Buddhavaṃsa-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Buddhavaṃsa-aṭṭhakathā
Ganthārambhakathā
Anantañāṇaṃ karuṇālayaṃ layaṃ, malassa buddhaṃsusamāhitaṃ hitaṃ;
Namāmi dhammaṃbhavasaṃvaraṃ varaṃ, guṇākarañceva niraṅgaṇaṃ gaṇaṃ.
Paññāya seṭṭho jinasāvakānaṃ, yaṃ dhammasenāpati dhammarājaṃ;
Apucchi satthāramapārapāraguṃ, niraṅgaṇaṃ ñātigaṇassa majjhe.
Subuddhavaṃsenidha buddhavaṃso, visuddhavaṃsena vināyakena;
Hatāvakāsena pakāsito yo, samādhivāsena tathāgatena.
Yāvajjakālā avināsayantā, pāḷikkamañceva ca pāḷiyatthaṃ;
Kathānusandhiṃ sugatassa puttā, yathāsutaṃyeva samāhariṃsu.
Tasseva sambuddhavaranvayassa, sadā janānaṃ savanāmatassa;
Pasādapaññājananassa yasmā, saṃvaṇṇanānukkamato pavattā.
Sakkaccasaddhammaratena buddhasīhena sīlādiguṇoditena;
Āyācitohaṃ sucirampi kālaṃ, tasmāssa saṃvaṇṇanamārabhissaṃ.
Sadā janānaṃ kalināsanassa, ciraṭṭhitatthaṃ jinasāsanassa;
Mamāpi puññodayavuddhiyatthaṃ, pasādanatthañca mahājanassa.
Mahāvihārāgatapāḷimaggasannissitā saṅkaradosahīnā;
Samāsatoyaṃ pana buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā.
Sotabbarūpaṃ pana buddhavaṃsakathāya aññaṃ idha natthi yasmā;
Pasādanaṃ buddhaguṇe ratānaṃ, pavāhanaṃ pāpamahāmalassa.
Tasmā hi sakkaccasamādhiyuttā, vihāya vikkhepamanaññacittā;
Saṃvaṇṇanaṃ vaṇṇayato suvaṇṇaṃ, nidhāya kaṇṇaṃ madhuraṃ suṇātha.
Sabbampi hitvā pana kiccamaññaṃ, sakkacca maccenidha niccakālaṃ;
Sotuṃ kathetumpi budhena yuttā, kathā panāyaṃ atidullabhāti.
Tattha ‘‘buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā’’ti vuttattā buddhavaṃso tāva
vavatthapetabbo. Tatridaṃ vavatthānaṃ – ito heṭṭhā kappasatasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu
uppannānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ uppannakappādiparicchedavasena paveṇivitthārakathā
‘‘buddhavaṃso nāmā’’ti veditabbo.
Svāyaṃ kappaparicchedo nāmaparicchedo gottaparicchedo jātiparicchedo nagaraparicchedo
pituparicchedo mātuparicchedo bodhirukkhaparicchedo dhammacakkappavattanaparicchedo

abhisamayaparicchedo s āvakasannip ātaparicchedo aggas āvakaparicchedo upa ṭṭ hākaparicchedo
aggasāvikāparicchedo parivārabhikkhuparicchedo raṃsiparicchedo sarīrappamāṇaparicchedo
bodhisattādhikāraparicchedo byākaraṇaparicchedo bodhisattapadhānaparicchedo āyuparicchedo
parinibbānaparicchedoti imehi pāḷiyā āgatehi bāvīsatiyā paricchedehi paricchinno vavatthito.
Pāḷianāruḷho pana sambahulavāro pettha ānetabbo. So agāravāsaparicchedo pāsādattayaparicchedo
nāṭakitthiparicchedo aggamahesiparicchedo puttaparicchedo yānaparicchedo abhinikkhamanaparicchedo
padhānaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo vihāraparicchedoti dasadhā vavatthito hoti.
Taṃ sambahulavārampi, yathāṭṭhāne mayaṃ pana;
Dassetvāva gamissāma, tattha tattha samāsato.
So evaṃ vavatthito pana –
Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito;
Kimatthāya kadā kassa, vacanaṃ kena cābhato.
Sabbametaṃ vidhiṃ vatvā, pubbameva samāsato;
Pacchāhaṃ buddhavaṃsassa, karissāmatthavaṇṇananti.
Tattha kenāyaṃ desito ti ayaṃ buddhavaṃso kena desito? Sabbadhammesu appaṭihatañāṇacārena
dasabalena catuvesārajjavisāradena dhammarājena dhammassāminā tathāgatena sabbaññunā
sammāsambuddhena desito.
Kattha desito ti? Kapilavatthumahānagare nigrodhārāmamahāvihāre paramarucirasandassane
devamanussanayananipātabhūte ratanacaṅkame caṅkamantena desito.
Kassatthāyaca desito ti? Dvāsītiyā ñātisahassānaṃ anekakoṭīnañca devamanussānaṃ atthāya
desito.
Kimatthāya desito ti? Caturoghanittharaṇatthāya desito.
Kadā desito ti bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha
phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Kathaṃ? Paṭhamaṃvassaṃ isipatane dhammacakkaṃ
(saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ
pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane migadāye vasi. Dutiyaṃvassaṃ rājagahaṃ upanissāya
veḷuvane mahāvihāre. Tatiyacatutthāni pi tattheva. Pañcamaṃvesāliṃ upanissāya mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ. Chaṭṭhaṃmakulapabbate. Sattamaṃtāvatiṃsabhavane. Aṭṭhamaṃbhaggesu
saṃsumāragiriṃ upanissāya bhesakaḷāvane. Navamaṃkosambiyaṃ. Dasamaṃpālileyyakavanasaṇḍe.
Ekādasamaṃnāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Dvādasamaṃverañjāyaṃ. Terasamaṃcāliyapabbate.
Cuddasamaṃjetavanamahāvihāre. Pañcadasamaṃkapilavatthumahānagare. Soḷasamaṃ āḷavakaṃ
dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ. Sattarasamaṃrājagaheyeva.
Aṭṭhārasamaṃcāliyapabbateyeva. Tathā ekūnavīsatimaṃ vīsatimaṃpana vassaṃ rājagaheyeva vasi.
Tena vuttaṃ – ‘‘bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha
phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasī’’ti. Tato paṭṭhāya pana sāvatthiṃyeva upanissāya
jetavanamah āvihāre ca pubbārāme ca dhuvaparibhogavasena vasi.
Yadā pana satthā buddho hutvā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye paṭhamaṃ vassaṃ vasitvā
vuṭṭhavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile dametvā
bhikkhusahassehi kataparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṃ rājagahaṃ gantvā dve māse tattheva vasi, tadā
bārāṇasito nikkhantassa panassa pañca māsā jātā. Sakalo hemanto atikkanto. Udāyittherassa

āgatadivasato satta ṭṭ hadivas ā vītivatt ā. So pana phaggun īpu ṇṇ am āsiya ṃ cintesi – ‘‘ atikkanto
hemanto, vasantakālo anuppatto, samayo tathāgatassa kapilapuraṃ gantu’’nti. So evaṃ cintetvā
kulanagaragamanatthāya saṭṭhimattāhi gāthāhi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha satthā cassa vacanaṃ sutvā
ñātisaṅgahaṃ kātukāmo hutvā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi
kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto rājagahato
nikkhamitvā divase divase yojanaṃ gacchanto rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthupuraṃ dvīhi
māsehi sampāpuṇitvā tattha ñātīnaṃ vandāpanatthaṃ yamakapāṭihāriyaṃakāsi. Tadāyaṃ
buddhavaṃso desito.
Kassa vacana nti? Sāvakapaccekabuddhānaṃ asādhāraṇaṃ sammāsambuddhasseva vacanaṃ.
Kenābhato ti? Ācariyaparamparāya ābhato. Ayañhi sāriputtatthero bhaddajī tisso kosiyaputto
siggavo moggaliputto sudatto dhammiko dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā
ābhato, tato uddhampi tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva ācariyaparamparāya yāvajjakālā ābhatoti
veditabbo.
Ettāvatā –
‘‘Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito;
Kimatthāya kadā kassa, vacanaṃ kena cābhato’’ti. –
Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
Nidānakathā
Bāhiranidānaṃ
Evaṃ ābhatassa panassa idāni atthavaṇṇanā hoti, sā panāyaṃ atthavaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ
avidūrenidānaṃ santikenidānanti, imāni tīṇi nidānāni dassetvāva vaṇṇitā suvaṇṇitā nāma hoti. Ye ca
naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā suviññātāva hoti, tasmā tāni nidānāni dassetvāva
vaṇṇayissāma.
Tattha ādito paṭṭhāya tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepato
atthadīpanā –dīpaṅkara dasabalassa pādamūle katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantara ttabhāvā
cavitvā tusitabhavane nibbatti, tāva pavattā kathā dūrenidānaṃnāma. Tusitabhavanato cavitvā yāva
bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappatti, tāva pavattā kathā avidūrenidānaṃnāma. ‘‘Ekaṃ samayaṃ
bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti ca, ‘‘rājagahe viharati veḷuvane
kalandakanivāpe’’ti ca, ‘‘vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti ca evaṃ mahābodhimaṇḍe
sabbaññutaññāṇappattito yāva parinibbānamañcā etasmiṃ antare bhagavā yattha yattha vihāsi, taṃ taṃ
santikenidānaṃnāmāti veditabbaṃ. Ettāvatā saṅkhepeneva tiṇṇaṃ dūrāvidūrasantikenidānānaṃ
vasena bāhiranidānavaṇṇanāsamattā hotīti.
Abbhantaranidānaṃ
1. Ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā
Idāni pana –
1.
‘‘ Brahm ā ca lok ādhipat ī sahampat ī, katañjal ī anadhivara ṃ ay ācatha;
Santīdha sattāpparajakkhajātikā, desehi dhammaṃ anukampimaṃ paja’’nti. –

Ā dinayappavattassa abbhantaranid ānassa atthava ṇṇ an ā hoti.
Ettha ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe’’tiādisuttantesu viya –
‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho āyasmā sāriputto
yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ apucchī’’ti evamādinā
nayena nidānaṃ avatvā kasmā ‘‘brahmā ca lokādhipatī sahampatī, katañjalī anadhivaraṃ
ayācathā’’tiādinā nayena nidānaṃ vuttanti? Vuccate – bhagavato sabbadhammadesanākāraṇabhūtāya
brahmuno dhammadesanāyācanāya sandassanatthaṃ vuttanti.
‘‘Kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ, ajjhiṭṭho brahmunā jino;
Kadā kattha ca kenāyaṃ, gāthā hi samudīritā’’ti.
Vuccate – buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā dhammadesanatthāya brahmunā
ajjhiṭṭho āyācito. Tatrāyaṃ anupubbikathā – mahāpuriso kira katābhinīhāro mahābhinikkhamanadivase
vivaṭapākaṭabībhacchasayanāsanaceṭikā nāṭakitthiyo disvā atīva saṃviggahadayo
paṭekadesāvacchannaṃ channaṃ āmantetvā – ‘‘arinaravaramanthakaṃ kaṇḍakaṃ nāma
turaṅgavaramāharā’’ti kaṇḍakaṃ āharāpetvā channasahāyo varaturaṅgamāruyha nagaradvāre
adhivatthāya devatāya nagaradvāre vivaṭe nagarato nikkhamitvā tīṇi rajjāni tena rattāvasesena
atikkamitvā anomasatto anomāya nāma nadiyā tīre ṭhatvā channamevamāha – ‘‘channa, tvaṃ mama
imāni aññehi asādhāraṇāni ābharaṇāni kaṇḍakañca varaturaṅgamādāya kapilapuraṃ gacchāhī’’ti
channaṃ vissajjetvā asitoraganīluppalasadisenāsinā sakesamakuṭaṃ chinditvā ākāse ukkhipitvā
devadattiyaṃ pattacīvaraṃ gahetvā sayameva pabbajitvā anupubbena cārikaṃ caramāno
anilabalasamuddhutataraṅgabhaṅgaṃ asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā
maṇigaṇaraṃsijālavijjotitarājagahaṃ rājagahaṃ nāma nagaraṃ pavisitvā tattha issariyamadamattaṃ
jana ṃ parihāsento viya ca uddhatavesassa janassa lajjamuppādayamāno viya ca vayakantīhi
nāgarajanahadayāni attani bandhanto viya ca dvatiṃsavaramahāpurisalakkhaṇavirājitāya rūpasiriyā
sabbajananayanāni vilumpamāno viya ca rūpīpādasañcaro puññasañcayo viya ca pabbato viya ca
gamanena nissaṅgo santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno rājagahaṃpiṇḍāya caritvā
yāpanamattaṃ bhattaṃ gahetvā nagarato nikkhamitvā paṇḍavapabbata passe chāyūdakasampanne
sucibhūmibhāge paramaramaṇīye pavivitte okāse nisīditvā paṭisaṅkhānabalena missakabhattaṃ
paribhuñjitvā paṇḍavagirānusārena bimbisārena magadhamahārājena mahāpurisassa santikaṃ gantvā
nāmagottaṃ pucchitvā tena pamuditahadayena ‘‘mama rajjabhāgaṃ gaṇhāhī’’ti rajjena nimantiyamāno
– ‘‘alaṃ, mahārāja, na mayhaṃ rajjenattho ahaṃ rajjaṃ pahāya lokahitatthāya padhānamanuyuñjitvā
loke vivaṭacchado buddho bhavissāmīti nikkhanto’’ti vatvā tena ca ‘‘buddho hutvā sabbapaṭhamaṃ
mama vijitaṃ osareyyāthā’’ti vutto ‘sādhū’ti tassa paṭiññaṃ datvā āḷārañca udakañca upasaṅkamitvā
tesaṃ dhammadesanāya sāraṃ avindanto tato pakkamitvā uruvelāyaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ
karontopi amataṃ adhigantuṃ asakkonto oḷārikāhārapaṭisevanena sarīraṃ santappesi.
Tadā pana uruvelāyaṃ senānigame senānigamakuṭumbikassa dhītā sujātānāma dārikā vayappattā
ekasmiṃ nigrodharukkhe patthanamakāsi – ‘‘sacāhaṃ samajātikaṃ kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe
puttaṃ labhissāmi, balikammaṃ karissāmī’’ti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā vesākhapuṇṇamadivase
‘‘ajja balikammaṃ karissāmī’’ti pātova pāyāsaṃ anāyāsaṃ paramamadhuraṃ sampaṭipādesi.
Bodhisattopi tadaheva katasarīrapaṭijaggano bhikkhācārakālaṃ āgamayamāno pātova gantvā tasmiṃ
nigrodharukkhamūle nisīdi. Atha kho puṇṇā nāma dāsī tassā dhātī rukkhamūlasodhanatthāya gatā
bodhisattaṃ pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ
sañjhāppabhānurañjitavarakanakagirisikharasadisasarīrasobhaṃ timiranikaranidhānakaraṃ
kamalavanavikasanakaraṃ ghanavivaramupagataṃ divasakaramiva taruvaramupagataṃ
munidivasakaramaddasa. Sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalañca taṃ rukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ
disvā tassā etadahosi – ‘‘ajja amhākaṃ devatā rukkhato oruyha sahattheneva baliṃ paṭiggahetukāmā
hutvā nisinnā’’ti. Sā vegena gantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi.

Tato suj ātā sañj ātasaddh ā hutv ā sabb āla ṅkārena ala ṅkaritv ā satasahassagghanika ṃ suva ṇṇ ap āti ṃ
paramamadhurassa madhupāyāsassa pūretvā aparāya suvaṇṇapātiyā pidahitvā sīsenādāya
nigrodharukkhābhimukhī agamāsi. Sā gacchantī dūratova taṃ bodhisattaṃ rukkhadevatamiva sakalaṃ
taṃ rukkhaṃ sarīrappabhāya suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā puññasañcayamiva rūpavantaṃ nisinnaṃ disvā
pītisomanassajātā sujātā ‘‘rukkhadevatā’’ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato taṃ
suvaṇṇapātiṃ otāretvā mahāsattassa hatthe ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā – ‘‘yathā mama
manoratho nipphanno, evaṃ tumhākampi nipphajjatū’’ti vatvā pakkāmi.
Atha kho bodhisattopi suvaṇṇapātiṃ gahetvā nerañjarāya nadiyā tīraṃ gantvā suppatiṭṭhitassa
nāma titthassa tīre suvaṇṇapātiṃ ṭhapetvā nhatvā paccuttaritvā ekūnapaññāsapiṇḍe karonto taṃ pāyāsaṃ
paribhuñjitvā – ‘‘sacāhaṃ ajja buddho bhavissāmi, ayaṃ suvaṇṇapāti paṭisotaṃ gacchatū’’ti khipi. Sā
pāti paṭisotaṃ gantvā kāḷassa nāma nāgarājassa bhavanaṃ pavisitvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ thālakāni
ukkhipitvā tesaṃ heṭṭhā aṭṭhāsi.
Mahāsatto tattheva vanasaṇḍe divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye sotthiyena nāma
tiṇahārakena mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā bodhimaṇḍamāruyha
dakkhiṇadisābhāge aṭṭhāsi. So pana padeso paduminipatte udakabindu viya akampittha. Mahāpuriso –
‘‘ayaṃ padeso mama guṇaṃ dhāretuṃ asamattho’’ti pacchimadisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva
kampittha. Puna uttaradisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha. Puna
puratthimadisābhāgamagamāsi. Tattha pallaṅkappamāṇaṭṭhānaṃ niccalaṃ ahosi. Mahāpuriso – ‘‘idaṃ
ṭhānaṃ kilesaviddhaṃsanaṭṭhāna’’nti sanniṭṭhānaṃ katvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāni
tūlikaggena paricchinnāni viya ahesuṃ. Bodhisatto – ‘‘bodhiṃ apatvāva imaṃ pallaṅkaṃ na
bhindissāmī’’ti caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā
puratthābhimukho nisīdi.
Taṅkhaṇaññeva sabbalokābhihāro māro bāhusahassaṃ māpetvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ
himagirisikharasadisaṃ girimekhalaṃnāma arivaravāraṇaṃ varavāraṇaṃ abhiruyha navayojanikena
dhanuasipharasusarasattisabalenātibahalena mārabalena samparivuto samantā pabbato viya
ajjhottharanto mahāsapattaṃ viya mahāsattaṃ samupāgami. Mahāpuriso sūriye dharanteyeva
atitumūlaṃ mārabalaṃ vidhamitvā vikasitajayasumanakusumasadisassa cīvarassa upari patamānehi
rattapavālaṅkurasadisaruciradassanehi bodhirukkhaṅkurehi pītiyā viya pūjiyamāno eva paṭhamayāme
pubbenivāsānussatiñāṇaṃ labhitvā majjhimayāme dibbacakkhuñāṇaṃ visodhetvā pacchimayāme
paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāretvā vaṭṭavivaṭṭaṃ sammasanto aruṇodaye buddho hutvā –
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;
Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-154) –
Imaṃ udānaṃudānetvā sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisevanena vītināmetvā aṭṭhame divase samāpattito
vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā tāsaṃ kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ
dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā –
‘‘imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha’’nti cattāri asaṅkhyeyyāni
kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamaṭṭhānaṃ pallaṅkañceva bodhirukkhañca
animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃnāma jātaṃ.
Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antare puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame
caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃnāma jātaṃ. Tato
pacchimadis ābh āge devat ā ratanaghara ṃ nāma m āpesu ṃ , tattha palla ṅkena nis īditv ā

abhidhammapi ṭaka ṃ visesato cettha anantanayasamantapa ṭṭ hāna ṃ vicinanto satt āha ṃ vītin āmesi.
Taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃnāma jātaṃ. Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā
pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami; tatthāpi dhammaṃ
vicinantoyeva vimuttisukhañca paṭisaṃvedento ajapālanigrodhe sattāhaṃ vītināmesi.
Evaṃ aparaṃ sattāhaṃ mucalinde nisīdi. Tassa nisinnamattasseva bhagavato
sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūrento mahāakālamegho udapādi. Tasmiṃ pana uppanne mucalindo
nāgarājācintesi – ‘‘ayaṃ mahāmegho satthari mayhaṃ bhavanaṃ paviṭṭhamatte uppanno
vāsāgāramassa laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. So sattaratanamayaṃ devavimānasadisaṃ dibbavimānaṃ
nimminituṃ samatthopi evaṃ kate – ‘‘na mayhaṃ mahapphalaṃ bhavissati, dasabalassa
kāyaveyyāvaccaṃ karissāmī’’ti atimahantaṃ attabhāvaṃ katvā satthāraṃ sattakkhattuṃ bhogehi
parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi. Atha bhagavā parikkhepassa antova mahati okāse
sabbaratanamaye paccagghapallaṅke upari viniggalantavividhasurabhikusumadāmavitāne
vividhasurabhigandhavāsite gandhakuṭiyaṃ viharanto viya vihāsi. Evaṃ bhagavā taṃ sattāhaṃ tattha
vītināmetvā tato aparaṃ sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tatthāpi vimuttisukhapaṭisaṃvediyeva. Ettāvatā
sattasattāhāni paripuṇṇāni ahesuṃ. Etthantare bhagavā jhānasukhena phalasukhena ca vītināmesi.
Athassa sattasattāhātikkame – ‘‘mukhaṃ dhovissāmī’’ti cittaṃ uppajji. Sakko devānamindo
agadaharītakaṃ āharitvā adāsi. Athassa sakko nāgalatādantakaṭṭhañca mukhadhovanaudakañca adāsi.
Tato bhagavā dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahodakena mukhaṃ dhovitvā rājāyatanamūle nisīdi.
Tasmiṃ samaye catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamaye patte tapussabhallikānaṃvāṇijānaṃ
manthañca madhupiṇḍikañca paṭiggahetvā paribhuñjitvā paccāgantvā ajapālanigrodharukkhamūle nisīdi.
Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāvaṃ paccavekkhantassa
sabbabuddhānaṃ āciṇṇo – ‘‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo
paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo’’ti (ma. ni. 2.281; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7) paresaṃ
dhammaṃ adesetukāmatākārappatto parivitakko udapādi.
Atha brahmā sahampati dasabalassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – ‘‘nassati vata, bho, loko,
vinassati vata, bho, loko’’ti (saṃ. ni. 1.172; ma. ni. 1.282; mahāva. 8) vācaṃ nicchārento
dasasahassacakkavāḷabrahmagaṇaparivuto sakkasuyāmasantusitaparanimmitavasavattīhi anugato
āgantvā bhagavato purato pāturahosi. So attano patiṭṭhānatthāya pathaviṃ nimminitvā dakkhiṇaṃ
jāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā jalajāmalāvikalakamalamakulasadisaṃ
dasanakhasamodhānasamujjalamañjaliṃ sirasmiṃ katvā – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu
sugato dhammaṃ, santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti
dhammassa aññātāro’’ti (saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) –
‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe, dhammo asuddho samalehi cintito;
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, satthavāha anaṇa vicara loke;
Desassu bhagavā dhammaṃ, aññātāro bhavissantī’’ti. (ma. ni. 1.282; saṃ. ni. 1.172; mahāva.
8) –
‘‘Nanu tumhehi ‘buddho bodheyyaṃ tiṇṇo tāreyyaṃ mutto moceyya’’’nti –
‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññuta ṃ pāpu ṇitv ā, tārayissa ṃ sadevaka ’’ nti. (bu. va ṃ. 2.55) –

Patthana ṃ katv ā pāramiyo p ūretv ā sabbaññubh āva ṃ pattoti ca, ‘‘ tumhehi dhamme adesiyam āne ko hi
nāma añño dhammaṃ desessati, kimaññaṃ lokassa saraṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ parāyana’’nti ca evamādīhi
anekehi nayehi bhagavantaṃ dhammadesanatthaṃ ayāci. Tena vuttaṃ – ‘‘buddhabhūtassa pana
bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā dhammadesanatthāya brahmunā āyācito’’ti.
Idāni ‘‘kadā kattha ca kenāyaṃ, gāthā hi samudīritā’’ti imesaṃ pañhānaṃ vissajjanāya okāso
anuppatto. Tattha kadā vuttāti? Paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttā. Paṭhamamahāsaṅgīti nāmesā
saṅgītikkhandhe (cūḷava. 437) vuttanayeneva veditabbā. Kattha kena vuttāti? Bhagavati kira
parinibbute rājagahanagare vebhārapabbatapasse sattapaṇṇiguhādvāre vijitasabbasattunā
ajātasattunā magadhamahārājena dhammasaṅgāyanatthaṃ kārite paripuṇṇacandamaṇḍalasaṅkāse
daṭṭhabbasāramaṇḍe maṇḍape dhammāsanagatenāyasmatā ānandattherena ‘‘brahmā ca lokādhipatī’’ti
ayaṃ gāthā vuttāti veditabbā. Ayamettha gāthāsambandho.
Ettāvatā –
‘‘Kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ, ajjhiṭṭho brahmunā jino;
Kadā kattha ca kenāyaṃ, gāthā hi samudīritā’’ti. –
Ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ iminā sambandhena vuttāya panassā anuttānapadavaṇṇanaṃ
karissāma.
Tattha brahmāti brūhito tehi tehi guṇavisesehīti brahmā. Ayaṃ pana brahma -saddo
mahābrahmabrāhmaṇatathāgatamātāpituseṭṭhādīsu dissati. Tathā hi ‘‘dvisahasso brahmā’’tiādīsu (ma. ni.
3.166) mahābrahmāti adhippeto.
‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu, lokantagū sabbabhavātivatto;
Anāsavo sabbadukkhappahīno, saccavhayo brahme upāsito me’’ti. (su. ni. 1139) –
Ettha brāhmaṇo. ‘‘Brahmāti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti ettha tathāgato. ‘‘Brahmāti
mātāpitaro pubbācariyāti vuccare’’ti (a. ni. 3.31; 4.63; itivu. 106; jā. 2.20.181) ettha mātāpitaro.
‘‘Brahmacakkaṃ pavattetī’’ti (ma. ni. 1.148; saṃ. ni. 2.21; a. ni. 4.8; 5.11; paṭi. ma. 2.44) ettha seṭṭho
adhippeto. Idha pana paṭhamajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto kappāyuko
mahābrahmā adhippeto (ma. ni. aṭṭha. 1.3). Ca -saddo sampiṇḍanattho, brahmā ca aññe ca dasasu
cakkavāḷasahassesu brahmāno cāti attho, padapūraṇamatto vā. Lokādhipatīti ettha loko ti saṅkhāraloko
sattaloko okāsalokoti tayo lokā. Tesu idha sattaloko adhippeto. Tassa issaro adhipatīti lokādhipati,
lokekadesassāpi adhipati lokādhipatīti vuccati devādhipati narādhipati viya.
Sahampatīti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā
aparihīnajjhāno jīvitapariyosāne paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukamahābrahmā hutvā nibbatto, tatra
pana naṃ ‘‘sahampati brahmā’’ti sañjānanti. ‘‘Sahakapatī’’ti vattabbe anussarāgamaṃ katvā ruḷhīvasena
‘‘sahampatī’’ti vadanti. Katañjalīti katañjaliko, añjalipuṭaṃ sirasi katvāti attho. Anadhivara nti
accantavaro adhivaro nāssa atthīti anadhivaro, na tato adhiko varo atthīti vā anadhivaro, anuttaroti
attho, taṃ anadhivaraṃ. Ayācathāti ayācittha ajjhesi.
Idāni yassatthāya so bhagavantaṃ ayāci, tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘santīdha sattā’’ tiādi vuttaṃ.
Tattha santīti saṃvijjanti upalabbhanti, buddhacakkhussa āpāthaṃ āgacchantā atthīti attho. Idhāti ayaṃ
desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci sāsanaṃ upādāya vuccati. Yathāha – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo,
idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti
(ma. ni. 1.139; dī. ni. 2.214; a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ, yathāha –
‘‘ Idheva ti ṭṭ ham ānassa, devabh ūtassa me sato;

Punar āyu ca me laddho, eva ṃ jānāhi m āris ā’’ ti. (d ī. ni. 2.369) –
Katthaci padapūraṇamattameva hoti. Yathāha – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito’’ti (ma.
ni. 1.30). Katthaci lokaṃ upādāya, yathāha – ‘‘idha tathāgato loke uppajjati bahujanahitāya
bahujanasukhāyā’’ti (a. ni. 1.170). Idhāpi lokameva upādāya vuttoti veditabbo. Tasmā imasmiṃ
sattaloketi attho. Sattāti rūpādīsu khandhesu chandarāgena sattā visattā āsattā laggā lagitāti sattā, sattāti
pāṇino vuccanti. Ruḷhīsaddena pana vītarāgesupi ayaṃ vohāro vattatiyeva.
Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ
evaṃsabhāvā ca teti apparajakkhajātikā, appaṃ rāgādirajameva vā yesaṃ te apparajakkhā, te
apparajakkhasabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho daṭṭhabbo. Tesaṃ apparajakkhajātikānaṃ.
‘‘Sattāna’’nti vibhattivipariṇāmaṃ katvā – ‘‘desehi dhamma’’nti iminā sambandhaṃ katvā attho
daṭṭhabbo. Desehīti āyācanavacanametaṃ, desehi kathehi upadisāti attho. Dhamma nti ettha ayaṃ
dhamma -saddo pariyattisamādhipaññāpakatisabhāvasuññatāpuññaāpattiñeyyacatusaccadhammādīsu
dissati. Tathā hi – ‘‘idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ…pe…
vedalla’’ntiādīsu (ma. ni. 1.239; a. ni. 4.102) pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto
ahesu’’ntiādīsu samādhimhi.
‘‘Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatī’’ti. –
Ādīsu (jā. 1.2.147) paññāya. ‘‘Jātidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino’’tiādīsu (a. ni. 3.39)
pakatiyaṃ. ‘‘Kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā)
sabhāve. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti khandhā hontī’’tiādīsu (dha. sa. 121) suññatāyaṃ.
‘‘Dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī’’tiādīsu (su. ni. 184; theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.15.385) puññe.
‘‘Dve aniyatā dhammā’’tiādīsu āpattiyaṃ. ‘‘Sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato
ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85)
ñeyye. ‘‘Diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo’’tiādīsu (dī. ni. 1.299; mahāva. 27, 57)
catusaccadhamme. Idhāpi catusaccadhamme daṭṭhabbo (ma. ni. aṭṭha. 1.suttanikkhepavaṇṇanā; dha. sa.
aṭṭha. cittuppādakaṇḍa 1). Anukampāti anukampaṃ anuddayaṃ karohi. Ima nti pajaṃ niddisanto āha.
Paja nti pajātattā pajā, taṃ pajaṃ, sattanikāyaṃ saṃsāradukkhato mocehīti adhippāyo. Keci pana –
‘‘Bhagavāti lokādhipatī naruttamo,
Katañjalī brahmagaṇehi yācito’’ti. –
Paṭhanti. Ettāvatā sabbaso ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
Atha bhagavato taṃ brahmuno sahampatissa āyācanavacanaṃ sutvā
aparimitasamayasamuditakaruṇābalassa dasabalassa parahitakaraṇanipuṇamaticārassa sabbasattesu
okāsakaraṇamattena mahākaruṇā udapādi. Taṃ pana bhagavato karuṇuppattiṃ dassentehi saṅgītikāle
saṅgītikārakehi –
2. ‘‘Sampannavijjācaraṇassa tādino, jutindharassantimadehadhārino;
Tathāgatassappaṭipuggalassa, uppajji kāruññatā sabbasatte’’ti. –
Ayaṃ gāthā ṭhapitā.
Tattha sampannavijjācaraṇassāti sampannaṃ nāma tividhaṃ paripuṇṇasamaṅgimadhuravasena.
Tattha –
‘‘Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;

Pa ṭivedemi te brahme, na na ṃ vāretumussahe ’’ ti. (j ā. 1.14.1) –
Idaṃ paripuṇṇasampannaṃnāma. ‘‘Iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upagato
samupagato sampanno samannāgato’’ti (vibha. 511) idaṃ samaṅgisampannaṃnāma. ‘‘Imissā, bhante,
mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ, seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ, evamassāda’’nti (pārā.
18) idaṃ madhurasampannaṃnāma. Idha paripuṇṇasampannampi samaṅgisampannampi yujjati (ma.
ni. aṭṭha. 1.64). Vijjāti paṭipakkhadhamme vijjhanaṭṭhena viditakaraṇaṭṭhena vinditabbaṭṭhena ca vijjā.
Tā pana tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā bhayabheravasutte (ma. ni. 1.50 ādayo) āgatanayeneva
veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte (dī. ni. 1.278 ādayo). Tatra hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca
saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane
mattaññutā jāgariyānuyogo saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā
paññāsampannatā cattāri rūpāvacarajjhānānīti ime pannarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi pannarasa
dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā ‘‘caraṇa’’nti vuttā. Yathāha –
‘‘idha, mahānāma, ariyasāvako sīlavā hotī’’ti (ma. ni. 2.24) sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake
vuttanayeneva veditabbaṃ. Vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇāni, sampannāni paripuṇṇāni vijjācaraṇāni
yassa soyaṃ sampannavijjācaraṇo, vijjācaraṇehi sampanno samaṅgībhūto, samannāgatoti vā
sampannavijjācaraṇo. Ubhayathāpi attho yujjateva, tassa sampannavijjācaraṇassa (pārā. aṭṭha. 1.1
verañjakaṇḍavaṇṇanā).
Tādino ti ‘‘iṭṭhepi tādī aniṭṭhepi tādī’’tiādinā nayena mahāniddese (mahāni. 38, 192)
āgatatādilakkhaṇena tādino, iṭṭhāniṭṭhādīsu avikārassa tādisassāti attho. Jutindharassāti jutimato,
yugandhare saradasamaye samuditadivasakarātirekatarasassirikasarīrajutivisaradharassāti attho.
‘‘Paññāpajjotadharassā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ –
‘‘Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati;
Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.
‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pabhāsati;
Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti. (saṃ. ni. 1.26, 85);
Tasmā ubhayathāpi sarīrapaññājutivisaradharassāti attho. Antimadehadhārino ti
sabbapacchimasarīradhārino, apunabbhavassāti attho.
Tathāgatassāti ettha aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā ‘‘tathāgato’’ti vuccati. Katamehi aṭṭhahi? Tathā
āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato
abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato,
abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti.
Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato ? Yathā yena abhinīhārena dānapāramiṃ pūretvā
sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettupekkhāpāramiṃ pūretvā imā dasa pāramiyo dasa
upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ jīvitapariccāgaṃ
dhanarajjaputtadārapariccāganti ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā yathā vipassiādayo
sammāsambuddhā āgatā, tathā amhākampi bhagavā āgatoti tathāgato. Yathāha –
‘‘Yatheva lokamhi vipassiādayo, sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā;
Tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato, tathāgato vuccati tena cakkhumā’’ti.
Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? Yathā sampatijātā vipassiādayo samehi pādehi pathaviyaṃ
patiṭṭhāya uttarābhimukhā sattapadavītihārena gatā, tathā amhākampi bhagavā gatoti tathāgato. Yathāha
–

‘‘ Muhuttaj ātova gavampat ī yath ā, samehi p ādehi phus ī vasundhara ṃ;
So vikkamī sattapadāni gotamo, setañca chattaṃ anudhārayuṃ marū.
‘‘Gantvāna so sattapadāni gotamo, disā vilokesi samā samantato;
Aṭṭhaṅgupetaṃ giramabbhudīrayī, sīho yathā pabbatamuddhaniṭṭhito’’ti.
Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato? Sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ salakkhaṇaṃ
sāmaññalakkhaṇañca tathaṃ avitathaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto anubuddhoti tathāgato.
‘‘Sabbesaṃ pana dhammānaṃ, sakasāmaññalakkhaṇaṃ;
Tathamevāgato yasmā, tasmā satthā tathāgato’’ti.
Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato ? Tathadhammā nāma cattāri
ariyasaccāni. Yathāha – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri?
‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta’’nti (saṃ. ni. 5.1090) vitthāro.
Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ abhisambuddhattā ‘‘tathāgato’’ti vuccati.
Abhisambuddhattho hi ettha gatasaddo.
‘‘Tathanāmāni saccāni, abhisambujjhi nāyako;
Tasmā tathānaṃ saccānaṃ, sambuddhattā tathāgato’’.
Kathaṃ tathadassitāya tathāgato ? Bhagavā hi aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ
cakkhusotaghāṇajivhākāyamanodvāresu āpāthaṃ āgacchantaṃ
rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇaṃ tathāgato sabbākārato jānāti passatīti, evaṃ
tathadassitāya tathāgato. Atha vā yaṃ loke tathaṃ, taṃ lokassa tatheva dasseti. Tatopi bhagavā
tathāgato. Ettha tathadassiatthe ‘‘tathāgato’’ti padasambhavo veditabbo.
‘‘Tathākārena yo dhamme, jānāti anupassati;
Tathadassīti sambuddho, tasmā vutto tathāgato’’.
Kathaṃ tathavāditāya tathāgato ? Yañca abhisambodhiyā parinibbānassa ca antare
pañcacattālīsavassaparimāṇakāle suttādinavaṅgasaṅgahitaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena, sabbaṃ taṃ
ekatulāya tulitaṃ viya tathameva avitathameva hoti. Tenevāha –
‘‘Yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca
rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati,
sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti.
Ettha pana gadaattho hi gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato. Āgadanaṃ āgado, vacananti
attho. Tatho aviparīto āgado assāti tathāgato. Da-kārassa ta-kāraṃ katvā vutto.
‘‘Tathāvādī jino yasmā, tathadhammappakāsako;
Tathāmāgadanañcassa, tasmā buddho tathāgato’’.
Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? Bhagavā hi yaṃ yaṃ vācaṃ abhāsi, taṃ taṃ eva kāyena karoti,
vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā. Tenevāha –
‘‘Yathā vādī, bhikkhave, tathāgato tathā kārī, yathā kārī tathā vādī…pe… tasmā
‘tath āgato ’ti vuccat ī’’ ti (a. ni. 4.23; c ūḷ ani. pos ālam āṇ avapucch āniddesa 83).

Yath ā ca v ācā gat ā, kāyopi tath ā gato, yath ā kāyo gato, v ācāpi tath ā gat ā. Eva ṃ tath ākārit āya
tathāgato.
‘‘Yathā vācā gatā tassa, tathā kāyo gato yato;
Tathāvāditāya sambuddho, satthā tasmā tathāgato’’.
Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? Upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ
aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi
vimuttiñāṇadassanenapi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi, atha kho atulo appameyyo anuttaro.
Tenevāha –
‘‘Sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso
vasavattī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti (a. ni. 1.23; posālamāṇavapucchāniddesa 83).
Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā – agado viya agado. Ko panesa? Desanāvilāso ceva puññussayo ca.
Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ
abhibhavati, iti sabbalokābhibhavanato aviparīto desanāvilāso ceva puññussayo ca agado assāti da-
kārassa ta-kāraṃ katvā ‘‘tathāgato’’ti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato.
‘‘Tatho aviparīto ca, agado yassa satthuno;
Vasavattīti so tena, hoti satthā tathāgato’’.
Appaṭipuggalassāti paṭipuggalavirahitassa, añño koci ‘‘ahaṃ buddho’’ti evaṃ paṭiññaṃ dātuṃ
samattho nāmassa puggalo, natthīti appaṭipuggalo, tassa appaṭipuggalassa. Uppajjīti uppanno udapādi.
Kāruññatāti karuṇāya bhāvo kāruññatā. Sabbasatte ti niravasesasattapariyādānavacanaṃ, sakale
sattanikāyeti attho. Ettāvatā ayampi gāthā vuttatthā hoti.
Atha bhagavā brahmunā dhammadesanatthāya āyācito sattesu kāruññataṃ uppādetvā dhammaṃ
desetukāmo mahābrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā, ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti. (ma. ni. 1.283;
dī. ni. 2.71; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 9);
Atha kho brahmā sahampati ‘‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’’ti ñatvā
dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
brahmagaṇaparivuto pakkāmi. Atha satthā tassa brahmuno paṭiññaṃ datvā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ
paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti (ma. ni. 1.283; mahāva. 10) cintento – ‘‘āḷāro paṇḍito so imaṃ
dhammaṃ khippaṃ ājānissatī’’ti cittaṃ uppādetvā puna olokento tassa sattāhaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā
udakassa ca abhidosakālaṅkatabhāvaṃ ñatvā puna – ‘‘kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū
viharantī’’ti pañcavaggiye āvajjento ‘‘bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye’’ti ñatvā āsāḷhiyaṃ pabhātāya
rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanikaṃ maggaṃ paṭipanno antarāmagge upakaṃnāma
ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvamāvikatvā taṃdivasameva sāyanhasamaye isipatanamagamāsi.
Tattha pañcavaggiyānaṃ attano buddhabhāvaṃ pakāsetvā paññattavarabuddhāsanagato pañcavaggiye
bhikkhū āmantetvā dhammacakkappavattanasuttantaṃ(saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma.
2.30) desesi.
Tesu aññāsikoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā suttapariyosāne aṭṭhārasahi
brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā tattheva vassaṃ upagantvā punadivase
vappattheraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi. Eteneva upāyena sabbe te sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā puna
pañcamiyaṃ pakkhassa pañcapi te there sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṃ(saṃ. ni. 3.59;

mah āva. 20 ādayo) desesi, desan āpariyos āne pañcapi ther ā arahatte pati ṭṭ hahi ṃ su.
Atha satthā tattheva yasassa kulaputtassa upanissayaṃ disvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ disvā –
‘‘ehi yasā’’ti (mahāva. 26) pakkositvā tasmiññeva rattibhāge sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā punadivase
arahatte ca patiṭṭhāpetvā aparepi tassa sahāyake catupaṇṇāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā
arahatte patiṭṭhāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vuṭṭhavasso pavāretvā bhikkhū
āmantetvā etadavoca –
‘‘Paratthaṃ cattano atthaṃ, karontā pathaviṃ imaṃ;
Byāharantā manussānaṃ, dhammaṃ caratha bhikkhavo.
‘‘Viharatha vivittesu, pabbatesu vanesu ca;
Pakāsayantā saddhammaṃ, lokassa satataṃ mama.
‘‘Karontā dhammadūteyyaṃ, vikhyāpayatha bhikkhavo;
Santi atthāya sattānaṃ, subbatā vacanaṃ mama.
‘‘Sabbaṃ pidahatha dvāraṃ, apāyānamanāsavā;
Saggamokkhassa maggassa, dvāraṃ vivarathāsamā.
‘‘Desanāpaṭipattīhi, karuṇādiguṇālayā;
Buddhiṃ saddhañca lokassa, abhivaḍḍhetha sabbaso.
‘‘Gihīnamupakarontānaṃ, niccamāmisadānato;
Karotha dhammadānena, tesaṃ paccūpakārakaṃ.
‘‘Samussayatha saddhammaṃ, desayantā isiddhajaṃ;
Katakattabbakammantā, paratthaṃ paṭipajjathā’’ti.
Evañca pana vatvā bhagavā te bhikkhū disāsu vissajjetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge
kappāsikavanasaṇḍe tiṃsa bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu yo sabbapacchimako, so sotāpanno,
sabbaseṭṭho anāgāmī, ekopi arahā vā puthujjano vā nāhosi. Tepi sabbe ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā
disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo
sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile dametvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā
ādittapariyāyadesanāya (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena
bhagavā parivuto ‘‘bimbisārassa rañño paṭiññaṃ mocessāmī’’ti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ
nāma agamāsi. Tato uyyānapālako rañño ārocesi. Rājā – ‘‘satthā āgato’’ti sutvā dvādasanahutehi
brāhmaṇagahapatikehi parivuto dasabalaṃ ghanavivaragatamiva divasakaraṃ vanavivaragataṃ
munivaradivasakaraṃ upasaṅkamitvā cakkālaṅkatatalesu jalajāmalāvikalakamalakomalesu dasabalassa
pādesu makuṭamaṇijutivisaravijjotinā sirasā nipatitvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ parisāya.
Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape
brahmacariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe’’ti? Atha kho bhagavā tesaṃ
cetoparivitakkamaññāya theraṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;
Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pahīnaṃ tava aggihutta’’nti. (mahāva. 55);
Thero bhagavato adhippāyaṃ viditvā –
‘‘ Rūpe ca sadde ca atho rase ca, k āmitthiyo c ābhivadanti yaññ ā;

Eta ṃ malant ī upadh īsu ñatv ā, tasm ā na yi ṭṭ he na hute arañji ’’ nti. (mah āva. 55) –
Imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā – ‘‘satthā
me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti vatvā ekatāladvitāla…pe… sattatālappamāṇaṃ vehāsaṃ
sattakkhattuṃ abbhuggantvā pāṭihāriyaṃ katvā ākāsato oruyha bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ
nisīdi.
Atha kho mahājano tassa taṃ pāṭihāriyaṃ disvā – ‘‘aho mahānubhāvā buddhā nāma, evaṃ
thāmagatadiṭṭhiko attānaṃ ‘arahā aha’nti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā
tathāgatena damito’’ti dasabalassa guṇakathaṃ kathesi. Taṃ sutvā satthā – ‘‘nāhamidāniyeva imaṃ
uruvelakassapaṃ damemi, atītepi esa mayā damitoyevā’’ti āha. Atha kho so mahājano uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ vanditvā sirasi añjaliṃ paggahetvā evamāha – ‘‘bhante, idāni amhehi esa damito diṭṭho,
kathaṃ panesa atīte bhagavatā damito’’ti. Tato satthā tena mahājanena yācito bhavantarena
paṭicchannaṃ mahānāradakassapajātakaṃ(jā. 2.22.1153) kathetvā cattāri ariyasaccāni pakāsesi. Tato
satthu dhammakathaṃ sutvā rājā bimbisāro ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi,
ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi. Rājā saraṇaṃ gantvā svātanāya bhagavantaṃ saddhiṃ
bhikkhusaṅghena nimantetvā bhagavantaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā pakkāmi.
Punadivase bhagavā bhikkhusahassaparivuto marugaṇaparivuto viya dasasatanayano devarājā,
brahmagaṇaparivuto viya mahābrahmā rājagahaṃ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa
dānaṃ datvā bhojanapariyosāne bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ, bhante, tīṇi ratanāni vinā vasituṃ na
sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi, laṭṭhivanaṃ nāma atidūre, idaṃ
pana amhākaṃ veḷuvanaṃ nāma uyyānaṃ pavivekakāmānaṃ nātidūraṃ naccāsannaṃ
gamanāgamanasampannaṃ nijjanasambādhaṃ pavivekasukhaṃ chāyūdakasampannaṃ
sītalasilātalasamalaṅkataṃ paramaramaṇīyabhūmibhāgaṃ surabhikusumataruvaranirantaraṃ
ramaṇīyapāsādahammiyavimānavihāraḍḍhuyogamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ. Idaṃ me, bhante, bhagavā
paṭiggaṇhātu navatapanaṅgārasaṅkāsena suvaṇṇabhiṅgārena surabhikusumavāsitaṃ maṇivaṇṇaudakaṃ
gahetvā veḷuvanārāmaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pātesi. Tasmiṃ ārāmapaṭiggahaṇe
‘‘buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī’’ti pītivasaṃ gatā naccantī viya ayaṃ mahāpathavī kampi.
Jambudīpe pana ṭhapetvā veḷuvanamahāvihāraṃ aññaṃ pathaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma
natthi. Atha satthā veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā rañño vihāradānānumodanamakāsi –
‘‘Āvāsadānassa panānisaṃsaṃ, ko nāma vattuṃ, puriso samattho;
Aññatra buddhā pana lokanāthā, yutto mukhānaṃ nahutena cāpi.
‘‘Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca, varaṃ pasatthaṃ paṭibhānameva;
Dadāti nāmāti pavuccate so, yo deti saṅghassa naro vihāraṃ.
‘‘Dātā nivāsassa nivāraṇassa, sītādino jīvitupaddavassa;
Pāleti āyuṃ pana tassa yasmā, āyuppado hoti tamāhu santo.
‘‘Accuṇhasīte vasato nivāse, balañca vaṇṇo paṭibhā na hoti;
Tasmā hi so deti vihāradātā, balañca vaṇṇaṃ paṭibhānameva.
‘‘Dukkhassa sītuṇhasarīsapā ca, vātātapādippabhavassa loke;
Nivāraṇā nekavidhassa niccaṃ, sukhappado hoti vihāradātā.
‘‘Sītuṇhavātātapaḍaṃsavuṭṭhi, sarīsapāvāḷamigādidukkhaṃ;
Yasmā nivāreti vihāradātā, tasmā sukhaṃ vindati so parattha.
‘‘ Pasannacitto bhavabhogahetu ṃ , manobhir āma ṃ mudito vih āra ṃ ;

Yo deti s īlādigu ṇodit āna ṃ , sabba ṃ dado n āma pavuccate so.
‘‘Pahāya maccheramalaṃ salobhaṃ, guṇālayānaṃ nilayaṃ dadāti;
Khittova so tattha parehi sagge, yathābhataṃ jāyati vītasoko.
‘‘Vare cārurūpe vihāre uḷāre, naro kāraye vāsaye tattha bhikkhū;
Dadeyyannapānañca vatthañca nesaṃ, pasannena cittena sakkacca niccaṃ.
‘‘Tasmā mahārāja bhavesu bhoge, manorame paccanubhuyya bhiyyo;
Vihāradānassa phalena santaṃ, sukhaṃ asokaṃ adhigaccha pacchā’’ti.
Iccevaṃ munirājā nararājassa bimbisārassa vihāradānānumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā
bhikkhusaṅghaparivuto paramadassanīyāya attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñcharāni viya
nagaravanavimānādīni kurumāno anopamāya buddhalīḷāya anantāya buddhasiriyā
veḷuvanamahāvihārameva pāvisīti.
‘‘Akīḷane veḷuvane vihāre, tathāgato tattha manobhirāme;
Nānāvihārena vihāsi dhīro, veneyyakānaṃ samudikkhamāno’’.
Athevaṃ bhagavati tasmiṃ viharante suddhodana mahārājā ‘‘putto me chabbassāni
dukkarakārikaṃ katvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ patvā
veḷuvanamahāvihāre viharatī’’ti sutvā aññataraṃ mahāmaccaṃ āmantesi – ‘‘ehi, bhaṇe,
purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena ‘pitā vo suddhodanamahārājā taṃ
daṭṭhukāmo’ti vatvā puttaṃ me gaṇhitvā ehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti rañño paṭissuṇitvā
purisasahassaparivāro saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dhammadesanavelāya vihāraṃ pāvisi. So ‘‘tiṭṭhatu
tāva raññā pahitasāsana’’nti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā yathāṭhitova saddhiṃ
purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā – ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Te
sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ākappasampannā hutvā
bhagavantaṃ parivāresuṃ. Rājā ‘‘neva gato āgacchati, na ca sāsanaṃ suyyatī’’ti cintetvā teneva
nīhārena navakkhattuṃ amacce pesesi. Tesu navasu purisasahassesu ekopi rañño nārocesi, na sāsanaṃ
vā pahiṇi. Sabbe arahattaṃ patvāva pabbajiṃsu.
Atha rājā cintesi – ‘‘ko nu kho mama vacanaṃ karissatī’’ti sabbarājabalaṃ olokento udāyiṃ
addasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṃ
ekadivaseyeva jāto sahapaṃsukīḷito sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi – ‘‘tāta udāyi, ahaṃ mama puttaṃ
daṭṭhukāmo navapurisasahassāni pesesiṃ, ekapurisopi āgantvā sāsanamattampi ārocetā natthi, dujjāno
kho pana me jīvitantarāyo, ahaṃ jīvamānova puttaṃ daṭṭhumicchāmi. Sakkhissasi me puttaṃ
dassetu’’nti? So ‘‘sakkhissāmi, deva, sace pabbajituṃ labhissāmī’’ti āha. ‘‘Tāta, tvaṃ pabbajitvā vā
apabbajitvā vā mayhaṃ puttaṃ dassehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā
satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāya
phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi – ‘‘atikkanto hemanto, vasantasamayo anuppatto, supupphitā
vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamo maggo, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātu’’nti cintetvā bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato kulanagaraṃ gamanatthāya gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi –
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāya;
Te accimantova pabhāsayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Dumā vicittā suvirājamānā, rattaṅkureheva ca pallavehi;
Ratanujjalamaṇḍapasannibhāsā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Supupphitaggā kusumehi bhūsitā, manuññabhūtā sucisādhugandhā;

Rukkh ā virocanti ubhosu passesu, samayo mah āvīra a ṅgīras āna ṃ .
‘‘Phalehinekehi samiddhibhūtā, vicittarukkhā ubhatovakāse;
Khuddaṃ pipāsampi vinodayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicittamālā sucipallavehi, susajjitā morakalāpasannibhā;
Rukkhā virocanti ubhosu passesu, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Virocamānā phalapallavehi, susajjitā vāsanivāsabhūtā;
Tosenti addhānakilantasatte, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suphullitaggā vanagumbanissitā, latā anekā suvirājamānā;
Tosenti satte maṇimaṇḍapāva, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Latā anekā dumanissitāva, piyehi saddhiṃ sahitā vadhūva;
Palobhayantī hi sugandhagandhā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicittanīlādimanuññavaṇṇā, dijā samantā abhikūjamānā;
Tosenti mañjussaratā ratīhi, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Migā ca nānā suvirājamānā, uttuṅgakaṇṇā ca manuññanettā;
Disā samantā mabhidhāvayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Manuññabhūtā ca mahī samantā, virājamānā haritāva saddalā;
Supupphirukkhā moḷinivalaṅkatā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Susajjitā muttamayāva vālukā, susaṇṭhitā cārusuphassadātā;
Virocayanteva disā samantā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Samaṃ suphassaṃ sucibhūmibhāgaṃ, manuññapupphodayagandhavāsitaṃ;
Virājamānaṃ sucimañca sobhaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Susajjitaṃ nandanakānanaṃva, vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitaṃ;
Sugandhabhūtaṃ pavanaṃ surammaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Sarā vicittā vividhā manoramā, susajjitā paṅkajapuṇḍarīkā;
Pasannasītodakacārupuṇṇā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suphullanānāvidhapaṅkajehi, virājamānā sucigandhagandhā;
Pamodayanteva narāmarānaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suphullapaṅkeruhasannisinnā, dijā samantā mabhinādayantā;
Modanti bhariyāhi samaṅgino te, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suphullapupphehi rajaṃ gahetvā, alī vidhāvanti vikūjamānā;
Madhumhi gandho vidisaṃ pavāyati, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Abhinnanādā madavāraṇā ca, girīhi dhāvanti ca vāridhārā;
Savanti najjo suvirājitāva samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.

‘‘ Gir ī samant āva padissam ānā, may ūrag īvā iva n īlava ṇṇā ;
Disā rajindāva virocayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Mayūrasaṅghā girimuddhanasmiṃ, naccanti nārīhi samaṅgibhūtā;
Kūjanti nānāmadhurassarehi, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suvādikā nekadijā manuññā, vicittapattehi virājamānā;
Girimhi ṭhatvā abhinādayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suphullapupphākaramābhikiṇṇā, sugandhanānādalalaṅkatā ca;
Girī virocanti disā samantā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Jalāsayā nekasugandhagandhā, surindauyyānajalāsayāva;
Savanti najjo suvirājamānā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicittatitthehi alaṅkatā ca, manuññanānāmigapakkhipāsā;
Najjo virocanti susandamānā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Ubhosu passesu jalāsayesu, supupphitā cārusugandharukkhā;
Vibhūsitaggā surasundarī ca, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Sugandhanānādumajālakiṇṇaṃ, vanaṃ vicittaṃ suranandanaṃva;
Manobhirāmaṃ satataṃ gatīnaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Sampannanānāsuciannapānā, sabyañjanā sādurasena yuttā;
Pathesu gāme sulabhā manuññā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Virājitā āsi mahī samantā, vicittavaṇṇā kusumāsanassa;
Rattindagopehi alaṅkatāva samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Visuddhasaddhādiguṇehi yuttā, sambuddharājaṃ abhipatthayantā;
Bahūhi tattheva janā samantā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicitraārāmasupokkharañño, vicitranānāpadumehi channā;
Bhisehi khīraṃva rasaṃ pavāyati, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicitranīlacchadanenalaṅkatā, manuññarukkhā ubhatovakāse;
Samuggatā sattasamūhabhūtā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicitranīlabbhamivāyataṃ vanaṃ, surindaloke iva nandanaṃ vanaṃ;
Sabbotukaṃ sādhusugandhapupphaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Subhañjasaṃ yojanayojanesu, subhikkhagāmā sulabhā manuññā;
Janābhikiṇṇā sulabhannapānā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Pahūtachāyūdakarammabhūtā, nivāsinaṃ sabbasukhappadātā;
Visālasālā ca sabhā ca bahū, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitā, manuññauyyānasupokkharañño;
Sum āpit ā sādhusugandhagandh ā, samayo mah āvīra a ṅgīras āna ṃ.

‘‘ Vāto mud ūsītalas ādhur ūpo, nabh ā ca abbh ā vigat ā samant ā;
Disā ca sabbāva virocayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Pathe rajonuggamanatthameva, rattiṃ pavassanti ca mandavuṭṭhī;
Nabhe ca sūro mudukova tāpo, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Madappabāhā madahatthisaṅghā, kareṇusaṅghehi sukīḷayanti;
Disā vidhāvanti ca gajjayantā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vanaṃ sunīlaṃ abhidassanīyaṃ, nīlabbhakūṭaṃ iva rammabhūtaṃ;
Vilokitānaṃ ativimhanīyaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Visuddhamabbhaṃ gaganaṃ surammaṃ, maṇimayehi samalaṅkatāva;
Disā ca sabbā atirocayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Gandhabbavijjādharakinnarā ca, sugītiyantā madhurassarena;
Caranti tasmiṃ pavane suramme, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Kilesasaṅghassa bhitāsakehi, tapassisaṅghehi nisevitaṃ vanaṃ;
Vihāraārāmasamiddhibhūtaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Samiddhinānāphalino vanantā, anākulā niccamanobhirammā;
Samādhipītiṃ abhivaḍḍhayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Nisevitaṃ nekadijehi niccaṃ, gāmena gāmaṃ satataṃ vasantā;
Pure pure gāmavarā ca santi, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vatthannapānaṃ sayanāsanañca, gandhañca mālañca vilepanañca;
Tahiṃ samiddhā janatā bahū ca, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Puññiddhiyā sabbayasaggapattā, janā ca tasmiṃ sukhitā samiddhā;
Pahūtabhogā vividhā vasanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Nabhe ca abbhā suvisuddhavaṇṇā, disā ca cando suvirājitova;
Rattiñca vāto mudusītalo ca, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Canduggame sabbajanā pahaṭṭhā, sakaṅgaṇe citrakathā vadantā;
Piyehi saddhiṃ abhimodayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Candassa raṃsīhi nabhaṃ viroci, mahī ca saṃsuddhamanuññavaṇṇā;
Disā ca sabbā parisuddharūpā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Dūre ca disvā varacandaraṃsiṃ, pupphiṃsu pupphāni mahītalasmiṃ;
Samantato gandhaguṇatthikānaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Candassa raṃsīhi vilimpitāva, mahī samantā kusumenalaṅkatā;
Viroci sabbaṅgasumālinīva, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Kucanti hatthīpi madena mattā, vicittapiñchā ca dijā samantā;
Karonti n āda ṃ pavane suramme, samayo mah āvīra a ṅgīras āna ṃ.

‘‘ Pathañca sabba ṃ pa ṭipajjanakkhama ṃ, iddhañca ra ṭṭ ha ṃ sadhana ṃ sabhoga ṃ;
Sabbatthutaṃ sabbasukhappadānaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vanañca sabbaṃ suvicittarūpaṃ, sumāpitaṃ nandanakānanaṃva;
Yatīna pītiṃ satataṃ janeti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Alaṅkataṃ devapuraṃva rammaṃ, kapīlavatthuṃ iti nāmadheyyaṃ;
Kulanagaraṃ idha sassirikaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Manuññaaṭṭālavicittarūpaṃ, suphullapaṅkeruhasaṇḍamaṇḍitaṃ;
Vicittaparikhāhi puraṃ surammaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Vicittapākārañca toraṇañca, subhaṅgaṇaṃ devanivāsabhūtaṃ;
Manuññavīthi suralokasannibhaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Alaṅkatā sākiyarājaputtā, virājamānā varabhūsanehi;
Surindaloke iva devaputtā, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Suddhodano munivaraṃ abhidassanāya, amaccaputte dasadhā apesayi;
Balena saddhiṃ mahatā muninda, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Nevāgataṃ passati neva vācaṃ, sokābhibhūtaṃ naravīraseṭṭhaṃ;
Tosetumicchāmi narādhipattaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Taṃdassanenabbhutapītirāsi, udikkhamānaṃ dvipadānamindaṃ;
Tosehi taṃ muninda guṇaseṭṭhaṃ, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.
‘‘Āsāya kassate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati;
Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṃ dhanahārakā;
Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatu.
‘‘Nātisītaṃ nātiuṇhaṃ, nātidubbhikkhachātakaṃ;
Saddalā haritā bhūmi, esa kālo mahāmunī’’ti.
Atha naṃ satthā – ‘‘kiṃ nu kho, udāyi, gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesī’’ti āha. ‘‘Bhante, tumhākaṃ pitā
suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo, karotha ñātakānaṃ saṅgaha’’nti āha. ‘‘Sādhu, udāyi, karissāmi
ñātisaṅgahaṃ, tena hi bhikkhusaṅghassa ārocehi, gamiyavattaṃpūressantī’’ti āha. ‘‘Sādhu, bhante’’ti
thero bhikkhusaṅghassa ārocesi.
Satthā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi
sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavabhikkhusahassehi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase
yojanaṃ yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi kapilavatthupuraṃ sampāpuṇi. Sākiyāpi anuppatteyeva
bhagavati – ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā
‘‘nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo’’ti sallakkhetvā sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā
gandhapupphahatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārehi samalaṅkatagattā gandhapupphacuṇṇādīhi
pūjayamānā bhagavantaṃ purakkhatvā nigrodhārāmameva agamaṃsu.
Tatra bhagavā vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā pana
mānajātikā mānatthaddhā, ‘‘siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho bhātā, putto,
bhāgineyyo, nattā’’ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu – ‘‘tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ
piṭṭhito piṭṭhito nisīdissāmā’’ti. Tesvevaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā – ‘‘ime ñātakā

attano moghaji ṇṇ abh āvena na ma ṃ vandanti, na panete j ānanti ‘buddho n āma k īdiso, buddhabala ṃ
nāma kīdisa’nti vā, ‘buddho nāma ediso, buddhabalaṃ nāma edisa’nti vā, handāhaṃ attano
buddhabalaṃ iddhibalañca dassento pāṭihāriyañca kareyyaṃ, ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ
sabbaratanamayaṃ caṅkamaṃ māpetvā tattha caṅkamanto mahājanassa ajjhāsayaṃ oloketvā
dhammañca deseyya’’nti cintesi. Tena vuttaṃ saṅgītikārakehi bhagavato parivitakkadassanatthaṃ –
3.
‘‘ Na hete j ānanti sadevam ānus ā, buddho aya ṃ kīdisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
4. ‘‘ Na hete j ānanti sadevam ānus ā, buddho aya ṃ edisako naruttamo;
Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ.
5. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ;
Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍita’’nti.
Tattha na hete jānantīti na hi ete jānanti. Na -kāro paṭisedhattho. Hi -kāro kāraṇatthe nipāto. Yasmā
panete mama ñātiādayo devamanussā mayā buddhabale ca iddhibale ca anāvikate na jānanti ‘‘ediso
buddho, edisaṃ iddhibala’’nti, tasmā ahaṃ mama buddhabalañca iddhibalañca dasseyyanti attho.
Sadevamānusāti ettha devāti upapattidevā adhippetā. Saha devehīti sadevā. Ke te? Mānusā, sadevā eva
mānusā sadevamānusā. Atha vā devo ti sammutidevo, suddhodano rājā adhippeto. Saha devena raññā
suddhodanenāti sadevā. Mānusāti ñātimānusā, sadevā sasuddhodanā mānusā sadevamānusā sarājāno vā
ete mama ñātimānusā mama balaṃ na vijānantīti attho. Sesadevāpi saṅgahaṃ gacchantiyeva. Sabbepi
devā devanaṭṭhena ‘‘devā’’ti vuccanti. Devanaṃ nāma dhātuattho kīḷādi. Atha vā devā ca mānusā ca
devamānusā, saha devamānusehi sadevamānusā. Ke te? Lokāti vacanaseso daṭṭhabbo. Buddho ti
catusaccadhamme buddho anubuddhoti buddho. Yathāha –
‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;
Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇā’’ti. (ma. ni. 2.399; su. ni. 563);
Idha pana kattukārake buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Adhigatavisesehi devamanussehi
‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti evaṃ buddhattā ñātattā buddho. Idha kammakārake
buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Buddhamassa atthīti vā buddho, buddhavantoti attho. Taṃ sabbaṃ
saddasatthānusārena veditabbaṃ. Kīdisako ti kīdiso kiṃsarikkhako kiṃsadiso kiṃvaṇṇo kiṃsaṇṭhāno
dīgho vā rasso vāti attho.
Naruttamo ti narānaṃ naresu vā uttamo pavaro seṭṭhoti naruttamo. Iddhibala nti ettha ijjhanaṃ
iddhi nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena ca iddhi. Atha vā ijjhanti tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā
hontīti iddhi. Sā pana dasavidhā hoti. Yathāha –
‘‘Iddhiyoti dasa iddhiyo. Katamā dasa? Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā
iddhi, ñāṇavipphārā iddhi, samādhivipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato
iddhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī’’ti (paṭi. ma. 3.10).
Tāsaṃ idaṃ nānattaṃ – pakatiyā eko bahukaṃ āvajjeti, sataṃ vā sahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena
adhiṭṭhāti ‘‘bahuko homī’’ti (paṭi. ma. 3.10) evaṃ vibhajitvā dassitā iddhi adhiṭṭhānavasena
nipphannattā adhiṭṭhānā iddhi nāma. Tassāyamattho – abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā
tato vuṭṭhāya sace sataṃ icchati ‘‘sataṃ homi, sataṃ homī’’ti kāmāvacaraparikammacittehi
parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya puna āvajjitvā adhiṭṭhāti,
adhiṭṭhānacittena saheva sataṃ hoti. Sahassādīsupi eseva nayo.
Tattha p ādakajjh ānacitta ṃ nimitt āramma ṇaṃ parikammacitt āni sat āramma ṇā ni v ā sahass ādīsu

aññatar āramma ṇā ni v ā, tāni ca kho va ṇṇ avasena, no pa ṇṇ attivasena. Adhi ṭṭ hānacittampi
satārammaṇameva, taṃ pana appanācittaṃ viya gotrabhuanantarameva uppajjati
rūpāvacaracatutthajhānikaṃ. So pana pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumāravaṇṇaṃ vā dasseti nāgavaṇṇaṃ vā
dasseti. Supaṇṇavaṇṇaṃ vā…pe… vividhampi senābyūhaṃ vā dassetīti (paṭi. ma. 3.13) evaṃ āgatā
iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbaniddhi nāma.
‘‘Idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ
ahīnindriya’’nti (paṭi. ma. 3.14) iminā nayena āgatā iddhi sarīrasseva abbhantare aññassa manomayassa
sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayiddhi nāma.
Ñāṇuppattito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā tena attabhāvena
paṭilabhitabbaarahattañāṇānubhāvena nibbatto viseso ñāṇavipphāro iddhi nāma. Āyasmato bākulassa
ca āyasmato saṃkiccassa ca ñāṇavipphārā iddhi, tesaṃ vatthu cettha kathetabbaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.226).
Samādhito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā samathānubhāvena nibbatto viseso samādhivipphārā
iddhi nāma. Āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi (udā. 34), āyasmato sañjīvassa
samādhivipphārā iddhi (ma. ni. 1.507), āyasmato khāṇukoṇḍaññassa samādhivipphārā iddhi (dha. pa.
aṭṭha. 1.khāṇukoṇḍaññattheravatthu), uttarāya upāsikāya samādhivipphārā iddhi (dha. pa. aṭṭha.
2.uttarāupāsikāvatthu; a. ni. aṭṭha. 1.1.262), sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhīti (dha. pa.
aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu; a. ni. aṭṭha. 1.1.260-261) tesaṃ vatthūnettha kathetabbāni,
ganthavitthāradosaparihāratthaṃ pana mayā na vitthāritāni.
Katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati ‘‘paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya’’nti
appaṭikkūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘‘appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya’’nti
paṭikkūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajānoti (paṭi. ma. 3.17). Ayañhi
cetovasippattānaṃ ariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhi nāma.
Katamā kammavipākajā iddhi? Sabbesaṃ pakkhīnaṃ sabbesaṃ devānaṃ paṭhamakappikānaṃ
manussānaṃ ekaccānañca vinipātikānaṃ vehāsagamanādikā kammavipākajā iddhi nāma. Katamā
puññavato iddhi? Rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Jaṭilakassa
gahapatissa asītihattho suvaṇṇapabbato nibbatti. Ayaṃ puññavato iddhi nāma. Ghosakassa gahapatino
(dha. pa. aṭṭha. 1.kumbhaghosakaseṭṭhivatthu) sattasu ṭhānesu māraṇatthāya upakkame katepi
arogabhāvo puññavato iddhi . Meṇḍakaseṭṭhissa (dha. pa. aṭṭha. 2.meṇḍakaseṭṭhivatthu)
aṭṭhakarīsamatte padese sattaratanamayānaṃ meṇḍakānaṃ pātubhāvo puññavato iddhi .
Katamā vijjāmayā iddhi? Vijjādharā vijjaṃ parijappitvā vehāsaṃ gacchanti, ākāse antalikkhe
hatthimpi dassenti…pe… vividhampi senābyūhaṃ dassentīti (paṭi. ma. 3.18). Ādinayappavattā
vijj āmayā iddhi nāma. Taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbatto viseso ‘sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena
iddhī’ti ayaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi nāma. Imissā dasavidhāya
iddhiyā balaṃ iddhibalaṃ nāma, idaṃ mayhaṃ iddhibalaṃ na jānantīti attho (visuddhi. 2.375 ādayo).
Paññābala nti sabbalokiyalokuttaraguṇavisesadāyakaṃ arahattamaggapaññābalaṃ adhippetaṃ,
tampi ete na jānanti. Keci ‘‘channaṃ asādhāraṇañāṇānametaṃ adhivacanaṃ paññābala’’nti vadanti.
Buddhabala nti ettha buddhabalaṃ nāma buddhānubhāvo, dasabalañāṇāni vā. Tattha dasabalañāṇāni
nāma ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannakammavipākajānanañāṇaṃ,
sabbatthagāminipaṭipadāñāṇaṃ, anekadhātunānādhātulokajānanañāṇaṃ, nānādhimuttikañāṇaṃ,
āsayānusayañāṇaṃ, jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesavodānavuṭṭhānesu
yathābhūtañāṇaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, cutūpapātañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti imāni dasa.
Imesaṃ dasannaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ buddhabalanti. Edisa nti īdisaṃ, ayameva vā pāṭho.
Handāti vavassaggatthe nipāto. Aha nti attānaṃ niddisati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yasmā panete mama

ñātak ā buddhabala ṃ vā buddhagu ṇe v ā na j ānanti, kevala ṃ attano moghaji ṇṇ abh āva ṃ niss āya
mānavasena sabbalokajeṭṭhaseṭṭhaṃ maṃ na vandanti. Tasmā tesaṃ mānaketu atthi, taṃ bhañjitvā
vandanatthaṃ buddhabalaṃ dasseyyanti vuttaṃ hoti. Dassayissāmīti dasseyyaṃ. ‘‘Dassessāmī’’ti ca
pāṭho, soyevattho. Buddhabala nti buddhānubhāvaṃ, buddhañāṇavisesaṃ vā. Anuttara nti niruttaraṃ.
Caṅkama nti caṅkamitabbaṭṭhānaṃ vuccati. Māpayissāmīti māpeyyaṃ. ‘‘Caṅkamanaṃ māpessāmī’’ti
ca pāṭho, soyevattho. Nabhe ti ākāse. Sabbaratanamaṇḍita nti sabbehi ratijananaṭṭhena ratanehi muttā-
maṇi-veḷuriya-saṅkha-silā-pavāḷa-rajata-suvaṇṇa-masāragalla-lohitaṅkehi dasahi dasahi maṇḍito
alaṅkato sabbaratanamaṇḍito, taṃ sabbaratanamaṇḍitaṃ. ‘‘Nabhe ratanamaṇḍita’’nti paṭhanti keci.
Athevaṃ bhagavatā cintitamatte dasasahassacakkavāḷavāsino bhummādayo devā pamuditahadayā
sādhukāramadaṃsu. Tamatthaṃ pakāsentehi saṅgītikārakehi –
6. ‘‘ Bhumm ā mah ārājik ā tāvati ṃsā, yāmā ca dev ā tusit ā ca nimmit ā;
Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosa’’nti. –
Ādigāthāyo ṭhapitāti veditabbā.
Tattha bhummāti bhummaṭṭhā, pāsāṇapabbatavanarukkhādīsu ṭhitā. Mahārājikāti
mahārājapakkhikā. Bhummaṭṭhānaṃ devatānaṃ saddaṃ sutvā ākāsaṭṭhakadevatā, tato abbhavalāhakā
devatā, tato uṇhavalāhakā devatā, tato sītavalāhakā devatā, tato vassavalāhakā devatā, tato vātavalāhakā
devatā, tato cattāro mahārājāno, tato tāvatiṃsā, tato yāmā, tato tusitā, tato nimmānaratī, tato
paranimmitavasavattī, tato brahmakāyikā, tato brahmapurohitā, tato mahābrahmāno, tato parittābhā, tato
appamāṇābhā, tato ābhassarā, tato parittasubhā, tato appamāṇasubhā, tato subhakiṇhā, tato vehapphalā,
tato avihā, tato atappā, tato sudassā, tato sudassī, tato akaniṭṭhā devatā saddaṃ sutvā mahantaṃ saddaṃ
akaṃsu. Asaññino ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne sabbe devamanussanāgādayo
pītivasaṃ gatahadayā ukkuṭṭhisaddamakaṃsūti attho. Ānanditāti pamuditahadayā, sañjātapītisomanassā
hutvāti attho. Vipula nti puthulaṃ.
Atha satthā cintitasamanantarameva odātakasiṇasamāpattiṃ samāpajjitvā – ‘‘dasasu
cakkavāḷasahassesu āloko hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Tena adhiṭṭhānacittena saheva āloko ahosi pathavito
paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā. Tena vuttaṃ –
7. ‘‘Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā;
Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, disvāna accherakaṃ pāṭihīra’’nti.
Tattha obhāsitāti pakāsitā. Pathavīti etthāyaṃ pathavī catubbidhā – kakkhaḷapathavī,
sasambhārapathavī, nimittapathavī, sammutipathavīti. Tāsu ‘‘katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādīsu (vibha. 173) vuttā ayaṃ kakkhaḷapathavī
nāma. ‘‘Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā’’tiādīsu (pāci. 85) vuttā
sasambhārapathavī, ye ca kesādayo vīsati koṭṭhāsā, ayolohādayo ca bāhirā; sāpi vaṇṇādīhi sambhārehi
saddhiṃ pathavīti sasambhārapathavīnāma. ‘‘Pathavīkasiṇameko sañjānātī’’tiādīsu (dī. ni. 3.360)
nimittapathavī‘‘ārammaṇapathavī’’tipi vuccati. Pathavīkasiṇajhānalābhī devaloke nibbatto
āgamanavasena ‘‘pathavīdevo’’ti nāmaṃ labhati. Vuttañhetaṃ – ‘‘āpo ca devā pathavī’’tiādīsu (dī. ni.
2.340) ayaṃ sammutipathavī,paññattipathavī nāmāti veditabbā. Idha pana sasambhārapathavī
adhippetā (ma. ni. aṭṭha. 1.2 pathavīvāravaṇṇanā).
Sadevakāti sadevalokā. ‘‘Sadevatā’’tipi pāṭho atthi ce sundarataraṃ, sadevako manussaloko
obhāsitoti attho. Puthūti bahū. Lokantarikāti asurakāyanarakānametaṃ adhivacanaṃ, tā pana tiṇṇaṃ
cakkavāḷānaṃ antarā ekā lokantarikā hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ aññamaññaṃ āhacca ṭhitānaṃ majjhe
okāso viya ekeko lokantarikanirayo, parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti. Asaṃvutāti heṭṭhā appatiṭṭhā.
Tamo cāti andhakāro. Tibbo ti bahalo ghano. Candimasūriyālokābhāvato niccandhakārova hoti.

Vihato ti viddhasto. Tad āti yad ā pana bhagav ā sattesu k āruññata ṃ pa ṭicca p āṭ ih āriyakara ṇattha ṃ
ālokaṃ phari, tadā so tamo tibbo lokantarikāsu ṭhito, vihato viddhasto ahosīti attho.
Accheraka nti accharāpaharaṇayoggaṃ, vimhayavasena aṅgulīhi paharaṇayogganti attho.
Pāṭihīra nti paṭipakkhaharaṇato pāṭihīraṃ. Paṭiharati sattānaṃ diṭṭhimānopagatāni cittānīti vā pāṭihīraṃ,
appasannānaṃ sattānaṃ pasādaṃ paṭiāharatīti vā pāṭihīraṃ. ‘‘Pāṭihera’’ntipi pāṭho, soyevattho. Ettha
ālokavidhānavisesassetaṃ adhivacanaṃ. Disvāna accherakaṃpāṭihīra nti ettha devā ca manussā ca
lokantarikāsu nibbattasattāpi ca taṃ bhagavato pāṭihāriyaṃ disvā paramappītisomanassaṃ agamaṃsūti
idaṃ vacanaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na pubbena vā paraṃ, na parena vā pubbaṃ yujjati.
Idāni na kevalaṃ manussalokesuyeva āloko atthi, sabbattha tividhepi saṅkhārasattokāsasaṅkhāte
loke ālokoyevāti dassanatthaṃ –
8. ‘‘Sadevagandhabbamanussarakkhase,
Ābhā uḷārā vipulā ajāyatha;
Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ,
Adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthata’’nti. – ayaṃ gāthā vuttā;
Tattha devāti sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti sabbepi devā idha saṅgahitā. Devā ca
gandhabbā ca manussā ca rakkhasā ca devagandhabbamanussarakkhasā. Saha
devagandhabbamanussarakkhasehīti sadevagandhabbamanussarakkhaso . Ko pana so? Loko, tasmiṃ
sadevagandhabbamanussarakkhase loke. Ābhāti āloko. Uḷārāti etthāyaṃ uḷāra-saddo
madhuraseṭṭhavipulādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘uḷārāni khādanīyabhojanīyāni khādanti bhuñjantī’’tiādīsu
(ma. ni. 1.366) madhure dissati. ‘‘Uḷārāya kho pana bhavaṃ vacchāyano pasaṃsāya samaṇaṃ gotamaṃ
pasaṃsatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.288) seṭṭhe. ‘‘Atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ appamāṇo uḷāro
obhāso’’tiādīsu (dī. ni. 2.32; ma. ni. 3.201) vipule. Svāyaṃ idha seṭṭhe daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 3.142; vi.
va. aṭṭha. 1). Vipulāti appamāṇā. Ajāyathāti uppajji udapādi pavattittha. Imasmiṃ loke parasmiñcāti
imasmiṃ manussaloke ca parasmiṃ devaloke cāti attho. Ubhayasminti tadubhayasmiṃ,
ajjhattabahiddhādīsu viya daṭṭhabbaṃ. Adho cāti avīciādīsu nirayesu. Uddha nti bhavaggatopi uddhaṃ
ajaṭākāsepi. Tiriyañcāti tiriyatopi dasasu cakkavāḷasahassesu. Vitthata nti visaṭaṃ. Andhakāraṃ
vidhamitvā vuttappakāraṃ lokañca padesañca ajjhottharitvā ābhā pavattitthāti attho. Atha vā tiriyañca
vitthata nti tiriyato vitthataṃ mahantaṃ, appamāṇaṃ padesaṃ ābhā pharitvā aṭṭhāsīti attho.
Atha bhagavā dasasahassacakkavāḷesu ālokapharaṇaṃ katvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ
samāpajjitvā tato vuṭṭhāya āvajjitvā adhiṭṭhānacittena ākāsamabbhuggantvā tesaṃ ñātīnaṃ sīsesu
pādapaṃsuṃ okiramāno viya mahatiyā devamanussaparisāya majjhe yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Taṃ
pana pāḷito evaṃ veditabbaṃ (paṭi. ma. 1.116) –
‘‘Katamaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ? Idha tathāgato yamakapāṭihīraṃ karoti
asādhāraṇaṃ sāvakehi uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā
pavattati. Heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati…pe…
puratthimakāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato udakadhārā pavattati.
Pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, puratthimakāyato udakadhārā pavattati…pe…
dakkhiṇaakkhito aggikkhandho pavattati, vāmaakkhito udakadhārā pavattati. Vāmaakkhito
aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaakkhito udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇakaṇṇasotato
aggikkhandho pavattati, vāmakaṇṇasotato udakadhārā pavattati. Vāmakaṇṇasotato aggikkhandho
pavattati, dakkhiṇakaṇṇasotato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇanāsikāsotato aggikkhandho
pavattati, vāmanāsikāsotato udakadhārā pavattati. Vāmanāsikāsotato aggikkhandho pavattati,
dakkhiṇanāsikāsotato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati,
vāmaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati. Vāmaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati,
dakkhiṇaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇahatthato aggikkhandho pavattati,

vāmahatthato udakadh ārā pavattati. V āmahatthato aggikkhandho pavattati,
dakkhiṇahatthato udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇapassato aggikkhandho pavattati,
vāmapassato udakadhārā pavattati. Vāmapassato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapassato
udakadhārā pavattati…pe… dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati, vāmapādato udakadhārā
pavattati. Vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā pavattati…pe…
aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgulantarikāhi udakadhārā pavattati. Aṅgulantarikāhi
aggikkhandho pavattati, aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati…pe… ekekalomato aggikkhandho
pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati. Lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati,
lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattati – channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ
lohitakānaṃ odātānaṃ mañjiṭṭhānaṃ pabhassarānaṃ.
‘‘Bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati,
nimmito caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā
tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā seyyaṃ kappeti, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati
vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati,
bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā
tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati
vā, idaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇanti veditabbaṃ’’.
Tassa pana bhagavato tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho pavattati.
Āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatīti puna udakadhārāya pavattaṭṭhānato
aggikkhandho pavattati, aggikkhandhassa pavattaṭṭhānato udakadhārā pavattatīti dassetuṃ,
‘‘heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattatī’’ti vuttanti veditabbā.
Eseva nayo sesapadesupi. Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammissova ahosi. Tathā udakadhārā
aggikkhandhena. Rasmīsu pana dutiyā dutiyā rasmi purimāya purimāya yamakā viya ekakkhaṇe
pavattati. Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma natthi, buddhānaṃ pana bhavaṅgaparivāsassa
lahukatāya pañcahākārehi ciṇṇavasitāya etā rasmiyo ekakkhaṇe viya pavattanti, tassā pana rasmiyā
āvajjanaparikammādhiṭṭhānāni visuṃyeva. Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati.
Pītarasmiādīnaṃ atthāya pītakasiṇādīni samāpajjati.
Evaṃ bhagavato yamakapāṭihīre kayiramāne sakalassāpi dasasahassacakkavāḷassa
alaṅkārakaraṇakālo viya ahosi. Tena vuttaṃ –
9.
‘‘ Sattuttamo anadhivaro vin āyako, satth ā ah ū devamanussap ūjito;
Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, dassesi accherakaṃ pāṭihīra’’nti.
Tattha sattuttamo ti attano sīlādīhi guṇehi sabbesu sattesu uttamo pavaro seṭṭhoti sattuttamo,
sattānaṃ vā uttamo sattuttamo. Satta nti hi ñāṇassa nāmaṃ, tena
dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇasaṅkhātena sattena seṭṭho uttamoti sattuttamo,
samānādhikaraṇavasena satto uttamoti vā sattuttamo. Yadi evaṃ ‘‘uttamasatto’’ti vattabbaṃ uttama-
saddassa pubbanipātapāṭhato. Na panesa bhedo aniyamato bahulavacanato ca
naruttamapurisuttamanaravarādi-saddā viya daṭṭhabbo. Atha vā sattaṃ uttamaṃ yassa so sattuttamo,
idhāpi ca uttama-saddassa pubbanipāto bhavati. Uttamasattoti visesanassa pubbanipātapāṭhato ‘‘cittagū
paddhagū’’ti ettha viyāti nāyaṃ doso. Ubhayavisesanato vā āhitaggiādipāṭho viya daṭṭhabbo.
Vināyako ti bahūhi vinayanūpāyehi satte vineti dametīti vināyako. Satthāti
diṭṭhadhammikasamparāyikatthehi yathārahaṃ satte anusāsatīti satthā. Ahūti ahosi.
Devamanussapūjito ti dibbehi pañcakāmaguṇehi dibbanti kīḷantīti devā. Manassa ussannattā manussā,
devā ca manussā ca devamanussā, devamanussehi pūjito devamanussapūjito. Pupphādipūjāya ca
paccayapūjāya ca pūjito, apacitoti attho. Kasmā pana devamanussānameva gahaṇaṃ kataṃ, nanu
bhagavā tiracchānagatehipi āravāḷakāḷāpalāladhanapālapālileyyakanāgādīhi
sātāgirāḷavakahemavatasūcilomakharalomayakkhādīhi vinipātagatehipi pūjitoyevāti? Saccamevetaṃ,

ukka ṭṭ haparicchedavasena sabbapuggalaparicchedavasena ceta ṃ vuttanti veditabba ṃ.
Mahānubhāvo ti mahatā buddhānubhāvena samannāgato. Satapuññalakkhaṇoti anantesu cakkavāḷesu
sabbe sattā ekekaṃ puññakammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ ettakehi janehi katakammaṃ bodhisatto
sayameva ekako sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā ‘‘satapuññalakkhaṇo’’ti vuccati. Keci pana ‘‘satena
satena puññakammena nibbattaekekalakkhaṇo’’ti vadanti. ‘‘Evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyā’’ti
taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Dassesīti sabbesaṃ devamanussānaṃ ativimhayakaraṃ
yamakapāṭihāriyaṃ dassesi.
Atha satthā ākāse pāṭihāriyaṃ katvā mahājanassa cittācāraṃ oloketvā tassa ajjhāsayānukūlaṃ
dhammakathaṃ caṅkamanto kathetukāmo ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ
ratanacaṅkamaṃ māpesi. Tena vuttaṃ –
10 . ‘‘ So y ācito devavarena cakkhum ā, attha ṃ samekkhitv ā tad ā naruttamo;
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmita’’nti.
Tattha so ti so satthā. Yācito ti paṭhamameva aṭṭhame sattāhe dhammadesanāya yācitoti attho.
Devavarenāti sahampatibrahmunā. Cakkhumāti ettha cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ vibhāvayatīti
attho. Taṃ pana cakkhu duvidhaṃ – ñāṇacakkhu, maṃsacakkhūti. Tattha ñāṇacakkhu pañcavidhaṃ –
buddhacakkhu, dhammacakkhu, samantacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhūti. Tesu buddhacakkhu
nāma āsayānusayañāṇañceva indriyaparopariyattañāṇañca, yaṃ ‘‘buddhacakkhunā lokaṃ volokento’’ti
(dī. ni. 2.69; ma. ni. 1.283; 2.339; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 9) āgataṃ. Dhammacakkhu nāma heṭṭhimā
tayo maggā tīṇi ca phalāni, yaṃ ‘‘virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī’’ti (dī. ni. 1.355; saṃ.
ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) āgataṃ. Samantacakkhu nāma sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ
‘‘tathūpamaṃ dhammamayaṃ, sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhū’’ti (dī. ni. 2.70; ma. ni. 1.282;
2.338; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) āgataṃ. Dibbacakkhu nāma ālokavaḍḍhanena uppannābhiññācittena
sampayuttañāṇaṃ, yaṃ ‘‘dibbena cakkhunā visuddhenā’’ti (ma. ni. 1.148, 284, 385, 432; 2.341; 3.82,
261; mahāva. 10) āgataṃ. Paññācakkhu nāma ‘‘cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādī’’ti (saṃ. ni. 5.1082;
mahāva. 15; kathā. 405; paṭi. ma. 2.30) ettha pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti āgataṃ.
Maṃsacakkhu nāma ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’ti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425-426; saṃ. ni.
2.43; 4.60; kathā. 465, 467) ettha pasādamaṃsacakkhu vuttaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.213). Taṃ pana duvidhaṃ
–sasambhāracakkhu pasādacakkhūti. Tesu yvāyaṃ akkhikūpake akkhipattakehi parivārito maṃsapiṇḍo
yattha catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā sambhavo jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti
saṅkhepato terasa sambhārā honti. Vitthārato pana sambhavamānāni catusamuṭṭhānāni chattiṃsa jīvitaṃ
bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti ime kammasamuṭṭhānā cattāro cāti sasambhārā honti, idaṃ
sasambhāracakkhu nāma. Yaṃ pana setamaṇḍalaparicchinnena kaṇhamaṇḍalena parivārite
diṭṭhamaṇḍale sanniviṭṭhaṃ rūpadassanasamatthaṃ pasādamattaṃ, idaṃ pasādacakkhu nāma. Sabbāni
panetāni ekavidhāni aniccato saṅkhatato, duvidhāni sāsavānāsavato lokiyalokuttarato, tividhāni bhūmito
upādiṇṇattikato, catubbidhāni ekantaparittaappamāṇāniyatārammaṇato, pañcavidhāni
rūpanibbānārūpasabbārammaṇānārammaṇavasena, chabbidhāni honti buddhacakkhādivasena.
Iccevametāni vuttappakārāni cakkhūni assa bhagavato santīti bhagavā cakkhumāti vuccati. Atthaṃ
samekkhitvāti caṅkamaṃ māpetvā, dhammadesanānimittaṃ devamanussānaṃ hitatthaṃ
upaparikkhitvā upadhāretvāti adhippāyo. Māpayīti māpesi. Lokanāyako ti saggamokkhābhimukhaṃ
lokaṃ nayatīti lokanāyako. Suniṭṭhita nti suṭṭhu niṭṭhitaṃ, pariyositanti attho. Sabbaratananimmita nti
dasavidharatanamayaṃ.
Idāni bhagavato tividhapāṭihāriyasampattidassanatthaṃ –
11 .
‘‘ Iddh ī ca ādesan ānus āsan ī, tip āṭ ih īre bhagav ā vas ī ahu;
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmita’’nti. – vuttaṃ;

Tattha iddh īti iddhividha ṃ iddhip āṭ ih āriya ṃ nāma. Ta ṃ pana ekopi hutv ā bahudh ā hoti, bahudh āpi
hutvā eko hotītiādinayappavattaṃ (dī. ni. 1.239; ma. ni. 1.147; paṭi. ma. 3.10). Ādesanāti parassa
cittācāraṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ, taṃ sāvakānañca buddhānañca satatadhammadesanā.
Anusāsanīti anusāsanipāṭihāriyaṃ, tassa tassa ajjhāsayānukūlamovādoti attho. Iti etāni tīṇi pāṭihāriyāni.
Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena
anusāsanipāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa, anusāsanipāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ
satatadhammadesanā. Tipāṭihīre ti etesu tīsu pāṭihāriyesūti attho. Bhagavāti idaṃ
guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;
Garugāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti. (visuddhi. 1.142; ma. ni. aṭṭha.
1.mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā; itivu. aṭṭha.
nidānavaṇṇanā; mahāni. aṭṭha. 50);
Vasīti etasmiṃ tividhepi pāṭihāriye vasippatto, ciṇṇavasīti attho. Vasiyo nāma pañca vasiyo –
āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇasaṅkhātā. Tatra yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ
yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ āvajjetuṃ samatthatā
āvajjanavasīnāma. Tathā yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ…pe… samāpajjati samāpajjanāya
dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasīnāma. Dīghaṃ kālaṃ
ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasīnāma. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasīnāma.
Paccavekkhaṇavasīpana paccavekkhaṇajavanāneva honti tāni āvajjanānantarāneva hutvā uppajjantīti
āvajjanavasiyā eva vuttāni. Iti imāsu pañcasu vasīsu ciṇṇavasitā vasī nāma hoti. Tena vuttaṃ –
‘‘tipāṭihīre bhagavā vasī ahū’’ti.
Idāni tassa ratanacaṅkamassa nimmitavidhānassa dassanatthaṃ –
12 .
‘‘ Dasasahass īlokadh ātuy ā, sinerupabbatuttame;
Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, caṅkame ratanāmaye’’ti. – ādigāthāyo vuttā;
Tattha dasasahassīlokadhātuyāti dasasu cakkavāḷasahassesu. Sinerupabbatuttame ti
mahāmerusaṅkhāte seṭṭhapabbate. Thambhevāti thambhe viya dasacakkavāḷasahassesu ye
sinerupabbatā, te paṭipāṭiyā ṭhite suvaṇṇathambhe viya katvā tesaṃ upari caṅkamaṃ māpetvā dassesīti
attho. Ratanāmaye ti ratanamaye.
13 . Dasasahassī atikkammāti ratanacaṅkamaṃ pana bhagavā māpento tassa ekaṃ koṭiṃ
sabbapariyantaṃ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ ekaṃ koṭiṃ pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ
atikkamitvā ṭhitaṃ katvā māpesi. Tena vuttaṃ –
‘‘Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino;
Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye’’ti.
Tattha jino ti kilesārijayanato jino. Sabbasoṇṇamayā passe ti tassa pana evaṃ nimmitassa
caṅkamassa ubhayapassesu suvaṇṇamayā paramaramaṇīyā mariyādabhūmi ahosi, majjhe maṇimayāti
adhippāyo.
14 . Tulāsaṅghāṭā ti tulāyugaḷā, tā nānāratanamayāti veditabbā. Anuvaggāti anurūpā.
Sovaṇṇaphalakatthatāti sovaṇṇamayehi phalakehi atthatā, tulāsaṅghātānaṃ upari suvaṇṇamayo
padaracchadoti attho. Vedikā sabbasovaṇṇā ti vedikā pana sabbāpi suvaṇṇamayā, yā panesā
caṅkamanaparikkhepavedikā, sā ekāva aññehi ratanehi asammissāti attho. Dubhato passesu nimmitāti
ubhosu passesu nimmitā. Da -kāro padasandhikaro.