Bộ: Tipiṭaka (Mūla) · Puggalapaññattipāḷi
Puggalapaññattipāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (46 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhammapiṭake
Puggalapaññattipāḷi
Mātikā
1. Ekakauddeso
1. Cha paññattiyo –khandhapaññatti, āyatanapaññatti, dhātupaññatti, saccapaññatti,
indriyapaññatti, puggalapaññattīti.
2. Kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti? Yāvatā pañcakkhandhā –rūpakkhandho,
vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; ettāvatā khandhānaṃ
khandhapaññatti.
3. Kittāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti? Yāvatā dvādasāyatanāni –cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ,
sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ,
phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ; ettāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti.
4. Kittāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti? Yāvatā aṭṭhārasa dhātuyo –cakkhudhātu, rūpadhātu,
cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu,
ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu,
kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu; ettāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti.
5. Kittāvatā saccānaṃ saccapaññatti? Yāvatā cattāri saccāni –dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ,
nirodhasaccaṃ, maggasaccaṃ; ettāvatā saccānaṃ saccapaññatti.
6. Kittāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti? Yāvatā bāvīsatindriyāni –cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ,
ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ,
sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ,
vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, yaṃ,
aññātāvindriyaṃ; ettāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti.
7. Kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti?
(1) Samayavimutto
(2) Asamayavimutto
(3) Kuppadhammo
(4) Akuppadhammo
(5) Parihānadhammo
(6) Aparihānadhammo
(7) Cetan ābhabbo
(8) Anurakkhaṇābhabbo
(9) Puthujjano
(10) Gotrabhū
(11) Bhayūparato
(12) Abhayūparato
(13) Bhabbāgamano
(14) Abhabbāgamano
(15) Niyato
(16) Aniyato
(17) Paṭipannako
(18) Phaleṭhito
(19) Samasīsī
(20) Ṭhitakappī
(21) Ariyo
(22) Anariyo
(23) Sekkho
(24) Asekkho
(25) Nevasekkhanāsekkho
(26) Tevijjo
(27) Chaḷabhiñño
(28) Sammāsambuddho
(29) Paccekasambuddho
[paccekabuddho (sī.)]
(30) Ubhatobhāgavimutto
(31) Paññāvimutto
(32) K āyasakkh ī
(33) Diṭṭhippatto
(34) Saddhāvimutto
(35) Dhammānusārī
(36) Saddhānusārī
(37) Sattakkhattuparamo
(38) Kolaṅkolo
(39) Ekabījī
(40) Sakadāgāmī
(41) Anāgāmī
(42) Antarāparinibbāyī
(43) Upahaccaparinibbāyī
(44) Asaṅkhāraparinibbāyī
(45) Sasaṅkhāraparinibbāyī
(46) Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī
(47) Sotāpanno
(48) Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(49) Sakadāgāmī
(50) Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(51) Anāgāmī
(52) Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(53) Arahā
(54) Arahattaphalasacchikiriyāya
[arahattāya (sī.)]paṭipanno
Ekakaṃ.
2. Dukauddeso
8. Dve puggal ā –
(1) Kodhano ca, upanāhī ca.
(2) Makkhī ca, paḷāsī
[palāsī (syā. ka.)] ca.
(3) Issukī ca, maccharī ca.
(4) Saṭho ca, māyāvī ca.
(5) Ahiriko ca, anottappī ca.
(6) Dubbaco ca, pāpamitto ca.
(7) Indriyesu aguttadvāro ca, bhojane amattaññū ca.
(8) Muṭṭhassati ca, asampajāno ca.
(9) Sīlavipanno ca, diṭṭhivipanno ca.
(10) Ajjhattasaṃyojano ca, bahiddhāsaṃyojano ca.
(11) Akkodhano ca, anupanāhī ca.
(12) Amakkhī ca, apaḷāsī ca.
(13) Anissukī ca, amaccharī ca.
(14) Asaṭho ca, amāyāvī ca.
(15) Hirimā ca, ottappī ca.
(16) Suvaco ca, kalyāṇamitto ca.
(17) Indriyesu guttadvāro ca, bhojane mattaññū ca.
(18) Upaṭṭhitassati ca, sampajāno ca.
(19) Sīlasampanno ca, diṭṭhisampanno ca.
(20) Dve puggalā dullabhā lokasmiṃ.
(21) Dve puggalā duttappayā.
(22) Dve puggalā sutappayā.
(23) Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti.
(24) Dvinna ṃ puggalāna ṃ ā sav ā na va ḍḍ hanti.
(25) H īnādhimutto ca, pa ṇītādhimutto ca.
(26) Titto ca, tappetā ca.
Dukaṃ.
3. Tikauddeso
9. Tayo puggalā –
(1) Nirāso, āsaṃso, vigatāso.
(2) Tayo gilānūpamā puggalā.
(3) Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
(4) Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī.
(5) Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo, vajirūpamacitto puggalo.
(6) Andho, ekacakkhu, dvicakkhu.
(7) Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño
[uccaṅgupañño (syā.)]puggalo, puthupañño puggalo.
(8) Atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu vītarāgo
bhavesu avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo.
(9) Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo.
(10) Tayo potthakūpamā puggalā.
(11) Tayo kāsikavatthūpamā puggalā.
(12) Suppameyyo, duppameyyo, appameyyo.
(13) Atthekacco puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco puggalo
sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, atthekacco puggalo sakkatvā garuṃ katvā
[garukatvā (sī.)]
sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
(14) Atthekacco puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco
puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo; atthekacco puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
(15) Atthekacco puggalo sīlesu paripūrakārī [paripūrīkārī (syā.)], samādhismiṃ mattaso kārī,
paññāya mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya
mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca
paripūrakārī.
(16) Tayo satthāro.
(17) Aparepi tayo satth āro.
Tikaṃ.
4. Catukkauddeso
10 . Cattāropuggalā –
(1) Asappuriso, asappurisena asappurisataro, sappuriso, sappurisena sappurisataro.
(2) Pāpo, pāpena pāpataro, kalyāṇo, kalyāṇena kalyāṇataro.
(3) Pāpadhammo, pāpadhammena pāpadhammataro, kalyāṇadhammo, kalyāṇadhammena
kalyāṇadhammataro.
(4) Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo
[appasāvajjo (syā. ka.) a. ni. 4.135] , anavajjo.
(5) Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū [vipacitaññū (sī.) a. ni. 4.133] , neyyo, padaparamo.
(6) Yuttappaṭibhāno, no muttappaṭibhāno, muttappaṭibhāno, no yuttappaṭibhāno, yuttappaṭibhāno
ca muttappaṭibhāno ca, neva yuttappaṭibhāno no muttappaṭibhāno.
(7) Cattāro dhammakathikā puggalā.
(8) Cattāro valāhakūpamā puggalā.
(9) Cattāro mūsikūpamā puggalā.
(10) Cattāro ambūpamā puggalā.
(11) Cattāro kumbhūpamā puggalā.
(12) Cattāro udakarahadūpamā puggalā.
(13) Cattāro balībaddūpamā
[balibaddūpamā (sī.)] puggalā.
(14) Cattāro āsīvisūpamā puggalā.
(15) Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti,
atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti.
(16) Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco
puggalo anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca
pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca
pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti.
(17) Atthekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho
va ṇṇā rahassa va ṇṇ aṃ bh āsit ā hoti bh ūta ṃ taccha ṃ kālena; atthekacco puggalo va ṇṇā rahassa va ṇṇ aṃ
bh āsit ā hoti bh ūta ṃ taccha ṃ kālena, no ca kho ava ṇṇā rahassa ava ṇṇ aṃ bh āsit ā hoti bh ūta ṃ
tacchaṃ kālena; atthekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena;
vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, atthekacco puggalo neva avaṇṇārahassa
avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ
kālena.
(18) Uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī, puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī,
uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca, neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī.
(19) Tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.
(20) Oṇatoṇato, oṇatuṇṇato, uṇṇatoṇato, uṇṇatuṇṇato.
(21) Cattāro rukkhūpamā puggalā.
(22) Rūpappamāṇo, rūpappasanno, ghosappamāṇo, ghosappasanno.
(23) Lūkhappamāṇo, lūkhappasanno, dhammappamāṇo, dhammappasanno.
(24) Atthekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya; atthekacco puggalo parahitāya
paṭipanno hoti, no attahitāya; atthekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca;
atthekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.
(25) Atthekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo
parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo attantapo ca hoti
attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo
neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na
paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto
sītībhūto
[sītibhūto (sī. ka.)] sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.
(26) Sarāgo, sadoso, samoho, samāno.
(27) Atthekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī
adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī
ajjhattaṃ cetosamathassa; atthekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī ca
adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī
adhipaññādhammavipassanāya.
(28) Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāraṅgato
[pāragato (sī.
syā.)] thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
(29) Appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno,
bahussuto sutena upapanno.
(30) Samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.
Catukkaṃ.
5. Pañcakauddeso
11 . Pañca puggalā –
(1) Atthekacco puggalo ārabhati [ārambhati (sī. syā.)] ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti. Atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ
nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo
nārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te
uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti,
tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhanti.
(2) Datvā avajānāti, saṃvāsena avajānāti, ādheyyamukho hoti, lolo hoti, mando momūho hoti.
(3) Pañca yodhājīvūpamā puggalā.
(4) Pañca piṇḍapātikā.
(5) Pañca khalupacchābhattikā.
(6) Pañca ekāsanikā.
(7) Pañca paṃsukūlikā.
(8) Pañca tecīvarikā.
(9) Pañca āraññikā.
(10) Pañca rukkhamūlikā.
(11) Pañca abbhokāsikā.
(12) Pañca nesajjikā.
(13) Pañca yathāsanthatikā.
(14) Pañca sosānikā.
Pañcakaṃ.
6. Chakkauddeso
12 . Chapuggalā –
(1) Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca
sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu
[phalesu (pī.)] ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ.
Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, diṭṭhe ceva
dhamme dukkhassantakaro hoti s āvakap āramiñca p āpu ṇā ti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu s āma ṃ sacc āni anabhisambujjhati , di ṭṭ heva dhamme dukkhassantakaro hoti, na ca
sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni
anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā
[anāgantvā
(syā. ka.) a. ni. 4.171] itthattaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni
anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī [sotāpannasakadāgāmī (syā.
ka.)] hoti āgantā itthattaṃ.
Chakkaṃ.
7. Sattakauddeso
13 . Satta puggalā –
(1) Satta udakūpamā puggalā. Sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā
ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti,
ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
(2) Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī,
saddhānusārī.
Sattakaṃ.
8. Aṭṭhakauddeso
14 . Aṭṭha puggalā –
(1) Cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā.
Aṭṭhakaṃ.
9. Navakauddeso
15 . Navapuggalā –
(1) Sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī,
diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.
Navakaṃ.
10. Dasakauddeso
16 . Dasa puggalā –
(1) Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā.
Dasakaṃ.
Puggalapaññattim ātik ā ni ṭṭ hit ā.
Niddeso
1. Ekakapuggalapaññatti
1. Katamo ca puggalo samayavimutto? Idhekacco puggalo kālena kālaṃ samayena samayaṃ aṭṭha
vimokkhe kāyena phusitvā [phassitvā (sī. pī.)] viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā
honti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘samayavimutto’’.
2. Katamo ca puggalo asamayavimutto? Idhekacco puggalo na heva kho kālena kālaṃ samayena
samayaṃ aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘asamayavimutto’’. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttā.
3. Katamo ca puggalo kuppadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ
tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘kuppadhammo’’.
4. Katamo ca puggalo akuppadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī;
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ
tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘akuppadhammo’’. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe akuppadhammā.
5. Katamo ca puggalo parihānadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ
so puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘parihānadhammo’’.
6. Katamo ca puggalo aparihānadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī;
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so
puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘aparihānadhammo’’.
Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe aparihānadhammā.
7. Katamo ca puggalo cetanābhabbo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Sace anusañceteti, na parihāyati
tāhi samāpattīhi. Sace na anusañceteti, parihāyati tāhi samāpattīhi – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘cetanābhabbo’’.
8. Katamo ca puggalo anurakkhaṇābhabbo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Sace anurakkhati, na parihāyati
tāhi samāpattīhi. Sace na anurakkhati, parihāyati tāhi samāpattīhi – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘anurakkhaṇābhabbo’’.
9. Katamo ca puggalo puthujjano? Yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni appahīnāni; na ca tesaṃ
dhammānaṃ pahānāya paṭipanno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘puthujjano’’.
10 . Katamo ca puggalo gotrabh ū? Yesa ṃ dhamm āna ṃ samanantar ā ariyadhammassa avakkanti
hoti tehi dhammehi samannāgato –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘gotrabhū’’.
11 . Katamo ca puggalo bhayūparato? Satta sekkhā bhayūparatā, ye ca puthujjanā sīlavanto. Arahā
abhayūparato.
12 . Katamo ca puggalo abhabbāgamano? Ye te puggalā kammāvaraṇena samannāgatā,
kilesāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā eḷā, abhabbā
niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ –ime vuccanti puggalā ‘‘abhabbāgamanā’’.
13 . Katamo ca puggalo bhabbāgamano? Ye te puggalā na kammāvaraṇena samannāgatā, na
kilesāvaraṇena samannāgatā, na vipākāvaraṇena samannāgatā, saddhā chandikā paññavanto [paññavantā
(sī.)] aneḷā, bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ –ime vuccanti puggalā
‘‘bhabbāgamanā’’.
14 . Katamo ca puggalo niyato? Pañca puggalā ānantarikā, ye ca micchādiṭṭhikā niyatā, aṭṭha ca
ariyapuggalā niyatā. Avasesā puggalā aniyatā.
15 . Katamo ca puggalo paṭipannako? Cattāro maggasamaṅgino puggalā paṭipannakā, cattāro
phalasamaṅgino puggalā phale ṭhitā.
16 . Katamo ca puggalo samasīsī? Yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti
jīvitapariyādānañca –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘samasīsī’’.
17 . Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa,
kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ
sacchikaroti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ṭhitakappī’’. Sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino.
18 . Katamo ca puggalo ariyo? Aṭṭha ariyapuggalā ariyā. Avasesā puggalā anariyā.
19 . Katamo ca puggalo sekkho? Cattāro maggasamaṅgino tayo phalasamaṅgino puggalā ‘‘sekkhā’’.
Arahā asekkho. Avasesā puggalā nevasekkhanāsekkhā.
20 . Katamo ca puggalo tevijjo? Tīhi vijjāhi samannāgato puggalo ‘‘tevijjo’’.
21 . Katamo ca puggalo chaḷabhiñño? Chahi abhiññāhi samannāgato puggalo ‘‘chaḷabhiñño’’.
22 . Katamo ca puggalo sammāsambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu
sāmaṃ saccāni abhisambujjhati; tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti, balesu ca vasībhāvaṃ –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘sammāsambuddho’’.
23 . Katamo ca puggalo paccekasambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu
sāmaṃ saccāni abhisambujjhati; na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu vasībhāvaṃ –ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘paccekasambuddho’’.
24 . Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā
viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ubhatobhāgavimutto’’.
25 . Katamo ca puggalo paññāvimutto? Idhekacco puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena
phusitv ā viharati; paññ āya cassa disv ā ā sav ā parikkh īṇā honti. Aya ṃ vuccati puggalo ‘‘ paññ āvimutto ’’ .
26 . Katamo ca puggalo k āyasakkh ī? Idhekacco puggalo a ṭṭ ha vimokkhe k āyena phusitv ā viharati ;
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāyasakkhī’’.
27 . Katamo ca puggalo diṭṭhippatto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatappaveditā cassa dhammā
paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘diṭṭhippatto’’.
28 . Katamo ca puggalo saddhāvimutto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatappaveditā cassa
dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho
yathā diṭṭhippattassa –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘saddhāvimutto’’.
29 . Katamo ca puggalo dhammānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘dhammānusārī’’. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo
dhammānusārī phale ṭhito diṭṭhippatto.
30 . Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa
saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti –ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘saddhānusārī’’. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī phale
ṭhito saddhāvimutto.
31 . Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano [sambodhiparāyaṇo (sī. ka.)] . So
sattakkhattuṃ deve ca mānuse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘sattakkhattuparamo’’.
32 . Katamo ca puggalo kolaṅkolo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. So dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā
saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kolaṅkolo’’.
33 . Katamo ca puggalo ekabījī? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno
hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. So ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā
dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ekabījī’’.
34 . Katamo ca puggalo sakadāgāmī? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sakadāgāmī’’.
35 . Katamo ca puggalo anāgāmī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘anāgāmī’’.
36 . Katamo ca puggalo antarāparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
upapannaṃ vā samanantarā appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ ariyamaggaṃ sañjaneti
upari ṭṭ him āna ṃ sa ṃyojan āna ṃ pah ānāya –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘ antar āparinibb āyī’’ .
37 . Katamo ca puggalo upahaccaparinibb āyī? Idhekacco puggalo pañcanna ṃ orambh āgiy āna ṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ upahacca vā kālakiriyaṃ [kālaṃ kiriyaṃ (ka.)] ariyamaggaṃ
sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘upahaccaparinibbāyī’’.
38 . Katamo ca puggalo asaṅkhāraparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
asaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘asaṅkhāraparinibbāyī’’.
39 . Katamo ca puggalo sasaṅkhāraparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
sasaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘sasaṅkhāraparinibbāyī’’.
40 . Katamo ca puggalo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā
lokā. So avihā cuto atappaṃ gacchati, atappā cuto sudassaṃ gacchati, sudassā cuto sudassiṃ gacchati,
sudassiyā cuto akaniṭṭhaṃ gacchati; akaniṭṭhe ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ
pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī’’.
41 . Katamo ca puggalo sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno? Tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ
pahānāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni
pahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sotāpanno’’.
42 . Kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanno. Yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā tanubhūtā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sakadāgāmī’’.
43 . Kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanno. Yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā anavasesā pahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anāgāmī’’.
44 . Rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya paṭipanno puggalo
arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yassa puggalassa rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā
anavasesā pahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘arahā’’.
Ekakaniddeso.
2. Dukapuggalapaññatti
45 . Katamo ca puggalo kodhano? Tattha katamo kodho? Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ [dūsanā dūsitattaṃ (syā.)] byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho
caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa –ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ kodho
appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kodhano’’.
46 . Katamo ca puggalo upanāhī? Tattha katamo upanāho? Pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ upanāho.
Yo evarūpo upanāho upanayhanā upanayhitattaṃ aṭṭhapanā [āṭhapanā (ka.) vibha. 891] ṭhapanā
saṇṭhapanā anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa –ayaṃ vuccati upanāho. Yassa
puggalassa ayaṃ upanāho appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘upanāhī’’.
47 . Katamo ca puggalo makkhī? Tattha katamo makkho? Yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṃ
[makkhīyanā makkhīyitattaṃ (sī.), makkhiyanā makkhiyitattaṃ (ka.)] niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ –
aya ṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa aya ṃ makkho appah īno –aya ṃ vuccati puggalo
‘‘makkhī’’.
48 . Katamo ca puggalo paḷāsī? Tattha katamo paḷāso? Yo paḷāso paḷāsāyanā paḷāsāyitattaṃ
paḷāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo –ayaṃ vuccati paḷāso. Yassa puggalassa ayaṃ
paḷāso appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘paḷāsī’’.
49 . Katamo ca puggalo issukī? Tattha katamā issā? Yā
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā [ussuyā
ussuyanā (ka.) vibha. 893] usūyitattaṃ –ayaṃ vuccati issā. Yassa puggalassa ayaṃ issā appahīnā –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘issukī’’.
50 . Katamo ca puggalo maccharī? Tattha katamaṃ macchariyaṃ? Pañca macchariyāni –
āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā
aggahitattaṃ cittassa –idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ macchariyaṃ appahīnaṃ –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘maccharī’’.
51 . Katamo ca puggalo saṭho? Tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ
tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ [kakkhaḷatā kakkhaḷiyaṃ (syā.) evaṃ
khuddakavibhaṅgadukaniddesepi] parikkhattattā pārikkhattiyaṃ –idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ. Yassa
puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ appahīnaṃ –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘saṭho’’.
52 . Katamo ca puggalo māyāvī? Tattha katamā māyā? Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya
duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati – ‘‘mā
maṃ jaññā’’ti icchati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti saṅkappati ‘‘mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ bhāsati, ‘‘mā maṃ
jaññ ā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikiraṇā pariharaṇā
gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā –
ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā appahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘māyāvī’’.
53 . Katamo ca puggalo ahiriko? Tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hiriyitabbena na
hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā –idaṃ vuccati ahirikaṃ. Iminā ahirikena
samannāgato puggalo ‘‘ahiriko’’.
54 . Katamo ca puggalo anottappī? Tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena
na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā –idaṃ vuccati anottappaṃ. Iminā
anottappena samannāgato puggalo ‘‘anottappī’’.
55 . Katamo ca puggalo dubbaco? Tattha katamo dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne
dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādariyatā
agāravatā appatissavatā –ayaṃ vuccati dovacassatā. Imāya dovacassatāya samannāgato puggalo
‘‘dubbaco’’.
56 . Katamo ca puggalo pāpamitto? Tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā
appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti
sambhatti sampavaṅkatā –ayaṃ vuccati pāpamittatā. Imāya pāpamittatāya samannāgato puggalo
‘‘pāpamitto’’.
57 . Katamo ca puggalo indriyesu aguttadvāro? Tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco
puggalo cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ
cakkhundriya ṃ asa ṃvuta ṃ viharanta ṃ abhijjh ādomanass ā pāpak ā akusal ā dhamm ā anv āssaveyyu ṃ,
tassa sa ṃvar āya na pa ṭipajjati, na rakkhati cakkhundriya ṃ, cakkhundriye na sa ṃvara ṃ ā pajjati.
Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī;
yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na
saṃvaraṃ āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro –ayaṃ vuccati
indriyesu aguttadvāratā. Imāya indriyesu aguttadvāratāya samannāgato puggalo ‘‘indriyesu
aguttadvāro’’.
58 . Katamo ca puggalo bhojane amattaññū? Tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco
puggalo appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya, yā tattha
asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane –ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā. Imāya bhojane
amattaññutāya samannāgato puggalo ‘‘bhojane amattaññū’’.
59 . Katamo ca puggalo muṭṭhassati? Tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā assati ananussati
appaṭissati assati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammusanatā –idaṃ vuccati muṭṭhassaccaṃ. Iminā
muṭṭhassaccena samannāgato puggalo ‘‘muṭṭhassati’’.
60 . Katamo ca puggalo asampajāno? Tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ
anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhaṇā apariyogāhaṇā
[asaṃgāhanā
apariyogāhanā (sī. syā. ka.)] asamapekkhaṇā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ
bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo
avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ –idaṃ vuccati asampajaññaṃ. Iminā
asampajaññena samannāgato puggalo ‘‘asampajāno’’.
61 . Katamo ca puggalo sīlavipanno? Tattha katamā sīlavipatti? Kāyiko vītikkamo vācasiko
vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo –ayaṃ vuccati sīlavipatti. Sabbampi dussilyaṃ sīlavipatti. Imāya
sīlavipattiyā samannāgato puggalo ‘‘sīlavipanno’’.
62 . Katamo ca puggalo diṭṭhivipanno? Tattha katamā diṭṭhivipatti? ‘‘Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ,
natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ
[sukaṭadukkaṭānaṃ (sī.)] kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ
loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā [samaggatā (ka.)] sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentī’’ti. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho
micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesaggāho (sabbattha) padasiddhi cintetabbā], ayaṃ
vuccati diṭṭhivipatti. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti. Imāya diṭṭhivipattiyā samannāgato puggalo
‘‘diṭṭhivipanno’’.
63 . Katamo ca puggalo ajjhattasaṃyojano? Yassa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni
appahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ajjhattasaṃyojano’’.
64 . Katamo ca puggalo bahiddhāsaṃyojano? Yassa puggalassa pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni
appahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘bahiddhāsaṃyojano’’.
65 . Katamo ca puggalo akkodhano? Tattha katamo kodho? Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo
anattamanatā cittassa –ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ kodho pahīno –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘akkodhano’’.
66 . Katamo ca puggalo anupanāhī? Tattha katamo upanāho? Pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ
upan āho yo evar ūpo upan āho upanayhan ā upanayhitatta ṃ aṭṭ hapan ā ṭ hapan ā sa ṇṭ hapan ā
anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa – ayaṃ vuccati upanāho. Yassa puggalassa
ayaṃ upanāho pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anupanāhī’’.
67 . Katamo ca puggalo amakkhī? Tattha katamo makkho? Yo makkho makkhāyanā
makkhāyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ – ayaṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa ayaṃ
makkho pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘amakkhī’’.
68 . Katamo ca puggalo apaḷāsī? Tattha katamo paḷāso? Yo paḷāso paḷāsāyanā paḷāsāyitattaṃ
paḷāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo – ayaṃ vuccati paḷāso. Yassa puggalassa ayaṃ
paḷāso pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘apaḷāsī’’.
69 . Katamo ca puggalo anissukī? Tattha katamā issā? Yā
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā usūyitattaṃ
–ayaṃ vuccati issā. Yassa puggalassa ayaṃ issā pahīnā – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anissukī’’.
70 . Katamo ca pugalo amaccharī? Tattha katamaṃ macchariyaṃ? Pañca macchariyāni –
āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā
aggahitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘amaccharī’’.
71 . Katamo ca puggalo asaṭho? Tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ
tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ parikkhattatā pārikkhattiyaṃ – idaṃ vuccati
sāṭheyyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ pahīnaṃ – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘asaṭho’’.
72 . Katamo ca puggalo amāyāvī? Tattha katamā māyā? Idhekacco puggalo kāyena duccaritaṃ
caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ
paṇidahati – ‘‘mā maṃ jaññā’’ti icchati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti saṅkappati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ
bhāsati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati
vikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ
vocchādanā pāpakiriyā – ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā pahīnā – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘amāyāvī’’.
73 . Katamo ca puggalo hirimā? Tattha katamā hirī? Yaṃ hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ vuccati hirī. Imāya hiriyā samannāgato puggalo
‘‘hirimā’’.
74 . Katamo ca puggalo ottappī? Tattha katamaṃ ottappaṃ? Yaṃ ottappati ottappitabbena ottappati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ottappaṃ. Iminā ottappena
samannāgato puggalo ‘‘ottappī’’.
75 . Katamo ca puggalo suvaco? Tattha katamā sovacassatā? Sahadhammike vuccamāne
sovacassāyaṃ sovacassiyaṃ sovacassatā avippaṭikulaggāhitā avipaccanīkasātatā sādariyaṃ sādariyatā
sagāravatā sappatissavatā – ayaṃ vuccati sovacassatā. Imāya sovacassatāya samannāgato puggalo
‘‘suvaco’’.
76 . Katamo ca puggalo kalyāṇamitto? Tattha katamā kalyāṇamittatā? Ye te puggalā saddhā
sīlavanto bahussutā cāgavanto paññavanto, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā
bhatti sambhatti sampavaṅkatā – ayaṃ vuccati kalyāṇamittatā. Imāya kalyāṇamittatāya samannāgato
puggalo ‘‘ kaly āṇ amitto ’’ .
77 . Katamo ca puggalo indriyesu guttadv āro? Tattha katam ā indriyesu guttadv ārat ā? Idhekacco
puggalo cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,
tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ
sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī;
yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ
āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti gopanā ārakkho saṃvaro – ayaṃ vuccati indriyesu
guttadvāratā. Imāya indriyesu guttadvāratāya samannāgato puggalo ‘‘indriyesu guttadvāro’’.
78 . Katamo ca puggalo bhojane mattaññū? Tattha katamā bhojane mattaññutā? Idhekacco puggalo
paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – ‘‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya;
yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca
vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca
phāsuvihāro cā’’ti. Yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane – ayaṃ vuccati bhojane
mattaññutā. Imāya bhojane mattaññutāya samannāgato puggalo ‘‘bhojane mattaññū’’.
79 . Katamo ca puggalo upaṭṭhitassati? Tattha katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ vuccati sati. Imāya
satiyā samannāgato puggalo ‘‘upaṭṭhitassati’’.
80 . Katamo ca puggalo sampajāno? Tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena
samannāgato puggalo ‘‘sampajāno’’.
81 . Katamo ca puggalo sīlasampanno? Tattha katamā sīlasampadā? Kāyiko avītikkamo vācasiko
avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo – ayaṃ vuccati sīlasampadā. Sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā.
Imāya sīlasampadāya samannāgato puggalo ‘‘sīlasampanno’’.
82 . Katamo ca puggalo diṭṭhisampanno? Tattha katamā diṭṭhisampadā? ‘‘Atthi dinnaṃ, atthi
yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro
loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā
sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti. Yā evarūpā
paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati diṭṭhisampadā. Sabbāpi
sammādiṭṭhi diṭṭhisampadā. Imāya diṭṭhisampadāya samannāgato puggalo ‘‘diṭṭhisampanno’’.
83 . Katame dve puggalā dullabhā lokasmiṃ? Yo ca pubbakārī, yo ca kataññū katavedī – ime dve
puggalā dullabhā lokasmiṃ.
84 . Katame dve puggalā duttappayā? Yo ca laddhaṃ laddhaṃ nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ
vissajjeti – ime dve puggalā ‘‘duttappayā’’.
85 . Katame dve puggalā sutappayā? Yo ca laddhaṃ laddhaṃ na nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ
na vissajjeti – ime dve puggalā ‘‘sutappayā’’.
86 . Katamesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti? Yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati,
yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati – imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti.
87 . Katamesa ṃ dvinna ṃ puggal āna ṃ ā sav ā na va ḍḍ hanti? Yo ca na kukkucc āyitabba ṃ na
kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati – imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na
vaḍḍhanti.
88 . Katamo ca puggalo hīnādhimutto? Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, so aññaṃ
dussīlaṃ pāpadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘hīnādhimutto’’.
89 . Katamo ca puggalo paṇītādhimutto? Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so aññaṃ
sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘paṇītādhimutto’’.
90 . Katamo ca puggalo titto? Paccekasambuddhā
[paccekabuddho (sī.)] ye ca tathāgatassa sāvakā
arahanto tittā. Sammāsambuddho titto ca tappetā ca [tappetā ca, ayaṃ vuccati puggalo titto (sī.)] .
Dukaniddeso.
3. Tikapuggalapaññatti
91 . Katamo ca puggalo nirāso? Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci
saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño
antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti – ‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.
Tassa na evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’’ti. Ayaṃ vuccati puggalo
‘‘nirāso’’.
92 . Katamo ca puggalo āsaṃso? Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. So suṇāti –
‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharissāmī’’ti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘āsaṃso’’.
93 . Katamo ca puggalo vigatāso? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. So suṇāti –
‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharissāmī’’ti. Taṃ kissa hetu? Yā hissa pubbe avimuttassa vimuttāsā, sā paṭippassaddhā.
Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vigatāso’’.
94 . Tattha katame tayo gilānūpamā puggalā? Tayo gilānā – idhekacco gilāno labhanto vā sappāyāni
bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni
bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, neva vuṭṭhāti tamhā
ābādhā. (1)
Idha panekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni,
labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ
alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, vuṭṭhāti tamhā ābādhā. (2)
Idha panekacco gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto sappāyāni bhesajjāni
no alabhanto, labhanto patir ūpa ṃ upa ṭṭ hāka ṃ no alabhanto, vu ṭṭ hāti tamh ā ā bādh ā. ( 3)
Tatra yv āya ṃ gil āno labhanto sapp āyāni bhojan āni no alabhanto, labhanto sapp āyāni bhesajj āni no
alabhanto, labhanto patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṃ gilānaṃ paṭicca
bhagavatā gilānabhattaṃ anuññātaṃ gilānabhesajjaṃ anuññātaṃ gilānupaṭṭhāko anuññāto. Imañca pana
gilānaṃ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā.
Evamevaṃ [evameva (sī.)] tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo?
Idhekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ
savaṇāya, neva okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. (1)
Idha panekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya,
labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savaṇāya, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. (2)
Idha panekacco puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhanto
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu
sammattaṃ. (3)
Tatra yvāyaṃ puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhanto tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, imaṃ
puggalaṃ paṭicca bhagavatā dhammadesanā anuññātā, imañca puggalaṃ paṭicca aññesampi dhammo
desetabbo. Ime tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
95 . Katamo ca puggalo kāyasakkhī? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati,
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāyasakkhī’’.
96 . Katamo ca puggalo diṭṭhippatto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā
paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘diṭṭhippatto’’.
97 . Katamo ca puggalo saddhāvimutto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti…pe… tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā
ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassa – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘saddhāvimutto’’.
98 . Katamo ca puggalo gūthabhāṇī? Idhekacco puggalo musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato
vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho – ‘‘ehambho
[ehi
bho (syā. ka.) ma. ni. 1.440; a. ni. 3.28] , purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’’ti, so ajānaṃ vā āha –
‘‘jānāmī’’ti, jānaṃ vā āha – ‘‘na jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha – ‘‘passāmī’’ti, passaṃ vā āha – ‘‘na
passāmī’’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘gūthabhāṇī’’.
99 . Katamo ca puggalo pupphabhāṇī? Idhekacco puggalo musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato
hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho – ‘‘ehambho, purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’’ti, so ajānaṃ vā āha – ‘‘na jānāmī’’ti, jānaṃ
vā āha – ‘‘jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha – ‘‘na passāmī’’ti, passaṃ vā āha – ‘‘passāmī’’ti. Iti attahetu vā
parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘ pupphabh āṇī ’’ .
100 . Katamo ca puggalo madhubh āṇī ? Idhekacco puggalo y ā sā vācā nel ā ka ṇṇ asukh ā pemaniy ā
hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘madhubhāṇī’’.
101 . Katamo ca puggalo arukūpamacitto? Idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo,
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati [patiṭṭhīyati (syā. ka.) a. ni. 3.25] ,
kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya
[kathalāya (ka.), kathalena (aṭṭhakathā) a. ni. 3.25] vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti [assavanoti
(sī.)] , evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati
kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘arukūpamacitto’’.
102 . Katamo ca puggalo vijjūpamacitto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Seyyathāpi nāma cakkhumā
puriso rattandhakāratimisāya vijjantarikāya rūpāni passeyya, evamevaṃ idhekacco puggalo ‘‘idaṃ
dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ
dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vijjūpamacitto’’.
103 . Katamo ca puggalo vajirūpamacitto? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Seyyathāpi nāma vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ maṇi vā pāsāṇo vā, evamevaṃ idhekacco puggalo
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vajirūpamacitto’’.
104 . Katamo ca puggalo andho? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu na hoti yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘andho’’.
105 . Katamo ca puggalo ekacakkhu? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti, yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘ekacakkhu’’.
106 . Katamo ca puggalo dvicakkhu? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘dvicakkhu’’.
107 . Katamo ca puggalo avakujjapañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā
[gato (sī.), gantvā
(syā.)] hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya [dhammassavanāya (syā.)] . Tassa
bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva
ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā
tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti.
Seyyathāpi nāma kumbho nikkujjo [nikujjo (syā.) a. ni. 3.30] tatra udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati, no saṇṭhāti;
evameva ṃ idhekacco puggalo ārāma ṃ gantā hoti abhikkha ṇaṃ bhikkh ūna ṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na
pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ
manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘avakujjapañño’’.
108 . Katamo ca puggalo ucchaṅgapañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi
karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi nāma purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni –
tilā taṇḍulā
[tilataṇḍulā (ka.) a. ni. 3.30] modakā badarā. So tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā
pakireyya. Evamevaṃ idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādimpi manasi karoti, na majjhampi
manasi karoti, na pariyosānampi manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ucchaṅgapañño’’.
109 . Katamo ca puggalo puthupañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti,
pariyosānampi manasi karoti. Seyyathāpi nāma kumbho ukkujjo tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti, no
vivaṭṭati; evamevaṃ idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā honti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti,
pariyosānampi manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘puthupañño’’.
110 . Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo? Sotāpannasakadāgāmino –ime vuccanti
puggalā ‘‘kāmesu ca bhavesu ca avītarāgā’’.
111 . Katamo ca puggalo kāmesu vītarāgo, bhavesu avītarāgo? Anāgāmī –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘kāmesu vītarāgo, bhavesu avītarāgo’’.
112 . Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo? Arahā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāmesu
ca bhavesu ca vītarāgo’’.
113 . Katamo ca puggalo pāsāṇalekhūpamo? Idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa
kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma pāsāṇe lekhā na khippaṃ lujjati vātena vā udakena
vā, ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho ciraṃ
dīgharattaṃ anuseti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘pāsāṇalekhūpamo’’.
114 . Katamo ca puggalo pathavilekhūpamo? Idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa
kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma pathaviyā
[paṭhaviyā (sī. syā.)]lekhā khippaṃ
lujjati v ātena v ā udakena v ā, na cira ṭṭhitik ā hoti; evameva ṃ idhekacco puggalo abhiṇha ṃ kujjhati. So ca
khvassa kodho na cira ṃ dīgharatta ṃ anuseti –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘pathavilekh ūpamo ’’.
115 . Katamo ca puggalo udakalekhūpamo? Idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi
vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṃsandatimeva [… ceva (syā.) a. ni. 3.133] sandhiyatimeva […
ceva (syā.) a. ni. 3.133] sammodatimeva [… ceva (syā.) a. ni. 3.133]. Seyyathāpi nāma udake lekhā
khippaṃ lujjati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi
vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṃsandatimeva sandhiyatimeva sammodatimeva –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘udakalekhūpamo’’.
116 . Tattha katame tayo potthakūpamā puggalā? Tayo potthakā –navopi potthako dubbaṇṇo ceva
hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca, majjhimopi potthako dubbaṇṇo ceva hoti dukkhasamphasso ca
appaggho ca, jiṇṇopi potthako dubbaṇṇo ceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇampi
potthakaṃ ukkhaliparimajjanaṃ vā karonti saṅkārakūṭe vā naṃ chaḍḍenti. Evamevaṃ tayome
potthakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Navo cepi bhikkhu hoti dussīlo
pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya. Seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye
kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya
dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso, tathūpamo ayaṃ
puggalo. Yesaṃ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ,
tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya. Seyyathāpi so potthako
appaggho, tathūpamo ayaṃ puggalo.
Majjhimo cepi bhikkhu hoti…pe… thero cepi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa
dubbaṇṇatāya. Seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye kho panassa sevanti
bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Idamassa
dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso, tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho
pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na
mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya. Seyyathāpi so potthako appaggho,
tathūpamo ayaṃ puggalo.
Evarūpo ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. Tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ nu kho
tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena, tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññasī’’ti! So kupito anattamano
tathārūpiṃ vācaṃ nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho taṃ ukkhipati, saṅkārakūṭeva naṃ potthakaṃ.
Ime tayo potthakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu.
117 . Tattha katame tayo kāsikavatthūpamā puggalā? Tīṇi kāsikavatthāni –navampi kāsikavatthaṃ
vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca, majjhimampi kāsikavatthaṃ vaṇṇavantañceva
hoti sukhasamphassañca mahagghañca, jiṇṇampi kāsikavatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti
sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi kāsikavatthaṃ ratanapaliveṭhanaṃ vā karonti
gandhakaraṇḍake vā naṃ nikkhipanti.
Evamevaṃ tayome kāsikavatthūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Navo
cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ
vaṇṇavantaṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ
āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya. Seyyathāpi taṃ
kāsikavatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana so
[yesaṃ kho pana
(sabbattha) a. ni. 3.100] paṭiggaṇhāti [patigaṇhāti (sī.) rūpasiddhiṭīkāya pana sameti]
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti
mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamo ayaṃ
puggalo.
Majjhimo cepi bhikkhu…pe… thero cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa
suva ṇṇ atāya. Seyyath āpi ta ṃ kāsikavattha ṃ va ṇṇ avanta ṃ, tath ūpamo aya ṃ puggalo. Ye kho
panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya
sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamo
ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana so paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti
mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamo ayaṃ
puggalo.
Evarūpo ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati, tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘appasaddā
āyasmanto hotha, thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatī’’ti. Tassa taṃ vacanaṃ ādheyyaṃ
gacchati, gandhakaraṇḍakeva naṃ kāsikavatthaṃ. Ime tayo kāsikavatthūpamā puggalā santo
saṃvijjamānā bhikkhūsu.
118 . Katamo ca puggalo suppameyyo? Idhekacco puggalo uddhato hoti unnaḷo capalo mukharo
vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘suppameyyo’’.
119 . Katamo ca puggalo duppameyyo? Idhekacco puggalo anuddhato hoti anunnaḷo acapalo
amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘duppameyyo’’.
120 . Katamo ca puggalo appameyyo? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘appameyyo’’.
121 . Katamo ca puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo hīno
hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, aññatra
anuddayā aññatra anukampā.
122 . Katamo ca puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo sadiso hoti
sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu?
‘‘Sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattinī
bhavissati; samādhisāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā
ca no pavattinī
[pavattanī (sī.) a. ni. 3.26] bhavissati; paññāsāmaññagatānaṃ sataṃ paññākathā ca no
bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissatī’’ti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
123 . Katamo ca puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco
puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? ‘‘Aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ
vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ
paripūressāmi, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā
paññākkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anuggahessāmī’’ti. Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
124 . Katamo ca puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idhekacco
puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo
samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Evarūpo puggalo
jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirup āsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi evarūpassa
puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – ‘‘pāpamitto
purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’’ti. Seyyathāpi nāma ahi gūthagato kiñcāpi na ḍaṃsati, atha
kho na ṃ makkheti; evameva ṃ kiñc āpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ ā pajjati, atha kho
naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – ‘‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’’ti!
Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.
125 . Katamo ca puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo?
Idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati
patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā
kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti, evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti
upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma tindukālātaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṃ bhiyyoso
mattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati, evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
Seyyathāpi nāma gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya duggandho hoti,
evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati
byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti; evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na
sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? ‘‘Akkoseyyapi maṃ paribhāseyyapi maṃ
anatthampi me kareyyā’’ti! Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo.
126 . Katamo ca puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo sīlavā hoti
kalyāṇadhammo –evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi
evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati –
‘‘kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’’ti! Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
127 . Katamo ca puggalo sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī?
Sotāpannasakadāgāmino –ime vuccanti puggalā sīlesu paripūrakārino, samādhismiṃ mattaso kārino,
paññāya mattaso kārino.
128 . Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya mattaso kārī?
Anāgāmī –ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya mattaso
kārī.
129 . Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca
paripūrakārī? Arahā –ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī,
paññāya ca paripūrakārī.
130 . Tattha katame tayo satthāro? Idhekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti
[paññāpeti (sī.
syā.)], na rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti. Idha panekacco satthā
kāmānañca pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti.
Idha panekacco satthā kāmānañca pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, vedanānañca
pariññaṃ paññapeti.
Tatra yvāyaṃ satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, na rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, na vedanāna
ṃ
pariññaṃ paññapeti, rūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca
pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti,
arūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca pariññaṃ
paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, vedanānañca pariññaṃ paññapeti, sammāsambuddho satthā
tena daṭṭhabbo. Ime tayo satthāro.
131 . Tattha katame aparepi tayo satthāro? Idhekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato
thetato paññapeti, abhisamparāyañca attāna ṃ saccato thetato paññapeti. Idha panekacco satth ā
diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato
thetato paññapeti. Idha panekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññapeti,
abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññapeti.
Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, abhisamparāyañca
attānaṃ saccato thetato paññapeti, sassatavādo satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva
dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato
paññapeti, ucchedavādo satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato
thetato na paññapeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññapeti, sammāsambuddho satthā
tena daṭṭhabbo. Ime aparepi tayo satthāro.
Tikaniddeso.
4. Catukkapuggalapaññatti
132 . Katamo ca puggalo asappuriso? Idhekacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti,
kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘asappuriso’’.
133 . Katamo ca puggalo asappurisena asappurisataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti
parañca pāṇātipāte samādapeti, attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti, attanā ca
kāmesumicchācārī hoti parañca kāmesumicchācāre samādapeti, attanā ca musāvādī hoti parañca
musāvāde samādapeti, attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti parañca
surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘asappurisena asappurisataro’’.
134 . Katamo ca puggalo sappuriso? Idhekacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā
paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sappuriso’’.
135 . Katamo ca puggalo sappurisena sappurisataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātā
paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca
adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti parañca
kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā
veramaṇiyā samādapeti, attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti parañca
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sappurisena
sappurisataro’’.
136 . Katamo ca puggalo pāpo? Idhekacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti,
kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco
[pisuṇāvāco] hoti, pharusavāco [pharusāvāco (sī.) dī.
ni. 3.115] hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi [micchādiṭṭhī (ka.)]
hoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘pāpo’’.
137 . Katamo ca puggalo pāpena pāpataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti parañca
pāṇātipāte samādapeti, attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti, attanā ca
kāmesumicchācārī hoti parañca kāmesumicchācāre samādapeti, attanā ca musāvādī hoti parañca
musāvāde samādapeti, attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, attanā ca
pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpī hoti parañca
samphappalāpe samādapeti, attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti, attanā ca
byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti, attanā ca micchādiṭṭhi hoti parañca micchādiṭṭhiyā
sam ādapeti –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘pāpena p āpataro ’’.
Abhidhammapiṭake
Puggalapaññattipāḷi
Mātikā
1. Ekakauddeso
1. Cha paññattiyo –khandhapaññatti, āyatanapaññatti, dhātupaññatti, saccapaññatti,
indriyapaññatti, puggalapaññattīti.
2. Kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti? Yāvatā pañcakkhandhā –rūpakkhandho,
vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; ettāvatā khandhānaṃ
khandhapaññatti.
3. Kittāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti? Yāvatā dvādasāyatanāni –cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ,
sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ,
phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ; ettāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti.
4. Kittāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti? Yāvatā aṭṭhārasa dhātuyo –cakkhudhātu, rūpadhātu,
cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu,
ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu,
kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu; ettāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti.
5. Kittāvatā saccānaṃ saccapaññatti? Yāvatā cattāri saccāni –dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ,
nirodhasaccaṃ, maggasaccaṃ; ettāvatā saccānaṃ saccapaññatti.
6. Kittāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti? Yāvatā bāvīsatindriyāni –cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ,
ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ,
sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ,
vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, yaṃ,
aññātāvindriyaṃ; ettāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti.
7. Kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti?
(1) Samayavimutto
(2) Asamayavimutto
(3) Kuppadhammo
(4) Akuppadhammo
(5) Parihānadhammo
(6) Aparihānadhammo
(7) Cetan ābhabbo
(8) Anurakkhaṇābhabbo
(9) Puthujjano
(10) Gotrabhū
(11) Bhayūparato
(12) Abhayūparato
(13) Bhabbāgamano
(14) Abhabbāgamano
(15) Niyato
(16) Aniyato
(17) Paṭipannako
(18) Phaleṭhito
(19) Samasīsī
(20) Ṭhitakappī
(21) Ariyo
(22) Anariyo
(23) Sekkho
(24) Asekkho
(25) Nevasekkhanāsekkho
(26) Tevijjo
(27) Chaḷabhiñño
(28) Sammāsambuddho
(29) Paccekasambuddho
[paccekabuddho (sī.)]
(30) Ubhatobhāgavimutto
(31) Paññāvimutto
(32) K āyasakkh ī
(33) Diṭṭhippatto
(34) Saddhāvimutto
(35) Dhammānusārī
(36) Saddhānusārī
(37) Sattakkhattuparamo
(38) Kolaṅkolo
(39) Ekabījī
(40) Sakadāgāmī
(41) Anāgāmī
(42) Antarāparinibbāyī
(43) Upahaccaparinibbāyī
(44) Asaṅkhāraparinibbāyī
(45) Sasaṅkhāraparinibbāyī
(46) Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī
(47) Sotāpanno
(48) Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(49) Sakadāgāmī
(50) Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(51) Anāgāmī
(52) Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno
(53) Arahā
(54) Arahattaphalasacchikiriyāya
[arahattāya (sī.)]paṭipanno
Ekakaṃ.
2. Dukauddeso
8. Dve puggal ā –
(1) Kodhano ca, upanāhī ca.
(2) Makkhī ca, paḷāsī
[palāsī (syā. ka.)] ca.
(3) Issukī ca, maccharī ca.
(4) Saṭho ca, māyāvī ca.
(5) Ahiriko ca, anottappī ca.
(6) Dubbaco ca, pāpamitto ca.
(7) Indriyesu aguttadvāro ca, bhojane amattaññū ca.
(8) Muṭṭhassati ca, asampajāno ca.
(9) Sīlavipanno ca, diṭṭhivipanno ca.
(10) Ajjhattasaṃyojano ca, bahiddhāsaṃyojano ca.
(11) Akkodhano ca, anupanāhī ca.
(12) Amakkhī ca, apaḷāsī ca.
(13) Anissukī ca, amaccharī ca.
(14) Asaṭho ca, amāyāvī ca.
(15) Hirimā ca, ottappī ca.
(16) Suvaco ca, kalyāṇamitto ca.
(17) Indriyesu guttadvāro ca, bhojane mattaññū ca.
(18) Upaṭṭhitassati ca, sampajāno ca.
(19) Sīlasampanno ca, diṭṭhisampanno ca.
(20) Dve puggalā dullabhā lokasmiṃ.
(21) Dve puggalā duttappayā.
(22) Dve puggalā sutappayā.
(23) Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti.
(24) Dvinna ṃ puggalāna ṃ ā sav ā na va ḍḍ hanti.
(25) H īnādhimutto ca, pa ṇītādhimutto ca.
(26) Titto ca, tappetā ca.
Dukaṃ.
3. Tikauddeso
9. Tayo puggalā –
(1) Nirāso, āsaṃso, vigatāso.
(2) Tayo gilānūpamā puggalā.
(3) Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
(4) Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī.
(5) Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo, vajirūpamacitto puggalo.
(6) Andho, ekacakkhu, dvicakkhu.
(7) Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño
[uccaṅgupañño (syā.)]puggalo, puthupañño puggalo.
(8) Atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu vītarāgo
bhavesu avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo.
(9) Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo.
(10) Tayo potthakūpamā puggalā.
(11) Tayo kāsikavatthūpamā puggalā.
(12) Suppameyyo, duppameyyo, appameyyo.
(13) Atthekacco puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco puggalo
sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, atthekacco puggalo sakkatvā garuṃ katvā
[garukatvā (sī.)]
sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
(14) Atthekacco puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco
puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo; atthekacco puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
(15) Atthekacco puggalo sīlesu paripūrakārī [paripūrīkārī (syā.)], samādhismiṃ mattaso kārī,
paññāya mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya
mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca
paripūrakārī.
(16) Tayo satthāro.
(17) Aparepi tayo satth āro.
Tikaṃ.
4. Catukkauddeso
10 . Cattāropuggalā –
(1) Asappuriso, asappurisena asappurisataro, sappuriso, sappurisena sappurisataro.
(2) Pāpo, pāpena pāpataro, kalyāṇo, kalyāṇena kalyāṇataro.
(3) Pāpadhammo, pāpadhammena pāpadhammataro, kalyāṇadhammo, kalyāṇadhammena
kalyāṇadhammataro.
(4) Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo
[appasāvajjo (syā. ka.) a. ni. 4.135] , anavajjo.
(5) Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū [vipacitaññū (sī.) a. ni. 4.133] , neyyo, padaparamo.
(6) Yuttappaṭibhāno, no muttappaṭibhāno, muttappaṭibhāno, no yuttappaṭibhāno, yuttappaṭibhāno
ca muttappaṭibhāno ca, neva yuttappaṭibhāno no muttappaṭibhāno.
(7) Cattāro dhammakathikā puggalā.
(8) Cattāro valāhakūpamā puggalā.
(9) Cattāro mūsikūpamā puggalā.
(10) Cattāro ambūpamā puggalā.
(11) Cattāro kumbhūpamā puggalā.
(12) Cattāro udakarahadūpamā puggalā.
(13) Cattāro balībaddūpamā
[balibaddūpamā (sī.)] puggalā.
(14) Cattāro āsīvisūpamā puggalā.
(15) Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti,
atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti.
(16) Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco
puggalo anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca
pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca
pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti.
(17) Atthekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho
va ṇṇā rahassa va ṇṇ aṃ bh āsit ā hoti bh ūta ṃ taccha ṃ kālena; atthekacco puggalo va ṇṇā rahassa va ṇṇ aṃ
bh āsit ā hoti bh ūta ṃ taccha ṃ kālena, no ca kho ava ṇṇā rahassa ava ṇṇ aṃ bh āsit ā hoti bh ūta ṃ
tacchaṃ kālena; atthekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena;
vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, atthekacco puggalo neva avaṇṇārahassa
avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ
kālena.
(18) Uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī, puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī,
uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca, neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī.
(19) Tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.
(20) Oṇatoṇato, oṇatuṇṇato, uṇṇatoṇato, uṇṇatuṇṇato.
(21) Cattāro rukkhūpamā puggalā.
(22) Rūpappamāṇo, rūpappasanno, ghosappamāṇo, ghosappasanno.
(23) Lūkhappamāṇo, lūkhappasanno, dhammappamāṇo, dhammappasanno.
(24) Atthekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya; atthekacco puggalo parahitāya
paṭipanno hoti, no attahitāya; atthekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca;
atthekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.
(25) Atthekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo
parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo attantapo ca hoti
attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo
neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na
paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto
sītībhūto
[sītibhūto (sī. ka.)] sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.
(26) Sarāgo, sadoso, samoho, samāno.
(27) Atthekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī
adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī
ajjhattaṃ cetosamathassa; atthekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī ca
adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī
adhipaññādhammavipassanāya.
(28) Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāraṅgato
[pāragato (sī.
syā.)] thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
(29) Appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno,
bahussuto sutena upapanno.
(30) Samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.
Catukkaṃ.
5. Pañcakauddeso
11 . Pañca puggalā –
(1) Atthekacco puggalo ārabhati [ārambhati (sī. syā.)] ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti. Atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ
nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo
nārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te
uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti,
tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhanti.
(2) Datvā avajānāti, saṃvāsena avajānāti, ādheyyamukho hoti, lolo hoti, mando momūho hoti.
(3) Pañca yodhājīvūpamā puggalā.
(4) Pañca piṇḍapātikā.
(5) Pañca khalupacchābhattikā.
(6) Pañca ekāsanikā.
(7) Pañca paṃsukūlikā.
(8) Pañca tecīvarikā.
(9) Pañca āraññikā.
(10) Pañca rukkhamūlikā.
(11) Pañca abbhokāsikā.
(12) Pañca nesajjikā.
(13) Pañca yathāsanthatikā.
(14) Pañca sosānikā.
Pañcakaṃ.
6. Chakkauddeso
12 . Chapuggalā –
(1) Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca
sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu
[phalesu (pī.)] ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ.
Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, diṭṭhe ceva
dhamme dukkhassantakaro hoti s āvakap āramiñca p āpu ṇā ti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu s āma ṃ sacc āni anabhisambujjhati , di ṭṭ heva dhamme dukkhassantakaro hoti, na ca
sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni
anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā
[anāgantvā
(syā. ka.) a. ni. 4.171] itthattaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni
anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī [sotāpannasakadāgāmī (syā.
ka.)] hoti āgantā itthattaṃ.
Chakkaṃ.
7. Sattakauddeso
13 . Satta puggalā –
(1) Satta udakūpamā puggalā. Sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā
ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti,
ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
(2) Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī,
saddhānusārī.
Sattakaṃ.
8. Aṭṭhakauddeso
14 . Aṭṭha puggalā –
(1) Cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā.
Aṭṭhakaṃ.
9. Navakauddeso
15 . Navapuggalā –
(1) Sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī,
diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.
Navakaṃ.
10. Dasakauddeso
16 . Dasa puggalā –
(1) Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā.
Dasakaṃ.
Puggalapaññattim ātik ā ni ṭṭ hit ā.
Niddeso
1. Ekakapuggalapaññatti
1. Katamo ca puggalo samayavimutto? Idhekacco puggalo kālena kālaṃ samayena samayaṃ aṭṭha
vimokkhe kāyena phusitvā [phassitvā (sī. pī.)] viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā
honti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘samayavimutto’’.
2. Katamo ca puggalo asamayavimutto? Idhekacco puggalo na heva kho kālena kālaṃ samayena
samayaṃ aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘asamayavimutto’’. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttā.
3. Katamo ca puggalo kuppadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ
tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘kuppadhammo’’.
4. Katamo ca puggalo akuppadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī;
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ
tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘akuppadhammo’’. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe akuppadhammā.
5. Katamo ca puggalo parihānadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ
so puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘parihānadhammo’’.
6. Katamo ca puggalo aparihānadhammo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī;
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so
puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘aparihānadhammo’’.
Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe aparihānadhammā.
7. Katamo ca puggalo cetanābhabbo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Sace anusañceteti, na parihāyati
tāhi samāpattīhi. Sace na anusañceteti, parihāyati tāhi samāpattīhi – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘cetanābhabbo’’.
8. Katamo ca puggalo anurakkhaṇābhabbo? Idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā
arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; na
yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Sace anurakkhati, na parihāyati
tāhi samāpattīhi. Sace na anurakkhati, parihāyati tāhi samāpattīhi – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘anurakkhaṇābhabbo’’.
9. Katamo ca puggalo puthujjano? Yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni appahīnāni; na ca tesaṃ
dhammānaṃ pahānāya paṭipanno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘puthujjano’’.
10 . Katamo ca puggalo gotrabh ū? Yesa ṃ dhamm āna ṃ samanantar ā ariyadhammassa avakkanti
hoti tehi dhammehi samannāgato –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘gotrabhū’’.
11 . Katamo ca puggalo bhayūparato? Satta sekkhā bhayūparatā, ye ca puthujjanā sīlavanto. Arahā
abhayūparato.
12 . Katamo ca puggalo abhabbāgamano? Ye te puggalā kammāvaraṇena samannāgatā,
kilesāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā eḷā, abhabbā
niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ –ime vuccanti puggalā ‘‘abhabbāgamanā’’.
13 . Katamo ca puggalo bhabbāgamano? Ye te puggalā na kammāvaraṇena samannāgatā, na
kilesāvaraṇena samannāgatā, na vipākāvaraṇena samannāgatā, saddhā chandikā paññavanto [paññavantā
(sī.)] aneḷā, bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ –ime vuccanti puggalā
‘‘bhabbāgamanā’’.
14 . Katamo ca puggalo niyato? Pañca puggalā ānantarikā, ye ca micchādiṭṭhikā niyatā, aṭṭha ca
ariyapuggalā niyatā. Avasesā puggalā aniyatā.
15 . Katamo ca puggalo paṭipannako? Cattāro maggasamaṅgino puggalā paṭipannakā, cattāro
phalasamaṅgino puggalā phale ṭhitā.
16 . Katamo ca puggalo samasīsī? Yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti
jīvitapariyādānañca –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘samasīsī’’.
17 . Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa,
kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ
sacchikaroti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ṭhitakappī’’. Sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino.
18 . Katamo ca puggalo ariyo? Aṭṭha ariyapuggalā ariyā. Avasesā puggalā anariyā.
19 . Katamo ca puggalo sekkho? Cattāro maggasamaṅgino tayo phalasamaṅgino puggalā ‘‘sekkhā’’.
Arahā asekkho. Avasesā puggalā nevasekkhanāsekkhā.
20 . Katamo ca puggalo tevijjo? Tīhi vijjāhi samannāgato puggalo ‘‘tevijjo’’.
21 . Katamo ca puggalo chaḷabhiñño? Chahi abhiññāhi samannāgato puggalo ‘‘chaḷabhiñño’’.
22 . Katamo ca puggalo sammāsambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu
sāmaṃ saccāni abhisambujjhati; tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti, balesu ca vasībhāvaṃ –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘sammāsambuddho’’.
23 . Katamo ca puggalo paccekasambuddho? Idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu
sāmaṃ saccāni abhisambujjhati; na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu vasībhāvaṃ –ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘paccekasambuddho’’.
24 . Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā
viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ubhatobhāgavimutto’’.
25 . Katamo ca puggalo paññāvimutto? Idhekacco puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena
phusitv ā viharati; paññ āya cassa disv ā ā sav ā parikkh īṇā honti. Aya ṃ vuccati puggalo ‘‘ paññ āvimutto ’’ .
26 . Katamo ca puggalo k āyasakkh ī? Idhekacco puggalo a ṭṭ ha vimokkhe k āyena phusitv ā viharati ;
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāyasakkhī’’.
27 . Katamo ca puggalo diṭṭhippatto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatappaveditā cassa dhammā
paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘diṭṭhippatto’’.
28 . Katamo ca puggalo saddhāvimutto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tathāgatappaveditā cassa
dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā. Paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho
yathā diṭṭhippattassa –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘saddhāvimutto’’.
29 . Katamo ca puggalo dhammānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘dhammānusārī’’. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo
dhammānusārī phale ṭhito diṭṭhippatto.
30 . Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa
saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti –ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘saddhānusārī’’. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī phale
ṭhito saddhāvimutto.
31 . Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano [sambodhiparāyaṇo (sī. ka.)] . So
sattakkhattuṃ deve ca mānuse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘sattakkhattuparamo’’.
32 . Katamo ca puggalo kolaṅkolo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. So dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā
saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kolaṅkolo’’.
33 . Katamo ca puggalo ekabījī? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno
hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. So ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā
dukkhassantaṃ karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ekabījī’’.
34 . Katamo ca puggalo sakadāgāmī? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sakadāgāmī’’.
35 . Katamo ca puggalo anāgāmī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘anāgāmī’’.
36 . Katamo ca puggalo antarāparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
upapannaṃ vā samanantarā appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ ariyamaggaṃ sañjaneti
upari ṭṭ him āna ṃ sa ṃyojan āna ṃ pah ānāya –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘ antar āparinibb āyī’’ .
37 . Katamo ca puggalo upahaccaparinibb āyī? Idhekacco puggalo pañcanna ṃ orambh āgiy āna ṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ upahacca vā kālakiriyaṃ [kālaṃ kiriyaṃ (ka.)] ariyamaggaṃ
sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘upahaccaparinibbāyī’’.
38 . Katamo ca puggalo asaṅkhāraparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
asaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘asaṅkhāraparinibbāyī’’.
39 . Katamo ca puggalo sasaṅkhāraparinibbāyī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. So
sasaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘sasaṅkhāraparinibbāyī’’.
40 . Katamo ca puggalo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī? Idhekacco puggalo pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā
lokā. So avihā cuto atappaṃ gacchati, atappā cuto sudassaṃ gacchati, sudassā cuto sudassiṃ gacchati,
sudassiyā cuto akaniṭṭhaṃ gacchati; akaniṭṭhe ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ
pahānāya –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī’’.
41 . Katamo ca puggalo sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno? Tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ
pahānāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni
pahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sotāpanno’’.
42 . Kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanno. Yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā tanubhūtā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sakadāgāmī’’.
43 . Kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya paṭipanno puggalo anāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanno. Yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā anavasesā pahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anāgāmī’’.
44 . Rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya paṭipanno puggalo
arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yassa puggalassa rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā
anavasesā pahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘arahā’’.
Ekakaniddeso.
2. Dukapuggalapaññatti
45 . Katamo ca puggalo kodhano? Tattha katamo kodho? Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ [dūsanā dūsitattaṃ (syā.)] byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho
caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa –ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ kodho
appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kodhano’’.
46 . Katamo ca puggalo upanāhī? Tattha katamo upanāho? Pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ upanāho.
Yo evarūpo upanāho upanayhanā upanayhitattaṃ aṭṭhapanā [āṭhapanā (ka.) vibha. 891] ṭhapanā
saṇṭhapanā anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa –ayaṃ vuccati upanāho. Yassa
puggalassa ayaṃ upanāho appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘upanāhī’’.
47 . Katamo ca puggalo makkhī? Tattha katamo makkho? Yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṃ
[makkhīyanā makkhīyitattaṃ (sī.), makkhiyanā makkhiyitattaṃ (ka.)] niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ –
aya ṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa aya ṃ makkho appah īno –aya ṃ vuccati puggalo
‘‘makkhī’’.
48 . Katamo ca puggalo paḷāsī? Tattha katamo paḷāso? Yo paḷāso paḷāsāyanā paḷāsāyitattaṃ
paḷāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo –ayaṃ vuccati paḷāso. Yassa puggalassa ayaṃ
paḷāso appahīno –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘paḷāsī’’.
49 . Katamo ca puggalo issukī? Tattha katamā issā? Yā
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā [ussuyā
ussuyanā (ka.) vibha. 893] usūyitattaṃ –ayaṃ vuccati issā. Yassa puggalassa ayaṃ issā appahīnā –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘issukī’’.
50 . Katamo ca puggalo maccharī? Tattha katamaṃ macchariyaṃ? Pañca macchariyāni –
āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā
aggahitattaṃ cittassa –idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ macchariyaṃ appahīnaṃ –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘maccharī’’.
51 . Katamo ca puggalo saṭho? Tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ
tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ [kakkhaḷatā kakkhaḷiyaṃ (syā.) evaṃ
khuddakavibhaṅgadukaniddesepi] parikkhattattā pārikkhattiyaṃ –idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ. Yassa
puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ appahīnaṃ –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘saṭho’’.
52 . Katamo ca puggalo māyāvī? Tattha katamā māyā? Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya
duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati – ‘‘mā
maṃ jaññā’’ti icchati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti saṅkappati ‘‘mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ bhāsati, ‘‘mā maṃ
jaññ ā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikiraṇā pariharaṇā
gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā –
ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā appahīnā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘māyāvī’’.
53 . Katamo ca puggalo ahiriko? Tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hiriyitabbena na
hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā –idaṃ vuccati ahirikaṃ. Iminā ahirikena
samannāgato puggalo ‘‘ahiriko’’.
54 . Katamo ca puggalo anottappī? Tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena
na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā –idaṃ vuccati anottappaṃ. Iminā
anottappena samannāgato puggalo ‘‘anottappī’’.
55 . Katamo ca puggalo dubbaco? Tattha katamo dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne
dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādariyatā
agāravatā appatissavatā –ayaṃ vuccati dovacassatā. Imāya dovacassatāya samannāgato puggalo
‘‘dubbaco’’.
56 . Katamo ca puggalo pāpamitto? Tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā
appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti
sambhatti sampavaṅkatā –ayaṃ vuccati pāpamittatā. Imāya pāpamittatāya samannāgato puggalo
‘‘pāpamitto’’.
57 . Katamo ca puggalo indriyesu aguttadvāro? Tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco
puggalo cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ
cakkhundriya ṃ asa ṃvuta ṃ viharanta ṃ abhijjh ādomanass ā pāpak ā akusal ā dhamm ā anv āssaveyyu ṃ,
tassa sa ṃvar āya na pa ṭipajjati, na rakkhati cakkhundriya ṃ, cakkhundriye na sa ṃvara ṃ ā pajjati.
Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī;
yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na
saṃvaraṃ āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro –ayaṃ vuccati
indriyesu aguttadvāratā. Imāya indriyesu aguttadvāratāya samannāgato puggalo ‘‘indriyesu
aguttadvāro’’.
58 . Katamo ca puggalo bhojane amattaññū? Tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco
puggalo appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya, yā tattha
asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane –ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā. Imāya bhojane
amattaññutāya samannāgato puggalo ‘‘bhojane amattaññū’’.
59 . Katamo ca puggalo muṭṭhassati? Tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā assati ananussati
appaṭissati assati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammusanatā –idaṃ vuccati muṭṭhassaccaṃ. Iminā
muṭṭhassaccena samannāgato puggalo ‘‘muṭṭhassati’’.
60 . Katamo ca puggalo asampajāno? Tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ
anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhaṇā apariyogāhaṇā
[asaṃgāhanā
apariyogāhanā (sī. syā. ka.)] asamapekkhaṇā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ
bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo
avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ –idaṃ vuccati asampajaññaṃ. Iminā
asampajaññena samannāgato puggalo ‘‘asampajāno’’.
61 . Katamo ca puggalo sīlavipanno? Tattha katamā sīlavipatti? Kāyiko vītikkamo vācasiko
vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo –ayaṃ vuccati sīlavipatti. Sabbampi dussilyaṃ sīlavipatti. Imāya
sīlavipattiyā samannāgato puggalo ‘‘sīlavipanno’’.
62 . Katamo ca puggalo diṭṭhivipanno? Tattha katamā diṭṭhivipatti? ‘‘Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ,
natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ
[sukaṭadukkaṭānaṃ (sī.)] kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ
loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā [samaggatā (ka.)] sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentī’’ti. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ
diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho
micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesaggāho (sabbattha) padasiddhi cintetabbā], ayaṃ
vuccati diṭṭhivipatti. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti. Imāya diṭṭhivipattiyā samannāgato puggalo
‘‘diṭṭhivipanno’’.
63 . Katamo ca puggalo ajjhattasaṃyojano? Yassa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni
appahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ajjhattasaṃyojano’’.
64 . Katamo ca puggalo bahiddhāsaṃyojano? Yassa puggalassa pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni
appahīnāni –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘bahiddhāsaṃyojano’’.
65 . Katamo ca puggalo akkodhano? Tattha katamo kodho? Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso
dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo
anattamanatā cittassa –ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ kodho pahīno –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘akkodhano’’.
66 . Katamo ca puggalo anupanāhī? Tattha katamo upanāho? Pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ
upan āho yo evar ūpo upan āho upanayhan ā upanayhitatta ṃ aṭṭ hapan ā ṭ hapan ā sa ṇṭ hapan ā
anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa – ayaṃ vuccati upanāho. Yassa puggalassa
ayaṃ upanāho pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anupanāhī’’.
67 . Katamo ca puggalo amakkhī? Tattha katamo makkho? Yo makkho makkhāyanā
makkhāyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ – ayaṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa ayaṃ
makkho pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘amakkhī’’.
68 . Katamo ca puggalo apaḷāsī? Tattha katamo paḷāso? Yo paḷāso paḷāsāyanā paḷāsāyitattaṃ
paḷāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo – ayaṃ vuccati paḷāso. Yassa puggalassa ayaṃ
paḷāso pahīno – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘apaḷāsī’’.
69 . Katamo ca puggalo anissukī? Tattha katamā issā? Yā
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā usūyitattaṃ
–ayaṃ vuccati issā. Yassa puggalassa ayaṃ issā pahīnā – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘anissukī’’.
70 . Katamo ca pugalo amaccharī? Tattha katamaṃ macchariyaṃ? Pañca macchariyāni –
āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā
aggahitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ –
ayaṃ vuccati puggalo ‘‘amaccharī’’.
71 . Katamo ca puggalo asaṭho? Tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ
tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ parikkhattatā pārikkhattiyaṃ – idaṃ vuccati
sāṭheyyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ pahīnaṃ – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘asaṭho’’.
72 . Katamo ca puggalo amāyāvī? Tattha katamā māyā? Idhekacco puggalo kāyena duccaritaṃ
caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ
paṇidahati – ‘‘mā maṃ jaññā’’ti icchati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti saṅkappati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ
bhāsati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati
vikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ
vocchādanā pāpakiriyā – ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā pahīnā – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘amāyāvī’’.
73 . Katamo ca puggalo hirimā? Tattha katamā hirī? Yaṃ hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ
akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ vuccati hirī. Imāya hiriyā samannāgato puggalo
‘‘hirimā’’.
74 . Katamo ca puggalo ottappī? Tattha katamaṃ ottappaṃ? Yaṃ ottappati ottappitabbena ottappati
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ottappaṃ. Iminā ottappena
samannāgato puggalo ‘‘ottappī’’.
75 . Katamo ca puggalo suvaco? Tattha katamā sovacassatā? Sahadhammike vuccamāne
sovacassāyaṃ sovacassiyaṃ sovacassatā avippaṭikulaggāhitā avipaccanīkasātatā sādariyaṃ sādariyatā
sagāravatā sappatissavatā – ayaṃ vuccati sovacassatā. Imāya sovacassatāya samannāgato puggalo
‘‘suvaco’’.
76 . Katamo ca puggalo kalyāṇamitto? Tattha katamā kalyāṇamittatā? Ye te puggalā saddhā
sīlavanto bahussutā cāgavanto paññavanto, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā
bhatti sambhatti sampavaṅkatā – ayaṃ vuccati kalyāṇamittatā. Imāya kalyāṇamittatāya samannāgato
puggalo ‘‘ kaly āṇ amitto ’’ .
77 . Katamo ca puggalo indriyesu guttadv āro? Tattha katam ā indriyesu guttadv ārat ā? Idhekacco
puggalo cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,
tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ
sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī;
yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ
āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti gopanā ārakkho saṃvaro – ayaṃ vuccati indriyesu
guttadvāratā. Imāya indriyesu guttadvāratāya samannāgato puggalo ‘‘indriyesu guttadvāro’’.
78 . Katamo ca puggalo bhojane mattaññū? Tattha katamā bhojane mattaññutā? Idhekacco puggalo
paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – ‘‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya;
yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca
vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca
phāsuvihāro cā’’ti. Yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane – ayaṃ vuccati bhojane
mattaññutā. Imāya bhojane mattaññutāya samannāgato puggalo ‘‘bhojane mattaññū’’.
79 . Katamo ca puggalo upaṭṭhitassati? Tattha katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ vuccati sati. Imāya
satiyā samannāgato puggalo ‘‘upaṭṭhitassati’’.
80 . Katamo ca puggalo sampajāno? Tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā vicayo
pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ
vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena
samannāgato puggalo ‘‘sampajāno’’.
81 . Katamo ca puggalo sīlasampanno? Tattha katamā sīlasampadā? Kāyiko avītikkamo vācasiko
avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo – ayaṃ vuccati sīlasampadā. Sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā.
Imāya sīlasampadāya samannāgato puggalo ‘‘sīlasampanno’’.
82 . Katamo ca puggalo diṭṭhisampanno? Tattha katamā diṭṭhisampadā? ‘‘Atthi dinnaṃ, atthi
yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro
loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā
sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti. Yā evarūpā
paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati diṭṭhisampadā. Sabbāpi
sammādiṭṭhi diṭṭhisampadā. Imāya diṭṭhisampadāya samannāgato puggalo ‘‘diṭṭhisampanno’’.
83 . Katame dve puggalā dullabhā lokasmiṃ? Yo ca pubbakārī, yo ca kataññū katavedī – ime dve
puggalā dullabhā lokasmiṃ.
84 . Katame dve puggalā duttappayā? Yo ca laddhaṃ laddhaṃ nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ
vissajjeti – ime dve puggalā ‘‘duttappayā’’.
85 . Katame dve puggalā sutappayā? Yo ca laddhaṃ laddhaṃ na nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ
na vissajjeti – ime dve puggalā ‘‘sutappayā’’.
86 . Katamesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti? Yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati,
yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati – imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti.
87 . Katamesa ṃ dvinna ṃ puggal āna ṃ ā sav ā na va ḍḍ hanti? Yo ca na kukkucc āyitabba ṃ na
kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati – imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na
vaḍḍhanti.
88 . Katamo ca puggalo hīnādhimutto? Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, so aññaṃ
dussīlaṃ pāpadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘hīnādhimutto’’.
89 . Katamo ca puggalo paṇītādhimutto? Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so aññaṃ
sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘paṇītādhimutto’’.
90 . Katamo ca puggalo titto? Paccekasambuddhā
[paccekabuddho (sī.)] ye ca tathāgatassa sāvakā
arahanto tittā. Sammāsambuddho titto ca tappetā ca [tappetā ca, ayaṃ vuccati puggalo titto (sī.)] .
Dukaniddeso.
3. Tikapuggalapaññatti
91 . Katamo ca puggalo nirāso? Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci
saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño
antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti – ‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.
Tassa na evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’’ti. Ayaṃ vuccati puggalo
‘‘nirāso’’.
92 . Katamo ca puggalo āsaṃso? Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. So suṇāti –
‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharissāmī’’ti. Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘āsaṃso’’.
93 . Katamo ca puggalo vigatāso? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. So suṇāti –
‘‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharissāmī’’ti. Taṃ kissa hetu? Yā hissa pubbe avimuttassa vimuttāsā, sā paṭippassaddhā.
Ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vigatāso’’.
94 . Tattha katame tayo gilānūpamā puggalā? Tayo gilānā – idhekacco gilāno labhanto vā sappāyāni
bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni
bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, neva vuṭṭhāti tamhā
ābādhā. (1)
Idha panekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni,
labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ
alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, vuṭṭhāti tamhā ābādhā. (2)
Idha panekacco gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto sappāyāni bhesajjāni
no alabhanto, labhanto patir ūpa ṃ upa ṭṭ hāka ṃ no alabhanto, vu ṭṭ hāti tamh ā ā bādh ā. ( 3)
Tatra yv āya ṃ gil āno labhanto sapp āyāni bhojan āni no alabhanto, labhanto sapp āyāni bhesajj āni no
alabhanto, labhanto patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṃ gilānaṃ paṭicca
bhagavatā gilānabhattaṃ anuññātaṃ gilānabhesajjaṃ anuññātaṃ gilānupaṭṭhāko anuññāto. Imañca pana
gilānaṃ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā.
Evamevaṃ [evameva (sī.)] tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo?
Idhekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ
savaṇāya, neva okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. (1)
Idha panekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya,
labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savaṇāya, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. (2)
Idha panekacco puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhanto
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu
sammattaṃ. (3)
Tatra yvāyaṃ puggalo labhanto tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhanto tathāgatappaveditaṃ
dhammavinayaṃ savaṇāya no alabhanto, okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, imaṃ
puggalaṃ paṭicca bhagavatā dhammadesanā anuññātā, imañca puggalaṃ paṭicca aññesampi dhammo
desetabbo. Ime tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
95 . Katamo ca puggalo kāyasakkhī? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati,
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāyasakkhī’’.
96 . Katamo ca puggalo diṭṭhippatto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti,
‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā
paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘diṭṭhippatto’’.
97 . Katamo ca puggalo saddhāvimutto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti…pe… tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā
ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassa – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘saddhāvimutto’’.
98 . Katamo ca puggalo gūthabhāṇī? Idhekacco puggalo musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato
vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho – ‘‘ehambho
[ehi
bho (syā. ka.) ma. ni. 1.440; a. ni. 3.28] , purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’’ti, so ajānaṃ vā āha –
‘‘jānāmī’’ti, jānaṃ vā āha – ‘‘na jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha – ‘‘passāmī’’ti, passaṃ vā āha – ‘‘na
passāmī’’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘gūthabhāṇī’’.
99 . Katamo ca puggalo pupphabhāṇī? Idhekacco puggalo musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato
hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho – ‘‘ehambho, purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’’ti, so ajānaṃ vā āha – ‘‘na jānāmī’’ti, jānaṃ
vā āha – ‘‘jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha – ‘‘na passāmī’’ti, passaṃ vā āha – ‘‘passāmī’’ti. Iti attahetu vā
parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘ pupphabh āṇī ’’ .
100 . Katamo ca puggalo madhubh āṇī ? Idhekacco puggalo y ā sā vācā nel ā ka ṇṇ asukh ā pemaniy ā
hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti – ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘madhubhāṇī’’.
101 . Katamo ca puggalo arukūpamacitto? Idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo,
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati [patiṭṭhīyati (syā. ka.) a. ni. 3.25] ,
kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya
[kathalāya (ka.), kathalena (aṭṭhakathā) a. ni. 3.25] vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti [assavanoti
(sī.)] , evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati
kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti – ayaṃ vuccati puggalo
‘‘arukūpamacitto’’.
102 . Katamo ca puggalo vijjūpamacitto? Idhekacco puggalo ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Seyyathāpi nāma cakkhumā
puriso rattandhakāratimisāya vijjantarikāya rūpāni passeyya, evamevaṃ idhekacco puggalo ‘‘idaṃ
dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ
dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ
pajānāti – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vijjūpamacitto’’.
103 . Katamo ca puggalo vajirūpamacitto? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Seyyathāpi nāma vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ maṇi vā pāsāṇo vā, evamevaṃ idhekacco puggalo
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati – ayaṃ vuccati puggalo ‘‘vajirūpamacitto’’.
104 . Katamo ca puggalo andho? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu na hoti yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘andho’’.
105 . Katamo ca puggalo ekacakkhu? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti, yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘ekacakkhu’’.
106 . Katamo ca puggalo dvicakkhu? Idhekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena
cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya;
tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje
dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya – ayaṃ
vuccati puggalo ‘‘dvicakkhu’’.
107 . Katamo ca puggalo avakujjapañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā
[gato (sī.), gantvā
(syā.)] hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya [dhammassavanāya (syā.)] . Tassa
bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva
ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā
tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti.
Seyyathāpi nāma kumbho nikkujjo [nikujjo (syā.) a. ni. 3.30] tatra udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati, no saṇṭhāti;
evameva ṃ idhekacco puggalo ārāma ṃ gantā hoti abhikkha ṇaṃ bhikkh ūna ṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na
pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ
manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘avakujjapañño’’.
108 . Katamo ca puggalo ucchaṅgapañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi
karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi nāma purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni –
tilā taṇḍulā
[tilataṇḍulā (ka.) a. ni. 3.30] modakā badarā. So tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā
pakireyya. Evamevaṃ idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādimpi manasi karoti, na majjhampi
manasi karoti, na pariyosānampi manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘ucchaṅgapañño’’.
109 . Katamo ca puggalo puthupañño? Idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ
bhikkhūnaṃ santike dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti,
pariyosānampi manasi karoti. Seyyathāpi nāma kumbho ukkujjo tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti, no
vivaṭṭati; evamevaṃ idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā honti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike
dhammassavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti.
So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi
manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti,
pariyosānampi manasi karoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘puthupañño’’.
110 . Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo? Sotāpannasakadāgāmino –ime vuccanti
puggalā ‘‘kāmesu ca bhavesu ca avītarāgā’’.
111 . Katamo ca puggalo kāmesu vītarāgo, bhavesu avītarāgo? Anāgāmī –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘kāmesu vītarāgo, bhavesu avītarāgo’’.
112 . Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo? Arahā –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘kāmesu
ca bhavesu ca vītarāgo’’.
113 . Katamo ca puggalo pāsāṇalekhūpamo? Idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa
kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma pāsāṇe lekhā na khippaṃ lujjati vātena vā udakena
vā, ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho ciraṃ
dīgharattaṃ anuseti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘pāsāṇalekhūpamo’’.
114 . Katamo ca puggalo pathavilekhūpamo? Idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa
kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma pathaviyā
[paṭhaviyā (sī. syā.)]lekhā khippaṃ
lujjati v ātena v ā udakena v ā, na cira ṭṭhitik ā hoti; evameva ṃ idhekacco puggalo abhiṇha ṃ kujjhati. So ca
khvassa kodho na cira ṃ dīgharatta ṃ anuseti –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘pathavilekh ūpamo ’’.
115 . Katamo ca puggalo udakalekhūpamo? Idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi
vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṃsandatimeva [… ceva (syā.) a. ni. 3.133] sandhiyatimeva […
ceva (syā.) a. ni. 3.133] sammodatimeva [… ceva (syā.) a. ni. 3.133]. Seyyathāpi nāma udake lekhā
khippaṃ lujjati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi
vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṃsandatimeva sandhiyatimeva sammodatimeva –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘udakalekhūpamo’’.
116 . Tattha katame tayo potthakūpamā puggalā? Tayo potthakā –navopi potthako dubbaṇṇo ceva
hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca, majjhimopi potthako dubbaṇṇo ceva hoti dukkhasamphasso ca
appaggho ca, jiṇṇopi potthako dubbaṇṇo ceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇampi
potthakaṃ ukkhaliparimajjanaṃ vā karonti saṅkārakūṭe vā naṃ chaḍḍenti. Evamevaṃ tayome
potthakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Navo cepi bhikkhu hoti dussīlo
pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya. Seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye
kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya
dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso, tathūpamo ayaṃ
puggalo. Yesaṃ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ,
tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya. Seyyathāpi so potthako
appaggho, tathūpamo ayaṃ puggalo.
Majjhimo cepi bhikkhu hoti…pe… thero cepi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa
dubbaṇṇatāya. Seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye kho panassa sevanti
bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Idamassa
dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso, tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho
pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na
mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya. Seyyathāpi so potthako appaggho,
tathūpamo ayaṃ puggalo.
Evarūpo ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. Tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ nu kho
tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena, tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññasī’’ti! So kupito anattamano
tathārūpiṃ vācaṃ nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho taṃ ukkhipati, saṅkārakūṭeva naṃ potthakaṃ.
Ime tayo potthakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu.
117 . Tattha katame tayo kāsikavatthūpamā puggalā? Tīṇi kāsikavatthāni –navampi kāsikavatthaṃ
vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca, majjhimampi kāsikavatthaṃ vaṇṇavantañceva
hoti sukhasamphassañca mahagghañca, jiṇṇampi kāsikavatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti
sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi kāsikavatthaṃ ratanapaliveṭhanaṃ vā karonti
gandhakaraṇḍake vā naṃ nikkhipanti.
Evamevaṃ tayome kāsikavatthūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Navo
cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ
vaṇṇavantaṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ
āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya. Seyyathāpi taṃ
kāsikavatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana so
[yesaṃ kho pana
(sabbattha) a. ni. 3.100] paṭiggaṇhāti [patigaṇhāti (sī.) rūpasiddhiṭīkāya pana sameti]
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti
mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamo ayaṃ
puggalo.
Majjhimo cepi bhikkhu…pe… thero cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa
suva ṇṇ atāya. Seyyath āpi ta ṃ kāsikavattha ṃ va ṇṇ avanta ṃ, tath ūpamo aya ṃ puggalo. Ye kho
panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya
sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamo
ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana so paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti
mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikavatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamo ayaṃ
puggalo.
Evarūpo ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati, tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘appasaddā
āyasmanto hotha, thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatī’’ti. Tassa taṃ vacanaṃ ādheyyaṃ
gacchati, gandhakaraṇḍakeva naṃ kāsikavatthaṃ. Ime tayo kāsikavatthūpamā puggalā santo
saṃvijjamānā bhikkhūsu.
118 . Katamo ca puggalo suppameyyo? Idhekacco puggalo uddhato hoti unnaḷo capalo mukharo
vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘suppameyyo’’.
119 . Katamo ca puggalo duppameyyo? Idhekacco puggalo anuddhato hoti anunnaḷo acapalo
amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘duppameyyo’’.
120 . Katamo ca puggalo appameyyo? Idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati –ayaṃ vuccati
puggalo ‘‘appameyyo’’.
121 . Katamo ca puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo hīno
hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, aññatra
anuddayā aññatra anukampā.
122 . Katamo ca puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo sadiso hoti
sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu?
‘‘Sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattinī
bhavissati; samādhisāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā
ca no pavattinī
[pavattanī (sī.) a. ni. 3.26] bhavissati; paññāsāmaññagatānaṃ sataṃ paññākathā ca no
bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissatī’’ti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
123 . Katamo ca puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco
puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? ‘‘Aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ
vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ
paripūressāmi, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā
paññākkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya
anuggahessāmī’’ti. Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
124 . Katamo ca puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idhekacco
puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo
samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Evarūpo puggalo
jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirup āsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi evarūpassa
puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – ‘‘pāpamitto
purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’’ti. Seyyathāpi nāma ahi gūthagato kiñcāpi na ḍaṃsati, atha
kho na ṃ makkheti; evameva ṃ kiñc āpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ ā pajjati, atha kho
naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – ‘‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’’ti!
Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.
125 . Katamo ca puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo?
Idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati
patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā
kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṃ deti, evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti
upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi nāma tindukālātaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṃ bhiyyoso
mattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati, evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
Seyyathāpi nāma gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya duggandho hoti,
evamevaṃ idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati
byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti; evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na
sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? ‘‘Akkoseyyapi maṃ paribhāseyyapi maṃ
anatthampi me kareyyā’’ti! Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo.
126 . Katamo ca puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idhekacco puggalo sīlavā hoti
kalyāṇadhammo –evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi
evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati –
‘‘kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’’ti! Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo.
127 . Katamo ca puggalo sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī?
Sotāpannasakadāgāmino –ime vuccanti puggalā sīlesu paripūrakārino, samādhismiṃ mattaso kārino,
paññāya mattaso kārino.
128 . Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya mattaso kārī?
Anāgāmī –ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya mattaso
kārī.
129 . Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca
paripūrakārī? Arahā –ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī,
paññāya ca paripūrakārī.
130 . Tattha katame tayo satthāro? Idhekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti
[paññāpeti (sī.
syā.)], na rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti. Idha panekacco satthā
kāmānañca pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti.
Idha panekacco satthā kāmānañca pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, vedanānañca
pariññaṃ paññapeti.
Tatra yvāyaṃ satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, na rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, na vedanāna
ṃ
pariññaṃ paññapeti, rūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca
pariññaṃ paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti,
arūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca pariññaṃ
paññapeti, rūpānañca pariññaṃ paññapeti, vedanānañca pariññaṃ paññapeti, sammāsambuddho satthā
tena daṭṭhabbo. Ime tayo satthāro.
131 . Tattha katame aparepi tayo satthāro? Idhekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato
thetato paññapeti, abhisamparāyañca attāna ṃ saccato thetato paññapeti. Idha panekacco satth ā
diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato
thetato paññapeti. Idha panekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññapeti,
abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññapeti.
Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, abhisamparāyañca
attānaṃ saccato thetato paññapeti, sassatavādo satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva
dhamme attānaṃ saccato thetato paññapeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato
paññapeti, ucchedavādo satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato
thetato na paññapeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññapeti, sammāsambuddho satthā
tena daṭṭhabbo. Ime aparepi tayo satthāro.
Tikaniddeso.
4. Catukkapuggalapaññatti
132 . Katamo ca puggalo asappuriso? Idhekacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti,
kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti –ayaṃ vuccati puggalo
‘‘asappuriso’’.
133 . Katamo ca puggalo asappurisena asappurisataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti
parañca pāṇātipāte samādapeti, attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti, attanā ca
kāmesumicchācārī hoti parañca kāmesumicchācāre samādapeti, attanā ca musāvādī hoti parañca
musāvāde samādapeti, attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti parañca
surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘asappurisena asappurisataro’’.
134 . Katamo ca puggalo sappuriso? Idhekacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā
paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sappuriso’’.
135 . Katamo ca puggalo sappurisena sappurisataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātā
paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca
adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti parañca
kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā
veramaṇiyā samādapeti, attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti parañca
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘sappurisena
sappurisataro’’.
136 . Katamo ca puggalo pāpo? Idhekacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti,
kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco
[pisuṇāvāco] hoti, pharusavāco [pharusāvāco (sī.) dī.
ni. 3.115] hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi [micchādiṭṭhī (ka.)]
hoti –ayaṃ vuccati puggalo ‘‘pāpo’’.
137 . Katamo ca puggalo pāpena pāpataro? Idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti parañca
pāṇātipāte samādapeti, attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti, attanā ca
kāmesumicchācārī hoti parañca kāmesumicchācāre samādapeti, attanā ca musāvādī hoti parañca
musāvāde samādapeti, attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, attanā ca
pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpī hoti parañca
samphappalāpe samādapeti, attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti, attanā ca
byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti, attanā ca micchādiṭṭhi hoti parañca micchādiṭṭhiyā
sam ādapeti –aya ṃ vuccati puggalo ‘‘pāpena p āpataro ’’.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).