Jātaka-aṭṭhakathā_4

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātaka-aṭṭhakathā
Catuttho bhāgo
10. Dasakanipāto
[439] 1. Catudvārajātakavaṇṇanā
Catudvāramidaṃ nagara nti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha
kathesi. Paccuppannavatthu navakanipātassa paṭhamajātake vitthāritameva. Idha pana satthā taṃ
bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbaco’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘pubbepi tvaṃ
bhikkhu dubbacatāya paṇḍitānaṃ vacanaṃ akatvā khuracakkaṃ āpādesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
Atīte kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṃ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino eko putto mittavindako
nāma ahosi. Tassa mātāpitaro sotāpannā ahesuṃ, so pana dussīlo assaddho. Atha naṃ aparabhāge pitari
kālakate mātā kuṭumbaṃ vicārentī āha – ‘‘tāta, tayā dullabhaṃ manussattaṃ laddhaṃ, dānaṃ dehi,
sīlaṃ rakkhāhi, uposathakammaṃ karohi, dhammaṃ suṇāhī’’ti. Amma, na mayhaṃ dānādīhi attho, mā
maṃ kiñci avacuttha, ahaṃ yathākammaṃ gamissāmīti. Evaṃ vadantampi naṃ ekadivasaṃ
puṇṇamuposathadivase mātā āha – ‘‘tāta, ajja abhilakkhito mahāuposathadivaso, ajja uposathaṃ
samādiyitvā vihāraṃ gantvā sabbarattiṃ dhammaṃ sutvā ehi, ahaṃ te sahassaṃ dassāmī’’ti. So
‘‘sādhū’’ti dhanalobhena uposathaṃ samādiyitvā bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā divasaṃ vītināmetvā
rattiṃ yathā ekampi dhammapadaṃ kaṇṇaṃ na paharati, tathā ekasmiṃ padese nipajjitvā niddaṃ
okkamitvā punadivase pātova mukhaṃ dhovitvā gehaṃ gantvā nisīdi.
Mātā panassa ‘‘ajja me putto dhammaṃ sutvā pātova dhammakathikattheraṃ ādāya āgamissatī’’ti
yāguṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādetvā āsanaṃ paññapetvā tassāgamanaṃ paṭimānentī taṃ ekakaṃ
āgataṃ disvā ‘‘tāta, dhammakathiko kena na ānīto’’ti vatvā ‘‘na mayhaṃ dhammakathikena attho’’ti
vutte ‘‘tena hi yāguṃ pivā’’ti āha. So ‘‘tumhehi mayhaṃ sahassaṃ paṭissutaṃ, taṃ tāva me detha,
pacchā pivissāmī’’ti āha. ‘‘Piva, tāta, pacchā dassāmī’’ti. ‘‘Gahetvāva pivissāmī’’ti. Athassa mātā
sahassabhaṇḍikaṃ purato ṭhapesi. So yāguṃ pivitvā sahassabhaṇḍikaṃ gahetvā vohāraṃ karonto na
cirasseva vīsasatasahassaṃ uppādesi. Athassa etadahosi – ‘‘nāvaṃ upaṭṭhapetvā vohāraṃ karissāmī’’ti.
So nāvaṃ upaṭṭhapetvā ‘‘amma, ahaṃ nāvāya vohāraṃ karissāmī’’ti āha. Atha naṃ mātā ‘‘tvaṃ tāta,
ekaputtako, imasmiṃ ghare dhanampi bahu, samuddo anekādīnavo, mā gamī’’ti nivāresi. So ‘‘ahaṃ
gamissāmeva, na sakkā maṃ nivāretu’’nti vatvā ‘‘ahaṃ taṃ, tāta, vāressāmī’’ti mātarā hatthe gahito
hatthaṃ vissajjāpetvā mātaraṃ paharitvā pātetvā antaraṃ katvā gantvā nāvāya samuddaṃ pakkhandi.
Nāvā sattame divase mittavindakaṃ nissāya samuddapiṭṭhe niccalā aṭṭhāsi. Kāḷakaṇṇisalākā
kariyamānā mittavindakasseva hatthe tikkhattuṃ pati. Athassa uḷumpaṃ datvā ‘‘imaṃ ekaṃ nissāya
bahū mā nassantū’’ti taṃ samuddapiṭṭhe khipiṃsu. Tāvadeva nāvā javena mahāsamuddaṃ pakkhandi.
Sopi uḷumpe nipajjitvā ekaṃ dīpakaṃ pāpuṇi. Tattha phalikavimāne catasso vemānikapetiyo addasa. Tā
sattāhaṃ dukkhaṃ anubhavanti, sattāhaṃ sukhaṃ. So tāhi saddhiṃ sattāhaṃ dibbasampattiṃ anubhavi.
Atha naṃ tā dukkhānubhavanatthāya gacchamānā ‘‘sāmi, mayaṃ sattame divase āgamissāma, yāva
mayaṃ āgacchāma, tāva anukkaṇṭhamāno idheva vasā’’ti vatvā agamaṃsu. So taṇhāvasiko hutvā
tasmiṃyeva phalake nipajjitvā puna samuddapiṭṭhena gacchanto aparaṃ dīpakaṃ patvā tattha
rajatavimāne aṭṭha vemānikapetiyo disvā eteneva upāyena aparasmiṃ dīpake maṇivimāne soḷasa,
aparasmiṃ dīpake kanakavimāne dvattiṃsa vemānikapetiyo disvā tāhi saddhiṃ dibbasampattiṃ

anubhavitv ā tāsampi dukkha ṃ anubhavitu ṃ gatak āle puna samuddapi ṭṭ hena gacchanto eka ṃ
pākāraparikkhittaṃ catudvāraṃ nagaraṃ addasa. Ussadanirayo kiresa, bahūnaṃ nerayikasattānaṃ
kammakaraṇānubhavanaṭṭhānaṃ mittavindakassa alaṅkatapaṭiyattanagaraṃ viya hutvā upaṭṭhāsi.
So ‘‘imaṃ nagaraṃ pavisitvā rājā bhavissāmī’’ti cintetvā khuracakkaṃ ukkhipitvā sīse
paccamānaṃ nerayikasattaṃ addasa. Athassa taṃ tassa sīse khuracakkaṃ padumaṃ viya hutvā
upaṭṭhāsi. Ure pañcaṅgikabandhanaṃ uracchadapasādhanaṃ hutvā sīsato galantaṃ lohitaṃ
lohitacandanavilepanaṃ viya hutvā paridevanasaddo madhurasaro gītasaddo viya hutvā upaṭṭhāsi. So
tassa santikaṃ gantvā ‘‘bho purisa, ciraṃ tayā padumaṃ dhāritaṃ, dehi me eta’’nti āha. ‘‘Samma,
nayidaṃ padumaṃ, khuracakkaṃ eta’’nti. ‘‘Tvaṃ mayhaṃ adātukāmatāya evaṃ vadasī’’ti.
Nerayikasatto cintesi ‘‘mayhaṃ kammaṃ khīṇaṃ bhavissati, imināpi mayā viya mātaraṃ paharitvā
āgatena bhavitabbaṃ, dassāmissa khuracakka’’nti. Atha naṃ ‘‘ehi bho, gaṇha ima’’nti vatvā
khuracakkaṃ tassa sīse khipi, taṃ tassa matthakaṃ pisamānaṃ bhassi. Tasmiṃ khaṇe mittavindako
tassa khuracakkabhāvaṃ ñatvā ‘‘tava khuracakkaṃ gaṇha, tava khuracakkaṃ gaṇhā’’ti vedanāppatto
paridevi, itaro antaradhāyi. Tadā bodhisatto rukkhadevatā hutvā mahantena parivārena ussadacārikaṃ
caramāno taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Mittavindako taṃ oloketvā ‘‘sāmi devarāja, idaṃ maṃ cakkaṃ
saṇhakaraṇiyaṃ viya tilāni pisamānaṃ otarati, kiṃ nu kho mayā pāpaṃ pakata’’nti pucchanto dve gāthā
abhāsi –
1. ‘‘Catudvāramidaṃ nagaraṃ, āyasaṃ daḷhapākāraṃ;
Oruddhapaṭiruddhosmi, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
2. ‘‘Sabbe apihitā dvārā, oruddhosmi yathā dijo;
Kimādhikaraṇaṃ yakkha, cakkābhinihato aha’’nti.
Tattha daḷhapākāra nti thirapākāraṃ. ‘‘Daḷhatoraṇa’’ntipi pāṭho, thiradvāranti attho.
Oruddhapaṭiruddhosmīti anto katvā samantā pākārena ruddho, palāyanaṭṭhānaṃ na paññāyati. Kiṃ
pāpaṃ pakata nti kiṃ nu kho mayā pāpakammaṃ kataṃ. Apihitāti thakitā. Yathā dijo ti pañjare
pakkhitto sakuṇo viya. Kimādhikaraṇanti kiṃ kāraṇaṃ. Cakkābhinihato ti cakkena abhinihato.
Athassa devarājā kāraṇaṃ kathetuṃ cha gāthā abhāsi –
3.
‘‘ Laddh ā satasahass āni, atirek āni v īsati;
Anukampakānaṃ ñātīnaṃ, vacanaṃ samma nākari.
4. ‘‘ La ṅghi ṃ samudda ṃ pakkhandi, s āgara ṃ appasiddhika ṃ;
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa.
5. ‘‘ So ḷas āhi ca b ātti ṃsa, aticcha ṃ cakkam āsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
6. ‘‘Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī;
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārino.
7. ‘‘Bahubhaṇḍaṃ avahāya, maggaṃ appaṭivekkhiya;
Yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ, te honti cakkadhārino.
8. ‘‘Kammaṃ samekkhe vipulañca bhogaṃ, icchaṃ na seveyya anatthasaṃhitaṃ;
Kareyya vākyaṃ anukampakānaṃ, taṃ tādisaṃ nātivatteyya cakka’’nti.
Tattha laddh ā satasahass āni, atirek āni v īsat īti tva ṃ uposatha ṃ katv ā mātu santik ā sahassa ṃ

gahetv ā voh āra ṃ karonto satasahass āni ca atirek āni v īsatisahass āni labhitv ā. Nākar īti tena dhanena
asantuṭṭho nāvāya samuddaṃ pavisanto samudde ādīnavañca kathetvā mātuyā vāriyamānopi
anukampakānaṃ ñātīnaṃ vacanaṃ na karosi, sotāpannaṃ mātaraṃ paharitvā antaraṃ katvā
nikkhantoyevāsīti dīpeti.
Laṅghi nti nāvaṃ ullaṅghanasamatthaṃ. Pakkhandīti pakkhandosi. Appasiddhika nti
mandasiddhiṃ vināsabahulaṃ. Catubbhi aṭṭhāti atha naṃ nissāya ṭhitāya nāvāya phalakaṃ datvā
samudde khittopi tvaṃ mātaraṃ nissāya ekadivasaṃ katassa uposathakammassa nissandena
phalikavimāne catasso itthiyo labhitvā tato rajatavimāne aṭṭha, maṇivimāne soḷasa, kanakavimāne
dvattiṃsa adhigatosīti. Aticchaṃ cakkamāsado ti atha tvaṃ yathāladdhena asantuṭṭho ‘‘atra uttaritaraṃ
labhissāmī’’ti evaṃ laddhaṃ laddhaṃ atikkamanalobhasaṅkhātāya aticchāya samannāgatattā aticcho
pāpapuggalo tassa uposathakammassa khīṇattā dvattiṃsa itthiyo atikkamitvā imaṃ petanagaraṃ āgantvā
tassa mātupahāradānaakusalassa nissandena idaṃ khuracakkaṃ sampattosi. ‘‘Atriccha’’ntipi pāṭho, atra
atra icchamānoti attho. ‘‘Atricchā’’tipi pāṭho, atricchāyāti attho. Bhamatīti tassa te icchāhatassa posassa
idaṃ cakkaṃ matthakaṃ pisamānaṃ idāni kumbhakāracakkaṃ viya matthake bhamatīti attho.
Ye ca taṃ anugijjhantīti taṇhā nāmesā gacchantī uparūpari visālā hoti, samuddo viya ca duppūrā,
rūpādīsu tassa tassa icchanaicchāya visaṭagāminī, taṃ evarūpaṃ taṇhaṃ ye ca anugijjhanti giddhā
gadhitā hutvā punappunaṃ allīyanti. Te honti cakkadhārino ti te evaṃ paccantā khuracakkaṃ dhārenti.
Bahubhaṇḍanti mātāpitūnaṃ santakaṃ bahudhanaṃ ohāya. Magga nti gantabbaṃ appasiddhikaṃ
samuddamaggaṃ apaccavekkhitvā yathā tvaṃ paṭipanno, evameva aññesampi yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ
avīmaṃsitaṃ, te yathā tvaṃ tatheva taṇhāvasikā hutvā dhanaṃ pahāya gamanamaggaṃ anapekkhitvā
paṭipannā cakkadhārino honti. Kammaṃ samekkhe ti tasmā paṇḍito puriso attanā kattabbakammaṃ
‘‘sadosaṃ nu kho, niddosa’’nti samekkheyya paccavekkheyya. Vipulañca bhoga nti attano
dhammaladdhaṃ dhanarāsimpi samekkheyya. Nātivatteyyāti taṃ tādisaṃ puggalaṃ idaṃ cakkaṃ na
ativatteyya nāvatthareyya. ‘‘Nātivattetī’’tipi pāṭho, nāvattharatīti attho.
Taṃ sutvā mittavindako ‘‘iminā devaputtena mayā katakammaṃ tathato ñātaṃ, ayaṃ mayhaṃ
paccanapamāṇampi jānissati, pucchāmi na’’nti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
9. ‘‘Kīvaciraṃ nu me yakkha, cakkaṃ sirasi ṭhassati;
Kati vassasahassāni, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Athassa kathento mahāsatto dasamaṃ gāthamāha –
10 .
‘‘ Atisaro paccasaro, mittavinda su ṇohi me;
Cakkaṃ te sirasi māviddhaṃ, na taṃ jīvaṃ pamokkhasī’’ti.
Tattha atisaro ti atisarītipi atisaro, atisarissatītipi atisaro. Paccasaro ti tasseva vevacanaṃ. Idaṃ
vuttaṃ hoti –samma mittavindaka, suṇohi me vacanaṃ, tvañhi atidāruṇassa kammassa katattā atisaro,
tassa pana na sakkā vassagaṇanāya vipāko paññāpetunti aparimāṇaṃ atimahantaṃ vipākadukkhaṃ
sarissasi paṭipajjissasīti atisaro. Tena te ‘‘ettakāni vassasahassānī’’ti vattuṃ na sakkomi.
Sirasimāviddha nti yaṃ pana te idaṃ cakkaṃ sirasmiṃ āviddhaṃ kumbhakāracakkamiva bhamati. Na
taṃ jīvaṃ pamokkhasīti taṃ tvaṃ yāva te kammavipāko na khīyati, tāva jīvamāno na pamokkhasi,
kammavipāke pana khīṇe idaṃ cakkaṃ pahāya yathākammaṃ gamissasīti.
Idaṃ vatvā devaputto attano devaṭṭhānameva gato, itaropi mahādukkhaṃ paṭipajji.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mittavindako ayaṃ
dubbacabhikkhu ahosi, devar ājā pana ahameva ahosi ’’ nti.

Catudv āraj ātakava ṇṇ an ā pa ṭham ā.
[440] 2. Ka ṇhaj ātakava ṇṇ an ā
Kaṇho vatāyaṃ puriso ti idaṃ satthā kapilavatthuṃ upanissāya nigrodhārāme viharanto
sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira satthā sāyanhasamaye nigrodhārāme
bhikkhusaṅghaparivuto jaṅghavihāraṃ anucaṅkamamāno aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi.
Ānandatthero ‘‘ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na ahetu tathāgatā sitaṃ
pātukaronti, pucchissāmi tāvā’’ti añjaliṃ paggayha sitakāraṇaṃ pucchi. Athassa satthā ‘‘bhūtapubbaṃ,
ānanda, kaṇho nāma isi ahosi, so imasmiṃ bhūmippadese vihāsi jhāyī jhānarato, tassa sīlatejena
sakkassa bhavanaṃ kampī’’ti sitakāraṇaṃ vatvā tassa vatthuno apākaṭattā therena yācito atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiyaṃ ekena asītikoṭivibhavena aputtakena
brāhmaṇena sīlaṃ samādiyitvā putte patthite bodhisatto tassa brāhmaṇiyā kucchimhi nibbatti.
Kāḷavaṇṇattā panassa nāmaggahaṇadivase ‘‘kaṇhakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. So soḷasavassakāle
maṇipaṭimā viya sobhaggappatto hutvā pitarā sippuggahaṇatthāya pesito takkasilāyaṃ sabbasippāni
uggahetvā paccāgacchi. Atha naṃ pitā anurūpena dārena saṃyojesi. So aparabhāge mātāpitūnaṃ
accayena sabbissariyaṃ paṭipajji. Athekadivasaṃ ratanakoṭṭhāgārāni viloketvā varapallaṅkamajjhagato
suvaṇṇapaṭṭaṃ āharāpetvā ‘‘ettakaṃ dhanaṃ asukena uppāditaṃ, ettakaṃ asukenā’’ti pubbañātīhi
suvaṇṇapaṭṭe likhitāni akkharāni disvā cintesi ‘‘yehi imaṃ dhanaṃ uppāditaṃ, te na paññāyanti,
dhanameva paññāyati, ekopi idaṃ dhanaṃ gahetvā gato nāma natthi, na kho pana sakkā
dhanabhaṇḍikaṃ bandhitvā paralokaṃ gantuṃ. Pañcannaṃ verānaṃ sādhāraṇabhāvena hi asārassa
dhanassa dānaṃ sāro, bahurogasādhāraṇabhāvena asārassa sarīrassa sīlavantesu abhivādanādikammaṃ
sāro, aniccābhibhūtabhāvena asārassa jīvitassa aniccādivasena vipassanāyogo sāro, tasmā asārehi
bhogehi sāraggahaṇatthaṃ dānaṃ dassāmī’’ti.
So āsanā vuṭṭhāya rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ āpucchitvā mahādānaṃ pavattesi. Yāva sattamā
divasā dhanaṃ aparikkhīyamānaṃ disvā ‘‘kiṃ me dhanena, yāva maṃ jarā nābhibhavati, tāvadeva
pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo bhavissāmī’’ti cintetvā gehe
sabbadvārāni vivarāpetvā ‘‘dinnaṃ me, harantū’’ti asuciṃ viya jigucchanto vatthukāme pahāya
mahājanassa rodantassa paridevantassa nagarā nikkhamitvā himavantapadesaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ
pabbajitvā attano vasanatthāya ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ olokento imaṃ ṭhānaṃ patvā ‘‘idha
vasissāmī’’ti ekaṃ indavāruṇīrukkhaṃ gocaragāmaṃ adhiṭṭhāya tasseva rukkhassa mūle vihāsi.
Gāmantasenāsanaṃ pahāya āraññiko ahosi, paṇṇasālaṃ akatvā rukkhamūliko ahosi, abbhokāsiko
nesajjiko. Sace nipajjitukāmo, bhūmiyaṃyeva nipajjati, dantamūsaliko hutvā anaggipakkameva khādati,
thusaparikkhittaṃ kiñci na khādati, ekadivasaṃ ekavārameva khādati, ekāsaniko ahosi. Khamāya
pathavīāpatejavāyusamo hutvā ete ettake dhutaṅgaguṇe samādāya vattati, imasmiṃ kira jātake
bodhisatto paramappiccho ahosi. So na cirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ
kīḷanto tattheva vasati, phalāphalatthampi aññattha na gacchati, rukkhassa phalitakāle phalaṃ khādati,
pupphitakāle pupphaṃ khādati, sapattakāle pattāni khādati, nippattakāle papaṭikaṃ khādati. Evaṃ
paramasantuṭṭho hutvā imasmiṃ ṭhāne ciraṃ vasati.
So ekadivasaṃ pubbaṇhasamaye tassa rukkhassa pakkāni phalāni gaṇhi, gaṇhanto pana
loluppacārena uṭṭhāya aññasmiṃ padese na gaṇhāti, yathānisinnova hatthaṃ pasāretvā
hatthappasāraṇaṭṭhāne ṭhitāni phalāni saṃharati, tesupi manāpāmanāpaṃ avicinitvā
sampattasampattameva gaṇhāti. Evaṃ paramasantuṭṭhassa tassa sīlatejena sakkassa
paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Taṃ kira sakkassa āyukkhayena vā uṇhaṃ hoti
puññakkhayena vā, aññasmiṃ vā mahānubhāvasatte taṃ ṭhānaṃ patthente, dhammikānaṃ vā
mahiddhikasamaṇabrāhmaṇānaṃ sīlatejena uṇhaṃ hoti. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ ṭhānā cāvetukāmo’’ti
āvajjetvā imasmiṃ padese vasantaṃ kaṇhaṃ isiṃ rukkhaphalāni uccinantaṃ disvā cintesi ‘‘ayaṃ isi
ghoratapo paramajitindriyo, imaṃ dhammakathāya sīhanādaṃ nadāpetvā sukāraṇaṃ sutvā varena
santappetvā imamassa rukkhaṃ dhuvaphalaṃ katvā āgamissāmī’’ti. So mahantenānubhāvena sīghaṃ

otaritv ā tasmi ṃ rukkham ūle tassa pi ṭṭ hipasse ṭhatv ā ‘‘ attano ava ṇṇ e kathite kujjhissati nu kho,
no’’ti vīmaṃsanto paṭhamaṃ gāthamāha –
11 . ‘‘ Ka ṇho vat āya ṃ puriso, ka ṇha ṃ bhuñjati bhojana ṃ;
Kaṇhe bhūmipadesasmiṃ, na mayhaṃ manaso piyo’’ti.
Tattha kaṇho ti kāḷavaṇṇo. Bhojana nti rukkhaphalabhojanaṃ.
Kaṇho isi sakkassa vacanaṃ sutvā ‘‘ko nu kho mayā saddhiṃ kathetī’’ti dibbacakkhunā
upadhārento ‘‘sakko’’ti ñatvā anivattitvā anoloketvāva dutiyaṃ gāthamāha –
12 . ‘‘Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo;
Yasmiṃ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampatī’’ti.
Tattha tacasāti tacena kaṇho nāma na hotīti attho. Antosāro ti abbhantare
sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasārehi samannāgato. Evarūpo hi bāhitapāpattā brāhmaṇo
nāma hoti. Sa ve ti yasmiṃ pana pāpāni kammāni atthi, so yattha katthaci kule jātopi yena kenaci
sarīravaṇṇena samannāgatopi kāḷakova.
Evañca pana vatvā imesaṃ sattānaṃ kaṇhabhāvakarāni pāpakammāni ekavidhādibhedehi
vitthāretvā sabbānipi tāni garahitvā sīlādayo guṇe pasaṃsitvā ākāse candaṃ uṭṭhāpento viya sakkassa
dhammaṃ desesi. Sakko tassa dhammakathaṃ sutvā pamudito somanassajāto mahāsattaṃ varena
nimantento tatiyaṃ gāthamāha –
13 . ‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
Tattha etasmi nti yaṃ idaṃ tayā sabbaññubuddhena viya sulapitaṃ, tasmiṃ sulapite tumhākameva
anucchavikattā patirūpe subhāsite yaṃ kiñci manasā icchasi, sabbaṃ te yaṃ varaṃ icchitaṃ patthitaṃ,
taṃ dammīti attho.
Taṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘ayaṃ kiṃ nu kho attano avaṇṇe kathite kujjhissati, noti maṃ
vīmaṃsanto mayhaṃ chavivaṇṇañca bhojanañca vasanaṭṭhānañca garahitvā idāni mayhaṃ
akuddhabhāvaṃ ñatvā pasannacitto varaṃ deti, maṃ kho panesa ‘sakkissariyabrhmissariyānaṃ atthāya
brahmacariyaṃ caratī’tipi maññeyya, tatrassa nikkaṅkhabhāvatthaṃ mayhaṃ paresu kodho vā doso vā
mā uppajjatu, parasampattiyaṃ lobho vā paresu sineho vā mā uppajjatu, majjhattova bhaveyyanti ime
mayā cattāro vare gahetuṃ vaṭṭatī’’ti. So tassa nikkaṅkhabhāvatthāya cattāro vare gaṇhanto catutthaṃ
gāthamāha –
14 . ‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Sunikkodhaṃ suniddosaṃ, nillobhaṃ vuttimattano;
Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare’’ti.
Tattha varañce me ado sakkāti sace tvaṃ mayhaṃ varaṃ adāsi. Sunikkodha nti akujjhanavasena
suṭṭhu nikkodhaṃ. Suniddosa nti adussanavasena suṭṭhu niddosaṃ. Nillobha nti parasampattīsu
nillobhaṃ. Vuttimattano ti evarūpaṃ attano vuttiṃ. Nisneha nti puttadhītādīsu vā saviññāṇakesu
dhanadhaññādīsu vā aviññāṇakesu attano santakesupi nisnehaṃ apagatalobhaṃ. Abhikaṅkhāmīti
evarūpaṃ imehi catūhaṅgehi samannāgataṃ attano vuttiṃ abhikaṅkhāmi. Ete me caturo vare ti ete
nikkodhādike caturo mayhaṃ vare dehīti.
Kiṃ panesa na jānāti ‘‘yathā na sakkā sakkassa santike varaṃ gahetvā varena kodhādayo

hanitu ’’ nti. No na j ānāti, sakke kho pana vara ṃ dente na ga ṇhāmīti vacana ṃ na yuttanti tassa ca
nikkaṅkhabhāvatthāya gaṇhi. Tato sakko cintesi ‘‘kaṇhapaṇḍito varaṃ gaṇhanto ativiya anavajje vare
gaṇhi, etesu varesu guṇadosaṃ etameva pucchissāmī’’ti. Atha naṃ pucchanto pañcamaṃ gāthamāha –
15 . ‘‘Kiṃnu kodhe vā dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa;
Ādīnavaṃ tvaṃ passasi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Tassattho – brāhmaṇa kiṃ nu kho tvaṃ kodhe dose lobhe snehe ca ādīnavaṃ passasi, taṃ tāva me
pucchito akkhāhi, na hi mayaṃ ettha ādīnavaṃ jānāmāti.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘tena hi suṇāhī’’ti vatvā catasso gāthā abhāsi –
16 .
‘‘ Appo hutv ā bahu hoti, va ḍḍ hate so akhantijo;
Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṃ na rocaye.
17 . ‘‘ Du ṭṭ hassa pharus ā vācā, par āmāso anantar ā;
Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati;
Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṃ na rocaye.
18 . ‘‘Ālopasāhasākārā, nikatī vañcanāni ca;
Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṃ na rocaye.
19 . ‘‘Snehasaṅgathitā ganthā, senti manomayā puthū;
Te bhusaṃ upatāpenti, tasmā snehaṃ na rocaye’’ti.
Tattha akhantijo ti so anadhivāsakajātikassa akhantito jāto kodho paṭhamaṃ paritto hutvā pacchā
bahu hoti aparāparaṃ vaḍḍhati. Tassa vaḍḍhanabhāvo khantivādījātakena (jā. 1.4.49 ādayo) ceva
cūḷadhammapālajātakena (jā. 1.5.44 ādayo) ca vaṇṇetabbo. Apica tissāmaccassapettha bhariyaṃ ādiṃ
katvā sabbaṃ saparijanaṃ māretvā pacchā attano māritavatthu kathetabbaṃ. Āsaṅgīti āsaṅgakaraṇo.
Yassa uppajjati, taṃ āsattaṃ laggitaṃ karoti, taṃ vatthuṃ vissajjetvā gantuṃ na deti, nivattitvā
akkosanādīni kāreti. Bahupāyāso ti bahunā kāyikacetasikadukkhasaṅkhātena upāyāsena kilamathena
samannāgato. Kodhaṃ nissāya hi kodhavasena ariyādīsu katavītikkamā diṭṭhadhamme ceva samparāye
ca vadhabandhavippaṭisārādīni ceva pañcavidhabandhanakammakaraṇādīni ca bahūni dukkhāni
anubhavantīti kodho bahupāyāso nāma. Tasmāti yasmā esa evaṃ anekādīnavo, tasmā kodhaṃ na
rocemi.
Duṭṭhassāti kujjhanalakkhaṇena kodhena kujjhitvā aparabhāge dussanalakkhaṇena dosena
duṭṭhassa paṭhamaṃ tāva ‘‘are, dāsa, pessā’’ti pharusavācā niccharati, vācāya anantarā
ākaḍḍhanavikaḍḍhanavasena hatthaparāmāso, tato anantarā upakkamanavasena pāṇi pavattati, tato
daṇḍo, daṇḍappahāre atikkamitvā pana ekatodhāraubhatodhārassa satthassa paramā gati, sabbapariyantā
satthanipphatti hoti. Yadā hi satthena paraṃ jīvitā voropetvā pacchā teneva satthena attānaṃ jīvitā
voropeti, tadā doso matthakappatto hoti. Doso kodhasamuṭṭhāno ti yathā anambilaṃ takkaṃ vā
kañjikaṃ vā pariṇāmavasena parivattitvā ambilaṃ hoti, taṃ ekajātikampi samānaṃ ambilaṃ
anambilanti nānā vuccati, tathā pubbakāle kodho pariṇamitvā aparabhāge doso hoti. So
akusalamūlattena ekajātikopi samāno kodho dosoti nānā vuccati. Yathā anambilato ambilaṃ, evaṃ sopi
kodhato samuṭṭhātīti kodhasamuṭṭhāno. Tasmāti yasmā evaṃ anekādīnavo doso, tasmā dosampi na
rocemi.
Ālopasāhasākārāti divā divasseva gāmaṃ paharitvā vilumpanāni ca āvudhaṃ sarīre ṭhapetvā
‘‘idaṃ nāma me dehī’’ti sāhasākārā ca. Nikatī vañcanāni cāti patirūpakaṃ dassetvā parassa haraṇaṃ
nikati n āma, s ā asuva ṇṇ ameva ‘‘ suva ṇṇ a’’ nti k ūṭ akah āpa ṇaṃ ‘‘ kah āpa ṇo’’ ti datv ā parasantakaggaha ṇe

da ṭṭ habb ā. Pa ṭibh ānavasena pana up āyakusalat āya parasantakaggaha ṇaṃ vañcana ṃ nāma.
Tassevaṃ pavatti daṭṭhabbā – eko kira ujujātiko gāmikapuriso araññato sasakaṃ ānetvā nadītīre ṭhapetvā
nhāyituṃ otari. Atheko dhutto taṃ sasakaṃ sīse katvā nhāyituṃ otiṇṇo. Itaro uttaritvā sasakaṃ
apassanto ito cito ca vilokesi. Tamenaṃ dhutto ‘‘kiṃ bho vilokesī’’ti vatvā ‘‘imasmiṃ me ṭhāne sasako
ṭhapito, taṃ na passāmī’’ti vutte ‘‘andhabāla, tvaṃ na jānāsi, sasakā nāma nadītīre ṭhapitā palāyanti,
passa ahaṃ attano sasakaṃ sīse ṭhapetvāva nhāyāmī’’ti āha. So appaṭibhānatāya ‘‘evaṃ bhavissatī’’ti
pakkāmi. Ekakahāpaṇena migapotakaṃ gahetvā puna taṃ datvā dvikahāpaṇagghanakassa migassa
gahitavatthupettha kathetabbaṃ. Dissanti lobhadhammesūti sakka, ime ālopādayo pāpadhammā
lobhasabhāvesu lobhābhibhūtesu sattesu dissanti. Na hi aluddhā evarūpāni kammāni karonti. Evaṃ
lobho anekādīnavo, tasmā lobhampi na rocemi.
Snehasaṅgathitā ganthāti ārammaṇesu allīyanalakkhaṇena snehena saṅgathitā punappunaṃ
uppādavasena ghaṭitā suttena pupphāni viya baddhā nānappakāresu ārammaṇesu pavattamānā
abhijjhākāyaganthā. Senti manomayā puthūti te puthūsu ārammaṇesu uppannā suvaṇṇādīhi nibbattāni
suvaṇṇādimayāni ābharaṇādīni viya manena nibbattattā manomayā abhijjhākāyaganthā tesu
ārammaṇesu senti anusenti. Te bhusaṃ upatāpentīti te evaṃ anusayitā balavatāpaṃ janentā bhusaṃ
upatāpenti atikilamenti. Tesaṃ pana bhusaṃ upatāpane ‘‘sallaviddhova ruppatī’’ti (su. ni. 773) gāthāya
vatthu, ‘‘piyajātikā hi gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhutikā’’ (ma. ni. 2.353),
‘‘piyato jāyatī soko’’tiādīni (dha. pa. 212) suttāni ca āharitabbāni. Apica maṅgalabodhisattassa dārake
datvā balavasokena hadayaṃ phali, vessantarabodhisattassa mahantaṃ domanassaṃ udapādi. Evaṃ
pūritapāramīnaṃ mahāsattānaṃ pemaṃ upatāpaṃ karotiyeva. Ayaṃ snehe ādīnavo, tasmā snehampi na
rocemīti.
Sakko pañhavissajjanaṃ sutvā ‘‘kaṇhapaṇḍita tayā ime pañhā buddhalīḷāya sādhukaṃ kathitā,
ativiya tuṭṭhosmi te, aparampi varaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā dasamaṃ gāthamāha –
20 . ‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
Tato bodhisatto anantaragāthamāha –
21 . ‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Araññe me viharato, niccaṃ ekavihārino;
Ābādhā mā uppajjeyyuṃ, antarāyakarā bhusā’’ti.
Tattha antarāyakarā bhusāti imassa me tapokammassa antarāyakarā.
Taṃ sutvā sakko ‘‘kaṇhapaṇḍito varaṃ gaṇhanto na āmisasannissitaṃ gaṇhāti,
tapokammanissitameva gaṇhātī’’ti cintetvā bhiyyosomattāya pasanno aparampi varaṃ dadamāno itaraṃ
gāthamāha –
22 .
‘‘ Etasmi ṃ te sulapite, patir ūpe subh āsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
Bodhisattopi varaggahaṇāpadesena tassa dhammaṃ desento osānagāthamāha –
23 . ‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Na mano vā sarīraṃ vā, maṃ-kate sakka kassaci;
Kadāci upahaññetha, etaṃ sakka varaṃ vare’’ti.
Tattha mano vāti manodvāraṃ vā. Sarīraṃ vāti kāyadvāraṃ vā, vacīdvārampi etesaṃ gahaṇena

gahitamev āti veditabba ṃ. Ma ṃ-kate ti mama k āra ṇā . Upahaññeth āti upagh āta ṃ ā pajjeyya
aparisuddhaṃ assa. Idaṃ vuttaṃ hoti – sakka devarāja, mama kāraṇā maṃ nissāya mama
anatthakāmatāya kassaci sattassa kismiñci kāle idaṃ tividhampi kammadvāraṃ na upahaññetha,
pāṇātipātādīhi dasahi akusalakammapathehi vimuttaṃ parisuddhameva bhaveyyāti.
Iti mahāsatto chasupi ṭhānesu varaṃ gaṇhanto nekkhammanissitameva gaṇhi, jānāti cesa ‘‘sarīraṃ
nāma byādhidhammaṃ, na taṃ sakkā sakkena abyādhidhammaṃ kātu’’nti. Sattānañhi tīsu dvāresu
parisuddhabhāvo asakkāyattova, evaṃ santepi tassa dhammadesanatthaṃ ime vare gaṇhi. Sakkopi taṃ
rukkhaṃ dhuvaphalaṃ katvā mahāsattaṃ vanditvā sirasi añjaliṃ patiṭṭhapetvā ‘‘arogā idheva vasathā’’ti
vatvā sakaṭṭhānameva gato. Bodhisattopi aparihīnajjhāno brahmalokūpago ahosi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘ānanda, pubbe mayā nivutthabhūmippadeso ceso’’ti vatvā
jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, kaṇhapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
Kaṇhajātakavaṇṇanā dutiyā.
[441] 3. Catuposathikajātakavaṇṇanā
24-38 . Yo kopaneyyo ti idaṃ catuposathikajātakaṃ puṇṇakajātake āvi bhavissati.
Catuposathikajātakavaṇṇanā tatiyā.
[442] 4. Sa ṅkhaj ātakava ṇṇ an ā
Bahussuto ti idaṃ satthā jetavane viharanto sabbaparikkhāradānaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ
kireko upāsako tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto svātanāya nimantetvā attano
gharadvāre maṇḍapaṃ kāretvā alaṅkaritvā punadivase tathāgatassa kālaṃ ārocāpesi. Satthā
pañcasatabhikkhuparivāro tattha gantvā paññatte āsane nisīdi. Upāsako saputtadāro saparijano
buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā puna svātanāyāti evaṃ sattāhaṃ nimantetvā
mahādānaṃ pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāraṃ adāsi. Taṃ pana dadamāno upāhanadānaṃ
ussannaṃ katvā adāsi. Dasabalassa dinno upāhanasaṅghāṭo sahassagghanako ahosi, dvinnaṃ
aggasāvakānaṃ pañcasatagghanako, sesānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ satagghanako. Iti so
sabbaparikkhāradānaṃ datvā attano parisāya saddhiṃ bhagavato santike nisīdi. Athassa satthā
madhurena sarena anumodanaṃ karonto ‘‘upāsaka, uḷāraṃ te sabbaparikkhāradānaṃ, attamano hohi,
pubbe anuppanne buddhe paccekabuddhassa ekaṃ upāhanasaṅghāṭaṃ datvā nāvāya bhinnāya appatiṭṭhe
mahāsamuddepi upāhanadānanissandena patiṭṭhaṃ labhiṃsu, tvaṃ pana buddhappamukhassa
bhikkhusaṅghassa sabbaparikkhāradānaṃ adāsi, tassa te upāhanadānassa phalaṃ kasmā na patiṭṭhā
bhavissatī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
Atīte ayaṃ bārāṇasī moḷinī nāma ahosi. Moḷininagare brahmadatte rajjaṃ kārente saṅkho nāma
brāhmaṇo aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittupakaraṇo pahūtadhanadhaññasuvaṇṇarajato catūsu
nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti chasu ṭhānesu cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ
chasatasahassāni vissajjento kapaṇaddhikānaṃ mahādānaṃ pavattesi. So ekadivasaṃ cintesi ‘‘ahaṃ
gehe dhane khīṇe dātuṃ na sakkhissāmi, aparikkhīṇeyeva dhane nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ gantvā
dhanaṃ āharissāmī’’ti. So nāvaṃ bandhāpetvā bhaṇḍassa pūrāpetvā puttadāraṃ āmantetvā ‘‘yāvāhaṃ
āgacchāmi, tāva me dānaṃ anupacchinditvā pavatteyyāthā’’ti vatvā dāsakammakaraparivuto chattaṃ
ādāya upāhanaṃ āruyha majjhanhikasamaye paṭṭanagāmābhimukho pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe
gandhamādane eko paccekabuddho āvajjetvā taṃ dhanāharaṇatthāya gacchantaṃ disvā ‘‘mahāpuriso
dhanaṃ āharituṃ gacchati, bhavissati nu kho assa samudde antarāyo, no’’ti āvajjetvā ‘‘bhavissatī’’ti
ñatvā ‘‘esa maṃ disvā chattañca upāhanañca mayhaṃ datvā upāhanadānanissandena samudde bhinnāya
nāvāya patiṭṭhaṃ labhissati, karissāmissa anuggaha’’nti ākāsenāgantvā tassāvidūre otaritvā
ca ṇḍ av ātātape a ṅgārasantharasadisa ṃ uṇhav āluka ṃ maddanto tassa abhimukho āgacchi.

So ta ṃ disv āva ‘‘ puññakkhetta ṃ me āgata ṃ, ajja may ā ettha d ānab īja ṃ ropetu ṃ va ṭṭ at ī’’ ti
tuṭṭhacitto vegena taṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘bhante, mayhaṃ anuggahatthāya thokaṃ maggā
okkamma imaṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamathā’’ti vatvā tasmiṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamante
rukkhamūle vālukaṃ ussāpetvā uttarāsaṅgaṃ paññapetvā paccekabuddhaṃ nisīdāpetvā vanditvā
vāsitaparissāvitena udakena pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā attano upāhanā omuñcitvā
papphoṭetvā gandhatelena makkhetvā tassa pādesu paṭimuñcitvā ‘‘bhante, imā upāhanā āruyha chattaṃ
matthake katvā gacchathā’’ti chattupāhanaṃ adāsi. So assa anuggahatthāya taṃ gahetvā
pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ passantassevassa uppatitvā gandhamādanameva agamāsi. Bodhisattopi taṃ
disvā ativiya pasannacitto paṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhiruhi. Athassa mahāsamuddaṃ paṭipannassa
sattame divase nāvā vivaraṃ adāsi, udakaṃ ussiñcituṃ nāsakkhiṃsu. Mahājano maraṇabhayabhīto
attano attano devatā namassitvā mahāviravaṃ viravi. Mahāsatto ekaṃ upaṭṭhākaṃ gahetvā
sakalasarīraṃ telena makkhetvā sappinā saddhiṃ sakkharacuṇṇaṃ yāvadatthaṃ khāditvā tampi
khādāpetvā tena saddhiṃ kūpakayaṭṭhimatthakaṃ āruyha ‘‘imāya disāya amhākaṃ nagara’’nti disaṃ
vavatthapetvā macchakacchapaparipanthato attānaṃ mocento tena saddhiṃ usabhamattaṃ atikkamitvā
pati. Mahājano vināsaṃ pāpuṇi. Mahāsatto pana upaṭṭhākena saddhiṃ samuddaṃ tarituṃ ārabhi. Tassa
tarantasseva sattamo divaso jāto. So tasmimpi kāle loṇodakena mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko
ahosiyeva.
Tadā pana catūhi lokapālehi maṇimekhalā nāma devadhītā ‘‘sace samudde nāvāya bhinnāya
tisaraṇagatā vā sīlasampannā vā mātāpitupaṭṭhākā vā manussā dukkhappattā honti, te rakkheyyāsī’’ti
samudde ārakkhaṇatthāya ṭhapitā hoti. Sā attano issariyena sattāhamanubhavitvā pamajjitvā sattame
divase samuddaṃ olokentī sīlācārasaṃyuttaṃ saṅkhabrāhmaṇaṃ disvā ‘‘imassa sattamo divaso
samudde patitassa, sace so marissati ativiya gārayhā me bhavissatī’’ti saṃviggamānahadayā hutvā ekaṃ
suvaṇṇapātiṃ nānaggarasabhojanassa pūretvā vātavegena tattha gantvā tassa purato ākāse ṭhatvā
‘‘brāhmaṇa, tvaṃ sattāhaṃ nirāhāro, idaṃ dibbabhojanaṃ bhuñjā’’ti āha. So taṃ oloketvā ‘‘apanehi
tava bhattaṃ, ahaṃ uposathiko’’ti āha. Athassa upaṭṭhāko pacchato āgato devataṃ adisvā saddameva
sutvā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo pakatisukhumālo sattāhaṃ nirāhāratāya dukkhito maraṇabhayena vilapati
maññe, assāsessāmi na’’nti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
39 .
‘‘ Bahussuto sutadhammosi sa ṅkha, di ṭṭ hā tay ā sama ṇabr āhma ṇā ca;
Athakkhaṇe dassayase vilāpaṃ, añño nu ko te paṭimantako mayā’’ti.
Tattha sutadhammosīti dhammopi tayā dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ santike suto asi. Diṭṭhā
tayāti tesaṃ paccaye dentena veyyāvaccaṃ karontena dhammikasamaṇabrāhmaṇā ca tayā diṭṭhā. Evaṃ
akaronto hi passantopi te na passatiyeva. Athakkhaṇeti atha akkhaṇe sallapantassa kassaci abhāvena
vacanassa anokāse. Dassayase ti ‘‘ahaṃ uposathiko’’ti vadanto vilāpaṃ dassesi. Paṭimantako ti mayā
añño ko tava paṭimantako paṭivacanadāyako, kiṃkāraṇā evaṃ vippalapasīti?
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘imassa devatā na paññāyati maññe’’ti cintetvā ‘‘samma, nāhaṃ
maraṇassa bhāyāmi, atthi pana me añño paṭimantako’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
40 . ‘‘Subbhū subhā suppaṭimukkakambu, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;
‘Bhuñjassu bhattaṃ’ iti maṃ vadeti, saddhāvittā, tamahaṃ noti brūmī’’ti.
Tattha subbhūti subhamukhā. Subhāti pāsādikā uttamarūpadharā. Suppaṭimukkakambūti
paṭimukkasuvaṇṇālaṅkārā. Paggayhāti suvaṇṇapātiyā bhattaṃ gahetvā ukkhipitvā. Saddhāvittāti
saddhā ceva tuṭṭhacittā ca. ‘‘Saddhaṃ citta’’ntipi pāṭho, tassattho saddha nti saddahantaṃ, citta nti
tuṭṭhacittaṃ. Tamahaṃ notīti tamahaṃ devataṃ uposathikattā paṭikkhipanto noti brūmi, na
vippalapāmi sammāti.
Athassa so tatiyaṃ gāthamāha –

41 . ‘‘ Et ādisa ṃ br āhma ṇa disv āna yakkha ṃ, puccheyya poso sukham āsis āno;
Uṭṭhehi naṃ pañjalikābhipuccha, devī nusi tvaṃ uda mānusī nū’’ti.
Tattha sukhamāsisāno ti etādisaṃ yakkhaṃ disvā attano sukhaṃ āsīsanto paṇḍito puriso
‘‘amhākaṃ sukhaṃ bhavissati, na bhavissatī’’ti puccheyya. Uṭṭhehīti udakato uṭṭhānākāraṃ dassento
uṭṭhaha. Pañjalikābhipucchāti añjaliko hutvā abhipuccha. Uda mānusīti udāhu mahiddhikā mānusī
tvanti.
Bodhisatto ‘‘yuttaṃ kathesī’’ti taṃ pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
42 .
‘‘ Ya ṃ tva ṃ sukhen ābhisamekkhase ma ṃ, bhuñjassu bhatta ṃ iti ma ṃ vadesi;
Pucchāmi taṃ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṃ uda mānusī nū’’ti.
Tattha yaṃ tva nti yasmā tvaṃ sukhena maṃ abhisamekkhase, piyacakkhūhi olokesi. Pucchāmi
ta nti tena kāraṇena taṃ pucchāmi.
Tato devadhītā dve gāthā abhāsi –
43 .
‘‘ Dev ī aha ṃ sa ṅkha mah ānubh āvā, idh āgat ā sāgarav ārimajjhe;
Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.
44 . ‘‘ Idhannap āna ṃ sayan āsanañca, y ānāni n ānāvividh āni sa ṅkha;
Sabbassa tyāhaṃ paṭipādayāmi, yaṃ kiñci tuyhaṃ manasābhipatthita’’nti.
Tattha idhāti imasmiṃ mahāsamudde. Nānāvividhānīti bahūni ca anekappakārāni ca
hatthiyānaassayānādīni atthi. Sabbassa tyāha nti tassa annapānādino sabbassa sāmikaṃ katvā taṃ te
annapānādiṃ paṭipādayāmi dadāmi. Yaṃ kiñcīti aññampi yaṃ kiñci manasā icchitaṃ, taṃ sabbaṃ te
dammīti.
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ devadhītā samuddapiṭṭhe mayhaṃ ‘idañcidañca dammī’ti vadati, kiṃ
nu kho esā mayā katena puññakammena dātukāmā, udāhu attano balena, pucchissāmi tāva na’’nti
cintetvā pucchanto sattamaṃ gāthamāha –
45 . ‘‘Yaṃ kiñci yiṭṭhañca hutañca mayhaṃ, sabbassa no issarā tvaṃ sugatte;
Sussoṇi subbhamu suvilaggamajjhe, kissa me kammassa ayaṃ vipāko’’ti.
Tattha yiṭṭha nti dānavasena yajitaṃ. Huta nti āhunapāhunavasena dinnaṃ. Sabbassa no issarā
tva nti tassa amhākaṃ puññakammassa tvaṃ issarā, ‘‘imassa ayaṃ vipāko, imassa aya’’nti byākarituṃ
samatthāti attho. Sussoṇī ti sundaraūrulakkhaṇe. Subbhamūti sundarabhamuke. Suvilaggamajjhe ti
suṭṭhuvilaggitatanumajjhe. Kissa me ti mayā katakammesu katarakammassa ayaṃ vipāko, yenāhaṃ
appatiṭṭhe samudde patiṭṭhaṃ labhāmīti.
Taṃ sutvā devadhītā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ‘yaṃ tena kusalaṃ kataṃ, taṃ kammaṃ na jānātī’ti aññāya
pucchati maññe, kathayissāmi dānissā’’ti taṃ kathentī aṭṭhamaṃ gāthamāha –
46 . ‘‘Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṃ, ugghaṭṭapādaṃ tasitaṃ kilantaṃ;
Paṭipādayī saṅkha upāhanāni, sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajjā’’ti.
Tattha ekabhikkhu nti ekaṃ paccekabuddhaṃ sandhāyāha. Ugghaṭṭapāda nti uṇhavālukāya
ghaṭṭitapādaṃ. Tasita nti pipāsitaṃ. Paṭipādayīti paṭipādesi, yojesīti attho. Kāmaduhāti
sabbakāmadāyikā.

Ta ṃ sutv ā mah āsatto ‘‘ evar ūpepi n āma appati ṭṭ he mah āsamudde may ā dinnaup āhanad āna ṃ mama
sabbakāmadadaṃ jātaṃ, aho sudinnaṃ me paccekabuddhassa dāna’’nti tuṭṭhacitto navamaṃ gāthamāha
–
47 . ‘‘Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā;
Aññassa yānassa na hettha bhūmi, ajjeva maṃ moḷiniṃ pāpayassū’’ti.
Tassattho –devate, evaṃ sante mayhaṃ ekaṃ nāvaṃ māpehi, khuddakaṃ pana ekadoṇikanāvaṃ
māpehi, yaṃ nāvaṃ māpessasi, sā hotu nāvā bahūhi susibbitehi phalakehi upapannā,
udakapavesanassābhāvena anavassutā, erakena sammā gahetvā gacchantena vātena yuttā, ṭhapetvā
dibbanāvaṃ aññassa yānassa ettha bhūmi natthi, tāya pana dibbanāvāya ajjeva maṃ moḷininagaraṃ
pāpayassūti.
Devadhītā tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacittā sattaratanamayaṃ nāvaṃ māpesi. Sā dīghato aṭṭhausabhā
ahosi vitthārato catuusabhā, gambhīrato vīsatiyaṭṭhikā. Tassā indanīlamayā tayo kūpakā, sovaṇṇamayāni
yottāni rajatamayāni pattāni sovaṇṇamayāni ca phiyārittāni ahesuṃ. Devatā taṃ nāvaṃ sattannaṃ
ratanānaṃ pūretvā brāhmaṇaṃ āliṅgitvā alaṅkatanāvāya āropesi, upaṭṭhākaṃ panassa na olokesi.
Brāhmaṇo attanā katakalyāṇato tassa pattiṃ adāsi, so anumodi. Tadā devatā tampi āliṅgitvā nāvāya
patiṭṭhāpesi. Atha naṃ nāvaṃ moḷininagaraṃ netvā brāhmaṇassa ghare dhanaṃ patiṭṭhāpetvā attano
vasanaṭṭhānameva agamāsi. Satthā abhisambuddho hutvā –
48 . ‘‘Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṃ sucittaṃ abhinimminitvā;
Ādāya saṅkhaṃ purisena saddhiṃ, upānayī nagaraṃ sādhuramma’’nti. –
Imaṃ osānagāthaṃ abhāsi.
Tattha sāti bhikkhave, sā devatā tattha samuddamajjhe tassa vacanaṃ sutvā vittisaṅkhātāya pītiyā
samannāgatattā vittā. Sumanāti sundaramanā pāmojjena patītacittā hutvā vicitranāvaṃ nimminitvā
brāhmaṇaṃ paricārakena saddhiṃ ādāya sādhurammaṃ atiramaṇīyaṃ nagaraṃ upānayīti.
Brāhmaṇopi yāvajīvaṃ aparimitadhanaṃ gehaṃ ajjhāvasanto dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā
jīvitapariyosāne sapariso devanagaraṃ paripūresi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne
upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi.
Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, upaṭṭhākapuriso ānando, saṅkhabrāhmaṇo pana ahameva
ahosinti.
Saṅkhajātakavaṇṇanā catutthā.
[443] 5. Cūḷabodhijātakavaṇṇanā
Yo te imaṃ visālakkhi nti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kodhanaṃ bhikkhuṃ ārabbha
kathesi. So kira bhikkhu niyyānike buddhasāsane pabbajitvāpi kodhaṃ niggahetuṃ nāsakkhi, kodhano
ahosi upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajji kuppi byāpajji patiṭṭhayi. Satthā tassa
kodhanabhāvaṃ sutvā pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ kodhano’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ bhante’’ti vutte
‘‘bhikkhu kodho nāma vāretabbo, evarūpo hi idhaloke ca paraloke ca anatthakārako, tvaṃ nikkodhassa
buddhassa sāsane pabbajitvā kasmā kujjhasi, porāṇakapaṇḍitā bāhirasāsane pabbajitvāpi kodhaṃ na
kariṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente aññatarasmiṃ kāsinigame eko brāhmaṇo aḍḍho

mahaddhano mah ābhogo aputtako ahosi, tassa br āhma ṇī putta ṃ patthesi. Tad ā bodhisatto
brahmalokā cavitvā tassā kucchiyaṃ nibbatti, tassa nāmaggahaṇadivase ‘‘bodhikumāro’’ti nāmaṃ
kariṃsu. Tassa vayappattakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgatassa anicchantasseva
mātāpitaro samānajātikā kulā kumārikaṃ ānesuṃ. Sāpi brahmalokā cutāva uttamarūpadharā
devaccharapaṭibhāgā. Tesaṃ anicchamānānaññeva aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ kariṃsu. Ubhinnaṃ
panetesaṃ kilesasamudācāro nāma na bhūtapubbo, saṃrāgavasena aññamaññassa olokanaṃ nāma
nāhosi, supinepi methunadhammo nāma na diṭṭhapubbo, evaṃ parisuddhasīlā ahesuṃ.
Athāparabhāge mahāsatto mātāpitūsu kālakatesu tesaṃ sarīrakiccaṃ katvā taṃ pakkositvā
‘‘bhadde, tvaṃ imaṃ asītikoṭidhanaṃ gahetvā sukhena jīvāhī’’ti āha. ‘‘Kiṃ karissatha tumhe pana,
ayyaputtā’’ti? ‘‘Mayhaṃ dhanena kiccaṃ natthi, himavantapadesaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā
attano patiṭṭhaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana ayyaputta pabbajjā nāma purisānaññeva vaṭṭatī’’ti?
‘‘Itthīnampi vaṭṭati, bhadde’’ti. ‘‘Tena hi ahaṃ tumhehi chaṭṭitakheḷaṃ na gaṇhissāmi, mayhampi
dhanena kiccaṃ natthi, ahampi pabbajissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhadde’’ti. Te ubhopi mahādānaṃ datvā
nikkhamitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya phalāphalehi yāpentā
tattha dasamattāni saṃvaccharāni vasiṃsu, jhānaṃ pana nesaṃ na tāva uppajjati. Te tattha
pabbajjāsukheneva dasa saṃvacchare vasitvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṃ carantā
anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasiṃsu.
Athekadivasaṃ rājā uyyānapālaṃ paṇṇākāraṃ ādāya āgataṃ disvā ‘‘uyyānakīḷikaṃ kīḷissāma,
uyyānaṃ sodhehī’’ti vatvā tena sodhitaṃ sajjitaṃ uyyānaṃ mahantena parivārena agamāsi. Tasmiṃ
khaṇe te ubhopi janā uyyānassa ekapasse pabbajjāsukhena vītināmetvā nisinnā honti. Atha rājā uyyāne
vicaranto te ubhopi nisinnake disvā paramapāsādikaṃ uttamarūpadharaṃ paribbājikaṃ olokento
paṭibaddhacitto ahosi. So kilesavasena kampanto ‘‘pucchissāmi tāva, ayaṃ paribbājikā imassa kiṃ
hotī’’ti bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘pabbajita ayaṃ te paribbājikā kiṃ hotī’’ti pucchi. Mahārāja, kiñci
na hoti, kevalaṃ ekapabbajjāya pabbajitā, apica kho pana me gihikāle pādaparicārikā ahosīti. Taṃ sutvā
rājā ‘‘ayaṃ kiretassa kiñci na hoti, apica kho pana gihikāle pādaparicārikā kirassa ahosi, sace panāhaṃ
issariyabalena gahetvā gaccheyyaṃ, kiṃ nu kho esa karissati, pariggaṇhissāmi tāva na’’nti cintetvā
upasaṅkamitvā paṭhamaṃ gāthamāha –
49 . ‘‘Yo te imaṃ visālakkhiṃ, piyaṃ saṃmhitabhāsiniṃ;
Ādāya balā gaccheyya, kiṃ nu kayirāsi brāhmaṇā’’ti.
Tattha saṃmhitabhāsini nti mandahasitabhāsiniṃ. Balā gaccheyyāti balakkārena ādāya
gaccheyya. Kiṃ nu kayirāsīti tassa tvaṃ brāhmaṇa kiṃ kareyyāsīti?
Athassa kathaṃ sutvā mahāsatto dutiyaṃ gāthamāha –
50 . ‘‘Uppajje me na mucceyya, na me mucceyya jīvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivāraye’’ti.
Tassattho –mahārāja, sace imaṃ gahetvā gacchante kismiñci mama abbhantare kopo uppajjeyya,
so me anto uppajjitvā na mucceyya, yāvāhaṃ jīvāmi, tāva me na mucceyya. Nāssa anto
ghanasannivāsena patiṭṭhātuṃ dassāmi, atha kho yathā uppannaṃ rajaṃ vipulā meghavuṭṭhi khippaṃ
nivāreti, tathā khippameva naṃ mettābhāvanāya niggahetvā vāressāmīti.
Evaṃ mahāsatto sīhanādaṃ nadi. Rājā panassa kathaṃ sutvāpi andhabālatāya paṭibaddhaṃ attano
cittaṃ nivāretuṃ asakkonto aññataraṃ amaccaṃ āṇāpesi ‘‘imaṃ paribbājikaṃ rājanivesanaṃ nehī’’ti.
So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘adhammo loke vattati, ayutta’’ntiādīni vatvā paridevamānaṃyeva naṃ
ādāya pāyāsi. Bodhisatto tassā paridevanasaddaṃ sutvā ekavāraṃ oloketvā puna na olokesi. Taṃ
rodantiṃ paridevantiṃ rājanivesanameva nayiṃsu. Sopi bārāṇasirājā uyyāne papañcaṃ akatvāva

sīghatara ṃ gantv ā ta ṃ paribb ājika ṃ pakkos āpetv ā mahantena yasena nimantesi. S ā yasassa
aguṇaṃ pabbajāya eva guṇaṃ kathesi. Rājā kenaci pariyāyena tassā manaṃ alabhanto taṃ ekasmiṃ
gabbhe kāretvā cintesi ‘‘ayaṃ paribbājikā evarūpaṃ yasaṃ na icchati, sopi tāpaso evarūpaṃ
mātugāmaṃ gahetvā gacchante kujjhitvā olokitamattampi na akāsi, pabbajitā kho pana bahumāyā honti,
kiñci payojetvā anatthampi me kareyya, gacchāmi tāva jānāmi kiṃ karonto nisinno’’ti saṇṭhātuṃ
asakkonto uyyānaṃ agamāsi. Bodhisattopi cīvaraṃ sibbanto nisīdi. Rājā mandaparivārova padasaddaṃ
akaronto saṇikaṃ upasaṅkami. Bodhisatto rājānaṃ anoloketvā cīvarameva sibbi. Rājā ‘‘ayaṃ kujjhitvā
mayā saddhiṃ na sallapatī’’ti maññamāno ‘‘ayaṃ kūṭatāpaso ‘kodhassa uppajjituṃ na dassāmi,
uppannampi naṃ khippameva niggaṇhissāmī’ti paṭhamameva gajjitvā idāni kodhena thaddho hutvā
mayā saddhiṃ na sallapatī’’ti saññāya tatiyaṃ gāthamāha –
51 .
‘‘ Ya ṃ nu pubbe vikatthittho, balamhiva apassito;
Svajja tuṇhikato dāni, saṅghāṭiṃ sibbamacchasī’’ti.
Tattha balamhiva apassito ti balanissito viya hutvā. Tuṇhikato ti kiñci avadanto. Sibbamacchasīti
sibbanto acchasi.
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā kodhavasena maṃ nālapatīti maññati, kathessāmi dānissa
uppannassa kodhassa vasaṃ agatabhāva’’nti cintetvā catutthaṃ gāthamāha –
52 . ‘‘ Uppajji me na muccittha, na me muccittha j īvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivārayi’’nti.
Tassattho –mahārāja, uppajji me, na na uppajji, na pana me muccittha, nāssa pavisitvā hadaye
ṭhātuṃ adāsiṃ, iti so mama jīvato na muccittheva, rajaṃ vipulā vuṭṭhi viya khippameva naṃ nivāresinti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘kiṃ nu kho esa kopameva sandhāya vadati, udāhu aññaṃ kiñci sippaṃ sandhāya
kathesi, pucchissāmi tāva na’’nti cintetvā pucchanto pañcamaṃ gāthamāha –
53 . ‘‘ Ki ṃ te uppajji no mucci, ki ṃ te na mucci j īvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, katamaṃ taṃ nivārayī’’ti.
Tattha kiṃ te uppajji no muccīti kiṃ tava uppajji ceva na mucci ca.
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘mahārāja, evaṃ kodho bahuādīnavo mahāvināsadāyako, eso mama uppajji,
uppannañca naṃ mettābhāvanāya nivāresi’’nti kodhe ādīnavaṃ pakāsento –
54 . ‘‘ Yamhi j āte na passati, aj āte s ādhu passati;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
55 . ‘‘ Yena j ātena nandanti, amitt ā dukkhamesino;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
56 . ‘‘ Yasmiñca j āyam ānamhi, sadattha ṃ nāvabujjhati;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
57 . ‘‘ Yen ābhibh ūto kusala ṃ jah āti, parakkare vipulañc āpi attha ṃ;
Sa bhīmaseno balavā pamaddī, kodho mahārāja na me amuccatha.
58 . ‘‘ Ka ṭṭ hasmi ṃ mattham ānasmi ṃ, pāvako n āma j āyati;
Tameva ka ṭṭ ha ṃ ḍ ahati, yasm ā so j āyate gini.

59 . ‘‘ Eva ṃ mandassa posassa, b ālassa avij ānato;
Sārambhā jāyate kodho, sopi teneva ḍayhati.
60 . ‘‘Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṃ, kodho yassa pavaḍḍhati;
Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.
61 . ‘‘Anedho dhūmaketūva, kodho yassūpasammati;
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā’’ti. –imā gāthā āha;
Tattha na passatīti attatthampi na passati, pageva paratthaṃ. Sādhu passatīti attatthaṃ paratthaṃ
ubhayatthampi sādhu passati. Dummedhagocaro ti nippaññānaṃ ādhārabhūto gocaro. Dukkhamesino ti
dukkhaṃ icchantā. Sadattha nti attano atthabhūtaṃ atthato ceva dhammato ca vuddhiṃ. Parakkare ti
vipulampi atthaṃ uppannaṃ parato kāreti, apanetha, na me iminā atthoti vadati. Sa bhīmaseno ti so
kodho bhīmāya bhayajananiyā mahatiyā kilesasenāya samannāgato. Pamaddīti attano balavabhāvena
uḷārepi satte gahetvā attano vase karaṇena maddanasamattho. Na me amuccathāti mama santikā
mokkhaṃ na labhati, hadaye vā pana me khīraṃ viya muhuttaṃ dadhibhāvena na patiṭṭhahitthātipi
attho.
Kaṭṭhasmiṃ matthamānasmi nti araṇīsahitena matthiyamāne, ‘‘maddamānasmi’’ntipi pāṭho.
Yasmāti yato kaṭṭhā jāyati, tameva ḍahati. Ginīti aggi. Bālassa avijānato ti bālassa avijānantassa.
Sārambhā jāyate ti ahaṃ tvanti ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ karontassa karaṇuttariyalakkhaṇā sārambhā
araṇīmatthanā viya pāvako kodho jāyati. Sopi tenevāti sopi bālo teneva kodhena kaṭṭhaṃ viya agginā
ḍayhati. Anedho dhūmaketūvāti anindhano aggi viya. Tassāti tassa adhivāsanakhantiyā
samannāgatassa puggalassa sukkapakkhe cando viya laddho yaso aparāparaṃ āpūratīti.
Rājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā tuṭṭho ekaṃ amaccaṃ āṇāpetvā paribbājikaṃ āharāpetvā
‘‘bhante nikkodhatāpasa, ubhopi tumhe pabbajjāsukhena vītināmentā idheva uyyāne vasatha, ahaṃ vo
dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ karissāmī’’ti vatvā khamāpetvā vanditvā pakkāmi. Te ubhopi tattheva
vasiṃsu. Aparabhāge paribbājikā kālamakāsi. Bodhisatto tassā kālakatāya himavantaṃ pavisitvā
abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne
kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi.
Tadā paribbājikā rāhulamātā ahosi, rājā ānando, paribbājako pana ahameva ahosinti.
Cūḷabodhijātakavaṇṇanā pañcamā.
[444] 6. Ka ṇhad īpāyanaj ātakava ṇṇ an ā
Sattāhamevāha nti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi.
Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu
ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe
bāhirakapabbajjaṃ pabbajitvā atirekapaññāsavassāni anabhiratā brahmacariyaṃ carantā
hirottappabhedabhayena attano ukkaṇṭhitabhāvaṃ na kassaci kathesuṃ, tvaṃ kasmā evarūpe
niyyānikasāsane pabbajitvā mādisassa garuno buddhassa sammukhe ṭhatvā catuparisamajjhe
ukkaṇṭhitabhāvaṃ āvi karosi, kimatthaṃ attano hirottappaṃ na rakkhasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
Atīte vaṃsaraṭṭhe kosambiyaṃ nāma nagare kosambako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā
aññatarasmiṃ nigame dve brāhmaṇā asītikoṭidhanavibhavā aññamaññaṃ piyasahāyakā kāmesu dosaṃ
disvā mahādānaṃ pavattetvā ubhopi kāme pahāya mahājanassa rodantassa paridevantassa nikkhamitvā
himavantapadese assamapada ṃ katv ā pabbajitv ā uñch ācariy āya vanam ūlaphal āphalena y āpent ā pa ṇṇā sa

vass āni vasi ṃsu, jh āna ṃ upp ādetu ṃ nāsakkhi ṃsu. Te pa ṇṇā savassaccayena lo ṇambilasevanatth āya
janapada ṃ carantā kāsiraṭṭhaṃ sampāpuṇiṃsu. Tatra aññatarasmiṃ nigamagāme dīpāyanatāpasassa
gihisahāyo maṇḍabyo nāma atthi, te ubhopi tassa santikaṃ agamaṃsu. So te disvāva attamano
paṇṇasālaṃ kāretvā ubhopi te catūhi paccayehi upaṭṭhahi. Te tattha tīṇi cattāri vassāni vasitvā taṃ
āpucchitvā cārikaṃ carantā bārāṇasiṃ patvā atimuttakasusāne vasiṃsu. Tattha dīpāyano yathābhirantaṃ
viharitvā puna tasseva sahāyassa santikaṃ gato. Maṇḍabyatāpaso tattheva vasi.
Athekadivasaṃ eko coro antonagare corikaṃ katvā dhanasāraṃ ādāya nikkhanto ‘‘coro’’ti ñatvā
paṭibuddhehi gharassāmikehi ceva ārakkhamanussehi ca anubaddho niddhamanena nikkhamitvā vegena
susānaṃ pavisitvā tāpasassa paṇṇasāladvāre bhaṇḍikaṃ chaṭṭetvā palāyi. Manussā bhaṇḍikaṃ disvā
‘‘are duṭṭhajaṭila, tvaṃ rattiṃ corikaṃ katvā divā tāpasarūpena carasī’’ti tajjetvā pothetvā taṃ ādāya
netvā rañño dassayiṃsu. Rājā anupaparikkhitvāva ‘‘gacchatha, naṃ sūle uttāsethā’’ti āha. Te taṃ
susānaṃ netvā khadirasūlaṃ āropayiṃsu, tāpasassa sarīre sūlaṃ na pavisati. Tato nimbasūlaṃ āhariṃsu,
tampi na pavisati. Ayasūlaṃ āhariṃsu, tampi na pavisati. Tāpaso ‘‘kiṃ nu kho me pubbakamma’’nti
olokesi, athassa jātissarañāṇaṃ uppajji, tena pubbakammaṃ oloketvā addasa. Kiṃ panassa
pubbakammanti? Koviḷārasūle makkhikāvedhanaṃ. So kira purimabhave vaḍḍhakiputto hutvā pitu
rukkhatacchanaṭṭhānaṃ gantvā ekaṃ makkhikaṃ gahetvā koviḷārasalākāya sūle viya vijjhi. Tamenaṃ
pāpakammaṃ imaṃ ṭhānaṃ patvā gaṇhi. So ‘‘na sakkā ito pāpā mayā muccitu’’nti ñatvā rājapurise āha
‘‘sace maṃ sūle uttāsetukāmattha, koviḷārasūlaṃ āharathā’’ti. Te tathā katvā taṃ sūle uttāsetvā
ārakkhaṃ datvā pakkamiṃsu.
Ārakkhakā paṭicchannā hutvā tassa santikaṃ āgacchante olokenti. Tadā dīpāyano ‘‘ciradiṭṭho me
sahāyo’’ti maṇḍabyassa santikaṃ āgacchanto ‘‘sūle uttāsito’’ti taṃ divasaññeva antarāmagge sutvā taṃ
ṭhānaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘kiṃ samma kārakosī’’ti pucchitvā ‘‘akārakomhī’’ti vutte ‘‘attano
manopadosaṃ rakkhituṃ sakkhi, nāsakkhī’’ti pucchi. ‘‘Samma, yehi ahaṃ gahito, neva tesaṃ, na rañño
upari mayhaṃ manopadoso atthī’’ti. ‘‘Evaṃ sante tādisassa sīlavato chāyā mayhaṃ sukhā’’ti vatvā
dīpāyano sūlaṃ nissāya nisīdi. Athassa sarīre maṇḍabyassa sarīrato lohitabindūni patiṃsu. Tāni
suvaṇṇavaṇṇasarīre patitapatitāni sussitvā kāḷakāni uppajjiṃsu. Tato paṭṭhāyeva so kaṇhadīpāyano nāma
ahosi. So sabbarattiṃ tattheva nisīdi.
Punadivase ārakkhapurisā āgantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘anisāmetvāva me kata’’nti
vegena tattha gantvā ‘‘pabbajita, kasmā sūlaṃ nissāya nisinnosī’’ti dīpāyanaṃ pucchi. Mahārāja, imaṃ
tāpasaṃ rakkhanto nisinnomhi. Kiṃ pana tvaṃ mahārāja, imassa kārakabhāvaṃ vā akārakabhāvaṃ vā
ñatvā evaṃ kāresīti? So kammassa asodhitabhāvaṃ ācikkhi. Athassa so ‘‘mahārāja, raññā nāma
nisammakārinā bhavitabbaṃ, alaso gihī kāmabhogī na sādhū’’tiādīni vatvā dhammaṃ desesi. Rājā
maṇḍabyassa niddosabhāvaṃ ñatvā ‘‘sūlaṃ harathā’’ti āṇāpesi. Sūlaṃ harantā harituṃ na sakkhiṃsu.
Maṇḍabyo āha – ‘‘mahārāja, ahaṃ pubbe katakammadosena evarūpaṃ bhayaṃ sampatto, mama sarīrato
sūlaṃ harituṃ na sakkā, sace mayhaṃ jīvitaṃ dātukāmo, kakacaṃ āharāpetvā imaṃ sūlaṃ
cammasamaṃ chindāpehī’’ti. Rājā tathā kāresi. Antosarīre sūlo antoyeva ahosi. Tadā kira so sukhumaṃ
koviḷārasalākaṃ gahetvā makkhikāya vaccamaggaṃ pavesesi, taṃ tassa antosarīreyeva ahosi. So tena
kāraṇena amaritvā attano āyukkhayeneva mari, tasmā ayampi na mato. Rājā tāpase vanditvā khamāpetvā
ubhopi uyyāne vasāpento paṭijaggi, tato paṭṭhāya maṇḍabyo āṇimaṇḍabyo nāma jāto. So rājānaṃ
upanissāya tattheva vasi, dīpāyano pana tassa vaṇaṃ phāsukaṃ katvā attano gihisahāyamaṇḍabyassa
santikameva gato.
Taṃ paṇṇasālaṃ pavisantaṃ disvā eko puriso sahāyassa ārocesi. So sutvāva tuṭṭhacitto saputtadāro
bahū gandhamālatelaphāṇitādīni ādāya taṃ paṇṇasālaṃ gantvā dīpāyanaṃ vanditvā pāde dhovitvā
telena makkhetvā pānakaṃ pāyetvā āṇimaṇḍabyassa pavattiṃ suṇanto nisīdi. Athassa putto
yaññadattakumāro nāma caṅkamanakoṭiyaṃ geṇḍukena kīḷi, tatra cekasmiṃ vammike āsīviso vasati.
Kumārassa bhūmiyaṃ pahaṭageṇḍuko gantvā vammikabile āsīvisassa matthake pati. So ajānanto bile
hatthaṃ pavesesi. Atha naṃ kuddho āsīviso hatthe ḍaṃsi. So visavegena mucchito tattheva pati. Athassa

m ātāpitaro sappena ḍaṭṭ habh āva ṃ ñatv ā kum āraka ṃ ukkhipitv ā tāpasassa santika ṃ ā netv ā
pādamūle nipajjāpetvā ‘‘bhante, pabbajitā nāma osadhaṃ vā parittaṃ vā jānanti, puttakaṃ no ārogaṃ
karothā’’ti āhaṃsu. Ahaṃ osadhaṃ na jānāmi, nāhaṃ vejjakammaṃ karissāmīti. ‘‘Tena hi bhante,
imasmiṃ kumārake mettaṃ katvā saccakiriyaṃ karothā’’ti vutte tāpaso ‘‘sādhu, saccakiriyaṃ
karissāmī’’ti vatvā yaññadattassa sīse hatthaṃ ṭhapetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
62 . ‘‘ Satt āhamev āha ṃ pasannacitto, puññatthiko ācari ṃ brahmacariya ṃ ;
Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsa samādhikāni;
Akāmakovāpi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
Tattha athāparaṃ yaṃ carita nti tasmā sattāhā uttari yaṃ mama brahmacariyaṃ. Akāmakovāpīti
pabbajjaṃ anicchantoyeva. Etena saccena suvatthi hotūti sace atirekapaṇṇāsavassāni anabhirativāsaṃ
vasantena mayā kassaci anārocitabhāvo saccaṃ, etena saccena yaññadattakumārassa sotthibhāvo hotu,
jīvitaṃ paṭilabhatūti.
Athassa saha saccakiriyāya yaññadattassa thanappadesato uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ
pāvisi. Kumāro akkhīni ummīletvā mātāpitaro oloketvā ‘‘ammatātā’’ti vatvā parivattitvā nipajji. Athassa
pitaraṃ kaṇhadīpāyano āha – ‘‘mayā tāva mama balaṃ kataṃ, tvampi attano balaṃ karohī’’ti. So
‘‘ahampi saccakiriyaṃ karissāmī’’ti puttassa ure hatthaṃ ṭhapetvā dutiyaṃ gāthamāha –
63 . ‘‘Yasmā dānaṃ nābhinandiṃ kadāci, disvānahaṃ atithiṃ vāsakāle;
Na cāpi me appiyataṃ aveduṃ, bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca;
Akāmakovāpi ahaṃ dadāmi, etena saccena suvatthi hotu;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
Tattha vāsakāle ti vasanatthāya gehaṃ āgatakāle. Na cāpi me appiyataṃ avedu nti bahussutāpi
samaṇabrāhmaṇā ‘‘ayaṃ neva dānaṃ abhinandati na amhe’’ti imaṃ mama appiyabhāvaṃ neva jāniṃsu.
Ahañhi te piyacakkhūhiyeva olokemīti dīpeti. Etena saccenāti sace ahaṃ dānaṃ dadamāno vipākaṃ
asaddahitvā attano anicchāya dammi, anicchanabhāvaṃ mama pare na jānanti, etena saccena suvatthi
hotūti attho.
Evaṃ tassa saccakiriyāya saha kaṭito uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Kumāro uṭṭhāya
nisīdi, ṭhātuṃ pana na sakkoti. Athassa pitā mātaraṃ āha ‘‘bhadde, mayā attano balaṃ kataṃ, tvaṃ
idāni saccakiriyaṃ katvā puttassa uṭṭhāya gamanabhāvaṃ karohī’’ti. ‘‘Sāmi, atthi mayhaṃ ekaṃ
saccaṃ, tava pana santike kathetuṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Bhadde, yathā tathā me puttaṃ arogaṃ karohī’’ti.
Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā saccaṃ karontī tatiyaṃ gāthamāha –
64 . ‘‘Āsīviso tāta pahūtatejo, yo taṃ aḍaṃsī bilarā udicca;
Tasmiñca me appiyatāya ajja, pitarañca te natthi koci viseso;
Etena saccena suvatthi hotu, hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.
Tattha tātāti puttaṃ ālapati. Pahūtatejo ti balavaviso. Bilarāti vivarā, ayameva vā pāṭho. Udiccāti
uṭṭhahitvā, vammikabilato uṭṭhāyāti attho. Pitarañca te ti pitari ca te. Aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva
pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta, yaññadatta tasmiñca āsīvise tava pitari ca appiyabhāvena mayhaṃ koci
viseso natthi. Tañca pana appiyabhāvaṃ ṭhapetvā ajja mayā koci jānāpitapubbo nāma natthi, sace etaṃ
saccaṃ, etena saccena tava sotthi hotū’’ti.
Saha ca saccakiriyāya sabbaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Yaññadatto nibbisena sarīrena
uṭṭhāya kīḷituṃ āraddho. Evaṃ putte uṭṭhite maṇḍabyo dīpāyanassa ajjhāsayaṃ pucchanto catutthaṃ
gāthamāha –

65 . ‘‘ Sant ā dant āyeva paribbajanti, aññatra ka ṇhā natth ākāmar ūpā;
Dīpāyana kissa jigucchamāno, akāmako carasi brahmacariya’’nti.
Tassattho – ye keci khattiyādayo kāme pahāya idha loke pabbajanti, te aññatra kaṇhā bhavantaṃ
kaṇhaṃ ṭhapetvā aññe akāmarūpā nāma natthi, sabbe jhānabhāvanāya kilesānaṃ samitattā santā,
cakkhādīni dvārāni yathā nibbisevanāni honti, tathā tesaṃ damitattā dantā hutvā abhiratāva
brahmacariyaṃ caranti, tvaṃ pana bhante dīpāyana, kiṃkāraṇā tapaṃ jigucchamāno akāmako hutvā
brahmacariyaṃ carasi, kasmā puna na agārameva ajjhāvasasīti.
Athassa so kāraṇaṃ kathento pañcamaṃ gāthamāha –
66 . ‘‘Saddhāya nikkhamma punaṃ nivatto, so eḷamūgova bālo vatāyaṃ;
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako carāmi brahmacariyaṃ;
Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṃ, evampahaṃ puññakaro bhavāmī’’ti.
Tassattho – kaṇho kammañca phalañca saddahitvā tāva mahantaṃ vibhavaṃ pahāya agārā
nikkhamitvā yaṃ jahi, puna tadatthameva nivatto. So ayaṃ eḷamūgo gāmadārako viya bālo vatāti imaṃ
vādaṃ jigucchamāno ahaṃ attano hirottappabhedabhayena anicchamānopi brahmacariyaṃ carāmi.
Kiñca bhiyyo pabbajjāpuññañca nāmetaṃ viññūhi buddhādīhi pasatthaṃ, tesaṃyeva ca sataṃ
nivāsaṭṭhānaṃ. Evaṃ imināpi kāraṇena ahaṃ puññakaro bhavāmi, assumukhopi rudamāno
brahmacariyaṃ carāmiyevāti.
Evaṃ so attano ajjhāsayaṃ kathetvā puna maṇḍabyaṃ pucchanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
67 .
‘‘ Sama ṇe tuva ṃ br āhma ṇe addhike ca, santappay āsi annap ānena bhikkha ṃ ;
Opānabhūtaṃva gharaṃ tava yidaṃ, annena pānena upetarūpaṃ;
Atha kissa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāsī’’ti.
Tattha bhikkha nti bhikkhāya carantānaṃ bhikkhañca sampādetvā dadāsi. Opānabhūtaṃvāti
catumahāpathe khatasādhāraṇapokkharaṇī viya.
Tato maṇḍabyo attano ajjhāsayaṃ kathento sattamaṃ gāthamāha –
68 .
‘‘ Pitaro ca me āsu ṃ pit āmah ā ca, saddh ā ahu ṃ dānapat ī vadaññ ū;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, māhaṃ kule antimagandhano ahuṃ;
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāmī’’ti.
Tattha ‘‘āsu’’nti padassa ‘‘saddhā’’ti iminā sambandho, saddhā ahesunti attho. Ahu nti saddhā
hutvā tato uttari dānajeṭṭhakā ceva ‘‘detha karothā’’ti vuttavacanassa atthajānanakā ca ahesuṃ. Taṃ
kullavatta nti taṃ kulavattaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Māhaṃ kule antimagandhano
ahu nti ‘‘ahaṃ attano kule sabbapacchimako ceva kulapalāpo ca mā ahu’’nti sallakkhetvā etaṃ
‘‘kulaantimo kulapalāpo’’ti vādaṃ jigucchamāno dānaṃ anicchantopi idaṃ dānaṃ dadāmīti dīpeti.
Evañca pana vatvā maṇḍabyo attano bhariyaṃ pucchamāno aṭṭhamaṃ gāthamāha –
69 . ‘‘Dahariṃ kumāriṃ asamatthapaññaṃ, yaṃ tānayiṃ ñātikulā sugatte;
Na cāpi me appiyataṃ avedi, aññatra kāmā paricārayantā;
Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, saṃvāsadhammo ahu evarūpo’’ti.
Tattha asamatthapañña nti kuṭumbaṃ vicāretuṃ appaṭibalapaññaṃ atitaruṇiññeva samānaṃ. Yaṃ
tānayi nti ya ṃ ta ṃ ā nayi ṃ , aha ṃ daharimeva sam āna ṃ ta ṃ ñātikulato ānesinti vutta ṃ hoti. Aññatra

kām ā paric ārayant āti ettaka ṃ kāla ṃ vin ā kāmena anicch āya ma ṃ paric ārayant āpi attano
appiyataṃ maṃ na jānāpesi, sampiyāyamānarūpāva paricari. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena. Bhotīti
taṃ ālapati. Evarūpo ti āsīvisasamānapaṭikūlabhāvena mayā saddhiṃ tava saṃvāsadhammo evarūpo
piyasaṃvāso viya kathaṃ jātoti.
Athassa sā kathentī navamaṃ gāthamāha –
70 .
‘‘ Ā rā dūre nayidha kad āci atthi, parampar ā nāma kule imasmi ṃ ;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamānā, māhaṃ kule antimagandhinī ahuṃ;
Etassa vādassa jigucchamānā, akāmikā paddhacarāmhi tuyha’’nti.
Tattha ārā dūre ti aññamaññavevacanaṃ. Atidūreti vā dassentī evamāha. Idhāti nipātamattaṃ, na
kadācīti attho. Paramparāti purisaparamparā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sāmi, imasmiṃ amhākaṃ ñātikule
dūrato paṭṭhāya yāva sattamā kulaparivaṭṭā purisaparamparā nāma na kadāci atthi, ekitthiyāpi sāmikaṃ
chaḍḍetvā añño puriso gahitapubbo nāma natthīti. Taṃ kullavatta nti ahampi taṃ kulavattaṃ
kulapaveṇiṃ anuvattamānā attano kule pacchimikā palālabhūtā mā ahunti sallakkhetvā etaṃ kulaantimā
kulagandhinīti vādaṃ jigucchamānā akāmikāpi tuyhaṃ paddhacarāmhi veyyāvaccakārikā
pādaparicārikā jātāmhīti.
Evañca pana vatvā ‘‘mayā sāmikassa santike abhāsitapubbaṃ guyhaṃ bhāsitaṃ, kujjheyyapi me
ayaṃ, amhākaṃ kulūpakatāpasassa sammukheyeva khamāpessāmī’’ti cintetvā khamāpentī dasamaṃ
gāthamāha –
71 .
‘‘ Ma ṇḍ abya bh āsi ṃ yamabh āsaneyya ṃ , ta ṃ khamyata ṃ puttakahetu majja;
Puttapemā na idha paratthi kiñci, so no ayaṃ jīvati yaññadatto’’ti.
Tattha taṃ khamyata nti taṃ khamayatu. Puttakahetu majjāti taṃ mama bhāsitaṃ ajja imassa
puttassa hetu khamayatu. So no aya nti yassa puttassa kāraṇā mayā etaṃ bhāsitaṃ, so no putto jīvati,
imassa jīvitalābhabhāvena me khama sāmi, ajjato paṭṭhāya tava vasavattinī bhavissāmīti.
Atha naṃ maṇḍabyo ‘‘uṭṭhehi bhadde, khamāmi te, ito pana paṭṭhāya mā pharusacittā ahosi,
ahampi te appiyaṃ na karissāmī’’ti āha. Bodhisatto maṇḍabyaṃ āha – ‘‘āvuso, tayā dussaṅgharaṃ
dhanaṃ saṅgharitvā kammañca phalañca asaddahitvā dānaṃ dadantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya
dānaṃ saddahitvā dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā bodhisattaṃ āha – ‘‘bhante, tayā amhākaṃ
dakkhiṇeyyabhāve ṭhatvā anabhiratena brahmacariyaṃ carantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya idāni
yathā tayi katakārā mahapphalā honti, evaṃ cittaṃ pasādetvā suddhacitto abhirato hutvā brahmacariyaṃ
carāhī’’ti. Te mahāsattaṃ vanditvā uṭṭhāya agamaṃsu. Tato paṭṭhāya bhariyā sāmike sasnehā ahosi,
maṇḍabyo pasannacitto saddhāya dānaṃ adāsi. Bodhisatto anabhiratiṃ vinodetvā jhānābhiññaṃ
uppādetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne
ukkaṇṭhito bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā maṇḍabyo ānando ahosi, bhariyā visākhā, putto
rāhulo, āṇimaṇḍabyo sāriputto, kaṇhadīpāyano pana ahameva ahosinti.
Kaṇhadīpāyanajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.
[445] 7. Nigrodhajātakavaṇṇanā
Na vāhametaṃ jānāmīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi.
Ekadivasañhi bhikkhū tena ‘‘āvuso devadatta, satthā tava bahūpakāro, tvañhi satthāraṃ nissāya
pabbajjaṃ labhi upasampadaṃ labhi, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhi, jhānaṃ uppādesi,
lābhasakkāropi te dasabalasseva santako’’ti bhikkhūhi vutte tiṇasalākaṃ ukkhipitvā ‘‘ettakampi

sama ṇena gotamena mayha ṃ kata ṃ gu ṇaṃ na pass ām ī’’ ti vutte dhammasabh āya ṃ katha ṃ
samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā
‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto akataññū mittadubbhī’’ti vatvā tehi
yācito atītaṃ āhari.
Atīte rājagahe magadhamahārājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā rājagahaseṭṭhi attano puttassa
janapadase ṭṭhino dhītaraṃ ānesi, sā vañjhā ahosi. Athassā aparabhāge sakkāro parihāyi. ‘‘Amhākaṃ
puttassa gehe vañjhitthiyā vasantiyā kathaṃ kulavaṃso vaḍḍhissatī’’ti yathā sā suṇāti, evampi kathaṃ
samuṭṭhāpenti. Sā taṃ sutvā ‘‘hotu gabbhiniālayaṃ katvā ete vañcessāmī’’ti cintetvā attano atthacārikaṃ
dhātiṃ āha ‘‘amma, gabbhiniyo nāma kiñca kiñca karontī’’ti gabbhiniparihāraṃ pucchitvā utunikāle
paṭicchādetvā ambilādirucikā hutvā hatthapādānaṃ uddhumāyanakāle hatthapādapiṭṭhiyo koṭṭāpetvā
bahalaṃ kāresi, divase divasepi pilotikāveṭhanena ca udaravaḍḍhanaṃ vaḍḍhesi, thanamukhāni kāḷāni
kāresi, sarīrakiccaṃ karontīpi aññatra tassā dhātiyā aññesaṃ sammukhaṭṭhāne na karoti. Sāmikopissā
gabbhaparihāraṃ adāsi. Evaṃ nava māse vasitvā ‘‘idāni janapade pitu gharaṃ gantvā vijāyissāmī’’ti
sasure āpucchitvā rathamāruhitvā mahantena parivārena rājagahā nikkhamitvā maggaṃ paṭipajji. Tassā
pana purato eko sattho gacchati. Satthena vasitvā gataṭṭhānaṃ esā pātarāsakāle pāpuṇāti.
Athekadivasaṃ tasmiṃ satthe ekā duggatitthī rattiyā ekasmiṃ nigrodhamūle puttaṃ vijāyitvā
pātova satthe gacchante ‘‘ahaṃ vinā satthena gantuṃ na sakkhissāmi, sakkā kho pana jīvantiyā puttaṃ
labhitu’’nti nigrodhamūlajāle jalābuñceva gabbhamalañca attharitvā puttaṃ chaṭṭetvā agamāsi.
Dārakassapi devatā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. So hi na yo vā so vā, bodhisattoyeva. So pana tadā tādisaṃ
paṭisandhiṃ gaṇhi. Itarā pātarāsakāle taṃ ṭhānaṃ patvā ‘‘sarīrakiccaṃ karissāmī’’ti tāya dhātiyā
saddhiṃ nigrodhamūlaṃ gatā suvaṇṇavaṇṇaṃ dārakaṃ disvā ‘‘amma, nipphannaṃ no kicca’’nti
pilotikāyo apanetvā ucchaṅgapadesaṃ lohitena ca gabbhamalena ca makkhetvā attano gabbhavuṭṭhānaṃ
ārocesi. Tāvadeva naṃ sāṇiyā parikkhipitvā haṭṭhatuṭṭho saparijano rājagahaṃ paṇṇaṃ pesesi. Athassā
sassusasurā vijātakālato paṭṭhāya ‘‘pitu kule kiṃ karissati, idheva āgacchatū’’ti pesayiṃsu. Sā
paṭinivattitvā rājagahameva pāvisi. Tattha taṃ sampaṭicchitvā dārakassa nāmaṃ karontā nigrodhamūle
jātattā ‘‘nigrodhakumāro’’ti nāmaṃ kariṃsu. Taṃ divasaññeva anuseṭṭhisuṇisāpi vijāyanatthāya
kulagharaṃ gacchantī antarāmagge ekissā rukkhasākhāya heṭṭhā puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘sākhakumāro’’ti
nāmaṃ kariṃsu. Taṃ divasaññeva seṭṭhiṃ nissāya vasantassa tunnakārassa bhariyāpi pilotikantare
puttaṃ vijāyi, tassa ‘‘pottiko’’ti nāmaṃ kariṃsu.
Mahāseṭṭhi ubhopi te dārake ‘‘nigrodhakumārassa jātadivasaññeva jātā’’ti āṇāpetvā teneva saddhiṃ
saṃvaḍḍhesi. Te ekato vaḍḍhitvā vayappattā takkasilaṃ gantvā sippaṃ uggaṇhiṃsu. Ubhopi seṭṭhiputtā
ācariyassa dve sahassāni adaṃsu. Nigrodhakumāro pottikassa attano santike sippaṃ paṭṭhapesi. Te
nipphannasippā ācariyaṃ āpucchitvā nikkhantā ‘‘janapadacārikaṃ carissāmā’’ti anupubbena bārāṇasiṃ
patvā ekasmiṃ rukkhamūle nipajjiṃsu. Tadā bārāṇasirañño kālakatassa sattamo divaso, ‘‘sve
phussarathaṃ yojessāmā’’ti nagare bheriṃ carāpesuṃ. Tesupi sahāyesu rukkhamūle nipajjitvā
niddāyantesu pottiko paccūsakāle uṭṭhāya nigrodhakumārassa pāde parimajjanto nisīdi. Tasmiṃ rukkhe
vutthakukkuṭesu uparikukkuṭo heṭṭhākukkuṭassa sarīre vaccaṃ pātesi. Atha naṃ so ‘‘kenetaṃ pātita’’nti
āha. ‘‘Samma, mā kujjhi, mayā ajānantena pātita’’nti āha. ‘‘Are, tvaṃ mama sarīraṃ attano
vaccaṭṭhānaṃ maññasi, kiṃ mama pamāṇaṃ na jānāsī’’ti. Atha naṃ itaro ‘‘are tvaṃ ‘ajānantena me
kata’nti vuttepi kujjhasiyeva, kiṃ pana te pamāṇa’’nti āha. ‘‘Yo maṃ māretvā maṃsaṃ khādati, so
pātova sahassaṃ labhati, tasmā ahaṃ mānaṃ karomī’’ti. Atha naṃ itaro ‘‘are ettakamattena tvaṃ
mānaṃ karosi, maṃ pana māretvā yo thūlamaṃsaṃ khādati, so pātova rājā hoti, yo majjhimamaṃsaṃ
khādati, so senāpati, yo aṭṭhinissitaṃ khādati, so bhaṇḍāgāriko hotī’’ti āha.
Pottiko tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘kiṃ no sahassena, rajjameva vara’’nti saṇikaṃ rukkhaṃ abhiruhitvā
uparisayitakukkuṭaṃ gahetvā māretvā aṅgāre pacitvā thūlamaṃsaṃ nigrodhassa adāsi,
majjhimamaṃsaṃ sākhassa adāsi, aṭṭhimaṃsaṃ attanā khādi. Khāditvā pana ‘‘samma nigrodha, tvaṃ
ajja rājā bhavissasi, samma sākha, tvaṃ senāpati bhavissasi, ahaṃ pana bhaṇḍāgāriko bhavissāmī’’ti

vatv ā ‘‘ katha ṃ jānāsī’’ ti pu ṭṭ ho ta ṃ pavatti ṃ ā rocesi. Te tayopi jan ā pātar āsavel āya b ārāṇ asi ṃ
pavisitvā ekassa brāhmaṇassa gehe sappisakkarayuttaṃ pāyāsaṃ bhuñjitvā nagarā nikkhamitvā
uyyānaṃ pavisiṃsu. Nigrodhakumāro silāpaṭṭe nipajji, itare dve bahi nipajjiṃsu. Tasmiṃ samaye pañca
rājakakudhabhaṇḍāni anto ṭhapetvā phussarathaṃ vissajjesuṃ. Tattha vitthārakathā mahājanakajātake
(jā. 2.22.123 ādayo) āvi bhavissati. Phussaratho uyyānaṃ gantvā nivattitvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi.
Purohito ‘‘uyyāne puññavatā sattena bhavitabba’’nti uyyānaṃ pavisitvā kumāraṃ disvā pādantato
sāṭakaṃ apanetvā pādesu lakkhaṇāni upadhāretvā ‘‘tiṭṭhatu bārāṇasiyaṃ rajjaṃ, sakalajambudīpassa
adhipatirājā bhavituṃ yutto’’ti sabbatālāvacare paggaṇhāpesi. Nigrodhakumāro pabujjhitvā mukhato
sāṭakaṃ apanetvā mahājanaṃ oloketvā parivattitvā nipanno thokaṃ vītināmetvā silāpaṭṭe pallaṅkena
nisīdi. Atha naṃ purohito jaṇṇunā patiṭṭhāya ‘‘rajjaṃ te deva pāpuṇātī’’ti vatvā ‘‘‘sādhū’’ti vutte
tattheva ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñci. So rajjaṃ patvā sākhassa senāpatiṭṭhānaṃ datvā mahantena
sakkārena nagaraṃ pāvisi, pottikopi tehi saddhiññeva agamāsi. Tato paṭṭhāya mahāsatto bārāṇasiyaṃ
dhammena rajjaṃ kāresi.
So ekadivasaṃ mātāpitūnaṃ saritvā sākhaṃ āha – ‘‘samma, na sakkā mātāpitūhi vinā vattituṃ,
mahantena parivārena gantvā mātāpitaro no ānehī’’ti. Sākho ‘‘na me tattha gamanakammaṃ atthī’’ti
paṭikkhipi. Tato pottikaṃ āṇāpesi. So ‘‘sādhū’’ti tattha gantvā nigrodhassa mātāpitaro ‘‘putto vo rajje
patiṭṭhito, etha gacchāmā’’ti āha. Te ‘‘atthi no tāva vibhavamattaṃ, alaṃ tattha gamanenā’’ti
paṭikkhipiṃsu. Sākhassapi mātāpitaro avoca, tepi na icchiṃsu. Attano mātāpitaro avoca, ‘‘mayaṃ tāta
tunnakārakammena jīvissāma ala’’nti paṭikkhipiṃsu. So tesaṃ manaṃ alabhitvā bārāṇasimeva
paccāgantvā ‘‘senāpatissa ghare maggakilamathaṃ vinodetvā pacchā nigrodhasahāyaṃ passissāmī’’ti
cintetvā tassa nivesanadvāraṃ gantvā ‘‘sahāyo kira te pottiko nāma āgatoti senāpatissa ārocehī’’ti
dovārikaṃ āha, so tathā akāsi. Sākho pana ‘‘ayaṃ mayhaṃ rajjaṃ adatvā sahāyanigrodhassa adāsī’’ti
tasmiṃ veraṃ bandhi. So taṃ kathaṃ sutvāva kuddho āgantvā ‘‘ko imassa sahāyo ummattako dāsiputto,
gaṇhatha na’’nti vatvā hatthapādajaṇṇukapparehi koṭṭāpetvā gīvāyaṃ gāhāpetvā nīharāpesi.
So cintesi ‘‘sākho mama santikā senāpatiṭṭhānaṃ labhitvā akataññū mittadubbhī, maṃ koṭṭāpetvā
nīharāpesi, nigrodho pana paṇḍito kataññū sappuriso, tasseva santikaṃ gamissāmī’’ti. So rājadvāraṃ
gantvā ‘‘deva, pottiko kira nāma te sahāyo dvāre ṭhito’’ti rañño ārocāpesi. Rājā pakkosāpetvā taṃ
āgacchantaṃ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggantvā paṭisanthāraṃ katvā massukammādīni kārāpetvā
sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitena paribhuttanānaggarasabhojanena tena saddhiṃ sukhanisinno mātāpitūnaṃ
pavattiṃ pucchitvā anāgamanabhāvaṃ suṇi. Sākhopi ‘‘pottiko maṃ rañño santike paribhindeyya, mayi
pana gate kiñci vattuṃ na sakkhissatī’’ti tattheva agamāsi. Pottiko tassa santikeyeva rājānaṃ āmantetvā
‘‘deva, ahaṃ maggakilanto ‘sākhassa gehaṃ gantvā vissamitvā idhāgamissāmī’ti agamiṃ. Atha maṃ
sākho ‘nāhaṃ taṃ jānāmī’ti vatvā koṭṭāpetvā gīvāyaṃ gāhāpetvā nīharāpesīti saddaheyyāsi tvaṃ eta’’nti
vatvā tisso gāthā abhāsi –
72 . ‘‘Na vāhametaṃ jānāmi, ko vāyaṃ kassa vāti vā;
Yathā sākho vadi eva, nigrodha kinti maññasi.
73 . ‘‘Tato galavinītena, purisā nīhariṃsu maṃ;
Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṃkarā.
74 . ‘‘Etādisaṃ dummatinā, akataññuna dubbhinā;
Kataṃ anariyaṃ sākhena, sakhinā te janādhipā’’ti.
Tattha kinti maññasīti yathā maṃ sākho acari, kiṃ tvampi evameva maññasi, udāhu aññathā
maññasi, maṃ sākho evaṃ vadeyyāti saddahasi, taṃ na saddahasīti adhippāyo. Galavinītenāti
galaggāhena. Dubbhināti mittadubbhinā.
Ta ṃ sutv ā nigrodho catasso g āth ā abh āsi –

75 . ‘‘ Na v āhameta ṃ jānāmi, napi me koci sa ṃsati;
Yaṃ me tvaṃ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṃ kataṃ.
76 . ‘‘Sakhīnaṃ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṃ;
Tvaṃ nosissariyaṃ dātā, manussesu mahantataṃ;
Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṃsayo.
77 .
‘‘ Yath āpi bījamaggimhi, ḍayhati na vir ūhati;
Evaṃ kataṃ asappurise, nassati na virūhati.
78 . ‘‘ Kataññumhi ca posamhi, s īlavante ariyavuttine;
Sukhette viya bījāni, kataṃ tamhi na nassatī’’ti.
Tattha saṃsatīti ācikkhati. Kāraṇaṃ kata nti ākaḍḍhanavikaḍḍhanapothanakoṭṭanasaṅkhātaṃ
kāraṇaṃ katanti attho. Sakhīnaṃ sājīvakaro ti samma, pottika tvaṃ sahāyakānaṃ suājīvakaro jīvikāya
uppādetā. Mama sākhassa cūbhaya nti mayhañca sākhassa ca ubhinnampi sakhīnanti attho. Tvaṃ
nosissariya nti tvaṃ no asi issariyaṃ dātā, tava santikā imā sampattī amhehi laddhā. Mahantata nti
mahantabhāvaṃ.
Evañca pana vatvā ettakaṃ kathente nigrodhe sākho tattheva aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā ‘‘sākha imaṃ
pottikaṃ sañjānāsī’’ti pucchi. So tuṇhī ahosi. Athassa rājā daṇḍaṃ āṇāpento aṭṭhamaṃ gāthamāha –
79 . ‘‘Imaṃ jammaṃ nekatikaṃ, asappurisacintakaṃ;
Hanantu sākhaṃ sattīhi, nāssa icchāmi jīvita’’nti.
Tattha jamma nti lāmakaṃ. Nekatika nti vañcakaṃ.
Taṃ sutvā pottiko ‘‘mā esa bālo maṃ nissāya nassatū’’ti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
80 .
‘‘ Khamatassa mah ārāja, p āṇā na pa ṭiānay ā;
Khama deva asappurisassa, nāssa icchāmahaṃ vadha’’nti.
Tattha khamatassāti khamataṃ assa, etassa asappurisassa khamathāti attho. Na paṭiānayāti
matassa nāma pāṇā paṭiānetuṃ na sakkā.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā sākhassa khami, senāpatiṭṭhānampi pottikasseva dātukāmo ahosi, so pana
na icchi. Athassa sabbasenānīnaṃ vicāraṇārahaṃ bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ nāma adāsi. Pubbe kiretaṃ
ṭhānantaraṃ nāhosi, tato paṭṭhāya jātaṃ. Aparabhāge pottiko bhaṇḍāgāriko puttadhītāhi vaḍḍhamāno
attano puttadhītānaṃ ovādavasena osānagāthamāha –
81 . ‘‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvita’’nti.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, devadatto pubbepi akataññūyevā’’ti
vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sākho devadatto ahosi, pottiko ānando, nigrodho pana ahameva
ahosi’’nti.
Nigrodhajātakavaṇṇanā sattamā.
[446] 8. Takkalajātakavaṇṇanā
Na takkal ā santi na āluv ānīti ida ṃ satth ā jetavane viharanto eka ṃ pituposaka ṃ up āsaka ṃ

ārabbha kathesi. So kira daliddakule pacc ājāto m ātari k ālakat āya p ātova u ṭṭ hāya
dantakaṭṭhamukhodakadānādīni karonto bhatiṃ vā kasiṃ vā katvā laddhavibhavānurūpena
yāgubhattādīni sampādetvā pitaraṃ posesi. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tāta, tvaṃ ekakova anto ca bahi ca
kattabbaṃ karosi, ekaṃ te kuladārikaṃ ānessāmi, sā te gehe kattabbaṃ karissatī’’ti. ‘‘Tāta, itthiyo nāma
gharaṃ āgatā neva mayhaṃ, na tumhākaṃ cittasukhaṃ karissanti, mā evarūpaṃ cintayittha, ahaṃ
yāvajīvaṃ tumhe posetvā tumhākaṃ accayena jānissāmī’’ti. Athassa pitā anicchamānasseva ekaṃ
kumārikaṃ ānesi. Sā sasurassa ca sāmikassa ca upakārikā ahosi nīcavutti. Sāmikopissā ‘‘mama pitu
upakārikā’’ti tussitvā laddhaṃ laddhaṃ manāpaṃ āharitvā deti, sāpi taṃ sasurasseva upanāmesi. Sā
aparabhāge cintesi ‘‘mayhaṃ sāmiko laddhaṃ laddhaṃ pitu adatvā mayhameva deti, addhā pitari
nisneho jāto, imaṃ mahallakaṃ ekenupāyena mama sāmikassa paṭikkūlaṃ katvā gehā
nikkaḍḍhāpessāmī’’ti.
Sā tato paṭṭhāya udakaṃ atisītaṃ vā accuṇhaṃ vā, āhāraṃ atiloṇaṃ vā aloṇaṃ vā, bhattaṃ
uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vāti evamādīni tassa kodhuppattikāraṇāni katvā tasmiṃ kujjhante ‘‘ko imaṃ
mahallakaṃ upaṭṭhātuṃ sakkhissatī’’ti pharusāni vatvā kalahaṃ vaḍḍhesi. Tattha tattha kheḷapiṇḍādīni
chaḍḍetvāpi sāmikaṃ ujjhāpesi ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhati, imasmiṃ
gehe pitaraṃ vā vasāpehi maṃ vā’’ti. Atha naṃ so ‘‘bhadde, tvaṃ daharā yattha katthaci jīvituṃ
sakkhissasi, mayhaṃ pitā mahallako, tvaṃ tassa asahantī imamhā gehā nikkhamā’’ti āha. Sā bhītā ‘‘ito
paṭṭhāya evaṃ na karissāmī’’ti sasurassa pādesu patitvā khamāpetvā pakatiniyāmeneva paṭijaggituṃ
ārabhi. Atha so upāsako purimadivasesu tāya ubbāḷho satthu santikaṃ dhammassavanāya agantvā tassā
pakatiyā patiṭṭhitakāle agamāsi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ, upāsaka, sattaṭṭha divasāni dhammassavanāya
nāgatosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ kathesi. Satthā ‘‘idāni tāva tassā kathaṃ aggahetvā pitaraṃ na
nīharāpesi, pubbe pana etissā kathaṃ gahetvā pitaraṃ āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ
pakkhipitvā māraṇakāle ahaṃ sattavassiko hutvā mātāpitūnaṃ guṇaṃ kathetvā pitughātakakammā
nivāresiṃ, tadā tvaṃ mama kathaṃ sutvā tava pitaraṃ yāvajīvaṃ paṭijaggitvā saggaparāyaṇo jāto,
svāyaṃ mayā dinno ovādo bhavantaragatampi na vijahati, iminā kāraṇena tassā kathaṃ aggahetvā idāni
tayā pitā na nīhaṭo’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente aññatarasmiṃ kāsigāme ekassa kulassa ghare
ekaputtako ahosi nāmena saviṭṭhako nāma. So mātāpitaro paṭijagganto aparabhāge mātari kālakatāya
pitaraṃ posesīti sabbaṃ vatthu paccuppannavatthuniyāmeneva kathetabbaṃ. Ayaṃ panettha viseso.
Tadā sā itthī ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhatī’’ti vatvā ‘‘sāmi, pitā te caṇḍo
pharuso niccaṃ kalahaṃ karoti, jarājiṇṇo byādhipīḷito na cirasseva marissati, ahañca etena saddhiṃ
ekagehe vasituṃ na sakkomi, sayampesa katipāhena marissatiyeva, tvaṃ etaṃ āmakasusānaṃ netvā
āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā kuddālena sīsaṃ chinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari
paṃsunā chādetvā āgacchāhī’’ti āha. So tāya punappunaṃ vuccamāno ‘‘bhadde, purisamāraṇaṃ nāma
bhāriyaṃ, kathaṃ naṃ māressāmī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ te upāyaṃ ācikkhissāmī’’ti. ‘‘Ācikkha tāvā’’ti.
‘‘Sāmi, tvaṃ paccūsakāle pitu nisinnaṭṭhānaṃ gantvā yathā sabbe suṇanti, evaṃ mahāsaddaṃ katvā
‘tāta, asukagāme tumhākaṃ uddhāraṇako atthi, mayi gate na deti, tumhākaṃ accayena na dassateva, sve
yānake nisīditvā pātova gacchissāmā’ti vatvā tena vuttavelāyameva uṭṭhāya yānakaṃ yojetvā tattha
nisīdāpetvā āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā corehi acchinnasaddaṃ katvā māretvā āvāṭe
pakkhipitvā sīsaṃ chinditvā nhāyitvā āgacchā’’ti.
Saviṭṭhako ‘‘atthesa upāyo’’ti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā yānakaṃ gamanasajjaṃ akāsi. Tassa
paneko sattavassiko putto atthi paṇḍito byatto. So mātu vacanaṃ sutvā ‘‘mayhaṃ mātā pāpadhammā
pitaraṃ me pitughātakammaṃ kāreti, ahaṃ imassa pitughātakammaṃ kātuṃ na dassāmī’’ti saṇikaṃ
gantvā ayyakena saddhiṃ nipajji. Saviṭṭhakopi itarāya vuttavelāya yānakaṃ yojetvā ‘‘ehi, tāta,
uddhāraṃ sodhessāmā’’ti pitaraṃ yānake nisīdāpesi. Kumāropi paṭhamataraṃ yānakaṃ abhiruhi.
Saviṭṭhako taṃ nivāretuṃ asakkonto teneva saddhiṃ āmakasusānaṃ gantvā pitarañca kumārakena
saddhiṃ ekamante ṭhapetvā sayaṃ otaritvā kuddālapiṭakaṃ ādāya ekasmiṃ paṭicchannaṭṭhāne
caturass āvāṭ aṃ kha ṇitu ṃ ā rabhi. Kum ārako otaritv ā tassa santika ṃ gantv ā aj ānanto viya katha ṃ

samu ṭṭ hāpetv ā pa ṭhama ṃ gātham āha –
82 . ‘‘Na takkalā santi na āluvāni, na biḷāliyo na kaḷambāni tāta;
Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsu’’nti.
Tattha na takkalā santīti piṇḍālukandā na santi. Āluvānīti āluvakandā. Biḷāliyo ti biḷārivallikandā.
Kaḷambānīti tālakandā.
Athassa pitā dutiyaṃ gāthamāha –
83 . ‘‘Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho;
Tamajjahaṃ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṃ jīvitaṃ rocayāmī’’ti.
Tattha anekabyādhīhīti anekehi byādhīhi uppannena dukkhena phuṭṭho. Na hissa ta nti ahañhi
tassa tava pitāmahassa taṃ dujjīvitaṃ na icchāmi, ‘‘evarūpā jīvitā maraṇamevassa vara’’nti maññamāno
taṃ sobbhe nikhaṇissāmīti.
Taṃ sutvā kumāro upaḍḍhaṃ gāthamāha –
84 . ‘‘Saṅkappametaṃ paṭiladdha pāpakaṃ, accāhitaṃ kamma karosi ludda’’nti.
Tassattho – tāta, tvaṃ ‘‘pītaraṃ dukkhā pamocessāmī’’ti maraṇadukkhena yojento etaṃ pāpakaṃ
saṅkappaṃ paṭiladdhā tassa ca saṅkappavasena hitaṃ atikkamma ṭhitattā accāhitaṃ kammaṃ karosi
luddanti.
Evañca pana vatvā kumāro pitu hatthato kuddālaṃ gahetvā avidūre aññataraṃ āvāṭaṃ khaṇituṃ
ārabhi. Atha naṃ pitā upasaṅkamitvā ‘‘kasmā, tāta, āvāṭaṃ khaṇasī’’ti pucchi. So tassa kathento tatiyaṃ
gāthamāha –
‘‘Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṃ, etādisaṃ kamma jarūpanīto;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbhe’’ti.
Tassattho – tāta, ahampi etasmiṃ sobbhe taṃ mahallakakāle nikhaṇissāmi, iti kho tāta, mayāpi kate
imasmiṃ sobbhe tuvaṃ jarūpanīto etādisaṃ kammaṃ paṭilacchase, yaṃ etaṃ tayā pavattitaṃ
kulavattaṃ, taṃ anuvattamāno vayappatto bhariyāya saddhiṃ vasanto ahampi taṃ nikhaṇissāmi
sobbheti.
Athassa pitā catutthaṃ gāthamāha –
85 .
‘‘ Pharus āhi v ācāhi pakubbam āno, āsajja ma ṃ tva ṃ vadase kum āra;
Putto mamaṃ orasako samāno, ahītānukampī mama tvaṃsi puttā’’ti.
Tattha pakubbamāno ti abhibhavanto. Āsajjāti ghaṭṭetvā.
Evaṃ vutte paṇḍitakumārako ekaṃ paṭivacanagāthaṃ, dve udānagāthāti tisso gāthā abhāsi –
86 . ‘‘Na tāhaṃ tāta ahitānukampī, hitānukampī te ahampi tāta;
Pāpañca taṃ kamma pakubbamānaṃ, arahāmi no vārayituṃ tato.
87 . ‘‘Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, adūsake hiṃsati pāpadhammo;
Kāyassa bhed ā abhisampar āya ṃ, asa ṃsaya ṃ so niraya ṃ upeti.

88 . ‘‘ Yo m ātara ṃ vā pitara ṃ savi ṭṭ ha, annena p ānena upa ṭṭ hah āti;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so sugatiṃ upetī’’ti. –
Imaṃ pana puttassa dhammakathaṃ sutvā pitā aṭṭhamaṃ gāthamāha –
89 . ‘‘Na me tvaṃ putta ahitānukampī, hitānukampī me tvaṃsi putta;
Ahañca taṃ mātarā vuccamāno, etādisaṃ kamma karomi ludda’’nti.
Tattha ahañca taṃ mātarāti ahañca te mātarā, ayameva vā pāṭho.
Taṃ sutvā kumāro ‘‘tāta, itthiyo nāma uppanne dose aniggayhamānā punappunaṃ pāpaṃ karonti,
mama mātā yathā puna evarūpaṃ na karoti, tathā naṃ paṇāmetuṃ vaṭṭatī’’ti navamaṃ gāthamāha –
90 . ‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
Niddhāpaye tañca sakā agārā, aññampi te sā dukhamāvaheyyā’’ti.
Saviṭṭhako paṇḍitaputtassa kathaṃ sutvā somanassajāto hutvā ‘‘gacchāma, tātā’’ti saddhiṃ puttena
ca pitarā ca yānake nisīditvā pāyāsi. Sāpi kho anācārā ‘‘nikkhantā no gehā kāḷakaṇṇī’’ti haṭṭhatuṭṭhā
allagomayena gehaṃ upalimpetvā pāyāsaṃ pacitvā āgamanamaggaṃ olokentī te āgacchante disvā
‘‘nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna gahetvā āgato’’ti kujjhitvā ‘‘are nikatika, nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna
ādāya āgatosī’’ti paribhāsi. Saviṭṭhako kiñci avatvā yānakaṃ mocetvā ‘‘anācāre kiṃ vadesī’’ti taṃ
sukoṭṭitaṃ koṭṭetvā ‘‘ito paṭṭhāya mā imaṃ gehaṃ pāvisī’’ti pāde gahetvā nikkaḍḍhi. Tato pitarañca
puttañca nhāpetvā sayampi nhāyitvā tayopi pāyāsaṃ paribhuñjiṃsu. Sāpi pāpadhammā katipāhaṃ
aññasmiṃ gehe vasi. Tasmiṃ kāle putto pitaraṃ āha – ‘‘tāta, mama mātā ettakena na bujjhati, tumhe
mama mātu maṅkubhāvakaraṇatthaṃ ‘asukagāmake mama mātuladhītā atthi, sā mayhaṃ pitarañca
puttañca mañca paṭijaggissati, taṃ ānessāmī’ti vatvā mālāgandhādīni ādāya yānakena nikkhamitvā
khettaṃ anuvicaritvā sāyaṃ āgacchathā’’ti. So tathā akāsi.
Paṭivissakakule itthiyo ‘‘sāmiko kira te aññaṃ bhariyaṃ ānetuṃ asukagāmaṃ nāma gato’’ti tassā
ācikkhiṃsu. Sā ‘‘dānimhi naṭṭhā, natthi me puna okāso’’ti bhītā tasitā hutvā ‘‘puttameva yācissāmī’’ti
paṇḍitaputtassa santikaṃ gantvā tassa pādesu patitvā ‘‘tāta, taṃ ṭhapetvā añño mama paṭisaraṇaṃ natthi,
ito paṭṭhāya tava pitarañca pitāmahañca alaṅkatacetiyaṃ viya paṭijaggissāmi, puna mayhaṃ imasmiṃ
ghare pavesanaṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu, amma, sace puna evarūpaṃ na karissatha, karissāmi,
appamattā hothā’’ti vatvā pitu āgatakāle dasamaṃ gāthamāha –
91 . ‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātū’’ti.
Tattha kareṇūvāti tāta, idāni sā āneñjakāraṇaṃ kārikā hatthinī viya dantā vasaṃ upanītā
nibbisevanā jātā. Punarāgajātūti puna imaṃ gehaṃ āgacchatūti.
Evaṃ so pitu dhammaṃ kathetvā gantvā mātaraṃ ānesi. Sā sāmikañca sasurañca khamāpetvā tato
paṭṭhāya dantā dhammena samannāgatā hutvā sāmikañca sasurañca puttañca paṭijaggi. Ubhopi ca
puttassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni karitvā saggaparāyaṇā ahesuṃ.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne
pituposako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā pitā ca putto ca suṇisā ca teyeva ahesuṃ, paṇḍitakumāro pana
ahameva ahosinti.
Takkalajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.
[447] 9. Mah ādhammap ālaj ātakava ṇṇ an ā

Ki ṃte vata nti ida ṃ satth ā pa ṭhamagamanena kapilapura ṃ gantv ā nigrodh ārāme viharanto pitu
nivesane rañño asaddahanaṃ ārabbha kathesi. Tadā hi suddhodanamahārājā
vīsatisahassabhikkhuparivārassa bhagavato attano nivesane yāgukhajjakaṃ datvā antarābhatte
sammodanīyaṃ kathaṃ kathento ‘‘bhante, tumhākaṃ padhānakāle devatā āgantvā ākāse ṭhatvā ‘putto te
siddhatthakumāro appāhāratāya mato’ti mayhaṃ ārocesu’’nti āha. Satthārā ca ‘‘saddahi, mahārājā’’ti
vutte ‘‘na saddahiṃ, bhante, ākāse ṭhatvā kathentiyopi devatā, ‘mama puttassa bodhitale buddhattaṃ
appatvā parinibbānaṃ nāma natthī’ti paṭikkhipi’’nti āha. ‘‘Mahārāja, pubbepi tvaṃ
mahādhammapālakālepi ‘putto te mato imānissa aṭṭhīnī’ti dassetvā vadantassapi disāpāmokkhācariyassa
‘amhākaṃ kule taruṇakāle kālakiriyā nāma natthī’ti na saddahi, idāni pana kasmā saddahissasī’’ti vatvā
tena yācito atītaṃ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kāsiraṭṭhe dhammapālagāmo nāma ahosi. So
dhammapālakulassa vasanatāya etaṃ nāmaṃ labhi. Tattha dasannaṃ kusalakammapathānaṃ pālanato
‘‘dhammapālo’’tveva paññāto brāhmaṇo paṭivasati, tassa kule antamaso dāsakammakarāpi dānaṃ denti,
sīlaṃ rakkhanti, uposathakammaṃ karonti. Tadā bodhisatto tasmiṃ kule nibbatti,
‘‘dhammapālakumāro’’tvevassa nāmaṃ kariṃsu. Atha naṃ vayappattaṃ pitā sahassaṃ datvā
sippuggahaṇatthāya takkasilaṃ pesesi. So tattha gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṃ uggaṇhi,
pañcannaṃ māṇavakasatānaṃ jeṭṭhantevāsiko ahosi. Tadā ācariyassa jeṭṭhaputto kālamakāsi. Ācariyo
māṇavakaparivuto ñātigaṇena saddhiṃ rodanto kandanto susāne tassa sarīrakiccaṃ kāreti. Tattha
ācariyo ca ñātivaggo cassa antevāsikā ca rodanti paridevanti, dhammapāloyeveko na rodati na
paridevati. Apica kho pana tesu pañcasatesu māṇavesu susānā āgamma ācariyassa santike nisīditvā ‘‘aho
evarūpo nāma ācārasampanno taruṇamāṇavo taruṇakāleyeva mātāpitūhi vippayutto maraṇappatto’’ti
vadantesu ‘‘sammā, tumhe ‘taruṇo’ti bhaṇatha, atha kasmā taruṇakāleyeva marati, nanu ayuttaṃ
taruṇakāle maritu’’nti āha.
Atha naṃ te āhaṃsu ‘‘kiṃ pana samma, tvaṃ imesaṃ sattānaṃ maraṇabhāvaṃ na jānāsī’’ti?
Jānāmi, taruṇakāle pana na maranti, mahallakakāleyeva marantīti. Nanu aniccā sabbe saṅkhārā hutvā
abhāvinoti? ‘‘Saccaṃ aniccā, daharakāle pana sattā na maranti, mahallakakāle maranti, aniccataṃ
pāpuṇantī’’ti. ‘‘Kiṃ samma, dhammapāla, tumhākaṃ gehe na keci marantī’’ti? ‘‘Daharakāle pana na
maranti, mahallakakāleyeva marantī’’ti. ‘‘Kiṃ panesā tumhākaṃ kulapaveṇī’’ti? ‘‘Āma kulapaveṇī’’ti.
Māṇavā taṃ tassa kathaṃ ācariyassa ārocesuṃ. Atha naṃ so pakkosāpetvā pucchi ‘‘saccaṃ kira tāta
dhammapāla, tumhākaṃ kule daharakāle na mīyantī’’ti? ‘‘Saccaṃ ācariyā’’ti. So tassa vacanaṃ sutvā
cintesi ‘‘ayaṃ ativiya acchariyaṃ vadati, imassa pitu santikaṃ gantvā pucchitvā sace etaṃ saccaṃ,
ahampi tameva dhammaṃ pūressāmī’’ti. So puttassa kattabbakiccaṃ katvā sattaṭṭhadivasaccayena
dhammapālaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, ahaṃ khippaṃ āgamissāmi, yāva mamāgamanā ime māṇave sippaṃ
vācehī’’ti vatvā ekassa eḷakassa aṭṭhīni gahetvā dhovitvā pasibbake katvā ekaṃ cūḷupaṭṭhākaṃ ādāya
takkasilato nikkhamitvā anupubbena taṃ gāmaṃ patvā ‘‘kataraṃ mahādhammapālassa geha’’nti
pucchitvā gantvā dvāre aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa dāsamanussesu yo yo paṭhamaṃ addasa, so so ācariyassa
hatthato chattaṃ gaṇhi, upāhanaṃ gaṇhi, upaṭṭhākassapi hatthato pasibbakaṃ gaṇhi. ‘‘Puttassa vo
dhammapālakumārassa ācariyo dvāre ṭhitoti kumārassa pitu ārocethā’’ti ca vuttā ‘‘sādhū’’ti gantvā
ārocayiṃsu. So vegena dvāramūlaṃ gantvā ‘‘ito ethā’’ti taṃ gharaṃ abhinetvā pallaṅke nisīdāpetvā
sabbaṃ pādadhovanādikiccaṃ akāsi.
Ācariyo bhuttabhojano sukhakathāya nisinnakāle ‘‘brāhmaṇa, putto te dhammapālakumāro
paññavā tiṇṇaṃ vedānaṃ aṭṭhārasannañca sippānaṃ nipphattiṃ patto, apica kho panekena aphāsukena
jīvitakkhayaṃ patto, sabbe saṅkhārā aniccā, mā socitthā’’ti āha. Brāhmaṇo pāṇiṃ paharitvā
mahāhasitaṃ hasi. ‘‘Kiṃ nu brāhmaṇa, hasasī’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ putto na marati, añño koci mato
bhavissatī’’ti āha. ‘‘Brāhmaṇa, puttoyeva te mato, puttasseva te aṭṭhīni disvā saddahā’’ti aṭṭhīni nīharitvā
‘‘imāni te puttassa aṭṭhīnī’’ti āha. Etāni eḷakassa vā sunakhassa vā bhavissanti, mayhaṃ pana putto na
marati, amhākāñhi kule yāva sattamā kulaparivaṭṭā taruṇakāle matapubbā nāma natthi, tvaṃ musā
bha ṇas īti. Tasmi ṃ kha ṇe sabbepi p āṇ iṃ paharitv ā mah āhasita ṃ hasi ṃsu. Ācariyo ta ṃ acchariya ṃ disv ā