Cūḷaniddesa-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Cūḷaniddesa-aṭṭhakathā
Pārāyanavagganiddeso
1. Ajitamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
Pārāyanavaggassa paṭhame ajitasuttaniddese –
1 .‘‘Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito,)
Kenassu nappakāsati;
Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti. –
Ajitamāṇavassa pucchite paṭhamapañhe ca uparūparipañhe ca niddesesu ca vuttañca uttānañca vajjetvā
visesameva vakkhāma. Tattha nivuto ti paṭicchādito. Kissābhilepanaṃ brūsīti kiṃ assa lokassa
abhilepanaṃ vadesi?
Āvuto ti āvarito. Nivuto ti paṭicchādito. Ovuto ti heṭṭhā paṭicchādito. Pihito ti uparibhāgena chādito.
Paṭicchanno ti avivaṭo. Paṭikujjito ti adhomukhaṃ chādito.
Nappakāsatīti nappakāso hoti. Nappabhāsatīti ñāṇappabhāsaṃ na karoti. Na tapatīti ñāṇatapaṃ
na karoti. Na virocatīti ñāṇavirocanaṃ na karoti. Na ñāyatīti na jānīyati. Na paññāyatīti nappaññāyate.
Kena litto ti kena limpito. Saṃlitto upalitto ti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Ācikkhasi
niddesavasena. Desesi paṭiniddesavasena. Paññapesi tena tena pakārena. Atthaṃ bodhento paṭṭhapesi .
Tassatthassa kāraṇaṃ dassento vivarasi . Byañjanabhāvaṃ dassento vibhajasi . Nikujjitabhāvaṃ
gambhīrabhāvañca haritvā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayanto uttānīkarosi . Sabbehipi imehi ākārehi
sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamento pakāsesīti evaṃ attho daṭṭhabbo.
2. Vevicchā pamādā nappakāsatīti macchariyahetu ca pamādahetu ca nappakāsati. Macchariyaṃ
hissa dānādīhi guṇehi pakāsituṃ na deti, pamādo sīlādīhi. Jappābhilepana nti taṇhā assa lokassa
makkaṭalepo viya makkaṭassa abhilepanaṃ. Dukkha nti jātiādikaṃ dukkhaṃ.
Yesaṃ dhammāna nti yesaṃ rūpādidhammānaṃ. Ādito samudāgamanaṃ paññāyatīti paṭhamato
uppādo paññāyati. Atthaṅgamato nirodho paññāyatīti bhaṅgato nirujjhanaṃ paññāyati.
Kammasannissito vipāko ti kusalākusalavipāko kammaṃ amuñcitvā pavattanato kammasannissito
vipākoti vuccati. Vipākasannissitaṃ kamma nti kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa okāsaṃ katvā
ṭhitattā vipākasannissitaṃ kammanti vuccati. Nāmasannissitaṃ rūpa nti pañcavokāre rūpaṃ nāmaṃ
amuñcitvā pavattanato nāmasannissitaṃ rūpanti vuccati. Rūpasannissitaṃ nāma nti pañcavokāre
nāmaṃ rūpaṃ amuñcitvā pavattanato rūpasannissitaṃ nāmanti vuccati.
3. Savanti sabbadhi sotāti sabbesu rūpādiāyatanesu taṇhādikā sotā sandanti. Kiṃ nivāraṇanti
tesaṃ kiṃ āvaraṇaṃ kā rakkhā. Saṃvaraṃ brūhīti taṃ tesaṃ nivāraṇasaṅkhātaṃ saṃvaraṃ brūhi.
Etena s āvasesappah āna ṃ pucchati. Kena sot ā pidh īyare ti kena dhammena ete sot ā pidh īyanti

pacchijjanti. Etena anavasesappah āna ṃ pucchati.
Savantīti uppajjanti. Āsavantīti adhogāmino hutvā savanti. Sandantīti nirantaragāmino hutvā
sandamānā pavattanti. Pavattantīti punappunaṃ vattanti.
4. Sati tesaṃ nivāraṇanti vipassanāyuttā kusalākusaladhammānaṃ gatiyo samanvesamānā sati
tesaṃ sotānaṃ nivāraṇaṃ. Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti tamevāhaṃ satiṃ sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti
adhippāyo. Paññāyete pidhīyare ti rūpādīsu pana aniccatādipaṭivedhasādhikāya maggapaññāya ete sotā
sabbaso pidhīyanti.
Pacchijjantīti ucchijjanti. Samudayañcāti paccayañca. Atthaṅgamañcāti uppannānaṃ
abhāvagamanañca, anuppannānaṃ anuppādaṃ vā. Assādañcāti ānisaṃsañca. Ādīnavañcāti dosañca.
Nissaraṇañcāti nikkhamanañca.
5. Paññā cevāti pañhāgāthāya yā cāyaṃ tayā vuttā paññā,yā ca sati, yañca tadavasesaṃ
nāmarūpaṃ, etaṃsabbampi kattha nirujjhati. Etaṃ me pañhaṃ puṭṭho pabrūhīti evaṃ saṅkhepattho
veditabbo.
Katthetaṃ uparujjhatīti etaṃ nāmarūpaṃ kattha na bhavati. Vūpasammatīti nibbāti. Atthaṃ
gacchatīti abhāvaṃ gacchati. Paṭippassambhatīti sannisīdati.
6. Vissajjanagāthāya panassa yasmā paññāsatiyo nāmeneva saṅgahaṃ gacchanti, tasmā tā visuṃ na
vuttā. Ayamettha saṅkhepattho –yaṃ maṃtvaṃ, ajita, etaṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘katthetaṃ
uparujjhatī’’ti, tadetaṃ yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati, taṃ te vadāmi . Tassa tassa hi
viññ āṇassa nirodhena saheva apubbaṃ acarimaṃ etthetaṃ uparujjhati, ettheva viññāṇanirodhena
nirujjhati etaṃ, viññāṇanirodhā tassa tassa nirodho hoti, taṃ nātivattatīti vuttaṃ hoti.
Sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhenāti
sotāpattimaggasampayuttapaññāya kusalākusalacetanāsampayuttacittassa abhabbuppattikavasena
nirujjhanena. Tattha duvidho nirodho anupādinnakanirodho upādinnakanirodhoti. Sotāpattimaggena hi
cattāri diṭṭhisampayuttāni vicikicchāsahagatanti pañca cittāni nirujjhanti, tāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Taṃ
anupādinnakarūpakkhandho, tāni cittāni viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā saññā saṅkhārā tayo
arūpakkhandhā. Tattha sace sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissā, tāni pañca cittāni chasu
ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Sotāpattimaggo pana nesaṃ pariyuṭṭhānuppattiṃ vārayamāno
setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumāno anupādinnakaṃ nirodheti nāma.
Sakadāgāmimaggena cattāri diṭṭhivippayuttāni dve domanassasahagatānīti
oḷārikakāmarāgabyāpādavasena cha cittāni nirujjhanti. Anāgāmimaggena
aṇusahagatakāmarāgabyāpādavasena tāni eva cha cittāni nirujjhanti. Arahattamaggena cattāri
diṭṭhivippayuttāni uddhaccasahagatañcāti pañca akusalacittāni nirujjhanti. Tattha sace tesaṃ ariyānaṃ te
maggā abhāvitā assu, tāni cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Te pana tesaṃ maggā
pariyuṭṭhānuppattiṃ vārayamānā setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumānā anupādinnakaṃ
nirodhenti nāma. Evaṃ anupādinnakanirodho veditabbo.
Sace pana sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissā, ṭhapetvā satta bhave anamatagge
saṃsāravaṭṭe upādinnakakkhandhappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya.
Tīṇi saṃyojanāni diṭṭhānusayo vicikicchānusayoti ime pana pañca kilese so maggo uppajjamānova
samugghāteti. Idāni kuto sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe
upādinnakappavattaṃ pavattissati. Evaṃ sotāpattimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno
upādinnakaṃ nirodheti nāma.
Sace sakad āgāmissa sakad āgāmimaggo abh āvito abhaviss ā, ṭhapetv ā dve bhave pañcasu bhavesu

up ādinnakappavatta ṃ pavatteyya. Kasm ā? Tassa pavattiy ā het ūna ṃ atthit āya. O ḷā rik āni
kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so
maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu
upādinnakappavattaṃ pavattissati. Evaṃ sakadāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ
kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.
Sace anāgāmissa anāgāmimaggo abhāvito abhavissā, ṭhapetvā ekaṃ bhavaṃ dutiyabhave
upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Aṇusahagatāni
kāmarāgapaṭighasaññojanāni aṇusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so
maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto anāgāmissa ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā dutiyabhave
upādinnakappavattaṃ pavattissati. Evaṃ anāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno
upādinnakaṃ nirodheti nāma.
Sace arahato arahattamaggo abhāvito abhavissā, rūpārūpabhavesu upādinnakappavattaṃ
pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā
mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti ime pana aṭṭha kilese so maggo uppajjamānova
samugghāteti. Idāni kuto khīṇāsavassa punabbhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ
arahattamaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.
Sotāpattimaggo cettha apāyabhavaṃ nirodheti. Sakadāgāmimaggo sugatikāmabhavekadesaṃ.
Anāgāmimaggo kāmabhavaṃ. Arahattamaggo rūpārūpabhavaṃ, sabbabhavepi nirodheti evāti vadanti.
Evaṃ upādinnakanirodho veditabbo.
Tattha ‘‘abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhenā’’ti etena anupādinnakanirodhaṃ dasseti. ‘‘Ye
uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhantī’’ti iminā pana upādinnakanirodhaṃ dasseti.
Tattha satta bhave ṭhapetvāti kāmabhavato kāmabhavaṃ saṃsarantassa satta bhave vajjetvā.
Anamatagge saṃsāre ti –
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
Abbocchinnaṃ vattamānā, ‘saṃsāro’ti pavuccatī’’ti. (visuddhi. 2.619; dha. sa. aṭṭha.
nidānakathā; a. ni. aṭṭha. 2.4.199; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.117; itivu. aṭṭha. 14, 58; udā. aṭṭha. 39) –
Evaṃ vaṇṇite saṃsāravaṭṭe. Ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañcāti namanalakkhaṇaṃ
catukkhandhasaṅkhātaṃ nāmañca ruppanalakkhaṇaṃ bhūtopādāyasaṅkhātaṃ rūpañca ete dhammā
uppajjeyyuṃ. Etthete nirujjhantīti etasmiṃ sotāpattimagge ete nāmarūpadhammā
abhabbuppattikavasena nirodhaṃ gacchanti. Sakadāgāmimaggañāṇenāti ettha paṭisandhivasena
sakiṃyeva imaṃ lokaṃ āgacchatīti sakadāgāmī, tassa maggo sakadāgāmimaggo. Tena maggena
sampayuttañāṇena. Dve bhave ṭhapetvāti kāmadhātuyāyeva paṭisandhivasena dve bhave vajjetvā.
Pañcasu bhavesūti tadavasiṭṭhesu pañcasu bhavesu. Etthete nirujjhantīti ettha sakadāgāmimagge ete
dhammā vuttanayena nirujjhanti. Ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvāti ukkaṭṭhavasena rūpadhātuyā vā
arūpadhātuyā vā ekaṃ bhavaṃ vajjetvā. Rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vāti dutiyakabhave
rūpadhātuyā ceva arūpadhātuyā ca. Nāmañca rūpañcāti ettha rūpabhave nāmarūpaṃ, arūpabhave
nāmameva. Etthete nirujjhantīti ettha anāgāmimagge ete nāmarūpadhammā vuttanayena nirujjhanti.
Arahato ti kilesehi ārakattā ‘‘arahā’’ti laddhanāmassa khīṇāsavassa. Anupādisesāya
nibbānadhātuyāti duvidhā hi nibbānadhātu saupādisesā ca anupādisesā ca. Tattha upādīyati ‘‘ahaṃ
mamā’’ti bhusaṃ gaṇhīyatīti upādi, khandhapañcakassetaṃ adhivacanaṃ. Upādiyeva seso avasiṭṭho
upādiseso, saha upādisesena vattatīti saupādisesā. Natthettha upādisesoti anupādisesā. Tāya
anupādisesāya nibbānadhātuyā. Parinibbāyantassāti nirindhanassa viya jātavedassa nibbāyantassa
appavattaṃ pavisantassa. Carimaviññāṇassa nirodhenāti ettha assāsapassāsānaṃ nirodhavasena. Tayo

carim ā bhavacarimo jh ānacarimo cuticarimoti. Bhavesu hi k āmabhave ass āsapass āsā pavattanti,
rūpārūpabhavesu nappavattanti. Tasmā so bhavacarimo . Jhānesu purimajhānattayeva pavattanti,
catutthe nappavattanti. Tasmā so jhānacarimo . Ye pana cuticittassa purato soḷasamena cittena
sahuppannā, te cuticittena saha nirujjhanti. So cuticarimo nāma. Ayaṃ idha carimoti adhippeto. Ye
hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe
bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti. Tasmā carimaviññāṇassa nirodhenāti
cuticittassa nirodhenāti attho.
Paññā ca sati ca nāmañcāti etehi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ gahaṇaṃ paccetabbaṃ.
Rūpañcāti etena catunnaṃ mahābhūtānaṃ catuvīsatiupādārūpānañca gahaṇaṃ paccetabbaṃ. Idāni tassa
nirujjhanūpāyaṃ dassento ‘‘viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ ti āha. Tattha viññāṇanti
carimaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi. Abhisaṅkhāraviññāṇassa pahīnanirodhena etthetaṃ
uparujjhati nirujjhati dīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti, carimaviññāṇassa anuppādapaccayattā
anuppādanirodhena anuppādavaseneva uparujjhatīti (dī. ni. aṭṭha. 1.499).
7. Ettāvatā ca ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti iminā pakāsitaṃ dukkhasaccaṃ, ‘‘yāni sotānī’’ti
iminā samudayasaccaṃ, ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti iminā maggasaccaṃ, ‘‘asesaṃ uparujjhatī’’ti iminā
nirodhasaccanti evaṃ cattāri saccāni sutvāpi ariyabhūmiṃ anadhigato puna sekkhāsekkhapaṭipadaṃ
pucchanto ‘‘ye ca saṅkhātadhammāse’’ ti gāthamāha. Tattha saṅkhātadhammāti aniccādivasena
parivīmaṃsitadhammā, arahantānametaṃ adhivacanaṃ. Sekkhāti sīlādīni sikkhamānā avasesā
ariyapuggalā. Puthūti bahū sattajanā. Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhīti tesaṃ me
sekkhāsekkhānaṃ nipako paṇḍito tvaṃ puṭṭho paṭipattiṃ brūhīti.
Tesaṃ khandhā saṅkhātāti tesaṃ pañcakkhandhā appaṭisandhikaṃ katvā desitā, saṅkhepaṃ
katvā ṭhapitā vā. Dhātuādīsupi eseva nayo. Iriya nti payogaṃ. Cariya nti kiriyaṃ. Vutti nti pavattiṃ.
Ācara nti caraṇaṃ. Gocara nti paccayaṃ. Vihāra nti iriyāpathapavattanaṃ. Paṭipada nti vipassanaṃ.
8. Athassa bhagavā yasmā sekkhena kāmacchandanīvaraṇaṃ ādiṃ katvā sabbakilesā pahātabbā
eva, tasmā ‘‘kāmesūti upaḍḍhagāthāya sekkhapaṭipadaṃ dasseti. Tassattho – vatthu kāmesu
kilesakāmena nābhigijjheyya, kāyaduccaritādayo ca manaso āvilabhāvakare dhamme pajahanto
manasānāvilo siyāti. Yasmā pana asekkho aniccādivasena sabbasaṅkhārādīnaṃ paritulitattā kusalo
sabbadhammesu kāyānupassanāsatiādīhi ca sato sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ bhinnattā bhikkhu bhāvaṃ patto
hutvā sabbairiyāpathesu paribbajati, tasmā ‘‘kusalo’’ti upaḍḍhagāthāya asekkhapaṭipadaṃ dasseti.
Nābhigijjheyyāti gedhaṃ nāpajjeyya. Na paligijjheyyāti lobhaṃ nāpajjeyya. Na palibundheyyāti
lobhavasena na allīyeyya.
Āvilakare kilese jaheyyāti cittāluḷakare upatāpasaṅkhāte kilese jaheyya.
Sabbe dhammā anattāti nibbānaṃ antokaritvā vuttaṃ. Yaṃ kiñci samudayadhamma nti yaṃ
kiñci sappaccayasabhāvaṃ.
Saha gāthāpariyosānāti gāthāvasāneneva saddhiṃ. Yete brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandāti ye
ete ajitamāṇavena kalyāṇachandena ekajjhāsayā. Ekappayogāti kāyavacīmanopayogehi ekappayogā.
Ekādhippāyāti eko adhippāyo ruci etesanti ekādhippāyā, ekarucikāti attho. Ekavāsanavāsitāti
atītabuddhasāsane tena saddhiṃ bhāvitabhāvanā. Anekapāṇasahassāna nti anekesaṃ
devamanussasaṅkhātānaṃ pāṇasahassānaṃ. Virajaṃ vītamala nti rāgādirajavirahitaṃ
rāgādimalavirahitañca.
Dhammacakkhu nti idha sotāpattimaggo adhippeto. Aññattha heṭṭhāmaggattayaṃ. Tassa
uppattikāraṇadassanatthaṃ ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’ nti āha.

Tañhi nirodha ṃ ā ramma ṇaṃ katv ā kiccavasena eva ṃ sabbasa ṅkhata ṃ pa ṭivijjhanta ṃ uppajjati.
Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti tassa ca ajitabrāhmaṇassa
antevāsikasahassānañca taṇhādīhi aggahetvā kāmāsavādīhi maggakkhaṇe cittaṃ vimuccamānaṃ
phalakkhaṇe vimucci. Saha arahattappattāti arahattappattiyā ca saheva āyasmato ajitassa ca
antevāsikasahassassa ca ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍaluādayo antaradhāyiṃsu. Sabbeva
iddhimayapattacīvaradharā dvaṅgulakesā ehibhikkhū hutvā bhagavantaṃ namassamānā pañjalikā
nisīdiṃsu. Pāḷiyaṃ pana ajitattherova paññāyati. Tattha anvatthapaṭipattiyāti sayaṃ
paccāsīsitaladdhapaṭipattiyā, nibbānaladdhabhāvenāti attho. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ
bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Ajitamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Tissametteyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
9. Dutiye tissametteyyasuttaniddese –kodha santusito ti niṭṭhite pana ajitasutte ‘‘kathaṃ lokaṃ
avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti (su. ni. 1124; cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 143) evaṃ
mogharājā pucchituṃ ārabhi. ‘‘Na tāvassa indriyāni paripākaṃ gatānī’’ti ñatvā bhagavā ‘‘tiṭṭha tvaṃ,
mogharāja, añño pucchatū’’ti paṭikkhipi. Tato tissametteyyo attano saṃsayaṃ pucchanto ‘‘kodhāti
gāthamāha. Tattha kodha santusito ti ko idha satto tuṭṭho. Iñjitāti taṇhādiṭṭhivipphanditāni.
Ubhantamabhiññāyāti ubho ante abhijānitvā. Mantā na lippatīti paññāya na lippati.
Paripuṇṇasaṅkappo ti nekkhammādivitakkehi paripuṇṇasaṅkappattā paripuṇṇamanoratho.
Taṇhiñjita nti taṇhāya calitaṃ. Diṭṭhiñjitādīsupi eseva nayo. Kāmiñjita nti kilesakāmehi iñjitaṃ
phanditaṃ. ‘‘Kammiñjita’’ntipi pāṭho, taṃ na sundaraṃ.
Mahanto purisoti mahāpuriso . Uttamo purisoti aggapuriso . Padhāno purisoti seṭṭhapuriso .
Alāmako purisoti visiṭṭhapuriso . Jeṭṭhako purisoti pāmokkhapuriso . Na heṭṭhimako purisoti
uttamapuriso . Purisānaṃ koṭippatto purisoti padhānapuriso . Sabbesaṃ icchito purisoti pavarapuriso .
Sibbinimaccagāti taṇhaṃ atiagā, atikkamitvā ṭhito. Upaccagāti bhusaṃ atiagā.
10 . Tassetamatthaṃ bhagavā byākaronto ‘‘kāmesū’’ ti gāthādvayamāha. Tattha kāmesu
brahmacariyavāti kāmanimittaṃ brahmacariyavā, kāmesu ādīnavaṃ disvā maggabrahmacariyena
samannāgatoti vuttaṃ hoti. Ettāvatā santusitataṃ dasseti. ‘‘Vītataṇho’’tiādīhi aniñjitataṃ. Tattha
saṅkhāya nibbuto ti aniccādivasena dhamme vīmaṃsitvā rāgādinibbānena nibbuto.
Asaddhammasamāpattiyāti nīcadhammasamāyogato. Āratīti ārakā ramanaṃ. Viratīti tāya vinā
ramanaṃ. Paṭiviratīti paṭinivattitvā tāya vinā ramanaṃ. Veramaṇī ti veravināsanaṃ. Akiriyāti
kiriyāpacchindanaṃ. Akaraṇanti karaṇaparicchindanaṃ. Anajjhāpattīti anāpajjanatā.
Velāanatikkamo ti sīmāanatikkamo. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo
arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsikasahassena, aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ
udapādi. Sesaṃ pubbasadisameva.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya

Tissametteyyam āṇ avasuttaniddesava ṇṇ an ā niṭṭhitā.
3. Puṇṇakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
12 . Tatiye puṇṇakasuttaniddese –aneja nti idampi purimanayeneva mogharājānaṃ paṭikkhipitvā
vuttaṃ. Tattha mūladassāvi nti akusalamūlādidassāviṃ. Isayo ti isināmakā jaṭilā. Yañña nti
deyyadhammaṃ. Akappayiṃsūti pariyesiṃsu.
Hetudassāvītiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yasmā attano phalatthāya hinoti
pavattati, tasmā hetūti vuccati. Yasmā taṃ phalaṃ nideti ‘handa, gaṇhatha na’nti appeti viya, tasmā
nidāna nti vuccati. Sambhavadassāvītiādīni pañca padāni heṭṭhā dassitanayāni eva. Yasmā taṃ paṭicca
eti pavattati, tañca phalaṃ tato samudeti uppajjati, tasmā paccayo ti ca samudayo ti ca vuccati.
Yā vā panaññāpi kāci sugatiyo ti catuapāyavinimuttakā uttaramātādayo appesakkhā
kapaṇamanussā ca dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā veditabbā. Yā vā panaññāpi kāci duggatiyo ti
yamarājanāgasupaṇṇapetamahiddhikādayo paccetabbā. Attabhāvābhinibbattiyāti tīsu ṭhānesu
paṭisandhivasena attabhāvapaṭilābhatthāya. Jānātīti sabbaññutaññāṇena jānāti. Passatīti
samantacakkhunā passati.
Akusalāti akosallasambhūtā. Akusalaṃ bhajantīti akusalabhāgiyā. Akusalapakkhe bhavāti
akusalapakkhikā. Sabbe te avijjā mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti avijjāmūlakā. Avijjāya samosaranti sammā
osaranti gacchantīti avijjāsamosaraṇā. Avijjāsamugghātāti arahattamaggena avijjāya hatāya. Sabbe te
samugghātaṃ gacchantīti vuttappakārā akusaladhammā, te sabbe hatabhāvaṃ pāpuṇanti.
Appamādamūlakāti satiavippavāso appamādo mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti appamādamūlakā.
Appamādesu sammā osaranti gacchantīti appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃdhammānaṃ
aggamakkhāyatīti sayaṃ kāmāvacaropi samāno catubhūmakadhammānaṃ patiṭṭhābhāvena aggo
nāma jāto.
Alamatto ti samatthacitto. Mayā pucchita nti mayā puṭṭhaṃ. Vahassetaṃ bhāra nti etaṃ
ābhatabhāraṃ vahassu. Ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā. ‘‘Isipabbajjā pabbajitā’’tipi pāṭho.
Ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatāti ye ājīvakavacanaṃ suṇanti sussusanti, te ājīvakasāvakā,
tesaṃ ājīvakasāvakānaṃ. Ājīvakā ca tesaṃ deyyadhammaṃ paṭiggaṇhanti, te eva ājīvakā devatā. Evaṃ
sabbattha. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyāti ye ājīvakādayo disāpariyosānā yesaṃ khattiyādīnaṃ
deyyadhammānucchavikā. Te tesaṃ devatāti te ājīvakādayo tesaṃ khattiyādīnaṃ devatā.
Yepi yaññaṃ esantīti deyyadhammaṃ icchanti. Gavesantīti olokenti. Pariyesantīti uppādenti.
Yaññā vā ete puthūti yaññā eva vā ete puthukā. Yaññayājakā vā ete puthūti deyyadhammassa
yājanakā eva vā ete puthukā. Dakkhiṇeyyā vā ete puthūti deyyadhammānucchavikā eva vā ete
puthukā. Te vitthārato dassetuṃ ‘‘kathaṃ yaññā vā ete puthū’’ tiādinā nayena vitthārena dasseti.
13 . Āsīsamānāti rūpādīni patthayamānā. Itthatta nti itthabhāvañca patthayamānā,
manussādibhāvaṃ icchantāti vuttaṃ hoti. Jaraṃ sitāti jaraṃ nissitā. Jarāmukhena cettha sabbaṃ
vaṭṭadukkhaṃ vuttaṃ. Tena vaṭṭadukkhanissitā tato aparimuccamānāyeva kappayiṃsūti dīpeti.
Rūpapaṭilābhaṃ āsīsamānāti vaṇṇāyatanasampattilābhaṃ patthayamānā. Saddādīsupi eseva
nayo. Khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābha nti sārappatte khattiyānaṃ mahāsālakule
attabhāvalābhaṃ paṭisandhiṃ patthayamānā. Brāhmaṇamahāsālakulādīsupi eseva nayo.
Brahmakāyikesu devesūti ettha pubbabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Etthāti khattiyakulādīsu.

Jar ānissit āti jara ṃ assitā. By ādhinissit ātiādīsupi eseva nayo. Etehi sabba ṃ va ṭṭadukkha ṃ
pariyādiyitvā dassitaṃ hoti.
14 . Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā, atāru jātiñca jarañca mārisāti ettha yañño eva
yaññapatho. Idaṃ vuttaṃ hoti –kacci te yaññe appamattā hutvā yaññaṃ kappayantā
vaṭṭadukkhamuttariṃsūti.
Yepi yaññaṃ denti yajantīti deyyadhammadānavasena yajanti. Pariccajantīti vissajjenti.
15 . Āsīsantīti rūpapaṭilābhādayo patthenti. Thomayantīti ‘‘suciṃ dinna’’ntiādinā nayena
yaññādīni pasaṃsanti. Abhijappantīti rūpādipaṭilābhāya vācaṃ gīranti. Juhantīti denti.
Kāmābhijappanti paṭicca lābha nti rūpādilābhaṃ paṭicca punappunaṃ kāme eva abhijappanti, ‘‘aho
vata amhākampi siyyu’’nti vadanti, taṇhañca tattha vaḍḍhentīti vuttaṃ hoti. Yājayogāti yāgādhimuttā.
Bhavarāgarattāti evamimehi āsīsanādīhi bhavarāgeneva rattā, bhavarāgarattā vā hutvā etāni āsīsanādīni
karontā nātariṃsu jātiādivaṭṭadukkhaṃ na uttariṃsu.
Yaññaṃ vā thomentīti dānaṃ vā vaṇṇenti. Phalaṃ vāti rūpādipaṭilābhaṃ. Dakkhiṇeyye vāti
jātisampannādīsu. Suciṃ dinna nti suciṃ katvā dinnaṃ. Manāpa nti manavaḍḍhanakaṃ. Paṇīta nti
ojavantaṃ. Kālenāti tattha tattha sampattakāle. Kappiya nti akappiyaṃ vajjetvā dinnaṃ. Anavajja nti
niddosaṃ. Abhiṇha nti punappunaṃ. Dadaṃ cittaṃ pasādita nti dadato muñcanacittaṃ pasāditanti.
Thomenti kittentīti guṇaṃ pākaṭaṃ karonti. Vaṇṇentīti vaṇṇaṃ bhaṇanti. Pasaṃsantīti pasādaṃ
pāpenti.
Ito nidāna nti ito manussalokato dinnakāraṇā. Ajjhāyakāti mante parivattentā. Mantadharāti
mante dhārentā. Tiṇṇaṃ vedāna nti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahaṭakaraṇavasena pāraṃ
gatāti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍū ti
nighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanappakāsakaṃ satthaṃ. Keṭubha nti kiriyākappavikappo kavīnaṃ
upakārāvahaṃ satthaṃ. Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedo ti
sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamāna nti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā ‘‘itiha āsa, itiha āsā’’ti
īdisavacanapaṭisaṃyuttapurāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ
itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.
Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhiyanti, vedenti vāti padakā veyyākaraṇā. Lokāyataṃ
vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ
dvādasasahassaganthappamāṇaṃ satthaṃ. Yattha soḷasasahassagāthāpadaparimāṇā buddhamantā nāma
ahesuṃ. Yesaṃ vasena ‘‘iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā,
aggasāvakā, asītimahāsāvakā (theragā. aṭṭha. 2.1288), buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko,
aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattī’’ti ayaṃ viseso ñāyati. Anavayāti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anūnā paripūrakārino, avayā na hontīti vuttaṃ hoti. Avayā nāma ye tāni atthato ca ganthato ca
sandhāretuṃ na sakkonti. Vītarāgāti pahīnarāgā. Etena arahattaphalaṭṭhā vuttā. Rāgavinayāya vā
paṭipannāti etena arahattamaggaṭṭhā. Vītadosāti anāgāmiphalaṭṭhā. Dosavinayāya vā paṭipannāti
etena anāgāmimaggaṭṭhā. Vītamohāti arahattaphalaṭṭhā. Mohavinayāya vā paṭipannāti
arahattamaggaṭṭhā. Sīlasamādhipaññāvimuttisampannāti etehi catūhi lokiyalokuttaramissakehi
sīlādīhi sampannā. Vimuttiñāṇadassanasampannāti etena paccavekkhaṇañāṇasampannā vuttāti
ñātabbaṃ, tañca kho lokiyameva. Abhijappantīti patthenti. Jappantīti paccāsīsanti. Pajappantīti atīva
paccāsīsanti. Yājayogesu yuttāti anuyoge deyyadhamme diyyamāne abhiyogavasena yuttā.
16 . Atha ko carahīti atha idāni ko añño atāri.
17 . Saṅkhāyāti ñāṇena vīmaṃsitvā. Paroparānīti parāni ca oparāni ca,
parattabhāvasakattabhāvādīni parāni ca oparāni cāti vuttaṃ hoti. Vidhūmo ti

kāyaduccaritādidh ūmavirahito . An īgho ti rāgādiīghavirahito. At āri so ti so evarūpo arah ā jātijara ṃ
atāri.
Sakarūpāti attano rūpā. Pararūpāti paresaṃ rūpā. Kāyaduccaritaṃ vidhūmita nti
tividhakāyaduccaritaṃ vidhūmaṃ kataṃ. Vidhamita nti nāsitaṃ.
Māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro ti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upariṭṭhitopi
akkantakkantaṭṭhānaṃ pathaviyā saddhiṃ phasseti viya, evaṃ jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya
ussāpito māno, tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti. Tenāha – ‘‘māno hi te,
brāhmaṇa, khāribhāro’’ti. Kodho dhūmo ti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhūmo. Tena hi te
upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati. Bhasmani mosavajja nti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma. Yathā
hi chārikāya paṭicchanno aggi na jotati, evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti. Jivhā sujāti
yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti, evaṃ
mayhaṃ dhammayāgayajanatthāya pahutajivhā sujāti vadati. Yathā tuyhaṃ nadītīre yajanaṭṭhānaṃ,
evaṃ dhammayāgayajanaṭṭhānaṭṭhena hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ. Attāti cittaṃ.
Jātīti jāyanakavasena jāti. Idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena sañjāti, upasaggena
padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena okkanti . Jāyanaṭṭhena vā jāti . Sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā.
Sañjāyanaṭṭhena sañjāti. Sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti . Sā
aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti pavisanti okkamantā pavisantā
viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti . Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te
hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.
Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca
khandhāna nti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannampi
gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvo ti uppatti. Āyatanāna nti ettha tatra tatra upapajjamānāyatanānaṃ
saṅgaho veditabbo. Paṭilābho ti santatiyā pātubhāvoyeva. Pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma
honti. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā jāti, niyyātanarasā, atītabhavato idha
ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.
Jarāti sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti ākārabhāvaniddeso. Khaṇḍicca ntiādayo tayo kālātikkame
kiccaniddesā, pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā. Tenassā idaṃ
sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti iminā ākārato, tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍicca nti iminā
kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pālicca nti iminā kesalomānaṃ
palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valibhāvakaraṇakiccato. Tenassā
ime khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena
pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ
saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva
udakādīni, evameva jarāya dantādīnaṃ khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi
gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.
Āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya
āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā, tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti
veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā ‘‘āyuno saṃhānī’’ti phalūpacārena vuttā.
Yasmā ca daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni
cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni, oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ
asamatthāni honti. Tasmā ‘‘indriyānaṃ paripāko’’ti phalūpacāreneva vuttā.
Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu
khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā pākaṭajarānāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa
vik ārassa adassanato pa ṭicchannajar ānāma. Tattha yv āya ṃ kha ṇḍā dibh āvo dissati, so tādis āna ṃ

dantādīna ṃ suviññeyyattā va ṇṇ oyeva. Tañca cakkhun ā disv ā manodv ārena cintetv ā ‘‘ime dantā
jarāya pahaṭā’’ti jaraṃ jānāti. Udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa
atthibhāvajānanaṃ viya.
Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha
maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu
apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā avīcijarānāma, nirantarajarāti
attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā savīcijarānāma.
Tattha savīcijarā upādinnakaanupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā –daharakumārakānañhi
paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti, te
paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi
honti kāḷakāpi setakāpi. Chavi pana salohitakā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ
odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati. Jarāvātena pahaṭakāle ca valiṃ gaṇhāti. Sabbampi
sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ. Jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍaraṃ hoti. Ambaṅkurenāpi
dīpetuṃ vaṭṭati eva. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā jarā, maraṇūpanayanarasā,
yobbanavināsapaccupaṭṭhānā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ
arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ
antevāsikasahassena. Aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sesaṃ vuttasadisameva.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Puṇṇakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Mettagūmāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
18 . Catutthe mettagūsutte –maññāmi taṃ vedagū bhāvitatta nti ‘‘ayaṃ vedagū’’ti ca
‘‘bhāvitatto’’ti ca evaṃ taṃ maññāmi.
Aparitto ti na appo. Mahanto ti na khuddako. Gambhīro ti na uttāno. Appameyyo ti minituṃ na
sakkuṇeyyo. Duppariyogāḷho ti avagāhituṃ otarituṃ dukkho. Bahuratano sāgarūpamo ti bahūnaṃ
dhammaratanānaṃ ākarattā anekavidharatanasampanno mahāsamuddo viya bahuratano sāgarasadiso.
Na maṅku hotīti na vikuṇitamukho hoti. Appatiṭṭhitacitto ti dosavasena na ghanībhūtacitto.
Alīnamanaso ti na saṅkucitacitto. Abyāpannacetaso ti na pūticitto.
Diṭṭhe diṭṭhamatto ti cakkhuvisaye rūpārammaṇe diṭṭhamattoyeva taṃ ārammaṇaṃ bhavissati,
kattā vā kāretā vā natthi. Yaṃ cakkhunā diṭṭhaṃ vaṇṇāyatanameva. Sutādīsupi eseva nayo. Api ca
diṭṭhe ti dassanayogena vaṇṇāyatanaṃ, savanayogena saddāyatanaṃ, mutayogena
ghānajivhākāyāyatanāni dasseti. Ghānassa gandhāyatanaṃ, jivhāya rasāyatanaṃ, kāyassa pathavī tejo
vāyūti phoṭṭhabbāyatanaṃ, viññātayogena dhammāyatanaṃ dasseti. Diṭṭhe anūpayo ti cakkhuviññāṇena
diṭṭhe rāgūpayavirahito. Anapāyo ti kodhavirahito appaṭigho. Anissito ti taṇhāya anallīno.
Appaṭibaddho ti mānena na baddho. Vippamutto ti sabbārammaṇato mutto. Visaññutto ti kilesehi
viyutto hutvā ṭhito.
Saṃvijjati bhagavato cakkhūti buddhassa bhagavato pakatimaṃsacakkhu upalabbhati. Passatīti
dakkhati oloketi. Cakkhunā rūpa nti cakkhuviññāṇena rūpārammaṇaṃ. Chandarāgo ti taṇhāchando.
Dantaṃ nayanti samiti nti uyyānakīḷāmaṇḍalādīsu hi mahājanamajjhaṃ gacchantā dantameva
goṇaṃ vā dantaṃ assājānīyaṃ vā yāne yojetvā nayanti. Rājāti tathārūpāneva ṭhānāni gacchanto rājāpi
dantameva abhiruhati. Manussesūti manussesupi catūhi ariyamaggehi danto nibbisevanova seṭṭho.

Yotiv ākya nti evarūpa ṃ atikkammavacana ṃ punappuna ṃ vuccam ānampi titikkhati nappatippharati
na vihaññati, evarūpo danto seṭṭhoti attho.
Assatarāti vaḷavāya gadrabhena jātā. Ājānīyāti yaṃ assadammasārathi kāraṇaṃ kāreti, tassa
khippaṃ jānanasamatthā. Sindhavāti sindhavaraṭṭhe jātā assā. Mahānāgāti kuñjarasaṅkhātā
mahāhatthino. Attadanto ti ete assatarā vā sindhavā vā kuñjarā vā dantāva, na adantā. Yo pana
catumaggasaṅkhātena attano dantatāya attadanto nibbisevano, ayaṃ tatopi varaṃ, sabbehipi etehi
uttaritaroti attho.
Na hi etehi yānehīti yāni etāni hatthiyānādīni uttamayānāni, etehi yānehi koci puggalo
supinantenapi agatapubbattā ‘‘agata’’nti saṅkhātaṃ nibbānadisaṃ tathā na gaccheyya. Yathā
pubbabhāge indriyadamena dantena, aparabhāge ariyamaggabhāvanāya sudantena danto nibbisevano
sappañño puggalo taṃ agatapubbaṃ disaṃ gacchati, dantabhūmiṃ pāpuṇāti, tasmā attadamanameva
varataranti attho (dha. pa. aṭṭha. 2.322; mahāni. aṭṭha. 90).
Vidhāsu na vikampantīti navavidhamānakoṭṭhāsesu na calanti na vedhenti. Vippamuttā
punabbhavāti kammakilesato samucchedavimuttiyā suṭṭhu muttā. Dantabhūmiṃ anuppattāti
arahattaphalaṃ pāpuṇitvā ṭhitā. Te loke vijitāvino ti te vuttappakārā khīṇāsavā sattaloke vijitavijayā
nāma (saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.76; mahāni. aṭṭha. 90).
Yassindriyāni bhāvitānīti yassa khīṇāsavassa saddhādipañcindriyāni arahattaphalaṃ pāpetvā
vaḍḍhitāni. Ajjhattañca bahiddhā cāti cakkhādiajjhattāyatanāni ca rūpādibahiddhāyatanāni ca
nibbisevanāni katāni. Sabbaloke ti sakalatedhātuke loke ca. Nibbijjha imaṃ parañca loka nti imañca
attabhāvaṃ paraloke ca attabhāvaṃ atikkamitvā ṭhito khīṇāsavo. Kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto ti
so khīṇāsavo cakkhādito danto vaḍḍhitacitto maraṇakālaṃ pattheti (su. ni. aṭṭha. 2.522; mahāni. aṭṭha.
90).
Yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyatīti yesaṃ khandhādidhammānaṃ uppatti
paññāyati. Atthaṅgamato nirodho ti atthaṅgamanavasena tesaṃyeva abhāvo paññāyati.
Kammasannissito vipāko ti kusalākusalakammanissito vipāko kammaṃ amuñcitvā pavattanato
vipākopi kammasannissitova nāma. Nāmasannissitaṃ rūpa nti sabbarūpaṃ nāmaṃ gahetvā pavattanato
nāmasannissitaṃ nāma jātaṃ. Jātiyā anugata nti sabbaṃ kammādikaṃ jātiyā anupaviṭṭhaṃ. Jarāya
anusaṭanti jarāya patthaṭaṃ. Byādhinā abhibhūta nti byādhidukkhena abhimadditaṃ. Maraṇena
abbhāhata nti maccunā abhihaṭaṃ pahaṭaṃ. Atāṇanti puttādīhipi tāyanassa abhāvato atāyanaṃ
anārakkhaṃ alabbhaṇeyyaṃ khemaṃ vā. Aleṇanti allīyituṃ nissayituṃ anarahaṃ, allīnānampi na
leṇakiccakaraṇaṃ. Asaraṇanti nissitānaṃ na bhayahārakaṃ, na bhayavināsakaṃ. Asaraṇībhūta nti
pure uppattiyā attano abhāveneva asaraṇaṃ, uppattisamakālameva asaraṇabhūtanti attho.
19 . Apucchasīti ettha a-iti padapūraṇamatte nipāto, pucchasitveva attho. Pavakkhāmi yathā
pajāna nti yathā pajānanto ācikkhati, evaṃ ācikkhissāmi. Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti
taṇhādiupadhinidānā jātiādidukkhavisesā pabhavanti.
Taṇhūpadhīti taṇhā eva taṇhūpadhi. Sassatucchedadiṭṭhi eva diṭṭhūpadhi . Rāgādikilesā eva
kilesūpadhi . Puññādikammāni eva kammūpadhi . Tividhaduccaritāniyeva duccaritūpadhi .
Kabaḷīkārādayo āhārā eva āhārūpadhi . Dosapaṭigho eva paṭighūpadhi . Kammasamuṭṭhānā
kammeneva gahitā pathavādayo catasso dhātuyova catasso upādinnadhātuyo upadhī.
Cakkhādichaajjhattikāni āyatanāni eva cha ajjhattikāni āyatanāni upadhī.
Cakkhuviññāṇādichaviññāṇakāyāva cha viññāṇakāyā upadhī. Sabbampi dukkhaṃ
dukkhamanaṭṭhenāti sabbatebhūmakaṃ dukkhaṃ dussahanaṭṭhena upadhi.
20 . Eva ṃ upadhinid ānato pabhavantesu dukkhesu –yo ve avidv āti g āth ā. Tattha paj āna nti

sa ṅkh āre anicc ādivasena j ānanto. Dukkhassa j ātippabhav ānupass īti va ṭṭ adukkhassa j ātik āra ṇaṃ
‘‘upadhī’’ti anupassanto. Imissā gāthāya niddese vattabbaṃ natthi.
21 . Sokapariddavañcāti sokañca paridevañca. Tathā hi te vidito esa dhammo ti yathā yathā sattā
jānanti, tathā tathā ñāpanavasena vidito esa tayā dhammoti.
Tattha tarantīti paṭhamamaggena diṭṭhoghaṃ taranti. Uttarantīti dutiyamaggena kāmoghaṃ
tanukaraṇavasena uggantvā taranti. Patarantīti tameva niravasesappahānavasena tatiyamaggena
visesena taranti. Samatikkamantīti bhavoghaavijjoghappahānavasena catutthamaggena sammā
atikkamanti. Vītivattantīti phalaṃ pāpuṇitvā tiṭṭhanti.
22 . Kittayissāmi te dhamma nti nibbānadhammaṃ nibbānagāminipaṭipadādhammañca te
desayissāmi. Diṭṭhe dhamme ti diṭṭheva dukkhādidhamme, imasmiṃyeva vā attabhāve. Anītiha nti
attapaccakkhaṃ. Yaṃ viditvāti yaṃ dhammaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā.
676; kathā. 753) nayena sammasanto viditvā.
Tattha ādikalyāṇanti hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ tava kittayissāmi, tañca kho
appaṃ vā bahuṃ vā kittayanto ādikalyāṇādippakārameva kittayissāmi. Ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ
anavajjameva katvā kittayissāmi. Majjhepi. Pariyosānepi bhaddakaṃ anavajjameva katvā kittayissāmīti
vuttaṃ hoti. Yasmiñhi bhagavā ekagāthampi desesi, sā samantabhaddakattā dhammassa paṭhamapādena
ādikalyāṇā, dutiyatatiyapādehi majjhekalyāṇā, pacchimapādena pariyosānakalyāṇā. Ekānusandhikaṃ
suttaṃ nidānena ādikalyāṇaṃ, nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ, sesena majjhekalyāṇaṃ.
Nānānusandhikaṃ suttaṃ paṭhamānusandhinā ādikalyāṇaṃ, pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ, sesehi
majjhekalyāṇaṃ.
Api ca sanidānauppattittā ādikalyāṇaṃ, veneyyānaṃ anurūpato atthassa aviparītatāya ca
hetudāharaṇayuttato ca majjhekalyāṇaṃ, sotūnaṃ saddhāpaṭilābhajananena nigamanena ca
pariyosānakalyāṇaṃ.
Sakalo hi sāsanadhammo attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo, samathavipassanāmaggaphalehi
majjhekalyāṇo, nibbānena pariyosānakalyāṇo. Sīlasamādhīhi vā ādikalyāṇo, vipassanāmaggehi
majjhekalyāṇo, phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo. Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇo,
dhammasudhammatāya majjhekalyāṇo, saṅghasuppaṭipattiyā pariyosānakalyāṇo. Taṃ sutvā tathattāya
paṭipannena adhigantabbāya abhisambodhiyā vā ādikalyāṇo, paccekabodhiyā majjhekalyāṇo,
sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo.
Suyyamāno cesa nīvaraṇavikkhambhanato bhavanenapi kalyāṇameva āvahatīti ādikalyāṇo,
paṭipajjiyamāno samathavipassanāsukhāvahanato paṭipattiyāpi kalyāṇameva āvahatīti majjhekalyāṇo,
tathāpaṭipanno (pārā. aṭṭha. 1.1) ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvahanato paṭipattiphalenapi
kalyāṇameva āvahatīti pariyosānakalyāṇoti.
Yaṃ panesa bhagavā dhammaṃ desento sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca pakāseti,
nānānayehi dīpeti. Taṃ yathānurūpaṃ atthasampattiyā sātthaṃ. Byañjanasampattiyā sabyañjanaṃ.
Saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattiatthapadasamāyogato sātthaṃ.
Akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesasampattiyā sabyañjanaṃ.
Atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi sātthaṃ. Dhammagambhīratādesanāgambhīratāhi
sabyañjanaṃ. Atthapaṭibhānapaṭisambhidāvisayato sātthaṃ. Dhammaniruttipaṭisambhidāvisayato
sabyañjanaṃ. Paṇḍitavedanīyato sarikkhakajanappasādakanti sātthaṃ. Saddheyyato
lokiyajanappasādakanti sabyañjanaṃ. Gambhīrādhippāyato sātthaṃ. Uttānapadato sabyañjanaṃ.
Upanetabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena kevalaparipuṇṇaṃ. Apanetabbassa abhāvato
niddosabh āvena parisuddha ṃ.

Api ca –pa ṭipattiy ā adhigamabyattito sāttha ṃ. Pariyattiy ā ā gamabyattito sabyañjana ṃ.
Sīlādipañcadhammakkhandhayuttato kevalaparipuṇṇaṃ. Nirupakkilesato nittharaṇatthāya pavattito
lokāmisanirapekkhato ca parisuddhaṃ. Sikkhattayapariggahitattā brahmabhūtehi seṭṭhehi caritabbato,
tesañca cariyabhāvato brahmacariyaṃ(pārā. aṭṭha. 1.1).
Evaṃ pariyattidhammaṃ dassetvā idāni lokuttaradhammaṃ dassetuṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhāne’’ ti
āha. Sattatiṃsabodhipakkhiyadhamme dassetvā nibbattitalokuttaraṃ dassetuṃ ‘‘nibbānañcā’’ ti āha.
Nibbānagāminiñca paṭipada nti pubbabhāgasīlasamādhivipassanādhammañca kittayissāmi.
Dukkhe diṭṭhe ti dukkhasacce sarasalakkhaṇena diṭṭhe dukkhasaccaṃ pakāsessāmi.
Samudayādīsupi eseva nayo.
23 . Tañcāhaṃ abhinandāmīti taṃ vuttappakāradhammajotakaṃ tava vacanaṃ ahaṃ patthayāmi.
Dhammamuttama nti tañca dhammamuttamaṃ abhinandāmi.
Tattha mahato tamokāyassa padālana nti mahato avijjārāsissa chedanaṃ. Aniccalakkhaṇavasena
esī. Dukkhalakkhaṇavasena gavesī. Anattalakkhaṇavasena samantato pariyesī. Mahato vipallāsassa
pabhedana nti mahantassa asubhe subhantiādidvādasavidhassa vipallāsassa bhedanaṃ. Mahato
taṇhāsallassa abbahana nti mahantassa antotudanaṭṭhena taṇhākaṇṭakassa luñcanaṃ.
Diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhana nti diṭṭhiyeva abbocchinnappavattito saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭo, tassa
diṭṭhisaṅghāṭassa nivattanaṃ. Mānadhajassa pātana nti ussitaṭṭhena unnatilakkhaṇassa mānaddhajassa
pātanaṃ. Abhisaṅkhārassa vūpasama nti puññādiabhisaṅkhārassa upasamanaṃ. Oghassa
nittharaṇanti vaṭṭe osīdāpanassa kāmoghādioghassa nittharaṇaṃ nikkhamanaṃ. Bhārassa
nikkhepana nti rūpādipañcakkhandhabhārassa khipanaṃ chaḍḍanaṃ. Saṃsāravaṭṭassa upaccheda nti
khandhādipaṭipāṭisaṃsāravaṭṭassa hetunassanena ucchijjanaṃ. Santāpassa nibbāpana nti
kilesasantāpassa nibbutiṃ. Pariḷāhassa paṭipassaddha nti kilesapariḷāhassa vūpasamaṃ
paṭipassambhanaṃ. Dhammadhajassa ussāpana nti navavidhalokuttaradhammassa ussāpetvā
ṭhapanaṃ. Paramatthaṃ amataṃ nibbāna nti uttamaṭṭhena paramatthaṃ. Natthi etassa
maraṇasaṅkhātaṃ matanti amataṃ. Kilesavisapaṭipakkhattā agadantipi amataṃ.
Saṃsāradukkhapaṭipakkhabhūtattā nibbutanti nibbānaṃ. Natthettha taṇhāsaṅkhātaṃ vānantipi
nibbānaṃ.
Mahesakkhehi sattehīti mahānubhāvehi sakkādīhi sattehi. Pariyesito ti pariyiṭṭho. Kahaṃ
devadevo ti devānaṃ atidevo kuhiṃ. Kahaṃ narāsabho ti uttamapuriso.
24 . Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe ti ettha uddha nti anāgataddhā vuccati. Adho ti atītaddhā.
Tiriyañcāpi majjhe ti paccuppannaddhā. Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇanti etesu
uddhādīsu taṇhañca diṭṭhinivesanañca abhisaṅkhāraviññāṇañca panudehi. Panuditvā ca bhave na tiṭṭhe ti
evaṃ sante duvidhepi bhave na tiṭṭheyya. Evaṃ tāva panujjasaddassa panudehīti imasmiṃ atthavikappe
sambandho. Panuditvāti etasmiṃ pana atthavikappe bhave na tiṭṭheti ayameva sambandho. Etāni
nandīnivesanaviññāṇāni panuditvā duvidhepi bhave na tiṭṭheyyāti.
Sahokāsavasena devaloko uddhaṃ. Apāyaloko adho. Manussaloko majjhe. Tattha kusalā
dhammāti apāyaṃ muñcitvā upari paṭisandhidānato kusalā dhammā uddha nti vuccanti. Akusalā
dhammāapāyesu paṭisandhidānato adho ti. Tadubhayavimuttattā abyākatā dhammā tiriyañcāpi
majjhe ti vuccanti. Sabboparivasena arūpadhātu uddhaṃ. Sabbaadhovasena kāmadhātu adho.
Tadubhayantaravasena rūpadhātu majjhe. Kāyacittābādhakhananavasena sukhā vedanā uddhaṃ.
Dukkhamanavasena dukkhā vedanā adho. Adukkhamasukhā vedanā majjhe. Attabhāvavasena
paricchedaṃ dassento ‘‘uddhanti uddhaṃ pādatalā’’ tiādimāha. Tattha uddhaṃ pādatalāti pādatalato
upari. Adho kesamatthakāti kesamatthakato adho. Majjhe ti dvinnaṃ antaraṃ.

Puññ ābhisa ṅkh ārasahagata ṃviññ āṇ anti terasavidhapuññ ābhisa ṅkh ārasampayutta ṃ
kammaviññāṇaṃ. Apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇanti
dvādasavidhaapuññābhisaṅkhārasampayuttaṃ kammaviññāṇaṃ. Āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ
viññ āṇanti catubbidhaṃ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ kammaviññāṇaṃ. Nujjāti khipa. Panujjāti atīva
khipa. Nudāti luñca. Panudāti atīva luñca. Pajahāti chaḍḍehi. Vinodehīti dūraṃ karohi.
Kammabhavañcāti puññābhisaṅkhāracetanāva. Paṭisandhikañca punabbhava nti paṭisandhiyā
rūpādipunabbhavañca. Pajahanto paṭhamamaggena, vinodento dutiyamaggena, byantī karonto
tatiyamaggena, anabhāvaṃ gamento catutthamaggena. Kammabhave na tiṭṭheyyāti
puññādiabhisaṅkhāre na tiṭṭheyya.
25 . Etāni vinodetvā bhave atiṭṭhanto eso –evaṃ vihārīti gāthā. Tattha idhevāti imasmiṃyeva
sāsane, imasmiṃyeva vā attabhāve. Imissā gāthāya niddeso uttānatthova.
26 . Sukittitaṃ gotamanūpadhīka nti ettha anūpadhīka nti nibbānaṃ, taṃ sandhāya bhagavantaṃ
ālapanto āha – ‘‘sukittitaṃ gotamanūpadhīka’’nti.
Niddese kilesā cāti upatāpanaṭṭhena rāgādayo kilesā ca rāsaṭṭhena vipākabhūtā pañcakkhandhā ca
kusalādiabhisaṅkhārā cetanā ca ‘‘upadhī’’ti vuccanti kathīyanti. Upadhippahānaṃtadaṅgappahānena,
upadhivūpasamaṃvikkhambhanappahānena, upadhipaṭinissaggaṃsamucchedappahānena
upadhipaṭipassaddhaṃphalenāti.
27 . Na kevalaṃ dukkhameva pahāsi –te cāpīti gāthā. Tattha aṭṭhita nti sakkaccaṃ, sadā vā. Taṃ
taṃ namassāmīti tasmā taṃ namassāmi. Sameccāti upagantvā. Nāgāti bhagavantaṃ ālapanto āha.
Niddese sameccāti jānitvā, ekato hutvā vā. Abhisameccāti paṭivijjhitvā. Samāgantvāti sammukhā
hutvā. Abhisamāgantvāti samīpaṃ gantvā. Sammukhāti sammukhe. Āguṃ na karotīti pāpaṃ na
karoti.
28 . Idāni naṃ bhagavā ‘‘addhā hi bhagavā pahāsi dukkha’’nti evaṃ tena brāhmaṇena viditopi
attānaṃ anupanetvāva pahīnadukkhena puggalena ovadanto ‘‘yaṃ brāhmaṇa’’ nti gāthamāha.
Tassattho –yaṃtaṃ abhijānanto ‘‘ayaṃ bāhitapāpattā brāhmaṇo, vedehi gatattā vedagū,
kiñcanābhāvā akiñcano, kāmesu ca bhavesu ca asattattā kāmabhave asatto’’ ti jaññā jāneyyāsi. Addhā
hi so oghamimaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho .
Niddese rāgakiñcana nti rāgapalibodhaṃ. Dosakiñcana ntiādipi eseva nayo. Kāmoghaṃ tiṇṇo
anāgāmimaggena. Bhavoghaṃ tiṇṇo arahattamaggena. Diṭṭhoghaṃ tiṇṇo sotāpattimaggena.
Avijjoghaṃ tiṇṇo arahattamaggena. Saṃsārapathaṃ tiṇṇo kusalākusalakammappabhedenāti.
Uttiṇṇo paṭhamamaggena. Nittiṇṇo dutiyamaggena. Atikkanto tatiyamaggena. Samatikkanto
catutthamaggena. Vītivatto phalena.
29 . Kiñca bhiyyo –vidvā ca yo ti gāthā. Tattha idhāti imasmiṃ sāsane, attabhāve vā. Visajjāti
vosajjitvā.
Niddese sajja nti muñcanaṃ. Visajja nti vosajjanaṃ. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ bhagavā
idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo
ahosīti.
Saddhammappajjotik āya c ūḷ aniddesa -aṭṭ hakath āya

Mettag ūmāṇ avasuttaniddesava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
5. Dhotakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
30 . Pañcame dhotakasutte –vācābhikaṅkhāmīti vācaṃ abhikaṅkhāmi. Sikkhe nibbānamattano ti
attano rāgādīnaṃ nibbānatthāya adhisīlādīni sikkheyya. Niddese apubbaṃ natthi.
31 .Ito ti mama mukhato.
Niddese ātappa nti kilesatāpanaṃ. Ussāha nti asaṅkocaṃ. Ussoḷhīnti balavavīriyaṃ. Thāma nti
asithilaṃ. Dhiti nti dhāraṇaṃ. Vīriyaṃ karohīti parakkamaṃ karohi. Chandaṃ janehīti ruciṃ
uppādehi.
32 . Evaṃ vutte attamano dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno kathaṃkathāpamokkhaṃ yācanto
‘‘passāmaha’’ nti gāthamāha. Tattha passāmahaṃ devamanussaloke ti passāmi ahaṃ
devamanussaloke. Taṃ taṃ namassāmīti taṃ evarūpaṃ taṃ namassāmi. Pamuñcāti pamocehi.
Niddese paccekabuddhāti taṃ taṃ ārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ catusaccaṃ sayameva buddhā
paṭivedhappattāti paccekabuddhā. Sīhasīho ti achambhitaṭṭhena sīhānaṃ atisīho. Nāganāgo ti
nikkilesaṭṭhena, mahantaṭṭhena vā nāgānaṃ atināgo. Gaṇigaṇī ti gaṇavantānaṃ atīva gaṇavā.
Munimunīti ñāṇavantānaṃ atīva ñāṇavā. Rājarājāti uttamarājā. Muñca ma nti mocehi maṃ. Pamuñca
ma nti nānāvidhena muñcehi maṃ. Mocehi ma nti sithilaṃ karohi maṃ. Pamocehi ma nti atīva sithilaṃ
karohi maṃ. Uddhara ma nti maṃ saṃsārapaṅkā uddharitvā thale patiṭṭhāpehi. Samuddhara ma nti
sammā uddharitvā thale patiṭṭhāpehi maṃ. Vuṭṭhāpehīti vicikicchāsallato apanetvā visuṃ karaṇavasena
uṭṭhāpehi.
33 . Athassa bhagavā attādhīnameva kathaṃkathāpamokkhaṃ oghataraṇamukhena dassento
‘‘nāha’’ nti gāthamāha. Tattha nāhaṃ sahissāmīti ahaṃ na sahissāmi na sakkomi. Na vāyamissāmīti
vuttaṃ hoti. Pamocanāyāti pamocetuṃ. Kathaṃkathi nti sakaṅkhaṃ. Taresīti tareyyāsi.
Niddese na īhāmīti payogaṃ na karomi. Na samīhāmīti atīva payogaṃ na karomi. Assaddhe
puggale ti ratanattaye saddhāvirahite puggale. Acchandike ti maggaphalatthaṃ rucivirahite. Kusīte ti
samādhivirahite. Hīnavīriye ti nibbīriye. Appaṭipajjamāne ti paṭipattiyā na paṭipajjamāne.
34 . Evaṃ vutte attamanataro dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno anusāsaniṃ yācanto ‘‘anusāsa
brahme’’ ti gāthamāha. Tattha brahme ti seṭṭhavacanametaṃ. Tena bhagavantaṃ āmantayamāno āha
‘‘anusāsa brahme’’ti. Vivekadhamma nti sabbasaṅkhāravivekaṃ nibbānadhammaṃ. Abyāpajjamāno ti
nānappakārakaṃ anāpajjamāno. Idheva santo ti idheva samāno. Asito ti anissito.
35-7. Ito parā dve gāthā mettagūsutte vuttanayā eva. Kevalañhi tattha dhammaṃ, idha santinti
ayaṃ viseso. Tatiyagāthāyapi pubbaḍḍhaṃ tattha vuttanayameva. Aparaḍḍhe saṅgo ti sajjanaṭṭhānaṃ,
laggananti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Dhotakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Upas īvam āṇ avasuttaniddesava ṇṇ an ā
38 . Chaṭṭhe upasīvasutte –mahantamogha nti mahantaṃ oghaṃ. Anissito ti puggalaṃ vā
dhammaṃ vā anallīno. No visahāmīti na sakkomi. Ārammaṇanti nissayaṃ. Yaṃ nissito ti yaṃ
dhammaṃ vā puggalaṃ vā nissito.
Niddese kāmogha nti anāgāmimaggena kāmoghaṃ. Arahattamaggena bhavoghaṃ.
Sotāpattimaggena diṭṭhoghaṃ. Arahattamaggena avijjoghaṃtareyyaṃ. Sakyakulā pabbajito ti
bhagavato uccākulaparidīpanavasena vuttaṃ. Ālambaṇanti avattharitvā ṭhānaṃ. Nissaya nti allīyanaṃ.
Upanissaya nti apassayanaṃ.
39 . Idāni yasmā brāhmaṇo ākiñcaññāyatanalābhī tañca santampi nissayaṃ na jānāti. Tenassa
bhagavā tañca nissayaṃ uttariñca niyyānapathaṃ dassento ‘‘ākiñcañña’’ nti gāthamāha. Tattha
pekkhamāno ti taṃ ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā vuṭṭhahitvā ca aniccādivasena
passamāno. Natthīti nissāyāti taṃ ‘‘natthi kiñcī’’ti pavattaṃ samāpattiṃ ārammaṇaṃ katvā. Tarassu
ogha nti tato pabhuti pavattāya vipassanāya yathānurūpaṃ catubbidhampi oghaṃ tarassu. Kathāhīti
kathaṃkathāhi. Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti rattindivaṃ nibbānaṃ vibhūtaṃ katvā passa.
Etenassa diṭṭhadhammasukhavihāraṃ kathesi.
Niddese taññeva viññāṇaṃ abhāvetīti ākāsālambaṇaṃ katvā pavattamahaggataviññāṇaṃ
abhāveti abhāvaṃ gameti. Vibhāvetīti vividhā abhāvaṃ gameti. Antaradhāpetīti adassanaṃ gameti.
Natthi kiñcīti passatīti antamaso bhaṅgamattampissa natthīti passati.
40 . Idāni ‘‘kāme pahāyā’’ti sutvā vikkhambhanavasena attanā pahīne kāme sampassamāno
‘‘sabbesū’’ ti gāthamāha. Tattha hitvā mañña nti aññaṃ tato heṭṭhā chabbidhampi samāpattiṃ hitvā.
Saññāvimokkhe parame ti sattasu saññāvimokkhesu uttame ākiñcaññāyatane. Tiṭṭhe nu so tattha
anānuyāyīti so puggalo tattha ākiñcaññāyatanabrahmaloke avigacchamāno tiṭṭheyya nūti pucchati.
Niddese aviccamāno ti aviyujjamāno. Avigacchamāno ti viyogaṃ anāpajjamāno.
Anantaradhāyamāno ti antaradhānaṃ anāpajjamāno. Aparihāyamāno ti anantarā parihānaṃ
anāpajjamāno.
41-2. Athassa bhagavā saṭṭhikappasahassamattakaṃyeva ṭhānaṃ anujānanto catutthaṃ gāthamāha.
Evaṃ tassa tattha ṭhānaṃ sutvā idānissa sassatucchedabhāvaṃ pucchanto ‘‘tiṭṭhe ce’’ ti gāthamāha.
Tattha pūgampi vassāna nti anekasaṅkhyampi vassānaṃ, gaṇanarāsinti attho. ‘‘Pūgampi vassānī’’tipi
pāṭho. Tattha vibhattibyattayena sāmivacanassa paccattavacanaṃ kātabbaṃ, pūganti vā etassa bahūnīti
attho vattabbo. ‘‘Pūgānī’’ti vāpi paṭhanti, purimapāṭhoyeva sabbasundaro. Tattheva so sīti siyā
vimutto ti so puggalo tatthevākiñcaññāyatane nānādukkhehi vimutto sītibhāvappatto bhaveyya,
nibbānappatto sassato hutvā tiṭṭheyyāti adhippāyo. Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti ‘‘udāhu
tathāvidhassa viññāṇaṃ anupādāya parinibbāyeyyā’’ti ucchedaṃ pucchati, ‘‘paṭisandhiggahaṇatthaṃ
vāpi bhaveyyā’’ti paṭisandhimpi tassa pucchati.
Tassa viññāṇaṃ caveyyāti tassa ākiñcaññāyatane uppannassa viññāṇaṃ cutiṃ pāpuṇeyya.
Ucchijjeyyāti ucchedaṃ bhaveyya. Vinasseyyāti vināsaṃ pāpuṇeyya. Na bhaveyyāti abhāvaṃ
gameyya. Upapannassāti paṭisandhivasena upapannassa.
43 . Athassa bhagavā ucchedasassataṃ anupagamma tatthupapannassa ariyasāvakassa anupādāya
parinibbānaṃ dassento ‘‘accī yathā’’ ti gāthamāha. Tattha atthaṃ paletīti atthaṃ gacchati. Na upeti
saṅkha nti ‘‘asukaṃ nāma disaṃ gato’’ti vohāraṃ na gacchati. Evaṃ munī nāmakāyā vimutto ti evaṃ
tattha uppanno sekkhamuni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tattha catutthamaggaṃ nibbattetvā

dhammak āyassa pariññ ātatt ā puna n āmak āyāpi vimutto ubhatobh āgavimutto kh īṇā savo hutv ā
anupādānibbānasaṅkhātaṃ atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ ‘‘khattiyo vā brāhmaṇo vā’’ti evamādikaṃ.
Niddese khittāti calitā. Ukkhittāti aticalitā. Nunnāti papphoṭiyā. Paṇunnāti dūrīkatā.
Khambhitāti paṭikkamāpitā. Vikkhambhitāti na santike katā.
44 . Idāni ‘‘atthaṃ paletī’’ti sutvā tassa yoniso atthamasallakkhento ‘‘atthaṅgato so’’ ti gāthamāha.
Tassattho – so atthaṅgato udāhu natthi, udāhu ve sassatiyāsassatabhāvena arogo avipariṇāmadhammo
soti evaṃ taṃ me munī sādhu byākarohi. Kiṃkāraṇā? Tathā hi te vidito esa dhammo ti.
Niddese niruddho ti nirodhaṃ patto. Ucchinno ti ucchinnasantāno. Vinaṭṭho ti vināsaṃ patto.
45 . Athassa bhagavā tathā avattabbataṃ dassento ‘‘atthaṅgatassā’’ ti gāthamāha. Tattha
atthaṅgatassāti anupādāparinibbutassa. Na pamāṇamatthīti rūpādipamāṇaṃ natthi. Yena naṃ
vajju nti yena rāgādinā naṃ vadeyyuṃ. Sabbesu dhammesūti sabbesu khandhādidhammesu.
Niddese adhivacanāni cāti sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakotiādayo hi vacanamattaṃyeva adhikāraṃ
katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā adhivacanapathānāma. ‘‘Abhisaṅkharontīti
kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā’’ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāritvā sahetukaṃ katvā vuccamānā
abhilāpā nirutti nāma. Niruttīnaṃ pathā niruttipathānāma. ‘‘Takko vitakko saṅkappo’’ti (dha. sa. 7)
evaṃ tena tena pakārena paññāpanato paññatti nāma. Paññattīnaṃ pathā paññattipathā(dha. sa. aṭṭha.
101-108) nāma. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadisova
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Upasīvamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Nandamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
46 . Sattame nandasutte – paṭhamagāthāyattho –loke khattiyādayo janā ājīvakanigaṇṭhādike
sandhāya ‘‘santi loke munayo’’ti vadanti. Tayidaṃ kathaṃsūti kiṃ nu kho te samāpattiñāṇādinā
ñāṇena upapannattā ñāṇūpapannaṃ muni no vadanti, evaṃvidhaṃ nu vadanti, udāhu ve
nānappakārakena lūkhajīvitasaṅkhātena jīvitenūpapanna nti.
Niddese aṭṭhasamāpattiñāṇena vāti paṭhamajjhānādiaṭṭhasamāpattisampayuttañāṇena vā.
Pañcābhiññāñāṇena vāti pubbenivāsādijānanañāṇena vā.
47 . Athassa bhagavā tadubhayampi paṭikkhipitvā muniṃ dassento ‘‘na diṭṭhiyā’’ti gāthamāha.
48 . Idāni ‘‘diṭṭhādīhi suddhī’’ti vadantānaṃ vāde kaṅkhāpahānatthaṃ ‘‘ye kecime’’ ti pucchati.
Tattha anekarūpenāti kotūhalamaṅgalādināpi. Tattha yatā carantāti tattha sakkāyadiṭṭhiyā guttā
viharantā.
49 . Athassa tathā suddhiabhāvaṃ dīpento bhagavā catutthaṃ gāthamāha.
50 . Evaṃ ‘‘nātariṃsū’’ti sutvā idāni yo atari, taṃ sotukāmo ‘‘ye kecime’’ ti pucchati. Athassa
bhagav ā oghati ṇṇ amukhena j ātijar āti ṇṇ e dassento cha ṭṭ ha ṃ gātham āha.

51 . Tattha nivut āti ovu ṭā pariyonaddh ā. Ye s īdh āti ye su idha, ettha ca su -iti nip ātamatta ṃ .
Taṇhaṃ pariññāyāti tīhi pariññāhi taṇhaṃ parijānitvā. Sesaṃ sabbattha pubbe vuttanayattā
pākaṭameva.
52 . Evaṃ bhagavā arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne pana nando bhagavato
bhāsitaṃ abhinandamāno etābhinandāmīti gāthamāha. Idhāpi ca pubbe vuttasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Nandamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Hemakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
53 . Aṭṭhame hemakasutte –ye me pubbe viyākaṃsūti ye bāvariādayo pubbe mayhaṃ sakaṃ
laddhiṃ viyākaṃsu. Huraṃ gotamasāsanāti gotamasāsanato pubbataraṃ. Sabbaṃ taṃ
takkavaḍḍhana nti sabbaṃ taṃ kāmavitakkādivaḍḍhanaṃ.
Ye caññe tassa ācariyāti ye ca aññe tassa bāvariyassa ācāre sikkhāpakā ācariyā. Te sakaṃ
diṭṭhinti te ācariyā attano diṭṭhiṃ. Sakaṃ khantinti attano khamanaṃ. Sakaṃ rucinti attano rocanaṃ.
Vitakkavaḍḍhana nti kāmavitakkādivitakkānaṃ uppādanaṃ punappunaṃ pavattanaṃ.
Saṅkappavaḍḍhana nti kāmasaṅkappādīnaṃ vaḍḍhanaṃ. Imāni dve padāni sabbasaṅgāhikavasena
vuttāni. Idāni kāmavitakkādike sarūpato dassetuṃ ‘‘kāmavitakkavaḍḍhana’’ ntiādinā nayena
navavitakke dassesi.
54 . Taṇhānigghātana nti taṇhāvināsanaṃ.
55-6. Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto ‘‘idhā’’ ti gāthādvayamāha. Tattha etadaññāya
ye sat āti etaṃ nibbānaṃ padamaccutaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā. 676;
kathā. 753) nayena vipassantā anupubbena jānitvā ye kāyānupassanāsatiādīhi satā.
Diṭṭhadhammābhinibbutāti viditadhammattā diṭṭhadhammā ca rāgādinibbānena ca abhinibbutā. Sesaṃ
sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Hemakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Todeyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
57 . Navame todeyyasutte –vimokkho tassa kīdiso ti tassa kīdiso vimokkho icchitabboti pucchati.
58 . Idānissa aññavimokkhābhāvaṃ dassento bhagavā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha vimokkho tassa
nāparo ti tassa añño vimokkho natthi.
59 . Evaṃ ‘‘taṇhakkhayo eva vimokkho’’ti vuttepi tamatthaṃ asallakkhento ‘‘nirāsaso so uda
āsasāno’’ ti puna pucchati. Tattha uda paññakappīti udāhu samāpattiñāṇādinā ñāṇena taṇhākappaṃ vā
diṭṭhikappaṃ vā kappayati.

60 . Athassa bhagav ā ta ṃ ā cikkhanto catuttha ṃ gātham āha. Tattha kāmabhave ti k āme ca bhave ca.
Rūpe nāsīsatīti catusamuṭṭhānike rūpārammaṇe chandarāgavasena na pattheti. Saddhādīsupi eseva
nayo. Palibodhaṭṭhena rāgo eva kiñcanaṃ rāgakiñcanaṃmadanaṭṭhena vā. Dosakiñcanādīsupi eseva
nayo. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Todeyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Kappamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
61 . Dasame kappasuttaniddese –majjhe sarasminti purimapacchimakoṭipaññāṇābhāvato
majjhabhūte saṃsāreti vuttaṃ hoti. Tiṭṭhata nti tiṭṭhamānānaṃ. Yathāyidaṃ nāparaṃ siyāti yathā
idaṃ dukkhaṃ puna na bhaveyya.
Āgamana nti pubbantato idhāgamanaṃ. Gamana nti ito paralokagamanaṃ. Gamanāgamana nti
tadubhayavasena vuttaṃ. Kāla nti maraṇakālaṃ. Gatīti nibbatti. Bhavābhavo ti bhavato bhavo. Cuti cāti
bhavato cavanañca. Upapatti cāti cutassa upapatti ca. Nibbatti cāti pātubhāvo ca. Bhedo cāti
khandhabhedo ca. Jāti cāti jananañca. Jarā cāti hāni ca. Maraṇañcāti jīvitindriyassa cāgo ca.
Purimāpi koṭi na paññāyatīti pubbāpi koṭi natthi na saṃvijjati. Tathā pacchimāpi koṭi.
Ettakā jātiyo ti etaparamā jātiyo. Vaṭṭaṃ vattīti saṃsārapavatti. Tato paraṃ na vattatīti tato
uddhaṃ nappavattati. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi na saṃvijjati. Hi-iti nipāto. Anamataggoya nti ayaṃ
saṃsāro aviditaggo.
Avijjānīvaraṇāna nti avijjāya āvaritānaṃ. Taṇhāsaṃyojanāna nti
kāmarāgasaṅkhātataṇhābandhanabaddhānaṃ. Sandhāvata nti kāmadhātuyā punappunaṃ dhāvantānaṃ.
Saṃsarata nti rūpārūpadhātuyā saṃsarantānaṃ. Dukkhaṃ paccanubhūta nti kāyikacetasikadukkhaṃ
anubhūtaṃ vinditaṃ. Tibba nti bahalaṃ. Byasana nti avaḍḍhi vināso. Kaṭasī vaḍḍhitāti
susānavaḍḍhitaṃ. Alamevāti yuttameva. Sabbasaṅkhāresūti tebhūmakasaṅkhāresu. Nibbinditu nti
ukkaṇṭhituṃ. Virajjitu nti virāgaṃ uppādetuṃ. Vimuccitu nti mocetuṃ. Vaṭṭaṃ vattissatīti
saṃsārapavattaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ anāgate pavattissati. Tato paraṃ na vattissatīti tato uddhaṃ
anāgate saṃsārapavattaṃ nappavattissati. Jātibhaye ti jātiṃ paṭicca uppajjanakabhaye. Jarābhayādīsupi
eseva nayo.
62-3. Athassa bhagavā tamatthaṃ byākaronto uparūparigāthāyo abhāsi. Dutiyagāthā vuttatthāyeva.
Tatiyagāthāya akiñcana nti kiñcanapaṭipakkhaṃ. Anādāna nti ādānapaṭipakkhaṃ,
kiñcanādānavūpasamanti vuttaṃ hoti. Anāpara nti aparapaṭibhāgadīpavirahitaṃ, seṭṭhanti vuttaṃ hoti.
64 . Catutthagāthāya na te mārassa paddhagūti te mārassa paddhacarā paricārikā sissā na honti.
Mahājanaṃ pāse niyojetvā māretīti māro. Akusalakamme niyuttattā kaṇho . Chasu devalokesu
adhipatittā adhipati. Akusalānaṃ dhammānaṃ antaṃ gatattā antagū. Pāpajanaṃ na muñcatīti namuci.
Sativippavāsappamattapuggalānaṃ ñātakoti pamattabandhu . Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Eva ṃ bhagav ā idampi sutta ṃ arahattanik ūṭ eneva desesi, desan āpariyos āne ca pubbasadisova

dhamm ābhisamayo ahos īti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Kappamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
11. Jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
65 . Ekādasame jatukaṇṇisutte –sutvānahaṃ vīra akāmakāminti ahaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā
(pārā. 1; dī. ni. 1.157, 255, 301; a. ni. 6.10; saṃ. ni. 5.997) nayena vīra kāmānaṃ akāmanato
akāmakāmiṃ buddhaṃ sutvā. Akāmamāgama nti nikkāmaṃ bhagavantaṃ pucchituṃ āgatomhi.
Sahajanettāti sahajātasabbaññutaññāṇacakkhu. Yathātaccha nti yathātathaṃ. Brūhi me ti puna yācanto
bhaṇati. Yācanto hi sahassakkhattumpi bhaṇeyya, ko pana vādo dvikkhattuṃ.
Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ti imesaṃ padānaṃ attho heṭṭhā vuttova. Vijjāhi
pana caraṇena ca sampannattā vijjācaraṇasampanno . Tattha vijjāti tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā
bhayabheravasutte (ma. ni. 1.34 ādayo) vuttanayena veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte (dī. ni. 1.254 ādayo).
Tattha hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā.
Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā
cattāri rūpāvacarajjhānānīti ime pannarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi pannarasa dhammā yasmā
etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā ‘‘caraṇa’’nti vuttā. Yathāha – ‘‘idha, mahānāma,
ariyasāvako sīlavā hotī’’ti (ma. ni. 2.24) sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake vuttanayena veditabbaṃ. Bhagavā
imāhi vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato, tena vuccati vijjācaraṇasampannoti. Tattha vijjāsampadā
bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā, caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya
sabbasattānaṃ atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāya anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojeti, yathā taṃ
vijjācaraṇasampanno. Tenassa sāvakā suppaṭipannā honti, no duppaṭipannā, vijjācaraṇavipannānañhi
sāvakā attantapādayo viya (pārā. aṭṭha. 1.1).
Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca gadattā sugato . Gamanampi
hi gatanti vuccati. Tañca bhagavato sobhanaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana tanti? Ariyamaggo.
Tena hesa gamanena khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti sobhanagamanattā sugato . Sundarañcesa
ṭhānaṃ gato amataṃ nibbānanti sundaraṃ ṭhānaṃ gatattāpi sugato . Sammā ca gato tena tena
maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. Vuttañhetaṃ –
‘‘Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti
sugato…pe… arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti
sugato’’ti (mahāni. 38; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 27).
Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlato pabhuti yāva bodhimaṇḍā tāva samatiṃsapāramīpūrikāya
sammā paṭipattiyā sabbalokassa hitasukhameva karonto sassataṃ ucchedaṃ kāmasukhaṃ
attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto gatoti sammā gatattāpi sugato . Sammā cesa gadati
yuttaṭṭhānesu yuttameva vācaṃ bhāsatīti sammā gadattāpi sugato .
Tatridaṃ sādhakasuttaṃ –
‘‘Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā
amanāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ
anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho
tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tatra
kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ
atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ. Sā ca paresaṃ piyā manāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi

tath āgato v āca ṃ jānāti bh ūta ṃ taccha ṃ anatthasa ṃ hita ṃ , sā ca paresa ṃ piy ā man āpā, tampi
tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ,
sā ca paresaṃ piyā manāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāyā’’ti (ma. ni.
2.86).
Evaṃ sammā gadattāpi sugato ti veditabbo.
Sabbathā viditalokattā pana lokavidū. So hi bhagavā sabhāvato samudayato nirodhato
nirodhūpāyatoti sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha –
‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ
gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi. Na cāhaṃ, āvuso, appatvāva
lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Api cāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte
kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca
lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45).
‘‘Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;
Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.
‘‘Tasmā have lokavidū sumedho, lokantagū vusitabrahmacariyo;
Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā, nāsīsatī lokamimaṃ parañcā’’ti. (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45);
Api ca – tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha ‘‘eko loko sabbe sattā
āhāraṭṭhitikā’’ti (paṭi. ma. 1.112) āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo. ‘‘Sassato lokoti vā asassato lokoti
vā’’ti (dī. ni. 1.421; ma. ni. 1.269; saṃ. ni. 4.416; vibha. 937) āgataṭṭhāne sattaloko.
‘‘Yāvatā candimasūriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā;
Tāva sahassadhā loko, ettha te vattatī vaso’’ti. (ma. ni. 1.503) –
Āgataṭṭhāne okāsaloko. Tampi bhagavā sabbathā avedi. Tathā hissa ‘‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā
pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā
aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni.
Aṭṭhārasalokā aṭṭhārasa dhātuyo’’ti (paṭi. ma. 1.112) ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito.
Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ
jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye,
bhabbe abhabbe satte jānāti. Tasmāssa sattalokopi sabbathā vidito. Yathā ca sattaloko, evaṃ
okāsalokopi. Tathā hesa ekaṃ cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni
catutiṃsa satāni ca paññāsañca yojanāni. Parikkhepato –
Sabbaṃ satasahassāni, chattiṃsa parimaṇḍalaṃ;
Dasa ceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni ca.
Tattha –
Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;
Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā.
Tass āyeva sandh āraka ṃ –

Catt āri satasahass āni, a ṭṭ heva nahut āni ca;
Ettakaṃ bahalattena, jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.
Tassāpi sandhārako –
Nava satasahassāni, māluto nabhamuggato;
Saṭṭhi ceva sahassāni, esā lokassa saṇṭhiti.
Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ –
Caturāsīti sahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;
Accuggato tāvadeva, sineru pabbatuttamo.
Tato upaḍḍhupaḍḍhena, pamāṇena yathākkamaṃ;
Ajjhogāḷhuggatā dibbā, nānāratanacittitā.
Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā.
Ete satta mahāselā, sinerussa samantato;
Mahārājānamāvāsā, devayakkhanisevitā.
Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato;
Yojanānaṃ sahassāni, tīṇi āyatavitthato.
Caturāsītisahassehi, kūṭehi paṭimaṇḍito;
Tipañcayojanakkhandha-parikkhepā nagavhayā.
Paññāsayojanakkhandha-sākhāyāmā samantato;
Satayojanavitthiṇṇā, tāvadeva ca uggatā;
Jambū yassānubhāvena, jambudīpo pakāsito. (visuddhi. 1.137; dha. sa. aṭṭha. 584);
Yañcetaṃ jambuyā pamāṇaṃ, etadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa,
aparagoyāne kadambassa, uttarakurūsu kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu
pāricchattakassāti. Tenāhu porāṇā –
‘‘Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pāricchattako;
Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattamaṃ.
‘‘Dve asīti sahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;
Accuggato tāvadeva, cakkavāḷasiluccayo;
Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ, lokadhātumayaṃ ṭhito’’ti. (visuddhi. 1.137; dha. sa. aṭṭha. 584);
Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ, sūriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ,
tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ, tathā asurabhavanaṃ avīcimahānirayo jambudīpo ca.
Aparagoyānaṃ sattasahassayojanaṃ. Tathā pubbavideho. Uttarakuru aṭṭhasahassayojano. Ekameko
cettha mahādīpo pañcasatapañcasataparittadīpaparivāro. Taṃ sabbampi ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā
lokadhātu. Tadantaresu lokantarikanirayā. Evaṃ anantāni cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo bhagavā
anantena buddhañāṇena avedi aññāsi paṭivijjhi. Evamassa okāsalokopi sabbathā vidito. Evampi
sabbath ā viditalokatt ā lokavid ū.

Attano pana gu ṇehi visi ṭṭ hatarassa kassaci abh āvato natthi etassa uttaroti anuttaro . Tath ā hesa
sīlaguṇenapi sabbaṃ lokaṃ abhibhavati samādhi…pe… paññā… vimutti…
vimuttiñāṇadassanaguṇenapi. Sīlaguṇenapi asamo asamasamo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo…
pe… vimuttiñāṇadassanaguṇenapi. Yathāha – ‘‘na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke…pe…
sadevamanussāya attanā sīlasampannatara’’nti (saṃ. ni. 1.173; a. ni. 4.21) vitthāro.
Evaṃ aggapasādasuttādīni (a. ni. 4.34; itivu. 90) ‘‘na me ācariyo atthī’’tiādikā (ma. ni. 1.285;
mahāva. 11; kathā. 405; mi. pa. 4.5.11) gāthāyo ca vitthāretabbā.
Purisadamme sāretīti purisadammasārathi, dameti vinetīti vuttaṃ hoti. Tattha purisadammāti
adantā dametuṃ yuttā tiracchānapurisāpi manussapurisāpi amanussapurisāpi. Tathā hi bhagavatā
tiracchānapurisāpi apalālo nāgarājā cūḷodaro mahodaro aggisikho dhūmasikho aravāḷo nāgarājā
dhanapālako hatthīti evamādayo damitā nibbisā katā, saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā. Manussapurisāpi
saccakanigaṇṭhaputtaambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadantakūṭadantādayo. Amanussapurisāpi
āḷavakasūcilomakharalomayakkhasakkadevarājādayo damitā vinītā vicitrehi vinayanūpāyehi. ‘‘Ahaṃ
kho kesi purisadamme saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemī’’ti (a. ni. 4.111)
idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Api ca bhagavā visuddhasīlādīnaṃ paṭhamajjhānādīni
sotāpannādīnañca uttarimaggapaṭipadaṃ ācikkhanto dantepi dametiyeva.
Atha vā anuttaro purisadammasārathīti ekamevidaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi tathā purisadamme
sāreti, yathā ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭha disā asajjamānā dhāvanti. Tasmā ‘‘anuttaro
purisadammasārathī’’ti vuccati. ‘‘Hatthidamakena, bhikkhave, hatthi dammo sārito ekaṃyeva disaṃ
dhāvatī’’ti idañcettha suttaṃ (ma. ni. 3.312) vitthāretabbaṃ.
Vīriyavāti ariyamaggena sabbapāpakehi virato. Pahūti pabhū. Visavīti parasantāne vīriyuppādako.
Alamatto ti samatthacitto.
Virato ti ariyamaggena viratattā āyatiṃ appaṭisandhiko. Sabbapāpakehi nirayadukkhaṃ aticcāti
āyatiṃ appaṭisandhitāya nirayadukkhaṃ aticca ṭhito. Vīriyavāso ti vīriyaniketo. So vīriyavāti so
khīṇāsavo ‘‘vīriyavā’’ti vattabbataṃ arahati. Padhānavā vīro tādīti imāni panassa thutivacanāni. So hi
padhānavā maggajjhānapadhānena, vīro kilesārividdhaṃsanasamatthatāya, tādi nibbikāratāya pavuccate
tathattāti tathārūpo ‘‘vīriyavā’’ti pavuccati.
Te kāmakāmino ti ete rūpādivatthukāme icchantā. Rāgarāgino ti rāgena rañjitā. Saññāsaññino ti
rāgasaññāya saññino. Na kāme kāmetīti rūpādivatthukāme na pattheti. Akāmo ti kāmehi virahito.
Nikkāmo ti nikkantakāmo.
Sabbaññutaññāṇanti tiyaddhagataṃ sabbaneyyapathaṃ jānātīti sabbaññū, tassa bhāvo
sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ nettañca vāsanāya
saha kilese parājetvā jitattā jinabhāvo ca apubbaṃ acarimaṃapure apacchā ekasmiṃ khaṇe
ekasmiṃ kāle uppanno pubbantato uddhaṃ pannoti uppanno.
66 . Tejī tejasāti tejena samannāgato tejasā abhibhuyya. Yamahaṃ vijaññaṃ jātijarāya idha
vippah āna nti yaṃ ahaṃ jātijarāya pahānabhūtaṃ dhammaṃ idheva jāneyyaṃ.
Jagatīti pathavī. Sabbaṃ ākāsagata nti sakalaṃ ākāse pavattaṃ patthaṭaṃ. Tamagata nti
tamameva tamagataṃ andhakāraṃ yathā gūthagataṃ muttagatanti. Abhivihaccāti nāsetvā.
Andhakāraṃ vidhamitvāti cakkhuviññāṇuppattinivārakaṃ andhakāraṃ palāpetvā. Ālokaṃ
dassayitvāti sūriyālokaṃ dassayitvā. Ākāse ti ajaṭākāse. Antalikkhe ti antaradhātusamatthatucchokāse.
Gaganapathe ti devatānaṃ gamanamagge gacchati. Sabbaṃ abhisaṅkhārasamudaya nti sakalaṃ
kamma ṃ samudaya ṃ upp āda ṃ, ta ṇhanti attho. Kilesatama ṃ avijjandhak āra ṃ vidhamitv āti

kilesatamasa ṅkh āta ṃ aññ āṇ aṃ avijjandhak āra ṃ nīharitv ā nāsetv ā. Ñāṇā loka ṃpaññ āloka ṃ
dassayitvā. Vatthukāme parijānitvāti rūpādivatthukāme ñātatīraṇapariññāya jānitvā. Kilesakāme
pahāyāti upatāpanasaṅkhāte kilesakāme pahānapariññāya pajahitvā.
67 . Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto uparūparigāthāyo abhāsi. Tattha nekkhammaṃ
daṭṭhu khemato ti nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ‘‘khema’’nti disvā. Uggahita nti
taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ. Nirattaṃ vāti nirassitabbaṃ vā, muñcitabbanti vuttaṃ hoti. Mā te
vijjitth āti mā te ahosi. Kiñcana nti rāgādikiñcanaṃ, tampi te mā vijjittha.
Muñcitabba nti muñcitvā na puna gahetabbaṃ. Vijahitabba nti cajitabbaṃ. Vinodetabba nti
khipitabbaṃ. Byantīkātabba nti vigatantaṃ kātabbaṃ. Anabhāvaṃ gametabba nti anu anu abhāvaṃ
gametabbaṃ.
68-9. Pubbe ti atīte saṅkhāre ārabbha uppannakilesā. Brāhmaṇā ti bhagavā jatukaṇṇiṃ ālapati.
Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
12. Bhadrāvudhamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
70 . Dvādasame bhadrāvudhasutte –okañjaha nti ālayaṃ jahaṃ. Taṇhacchida nti
taṇhākāyacchidaṃ. Aneja nti lokadhammesu nikkampaṃ. Nandiñjaha nti anāgatarūpādipatthanājahaṃ.
Ekā eva hi sā taṇhā, thutivasena idha nānappakārato vuttā. Kappañjaha nti duvidhaṃ kappajahaṃ.
Abhiyāce ti ativiya yācāmi. Sutvāna nāgassa apanamissanti ito ti nāgassa tava bhagavato vacanaṃ
sutvā ito pāsāṇakacetiyato bahujanā pakkamissantīti adhippāyo.
Ye upayupādānāti taṇhādiṭṭhīhi upagantvā gahitā. Cetaso adhiṭṭhānāti citte patiṭṭhitā.
Abhinivesānusayāti patiṭṭhahitvā āgantvā sayitā.
71 . Janapadehi saṅgatāti aṅgādīhi janapadehi idha samāgatā. Viyākarohīti dhammaṃ desehi.
Saṅgatāti ete khattiyādayo ekībhūtā. Samāgatāti vuttappakārehi janapadehi āgatā. Samohitāti
rāsībhūtā. Sannipatitāti adhiyogā.
72 . Athassa āsayānulomena dhammaṃ desento bhagavā uparūparigāthāyo abhāsi. Tattha
ādānataṇha nti rūpādīnaṃ ādāyikaṃ gahaṇataṇhaṃ, taṇhupādānanti vuttaṃ hoti. Yaṃ yañhi
lokasmimupādiyantīti etesu uddhādibhedesu yaṃ yaṃ gaṇhanti. Teneva māro anveti jantu nti teneva
upādānapaccayanibbattakammābhisaṅkhāranibbattavasena paṭisandhikkhandhamāro taṃ sattaṃ
anugacchati.
73 . Tasmā pajāna nti tasmā etamādīnavaṃ aniccādivasena vā saṅkhāre pajānanto. Ādānasatte iti
pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta nti ādātabbaṭṭhena ādānesu rūpādīsu satte sabbaloke
imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ pekkhamāno, ādānasatte vā ādānābhiniviṭṭhe puggale
ādānasaṅgahetuñca imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ tato vītikkamituṃ asamatthaṃ iti pekkhamāno
kiñcana ṃ sabbaloke na up ādiyeth āti. Sesa ṃ sabbattha p āka ṭameva.

Eva ṃ bhagav ā idampi sutta ṃ arahattanik ūṭ eneva desesi, desan āpariyos āne ca pubbasadiso eva
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Bhadrāvudhasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
13. Udayamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
74 . Terasame udayasutte –aññāvimokkha nti paññānubhāvanijjhānaṃ taṃ vimokkhaṃ pucchati.
Paṭhamenapi jhānena jhāyīti vitakkavicārapītisukhacittekaggatāsampayuttena pañcaṅgikena
paṭhamajjhānena jhāyatīti jhāyī. Dutiyenāti pītisukhacittekaggatāsampayuttena. Tatiyenāti
sukhacittekaggatāsampayuttena. Catutthenāti upekkhācittekaggatāsampayuttena.
Savitakkasavicārenapi jhānena jhāyīti catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānena
savitakkasavicārenapi jhānena jhāyatīti jhāyī. Avitakkavicāramattenāti pañcakanaye dutiyena jhānena.
Avitakkaavicārenāti dutiyatatiyādiavasesajhānena. Sappītikenāti pītisampayuttena dukatikajhānena.
Nippītikenāti pītivirahitena tadavasesajhānena. Sātasahagatenāti sukhasahagatena tikacatukkajhānena.
Upekkhāsahagatenāti catukkapañcakena. Suññatenapīti suññatavimokkhasampayuttena.
Animittenapīti aniccanimittaṃ dhuvanimittaṃ animittañca ugghāṭetvā paṭiladdhena animittenapi
jh ānena jhāyatīti jhāyī. Appaṇihitenapīti maggāgamanavasena paṇidhiṃ sodhetvā pariyādiyitvā
phalasamāpattivasena appaṇihitenapi. Lokiyenapīti lokiyena paṭhamadutiyatatiyacatutthena.
Lokuttarenapīti teneva lokuttarasampayuttena. Jhānarato ti jhānesu abhirato. Ekattamanuyutto ti
ekattaṃ ekībhāvaṃ anuyutto payutto. Sadatthagaruko ti sakatthagaruko, ka -kārassāyaṃ da -kāro kato.
Sadatthoti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attūpanibaddhaṭṭhena attānaṃ avijahanaṭṭhena attano
paramatthaṭṭhena ca attano atthattā sakatthoti vuccati. Phalasamāpattisamāpajjanavasena sakatthagaruko,
‘‘nibbānagaruko’’ti eke. Arajo ti nikkileso. Virajo ti vigatakileso. Nirajo ti apanītakileso, ‘‘vitarajo’’tipi
pāṭho, soyevattho. Rajāpagato ti kilesehi dūrībhūto. Rajavippahīno ti kilesappahīno. Rajavippayutto ti
kilesehi mutto.
Pāsāṇake cetiye ti pāsāṇapiṭṭhe pārāyanasuttantadesitaṭṭhāne. Sabbossukkapaṭippassaddhattāti
sabbesaṃ kilesaussukkānaṃ paṭippassaddhattā, nāsitattā āsīno .
Kiccākicca nti ‘‘idaṃ kattabbaṃ, idaṃ na kattabba’’nti evaṃ manasā cintetabbaṃ.
Karaṇīyākaraṇīya nti kāyadvārena avassaṃ idaṃ karaṇīyaṃ, idaṃ na karaṇīyanti evaṃ
karaṇīyākaraṇīyaṃ. Pahīna nti vissaṭṭhaṃ. Vasippatto ti paguṇabhāvappatto.
75 . Atha bhagavā yasmā udayo catutthajjhānalābhī, tasmāssa paṭiladdhajhānavasena nānappakārato
aññāvimokkhaṃ dassento uparūparigāthamāha. Tattha pahānaṃ kāmacchandāna nti yadidaṃ
paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattentassa kāmacchandapahānaṃ, tampi aññāvimokkhanti pabrūmi. Evaṃ
sabbapadāni yojetabbāni.
Yā cittassa akalyatāti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ –
‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti (pārā. 151). Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro.
Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikacittañhi iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ rukkhe vagguli viya
khīle laggitaphāṇitavārako viya ca olīyati, tassa taṃ ākāraṃ sandhāya ‘‘olīyanā’’ti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ
upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Līnāti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thina nti
sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyitabhāvo
thiyitatta ṃ,avipph āravaseneva thaddhat āti attho (dha. sa. a ṭṭ ha. 1162).

76 . Upekkh āsatisa ṃsuddha nti catutthajjh ānaupekkh āsat īhi sa ṃsuddha ṃ.
Dhammatakkapurejava nti iminā tasmiṃ catutthajjhānavimokkhe ṭhatvā jhānaṅgāni vipassitvā
adhigataṃ arahattavimokkhaṃ vadati. Arahattavimokkhassa hi
maggasampayuttasammāsaṅkappādibhedo dhammatakko purejavo hoti. Tenāha
‘‘dhammatakkapurejava’’nti. Avijjāya pabhedana nti etameva ca aññāvimokkhaṃ
avijjāpabhedanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nissāya jātattā kāraṇopacārena ‘‘avijjāya pabhedana’’nti brūmīti.
Yā catutthe jhāne upekkhāti ettha upapattito ikkhatīti upekkhā, samaṃ passati apakkhapatitā
hutvā passatīti attho. Upekkhanāti ākāraniddeso. Ajjhupekkhanāti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ.
Cittasamatāti cittassekaggabhāvo. Cittappassaddhatāti cittassa ūnātirittavajjitabhāvo. Majjhattatāti
cittassa majjhe ṭhitabhāvo.
77 . Evaṃ avijjāpabhedavacanena vuttaṃ nibbānaṃ sutvā ‘‘taṃ kissa vippahānena vuccatī’’ti
pucchanto ‘‘kiṃsu saṃyojano’’ ti gāthamāha. Tattha kiṃsu saṃyojano ti kiṃsaṃyojano. Vicāraṇanti
vicāraṇakāraṇaṃ. Kissassa vippahānenāti kiṃnāmakassa assa dhammassa vippahānena.
78 . Athassa bhagavā tamatthaṃ byākaronto ‘‘nandisaṃyojano’’ ti gāthamāha. Tattha vitakkassāti
kāmavitakkādiko vitakko assa.
79 . Idāni tassa nibbānassa maggaṃ pucchanto ‘‘kathaṃ satassā’’ ti gāthamāha. Tattha viññāṇanti
abhisaṅkhāraviññāṇaṃ.
80 .
Athassa magga ṃ kathento bhagav ā ‘‘ ajjhattañc ā’’ ti g ātham āha. Tattha eva ṃ satass āti eva ṃ
satassa sampajānassa. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadisova
dhammābhisamayo ahosīti.
Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya
Udayamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
14. Posālamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā
81 . Cuddasame posālasutte –yo atītaṃ ādisatīti yo bhagavā attano ca paresañca ‘‘ekampi
jāti’’ntiādibhedaṃ atītaṃ ādisati.
Ekampi jāti nti ekampi paṭisandhimūlakaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ
khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyo tiādīsu. Anekepi saṃvaṭṭakappe tiādīsu pana parihāyamāno
kappo saṃvaṭṭakappo, tadā sabbesaṃ brahmaloke sannipatanato. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭakappo, tadā
brahmalokato sattānaṃ vivaṭṭanato. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti taṃmūlakattā,
vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni tāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni.
Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti vuttāni (a. ni. 4.156), tāni
pariggahitāni honti. Saṃvaṭṭakappe vivaṭṭakappe ti ca kappassa addhaṃ gahetvā vuttaṃ.
Saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ti sakalaṃ kappaṃ gahetvā vuttaṃ. Kathaṃ anussaratīti ce? Amutrāsi ntiādinā
nayena. Tattha amutrāsi nti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā
viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. Evaṃnāmo ti tisso vā phusso vā. Evaṃgotto ti
kaccāno vā kassapo vā. Idamassa atītabhave attano nāmagottānussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana
tasmiṃ kāle attano vaṇṇasampattiṃ vā lūkhapaṇītajīvitabhāvaṃ vā sukhadukkhabahulataṃ vā
appāyukadīghāyukabhāvaṃ vā anussaritukāmo, tampi anussaratiyeva. Tenāha –‘‘evaṃvaṇṇo
evamāyupariyanto’’ ti. Tattha evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāro ti sālimaṃsodanāhāro vā