Jātaka-aṭṭhakathā_6

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātaka-aṭṭhakathā
(Chaṭṭho bhāgo)
22. Mahānipāto
[538] 1. Mūgapakkhajātakavaṇṇanā
Māpaṇḍiccayaṃ vibhāvayāti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha
kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhagavato nekkhammapāramiṃ
vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā
‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, idāni mama pūritapāramissa rajjaṃ chaḍḍetvā
mahābhinikkhamanaṃ nāma anacchariyaṃ. Ahañhi pubbe aparipakke ñāṇe pāramiyo pūrentopi rajjaṃ
chaḍḍetvā nikkhantoyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ kāsirājā nāma dhammena rajjaṃ kāresi. Tassa soḷasasahassā itthiyo
ahesuṃ. Tāsu ekāpi puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhi. Nāgarā ‘‘amhākaṃ rañño vaṃsānurakkhako ekopi
putto natthī’’ti rājaṅgaṇe sannipatitvā kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āgatanayeneva rājānaṃ
evamāhaṃsu ‘‘deva, puttaṃ patthethā’’ti. Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā soḷasasahassā itthiyo ‘‘tumhe
puttaṃ patthethā’’ti āṇāpesi. Tā candādīnaṃ devatānaṃ āyācanaupaṭṭhānādīni katvā patthentiyopi
puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhiṃsu. Aggamahesī panassa maddarājadhītā candādevī nāma sīlasampannā
ahosi. Rājā ‘‘bhadde, tvampi puttaṃ patthehī’’ti āha. Sā puṇṇamadivase uposathaṃ samādiyitvā
cūḷasayane nipannāva attano sīlaṃ āvajjetvā ‘‘sacāhaṃ akhaṇḍasīlā iminā me saccena putto uppajjatū’’ti
saccakiriyaṃ akāsi.
Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā
‘‘candādevī puttaṃ pattheti, handāhaṃ puttaṃ dassāmī’’ti tassānucchavikaṃ puttaṃ upadhārento
bodhisattaṃ passi. Bodhisattopi tadāvīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā tato cuto ussadaniraye
nibbattitvā asītivassasahassāni tattha paccitvā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Tatthāpi
yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā uparidevalokaṃ gantukāmo ahosi. Sakko tassa santikaṃ gantvā
‘‘mārisa, tayi manussaloke uppanne pāramiyo ca te pūrissanti, mahājanassa vuḍḍhi ca bhavissati, ayaṃ
kāsirañño candādevī nāma aggamahesī puttaṃ pattheti, tassā kucchiyaṃ uppajjāhī’’ti vatvā aññesañca
cavanadhammānaṃ pañcasatānaṃ devaputtānaṃ paṭiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva agamāsi. So
‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pañcahi devaputtasatehi saddhiṃ devalokato cavitvā sayaṃ candādeviyā
kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Itare pana devaputtā amaccabhariyānaṃ kucchīsu paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu.
Tadā candādeviyā kucchi vajirapuṇṇā viya ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā rañño
ārocesi. Taṃ sutvā rājā gabbhassa parihāraṃ dāpesi. Sā paripuṇṇagabbhā dasamāsaccayena
dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ divasameva amaccagehesu pañca kumārasatāni
jāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe rājā amaccagaṇaparivuto mahātale nisinno ahosi. Athassa ‘‘putto, te deva,
jāto’’ti ārocayiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ sutvā rañño puttapemaṃ uppajjitvā chaviyādīni chinditvā
aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi, abbhantare pīti uppajji, hadayaṃ sītalaṃ jātaṃ. So amacce pucchi ‘‘tuṭṭhā
nu kho tumhe, mama putto jāto’’ti? ‘‘Kiṃ kathetha, deva, mayaṃ pubbe anāthā, idāni pana sanāthā jātā,
sāmiko no laddho’’ti āhaṃsu. Rājā mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā āṇāpesi ‘‘mama puttassa parivāro
laddhuṃ vaṭṭati, gaccha tvaṃ amaccagehesu ajja jātā dārakā kittakā nāmāti olokehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti
sampa ṭicchitv ā amaccageh āni gantv ā olokento pañca kum ārasat āni disv ā pun āgantv ā rañño ārocesi.

Rājā pañcanna ṃ dārakasat āna ṃ kum ārapas ādhan āni pesetv ā puna pañca dh ātisat āni ca d āpesi.
Mahāsattassa pana atidīghādidosavajjitā alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhi dhātiyo adāsi.
Atidīghāya hi itthiyā passe nisīditvā thaññaṃ pivato dārakassa gīvā dīghā hoti, atirassāya passe nisīditvā
thaññaṃ pivanto dārako nippīḷitakhandhaṭṭhiko hoti, atikisāya passe nisīditvā thaññaṃ pivato dārakassa
ūrū rujjanti, atithūlāya passe nisīditvā thaññaṃ pivanto dārako pakkhapādo hoti, atikāḷikāya khīraṃ
atisītalaṃ hoti, atiodātāya khīraṃ atiuṇhaṃ hoti, lambatthaniyā passe nisīditvā thaññaṃ pivanto dārako
nippīḷitanāsiko hoti. Kāsānañca pana itthīnaṃ khīraṃ atiambilaṃ hoti, sāsānañca pana itthīnaṃ khīraṃ
atikaṭukādibhedaṃ hoti, tasmā te sabbepi dose vivajjetvā alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhi
dhātiyo datvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā candādeviyāpi varaṃ adāsi. Sāpi gahitakaṃ katvā ṭhapesi.
Rājā kumārassa nāmaggahaṇadivase lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā tesaṃ mahantaṃ
sakkāraṃ katvā kumārassa antarāyābhāvaṃ pucchi. Te tassa lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘mahārāja,
dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṃ kumāro, tiṭṭhatu ekadīpo, dvisahassaparivārānaṃ catunnampi
mahādīpānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samattho hoti, nāssa koci antarāyo paññāyatī’’ti vadiṃsu. Rājā tesaṃ
vacanaṃ sutvā tussitvā kumārassa nāmaṃ karonto yasmā kumārassa jātadivase sakalakāsiraṭṭhe devo
vassi, yasmā ca rañño ceva amaccānañca hadayaṃ sītalaṃ jātaṃ, yasmā ca temayamāno jāto, tasmā
‘‘temiyakumāro’’tissa nāmaṃ akāsi. Atha naṃ dhātiyo ekamāsikaṃ alaṅkaritvā rañño santikaṃ
ānayiṃsu. Rājā piyaputtaṃ āliṅgitvā sīse cumbitvā aṅke nisīdāpetvā ramayamāno nisīdi.
Tasmiṃ khaṇe cattāro corā ānītā. Rājā te disvā ‘‘tesu ekassa corassa sakaṇṭakāhi kasāhi
pahārasahassaṃ karotha, ekassa saṅkhalikāya bandhitvā bandhanāgārapavesanaṃ karotha, ekassa sarīre
sattipahāraṃ karotha, ekassa sūlāropanaṃ karothā’’ti āṇāpesi. Atha mahāsatto pitu vacanaṃ sutvā
bhītatasito hutvā ‘‘aho mama pitā rajjaṃ nissāya atibhāriyaṃ nirayagāmikammaṃ akāsī’’ti cintesi.
Punadivase pana taṃ setacchattassa heṭṭhā alaṅkatasirisayane nipajjāpesuṃ. So thokaṃ niddāyitvā
pabuddho akkhīni ummīletvā setacchattaṃ olokento mahantaṃ sirivibhavaṃ passi. Athassa pakatiyāpi
bhītatasitassa atirekataraṃ bhayaṃ uppajji. So ‘‘kuto nu kho ahaṃ imaṃ coragehaṃ āgatomhī’’ti
upadhārento jātissarañāṇena devalokato āgatabhāvaṃ ñatvā tato paraṃ olokento ussadaniraye
pakkabhāvaṃ passi, tato paraṃ olokento tasmiṃyeva nagare rājabhāvaṃ aññāsi.
Athassa ‘‘ahaṃ vīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā asītivassasahassāni ussadaniraye pacciṃ,
idāni punapi imasmiṃyeva coragehe nibbattomhi, pitā me hiyyo catūsu coresu ānītesu tathārūpaṃ
pharusaṃ nirayasaṃvattanikaṃ kathaṃ kathesi, sacāhaṃ rajjaṃ kāressāmi, punapi niraye nibbattitvā
mahādukkhaṃ anubhavissāmī’’ti āvajjentassa mahantaṃ bhayaṃ uppajji. Bodhisattassa kañcanavaṇṇaṃ
sarīraṃ hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya milātaṃ dubbaṇṇaṃ ahosi. So ‘‘kathaṃ nu kho imamhā
coragehā mucceyya’’nti cintento nipajji. Atha naṃ ekasmiṃ attabhāve mātubhūtapubbā chatte
adhivatthā devadhītā assāsetvā ‘‘tāta temiyakumāra, mā bhāyi, mā soci, mā cintayi. Sace ito
muccitukāmosi, tvaṃ apīṭhasappīpi pīṭhasappī viya hohi, abadhiropi badhiro viya hohi, amūgopi mūgo
viya hohi, imāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāya attano paṇḍitabhāvaṃ mā pakāsehī’’ti vatvā paṭhamaṃ
gāthamāha –
1.
‘‘ Mā pa ṇḍ iccaya ṃ vibh āvaya, b ālamato bhava sabbap āṇ ina ṃ;
Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissatī’’ti.
Tattha paṇḍiccaya nti paṇḍiccaṃ, ayameva vā pāṭho. Bālamato ti bālo iti sammato. Sabbo jano ti
sakalo antojano ceva bahijano ca. Ocināyatūti ‘‘nīharathetaṃ kāḷakaṇṇi’’nti avamaññatu, avajānātūti
attho.
So tassā vacanena assāsaṃ paṭilabhitvā –
2.
‘‘ Karomi te ta ṃ vacana ṃ, ya ṃ ma ṃ bha ṇasi devate;
Atthak āmāsi me amma, hitak āmāsi devate ’’ ti. –

Ima ṃ gātha ṃ vatv ā tāni t īṇ i a ṅgāni adhi ṭṭ hāsi. S ā ca devadh ītā antaradh āyi. R ājā puttassa
anukkaṇṭhanatthāya tāni pañca kumārasatāni tassa santikeyeva ṭhapesi. Te dārakā thaññatthāya rodanti
paridevanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito ‘‘rajjato me sussitvā matameva seyyo’’ti na rodati na
paridevati. Athassa dhātiyo taṃ pavattiṃ ñatvā candādeviyā ārocayiṃsu. Sāpi rañño ārocesi. Rājā
nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Atha brāhmaṇā āhaṃsu ‘‘deva, kumārassa pakativelaṃ
atikkamitvā thaññaṃ dātuṃ vaṭṭati, evaṃ so rodamāno thanaṃ daḷhaṃ gahetvā sayameva pivissatī’’ti.
Tato paṭṭhāya dhātiyo kumārassa pakativelaṃ atikkamitvā thaññaṃ denti. Dadamānā ca kadāci
ekavāraṃ atikkamitvā denti, kadāci sakaladivasaṃ khīraṃ na denti.
Vīmaṃsanakaṇḍaṃ
So nirayabhayatajjito sussantopi thaññatthāya na rodati, na paridevati. Atha naṃ arodantampi disvā
‘‘putto me chāto’’ti mātā vā thaññaṃ pāyeti, kadāci dhātiyo vā pāyenti. Sesadārakā thaññaṃ
aladdhavelāyameva rodanti paridevanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito na rodati, na paridevati, na
niddāyati, na hatthapāde samiñjati, na saddaṃ karoti. Athassa dhātiyo ‘‘pīṭhasappīnaṃ hatthapādā nāma
na evarūpā honti, mūgānaṃ hanukapariyosānaṃ nāma na evarūpaṃ hoti, badhirānaṃ kaṇṇasotāni nāma
na evarūpāni honti, bhavitabbamettha kāraṇena, vīmaṃsissāma na’’nti cintetvā ‘‘khīrena tāva naṃ
vīmaṃsissāmā’’ti sakaladivasaṃ khīraṃ na denti. So sussantopi khīratthāya saddaṃ na karoti. Athassa
mātā ‘‘putto me chāto’’ti sayameva thaññaṃ pāyeti. Evaṃ antarantarā khīraṃ adatvā ekasaṃvaccharaṃ
vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu.
Tato amaccādayo rañño ārocesuṃ ‘‘ekavassikadārakā nāma pūvakhajjakaṃ piyāyanti, tena naṃ
vīmaṃsissāmā’’ti pañca kumārasatāni tassa santikeyeva nisīdāpetvā nānāpūvakhajjakāni upanāmetvā
bodhisattassa avidūre ṭhapetvā ‘‘yathāruci tāni pūvakhajjakāni gaṇhathā’’ti paṭicchannaṭṭhāne tiṭṭhanti.
Sesadārakā kalahaṃ karontā aññamaññaṃ paharantā taṃ taṃ gahetvā khādanti. Mahāsatto pana attānaṃ
ovaditvā ‘‘tāta temiyakumāra, nirayabhayaṃ icchanto pūvakhajjakaṃ icchāhī’’ti nirayabhayatajjito
pūvakhajjakaṃ na olokesi. Evaṃ pūvakhajjakenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa
neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘dvivassikadārakā nāma phalāphalaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti nānāphalāni
upanāmetvā bodhisattassa avidūre ṭhapetvā vīmaṃsiṃsu. Sesadārakā kalahaṃ katvā yujjhantā taṃ taṃ
gahetvā khādanti. So nirayabhayatajjito tampi na olokesi. Evaṃ phalāphalenapi ekasaṃvaccharaṃ
antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘tivassikadārakā nāma kīḷanabhaṇḍakaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti
nānāsuvaṇṇamayāni hatthiassarūpakādīni kārāpetvā bodhisattassa avidūre ṭhapesuṃ. Sesadārakā
aññamaññaṃ vilumpantā gaṇhiṃsu. Mahāsatto pana na kiñci olokesi. Evaṃ kīḷanabhaṇḍakenapi
ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘catuvassikadārakā nāma bhojanaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti nānābhojanāni
upanāmesuṃ. Sesadārakā taṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā bhuñjanti. Mahāsatto pana attānaṃ ovaditvā ‘‘tāta
temiyakumāra, aladdhabhojanānaṃ te attabhāvānaṃ gaṇanā nāma natthī’’ti nirayabhayatajjito tampi na
olokesi. Athassa mātā sayameva hadayena bhijjamānena viya asahantena sahatthena bhojanaṃ bhojesi.
Evaṃ bhojanenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘pañcavassikadārakā nāma aggino bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti rājaṅgaṇe
anekadvārayuttaṃ mahantaṃ gehaṃ kāretvā tālapaṇṇehi chādetvā taṃ sesadārakehi parivutaṃ tassa
majjhe nisīdāpetvā aggiṃ denti. Sesadārakā aggiṃ disvā viravantā palāyiṃsu. Mahāsatto pana cintesi
‘‘nirayaaggisantāpanato idameva aggisantāpanaṃ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena
varatara’’nti nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalova ahosi. Atha naṃ aggimhi āgacchante gahetvā
apanenti. Evaṃ aggināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.

Tato ‘‘ chavassikad ārak ā nāma mattahatthino bh āyanti, tena na ṃ vīma ṃsiss āmā’’ ti eka ṃ hatthi ṃ
susikkhitaṃ sikkhāpetvā bodhisattaṃ sesadārakehi parivutaṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā taṃ hatthiṃ
muñcanti. So koñcanādaṃ nadanto soṇḍāya bhūmiyaṃ pothento bhayaṃ dassento āgacchati. Sesadārakā
taṃ disvā maraṇabhayabhītā disāvidisāsu palāyiṃsu. Mahāsatto pana mattahatthiṃ āgacchantaṃ disvā
cintesi ‘‘caṇḍaniraye paccanato caṇḍahatthino hatthe maraṇameva seyyo’’ti nirayabhayatajjito tattheva
nisīdi. Susikkhito hatthī mahāsattaṃ pupphakalāpaṃ viya ukkhipitvā aparāparaṃ katvā akilametvāva
gacchati. Evaṃ hatthināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘sattavassikadārakā nāma sappassa bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti bodhisattaṃ
sesadārakehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā uddhaṭadāṭhe katamukhabandhe sappe vissajjesuṃ.
Sesadārakā te disvā viravantā palāyiṃsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṃ āvajjetvā ‘‘caṇḍasappassa
mukhe vināsameva varatara’’nti nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalova ahosi. Athassa sappo
sakalasarīraṃ veṭhetvā matthake phaṇaṃ katvā acchi. Tadāpi so niccalova ahosi. Evaṃ sappenapi
ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘aṭṭhavassikadārakā nāma naṭasamajjaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti taṃ
pañcadārakasatehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā naṭasamajjaṃ kārāpesuṃ. Sesadārakā taṃ
naṭasamajjaṃ disvā ‘‘sādhu sādhū’’ti vadantā mahāhasitaṃ hasanti. Mahāsatto pana ‘‘niraye
nibbattakāle tava khaṇamattampi hāso vā somanassaṃ vā natthī’’ti nirayabhayaṃ āvajjetvā niccalova
ahosi, taṃ na olokesi. Evaṃ naṭasamajjenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva
antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘navavassikadārakā nāma asino bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti taṃ pañcadārakasatehi
saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā dārakānaṃ kīḷanakāle eko puriso phalikavaṇṇaṃ asiṃ gahetvā
paribbhamanto nadanto vagganto tāsento laṅghanto apphoṭento mahāsaddaṃ karonto ‘‘kāsirañño kira
kāḷakaṇṇī eko putto atthi, so kuhiṃ, sīsamassa chindissāmī’’ti abhidhāvati. Taṃ purisaṃ disvā
sesadārakā bhītatasitā hutvā viravantā disāvidisāsu palāyiṃsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṃ āvajjetvā
ajānanto viya nisīdi. Atha naṃ so puriso asinā sīse parāmasitvā ‘‘sīsaṃ te chindissāmī’’ti tāsentopi
tāsetuṃ asakkonto apagami. Evaṃ khaggenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva
antaraṃ passiṃsu.
Tato dasavassikakāle panassa badhirabhāvavīmaṃsanatthaṃ sirisayane nisīdāpetvā sāṇiyā
parikkhipāpetvā catūsu passesu chiddāni katvā tassa adassetvā heṭṭhāsayane saṅkhadhamake nisīdāpetvā
ekappahāreneva saṅkhe dhamāpenti, ekaninnādaṃ ahosi. Amaccā catūsu passesu ṭhatvā sāṇiyā chiddehi
olokentāpi mahāsattassa ekadivasampi satisammosaṃ vā hatthapādavikāraṃ vā phandanamattaṃ vā na
passiṃsu. Evaṃ ekasaṃvaccharaṃ saṅkhasaddenapi antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ
passiṃsu.
Tato parampi ekādasavassikakāle ekasaṃvaccharaṃ tatheva bherisaddena vīmaṃsantāpissa neva
antaraṃ passiṃsu.
Tato dvādasavassikakāle ‘‘dīpena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti ‘‘rattibhāge andhakāre hatthaṃ vā pādaṃ
vā phandāpeti nu kho, no’’ti ghaṭesu dīpe jāletvā sesadīpe nibbāpetvā thokaṃ andhakāre sayāpetvā
ghaṭehi dīpe ukkhipitvā ekappahāreneva ālokaṃ katvā iriyāpathaṃ upadhārenti. Evaṃ dīpenapi
ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa kiñci phandanamattampi na passiṃsu.
Tato terasavassikakāle ‘‘phāṇitena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti sakalasarīraṃ phāṇitena makkhetvā
bahumakkhike ṭhāne nipajjāpesuṃ. Makkhikā uṭṭhahanti, tā tassa sakalasarīraṃ parivāretvā sūcīhi
vijjhamānā viya khādanti. So nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalova ahosi. Evaṃ phāṇitenapi
ekasa ṃvacchara ṃ antarantar ā vīma ṃsant āpissa kiñci phandanamattampi na passi ṃsu.

Athassa cuddasavassikak āle ‘‘ id āni panesa mahallako j āto sucik āmo asucijigucchako, asucin ā na ṃ
vīmaṃsissāmā’’ti tato paṭṭhāya naṃ neva nhāpenti na ca ācamāpenti. So uccārapassāvaṃ katvā tattheva
palipanno sayati. Duggandhabhāvena panassa antarudhīnaṃ nikkhamanakālo viya ahosi, asucigandhena
makkhikā khādanti. So niccalova ahosi. Atha naṃ parivāretvā ṭhitā dhātiyo āhaṃsu ‘‘tāta temiyakumāra,
tvaṃ mahallako jāto, ko taṃ sabbadā paṭijaggissati, kiṃ na lajjasi, kasmā nipannosi, uṭṭhāya te sarīraṃ
paṭijaggāhī’’ti akkosanti paribhāsanti. So tathārūpe paṭikūle gūtharāsimhi nimuggopi duggandhabhāvena
yojanasatamatthake ṭhitānampi hadayuppatanasamatthassa gūthanirayassa duggandhabhāvaṃ āvajjetvā
niccalova ahosi. Evaṃ asucināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ
passiṃsu.
Tato pannarasavassikakāle ‘‘aṅgārena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti athassa heṭṭhāmañcake aggikapallāni
ṭhapayiṃsu ‘‘appeva nāma uṇhena pīḷito dukkhavedanaṃ asahanto vipphandanākāraṃ dasseyyā’’ti.
Athassa sarīre phoṭāni uṭṭhahanti. Mahāsatto ‘‘avīcinirayasantāpo yojanasatamatthake pharati, tamhā
dukkhato idaṃ dukkhaṃ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena varatara’’nti adhivāsetvā
niccalova ahosi. Athassa mātāpitaro bhijjamānahadayā viya manusse paṭikkamāpetvā taṃ tato
aggisantāpanato apanetvā ‘‘tāta temiyakumāra, mayaṃ tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāma. Na hi etesaṃ
evarūpāni hatthapādakaṇṇasotāni honti, tvaṃ amhehi patthetvā laddhaputtako, mā no nāsehi,
sakalajambudīpe vasantānaṃ rājūnaṃ santike garahato no mocehī’’ti yāciṃsu. Evaṃ so tehi yācitopi
asuṇanto viya hutvā niccalova nipajji. Athassa mātāpitaro rodamānā paridevamānā paṭikkamanti. Ekadā
mātā ekikā upasaṅkamitvā yācati, ekadā pitā ekakova upasaṅkamitvā yācati. Evaṃ ekasaṃvaccharaṃ
antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Athassa soḷasavassikakāle amaccabrāhmaṇādayo cintayiṃsu ‘‘pīṭhasappī vā hotu, mūgo vā badhiro
vā hotu, vaye pariṇate rajanīye arajjantā nāma natthi, dussanīye adussantā nāma natthi, samaye sampatte
pupphavikasanaṃ viya hi dhammatā esā, nāṭakānampissa paccupaṭṭhāpetvā tāhi naṃ vīmaṃsissāmā’’ti.
Tato uttamarūpadharā devakaññāyo viya vilāsasampannā nāṭakitthiyo pakkosāpetvā ‘‘yā kumāraṃ
hasāpetuṃ vā kilesehi bandhituṃ vā sakkoti, sā tassa aggamahesī bhavissatī’’ti vatvā kumāraṃ
gandhodakena nhāpetvā devaputtaṃ viya alaṅkaritvā devavimānasadise sirigabbhe supaññatte sirisayane
āropetvā gandhadāmapupphadāmadhūmavāsacuṇṇādīhi antogabbhaṃ ekagandhasamodakaṃ katvā
paṭikkamiṃsu. Atha naṃ tā itthiyo parivāretvā naccagītehi ceva madhuravacanādīhi ca nānappakārehi
abhiramāpetuṃ vāyamiṃsu. So buddhisampannatāya tā itthiyo anoloketvā ‘‘imā itthiyo mama
sarīrasamphassaṃ mā vindantū’’ti adhiṭṭhahitvā assāsapassāse sannirumbhi, athassa sarīraṃ thaddhaṃ
ahosi. Tā tassa sarīrasamphassaṃ avindantiyo hutvā ‘‘thaddhasarīro esa, nāyaṃ manusso, yakkho
bhavissatī’’ti bhītatasitā hutvā attānaṃ sandhāretuṃ asakkontiyo palāyiṃsu. Evaṃ nāṭakenapi
ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Evaṃ soḷasa saṃvaccharāni soḷasahi mahāvīmaṃsāhi ceva anekāhi khuddakavīmaṃsāhi ca
vīmaṃsamānāpi tassa cittaṃ pariggaṇhituṃ nāsakkhiṃsu.
Vīmaṃsanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Rajjayācanakaṇḍaṃ
Tato rājā vippaṭisārī hutvā lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā ‘‘tumhe kumārassa jātakāle
‘dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṃ kumāro, nāssa koci antarāyo paññāyatī’ti me kathayittha, idāni
pana so pīṭhasappī mūgabadhiro jāto, kathā vo na sametī’’ti āha. Brāhmaṇā vadiṃsu ‘‘mahārāja,
ācariyehi adiṭṭhakaṃ nāma natthi, apica kho pana, deva, ‘rājakulehi patthetvā laddhaputtako kāḷakaṇṇī’ti
vutte ‘tumhākaṃ domanassaṃ siyā’ti na kathayimhā’’ti. Atha ne rājā evamāha ‘‘idāni pana kiṃ kātuṃ
vaṭṭatī’’ti? ‘‘Mahārāja, imasmiṃ kumāre imasmiṃ gehe vasante tayo antarāyā paññāyissanti – jīvitassa
vā antarāyo, setacchattassa vā antarāyo, aggamahesiyā vā antarāyo’’ti. ‘‘Tasmā, deva, papañcaṃ akatvā
avama ṅgalarathe avama ṅgalaasse yojetv ā tattha na ṃ nipajj āpetv ā pacchimadv ārena n īharitv ā

āmakasus āne catubbhittika ṃ ā vāṭ aṃ kha ṇitv ā nikha ṇitu ṃ va ṭṭ at ī’’ ti. R ājā antar āyabhayena bh īto
tesaṃ vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
Tadā candādevī taṃ pavattiṃ sutvā turitaturitāva ekikā rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘deva,
tumhehi mayhaṃ varo dinno, mayā ca gahitako katvā ṭhapito, idāni taṃ me dethā’’ti yāci. ‘‘Gaṇhāhi,
devī’’ti. ‘‘Deva, puttassa me rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā, devā’’ti. ‘‘Putto, te
devi, kāḷakaṇṇī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, yāvajīvaṃ adadantāpi satta vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti.
‘‘Tena hi, deva, cha vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, pañca vassāni dethā’’ti. ‘‘Na
sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, cattāri vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, tīṇi
vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, dve vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena
hi, deva, ekavassaṃ rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, satta māsāni rajjaṃ dethā’’ti.
‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, cha māsāni rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva,
pañca māsāni rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, cattāri māsāni rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na
sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, tīṇi māsāni rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, dve
māsāni rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, ekamāsaṃ rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā,
devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, aḍḍhamāsaṃ rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, satta
divasāni rajjaṃ dethā’’ti. Rājā ‘‘sādhu, devi, gaṇhāhī’’ti āha. Sā tasmiṃ khaṇe puttaṃ alaṅkārāpetvā
‘‘temiyakumārassa idaṃ rajja’’nti nagare bheriṃ carāpetvā sakalanagaraṃ alaṅkārāpetvā puttaṃ
hatthikkhandhaṃ āropetvā setacchattaṃ tassa matthake kārāpetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā puna
āgantvā antonagaraṃ pavesetvā taṃ sirisayane nipajjāpetvā piyaputtaṃ sabbarattiṃ yāci ‘‘tāta
temiyakumāra, taṃ nissāya soḷasa vassāni niddaṃ alabhitvā rodamānāya me akkhīni upakkāni, sokena
me hadayaṃ bhijjamānaṃ viya ahosi, ahaṃ tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāmi, mā maṃ anāthaṃ
karī’’ti. Sā iminā upāyeneva punadivasepi punadivasepīti pañca divasāni yāci.
Rajjayācanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha chaṭṭhe divase rājā sunandaṃ nāma sārathiṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, sunandasārathi sve pātova
avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojetvā kumāraṃ tattha nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā
āmakasusāne catubbhittikaṃ āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṃ
bhinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsuṃ datvā pathavivaḍḍhanakammaṃ katvā nhatvā ehī’’ti
āṇāpesi. So ‘‘sādhu, devā’’ti sampaṭicchi. Atha chaṭṭhampi rattiṃ devī kumāraṃ yācitvā ‘‘tāta
temiyakumāra, tava pitā kāsirājā taṃ sve pātova āmakasusāne nikhaṇituṃ āṇāpesi, sve pātova maraṇaṃ
pāpuṇissasi puttā’’ti āha. Taṃ sutvā mahāsattassa ‘‘tāta temiyakumāra, soḷasa vassāni tayā kato vāyāmo
idāni matthakaṃ pakko’’ti cintentassa abbhantare pīti uppajji. Mātuyā panassa hadayaṃ bhijjamānaṃ
viya ahosi, evaṃ santepi ‘‘manoratho matthakaṃ pāpuṇissatī’’ti mātuyā saddhiṃ nālapi.
Athassā rattiyā accayena pātova sunando sārathi rathaṃ yojento devatānubhāvena mahāsattassa
pāramitānubhāvena ca maṅgalarathe maṅgalaasse yojetvā rathaṃ rājadvāre ṭhapetvā mahātalaṃ
abhiruhitvā sirigabbhaṃ pavisitvā deviṃ vanditvā evamāha – ‘‘devi, mayhaṃ mā kujjha, rañño āṇā’’ti
vatvā puttaṃ āliṅgitvā nipannaṃ deviṃ piṭṭhihatthena apanetvā pupphakalāpaṃ viya kumāraṃ
ukkhipitvā pāsādā otari. Tadā candādevī uraṃ paharitvā mahantena saddena paridevitvā mahātale ohīyi.
Atha naṃ mahāsatto oloketvā ‘‘mayi akathente mātā hadayena phalitena marissatī’’ti kathetukāmo
hutvāpi ‘‘sace ahaṃ kathessāmi, soḷasa vassāni kato vāyāmo me mogho bhavissati, akathento panāhaṃ
attano ca mātāpitūnañca mahājanassa ca paccayo bhavissāmī’’ti adhivāsesi.
Atha naṃ sārathi rathaṃ āropetvā ‘‘pacchimadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesessāmī’’ti cintetvā
rathaṃ pesesi. Tadā mahāsattassa pāramitānubhāvena devatāviggahito hutvā rathaṃ nivattāpetvā
pācīnadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesesi, atha rathacakkaṃ ummāre patihaññi. Mahāsattopi tassa saddaṃ
sutvā ‘‘manoratho me matthakaṃ patto’’ti suṭṭhutaraṃ tuṭṭhacitto ahosi. Ratho nagarā nikkhamitvā
devatānubhāvena tiyojanikaṃ ṭhānaṃ gato. Tattha vanaghaṭaṃ sārathissa āmakasusānaṃ viya upaṭṭhāsi.
So ‘‘ ida ṃ ṭ hāna ṃ ph āsuka ’’ nti sallakkhetv ā ratha ṃ magg ā okkam āpetv ā maggapasse ṭhapetv ā rath ā

oruyha mah āsattassa ābhara ṇabha ṇḍ aṃ omuñcitv ā bha ṇḍ ika ṃ katv ā ekamanta ṃ ṭ hapetv ā
kuddālaṃ ādāya rathassa avidūre ṭhāne catubbhittikaṃ āvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi.
Tato bodhisatto cintesi ‘‘ayaṃ me vāyāmakālo, ahañhi soḷasa vassāni hatthapāde na cālesiṃ, kiṃ
nu kho me balaṃ atthi, udāhu no’’ti. So uṭṭhāya vāmahatthena dakkhiṇahatthaṃ, dakkhiṇahatthena
vāmahatthaṃ parāmasanto ubhohi hatthehi pāde sambāhitvā rathā otarituṃ cittaṃ uppādesi.
Tāvadevassa pādapatitaṭṭhāne vātapuṇṇabhastacammaṃ viya mahāpathavī abbhuggantvā rathassa
pacchimantaṃ āhacca aṭṭhāsi. Mahāsatto rathā otaritvā katipaye vāre aparāparaṃ caṅkamitvā ‘‘imināva
niyāmena ekadivasaṃ yojanasatampi me gantuṃ balaṃ atthī’’ti ñatvā ‘‘sace, sārathi, mayā saddhiṃ
virujjheyya, atthi nu kho me tena saha paṭivirujjhituṃ bala’’nti upadhārento rathassa pacchimantaṃ
gahetvā kumārakānaṃ kīḷanayānakaṃ viya ukkhipitvā rathaṃ paribbhamento aṭṭhāsi. Athassa ‘‘atthi me
tena saha paṭivirujjhituṃ bala’’nti sallakkhetvā pasādhanatthāya cittaṃ uppajji.
Taṃkhaṇaññeva sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā
‘‘temiyakumārassa manoratho matthakaṃ patto, idāni pasādhanatthāya cittaṃ uppannaṃ, kiṃ etassa
mānusakena pasādhanenā’’ti dibbapasādhanaṃ gāhāpetvā vissakammadevaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta
vissakamma devaputta, tvaṃ gaccha, kāsirājassa puttaṃ temiyakumāraṃ alaṅkarohī’’ti āṇāpesi. So
‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tāvatiṃsabhavanato otaritvā tassa santikaṃ gantvā dasahi dussasahassehi
veṭhanaṃ katvā dibbehi ceva mānusakehi ca alaṅkārehi sakkaṃ viya taṃ alaṅkaritvā sakaṭṭhānameva
gato. So devarājalīlāya sārathissa khaṇanokāsaṃ gantvā āvāṭatīre ṭhatvā pucchanto tatiyaṃ gāthamāha –
3. ‘‘Kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasī’’ti.
Tattha kāsu nti āvāṭaṃ.
Taṃ sutvā sārathi āvāṭaṃ khaṇanto uddhaṃ anoloketvāva catutthaṃ gāthāmāha –
4. ‘‘Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso;
Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṃ me nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha pakkho ti pīṭhasappī. ‘‘Mūgo’’ ti vacaneneva panassa badhirabhāvopi sijjhati badhirassa hi
paṭivacanaṃ kathetuṃ asakkuṇeyyattā. Acetaso ti acittako viya jāto. Soḷasa vassāni akathitattā evamāha.
Samajjhiṭṭho ti āṇatto, pesitoti attho. Nikhaṇaṃ vane ti vane nikhaṇeyyāsi.
Atha naṃ mahāsatto āha –
5.
‘‘ Na badhiro na m ūgosmi, na pakkho na ca v īkalo;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
6. ‘‘ Ūrū bāhuñca me passa, bh āsitañca su ṇohi me;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha na badhiro ti samma sārathi, sace taṃ rājā evarūpaṃ puttaṃ mārāpetuṃ āṇāpesi, ahaṃ pana
evarūpo na bhavāmīti dīpetuṃ evamāha. Maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane ti sace badhirabhāvādivirahitaṃ
evarūpaṃ maṃ vane nikhaṇeyyāsi, adhammaṃ kammaṃ kareyyāsīti attho. ‘‘Ūrū’’ ti idaṃ so
purimagāthaṃ sutvāpi naṃ anolokentameva disvā ‘‘alaṅkatasarīramassa dassessāmī’’ti cintetvā āha.
Tassattho – samma sārathi, ime kañcanakadalikkhandhasadise ūrū, kanakacchaviṃ bāhuñca me passa,
madhuravacanañca me suṇāhīti.
Tato sārathi evaṃ cintesi ‘‘ko nu kho esa, āgatakālato paṭṭhāya attānameva vaṇṇetī’’ti. So

āvāṭ akha ṇana ṃ pah āya uddha ṃ olokento tassa r ūpasampatti ṃ disv ā ‘‘ aya ṃ puriso ko nu kho,
manusso vā devo vā’’ti ajānanto imaṃ gāthamāha –
7. ‘‘ Devat ā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
Athassa mahāsatto attānaṃ ācikkhitvā dhammaṃ desento āha –
8.
‘‘ Namhi devo na gandhabbo, namhi sakko purindado;
Kāsirañño ahaṃ putto, yaṃ kāsuyā nihaññasi.
9. ‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, yaṃ tvaṃ sammūpajīvasi;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
10 .‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
11 .‘‘Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṃ;
Yathā chāyūpago poso, evaṃ tvamasi sārathi;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha nihaññasīti nihanissasi. Yaṃ tvaṃ ettha nihanissāmīti saññāya kāsuṃ khaṇasi, so ahanti
dīpeti. So ‘‘rājaputto aha’’nti vuttepi na saddahatiyeva, madhurakathāya panassa bajjhitvā dhammaṃ
suṇanto aṭṭhāsi. Mittadubbho ti paribhuttachāyassa rukkhassa pattaṃ vā sākhaṃ vā aṅkuraṃ vā
bhañjanto mittaghātako hoti lāmakapuriso, kimaṅgaṃ pana sāmiputtaghātako. Chāyūpago ti
paribhogatthāya chāyaṃ upagato puriso viya rājānaṃ nissāya jīvamāno tvanti vadati.
So evaṃ kathentepi bodhisatte na saddahatiyeva. Atha mahāsatto ‘‘saddahāpessāmi na’’nti
devatānaṃ sādhukārena ceva attano ghosena ca vanaghaṭaṃ unnādento dasa mittapūjagāthā nāma ārabhi
–
12 .‘‘Pahūtabhakkho bhavati, vippavuṭṭho sakaṃgharā;
Bahū naṃ upajīvanti, yo mittānaṃ na dubbhati.
13 .‘‘Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti, nigame rājadhāniyo;
Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
14 .‘‘Nāssa corā pasāhanti, nātimaññanti khattiyā;
Sabbe amitte tarati, yo mittānaṃ na dubbhati.
15 .
‘‘ Akkuddho saghara ṃ eti, sabh āya ṃ pa ṭinandito;
Ñātīnaṃ uttamo hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
16 .‘‘ Sakkatv ā sakkato hoti, garu hoti sag āravo;
Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
17 .‘‘ Pūjako labhate p ūja ṃ, vandako pa ṭivandana ṃ;
Yasokittiñca pappoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
18 .‘‘ Aggi yath ā pajjalati, devat āva virocati;
Siriy ā ajahito hoti, yo mitt āna ṃ na dubbhati.

19 .‘‘ Gāvo tassa paj āyanti, khette vutta ṃ vir ūhati;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhati.
20 .‘‘Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro;
Cuto patiṭṭhaṃ labhati, yo mittānaṃ na dubbhati.
21 .‘‘Virūḷhamūlasantānaṃ, nigrodhamiva māluto;
Amittā nappasāhanti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti.
Tattha sakaṃ gharāti sakagharā, ayameva vā pāṭho. Na dubbhatīti na dussati. Mittāna nti
buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ na dubbhati. ‘‘Sabbattha pūjito hotī’’ ti idaṃ sīvalivatthunā
vaṇṇetabbaṃ. Na pasāhantīti pasayhakāraṃ kātuṃ na sakkonti. Idaṃ saṃkiccasāmaṇeravatthunā
dīpetabbaṃ. ‘‘Nātimaññanti khattiyā’’ ti idaṃ jotikaseṭṭhivatthunā dīpetabbaṃ. Taratīti atikkamati.
Saghara nti attagharaṃ. Mittānaṃ dubbhanto attano gharaṃ āgacchantopi ghaṭṭitacitto kuddhova
āgacchati, ayaṃ pana akuddhova sakagharaṃ eti. Paṭinandito ti bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne
amittadubbhino guṇakathaṃ kathenti, tāya so paṭinandito hoti pamuditacitto.
Sakkatvā sakkato hotīti paraṃ sakkatvā sayampi parehi sakkato hoti. Garu hoti sagāravo ti
paresu sagāravo sayampi parehi garuko hoti. Vaṇṇakittibhato ti bhatavaṇṇakitti, guṇañceva
kittisaddañca ukkhipitvā caranto nāma hotīti attho. Pūjako ti mittānaṃ pūjako hutvā sayampi pūjaṃ
labhati. Vandako ti buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ vandako hutvā punabbhave paṭivandanaṃ labhati.
Yasokittiñcāti issariyaparivārañceva guṇakittiñca pappoti. Imāya gāthāya cittagahapatino vatthu (dha.
pa. 73-74) kathetabbaṃ.
Pajjalatīti issariyaparivārena pajjalati. Siriyā ajahito hotīti ettha anāthapiṇḍikassa vatthu (dha. pa.
119-120) kathetabbaṃ. Asnātīti paribhuñjati. ‘‘Patiṭṭhaṃ labhatī’’ ti idaṃ cūḷapadumajātakena (jā.
1.2.85-86) dīpetabbaṃ. Virūḷhamūlasantāna nti vaḍḍhitamūlapārohaṃ. Amittā nappasāhantīti ettha
kuraraghariyasoṇattherassa mātu gehaṃ paviṭṭhacoravatthu kathetabbaṃ.
Sunando sārathi ettakāhi gāthāhi dhammaṃ desentampi taṃ asañjānitvā ‘‘ko nu kho aya’’nti
āvāṭakhaṇanaṃ pahāya rathasamīpaṃ gantvā tattha tañca pasādhanabhaṇḍañca ubhayaṃ adisvā puna
āgantvā olokento taṃ sañjānitvā tassa pādesu patitvā añjaliṃ paggayha yācanto imaṃ gāthamāha –
22 .
‘‘ Ehi ta ṃ pa ṭiness āmi, r ājaputta saka ṃ ghara ṃ;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Atha naṃ mahāsatto āha –
23 .
‘‘ Ala ṃ me tena rajjena, ñ ātakehi dhanena v ā;
Yaṃ me adhammacariyāya, rajjaṃ labbhetha sārathī’’ti.
Tattha ala nti paṭikkhepavacanaṃ.
Sārathi āha –
24 .‘‘Puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi, rājaputta ito gato;
Pitā mātā ca me dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
25 .‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.

26 .‘‘ Hatth āroh ā an īka ṭṭ hā, rathik ā pattik ārak ā;
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
27 .‘‘Bahudhaññā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Upāyanāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gate’’ti.
Tattha puṇṇapatta nti tuṭṭhidāyaṃ. Dajju nti sattaratanavassaṃ vassantā viya mama
ajjhāsayapūraṇaṃ tuṭṭhidāyaṃ dadeyyuṃ. Idaṃ so ‘‘appeva nāma mayi anukampāya gaccheyyā’’ti
cintetvā āha. Vesiyānā cāti vessā ca. Upāyanānīti paṇṇākārāni.
Atha naṃ mahāsatto āha –
28 .
‘‘ Pitu m ātu caha ṃ catto, ra ṭṭ hassa nigamassa ca;
Atho sabbakumārānaṃ, natthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ.
29 .‘‘ Anuññ āto aha ṃ maty ā, sañcatto pitar ā maha ṃ;
Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye’’ti.
Tattha pitu mātu cāti pitarā ca mātarā ca ahaṃ catto. Itaresupi eseva nayo. Matyāti samma sārathi,
ahaṃ sattāhaṃ rajjaṃ paricchinditvā varaṃ gaṇhantiyā mātarā anuññāto nāma. Sañchatto ti suṭṭhu catto.
Pabbajito ti pabbajitvā araññe vasanatthāya nikkhantoti attho.
Evaṃ mahāsattassa attano guṇe kathentassa pīti uppajji, tato pītivegena udānaṃ udānento āha –
30 .‘‘ Api ataram ānāna ṃ, phal āsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
31 .‘‘ Api ataram ānāna ṃ, sammadattho vipaccati;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’ti.
Tattha phalāsāvāti ataramānassa mama soḷasavassehi katavāyāmassa samiddhaṃ ajjhāsayaphalaṃ
dassetuṃ evamāha. Vipakkabrahmacariyosmīti niṭṭhappattamanoratho. Sammadattho vipaccatīti
sammā upāyena kāraṇena kattabbakiccaṃ sampajjati.
Sārathi āha –
32 .‘‘Evaṃ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi;
Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā’’ti.
Tattha vaggukatho ti sakhilakatho.
Tato mahāsatto āha –
33 .‘‘Nāhaṃ asandhitā pakkho, na badhiro asotatā;
Nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgamadhārayi.
34 .‘‘Purimaṃ sarāmahaṃ jātiṃ, yattha rajjamakārayiṃ;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ.
35 .
‘‘ Vīsatiñceva vass āni, tahi ṃ rajjamak ārayi ṃ;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṃ.

36 . ‘‘ Tassa rajjassaha ṃ bh īto, m ā ma ṃ rajj ābhisecayu ṃ;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṃ tadā.
37 . ‘‘Ucchaṅge maṃ nisādetvā, pitā atthānusāsati;
Ekaṃ hanatha bandhatha, ekaṃ khārāpatacchikaṃ;
Ekaṃ sūlasmiṃ uppetha, iccassa manusāsati.
38 .
‘‘ Tāyāha ṃ pharusa ṃ sutv ā, vācāyo samud īrit ā;
Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato;
Sake muttakarīsasmiṃ, acchāhaṃ samparipluto.
39 . ‘‘Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
40 . ‘‘Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
41 . ‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
42 .
‘‘ Api ataram ānāna ṃ, sammadattho vipaccati;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’ti.
Tattha asandhitāti sandhīnaṃ abhāvena. Asotatāti sotānaṃ abhāvena. Ajivhatāti
samparivattanajivhāya abhāvena mūgo ahaṃ na bhavāmi. Yatthāti yāya jātiyā bārāṇasinagare rajjaṃ
akārayiṃ. Pāpattha nti pāpataṃ. Patito asmīti vadati. Rajjābhisecayu nti rajje abhisecayuṃ. Nisādetvāti
nisīdāpetvā. Atthānusāsatīti atthaṃ anusāsati. Khārāpatacchika nti sattīhi paharitvā khārāhi
patacchikaṃ karotha. Uppethāti āvunatha. Iccassa manusāsatīti evamassa atthaṃ anusāsati. Tāyāha nti
tāyo vācāyo ahaṃ. Pakkhasammato ti pakkho iti sammato ahosiṃ. Acchāha nti acchiṃ ahaṃ, avasinti
attho. Samparipluto ti samparikiṇṇo, nimuggo hutvāti attho.
Kasira nti dukkhaṃ. Paritta nti appaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – sammasārathi, sacepi sattānaṃ jīvitaṃ
dukkhampi samānaṃ bahuciraṭṭhitikaṃ bhaveyya, pattheyya, parittampi samānaṃ sace sukhaṃ
bhaveyya, pattheyya, idaṃ pana kasirañca parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṃyuttaṃ sannihitaṃ
omadditaṃ. Koma nti ko imaṃ. Vera nti pāṇātipātādipañcavidhaṃ veraṃ. Kenacīti kenaci kāraṇena.
Paññāyāti vipassanāpaññāya alābhena. Dhammassāti sotāpattimaggassa adassanena. Puna
udānagāthāyo agantukāmatāya thirabhāvadassanatthaṃ kathesi.
Taṃ sutvā sunando sārathi ‘‘ayaṃ kumāro evarūpaṃ rajjasiriṃ kuṇapaṃ viya chaḍḍetvā attano
adhiṭṭhānaṃ abhinditvā ‘‘pabbajissāmīti araññaṃ paviṭṭho, mama iminā dujjīvitena ko attho, ahampi
tena saddhiṃ pabbajissāmī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
43 . ‘‘Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike;
Avhāyassu maṃ bhaddante, pabbajjā mama ruccatī’’ti.
Tattha tavantike ti tava santike. Avhāyassūti ‘‘ehi pabbajāhī’’ti pakkosassu.
Evaṃ tena yācitopi mahāsatto ‘‘sacāhaṃ idāneva taṃ pabbājessāmi, mātāpitaro idha
nāgacchissanti, atha nesaṃ parihāni bhavissati, ime assā ca ratho ca pasādhanabhaṇḍañca idheva
nassissanti, ‘yakkho so, khādito nu kho tena sārathī’ti garahāpi me uppajjissatī’’ti cintetvā attano ca
garah āmocanattha ṃ mātāpit ūnañca vu ḍḍ hi ṃ sampassanto asse ca rathañca pas ādhanabha ṇḍ añca tassa

iṇaṃ katv ā dassento ima ṃ gātham āha –
44 . ‘‘Rathaṃ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi;
Anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇita’’nti.
Tattha eta nti etaṃ pabbajjākaraṇaṃ buddhādīhi isīhi vaṇṇitaṃ pasatthaṃ thomitaṃ.
Taṃ sutvā sārathi ‘‘sace mayi nagaraṃ gate esa aññattha gaccheyya, pitā cassa imaṃ pavattiṃ
sutvā ‘puttaṃ me dassehī’ti puna āgato imaṃ na passeyya, rājadaṇḍaṃ me kareyya, tasmā ahaṃ attano
guṇaṃ kathetvā aññatthāgamanatthāya paṭiññaṃ gaṇhissāmī’’ti cintento gāthādvayamāha –
45 . ‘‘Yadeva tyāhaṃ vacanaṃ, akaraṃ bhaddamatthu te;
Tadeva me tvaṃ vacanaṃ, yācito kattumarahasi.
46 .
‘‘ Idheva t āva acchassu, y āva r ājānam ānaye;
Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā’’ti.
Tato mahāsatto āha –
47 .
‘‘ Karomi te ta ṃ vacana ṃ, ya ṃ ma ṃ bha ṇasi s ārathi;
Ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṃ me idhāgataṃ.
48 . ‘‘ Ehi samma nivattassu, kusala ṃ vajj āsi ñ ātina ṃ;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandana’’nti.
Tattha karomi teta nti karomi te etaṃ vacanaṃ. Ehi samma nivattassūti samma sārathi, tattha
gantvā ehi, ettova khippameva nivattassu. Vutto vajjāsīti mayā vutto hutvā ‘‘putto vo temiyakumāro
vandatī’’ti vandanaṃ vadeyyāsīti attho.
Iti vatvā mahāsatto suvaṇṇakadali viya onamitvā pañcapatiṭṭhitena bārāṇasinagarābhimukho
mātāpitaro vanditvā sārathissa sāsanaṃ adāsi. So sāsanaṃ gahetvā kumāraṃ padakkhiṇaṃ katvā
rathamāruyha nagarābhimukho pāyāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
49 . ‘‘ Tassa p āde gahetv āna, katv ā ca na ṃ padakkhi ṇaṃ;
Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṃ upāgamī’’ti.
Tassattho – bhikkhave, evaṃ vutto so sārathi, tassa kumārassa pāde gahetvā taṃ padakkhiṇaṃ
katvā rathaṃ āruyha rājadvāraṃ upāgamīti.
Tasmiṃ khaṇe candādevī sīhapañjaraṃ vivaritvā ‘‘kā nu kho me puttassa pavattī’’ti sārathissa
āgamanamaggaṃ olokentī taṃ ekakaṃ āgacchantaṃ disvā uraṃ paharitvā paridevi. Tamatthaṃ
pakāsento satthā āha –
50 . ‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṃ udikkhati.
51 . ‘‘Ayaṃ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṃ;
Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.
52 . ‘‘Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino;
Āgataṃ sārathiṃ disvā, nihantvā mama atrajaṃ.

53 . ‘‘ Suñña ṃ mātā ratha ṃ disv ā, eka ṃ sārathim āgata ṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṃ.
54 . ‘‘Kiṃ nu mūgo kiṃnu pakkho, kiṃnu so vilapī tadā;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi sārathi.
55 . ‘‘Kathaṃ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Tattha mātāti temiyakumārassa mātā. Pathabyā bhūmivaḍḍhano ti so mama putto
bhūmivaḍḍhano hutvā pathabyā nihato nūna. Rodantī paripucchi na nti taṃ rathaṃ ekamantaṃ
ṭhapetvā mahātalaṃ abhiruyha candādeviṃ vanditvā ekamante ṭhitaṃ sārathiṃ paripucchi. Kinnūti kiṃ
nu so mama putto mūgo eva pakkho eva. Tadāti yadā naṃ tvaṃ kāsuyaṃ pakkhipitvā kuddālena
matthake pahari, tadā. Nihaññamāno bhūmiyāti tayā bhūmiyaṃ nihaññamāno kiṃ nu vilapi. Taṃ me ti
taṃ sabbaṃ aparihāpetvā me akkhāhi. Vivajjayīti ‘‘apehi sārathi, mā maṃ mārehī’’ti kathaṃ hatthehi
pādehi ca phandanto taṃ apanudi, taṃ me kathehīti attho.
Tato sārathi āha –
56 . ‘‘Akkheyyaṃ te ahaṃ ayye, dajjāsi abhayaṃ mama;
Yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’ti.
Tattha dajjāsīti sace abhayaṃ dadeyyāsi, so idaṃ ‘‘sacāhaṃ ‘tava putto neva mūgo na pakkho
madhurakatho dhammakathiko’ti vakkhāmi, atha ‘kasmā taṃ gahetvā nāgatosī’ti rājā kuddho
rājadaṇḍampi me kareyya, abhayaṃ tāva yācissāmī’’ti cintetvā āha.
Atha naṃ candādevī āha –
57 . ‘‘Abhayaṃ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi;
Yaṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’ti.
Tato sārathi āha –
58 .
‘‘ Na so m ūgo na so pakkho, visa ṭṭ havacano ca so;
Rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū.
59 . ‘‘ Purima ṃ sarati so j āti ṃ, yattha rajjamak ārayi;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpattha nirayaṃ bhusaṃ.
60 . ‘‘ Vīsatiñceva vass āni, tahi ṃ rajjamak ārayi;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.
61 . ‘‘ Tassa rajjassa so bh īto, m ā ma ṃ rajj ābhisecayu ṃ;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.
62 . ‘‘Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā;
Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.
63 . ‘‘Sace tvaṃ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṃ tavatrajaṃ;
Ehi taṃ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo’’ti.

Tattha visa ṭṭ havacano ti apalibuddhakatho. Akar ā ā laye bah ūti tumh āka ṃ vañcan āni bah ūni
akāsi. Pañño ti paññavā. Sace tva nti rājānaṃ dhuraṃ katvā ubhopi te evamāha. Yattha sammati
temiyo ti yattha vo putto mayā gahitapaṭiñño hutvā acchati, tattha pāpayissāmi, idāni papañcaṃ akatvā
lahuṃ gantuṃ vaṭṭatīti āha.
Kumāro pana sārathiṃ pesetvā pabbajitukāmo ahosi. Tadā sakko tassa manaṃ ñatvā tasmiṃ khaṇe
vissakammadevaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta vissakammadevaputta, temiyakumāro pabbajitukāmo, tvaṃ
tassa paṇṇasālañca pabbajitaparikkhārañca māpetvā ehī’’ti pesesi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā vegena
gantvā tiyojanike vanasaṇḍe attano iddhibalena ramaṇīyaṃ assamaṃ māpetvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānañca
pokkharaṇiñca āvāṭañca akālaphalasampannaṃ rukkhañca katvā paṇṇasālasamīpe
catuvīsatihatthappamāṇaṃ caṅkamaṃ māpetvā antocaṅkame ca phalikavaṇṇaṃ ruciraṃ vālukaṃ
okiritvā sabbe pabbajitaparikkhāre māpetvā ‘‘ye pabbajitukāmā, te ime gahetvā pabbajantū’’ti bhittiyaṃ
akkharāni likhitvā caṇḍavāḷe ca amanāpasadde sabbe migapakkhino ca palāpetvā sakaṭṭhānameva gato.
Tasmiṃ khaṇe mahāsatto taṃ disvā sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā, paṇṇasālaṃ pavisitvā vatthāni
apanetvā, rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ ekaṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ
bandhitvā kājaṃ aṃse katvā kattaradaṇḍamādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṃ
samubbahanto aparāparaṃ caṅkamitvā ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānento paṇṇasālaṃ
pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisinno pañca abhiññā aṭṭha samāpattiyo ca nibbattetvā sāyanhasamaye
paṇṇasālato nikkhamitvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhitakārarukkhato paṇṇāni gahetvā, sakkadattiyabhājane
aloṇake atakke nidhūpane udake sedetvā amataṃ viya paribhuñjitvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā
tattha vāsaṃ kappesi.
Kāsirājāpi sunandasārathissa vacanaṃ sutvā mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā taramānarūpova
gamanasajjaṃ kāretuṃ āha –
64 .
‘‘ Yojayantu rathe asse, kaccha ṃ nāgāna bandhatha;
Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu ekapokkharā.
65 . ‘‘ Vādantu bher ī sannaddh ā, vagg ū vādantu dundubh ī;
Negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako.
66 . ‘‘ Orodh ā ca kum ārā ca, vesiy ānā ca br āhma ṇā ;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako.
67 . ‘‘ Hatth āroh ā an īka ṭṭ hā, rathik ā pattik ārak ā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako.
68 . ‘‘ Sam āgat ā jānapad ā, negam ā ca sam āgat ā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako’’ti.
Tattha udīrayantūti saddaṃ muñcantu. Vādantūti vajjantu. Ekapokkharāti ekamukhabheriyo.
Sannaddhāti suṭṭhu naddhā. Vaggūti madhurassarā. Gaccha nti gamissāmi. Puttanivedako ti puttassa
nivedako ovādako hutvā gacchāmi. Taṃ ovaditvā mama vacanaṃ gāhāpetvā tattheva taṃ ratanarāsimhi
ṭhapetvā abhisiñcitvā ānetuṃ gacchāmīti adhippāyenevamāha. Negamāti kuṭumbikajanā. Samāgatāti
sannipatitā hutvā.
Evaṃ raññā āṇattā sārathino asse yojetvā rathe rājadvāre ṭhapetvā rañño ārocesuṃ. Tamatthaṃ
pakāsento satthā āha –
69 . ‘‘Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane;

Rājadv āra ṃ up āgacchu ṃ, yutt ā deva ime hay ā’’ ti.
Tattha asse ti sindhave sindhavajātike sīghavāhane javasampanne asse ādāya. Sārathīti sārathino.
Yutte ti rathesu yojite. Upāgacchu nti te rathesu yutte asse ādāya āgamaṃsu, āgantvā ca pana ‘‘yuttā,
deva, ime hayā’’ti ārocesuṃ.
Tato sārathīnaṃ vacanaṃ sutvā rājā upaḍḍhagāthamāha –
70 . ‘‘Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā’’ti.
Taṃ sutvā sārathinopi upaḍḍhagāthamāhaṃsu –
‘‘Kise thūle vivajjetvā, saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’ti.
Tassattho – deva, kise ca thūle ca evarūpe asse aggaṇhitvā vayena vaṇṇena javena balena sadisā
hayā yojitāti.
Atha rājā puttassa santikaṃ gacchanto cattāro vaṇṇe aṭṭhārasa seniyo sabbañca balakāyaṃ
sannipātāpesi. Tassa sannipātentasseva tayo divasā atikkantā. Atha catutthe divase kāsirājā nagarato
nikkhamitvā gahetabbayuttakaṃ gāhāpetvā assamapadaṃ gantvā puttena saddhiṃ paṭinandito
paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
71 . ‘‘Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
Itthāgāraṃ ajjhabhāsi, sabbāva anuyātha maṃ.
72 . ‘‘Vāḷabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ;
Upādhī rathamāruyha, suvaṇṇehi alaṅkatā.
73 . ‘‘Tato sa rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṃ;
Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo.
74 .
‘‘ Tañca disv āna āyanta ṃ, jalantamiva tejas ā;
Khattasaṅghaparibyūḷhaṃ, temiyo etadabravi.
75 . ‘‘ Kacci nu t āta kusala ṃ, kacci t āta an āmaya ṃ;
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā mayha mātaro.
76 . ‘‘ Kusalañceva me putta, atho putta an āmaya ṃ;
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro.
77 . ‘‘ Kacci amajjapo t āta, kacci te suramappiya ṃ;
Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano.
78 . ‘‘ Amajjapo aha ṃ putta, atho me suramappiya ṃ;
Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano.
79 . ‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā.
80 . ‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
Atho me by ādhayo natthi, sar īrassupat āpan ā.

81 . ‘‘ Kacci ant ā ca te ph ītā, majjhe ca bahal ā tava;
Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṃ.
82 . ‘‘Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama;
Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṃ me paṭisanthataṃ.
83 . ‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Patiṭṭhapentu pallaṅkaṃ, yattha rājā nisakkatī’’ti.
Tattha upādhī rathamāruyhāti suvaṇṇapādukā ca rathaṃ āropentūti attho. Ime tayo pāde puttassa
tattheva abhisekakaraṇatthāya ‘‘pañca rājakakudhabhaṇḍāni gaṇhathā’’ti āṇāpento rājā āha. Suvaṇṇehi
alaṅkatāti idaṃ pādukaṃ sandhāyāha. Upāgacchīti upāgato ahosi. Kāya velāyāti? Mahāsattassa
kārapaṇṇāni pacitvā nibbāpentassa nisinnavelāya. Jalantamiva tejasāti rājatejena jalantaṃ viya.
Khattasaṅghaparibyūḷha nti kathāphāsukena amaccasaṅghena parivutaṃ, khattiyasamūhehi vā
parivāritaṃ. Etadabravīti kāsirājānaṃ bahi khandhāvāraṃ nivāsāpetvā padasāva paṇṇasālaṃ āgantvā
taṃ vanditvā nisinnaṃ paṭisanthāraṃ karonto etaṃ vacanaṃ abravi.
Kusalaṃ anāmaya nti ubhayenapi padena ārogyameva pucchati. Kacci amajjapo ti kacci majjaṃ
na pivasīti pucchati. ‘‘Appamatto’’tipi pāṭho, kusaladhammesu nappamajjasīti attho. Suramappiya nti
surāpānaṃ appiyaṃ. ‘‘Suramappiyā’’tipi pāṭho, surā appiyāti attho. Dhamme ti dasavidhe rājadhamme.
Yogga nti yuge yuñjitabbaṃ te tava assagoṇādikaṃ. Kacci vahatīti kacci arogaṃ hutvā vahati.
Vāhana nti hatthiassādi sabbaṃ vāhanaṃ. Sarīrassupatāpanāti sarīrassa upatāpakarā. Antāti
paccantajanapadā. Phītāti iddhā subhikkhā, vatthābharaṇehi vā annapānehi vā paripuṇṇā gāḷhavāsā.
Majjhe cāti raṭṭhassa majjhe. Bahalāti gāmanigamā ghanavāsā. Paṭisanthata nti paṭicchāditaṃ guttaṃ,
paripuṇṇaṃ vā. Yattha rājā nisakkatīti yasmiṃ pallaṅke rājā nisīdissati, taṃ paññāpentūti vadati.
Rājā mahāsatte gāravena pallaṅke na nisīdati. Atha mahāsatto ‘‘sace pallaṅke na nisīdati,
paṇṇasanthāraṃ paññāpethā’’ti vatvā tasmiṃ paññatte nisīdanatthāya rājānaṃ nimantento gāthamāha –
84 .
‘‘ Idheva te nis īdassu, niyate pa ṇṇ asanthare;
Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te’’ti.
Tattha niyate ti susanthate. Etto ti paribhogaudakaṃ dassento āha.
Rājā mahāsatte gāravena paṇṇasanthārepi anisīditvā bhūmiyaṃ eva nisīdi. Mahāsattopi paṇṇasālaṃ
pavisitvā taṃ kārapaṇṇakaṃ nīharitvā rājānaṃ tena nimantento gāthamāha –
85 . ‘‘ Idampi pa ṇṇ aka ṃ mayha ṃ, randha ṃ rāja alo ṇaka ṃ;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato’’ti.
Atha naṃ rājā āha –
86 .
‘‘ Na cāha ṃ pa ṇṇ aṃ bhuñj āmi, na heta ṃ mayha bhojana ṃ;
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecana’’nti.
Tattha na cāha nti paṭikkhepavacanaṃ.
Rājā tathārūpaṃ attano rājabhojanaṃ vaṇṇetvā tasmiṃ mahāsatte gāravena thokaṃ paṇṇakaṃ
hatthatale ṭhapetvā ‘‘tāta, tvaṃ evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjasī’’ti puttena saddhiṃ piyakathaṃ kathento
nisīdi. Tasmiṃ khaṇe candādevī orodhena parivutā ekamaggena āgantvā bodhisattassa assamapadaṃ
patvā piyaputtaṃ disvā tattheva patitvā visaññī ahosi. Tato paṭiladdhassāsā patitaṭṭhānato uṭṭhahitvā

āgantv ā bodhisattassa p āde da ḷha ṃ gahetv ā vanditv ā assupu ṇṇ ehi nettehi roditv ā vandana ṭṭ hānato
uṭṭhāya ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā ‘‘bhadde, tava puttassa bhojanaṃ passāhī’’ti vatvā thokaṃ
paṇṇakaṃ tassā hatthe ṭhapetvā sesaitthīnampi thokaṃ thokaṃ adāsi. Tā sabbāpi ‘‘sāmi, evarūpaṃ
bhojanaṃ bhuñjasī’’ti vadantiyo taṃ gahetvā attano attano sīse katvā ‘‘atidukkaraṃ karosi, sāmī’’ti
vatvā namassamānā nisīdiṃsu. Rājā puna ‘‘tāta, idaṃ mayhaṃ acchariyaṃ hutvā upaṭṭhātī’’ti vatvā
imaṃ gāthamāha –
87 . ‘‘Accherakaṃ maṃ paṭibhāti, ekakampi rahogataṃ;
Edisaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī’’ti.
Tattha ekaka nti tāta, taṃ ekakampi rahogataṃ iminā bhojanena yāpentaṃ disvā mama acchariyaṃ
hutvā upaṭṭhāti. Edisa nti evarūpaṃ aloṇakaṃ atakkaṃ nidhūpanaṃ randhaṃ pattaṃ bhuñjantānaṃ kena
kāraṇena vaṇṇo pasīdatīti naṃ pucchi.
Athassa so ācikkhanto āha –
88 . ‘‘Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare;
Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
89 . ‘‘Na ca nettiṃsabandhā me, rājarakkhā upaṭṭhitā;
Tāya me sukhaseyyāya, rājavaṇṇo pasīdati.
90 .
‘‘ At īta ṃ nānusoc āmi, nappajapp āmin āgata ṃ;
Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.
91 .
‘‘ An āgatappajapp āya, at ītass ānusocan ā;
Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’ti.
Tattha nettiṃsabandhāti khaggabandhā. Rājarakkhāti rājānaṃ rakkhitā. Nappajappāmīti na
patthemi. Harito ti haritavaṇṇo. Luto ti luñcitvā ātape khittanaḷo viya.
Atha rājā ‘‘idheva naṃ abhisiñcitvā ādāya gamissāmī’’ti cintetvā rajjena nimantento āha –
92 . ‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
93 .
‘‘ Itth āgārampi te dammi, sabb āla ṅkārabh ūsita ṃ;
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
94 . ‘‘ Kusal ā naccag ītassa, sikkhit ā cāturitthiyo;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
95 . ‘‘ Pa ṭir ājūhi te kaññ ā, ānayissa ṃ ala ṅkat ā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
96 . ‘‘ Yuv ā ca daharo c āsi, pa ṭhamuppattiko susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Tattha hatthānīka nti dasahatthito paṭṭhāya hatthānīkaṃ nāma, tathā rathānīkaṃ. Vammino ti
vammabaddhasūrayodhe. Kusalāti chekā. Sikkhitāti aññesupi itthikiccesu sikkhitā. Cāturitthiyo ti
caturā vilāsā itthiyo, atha vā caturā nāgarā itthiyo, atha vā caturā nāma nāṭakitthiyo. Paṭirājūhi te

kaññ āti aññehi r ājūhi tava r ājakaññ āyo ānayiss āmi. Yuv āti yobbanappatto. Daharo ti taru ṇo.
Paṭhamuppattiko ti paṭhamavayena uppattito samuggato. Susūti atitaruṇo.
Ito paṭṭhāya bodhisattassa dhammakathā hoti –
97 .
‘‘ Yuv ā care brahmacariya ṃ, brahmac ārī yuv ā siy ā;
Daharassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ.
98 . ‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
Brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
99 . ‘‘Passāmi vohaṃ daharaṃ, amma tāta vadantaraṃ;
Kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ, appatvāva jaraṃ mataṃ.
100 .‘‘Passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassaniṃ;
Navavaṃsakaḷīraṃva, paluggaṃ jīvitakkhayaṃ.
101 .‘‘Daharāpi hi mīyanti, narā ca atha nāriyo;
Tattha ko vissase poso, ‘daharomhī’ti jīvite.
102 .‘‘Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṃ siyā;
Appodakeva macchānaṃ, kiṃ nu komārakaṃ tahiṃ.
103 .
‘‘ Niccamabbh āhato loko, niccañca pariv ārito;
Amoghāsu vajantīsu, kiṃ maṃ rajjebhisiñcasī’’ti.
Kāsirājā āha –
104 .
‘‘ Kena mabbh āhato loko, kena ca pariv ārito;
Kāyo amoghā gacchanti, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Bodhisatto āha –
105 .
‘‘ Maccun ābbh āhato loko, jar āya pariv ārito;
Ratyo amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya.
106 .‘‘Yathāpi tante vitate, yaṃ yadevūpavīyati;
Appakaṃ hoti vetabbaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
107 .‘‘Yathā vārivaho pūro, gacchaṃ nupanivattati;
Evamāyu manussānaṃ, gacchaṃ nupanivattati.
108 .‘‘Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje;
Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino’’ti.
Tattha brahmacārī yuvā siyāti brahmacariyaṃ caranto yuvā bhaveyya. Isīhi vaṇṇita nti
buddhādīhi isīhi thomitaṃ pasatthaṃ. Nāhaṃ rajjena matthiko ti ahaṃ rajjena atthiko na homi. Amma
tāta vadantara nti ‘‘amma, tātā’’ti vadantaṃ. Palugga nti maccunā luñcitvā gahitaṃ. Yassa ratyā
vivas āne ti mahārāja, yassa mātukucchimhi paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya rattidivātikkamena
appataraṃ āyu hoti. Komārakaṃ tahinti tasmiṃ vaye taruṇabhāvo kiṃ karissati.

Kena mabbh āhato ti kena abbh āhato. Ida ṃ rājā sa ṃkhittena bh āsitassa attha ṃ aj ānantova
pucchati. Ratyo ti rattiyo. Tā hi imesaṃ sattānaṃ āyuñca vaṇṇañca balañca khepentiyo eva gacchantīti
amoghā gacchanti nāmāti veditabbaṃ. Yaṃ yadevūpavīyatīti yaṃ yaṃ tantaṃ upavīyati. Vetabba nti
tantasmiṃ vīte sesaṃ vetabbaṃ yathā appakaṃ hoti, evaṃ sattānaṃ jīvitaṃ. Nupanivattatīti tasmiṃ
tasmiṃ khaṇe gataṃ gatameva hoti, na upanivattati. Vahe rukkhepakūlaje ti upakūlaje rukkhe vaheyya.
Rājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘kiṃ me gharāvāsenā’’ti ativiya ukkaṇṭhito
pabbajitukāmo hutvā ‘‘nāhaṃ tāva puna nagaraṃ gamissāmi, idheva pabbajissāmi. Sace pana me putto
nagaraṃ gaccheyya, setacchattamassa dadeyya’’nti cintetvā taṃ vīmaṃsituṃ puna rajjena nimantento
āha –
109 .‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
110 .‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
111 .
‘‘ Kusal ā naccag ītassa, sikkhit ā cāturitthiyo;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
112 .‘‘ Pa ṭir ājūhi te kaññ ā, ānayissa ṃ ala ṅkat ā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
113 .‘‘ Yuv ā ca daharo c āsi, pa ṭhamuppattiko susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
114 .‘‘ Ko ṭṭ hāgārañca kosañca, v āhan āni bal āni ca;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
115 .‘‘ Goma ṇḍ alapariby ūḷ ho, d āsisa ṅghapurakkhato;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Tattha gomaṇḍalaparibyūḷho ti subhaṅgīnaṃ rājakaññānaṃ maṇḍalena purakkhato.
Atha mahāsatto rajjena anatthikabhāvaṃ pakāsento āha –
116 .‘‘Kiṃ dhanena yaṃ khīyetha, kiṃ bhariyāya marissati;
Kiṃ yobbanena jiṇṇena, yaṃ jarāyābhibhuyyati.
117 .‘‘Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā;
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
118 .‘‘Yohaṃ evaṃ pajānāmi, maccu me nappamajjati;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
119 .
‘‘ Phal ānamiva pakk āna ṃ, nicca ṃ patanato bhaya ṃ;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
120 .‘‘ Sāyameke na dissanti, p āto di ṭṭ hā bah ū jan ā;
Pāto ete na dissanti, s āya ṃ di ṭṭ hā bah ū jan ā.

121 .‘‘ Ajjeva kicca ṃ ā tapa ṃ, ko jaññ ā mara ṇaṃ suve;
Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.
122 .‘‘Corā dhanassa patthenti, rāja muttosmi bandhanā;
Ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena matthiko’’ti.
Tattha yaṃ khīyethāti mahārāja, kiṃ tvaṃ maṃ dhanena nimantesi, yaṃ khīyetha khayaṃ
gaccheyya. Dhanaṃ vā hi purisaṃ cajati, puriso vā taṃ dhanaṃ cajitvā gacchatīti sabbathāpi
khayagāmīyeva hoti, kiṃ tvaṃ maṃ tena dhanena nimantesi. Kiṃ bhariyāyāti bhariyāya kiṃ
karissāmi, yā mayi ṭhiteyeva marissati. Jiṇṇenāti jarāya anuparitena anubhūtena. Abhibhuyyatīti
abhibhaviyyati. Tatthāti tasmiṃ evaṃ jarāmaraṇadhamme lokasannivāse. Kā nandīti kā nāma tuṭṭhi.
Khiḍḍā ti kīḷā. Ratīti pañcakāmaguṇarati. Bandhanāti kāmabandhanā mutto asmi, mahārājāti jhānena
vikkhambhitattā evamāha. Maccu me ti mama maccu nappamajjati, niccaṃ mama vadhāya
appamatoyevāti. Yo ahaṃ evaṃ pajānāmi, tassa mama antakena adhipannassa vadhitassa kā nāma rati,
kā dhanesanāti. Nicca nti jātakālato paṭṭhāya sadā jarāmaraṇato bhayameva uppajjati.
Ātapa nti kusalakammavīriyaṃ. Kicca nti kattabbaṃ. Ko jaññā maraṇaṃ suve ti suve vā parasuve
vā maraṇaṃ vā jīvitaṃ vā ko jāneyya. Saṅgara nti saṅketaṃ. Mahāsenenāti
pañcavīsatibhayabāttiṃsakammakaraṇachannavutirogappamukhādivasena puthusenena. Corā
dhanassāti dhanatthāya jīvitaṃ cajantā corā dhanassa patthenti nāma, ahaṃ pana
dhanapatthanāsaṅkhātā bandhanā mutto asmi, na me dhanenatthoti attho. Nivattassūti mama vacanena
sammā nivattassu, rajjaṃ pahāya nekkhammaṃ paṭisaraṇaṃ katvā pabbajassu. Yaṃ pana cintesi ‘‘imaṃ
rajje patiṭṭhāpessāmī’’ti, taṃ mā cintayi, nāhaṃ rajjena atthikoti. Iti mahāsattassa dhammadesanā
sahānusandhinā matthakaṃ pattā.
Taṃ sutvā rājānañca candādeviñca ādiṃ katvā soḷasasahassā orodhā ca amaccādayo ca sabbe
pabbajitukāmā ahesuṃ. Rājāpi nagare bheriṃ carāpesi ‘‘ye mama puttassa santike pabbajituṃ icchanti,
te pabbajantū’’ti. Sabbesañca suvaṇṇakoṭṭhāgārādīnaṃ dvārāni vivarāpetvā ‘‘asukaṭṭhāne ca
mahānidhikumbhiyo atthi, atthikā gaṇhantū’’ti suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā mahāthambhe
bandhāpesi. Te nāgarā yathāpasārite āpaṇe ca vivaṭadvārāni gehāni ca pahāya nagarato nikkhamitvā
rañño santikaṃ āgamiṃsu. Rājā mahājanena saddhiṃ mahāsattassa santike pabbaji. Sakkadattiyaṃ
tiyojanikaṃ assamapadaṃ paripuṇṇaṃ ahosi. Mahāsatto paṇṇasālāyo vicāresi, majjhe ṭhitā paṇṇasālāyo
itthīnaṃ dāpesi. Kiṃkāraṇā? Bhīrukajātikā etāti. Purisānaṃ pana bahipaṇṇasālāyo dāpesi. Tā sabbāpi
paṇṇasālāyo vissakammadevaputtova māpesi. Te ca phaladhararukkhe vissakammadevaputtoyeva attano
iddhiyā māpesi. Te sabbe vissakammena nimmitesu phaladhararukkhesu uposathadivase bhūmiyaṃ
patitapatitāni phalāni gahetvā paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ karonti. Tesu yo kāmavitakkaṃ vā
byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakketi, tassa manaṃ jānitvā mahāsatto ākāse nisīditvā
madhuradhammaṃ kathesi. Te janā bodhisattassa madhuradhammaṃ sutvā ekaggacittā hutvā
khippameva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattesuṃ.
Tadā eko sāmantarājā ‘‘kāsirājā kira bārāṇasinagarato nikkhamitvā vanaṃ pavisitvā pabbajito’’ti
sutvā ‘‘bārāṇasiṃ gaṇhissāmī’’ti nagarā nikkhamitvā bārāṇasiṃ patvā nagaraṃ pavisitvā
alaṅkatanagaraṃ disvā rājanivesanaṃ āruyha sattavidhaṃ vararatanaṃ oloketvā ‘‘kāsirañño imaṃ
dhanaṃ nissāya ekena bhayena bhavitabba’’nti cintento surāsoṇḍe pakkosāpetvā pucchi ‘‘tumhākaṃ
rañño idha nagare bhayaṃ uppannaṃ atthī’’ti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti. ‘‘Amhākaṃ rañño
putto temiyakumāro ‘bārāṇasiṃ rajjaṃ na karissāmī’ti amūgopi mūgo viya hutvā imamhā nagarā
nikkhamitvā vanaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbaji, tena kāraṇena amhākaṃ rājā mahājanena saddhiṃ
imamhā nagarā nikkhamitvā temiyakumārassa santikaṃ gantvā pabbajito’’ti ārocesuṃ. Sāmantarājā
tesaṃ vacanaṃ sutvā tussitvā ‘‘ahampi pabbajissāmī’’ti cintetvā ‘‘tāta, tumhākaṃ rājā kataradvārena
nikkhanto’’ti pucchi. ‘‘Deva, pācīnadvārenā’’ti vutte attano parisāya saddhiṃ teneva pācīnadvārena
nikkhamitvā nadītīrena pāyāsi.

Mah āsattopi tassa āgamana ṃ ñatv ā vanantara ṃ ā gantv ā ā kāse nis īditv ā madhuradhamma ṃ desesi.
So parisāya saddhiṃ tassa santikeyeva pabbaji. Evaṃ aparepi satta rājāno ‘‘bārāṇasinagaraṃ
gaṇhissāmī’’ti āgatā. Tepi rājāno satta rajjāni chaḍḍetvā bodhisattassa santikeyeva pabbajiṃsu. Hatthīpi
araññahatthī jātā, assāpi araññaassā jātā, rathāpi araññeyeva vinaṭṭhā, bhaṇḍāgāresu kahāpaṇe
assamapade vālukaṃ katvā vikiriṃsu. Sabbepi abhiññāsamāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne
brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ. Tiracchānagatā hatthiassāpi isigaṇe cittaṃ pasādetvā
chakāmāvacaralokesu nibbattiṃsu.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi rajjaṃ
pahāya nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā chatte adhivatthā devadhītā uppalavaṇṇā
ahosi, sunando sārathi sāriputto, mātāpitaro mahārājakulāni, sesaparisā buddhaparisā,
mūgapakkhapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddho ahosi’’nti.
Mūgapakkhajātakavaṇṇanā paṭhamā.
[539] 2. Mahājanakajātakavaṇṇanā
Koyaṃ majjhe samuddasminti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha
kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā tathāgatassa mahābhinikkhamanaṃ
vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā
‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ
nikkhantoyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ mahājanako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa dve puttā ahesuṃ
ariṭṭhajanako ca polajanako cāti. Tesu rājā jeṭṭhaputtassa uparajjaṃ adāsi, kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṃ
adāsi. Aparabhāge mahājanako kālamakāsi. Tassa sarīrakiccaṃ katvā rañño accayena ariṭṭhajanako rājā
hutvā itarassa uparajjaṃ adāsi. Tasseko pādamūliko amacco rañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, uparājā
tumhe ghātetukāmo’’ti āha. Rājā tassa punappunaṃ kathaṃ sutvā kaniṭṭhassa sinehaṃ bhinditvā
polajanakaṃ saṅkhalikāhi bandhāpetvā rājanivesanato avidūre ekasmiṃ gehe vasāpetvā ārakkhaṃ
ṭhapesi. Kumāro ‘‘sacāhaṃ bhātu verīmhi, saṅkhalikāpi me hatthapādā mā muccantu, dvārampi mā
vivarīyatu, sace no verīmhi, saṅkhalikāpi me hatthapādā muccantu, dvārampi vivarīyatū’’ti
saccakiriyamakāsi. Tāvadeva saṅkhalikāpi khaṇḍākhaṇḍaṃ chijjiṃsu, dvārampi vivaṭaṃ. So
nikkhamitvā ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā vāsaṃ kappesi.
Paccantagāmavāsino taṃ sañjānitvā upaṭṭhahiṃsu. Rājāpi taṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. So anupubbena
paccantajanapadaṃ hatthagataṃ katvā mahāparivāro hutvā ‘‘ahaṃ pubbe bhātu na verī, idāni pana
verīmhī’’ti mahājanaparivuto mithilaṃ gantvā bahinagare khandhāvāraṃ katvā vāsaṃ kappesi.
Nagarav āsino yodhā ‘‘kumāro kira āgato’’ti sutvā yebhuyyena hatthiassavāhanādīni gahetvā tasseva
santikaṃ āgamiṃsu, aññepi nāgarā āgamiṃsu. So bhātu sāsanaṃ pesesi ‘‘nāhaṃ pubbe tumhākaṃ verī,
idāni pana verīmhi, chattaṃ vā me detha, yuddhaṃ vā’’ti. Rājā taṃ sutvā yuddhaṃ kātuṃ icchanto
aggamahesiṃ āmantetvā ‘‘bhadde, yuddhe jayaparājayo nāma na sakkā ñātuṃ, sace mama antarāyo
hoti, tvaṃ gabbhaṃ rakkheyyāsī’’ti vatvā mahatiyā senāya parivuto nagarā nikkhami.
Atha naṃ yuddhe polajanakassa yodhā jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ. Tadā ‘‘rājā mato’’ti sakalanagare
ekakolāhalaṃ jātaṃ. Devīpi tassa matabhāvaṃ ñatvā sīghaṃ sīghaṃ suvaṇṇasārādīni gahetvā
pacchiyaṃ pakkhipitvā matthake kiliṭṭhapilotikaṃ attharitvā upari taṇḍule okiritvā kiliṭṭhapilotikaṃ
nivāsetvā sarīraṃ virūpaṃ katvā pacchiṃ sīse ṭhapetvā divā divasseva nikkhami, na koci naṃ sañjāni.
Sā uttaradvārena nikkhamitvā katthaci agatapubbattā maggaṃ ajānantī disaṃ vavatthāpetuṃ asakkontī
kevalaṃ ‘‘kālacampānagaraṃ nāma atthī’’ti sutattā ‘‘kālacampānagaraṃ gamikā nāma atthī’’ti
pucchamānā ekikā sālāyaṃ nisīdi. Kucchimhi panassā nibbattasatto na yo vā so vā, pūritapāramī
mahāsatto nibbatti.

Tassa tejena sakkassa bhavana ṃ kampi. Sakko āvajjento ta ṃ kāra ṇaṃ ñatv ā ‘‘ tass ā kucchiya ṃ
nibbattasatto mahāpuñño, mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā paṭicchannayoggaṃ māpetvā tattha mañcaṃ
paññāpetvā mahallakapuriso viya yoggaṃ pājento tāya nisinnasālāya dvāre ṭhatvā ‘‘kālacampānagaraṃ
gamikā nāma atthī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, tāta, gamissāmī’’ti. ‘‘Tena hi yoggaṃ āruyha nisīda, ammā’’ti.
‘‘Tāta, ahaṃ paripuṇṇagabbhā, na sakkā mayā yoggaṃ abhiruhituṃ, pacchato pacchato gamissāmi,
imissā pana me pacchiyā okāsaṃ dehī’’ti. ‘‘Amma, kiṃ vadesi, yoggaṃ pājetuṃ jānanasamattho nāma
mayā sadiso natthi. Amma, mā bhāyi, āruyha nisīdā’’ti. Sā ‘‘tāta, sādhū’’ti vadati. So tassā ārohanakāle
attano ānubhāvena vātapuṇṇabhastacammaṃ viya pathaviṃ unnāmetvā yoggassa pacchimante
paharāpesi. Sā abhiruyha sayane nipajjitvāva ‘‘ayaṃ devatā bhavissatī’’ti aññāsi. Sā dibbasayane
nipannamattāva niddaṃ okkami.
Atha naṃ sakko tiṃsayojanamatthake ekaṃ nadiṃ patvā pabodhetvā ‘‘amma, otaritvā nadiyaṃ
nhāyitvā ussīsake sāṭakayugaṃ atthi, taṃ nivāsehi, antoyogge puṭabhattaṃ atthi, taṃ bhuñjāhī’’ti āha.
Sā tathā katvā puna nipajjitvā sāyanhasamaye kālacampānagaraṃ patvā dvāraṭṭālakapākāre disvā ‘‘tāta,
kiṃ nāma nagarameta’’nti pucchi. ‘‘Kālacampānagaraṃ, ammā’’ti. ‘‘Kiṃ vadesi, tāta, nanu amhākaṃ
nagarato kālacampānagaraṃ saṭṭhiyojanamatthake hotī’’ti? ‘‘Evaṃ, amma, ahaṃ pana ujumaggaṃ
jānāmī’’ti. Atha naṃ dakkhiṇadvārasamīpe otāretvā ‘‘amma, amhākaṃ gāmo purato atthi, tvaṃ gantvā
nagaraṃ pavisāhī’’ti vatvā purato gantvā viya sakko antaradhāyitvā sakaṭṭhānameva gato.
Devīpi ekikāva sālāyaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe eko disāpāmokkho ācariyo kālacampānagaravāsī
mantajjhāyako brāhmaṇo pañcahi māṇavakasatehi parivuto nhānatthāya gacchanto dūratova oloketvā
taṃ abhirūpaṃ sobhaggappattaṃ tattha nisinnaṃ disvā tassā kucchiyaṃ mahāsattassānubhāvena saha
dassaneneva kaniṭṭhabhaginisinehaṃ uppādetvā māṇavake bahi ṭhapetvā ekakova sālaṃ pavisitvā
‘‘bhagini, kataragāmavāsikā tva’’nti pucchi. ‘‘Tāta, mithilāyaṃ ariṭṭhajanakarañño aggamahesīmhī’’ti.
‘‘Amma, idha kasmā āgatāsī’’ti? ‘‘Tāta, polajanakena rājā mārito, athāhaṃ bhītā ‘gabbhaṃ
anurakkhissāmī’ti āgatā’’ti. ‘‘Amma, imasmiṃ pana te nagare koci ñātako atthī’’ti? ‘‘Natthi, tātā’’ti.
Tena hi mā cintayi, ahaṃ udiccabrāhmaṇo mahāsālo disāpāmokkhaācariyo, ahaṃ taṃ bhaginiṭṭhāne
ṭhapetvā paṭijaggissāmi, tvaṃ ‘‘bhātikā’’ti maṃ vatvā pādesu gahetvā paridevāti. Sā mahāsaddaṃ katvā
tassa pādesu gahetvā paridevi. Te dvepi aññamaññaṃ parideviṃsu.
Athassa antevāsikā mahāsaddaṃ sutvā khippaṃ upadhāvitvā ‘‘ācariya, kiṃ te hotī’’ti pucchiṃsu.
So āha – ‘‘kaniṭṭhabhaginī me esā, asukakāle nāma mayā vinā jātā’’ti. Atha māṇavā ‘‘tava bhaginiṃ
diṭṭhakālato paṭṭhāya mā cintayittha ācariyā’’ti āhaṃsu. So māṇave paṭicchannayoggaṃ āharāpetvā taṃ
tattha nisīdāpetvā ‘‘tātā, vo gantvā brāhmaṇiyā mama kaniṭṭhabhaginibhāvaṃ kathetvā sabbakiccāni
kātuṃ vadethā’’ti vatvā gehaṃ pesesi. Te gantvā brāhmaṇiyā kathesuṃ. Atha naṃ brāhmaṇīpi
uṇhodakena nhāpetvā sayanaṃ paññāpetvā nipajjāpesi. Atha brāhmaṇopi nhātvā āgato bhojanakāle
‘‘bhaginiṃ me pakkosathā’’ti pakkosāpetvā tāya saddhiṃ ekato bhuñjitvā antonivesaneyeva taṃ
paṭijaggi.
Sā na cirasseva suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘mahājanakakumāro’’tissa ayyakasantakaṃ
nāmamakāsi. So vaḍḍhamāno dārakehi saddhiṃ kīḷanto ye taṃ rosenti, te asambhinnakhattiyakule
jātattā mahābalavatāya ceva mānathaddhatāya ca daḷhaṃ gahetvā paharati. Tadā te mahāsaddena rodantā
‘‘kena pahaṭā’’ti vutte ‘‘vidhavāputtenā’’ti vadanti. Atha kumāro cintesi ‘‘ime maṃ ‘vidhavāputto’ti
abhiṇhaṃ vadanti, hotu, mama mātaraṃ pucchissāmī’’ti. So ekadivasaṃ mātaraṃ pucchi ‘‘amma, ko
mayhaṃ pitā’’ti? Atha naṃ mātā ‘‘tāta, brāhmaṇo te pitā’’ti vañcesi. So punadivasepi dārake paharanto
‘‘vidhavāputto’’ti vutte ‘‘nanu brāhmaṇo me pitā’’ti vatvā ‘‘brāhmaṇo kiṃ te hotī’’ti vutte cintesi ‘‘ime
maṃ, brāhmaṇo te kiṃ hotī’ti abhiṇhaṃ vadanti, mātā me idaṃ kāraṇaṃ yathābhūtaṃ na kathesi, sā
attano manena me na kathessati, hotu, kathāpessāmi na’’nti. So thaññaṃ pivanto thanaṃ dantehi
ḍaṃsitvā ‘‘amma, me pitaraṃ kathehi, sace na kathessasi, thanaṃ te chindissāmī’’ti āha. Sā puttaṃ
vañcetuṃ asakkontī ‘‘tāta, tvaṃ mithilāyaṃ ariṭṭhajanakarañño putto, pitā te polajanakena mārito, ahaṃ
taṃ anurakkhantī imaṃ nagaraṃ āgatā, ayaṃ brāhmaṇo maṃ bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggatī’’ti

kathesi. So ta ṃ sutv ā tato pa ṭṭhāya ‘‘ vidhav āputto ’’ ti vuttepi na kujjhi.
So soḷasavassabbhantareyeva tayo vede ca sabbasippāni ca uggaṇhi, soḷasavassikakāle pana
uttamarūpadharo ahosi. Atha so ‘‘pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā mātaraṃ pucchi ‘‘amma,
kiñci dhanaṃ te hatthe atthi, udāhu no, ahaṃ vohāraṃ katvā dhanaṃ uppādetvā pitu santakaṃ rajjaṃ
gaṇhissāmī’’ti. Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta, nāhaṃ tucchahatthā āgatā, tayo me hatthe dhanasārā atthi,
muttasāro, maṇisāro, vajirasāroti, tesu ekeko rajjaggahaṇappamāṇo, taṃ gahetvā rajjaṃ gaṇha, mā
vohāraṃ karī’’ti. ‘‘Amma, idampi dhanaṃ mayhameva upaḍḍhaṃ katvā dehi, taṃ pana gahetvā
suvaṇṇabhūmiṃ gantvā bahuṃ dhanaṃ āharitvā rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti. So upaḍḍhaṃ āharāpetvā
bhaṇḍikaṃ katvā suvaṇṇabhūmiṃ gamikehi vāṇijehi saddhiṃ nāvāya bhaṇḍaṃ āropetvā puna nivattitvā
mātaraṃ vanditvā ‘‘amma, ahaṃ suvaṇṇabhūmiṃ gamissāmī’’ti āha. Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta,
samuddo nāma appasiddhiko bahuantarāyo, mā gaccha, rajjaggahaṇāya te dhanaṃ bahū’’ti. So
‘‘gacchissāmeva ammā’’ti mātaraṃ vanditvā gehā nikkhamma nāvaṃ abhiruhi.
Taṃ divasameva polajanakassa sarīre rogo uppajji, anuṭṭhānaseyyaṃ sayi. Tadā satta jaṅghasatāni
nāvaṃ abhiruhiṃsu. Nāvā sattadivasehi satta yojanasatāni gatā. Sā aticaṇḍavegena gantvā attānaṃ
vahituṃ nāsakkhi, phalakāni bhinnāni, tato tato udakaṃ uggataṃ, nāvā samuddamajjhe nimuggā.
Mahājanā rodanti paridevanti, nānādevatāyo namassanti. Mahāsatto pana neva rodati na paridevati, na
devatāyo namassati, nāvāya pana nimujjanabhāvaṃ ñatvā sappinā sakkharaṃ omadditvā kucchipūraṃ
khāditvā dve maṭṭhakasāṭake telena temetvā daḷhaṃ nivāsetvā kūpakaṃ nissāya ṭhito nāvāya
nimujjanasamaye kūpakaṃ abhiruhi. Mahājanā macchakacchapabhakkhā jātā, samantā udakaṃ
aḍḍhūsabhamattaṃ lohitaṃ ahosi. Mahāsatto kūpakamatthake ṭhitova ‘‘imāya nāma disāya
mithilanagara’’nti disaṃ vavatthapetvā kūpakamatthakā uppatitvā macchakacchape atikkamma
mahābalavatāya usabhamatthake pati. Taṃ divasameva polajanako kālamakāsi. Tato paṭṭhāya mahāsatto
maṇivaṇṇāsu ūmīsu parivattanto suvaṇṇakkhandho viya samuddaṃ tarati. So yathā ekadivasaṃ, evaṃ
sattāhaṃ tarati, ‘‘idāni puṇṇamīdivaso’’ti velaṃ pana oloketvā loṇodakena mukhaṃ vikkhāletvā
uposathiko hoti.
Tadā ca ‘‘ye mātupaṭṭhānādiguṇayuttā samudde marituṃ ananucchavikā sattā, te uddhārehī’’ti
catūhi lokapālehi maṇimekhalā nāma devadhītā samuddarakkhikā ṭhapitā hoti. Sā satta divasāni
samuddaṃ na olokesi, dibbasampattiṃ anubhavantiyā kirassā sati pamuṭṭhā. ‘‘Devasamāgamaṃ
gatā’’tipi vadanti. Atha sā ‘‘ajja me sattamo divaso samuddaṃ anolokentiyā, kā nu kho pavattī’’ti
olokentī mahāsattaṃ disvā ‘‘sace mahājanakakumāro samudde nassissa, devasamāgamapavesanaṃ na
labhissa’’nti cintetvā mahāsattassa avidūre alaṅkatena sarīrena ākāse ṭhatvā mahāsattaṃ vīmaṃsamānā
paṭhamaṃ gāthamāha –
123 .‘‘Koyaṃ majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;
Kaṃ tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusa’’nti.
Tattha apassaṃ tīramāyuhe ti tīraṃ apassantova āyūhati vīriyaṃ karoti.
Atha mahāsatto tassā vacanaṃ sutvā ‘‘ajja me sattamo divaso samuddaṃ tarantassa, na me dutiyo
satto diṭṭhapubbo, ko nu maṃ vadatī’’ti ākāsaṃ olokento taṃ disvā dutiyaṃ gāthamāha –
124 .
‘‘ Nisamma vatta ṃ lokassa, v āyāmassa ca devate;
Tasmā majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe’’ti.
Tattha nisamma vattaṃ lokassāti ahaṃ lokassa vattakiriyaṃ disvā upadhāretvā viharāmīti attho.
Vāyāmassa cāti vāyāmassa ca ānisaṃsaṃ nisāmetvā viharāmīti dīpeti. Tasmāti yasmā nisamma
viharāmi, ‘‘purisakāro nāma na nassati, sukhe patiṭṭhāpetī’’ti jānāmi, tasmā tīraṃ apassantopi āyūhāmi
vīriyaṃ karomi, na ukkaṇṭhāmīti.

Sā tassa dhammakatha ṃ sutv ā uttari sotuk āmā hutv ā puna g ātham āha –
125 .‘‘Gambhīre appameyyasmiṃ, tīraṃ yassa na dissati;
Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasī’’ti.
Tattha appatvāti tīraṃ appatvāyeva.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘devate, kiṃ nāmetaṃ kathesi, vāyāmaṃ katvā marantopi garahato
muccissāmī’’ti vatvā gāthamāha –
126 .‘‘Anaṇo ñātinaṃ hoti, devānaṃ pitunañca so;
Karaṃ purisakiccāni, na ca pacchānutappatī’’ti.
Tattha anaṇoti vāyāmaṃ karonto ñātīnañceva devatānañca brahmānañca antare anaṇo hoti
agarahito anindito. Karaṃ purisakiccānīti yathā so puggalo purisehi kattabbāni kammāni karaṃ
pacchākāle na ca anutappati, yathā nānusocati, evāhampi vīriyaṃ karonto pacchākāle nānutappāmi
nānusocāmīti attho.
Atha naṃ devadhītā gāthamāha –
127 .
‘‘ Ap āraneyya ṃ ya ṃ kamma ṃ, aphala ṃ kilamathuddaya ṃ;
Tattha ko vāyāmenattho, maccu yassābhinippata’’nti.
Tattha apāraneyya nti vāyāmena matthakaṃ apāpetabbaṃ. Maccu yassābhinippata nti yassa
aṭṭhāne vāyāmakaraṇassa maraṇameva nipphannaṃ, tattha ko vāyāmenatthoti.
Evaṃ devadhītāya vutte taṃ appaṭibhānaṃ karonto mahāsatto uttari gāthā āha –
128 .‘‘Apāraneyyamaccantaṃ, yo viditvāna devate;
Na rakkhe attano pāṇaṃ, jaññā so yadi hāpaye.
129 .‘‘Adhippāyaphalaṃ eke, asmiṃ lokasmi devate;
Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā.
130 .
‘‘ Sandiṭṭhika ṃ kammaphala ṃ, nanu passasi devate;
Sannā aññe tarāmahaṃ, tañca passāmi santike.
131 .‘‘ So aha ṃ vāyamiss āmi, yath āsatti yath ābala ṃ;
Gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ purisakāriya’’nti.
Tattha accanta nti yo ‘‘idaṃ kammaṃ vīriyaṃ katvā nipphādetuṃ na sakkā, accantameva
apāraneyya’’nti viditvā caṇḍahatthiādayo apariharanto attano pāṇaṃ na rakkhati. Jaññā so yadi
hāpaye ti so yadi tādisesu ṭhānesu vīriyaṃ hāpeyya, jāneyya tassa kusītabhāvassa phalaṃ. Tvaṃ yaṃ vā
taṃ vā niratthakaṃ vadasīti dīpeti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘jaññā so yadi hāpaya’’nti likhitaṃ, taṃ aṭṭhakathāsu
natthi. Adhippāyaphala nti attano adhippāyaphalaṃ sampassamānā ekacce purisā kasivaṇijjādīni
kammāni payojayanti, tāni ijjhanti vā na vā ijjhanti. ‘‘Ettha gamissāmi, idaṃ uggahessāmī’’ti pana
kāyikacetasikavīriyaṃ karontassa taṃ ijjhateva, tasmā taṃ kātuṃ vaṭṭatiyevāti dasseti. Sannā aññe
tarāmaha nti aññe janā mahāsamudde sannā nimuggā vīriyaṃ akarontā macchakacchapabhakkhā jātā,
ahaṃ pana ekakova tarāmi. Tañca passāmi santike ti idaṃ me vīriyaphalaṃ passa, mayā iminā
attabhāvena devatā nāma na diṭṭhapubbā, sohaṃ tañca iminā dibbarūpena mama santike ṭhitaṃ passāmi.
Yath āsatti yath ābala nti attano sattiy ā ca balassa ca anur ūpa ṃ. Kassa nti kariss āmi.

Tato devatā tassa ta ṃ da ḷhavacana ṃ sutv ā thutiṃ karontī gātham āha –
132 .‘‘Yo tvaṃ evaṃ gate oghe, appameyye mahaṇṇave;
Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi;
So tvaṃ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano’’ti.
Tattha evaṃ gate ti evarūpe gambhīre vitthate mahāsamudde. Dhammavāyāmasampanno ti
dhammavāyāmena samannāgato. Kammunāti attano purisakārakammena. Nāvasīdasīti na avasīdasi.
Yattha te ti yasmiṃ ṭhāne tava mano nirato, tattheva gacchāhīti.
Sā evañca pana vatvā ‘‘paṇḍita mahāparakkama, kuhiṃ taṃ nemī’’ti pucchi. ‘‘Mithilanagara’’nti
vutte sā mahāsattaṃ pupphakalāpaṃ viya ukkhipitvā ubhohi hatthehi pariggayha ure nipajjāpetvā
piyaputtaṃ ādāya gacchantī viya ākāse pakkhandi. Mahāsatto sattāhaṃ loṇodakena upakkasarīro hutvā
dibbaphassena phuṭṭho niddaṃ okkami. Atha naṃ sā mithilaṃ netvā ambavanuyyāne maṅgalasilāpaṭṭe
dakkhiṇapassena nipajjāpetvā uyyānadevatāhi tassa ārakkhaṃ gāhāpetvā sakaṭṭhānameva gatā.
Tadā polajanakassa putto natthi. Ekā panassa dhītā ahosi, sā sīvalidevī nāma paṇḍitā byattā.
Amaccā tamenaṃ maraṇamañce nipannaṃ pucchiṃsu ‘‘mahārāja, tumhesu divaṅgatesu rajjaṃ kassa
dassāmā’’ti? Atha ne rājā ‘‘tātā, mama dhītaraṃ sīvalideviṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ detha, yo vā
pana caturassapallaṅkassa ussīsakaṃ jānāti, yo vā pana sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ sakkoti, yo vā
pana soḷasa mahānidhī nīharituṃ sakkoti, tassa rajjaṃ dethā’’ti āha. Amaccā ‘‘deva, tesaṃ no nidhīnaṃ
uddānaṃ kathethā’’ti āhaṃsu. Atha rājā –
‘‘Sūriyuggamane nidhi, atho okkamane nidhi;
Anto nidhi bahi nidhi, na anto na bahi nidhi.
‘‘Ārohane mahānidhi, atho orohane nidhi;
Catūsu mahāsālesu, samantā yojane nidhi.
‘‘Dantaggesu mahānidhi, vālaggesu ca kepuke;
Rukkhaggesu mahānidhi, soḷasete mahānidhī.
‘‘Sahassathāmo pallaṅko, sīvaliārādhanena cā’’ti. –
Mahānidhīhi saddhiṃ itaresampi uddānaṃ kathesi. Rājā imaṃ kathaṃ vatvā kālamakāsi.
Amaccā rañño accayena tassa matakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā mantayiṃsu ‘‘ambho
raññā ‘attano dhītaraṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ dātabba’nti vuttaṃ, ko taṃ ārādhetuṃ
sakkhissatī’’ti. Te ‘‘senāpati vallabho’’ti vatvā tassa sāsanaṃ pesesuṃ. So sāsanaṃ sutvā ‘‘sādhū’’ti
sampaṭicchitvā rajjatthāya rājadvāraṃ gantvā attano āgatabhāvaṃ rājadhītāya ārocāpesi. Sā tassa
āgatabhāvaṃ ñatvā ‘‘atthi nu khvassa setacchattasiriṃ dhāretuṃ dhitī’’ti tassa vīmaṃsanatthāya
‘‘khippaṃ āgacchatū’’ti āha. So tassā sāsanaṃ sutvā taṃ ārādhetukāmo sopānapādamūlato paṭṭhāya
javen āgantvā tassā santike aṭṭhāsi. Atha naṃ sā vīmaṃsamānā ‘‘mahātale javena dhāvā’’ti āha. So
‘‘rājadhītaraṃ tosessāmī’’ti vegena pakkhandi. Atha naṃ ‘‘puna ehī’’ti āha. So puna vegena āgato. Sā
tassa dhitiyā virahitabhāvaṃ ñatvā ‘‘ehi samma, pāde me sambāhā’’ti āha. So tassā ārādhanatthaṃ
nisīditvā pāde sambāhi. Atha naṃ sā ure pādena paharitvā uttānakaṃ pātetvā ‘‘imaṃ andhabālapurisaṃ
dhitivirahitaṃ pothetvā gīvāyaṃ gahetvā nīharathā’’ti dāsīnaṃ saññaṃ adāsi. Tā tathā kariṃsu. So tehi
‘‘kiṃ senāpatī’’ti puṭṭho ‘‘mā kathetha, sā neva manussitthī, yakkhinī’’ti āha. Tato bhaṇḍāgāriko gato,
tampi tatheva lajjāpesi. Tathā seṭṭhiṃ, chattaggāhaṃ, asiggāhanti sabbepi te lajjāpesiyeva.
Atha amaccā sannipatitvā ‘‘rājadhītaraṃ ārādhetuṃ samattho nāma natthi, sahassathāmadhanuṃ
āropetu ṃ samatthassa rajja ṃ deth ā’’ ti āha, tampi koci āropetu ṃ nāsakkhi. Tato ‘‘ caturassapalla ṅkassa