Cariyāpiṭaka-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Cariyāpiṭaka-aṭṭhakathā
Ganthārambhakathā
Cariyā sabbalokassa, hitā yassa mahesino;
Acinteyyānubhāvaṃ taṃ, vande lokagganāyakaṃ.
Vijjācaraṇasampannā, yena nīyanti lokato;
Vande tamuttamaṃ dhammaṃ,sammāsambuddhapūjitaṃ.
Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo;
Vande ariyasaṅghaṃtaṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ.
Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye;
Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā.
Imasmiṃ bhaddakappasmiṃ, sambhatā yā sudukkarā;
Ukkaṃsapāramippattā, dānapāramitādayo.
Tāsaṃ sambodhicariyānaṃ, ānubhāvavibhāvanaṃ;
Sakkesu nigrodhārāme, vasantena mahesinā.
Yaṃ dhammasenāpatino, sabbasāvakaketuno;
Lokanāthena cariyā-piṭakaṃnāma desitaṃ.
Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, saṅgāyiṃsu mahesayo;
Dhammasaṅgāhakā satthu, hetusampattidīpanaṃ.
Tassa sambodhisambhāra-vibhāganayayogato;
Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanāmayā.
Saha saṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthu sāsanaṃ;
Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo.
Tasmā taṃ avalambitvā, ogāhitvā ca sabbaso;
Jātakānupanissāya, porāṇaṭṭhakathānayaṃ.
Nissitaṃ vācanāmaggaṃ, suvisuddhamanākulaṃ;
Mahāvihāravāsīnaṃ,nipuṇatthavinicchayaṃ.
Nītaneyyatthabhedā ca, pāramī paridīpayaṃ;
Karissāmi taṃ cariyā-piṭakassatthavaṇṇanaṃ.
Iti ākaṅkhamānassa, saddhammassa ciraṭṭhitiṃ;
Vibhajantassa tassatthaṃ, nisāmayatha sādhavoti.

Tattha cariy āpi ṭaka nti kenaṭṭhena cariyāpiṭakaṃ? Atītāsu jātīsu satthu cariyānubhāvappakāsinī
pariyatt īti katvā, pariyattiattho hi ayaṃ piṭakasaddo, ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) viya.
Atha vā yasmā sā pariyatti tasseva satthu purimajātīsu cariyānaṃ ānubhāvappakāsanena bhājanabhūtā,
tasmāpi ‘‘cariyāpiṭaka’’nti vuccati, bhājanatthopi hi piṭakasaddo niddiṭṭho ‘‘atha puriso āgaccheyya,
kudālapiṭakaṃ ādāyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni. 3.70) viya. Taṃ panetaṃ cariyāpiṭakaṃvinayapiṭakaṃ,
suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭaka pariyāpannaṃ. Dīghanikāyo,
majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu
khuddakanikāya pariyāpannaṃ. Suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ,
abbhutadhammaṃ, vedallanti navasu sāsanaṅgesu gāthāsaṅgahaṃ.
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dvesahassāni bhikkhuto;
Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu
katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Vaggato akittivaggo, hatthināgavaggo, yudhañjayavaggoti
vaggattayasaṅgahaṃ. Cariyato akittivagge dasa, hatthināgavagge dasa, yudhañjayavagge pañcadasāti
pañcati ṃsacariyāsaṅgahaṃ. Tīsu vaggesu akittivaggo ādi, cariyāsu akitticariyā. Tassāpi –
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;
Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti. –
Ayaṃ gāthā ādi. Tassa ito pabhuti anukkamena atthasaṃvaṇṇanā hoti.
Ganthārambhakathā niṭṭhitā.
Nidānakathā
Sā panāyaṃ atthasaṃvaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ, avidūrenidānaṃ, santikenidānanti imāni tīṇi
nidānāni dassetvā vuccamānā suṇantehi samudāgamato paṭṭhāya suṭṭhu viññātā nāma hoti. Tasmā tesaṃ
nidānānaṃ ayaṃ vibhāgo veditabbo.
Dīpaṅkara dasabalassa pādamūlasmiñhi katābhinīhārassa mahābodhisattassa yāva tusitabhavane
nibbatti, tāva pavatto kathāmaggo dūrenidānaṃnāma. Tusitabhavanato paṭṭhāya yāva bodhimaṇḍe
sabbaññutaññāṇappatti, tāva pavatto kathāmaggo avidūrenidānaṃnāma. Mahābodhimaṇḍato pana
pa ṭṭhāya yāva paccuppannavatthu, tāva pavatto kathāmaggo santikenidānaṃnāma. Imesu tīsu nidānesu
yasmā dūrenidānaavidūrenidānāni sabbasādhāraṇāni, tasmā tāni jātakaṭṭhakathāyaṃ(jā. aṭṭha.
1.dūrenidānakathā) vitthāritanayeneva vitthārato veditabbāni. Santikenidāne pana atthi visesoti tiṇṇampi
nidānānaṃ ayamādito paṭṭhāya saṅkhepakathā.
Dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle katābhinīhāro bodhisattabhūto lokanātho attano abhinīhārānurūpaṃ
samattiṃsapāramiyo pūretvā, sabbaññutaññāṇasambhāraṃ matthakaṃ pāpetvā, tusitabhavane nibbatto
buddhabhāvāya uppattikālaṃ āgamayamāno, tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto sakyarājakule
pa ṭisandhiṃ gahetvā anantena parihārena mahantena sirisobhaggena vaḍḍhamāno anukkamena yobbanaṃ
patv ā ekūnatiṃse vayasmiṃ katamahābhinikkhamano, chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā,
vesākhapuṇṇamāyaṃ bodhirukkhamūle nisinno sūriye anatthaṅgamiteyeva mārabalaṃ vidhamitvā
purimay āme pubbenivāsaṃ anussaritvā, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā, pacchimayāme
diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā, anuttaraṃ sammāsambodhimabhisambujjhi.
Tato tattheva sattasattāhe vītināmetvā, āsāḷhipuṇṇamāyaṃ bārāṇasiṃ gantvā isipatane migadāye
aññāsikoṇḍañña ppamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo dhammāmataṃ pāyento, dhammacakkaṃ (saṃ. ni.
5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā, yasādike veneyye arahatte patiṭṭhāpetvā, te sabbeva
sa ṭṭ hi arahante lok ānuggah āya vissajjetv ā, uruvela ṃ gacchanto kapp āsikavanasa ṇḍ e ti ṃsa bhaddavaggiye

sot āpattiphal ādīsu pati ṭṭ hāpetv ā, uruvela ṃ gantv ā aḍḍ hu ḍḍ hāni p āṭ ih āriyasahass āni dassetv ā
uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā, tehi parivuto rājagahanagarūpacāre
laṭṭhivanuyyāne nisinno bimbisāra ppamukhe dvādasanahute brāhmaṇagahapatike sāsane otāretvā,
magadharājena kārite veḷuvanavihāre viharati.
Athevaṃ bhagavati veḷuvane viharante sāriputtamoggallānesu aggasāvakaṭṭhāne ṭhapitesu
sāvakasannipāte jāte, suddhodanamahārājā ‘‘putto kira me chabbassāni dukkarakārikaṃ caritvā
param ābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ nissāya veḷuvane viharatī’’ti sutvā
dasapurisasahassaparivāre, anukkamena dasa amacce pesesi ‘‘puttaṃ me idhānetvā dassethā’’ti. Tesu
rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāya arahatte patiṭṭhitesu kāḷudāyittherena rañño adhippāye ārocite
bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto rājagahato nikkhamitvā saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthuṃ dvīhi māsehi
sampāpuṇi. Sakyarājāno ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti sannipatitvā nigrodhārāmaṃ bhagavato ca
bhikkhusaṅghassa ca vasanayoggaṃ kāretvā, gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ katvā, satthāraṃ
nigrodhārāmaṃ pavesesuṃ. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi.
Sākiyā mānatthaddhā satthu paṇipātaṃ nākaṃsu. Bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā mānaṃ bhañjitvā te
dhammadesanāya bhājane kātuṃ abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ākāsaṃ
abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya, kaṇḍambarukkhamūle katapāṭihāriyasadisaṃ
yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā ‘‘ayaṃ loke aggapuggalo’’ti vandi. Raññā pana
vandite te ṭhātuṃ nāma na sakkonti, sabbepi sākiyā vandiṃsu.
Tadā kira bhagavā yamakapāṭihāriyaṃ karonto lokavivaraṇapāṭihāriyampi akāsi – yasmiṃ vattamāne
manussā manussaloke yathāṭhitā yathānisinnāva cātumahārājikato paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā sabbe
deve tattha tattha attano bhavane kīḷante dibbānubhāvena jotante mahatiṃ dibbasampattiṃ anubhavante
santāni samāpattisukhāni anubhavante aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchante ca buddhānubhāvena attano
maṃsacakkhunāva passanti. Tathā heṭṭhāpathaviyaṃ aṭṭhasu mahānirayesu, soḷasasu ca ussadanirayesu,
lokantaraniraye cāti tattha tattha mahādukkhaṃ anubhavamāne satte passanti. Dasasahassilokadhātuyaṃ
devā mahaccadevānubhāvena tathāgataṃ upasaṅkamitvā acchariyabbhutacittajātā pañjalikā namassamānā
payirup āsanti, buddhaguṇapaṭisaṃyuttā gāthāyo udāharantā thomenti apphoṭenti hasanti pītisomanassaṃ
pavedenti. Ya ṃ sandhāya vuttaṃ –
‘‘Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā;
Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosa’’nti. (bu. vaṃ. 1.6)
Tadā hi dasabalo ‘‘atulaṃ attano buddhabalaṃ dassessāmī’’ti mahākaruṇāya samussāhito ākāse
dasasahassacakkavāḷasamāgame caṅkamaṃ māpetvā, dvādasayojanavitthate sabbaratanamaye caṅkame
ṭhito yathāvuttaṃ devamanussanayanavihaṅgānaṃ ekanipātabhūtamacchariyaṃ anaññasādhāraṇaṃ
buddhānaṃ samādhiñāṇānubhāvadīpanaṃ pāṭihāriyaṃ dassetvā, puna tasmiṃ caṅkame caṅkamanto
veneyyānaṃ ajjhāsayānurūpaṃ acinteyyānubhāvāya anopamāya buddhalīḷāya dhammaṃ desesi. Tena
vuttaṃ –
‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ kīdisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ.
‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ;
Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍita’’nti. (bu. vaṃ. 1.3-5);
Evaṃ tathāgate attano buddhānubhāvadīpanaṃ pāṭihāriyaṃ dassetvā dhammaṃ desente āyasmā
dhammasenāpati sāriputto rājagahe gijjhakūṭapabbate ṭhito dibbacakkhunā passitvā, tena
buddhānubhāvasandassanena acchariyabbhutacittajāto ‘‘handāhaṃ bhiyyosomattāya buddhānubhāvaṃ
lokassa pākaṭaṃ karissāmī’’ti sañjātaparivitakko attano parivārabhūtānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ

tamattha ṃ ā rocetv ā iddhiy ā ā kāsena t āvadeva āgantv ā sapariv āro bhagavanta ṃ upasa ṅkamitv ā
pañcapati ṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalamañjaliṃ sirasi paggayha tathāgatassa
mahābhinīhāraṃ pāramiparipūraṇañca pucchi. Bhagavā taṃ kāyasakkhiṃ katvā tattha
sannipatitamanussānañceva dasasahassacakkavāḷadevabrahmānañca attano buddhānubhāvaṃ paridīpayanto
buddhavaṃsaṃdesesi. Tena vuttaṃ –
‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido;
Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ.
‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama;
Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā.
‘‘Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, paññā vīriyañca kīdisaṃ;
Khanti saccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā.
‘‘Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka;
Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro;
Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 1.74-78);
Evaṃ bhagavatā buddhavaṃse desite āyasmā dhammasenāpati ‘‘aho buddhānaṃ hetusampadā, aho
samudāgamasampatti, aho mahābhinīhārasamijjhanā, dukkaraṃ vata bhagavatā kataṃ ettakaṃ kālaṃ evaṃ
pāramiyo pūrentena, evaṃvidhassa bodhisambhārasambharaṇassa anucchavikameva cetaṃ phalaṃ,
yadidaṃ sabbaññutā balesu ca vasībhāvo evaṃmahiddhikatā evaṃmahānubhāvatā’’ti
buddhaguṇārammaṇaṃ ñāṇaṃ pesesi. So anaññasādhāraṇaṃ bhagavato sīlaṃ samādhi paññā vimutti
vimuttiñāṇadassanaṃ hiriottappaṃ saddhāvīriyaṃ satisampajaññaṃ sīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi
samathavipassanā tīṇi kusalamūlāni tīṇi sucaritāni tayo sammāvitakkā tisso anavajjasaññāyo tisso dhātuyo
cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā cattāro ariyamaggā cattāri ariyaphalāni
catasso paṭisambhidā catuyoniparicchedakañāṇāni cattāro ariyavaṃsā cattāri vesārajjañāṇāni pañca
padh āniyaṅgāni pañcaṅgiko sammāsamādhi pañcindriyāni pañca balāni pañca nissaraṇiyā dhātuyo pañca
vimuttāyatanañāṇāni pañca vimuttiparipācanīyā dhammā cha sāraṇīyā dhammā cha anussatiṭṭhānāni cha
gāravā cha nissaraṇiyā dhātuyo cha satatavihārā cha anuttariyāni cha nibbedhabhāgiyā saññā cha abhiññā
cha asādhāraṇañāṇāni satta aparihāniyā dhammā satta ariyadhanāni satta bojjhaṅgā satta sappurisadhammā
satta niddasavatthūni satta saññā satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā satta khīṇāsavabaladesanā aṭṭha
paññ āpaṭilābhahetudesanā aṭṭha sammattāni aṭṭha lokadhammātikkamā aṭṭha ārambhavatthūni aṭṭha
akkhaṇadesanā aṭṭha mahāpurisavitakkā aṭṭha abhibhāyatanadesanā aṭṭha vimokkhā nava
yonisomanasikāramūlakā dhammā nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni nava sattāvāsadesanā nava
āghātappaṭivinayā nava paññā nava nānattadesanā nava anupubbavihārā dasa nāthakaraṇā dhammā dasa
kasiṇāyatanāni dasa kusalakammapathā dasa sammattāni dasa ariyavāsā dasa asekkhā dhammā dasa
ratanāni dasa tathāgatabalāni ekādasa mettānisaṃsā dvādasa dhammacakkākārā terasa dhutaṅgaguṇā
cuddasa buddhañāṇāni pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā soḷasavidhā ānāpānassatī soḷasa
aparampariyā dhammā aṭṭhārasa buddhadhammā ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni catucattālīsa
ñāṇavatthūni paññāsa udayabbayañāṇāni paropaṇṇāsa kusaladhammā sattasattati ñāṇavatthūni
catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcāritamahāvajirañāṇaṃ
anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ
sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādike acinteyyānubhāve buddhaguṇe dhammanvayato
anugacchanto anussaranto neva antaṃ, na pamāṇaṃ passi. Thero hi attanopi nāma guṇānaṃ antaṃ vā
pam āṇaṃ vā āvajjento na passati, so bhagavato guṇānaṃ pamāṇaṃ kiṃ passissati? Yassa yassa hi paññā
mahatī ñāṇaṃ visadaṃ, so so buddhaguṇe mahantato saddahati, iti thero bhagavato guṇānaṃ pamāṇaṃ vā
pariccheda ṃ vā apassanto ‘‘mādisassa nāma sāvakapāramiñāṇe ṭhitassa buddhaguṇā ñāṇena paricchindituṃ
na sakkā, pageva itaresaṃ. Aho acinteyyā aparimeyyabhedā mahānubhāvā sabbaññuguṇā, kevalaṃ panete
ekassa buddhañāṇasseva sabbaso gocarā, nāññesaṃ. Kathetuṃ pana sammāsambuddhehipi vitthārato na

sakk āyev ā’’ ti ni ṭṭ hamagam āsi. Vuttañheta ṃ –
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141;
udā. aṭṭha. 53);
Evaṃ buddhānaṃ guṇamahantataṃ nissāya uppannabalavapītisomanasso puna cintesi – ‘‘evarūpānaṃ
nāma buddhaguṇānaṃ hetubhūtā buddhakārakā dhammā pāramiyo aho mahānubhāvā. Katamāsu nu kho
jātīsu pāramitā paripācitā, kathaṃ vā paripākaṃ gatā, handāhaṃ imamatthaṃ pucchanto evampi
samudāgamato paṭṭhāya buddhānubhāvaṃ imassa sadevakassa lokassa pākaṭataraṃ karissāmī’’ti. So evaṃ
cintetvā bhagavantaṃ imaṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘katamāsu nu kho, bhante, jātīsu ime buddhakārakā
dhammā paripācitā, kathaṃ vā paripākaṃ gatā’’ti? Athassa bhagavā tasmiṃ ratanacaṅkame
tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā yugandharapabbate bālasūriyo viya virocamāno nisinno ‘‘sāriputta, mayhaṃ
buddhakārakā dhammā samādānato paṭṭhāya nirantaraṃ sakkaccakāritāya vīriyūpatthambhena ca sabbesu
kappesu bhavato bhavaṃ jātito jātiṃ paripaccantāyeva ahesuṃ, imasmiṃ pana bhaddakappe imāsu jātīsu te
paripakk ā jātā’’ti dassento ‘‘kappe ca satasahasse’’tiādinā cariyāpiṭakaṃ buddhāpadāniyanti
dutiyābhidhānaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi. Apare pana ‘‘ratanacaṅkame caṅkamanto devātidevo
devabrahmādīhi pūjiyamāno nigrodhārāme otaritvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto
paññattavarabuddh āsane nisinno bhagavā vuttanayeneva āyasmatā sāriputtena pucchito cariyāpiṭakaṃ
desesī’’ti vadanti. Ettāvatā dūrenidānaavidūrenidānāni saṅkhepato dassetvā cariyāpiṭakassa santikenidānaṃ
vitthārato niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Dūrenidānaṃ pana asaṅkhyeyyavibhāvanāyaṃ āvi bhavissatīti.
1. Idāni ‘‘kappe ca satasahasse’’ tiādinayappavattāya cariyāpiṭakapāḷiyā atthasaṃvaṇṇanā hoti.
Tatrāyaṃ kappa -saddo saupasaggo anupasaggo ca
vitakkavidhānapaṭibhāgapaññattikālaparamāyusamaṇavohārasamantabhāvābhisaddahana-
chedanaviniyogavinayakiriyālesantarakappataṇhādiṭṭhiasaṅkhyeyyakappamahākappādīsu dissati. Tathā
hesa ‘‘nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo’’tiādīsu (ma. ni. 3.137) vitakke āgato. ‘‘Cīvare vikappaṃ
āpajjeyyā’’tiādīsu (pārā. 642) vidhāne, adhikavidhānaṃ āpajjeyyāti attho. ‘‘Satthukappena vata kira, bho,
sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā’’tiādīsu (ma. ni. 1.260) paṭibhāge. Satthusadisenāti ayañhi
tattha attho. ‘‘Idhāyasmā, kappo’’tiādīsu (su. ni. 1098) paññattiyaṃ. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ
viharāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) kāle. ‘‘Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya
kappāvasesaṃ vā’’tiādīsu (dī. ni. 2.178; udā. 51) paramāyumhi. Āyukappo hi idha kappoti adhippeto.
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’ntiādīsu (cūḷava. 250)
samaṇavohāre. ‘‘Kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā’’tiādīsu (khu. pā. 5.1; su. ni. maṅgalasutta)
samantabhāve. ‘‘Saddhā saddahanā okappanā abhippasādo’’tiādīsu (dha. sa. 12) abhisaddahane,
saddhāyanti attho. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’tiādīsu (vi. va. 1094; jā. 2.22.1368) chedane. ‘‘Evameva
ito dinnaṃ, petānaṃ upakappatī’’tiādīsu (khu. pā. 7.7; pe. va. 20) viniyoge. ‘‘Kappakatena akappakataṃ
saṃsibbitaṃ hotī’’tiādīsu (pāci. 371) vinayakiriyāyaṃ. ‘‘Atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ
nipajjāmī’’tiādīsu lese. ‘‘Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako…pe… kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti
(itivu. 18; cūḷava. 354; kathā. 657, 862) ca ādīsu antarakappe.
‘‘Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādī’’ti. –
Ādīsu (su. ni. 809) taṇhādiṭṭhīsu. Tathā hi vuttaṃ niddese ‘‘kappāti uddānato dve kappā taṇhākappo
diṭṭhikappo’’ti (mahāni. 28). ‘‘Anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe’’tiādīsu (dī. ni. 1.244; ma. ni.
1.68) asaṅkhyeyyakappe. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī’’tiādīsu (a. ni. 4.156)
mahākappe. Idhāpi mahākappeyeva daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 1.29; 3.275; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1; a. ni. aṭṭha.
2.3.128; khu. pā. aṭṭha. 5.evamiccādipāṭhavaṇṇanā).
Tatrāyaṃ padasiddhi –kappīyatīti kappo, ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni
vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā saṃvaccharavasena gaṇetuṃ asakkuṇeyyattā kevalaṃ
sāsapar āsiupam ādīhi kappetabbo parikappetabbaparim āṇ oti attho. Vuttañheta ṃ –

‘‘ Kīva d īgho nu kho, bhante, kappoti? D īgho kho, bhikkhu, kappo, so na sukaro sa ṅkh ātu ṃ
‘ettakāni vassānī’ti vā ‘ettakāni vassasatānī’ti vā ‘ettakāni vassasahassānī’ti vā ‘ettakāni
vassasatasahassānī’ti vā. Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātunti? ‘Sakkā, bhikkhū’ti bhagavā avoca.
Seyyathāpi, bhikkhu, yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena mahāsāsaparāsi.
Tato vassasatassa vassasahassassa accayena ekamekaṃ sāsapaṃ uddhareyya, khippataraṃ kho so,
bhikkhu, mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo,
evaṃ dīgho kho, bhikkhu, kappo’’ti (saṃ. ni. 2.128).
Svāyaṃ mahākappo saṃvaṭṭādivasena catuasaṅkhyeyyakappasaṅgaho. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo,
saṃvaṭṭaṭṭhāyī, vivaṭṭo, vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156).
Tattha tayo saṃvaṭṭā – tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmā – ābhassarā,
subhakiṇhā, vehapphalāti. Yadā hi kappo tejena saṃvaṭṭati, ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena
saṃvaṭṭati, subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, vehapphalato heṭṭhā vātena
viddhaṃsati. Vitthārato pana koṭisatasahassacakkavāḷaṃ vinassati, yaṃ buddhānaṃ āṇākkhettanti vuccati.
Tesu tīsu saṃvaṭṭesu yathākkamaṃ kappavināsakamahāmeghato yāva jālāya vā udakassa vā vātassa vā
upacchedo idaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ saṃvaṭṭo nāma. Kappavināsakajālādipacchedato yāva
koṭisatasahassacakkavāḷaparipūrako sampattimahāmegho uṭṭhahati, idaṃ dutiyaṃ asaṅkhyeyyaṃ
saṃvaṭṭaṭṭhāyīnāma.
Sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatiyaṃ asaṅkhyeyyaṃ vivaṭṭo nāma.
Candimasūriyapātubhāvato yāva puna kappavināsakamahāmegho, idaṃ catutthaṃ asaṅkhyeyyaṃ
vivaṭṭaṭṭhāyīnāma. Imesu catusaṭṭhiantarakappasaṅgahaṃ vivaṭṭaṭṭhāyī. Tena samānakālaparicchedā
vivaṭṭādayo veditabbā. ‘‘Vīsatiantarakappasaṅgaha’’nti eke. Iti imāni cattāri asaṅkhyeyyāni eko mahākappo
hoti. Tena vuttaṃ ‘‘svāyaṃ mahākappo saṃvaṭṭādivasena catuasaṅkhyeyyakappasaṅgaho’’ti.
Kappe ti ca accantasaṃyogavasena upayogabahuvacanaṃ. Satasahasse ti kappasaddasambandhena
cāyaṃ pulliṅganiddeso, idhāpi accantasaṃyogavaseneva bahuvacanaṃ. Samānādhikaraṇañhetaṃ
padadvaya ṃ. Caturo ca asaṅkhiye ti etthāpi eseva nayo. Kassa pana asaṅkhiyeti aññassa avuttattā kappassa
ca vuttattā pakaraṇato kappānanti ayamattho viññāyateva. Na hi vuttaṃ vajjetvā avuttassa kassaci gahaṇaṃ
yuttanti. Ca -saddo sampiṇḍanattho, mahākappānaṃ caturo asaṅkhyeyye satasahasse ca mahākappeti
ayañhettha attho. Asaṅkhiye ti ettha saṅkhātuṃ na sakkāti asaṅkhiyā, gaṇanaṃ atikkantāti attho.
‘‘Asaṅkhyeyyanti eko gaṇanaviseso’’ti eke. Te hi ekato paṭṭhāya mahābalakkhapariyosānāni
ekūnasaṭṭhiṭṭhānāni vajjetvā dasamahābalakkhāni asaṅkhyeyyaṃ nāma, saṭṭhimaṭṭhānantaranti vadanti. Taṃ
na yujjati, saṅkhyāṭhānantaraṃ nāma gaṇanaviseso, tassa asaṅkhyeyyabhāvābhāvato ekaṃ ṭhānantaraṃ
asaṅkhyeyyañcāti viruddhametaṃ. Nanu ca asaṅkhyabhāvena asaṅkhyeyyattepi tassa catubbidhabhāvo na
yujjatīti? No na yujjati. Catūsu ṭhānesu asaṅkhyeyyabhāvassa icchitattā. Tatrāyamādito paṭṭhāya vibhāvanā
–
Atīte kira ekasmiṃ kappe taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro sammāsambuddhā
anukkamena loke uppajjiṃsu. Tesu dīpaṅkarassa bhagavato kāle amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha
sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā
kulaparivaṭṭā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro
kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādibharite
sāragabbhe vivaritvā ‘‘ettakaṃ te, kumāra, mātusantakaṃ, ettakaṃ te pitusantakaṃ, ettakaṃ te
ayyakapayyakāna’’nti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā ‘‘etaṃ dhanaṃ paṭipajjāhī’’ti āha.
Sumedhapaṇḍito cintesi – ‘‘imaṃ evaṃ bahuṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ mātāpitādayo paralokaṃ
gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. So rañño
ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā himavantappadesaṃ gantvā tāpasapabbajjaṃ
pabbajitv ā satt āheneva a ṭṭ ha sam āpattiyo pañca ca abhiññ āyo nibbattetv ā sam āpattivih ārehi viharati.

Tasmiñca kāle dīpa ṅkara dasabalo paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko catūhi
khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno rammavatīnagaraṃ nāma patvā tassa
avidūre sudassana mahāvihāre paṭivasati. Rammavatīnagaravāsino ‘‘satthā kira amhākaṃ nagaraṃ patvā
sudassanamahāvihāre paṭivasatī’’ti sutvā gandhamālādihatthā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā
gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisinnā dhammadesanaṃ sutvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā
pakkami ṃsu. Te punadivase mahādānaṃ sajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā dasabalassa āgamanamaggaṃ
haṭṭhatuṭṭhā sodhenti.
Tasmiñca kāle sumedha tāpaso ākāsena gacchanto te haṭṭhatuṭṭhe manusse disvā ‘‘ambho, kassa tumhe
imaṃ maggaṃ sodhethā’’ti pucchi? Tehi ‘‘sammāsambuddhassa āgamanamaggaṃ sodhemā’’ti vutte
atītesu buddhesu katādhikārattā ‘‘buddho’’ti vacanaṃ sutvā uppannapītisomanasso tāvadeva ākāsato oruyha
‘‘mayhampi okāsaṃ detha, ahampi sodhessāmī’’ti tehi dassitaṃ okāsaṃ ‘‘kiñcāpi ahaṃ imaṃ iddhiyā
sattaratanavicittaṃ katvā alaṅkarituṃ pahomi, ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭati, kāyārahaṃ
puñña ṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā tiṇakacavarādayo nīharitvā paṃsuṃ āharitvā samaṃ karonto sodheti.
Aniṭṭhiteyeva pana tassa padesassa sodhane dīpaṅkaro bhagavā mahānubhāvānaṃ chaḷabhiññānaṃ
khīṇāsavānaṃ catūhi satasahassehi parivuto taṃ maggaṃ paṭipajji. Sumedhapaṇḍito ‘‘sammāsambuddho
buddhasāvakā ca mā cikkhallaṃ akkamantū’’ti attano vākacīrañca cammakhaṇḍañca jaṭākalāpañca
pas āretvā sayañca yena bhagavā tena sīsaṃ katvā avakujjo nipajji. Evañca cintesi – ‘‘sacāhaṃ icchissāmi,
imassa bhagavato sāvako hutvā ajjeva kilese ghātessāmi. Kiṃ mayhaṃ ekakeneva saṃsāramahoghato
nittharaṇena? Yaṃnūnāhampi evarūpo sammāsambuddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ saṃsāramahaṇṇavato
tāreyya’’nti. Iti so aṭṭhaṅgasamannāgatamahābhinīhāravasena cittaṃ paṇidhesi. Atha bhagavā āgantvā tassa
ussīsake ṭhatvā cittācāraṃ samijjhanabhāvañcassa ñatvā ‘‘ayaṃ ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ
asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma sammāsambuddho bhavissatī’’ti sabbaṃ imaṃ bhagavato
pavatti ṃ byākaritvā pakkāmi.
Tato aparepi koṇḍaññabhagavantaṃ ādiṃ katvā anukkamena uppannā yāva
kassapadasabalapariyosānā sammāsambuddhā mahāsattaṃ ‘‘buddho bhavissatī’’ti byākariṃsu. Iti
amhākaṃ bodhisattassa pāramiyo pūrentasseva catuvīsati sammāsambuddhā uppannā. Yasmiṃ pana kappe
dīpaṅkaradasabalo udapādi, tasmiṃ aññepi tayo buddhā ahesuṃ. Tesaṃ santike bodhisattassa byākaraṇaṃ
nāhosi, tasmā te idha na gahitā. Porāṇaṭṭhakathāyaṃpana tamhā kappā paṭṭhāya sabbabuddhe dassetuṃ
idaṃ vuttaṃ –
‘‘Taṇhaṅkaro medhaṅkaro, athopi saraṇaṅkaro;
Dīpaṅkaro ca sambuddho, koṇḍañño dvipaduttamo.
‘‘Maṅgalo ca sumano ca, revato sobhito muni;
Anomadassī padumo, nārado padumuttaro.
‘‘Sumedho ca sujāto ca, piyadassī mahāyaso;
Atthadassī dhammadassī, siddhattho lokanāyako.
‘‘Tisso phusso ca sambuddho, vipassī sikhi vessabhū;
Kakusandho koṇāgamano, kassapo cāpi nāyako.
‘‘Ete ahesuṃ sambuddhā, vītarāgā samāhitā;
Sataraṃsīva uppannā, mahātamavinodanā;
Jalitvā aggikkhandhāva, nibbutā te sasāvakā’’ti. (jā. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā; apa. aṭṭha.
1.dūrenidānakathā);
Tattha dīpaṅkaradasabalassa ca koṇḍaññadasabalassa ca antare mahākappānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ
buddhasuñño loko ahosi, tathā bhagavato koṇḍaññassa ca bhagavato maṅgalassa ca antare, tathā bhagavato
sobhitassa ca bhagavato anomadassissa ca antare, tathā bhagavato nāradassa ca bhagavato padumuttarassa
ca antare. Vuttañheta ṃ buddhava ṃ se (bu. va ṃ. 28.3, 4, 6, 9) –

‘‘ Dīpa ṅkarassa bhagavato, ko ṇḍ aññassa ca satthuno;
Etesaṃ antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā.
‘‘Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako;
Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā.
‘‘Sobhitassa aparena, anomadassī mahāyaso;
Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā.
‘‘Nāradassa bhagavato, padumuttarassa satthuno;
Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā’’ti.
Evaṃ gaṇanātītatāya asaṅkhyeyyattepi catūsu ṭhānesu mahākappānaṃ gaṇanātikkamena ‘‘caturo ca
asaṅkhiye’’ti vuttaṃ, na saṅkhyāvisesenāti veditabbaṃ. Yasmā pana padumuttaradasabalassa ca
sumedhadasabalassa ca antare tiṃsakappasahassāni, sujātadasabalassa ca piyadassīdasabalassa ca antare
navasahassādhikānaṃ kappānaṃ saṭṭhisahassāni dvāsītuttarāni aṭṭha ca satāni, dhammadassīdasabalassa ca
siddhatthadasabalassa ca antare vīsati kappā, siddhatthadasabalassa ca tissadasabalassa ca antare eko kappo,
bhagavato vipassissa ca bhagavato sikhissa ca antare saṭṭhi kappā, bhagavato ca vessabhussa bhagavato ca
kakusandhassa antare tiṃsa kappā, iti padumuttaradasabalassa uppannakappato paṭṭhāya heṭṭhā tesaṃ tesaṃ
buddhānaṃ uppannakappehi iminā ca bhaddakappena saddhiṃ satasahassamahākappā. Te sandhāya vuttaṃ
‘‘kappe ca satasahasse’’ti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne sabbaṃ buddhavaṃsapāḷiṃ āharitvā
saṃvaṇṇetabbaṃ hotīti ativitthārabhīrukassa mahājanassa cittaṃ anurakkhantā na vitthārayimha. Atthikehi
buddhavaṃsato (bu. vaṃ. 1.1 ādayo) gahetabbo. Yopi cettha vattabbo kathāmaggo, sopi aṭṭhasāliniyā
(dha. sa. aṭṭha. sumedhakathā) dhammasaṅgahavaṇṇanāya jātakaṭṭhakathāya (jā. aṭṭha.
1.dūrenidānakathā) ca vuttanayeneva veditabbo.
Etthantare ti ettha antara saddo –
‘‘Nadītīresu saṇṭhāne, sabhāsu rathiyāsu ca;
Janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantara’’nti. (saṃ. ni. 1.228) –
Ādīsu kāraṇe āgato. ‘‘Addasā kho maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī’’tiādīsu
(ma. ni. 2.149) khaṇe, vijjuniccharaṇakkhaṇeti attho. ‘‘Yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (udā. 20) citte.
‘‘Antarā ca gayaṃ antarā ca bodhi’’ntiādīsu (ma. ni. 1.285; mahāva. 11) vivare. ‘‘Na upajjhāyassa
bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā’’tiādīsu (mahāva. 66) vemajjhe. Idhāpi vemajjheyeva daṭṭhabbo
(dī. ni. aṭṭha. 1.1; a. ni. aṭṭha. 2.4.36), tasmā etasmiṃ antare vemajjheti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmiṃ
mahākappe amhākaṃ bhagavā sumedhapaṇḍito hutvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle –
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā’’ti. (bu. vaṃ. 2.59) –
Evaṃ vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ mahābhinīhāraṃ akāsi, samattiṃsa pāramiyo pavicini
samādiyi, sabbepi buddhakārake dhamme sampādetuṃ ārabhi, yamhi cetasmiṃ bhaddakappe sabbaso
pūritapāramī hutvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi. Imesaṃ dvinnaṃ mahākappānaṃ antare
yathāvuttaparicchede kālaviseseti. Kathaṃ panetaṃ viññāyatīti? ‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca
asaṅkhiye’’ti idañhi mahākappānaṃ paricchedato aparicchedato ca saṅkhyādassanaṃ. Sā kho panāyaṃ
saṅkhyā saṅkhyeyyassa ādipariyosānaggahaṇaṃ vinā na sambhavatīti yattha bodhisambhārānamārambho
yattha ca te pariyositā tadubhayampi avadhibhāvena ‘‘etthantare’’ti ettha atthato dassitanti viññāyati.
Avadhi ca panāyaṃ abhividhivasena veditabbo, na mariyādāvasena, ārambhosānakappānaṃ ekadesena
antogadhattā. Nanu ca nippadesena tesaṃ apariyādānato abhividhi ca idha na sambhavatīti? Na idamevaṃ
tadekadesepi tabboh ārato. Yo hi tadekadesabh ūto kappo, so nippadesato pariy ādinnoti.

Ya ṃ carita ṃ , sabba ṃ ta ṃ bodhip ācana nti ettha carita nti cariyā, samattiṃsapāramisaṅgahā
dānasīlādipaṭipatti, ñātatthacariyālokatthacariyābuddhatthacariyānaṃ tadantogadhattā. Tathā yā cimā aṭṭha
cariyā, seyyathidaṃ – paṇidhisampannānaṃ catūsu iriyāpathesu iriyāpathacariyā,indriyesu
guttadvārānaṃ ajjhattikāyatanesu āyatanacariyā,appamādavihārīnaṃ catūsu satipaṭṭhānesu saticariyā,
adhicittamanuyuttānaṃ catūsu jhānesu samādhicariyā,buddhisampannānaṃ catūsu ariyasaccesu
ñāṇacariyā,sammā paṭipannānaṃ catūsu ariyamaggesu maggacariyā,adhigataphalānaṃ catūsu
sāmaññaphalesu patticariyā,tiṇṇaṃ buddhānaṃ sabbasattesu lokatthacariyāti. Tattha padesato dvinnaṃ
bodhisattānaṃ paccekabuddhabuddhasāvakānañca lokatthacariyā, mahābodhisattānaṃ pana
sammāsambuddhānañca nippadesato. Vuttañhetaṃ niddese (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121; paṭi.
ma. 1.197) ‘‘cariyāti aṭṭha cariyāyo iriyāpathacariyā āyatanacariyā’’ti vitthāro. ‘‘Adhimuccanto saddhāya
carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhahanto satiyā carati, avikkhipanto samādhinā carati, pajānanto
paññ āya carati, vijānanto viññāṇena carati, evampi paṭipannassa kusalā dhammā āyatantīti āyatanacariyāya
carati, evampi paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya caratī’’ti yā imā aparāpi aṭṭha cariyā vuttā,
tāsaṃ sabbāsaṃ pāramitāsveva samorodho veditabbo. Tena vuttaṃ ‘‘caritanti cariyā,
samattiṃsapāramisaṅgahā dānasīlādipaṭipattī’’ti. Hetucariyāya eva pana idhādhippetattā
maggacariyāpatticariyānaṃ idha anavarodho veditabbo. Tena vuttaṃ ‘‘sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti.
Tattha sabba -saddo sabbasabbaṃ āyatanasabbaṃ sakkāyasabbaṃ padesasabbanti catūsu atthesu
dissati. Tathā hi ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe
āpāthamāgacchantī’’tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85) sabbasabbasmiṃ.
‘‘Sabbaṃ vo, bhikkhave, desessāmi taṃ suṇātha, kiñca, bhikkhave, sabbaṃ cakkhuñceva rūpā ca…pe…
mano ceva dhammā cā’’ti (saṃ. ni. 4.23) ettha āyatanasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ sabbato sañjānātī’’tiādīsu (ma.
ni. 1.6) sakkāyasabbasmiṃ. ‘‘Sabbesampi vo, sāriputta, subhāsitaṃ pariyāyenā’’tiādīsu (ma. ni. 1.345)
padesasabbasmi ṃ. Idhāpi padesasabbasmiṃ eva veditabbo, bodhisambhārabhūtassa caritassa adhippetattā.
Bodhīti rukkhopi ariyamaggopi nibbānampi sabbaññutaññāṇampi. ‘‘Bodhirukkhamūle
pa ṭhamābhisambuddho’’ti (mahāva. 1; udā. 1) ca ‘‘antarā ca gayaṃ antarā ca bodhi’’nti (ma. ni. 1.285;
mahāva. 11) ca āgataṭṭhāne bujjhati etthāti rukkho bodhi. ‘‘Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’nti (cūḷani.
khaggavisāṇasuttaniddesa 121) āgataṭṭhāne cattāri ariyasaccāni bujjhati etenāti ariyamaggo bodhi. ‘‘Patvāna
bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne bujjhati etasmiṃ nimittabhūteti nibbānaṃ bodhi. ‘‘Pappoti
bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti (dī. ni. 3.217) āgataṭṭhāne sabbe dhamme sabbākārena bujjhati etenāti
sabbaññutaññāṇaṃ bodhi. Idhāpi sabbaññutaññāṇaṃ adhippetaṃ. Arahattamaggasabbaññutaññāṇāni vā
idha bodhīti veditabbāni (pārā. aṭṭha. 1.11), mahābodhiyā adhippetattā bhagavato.
Āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañhi sabbaññutaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañca āsavakkhayañāṇaṃ
‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Etthāyaṃ saṅkhepattho – yathāvuttakālaparicchede yaṃ mama
dānāsīlādipaṭipattisaṅkhātaṃ caritaṃ, taṃ sabbaṃ anavasesaṃ mahābodhiyā pācanaṃ sādhakaṃ
nibbattakanti. Etena bodhisambhārānaṃ nirantarabhāvanaṃ dasseti. Atha vā sabba nti etthantare
yathāvuttakālaparicchede yaṃ caritaṃ, taṃ sabbaṃ sakalameva anavasesaṃ bodhisambhārabhūtameva.
Etena sabbasambhārabhāvanaṃ dasseti.
Tasso hi bodhisambhāresu bhāvanāsabbasambhārabhāvanā nirantarabhāvanā cirakālabhāvanā
sakkaccabhāvanā cāti. Tāsu ‘‘kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye’’ti iminā cirakālabhāvanāvuttā.
Yo cettha accantasaṃyogo, tena paṭhame atthavikappe sabbaggahaṇena ca nirantarabhāvanā,dutiye
atthavikappe sabbaṃ carita’’nti iminā sabbasambhārabhāvanā,bodhipācana’’nti iminā
sakkaccabhāvanāvuttā hoti, yathā taṃ caritaṃ sammāsambodhiṃ pāceti evaṃbhūtabhāvadīpanato. Tathā
hi taṃ ‘‘bodhipācana’’nti vattabbataṃ arahati, na aññathāti. Kathaṃ panettha bodhicariyāya nirantarabhāvo
veditabbo? Yadi cittanirantaratāya taṃ na yujjati, na hi mahābodhisattānaṃ mahābhinīhārato uddhaṃ
bodhisambhārasambharaṇacittato aññaṃ cittaṃ nappavattatīti sakkā vattuṃ. Atha kiriyamayacittappavattiṃ
sandhāya vucceyya, evampi na yujjati, na hi sabbāni tesaṃ kiriyamayacittāni
bodhisambhārasambharaṇavaseneva pavattanti. Eteneva payoganirantaratāpi paṭikkhittāti daṭṭhabbā.
Jātinirantaratāya pana nirantarabhāvanā veditabbā. Yassañhi jātiyaṃ mahābodhisattena mahāpaṇidhānaṃ
nibbattitaṃ, tato paṭṭhāya yāva carimattabhāvā na sā nāma jāti upalabbhati, yā sabbena sabbaṃ
bodhisambhārasambhatā na siyā antamaso dānapāramimattaṃ upādāya. Ayañhi niyatipatthitānaṃ

bodhisatt āna ṃ dhammat ā. Yāva ca te kamm ādīsu vas ībh āva ṃ na p āpu ṇanti, t āva sappadesampi
sambhāresu payogamāpajjanti. Yadā pana sabbaso kammādīsu vasībhāvappattā honti, atha tato paṭṭhāya
nippadesato eva bodhisambhāresu samīhanaṃ sātaccakiriyā ca sampajjati. Sakkaccakāritā pana sabbakālaṃ
hoti, evaṃ yena yena bodhisattānaṃ tattha tattha yathādhippāyaṃ samijjhanaṃ sampajjatīti. Evametāya
gāthāya bodhisambhāresu sabbasambhārabhāvanā cirakālabhāvanā nirantarabhāvanā sakkaccabhāvanā cāti
catassopi bhāvanā pakāsitāti veditabbā.
Tatra yasmā bodhisattacaritaṃ bodhisambhārā bodhicariyā aggayānaṃ pāramiyoti atthato ekaṃ,
byañjanameva nānaṃ, yasmā ca parato vibhāgena vakkhamānānaṃ dānapāramiādīnaṃ caritanti idaṃ
avisesavacanaṃ, tasmā sabbabodhisambhāresu kosallajananatthaṃ pāramiyo idha saṃvaṇṇetabbā. Tā
parato pakiṇṇakakathāyaṃsabbākārena saṃvaṇṇayissāma.
2. Iti bhagavā attano bodhisattabhūmiyaṃ caritaṃ ārambhato paṭṭhāya yāva pariyosānā mahābodhiyā
parip ācanamevāti avisesato dassetvā idāni tassa paramukkaṃsagamanena atisayato bodhiparipācanabhāvaṃ
dassetuṃ imasmiṃ bhaddakappe katipayā pubbacariyā vibhāgato vibhāvento ‘‘atītakappe’’ tiādimāha.
Tattha atītakappe ti ito purime purimatare vā sabbasmiṃ atikkante yathāvuttaparicchede mahākappe,
kappānaṃ satasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesūti attho. Carita nti ciṇṇaṃ dānādipaṭipattiṃ.
Ṭhapayitvāti muñcitvā aggahetvā, avatvāti attho. Bhavābhave ti bhave ca abhave ca,
‘‘itibhavābhavakatha’’nti (dī. ni. 1.17) ettha hi vuddhihāniyo bhavābhavāti vuttā. ‘‘Itibhavābhavatañca
vītivatto’’ti (udā. 20) ettha sampattivipattivuddhihānisassatucchedapuññapāpānibhavābhavāti adhippetāni.
‘‘Itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti (a. ni. 4.9; itivu. 105) ettha
pana pa ṇītapaṇītatarāni sappinavanītādibhesajjāni bhavābhavāti adhippetāni. Sampattibhavesu paṇītatarā
pa ṇītatamā bhavābhavātipi vadanti eva, tasmā idhāpi so eva attho veditabbo, khuddake ceva mahante ca
bhavasminti vuttaṃ hoti. Imamhi kappe ti imasmiṃ bhaddakappe. Pavakkhissa nti kathayissaṃ. Suṇohīti
dhammasenāpatiṃ savane niyojeti. Me ti mama santike, mama bhāsatoti attho.
Nidānakathā niṭṭhitā.
1. Akittivaggo
1. Akitticariyāvaṇṇanā
3. Evaṃ bhagavā āyasmato sāriputtattherassa sadevamanussāya ca parisāya attano pubbacariyāya
savane ussāhaṃ janetvā idāni taṃ pubbacaritaṃ bhavantarapaṭicchannaṃ hatthatale āmalakaṃ viya
paccakkha ṃ karonto ‘‘yadā ahaṃ brahāraññe’’ tiādimāha.
Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Brahāraññe ti mahāaraññe, araññāniyaṃ, mahante vaneti attho. Suññe ti
janavivitte. Vipinakānane ti vipinabhūte kānane, padadvayenāpi tassa araññassa gahanabhāvameva dīpeti,
sabbametaṃ kāradīpaṃ sandhāya vuttaṃ. Ajjhogāhetvāti anupavisitvā. Viharāmīti
dibbabrahmaariyaāneñjavihārehi samuppāditasukhavisesena iriyāpathavihārena sarīradukkhaṃ vicchinditvā
harāmi attabhāvaṃ pavattemi. Akitti nāma tāpaso ti evaṃnāmako tāpaso hutvā yadā ahaṃ tasmiṃ araññe
viharāmīti attho. Satthā tadā attano akittitāpasabhāvaṃ dhammasenāpatissa vadati. Tatrāyaṃ anupubbikathā
–
Atīte kira imasmiṃyeva bhaddakappe bārāṇasiyaṃ brahmadatte nāma rājini rajjaṃ kārente bodhisatto
asītikoṭivibhavassa brāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, ‘‘akittī’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā
gamanakāle bhaginīpi jāyi. ‘‘Yasavatī’’tissā nāmaṃ kariṃsu. So soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā
sabbasippāni uggahetvā paccāgamāsi. Athassa mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ petakiccāni kāretvā
katipayadivasātikkamena ratanāvalokanaṃ āyuttakapurisehi kārayamāno ‘‘ettakaṃ mattikaṃ, ettakaṃ
pettika ṃ, ettakaṃ pitāmaha’’nti sutvā saṃviggamānaso hutvā ‘‘idaṃ dhanameva paññāyati, na dhanassa
saṃhārakā, sabbe imaṃ dhanaṃ pahāyeva gatā, ahaṃ pana naṃ ādāya gamissāmī’’ti rājānaṃ āpucchitvā

bheri ṃ car āpesi – ‘‘ dhanena atthik ā akittipa ṇḍ itassa geha ṃ ā gacchant ū’’ ti.
So sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā dhane akhīyamāne ‘‘kiṃ me imāya dhanakīḷāya, atthikā
gaṇhissantī’’ti nivesanadvāraṃ vivaritvā hiraññasuvaṇṇādibharite sāragabbhe vivarāpetvā ‘‘dinnaṃyeva
harantū’’ti gehaṃ pahāya ñātiparivaṭṭassa paridevantassa bhaginiṃ gahetvā bārāṇasito nikkhamitvā nadiṃ
uttaritvā dve tīṇi yojanāni gantvā pabbajitvā ramaṇīye bhūmibhāge paṇṇasālaṃ karitvā vasati. Yena pana
dvārena tadā nikkhami, taṃ akittidvāraṃ nāma jātaṃ. Yena titthena nadiṃ otiṇṇo, taṃ akittititthaṃ nāma
jātaṃ. Tassa pabbajitabhāvaṃ sutvā bahū manussā gāmanigamarājadhānivāsino tassa guṇehi
ākaḍḍhiyamānahadayā anupabbajiṃsu. Mahāparivāro ahosi, mahālābhasakkāro nibbatti, buddhuppādo viya
ahosi. Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ lābhasakkāro mahā, parivāropi mahanto, kāyavivekamattampi idha na
labhati, mayā ekākinā viharituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā paramappicchabhāvato vivekaninnatāya ca kassaci
ajānāpetvā ekakova nikkhamitvā anupubbena damiḷaraṭṭhaṃ patvā kāvīrapaṭṭanasamīpe uyyāne viharanto
jh ānābhiññāyo nibbattesi. Tatrāpissa mahālābhasakkāro uppajji. So taṃ jigucchanto chaḍḍetvā ākāsena
gantvā kāradīpe otari. Tadā kāradīpo ahidīpo nāma. So tattha mahantaṃ kārarukkhaṃ upanissāya
pa ṇṇasālaṃ māpetvā vāsaṃ kappesi. Appicchatāya pana katthaci agantvā tassa rukkhassa phalakāle phalāni
khādanto phale asati pattāni udakasittāni khādanto jhānasamāpattīhi vītināmesi.
Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ
imamhā ṭhānā cāvetukāmo’’ti āvajjento paṇḍitaṃ disvā ‘‘kimatthaṃ nu kho ayaṃ tāpaso evaṃ dukkaraṃ
tapaṃ carati, sakkattaṃ nu kho pattheti, udāhu aññaṃ, vīmaṃsissāmi naṃ. Ayañhi
suvisuddhakāyavacīmanosamācāro jīvite nirapekkho udakasittāni kārapattāni khādati, sace sakkattaṃ
pattheti attano sitt āni kārapattāni mayhaṃ dassati, no ce, na dassatī’’ti brāhmaṇavaṇṇena tassa santikaṃ
agamāsi. Bodhisattopi kārapattāni sedetvā ‘‘sītalībhūtāni khādissāmī’’ti paṇṇasāladvāre nisīdi. Athassa
purato sakko br āhmaṇarūpena bhikkhāya atthiko hutvā aṭṭhāsi. Mahāsatto taṃ disvā ‘‘lābhā vata me,
suladdhaṃ vata me, cirassaṃ vata me yācako diṭṭho’’ti somanassappatto hutvā ‘‘ajja mama manorathaṃ
matthakaṃ pāpetvā dānaṃ dassāmī’’ti pakkabhājaneneva ādāya gantvā dānapāramiṃ āvajjetvā attano
asesetvāva tassa bhikkhābhājane pakkhipi. Sakko taṃ gahetvā thokaṃ gantvā antaradhāyi. Mahāsattopi
tassa datvā puna pariyeṭṭhiṃ anāpajjitvā teneva pītisukhena vītināmesi.
Dutiyadivase pana kārapattāni pacitvā ‘‘hiyyo dakkhiṇeyyaṃ alabhiṃ, ajja nu kho katha’’nti
pa ṇṇasāladvāre nisīdi. Sakkopi tatheva āgami. Mahāsatto punapi tatheva datvā vītināmesi. Tatiyadivase ca
tatheva datvā ‘‘aho vata me lābhā, bahuṃ vata puññaṃ pasavāmi, sacāhaṃ dakkhiṇeyyaṃ labheyyaṃ,
evameva māsampi dvemāsampi dānaṃ dadeyya’’nti cintesi. Tīsupi divasesu ‘‘tena dānena na
lābhasakkārasilokaṃ na cakkavattisampattiṃ na sakkasampattiṃ na brahmasampattiṃ na sāvakabodhiṃ na
paccekabodhi ṃ patthemi, api ca idaṃ me dānaṃ sabbaññutaññāṇassa paccayo hotū’’ti yathādhikāraṃ
cittaṃ ṭhapesi. Tena vuttaṃ –
4. ‘‘ Tad ā ma ṃ tapatejena, santatto tidiv ābhibh ū;
Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgami.
5. ‘‘ Pavan ā ā bhata ṃ pa ṇṇ aṃ , atelañca alo ṇika ṃ ;
Mama dvāre ṭhitaṃ disvā, sakaṭāhena ākiriṃ.
6 . ‘‘Tassa datvānahaṃ paṇṇaṃ, nikujjitvāna bhājanaṃ;
Punesanaṃ jahitvāna, pāvisiṃ paṇṇasālakaṃ.
7. ‘‘Dutiyampi tatiyampi, upagañchi mamantikaṃ;
Akampito anolaggo, evamevamadāsahaṃ.
8 . ‘‘Na me tappaccayā atthi, sarīrasmiṃ vivaṇṇiyaṃ;
Pītisukhena ratiyā, vītināmemi taṃ divaṃ.
9. ‘‘ Yadi m āsampi dvem āsa ṃ , dakkhi ṇeyya ṃ vara ṃ labhe;

Akampito anol īno, dadeyya ṃ dānamuttama ṃ .
10 . ‘‘ Na tassa d āna ṃ dadam āno, yasa ṃ lābhañca patthayi ṃ ;
Sabbaññutaṃ patthayāno, tāni kammāni ācari’’nti.
Tattha tadāti yadā ahaṃ akittināmako tāpaso hutvā tasmiṃ dīpe kārāraññe viharāmi, tadā. Ma nti
mama. Tapatejenāti sīlapāramitānubhāvena. Sīlañhi duccaritasaṃkilesassa tapanato ‘‘tapo’’ti vuccati,
nekkhammavīriyapāramitānubhāvena vā. Tāpi hi taṇhāsaṃkilesassa kosajjassa ca tapanato ‘‘tapo’’ti
vuccati, ukkaṃsagatā ca tā bodhisattassa imasmiṃ attabhāveti. Khantisaṃvarassa cāpi
paramukka ṃsagamanato ‘‘khantipāramitānubhāvenā’’tipi vattuṃ vaṭṭateva. ‘‘Khantī paramaṃ tapo’’ti (dī.
ni. 2.90; dha. pa. 184) hi vuttaṃ. Santatto ti yathāvuttaguṇānubhāvajanitena dhammatāsiddhena
pa ṇḍukambalasilāsanassa uṇhākārena santāpito. Tidivābhibhūti devalokādhipati, sakkoti attho.
Paṇṇasālāya samīpe gahitampi kārapaṇṇaṃ paṇṇasālāya araññamajjhagatattā ‘‘pavanā ābhata’’ nti vuttaṃ.
Atelañca aloṇika nti deyyadhammassa anuḷārabhāvepi ajjhāsayasampattiyā dānadhammassa
mahājutikabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Mama dvāre ti mayhaṃ paṇṇasālāya dvāre. Sakaṭāhena ākiri nti
iminā attano kiñcipi asesetvā dinnabhāvaṃ dasseti.
Punesanaṃ jahitvānāti ‘‘ekadivasaṃ dvikkhattuṃ ghāsesanaṃ na sallekha’’nti cintetvā dānapītiyā
titto viya hutvā tasmiṃ divase puna āhārapariyeṭṭhiṃ akatvā.
Akampito ti sudūravikkhambhitattā macchariyena acalito dānajjhāsayato calanamattampi akārito.
Anolaggo ti lobhavasena īsakampi alaggo. Tatiyampīti pi -saddena dutiyampīti imaṃ sampiṇḍeti.
Evamevamadāsaha nti yathā paṭhamaṃ, evamevaṃ dutiyampi, tatiyampi adāsiṃ ahaṃ.
Na me tappaccayāti gāthāya vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ karoti. Tattha tappaccayāti dānapaccayā tīsu
divasesu chinnāhāratāya sarīrasmiṃ yena vevaṇṇiyena bhavitabbaṃ, tampi me sarīrasmiṃ vivaṇṇiyaṃ
dānapaccayāyeva natthi. Kasmā? Dānavisayena pītisukhena dānavisayāya eva ca ratiyā. Vītināmemi taṃ
diva nti taṃ sakalaṃ timattadivasaṃ vītināmemi, na kevalañca tīṇi eva divasāni, atha kho
māsadvimāsamattampi kālaṃ, evameva dātuṃ pahomīti dassetuṃ ‘‘yadi māsampī’’ tiādi vuttaṃ. Anolīno ti
alīnacitto, dāne asaṅkucitacittoti attho.
Tassāti brāhmaṇarūpena āgatassa sakkassa. Yasa nti kittiṃ, parivārasampattiṃ vā. Lābhañcāti
devamanussesu cakkavattiādibhāvena laddhabbaṃ lābhaṃ vā na patthayiṃ. Atha kho sabbaññutaṃ
sammāsambodhiṃ patthayāno ākaṅkhamāno tāni tīsu divasesu anekavāraṃ uppannāni dānamayāni
puñña kammāni dānassa vā parivārabhūtāni kāyasucaritādīni puññakammāni ācariṃakāsinti.
Iti bhagavā tasmiṃ attabhāve attano sudukkaraṃ puññacaritamattameva idha mahātherassa pakāsesi.
Jātakadesanāyaṃpana catutthadivase sakkassa upasaṅkamitvā bodhisattassa ajjhāsayajānanaṃ varena
upanimantanā bodhisattassa varasampaṭicchanasīsena dhammadesanā deyyadhammadakkhiṇeyyānaṃ puna
sakkassa anāgamanassa ca ākaṅkhamānatā ca pakāsitā. Vuttañhetaṃ –
‘‘Akittiṃ disvāna sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi;
Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammani.
‘‘Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ;
Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi, vāsava.
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Yena putte ca d āre ca, dhanadhañña ṃ piy āni ca;
Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase.
Etasmiṃ te sulapite…pe… manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;
Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.
‘‘Etasmiṃ te sulapite…pe… manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase;
Bālenallāpasallāpaṃ, na kare na ca rocaye.
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.
‘‘Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati;
Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati;
Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.
‘‘Etasmiṃ te sulapite…pe… manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase;
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.
‘‘Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
‘‘Etasmiṃ te sulapite…pe… manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṃ pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.
‘‘Etasmiṃ te sulapite…pe… manasicchasi.
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.
‘‘Bahūhi vatacariyāhi, narā ca atha nāriyo;
Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.
‘‘ Ta ṃ tādisa ṃ devava ṇṇ aṃ , sabbak āmasamiddhina ṃ ;

Disv ā tapo pamajjeyya ṃ , eta ṃ te dassane bhaya ’’ nti. (j ā. 1.13.83 -103);
Atha sakko ‘‘sādhu, bhante, na te ito paṭṭhāya santikaṃ āgamissāmī’’ti taṃ abhivādetvā pakkāmi.
Mahāsatto yāvajīvaṃ tattheva vasanto āyupariyosāne brahmaloke nibbatti.
Anuruddhatthero tadā sakko ahosi, lokanātho akittipaṇḍito.
Tassa mahābhinikkhamanasadisaṃ nikkhantattā nekkhammapāramī. Suvisuddhasīlācāratāya
sīlapāramī. Kāmavitakkādīnaṃ suṭṭhu vikkhambhitattā vīriyapāramī. Khantisaṃvarassa
paramukka ṃsagamanato khantipāramī. Paṭiññānurūpaṃ paṭipattiyā saccapāramī. Sabbattha
acalasamādānādhiṭṭhānena adhiṭṭhānapāramī. Sabbasattesu hitajjhāsayena mettāpāramī.
Sattasaṅkhārakatavippakāresu majjhattabhāvappattiyā upekkhāpāramī. Tāsaṃ upakārānupakāre dhamme
jānitvā anupakāre dhamme pahāya upakāradhammesu pavattāpanapurecarā sahajātā ca upāyakosallabhūtā
atisallekhavuttisādhanī ca paññā paññāpāramīti imāpi dasa pāramiyo labbhanti.
Dānajjhāsayassa pana atiuḷārabhāvena dānamukhena desanā pavattā. Tasmā sabbattha samakā
mahākaruṇā, dvepi puññañāṇasambhārā, kāyasucaritādīni tīṇi bodhisattasucaritāni, saccādhiṭṭhānādīni
cattāri adhiṭṭhānāni, ussāhādayo catasso buddhabhūmiyo, saddhādayo pañca mahābodhiparipācanīyā
dhammā, alobhajjhāsayādayo cha bodhisattānaṃ ajjhāsayā, tiṇṇo tāressāmītiādayo satta paṭiññā dhammā,
appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassātiādayo (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) aṭṭha
mahāpurisavitakkā (dī. ni. 3.358), nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, dānajjhāsayādayo dasa
mahāpurisajjhāsayā, dānasīlādayo dasa puññakiriyavatthūnīti evamādayo ye
anekasataanekasahassappabhedā bodhisambhārabhūtā mahābodhisattaguṇā. Te sabbepi yathārahaṃ idha
niddhāretvā vattabbā.
Api cettha mahantaṃ bhogakkhandhaṃ mahantañca ñātiparivaṭṭaṃ pahāya
mahābhinikkhamanasadisaṃ gehato nikkhamanaṃ, nikkhamitvā pabbajitassa bahujanasammatassa sato
paramappicchabh āvena kulesu gaṇesu ca alaggatā, accantameva lābhasakkārasilokajigucchā,
pavivek ābhirati, kāyajīvitanirapekkho pariccāgo, anāhārasseva sato divasattayampi dānapītiyā parituṭṭhassa
nibbikārasarīrayāpanaṃ, māsadvimāsamattampi kālaṃ yācake sati āhāraṃ tatheva datvā ‘‘dānagateneva
pītisukhena sarīraṃ yāpessāmī’’ti pariccāge anolīnavuttisādhako uḷāro dānajjhāsayo, dānaṃ datvā puna
āhārapariyeṭṭhiyā akaraṇahetubhūtā paramasallekhavuttīti evamādayo mahāsattassa guṇānubhāvā
veditabbā. Tenetaṃ vuccati –
‘‘Evaṃ acchariyā hete, abbhutā ca mahesino;
Mahākāruṇikā dhīrā, sabbalokekabandhavā.
‘‘Acinteyyānubhāvā ca, sadā saddhammagocarā;
Bodhisattā mahāsattā, sucisallekhavuttino.
‘‘Mahāvātasamuddhata-vīcimālo mahodadhi;
Api laṅgheyya velantaṃ, bodhisattā na dhammataṃ.
‘‘Loke sañjātavaddhāpi, na te bhāvitabhāvino;
Limpanti lokadhammehi, toyena padumaṃ yathā.
‘‘Yesaṃ ve attani sneho, nihīyati yathā yathā;
Sattesu karuṇāsneho, vaḍḍhateva tathā tathā.
‘‘Yathā cittaṃ vase hoti, na ca cittavasānugā;
Tathā kammaṃ vase hoti, na ca kammavasānugā.

‘‘ Dosehi n ābhibh ūyanti, samuggh ātenti v ā na te;
Carantā bodhipariyeṭṭhiṃ, purisājāniyā budhā.
‘‘Tesu cittappasādopi, dukkhato parimocaye;
Pagevānukiriyā tesaṃ, dhammassa anudhammato’’ti.
Paramatthadīpaniyā cariyāpiṭakasaṃvaṇṇanāya
Akitticariyāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Saṅkhabrāhmaṇacariyāvaṇṇanā
11-12 . Dutiyasmiṃ punāpara nti puna aparaṃ, na kevalamidaṃ akitticariyameva, atha kho puna
aparaṃ aññaṃ saṅkhacariyampi pavakkhissaṃ, suṇohīti adhippāyo. Ito paresupi eseva nayo.
Saṅkhasavhayo ti saṅkhanāmo. Mahāsamuddaṃ taritukāmo ti suvaṇṇabhūmiṃ gantuṃ nāvāya
mahāsamuddaṃ taritukāmo. Upagacchāmi paṭṭana nti tāmalittipaṭṭanaṃ uddissa gacchāmi.
Sayambhuñāṇena paccekabodhiyā adhigatattā sayameva bhūtanti sayambhuṃ. Kilesamārādīsu kenacipi na
par ājitanti aparājitaṃ,tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā ṭhitanti attho. Tattāya kaṭhinabhūmiyāti
ghammasantāpena santattāya sakkharavālukānicitattā kharāya kakkhaḷāya bhūmiyā.
13 . Ta nti taṃ paccekabuddhaṃ. Imamattha nti imaṃ idāni vakkhamānaṃ ‘‘idaṃ khetta’’ntiādikaṃ
atthaṃ. Vicintayi nti tadā saṅkhabrāhmaṇabhūto cintesinti satthā vadati. Tatrāyaṃ anupubbikathā –
Atīte ayaṃ bārāṇasī moḷinī nāma ahosi. Moḷinīnagare brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto saṅkho
nāma brāhmaṇo hutvā aḍḍho mahaddhano catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe attano nivesanadvāreti chasu
ṭhānesu cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ chasatasahassāni vissajjento kapaṇaddhikādīnaṃ mahādānaṃ
pavattesi. So ekadivasa ṃ cintesi – ‘‘ahaṃ gehe dhane khīṇe dānaṃ dātuṃ na sakkhissāmi, aparikkhīṇeyeva
dhane nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ gantvā dhanaṃ āharissāmī’’ti. So nāvaṃ bhaṇḍassa pūrāpetvā puttadāraṃ
āmantetvā ‘‘yāvāhaṃ āgacchissāmi, tāva me dānaṃ anupacchindantā pavatteyyāthā’’ti vatvā
dāsakammakaraparivuto upāhanaṃ āruyha chattena dhāriyamānena paṭṭanagāmābhimukho pāyāsi.
Tasmiṃ khaṇe gandhamādane eko paccekabuddho sattāhaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā
nirodhasamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento taṃ dhanāharaṇatthaṃ gacchantaṃ disvā ‘‘mahāpuriso
dhanaṃ āharituṃ gacchati, bhavissati nu kho assa mahāsamudde antarāyo, no’’ti āvajjetvā ‘‘bhavissatī’’ti
ñatvā ‘‘esa maṃ disvā chattañca upāhanañca mayhaṃ datvā upāhanadānanissandena samudde bhinnāya
nāvāya patiṭṭhaṃ labhissati, karissāmissa anuggaha’’nti ākāsena gantvā tassa avidūre otaritvā
majjhanhikasamaye caṇḍavātātapena aṅgārasanthatasadisaṃ uṇhavālukaṃ maddanto tassa abhimukhaṃ
āgañchi. So taṃ disvāva haṭṭhatuṭṭho ‘‘puññakkhettaṃ me āgataṃ, ajja mayā ettha bījaṃ ropetuṃ vaṭṭatī’’ti
cintesi. Tena vuttaṃ ‘‘tamahaṃ paṭipathe disvā, imamatthaṃ vicintayi’’ntiādi.
Tattha idaṃ khetta ntiādi cintitākāradassanaṃ. Khetta nti khittaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena
tāyatīti khettaṃ, pubbaṇṇāparaṇṇaviruhanabhūmi. Idha pana khettaṃ viyāti khettaṃ, aggadakkhiṇeyyo
paccekabuddho. Tenev āha ‘‘puññakāmassa jantuno’’ti.
14 . Mahāgama nti vipulaphalāgamaṃ, sassasampattidāyakanti attho. Bījaṃ na ropetīti bījaṃ na
vapati.
15 .Khettavaruttama nti khettavaresupi uttamaṃ. Sīlādiguṇasampannā hi visesato ariyasāvakā khettavarā,
tatopi aggabhūto paccekabuddho khettavaruttamo. Kāra nti sakkāraṃ. Yadi na karomīti sambandho. Idaṃ
vuttaṃ hoti – idamīdisaṃ anuttaraṃ puññakkhettaṃ labhitvā tattha pūjāsakkāraṃ yadi na karomi, puññena
atthiko n ām āha ṃ na bhaveyyanti.

16 -17 . Yath ā amacco tiādīnaṃ dvinnaṃ gāthānaṃ ayaṃ saṅkhepattho –yath ānāma yo koci raññā
muddādhikāre ṭhapito lañchanadharo amaccapuriso senāpati vā so antepure jane bahiddhā ca balakāyādīsu
rañño yathānusiṭṭhaṃ na paṭipajjati na tesaṃ dhanadhaññaṃ deti, taṃ taṃ kattabbaṃ vattaṃ parihāpeti.
So muddito parihāyati muddādhikāraladdhavibhavato paridhaṃsati, evameva ahampi puññakammassa rato
laddhabbapuññaphalasaṅkhātaṃ puññakāmo dakkhiṇāya vipulaphalabhāvakaraṇena vipulaṃ disvāna taṃ
dakkhiṇaṃuḷāraṃ dakkhiṇeyyaṃ labhitvā tassa dānaṃ yadi na dadāmi puññato āyatiṃ puññaphalato
ca paridhaṃsāmi. Tasmā idha mayā puññaṃ kātabbamevāti.
Evaṃ pana cintetvā mahāpuriso dūratova upāhanā orohitvā vegena upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘bhante,
mayhaṃ anuggahatthāya imaṃ rukkhamūlaṃ upagacchathā’’ti vatvā tasmiṃ rukkhamūlaṃ upasaṅkamante
tattha vālukaṃ ussāpetvā uttarāsaṅgaṃ paññāpetvā paccekabuddhe tattha nisinne vanditvā
vāsitaparissāvitena udakena tassa pāde dhovitvā, gandhatelena makkhetvā, attano upāhanaṃ puñchitvā,
gandhatelena makkhetvā, tassa pāde paṭimuñcitvā ‘‘bhante, imaṃ upāhanaṃ āruyha, imaṃ chattaṃ
matthake katvā gacchathā’’ti chattupāhanaṃ adāsi. Sopissa anuggahatthāya taṃ gahetvā
pas ādasaṃvaḍḍhanatthaṃ passantasseva vehāsaṃ uppatitvā gandhamādanaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ –
18 . ‘‘ Ev āha ṃ cintayitv āna, orohitv ā up āhan ā;
Tassa pādāni vanditvā, adāsiṃ chattupāhana’’nti.
Bodhisatto taṃ disvā ativiya pasannacitto paṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhiruhi. Athassa mahāsamuddaṃ
tarantassa sattame divase nāvā vivaramadāsi. Udakaṃ ussiñcituṃ nāsakkhiṃsu. Mahājano
maraṇabhayabhīto attano attano devatā namassitvā mahāviravaṃ viravi. Bodhisatto ekaṃ upaṭṭhākaṃ
gahetvā sakalasarīraṃ telena makkhetvā sappinā saddhiṃ sakkharacuṇṇāni yāvadatthaṃ khāditvā tampi
khādāpetvā tena saddhiṃ kūpakayaṭṭhimatthakaṃ āruyha ‘‘imāya disāya amhākaṃ nagara’’nti disaṃ
vavatthapetvā macchakacchapaparipanthato attānaṃ saccādhiṭṭhānena pamocento tena saddhiṃ
usabhamattaṭṭhānaṃ atikkamitvā patitvā samuddaṃ tarituṃ ārabhi. Mahājano pana tattheva vināsaṃ
pāpuṇi. Tassa tarantasseva satta divasā gatā. So tasmimpi kāle loṇodakena mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko
ahosiyeva.
Tadā pana īdisānaṃ purisavisesānaṃ rakkhaṇatthāya catūhi lokapālehi ṭhapitā maṇimekhalā nāma
devadhītā attano issariyena sattāhaṃ pamajjitvā sattame divase taṃ disvā ‘‘sacāyaṃ idha marissa, ativiya
gārayhā abhavissa’’nti saṃviggahadayā suvaṇṇapātiyā dibbabhojanassa pūretvā vegenāgantvā ‘‘brāhmaṇa,
idaṃ dibbabhojanaṃ bhuñjā’’ti āha. So taṃ ulloketvā ‘‘nāhaṃ bhuñjāmi, uposathikomhī’’ti paṭikkhipitvā
taṃ pucchanto –
‘‘Yaṃ tvaṃ sukhenābhisamekkhase maṃ, bhuñjassu bhattaṃ iti maṃ vadesi;
Pucchāmi taṃ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṃ uda mānusī nū’’ti. (jā. 1.10.42) –
Āha. Sā tassa paṭivacanaṃ dentī –
‘‘Devī ahaṃ saṅkha mahānubhāvā, idhāgatā sāgaravārimajjhe;
Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.
‘‘Idhannapānaṃ sayanāsanañca, yānāni nānāvividhāni saṅkha;
Sabbassa tyāhaṃ paṭipādayāmi, yaṃ kiñci tuyhaṃ manasābhipatthita’’nti. (jā. 1.10.43-44) –
Imā gāthā abhāsi. Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ devadhītā samuddapiṭṭhe mayhaṃ ‘idañcidañca dammī’ti
vadati, yañcesā mayhaṃ deti, tampi mama puññeneva, taṃ pana puññaṃ ayaṃ devadhītā jānāti nu kho,
udāhu na jānāti, pucchissāmi tāva na’’nti cintetvā pucchanto imaṃ gāthamāha –
‘‘Yaṃ kiñci yiṭṭhañca hutañca mayhaṃ, sabbassa no issarā tvaṃ sugatte;
Sussoṇi subbhūru vilaggamajjhe, kissa me kammassa ayaṃ vipāko’’ti. (jā. 1.10.45);

Tattha yi ṭṭ ha nti dānavasena yajitaṃ. Huta nti āhunapāhunavasena dinnaṃ. Sabbassa no issar ā tva nti
amhākaṃ puññakammassa sabbassa tvaṃ issarā, ‘‘ayaṃ imassa vipāko, ayaṃ imassā’’ti byākarituṃ
samatthā. Sussoṇī ti sundarajaghane. Subbhūrūti sundarehi bhamukehi ūrūhi ca samannāgate.
Vilaggamajjhe ti vilaggatanumajjhe. Kissa me ti mayā katakammesu katara kammassa ayaṃ vipāko,
yenāhaṃ appatiṭṭhe mahāsamudde ajja patiṭṭhaṃ labhāmīti.
Taṃ sutvā devadhītā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ‘yaṃ attanā kusalakammaṃ kataṃ, taṃ kammaṃ na jānātī’ti
saññāya pucchati maññe, kathessāmi na’’nti nāvābhiruhanadivase paccekabuddhassa
chattupāhanadānapuññameva tassa kāraṇanti kathentī –
‘‘Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṃ, ugghaṭṭapādaṃ tasitaṃ kilantaṃ;
Paṭipādayī saṅkha upāhanāni, sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajjā’’ti. (jā. 1.10.46) –
Gāthamāha.
Tattha ekabhikkhu nti ekaṃ paccekabuddhaṃ sandhāyāha. Ugghaṭṭapāda nti uṇhavālukāya
ghaṭṭapādaṃ, vibādhitapādanti attho. Tasita nti pipāsitaṃ. Paṭipādayīti paṭipādesi yojesi. Kāmaduhāti
sabbakāmadāyikā.
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘evarūpepi nāma appatiṭṭhe mahāsamudde mayā dinnaṃ chattupāhanadānaṃ
mama sabbakāmadadaṃ jātaṃ aho sudinna’’nti tuṭṭhacitto –
‘‘Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā;
Aññassa yānassa na hettha bhūmi, ajjeva maṃ moḷiniṃ pāpayassū’’ti. (jā. 1.10.47) –
Gāthamāha.
Tattha phalakūpapannāti mahānāvatāya bahūhi phalakehi upetā. Udakappavesanābhāvena
anavassutā. Sammā gahetvā gamanakavātena erakavātayuttā.
Devadhītā tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhahaṭṭhā dīghato aṭṭhausabhaṃ vitthārato catuusabhaṃ gambhīrato
vīsatiyaṭṭhikaṃ sattaratanamayaṃ nāvaṃ māpetvā kūpaphiyārittayuttāni indanīlarajatasuvaṇṇamayādīni
nimminitvā sattannaṃ ratanānaṃ pūretvā brāhmaṇaṃ āliṅgetvā nāvaṃ āropesi, upaṭṭhākaṃ panassa na
olokesi. Brāhmaṇo attanā katakalyāṇato tassa pattiṃ adāsi, so anumodi. Atha devadhītā tampi āliṅgetvā
nāvāya patiṭṭhāpetvā taṃ nāvaṃ moḷinīnagaraṃ netvā brāhmaṇassa ghare dhanaṃ patiṭṭhāpetvā attano
vasanaṭṭhānameva agamāsi. Tenāha bhagavā –
‘‘Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṃ sucittaṃ abhinimminitvā;
Ādāya saṅkhaṃ purisena saddhiṃ, upānayī nagaraṃ sādhuramma’’nti. (jā. 1.10.48);
Mahāpurisassa hi cittasampattiyā paccekabuddhassa ca nirodhato vuṭṭhitabhāvena sattasu cetanāsu
ādicetanā diṭṭhadhammavedanīyā atiuḷāraphalā ca jātā. Idampi tassa dānassa appamattaphalanti daṭṭhabbaṃ.
Aparimāṇaphalañhi taṃ dānaṃ bodhisambhārabhūtaṃ. Tena vuttaṃ –
19 .
‘‘ Tenev āha ṃ satagu ṇato, sukhum ālo sukhedhito;
Api ca dānaṃ paripūrento, evaṃ tassa adāsaha’’nti.
Tattha tenāti tato paccekabuddhato, sataguṇato ti sataguṇena ahaṃtadā saṅkhabhūto sukhumālo,
tasmā sukhedhito sukhasaṃvaḍḍho, api ca evaṃ santepi dānaṃ paripūrento, evaṃmayhaṃ dānapāramī
parip ūretūti tassa paccekabuddhassa attano sarīradukkhaṃ anapekkhitvā chattupāhanaṃ adāsi nti attano
dānajjhāsayassa uḷārabhāvaṃ satthā pavedesi.

Bodhisattopi yāvaj īva ṃ amitadhanageha ṃ ajjh āvasanto bhiyyosomatt āya d ānāni datv ā sīlāni rakkhitv ā
āyupariyosāne sapariso devanagaraṃ pūresi.
Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, puriso ānandatthero, lokanātho saṅkhabrāhmaṇo.
Tassa suvisuddhaniccasīlauposathasīlādivasena sīlapāramī dānasīlādīnaṃ paṭipakkhato nikkhantattā
kusaladhammavasena nekkhammapāramī, dānādinipphādanatthaṃ abbhussahanavasena tathā
mahāsamuddataraṇavāyāmavasena ca vīriyapāramī, tadatthaṃ adhivāsanakhantivasena khantipāramī,
pa ṭiññānurūpappaṭipattiyā saccapāramī, sabbattha acalasamādānādhiṭṭhānavasena adhiṭṭhānapāramī,
sabbasattesu hitajjhāsayavasena mettāpāramī, sattasaṅkhārakatavippakāresu majjhattabhāvappattiyā
upekkhāpāramī, sabbapāramīnaṃ upakārānupakāre dhamme jānitvā anupakāre dhamme pahāya
upakāradhammesu pavattāpanapurecarā sahajātā ca upāyakosallabhūtā paññā paññāpāramīti imāpi
pāramiyo labbhanti.
Dānajjhāsayassa pana atiuḷārabhāvena dānapāramīvasena desanā pavattā. Yasmā cettha dasa pāramiyo
labbhanti, tasmā heṭṭhā vuttā mahākaruṇādayo bodhisattaguṇā idhāpi yathārahaṃ niddhāretabbā. Tathā
attano bhogasukhaṃ anapekkhitvā mahākaruṇāya ‘‘dānapāramiṃ pūressāmī’’ti
dānasambhārasaṃharaṇatthaṃ samuddataraṇaṃ, tattha ca samuddapatitassapi uposathādhiṭṭhānaṃ,
sīlakhaṇḍabhayena devadhītāyapi upagatāya āhārānāharaṇanti evamādayo mahāsattassa guṇā veditabbā.
Idāni vakkhamānesu sesacaritesu imināva nayena guṇaniddhāraṇaṃ veditabbaṃ. Tattha tattha
visesamattameva vakkhāma. Tenetaṃ vuccati –
‘‘Evaṃ acchariyā hete, abbhutā ca mahesino…pe…;
Pagevānukiriyā tesaṃ, dhammassa anudhammato’’ti.
Saṅkhabrāhmaṇacariyāvaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Kururājacariyāvaṇṇanā
20 .Tatiye indapatthe puruttame ti indapatthanāmake kururaṭṭhassa puravare uttamanagare. Rājāti
dhammena samena catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ rañjetīti rājā. Kusale dasahupāgato ti kusalehi dasahi
samannāgato, dānādīhi dasahi puññakiriyavatthūhi, dasahi kusalakammapathehi vā yuttoti attho.
21 . Kaliṅgaraṭṭhavisayāti kaliṅgaraṭṭhasaṅkhātavisayā. Brāhmaṇā upagañchu ma nti kaliṅgarājena
uyyojitā aṭṭha brāhmaṇā maṃ upasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā ca pana āyācuṃ maṃ hatthināga nti
hatthibhūtaṃ mahānāgaṃ maṃ āyāciṃsu. Dhañña nti dhanāyitabbasirisobhaggappattaṃ
lakkhaṇasampannaṃ. Maṅgalasammata nti tāyayeva lakkhaṇasampattiyā maṅgalaṃ abhivuḍḍhikāraṇanti
abhisammataṃ janehi.
22 . Avuṭṭhiko ti vassarahito. Dubbhikkho ti dullabhabhojano. Chātako mahāti mahatī jighacchābādh
ā
vattatīti attho. Dadāhīti dehi. Nīla nti nīlavaṇṇaṃ. Añjanasavhaya nti añjanasaddena avhātabbaṃ,
añjananāmakanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – amhākaṃ kaliṅgaraṭṭhaṃ avuṭṭhikaṃ, tena idāni
mahādubbhikkhaṃ tattha mahantaṃ chātakabhayaṃ uppannaṃ, tassa vūpasamatthāya imaṃ
añjanagirisaṅkāsaṃ tuyhaṃ añjananāmakaṃ maṅgalahatthiṃ dehi, imasmiñhi tattha nīte devo vassissati,
tena taṃ sabbabhayaṃ vūpasammissatīti. Tatrāyaṃ anupubbikathā –
Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare bodhisatto kururājassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ
gahetvā anupubbena viññutaṃ patto, takkasilaṃ gantvā yogavihitāni sippāyatanāni vijjāṭṭhānāni ca
uggahetvā paccāgato pitarā uparajje ṭhapito, aparabhāge pitu accayena rajjaṃ patvā dasa rājadhamme
akopento dhammena rajjaṃ kāresi dhanañjayo nāma nāmena. So catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe
nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ chasatasahassaṃ dhanaṃ vissajjento sakalajambudīpaṃ
unna ṅgala ṃ katv ā dāna ṃ ad āsi. Tassa d ānajjh āsayat ā dānābhirati sakalajambud īpa ṃ patthari.

Tasmi ṃ kāle kali ṅgara ṭṭ he dubbhikkhabhaya ṃ ch ātakabhaya ṃ rogabhayanti t īṇ i bhay āni uppajji ṃ su.
Sakalaraṭṭhavāsino dantapuraṃ gantvā rājabhavanadvāre ukkuṭṭhimakaṃsu ‘‘devaṃ vassāpehi devā’’ti.
Rājā taṃ sutvā ‘‘kiṃkāraṇā ete viravantī’’ti amacce pucchi. Amaccā rañño tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā
por āṇakarājāno deve avassante kiṃ karontīti. ‘‘Devo vassatū’’ti dānaṃ datvā uposathaṃ adhiṭṭhāya
samādinnasīlā sirigabbhaṃ pavisitvā dabbasanthare sattāhaṃ nipajjantīti. Taṃ sutvā tathā akāsi. Devo na
vassi, evaṃ rājā ahaṃ mayā kattabbakiccaṃ akāsiṃ, devo na vassati, kinti karomāti. Deva,
indapatthanagare dhanañjayassa nāma kururājassa maṅgalahatthimhi ānīte devo vassissatīti. So rājā
balavāhanasampanno duppasaho, kathamassa hatthiṃ ānessāmāti. Mahārāja, tena saddhiṃ yuddhakiccaṃ
natthi, dānajjhāsayo so rājā dānābhirato yācito samāno alaṅkatasīsampi chinditvā pasādasampannāni
akkhīnipi uppāṭetvā sakalarajjampi niyyātetvā dadeyya, hatthimhi vattabbameva natthi, avassaṃ yācito
samāno dassatīti. Ke pana yācituṃ samatthāti? Brāhmaṇā, mahārājāti. Rājā aṭṭha brāhmaṇe pakkosāpetvā
sakkārasammānaṃ katvā paribbayaṃ datvā hatthiyācanatthaṃ pesesi. Te sabbattha ekarattivāsena
turitagamanaṃ gantvā katipāhaṃ nagaradvāre dānasālāsu bhuñjantā sarīraṃ santappetvā rañño dānaggaṃ
āgamanapathe kālaṃ āgamayamānā pācīnadvāre aṭṭhaṃsu.
Bodhisattopi pātova nhātānulitto sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito alaṅkatavaravāraṇakhandhagato
mahantena rājānubhāvena dānasālaṃ gantvā otaritvā sattaṭṭhajanānaṃ sahatthena dānaṃ datvā ‘‘imināva
nīhārena dethā’’ti vatvā hatthiṃ abhiruhitvā dakkhiṇadvāraṃ agamāsi. Brāhmaṇā pācīnadvāre ārakkhassa
balavatāya okāsaṃ alabhitvā dakkhiṇadvāraṃ gantvā rājānaṃ āgacchantaṃ ullokayamānā dvārato nātidūre
unnataṭṭhāne ṭhitā sampattaṃ rājānaṃ hatthe ukkhipitvā jayāpesuṃ. Rājā vajiraṅkusena vāraṇaṃ nivattetvā
tesaṃ santikaṃ gantvā te brāhmaṇe ‘‘kiṃ icchathā’’ti pucchi. Brāhmaṇā ‘‘kaliṅgaraṭṭhaṃ
dubbhikkhabhayena chātakabhayena rogabhayena ca upaddutaṃ. So upaddavo imasmiṃ tava
maṅgalahatthimhi nīte vūpasammissati. Tasmā imaṃ añjanavaṇṇaṃ nāgaṃ amhākaṃ dehī’’ti āhaṃsu.
Tamatthaṃ pakāsento satthā āha ‘‘kaliṅgaraṭṭhavisayā…pe… añjanasavhaya’’nti. Tassattho vutto eva.
Atha bodhisatto ‘‘na metaṃ patirūpaṃ, yaṃ me yācakānaṃ manorathavighāto siyā, mayhañca
samādānabhedo siyā’’ti hatthikkhandhato otaritvā ‘‘sace analaṅkataṭṭhānaṃ atthi, alaṅkaritvā dassāmī’’ti
samantato oloketvā analaṅkataṭṭhānaṃ adisvā soṇḍāya naṃ gahetvā brāhmaṇānaṃ hatthesu ṭhapetvā
ratanabhiṅgārena pupphagandhavāsitaṃ udakaṃ pātetvā adāsi. Tena vuttaṃ –
23 . ‘‘ Na me y ācakamanuppatte, pa ṭikkhepo anucchavo;
Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ.
24 . ‘‘Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye;
Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gaja’’nti.
Tattha yācakamanuppatte ti yācake anuppatte. Anucchavo ti anucchaviko patirūpo. Mā me bhijji
samādāna nti sabbaññutaññāṇatthāya sabbassa yācakassa sabbaṃ anavajjaṃ icchitaṃ dadanto
dānapāramiṃ pūressāmīti yaṃ mayhaṃ samādānaṃ, taṃ mā bhijji. Tasmā dassāmi vipulaṃ gaja nti
mahantaṃ imaṃ maṅgalahatthiṃ dassāmīti. Ada nti adāsiṃ.
25 .Tasmiṃ pana hatthimhi dinne amaccā bodhisattaṃ etadavocuṃ – ‘‘kasmā, mahārāja, maṅgalahatthiṃ
dadattha, nanu añño hatthī dātabbo, raññā nāma evarūpo opavayho maṅgalahatthī issariyaṃ abhivijayañca
ākaṅkhantena na dātabbo’’ti. Mahāsatto yaṃ maṃ yācakā yācanti, tadeva mayā dātabbaṃ, sace pana maṃ
rajjaṃ yāceyyuṃ, rajjampi tesaṃ dadeyyaṃ, mayhaṃ rajjatopi jīvitatopi sabbaññutaññāṇameva piyataraṃ,
tasmā taṃ hatthiṃ adāsinti āha. Tena vuttaṃ ‘‘tassa nāge padinnamhī’’ tiādi. Tattha tassāti tassa tena,
tasmiṃ nāge hatthimhi dinne.
26 . Maṅgalasampanna nti maṅgalaguṇehi samannāgataṃ. Saṅgāmavijayuttama nti saṅgāmavijayā
uttamaṃ, saṅgāmavijaye vā uttamaṃ padhānaṃ pavaraṃ nāgaṃ. Kiṃ te rajjaṃ karissatīti tasmiṃ nāge
apagate tava rajjaṃ kiṃ karissati, rajjakiccaṃ na karissati, rajjampi apagatamevāti dasseti.
27 . Rajjampi me dade sabba nti tiṭṭhatu nāgo tiracchānagato, idaṃ me sabbaṃ kururaṭṭhampi

yācakānaṃ dadeyyaṃ. Sar īra ṃ dajjamattano ti rajjepi vā kiṃ vattabbaṃ, attano sarīrampi
yācakānaṃ dadeyyaṃ, sabbopi hi me ajjhattikabāhiro pariggaho lokahitatthameva mayā pariccatto. Yasmā
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃsabbaññutā ca dānapāramiṃ ādiṃ katvā sabbapāramiyo apūrentena na
sakkā laddhuṃ, tasmā nāgaṃ adāsiṃ ahanti dasseti.
Evampi tasmiṃ nāge ānīte kaliṅgaraṭṭhe devo na vassateva. Kaliṅgarājā ‘‘idānipi na vassati, kiṃ nu
kho kāraṇa’’nti pucchitvā ‘‘kururājā garudhamme rakkhati, tenassa raṭṭhe anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ
devo vassati, rañño guṇānubhāvo esa, na imassa tiracchānagatassā’’ti jānitvā ‘‘mayampi garudhamme
rakkhissāma, gacchatha dhanañcayakorabyassa santike te suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā ānethā’’ti amacce pesesi.
Garudhammā vuccanti pañca sīlāni, tāni bodhisatto suparisuddhāni katvā rakkhati, yathā ca bodhisatto.
Evamassa mātā aggamahesī, kaniṭṭhabhātā uparājā, purohito brāhmaṇo, rajjuggāhako amacco, sārathi seṭṭhi,
doṇamāpako dovāriko, nagarasobhinī vaṇṇadāsīti. Tena vuttaṃ –
‘‘Rājā mātā mahesī ca, uparājā purohito;
Rajjuggāho sārathī seṭṭhi, doṇo dovāriko tathā;
Gaṇikā te ekādasa, garudhamme patiṭṭhitā’’ti.
Te amaccā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Mahāsatto ‘‘mayhaṃ
garudhamme kukkuccaṃ atthi, mātā pana me surakkhitaṃ rakkhati, tassā santike gaṇhathā’’ti vatvā tehi
‘‘mahārāja, kukkuccaṃ nāma sikkhākāmassa sallekhavuttino hoti, detha no’’ti yācito ‘‘pāṇo na hantabbo,
adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesumicchācāro na caritabbo, musā na bhaṇitabbaṃ, majjaṃ na pātabba’’nti
suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā ‘‘evaṃ santepi mātu santike gaṇhathā’’ti āha.
Dūtā rājānaṃ vanditvā tassā santikaṃ gantvā ‘‘devi, tumhe kira garudhammaṃ rakkhatha, taṃ no
dethā’’ti vadiṃsu. Bodhisattassa mātāpi tatheva attano kukkuccassa atthibhāvaṃ vatvāva tehi yācitā adāsi.
Tathā mahesiādayopi. Te sabbesampi santike suvaṇṇapaṭṭe garudhamme likhāpetvā dantapuraṃ gantvā
kaliṅgarañño datvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Sopi rājā tasmiṃ dhamme vattamāno pañca sīlāni pūresi. Tato
sakalakaliṅgaraṭṭhe devo vassi. Tīṇi bhayāni vūpasantāni. Raṭṭhaṃ khemaṃ subhikkhaṃ ahosi. Bodhisatto
yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā sapariso saggapuraṃ pūresi.
Tadā gaṇikādayo uppalavaṇṇādayo ahesuṃ. Vuttañhetaṃ –
‘‘Gaṇikā uppalavaṇṇā, puṇṇo dovāriko tadā;
Rajjuggāho ca kaccāno, doṇamāpako ca kolito.
‘‘Sāriputto tadā seṭṭhi, anuruddho ca sārathi;
Brāhmaṇo kassapo thero, uparājānandapaṇḍito.
‘‘Mahesī rāhulamātā, māyādevī janettikā;
Kururājā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka’’nti. (dha. pa. aṭṭha. 2.361
haṃsaghātakabhikkhuvatthu);
Idhāpi nekkhammapāramiādayo sesadhammā ca vuttanayeneva niddhāretabbāti.
Kururājacariyāvaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Mahāsudassanacariyāvaṇṇanā
28 . Catutthe kusāvatimhi nagare ti kusāvatīnāmake nagare, yasmiṃ ṭhāne etarahi kusinārā niviṭṭhā.
Mahīpatīti khattiyo, nāmena mahāsudassano nāma. Cakkavattīti cakkaratanaṃ vatteti catūhi vā
sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ pavatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthītipi
cakkavattī. Atha vā catūhi acchariyadhammehi saṅgahavatthūhi ca samannāgatena, parehi

anabhibhavanīyassa anatikkamanīyassa āṇāsaṅkhātassa cakkassa vatto etasmiṃ atthītipi cakkavatt ī.
Pariṇāyakaratanapubbaṅgamena hatthiratanādipamukhena mahābalakāyena puññānubhāvanibbattena
kāyabalena ca samannāgatattā mahabbalo. Yadā āsi nti sambandho. Tatrāyaṃ anupubbikathā –
Atīte kira mahāpuriso sudassanattabhāvato tatiye attabhāve gahapatikule nibbatto dharamānakassa
buddhassa sāsane ekaṃ theraṃ araññavāsaṃ vasantaṃ attano kammena araññaṃ paviṭṭho rukkhamūle
nisinnaṃ disvā ‘‘idha mayā ayyassa paṇṇasālaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā attano kammaṃ pahāya
dabbasambhāraṃ chinditvā nivāsayoggaṃ paṇṇasālaṃ katvā dvāraṃ yojetvā kaṭṭhattharaṇaṃ katvā
‘‘karissati nu kho paribhogaṃ, na nu kho karissatī’’ti ekamante nisīdi. Thero antogāmato āgantvā
pa ṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisīdi. Mahāsattopi naṃ upasaṅkamitvā ‘‘phāsukā, bhante,
pa ṇṇasālā’’ti pucchi. Phāsukā, bhaddamukha, pabbajitasāruppāti. Vasissatha, bhante, idhāti? Āma,
upāsakāti. So adhivāsanākāreneva ‘‘vasissatī’’ti ñatvā ‘‘nibaddhaṃ mayhaṃ gharadvāraṃ āgantabba’’nti
pa ṭijānāpetvā niccaṃ attano ghareyeva bhattavissaggaṃ kārāpesi. So paṇṇasālāyaṃ kaṭasārakaṃ pattharitvā
mañcapīṭhaṃ paññapesi, apassenaṃ nikkhipi, pādakaṭhalikaṃ ṭhapesi, pokkharaṇiṃ khaṇi, caṅkamaṃ
katvā vālukaṃ okiri, parissayavinodanatthaṃ paṇṇasālaṃ kaṇṭakavatiyā parikkhipi, tathā pokkharaṇiṃ
caṅkamañca. Tesaṃ antovatipariyante tālapantiyo ropesi. Evamādinā āvāsaṃ niṭṭhāpetvā therassa ticīvaraṃ
ādiṃ katvā sabbaṃ samaṇaparikkhāraṃ adāsi. Therassa hi tadā bodhisattena
ticīvarapiṇḍapātapattathālakaparissāvanadhamakaraṇaparibhogabhājanachattupāhanaudakatumbasūcikattara
-yaṭṭhiārakaṇṭakapipphalinakhacchedanapadīpeyyādi pabbajitānaṃ paribhogajātaṃ adinnaṃ nāma nāhosi.
So pañca sīlāni rakkhanto uposathaṃ karonto yāvajīvaṃ theraṃ upaṭṭhahi. Thero tattheva vasanto
arahattaṃ patvā parinibbāyi.
29 . Bodhisattopi yāvatāyukaṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattitvā tato cuto manussalokaṃ āgacchanto
kusāvatiyā rājadhāniyā nibbattitvā mahāsudassano nāma rājā ahosi cakkavattī. Tassissariyānubhāvo
‘‘bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto’’tiādinā (dī. ni. 2.242)
nayena sutte āgato eva. Tassa kira caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni, caturāsīti
pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahābyūhakūṭāgārappamukhāni,
tāni sabbāni tassa therassa katāya ekissā paṇṇasālāya nissandena nibbattāni, caturāsīti pallaṅkasahassāni
nāgasahassāni assasahassāni rathasahassāni tassa dinnassa mañcapīṭhassa, caturāsīti maṇisahassāni tassa
dinnassa padīpassa, caturāsīti pokkharaṇisahassāni ekapokkharaṇiyā, caturāsīti itthisahassāni puttasahassāni
gahapatisahassāni ca pattathālakādiparibhogārahassa pabbajitaparikkhāradānassa, caturāsīti dhenusahassāni
pañcagorasad ānassa, caturāsīti vatthakoṭṭhasahassāni nivāsanapārupanadānassa, caturāsīti
thālipākasahassāni bhojanadānassa nissandena nibbattāni. So sattahi ratanehi catūhi iddhīhi ca samannāgato
rājādhirājā hutvā sakalaṃ sāgarapariyantaṃ pathavimaṇḍalaṃ dhammena abhivijiya ajjhāvasanto
anekasatesu ṭhānesu dānasālāyo kāretvā mahādānaṃ paṭṭhapesi. Divasassa tikkhattuṃ nagare bheriṃ
carāpesi ‘‘yo yaṃ icchati, so dānasālāsu āgantvā taṃ gaṇhātū’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘tatthāhaṃ divase
tikkhattuṃ, ghosāpemi tahiṃ tahi’’ ntiādi.
Tattha tatthāti tasmiṃ nagare. ‘‘Tadāha’’ntipi pāṭho, tassa tadā ahaṃ, mahāsudassanakāleti attho.
Tahiṃ tahi nti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne, tassa tassa pākārassa anto ca bahi cāti attho. Ko kiṃ icchatīti
brāhmaṇādīsu yo koci satto annādīsu deyyadhammesu yaṃ kiñci icchati. Patthetīti tasseva vevacanaṃ.
Kassa kiṃ dīyatu dhana nti anekavāraṃ pariyāyantarehi ca dānaghosanāya pavattitabhāvadassanatthaṃ
vuttaṃ, etena dānapāramiyā sarūpaṃ dasseti. Deyyadhammapaṭiggāhakavikapparahitā hi bodhisattānaṃ
dānapāramīti.
30 . Idāni dānaghosanāya tassa tassa deyyadhammassa anucchavikapuggalaparikittanaṃ dassetuṃ ‘‘ko
chātako’’ tiādi vuttaṃ.
Tattha chātako ti jighacchito. Tasito ti pipāsito. Ko mālaṃ ko vilepana ntipi ‘‘icchatī’’ti padaṃ ānetvā
yojetabbaṃ. Naggo ti vatthavikalo, vatthena atthikoti adhippāyo. Paridahissatīti nivāsissati.
31 . Ko pathe chattamādetīti ko pathiko pathe magge attano vassavātātaparakkhaṇatthaṃ chattaṃ
gaṇhāti, chattena atthikoti attho. Kopāhanā mudū subhāti dassanīyatāya subhā sukhasamphassatāya mudū

upāhanā attano pādānaṃ cakkhūnañca rakkhaṇatthaṃ. Ko ādet īti ko tāhi atthikoti adhippāyo. Sāyañca
pāto cāti ettha ca -saddena majjhanhike cāti āharitvā vattabbaṃ. ‘‘Divase tikkhattuṃ ghosāpemī’’ti hi
vuttaṃ.
32 . Na taṃ dasasu ṭhānesūti taṃ dānaṃ na dasasu ṭhānesu paṭiyattanti yojanā. Napi ṭhānasatesu vā
paṭiyattaṃ,api ca kho anekasatesu ṭhānesu paṭiyattaṃ. Yācake dhana nti yācake uddissa dhanaṃ
pa ṭiyattaṃ upakkhaṭaṃ. Dvādasayojanāyāme hi nagare sattayojanavitthate sattasu pākārantaresu satta
tālapantiparikkhepā, tāsu tālapantīsu caturāsīti pokkharaṇisahassāni pāṭiyekkaṃ pokkharaṇitīre mahādānaṃ
pa ṭṭhapitaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
‘‘Paṭṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ
annaṃ annatthikassa, pānaṃ pānatthikassa, vatthaṃ vatthatthikassa, yānaṃ yānatthikassa, sayanaṃ
sayanatthikassa, itthiṃ itthitthikassa, hiraññaṃ hiraññatthikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassā’’ti (dī.
ni. 2.254).
33 . Tatthāyaṃ dānassa pavattitākāro –mahāpuriso hi itthīnañca purisānañca anucchavike alaṅkāre
kāretvā itthimattameva tattha paricāravasena sesañca sabbaṃ pariccāgavasena ṭhapetvā ‘‘rājā
mahāsudassano dānaṃ deti, taṃ yathāsukhaṃ paribhuñjathā’’ti bheriṃ carāpesi. Mahājanā pokkharaṇitīraṃ
gantvā nhatvā vatthādīni nivāsetvā mahāsampattiṃ anubhavitvā yesaṃ tādisāni atthi, te pahāya gacchanti.
Yesaṃ natthi, te gahetvā gacchanti. Ye hatthiyānādīsupi nisīditvā yathāsukhaṃ vicaritvā varasayanesupi
sayitvā sampattiṃ anubhavitvā itthīhipi saddhiṃ sampattiṃ anubhavitvā sattavidharatanapasādhanāni
pas ādhetvā sampattiṃ anubhavitvā yaṃ yaṃ atthikā, taṃ taṃ gahetvā gacchanti, anatthikā ohāya gacchanti.
Tampi dānaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya devasikaṃ dīyateva. Tadā jambudīpavāsīnaṃ aññaṃ kammaṃ natthi,
dānaṃ paribhuñjantā sampattiṃ anubhavantā vicaranti. Na tassa dānassa kālaparicchedo ahosi. Rattiñcāpi
divāpi yadā yadā atthikā āgacchanti, tadā tadā dīyateva. Evaṃ mahāpuriso yāvajīvaṃ sakalajambudīpaṃ
unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattesi. Tena vuttaṃ ‘‘divā vā yadi vā rattiṃ, yadi eti vanibbako’’ tiādi.
Tattha divā vā yadi vā rattiṃ, yadi etīti etenassa yathākālaṃ dānaṃ dasseti. Yācakānañhi lābhāsāya
upasaṅkamanakālo eva bodhisattānaṃ dānassa kālo nāma. Vanibbako ti yācako. Laddhā yadicchakaṃ
bhoga nti etena yathābhirucitaṃ dānaṃ. Yo yo hi yācako yaṃ yaṃ deyyadhammaṃ icchati, tassa tassa
taṃtadeva bodhisatto deti. Na tassa mahagghadullabhādibhāvaṃ attano uparodhaṃ cintesi. Pūrahatthova
gacchatīti etena yāvadicchakaṃ dānaṃ dasseti, yattakañhi yācakā icchanti, tattakaṃ aparihāpetvāva
mahāsatto deti uḷārajjhāsayatāya ca mahiddhikatāya ca.
34 . ‘‘Yāvajīvika’’ nti etena dānassa kālapariyantābhāvaṃ dasseti. Samādānato paṭṭhāya hi mahāsattā
yāvapāripūri vemajjhe na kālaparicchedaṃ karonti, bodhisambhārasambharaṇe saṅkocābhāvena antarantarā
avosānāpattito maraṇenapi anupacchedo eva, tato parampi tatheva paṭipajjanato, ‘‘yāvajīvika’’nti pana
mahāsudassanacaritassa vasena vuttaṃ. Napāhaṃ dessaṃ dhanaṃ dammīti idaṃ dhanaṃ nāma mayhaṃ
na dessaṃ amanāpanti evarūpaṃ mahādānaṃ dento gehato ca dhanaṃ nīharāpemi. Napi natthi nicayo
mayīti mama samīpe dhananicayo dhanasaṅgaho nāpi natthi, sallekhavuttisamaṇo viya asaṅgahopi na
homīti attho. Idaṃ yena ajjhāsayena tassidaṃ mahādānaṃ pavattitaṃ, taṃ dassetuṃ vuttaṃ.
35 . Idāni taṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathāpi āturo nāmā’’ tiādimāha. Tatthidaṃ
upamāsaṃsandanena saddhiṃ atthadassanaṃ –yathā nāma āturo rogābhibhūto puriso rogato attānaṃ
parimocetuk āmo dhanena hiraññasuvaṇṇādinā vejjaṃtikicchakaṃ tappetvā ārādhetvā yathāvidhi
pa ṭipajjanto tato rogato vimuccati.
36 . Tatheva evameva ahampi aṭṭabhūtaṃ sakalalokaṃ kilesarogato sakalasaṃsāradukkharogato ca
parimocetuk āmo tassa tato parimocanassa ayaṃ sabbasāpateyyapariccāgo dānapāramiupāyoti jānamāno
bujjhamāno asesato deyyadhammassa paṭiggāhakānañca vasena anavasesato mahādānassa vasena sattānaṃ
ajjhāsayaṃ paripūretuṃattano ca na mayhaṃ dānapāramī paripuṇṇā, tasmā ūnamana nti pavattaṃ ūnaṃ
manaṃ pūrayituṃpavattayituṃ vanibbake yācake adāsiṃ taṃ dānaṃevarūpaṃ mahādānaṃ dadāmi,

tañca kho tasmiṃ dānadhamme tassa ca phale nir ālayo anapekkho apacc āso kiñcipi apaccāsīsamāno
kevalaṃ sambodhimanupattiyāsabbaññutaññāṇameva adhigantuṃ demīti.
Evaṃ mahāsatto mahādānaṃ pavattento attano puññānubhāvanibbattaṃ dhammapāsādaṃ abhiruyha
mahābyūhakūṭāgāradvāre eva kāmavitakkādayo nivattetvā tattha sovaṇṇamaye rājapallaṅke nisinno
jh ānābhiññāyo nibbattetvā tato nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā tattha rajatamaye pallaṅke
nisinno cattāro brahmavihāre bhāvetvā caturāsīti vassasahassāni jhānasamāpattīhi vītināmetvā
maraṇasamaye dassanāya upagatānaṃ subhaddādevīpamukhānaṃ caturāsītiyā itthāgārasahassānaṃ
amaccapārisajjādīnañca –
‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti. (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186; 2.143) –
Imāya gāthāya ovaditvā āyupariyosāne brahmalokaparāyano ahosi.
Tadā subhaddādevī rāhulamātā ahosi, pariṇāyakaratanaṃ rāhulo, sesaparisā buddhaparisā,
mahāsudassano pana lokanātho.
Idhāpi dasa pāramiyo sarūpato labbhanti eva, dānajjhāsayassa pana uḷāratāya dānapāramī eva pāḷiyaṃ
āgatā. Sesadhammā heṭṭhā vuttanayā eva. Tathā uḷāre sattaratanasamujjale catudīpissariyepi ṭhitassa
tādisaṃ bhogasukhaṃ analaṅkaritvā kāmavitakkādayo dūrato vikkhambhetvā tathārūpe mahādāne
pavattentasseva caturāsīti vassasahassāni samāpattīhi vītināmetvā aniccatādipaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ
katvāpi vipassanāya anussukkanaṃ sabbattha anissaṅgatāti evamādayo guṇānubhāvā niddhāretabbāti.
Mahāsudassanacariyāvaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Mahāgovindacariyāvaṇṇanā
Pañcame sattarājapurohito ti sattabhūādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ sabbakiccānusāsakapurohito. Pūjito
naradevehīti tehi eva aññehi ca jambudīpe sabbeheva khattiyehi catupaccayapūjāya sakkārasammānena ca
pūjito. Mahāgovindabrāhmaṇoti mahānubhāvatāya govindassābhisekena abhisittatāya ca
‘‘mahāgovindo’’ti saṅkhaṃ gato brāhmaṇo, abhisittakālato paṭṭhāya hi bodhisattassa ayaṃ samaññā jātā,
nāmena pana jotipālo nāma. Tassa kira jātadivase sabbāvudhāni jotiṃsu. Rājāpi paccūsasamaye attano
maṅgalāvudhaṃ pajjalitaṃ disvā bhīto attano purohitaṃ bodhisattassa pitaraṃ upaṭṭhānaṃ āgataṃ
pucchitv ā ‘‘mā bhāyi, mahārāja, mayhaṃ putto jāto, tassānubhāvena na kevalaṃ rājageheyeva,
sakalanagarepi āvudhāni pajjaliṃsu, na taṃ nissāya tuyhaṃ antarāyo atthi, sakalajambudīpe pana paññāya
tena samo na bhavissati, tassetaṃ pubbanimitta’’nti purohitena samassāsito tuṭṭhacitto ‘‘kumārassa
khīramūlaṃ hotū’’ti sahassaṃ datvā ‘‘vayappattakāle mayhaṃ dassethā’’ti āha. So vuddhippatto
aparabhāge alamatthadasso sattannaṃ rājūnaṃ sabbakiccānusāsako hutvā pabbajitvā ca satte
diṭṭhadhammikasamparāyikehi anatthehi pāletvā atthehi niyojesi. Iti jotitattā pālanasamatthatāya ca
‘‘jotipālo’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘nāmena jotipālo nāmā’’ti (dī. ni. 2.304).
Tattha bodhisatto disampatissa nāma rañño purohitassa govindabrāhmaṇassa putto hutvā attano pitu
tassa ca rañño accayena tassa putto reṇu, sahāyā cassa sattabhū, brahmadatto, vessabhū, bharato, dve ca
dhataraṭṭhāti ime satta rājāno yathā aññamaññaṃ na vivadanti. Evaṃ rajje patiṭṭhāpetvā tesaṃ atthadhamme
anusāsanto jambudīpatale sabbesaṃ rājūnaṃ aññesañca brāhmaṇānaṃ devanāgagahapatikānaṃ sakkato
garukato mānito pūjito apacito uttamaṃ gāravaṭṭhānaṃ patto ahosi. Tassa atthadhammesu kusalatāya
‘‘mahāgovindo’’tveva samaññā udapādi. Yathāha ‘‘govindo vata, bho brāhmaṇo, mahāgovindo vata, bho
brāhmaṇo’’ti (dī. ni. 2.305). Tena vuttaṃ –
37 . ‘‘Punāparaṃ yadā homi, sattarājapurohito;
Pūjito naradevehi, mahāgovindabrāhmaṇo’’ti.

Atha bodhisattassa puññ ānubh āvasamuss āhitehi rājūhi tesa ṃ anuyuttehi khattiyehi
brāhmaṇagahapatikehi negamajānapadehi ca uparūpari upanīto samantato mahogho viya ajjhottharamāno
aparimeyyo uḷāro lābhasakkāro uppajji, yathā taṃ aparimāṇāsu jātīsu upacitavipulapuññasañcayassa
uḷārābhijātassa parisuddhasīlācārassa pesalassa pariyodātasabbasippassa sabbasattesu
puttasadisamah ākaruṇāvipphārasiniddhamuduhadayassa. So cintesi – ‘‘etarahi kho mayhaṃ
mahālābhasakkāro, yaṃnūnāhaṃ iminā sabbasatte santappetvā dānapāramiṃ paripūreyya’’nti. So
nagarassa majjhe catūsu dvāresu attano nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ
aparimitadhanapariccāgena mahādānaṃ pavattesi. Yaṃ yaṃ upāyanaṃ ānīyati, yañca attano atthāya
abhisaṅkharīyati, sabbaṃ taṃ dānasālāsu eva pesesi. Evaṃ divase divase mahāpariccāgaṃ karontassa cassa
cittassa titti vā santoso vā nāhosi, kuto pana saṅkoco. Dānaggañcassa lābhāsāya āgacchantehi
deyyadhammaṃ gahetvā gacchantehi ca mahāsattassa ca guṇavisese kittayantehi mahājanakāyehi
antonagaraṃ bahinagarañca samantato ekoghabhūtaṃ kappavuṭṭhānamahāvāyusaṅghaṭṭaparibbhamitaṃ
viya mahāsamuddaṃ ekakolāhalaṃ ekaninnādaṃ ahosi. Tena vuttaṃ –
38 . ‘‘Tadāhaṃ sattarajjesu, yaṃ me āsi upāyanaṃ;
Tena demi mahādānaṃ, akkhobhaṃ sāgarūpama’’nti.
Tattha tadāha nti yadā sattarājapurohito mahāgovindabrāhmaṇo homi, tadā ahaṃ. Sattarajjesūti
reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ rajjesu. Akkhobha nti abbhantarehi ca bāhirehi ca paccatthikehi
appaṭisedhanīyatāya kenaci akkhobhanīyaṃ. ‘‘Accubbha’’ntipi pāṭho. Atipuṇṇadānajjhāsayassa
deyyadhammassa ca uḷārabhāvena vipulabhāvena ca ativiya paripuṇṇanti attho. Sāgarūpama nti
sāgarasadisaṃ, yathā sāgare udakaṃ sakalenapi lokena harantena khepetuṃ na sakkā, evaṃ tassa dānagge
deyyadhammanti.
39 . Osānagāthāya varaṃ dhana nti uttamaṃ icchitaṃ vā dhanaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
Evaṃ mahāsatto paṭhamakappikamahāmegho viya mahāvassaṃ avibhāgena mahantaṃ dānavassaṃ
vassāpento dānabyāvaṭo hutvāpi sesaṃ sattannaṃ rājūnaṃ atthadhamme appamatto anusāsati. Satta ca
brāhmaṇamahāsāle vijjāsippaṃ sikkhāpeti, satta ca nhātakasatāni mante vāceti. Tassa aparena samayena
evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato ‘‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi
mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’’ti (dī. ni. 2.312). So cintesi – ‘‘etarahi kho
mayhaṃ ayaṃ abhūto kittisaddo abbhuggato ‘brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo
brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti, yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhūtaṃ eva kareyya’’nti. So ‘‘te satta rājāno
satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni attano puttadārañca āpucchitvā brahmānaṃ passeyya’’nti
cittaṃ paṇidhāya vassike cattāro māse brahmavihārabhāvanamanuyuñji. Tassa cetasā
cetoparivitakkamaññāya brahmā sanaṅkumāro purato pāturahosi. Taṃ disvā mahāpuriso pucchi –
‘‘Vaṇṇavā yasavā sirimā, ko nu tvamasi mārisa;
Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti. (dī. ni. 2.318);
Tassa brahmā attānaṃ jānāpento –
‘‘Maṃ ve kumāraṃ jānanti, brahmaloke sanantanaṃ;
Sabbe jānanti maṃ devā, evaṃ govinda jānāhī’’ti. (dī. ni. 2.318) –
Vatvā tena –
‘‘Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, madhusākañca brahmuno;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhava’’nti. (dī. ni. 2.318) –
Upanītaṃ atithisakkāraṃ anatthikopi brahmā tassa cittasampahaṃsanatthaṃ vissāsakaraṇatthañca
sampa ṭicchanto ‘‘pa ṭigga ṇhāma te aggha ṃ, ya ṃ, tva ṃ govinda, bh āsas ī’’ti. Vatv ā ok āsad ānattha ṃ –

‘‘Diṭṭhadhammahitatth āya, samparāyasukh āya ca;
Katāvakāso pucchassu, yaṃkiñci abhipatthita’’nti. (dī. ni. 2.318) –
Okāsamakāsi.
Atha naṃ mahāpuriso samparāyikaṃ eva atthaṃ –
‘‘Pucchāmi brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ, kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu;
Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno, pappoti macco amataṃ brahmaloka’’nti. (dī. ni. 2.319) –
Pucchi.
Tassa brahmā byākaronto –
‘‘Hitvā mamattaṃ manujesu brahme, ekodibhūto karuṇedhimutto;
Nirāmagandho virato methunasmā, etthaṭṭhito ettha ca sikkhamāno;
Pappoti macco amataṃ brahmaloka’’nti. (dī. ni. 2.319) –
Brahmalokagāmimaggaṃ kathesi.
Tattha maṃ ve kumāraṃ jānantīti ve ekaṃsena maṃ ‘‘kumāro’’ti jānanti. Brahmaloke ti seṭṭhaloke.
Sanantana nti ciratanaṃ porāṇaṃ. Evaṃ, govinda, jānāhīti, govinda, evaṃ maṃ dhārehi.
Āsana nti idaṃ bhoto brahmuno nisīdanatthāya āsanaṃ paññattaṃ. Idaṃ udakaṃparibhojanīyaṃ
pādānaṃ dhovanatthaṃ pānīyaṃ pipāsaharaṇatthāya. Idaṃ pajjaṃparissamavinodanatthaṃ
pādabbhañjanatelaṃ. Idaṃ madhusākaṃatakkaṃ aloṇikaṃ adhūpanaṃ udakena seditaṃ sākaṃ sandhāya
vadati. Tadā hi bodhisattassa taṃ catumāsaṃ brahmacariyaṃ abhisallekhavuttiparamukkaṭṭhaṃ ahosi.
Tassime sabbe agghe katvā pucchāma, tayidaṃ agghaṃ kurutu paṭiggaṇhātu no bhavaṃidaṃ agghanti
vuttaṃ hoti. Iti mahāpuriso brahmuno nesaṃ aparibhuñjanaṃ jānantopi vattasīse ṭhatvā attano āciṇṇaṃ
atithipūjanaṃ dassento evamāha. Brahmāpissa adhippāyaṃ jānanto ‘‘paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ,
govinda, bhāsasī’’ti āha.
Tattha tassa te āsane mayaṃ nisinnā nāma homa, pādodakena pādā dhotā nāma hontu, pānīyaṃ pītā
nāma homa, pādabbhañjanena pādā makkhitā nāma hontu, udakasākampi paribhuttaṃ nāma hotūti attho.
Kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesūti ahaṃ savicikiccho parena sayaṃ abhisaṅkhatattā parassa pākaṭesu
paravediyesu pañhesu nibbicikiccha ṃ.
Hitvā mamatta nti ‘‘idaṃ mama, idaṃ mamā’’ti pavattanakaṃ upakaraṇataṇhaṃ cajitvā. Manujesūti
sattesu. Brahme ti bodhisattaṃ ālapati. Ekodibhūto ti eko udeti pavattatīti ekodibhūto ekībhūto, ekena
kāyavivekaṃ dasseti. Atha vā eko udetīti ekodi, samādhi. Taṃ bhūto pattoti ekodibhūto,
upacārappanāsamādhīhi samāhitoti attho. Etaṃ ekodibhāvaṃ karuṇābrahmavihāravasena dassento
‘‘karuṇedhimutto’’ ti āha. Karuṇajjhāne adhimutto, taṃ jhānaṃ nibbattetvāti attho. Nirāmagandho ti
kilesasaṅkhātavissagandharahito. Etthaṭṭhito ti etesu dhammesu ṭhito, ete dhamme sampādetvā. Ettha ca
sikkhamāno ti etesu dhammesu sikkhamāno, etaṃ brahmavihārabhāvanaṃ bhāventoti attho. Ayamettha
saṅkhepo, vitthāro pana pāḷiyaṃ(dī. ni. 2.293 ādayo) āgatoyevāti.
Atha mahāpuriso tassa brahmuno vacanaṃ sutvā āmagandhe jigucchanto ‘‘idānevāhaṃ
pabbajiss āmī’’ti āha. Brahmāpi ‘‘sādhu, mahāpurisa, pabbajassu. Evaṃ sati mayhampi tava santike
āgamanaṃ svāgamanameva bhavissati, tvaṃ, tāta, sakalajambudīpe aggapuriso paṭhamavaye ṭhito, evaṃ
mahantaṃ nāma sampattiṃ issariyañca pahāya pabbajanaṃ nāma gandhahatthino ayobandhanaṃ chinditvā
vanagamanaṃ viya atiuḷāraṃ, buddhatanti nāmesā’’ti mahābodhisattassa daḷhīkammaṃ katvā