Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Ekakanipātapāḷi

Ekakanipātapāḷi

Đang xem liên mạch theo sách (29 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāyo
Ekakanipātapāḷi
1. Rūpādivaggo
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpaṃ. Itthirūpaṃ, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaddampi samanupassāmi yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, itthisaddo. Itthisaddo, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’’ti. Dutiyaṃ.
3. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekagandhampi samanupassāmi yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, itthigandho. Itthigandho, bhikkhave, purisassa cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Tatiyaṃ.
4. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarasampi samanupassāmi yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, itthiraso. Itthiraso, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti.
Catutthaṃ.
5. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbo. Itthiphoṭṭhabbo, bhikkhave, purisassa cittaṃ
pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Pañcamaṃ.
6. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, purisarūpaṃ. Purisarūpaṃ, bhikkhave, itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaddampi samanupassāmi yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, purisasaddo. Purisasaddo, bhikkhave, itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’’ti. Sattamaṃ.
8. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekagandhampi samanupassāmi yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, purisagandho. Purisagandho, bhikkhave, itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarasampi samanupassāmi yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, purisaraso. Purisaraso, bhikkhave, itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti.
Navama ṃ.

10 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekapho ṭṭ habbampi samanupass āmi ya ṃ eva ṃ itthiy ā citta
pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṃ, bhikkhave, purisaphoṭṭhabbo. Purisaphoṭṭhabbo, bhikkhave, itthiyā
cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Dasamaṃ.
Rūpādivaggo paṭhamo.
2. Nīvaraṇappahānavaggo
11 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannokāmacchando
uppajjati uppannokāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave,
subhanimittaṃ. Subhanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando
uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti. Paṭhamaṃ.
12 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannobyāpādo
uppajjati uppannobyāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave,
paṭighanimittaṃ. Paṭighanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo uppajjati
uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti. Dutiyaṃ.
13 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā
thinamiddhaṃ
[thīnamiddhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] uppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya
vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, arati tandī [tandi (ka.)] vijambhitā [vijambhikā (sī. syā.
kaṃ. pī.)] bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Līnacittassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṃ
uppajjati uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti. Tatiyaṃ.
14 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā
uddhaccakukkuccaṃ uppajjati uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati
yathayidaṃ, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva
uddhaccakukkuccaṃ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattatī’’ti. Catutthaṃ.
15 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāvicikicchā
uppajjati uppannāvicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave,
ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca
vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti. Pañcamaṃ.
16 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannokāmacchando
nuppajjati uppannokāmacchando pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, asubhanimittaṃ. Asubhanimittaṃ,
bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando
pahīyatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
17 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannobyāpādo
nuppajjati uppannobyāpādo pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, mettā cetovimutti. Mettaṃ, bhikkhave,
cetovimuttiṃ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo
pahīyatī’’ti. Sattamaṃ.
18 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā
thinamiddhaṃ nuppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, ārambhadhātu
nikkamadhātu parakkamadhātu. Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṃ
nuppajjati uppannañca thinamiddha ṃ pah īyat ī’’ ti. A ṭṭ hama ṃ.

19 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekadhammampi samanupass āmi yena anuppanna ṃ vā
uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave,
cetaso vūpasamo. Vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati
uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī’’ti. Navamaṃ.
20 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāvicikicchā
nuppajjati uppannāvicikicchā pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso,
bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā pahīyatī’’ti.
Dasamaṃ.
Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo.
3. Akammaniyavaggo
21 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ abhāvitaṃ
akammaniyaṃ hoti yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ
[yathayidaṃ cittaṃ (sī. pī.) evamuparipi] . Cittaṃ,
bhikkhave, abhāvitaṃ akammaniyaṃ hotī’’ti. Paṭhamaṃ.
22 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ
kammaniyaṃ hoti yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ kammaniyaṃ hotī’’ti.
Dutiyaṃ.
23 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ abhāvitaṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, abhāvitaṃ mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Tatiyaṃ.
24 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ mahato
atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Catutthaṃ.
25 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ abhāvitaṃ
apātubhūtaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, abhāvitaṃ
apātubhūtaṃ mahato anatthāya saṃvattatī’’ti. Pañcamaṃ.
26 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ pātubhūtaṃ
mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ pātubhūtaṃ
mahato atthāya saṃvattatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
27 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ abhāvitaṃ
abahulīkataṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave,
abhāvitaṃ abahulīkataṃ mahato anatthāya saṃvattatī’’ti. Sattamaṃ.
28 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ
mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ bahulīkataṃ
mahato atthāya saṃvattatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
29 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ abhāvitaṃ
abahulīkataṃ dukkhādhivahaṃ hoti yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, abhāvitaṃ
abahul īkata ṃ dukkh ādhivaha ṃ hot ī’’ ti. Navama ṃ.

30 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekadhammampi samanupass āmi ya ṃ eva ṃ bh āvita ṃ bahul īkata ṃ
sukhādhivahaṃ hoti yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ bahulīkataṃ
sukhādhivahaṃ hotī’’ti. Dasamaṃ.
Akammaniyavaggo tatiyo.
4. Adantavaggo
31 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, adantaṃ mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Paṭhamaṃ.
32 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ dantaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, dantaṃ mahato atthāya saṃvattatī’’ti.
Dutiyaṃ.
33 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ aguttaṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, aguttaṃ mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Tatiyaṃ.
34 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ guttaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, guttaṃ mahato atthāya saṃvattatī’’ti.
Catutthaṃ.
35 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ arakkhitaṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, arakkhitaṃ mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Pañcamaṃ.
36 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rakkhitaṃ mahato
atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, rakkhitaṃ mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
37 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ asaṃvutaṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, asaṃvutaṃ mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Sattamaṃ.
38 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ saṃvutaṃ mahato
atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, saṃvutaṃ mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
39 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ aguttaṃ
arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave,
adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattatī’’ti. Navamaṃ.
40 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ dantaṃ guttaṃ
rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave,
dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattatī’’ti. Dasamaṃ.
Adantavaggo catuttho.

5. Pa ṇihitaacchavaggo
41 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā
akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃbhecchati [bhijjissati (syā. kaṃ. ka.), bhejjati (sī.)
moggallānabyākaraṇaṃ passitabbaṃ]lohitaṃ vā uppādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu?
Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitena
cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ
kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Paṭhamaṃ.
42 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā
akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃbhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu?
Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitena
cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa
hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Dutiyaṃ.
43 . ‘‘Idhāhaṃ
[idāhaṃ (sī.)] , bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto
paricca pajānāmi – ‘imamhi ce ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ. ‘‘Cetopadosahetu pana, bhikkhave,
evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti.
Tatiyaṃ.
44 . ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi –
‘imamhi ce ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu?
Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ. ‘‘Cetopasādahetu pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Catutthaṃ.
45 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito
na passeyya sippisambukampi
[sippikasambukampi (ka.)] sakkharakaṭhalampi macchagumbampi
carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ kissa hetu? Āvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so
vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttariṃ
manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu?
Āvilattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Pañcamaṃ.
46 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre
ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ
kissa hetu? Anāvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu anāvilena
cittena attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttariṃ vā manussadhammā
alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Anāvilattā,
bhikkhave, cittassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
47 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici rukkhajātānaṃ phandano tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ
mudutāya ceva kammaññatāya ca. Evamevaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, nāññaṃ ekadhammampi
samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaññañca yathayidaṃ cittaṃ.
Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaññañca hotī’’ti. Sattamaṃ.
48 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ
yathayidaṃ cittaṃ. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ citta’’nti.
Aṭṭhamaṃ.
49 . ‘‘ Pabhassaramida ṃ, bhikkhave, citta ṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkili ṭṭ ha ’’ nti.

Navama ṃ.
50 . ‘‘Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamutta’’nti.
Dasamaṃ.
Paṇihitaacchavaggo pañcamo.
6. Accharāsaṅghātavaggo
51 . ‘‘Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ. Taṃ
assutavā puthujjano yathābhūtaṃ nappajānāti. Tasmā ‘assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthī’ti
vadāmī’’ti. Paṭhamaṃ.
52 . ‘‘Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṃ. Taṃ
sutavā ariyasāvako yathābhūtaṃ pajānāti. Tasmā ‘sutavato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthī’ti
vadāmī’’ti. Dutiyaṃ.
53 . ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ [mettaṃ cittaṃ (sī.),
mettacittaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] āsevati; ayaṃ vuccati, bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati
satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ
bahulīkarontī’’ti! Tatiyaṃ.
54 . ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ bhāveti; ayaṃ vuccati,
bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ
bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti! Catutthaṃ.
55 . ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ manasi karoti; ayaṃ vuccati,
bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ
bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti! Pañcamaṃ.
56 . ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbe te
manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva akusalā dhammā’’ti.
Chaṭṭhaṃ.
57 . ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te
manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva kusalā dhammā’’ti.
Sattamaṃ.
58 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, pamādo.
Pamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
59 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, appamādo.
Appamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Navamaṃ.
60 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhamm ā uppajjanti uppann ā vā kusal ā dhamm ā parih āyanti yathayida ṃ, bhikkhave, kosajja ṃ.

Kus ītassa, bhikkhave, anuppann ā ceva akusal ā dhamm ā uppajjanti uppann ā ca kusal ā dhamm ā
parihāyantī’’ti. Dasamaṃ.
Accharāsaṅghātavaggo chaṭṭho.
7. Vīriyārambhādivaggo
61 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, vīriyārambho
[viriyārambho (sī. syā. kaṃ. pī.)] . Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā
uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī’’ti. Paṭhamaṃ.
62 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, mahicchatā.
Mahicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Dutiyaṃ.
63 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, appicchatā.
Appicchassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Tatiyaṃ.
64 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, asantuṭṭhitā.
Asantuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Catutthaṃ.
65 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, santuṭṭhitā.
Santuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Pañcamaṃ.
66 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, ayonisomanasikāro.
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā
dhammā parihāyantī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
67 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro.
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā
dhammā parihāyantī’’ti. Sattamaṃ.
68 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, asampajaññaṃ.
Asampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
69 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, sampajaññaṃ.
Sampajānassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Navamaṃ.

70 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekadhammampi samanupass āmi yena anuppann ā vā akusal ā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, pāpamittatā.
Pāpamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Dasamaṃ.
Vīriyārambhādivaggo sattamo.
8. Kalyāṇamittādivaggo
71 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā.
Kalyāṇamittassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī’’ti. Paṭhamaṃ.
72 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo
akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogā, bhikkhave, akusalānaṃ
dhammānaṃ, ananuyogā kusalānaṃ dhammānaṃ anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā
ca kusalā dhammā parihāyantī’’ti. Dutiyaṃ.
73 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo
kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogā, bhikkhave, kusalānaṃ
dhammānaṃ, ananuyogā akusalānaṃ dhammānaṃ anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā
ca akusalā dhammā parihāyantī’’ti. Tatiyaṃ.
74 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannābojjhaṅgā
nuppajjanti uppannābojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṃ gacchanti yathayidaṃ, bhikkhave,
ayonisomanasikāro. Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā nuppajjanti uppannā
ca bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti. Catutthaṃ.
75 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannābojjhaṅgā
uppajjanti uppannābojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti yathayidaṃ, bhikkhave,
yonisomanasikāro. Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā uppajjanti uppannā ca
bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti. Pañcamaṃ.
76 . ‘‘Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṃ ñātiparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ, bhikkhave,
parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
77 . ‘‘Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṃ ñātivuddhi. Etadaggaṃ, bhikkhave, vuddhīnaṃ
yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Sattamaṃ.
78 . ‘‘Appamattikā esā, bhikkhave, parihāni yadidaṃ bhogaparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ, bhikkhave,
parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
79 . ‘‘Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṃ bhogavuddhi. Etadaggaṃ, bhikkhave,
vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘paññāvuddhiyā
vaddhissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Navamaṃ.

80 . ‘‘ Appamattik ā es ā, bhikkhave, parih āni yadida ṃ yasoparih āni. Eta ṃ patiki ṭṭ ha ṃ, bhikkhave,
parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānī’’ti. Dasamaṃ.
Kalyāṇamittādivaggo aṭṭhamo.
9. Pamādādivaggo
81 . ‘‘Appamattikā esā, bhikkhave, vuddhi yadidaṃ yasovuddhi. Etadaggaṃ, bhikkhave,
vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘paññāvuddhiyā
vaddhissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Paṭhamaṃ.
82 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya saṃvattatī’’ti.
Dutiyaṃ.
83 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya saṃvattatī’’ti.
Tatiyaṃ.
84 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, kosajjaṃ. Kosajjaṃ, bhikkhave, mahato anatthāya saṃvattatī’’ti.
Catutthaṃ.
85 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Pañcamaṃ.
86 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, mahicchatā. Mahicchatā, bhikkhave, mahato anatthāya saṃvattatī’’ti.
Chaṭṭhaṃ.
87 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, appicchatā. Appicchatā, bhikkhave, mahato atthāya saṃvattatī’’ti.
Sattamaṃ.
88 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, asantuṭṭhitā. Asantuṭṭhitā, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
89 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, santuṭṭhitā. Santuṭṭhitā, bhikkhave, mahato atthāya saṃvattatī’’ti.
Navama ṃ.
90 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, ayoniso manasikāro. Ayonisomanasikāro, bhikkhave, mahato
anatthāya saṃvattatī’’ti. Dasamaṃ.
91 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yonisomanasikāro, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Ekādasamaṃ.

92 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekadhammampi samanupass āmi yo eva ṃ mahato anatth āya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, asampajaññaṃ. Asampajaññaṃ, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Dvādasamaṃ.
93 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, sampajaññaṃ. Sampajaññaṃ, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Terasamaṃ.
94 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, pāpamittatā. Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Cuddasamaṃ.
95 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Pannarasamaṃ.
96 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ
dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ
mahato anatthāya saṃvattatī’’ti. Soḷasamaṃ.
97 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ
dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ
mahato atthāya saṃvattatī’’ti. Sattarasamaṃ.
Pamādādivaggo navamo.
10. Dutiyapamādādivaggo
98 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Paṭhamaṃ.
99 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Dutiyaṃ.
100 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, kosajjaṃ. Kosajjaṃ, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Tatiyaṃ.
101 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho, bhikkhave, mahato
atthāya saṃvattatī’’ti. Catutthaṃ.
102-109 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, mahicchatā…pe… appicchatāasantuṭṭhitā
santuṭṭhitā… ayonisomanasikāro… yonisomanasikāro… asampajaññaṃ… sampajaññaṃ
dvādasamaṃ.

110 . ‘‘ Bāhira ṃ , bhikkhave, a ṅganti karitv ā nāñña ṃ eka ṅgampi samanupass āmi ya ṃ eva ṃ mahato
anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, pāpamittatā. Pāpamittatā, bhikkhave, mahato anatthāya
saṃvattatī’’ti. Terasamaṃ.
111 . ‘‘Bāhiraṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ mahato
atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya
saṃvattatī’’ti. Cuddasamaṃ.
112 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo
kusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ
dhammānaṃ mahato anatthāya saṃvattatī’’ti. Pannarasamaṃ.
113 . ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ
mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo
akusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ
dhammānaṃ mahato atthāya saṃvattatī’’ti. Soḷasamaṃ.
114 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa
sammosāya antaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, pamādo. Pamādo, bhikkhave,
saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatī’’ti. Sattarasamaṃ.
115 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā
asammosāya anantaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, appamādo. Appamādo, bhikkhave,
saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatī’’ti. Aṭṭhārasamaṃ.
116 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa
sammosāya antaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, kosajjaṃ. Kosajjaṃ, bhikkhave,
saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatī’’ti. Ekūnavīsatimaṃ.
117 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā
asammosāya anantaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, vīriyārambho. Vīriyārambho,
bhikkhave, saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatī’’ti. Vīsatimaṃ.
118-128 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa
sammosāya antaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, mahicchatā…pe… appicchatā
asantuṭṭhitāsantuṭṭhitā… ayonisomanasikāro… yonisomanasikāro… asampajaññaṃ… sampajaññaṃ
pāpamittatā… kalyāṇamittatā… anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ
dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ
saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatī’’ti. Ekattiṃsatimaṃ.
129 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā
asammosāya anantaradhānāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ,
ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo
akusalānaṃ dhammānaṃ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatī’’ti.
Catukkoṭikaṃ niṭṭhitaṃ. Bāttiṃsatimaṃ.
130 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū
bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya
devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ
[tepimaṃ (sī.)]
saddhammaṃ antaradhāpentī’’ti. Tettiṃsatimaṃ.

131 . ‘‘ Ye te, bhikkhave, bhikkh ū dhamma ṃ adhammoti d īpenti te, bhikkhave, bhikkh ū
bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya
devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ
antaradhāpentī’’ti. Catuttiṃsatimaṃ.
132-139 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṃ vinayoti dīpenti…pe… vinayaṃ avinayoti
dīpenti…pe… abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… bhāsitaṃ
lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ
tathāgatenāti dīpenti…pe… āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… apaññattaṃ
tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti
dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya
ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ
saddhammaṃ antaradhāpentī’’ti. Dvācattālīsatimaṃ.
Dutiyapamādādivaggo dasamo.
11. Adhammavaggo
140 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū
bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentī’’ti
[thapentīti
(ka.)] . Paṭhamaṃ.
141 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū
bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentī’’ti. Dutiyaṃ.
142-149 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṃ avinayoti dīpenti…pe… vinayaṃ vinayoti
dīpenti…pe… abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… bhāsitaṃ
lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ
tathāgatenāti dīpenti…pe… āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… apaññattaṃ
tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti…pe… paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti
dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya
hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ
saddhammaṃ ṭhapentī’’ti. Dasamaṃ.
Adhammavaggo ekādasamo.
12. Anāpattivaggo
150 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṃ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya
paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te,
bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentī’’ti. Paṭhamaṃ.
151 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṃ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya
paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te,
bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentī’’ti. Dutiyaṃ.
152-159 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti…pe… garukaṃ
āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti…pe… aduṭṭhullaṃ

āpatti ṃ du ṭṭ hull ā ā patt īti d īpenti … pe … sāvasesa ṃ ā patti ṃ anavases ā ā patt īti d īpenti … pe …
anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti…pe… sappaṭikammaṃ āpattiṃ appaṭikammā āpattīti
dīpenti…pe… appaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammā āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū
bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya
devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ
antaradhāpentī’’ti. Dasamaṃ.
160 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṃ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū
bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentī’’ti. Ekādasamaṃ.
161 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṃ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya
paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te,
bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentī’’ti. Dvādasamaṃ.
162-169 . ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti… garukaṃ āpattiṃ
garukā āpattīti dīpenti… duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti… aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā
āpattīti dīpenti… sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti… anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti
dīpenti… sappaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammā āpattīti dīpenti… appaṭikammaṃ āpattiṃ
appaṭikammā āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno
janassa atth āya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṃ pasavanti, te
cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentī’’ti. Vīsatimaṃ.
Anāpattivaggo dvādasamo.
13. Ekapuggalavaggo
170 . ‘‘Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya
lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ
sammāsambuddho. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya
bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
171 . ‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamassa ekapuggalassa?
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvo dullabho
lokasmi’’nti.
172 . ‘‘Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo
ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke
uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso’’ti.
173 . ‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, kālakiriyā bahuno janassa anutappā
[ānutappā (sī.)] hoti.
Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave,
ekapuggalassa kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī’’ti.
174 . ‘‘Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo
appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṃ aggo. Katamo ekapuggalo? Tathāgato
arahaṃ sammāsambuddho. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati adutiyo
asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṃ aggo’’ti.
175 -186 . ‘‘ Ekapuggalassa , bhikkhave, p ātubh āvā mahato cakkhussa p ātubh āvo hoti, mahato

ālokassa p ātubh āvo hoti, mahato obh āsassa p ātubh āvo hoti, channa ṃ anuttariy āna ṃ pātubh āvo
hoti, catunnaṃ paṭisambhidānaṃ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti,
vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti,
anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hoti. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa
arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvā mahato cakkhussa
pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṃ
anuttariyānaṃ pātubhāvo hoti, catunnaṃ paṭisambhidānaṃ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti,
nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti,
sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hotī’’ti.
187 . ‘‘Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṃ tathāgatena anuttaraṃ
dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti yathayidaṃ, bhikkhave, sāriputto. Sāriputto,
bhikkhave, tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavattetī’’ti.
Ekapuggalavaggo terasamo.
14. Etadaggavaggo
1. Paṭhamavaggo
188 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ
aññāsikoṇḍañño’’
[aññātakoṇḍaññoti (ka.), aññākoṇḍañño (sī. syā. kaṃ. pī.)] .
189 . … Mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto.
190 . … Iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno.
191 . … Dhutavādānaṃ [dhutaṅgadharānaṃ (katthaci)] yadidaṃ mahākassapo.
192 . … Dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho.
193 . … Uccākulikānaṃ yadidaṃ bhaddiyo kāḷigodhāyaputto.
194 . … Mañjussarānaṃ yadidaṃ lakuṇḍaka [lakuṇṭaka (syā. kaṃ.)] bhaddiyo.
195 . … Sīhanādikānaṃ yadidaṃ piṇḍolabhāradvājo.
196 . … Dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto.
197 . … Saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccānoti.
Vaggo paṭhamo.
2. Dutiyavaggo
198 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ manomayaṃ kāyaṃ
abhinimminantānaṃ yadidaṃ cūḷapanthako’’ [cullapanthako (sī. syā. kaṃ. pī.)] .
199 . … Cetovivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ cūḷapanthako.

200 . … Saññ āviva ṭṭ akusal āna ṃ yadida ṃ mah āpanthako.
201 . … Araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūti.
202 . … Dakkhiṇeyyānaṃ yadidaṃ subhūti.
203 . … Āraññakānaṃ yadidaṃ revato khadiravaniyo.
204 . … Jhāyīnaṃ yadidaṃ kaṅkhārevato.
205 . … Āraddhavīriyānaṃ yadidaṃ soṇo koḷiviso.
206 . … Kalyāṇavākkaraṇānaṃ yadidaṃ soṇo kuṭikaṇṇo.
207 . … Lābhīnaṃ yadidaṃ sīvali.
208 . … Saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ vakkalīti.
Vaggo dutiyo.
3. Tatiyavaggo
209 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sikkhākāmānaṃ yadidaṃ rāhulo’’.
210 . … Saddhāpabbajitānaṃ yadidaṃ raṭṭhapālo.
211 . … Paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ yadidaṃ kuṇḍadhāno.
212 . … Paṭibhānavantānaṃ yadidaṃ vaṅgīso.
213 . … Samantapāsādikānaṃ yadidaṃ upaseno vaṅgantaputto.
214 . … Senāsanapaññāpakānaṃ yadidaṃ dabbo mallaputto.
215 . … Devatānaṃ piyamanāpānaṃ yadidaṃ pilindavaccho.
216 . … Khippābhiññānaṃ yadidaṃ bāhiyo dārucīriyo.
217 . … Cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo.
218 . … Paṭisambhidāpattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhitoti [mahākoṭṭhikoti (aññesu suttesu
marammapotthake)] .
Vaggo tatiyo.
4. Catutthavaggo
219 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando’’.

220 . … Satimantāna ṃ yadida ṃ ā nando.
221 . … Gatimantānaṃ yadidaṃ ānando.
222 . … Dhitimantānaṃ yadidaṃ ānando.
223 . … Upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando.
224 . … Mahāparisānaṃ yadidaṃ uruvelakassapo.
225 . … Kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī.
226 . … Appābādhānaṃ yadidaṃ bākulo [bakkulo (sī. syā. kaṃ. pī.)].
227 . … Pubbenivāsaṃ anussarantānaṃ yadidaṃ sobhito.
228 . … Vinayadharānaṃ yadidaṃ upāli.
229 . … Bhikkhunovādakānaṃ yadidaṃ nandako.
230 . … Indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando.
231 . … Bhikkhuovādakānaṃ yadidaṃ mahākappino.
232 . … Tejodhātukusalānaṃ yadidaṃ sāgato.
233 . … Paṭibhāneyyakānaṃ yadidaṃ rādho.
234 . … Lūkhacīvaradharānaṃ yadidaṃ mogharājāti.
Vaggo catuttho.
5. Pañcamavaggo
235 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ
mahāpajāpatigotamī’’.
236 . … Mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā.
237 . … Iddhimantīnaṃ yadidaṃ uppalavaṇṇā.
238 . … Vinayadharānaṃ yadidaṃ paṭācārā.
239 . … Dhammakathikānaṃ yadidaṃ dhammadinnā.
240 . … Jhāyīnaṃ yadidaṃ nandā.
241 . … Āraddhav īriy āna ṃ yadida ṃ so ṇā .

242 . … Dibbacakkhuk āna ṃ yadida ṃ bakulā [sakulā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)].
243 . … Khippābhiññānaṃ yadidaṃ bhaddā kuṇḍalakesā.
244 . … Pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ yadidaṃ bhaddā kāpilānī.
245 . … Mahābhiññappattānaṃ yadidaṃ bhaddakaccānā.
246 . … Lūkhacīvaradharānaṃ yadidaṃ kisāgotamī.
247 . … Saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ siṅgālakamātāti [sigālamātāti (sī. syā. kaṃ. pī.)].
Vaggo pañcamo.
6. Chaṭṭhavaggo
248 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānaṃ
yadidaṃ tapussabhallikā [tapassubhallikā (sī. pī.)]vāṇijā’’.
249 . … Dāyakānaṃ yadidaṃ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko.
250 . … Dhammakathikānaṃ yadidaṃ citto gahapati macchikāsaṇḍiko.
251 . … Catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ saṅgaṇhantānaṃ yadidaṃ hatthako āḷavako.
252 . … Paṇītadāyakānaṃ yadidaṃ mahānāmo sakko.
253 . … Manāpadāyakānaṃ yadidaṃ uggo gahapati vesāliko.
254 . … Saṅghupaṭṭhākānaṃ yadidaṃ hatthigāmako uggato gahapati.
255 . … Aveccappasannānaṃ yadidaṃ sūrambaṭṭho [sūro ambaṭṭho (sī. syā. kaṃ. pī.) surebandho
(ka.)].
256 . … Puggalappasannānaṃ yadidaṃ jīvako komārabhacco.
257 . … Vissāsakānaṃ yadidaṃ nakulapitā gahapatīti.
Vaggo chaṭṭho.
7. Sattamavaggo
258 . ‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantīnaṃ
yadidaṃ sujātā seniyadhītā’’ [senānī dhītā (sī. syā. kaṃ. pī.)].
259 . … Dāyikānaṃ yadidaṃ visākhā migāramātā.
260 . … Bahussutānaṃ yadidaṃ khujjuttarā.
261 . … Mettāvihārīnaṃ yadidaṃ sāmāvatī.

262 . … Jh āyīna ṃ yadida ṃ uttarānandam ātā.
263 . … Paṇītadāyikānaṃ yadidaṃ suppavāsā koliyadhītā.
264 . … Gilānupaṭṭhākīnaṃ yadidaṃ suppiyā upāsikā.
265 . … Aveccappasannānaṃ yadidaṃ kātiyānī.
266 . … Vissāsikānaṃ yadidaṃ nakulamātā gahapatānī.
267 . … Anussavappasannānaṃ yadidaṃ kāḷī upāsikā kulagharikā [kulagharikā (ka.)] ti.
Vaggo sattamo.
Etadaggavaggo cuddasamo.
15. Aṭṭhānapāḷi
1. Paṭhamavaggo
268 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci [kiñci (ka.)]
saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
269 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ
sukhato upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano
kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
270 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato
upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano kañci
dhammaṃ attato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
271 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā
voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā
voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
272 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā
voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano pitaraṃ jīvitā
voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
273 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṃ jīvitā
voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano arahantaṃ
jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
274 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa
paduṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
puthujjano tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
275 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya.
Netaṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano saṅghaṃ bhindeyya.

Ṭhānameta ṃ vijjatī’’ti.
276 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ
uddiseyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano aññaṃ
satthāraṃ uddiseyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
277 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto
sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ,
bhikkhave, vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā ekova arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya. Ṭhānametaṃ
vijjatī’’ti.
Vaggo paṭhamo.
2. Dutiyavaggo
278 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī
apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
279 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho. Netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho, etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho.
Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
280 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavattī. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
281-283 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī sakkattaṃ kāreyya…pe… mārattaṃ
kāreyya…pe… brahmattaṃ kāreyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
puriso sakkattaṃ kāreyya…pe… mārattaṃ kāreyya…pe… brahmattaṃ kāreyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
284 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko
nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho
akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
285-286 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīduccaritassa…pe… yaṃ
manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ,
bhikkhave, vijjati yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ
vijjatī’’ti.
Vaggo dutiyo.
3. Tatiyavaggo
287 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko
nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho
kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
288-289 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīsucaritassa…pe… manosucaritassa
aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave,
vijjati yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.

290 . ‘‘Aṭṭhānameta ṃ, bhikkhave, anavak āso ya ṃ kāyaduccaritasama ṅgī tannid ānā tappaccay ā
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho
etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
291-292 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīduccaritasamaṅgī…pe… yaṃ
manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ manoduccaritasamaṅgī
tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.
Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
293 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
294-295 . ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī…pe… yaṃ
manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ
manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
Vaggo tatiyo.
Aṭṭhānapāḷi pannarasamo.
16. Ekadhammapāḷi
1. Paṭhamavaggo
296 . ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya
abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Buddhānussati. Ayaṃ kho,
bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya
sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’’ti.
297 . ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya
abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Dhammānussati…pe…
saṅghānussati… sīlānussati… cāgānussati… devatānussati… ānāpānassati… maraṇassati…
kāyagatāsati… upasamānussati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya
virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’’ti.
Vaggo paṭhamo.
2. Dutiyavaggo
298 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā uppajjanti uppannāakusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti yathayidaṃ,
bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti
uppann ā ca akusalā dhamm ā bhiyyobh āvāya vepullāya sa ṃvattantī’’ti.

299 . ‘‘ Nāha ṃ, bhikkhave, añña ṃ ekadhammampi samanupass āmi yena anuppann ā vā kusal ā
dhammā uppajjanti uppannākusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti yathayidaṃ,
bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti
uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.
300 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannākusalā
dhammā nuppajjanti uppannākusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi.
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā
parihāyantī’’ti.
301 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāakusalā
dhammā nuppajjanti uppannāakusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, sammādiṭṭhi.
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā
dhammā parihāyantī’’ti.
302 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāmicchādiṭṭhi
uppajjati uppannāmicchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṃ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. Ayoniso,
bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi
pavaḍḍhatī’’ti.
303 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannāsammādiṭṭhi
uppajjati uppannāsammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. Yoniso,
bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī’’ti.
304 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena
[yenevaṃ (sī. syā. kaṃ.
pī.)] sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti yathayidaṃ,
bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti.
305 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti yathayidaṃ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhiyā,
bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.
306 . ‘‘Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ
samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ…pe… yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca
cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya
ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hissa [diṭṭhi hi (sī. syā. kaṃ. pī.)] , bhikkhave,
pāpikā. Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṃ vā kosātakibījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya pathaviyā
[paṭhaviyā (sī. syā. kaṃ. pī.)] nikkhittaṃ yañceva pathavirasaṃ upādiyati yañca āporasaṃ upādiyati
sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu? Bījaṃ hissa [vījaṃ (sī. syā.
kaṃ. pī.)] , bhikkhave, pāpakaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa
yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ…pe… yañca
manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca
saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa
hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā’’ti.
307 . ‘‘Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ
samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ…pe… yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca
cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya
sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. Seyyathāpi, bhikkhave,
ucchub īja ṃ vā sālib īja ṃ vā muddik ābīja ṃ vā all āya pathaviy ā nikkhitta ṃ yañceva pathavirasa ṃ

up ādiyati yañca āporasa ṃ up ādiyati sabba ṃ ta ṃ madhuratt āya s ātatt āya asecanakatt āya sa ṃvattati.
Taṃ kissa hetu? Bījaṃ hissa, bhikkhave, bhaddakaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa
purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca vacīkammaṃ…pe…
yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca
saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu?
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā’’ti.
Vaggo dutiyo.
3. Tatiyavaggo
308 . ‘‘Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya,
bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo? Micchādiṭṭhiko hoti
viparītadassano. So bahujanaṃ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṃ kho,
bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa
anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna’’nti.
309 . ‘‘Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya,
bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo? Sammādiṭṭhiko hoti
aviparītadassano. So bahujanaṃ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṃ kho,
bhikkhave, ekapuggalo loke upapajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa
atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
310 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ mahāsāvajjaṃ
yathayidaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, mahāsāvajjānī’’ti
[vajjānīti (sī.
syā. kaṃ.)] .
311 . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṃ bahujanaahitāya
paṭipanno bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ yathayidaṃ,
bhikkhave, makkhali moghapuriso. Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṃ [khipaṃ (sī. syā. kaṃ.
pī.)] uḍḍeyya [oḍḍeyya (sī.), ujjheyya (ka.)] bahūnaṃ macchānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya;
evamevaṃ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṃ maññe loke uppanno bahūnaṃ
sattānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā’’ti.
312 . ‘‘Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti
[samādāpeti (?)] yañca samādapeti
yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu?
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
313 . ‘‘Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito
tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṃ puññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave,
dhammassā’’ti.
314 . ‘‘Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye dāyakena mattā jānitabbā, no paṭiggāhakena. Taṃ
kissa hetu? Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
315 . ‘‘Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye paṭiggāhakena mattā jānitabbā, no dāyakena. Taṃ
kissa hetu? Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
316 . ‘‘Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so dukkhaṃ viharati. Taṃ kissa
hetu? Durakkh ātatt ā, bhikkhave, dhammass ā’’ ti.

317 . ‘‘ Sv ākkh āte, bhikkhave, dhammavinaye yo kus īto so dukkhaviharati. Ta ṃ kissa hetu?
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
318 . ‘‘Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so sukhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu?
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
319 . ‘‘Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so sukhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu?
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā’’ti.
320 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti; evamevaṃ kho ahaṃ,
bhikkhave, appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi’’.
321 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakampi muttaṃ duggandhaṃ hoti… appamattakopi kheḷo
duggandho hoti… appamattakopi pubbo duggandho hoti… appamattakampi lohitaṃ duggandhaṃ hoti;
evamevaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso
accharāsaṅghātamattampi’’.
Vaggo tatiyo.
4. Catutthavaggo
322 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ
vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ; atha kho etadeva bahutaraṃ
yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṃ
[khāṇukaṇḍakadhānaṃ (sī. pī.)]
pabbatavisamaṃ; evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā, atha kho eteva sattā bahutarā ye
odakā’’.
323 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteva sattā
bahutarā ye aññatra manussehi paccājāyanti.
Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; atha kho
eteva sattā bahutarā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu [milakkhūsu
(ka.)] .
324 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye paññavanto ajaḷā aneḷamūgā paṭibalā
subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṃ; atha kho eteva sattā bahutarā ye duppaññā jaḷā eḷamūgā na
paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṃ.
325 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ariyena paññācakkhunā samannāgatā; atha
kho eteva sattā bahutarā ye avijjāgatā sammūḷhā.
326 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgataṃ dassanāya; atha kho
eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgataṃ dassanāya.
327 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savanāya; atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savanāya.
328 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sutvā dhammaṃ dhārenti; atha kho eteva
satt ā bahutar ā ye sutv ā dhamma ṃ na dh ārenti.

329 . … Evameva ṃ kho, bhikkhave, appak ā te satt ā ye dh ātāna ṃ [dhat āna ṃ (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)]
dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye dhātānaṃ dhammānaṃ atthaṃ na
upaparikkhanti.
330 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye atthamaññāya dhammamaññāya
dhammānudhammaṃ paṭipajjanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye atthamaññāya dhammamaññāya
dhammānudhammaṃ na paṭipajjanti.
331 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṃvejaniyesu ṭhānesu saṃvijjanti; atha kho
eteva sattā bahutarā ye saṃvejaniyesu ṭhānesu na saṃvijjanti.
332 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṃviggā yoniso padahanti; atha kho eteva
sattā bahutarā ye saṃviggā yoniso na padahanti.
333 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vavassaggārammaṇaṃ karitvā labhanti
samādhiṃ [cittassa samādhiṃ (sī.)] labhanti cittassekaggataṃ [cittassekaggaṃ (sī.)] ; atha kho eteva sattā
bahutarā ye vavassaggārammaṇaṃ karitvā na labhanti samādhiṃ na labhanti cittassekaggataṃ.
334 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye annaggarasaggānaṃ lābhino; atha kho eteva
sattā bahutarā ye annaggarasaggānaṃ na lābhino, uñchena kapālābhatena yāpenti.
335 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa
lābhino; atha kho eteva sattā bahutarā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa na lābhino.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino
bhavissāmāti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbanti.
336-338 . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ
vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ; atha kho etadeva bahutaraṃ
yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evamevaṃ kho,
bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti, atha kho eteva sattā bahutarā ye
manussā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye
paccājāyanti’’.
339-341 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha
kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti…
pettivisaye paccājāyanti.
342-344 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho
eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti… pettivisaye
paccājāyanti.
345-347 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha
kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti… pettivisaye
paccājāyanti.
348-350 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti;
atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti…
pettivisaye paccājāyanti.
351-353 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha
kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti…

pettivisaye pacc ājāyanti.
354-356 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu
paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…
tiracchānayoniyā paccājāyanti… pettivisaye paccājāyanti.
357-359 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu
paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…
tiracchānayoniyā paccājāyanti… pettivisaye paccājāyanti.
360-362 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu
paccājāyanti; atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā
paccājāyanti… pettivisaye paccājāyanti.
363-365 . … Evamevaṃ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti;
atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti… tiracchānayoniyā paccājāyanti…
pettivisaye paccājāyanti.
Vaggo catuttho.
Jambudīpapeyyālo niṭṭhito.
Ekadhammapāḷi soḷasamo.
17. Pasādakaradhammavaggo
366-381 . ‘‘Addhamidaṃ, bhikkhave, lābhānaṃ yadidaṃ āraññikattaṃ [araññakattaṃ (sabbattha)]
…pe… piṇḍapātikattaṃ… paṃsukūlikattaṃ… tecīvarikattaṃ… dhammakathikattaṃ…
vinayadharattaṃ
[vinayadharakattaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] … bāhusaccaṃ… thāvareyyaṃ…
ākappasampadā… parivārasampadā… mahāparivāratā… kolaputtivaṇṇapokkharatā
kalyāṇavākkaraṇatā… appicchatā… appābādhatā’’ti.
Soḷasa pasādakaradhammā niṭṭhitā.
Pasādakaradhammavaggo sattarasamo.
18. Aparaaccharāsaṅghātavaggo
382 . ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati,
bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ
bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti!
383-389 . ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu dutiyaṃ jhānaṃ bhāveti…pe…
tatiyaṃ jhānaṃ bhāveti…pe… catutthaṃ jhānaṃ bhāveti…pe… mettaṃ cetovimuttiṃ bhāveti…pe…
karuṇaṃ cetovimuttiṃ bhāveti…pe… muditaṃ cetovimuttiṃ bhāveti…pe… upekkhaṃ cetovimuttiṃ
bhāveti…pe….
390-393 . Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ;
vedan āsu vedan ānupass ī viharati … pe … citte citt ānupass ī viharati … pe … dhammesu dhamm ānupass ī
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).