Bộ: Aṭṭhakathā · Itivuttaka-aṭṭhakathā

Itivuttaka-aṭṭhakathā

Đang xem liên mạch theo sách (180 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Itivuttaka-aṭṭhakathā
Ganthārambhakathā
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ,ñeyyasāgarapāraguṃ;
Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ.
Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato;
Vande tamuttamaṃ dhammaṃ,sammāsambuddhapūjitaṃ.
Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo;
Vande ariyasaṅghaṃtaṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ.
Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye;
Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā.
Ekakādippabhedena, desitāni mahesinā;
Lobhādīnaṃ pahānāni, dīpanāni visesato.
Suttāni ekato katvā, itivuttapadakkharaṃ;
Dhammasaṅgāhakā therā, saṅgāyiṃsu mahesayo.
Itivuttaka micceva, nāmena vasino pure;
Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, gambhīratthapadakkamaṃ.
Tassa gambhīrañāṇehi, ogāhetabbabhāvato;
Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā.
Sahasaṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthu sāsanaṃ;
Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo.
Tasmā taṃ avalambitvā, ogāhetvāna pañcapi;
Nikāye upanissāya, porāṇaṭṭhakathānayaṃ.
Nissitaṃ vācanāmaggaṃ, suvisuddhaṃ anākulaṃ;
Mahāvihāravāsīnaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ.
Punappunāgataṃ atthaṃ, vajjayitvāna sādhukaṃ;
Yathābalaṃ karissāmi, itivuttakavaṇṇanaṃ.
Iti ākaṅkhamānassa, saddhammassa ciraṭṭhitiṃ;
Vibhajantassa tassatthaṃ, nisāmayatha sādhavoti.
Tattha itivuttaka ṃnāma ekakanip āto, dukanip āto, tikanip āto, catukkanip ātoti

catunip ātasa ṅgaha ṃ . Tampi vinayapi ṭaka ṃ , suttantapi ṭaka ṃ , abhidhammapi ṭakanti t īsu pi ṭakesu
suttantapiṭakapariyāpannaṃ; dīghanikāyo majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo,
khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ; suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ,
gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navasu sāsanaṅgesu
itivuttakaṅgabhūtaṃ.
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dvesahassāni bhikkhuto;
Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu
katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Suttato ekakanipāte tāva sattavīsati suttāni, dukanipāte dvāvīsati,
tikanipāte paññāsa, catukkanipāte terasāti dvādasādhikasuttasatasaṅgahaṃ. Tassa nipātesu ekakanipāto
ādi, vaggesu pāṭibhogavaggo, suttesu lobhasuttaṃ. Tassāpi ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādikaṃ āyasmatā
ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panāyaṃ paṭhamamahāsaṅgīti vinayapiṭake
tantimāruḷhā eva. Yo panettha nidānakosallatthaṃ vattabbo kathāmaggo, sopi sumaṅgalavilāsiniyā
dīghanikāya-aṭṭhakathāya vitthārato vuttoyevāti tattha vuttanayeneva veditabbo.
Nidānavaṇṇanā
Yaṃ panetaṃ vuttañhetaṃ bhagavatātiādikaṃ nidānaṃ. Ekadhammaṃ, bhikkhave,
pajahathātiādikaṃ suttaṃ. Tattha vuttaṃ bhagavatātiādīni nāmapadāni. Itīti nipātapadaṃ. Pajahathāti
ettha pa-iti upasaggapadaṃ, jahathā-ti ākhyātapadaṃ. Iminā nayena sabbattha padavibhāgo veditabbo.
Atthato pana vuttasaddo tāva saupasaggo anupasaggo ca vapane vāpasamakaraṇe kesohāraṇe
jīvitavuttiyaṃ pavuttabhāve pāvacanabhāvena pavattite ajjhesane kathaneti evamādīsu dissati. Tathā
hesa
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti. –
Ādīsu (jā. 2.22.19) vapane āgato. ‘‘No ca kho paṭivutta’’ntiādīsu (pārā. 289) aṭṭhadantakādīhi
vāpasamakaraṇe. ‘‘Kāpaṭiko māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu (ma. ni. 2.426) kesohāraṇe. ‘‘Pannalomo
paradattavutto migabhūtena cetasā viharatī’’tiādīsu (cūḷava. 332) jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Seyyathāpi nāma
paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāyā’’tiādīsu (pārā. 92; pāci. 666; mahāva. 129)
bandhanato pavuttabhāve. ‘‘Yesamidaṃ etarahi, brāhmaṇā, porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ
samihita’’ntiādīsu pāvacanabhāvena pavattite. Loke pana – ‘‘vutto gaṇo vutto pārāyano’’tiādīsu ajjhene.
‘‘Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādīsu
(ma. ni. 1.30) kathane. Idhāpi kathane daṭṭhabbo. Tasmā vuttaṃkathitaṃ bhāsitanti attho.
Dutiyo pana vutta saddo vacane ciṇṇabhāve ca veditabbo. Hi-iti jātu vibyattanti etasmiṃ atthe
nipāto. So idāni vuccamānasuttassa bhagavato vibyattaṃ bhāsitabhāvaṃ joteti. Vācakasaddasannidhāne
hi payuttā nipātā. Tehi vattabbamatthaṃ jotenti. Eta nti ayaṃ etasaddo –
‘‘Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;
Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
‘‘Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;
Eta ṃ sara ṇam āgamma, sabbadukkh ā pamuccat ī’’ ti. (dha. pa. 190 -192) –

Ā dīsu yath āvutte āsannapaccakkhe āgato. ‘‘ Appamattaka ṃ kho paneta ṃ , bhikkhave, oramattaka
sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyā’’tiādīsu (dī. ni. 1.7) pana
vakkhamāne āsannapaccakkhe. Idhāpi vakkhamāneyeva daṭṭhabbo. Saṅgāyanavasena vakkhamānañhi
suttaṃ dhammabhaṇḍāgārikena buddhiyaṃ ṭhapetvā tadā ‘‘eta’’nti vuttaṃ.
Bhagavatāti ettha bhagavāti garuvacanaṃ. Garuṃ hi loke bhagavāti vadanti. Tathāgato ca
sabbaguṇavisiṭṭhatāya sattānaṃ garu, tasmā bhagavāti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ
‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;
Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti.
Seṭṭhavācakañhi vacanaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti vuttaṃ. Atha vā vuccatīti vacanaṃ,
attho. Tasmā bhagavātivacanaṃ seṭṭha nti bhagavāti iminā vacanena vacanīyo yo attho, so seṭṭhoti
attho. Bhagavāti vacanamuttama nti etthāpi eseva nayo. Gāravayutto ti garubhāvayutto
garuguṇayogato, garukaraṇaṃ vā sātisayaṃ arahatīti gāravayutto, gāravārahoti attho. Evaṃ
guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanametaṃ yadidaṃ bhagavāti. Apica –
‘‘Bhagī bhajī bhāgī vibhattavā iti,
Akāsi bhagganti garūti bhāgyavā;
Bahūhi ñāyehi subhāvitattano,
Bhavantago so bhagavāti vuccatī’’ti. –
Niddese āgatanayena –
‘‘Bhāgyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;
Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti.
Imissā gāthāya ca vasena bhagavāti padassa attho vattabbo. So panāyaṃ attho sabbākārena
visuddhimagge buddhānussatiniddese vuttoti. Tattha vuttanayeneva veditabbo.
Aparo nayo – bhāgavāti bhagavā, bhatavāti bhagavā, bhāge vanīti bhagavā, bhage vanīti bhagavā,
bhattavāti bhagavā, bhage vamīti bhagavā, bhāge vamīti bhagavā.
‘‘Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;
Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’.
Tattha kathaṃ bhāgavāti bhagavā?Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇakoṭṭhāsā, te
anaññasādhāraṇā niratisayā tathāgatassa atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṃ, samādhi, paññā, vimutti,
vimuttiñāṇadassanaṃ, hirī, ottappaṃ, saddhā, vīriyaṃ, sati, sampajaññaṃ, sīlavisuddhi, cittavisuddhi,
diṭṭhivisuddhi, samatho, vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso
anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro
ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇāni, cattāro ariyavaṃsā,
cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko
sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni,
pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha
satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta
aparihāniyā dhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni,
satta saññā, satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā, satta khīṇāsavabaladesanā, aṭṭha
paññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭhasammattāni, aṭṭha lokadhammātikkamo, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha
akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava
yonisomanasik āram ūlak ā dhamm ā, nava p ārisuddhipadh āniya ṅgāni, nava satt āvāsadesan ā, nava

āgh ātappa ṭivinay ā, nava saññ ā, nava n ānatt ā, nava anupubbavih ārā, dasa n āthakara ṇā dhamm ā,
dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhā dhammā,
dasa tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṃsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa
buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā
dhammā, aṭṭhārasa buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni,
paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaṇṇāsa kusaladhammā, sattasattati ñāṇavatthūni,
catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ,
anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu
anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti, evamādayo anantā aparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā
niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā vijjanti upalabbhanti. Tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa
atthīti bhāgavāti vattabbe. Ākārassa rassattaṃ katvā ‘‘bhagavā’’ti vutto. Evaṃ tāva bhāgavāti bhagavā.
‘‘Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;
Vijjanti sugate tasmā, bhagavāti pavuccati’’.
Kathaṃ bhatavāti bhagavā?Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha
dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūretabbā
dānapāramī, sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramīti dasa pāramiyo,
dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni,
cattāri adhiṭṭhānāni, attapariccāgo, nayanadhanarajjaputtadārapariccāgoti pañca mahāpariccāgā,
pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṃ, lokatthacariyā, ñātatthacariyā, buddhatthacariyāti
evamādayo saṅkhepato vā puññasambhārañāṇasambhārā buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato
paṭṭhāya kappānaṃ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni yathā hānabhāgiyā, saṃkilesabhāgiyā,
ṭhitibhāgiyā, vā na honti; atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti; evaṃ sakkaccaṃ nirantaraṃ
anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti bhatavāti bhagavā; niruttinayena takārassa gakāraṃ katvā. Atha
vā bhatavāti teyeva yathāvutte buddhakaradhamme vuttanayena bhari sambhari paripūresīti attho.
Evampi bhatavāti bhagavā.
‘‘Yasmā sambodhiyā sabbe, dānapāramiādike;
Sambhāre bhatavā nātho, tasmāpi bhagavā mato’’.
Kathaṃ bhāge vanīti bhagavā?Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ
vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṃ attano diṭṭhadhammasukhavihāratthañca
niccakappaṃ vani bhaji sevi bahulamakāsīti bhāge vanīti bhagavā. Atha vā abhiññeyyesu dhammesu
kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā,
vitthārato pana ‘‘cakkhu pariññeyyaṃ …pe… jarāmaraṇaṃ pariññeyya’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.21) aneke
pariññeyyabhāgā, ‘‘cakkhussa samudayo pahātabbo…pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo’’tiādinā
pahātabbabhāgā, ‘‘cakkhussa nirodho sacchikātabbo…pe… jarāmaraṇassa nirodho
sacchikātabbo’’tiādinā sacchikātabbabhāgā, ‘‘cakkhunirodhagāminīpaṭipadā bhāvetabbā…pe… cattāro
satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’tiādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani bhaji
yathārahaṃ gocarabhāvanāsevanānaṃ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti bhagavā. Atha vā ye ime
sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇakoṭṭhāsā guṇabhāgā, kinti nu kho te
veneyyasantānesu patiṭṭhapeyyanti mahākaruṇāya vani abhipatthayi. Sā cassa abhipatthanā
yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti bhagavā.
‘‘Yasmā ñeyyasamāpatti-guṇabhāge tathāgato;
Bhaji patthayi sattānaṃ, hitāya bhagavā tato’’.
Kathaṃ bhage vanīti bhagavā?Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṃ
bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarā sampattiyo. Tattha lokiye tāva tathāgato sambodhito pubbe
bodhisattabh ūto paramukka ṃ sagate vani bhaji sevi, yattha pati ṭṭ hāya niravasesato buddhakaradhamme

samann ānento buddhadhamme parip ācesi. Buddhabh ūto pana te niravajjasukh ūpasa ṃ hite
anaññasādhāraṇe lokuttarepi vani bhaji sevi. Vitthārato pana
padesarajjaissariyacakkavattisampattidevarajjasampattiādivasena
jh ānavimokkhasamādhisamāpattiñāṇadassanamaggabhāvanāphala-
sacchikiriyādiuttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe bhage vani bhaji sevi. Evaṃ
bhage vanīti bhagavā.
‘‘Yā tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthū;
Sabbābhaji sambuddho, tasmāpi bhagavā mato’’.
Kathaṃ bhattavāti bhagavā?Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhagavā. Tathāgato hi
mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo,
sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā
sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya
dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhādi-
anaññasādhāraṇaguṇavisesapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya, yathābhuccaguṇādhigatena ‘‘itipi so
bhagavā’’tiādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena
samannāgatattā ukkaṃsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhitādīsu suppatiṭṭhitabhāvato
dasabalacatuvesārajjādiniratisayaguṇavisesasamaṅgibhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno,
ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti
evaṃ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṃ
sattānaṃ sadevamanussānaṃ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṃ. Ye ca
tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṃhāriyā tesaṃ sambhatti
samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi
tattha pasādaṃ na pariccajanti, tassaāṇaṃ daḷhabhattibhāvato. Tenevāha –
‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro;
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti. (jā. 2.17.78);
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati; evameva kho, bhikkhave,
yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti (a. ni.
8.20; udā. 45; cūḷava. 385) ca.
Evaṃ bhattavāti bhagavā niruttinayena ekassa takārassa lopaṃ katvā itarassa gakāraṃ katvā.
‘‘Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;
Sambhattā bahavo satthu, bhagavā tena vuccatī’’ti.
Kathaṃ bhage vamīti bhagavā?Yasmā tathāgato bodhisattabhūtopi purimāsu jātīsu pāramiyo
pūrento bhagasaṅkhātaṃ siriṃ issariyaṃ yasañca vami uggiri kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍayi.
Tathā hissa somanassakumārakāle, hatthipālakumārakāle, ayogharapaṇḍitakāle,
mūgapakkhapaṇḍitakāle, cūḷasutasomakāleti evamādīsu nekkhammapāramipūraṇavasena
devarajjasadisāya rajjasiriyā pariccattattabhāvānaṃ parimāṇaṃ natthi. Carimattabhāvepi hatthagataṃ
cakkavattisiriṃ devalokādhipaccasadisaṃ catuddīpissariyaṃ cakkavattisampattisannissayaṃ
sattaratanasamujjalaṃ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā
sammāsambodhiṃ abhisambuddho. Tasmā ime siriādike bhage vamīti bhagavā. Athabhāni nāma
nakkhattāni, tehi samaṃ gacchanti pavattantīti bhagā,
sineruyugandharauttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhitiyabhāvato. Tepi
bhagavā vami taṃnivāsisattāvāsasamatikkamanatotappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti. Evampi
bhage vamīti bhagavā.

‘‘ Cakkavattisiriṃ yasm ā, yasaissariyasukha ṃ;
Pahāsi lokacittañca, sugato bhagavā tato’’.
Kathaṃ bhāge vamīti bhagavā? Bhāgā nāma koṭṭhāsā. Te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi
rūpavedanādivasena, atītādivasena ca anekavidhā. Te ca bhagavā sabbaṃ papañcaṃ, sabbaṃ yogaṃ,
sabbaṃ ganthaṃ, sabbaṃ saṃyojanaṃ, samucchinditvā amatadhātuṃ samadhigacchanto vami uggiri
anapekkho chaḍḍayi, na paccāgami. Tathā hesa sabbatthakameva pathaviṃ, āpaṃ, tejaṃ, vāyaṃ,
cakkhuṃ, sotaṃ, ghānaṃ, jīvhaṃ, kāyaṃ, manaṃ, rūpe, sadde, gandhe, rase, phoṭṭhabbe, dhamme,
cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ …pe… manosamphassaṃ,
cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, cakkhusamphassajaṃ saññaṃ…
pe… manosamphassajaṃ saññaṃ; cakkhusamphassajaṃ cetanaṃ…pe… manosamphassajaṃ cetanaṃ;
rūpataṇhaṃ …pe… dhammataṇhaṃ; rūpavitakkaṃ…pe… dhammavitakkaṃ; rūpavicāraṃ…pe…
dhammavicārantiādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami
uggiri anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttañhetaṃ –
‘‘Yaṃ taṃ, ānanda, cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, taṃ tathāgato puna
paccāgamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. (Dī. ni. 2.183) –
Evampi bhāge vamīti bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnappaṇīte
kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri anapekkho pariccaji pajahi,
paresañca tathattāya dhammaṃ desesi. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā pageva adhammā, kullūpamaṃ, vo bhikkhave,
dhammaṃ desessāmi, nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā’’tiādi. (Ma. ni. 1.240) –
Evampi bhāge vamīti bhagavā.
‘‘Khandhāyatanadhātādi-dhammabhedā mahesinā;
Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi bhagavā mato’’.
Tena vuttaṃ
‘‘Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;
Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’ti.
Tena bhagavatā. Arahatāti kilesehi ārakattā, anavasesānaṃ vā kilesārīnaṃ hatattā,
saṃsāracakkassa vā arānaṃ hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi kāraṇehi
arahatā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge vuttanayena veditabbo.
Ettha ca bhagavatāti imināssa bhāgyavantatādīpanena kappānaṃ anekesu asaṅkhyeyyesu
upacitapuññasambhārabhāvato satapuññalakkhaṇadharassa
dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjana-byāmappabhāketumālādipaṭimaṇḍitā anaññasādhāraṇā
rūpakāyasampattidīpitā hoti. Arahatāti imināssa anavasesakilesappahānadīpanena
āsavakkhayapadaṭṭhānasabbaññutaññāṇādhigamaparidīpanato
dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammādi-
acinteyyāparimeyyadhammakāyasampatti dīpitā hoti. Tadubhayenapi lokiyasarikkhakānaṃ
bahumatabhāvo, gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā, tathā abhigatānañca tesaṃ
kāyikacetasikadukkhāpanayane paṭibalabhāvo, āmisadānadhammadānehi upakāritā, lokiyalokuttarehi
guṇehi saṃyojanasamatthatā ca pakāsitā hoti.
Tathā bhagavatāti iminā caraṇadhammesu

muddhabh ūtadibbavih ārādivih āravisesasam āyogaparid īpanena cara ṇasampad ā dīpitā hoti.
Arahatāti iminā sabbavijjāsu sikhāppattaāsavakkhayañāṇādhigamaparidīpanena vijjāsampadā dīpitā
hoti. Purimena vā antarāyikaniyyānikadhammānaṃ aviparītavibhattabhāvadīpanena
pacchimavesārajjadvayasamāyogo, pacchimena savāsananiravasesakilesappahānadīpanena
purimavesārajjadvayasamāyogo vibhāvito hoti.
Tathā purimena tathāgatassa paṭiññāsaccavacīsaccañāṇasaccaparidīpanena,
kāmaguṇalokiyādhipaccayasalābhasakkārādipariccāgaparidīpanena,
anavasesakilesābhisaṅkhārapariccāgaparidīpanena, ca saccādhiṭṭhānacāgādhiṭṭhānapāripūri pakāsitā hoti;
dutiyena sabbasaṅkhārūpasamasamadhigamaparidīpanena, sammāsambodhiparidīpanena ca,
upasamādhiṭṭhānapaññādhiṭṭhānapāripūri pakāsitā hoti. Tathā hi bhagavato bodhisattabhūtassa
lokuttaraguṇe katābhinīhārassa mahākaruṇāyogena yathāpaṭiññaṃ sabbapāramitānuṭṭhānena
saccādhiṭṭhānaṃ, pāramitāpaṭipakkhapariccāgena cāgādhiṭṭhānaṃ, pāramitāguṇehi cittavūpasamena
upasamādhiṭṭhānaṃ, pāramitāhi eva parahitūpāyakosallato paññādhiṭṭhānaṃ pāripūrigataṃ.
Tathā ‘yācakajanaṃ avisaṃvādetvā dassāmī’ti paṭijānanena paṭiññaṃ avisaṃvādetvā dānena ca
saccādhiṭṭhānaṃ, deyyapariccāgato cāgādhiṭṭhānaṃ, deyyapaṭiggāhakadānadeyyaparikkhayesu
lobhadosamohabhayavūpasamena upasamādhiṭṭhānaṃ, yathārahaṃ yathākālaṃ yathāvidhi ca dānena
paññuttaratāya ca paññādhiṭṭhānaṃ pāripūrigataṃ. Iminā nayena sesapāramīsupi caturādhiṭṭhānapāripūri
veditabbā. Sabbā hi pāramiyo saccappabhāvitā cāgābhibyañjitā upasamānubrūhitā paññāparisuddhāti
evaṃ caturādhiṭṭhānasamudāgatassa tathāgatassa saccādhiṭṭhānaṃ saccādhiṭṭhānasamudāgamena
sīlavisuddhi, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena ājīvavisuddhi, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena
cittavisuddhi, paññādhiṭṭhānasamudāgamena diṭṭhivisuddhi. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamenassa
saṃvāsena sīlaṃ veditabbaṃ, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena saṃvohārena soceyyaṃ veditabbaṃ,
upasamādhiṭṭhānasamudāgamena āpadāsu thāmo veditabbo, paññādhiṭṭhānasamudāgamena sākacchāya
paññā veditabbā.
Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena aduṭṭho adhivāseti, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena aluddho
paṭisevati, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena abhīto parivajjeti, paññādhiṭṭhānasamudāgamena amūḷho
vinodeti. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena cassa nekkhammasukhappatti,
cāgādhiṭṭhānasamudāgamena pavivekasukhappatti, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena
upasamasukhappatti, paññādhiṭṭhānasamudāgamena sambodhisukhappatti dīpitā hoti.
Saccādhiṭṭhānasamudāgamena vā vivekajapītisukhappatti, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena
samādhijapītisukhappatti, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena apītijakāyasukhappatti,
paññādhiṭṭhānasamudāgamena satipārisuddhijaupekkhāsukhappatti. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena
parivārasampattilakkhaṇapaccayasukhasamāyogo paridīpito hoti avisaṃvādanato,
cāgādhiṭṭhānasamudāgamena santuṭṭhilakkhaṇasabhāvasukhasamāyogo alobhabhāvato,
upasamādhiṭṭhānasamudāgamena katapuññatālakkhaṇahetusukhasamāyogo kilesehi
anabhibhūtabhāvato, paññādhiṭṭhānasamudāgamena
vimuttisampattilakkhaṇadukkhūpasamasukhasamāyogo paridīpito hoti, ñāṇasampattiyā
nibbānādhigamanato.
Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa sīlakkhandhassa anubodhappaṭivedhasiddhi,
cāgādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa samādhikkhandhassa, paññādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa
paññākkhandhassa, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa vimuttikkhandhassa
anubodhappaṭivedhasiddhi dīpitā hoti. Saccādhiṭṭhānaparipūraṇena ca tapasiddhi,
cāgādhiṭṭhānaparipūraṇena sabbanissaggasiddhi, upasamādhiṭṭhānaparipūraṇena indriyasaṃvarasiddhi,
paññādhiṭṭhānaparipūraṇena buddhisiddhi, tena ca nibbānasiddhi. Tathā saccādhiṭṭhānaparipūraṇena
catuariyasaccābhisamayappaṭilābho, cāgādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyavaṃsappaṭilābho,
0.upasamādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyavihārappaṭilābho, paññādhiṭṭhānaparipūraṇena
catuariyavohārappaṭilābho dīpito hoti.

Aparo nayo –bhagavat āti etena sattāna ṃ lokiyalokuttarasampattiabhika ṅkh ādīpanena tath āgatassa
mahākaruṇā pakāsitā hoti. Arahatāti etena pahānasampattidīpanena pahānapaññā pakāsitā hoti. Tattha
paññāyassa dhammarajjapatti, karuṇāya dhammasaṃvibhāgo; paññāya saṃsāradukkhanibbidā, karuṇāya
saṃsāradukkhasahanaṃ; paññāya paradukkhaparijānanaṃ, karuṇāya paradukkhappaṭikārārambho.
Paññāya parinibbānābhimukhabhāvo, karuṇāya tadadhigamo; paññāya sayaṃ taraṇaṃ, karuṇāya
paresaṃ tāraṇaṃ; paññāya buddhabhāvasiddhi, karuṇāya buddhakiccasiddhi. Karuṇāya vā
bodhisattabhūmiyaṃ saṃsārābhimukhabhāvo, paññāya tattha anabhirati. Tathā karuṇāya paresaṃ
avihiṃsanaṃ, paññāya sayaṃ parehi abhāyanaṃ; karuṇāya paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati, paññāya
attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati. Tathā karuṇāya aparantapo, paññāya anattantapo. Tena attahitāya
paṭipannādīsu catutthapuggalabhāvo siddho hoti.
Tathā karuṇāya lokanāthatā, paññāya attanāthatā; karuṇāya cassa ninnatābhāvo, paññāya
unnatābhāvo. Tathā karuṇāya sabbasattesu janitānuggaho, paññānugatattā na ca na sabbattha virattacitto;
paññāya sabbadhammesu virattacitto, karuṇānugatattā na ca na sabbasattānuggahāya pavatto. Yathā hi
karuṇā tathāgatassa sinehasokavirahitā, evaṃ paññā ahaṃkāramamaṃkāravinimuttāti aññamaññaṃ
visodhitā paramavisuddhāti daṭṭhabbā. Tattha paññākhettaṃ balāni, karuṇākhettaṃ vesārajjāni. Tesu
balasamāyogena parehi na abhibhuyyati, vesārajjasamāyogena pare abhibhavati. Balehi
satthusampadāsiddhi, vesārajjehi sāsanasampadāsiddhi. Tathā balehi buddharatanasiddhi, vesārajjehi
dhammaratanasiddhīti ayamettha ‘‘bhagavatā arahatā’’ti padadvayassa atthayojanāya
mukhamattadassanaṃ.
Kasmā panettha ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna ‘‘vutta’’nti vuttaṃ? Anussavapaṭikkhepena
niyamadassanatthaṃ. Yathā hi kenaci parato sutvā vuttaṃ yadipi ca jānantena vuttaṃ, na teneva vuttaṃ
parenapi vuttattā. Na ca taṃ tena vuttameva, apica kho sutampi, na evamidha. Bhagavatā hi parato
asutvā sayambhuñāṇena attanā adhigatameva vuttanti imassa visesassa dassanatthaṃ dvikkhattuṃ
‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ tañca kho bhagavatāva vuttaṃ, na
aññena, vuttameva ca, na sutanti. Adhikavacanañhi aññamatthaṃ bodhetīti na punaruttidoso. Esa nayo
ito paresupi.
Tathā pubbaracanābhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Bhagavā hi
sammāsambuddhatāya ṭhānuppattikappaṭibhānena sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ
deseti, na tassa kāraṇā dānādīnaṃ viya pubbaracanākiccaṃ atthi. Tenetaṃ dasseti – ‘‘vuttañhetaṃ
bhagavatā, tañca kho na pubbaracanāvasena takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ, apica kho
veneyyajjhāsayānurūpaṃ ṭhānaso vuttamevā’’ti.
Appaṭivattiyavacanabhāvadassanatthaṃ vā dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Yañhi bhagavatā
vuttaṃ, vuttameva taṃ, na kenaci paṭikkhipituṃ sakkā akkharasampattiyā atthasampattiyā ca. Vuttaṃ
hetaṃ
‘‘Etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ
appaṭivattiyaṃ kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā’’tiādi (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 17).
Aparampi vuttaṃ
‘‘Idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇobrāhmaṇo vā ‘na yidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ,
yaṃ samaṇena gotamena paññattaṃ, ahamidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ
ariyasaccaṃ paññāpessāmī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’tiādi. –
Tasmā appaṭivattiyavacanabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ.
Atha v ā sotūna ṃ atthanipph ādakabh āvadassanattha ṃ dvikkhattu ṃ ‘‘ vutta ’’ nti vutta ṃ. Yañhi

paresa ṃ ā say ādiṃ ajānantena asabbaññun ā adese ak āle v ā vutta ṃ, ta ṃ saccampi sam āna ṃ sotūna ṃ
atthanipphādane asamatthatāya avuttaṃ nāma siyā, pageva asaccaṃ. Bhagavatā pana
sammāsambuddhabhāvato sammadeva paresaṃ āsayādiṃ desakālaṃ atthasiddhiñca jānantena vuttaṃ
ekantena sotūnaṃ yathādhippetatthanipphādanato vuttameva, natthi tassa avuttatāpariyāyo. Tasmā
sotūnaṃ atthanipphādakabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Apica yathā na taṃ
sutaṃ nāma, yaṃ na viññātatthaṃ yañca na tathattāya paṭipannaṃ, evaṃ na taṃ vuttaṃ nāma, yaṃ na
sammā paṭiggahitaṃ. Bhagavato pana vacanaṃ catassopi parisā sammadeva paṭiggahetvā tathattāya
paṭipajjanti. Tasmā sammadeva paṭiggahitabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ.
Atha vā ariyehi aviruddhavacanabhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Yathā hi
bhagavā kusalākusalasāvajjānavajjabhede dhamme pavattinivattiyo sammutiparamatthe ca
avisaṃvādento vadati, evaṃ dhammasenāpatippabhutayo ariyāpi bhagavati dharamāne parinibbute ca
tasseva desanaṃ anugantvā vadanti, na tattha nānāvādatā. Tasmā vuttamarahatātato parabhāge arahatā
ariyasaṅghenāpīti evaṃ ariyehi aviruddhavacanabhāvadassanatthampi evaṃ vuttaṃ.
Atha vā purimehi sammāsambuddhehi vuttanayabhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti
vuttaṃ. Satipi hi jātigottāyuppamāṇādivisese dasabalādiguṇehi viya dhammadesanāya buddhānaṃ
viseso natthi, aññamaññaṃ attanā ca te pubbenāparaṃ aviruddhameva vadanti. Tasmā vuttañhetaṃ
yathā buddhehi attanā ca pubbe, idānipi amhākaṃ bhagavatā tatheva vuttaṃ arahatāti evaṃ
purimabuddhehi attanā ca suttantaresu vuttanayabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ.
Tena buddhānaṃ desanāya sabbattha avirodho dīpito hoti.
Atha vā ‘‘vutta’’nti yadetaṃ dutiyaṃ padaṃ, taṃ arahantavuttabhāvavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ
vuttaṃ hoti –vuttañhetaṃ bhagavatā arahatāpi vuttaṃ – ‘‘ekadhammaṃ, bhikkhave’’tiādikaṃ idāni
vuccamānaṃ vacananti. Atha vā ‘‘vutta’’nti yadetaṃ dutiyaṃ padaṃ, taṃ na vacanatthaṃ, atha kho
vapanatthaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenetaṃ dasseti – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā, tañca kho na vuttamattaṃ, na
kathitamattaṃ; atha kho veneyyānaṃ kusalamūlaṃ vapita’’nti attho. Atha vā yadetaṃ vuttanti dutiyaṃ
padaṃ, taṃ vattanatthaṃ. Ayaṃ hissa attho –vuttañhetaṃ bhagavatā arahatā, tañca kho na vuttamattaṃ,
apica tadatthajātaṃ vuttaṃ caritanti. Tena ‘‘yathā vādī bhagavā tathā kārī’’ti dasseti. Athavuttaṃ
bhagavatā, vuttavacanaṃ arahatā vattuṃ yuttenāti attho.
Atha vā ‘‘vutta’’nti saṅkhepakathāuddisanaṃ sandhāyāha, puna ‘‘vutta’’nti
vitthārakathānidassanaṃ. Bhagavā hi saṅkhepato vitthārato ca dhammaṃ deseti. Atha vā bhagavato
duruttavacanābhāvadassanatthaṃ ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Sabbadā
ñāṇānugatavacīkammatāya hi bhagavato savāsanapahīnasabbadosassa akkhalitabyappathassa kadācipi
duruttaṃ nāma natthi. Yathā keci loke satisammosena vā davāravākiñci vatvā atha
paṭiladdhasaññā pubbe vuttaṃ avuttaṃ vā karonti paṭisaṅkharonti vā, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana
niccakālaṃ samāhito. Asammosadhammo asammohadhammo ca sabbaññutaññāṇasamupabyūḷhāya
paṭibhānapaṭisambhidāya upanītamatthaṃ aparimitakālaṃ sambhatapuññasambhārasamudāgatehi
anaññasādhāraṇehi visadavisuddhehi karaṇavisesehi sotāyatanarasāyanabhūtaṃ suṇantānaṃ
amatavassaṃ vassanto viya sotabbasāraṃ savanānuttariyaṃ catusaccaṃ pakāsento karavīkarutamañjunā
sarena sabhāvaniruttiyā veneyyajjhāsayānurūpaṃ vacanaṃ vadati, natthi tattha vālaggamattampi
avakkhalitaṃ, kuto pana duruttāvakāso. Tasmā ‘‘yaṃ bhagavatā vuttaṃ, taṃ vuttameva, na avuttaṃ
duruttaṃ vā kadāci hotī’’ti dassanatthaṃ – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna – ‘‘vuttamarahatā’’ti
vuttanti na ettha punaruttidosoti. Evamettha punaruttasaddassa sātthakatā veditabbā.
Iti me suta nti ettha itīti ayaṃ itisaddo
hetuparisamāpanādipadatthavipariyāyapakāranidassanāvadhāraṇādianekatthappabhedo. Tathā hesa
‘‘ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.79) hetuatthe dissati. ‘‘Tasmātiha
me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampākinti me
sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’tiādīsu (ma. ni. 1.30) parisamāpane. ‘‘Itiiti

evar ūpā vis ūkadassan ā pa ṭivirato ’’ tiādīsu (d ī. ni. 1.10) ādiatthe. ‘‘ Māga ṇḍ iyoti v ā tassa
brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ
abhilāpo’’tiādīsu (mahāni. 75) padatthavipariyāye. ‘‘Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo
paṇḍito; saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito’’tiādīsu (a. ni.
3.1) pakāre. ‘‘Sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo
anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15) nidassane. ‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā, ānanda,
atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃpaccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa
vacanīya’’ntiādīsu (dī. ni. 2.96) avadhāraṇe, sanniṭṭhāneti attho. Svāyamidha
pakāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.
Tattha pakāratthena itisaddena etamatthaṃ dīpeti –nānānayanipuṇamanekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ
atthabyañjanasampannaṃ vividhapāṭihāriyaṃ dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīraṃ sabbasattānaṃ
sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho
viññātuṃ, sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi iti me sutaṃ, mayāpi ekena pakārena sutanti.
Ettha ca ekattanānattaabyāpāraevaṃdhammatāsaṅkhātā
nandiyāvattatipukkhalasīhavikkīḷitadisālocanaaṅkusasaṅkhātā ca visayādibhedena nānāvidhā nayā
nānānayā. Nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññattianupaññattiādivasena
saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena, kusalādivasena, khandhādivasena,
saṅgahādivasena, samayavimuttādivasena, ṭhapanādivasena, kusalamūlādivasena, tikapaṭṭhānādivasena
ca nānappakārāti nānānayā. Tehi nipuṇaṃ saṇhaṃ sukhumanti nānānayanipuṇaṃ .
Āsayova ajjhāsayo, so ca sassatādibhedena apparajakkhatādibhedena ca anekavidho.
Attajjhāsayādiko evaaneko ajjhāsayo anekajjhāsayo. So samuṭṭhānaṃ uppattihetu etassāti
anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ.
Kusalādiatthasampattiyā tabbibhāvanabyañjanasampattiyā
saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi
akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatattā
atthabyañjanasampannaṃ .
Iddhiādesanānusāsanībhedena tesu ca ekekassa visayādibhedena vividhaṃ bahuvidhaṃ vā
pāṭihāriyaṃ etassāti vividhapāṭihāriyaṃ. Tattha paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato
paṭihāriyanti atthe sati bhagavato paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā, puthujjanānampi
vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati. Tasmā tattha
pavattavohārena ca na sakkā idha pāṭihāriyanti vattuṃ. Yasmmāā pana mahākāruṇikassa bhagavato
veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tasmā tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Atha vā bhagavato sāsanassa ca
paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane
asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā honti. Paṭīti vā pacchāti attho. Tasmā
samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ. Attano
upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ. Iddhiādesanānusāsaniyo ca
vigatūpakkilesena katakiccena sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu
parasantāne upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti. Paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ, paṭihāriye vā
iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ
maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ.
Yasmā pana tantiatthadesanātabbohārābhisamayasaṅkhātā
hetuhetuphalatadubhayapaññattipaṭivedhasaṅkhātā vā dhammatthadesanāpaṭivedhā gambhīrā,
anupacitasambhārehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhā alabbhaneyyappatiṭṭhā ca. Tasmā tehi
catūhi gambh īrabh āvehi yuttanti dhammatthadesan āpa ṭivedhagambh īra ṃ .

Eko eva bhagavato dhammadesan āghoso ekasmi ṃ kha ṇe pavattam āno n ānābh āsāna ṃ satt āna
attano attano bhāsāvasena apubbaṃ acarimaṃ gahaṇūpago hutvā atthādhigamāya hoti. Acinteyyo hi
buddhānaṃ buddhānubhāvoti sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchatīti veditabbaṃ.
Nidassanatthena – ‘‘nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata’’nti attānaṃ parimocento – ‘‘iti
me sutaṃ, mayāpi evaṃ suta’’nti idāni vattabbaṃ sakalaṃ suttaṃ nidasseti.
Avadhāraṇatthena – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ
yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a.
ni. 1.219-223) evaṃ bhagavatā, ‘‘āyasmā ānando atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo
niruttikusalo pubbāparakusalo’’ti (a. ni. 5.169) evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ
attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukamyataṃ janeti – ‘‘iti me sutaṃ, tañca kho atthato
byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva, na aññathā, daṭṭhabba’’nti. Aññathā ti bhagavato
sammukhā sutākārato aññathā, na pana bhagavatā desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi bhagavato desanā,
sā na sabbākārena sakkā viññātunti vuttovāyamattho. Sutākārāvirujjhanameva hi dhāraṇabalaṃ. Na
hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṃ ekavisayattā. Itarathā hi thero bhagavato desanāya
sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamatthoti vā āpajjeyyāti.
Me -saddo tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’’ntiādīsu (saṃ. ni.
1.194; su. ni. 81) mayāti attho. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu
(saṃ. ni. 4.88; 5.381; a. ni. 4.257) mayhanti attho. ‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavathā’’tiādīsu
(ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana ‘‘mayā suta’’nti ca ‘‘mama suta’’nti ca atthadvaye yujjati.
Ettha ca yo paro na hoti, so attāti evaṃ vattabbe niyakajjhattasaṅkhāte sakasantāne vattanato
tividhopi me -saddo yadipi ekasmiṃyeva atthe dissati, karaṇasampadānādivisesasaṅkhāto panassa
vijjatevāyaṃ atthabhedoti āha – ‘‘me-saddo tīsu atthesu dissatī’’ti.
Suta nti ayaṃ suta -saddo saupasaggo anupasaggo ca
gamanavissutakilinnūpacitānuyogasotaviññeyyasotadvārānusāraviññātādianekatthappabhedo. Kiñcāpi hi
kiriyāvisesako upasaggo, jotakabhāvato pana satipi tasmiṃ suta-saddo eva taṃ taṃ atthaṃ vadatīti
anupasaggassa sutasaddassa atthuddhāre saupasaggopi udāharīyati.
Tattha ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu (udā. 11)
vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassā’’tiādīsu (pāci. 657) kilinnā kilinnassāti attho.
‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. ‘‘Ye jhānappasutā
dhīrā’’tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. ‘‘Diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (ma. ni. 1.241)
sotaviññeyyanti attho. ‘‘Sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu (ma. ni. 1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti
attho. Idha panassa ‘‘sotadvārānusārena upadhārita’’nti vā ‘‘upadhāraṇa’’nti vā attho. Me-saddassa hi
mayāti atthe sati ‘‘iti me sutaṃ, mayā sotadvārānusārena upadhārita’’nti attho. Mamāti atthe sati ‘‘iti
mama sutaṃ sotadvārānusārena upadhāraṇa’’nti attho.
Evametesu tīsu padesu yasmā sutasaddasannidhāne payuttena iti saddena savanakiriyājotakena
bhavitabbaṃ. Tasmā itīti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. Me ti
vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. Sabbānipi vākyāni evakāratthasahitāniyeva
avadhāraṇaphalattā. Tena suta nti assavanabhāvappaṭikkhepato anūnāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Yathā
hi sutaṃ sutamevāti vattabbataṃ arahati, taṃ sammā sutaṃ anūnaggahaṇaṃ aviparītaggahaṇañca hotīti.
Atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṃ vadatīti, yasmā sutanti etassa asutaṃ na hotīti
ayamattho, tasmā sutanti assavanabhāvappaṭikkhepato anūnāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ
hotiiti me sutaṃ, na diṭṭhaṃ, na sayambhuñāṇena sacchikataṃ, na aññathā vā upaladdhaṃ, apica
sutaṃva, tañca kho sammadevāti. Avadhāraṇatthe vā itisadde ayamatthayojanāti tadapekkhassa suta-
saddassa niyamattho sambhavat īti assavanabh āvappa ṭikkhepo, an ūnāvipar ītaggaha ṇanidassanat ā ca

veditabb ā. Eva ṃ savanahetusavanavisesavasena padattayassa atthayojan ā kat āti da ṭṭ habba ṃ .
Tathā itīti sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānatthabyañjanaggahaṇato nānappakārena
ārammaṇe pavattibhāvappakāsanaṃ ākārattho itisaddoti katvā. Me ti attappakāsanaṃ. Suta nti
dhammappakāsanaṃ yathāvuttāya viññāṇavīthiyā pariyattidhammārammaṇattā. Ayañhettha saṅkhepo
nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā kāraṇabhūtāya mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana
kataṃ, ayaṃ dhammo sutoti.
Tathā itīti nidassitabbappakāsanaṃ nidassanattho iti-saddoti katvā nidassetabbassa
nidassitabbattābhāvābhāvato. Tasmā itisaddena sakalampi sutaṃ paccāmaṭṭhanti veditabbaṃ. Me ti
puggalappakāsanaṃ. Suta nti puggalakiccappakāsanaṃ. Suta-saddena hi labbhamānā savanakiriyā
savanaviññāṇappabandhappaṭibaddhā, tattha ca puggalavohāro. Na hi puggalavohārarahite
dhammappabandhe savanakiriyā labbhati. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā
iti sutanti.
Tathā itīti yassa cittasantānassa nānārammaṇappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa
nānākāraniddeso ākārattho itisaddoti katvā. Itīti hi ayaṃ ākārapaññatti dhammānaṃ taṃ taṃ
pavattiākāraṃ upādāya paññāpetabbasabhāvattā. Me ti kattuniddeso. Suta nti visayaniddeso. Sotabbo hi
dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānaṃ hoti. Ettāvatā
nānappakārappavattena cittasantānena taṃsamaṅgino kattu visaye gahaṇasanniṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti.
Atha vā itīti puggalakiccaniddeso. Sutānañhi dhammānaṃ gahitākārassa nidassanassa
avadhāraṇassa vā pakāsanabhāvena itisaddena tadākārādidhāraṇassa
puggalavohārūpādānadhammabyāpārabhāvato puggalakiccaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hotīti. Suta nti
viññāṇakiccaniddeso. Puggalavādinopi hi savanakiriyā viññāṇanirapekkhā na hotīti. Me ti
ubhayakiccayuttapuggalaniddeso. Me ti hi saddappavatti ekanteneva sattavisesavisayā, viññāṇakiccañca
tattheva samodahitabbanti. Ayaṃ panettha saṅkhepomayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena
viññāṇavasena laddhassavanakiccavohārena sutanti.
Tathā itīti ca me ti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Sabbassa hi
saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādīsu
chasveva paññattīsu avarodho, tasmā yo māyāmarīciādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya
anuttamattho ca na hoti. So rūpasaddādiko ruppanānubhavanādiko ca paramatthasabhāvo
saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjati. Yo pana itīti ca meti ca vuccamāno ākārādiaparamatthasabhāvo
saccikaṭṭhaparamatthavasena anupalabbhamāno avijjamānapaññatti nāma, kimettha taṃ paramatthato
atthi, yaṃ itīti vā meti vā niddesaṃ labhetha. Suta nti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ sotena upaladdhaṃ,
taṃ paramatthato vijjamānanti.
Tathā itīti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṃ upadhāritākārādīnaṃ paccāmasanavasena.
Me ti sasantatipariyāpanne khandhe karaṇādivisesavisiṭṭhe upādāya vattabbato upādāpaññatti. Suta nti
diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi
sutavohāro dutiyaṃ, tatiyanti ādiko viya paṭhamādiṃ nissāya ‘‘yaṃ na diṭṭhamutaviññātanirapekkhaṃ,
taṃ suta’’nti viññeyyattā diṭṭhādīni upanidhāya vattabbo hoti. Asutaṃ na hotīti hi sutanti
pakāsitoyamatthoti.
Ettha ca itīti vacanena asammohaṃ dīpeti. Paṭividdhā hi atthassa pakāravisesā itīti idha āyasmatā
ānandena paccāmaṭṭhā, tenassa asammoho dīpito. Na hi sammūḷho nānappakārappaṭivedhasamattho
hoti, lobhappahānādivasena nānappakārā duppaṭividdhā ca suttatthā niddisīyanti. Suta nti vacanena
asammosaṃ dīpeti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so
kālantare mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena sammohābhāvena paññāya eva
savanakālasambhūtāya taduttarikālapaññāsiddhi, tathā asammosena satisiddhi. Tattha

paññ āpubba ṅgam āya satiy ā byañjan āvadh āra ṇasamatthat ā. Byañjan ānañhi pa ṭivijjhitabbo ākāro
nātigambhīro, yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtā
hoti paññāya pubbaṅgamāti katvā. Satipubbaṅgamāya paññāya atthappaṭivedhasamatthatā. Atthassa hi
paṭivijjhitabbo ākāro gambhīroti paññāya byāpāro adhiko, sati tattha guṇībhūtā hoti satiyā pubbaṅgamāti
katvā. Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthatāya
dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.
Aparo nayo – itīti vacanena yonisomanasikāraṃ dīpeti. Tena vuccamānānaṃ
ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṃ upari vakkhamānānaṃ nānappakārappaṭivedhajotakānaṃ
aviparītasaddhammavisayattā. Na hi ayoniso manasikaroto nānappakārappaṭivedho sambhavati. Suta nti
vacanena avikkhepaṃ dīpeti, nidānapucchāvasena pakaraṇappattassa vakkhamānassa suttassa savanaṃ
na samādhānamantarena sambhavati vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo
sabbasampattiyā vuccamānopi ‘‘na mayā sutaṃ, puna bhaṇathā’’ti vadati. Yonisomanasikārena cettha
attasammāpaṇidhiṃ pubbekatapuññatañca sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā
tadabhāvato. Avikkhepena saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti, assutavato
sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. Na hi vikkhittacitto saddhammaṃ sotuṃ sakkoti, na ca
sappurise anupassayamānassa savanaṃ atthi.
Aparo nayo – ‘‘yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa
nānākāraniddeso’’ti vuttaṃ. Yasmā ca so bhagavato vacanassa atthabyañjanappabhedaparicchedavasena
sakalasāsanasampatiogāhanena niravasesaparahitapāripūrikāraṇabhūto evaṃbhaddako ākāro na sammā
appaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā itīti iminā bhaddakena ākārena
pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti, suta nti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi
appatirūpe dese vasato sappurisūpanissayarahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa
pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhi siddhā hoti, sammā paṇihitatto pubbe ca katapuñño
visuddhāsayo hoti, tadavisuddhihetūnaṃ kilesānaṃ dūrībhāvato. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘sammā paṇihitaṃ
cittaṃ, seyyaso naṃ tato kare’’ti (dha. pa. 43) ‘‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ
hohisi anāsavo’’ti (dī. ni. 2.207) ca. Purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi. Patirūpadesavāsena hi
sappurisūpanissayena ca sādhūnaṃ diṭṭhānugatiāpajjanenapi visuddhappayogo hoti. Tāya ca
āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, pubbe eva taṇhādiṭṭhisaṃkilesānaṃ visodhitattā payogasuddhiyā
āgamabyattisiddhi. Suparisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṃ
visārado hoti. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggamanaṃ viya
sūriyassa udayato, yonisomanasikāro viya ca kusaladhammassa, arahati bhagavato vacanassa
pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento iti me suta ntiādimāha.
Aparo nayo – itīti iminā pubbe vuttanayena nānappakārappaṭivedhadīpakena attano
atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. Suta nti iminā itisaddasannidhānato
vakkhamānāpekkhāya vā sotabbabhedappaṭivedhadīpakena
dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. Itīti ca idaṃ vuttanayeneva
yonisomanasikāradīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno ‘‘ete mayā dhammā manasānupekkhitā diṭṭhiyā
suppaṭividdhā’’ti dīpeti. Pariyattidhammā hi ‘‘idha sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhi, idha paññā, ettakā
ettha anusandhiyo’’tiādinā nayena manasā anupekkhitā anussavākāraparivitakkasahitāya
dhammanijjhānakkhantibhūtāya ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme
‘‘iti rūpaṃ, ettakaṃ rūpa’’ntiādinā nayena suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdhā attano paresañca
hitasukhāvahā hontīti. Sutta nti idaṃ savanayogaparidīpakavacanaṃ bhāsamāno ‘‘bahū mayā dhammā
sutā dhātā vacasā paricitā’’ti dīpeti. Sotāvadhānappaṭibaddhā hi pariyattidhammassa
savanadhāraṇaparicayā. Tadubhayenapi dhammassa svākkhātabhāvena atthabyañjanapāripūriṃ dīpento
savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā hitā paribāhiro
hotīti ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ dhammo sotabbo.
Iti me suta nti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ

attano adahanto asappurisabh ūmi ṃ atikkamati, s āvakatta ṃ pa ṭij ānanto sappurisabh ūmi ṃ okkamati.
Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. ‘‘Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā,
tasseva pana bhagavato vacana’’nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ
appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.
Apica iti me suta nti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimassavanaṃ vivaranto sammukhā
paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa
āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa
dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino
sammāsambuddhassa. Na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhāvimati vā kātabbāti
sabbadevamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādeti.
Tenetaṃ vuccati
‘‘Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane;
Iti me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako’’ti.
Etthāha – ‘‘kasmā panettha yathā aññesu suttesu ‘evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā’tiādinā
kāladese apadisitvāva nidānaṃ bhāsitaṃ, evaṃ na bhāsita’’nti? Apare tāva āhu – na pana therena
bhāsitattā. Idañhi nidānaṃ na āyasmatā ānandena paṭhamaṃ bhāsitaṃ khujjuttarāya pana bhagavatā
upāsikāsu bahussutabhāvena etadagge ṭhapitāya sekkhappaṭisambhidāppattāya ariyasāvikāya
sāmāvatippamukhānaṃ pañcannaṃ itthisatānaṃ paṭhamaṃ bhāsitaṃ.
Tatrāyaṃ anupubbīkathāito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma
sammāsambuddho loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko haṃsavatiyaṃ viharati. Athekadivasaṃ
haṃsavatiyaṃ ekā kuladhītā satthu dhammadesanaṃ sotuṃ gacchantīhi upāsikāhi saddhiṃ ārāmaṃ
gatā. Satthāraṃ ekaṃ upāsikaṃ bahussutānaṃ etadagge ṭhapentaṃ disvā adhikāraṃ katvā taṃ
ṭhānantaraṃ patthesi. Satthāpi naṃ byākāsi ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāvikānaṃ
upāsikānaṃ bahussutānaṃ aggā bhavissatī’’ti. Tassā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbattitvā
puna manussesūti evaṃ devamanussesu saṃsarantiyā kappasatasahassaṃ atikkantaṃ. Atha imasmiṃ
bhaddakappe amhākaṃ bhagavato kāle sā devalokato cavitvā ghosakaseṭṭhissa gehe dāsiyā kucchismiṃ
paṭisandhiṃ gaṇhi, uttarātissā nāmaṃ akaṃsu. Sā jātakāle khujjā ahosīti khujjuttarātveva paññāyittha.
aparabhāge ghosakaseṭṭhinā rañño utenassa sāmāvatiyā dinnakāle tassā paricārikabhāvena dinnā
rañño utenassa antepure vasati.
Tena ca samayena kosambiyaṃ ghosakaseṭṭhikukkuṭaseṭṭhipāvārikaseṭṭhino bhagavantaṃ uddissa
tayo vihāre kāretvā janapadacārikaṃ carante tathāgate kosambinagaraṃ sampatte buddhappamukhassa
bhikkhusaṅghassa vihāre niyyādetvā mahādānāni pavattesuṃ, māsamattaṃ atikkami. Atha nesaṃ
etadahosi – ‘‘buddhā nāma sabbalokānukampakā, aññesampi okāsaṃ dassāmā’’ti
kosambinagaravāsinopi janassa okāsaṃ akaṃsu. Tato paṭṭhāya nāgarā vīthisabhāgena gaṇasabhāgena
mahādānaṃ denti. Athekadivasaṃ satthā bhikkhusaṅghaparivuto mālākārajeṭṭhakassa gehe nisīdi.
Tasmiṃ khaṇe khujjuttarā sāmāvatiyā pupphāni gahetuṃ aṭṭha kahāpaṇe ādāya taṃ gehaṃ agamāsi.
Mālākārajeṭṭhako taṃ disvā ‘‘amma uttare, ajja tuyhaṃ pupphāni dātuṃ khaṇo natthi, ahaṃ
buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisāmi, tvampi parivesanāya sahāyikā hohi, evaṃ ito paresaṃ
veyyāvaccakaraṇato muccissasī’’ti āha. Tato khujjuttarā buddhānaṃ bhattagge veyyāvaccaṃ akāsi. Sā
satthārā upanisinnakathāvasena kathitaṃ sabbameva dhammaṃ uggaṇhi, anumodanaṃ pana sutvā
sotāpattiphale patiṭṭhāsi.
Sā aññesu divasesu cattārova kahāpaṇe datvā pupphāni gahetvā gacchati, tasmiṃ pana divase
diṭṭhasaccabhāvena parasantake cittaṃ anuppādetvā aṭṭhapi kahāpaṇe datvā pacchiṃ pūretvā pupphāni
gahetvā sāmāvatiyā santikaṃ agamāsi. Atha naṃ sā pucchi ‘‘amma uttare, tvaṃ aññesu divasesu na
bahūni pupphāni āharasi, ajja pana bahukāni, kiṃ no rājā uttaritaraṃ pasanno’’ti? Sā musā vattuṃ

abhabbat āya at īte attan ā kata ṃ anig ūhitv ā sabbakathesi. Atha ‘‘ kasm ā ajja bah ūni āharas ī’’ ti ca
vuttā ‘‘ajjāhaṃ sammāsambuddhassa dhammaṃ sutvā amataṃ sacchākāsiṃ, tasmā tumhe na
vañcemī’’ti āha. Taṃ sutvā ‘‘are duṭṭhadāsi, ettakaṃ kālaṃ tayā gahite kahāpaṇe dehī’’ti atajjetvā
pubbahetunā codiyamānā ‘‘amma, tayā pītaṃ amataṃ, amhepi pāyehī’’ti vatvā ‘‘tena hi maṃ
nhāpehī’’ti vutte soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā dve maṭṭhasāṭake dāpesi. Sā ekaṃ nivāsetvā
ekaṃ pārupitvā āsanaṃ paññāpetvā āsane nisīditvā vicitrabījaniṃ ādāya nīcāsanesu nisinnāni pañca
mātugāmasatāni āmantetvā sekhappaṭisambhidāsu ṭhatvā satthārā desitaniyāmeneva tāsaṃ dhammaṃ
desesi. Desanāvasāne tā sabbā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā ‘‘amma,
ajja paṭṭhāya tvaṃ kiliṭṭhakammaṃ mā kari, amhākaṃ mātuṭṭhāne ācariyaṭṭhāne ca patiṭṭhāhī’’ti
garuṭṭhāne ṭhapayiṃsu.
Kasmā panesā dāsī hutvā nibbattāti? Sā kira kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ seṭṭhidhītā
hutvā nibbattā. Ekāya khīṇāsavattheriyā upaṭṭhākakulaṃ gatāya ‘‘etaṃ me ayye, pasādhanapeḷikaṃ
dethā’’ti veyyāvaccaṃ kāresi. Therīpi ‘‘adentiyā mayi āghātaṃ uppādetvā niraye nibbattissati, dentiyā
paresaṃ dāsī hutvā nibbattissati, nirayasantāpato dāsibhāvo seyyo’’ti anuddayaṃ paṭicca tassā vacanaṃ
akāsi. Sā tena kammena pañca jātisatāni paresaṃ dāsīyeva hutvā nibbatti.
Kasmā pana khujjā ahosi? Anuppanne kira buddhe ayaṃ bārāṇasirañño gehe vasantī ekaṃ
rājakulūpakaṃ paccekabuddhaṃ thokaṃ khujjadhātukaṃ disvā attanā sahavāsīnaṃ mātugāmānaṃ
purato parihāsaṃ karontī yathāvajjaṃ keḷivasena khujjākāraṃ dassesi, tasmā khujjā hutvā nibbatti.
Kiṃ pana katvā paññavantī jātāti? Anuppanne kira buddhe ayaṃ bārāṇasirañño gehe vasantī aṭṭha
paccekabuddhe rājagehato uṇhapāyāsassa pūrite patte parivattitvā parivattitvā gaṇhante disvā attano
santakāni aṭṭha dantavalayāni ‘‘idha ṭhapetvā gaṇhathā’’ti adāsi. Te tathā katvā olokesuṃ.
‘‘Tumhākaññeva tāni pariccattāni, gahetvā gacchathā’’ti āha. Te nandamūlakapabbhāraṃ agamaṃsu.
Ajjāpi tāni valayāni arogāneva. Sā tassa nissandena paññavantī jātā.
Atha naṃ sāmāvatippamukhāni pañca itthisatāni ‘‘amma, tvaṃ divase divase satthu santikaṃ
gantvā bhagavatā desitaṃ dhammaṃ sutvā amhākaṃ desehī’’ti vadiṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge
tipiṭakadharā jātā. Tasmā naṃ satthā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bahussutānaṃ
upāsikānaṃ yadidaṃ khujjuttarā’’ti etadagge ṭhapesi. Iti upāsikāsu bahussutabhāvena satthārā etadagge
ṭhapitā paṭisambhidāppattā khujjuttarā ariyasāvikā satthari kosambiyaṃ viharante kālena kālaṃ satthu
santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā antepuraṃ gantvā sāmāvatippamukhānaṃ pañcannaṃ itthisatānaṃ
ariyasāvikānaṃ satthārā desitaniyāmena yathāsutaṃ dhammaṃ kathentī attānaṃ parimocetvā satthu
santike sutabhāvaṃ pakāsentī ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā vuttamarahatāti me suta’’ nti nidānaṃ
āropesi.
Yasmā pana tasmiṃyeva nagare bhagavato sammukhā sutvā tadaheva tāya tāsaṃ bhāsitaṃ, tasmā
‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharatī’’ti kāladesaṃ apadisituṃ payojanasambhavova natthi
supākaṭabhāvato. Bhikkhuniyo cassā santike imāni suttāni gaṇhiṃsu. Evaṃ paramparāya bhikkhūsupi
tāya āropitaṃ nidānaṃ pākaṭaṃ ahosi. Atha āyasmā ānando tathāgatassa parinibbānato aparabhāge
sattapaṇṇiguhāyaṃ ajātasattunā kārāpite saddhammamaṇḍape mahākassapappamukhassa vasīgaṇassa
majjhe nisīditvā dhammaṃ saṅgāyanto imesaṃ suttānaṃ nidānassa dveḷhakaṃ pariharanto tāya
āropitaniyāmeneva nidānaṃ āropesīti.
Keci panettha bahuppakāre papañcenti. Kiṃ tehi? Apica nānānayehi saṅgītikārā dhammavinayaṃ
saṅgāyiṃsu. Anubuddhā hi dhammasaṅgāhakamahātherā, te sammadeva dhammavinayassa
saṅgāyanākāraṃ jānantā katthaci ‘‘evaṃ me suta’’ntiādinā, katthaci ‘‘tena samayenā’’tiādinā, katthaci
gāthābandhavasena nidānaṃ ṭhapentā, katthaci sabbena sabbaṃ nidānaṃ aṭṭhapentā
vaggasaṅgahādivasena dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsu. Tattha idha vuttañheta ntiādinā nidānaṃ ṭhapetvā
saṅgāyiṃsu, kiñci suttageyyādivasena navaṅgamidaṃ buddhavacanaṃ. Yathā cetaṃ, evaṃ sabbesampi

samm āsambuddh āna ṃ . Vuttañheta ṃ ‘‘ appakañca nesa ṃ ahosi suttageyya ’’ nti ādi. Tattha
itivuttakaṅgassa aññaṃ kiñci na paññāyati tabbhāvanimittaṃ ṭhapetvā ‘‘vuttañhetaṃ…pe… me suta’’nti
idaṃ vacanaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatāti ādinayappavattā
dvādasuttarasatasuttantā itivuttaka’’nti. Tasmā satthu adhippāyaṃ jānantehi dhammasaṅgāhakehi
ariyasāvikāya vā imesaṃ suttānaṃ itivuttakaṅgabhāvañāpanatthaṃ imināva nayena nidānaṃ ṭhapitanti
veditabbaṃ.
Kimatthaṃ pana dhammavinayasaṅgahe kayiramāne nidānavacanaṃ? Nanu bhagavatā
bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate –desanāya
ṭhitiasammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṃ. Kāladesadesakaparisāpadesehi upanibandhitvā
ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca desakālakattuhetunimittehi
upanibaddho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā mahākassapena
brahmajālamūlapariyāyasuttādīnaṃ desādipucchāsu katāsu tāsaṃ vissajjanaṃ karontena
dhammabhaṇḍāgārikena ‘‘evaṃ me suta’’ntiādinā nidānaṃ bhāsitaṃ. Idha pana desakālassa aggahaṇe
kāraṇaṃ vuttameva.
Apica satthu sampattippakāsanatthaṃnidānavacanaṃ. Tathāgatassa hi bhagavato
pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi. Na hi sammāsambuddhassa
pubbaracanādīhi attho atthi sabbattha appaṭihatañāṇācāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā
ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasāsanasāvakānurāgābhāvato khīṇāsavabhāvasiddhi. Na hi sabbaso
khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhassa parānuggahapavatti. Evaṃ desakasaṃkilesabhūtānaṃ
diṭṭhisīlasampadādūsakānaṃ avijjātaṇhānaṃ accantābhāvasaṃsūcakehi
ñāṇasampadāpahānasampadābhibyañjakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi,
tato ca antarāyikaniyyānikadhammesu asammohabhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti
bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitapaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti, tattha
tattha sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ ṭhānuppattikappaṭibhānena dhammadesanādīpanato. Idha
pana anavasesato kāmadosappahānaṃ vidhāya desanādīpanato cāti yojetabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘satthu
sampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti. Ettha ca ‘‘bhagavatā arahatā’’ti imehi padehi
yathāvuttaatthavibhāvanatā heṭṭhā dassitā eva.
Tathā sāsanasampattippakāsanatthaṃnidānavacanaṃ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi
bhagavato natthi niratthakā paṭipatti attahitā vā. Tasmā paresaṃyevatthāya pavattasabbakiriyassa
sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṃ yathāpavattaṃ vuccamānaṃ
diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ sattānaṃ anusāsanatthena sāsanaṃ, na
kabbaracanā. Tayidaṃ satthu caritaṃ kāladesadesakaparisāpadesehi tattha tattha nidānavacanehi
yathārahaṃ pakāsiyati. Idha pana desakaparisāpadesehīti yojetabbaṃ. Tena vuttaṃ
‘‘sāsanasampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti.
Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṃ
nidānavacanaṃ. Tañcassa pamāṇabhāvadassanaṃ heṭṭhā vuttanayānusārena ‘‘bhagavatā arahatā’’ti
imehi padehi vibhāvitanti veditabbaṃ. Idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattanidassananti.
Nidānavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Ekakanipāto
1. Paṭhamavaggo
1. Lobhasuttavaṇṇanā

1. Id āni ekadhamma ṃ, bhikkhave, pajahath āti ādin ā nayena bhagavat ā nikkhittassa suttassa
vaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā atthavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā
hoti, tasmā suttanikkhepaṃ tāva vicāressāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo,
pucchāvasiko, aṭṭhuppattikoti. Yathā hi anekasataanekasahassabhedānipi suttantāni
saṃkilesabhāgiyādipaṭṭhānanayena soḷasavidhataṃ nātivattanti, evaṃ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena
catubbidhataṃ nātivattantīti. Tattha yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāvasikehi
saddhiṃ saṃsaggabhedo sambhavati attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca,
aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko cāti
ajjhāsayapucchānusandhisambhavato; evaṃ yadipi aṭṭhuppattiyā attajjhāsayenapi saṃsaggabhedo
sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṃsaggo natthīti niravaseso paṭṭhānanayo
na sambhavati. Tadantogadhattā vā sambhavantānaṃ sesanikkhepānaṃ mūlanikkhepavasena cattāro
suttanikkhepā vuttāti veditabbaṃ.
Tatrāyaṃ vacanattho – nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṃ eva nikkhepo suttanikkhepo . Atha
nikkhipanaṃ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo
attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo, attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo.
Parajjhāsaye pi eseva nayo. Pucchāya vasoti pucchāvaso. So etassa atthīti pucchāvasiko . Suttadesanāya
vatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti, atthuppatti eva aṭṭhuppatti tha-kārassa ṭha-kāraṃ katvā, sā
etassa atthīti aṭṭhuppattiko . Atha vā nikkhipīyati suttaṃ etenāti nikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṃ
pana atthavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṃ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā,
pucchitabbo attho, pucchāvasena pavattaṃ dhammappaṭiggāhakānaṃ vacanaṃ pucchāvasaṃ, tadeva
nikkhepasaddāpekkhāya pucchāvasikoti pulliṅgavasena vuttaṃ. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti
evamettha attho veditabbo.
Apica paresaṃ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṃ suttanikkhepabhāvo
yutto, kevalaṃ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭhapanatthaṃ pavattitadesanattā.
Parajjhāsayapucchāvasikānaṃ pana paresaṃ ajjhāsayapucchānaṃ desanāpavattihetubhūtānaṃ
uppattiyaṃ pavattitānaṃ kathaṃ aṭṭhuppattiyaṃ anavarodho, pucchāvasikaṭṭhuppattikānaṃ vā
parajjhāsayānurodhena pavattitānaṃ kathaṃ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṃ. Paresañhi
abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā
parajjhāsayapucchāvasikānaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Tathā hi brahmajāladhammadāyādasuttādīnaṃ (dī. na.
1.1 ādayo) vaṇṇāvaṇṇaāmisuppādādidesanānimittaṃ aṭṭhuppatti vuccati. Paresaṃ pucchaṃ vinā
ajjhāsayameva nimittaṃ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti
pākaṭoyamatthoti.
Yāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva katheti, seyyathidaṃ
ākaṅkheyyasuttaṃ, tuvaṭṭakasuttantievamādīni (su. ni. 921 ādayo; ma. ni. 1.64 ādayo), tesaṃ
attajjhāsayo nikkhepo.
Yāni pana ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā, yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ
āsavānaṃ khaye vineyya’’nti evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca
oloketvā parajjhāsayavasena kathitāni, seyyathidaṃ – rāhulovādasuttaṃ,
dhammacakkappavattanasuttantievamādīni (ma. ni. 2.107 ādayo; 3.416 ādayo; saṃ. ni. 3.59; mahāva.
19-20), tesaṃ parajjhāsayo nikkhepo.
Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā devā manussā catasso parisā cattāro vaṇṇā ca tathā tathā
pañhaṃ pucchanti ‘‘bojjhaṅgā bojjhaṅgāti, bhante, vuccanti, nīvaraṇā nīvaraṇāti vuccantī’’tiādinā, evaṃ
puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni (saṃ. ni. 5.186) tesaṃ pucchāvasiko nikkhepo.
Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ,
puttamaṃsūpamaṃ, dārukkhandhūpamantievamādīni (ma. ni. 1.29; saṃ. ni. 2.63), tesaṃ aṭṭhuppattiko

nikkhepo.
Evamimesu catūsu suttanikkhepesu imassa suttassa parajjhāsayo nikkhepo. Parajjhāsayavasena
hetaṃ nikkhittaṃ. Kesaṃ ajjhāsayena? Lobhe ādīnavadassīnaṃ puggalānaṃ. Keci pana
‘‘attajjhāsayo’’ti vadanti.
Tattha ekadhammaṃ, bhikkhave tiādīsu eka saddo attheva aññatthe ‘‘sassato attā ca loko ca,
idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.27). Atthi seṭṭhe ‘‘cetaso
ekodibhāva’’ntiādīsu (dī. ni. 1.228; pārā. 11). Atthi asahāye ‘‘eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu (dī. ni. 1.405).
Atthi saṅkhāyaṃ ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29).
Idhāpi saṅkhāyameva daṭṭhabbo.
Dhamma -saddo pariyattisaccasamādhipaññāpakatipuññāpattisuññatāñeyyasabhāvādīsu dissati.
Tathā hissa ‘‘idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇātī’’tiādīsu (a. ni. 5.73) pariyatti attho.
‘‘Diṭṭhadhammo’’tiādīsu (dī. ni. 1.299) saccāni. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni.
2.13; 3.142) samādhi. ‘‘Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, save pecca na socatī’’tiādīsu (jā. 1.1.57) paññā.
‘‘Jātidhammānaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjatī’’tiādīsu (dī. ni. 2.398) pakati. ‘‘Dhammo
have rakkhati dhammacāri’’ntiādīsu (jā. 1.10.102) puññaṃ. ‘‘Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya
pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’tiādīsu (pārā. 444) āpatti. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye
dhammā hontī’’tiādīsu (dha. sa. 121) suññatā. ‘‘Sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato
ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85)
ñeyyo. ‘‘Kusalā dhammā akusalā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 1) sabhāvo attho. Idhāpi
sabhāvo. Tasmā ekadhamma nti ekaṃ saṃkilesasabhāvanti adhippāyo. Eko ca so dhammo cāti
ekadhammo, taṃ ekadhammaṃ.
Bhikkhave ti bhikkhū ālapati. Kimatthaṃ pana bhagavā dhammaṃ desento bhikkhū ālapati, na
dhammameva desetīti? Satijananatthaṃ. Bhikkhū hi aññaṃ cintentāpi dhammaṃ paccavekkhantāpi
kammaṭṭhānaṃ manasi karontāpi nisinnā honti. Te paṭhamaṃ anālapitvā dhamme desiyamāne ‘‘ayaṃ
desanā kiṃnidānā, kiṃpaccayā’’ti sallakkhetuṃ na sakkonti. Ālapite pana satiṃ upaṭṭhapetvā
sallakkhetuṃ sakkonti, tasmā satijananatthaṃ ‘‘bhikkhave’’ti ālapati. Tena ca tesaṃ
bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhena vacanena hīnādhikajanasevitaṃ vuttiṃ pakāsento
uddhatadīnabhāvaniggahaṃ karoti. ‘‘Bhikkhave’’ti iminā
karuṇāvipphārasommahadayanayananipātapubbaṅgamena vacanena te attano mukhābhimukhe karonto
tena ca kathetukamyatādīpakena vacanena nesaṃ sotukamyataṃ janeti. Teneva ca sambodhanatthena
sādhukaṃ savanamanasikārepi niyojeti. Sādhukaṃ savanamanasikārāyattā hi sāsanasampatti.
Aññesupi devamanussesu parisapariyāpannesu vijjamānesu kasmā bhikkhū eva āmantesīti?
Jeṭṭhaseṭṭhāsannasadāsannihitabhāvato. Sabbaparisasādhāraṇā hi bhagavato dhammadesanā, parisāya ca
je ṭṭhā bhikkhū paṭhamuppannattā, seṭṭhā anagāriyabhāvaṃ ādiṃ katvā satthu cariyānuvidhāyakattā
sakalasāsanapaṭiggāhakattā ca, āsannā tattha nisinnesu samīpavuttiyā, sadāsannihitā
satthusantikāvacarattā. Apica te dhammadesanāya bhājanaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipattisabbhāvato,
visesato ca ekacce bhikkhū sandhāya ayaṃ desanāti te eva ālapi.
Pajahathāti ettha pahānaṃnāma tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ,
samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhaṃ. Tattha yaṃ
dīpālokeneva tamassa paṭipakkhabhāvato alobhādīhi lobhādikassa,
nāmarūpaparicchedādivipassanāñāṇehi tassa tassa anatthassa pahānaṃ. Seyyathidaṃ – pariccāgena
lobhādimalassa, sīlena pāṇātipātādidussīlyassa, saddhādīhi assaddhiyādikassa, nāmarūpavavatthānena
sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena
kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa,
maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena

sassatadi ṭṭ hiy ā, bhayadassanena sabhayesu abhayasaññ āya, ādīnavadassanena ass ādasaññ āya,
nibbidānupassanena abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukamyatāya upekkhāñāṇena
anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyā, nibbānena paṭilomabhāvassa, gotrabhunā
saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ tadaṅgappahānaṃnāma.
Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe
sevālassa tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ vikkhambhanappahānaṃnāma. Yaṃ
catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ
pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277; vibha. 628) nayena vuttassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa
accantaṃ appavattibhāvena samucchindanaṃ, idaṃ samucchedappahānaṃnāma. Yaṃ pana
phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ paṭippassaddhippahānaṃnāma. Yaṃ pana
sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ nissaraṇappahānaṃnāma. Evaṃ
pañcavidhe pahāne anāgāmikabhāvakarassa pahānassa adhippetattā idha samucchedappahānanti
veditabbaṃ. Tasmā pajahathāti pariccajatha, samucchindathāti attho.
Aha nti bhagavā attānaṃ niddisati. Vo ti ayaṃ vo saddo
paccattaupayogakaraṇasāmivacanapadapūraṇasampadānesu dissati. Tathā hi ‘‘kacci, pana vo anuruddhā,
samaggā sammodamānā’’tiādīsu (ma. ni. 1.326) paccatte āgato. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi
vo’’tiādīsu (ma. ni. 2.157) upayoge. ‘‘Na vo mama santike vatthabba’’ntiādīsu (ma. ni. 2.157) karaṇe.
‘‘Sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsita’’ntiādīsu (ma. ni. 1.345) sāmivacane. ‘‘Ye hi vo ariyā
parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) padapūraṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave,
desessāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.190) sampadāne. Idhāpi sampadāne eva daṭṭhabbo.
Pāṭibhogo ti paṭibhū. So hi dhāraṇakaṃ paṭicca dhanikassa, dhanikaṃ paṭicca dhāraṇakassa
paṭinidhibhūto dhanikasantakassa tato haraṇādisaṅkhātena bhuñjanena bhogoti paṭibhogo, paṭibhogo eva
pāṭibhogo. Anāgāmitāyāti anāgāmibhāvatthāya. Paṭisandhiggahaṇavasena hi kāmabhavassa
anāgamanato anāgāmī. Yo yassa dhammassa adhigamena anāgāmīti vuccati, saphalo so tatiyamaggo
anāgāmitā nāma. Iti bhagavā veneyyadamanakusalo veneyyajjhāsayānukūlaṃ tatiyamaggādhigamaṃ
lahunā upāyena ekadhammapūraṇatāmattena thiraṃ katvā dassesi yathā taṃ sammāsambuddho.
Bhinnabhūmikāpi hi paṭighasaṃyojanādayo tatiyamaggavajjhā kilesā kāmarāgappahānaṃ nātivattantīti.
Kasmā panettha bhagavā attānaṃ pāṭibhogabhāve ṭhapesi? Tesaṃ bhikkhūnaṃ
anāgāmimaggādhigamāya ussāhajananatthaṃ. Passati hi bhagavā ‘‘mayā ‘ekadhammaṃ, bhikkhave,
pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’ti vutte ime bhikkhū addhā taṃ ekadhammaṃ pahāya sakkā
tatiyabhūmiṃ samadhigantuṃ, yato dhammassāmi paṭhamamāha ‘ahaṃ pāṭibhogo’ti ussāhajātā
tadatthāya paṭipajjitabbaṃ maññissantī’’ti. Tasmā ussāhajananatthaṃ anāgāmitāya tesaṃ bhikkhūnaṃ
attānaṃ pāṭibhogabhāve ṭhapesi.
Katamaṃ ekadhamma nti ettha katama nti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nāmesā pañcavidhā
adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā,
kathetukamyatāpucchāti. Tattha pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ
avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati,
ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā. Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ
vibhāvitaṃ. So aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ
diṭṭhasaṃsandanāpucchā. Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto – ‘‘evaṃ
nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’’ti, so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ
vimaticchedan āpucchā. Bhagavā hi anumatiggahaṇatthaṃ pañhaṃ pucchati – ‘‘taṃ kiṃ maññatha,
bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’tiādinā (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 21), ayaṃ anumatipucchā.
Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati – ‘‘cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā
sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro’’ti (saṃ. ni. 2.11) ayaṃ
kathetukamyat āpucch ā.

Tattha purim ā tisso pucch ā buddh ānanatthi. Kasm ā? Tīsu hi addh āsu kiñci sa ṅkhata ṃ
addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ sammāsambuddhānaṃ adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ
avibhāvitaṃ nāma natthi. Tena nesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana tehi attano ñāṇena
paṭividdhaṃ, tassa aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ
saṃsandanakiccaṃ natthi, tena nesaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchāpi natthi. Yasmā pana buddhā
bhagavanto akathaṃkathī tiṇṇavicikicchā sabbadhammesu vigatasaṃsayā, tena nesaṃ
vimaticchedanāpucchāpi natthi. Itarā pana dve pucchā atthi, tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchāti
veditabbā.
Idāni tāya pucchāya puṭṭhamatthaṃ sarūpato dassento ‘‘lobhaṃ, bhikkhave,
ekadhamma’’ ntiādimāha. Tattha lubbhanti tena, sayaṃlubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho .
Svāyaṃ ārammaṇaggahaṇalakkhaṇo makkaṭālepo viya, abhisaṅgaraso tattakapāle pakkhittamaṃsapesi
viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojaniyesu dhammesu assādadassanapadaṭṭhāno,
taṇhānadibhāvena vaḍḍhamāno yattha samuppanno, sīghasotā nadī viya mahāsamuddaṃ apāyameva taṃ
sattaṃ gahetvā gacchatīti daṭṭhabbo. Kiñcāpi ayaṃ lobhasaddo sabbalobhasāmaññavacano, idha pana
kāmarāgavacanoti veditabbo. So hi anāgāmimaggavajjho.
Puna bhikkhave ti ālapanaṃ dhammassa paṭiggāhakabhāvena abhimukhībhūtānaṃ tattha
ādarajananatthaṃ. Pajahathāti iminā pahānābhisamayo vihito, so ca
pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayehi saddhiṃ eva pavattati, na visunti catusaccādhiṭṭhānāni cattāripi
sammādiṭṭhiyā kiccāni vihitāneva honti. Yathā ca ‘‘lobhaṃ pajahathā’’ti vutte pahānekaṭṭhabhāvato
dosādīnampi pahānaṃ atthato vuttameva hoti, evaṃ samudayasaccavisaye sammādiṭṭhikicce
pahānābhisamaye vutte tassā sahakārīkāraṇabhūtānaṃ sammāsaṅkappādīnaṃ sesamaggaṅgānampi
samudayasaccavisayakiccaṃ atthato vuttameva hotīti paripuṇṇo ariyamaggabyāpāro idha kathitoti
daṭṭhabbo. Iminā nayena satipaṭṭhānādīnampi bodhipakkhiyadhammānaṃ byāpārassa idha vuttabhāvo
yathārahaṃ vitthāretabbo.
Apicettha lobhaṃ pajahathāti etena pahānapariññā vuttā. Sā ca tīraṇapariññādhiṭṭhānā,
tīraṇapariññā ca ñātapariññādhiṭṭhānāti avinābhāvena tissopi pariññā bodhitā honti. Evamettha saha
phalena catusaccakammaṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ katvā pakāsitanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā lobhaṃ
pajahathāti saha phalena ñāṇadassanavisuddhi desitā. Sā ca paṭipadāñāṇadassanavisuddhisannissayā…
pe… cittavisuddhisīlavisuddhisannissayā cāti nānantarikabhāvena saha phalena sabbāpi satta visuddhiyo
vibhāvitāti veditabbaṃ.
Evametāya visuddhikkamabhāvanāya pariññāttayasampādanena lobhaṃ pajahitukāmena –
‘‘Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ’’. (itivu. 88);
Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi
chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi
bhaṇati. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ avedayataṃ taṇhānugatānaṃ
paritassitaṃ vipphanditameva (a. ni. 3.54).
‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati’’. (itivu. 15, 105);
‘‘ Natthi r āgasamo aggi, natthi dosasamo kali ’’ . ( dha. pa. 202, 251);

‘‘ K āmar āgena ḍayh āmi, citta ṃ me pari ḍayhati ’’ . ( sa ṃ . ni. 1.212);
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃkataṃ makkaṭakova jāla’’nti. (dha. pa. 347) ca –
Evamādisuttapadānusārena nānānayehi lobhassa ādīnavaṃ paccavekkhitvā tassa pahānāya
paṭipajjitabbaṃ.
Apica cha dhammā kāmarāgassa pahānāya saṃvattanti, asubhanimittassa uggaho,
asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.
Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmarāgo pahīyati, kāyagatāsatibhāvanāvasena
saviññāṇake uddhumātakādivasena aviññāṇake asubhe asubhabhāvanānuyogamanuyuttassāpi,
manacchaṭṭhesu indriyesu saṃvaraṇavasena satikavāṭena pihitadvārassāpi, catunnaṃ pañcannaṃ vā
ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tenevāha –
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);
Asubhakammaṭṭhānabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu
dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tenevāha –
‘‘Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā kāmacchandassa pahānāyā’’ti.
Evaṃ pubbabhāge kāmarāgasaṅkhātassa lobhassa pahānāya paṭipanno vipassanaṃ ussukkāpetvā
tatiyamaggena taṃ anavasesato samucchindati. Tena vuttaṃ ‘‘lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ
pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti.
Etthāha ‘‘ko panettha lobho pahīyati, kiṃ atīto, atha anāgato, udāhu paccuppanno’’ti? Kiñcettha –
na tāva atīto lobho pahīyeyya, na anāgatotesaṃ abhāvato. Na hi niruddhaṃ anuppannaṃ vā atthīti
vuccati, vāyāmo ca aphalo āpajjati. Atha paccuppanno, evampi aphalo vāyāmo tassa sarasabhaṅgattā,
saṃkiliṭṭhā ca maggabhāvanā āpajjati, cittavippayutto vā lobho siyā, na cāyaṃ nayo icchitoti. Vuccate
na vuttanayena atītānāgatapaccuppanno lobho pahīyati. Seyyathāpi idha taruṇarukkho asañjātaphalo,
taṃ puriso kuṭhāriyā mūle chindeyya, tassa rukkhassa chede asati yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni
rukkhassa chinnattā ajātāni eva na jāyeyyuṃ, evameva ariyamaggādhigame asati uppajjanāraho lobho
ariyamaggādhigamena paccayaghātassa katattā na uppajjati. Ayañhi aṭṭhakathāsu
‘‘bhūmiladdhuppanno’’ti vuccati. Vipassanāya hi ārammaṇabhūtā pañcakkhandhā tassa
uppajjanaṭṭhānatāya bhūmi nāma. Sā bhūmi tena laddhāti katvā bhūmiladdhuppanno.
Ārammaṇādhiggahituppanno avikkhambhituppanno asamūhatuppannoti ca ayameva vuccati.
Tatthāti tasmiṃ sutte. Eta nti etaṃ atthajātaṃ. Idāni gāthābandhavasena vuccamānaṃ. Iti vuccatīti
kena pana vuccati? Bhagavatā va. Aññesu hi tādisesu ṭhānesu saṅgītikārehi upanibandhagāthā honti,
idha pana bhagavatā va gāthārucikānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttamevatthaṃ saṅgahetvā gāthā
bhāsitā.
Tattha yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatinti yena ārammaṇaggahaṇalakkhaṇena
tato eva abhisaṅgarasena lobhena luddhā ajjhattikabāhiresu āyatanesu giddhā gadhitā. Se ti hi
nipātamattaṃ. Akkharacintakā pana īdisesu ṭhānesu se-kārāgamaṃ icchanti. Tathā luddhattā eva
kāyasucaritādīsu kiñci sucaritaṃ akatvā kāyaduccaritādīni ca upacinitvā rūpādīsu sattavisattatāya sattāti
laddhanāmā pāṇino dukkhassa nibbattiṭṭhānatāya duggatīti saṅkhaṃ gataṃ nirayaṃ tiracchānayoniṃ
pettivisayañca pa ṭisandhiggaha ṇavasena gacchanti upapajjanti.

Ta ṃ lobha ṃ sammadaññ āya, pajahanti vipassino ti ta ṃ yath āvutta ṃ lobha ṃ sabh āvato
samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇatoti imehi ākārehi sammā aviparītaṃ hetunā
ñāyena aññāya ñātatīraṇapariññāsaṅkhātāya paññāya jānitvā rūpādike pañcupādānakkhandhe aniccādīhi
vividhehi ākārehi passanato vipassino avasiṭṭhakilese vipassanāpaññāpubbaṅgamāya maggapaññāya
samucchedappahānavasena pajahanti, na puna attano santāne uppajjituṃ denti. Pahāyana punāyanti,
imaṃ lokaṃ kudācana nti evaṃ sahajekaṭṭhapahānekaṭṭhehi avasiṭṭhakilesehi saddhiṃ taṃ lobhaṃ
anāgāmimaggena pajahitvā puna pacchā imaṃ kāmadhātusaṅkhātaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena
kadācipi na āgacchanti orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ suppahīnattā. Iti bhagavā anāgāmiphalena
desanaṃ niṭṭhāpesi.
Ayampi attho ti nidānāvasānato pabhuti yāva gāthāpariyosānā iminā suttena pakāsito attho. Api-
saddo idāni vakkhamānasuttatthasampiṇḍano. Sesaṃ vuttanayameva. Imasmiṃ sutte samudayasaccaṃ
sarūpeneva āgataṃ, pahānāpadesena maggasaccaṃ. Itaraṃ saccadvayañca tadubhayahetutāya
niddhāretabbaṃ. Gāthāya pana dukkhasamudayamaggasaccāni yathārutavaseneva ñāyanti, itaraṃ
niddhāretabbaṃ. Eseva nayo ito paresupi suttesu.
Paramatthadīpaniyā khuddakanikāya-aṭṭhakathāya
Itivuttakavaṇṇanāya paṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Dosasuttavaṇṇanā
2. Vuttañhetaṃ…pe… dosa nti dutiyasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Yathā ettha, evaṃ
ito paresupi sabbattha apubbapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Yasmā idaṃ suttaṃ dosabahulānaṃ
puggalānaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā dosavūpasamanatthaṃ desitaṃ, tasmā ‘‘dosaṃ, bhikkhave,
ekadhammaṃ pajahathā’’ti āgataṃ. Tattha dosa nti ‘‘anatthaṃ me acarīti āghāto jāyatī’’tiādinā (vibha.
960) nayena sutte vuttānaṃ navannaṃ, ‘‘atthaṃ me nācarī’’tiādīnañca tappaṭipakkhato siddhānaṃ
navannamevāti aṭṭhārasannaṃ khāṇukaṇṭakādinā aṭṭhānena saddhiṃ ekūnavīsatiyā
aññatarāghātavatthusambhavaṃ āghātaṃ. So hi dussanti tena, sayaṃdussati, dussanamattameva vā
tanti dosoti vuccati. So caṇḍikkalakkhaṇo pahaṭāsīviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano
nissayadahanaraso vā dāvaggi viya, dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto,
yathāvuttaāghātavatthupadaṭṭhāno visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo. Pajahathāti
samucchindatha. Tattha ye ime –
‘‘Pañcime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso
paṭivinetabbo. Katame pañca? Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṃ
puggale bhāvetabbā…pe… karuṇā…pe… upekkhā, asatiamanasikāro tasmiṃ puggale
āpajjitabbo, evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto
jāyetha, kammassakatā tasmiṃ puggale adhiṭṭhātabbākammassako ayamāyasmā
kammadāyādo…pe… bhavissatī’’ti (a. ni. 5.161) –
Evaṃ pañca āghātappaṭivinayā vuttāyeva.
‘‘Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso
paṭivinetabbo. Katame pañca? Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti
parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo’’ti (a. ni. 5.162) –
Evamādināpi nayena pañca āghātapaṭivinayā vuttā, tesu yena kenaci āghātapaṭivinayavidhinā
paccavekkhitvā. Apica yo –
‘‘ Ubhatoda ṇḍ akena cepi, bhikkhave, kakacena cor ā ocarak ā aṅgama ṅgāni okanteyyu ṃ ,

tatr āpi yo mano pad ūseyya, na me so tena s āsanakaro ’’ ti (ma. ni. 1.232) satthu ov ādo.
‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
‘‘Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati. (saṃ. ni. 1.188);
‘‘Sattime, bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā
purisaṃ vā. Katame satta? Idha, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati, ‘aho vatāyaṃ
dubbaṇṇo assā’ti. Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati.
Kodhanoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kiñcāpi so hoti sunhāto
suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto.
Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā
purisaṃ vā.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchatiaho vatāyaṃ dukkhaṃ
sayeyyā’ti…pe… na pacurattho assāti…pe… na bhogavā assāti…pe… na yasavā assāti…pe…
na mittavā assāti…pe… kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjeyyāti. Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamane nandati.
Kodhanoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena duccaritaṃ carati,
vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya
duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā…pe… nirayaṃ
upapajjati kodhābhibhūto’’ti (a. ni. 7.64).
‘‘Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati…pe…. (a. ni. 7.64);
‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ, saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya. (dha. pa. 221);
‘‘Anatthajanano kodho, kodho cittappakopano…pe…. (a. ni. 7.64);
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇā’’ti. (saṃ. ni. 1.187);
‘‘Ekāparādhaṃ khama bhūripañña,
Na paṇḍitā kodhabalā bhavantī’’ti. –
Evamādinā nayena dose ādīnave vuttappaṭipakkhato dosappahāne ānisaṃse ca paccavekkhitvā
pubbabhāge dosaṃ tadaṅgappahānādivasena pajahitvā vipassanaṃ ussukkāpetvā tatiyamaggena sabbaso
dosaṃ samucchindatha, pajahathāti tesaṃ bhikkhūnaṃ tattha niyojanaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘dosaṃ,
bhikkhave, ekadhammaṃ pajahathā’’ti. Duṭṭhāse ti āghātena dūsitacittatāya paduṭṭhā. Sesamettha yaṃ
vattabbaṃ, taṃ paṭhamasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayameva.
Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Mohasuttavaṇṇanā
3. Tatiye moha nti aññāṇaṃ. Tañhi dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe
aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇantiādinā nayena vibhāgena anekappabhedampi
muyhanti. Tena sayaṃmuyhati muyhanamattameva vā tanti mohoti vuccati. So cittassa
andhabhāvalakkhaṇo, aññāṇalakkhaṇo vā, asampaṭivedharaso, ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā,

asamm āppa ṭipattipaccupa ṭṭ hāno, andhak ārapaccupa ṭṭ hāno v ā, ayonisomanasik ārapada ṭṭ hāno,
sabbākusalānaṃ mūlanti daṭṭhabbo. Idhāpi pajahathāti padassa –
‘‘Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naraṃ’’. (itivu. 88);
‘‘Anatthajanano moho…pe…. (itivu. 88);
‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā’’ (itivu. 40);
‘‘Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati’’; (Udā. 70);
‘‘Moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya’’ (a. ni. 3.34);
‘‘Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhadhammikampi bhayaṃ
veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavatī’’ti ca –
Ādinā nayena ‘‘yo koci dhammo kāmacchandādisaṃkilesadhammehi nibbattetabbo, atthato sabbo so
mohahetuko’’ti ca mohe ādīnavaṃ tappaṭipakkhato mohappahāne ānisaṃsañca paccavekkhitvā
kāmacchandādippahānakkameneva pubbabhāge tadaṅgādivasena mohaṃ pajahantā tatiyamaggena
yathāvuttalobhadosekaṭṭhaṃ mohaṃ samucchedavasena pajahathāti attho daṭṭhabbo.
Anāgāmimaggavajjho eva hi moho idhādhippetoti. Mūḷhāse ti kusalākusalasāvajjānavajjādibhede attano
hitāhite sammūḷhā. Sesaṃ vuttanayameva.
Tatiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Kodhasuttavaṇṇanā
4. Catutthe kodha nti dosaṃ. Doso eva hi kodhapariyāyena bujjhanakānaṃ puggalānaṃ
ajjhāsayavasena evaṃ vutto. Tasmā dutiyasutte vuttanayenevettha attho veditabbo. Apica
kujjhanalakkhaṇo kodho, āghātakaraṇaraso, cittassa byāpattibhāvapaccupaṭṭhāno, cetaso pūtibhāvoti
daṭṭhabboti ayampi viseso veditabbo.
Catutthasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Makkhasuttavaṇṇanā
5. Pañcame makkha nti paraguṇamakkhanaṃ. Yadipi hi so gūthaṃ gahetvā paraṃ paharanto viya
attano karaṃ paṭhamataraṃ makkhatiyeva, tathāpi paresaṃ guṇamakkhanādhippāyena pavattetabbattā
‘‘paraguṇamakkhano’’ti vuccati. Tathā hi so udakapuñchanamiva nhātassa sarīragataṃ udakaṃ paresaṃ
guṇe makkheti puñchati vināseti, parehi vā katānaṃ mahantānampi kārānaṃ khepanato dhaṃsanato
makkhoti vuccati. So paraguṇamakkhanalakkhaṇo, tesaṃ vināsanaraso, tadavacchādanapaccupaṭṭhāno.
Atthato pana paresaṃ guṇamakkhanākārena pavatto domanassasahagatacittuppādoti daṭṭhabbaṃ.
Pajahathāti tattha vuttappabhedaṃ dosaṃ, dose ca vuttanayaṃ ādīnavaṃ, pahāne cassa ānisaṃsaṃ
paccavekkhitvā pubbabhāge tadaṅgādivasena pajahantā vipassanaṃ ussukkāpetvā tatiyamaggena
anavasesaṃ samucchindathāti attho. Makkhāse ti makkhitā makkhitaparaguṇā, paresaṃ guṇānaṃ
makkhitāro, tato eva attanopi dhaṃsitaguṇāti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
Pañcamasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.

6. M ānasuttava ṇṇ an ā
6. Chaṭṭhe māna nti jātiādivatthukaṃ cetaso unnamanaṃ. So hi ‘‘seyyohamasmī’’tiādinā nayena
maññanti tena, sayaṃmaññati, mānanaṃ sampaggahoti vā mānoti vuccati. Svāyaṃ seyyohamasmīti
māno, sadisohamasmīti māno, hīnohamasmīti mānoti evaṃ tividho. Puna seyyassa seyyohamasmīti
māno, seyyassa sadiso, seyyassa hīno; sadisassa seyyo, sadisassa sadiso, sadisassa hīno; hīnassa seyyo,
hīnassa sadiso, hīnassa hīnohamasmīti mānoti evaṃ navavidhopi unnatilakkhaṇo, ahaṃkāraraso,
sampaggaharaso vā, uddhumātabhāvapaccupaṭṭhāno, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno vā,
diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno ummādo viyāti daṭṭhabbo. Pajahathāti tassa sabbassapi
attukkaṃsanaparavambhananimittatā, garuṭṭhāniyesu
abhivādanapaccupaṭṭhānaañjalikammasāmīcikammādīnaṃ akaraṇe kāraṇatā,
jātimadapurisamadādibhāvena pamādāpattihetubhāvoti evamādibhedaṃ ādīnavaṃ tappaṭipakkhato
niratimānatāya ānisaṃsañca paccavekkhitvā rājasabhaṃ anuppatto caṇḍālo viya sabrahmacārīsu
nīcacittataṃ paccupaṭṭhapetvā pubbabhāge tadaṅgādivasena taṃ pajahantā vipassanaṃ vaḍḍhetvā
anāgāmimaggena samucchindathāti attho. Anāgāmimaggavajjho eva hi māno idhādhippeto. Mattāse ti
jātimadapurisamadādivasena mānena pamādāpattihetubhūtena mattā attānaṃ paggahetvā carantā. Sesaṃ
vuttanayameva.
Imesu pana paṭipāṭiyā chasu suttesu gāthāsu vā anāgāmiphalaṃ pāpetvā desanā niṭṭhāpitā. Tattha
ye ime avihā atappā sudassā sudassī akaniṭṭhāti upapattibhavavasena pañca anāgāmino, tesu avihesu
upapannā avihā nāma. Te antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī,
sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañcavidhā, tathā atappā, sudassā, sudassino.
Akaniṭṭhesu pana uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī parihāyati. Tattha yo avihādīsu uppajjitvā āyuvemajjhaṃ
anatikkamitvā arahattappattiyā kilesaparinibbānena parinibbāyati, ayaṃ antarāparinibbāyīnāma. Yo
pana avihādīsu ādito pañcakappasatādibhedaṃ āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyati, ayaṃ
upahaccaparinibbāyīnāma. Yo asaṅkhārena adhimattappayogaṃ akatvā appadukkhena akasirena
parinibbāyati, ayaṃ asaṅkhāraparinibbāyīnāma. Yo pana sasaṅkhārena adhimattappayogaṃ katvā
dukkhena kicchena kasirena parinibbāyati, ayaṃ sasaṅkhāraparinibbāyīnāma. Itaro pana avihādīsu
uddhaṃvāhitabhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ, vaṭṭasotaṃ, maggasotameva vāti uddhaṃsoto.
Avihādīsu uppajjitvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto tattha tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā
paṭisandhiggahaṇavasena akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.
Ettha ca uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī, na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī,
na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmīti catukkaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? Yo avihato paṭṭhāya cattāro
devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana
heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī
nāma. Yo ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana
heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāmāti.
Tattha avihesu uppajjitvā kappasatato uddhaṃ parinibbāyiko, dvinnaṃ kappasatānaṃ matthake
parinibbāyiko, pañcakappasate asampatte parinibbāyikoti tayo antarāparinibbāyino. Vuttañhetaṃ
‘‘upapannaṃ vā samanantarā appattaṃ vā vemajjha’’nti (pu. pa. 36). Vā-saddena hi pattamattopi
saṅgahitoti. Evaṃ tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī eko uddhaṃsoto. Tesu
asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti. Tathā
atappāsudassāsudassīsūti cattāro dasakā cattārīsaṃ akaniṭṭhe pana uddhaṃsotassa abhāvato tayo
antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyīti asaṅkhāraparinibbāyino cattāro,
sasaṅkhāraparinibbāyino cattāroti aṭṭha, evamete aṭṭhacattārīsaṃ anāgāmino. Te sabbepi imesu suttesu
avisesavacanena gahitāti daṭṭhabbaṃ.
Cha ṭṭ hasuttava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).