāma, khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena [paccayaṃ tena (ka. sī.),
paccayaṃsena (syā. kaṃ.), paccayaṃ senāsanaṃ paccattaṃsena (ka.) a. ni. 8.46] saṃvibhajissāmā’ti
[vibhajissāmāti (sī. syā. kaṃ.)] . Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.
‘‘ Tasm ātiha, kum āriyo, eva ṃ sikkhitabba ṃ – ‘ ya ṃ bhatt ā ā harissati dhana ṃ vā dhañña ṃ vā
rajata ṃ vā jātar ūpa ṃ vā, ta ṃ ā rakkhena [ta ṃ ā rakkh āya (s ī.)] guttiy ā samp ādess āma, tattha ca
bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ. Imehi kho,
kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ
devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’’ti.
‘‘Yo naṃ bharati sabbadā, niccaṃ ātāpi ussuko;
Sabbakāmaharaṃ posaṃ, bhattāraṃ nātimaññati.
‘‘Na cāpi sotthi bhattāraṃ, issācārena
[icchācārena (sī.), issāvādena (pī.)] rosaye;
Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.
‘‘Uṭṭhāhikā
[uṭṭhāyikā (syā. kaṃ. ka.)] analasā, saṅgahitaparijjanā;
Bhattu manāpaṃ [manāpā (sī.)] carati, sambhataṃ anurakkhati.
‘‘Yā evaṃ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā;
Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī’’ti. tatiyaṃ;
4. Sīhasenāpatisuttaṃ
34 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ
dānaphalaṃ paññāpetu’’nti?
‘‘Sakkā, sīhā’’ti bhagavā avoca – ‘‘dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo.
Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ
dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha,
dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ
yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado
[visāradova (sī.) a. ni. 7.57
passitabbaṃ]upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ
upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ
– visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala’’nti.
Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri
sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi.
Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; maṃ
santo sappurisā bhajanti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato –
‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ
upasaṅkamāmi – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ
– visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni
akkh ātāni, n āha ṃ ettha bhagavato saddh āya gacch āmi; aha ṃ pet āni j ānāmi. Yañca kho ma ṃ , bhante,
bhagav ā evam āha – ‘ dāyako, s īha, d ānapati k āyassa bhed ā para ṃ mara ṇā sugati ṃ sagga ṃ loka ṃ
upapajjatī’ti, etāhaṃ na jānāmi; ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sīha,
evametaṃ, sīha! Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’’ti.
‘‘Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū,
Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati
[yasassa vaḍḍhati (syā. kaṃ.), yasaṃ pavaḍḍhati (ka.)] ;
Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati,
Visārado hoti naro amaccharī.
‘‘Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā,
Vineyya maccheramalaṃ sukhesino;
Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā,
Devānaṃ sahabyagatā ramanti te
[sahabyataṃ gatā ramanti (sī.), sahabyatā ramanti te (ka.)] .
‘‘Katāvakāsā katakusalā ito cutā [tato cutā (sī.)] ,
Sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ [nandane (syā. kaṃ.)] ;
Te tattha nandanti ramanti modare,
Samappitā kāmaguṇehi pañcahi;
‘‘Katvāna vākyaṃ asitassa tādino,
Ramanti sagge
[ramanti sumanā (ka.), kamanti sabbe (syā. kaṃ.)] sugatassa sāvakā’’ti.
catutthaṃ;
5. Dānānisaṃsasuttaṃ
35 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, dāne ānisaṃsā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo; santo
sappurisā bhajanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; gihidhammā anapagato [gihidhammā anapeto (sī.
pī.), gihidhammamanupagato (ka.)] hoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṃsā’’ti.
‘‘Dadamāno piyo hoti, sataṃ dhammaṃ anukkamaṃ;
Santo naṃ sadā bhajanti
[santo bhajanti sappurisā (sī.)] , saññatā brahmacārayo.
‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. pañcamaṃ;
6. Kāladānasuttaṃ
36 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. Katamāni pañca? Āgantukassa dānaṃ deti; gamikassa
dānaṃ deti; gilānassa dānaṃ deti; dubbhikkhe dānaṃ deti; yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni
paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānī’’ti.
‘‘Kāle dadanti sappaññā, vadaññū vītamaccharā;
Kālena dinnaṃ ariyesu, ujubhūtesu tādisu.
‘‘Vippasannamanā tassa, vipulā hoti dakkhiṇā;
Ye tattha anumodanti, veyyāvaccaṃ karonti vā;
Na tena
[na tesaṃ (pī. ka.)] dakkhiṇā ūnā, tepi puññassa bhāgino.
‘‘Tasmā dade appaṭivānacitto, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
Puññ āni paralokasmi ṃ , pati ṭṭ hā honti p āṇ ina ’’ nti. cha ṭṭ ha ṃ ;
9. Bhojanasutta ṃ
37 . ‘‘Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti. Katamāni
pañca? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ [paṭibhāṇaṃ (sī.)] deti. Āyuṃ kho
pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā
mānusassa vā; sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; balaṃ datvā balassa bhāgī
hoti dibbassa vā mānusassa vā; paṭibhānaṃ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni pañca ṭhānāni detī’’ti.
‘‘Āyudo balado dhīro, vaṇṇado paṭibhānado;
Sukhassa dātā medhāvī, sukhaṃ so adhigacchati.
‘‘Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ, sukhañca paṭibhānakaṃ
[paṭibhāṇakaṃ (sī.), paṭibhānado (syā.
kaṃ. pī. ka.)] ;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. sattamaṃ;
8. Saddhasuttaṃ
38 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṃsā. Katame pañca? Ye te, bhikkhave, loke santo
sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṃ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva
paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā
paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti, no tathā
assaddhaṃ; saddho kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho,
bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṃsā.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṃ
paṭisaraṇaṃ hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṃ hoti
bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikāna’’nti.
‘‘Sākhāpattaphalūpeto
[sākhāpattabahupeto (katthaci), sākhāpattapalāsūpeto (?)] ,
khandhimāva [khandhimā ca (sī.)] mahādumo;
Mūlavā phalasampanno, patiṭṭhā hoti pakkhinaṃ.
‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā;
Chāyaṃ chāyatthikā
[chāyatthino (sī.)] yanti, phalatthā phalabhojino.
‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ purisapuggalaṃ;
Nivātavuttiṃ atthaddhaṃ, sorataṃ sakhilaṃ muduṃ.
‘‘Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā;
Puññakkhettāni lokasmiṃ, sevanti tādisaṃ naraṃ.
‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. aṭṭhamaṃ;
9. Puttasuttaṃ
39 . ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ.
Katamāni pañca? Bhato vā no bharissati; kiccaṃ vā no karissati; kulavaṃso ciraṃ ṭhassati; dāyajjaṃ
paṭipajjissati; atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassatīti. Imāni kho, bhikkhave,
pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamāna’’nti.
[kath ā. 491] ‘‘ Pañca ṭhānāni sampassa ṃ, putta ṃ icchanti pa ṇḍ it ā;
Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.
‘‘Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;
Atha vā pana petānaṃ, dakkhiṇaṃ anuppadassati.
‘‘Ṭhānānetāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;
Tasmā santo sappurisā, kataññū katavedino.
‘‘Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ;
Karonti nesaṃ kiccāni, yathā taṃ pubbakārinaṃ.
‘‘Ovādakārī bhataposī, kulavaṃsaṃ ahāpayaṃ;
Saddho sīlena sampanno, putto hoti pasaṃsiyo’’ti. navamaṃ;
10. Mahāsālaputtasuttaṃ
40 . ‘‘Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.
Katamāhi pañcahi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; tacena vaḍḍhanti; papaṭikāya vaḍḍhanti; pheggunā
vaḍḍhanti; sārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi
vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulaputtaṃ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi
vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati; sīlena vaḍḍhati; sutena vaḍḍhati; cāgena vaḍḍhati;
paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulaputtaṃ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi
vaḍḍhatī’’ti.
‘‘Yathā hi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;
Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.
‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulaputtaṃ imaṃ
[kulapatiṃ idha (sī.), kulaputtaṃ idha
(syā.)] ;
Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā;
Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.
‘‘Tyassa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca;
Passamānānukubbanti, ye bhavanti vicakkhaṇā.
‘‘Imaṃ dhammaṃ caritvāna, maggaṃ
[saggaṃ (syā. ka.)] sugatigāminaṃ;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. dasamaṃ;
Sumanavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sumanā cundī uggaho, sīho dānānisaṃsako;
Kālabhojanasaddhā ca, puttasālehi te dasāti.
5. Muṇḍarājavaggo
1. Ādiyasuttaṃ
41 . Eka ṃ samaya ṃ bhagav ā sāvatthiya ṃ viharati jetavane an āthapi ṇḍ ikassa ārāme. Atha kho
anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
‘‘pañcime, gahapati, bhogānaṃ ādiyā. Katame pañca? Idha, gahapati, ariyasāvako
uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi
attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati;
puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ paṭhamo bhogānaṃ
ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
Ayaṃ dutiyo bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā – aggito vā udakato vā rājato vā corato
vā appiyato vā dāyādato
[appiyato vā dāyādato vā (bahūsu) a. ni. 4.61; 5.148] – tathārūpāsu āpadāsu
bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṃ attānaṃ karoti. Ayaṃ tatiyo bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti. Ñātibaliṃ, atithibaliṃ,
pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ – ayaṃ catuttho bhogānaṃ ādiyo.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi
sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā
khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti ekamattānaṃ samenti ekamattānaṃ parinibbāpenti,
tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ
saggasaṃvattanikaṃ. Ayaṃ pañcamo bhogānaṃ ādiyo. Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṃ ādiyā.
‘‘Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṃ
gacchanti, tassa evaṃ hoti – ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṃ
gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye
ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṃ hoti – ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me
abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti
[itissa hoti avippaṭisāro, (sī. syā.)] ubhayeneva avippaṭisāro’’ti.
‘‘Bhuttā bhogā bhatā bhaccā [gatā tacchā (ka.)] , vitiṇṇā āpadāsu me;
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā;
Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
‘‘Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ;
So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.
‘‘Etaṃ
[evaṃ (ka.)] anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro;
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti [pecca sagge ca modatīti (sī. syā.)] .
paṭhamaṃ;
2. Sappurisasuttaṃ
42 . ‘‘Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti;
mātāpitūnaṃ [mātāpitunnaṃ (sī. pī.)] atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya
hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti;
samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.
‘‘ Seyyath āpi, bhikkhave, mah āmegho sabbasass āni samp ādento bahuno janassa atth āya hit āya
sukhāya hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya
sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti;
dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti;
samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotī’’ti.
‘‘Hito bahunnaṃ paṭipajja bhoge, taṃ devatā rakkhati dhammaguttaṃ;
Bahussutaṃ sīlavatūpapannaṃ, dhamme ṭhitaṃ na vijahati
[vijahāti (sī. syā. kaṃ. pī.)] kitti.
‘‘Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, saccavādiṃ hirīmanaṃ;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. dutiyaṃ;
3. Iṭṭhasuttaṃ
43 . Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca
–
‘‘Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca? Āyu,
gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ;
sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ;
saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā
dullabhā lokasmiṃ.
‘‘Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ
lokasmiṃ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā
[na patthanāhetu vā (syā. kaṃ. pī.)] paṭilābhaṃ vadāmi.
Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ
āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vāpi
hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā
hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa
vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa
dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa
vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa
dibbassa vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa
vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa
vā mānusassa vā.
‘‘Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā
saggānaṃ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā.
Saggasa ṃvattanik ā hissa pa ṭipad ā pa ṭipann ā saggapa ṭil ābh āya sa ṃvattati. So l ābh ī hoti
saggāna’’nti.
‘‘Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ, saggaṃ uccākulīnataṃ;
Ratiyo patthayānena
[patthayamānena (ka.)] , uḷārā aparāparā.
‘‘Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
‘‘Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
‘‘Diṭṭhe dhamme ca
[diṭṭheva dhamme (sī.)] yo attho, yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti. tatiyaṃ;
4. Manāpadāyīsuttaṃ
44 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, sālapupphakaṃ [sālipupphakaṃ (ka.)] khādanīyaṃ; taṃ me bhagavā
paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, sampannakolakaṃ sūkaramaṃsaṃ [sampannasūkaramaṃsaṃ (sī.),
sampannavarasūkaramaṃsaṃ (syā.)] ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti.
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpaṃ me, bhante, nibbattatelakaṃ [nibaddhatelakaṃ (pī. sī. aṭṭha.), nibbaṭṭatelakaṃ
(syā. aṭṭha.)] nāliyasākaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpo me, bhante, sālīnaṃ odano vicitakāḷako [vigatakālako (syā. kaṃ. pī. ka.)]
anekasūpo anekabyañjano; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ
upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘manāpadāyī labhate
manāpa’nti. Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo
[kādalimigapavarapaccattharaṇo (sī.)] sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. Api ca, bhante,
mayampetaṃ jānāma – ‘netaṃ bhagavato kappatī’ti. Idaṃ me, bhante, candanaphalakaṃ agghati
adhikasatasahassaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā
anukampaṃ upādāya. Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumodi –
‘‘ Man āpad āyī labhate man āpa ṃ,
Yo ujjubh ūtesu [ujubh ūtesu (sy ā. ka ṃ. pī.)] dad āti chandas ā;
Acchādanaṃ sayanamannapānaṃ [sayanamathannapānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] ,
Nānāppakārāni ca paccayāni.
‘‘Cattañca muttañca anuggahītaṃ
[anaggahītaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] ,
Khettūpame arahante viditvā;
So duccajaṃ sappuriso cajitvā,
Manāpadāyī labhate manāpa’’nti.
Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā
pakkāmi.
Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālaṅkato
[kālakato (sī. syā. kaṃ.
pī.)] ca uggo gahapati vesāliko aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajji. Tena kho pana samayena
bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho uggo devaputto abhikkantāya
rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho uggaṃ
devaputtaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci te, ugga, yathādhippāyo’’ti? ‘‘Taggha me, bhagavā,
yathādhippāyo’’ti. Atha kho bhagavā uggaṃ devaputtaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
‘‘Manāpadāyī labhate manāpaṃ,
Aggassa dātā labhate punaggaṃ;
Varassa dātā varalābhi hoti,
Seṭṭhaṃ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
‘‘Yo aggadāyī varadāyī, seṭṭhadāyī ca yo naro;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. catutthaṃ;
5. Puññābhisandasuttaṃ
45 . ‘‘Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā
saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
‘‘Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ
upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko
sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu
vihāraṃ paribhuñjamāno…pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno…pe….
‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ
cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro
sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime
kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā
saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
‘‘Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa
ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando
sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya
sa ṃvattat ī’ti. Atha kho asa ṅkheyyo appameyyo mah āpuññakkhandhotveva sa ṅkha ṃ gacchati.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).