Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Chakkanipātapāḷi
Chakkanipātapāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (78 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāyo
Chakkanipātapāḷi
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Āhuneyyavaggo
1. Paṭhamaāhuneyyasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi
[dī. ni. 3.328; paṭi. ma. 3.17] ? Idha,
bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato
sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Jivhāya raṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā
dhammaṃ viññā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Imehi kho,
bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyaāhuneyyasuttaṃ
2. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi
[dī. ni. 3.356] ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ
tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi
ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ;
ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati
[parāmasati (ka.)] parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ
vatteti.
‘‘Dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca,
ye dūre santike ca.
‘‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti
pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ…
vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ…
amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ…
asam āhita ṃ vā citta ṃ… vimutta ṃ vā citta ṃ… avimutta ṃ vā citta ṃ avimutta ṃ cittanti paj ānāti.
‘‘ Anekavihita ṃ pubbeniv āsa ṃ anussarati, seyyathida ṃ –ekampi j āti ṃ dvepi j ātiyo … pe … . Iti
sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
‘‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati.
‘‘Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Indriyasuttaṃ
3. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhindriyena, vīriyindriyena, satindriyena,
samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi
samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Balasuttaṃ
4. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena,
paññābalena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu
āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamaājānīyasuttaṃ
5. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo
saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, vaṇṇasampanno ca hoti. Imehi
kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño
aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ,
khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, khamo dhammānaṃ.
Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Dutiya ājānīyasutta ṃ
6. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo
hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ,
balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo
rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo
dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Tatiyaājānīyasuttaṃ
7. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo
hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ,
javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo
rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ…
pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo
hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Sattamaṃ.
8. Anuttariyasuttaṃ
8.
[dī. ni. 3.327] ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ,
savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ – imāni
kho, bhikkhave, cha anuttariyānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Anussatiṭṭhānasuttaṃ
9. [dī. ni. 3.327] ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati,
dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati – imāni kho, bhikkhave, cha
anussatiṭṭhānānī’’ti. Navamaṃ.
10. Mahānāmasuttaṃ
10 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho
mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yo so, bhante, ariyasāvako
āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṃ viharatī’’ti?
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharati. [a.
ni. 11.11] Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyu ṭṭ hita ṃ citta ṃ hoti; ujugatamevassa tasmi ṃ samaye citta ṃ hoti tath āgata ṃ ā rabbha.
Ujugatacitto kho pana, mah ānāma, ariyas āvako labhati atthaveda ṃ, labhati dhammaveda ṃ, labhati
dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo
sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya
pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno
buddhānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo
sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye
ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhita pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno dhammānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa
bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti;
ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma,
ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ.
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ
samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati,
sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni
akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, mahānāma,
samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno sīlānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata
me! Yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi
muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye
ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti cāgaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṃ bhāveti – ‘santi devā cātumahārājikā
[cātummah ārājik ā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , santi dev ā tāvati ṃsā, santi dev ā yāmā, santi dev ā tusit ā, santi dev ā
nimm ānaratino, santi dev ā paranimmitavasavattino, santi dev ā brahmak āyik ā, santi dev ā tatuttari
[tatuttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), taduttari (ka.) a. ni. 6.25; visuddhi. 1.162 passitabbaṃ]. Yathārūpāya
saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā [tattha uppannā (sī.), tatthūpapannā (syā.
kaṃ.), tatthupapannā (a. ni. 3.71)] , mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena
samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena
sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati.
Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo
saṃvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā
paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca
sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti tā devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)]
pajāya abyāpajjo [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)] viharati, dhammasotaṃ samāpanno devatānussatiṃ
bhāveti’’’.
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharatī’’ti.
Dasamaṃ.
Āhuneyyavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Dve āhuneyyā indriya, balāni tayo ājānīyā;
Anuttariya anussatī, mahānāmena te dasāti.
2. Sāraṇīyavaggo
1. Paṭhamasāraṇīyasuttaṃ
11 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā
[sārāṇīyā (sī. syā. kaṃ. pī.)] . Katame cha? Idha,
bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu
āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu
āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso
pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi
sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato
viharati sabrahmac ārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo s āra ṇī yo.
‘‘ Puna capara ṃ , bhikkhave, bhikkhu y āya ṃ di ṭṭ hi ariy ā niyy ānik ā niyy āti takkarassa samm ā
dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyasāraṇīyasuttaṃ
12 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ
paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo
saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti…pe… mettaṃ
manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo
piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso
pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi
sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā
ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato
viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya
avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya
saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Nissāraṇīyasuttaṃ
13 . ‘‘Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ
vadeyya – ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā
susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo –
‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi
bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya
bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo
cittaṃ pariyādāya ṭhassati
[ṭhassatīti (sabbattha) dī. ni. 3.326 passitabbaṃ], netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimuttī’’’ti [mettācetovimutti (sabbattha)] .
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā
yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti.
So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu
bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā
yānīkat ā vatthukat ā anu ṭṭ hit ā paricit ā susam āraddh ā; atha ca pana me arati citta ṃ pariy ādāya
tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā
bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā
bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ
hotī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ [vigate (syā.)] ,
ayamahamasmīti ca [ayaṃ cakāro dī. ni. 3.326 natthi] na samanupassāmi; atha ca pana me
vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā,
evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ
vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato;
atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa yadidaṃ asmīti mānasamugghāto’ti. Imā kho,
bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo’’ti. Tatiyaṃ.
4. Bhaddakasuttaṃ
14 . Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, bhikkhavo’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te
bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
‘‘Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ
maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā [kālaṃkiriyā (ka.) a. ni. 3.110] . Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā
vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā
kālakiriyā?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti
bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṃ anuyutto, saṅgaṇikārāmo
hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, saṃsaggārāmo hoti saṃsaggarato saṃsaggārāmataṃ
anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā
tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā
kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi
[na pahāsi (sī. syā. kaṃ. pī.)]
sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’’’.
‘‘Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ
mara ṇaṃ hoti, bhaddik ā kālakiriy ā. Kathañc āvuso, bhikkhu tath ā tath ā vih āra ṃ kappeti yath ā
yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na
bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṃ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato
niddārāmataṃ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na
saṃsaggārāmo hoti na saṃsaggarato na saṃsaggārāmataṃ anuyutto, na papañcārāmo hoti na
papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā
yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso –
‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’’ti.
‘‘Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;
Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
‘‘Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;
Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttara’’nti. catutthaṃ;
5. Anutappiyasuttaṃ
15 . Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti
yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ
kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti…
pe… niddārāmo hoti… saṅgaṇikārāmo hoti… saṃsaggārāmo hoti… papañcārāmo hoti papañcarato
papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa
vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi
sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’’’.
‘‘Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā
ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato
kālakiriyā ananutappā hoti?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na
bhassārāmo hoti…pe… na niddārāmo hoti… na saṅgaṇikārāmo hoti… na saṃsaggārāmo hoti… na
papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā
vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso –
‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’’ti.
‘‘Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;
Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
‘‘Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;
Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttara’’nti. pañcamaṃ;
6. Nakulapitusuttaṃ
16 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire
[suṃsumāragire (sī. pī.),
saṃsumāragire (katthaci)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena nakulapitā gahapati
ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho nakulamātā gahapatānī nakulapitaraṃ gahapatiṃ
etadavoca –
‘‘ M ā kho tva ṃ , gahapati, s āpekkho [s āpekho (p ī. ka.)] k ālamak āsi. Dukkh ā, gahapati, s āpekkhassa
kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na
nakulamātā gahapatānī mamaccayena sakkhissati [na sakkhissati (sī. syā. kaṃ.), sakkoti (pī. ka.)] dārake
posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharitu’nti [sandharitunti (ka.), saṇṭharituṃ (syā.)] . Na kho panetaṃ, gahapati,
evaṃ daṭṭhabbaṃ. Kusalāhaṃ, gahapati, kappāsaṃ kantituṃ veṇiṃ olikhituṃ. Sakkomahaṃ, gahapati,
tavaccayena dārake posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharituṃ. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho
kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena aññaṃ gharaṃ
[bhattāraṃ (syā. kaṃ.), vīraṃ (sī.)] gamissatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tvañceva
kho, gahapati, jānāsi ahañca, yaṃ no [yadā te (sī.), yathā (syā.), yathā no (pī.)] soḷasavassāni
gahaṭṭhakaṃ brahmacariyaṃ samāciṇṇaṃ [samādinnaṃ (sī.)] . Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho
kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena na dassanakāmā
bhavissati bhagavato na dassanakāmā bhikkhusaṅghassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ
daṭṭhabbaṃ. Ahañhi, gahapati, tavaccayena dassanakāmatarā ceva bhavissāmi bhagavato,
dassanakāmatarā ca bhikkhusaṅghassa. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā,
gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sīlesu
[nakulamātā… na sīlesu (sī. pī.)] paripūrakārinī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā
kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, ahaṃ tāsaṃ aññatarā.
Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati
susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ,
gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā
sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī lābhinī [nakulamātā
gahapatānī na lābhinī (pī.)] ajjhattaṃ cetosamathassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ.
Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa,
ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati,
sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī imasmiṃ dhammavinaye
ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā
aparappaccayā satthusāsane viharatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā kho,
gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā
patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā
satthusāsane viharanti, ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā gahapati
sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā’’ti.
Atha kho nakulapituno gahapatissa nakulamātarā
[nakulamātāya (sī. syā.), nakulamātuyā (ka.)]
gahapatāniyā iminā ovādena ovadiyamānassa so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi [vuṭṭhāti
(ka.)] ca nakulapitā gahapati tamhā ābādhā; tathā pahīno ca pana nakulapituno gahapatissa so ābādho
ahosi. Atha kho nakulapitā gahapati gilānā vuṭṭhito [‘‘gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito, bhāvappadhāno hi
aya ṃ niddeso ’’ ti ṭī kāsa ṃ va ṇṇ an ā]aciravu ṭṭ hito gelaññ ā da ṇḍ amolubbha yena bhagav ā tenupasa ṅkami;
upasa ṅkamitv ā bhagavanta ṃ abhiv ādetv ā ekamanta ṃ nis īdi. Ekamanta ṃ nisinna ṃ kho
nakulapitaraṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā
atthakāmā ovādikā anusāsikā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā sīlesu
paripūrakāriniyo, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī
odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho,
gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā
assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti,
nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā
gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Soppasuttaṃ
17 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho
mahāmoggallāno…pe… āyasmāpi kho mahākassapo… āyasmāpi kho mahākaccāyano… āyasmāpi kho
mahākoṭṭhiko
[mahākoṭṭhito (sī. pī.)] … āyasmāpi kho mahācundo… āyasmāpi kho mahākappino…
āyasmāpi kho anuruddho… āyasmāpi kho revato… āyasmāpi kho ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā
vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ nisajjāya vītināmetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Tepi kho
āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsu. Ye pana tattha bhikkhū
navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ te yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supiṃsu.
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena te bhikkhū yāva
sūriyuggamanā kākacchamāne supante. Disvā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte
āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
‘‘Kahaṃ nu kho, bhikkhave, sāriputto? Kahaṃ mahāmoggallāno? Kahaṃ mahākassapo? Kahaṃ
mahākaccāyano? Kahaṃ mahākoṭṭhiko? Kahaṃ mahācundo? Kahaṃ mahākappino? Kahaṃ anuruddho?
Kahaṃ revato? Kahaṃ ānando? Kahaṃ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā’’ti? ‘‘Tepi kho, bhante,
āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsū’’ti. ‘‘Kena no
[kena no
(ka.), ke nu (katthaci)] tumhe, bhikkhave, therā bhikkhū nāgatāti [bhikkhū navā (sī. syā. kaṃ. pī.),
bhikkhū gatāti (?)] yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supatha? Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu
tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto [muddhābhisitto (ka.)] yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā
piyo manāpo’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva
diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ
middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā piyo manāpo’’’ti.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘raṭṭhiko…pe…
pettaṇiko… senāpatiko… gāmagāmaṇiko
[gāmagāmiko (sī. pī.)] … pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ kārento
pūgassa vā piyo manāpo’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave,
neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ
anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ vā kārento pūgassa vā piyo manāpo’’’ti.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā
yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane
amattaññū jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ
bodhipakkhiy āna ṃ [bodhapakkhiy āna ṃ (sī.), bodhapakkhik āna ṃ (pī.)] dhamm āna ṃ
bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave!
Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū
jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ
dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’’’ti.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane
mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ
bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ, bhāvanānuyogamanuyuttā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave,
sikkhitabba’’nti. Sattamaṃ.
8. Macchabandhasuttaṃ
18 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Addasā
kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṃ padese macchikaṃ macchabandhaṃ macche
vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānaṃ. Disvā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane
nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ macchikaṃ
macchabandhaṃ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāna’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘macchiko macchabandho
macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī
vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.
‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘macchiko macchabandho
macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī
vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so,
bhikkhave, macche vajjhe vadhāyupanīte
[vadhāyānīte (syā. kaṃ.), vadhāya nīte (ka.)] pāpakena
manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī,
na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘goghātako gāvo vadhitvā
vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā
bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu,
bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā
vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī
vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, gāvo vajjhe
vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na
yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati’’.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘orabbhiko…pe… sūkariko
[sokariko (syā.)] …pe… sākuṇiko…pe… māgaviko mage [mige (syā. kaṃ.)] vadhitvā vadhitvā
vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī
vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi
kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘māgaviko mage vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena
kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, mage vajjhe vadhāyupanīte
pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na
bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati. Te hi (nāma)
[( ) bahūsu natthi] so, bhikkhave,
tiracchānagate pāṇe vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhamāno [manasānupekkhati, tasmā
so (sy ā. ka.)] neva hatthiy āyī bhavissati [hoti (sy ā. ka.)] na assay āyī na rathay āyī na y ānay āyī na
bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasissati [ajjhāvasati (syā. ka.)] . Ko pana vādo yaṃ
manussabhūtaṃ vajjhaṃ vadhāyupanītaṃ pāpakena manasānupekkhati! Tañhi tassa [taṃ hissa (pī. ka.)] ,
bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamamaraṇassatisuttaṃ
19 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike [nādike (sī. syā. kaṃ. pī.) a. ni. 8.73] viharati giñjakāvasathe.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti
mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassati’’nti?
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me
kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ
assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato
sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā
[saṅkharitvā (ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti.
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā [saṃharitvā
(ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ,
bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā
assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante,
bhāvemi maraṇassati’’nti.
Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘yo cāyaṃ [yvāyaṃ (pī. ka.)] , bhikkhave, bhikkhu
evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi
kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘ Yo c āya ṃ [yop āya ṃ (ka.)] , bhikkhave, bhikkhu eva ṃ mara ṇassati ṃ bh āveti – ‘ aho vat āha ṃ
divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ
assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu
vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā viharanti dandhaṃ maraṇassatiṃ
bhāventi āsavānaṃ khayāya.
‘‘Yo ca khvāyaṃ [yopāyaṃ (ka.)] , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ
tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi
kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu
vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṃ maraṇassatiṃ
bhāventi āsavānaṃ khayāya.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇassatiṃ
bhāvessāma āsavānaṃ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Navamaṃ.
10. Dutiyamaraṇassatisuttaṃ
20 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
‘‘maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti
mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā?
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya
[paṭigatāya (ka.) a. ni. 8.74] iti
paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ
ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā
papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya,
satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave,
bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu
rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’’’ti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā
appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā
tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca
appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā
dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva
pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
‘‘ Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiy ā nikkhant āya divase patihite iti pa ṭisañcikkhati – ‘ bahuk ā
kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ
ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me
bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā
kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti
paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ
karontassa antarāyāyā’’’ti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā
appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā
tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca
appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā
dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva
pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave,
maraṇassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti.
Dasamaṃ.
Sāraṇīyavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve sāraṇī nisāraṇīyaṃ, bhaddakaṃ anutappiyaṃ;
Nakulaṃ soppamacchā ca, dve honti maraṇassatīti.
3. Anuttariyavaggo
1. Sāmakasuttaṃ
21 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇiyāyaṃ. Atha kho aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā
devatā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā,
bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī’’ti.
Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave,
sā devatā maṃ etadavoca – ‘tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo?
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya
sa ṃvattant ī’ti. Idamavoca, bhikkhave, s ā devat ā. Ida ṃ vatv ā ma ṃ abhiv ādetv ā padakkhi ṇaṃ katv ā
tatthevantaradh āyi. Tesa ṃ vo [kho (ka.)] , bhikkhave, al ābh ā tesa ṃ dulladdha ṃ, ye vo devat āpi
jānanti kusalehi dhammehi parihāyamāne’’.
‘‘Aparepi, bhikkhave, tayo parihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi
karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca
– ‘‘katame ca, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā? Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā – ime
kho, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā’’.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi
dhammehi parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ parihāyissanti
kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci,
bhikkhave, etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyanti
kusalehi dhammehī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Aparihāniyasuttaṃ
22 . ‘‘Chayime, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha…pe… katame ca,
bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na
saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā – ime kho, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva
chahi dhammehi na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ na
parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi
dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi
dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Bhayasuttaṃ
23 . ‘‘‘Bhaya’nti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘dukkha’nti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ; ‘rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ; ‘saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ.
‘‘Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhaya’nti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave,
chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati,
tasmā ‘bhaya’nti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti…pe… rogoti…
gaṇḍoti… saṅgoti… paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave,
chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati,
tasmā ‘paṅko’ti kāmānametaṃ adhivacana’’nti.
‘‘Bhayaṃ dukkhaṃ rogo gaṇḍo, saṅgo paṅko ca ubhayaṃ;
Ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano.
‘‘Upādāne bhayaṃ disvā, jātimaraṇasambhave;
Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye.
‘‘Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā;
Sabbaverabhayātītā
[sabbe verabhayātītā (syā.)] , sabbadukkhaṃ upaccagu’’nti. tatiyaṃ;
4. Himavantasutta ṃ
24 . ‘‘ Chahi, bhikkhave, dhammehi samann āgato bhikkhu himavanta ṃ pabbatar āja ṃ pad āleyya, ko
pana vādo chavāya avijjāya! Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo
hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo
[kallatākusalo (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 3.665 passitabbaṃ]hoti, samādhissa gocarakusalo hoti,
samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu
himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā’’ti! Catutthaṃ.
5. Anussatiṭṭhānasuttaṃ
25 . ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako
tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ,
bhikkhave, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ
samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ
kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā
visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…
pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati,
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho,
bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako
saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho,
bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe…
samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ
samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti
kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā
evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me! Suladdhaṃ vata
me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ…pe… evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā
tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā
paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya
samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena
sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi
tathārūpā paññā saṃvijjatī’’’ ti.
‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca
cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti, nikkhanta ṃ mutta ṃ vu ṭṭ hita ṃ gedhamh ā. ‘Gedho ’ti kho, bhikkhave, pañcanneta ṃ
kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā
visujjhanti. Imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Mahākaccānasuttaṃ
26 . Tatra kho āyasmā mahākaccāno bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhave’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te
bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca – ‘‘acchariyaṃ,
āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya
dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cha
anussatiṭṭhānāni.
‘‘Katamāni cha? Idhāvuso, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā …pe… satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe…
paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa
tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā.
‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso
ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho,
āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako
saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe…
samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ
samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti
kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso
ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho,
āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata
me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano cāgaṃ
anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyas āvako sabbaso ākāsasamena cetas ā viharati vipulena mahaggatena appam āṇ ena averena
aby āpajjena. Idampi kho, āvuso, āramma ṇaṃ karitv ā evamidhekacce satt ā visuddhidhamm ā
bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā…
pe… tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi
tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena…pe… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā
devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye
ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Acchariyaṃ, āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ
samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,
yadidaṃ cha anussatiṭṭhānānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamasamayasuttaṃ
27 . Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu
kho, bhante, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti? ‘‘Chayime, bhikkhu,
samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ’’.
‘‘Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa
manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati
byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, byāpādapariyuṭṭhitena
cetasā viharāmi byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi.
Sādhu vata me, āyasmā, byāpādassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
byāpādassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati
thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ
samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa
nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ
desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu,
tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati
uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissara ṇaṃ yath ābh ūta ṃ
nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho,
āvuso, uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca
uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā,
uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, catuttho samayo manobhāvanīyassa
bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati
vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, āvuso, vicikicchāpariyuṭṭhitena
cetasā viharāmi vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi.
Sādhu vata me, āyasmā, vicikicchāya pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
vicikicchāya pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, pañcamo samayo manobhāvanīyassa
bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo
bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā,
āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ
deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Ime
kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti. Sattamaṃ.
8. Dutiyasamayasuttaṃ
28 . Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho
tesaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ
sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamitu’’nti?
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca – ‘‘yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya
upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, cārittakilamathopissa tasmiṃ samaye
appaṭippassaddho hoti, bhattakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā so asamayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, yadevassa divā samādhinimittaṃ manasikataṃ
hoti tadevassa tasmi ṃ samaye samud ācarati. Tasm ā so asamayo manobh āvan īyassa bhikkhuno
dassan āya upasa ṅkamitu ṃ . Yasmi ṃ , āvuso, samaye manobh āvan īyo bhikkhu rattiy ā
paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ
satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyissa tasmiṃ samaye kāyo hoti phāsussa hoti buddhānaṃ
sāsanaṃ manasi kātuṃ. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte āyasmā mahākaccāno there bhikkhū etadavoca – ‘‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato
sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya
upasaṅkamituṃ’’’.
‘‘Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa
manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati…pe…
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati…
vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati… yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā
āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāti na passati, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu
upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ na jānāmi na passāmi. Sādhu vata me āyasmā
āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ
deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘ime kho, bhikkhu, cha
samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’’nti. Aṭṭhamaṃ.
9. Udāyīsuttaṃ
29 . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti?
Evaṃ vutte āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu
kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti? Dutiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā
āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti? Tatiyampi kho āyasmā udāyī
tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso udāyi, āmantesī’’ti.
‘‘Suṇomahaṃ, āvuso ānanda, bhagavato. Idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati
–seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhāna’’nti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda – ‘nevāyaṃ
udāyī moghapuriso adhicittaṃ anuyutto viharatī’ti. Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’ti?
‘‘Pañca, bhante, anussatiṭṭhānāni. Katamāni pañca? Idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe…
tatiya ṃ jh āna ṃ upasampajja viharati. Ida ṃ , bhante, anussati ṭṭ hāna ṃ eva ṃ bh āvita ṃ eva ṃ
bahulīkataṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divā saññaṃ adhiṭṭhāti, yathā divā
tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā; iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.
Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā
tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā
dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī. pī.) dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ
hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ
pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ
evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ kāmarāgappahānāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ [chaḍḍitaṃ
(sī. syā. pī.)] ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ.
So imameva kāyaṃ evaṃ [evanti idaṃ satipaṭṭhānasuttādīsu natthi] upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’’ti [etaṃ anatītoti (sī.)] .
‘‘Seyyathāpi vā pana [seyyathā vā pana (syā.)] passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā
khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ siṅgālehi
[sigālehi (sī.)] vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. So imameva kāyaṃ evaṃ
upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’’ti.
‘‘Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ
nhārusambandhaṃ…pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ…
aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ. Aṭṭhikāni apagatasambandhāni
disāvidisāvikkhittāni
[disāvidisāsu vikkhittāni (sī.)] , aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena
ja ṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ [kaṭaṭṭhikaṃ (sī.)] aññena [piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena
sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)] phāsukaṭṭhikaṃ aññena
piṭṭhikaṇṭakaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena
dantakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ
[piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ
aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)] , aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇappaṭibhāgāni [saṅkhavaṇṇūpanibhāni (sī.
syā. pī.)] aṭṭhikāni puñjakitāni [puñjakatāni (pī.)] terovassikāni aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So
imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti.
Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ asmimānasamugghātāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ anekadhātupaṭivedhāya
saṃvattati. Imāni kho, bhante, pañca anussatiṭṭhānānī’’ti.
‘‘Sādhu, sādhu, ānanda! Tena hi tvaṃ, ānanda, idampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi.
Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamati satova tiṭṭhati satova nisīdati satova seyyaṃ
kappeti satova kammaṃ adhiṭṭhāti. Idaṃ, ānanda, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ
satisampajaññāya saṃvattatī’’ti. Navamaṃ.
10. Anuttariyasuttaṃ
30 . ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ,
lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyanti.
‘‘ Katamañca , bhikkhave, dassan ānuttariya ṃ ? Idha, bhikkhave, ekacco hatthiratanampi dassan āya
gacchati, assaratanampi dassanāya gacchati, maṇiratanampi dassanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana
dassanāya gacchati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ dassanāya
gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, dassanaṃ; netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, dassanaṃ
hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā
tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno,
etadānuttariyaṃ, bhikkhave, dassanānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ [sokapariddavānaṃ
(sī.)] samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya [atthagamāya (sī.)] ñāyassa adhigamāya
nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dassanānuttariyaṃ. Iti
dassanānuttariyaṃ.
‘‘Savanānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bherisaddampi [bherisaddassapi (ka.)
evaṃ vīṇāsaddampiiccādīsupi] savanāya gacchati, vīṇāsaddampi savanāya gacchati, gītasaddampi
savanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana savanāya gacchati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammassavanāya gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, savanaṃ;
netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, savanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ
anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya
gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, savanānaṃ
sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa
adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā
dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, savanānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ.
‘‘Lābhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi labhati, dāralābhampi
labhati, dhanalābhampi labhati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ labhati, samaṇe vā brāhmaṇe vā
micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaṃ paṭilabhati. Attheso, bhikkhave, lābho; neso natthīti vadāmi.
So ca kho eso, bhikkhave, lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, na nibbidāya na
virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho,
bhikkhave, tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato
abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, lābhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ
samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,
yadidaṃ tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato
abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, lābhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ,
lābhānuttariyaṃ.
‘‘Sikkhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco hatthismimpi sikkhati, assasmimpi
sikkhati, rathasmimpi sikkhati, dhanusmimpi sikkhati, tharusmimpi sikkhati, uccāvacaṃ vā pana
sikkhati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa
[micchāpaṭipattiṃ (ka.)]
sikkhati. Atthesā, bhikkhave, sikkhā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, sikkhā hīnā gammā
pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya
na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatappavedite dhammavinaye
adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo
ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, sikkhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā
sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa
sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati,
adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave,
sikkhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ.
‘‘ Pāricariy ānuttariyañca katha ṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco khattiyampi paricarati,
brāhmaṇampi paricarati, gahapatimpi paricarati, uccāvacaṃ vā pana paricarati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ paricarati. Atthesā, bhikkhave, pāricariyā; nesā natthīti vadāmi.
Sā ca kho esā, bhikkhave, pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya…
pe… na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, pāricariyānaṃ
sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa
adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, pāricariyānuttariyaṃ.
Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ.
‘‘Anussatānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi anussarati,
dāralābhampi anussarati, dhanalābhampi anussarati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ anussarati, samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ anussarati. Atthesā, bhikkhave, anussati; nesā
natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya
saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho
niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, anussatīnaṃ sattānaṃ visuddhiyā
sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa
sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo
ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anussatānuttariyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha
anuttariyānī’’ti.
‘‘Ye dassanānuttaraṃ laddhā
[ye dassanavaraṃ laddhā (sī. pī.), dassanānuttariyaṃ laddhā
(syā. kaṃ.)] , savanañca anuttaraṃ;
Lābhānuttariyaṃ laddhā, sikkhānuttariye ratā [anuttariyaṃ tathā (ka.)] .
‘‘Upaṭṭhitā pāricariyā, bhāvayanti anussatiṃ;
Vivekappaṭisaṃyuttaṃ, khemaṃ amatagāminiṃ.
‘‘Appamāde pamuditā, nipakā sīlasaṃvutā;
Te ve kālena paccenti
[paccanti (syā. ka.)] , yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti. dasamaṃ;
Anuttariyavaggo [sāmakavaggo (ka.)] tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Sāmako aparihāniyo, bhayaṃ himavānussati;
Kaccāno dve ca samayā, udāyī anuttariyenāti.
4. Devatāvaggo
1. Sekhasuttaṃ
31 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame cha?
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane
amattaññutā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Na
kamm ārāmat ā, na bhass ārāmat ā, na nidd ārāmat ā, na sa ṅga ṇik ārāmat ā, indriyesu guttadv ārat ā, bhojane
mattaññut ā – ime kho , bhikkhave, cha dhamm ā sekhassa bhikkhuno aparih ānāya sa ṃ vattant ī’’ ti.
Paṭhamaṃ.
2. Paṭhamaaparihānasuttaṃ
32 . Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā,
dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā
[paṭisandhāragāravatā (ka.)] – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti.
Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave,
sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame
cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā,
paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca,
bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. dutiyaṃ;
3. Dutiyaaparihānasuttaṃ
33 . ‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ
jetavana ṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno
aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā,
sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya
saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. tatiyaṃ;
4. Mahāmoggallānasuttaṃ
34 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi –
‘‘katamesānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
[sotāpannāmhā (sī.), sotāpannāmha (syā.
kaṃ. pī.)] avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? Tena kho pana samayena tisso nāma
bhikkhu adhunākālaṅkato aññataraṃ brahmalokaṃ upapanno hoti. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti – ‘‘tisso
brahmā mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ
[sammiñjitaṃ (sī.
sy ā. ka ṃ . pī.)] vā bāha ṃ pas āreyya pas ārita ṃ vā bāha ṃ samiñjeyya, evameva ṃ – jetavane
antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ
dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘ehi kho, mārisa
moggallāna; svāgataṃ [sāgataṃ (sī.)] , mārisa moggallāna; cirassaṃ kho, mārisa moggallāna; imaṃ
pariyāyamakāsi, yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi
kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahāmoggallāno
etadavoca –
‘‘Katamesānaṃ kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Cātumahārājikānaṃ kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti –
‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ
cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena
asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā
ariyakantehi sīlehi asamannāgatā na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā
buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe
aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Cātumahārājikānaññeva nu kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti udāhu tāvatiṃsānampi devānaṃ…pe… yāmānampi
devānaṃ… tusitānampi devānaṃ… nimmānaratīnampi devānaṃ… paranimmitavasavattīnampi
devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti?
‘‘Paranimmitavasavattīnampi kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ
paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe
aveccappasādena asamannāgatā, dhamme aveccappasādena asamannāgatā, saṅghe aveccappasādena
asamannāgatā, ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna,
paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena
samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā tesaṃ evaṃ
ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā –
‘‘seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya,
evamevaṃ – ‘brahmaloke antarahito jetavane pāturahosī’’’ti. Catutthaṃ.
5. Vijjābhāgiyasuttaṃ
35 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā,
dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā
vijj ābh āgiy ā’’ ti. Pañcama ṃ .
Aṅguttaranikāyo
Chakkanipātapāḷi
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Āhuneyyavaggo
1. Paṭhamaāhuneyyasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi
[dī. ni. 3.328; paṭi. ma. 3.17] ? Idha,
bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato
sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Jivhāya raṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā
dhammaṃ viññā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Imehi kho,
bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyaāhuneyyasuttaṃ
2. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi
[dī. ni. 3.356] ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ
iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ
tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi
ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ;
ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati
[parāmasati (ka.)] parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ
vatteti.
‘‘Dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca,
ye dūre santike ca.
‘‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti
pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ…
vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ…
amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ…
asam āhita ṃ vā citta ṃ… vimutta ṃ vā citta ṃ… avimutta ṃ vā citta ṃ avimutta ṃ cittanti paj ānāti.
‘‘ Anekavihita ṃ pubbeniv āsa ṃ anussarati, seyyathida ṃ –ekampi j āti ṃ dvepi j ātiyo … pe … . Iti
sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
‘‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ
upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte
suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati.
‘‘Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Dutiyaṃ.
3. Indriyasuttaṃ
3. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhindriyena, vīriyindriyena, satindriyena,
samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi
samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassā’’ti. Tatiyaṃ.
4. Balasuttaṃ
4. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena,
paññābalena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu
āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Catutthaṃ.
5. Paṭhamaājānīyasuttaṃ
5. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo
saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, vaṇṇasampanno ca hoti. Imehi
kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño
aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ,
khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, khamo dhammānaṃ.
Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Pañcamaṃ.
6. Dutiya ājānīyasutta ṃ
6. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo
hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ,
balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo
rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo…pe… anuttaraṃ
puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo
dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Tatiyaājānīyasuttaṃ
7. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,
rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo
hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ,
javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo
rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe…
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ…
pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo
hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Sattamaṃ.
8. Anuttariyasuttaṃ
8.
[dī. ni. 3.327] ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ,
savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ – imāni
kho, bhikkhave, cha anuttariyānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Anussatiṭṭhānasuttaṃ
9. [dī. ni. 3.327] ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati,
dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati – imāni kho, bhikkhave, cha
anussatiṭṭhānānī’’ti. Navamaṃ.
10. Mahānāmasuttaṃ
10 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho
mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yo so, bhante, ariyasāvako
āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṃ viharatī’’ti?
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharati. [a.
ni. 11.11] Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyu ṭṭ hita ṃ citta ṃ hoti; ujugatamevassa tasmi ṃ samaye citta ṃ hoti tath āgata ṃ ā rabbha.
Ujugatacitto kho pana, mah ānāma, ariyas āvako labhati atthaveda ṃ, labhati dhammaveda ṃ, labhati
dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo
sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya
pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno
buddhānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo
sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye
ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhita pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno dhammānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa
bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ
lokassā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti;
ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma,
ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ.
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ
samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati,
sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni
akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, mahānāma,
samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno sīlānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata
me! Yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi
muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye
ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti cāgaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati,
dhammasotaṃ samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti’’’.
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṃ bhāveti – ‘santi devā cātumahārājikā
[cātummah ārājik ā (sī. sy ā. ka ṃ. pī.)] , santi dev ā tāvati ṃsā, santi dev ā yāmā, santi dev ā tusit ā, santi dev ā
nimm ānaratino, santi dev ā paranimmitavasavattino, santi dev ā brahmak āyik ā, santi dev ā tatuttari
[tatuttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), taduttari (ka.) a. ni. 6.25; visuddhi. 1.162 passitabbaṃ]. Yathārūpāya
saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā [tattha uppannā (sī.), tatthūpapannā (syā.
kaṃ.), tatthupapannā (a. ni. 3.71)] , mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena
samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena
sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati.
Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo
saṃvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā
paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca
sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti tā devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo
passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma –
‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)]
pajāya abyāpajjo [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)] viharati, dhammasotaṃ samāpanno devatānussatiṃ
bhāveti’’’.
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharatī’’ti.
Dasamaṃ.
Āhuneyyavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Dve āhuneyyā indriya, balāni tayo ājānīyā;
Anuttariya anussatī, mahānāmena te dasāti.
2. Sāraṇīyavaggo
1. Paṭhamasāraṇīyasuttaṃ
11 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā
[sārāṇīyā (sī. syā. kaṃ. pī.)] . Katame cha? Idha,
bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu
āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu
āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso
pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi
sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato
viharati sabrahmac ārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo s āra ṇī yo.
‘‘ Puna capara ṃ , bhikkhave, bhikkhu y āya ṃ di ṭṭ hi ariy ā niyy ānik ā niyy āti takkarassa samm ā
dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyasāraṇīyasuttaṃ
12 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ
paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo
saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti…pe… mettaṃ
manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo
piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso
pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi
sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā
ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato
viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya
avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca,
ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya
saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Nissāraṇīyasuttaṃ
13 . ‘‘Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ
vadeyya – ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā
susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo –
‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi
bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya
bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo
cittaṃ pariyādāya ṭhassati
[ṭhassatīti (sabbattha) dī. ni. 3.326 passitabbaṃ], netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimuttī’’’ti [mettācetovimutti (sabbattha)] .
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā
yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti.
So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu
bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā
yānīkat ā vatthukat ā anu ṭṭ hit ā paricit ā susam āraddh ā; atha ca pana me arati citta ṃ pariy ādāya
tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā
bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā
bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ
hotī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ
animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya
susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittācetovimuttī’’’ti.
‘‘Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ [vigate (syā.)] ,
ayamahamasmīti ca [ayaṃ cakāro dī. ni. 3.326 natthi] na samanupassāmi; atha ca pana me
vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā heva’ntissa vacanīyo – ‘māyasmā,
evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ
vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato;
atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Nissara ṇañhetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa yadidaṃ asmīti mānasamugghāto’ti. Imā kho,
bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo’’ti. Tatiyaṃ.
4. Bhaddakasuttaṃ
14 . Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, bhikkhavo’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te
bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
‘‘Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ
maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā [kālaṃkiriyā (ka.) a. ni. 3.110] . Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā
vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā
kālakiriyā?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti
bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṃ anuyutto, saṅgaṇikārāmo
hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, saṃsaggārāmo hoti saṃsaggarato saṃsaggārāmataṃ
anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā
tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā
kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi
[na pahāsi (sī. syā. kaṃ. pī.)]
sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’’’.
‘‘Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ
mara ṇaṃ hoti, bhaddik ā kālakiriy ā. Kathañc āvuso, bhikkhu tath ā tath ā vih āra ṃ kappeti yath ā
yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na
bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṃ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato
niddārāmataṃ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na
saṃsaggārāmo hoti na saṃsaggarato na saṃsaggārāmataṃ anuyutto, na papañcārāmo hoti na
papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā
yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso –
‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’’ti.
‘‘Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;
Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
‘‘Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;
Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttara’’nti. catutthaṃ;
5. Anutappiyasuttaṃ
15 . Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti
yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ
kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti…
pe… niddārāmo hoti… saṅgaṇikārāmo hoti… saṃsaggārāmo hoti… papañcārāmo hoti papañcarato
papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa
vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi
sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’’’.
‘‘Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā
ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato
kālakiriyā ananutappā hoti?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na
bhassārāmo hoti…pe… na niddārāmo hoti… na saṅgaṇikārāmo hoti… na saṃsaggārāmo hoti… na
papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā
vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso –
‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’’ti.
‘‘Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;
Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.
‘‘Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;
Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttara’’nti. pañcamaṃ;
6. Nakulapitusuttaṃ
16 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire
[suṃsumāragire (sī. pī.),
saṃsumāragire (katthaci)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena nakulapitā gahapati
ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho nakulamātā gahapatānī nakulapitaraṃ gahapatiṃ
etadavoca –
‘‘ M ā kho tva ṃ , gahapati, s āpekkho [s āpekho (p ī. ka.)] k ālamak āsi. Dukkh ā, gahapati, s āpekkhassa
kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na
nakulamātā gahapatānī mamaccayena sakkhissati [na sakkhissati (sī. syā. kaṃ.), sakkoti (pī. ka.)] dārake
posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharitu’nti [sandharitunti (ka.), saṇṭharituṃ (syā.)] . Na kho panetaṃ, gahapati,
evaṃ daṭṭhabbaṃ. Kusalāhaṃ, gahapati, kappāsaṃ kantituṃ veṇiṃ olikhituṃ. Sakkomahaṃ, gahapati,
tavaccayena dārake posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharituṃ. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho
kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena aññaṃ gharaṃ
[bhattāraṃ (syā. kaṃ.), vīraṃ (sī.)] gamissatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tvañceva
kho, gahapati, jānāsi ahañca, yaṃ no [yadā te (sī.), yathā (syā.), yathā no (pī.)] soḷasavassāni
gahaṭṭhakaṃ brahmacariyaṃ samāciṇṇaṃ [samādinnaṃ (sī.)] . Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho
kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena na dassanakāmā
bhavissati bhagavato na dassanakāmā bhikkhusaṅghassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ
daṭṭhabbaṃ. Ahañhi, gahapati, tavaccayena dassanakāmatarā ceva bhavissāmi bhagavato,
dassanakāmatarā ca bhikkhusaṅghassa. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā,
gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sīlesu
[nakulamātā… na sīlesu (sī. pī.)] paripūrakārinī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā
kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, ahaṃ tāsaṃ aññatarā.
Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati
susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ,
gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā
sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī lābhinī [nakulamātā
gahapatānī na lābhinī (pī.)] ajjhattaṃ cetosamathassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ.
Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa,
ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati,
sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā.
‘‘Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī imasmiṃ dhammavinaye
ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā
aparappaccayā satthusāsane viharatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā kho,
gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā
patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā
satthusāsane viharanti, ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā gahapati
sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā’’ti.
Atha kho nakulapituno gahapatissa nakulamātarā
[nakulamātāya (sī. syā.), nakulamātuyā (ka.)]
gahapatāniyā iminā ovādena ovadiyamānassa so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi [vuṭṭhāti
(ka.)] ca nakulapitā gahapati tamhā ābādhā; tathā pahīno ca pana nakulapituno gahapatissa so ābādho
ahosi. Atha kho nakulapitā gahapati gilānā vuṭṭhito [‘‘gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito, bhāvappadhāno hi
aya ṃ niddeso ’’ ti ṭī kāsa ṃ va ṇṇ an ā]aciravu ṭṭ hito gelaññ ā da ṇḍ amolubbha yena bhagav ā tenupasa ṅkami;
upasa ṅkamitv ā bhagavanta ṃ abhiv ādetv ā ekamanta ṃ nis īdi. Ekamanta ṃ nisinna ṃ kho
nakulapitaraṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā
atthakāmā ovādikā anusāsikā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā sīlesu
paripūrakāriniyo, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī
odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho,
gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā
assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti,
nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā
gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Soppasuttaṃ
17 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho
mahāmoggallāno…pe… āyasmāpi kho mahākassapo… āyasmāpi kho mahākaccāyano… āyasmāpi kho
mahākoṭṭhiko
[mahākoṭṭhito (sī. pī.)] … āyasmāpi kho mahācundo… āyasmāpi kho mahākappino…
āyasmāpi kho anuruddho… āyasmāpi kho revato… āyasmāpi kho ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā
vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ nisajjāya vītināmetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Tepi kho
āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsu. Ye pana tattha bhikkhū
navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ te yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supiṃsu.
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena te bhikkhū yāva
sūriyuggamanā kākacchamāne supante. Disvā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte
āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
‘‘Kahaṃ nu kho, bhikkhave, sāriputto? Kahaṃ mahāmoggallāno? Kahaṃ mahākassapo? Kahaṃ
mahākaccāyano? Kahaṃ mahākoṭṭhiko? Kahaṃ mahācundo? Kahaṃ mahākappino? Kahaṃ anuruddho?
Kahaṃ revato? Kahaṃ ānando? Kahaṃ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā’’ti? ‘‘Tepi kho, bhante,
āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsū’’ti. ‘‘Kena no
[kena no
(ka.), ke nu (katthaci)] tumhe, bhikkhave, therā bhikkhū nāgatāti [bhikkhū navā (sī. syā. kaṃ. pī.),
bhikkhū gatāti (?)] yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supatha? Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu
tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto [muddhābhisitto (ka.)] yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā
piyo manāpo’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva
diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ
middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā piyo manāpo’’’ti.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘raṭṭhiko…pe…
pettaṇiko… senāpatiko… gāmagāmaṇiko
[gāmagāmiko (sī. pī.)] … pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ kārento
pūgassa vā piyo manāpo’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave,
neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ
anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ vā kārento pūgassa vā piyo manāpo’’’ti.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā
yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane
amattaññū jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ
bodhipakkhiy āna ṃ [bodhapakkhiy āna ṃ (sī.), bodhapakkhik āna ṃ (pī.)] dhamm āna ṃ
bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave!
Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṃ
seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū
jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ
dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’’’ti.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane
mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ
bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ, bhāvanānuyogamanuyuttā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave,
sikkhitabba’’nti. Sattamaṃ.
8. Macchabandhasuttaṃ
18 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Addasā
kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṃ padese macchikaṃ macchabandhaṃ macche
vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānaṃ. Disvā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane
nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ macchikaṃ
macchabandhaṃ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāna’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘macchiko macchabandho
macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī
vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.
‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘macchiko macchabandho
macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī
vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so,
bhikkhave, macche vajjhe vadhāyupanīte
[vadhāyānīte (syā. kaṃ.), vadhāya nīte (ka.)] pāpakena
manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī,
na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘goghātako gāvo vadhitvā
vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā
bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu,
bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā
vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī
vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, gāvo vajjhe
vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na
yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati’’.
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘orabbhiko…pe… sūkariko
[sokariko (syā.)] …pe… sākuṇiko…pe… māgaviko mage [mige (syā. kaṃ.)] vadhitvā vadhitvā
vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī
vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sādhu, bhikkhave! Mayāpi
kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘māgaviko mage vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena
kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, mage vajjhe vadhāyupanīte
pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na
bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati. Te hi (nāma)
[( ) bahūsu natthi] so, bhikkhave,
tiracchānagate pāṇe vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhamāno [manasānupekkhati, tasmā
so (sy ā. ka.)] neva hatthiy āyī bhavissati [hoti (sy ā. ka.)] na assay āyī na rathay āyī na y ānay āyī na
bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasissati [ajjhāvasati (syā. ka.)] . Ko pana vādo yaṃ
manussabhūtaṃ vajjhaṃ vadhāyupanītaṃ pāpakena manasānupekkhati! Tañhi tassa [taṃ hissa (pī. ka.)] ,
bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. Paṭhamamaraṇassatisuttaṃ
19 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike [nādike (sī. syā. kaṃ. pī.) a. ni. 8.73] viharati giñjakāvasathe.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti
mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassati’’nti?
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me
kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ
assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato
sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā
[saṅkharitvā (ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti.
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā [saṃharitvā
(ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ,
bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi
maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante,
evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā
assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante,
bhāvemi maraṇassati’’nti.
Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘yo cāyaṃ [yvāyaṃ (pī. ka.)] , bhikkhave, bhikkhu
evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi
kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘ Yo c āya ṃ [yop āya ṃ (ka.)] , bhikkhave, bhikkhu eva ṃ mara ṇassati ṃ bh āveti – ‘ aho vat āha ṃ
divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ
assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu
vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā viharanti dandhaṃ maraṇassatiṃ
bhāventi āsavānaṃ khayāya.
‘‘Yo ca khvāyaṃ [yopāyaṃ (ka.)] , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ
tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi
kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’’’ti.
‘‘Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ
yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu
vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṃ maraṇassatiṃ
bhāventi āsavānaṃ khayāya.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇassatiṃ
bhāvessāma āsavānaṃ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Navamaṃ.
10. Dutiyamaraṇassatisuttaṃ
20 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
‘‘maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā
amatapariyosānā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti
mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā?
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya
[paṭigatāya (ka.) a. ni. 8.74] iti
paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ
ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā
papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya,
satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave,
bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu
rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’’’ti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā
appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā
tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca
appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā
dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva
pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
‘‘ Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiy ā nikkhant āya divase patihite iti pa ṭisañcikkhati – ‘ bahuk ā
kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ
ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me
bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā
kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti
paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ
karontassa antarāyāyā’’’ti.
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā
appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā
tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca
appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca
appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā
dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva
pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave,
maraṇassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti.
Dasamaṃ.
Sāraṇīyavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Dve sāraṇī nisāraṇīyaṃ, bhaddakaṃ anutappiyaṃ;
Nakulaṃ soppamacchā ca, dve honti maraṇassatīti.
3. Anuttariyavaggo
1. Sāmakasuttaṃ
21 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇiyāyaṃ. Atha kho aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yena bhagavā
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā
devatā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā,
bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī’’ti.
Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave,
sā devatā maṃ etadavoca – ‘tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo?
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya
sa ṃvattant ī’ti. Idamavoca, bhikkhave, s ā devat ā. Ida ṃ vatv ā ma ṃ abhiv ādetv ā padakkhi ṇaṃ katv ā
tatthevantaradh āyi. Tesa ṃ vo [kho (ka.)] , bhikkhave, al ābh ā tesa ṃ dulladdha ṃ, ye vo devat āpi
jānanti kusalehi dhammehi parihāyamāne’’.
‘‘Aparepi, bhikkhave, tayo parihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi
karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca
– ‘‘katame ca, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā? Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā – ime
kho, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā’’.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi
dhammehi parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ parihāyissanti
kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci,
bhikkhave, etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyanti
kusalehi dhammehī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. Aparihāniyasuttaṃ
22 . ‘‘Chayime, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha…pe… katame ca,
bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na
saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā – ime kho, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva
chahi dhammehi na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ na
parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi
dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi
dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī’’ti. Dutiyaṃ.
3. Bhayasuttaṃ
23 . ‘‘‘Bhaya’nti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘dukkha’nti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ; ‘rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ; ‘saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ
adhivacanaṃ.
‘‘Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhaya’nti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave,
chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati,
tasmā ‘bhaya’nti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti…pe… rogoti…
gaṇḍoti… saṅgoti… paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave,
chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati,
tasmā ‘paṅko’ti kāmānametaṃ adhivacana’’nti.
‘‘Bhayaṃ dukkhaṃ rogo gaṇḍo, saṅgo paṅko ca ubhayaṃ;
Ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano.
‘‘Upādāne bhayaṃ disvā, jātimaraṇasambhave;
Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye.
‘‘Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā;
Sabbaverabhayātītā
[sabbe verabhayātītā (syā.)] , sabbadukkhaṃ upaccagu’’nti. tatiyaṃ;
4. Himavantasutta ṃ
24 . ‘‘ Chahi, bhikkhave, dhammehi samann āgato bhikkhu himavanta ṃ pabbatar āja ṃ pad āleyya, ko
pana vādo chavāya avijjāya! Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo
hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo
[kallatākusalo (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 3.665 passitabbaṃ]hoti, samādhissa gocarakusalo hoti,
samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu
himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā’’ti! Catutthaṃ.
5. Anussatiṭṭhānasuttaṃ
25 . ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako
tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ,
bhikkhave, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ
samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ
kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā
visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…
pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati,
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho,
bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako
saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho,
bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe…
samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ
samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti
kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā
evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me! Suladdhaṃ vata
me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ…pe… evamidhekacce sattā visujjhanti.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā
tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā
paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya
samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena
sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi
tathārūpā paññā saṃvijjatī’’’ ti.
‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca
cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ
hoti, nikkhanta ṃ mutta ṃ vu ṭṭ hita ṃ gedhamh ā. ‘Gedho ’ti kho, bhikkhave, pañcanneta ṃ
kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā
visujjhanti. Imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī’’ti. Pañcamaṃ.
6. Mahākaccānasuttaṃ
26 . Tatra kho āyasmā mahākaccāno bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhave’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te
bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca – ‘‘acchariyaṃ,
āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya
dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cha
anussatiṭṭhānāni.
‘‘Katamāni cha? Idhāvuso, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā …pe… satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe…
paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa
tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā.
‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso
ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho,
āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato
sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako
saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe…
samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ
samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti
kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso
ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho,
āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata
me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano cāgaṃ
anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyas āvako sabbaso ākāsasamena cetas ā viharati vipulena mahaggatena appam āṇ ena averena
aby āpajjena. Idampi kho, āvuso, āramma ṇaṃ karitv ā evamidhekacce satt ā visuddhidhamm ā
bhavanti.
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā…
pe… tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi
tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena…pe… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā
devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye
ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati
nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ
vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so,
āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena
abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
‘‘Acchariyaṃ, āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ
samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,
yadidaṃ cha anussatiṭṭhānānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. Paṭhamasamayasuttaṃ
27 . Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu
kho, bhante, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti? ‘‘Chayime, bhikkhu,
samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ’’.
‘‘Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa
manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati
byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, byāpādapariyuṭṭhitena
cetasā viharāmi byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi.
Sādhu vata me, āyasmā, byāpādassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
byāpādassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati
thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ
samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa
nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ
desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu,
tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati
uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissara ṇaṃ yath ābh ūta ṃ
nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho,
āvuso, uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca
uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā,
uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, catuttho samayo manobhāvanīyassa
bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati
vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, āvuso, vicikicchāpariyuṭṭhitena
cetasā viharāmi vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi.
Sādhu vata me, āyasmā, vicikicchāya pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu
vicikicchāya pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, pañcamo samayo manobhāvanīyassa
bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo
bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā,
āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ
deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Ime
kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti. Sattamaṃ.
8. Dutiyasamayasuttaṃ
28 . Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho
tesaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ
sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamitu’’nti?
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca – ‘‘yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya
upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, cārittakilamathopissa tasmiṃ samaye
appaṭippassaddho hoti, bhattakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā so asamayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno
dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, yadevassa divā samādhinimittaṃ manasikataṃ
hoti tadevassa tasmi ṃ samaye samud ācarati. Tasm ā so asamayo manobh āvan īyassa bhikkhuno
dassan āya upasa ṅkamitu ṃ . Yasmi ṃ , āvuso, samaye manobh āvan īyo bhikkhu rattiy ā
paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ
satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na kho, āvuso, so samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo
bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyissa tasmiṃ samaye kāyo hoti phāsussa hoti buddhānaṃ
sāsanaṃ manasi kātuṃ. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
Evaṃ vutte āyasmā mahākaccāno there bhikkhū etadavoca – ‘‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato
sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya
upasaṅkamituṃ’’’.
‘‘Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye
manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso,
kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa
manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo
manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati…pe…
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati…
vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati… yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā
āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāti na passati, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu
upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ
manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ na jānāmi na passāmi. Sādhu vata me āyasmā
āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ
deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.
‘‘Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘ime kho, bhikkhu, cha
samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitu’’’nti. Aṭṭhamaṃ.
9. Udāyīsuttaṃ
29 . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti?
Evaṃ vutte āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu
kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti? Dutiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā
āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti? Tatiyampi kho āyasmā udāyī
tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso udāyi, āmantesī’’ti.
‘‘Suṇomahaṃ, āvuso ānanda, bhagavato. Idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati
–seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhāna’’nti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda – ‘nevāyaṃ
udāyī moghapuriso adhicittaṃ anuyutto viharatī’ti. Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’ti?
‘‘Pañca, bhante, anussatiṭṭhānāni. Katamāni pañca? Idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe…
tatiya ṃ jh āna ṃ upasampajja viharati. Ida ṃ , bhante, anussati ṭṭ hāna ṃ eva ṃ bh āvita ṃ eva ṃ
bahulīkataṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divā saññaṃ adhiṭṭhāti, yathā divā
tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā; iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.
Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā
tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā
dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī. pī.) dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ
hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ
pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ
evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ kāmarāgappahānāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ [chaḍḍitaṃ
(sī. syā. pī.)] ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ.
So imameva kāyaṃ evaṃ [evanti idaṃ satipaṭṭhānasuttādīsu natthi] upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’’ti [etaṃ anatītoti (sī.)] .
‘‘Seyyathāpi vā pana [seyyathā vā pana (syā.)] passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā
khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ siṅgālehi
[sigālehi (sī.)] vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. So imameva kāyaṃ evaṃ
upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’’ti.
‘‘Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ
nhārusambandhaṃ…pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ…
aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ. Aṭṭhikāni apagatasambandhāni
disāvidisāvikkhittāni
[disāvidisāsu vikkhittāni (sī.)] , aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena
ja ṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ [kaṭaṭṭhikaṃ (sī.)] aññena [piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena
sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)] phāsukaṭṭhikaṃ aññena
piṭṭhikaṇṭakaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena
dantakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ
[piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ
aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)] , aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇappaṭibhāgāni [saṅkhavaṇṇūpanibhāni (sī.
syā. pī.)] aṭṭhikāni puñjakitāni [puñjakatāni (pī.)] terovassikāni aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So
imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti.
Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ asmimānasamugghātāya saṃvattati.
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ anekadhātupaṭivedhāya
saṃvattati. Imāni kho, bhante, pañca anussatiṭṭhānānī’’ti.
‘‘Sādhu, sādhu, ānanda! Tena hi tvaṃ, ānanda, idampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi.
Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamati satova tiṭṭhati satova nisīdati satova seyyaṃ
kappeti satova kammaṃ adhiṭṭhāti. Idaṃ, ānanda, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ
satisampajaññāya saṃvattatī’’ti. Navamaṃ.
10. Anuttariyasuttaṃ
30 . ‘‘Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ,
lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyanti.
‘‘ Katamañca , bhikkhave, dassan ānuttariya ṃ ? Idha, bhikkhave, ekacco hatthiratanampi dassan āya
gacchati, assaratanampi dassanāya gacchati, maṇiratanampi dassanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana
dassanāya gacchati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ dassanāya
gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, dassanaṃ; netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, dassanaṃ
hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā
tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno,
etadānuttariyaṃ, bhikkhave, dassanānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ [sokapariddavānaṃ
(sī.)] samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya [atthagamāya (sī.)] ñāyassa adhigamāya
nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dassanānuttariyaṃ. Iti
dassanānuttariyaṃ.
‘‘Savanānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bherisaddampi [bherisaddassapi (ka.)
evaṃ vīṇāsaddampiiccādīsupi] savanāya gacchati, vīṇāsaddampi savanāya gacchati, gītasaddampi
savanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana savanāya gacchati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammassavanāya gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, savanaṃ;
netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, savanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ
anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya
gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, savanānaṃ
sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa
adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā
dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati,
bhikkhave, savanānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ.
‘‘Lābhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi labhati, dāralābhampi
labhati, dhanalābhampi labhati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ labhati, samaṇe vā brāhmaṇe vā
micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaṃ paṭilabhati. Attheso, bhikkhave, lābho; neso natthīti vadāmi.
So ca kho eso, bhikkhave, lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, na nibbidāya na
virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho,
bhikkhave, tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato
abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, lābhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ
samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,
yadidaṃ tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato
abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, lābhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ,
lābhānuttariyaṃ.
‘‘Sikkhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco hatthismimpi sikkhati, assasmimpi
sikkhati, rathasmimpi sikkhati, dhanusmimpi sikkhati, tharusmimpi sikkhati, uccāvacaṃ vā pana
sikkhati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa
[micchāpaṭipattiṃ (ka.)]
sikkhati. Atthesā, bhikkhave, sikkhā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, sikkhā hīnā gammā
pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya
na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatappavedite dhammavinaye
adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo
ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, sikkhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā
sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa
sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati,
adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave,
sikkhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ.
‘‘ Pāricariy ānuttariyañca katha ṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco khattiyampi paricarati,
brāhmaṇampi paricarati, gahapatimpi paricarati, uccāvacaṃ vā pana paricarati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ paricarati. Atthesā, bhikkhave, pāricariyā; nesā natthīti vadāmi.
Sā ca kho esā, bhikkhave, pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya…
pe… na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, pāricariyānaṃ
sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa
adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati
niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, pāricariyānuttariyaṃ.
Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ.
‘‘Anussatānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi anussarati,
dāralābhampi anussarati, dhanalābhampi anussarati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ anussarati, samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ anussarati. Atthesā, bhikkhave, anussati; nesā
natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya
saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho
niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, anussatīnaṃ sattānaṃ visuddhiyā
sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa
sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo
ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anussatānuttariyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha
anuttariyānī’’ti.
‘‘Ye dassanānuttaraṃ laddhā
[ye dassanavaraṃ laddhā (sī. pī.), dassanānuttariyaṃ laddhā
(syā. kaṃ.)] , savanañca anuttaraṃ;
Lābhānuttariyaṃ laddhā, sikkhānuttariye ratā [anuttariyaṃ tathā (ka.)] .
‘‘Upaṭṭhitā pāricariyā, bhāvayanti anussatiṃ;
Vivekappaṭisaṃyuttaṃ, khemaṃ amatagāminiṃ.
‘‘Appamāde pamuditā, nipakā sīlasaṃvutā;
Te ve kālena paccenti
[paccanti (syā. ka.)] , yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti. dasamaṃ;
Anuttariyavaggo [sāmakavaggo (ka.)] tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Sāmako aparihāniyo, bhayaṃ himavānussati;
Kaccāno dve ca samayā, udāyī anuttariyenāti.
4. Devatāvaggo
1. Sekhasuttaṃ
31 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame cha?
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane
amattaññutā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Na
kamm ārāmat ā, na bhass ārāmat ā, na nidd ārāmat ā, na sa ṅga ṇik ārāmat ā, indriyesu guttadv ārat ā, bhojane
mattaññut ā – ime kho , bhikkhave, cha dhamm ā sekhassa bhikkhuno aparih ānāya sa ṃ vattant ī’’ ti.
Paṭhamaṃ.
2. Paṭhamaaparihānasuttaṃ
32 . Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ
obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –
‘‘Chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā,
dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā
[paṭisandhāragāravatā (ka.)] – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti.
Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave,
sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame
cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā,
paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca,
bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. dutiyaṃ;
3. Dutiyaaparihānasuttaṃ
33 . ‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ
jetavana ṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno
aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā,
sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya
saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
tatthevantaradhāyī’’ti.
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo;
Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo;
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. tatiyaṃ;
4. Mahāmoggallānasuttaṃ
34 . Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi –
‘‘katamesānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
[sotāpannāmhā (sī.), sotāpannāmha (syā.
kaṃ. pī.)] avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? Tena kho pana samayena tisso nāma
bhikkhu adhunākālaṅkato aññataraṃ brahmalokaṃ upapanno hoti. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti – ‘‘tisso
brahmā mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ
[sammiñjitaṃ (sī.
sy ā. ka ṃ . pī.)] vā bāha ṃ pas āreyya pas ārita ṃ vā bāha ṃ samiñjeyya, evameva ṃ – jetavane
antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ
dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘ehi kho, mārisa
moggallāna; svāgataṃ [sāgataṃ (sī.)] , mārisa moggallāna; cirassaṃ kho, mārisa moggallāna; imaṃ
pariyāyamakāsi, yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi
kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahāmoggallāno
etadavoca –
‘‘Katamesānaṃ kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Cātumahārājikānaṃ kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti –
‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ
cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena
asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā
ariyakantehi sīlehi asamannāgatā na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā
buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe
aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Cātumahārājikānaññeva nu kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti udāhu tāvatiṃsānampi devānaṃ…pe… yāmānampi
devānaṃ… tusitānampi devānaṃ… nimmānaratīnampi devānaṃ… paranimmitavasavattīnampi
devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti?
‘‘Paranimmitavasavattīnampi kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ
paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe
aveccappasādena asamannāgatā, dhamme aveccappasādena asamannāgatā, saṅghe aveccappasādena
asamannāgatā, ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā
nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna,
paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena
samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā tesaṃ evaṃ
ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā –
‘‘seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya,
evamevaṃ – ‘brahmaloke antarahito jetavane pāturahosī’’’ti. Catutthaṃ.
5. Vijjābhāgiyasuttaṃ
35 . ‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā,
dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā
vijj ābh āgiy ā’’ ti. Pañcama ṃ .
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).