Pañcakanipāta-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Aṅguttaranikāye
Pañcakanipāta-aṭṭhakathā
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. Sekhabalavaggo
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
1. Pañcakanipātassa paṭhame sattannaṃ sekhānaṃ balānīti sekhabalāni. Saddhābalādīsu
assaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ. Ahirike na kampatīti hirībalaṃ. Anottappe na kampatīti
ottappabalaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Tasmāti yasmā
imāni sattannaṃ sekhānaṃ balāni, tasmā.
2. Vitthatasuttavaṇṇanā
2. Dutiye kāyaduccaritenātiādīsu upayogatthe karaṇavacanaṃ, hirīyitabbāni kāyaduccaritādīni
hirīyati jigucchatīti attho. Ottappaniddese hetvatthe karaṇavacanaṃ, kāyaduccaritādīhi ottappassa
hetubhūtehi ottappati bhāyatīti attho.
Āraddhavīriyo ti paggahitavīriyo anosakkitamānaso. Pahānāyāti pahānatthāya. Upasampadāyāti
paṭilābhatthāya. Thāmavāti vīriyathāmena samannāgato. Daḷhaparakkamo ti thiraparakkamo.
Anikkhittadhuro kusalesu dhammesūti kusalesu dhammesu anoropitadhuro anosakkitavīriyo.
Udayatthagāminiyāti pañcannaṃ khandhānaṃ udayavayagāminiyā udayañca vayañca
paṭivijjhituṃ samatthāya. Paññāyasamannāgato ti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca
samaṅgibhūto. Ariyāyāti vikkhambhanavasena ca samucchedavasena ca kilesehi ārakā ṭhitāya
parisuddhāya. Nibbedhikāyāti sā ca abhinivijjhanato nibbedhikāti vuccati, tāya samannāgatoti attho.
Tattha maggapaññā samucchedavasena anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ
dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikā, vipassanāpaññā tadaṅgavasena
nibbedhikā, maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato tabbipassanā nibbedhikāti vattuṃ vaṭṭati. Sammā
dukkhakkhayagāminiyāti idhāpi maggapaññā sammā hetunā nayena vaṭṭadukkhañca kilesadukkhañca
khepayamānā gacchatīti sammā dukkhakkhayagāminī nāma, vipassanāpaññā tadaṅgavasena
vaṭṭadukkhañca kilesadukkhañca khepayamānā gacchatīti dukkhakkhayagāminī.
Dukkhakkhayagāminiyā vā maggapaññāya paṭilābhāya saṃvattanatopesā dukkhakkhayagāminīti
veditabbā. Iti imasmiṃ sutte pañca balāni missakāneva kathitāni, tathā pañcame.
6. Samāpattisuttavaṇṇanā
6. Chaṭṭhe akusalassa samāpattīti akusaladhammassa samāpajjanā, tena saddhiṃ samaṅgibhāvoti
attho. Pariyuṭṭhāya tiṭṭhatīti pariyonandhitvā tiṭṭhati.
7. Kāmasuttavaṇṇanā
7. Sattame kāmesu la ḷitāti vatthuk āmakilesak āmesu la ḷitā abhiratā. Asitaby ābha ṅginti

tiṇalāyanaasitañceva tiṇavahanak ājañca. Kulaputto ti ācārakulaputto. Oh āyāti pah āya. Ala ṃ
vacan āyāti yuttaṃ vacanāya. Labbhāti sulabhā sakkā labhituṃ. Hīnā kāmāti pañcannaṃ nīcakulānaṃ
kāmā. Majjhimā kāmāti majjhimasattānaṃ kāmā. Paṇītā kāmāti rājarājamahāmattānaṃ kāmā.
Kāmātveva saṅkhaṃ gacchantīti kāmanavasena kāmetabbavasena ca kāmāicceva saṅkhaṃ gacchanti.
Vuddho hotīti mahallako hoti. Alaṃpañño ti yuttapañño. Attagutto ti attanāva gutto rakkhito, attānaṃ
vā gopetuṃ rakkhituṃ samattho. Nālaṃ pamādāyāti na yutto pamajjituṃ. Saddhāya akataṃ hotīti
yaṃ saddhāya kusalesu dhammesu kātuṃ yuttaṃ, taṃ na kataṃ hoti. Sesapadesupi eseva nayo.
Anapekkho dānāhaṃ, bhikkhave, tasmiṃ bhikkhusmiṃ homīti evaṃ saddhādīhi kātabbaṃ katvāva
sotāpattiphale patiṭṭhite tasmiṃ puggale anapekkho homīti dasseti. Imasmiṃ sutte sotāpattimaggo
kathito.
8. Cavanasuttavaṇṇanā
8. Aṭṭhame saddhamme ti sāsanasaddhamme. Assaddho ti okappanasaddhāya ca
pakkhandanasaddhāya cāti dvīhipi saddhāhi virahito. Cavati nappatiṭṭhātīti imasmiṃ sāsane guṇehi
cavati, patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Iti imasmiṃ sutte appatiṭṭhānañca patiṭṭhānañca kathitaṃ.
9. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā
9. Navame nāssa gāravoti agāravo . Nāssa patissoti appatisso, ajeṭṭhako anīcavutti. Sesamettha
purimasadisameva.
10. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā
10 . Dasame abhabbo ti abhājanaṃ. Vuddhinti vaḍḍhiṃ. Virūḷhinti virūḷhamūlatāya
niccalabhāvaṃ. Vepulla nti mahantabhāvaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Sekhabalavaggo paṭhamo.
2. Balavaggo
1. Ananussutasuttavaṇṇanā
11 . Dutiyassa paṭhame pubbāhaṃ, bhikkhave, ananussutesu dhammesūti ahaṃ, bhikkhave,
pubbe ananussutesu catūsu saccadhammesu. Abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmīti catūsu
saccesu catūhi maggehi soḷasavidhassa kiccassa karaṇena abhijānitvā vosānapāramiṃ sabbesaṃ
kiccānaṃ niṭṭhitattā katakiccabhāvaṃ pāraṃ patto paṭijānāmīti mahābodhipallaṅke attano
āgamanīyaguṇaṃ dasseti. Tathāgatassāti aṭṭhahi kāraṇehi tathāgatassa. Tathāgatabalānīti yathā tehi
gantabbaṃ, tatheva gatāni pavattāni ñāṇabalāni. Āsabhaṃ ṭhāna nti seṭṭhaṭṭhānaṃ. Sīhanāda nti
abhītanādaṃ. Brahmacakka nti seṭṭhacakkaṃ. Pavattetīti katheti.
2. Kūṭasuttavaṇṇanā
12 . Dutiye sekhabalānīti sekhānaṃ ñāṇabalāni. Agga nti uttamaṃ. Sesabalāni gopānasiyo kūṭaṃ
viya saṅgaṇhātīti saṅgāhikaṃ. Tāneva balāni saṃhatāni karotīti saṅghātaniyaṃ.
3. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
13 . Tatiye tattha muṭṭhassacce na kampatīti satibalaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ.

4. Vitthatasuttava ṇṇ an ā
14 . Catutthe satinepakkenāti ettha nepakkaṃ vuccati paññā, sā satiyā upakārakabhāvena gahitā.
5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā
15 . Pañcame savisayasmiṃyeva lokiyalokuttaradhamme kathetuṃ kattha ca, bhikkhave,
saddhābalaṃ daṭṭhabba ntiādimāha. Yathā hi cattāro seṭṭhiputtā, rājāti rājapañcamesu sahāyesu
‘‘nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti vīthiṃ otiṇṇesu ekassa seṭṭhiputtassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī
nisīdanti, gehasāmikova ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe
vicāreti. Dutiyatatiyacatutthassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova ‘‘imesaṃ
khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Atha sabbapacchā rañño
gehaṃ gatakāle kiñcāpi rājā sabbattha issaro, imasmiṃ pana kāle attano geheyeva ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ
bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti vicāreti, evamevaṃ saddhāpañcamesu balesu tesu
sahāyesu ekato vīthiṃ otarantesu viya ekārammaṇe uppajjamānesupi yathā paṭhamassa gehe itare
cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sotāpattiyaṅgāni patvā adhimokkhalakkhaṇaṃ
saddhābalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā dutiyassa gehe itare
cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sammappadhānāni patvā paggahalakkhaṇaṃ
vīriyabalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā tatiyassa gehe itare
cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ satipaṭṭhānāni patvā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ
satibalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā catutthassa gehe itare
cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ jhānavimokkhe patvā avikkhepalakkhaṇaṃ
samādhibalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Sabbapacchā rañño gehaṃ
gatakāle pana yathā itare cattāro tuṇhī nisīdanti, rājāva gehe vicāreti, evameva ariyasaccāni patvā
pajānanalakkhaṇaṃ paññābalameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni hontīti evamidha
pañca balāni missakāni kathitāni. Chaṭṭhaṃ uttānatthameva. Evaṃ purimavagge ca idha ca aṭṭhasu
suttesu sekhabalāneva kathitāni. Karaṇḍakolavāsī mahādattatthero panāha – ‘‘heṭṭhā catūsu suttesu
sekhabalāni kathitāni, upari catūsu asekhabalānī’’ti.
7. Paṭhamahitasuttavaṇṇanā
17 . Sattame sīlādayo missakāva kathitā. Vimuttīti arahattaphalavimuttiyeva.
Vimuttiñāṇadassanaṃpaccavekkhaṇañāṇaṃ, taṃ lokiyameva.
8-10. Dutiyahitasuttādivaṇṇanā
18-20 . Aṭṭhame dussīlo bahussuto kathito, navame appassuto dussīlo, dasame bahussuto
khīṇāsavoti.
Balavaggo dutiyo.
3. Pañcaṅgikavaggo
1. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā
21 . Tatiyassa paṭhame asabhāgavuttiko ti asabhāgāya visadisāya jīvitavuttiyā samannāgato.
Ābhisamācārikaṃ dhamma nti uttamasamācārabhūtaṃ vattavasena paññattasīlaṃ. Sekhaṃ
dhamma nti sekhapaṇṇattisīlaṃ. Sīlānīti cattāri mahāsīlāni. Sammādiṭṭhinti vipassanāsammādiṭṭhiṃ.
Sammāsamādhinti maggasamādhiñceva phalasamādhiñca. Imasmiṃ sutte sīlādīni missakāni kathitāni.

2. Dutiyaag āravasuttava ṇṇ an ā
22 . Dutiye sīlakkhandha nti sīlarāsiṃ. Sesadvayepi eseva nayo. Ime pana tayopi khandhā
missakāva kathitāti.
3. Upakkilesasuttavaṇṇanā
23 . Tatiye na ca pabhassara nti na ca pabhāvantaṃ. Pabhaṅgu cāti pabhijjanasabhāvaṃ. Ayo ti
kāḷalohaṃ. Loha nti ṭhapetvā idha vuttāni cattāri avasesaṃ lohaṃ. Sajjha nti rajataṃ. Cittassāti
cātubhūmakakusalacittassa. Tebhūmakassa tāva upakkilesā hontu, lokuttarassa kathaṃ hontīti?
Uppajjituṃ appadānena. Yadaggena hi uppajjituṃ na denti, tadaggeneva te lokiyassapi lokuttarassapi
upakkilesā nāma honti. Pabhaṅgu cāti ārammaṇe cuṇṇavicuṇṇabhāvūpagamanena bhijjanasabhāvaṃ.
Sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāyāti āsavānaṃ khayasaṅkhātassa arahattassa atthāya hetunā
kāraṇena samādhiyati. Ettāvatā cittaṃ visodhetvā arahatte patiṭṭhitaṃ khīṇāsavaṃ dasseti. Idānissa
abhiññāpaṭivedhaṃ dassento yassa yassa cātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.
4. Dussīlasuttavaṇṇanā
24 . Catutthe hatūpaniso ti hataupanissayo hatakāraṇo. Yathābhūtañāṇadassana nti
nāmarūpaparicchedañāṇaṃ ādiṃ katvā taruṇavipassanā. Nibbidāvirāgo ti nibbidā ca virāgo ca. Tattha
nibbidā balavavipassanā, virāgo maggo. Vimuttiñāṇadassana nti phalavimutti ca
paccavekkhaṇañāṇañca.
5. Anuggahitasuttavaṇṇanā
25 . Pañcame sammādiṭṭhīti vipassanāsammādiṭṭhi. Cetovimuttiphalātiādīsu cetovimuttīti
maggaphalasamādhi. Paññāvimuttīti phalañāṇaṃ. Sīlānuggahitāti sīlena anuggahitā anurakkhitā.
Sutānuggahitāti bāhusaccena anuggahitā. Sākacchānuggahitāti dhammasākacchāya anuggahitā.
Samathānuggahitāti cittekaggatāya anuggahitā.
Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ madhurambabījaṃ ropetvā samantā mariyādaṃ bandhitvā
kālānukālaṃ udakaṃ āsiñcitvā kālānukālaṃ mūlāni sodhetvā kālānukālaṃ patitapāṇake hāretvā
kālānukālaṃ makkaṭajālaṃ luñcitvā ambaṃ paṭijagganto puriso dassetabbo. Tassa hi purisassa
madhurambabījaropanaṃ viya vipassanāsammādiṭṭhi daṭṭhabbā, mariyādabandhanaṃ viya sīlena
anuggaṇhanaṃ, udakāsecanaṃ viya sutena anuggaṇhanaṃ, mūlaparisodhanaṃ viya sākacchāya
anuggaṇhanaṃ, pāṇakaharaṇaṃ viya jhānavipassanāpāripanthikasodhanavasena samathānuggaṇhanaṃ,
makkaṭajālaluñcanaṃ viya balavavipassanānuggaṇhanaṃ, evaṃ anuggahitassa rukkhassa khippameva
vaḍḍhitvā phalappadānaṃ viya imehi sīlādīhi anuggahitāya mūlasammādiṭṭhiyā khippameva
maggavasena vaḍḍhitvā cetovimuttipaññāvimuttiphalappadānaṃ veditabbaṃ.
6. Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā
26 . Chaṭṭhe vimuttāyatanānīti vimuccanakāraṇāni. Yatthāti yesu vimuttāyatanesu. Satthā
dhammaṃ desetīti catusaccadhammaṃ deseti. Atthapaṭisaṃvedino ti pāḷiatthaṃ jānantassa.
Dhammapaṭisaṃvedino ti pāḷiṃ jānantassa. Pāmojja nti taruṇapīti. Pītīti tuṭṭhākārabhūtā balavapīti.
Kāyo ti nāmakāyo. Passambhatīti paṭippassambhati. Sukhaṃ vedetīti sukhaṃ paṭilabhati. Cittaṃ
samādhiyatīti arahattaphalasamādhinā samādhiyati. Ayañhi taṃ dhammaṃ suṇanto āgatāgataṭṭhāne
jh ānavipassanāmaggaphalāni jānāti, tassa evaṃ jānato pīti uppajjati. So tassā pītiyā antarā osakkituṃ na
dento upacārakammaṭṭhāniko hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Taṃ sandhāya vuttaṃ –
‘‘cittaṃ samādhiyatī’’ti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso –samādhinimitta nti aṭṭhatiṃsāya
ārammaṇesu aññataro samādhiyeva samādhinimittaṃ. Suggahitaṃhotītiādisu ācariyassa santike

kamma ṭṭhāna ṃ ugga ṇhantena su ṭṭhu gahita ṃ hoti su ṭṭhu manasikata ṃ su ṭṭhu upadh ārita ṃ.
Suppaṭividdhaṃ paññāyāti paññāya suṭṭhu paccakkhaṃ kataṃ. Tasmiṃ dhamme ti tasmiṃ
kammaṭṭhānapāḷidhamme. Iti imasmiṃ sutte pañcapi vimuttāyatanāni arahattaṃ pāpetvā kathitānīti.
7. Samādhisuttavaṇṇanā
27 . Sattame appamāṇanti pamāṇakaradhammarahitaṃ lokuttaraṃ. Nipakā patissatāti nepakkena
ca satiyā ca samannāgatā hutvā. Pañca ñāṇānīti pañca paccavekkhaṇañāṇāni. Paccattaññeva
uppajjantīti attaniyeva uppajjanti. Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu
arahattaphalasamādhi adhippeto. Maggasamādhītipi vadantiyeva. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā
paccuppannasukho, purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ
sukhavipāko, kilesehi ārakattā ariyo, kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso . Buddhādīhi
mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito . Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya
ca santo, atappaniyaṭṭhena paṇīto . Kilesappaṭippassaddhiyā laddhattā kilesappaṭippassaddhibhāvaṃ vā
laddhattā paṭippassaddhaladdho . Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ.
Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhaladdho, ekodibhāvena adhigatattā
ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato . Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena
sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na
sasaṅkhāraniggayhavāritagato . Taṃ samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā
satova samāpajjati, satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati, sato
vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko cā’’ti evaṃ
paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayañāṇaṃ uppajjati, taṃ ekaṃ ñāṇaṃ. Eseva nayo
sesesu. Evaṃ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantīti.
8. Pañcaṅgikasuttavaṇṇanā
28 . Aṭṭhame ariyassāti vikkhambhanavasena pahīnakilesehi ārakā ṭhitassa. Bhāvanaṃ desessāmīti
brūhanaṃ vaḍḍhanaṃ pakāsayissāmi. Imameva kāya nti imaṃ karajakāyaṃ. Abhisandetīti temeti
sneheti, sabbattha pavattapītisukhaṃ karoti. Parisandetīti samantato sandeti. Paripūretīti vāyunā
bhastaṃ viya pūreti. Parippharatīti samantato phusati. Sabbāvato kāyassāti assa bhikkhuno
sabbakoṭṭhāsavato kāyassa kiñci upādinnakasantatipavattiṭṭhāne chavimaṃsalohitānugataṃ
aṇumattampi ṭhānaṃ paṭhamajjhānasukhena aphuṭaṃ nāma na hoti.
Dakkho ti cheko paṭibalo nhānīyacuṇṇāni kātuñceva yojetuñca sannetuñca. Kaṃsathāle ti yena
kenaci lohena katabhājane. Mattikābhājanaṃ pana thiraṃ na hoti, sannentassa bhijjati. Tasmā taṃ na
dassesi. Paripphosakaṃparipphosaka nti siñcitvā siñcitvā. Sanneyyāti vāmahatthena kaṃsathālaṃ
gahetvā dakkhiṇahatthena pamāṇayuttaṃ udakaṃ siñcitvā siñcitvā parimaddanto piṇḍaṃ kareyya.
Snehānugatāti udakasinehena anugatā. Snehaparetāti udakasinehena pariggahitā. Santarabāhirāti
saddhiṃ antopadesena ceva bahipadesena ca, sabbatthakameva udakasinehena phuṭāti attho. Na ca
pagghariṇīti na bindu bindu udakaṃ paggharati, sakkā hoti hatthenapi dvīhipi aṅgulīhi gahetuṃ
ovaṭṭikāyapi kātunti attho.
Dutiyajjhānasukhaupamāyaṃ ubbhidodako ti ubbhinnaudako, na heṭṭhā ubbhijjitvā
uggacchanaudako, antoyeva pana uppajjanaudakoti attho. Āyamukha nti āgamanamaggo. Devo ti
megho. Kālena kāla nti kāle kāle, anvaḍḍhamāsaṃ vā anudasāhaṃ vāti attho. Dhāra nti vuṭṭhiṃ.
Nānuppaveccheyyāti nappaveseyya, na vasseyyāti attho. Sītā vāridhārā ubbhijjitvāti sītā vāridhārā
taṃ rahadaṃ pūrayamānā ubbhijjitvā. Heṭṭhā uggacchanaudakañhi uggantvā bhijjantaṃ udakaṃ
khobheti, catūhi disāhi pavisanaudakaṃ purāṇapaṇṇatiṇakaṭṭhadaṇḍakādīhi udakaṃ khobheti.
Vuṭṭhiudakaṃ dhārānipātabubbuḷakehi udakaṃ khobheti, sannisinnameva pana hutvā iddhinimmitamiva
uppajjamānaṃ udakaṃ imaṃ padesaṃ pharati, imaṃ na pharatīti natthi. Tena aphuṭokāso nāma na hoti.
Tattha rahado viya karajakāyo, udakaṃ viya dutiyajjhānasukhaṃ, sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Tatiyajjh ānasukhaupam āya ṃ uppal āni ettha sant īti uppalin ī. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha ca
setarattanīlesu yaṃkiñci uppalameva, ūnakasatapattaṃ puṇḍarīkaṃ, satapattaṃ padumaṃ.
Pattaniyamaṃ vā vināpi setaṃ padumaṃ, rattaṃ puṇḍarīkanti ayamettha vinicchayo. Udakānuggatānīti
udakato na uggatāni. Antonimuggaposīnīti udakatalassa anto nimuggāniyeva hutvā posanti vaḍḍhantīti
attho. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
Catutthajjhānaupamāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātenāti ettha nirupakkilesaṭṭhena
parisuddhaṃ, pabhassaraṭṭhena pariyodātaṃ veditabbaṃ. Odātena vatthenāti idaṃ utupharaṇatthaṃ
vuttaṃ. Kiliṭṭhavatthena hi utupharaṇaṃ na hoti, taṅkhaṇadhotaparisuddhena utupharaṇaṃ balavaṃ
hoti. Imissā hi upamāya vatthaṃ viya karajakāyo, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ. Tasmā yathā
sunhātassa purisassa parisuddhaṃ vatthaṃ sasīsaṃ pārupitvā nisinnassa sarīrato utu sabbameva vatthaṃ
pharati, na koci vatthassa aphuṭokāso hoti, evaṃ catutthajjhānasukhena bhikkhuno karajakāyassa na
koci okāso aphuṭo hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Catutthajjhānacittameva vā vatthaṃ viya,
taṃsamuṭṭhānarūpaṃ utupharaṇaṃ viya. Yathā hi katthaci katthaci odātavatthe kāyaṃ aphusantepi
taṃsamuṭṭhānena utunā sabbatthakameva kāyo phuṭo hoti, evaṃ catutthajjhānasamuṭṭhāpitena
sukhumarūpena sabbatthakameva bhikkhuno kāyo phuṭo hotīti evamettha attho daṭṭhabbo.
Paccavekkhaṇanimitta nti paccavekkhaṇañāṇameva. Suggahitaṃ hotīti yathā tena
jh ānavipassanāmaggā suṭṭhu gahitā honti, evaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ aparāparena
paccavekkhaṇanimittena suṭṭhu gahitaṃ hoti. Añño vā añña nti añño eko aññaṃ ekaṃ, attanoyeva hi
attā na pākaṭo hoti. Ṭhito vā nisinna nti ṭhitakassāpi nisinno pākaṭo hoti, tenevaṃ vuttaṃ. Sesesupi
eseva nayo. Udakamaṇiko ti samekhalā udakacāṭi. Samatittiko ti samabharito. Kākapeyyāti
mukhavaṭṭiyaṃ nisīditvā kākena gīvaṃ anāmetvāva pātabbo.
Subhūmiya nti samabhūmiyaṃ. ‘‘Subhūme sukhette vihatakhāṇuke bījāni patiṭṭhāpeyyā’’ti (dī. ni.
2.438) ettha pana maṇḍabhūmi subhūmīti āgatā. Catumahāpathe ti dvinnaṃ mahāmaggānaṃ
vinivijjhitvā gataṭṭhāne. Ājaññaratho ti vinītaassaratho. Odhastapatodo ti yathā rathaṃ abhiruhitvā
ṭhitena sakkā hoti gaṇhituṃ, evaṃ ālambanaṃ nissāya tiriyato ṭhapitapatodo. Yoggācariyo ti assācariyo.
Sveva assadamme sāretīti assadammasārathi. Yenicchaka nti yena yena maggena icchati.
Yadicchaka nti yaṃ yaṃ gatiṃ icchati. Sāreyyāti ujukaṃ purato peseyya. Paccāsāreyyāti
paṭinivatteyya.
Evaṃ heṭṭhā pañcahi aṅgehi samāpattiparikammaṃ kathetvā imāhi tīhi upamāhi paguṇasamāpattiy ā
ānisaṃsaṃ dassetvā idāni khīṇāsavassa abhiññāpaṭipāṭiṃ dassetuṃ so sace ākaṅkhatītiādimāha. Taṃ
uttānatthamevāti.
9. Caṅkamasuttavaṇṇanā
29 . Navame addhānakkhamo hotīti dūraṃ addhānamaggaṃ gacchanto khamati, adhivāsetuṃ
sakkoti. Padhānakkhamo ti vīriyakkhamo. Caṅkamādhigato samādhīti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantena
adhigato aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ aññatarasamādhi. Ciraṭṭhitiko hotīti ciraṃ tiṭṭhati. Ṭhitakena
gahitanimittañhi nisinnassa nassati, nisinnena gahitanimittaṃ nipannassa. Caṅkamaṃ adhiṭṭhahantena
calitārammaṇe gahitanimittaṃ pana ṭhitassapi nisinnassapi nipannassapi na nassatīti.
10. Nāgitasuttavaṇṇanā
30 . Dasame uddhaṃ uggatattā ucco, rāsibhāvena ca mahā saddo etesanti uccāsaddamahāsaddā.
Tesu hi uggatuggatesu khattiyamahāsāla-brāhmaṇamahāsālādīsu mahāsakkāraṃ gahetvā āgatesu
‘‘asukassa okāsaṃ detha, asukassa okāsaṃ dethā’’ti vutte ‘‘mayaṃ paṭhamataraṃ āgatā, mayhaṃ
paṭhamataraṃ āgatā, natthi okāso’’ti evaṃ aññamaññaṃ kathentānaṃ saddo ucco ceva mahā ca ahosi.
Keva ṭṭā maññe macchavilope ti keva ṭṭā viya macchavilope. Tesañhi macchapacchi ṃ gahetv ā ā gat āna ṃ

vikki ṇana ṭṭ hāne ‘‘ mayha ṃ detha mayha ṃ deth ā’’ ti vadato mah ājanassa evar ūpo saddo hoti.
Mīḷhasukha nti asucisukhaṃ. Middhasukha nti niddāsukhaṃ. Lābhasakkārasilokasukha nti
lābhasakkārañceva vaṇṇabhaṇanañca nissāya uppannasukhaṃ.
Taṃninnāvagamissantīti taṃ tadeva bhagavato gataṭṭhānaṃ gamissanti, anubandhissantiyevāti
vuttaṃ hoti. Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇanti yasmā tathāvidhaṃ tumhākaṃ sīlañca
ñāṇañcāti attho. Mā ca mayā yaso ti mayā saddhiṃ yasopi mā samāgacchatu. Piyāna nti piyajanānaṃ.
Eso tassa nissando ti esā piyabhāvassa nipphatti. Asubhanimittānuyoga nti
asubhakammaṭṭhānānuyogaṃ. Subhanimitte ti rāgaṭṭhāniye iṭṭhārammaṇe. Eso tassa nissando ti esā
tassa asubhanimittānuyogassa nipphatti. Evamimasmiṃ sutte imesu pañcasu ṭhānesu vipassanāva
kathitāti.
Pañcaṅgikavaggo tatiyo.
4. Sumanavaggo
1. Sumanasuttavaṇṇanā
31 . Catutthassa paṭhame sumanā rājakumārīti mahāsakkāraṃ katvā patthanaṃ patthetvā evaṃ
laddhanāmā rājakaññā. Vipassisammāsambuddhakālasmiṃ hi nāgaresu ‘‘yuddhampi katvā satthāraṃ
amhākaṃ gaṇhissāmā’’ti senāpatiṃ nissāya buddhappamukhaṃ saṅghaṃ labhitvā paṭipāṭiyā puññāni
kātuṃ āraddhesu sabbapaṭhamadivaso senāpatissa vāro ahosi. Tasmiṃ divase senāpati mahādānaṃ
sajjetvā ‘‘ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā’’ti samantā purise ṭhapesi.
Taṃdivasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā pañcahi kumārikāsatehi saddhiṃ kīḷitvā āgataṃ dhītaraṃ āha –
‘‘sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya’’nti. Sā taṃ āha – ‘‘amma, mā
cintayi, ahaṃ tathā karissāmi, yathā buddhappamukho saṅgho amhākaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ
bhuñjissatī’’ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsaṃ pūretvā
sappimadhusakkharādīhi abhisaṅkharitvā aññissā pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi
parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā
dhātigaṇaparivutā gharā nikkhami.
Antarāmagge senāpatino upaṭṭhākā, ‘‘amma, mā ito āgamā’’ti vadanti. Mahāpuññā nāma
manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā
‘‘cūḷapita, mahāpita, mātula, kissa tumhe gantuṃ na dethā’’ti āha. Senāpatinā ‘‘aññassa kassaci
khādanīyaṃ bhojanīyaṃ mā dethā’’ti ṭhapitamha, ammāti. Kiṃ pana mama hatthe khādanīyaṃ
bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti. Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāpūjampi kātuṃ na detīti?
Deti, ammāti. Tena hi apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mālāguḷaṃ gaṇhatha bhagavā’’ti āha.
Bhagavā ekaṃ senāpatissa upaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā
‘‘bhavābhavābhinibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya
nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanāyevā’’ti patthanaṃ katvā satthārā ‘‘sukhinī
hohī’’ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Bhagavāpi senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi,
satthā hatthena pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti. Atthi no eko antarāmagge piṇḍapāto
laddhoti? Mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – ‘‘sāmi mālāti maṃ vatvā mātugāmo
vañcesī’’ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbabhikkhūnaṃ pahosi. Senāpati attano deyyadhammaṃ
adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati ‘‘kā nāma sā piṇḍapātamadāsī’’ti
pucchi. Seṭṭhidhītā sāmīti. Sappaññā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na
dullabhāti kaṃ ānetvā jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapesi?

Sā pitugehe ca sen āpatigehe ca dhana ṃ gahetv ā yāvat āyuka ṃ tath āgatassa d āna ṃ datv ā puññ āni
karitvā tato cutā kāmāvacaradevaloke nibbatti. Nibbattakkhaṇeyeva jāṇuppamāṇena odhinā sakalaṃ
devalokaṃ paripūrayamānaṃ sumanavassaṃ vassi. Devatā ‘‘ayaṃ attanāva attano nāmaṃ gahetvā
āgatā’’ti ‘‘sumanā devadhītā’’tvevassā nāmaṃ akaṃsu. Sā ekanavutikappe devesu ca manussesu ca
saṃsarantī nibbattanibbattaṭṭhāne avijahitasumanavassā ‘‘sumanā sumanā’’tveva nāmā ahosi. Imasmiṃ
pana kāle kosalarañño aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Tāpi pañcasatā kumārikā
taṃdivasaññeva tasmiṃ tasmiṃ kule paṭisandhiṃ gahetvā ekadivaseyeva sabbā mātukucchito
nikkhamiṃsu. Taṃkhaṇaṃyeva jāṇuppamāṇena odhinā sumanavassaṃ vassi. Taṃ disvā rājā ‘‘pubbe
katābhinīhārā esā bhavissatī’’ti tuṭṭhamānaso ‘‘dhītā me attanāva attano nāmaṃ gahetvā āgatā’’ti
sumanātvevassā nāmaṃ katvā ‘‘mayhaṃ dhītā na ekikāva nibbattissatī’’ti nagaraṃ vicināpento ‘pañca
dārikāsatāni jātānī’’ti sutvā sabbā attanāva posāpesi. Māse māse sampate ‘‘ānetvā mama dhītu
dassethā’’ti āha. Evamesā mahāsakkāraṃ katvā patthanaṃ patthetvā evaṃladdhanāmāti veditabbā.
Tassā sattavassikakāle anāthapiṇḍikena vihāraṃ niṭṭhāpetvā tathāgatassa dūte pesite satthā
bhikkhusaṅghaparivāro sāvatthiṃ agamāsi. Anāthapiṇḍiko gantvā rājānaṃ evamāha – ‘‘mahārāja, satthu
idhāgamanaṃ amhākampi maṅgalaṃ tumhākampi maṅgalameva, sumanaṃ rājakumāriṃ pañcahi
dārikāsatehi saddhiṃ puṇṇaghaṭe ca gandhamālādīni ca gāhāpetvā dasabalassa paccuggamanaṃ
pesethā’’ti. Rājā ‘‘sādhu mahāseṭṭhī’’ti tathā akāsi. Sāpi raññā vuttanayeneva gantvā satthāraṃ vanditvā
gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthā tassā dhammaṃ desesi. Sā pañcahi kumārikāsatehi
saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Aññānipi pañca dārikāsatāni pañca mātugāmasatāni pañca
upāsakasatāni tasmiṃyeva khaṇe sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Evaṃ tasmiṃ divase antarāmaggeyeva
dve sotāpannasahassāni jātāni.
Yena bhagavā tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkamīti? Pañhaṃ pucchitukāmatāya.
Kassapasammāsambuddhakāle kira sahāyakā dve bhikkhū ahesuṃ. Tesu eko sāraṇīyadhammaṃ pūreti,
eko bhattaggavattaṃ. Sāraṇīyadhammapūrako itaraṃ āha – ‘‘āvuso, adinnassa phalaṃ nāma natthi,
attanā laddhaṃ paresaṃ datvā bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. Itaro pana āha – ‘‘āvuso, tvaṃ na jānāsi,
deyyadhammaṃ nāma vinipātetuṃ na vaṭṭati, attano yāpanamattameva gaṇhantena bhattaggavattaṃ
pūretuṃ vaṭṭatī’’ti. Tesu ekopi ekaṃ attano ovāde otāretuṃ nāsakkhi. Dvepi attano paṭipattiṃ pūretvā
tato cutā kāmāvacaradevaloke nibbattiṃsu. Tattha sāraṇīyadhammapūrako itaraṃ pañcahi dhammehi
adhigaṇhi.
Evaṃ te devesu ca manussesu ca saṃsarantā ekaṃ buddhantaraṃ khepetvā imasmiṃ kāle
sāvatthiyaṃ nibbattiṃsu. Sāraṇīyadhammapūrako kosalarañño aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ
gaṇhi, itaro tassāyeva upaṭṭhākaitthiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Te dvepi janā ekadivaseneva
jāyiṃsu. Te nāmaggahaṇadivase nhāpetvā sirigabbhe nipajjāpetvā dvinnampi mātaro bahi sakkāraṃ
saṃvidahiṃsu. Tesu sāraṇīyadhammapūrako akkhīni ummīletvā mahantaṃ setacchattaṃ supaññattaṃ
sirisayanaṃ alaṅkatapaṭiyattañca nivesanaṃ disvā ‘‘ekasmiṃ rājakule nibbattosmī’’ti aññāsi. So ‘‘kiṃ
nu kho kammaṃ katvā idha nibbattosmī’’ti āvajjento ‘‘sāraṇīyadhammanissandenā’’ti ñatvā ‘‘sahāyo
me kuhiṃ nu kho nibbatto’’ti āvajjento nīcasayane nipannaṃ disvā ‘‘ayaṃ bhattaggavattaṃ pūremīti
mama vacanaṃ na gaṇhi, imasmiṃ idāni taṃ ṭhāne niggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti ‘‘samma mama vacanaṃ
nākāsī’’ti āha. Atha kiṃ jātanti. Passa mayhaṃ sampattiṃ, setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannosmi,
tvaṃ nīcamañce thaddhaattharaṇamatte nipannosīti. Kiṃ pana tvaṃ etaṃ nissāya mānaṃ karosi, nanu
veḷusalākāhi katvā pilotikāya paliveṭhitaṃ sabbametaṃ pathavīdhātumattamevāti?
Sumanā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘mama bhātikānaṃ santike koci natthī’’ti tesaṃ samīpaṃ gacchantī
dvāraṃ nissāya ṭhitā ‘‘dhātū’’ti vacanaṃ sutvā ‘‘idaṃ dhātūti vacanaṃ bahiddhā natthi. Mama bhātikā
samaṇadevaputtā bhavissantī’’ti cintetvā – ‘‘sacāhaṃ ‘ime evaṃ kathentī’ti mātāpitūnaṃ kathessāmi,
‘amanussā ete’ti nīharāpessanti. Idaṃ kāraṇaṃ aññassa akathetvā kaṅkhacchedakaṃ purisaheraññikaṃ
mama pitaraṃ mahāgotamadasabalaṃyeva pucchissāmī’’ti bhuttapātarāsā rājānaṃ upasaṅkamitvā
‘‘dasabalassa upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti āha. Rājā pañca rathasatāni yojāpesi. Jambudīpatalasmiñhi

tissova kum āriyo pit ūna ṃ santik ā pañca rathasat āni labhi ṃsu –bimbis ārarañño dh ītā cund ī
rājakaññā, dhanañcayassa seṭṭhissa dhītā visākhā, ayaṃ sumanā rājakaññāti. Sā gandhamālaṃ ādāya
rathe ṭhitā pañcarathasataparivārā ‘‘imaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti yena bhagavā tenupasaṅkami.
Idhassūti idha bhaveyyuṃ. Eko dāyako ti eko attanā laddhalābhato parassa datvā paribhuñjanako
sāraṇīyadhammapūrako. Eko adāyako ti eko attanā laddhaṃ parassa adatvā paribhuñjanako
bhattaggavattapūrako. Devabhūtānaṃ pana nesa nti devabhūtānaṃ etesaṃ. Adhigaṇhātīti
adhibhavitvā gaṇhāti ajjhottharati atiseti. Ādhipateyyenāti jeṭṭhakakāraṇena. Imehi pañcahi ṭhānehīti
sesadeve sakko devarājā viya imehi pañcahi kāraṇehi adhigaṇhāti. Mānusakenātiādīsu āyunā
mahākassapatthero viya bākulatthero viya ānandatthero viya ca, vaṇṇena mahāgatimbaabhayatthero viya
bhaṇḍāgāraamacco viya ca, sukhena raṭṭhapālakulaputto viya soṇaseṭṭhiputto viya yasadārako viya ca,
yasena dhammāsoko viya, tathā ādhipaccenāti imehi pañcahi kāraṇehi atireko jeṭṭhako hoti.
Yācitova bahula nti bākulatthera-sīvalitthera-ānandattherādayo viya yācitova bahulaṃ cīvarādīni
paribhuñjatīti imehi kāraṇehi atireko hoti jeṭṭhako. Yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti yaṃ ekassa
vimuttiyā saddhiṃ itarassa vimuttiṃ ārabbha nānākaraṇaṃ vattabbaṃ bhaveyya, taṃ na vadāmīti attho.
Sattavassikadārako vā hi vimuttiṃ paṭivijjhatu vassasatikatthero vā bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā
upāsikā vā devo vā māro vā brahmā vā, paṭividdhalokuttaramagge nānattaṃ nāma natthi. Alamevāti
yuttameva. Yatra hi nāmāti yāni nāma.
Gacchaṃ ākāsadhātuyāti ākāsena gacchanto. Saddho ti ratanattayaguṇānaṃ saddhātā.
Thanaya nti gajjanto. Vijjumālīti mālāsadisāya meghamukhe carantiyā vijjulatāya samannāgato.
Satakkakūti satakūṭo, ito cito ca uṭṭhitena valāhakakūṭasatena samannāgatoti attho.
Dassanasampanno ti sotāpanno. Bhogaparibyūḷho ti udakoghena viya dānavasena dīyamānehi bhogehi
paribyūḷho, devalokaṃ sampāpitoti attho. Peccāti paraloke. Sagge pamodatīti yasmiṃ sagge uppajjati,
tattheva modatīti.
2. Cundīsuttavaṇṇanā
32 . Dutiye pañcahi rathasatehīti bhuttapātarāsā pitu santikaṃ pesetvā pañca rathasatāni yojāpetvā
tehi parivutāti attho. Upasaṅkamīti bhātarā saddhiṃ pavattitaṃ pañhasākacchaṃ pucchissāmīti
gandhamālacuṇṇādīni ādāya upasaṅkami. Yadeva so hotīti yadā eva so hoti. Atha vā yo eva so hoti.
Ariyakantāni sīlānīti maggaphalasampayuttāni sīlāni. Tāni hi ariyānaṃ kantāni honti, bhavantarepi na
pariccajanti. Sesaṃ catukkanipāte aggappasādasutte vuttanayeneva veditabbaṃ.
3. Uggahasuttavaṇṇanā
33 . Tatiye bhaddiye ti bhaddiyanagare. Jātiyāvane ti sayaṃjāte aropite himavantena saddhiṃ
ekābaddhe vanasaṇḍe, taṃ nagaraṃ upanissāya tasmiṃ vane viharatīti attho. Attacatuttho ti attanā
catuttho. Kasmā panesa bhagavantaṃ attacatutthaṃyeva nimantesi? Gehe kirassa maṅgalaṃ mahantaṃ,
tattha mahantena saṃvidhānena bahū manussā sannipatissanti. Te bhikkhusaṅghaṃ parivisantena
dussaṅgahā bhavissantīti attacatutthaṃyeva nimantesi. Api cassa evampi ahosi – ‘‘daharakumārikāyo
mahābhikkhusaṅghamajjhe satthari ovadante olīnamanā ovādaṃ gahetuṃ na sakkuṇeyyu’’nti. Imināpi
kāraṇena attacatutthameva nimantesi. Ovadatu tāsaṃ, bhante ti, bhante bhagavā, etāsaṃ ovadatu, etā
ovadatūti attho. Upayogatthasmiñhi etaṃ sāmivacanaṃ. Yaṃ tāsa nti yaṃ ovādānusāsanaṃ etāsaṃ.
Evañca pana vatvā so seṭṭhi ‘‘imā mama santike ovādaṃ gaṇhamānā harāyeyyu’’nti bhagavantaṃ
vanditvā pakkāmi.
Bhattūti sāmikassa. Anukampaṃ upādāyāti anuddayaṃ paṭicca. Pubbuṭṭhāyiniyo ti
sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlā. Pacchānipātiniyo ti sabbapacchā nipajjanasīlā. Itthiyā hi paṭhamataraṃ
bhuñjitv ā sayana ṃ ā ruyha nipajjitu ṃ na va ṭṭ ati, sabbe pana gehaparijane bhojetv ā upakara ṇabha ṇḍ aṃ

sa ṃvidh āya gor ūpādīni āgat ānāgat āni ñatv ā sve kattabbakamma ṃ vic āretv ā kuñcik āmuddika ṃ
hatthe katvā sace bhojanaṃ atthi, bhuñjitvā, no ce atthi, aññaṃ pacāpetvā sabbe santappetvā pacchā
nipajjituṃ vaṭṭati. Nipannāyapi yāva sūriyuggamanā niddāyituṃ na vaṭṭati, sabbapaṭhamaṃ pana uṭṭhāya
dāsakammakare pakkosāpetvā ‘‘idañcidañca kammaṃ karothā’’ti kammantaṃ vicāretvā dhenuyo
duhāpetvā sabbaṃ gehe kattabbakiccaṃ attano paccakkhaṃyeva kātuṃ vaṭṭati. Etamatthaṃ sandhāya
‘‘pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo’’ti āha. ‘‘Kiṃkārapaṭissāviniyo ti kiṃ karoma kiṃ karomā’’ti
mukhaṃ oloketvā vicaraṇasīlā. Manāpacāriniyo ti manāpaṃyeva kiriyaṃ karaṇasīlā. Piyavādiniyo ti
piyameva vacanaṃ vādanasīlā. Pūjessāmāti catupaccayapūjāya pūjayissāma.
Abbhāgate ti attano santikaṃ āgate. Āsanodakena paṭipūjessāmāti āsanena ca
pādadhovanaudakena ca pūjayissāma. Ettha ca mātāpitūnaṃ devasikaṃ sakkāro kātabbo.
Samaṇabrāhmaṇānaṃ pana abbhāgatānaṃ āsanaṃ datvā pādadhovanañca dātabbaṃ, sakkāro ca
kātabbo.
Uṇṇā ti eḷakalomaṃ. Tattha dakkhā bhavissāmāti eḷakalomānaṃ
vijaṭanadhovanarajanaveṇikaraṇādīsu kappāsassa ca vaṭṭanapisanaphoṭanakantanādīsu chekā
bhavissāma. Tatrupāyāyāti tasmiṃ uṇṇākappāsasaṃvidhāne upāyabhūtāya ‘‘imasmiṃ kāle idaṃ nāma
kātuṃ vaṭṭatī’’ti evaṃ pavattāya vīmaṃsāya samannāgatā. Alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātu nti attanā
kātumpi parehi kārāpetumpi yuttā ceva samatthā ca bhavissāmāti attho.
Katañca katato jānissāma, akatañca akatato ti sakaladivasaṃ idaṃ nāma kammaṃ katvā
āgatānaṃ, upaḍḍhadivasaṃ idaṃ nāma kammaṃ katvā āgatānaṃ, nikkammānaṃ gehe nisinnānaṃ idaṃ
nāma dātuñca evañca kātuṃ vaṭṭatīti evaṃ jānissāma. Gilānakānañca balābala nti sace hi gilānakāle
tesaṃ bhesajjabhojanādīni datvā rogaṃ phāsuṃ na karonti, ‘‘ime arogakāle amhe yaṃ icchanti, taṃ
kārenti. Gilānakāle atthi bhāvampi no na jānantī’’ti virattarūpā pacchā kiccāni na karonti, dukkaṭāni vā
karonti. Tasmā nesaṃ balābalaṃ ñatvā dātabbañca kātabbañca jānissāmāti evaṃ tumhehi sikkhitabbanti
dasseti. Khādanīyaṃ bhojanīyañcassāti khādanīyañca bhojanīyañca assa antojanassa. Paccaṃsenāti
paṭilabhitabbena aṃsena, attano attano laddhabbakoṭṭhāsānurūpenāti attho. Saṃvibhajissāmāti
dassāma. Sampādessāmāti sampādayissāma.
Adhuttīti purisadhuttasurādhuttatāvasena adhuttiyo. Athenīti atheniyo acoriyo. Asoṇḍīti
surāsoṇḍatādivasena asoṇḍiyo.
Evaṃ suttantaṃ niṭṭhapetvā idāni gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto yo naṃ bharati sabbadātiādimāha.
Tattha bharatīti posati paṭijaggati. Sabbakāmahara nti sabbakāmadadaṃ. Sotthīti suitthī. Evaṃ
vattatīti ettakaṃ vattaṃ pūretvā vattati. Manāpā nāma te devāti nimmānaratī devā. Te hi
icchiticchitaṃ rūpaṃ māpetvā abhiramaṇato nimmānaratīti ca manāpāti ca vuccantīti.
4. Sīhasenāpatisuttavaṇṇanā
34 . Catutthe sandiṭṭhika nti sāmaṃ passitabbakaṃ. Dāyako ti dānasūro. Na so saddhāmattakeneva
tiṭṭhati, pariccajitumpi sakkotīti attho. Dānapatīti yaṃ dānaṃ deti, tassa pati hutvā deti, na dāso, na
sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa
deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana
attanā yena kenaci yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmī hutvā deti. Tādisaṃ sandhāya
vuttaṃ – ‘‘dānapatī’’ti.
Amaṅkubhūto ti na nittejabhūto. Visārado ti ñāṇasomanassappatto. Sahabyataṃ gatāti
sahabhāvaṃ ekībhāvaṃ gatā. Katāvakāsāti yena kammena tattha avakāso hoti, tassa katattā katāvakāsā.
Taṃ pana yasmā kusalameva hoti, tasmā katakusalāti vuttaṃ. Modare ti modanti pamodanti. Asitassāti
anissitassa tath āgatassa. Tādino ti t ādilakkha ṇaṃ pattassa.

5. D ānānisa ṃ sasuttava ṇṇ an ā
35 . Pañcame gihidhammā anapagato hotīti akhaṇḍapañcasīlo hoti. Sataṃ dhammaṃ
anukkama nti sappurisānaṃ mahāpurisānaṃ dhammaṃ anukkamanto. Santo naṃ bhajantīti sappurisā
buddhapaccekabuddhatathāgatasāvakā etaṃ bhajanti.
6. Kāladānasuttavaṇṇanā
36 . Chaṭṭhe kāladānānīti yuttadānāni, pattadānāni anucchavikadānānīti attho. Navasassānīti
aggasassāni. Navaphalānīti ārāmato paṭhamuppannāni aggaphalāni. Paṭhamaṃ sīlavantesu
patiṭṭhāpetīti paṭhamaṃ sīlavantānaṃ datvā pacchā attanā paribhuñjati. Vadaññūti bhāsitaññū. Kālena
dinna nti yuttappattakālena dinnaṃ. Anumodantīti ekamante ṭhitā anumodanti. Veyyāvacca nti kāyena
veyyāvaṭikakammaṃ karonti. Appaṭivānacitto ti anukkaṇṭhitacitto. Yattha dinnaṃ mahapphala nti
yasmiṃ ṭhāne dinnaṃ mahapphalaṃ hoti, tattha dadeyya.
7. Bhojanasuttavaṇṇanā
37 . Sattame āyuṃ detīti āyudānaṃ deti. Vaṇṇanti sarīravaṇṇaṃ. Sukha nti kāyikacetasikasukhaṃ.
Bala nti sarīrathāmaṃ. Paṭibhāna nti yuttamuttappaṭibhānaṃ.
8. Saddhasuttavaṇṇanā
38 . Aṭṭhame anukampantīti anuggaṇhanti. Khandhimāva mahādumo ti khandhasampanno
mahārukkho viya. Manorame āyatane ti ramaṇīye samosaraṇaṭṭhāne. Chāyaṃ chāyatthikā yantīti
chāyāya atthikāva chāyaṃ upagacchanti. Nivātavutti nti nīcavuttiṃ. Atthaddha nti
kodhamānathaddhatāya rahitaṃ. Sorata nti soraccena sucisīlena samannāgataṃ. Sakhila nti
sammodakaṃ.
9. Puttasuttavaṇṇanā
39 . Navame bhato vā no bharissatīti amhehi thaññapāyanahatthapādavaḍḍhanādīhi bhato
paṭijaggito amhe mahallakakāle hatthapādadhovana-nhāpanayāgubhattadānādīhi bharissati. Kiccaṃ vā
no karissatīti attano kammaṃ ṭhapetvā amhākaṃ rājakulādīsu uppannaṃ kiccaṃ gantvā karissati.
Kulavaṃso ciraṃ ṭhassatīti amhākaṃ santakaṃ khettavatthuhiraññasuvaṇṇādiṃ avināsetvā rakkhante
putte kulavaṃso ciraṃ ṭhassati, amhehi vā pavattitāni salākabhattādīni anupacchinditvā pavattessati,
evampi no kulavaṃso ciraṃ ṭhassati. Dāyajjaṃ paṭipajjissatīti kulavaṃsānurūpāya paṭipattiyā attānaṃ
dāyajjārahaṃ karonto amhākaṃ santakaṃ dāyajjaṃ paṭipajjissati. Dakkhiṇaṃ anuppadassatīti
pattidānaṃ katvā tatiyadivasato paṭṭhāya dānaṃ anuppadassati.
Santo sappurisāti imasmiṃ ṭhāne mātāpitūsu sammā paṭipattiyā santo sappurisāti veditabbā.
Pubbe katamanussara nti mātāpitūhi paṭhamataraṃ kataguṇaṃ anussarantā. Ovādakārīti mātāpitūhi
dinnassa ovādassa kattā. Bhataposīti yehi bhato, tesaṃ posako. Pasaṃsiyo ti diṭṭheva dhamme
mahājanena pasaṃsitabbo hoti.
10. Mahāsālaputtasuttavaṇṇanā
40 . Dasame mahāsālāti mahārukkhā. Sākhāpattapalāsena vaḍḍhantīti khuddakasākhāhi ca
pattasaṅkhātena ca palāsena vaḍḍhanti. Araññasmi nti agāmake padese. Brahāvane ti mahāvane
aṭaviyaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sumanavaggo catuttho.
5. Muṇḍarājavaggo
1. Ādiyasuttavaṇṇanā
41 . Pañcamassa paṭhame bhogānaṃ ādiyāti bhogānaṃ ādātabbakāraṇāni.
Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi. Bāhābalaparicitehīti bāhubalena
sañcitehi. Sedāvakkhittehīti sedaṃ avakkhipetvā uppāditehi. Dhammikehīti dhammayuttehi.
Dhammaladdhehīti dasakusalakammaṃ akopetvā laddhehi. Pīṇetīti pīṇitaṃ thūlaṃ karoti. Sesamettha
catukkanipāte vuttanayeneva veditabbaṃ. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā
43 . Tatiye āyusaṃvattanikā paṭipadāti dānasīlādikā puññapaṭipadā. Sesesupi eseva nayo.
Atthābhisamayāti atthassa abhisamāgamena, atthappaṭilābhenāti vuttaṃ hoti.
4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā
44 . Catutthe uggo ti guṇehi uggatattā evaṃladdhanāmo. Sālapupphakaṃ khādanīya nti
catumadhurayojitena sālipiṭṭhena kataṃ sālapupphasadisaṃ khādanīyaṃ. Tañhi
paññāyamānavaṇṭapattakesaraṃ katvā jīrakādisambhārayutte sappimhi pacitvā sappiṃ vinivattetvā
kolumbe pūretvā gandhavāsaṃ gāhāpetvā pidahitvā lañchetvā ṭhapitaṃ hoti. Taṃ so yāguṃ pivitvā
nisinnassa bhagavato antarabhatte dātukāmo evamāha. Paṭiggahesi bhagavāti desanāmattametaṃ,
upāsako pana taṃ bhagavato ca pañcannañca bhikkhusatānaṃ adāsi. Yathā ca taṃ, evaṃ
sūkaramaṃsādīnipi. Tattha sampannakolaka nti sampannabadaraṃ. Sūkaramaṃsa nti madhurarasehi
badarehi saddhiṃ jīrakādisambhārehi yojetvā pakkaṃ ekasaṃvaccharikasūkaramaṃsaṃ.
Nibbattatelaka nti vinivattitatelaṃ. Nāliyasāka nti sālipiṭṭhena saddhiṃ madditvā jīrakādisaṃyutte
sappimhi pacitvā catumadhurena yojetvā vāsaṃ gāhāpetvā ṭhapitaṃ nāliyasākaṃ. Netaṃ bhagavato
kappatīti ettha akappiyaṃ upādāya kappiyampi na kappatīti vuttaṃ, seṭṭhi pana sabbampi taṃ
āharāpetvā rāsiṃ katvā yaṃ yaṃ akappiyaṃ, taṃ taṃ antarāpaṇaṃ pahiṇitvā kappiyaṃ
upabhogaparibhogabhaṇḍaṃ adāsi. Candanaphalakaṃ nātimahantaṃ dīghato aḍḍhateyyaratanaṃ,
tiriyaṃ diyaḍḍharatanaṃ, sāravarabhaṇḍattā pana mahagghaṃ ahosi. Bhagavā taṃ paṭiggahetvā
khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpetvā bhikkhūnaṃ añjanapisanatthāya dāpesi.
Ujjubhūtesūti kāyavācācittehi ujukesu. Chandasāti pemena. Catta ntiādīsu pariccāgavasena
cattaṃ. Muttacāgatāya muttaṃ. Anapekkhacittatāya cittena na uggahitanti anuggahītaṃ.
Khettūpame ti viruhanaṭṭhena khettasadise.
Aññataraṃ manomaya nti suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena nibbattaṃ devakāyaṃ.
Yathādhippāyo ti yathājjhāsayo. Iminā kiṃ pucchati? Tassa kira manussakāle arahattatthāya ajjhāsayo
ahosi, taṃ pucchāmīti pucchati. Devaputtopi arahattaṃ pattatāya taggha me bhagavā yathādhippāyo ti
āha. Yattha yatthūpapajjatīti tīsu vā kulasampattīsu chasu vā kāmasaggesu yattha yattha uppajjati,
tattha tattha dīghāyu yasavā hotīti. Pañcamaṃ catukkanipāte vuttanayeneva veditabbaṃ.
Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.
8. Alabbhanīyaṭhānasuttavaṇṇanā
48 . Aṭṭhame alabbhanīyānīti aladdhabbāni, na sakkā labhituṃ. Ṭhānānīti kāraṇāni.
Jarādhammaṃ mā jīrīti yaṃ mayhaṃ jarāsabhāvaṃ, taṃ mā jīratu. Sesapadesupi eseva nayo.

Nacch ādeyy āti na rucceyya. Abbuh īti n īhari.
Yato ti yasmiṃ kāle. Āpadāsūti upaddavesu. Na vedhatīti na kampati nānusocati.
Atthavinicchayaññūti kāraṇatthavinicchaye kusalo. Purāṇanti nibbikāratāya porāṇakameva. Jappenāti
vaṇṇabhaṇanena. Mantenāti mahānubhāvamantaparivattanena. Subhāsitenāti subhāsitakathanena.
Anuppadānenāti satassa vā sahassassa vā dānena. Paveṇiyā vāti kulavaṃsena vā, ‘‘idaṃ amhākaṃ
paveṇiyā āciṇṇaṃ, idaṃ anāciṇṇa’’nti evaṃ paveṇikathanenāti attho. Yathā yathā yattha labhetha
attha nti etesu jappādīsu yena yena yattha yattha ṭhāne jarādhammādīnaṃ ajīraṇatādiatthaṃ labheyya.
Tathā tathā tattha parakkameyyāti tena tena tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne parakkamaṃ kareyya. Kammaṃ
daḷha nti vaṭṭagāmikammaṃ mayā thiraṃ katvā āyūhitaṃ, svāhaṃ idāni kinti karomīti evaṃ
paccavekkhitvā adhivāseyyāti.
9. Kosalasuttavaṇṇanā
49 . Navame upakaṇṇake ti kaṇṇamūle. Dummano ti duṭṭhumano. Pattakkhandho ti
patitakkhandho. Pajjhāyanto ti cintayanto. Appaṭibhāno ti nippaṭibhāno hutvā. Sesaṃ heṭṭhā
vuttanayameva.
10. Nāradasuttavaṇṇanā
50 . Dasame ajjhomucchito ti adhiomucchito gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇasabhāvāya
atirekamucchāya taṇhāya samannāgato. Mahaccā rājānubhāvenāti mahatā rājānubhāvena, aṭṭhārasahi
senīhi parivārito mahatiyā rājiddhiyā pāyāsīti attho. Tagghāti ekaṃsatthe nipāto, ekaṃseneva
sokasallaharaṇoti attho. Iti rājā imaṃ ovādaṃ sutvā tasmiṃ ṭhito dhammena samena rajjaṃ kāretvā
saggaparāyaṇo ahosi.
Muṇḍarājavaggo pañcamo.
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
(6) 1. Nīvaraṇavaggo
1. Āvaraṇasuttavaṇṇanā
51 . Dutiyassa paṭhame āvaraṇavasena āvaraṇā . Nīvaraṇavasena nīvaraṇā . Ceto ajjhāruhantīti
cetaso ajjhāruhā. Vipassanāpaññañca maggapaññañca uppattinivāraṇaṭṭhena dubbalaṃ karontīti
paññāya dubbalīkaraṇā . Yā vā etehi saddhiṃ vokiṇṇā paññā uppajjati, taṃ dubbalaṃ karontītipi
paññāya dubbalīkaraṇā. Abalāyāti pañcanīvaraṇapariyonaddhattā apagatabalāya. Uttari vā
manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa nti dasakusalakammapathasaṅkhātā manussadhammā
uttari ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ ñāṇadassanavisesaṃ. Hārahārinīti haritabbaṃ harituṃ samatthā.
Naṅgalamukhānīti mātikāmukhāni. Tāni hi naṅgalasarikkhakattā naṅgalehi ca khatattā
naṅgalamukhānīti vuccanti.
Evameva kho ti ettha sotaṃ viya vipassanāñāṇaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhato naṅgalamukhānaṃ
vivaraṇakālo viya chasu dvāresu saṃvarassa vissaṭṭhakālo, majjhenadiyā rukkhapāde koṭṭetvā
palālatiṇamattikāhi āvaraṇe kate udakassa vikkhittavisaṭabyādiṇṇakālo viya pañcahi nīvaraṇehi
pariyonaddhakālo, evaṃ āvaraṇe kate vihatavegassa udakassa tiṇapalālādīni parikaḍḍhitvā samuddaṃ
pāpu ṇitu ṃ asamatthak ālo viya vipassan āñāṇ ena sabb ākusale viddha ṃsetv ā nibb ānas āgara ṃ pāpu ṇitu ṃ

asamatthak ālo veditabbo. Sukkapakkhe vuttavipall āsena yojan ā kātabb ā. Imasmi ṃ sutte
vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3. Padhāniyaṅgasuttavaṇṇanā
53 . Tatiye padhāniyaṅgānīti padhānaṃ vuccati padahanabhāvo, padhānamassa atthīti padhāniyo,
padhāniyassa bhikkhuno aṅgānīti padhāniyaṅgāni. Saddho ti saddhāya samannāgato. Saddhā panesā
āgamasaddhā adhigamasaddhā okappanasaddhā pasādasaddhāti catubbidhā. Tattha
sabbaññubodhisattānaṃ saddhā, abhinīhārato paṭṭhāya āgatattā āgamasaddhānāma. Ariyasāvakānaṃ
paṭivedhena adhigatattā adhigamasaddhānāma. Buddho dhammo saṅghoti vutte acalabhāvena
okappanaṃ okappanasaddhānāma. Pasāduppatti pasādasaddhānāma. Idha okappanasaddhā
adhippetā. Bodhi nti catumaggañāṇaṃ. Taṃ suppaṭividdhaṃ tathāgatenāti saddahati. Desanāsīsameva
cetaṃ, iminā pana aṅgena tīsupi ratanesu saddhā adhippetā. Yassa hi buddhādīsu pasādo balavā, tassa
padhānavīriyaṃ ijjhati.
Appābādho ti arogo. Appātaṅko ti niddukkho. Samavepākiniyāti samavipākiniyā. Gahaṇiyāti
kammajatejodhātuyā. Nātisītāya nāccuṇhāyāti atisītalaggahaṇiko hi sītabhīruko hoti,
accuṇhaggahaṇiko uṇhabhīruko, tesaṃ padhānaṃ na ijjhati, majjhimaggahaṇikassa ijjhati. Tenāha –
majjhimāya padhānakkhamāyāti. Yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattāti yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ
pakāsetā. Udayatthagāminiyāti udayañca atthañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya. Etena
paññāsalakkhaṇapariggāhakaṃ udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ. Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti
anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti
tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ dukkhaṃ khīyati, tassa dukkhassa khayagāminiyā. Iti sabbehipi
imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā. Duppaññassa hi padhānaṃ na ijjhati.
4. Samayasuttavaṇṇanā
54 . Catutthe padhānāyāti vīriyakaraṇatthāya. Na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetu nti na
sakkā hoti pattaṃ gahetvā uñchācariyāya yāpetuṃ. Imasmimpi sutte vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
5. Mātāputtasuttavaṇṇanā
55 . Pañcame pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā gahetvā khepetvā tiṭṭhati. Ugghātitāti uddhumātā.
Asihatthenāti sīsacchedanatthāya asiṃ ādāya āgatenāpi. Pisācenāti khādituṃ āgatayakkhenāpi.
Āsīde ti ghaṭṭeyya. Mañjunāti mudukena. Kāmoghavuḷhāna nti kāmoghena vuḷhānaṃ kaḍḍhitānaṃ.
Kālaṃ gati bhavābhava nti vaṭṭakālaṃ gatiñca punappunabbhave ca. Purakkhatāti purecārikā purato
gatāyeva. Ye ca kāme pariññāyāti ye paṇḍitā duvidhepi kāme tīhi pariññāhi parijānitvā. Caranti
akutobhayāti khīṇāsavānaṃ kutoci bhayaṃ nāma natthi, tasmā te akutobhayā hutvā caranti.
Pāraṅgatāti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ upagatā, sacchikatvā ṭhitāti attho. Āsavakkhaya nti
arahattaṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
6. Upajjhāyasuttavaṇṇanā
56 . Chaṭṭhe madhurakajāto ti sañjātagarubhāvo. Disā ca me na pakkhāyantīti catasso disā ca
anudisā ca mayhaṃ na upaṭṭhahantīti vadati. Dhammā ca maṃ nappaṭibhantīti
samathavipassanādhammāpi me na upaṭṭhahanti. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmīti ukkaṇṭhito
hutvā brahmacariyavāsaṃ vasāmi. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti tassa kathaṃ sutvā
‘‘buddhaveneyyapuggalo aya’’nti taṃ kāraṇaṃ bhagavato ārocetuṃ upasaṅkami. Avipassakassa
kusal āna ṃ dhamm āna nti kusaladhamme avipassantassa, anesantassa agavesantass āti attho.

Bodhipakkhiy āna ṃ dhamm āna nti satipa ṭṭ hānādīna ṃ sattati ṃsadhamm āna ṃ.
7. Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭhānasuttavaṇṇanā
57 . Sattame jarādhammomhīti jarāsabhāvo amhi. Jaraṃ anatīto ti jaraṃ anatikkanto, antojarāya
eva carāmi. Sesapadesupi eseva nayo. Kammassako tiādīsu kammaṃ mayhaṃ sakaṃ attano santakanti
kammassako amhi. Kammassa dāyādoti kammadāyādo, kammaṃ mayhaṃ dāyajjaṃ santakanti attho.
Kammaṃ mayhaṃ yoni kāraṇanti kammayoni . Kammaṃ mayhaṃ bandhūti kammabandhu,
kammañātakoti attho. Kammaṃ mayhaṃ paṭisaraṇaṃ patiṭṭhāti kammapaṭisaraṇo. Tassa dāyādo
bhavissāmīti tassa kammassa dāyādo tena dinnaphalapaṭiggāhako bhavissāmīti attho. Yobbanamado ti
yobbanaṃ ārabbha uppannamado. Sesesupi eseva nayo. Maggo sañjāyatīti lokuttaramaggo sañjāyati.
Saṃyojanāni sabbaso pahīyantīti dasa saṃyojanāni sabbaso pahīyanti. Anusayā byantīhontīti satta
anusayā vigatantā paricchinnā parivaṭumā honti. Evamettha heṭṭhā pañcasu ṭhānesu vipassanā kathitā,
imesu pañcasu lokuttaramaggo.
Idāni gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto byādhidhammātiādimāha. Tattha ñatvā dhammaṃ nirūpadhi nti
upadhirahitaṃ arahattamaggaṃ ñatvā. Sabbe made abhibhosmīti sabbe ime tayopi made adhibhaviṃ,
atikkamma ṭhitosmīti attho. Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato ti pabbajjaṃ khemato disvā. Tassa me
ahu ussāho, nibbānaṃ abhipassato ti tassa mayhaṃ nibbānaṃ abhipassantassa vāyāmo ahosi. Anivatti
bhavissāmīti pabbajjato anivattiko bhavissāmi, brahmacariyavāsato anivattiko, sabbaññutaññāṇato
anivattiko bhavissāmi. Brahmacariyaparāyaṇoti maggabrahmacariyaparāyaṇo. Iminā lokuttaro
aṭṭhaṅgiko maggo kathitoti.
8. Licchavikumārakasuttavaṇṇanā
58 . Aṭṭhame sajjāni dhanūnīti sajiyāni āropitadhanūni. Addasūti addasaṃsu. Bhavissanti vajjīti
vaḍḍhissanti vajjirājāno. Apānubhāti avaḍḍhinissitā mānathaddhā. Pacchāliyaṃ khipantīti pacchato
gantvā piṭṭhiṃ pādena paharanti. Raṭṭhikassātiādīsu raṭṭhaṃ bhuñjatīti raṭṭhiko . Pitarā dattaṃ
sāpateyyaṃ bhuñjatīti pettaniko . Senāya pati jeṭṭhakoti senāpatiko. Gāmagāmaṇikassāti gāmānaṃ
gāmaṇikassa, gāmasāmikassāti attho. Pūgagāmaṇikassāti gaṇajeṭṭhakassa. Kulesūti tesu tesu kulesu.
Paccekādhipaccaṃ kārentīti paccekaṃ jeṭṭhakaṭṭhānaṃ kārenti. Kalyāṇena manasā anukampantīti
sundarena cittena anuggaṇhanti. Khettakammantasāmantasabyohāre ti ye ca attano
khettakammantānaṃ sāmantā anantarakkhettasāmino, te ca rajjudaṇḍehi bhūmippamāṇaggāhake
sabbohāre ca. Balipaṭiggāhikā devatāti kulappaveṇiyā āgatā ārakkhadevatā. Sakkarotīti tā devatā
aggayāgubhattādīhi sakkaroti.
Kiccakaro ti uppannānaṃ kiccānaṃ kārako. Ye cassa anujīvino ti ye ca etaṃ upanissāya jīvanti.
Ubhinnañceva atthāyāti ubhinnampi hitatthāya paṭipanno hotīti attho. Pubbapetāna nti
paralokagatānaṃ. Diṭṭhe dhamme ca jīvata nti ye ca diṭṭhe dhamme jīvanti. Iti padadvayenāpi
atītapaccuppanne ñātayo dasseti. Vittisañjanano ti tuṭṭhijanano. Gharamāvasa nti gharāvāsaṃ vasanto.
Pujjo hoti pasaṃsiyo ti pūjetabbo ca pasaṃsitabbo ca hotīti.
9-10. Vuḍḍhapabbajitasuttadvayavaṇṇanā
59-60 . Navame nipuṇoti saṇho sukhumakāraṇaññū. Ākappasampanno ti samaṇākappena
sampanno. Dasame padakkhiṇaggāhīti dinnovādaṃ padakkhiṇato gaṇhanto. Sesaṃ sabbattha
uttānamevāti.
Nīvara ṇavaggo pa ṭhamo.

(7) 2. Saññ āvaggo
1-2. Saññāsuttadvayavaṇṇanā
61-62 . Dutiyassa paṭhame mahapphalāti vipākaphalena mahapphalā. Vipākānisaṃseneva
mahānisaṃsā. Amatogadhāti nibbānapatiṭṭhā. Sabbaloke anabhiratisaññāti sabbasmiṃ
tedhātusannivese loke ukkaṇṭhitassa uppajjanakasaññā. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3-4. Vaḍḍhasuttadvayavaṇṇanā
63-64 . Tatiye varādāyīti uttamassa varassa ādāyako. Sesamettha catutthe ca uttānatthamevāti.
5. Sākacchasuttavaṇṇanā
65 . Pañcame alaṃsākaccho ti sākacchāya yutto. Āgataṃ pañha nti pucchitaṃ pañhaṃ. Byākattā
hotīti vissajjitā hoti.
6. Sājīvasuttavaṇṇanā
66 . Chaṭṭhe alaṃsājīvo ti sājīvāya yutto. Sājīvo ti pañhapucchanañceva pañhavissajjanañca.
Sabbepi hi sabrahmacārino pañhaṃ upajīvanti, tenetaṃ pañhapucchanavissajjanaṃ samānājīvatāya
sājīvoti vuttaṃ. Kataṃ pañha nti abhisaṅkhataṃ pañhaṃ.
7-10. Paṭhamaiddhipādasuttādivaṇṇanā
67-70 . Sattame ussoḷhīti adhimattavīriyaṃ. Aṭṭhame attano bodhimaṇḍe paṭividdhe
āgamanaiddhipāde kathetvā upari attanova cha abhiññā kathesīti. Navamadasamesu vipassanā kathitā.
Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Saññāvaggo dutiyo.
(8) 3. Yodhājīvavaggo
1. Paṭhamacetovimuttiphalasuttavaṇṇanā
71 . Tatiyassa paṭhame yato kho, bhikkhave ti heṭṭhā vuttanayena vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ
pattassa bhikkhuno idāni vaṇṇabhaṇanatthaṃ idaṃ āraddhaṃ. Tattha yato kho ti yadā kho.
Ukkhittapaligho ti avijjāpalighaṃ ukkhipitvā apanetvā ṭhito. Saṃkiṇṇaparikho ti saṃsāraparikhaṃ
saṃkiritvā vināsetvā ṭhito. Abbūḷhesiko ti taṇhāsaṅkhātaṃ esikāthambhaṃ abbuyha luñcitvā ṭhito.
Niraggaḷoti nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā ṭhito. Pannaddhajo pannabhāro ti mānaddhajañca
khandhābhisaṅkhārakilesabhārañca pātetvā otāretvā ṭhito. Visaṃyutto ti vaṭṭena visaṃyutto. Sesaṃ
pāḷinayeneva veditabbaṃ. Ettāvatā bhagavatā maggena kilese khepetvā nirodhasayanavaragatassa
nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā viharato khīṇāsavassa kālo dassito.
Yathā hi dve nagarāni ekaṃ coranagaraṃ ekaṃ khemanagaraṃ. Atha ekassa mahāyodhassa evaṃ
bhaveyya – ‘‘yāvimaṃ coranagaraṃ tiṭṭhati, tāva khemanagaraṃ bhayato na muccati, coranagaraṃ
anagaraṃ karissāmī’’ti sannāhaṃ katvā khaggaṃ gahetvā coranagaraṃ upasaṅkamitvā nagaradvāre
ussāpite esikāthambhe khaggena chinditvā saddhiṃ dvārabāhāhi kavāṭaṃ bhinditvā palighaṃ ukkhipitvā
pākāraṃ bhinditvā parikhaṃ vikiritvā nagarasobhatthāya ussite dhaje pātetvā nagaraṃ agginā jhāpetvā

khemanagara ṃ pavisitv ā pāsāda ṃ ā ruyha ñ ātiga ṇaparivuto surasabhojana ṃ bhuñjeyya. Eva ṃ
coranagaraṃ viya sakkāyo, khemanagaraṃ viya nibbānaṃ, mahāyodho viya yogāvacaro. Tassevaṃ hoti
– ‘‘yāva sakkāyavaṭṭaṃ vaṭṭati, tāva dvattiṃsakammakāraṇāaṭṭhanavutirogapañcavīsatimahābhayehi
parimuccanaṃ natthī’’ti. So mahāyodho sannāhaṃ viya sīlasannāhaṃ katvā paññākhaggaṃ gahetvā
khaggena esikāthambhe viya arahattamaggena taṇhesikaṃ luñcitvā, so yodho sadvārabāhakaṃ
nagarakavāṭaṃ viya pañcorambhāgiyasaṃyojanaaggaḷaṃ ugghāṭetvā, so yodho palighaṃ viya
avijjāpalighaṃ ukkhipitvā, so yodho pākāraṃ bhindanto parikhaṃ viya kammābhisaṅkhāraṃ bhindanto
jātisaṃsāraparikhaṃ vikiritvā, so yodho nagaraṃ sobhatthāya ussāpitaddhaje viya mānaddhaje pātetvā
sakkāyanagaraṃ jhāpetvā, so yodho khemanagare uparipāsāde subhojanaṃ viya
kilesaparinibbānanagaraṃ pavisitvā amataṃ nirodhārammaṇaṃ phalasamāpattisukhaṃ anubhavamāno
kālaṃ vītināmeti.
2. Dutiyacetovimuttiphalasuttavaṇṇanā
72 . Dutiye aniccasaññāti khandhapañcakaṃ hutvā abhāvākārena aniccanti uppajjanakasaññā.
Anicce dukkhasaññāti yadaniccaṃ, taṃ paṭipīḷanākārena dukkhanti uppajjanakasaññā. Dukkhe
anattasaññāti yaṃ dukkhaṃ, taṃ avasavattanākārena anattāti uppajjanakasaññā. Sesaṃ heṭṭhā
vuttanayameva. Imesu pana dvīsupi suttesu vipassanāphalaṃ nāma kathitanti.
3. Paṭhamadhammavihārīsuttavaṇṇanā
73 . Tatiye divasaṃ atināmetīti divasaṃ atikkāmeti. Riñcati paṭisallāna nti ekībhāvaṃ vissajjeti.
Desetīti katheti pakāseti. Dhammapaññattiyāti dhammassa paññāpanāya. Dhammaṃ pariyāpuṇātīti
navaṅgavasena catusaccadhammaṃ pariyāpuṇāti vaḷañjeti katheti. Na riñcati paṭisallāna nti ekībhāvaṃ
na vissajjeti. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamatha nti niyakajjhatte cittasamādhiṃ āsevati bhāveti,
samathakammaṭṭhāne yuttappayutto hoti.
Hitesināti hitaṃ esantena. Anukampakenāti anukampamānena. Anukampaṃ upādāyāti
anukampaṃ cittena pariggahetvā, paṭiccātipi vuttaṃ hoti. Kataṃ vo taṃ mayāti taṃ mayā ime pañca
puggale desentena tumhākaṃ kataṃ. Ettakameva hi anukampakassa satthu kiccaṃ yadidaṃ
aviparītadhammadesanā, ito paraṃ pana paṭipatti nāma sāvakānaṃ kiccaṃ. Tenāha –etāni bhikkhu
rukkhamūlāni…pe… amhākaṃ anusāsanīti. Tattha ca rukkhamūlānīti iminā rukkhamūlasenāsanaṃ
dasseti. Suññāgārānīti iminā janavivittaṭṭhānaṃ. Ubhayenāpi ca yogānurūpaṃ senāsanamācikkhati,
dāyajjaṃ niyyāteti. Jhāyathāti ārammaṇūpanijjhānena aṭṭhatiṃsārammaṇāni, lakkhaṇūpanijjhānena ca
aniccādito khandhāyatanādīni upanijjhāyatha, samathañca vipassanañca vaḍḍhethāti vuttaṃ hoti. Mā
pamādatthāti mā pamajjittha. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthāti ye hi pubbe daharakāle
ārogyakāle sattasappāyādisampattikāle satthu sammukhībhāvakāle ca yonisomanasikāravirahitā
rattindivaṃ maṅkulabhattā hutvā seyyasukhamiddhasukhamanuyuttā pamajjanti, te pacchā jarākāle
rogakāle maraṇakāle vipattikāle satthu parinibbānakāle ca taṃ pubbe pamādavihāraṃ anussarantā
sappaṭisandhikālakiriyañca bhāriyaṃ sampassamānā vippaṭisārino honti. Tumhe pana tādisā mā
ahuvatthāti etamatthaṃ dassento āha – ‘‘mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthā’’ti. Ayaṃ vo amhākaṃ
anusāsanīti ayaṃ amhākaṃ santikā ‘‘jhāyatha mā pamādatthā’’ti tumhākaṃ anusāsanī, ovādoti vuttaṃ
hoti.
4. Dutiyadhammavihārīsuttavaṇṇanā
74 . Catutthe uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānātīti tato pariyattito uttari tassa dhammassa
sahavipassanāya maggapaññāya atthaṃ nappajānāti, cattāri saccāni na passati nappaṭivijjhatīti attho.
Sesavāresupi eseva nayo. Evametesu dvīsupi suttesu bahussutabhikkhu vipassanākammiko sotāpanno
sakad āgāmī an āgāmī kh īṇā savoti cha jan ā dhammavih ārino n āmāti veditabb ā.

5. Pa ṭhamayodh ājīvasuttava ṇṇ an ā
75 . Pañcame yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagga nti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya
bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati
rajagga nti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagga nti hatthiassadīnaṃ piṭṭhesu vā rathesu vā
ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathānañceva balakāyassa ca
uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāre ti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati vighātaṃ
āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāra nti dve tayo pahāre
patvāpi sahati adhivāseti. Tameva saṅgāmasīsa nti taṃyeva jayakkhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti
sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā? Laddhapahārānaṃ pahārajagganatthañceva
katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.
Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale
dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ. Tasmā te puggale dassento evameva kho tiādimāha. Tattha
saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ saṃsīdati anuppavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretu nti
brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya
dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasmi nti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati.
Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā.
Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca. Ūhasatīti
avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjhagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti
uppaṇḍanakathaṃ katheti. Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi
eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati. Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassā hatthaṃ
vinibbeṭhetvā ceva mocetvā ca. Sesamettha uttānatthamevāti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
6. Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā
76 . Chaṭṭhe asicammaṃ gahetvāti asiñca cammañca gahetvā. Dhanukalāpaṃ sannayhitvāti
dhanuñca sarakalāpañca sannayhitvā. Viyūḷha nti yuddhasannivesavesena ṭhitaṃ. Saṅgāmaṃ otaratīti
mahāyuddhaṃ otarati. Ussahati vāyamatīti ussāhañca vāyāmañca karoti. Hanantīti ghātenti.
Pariyāpādentīti pariyāpādayanti. Upalikkhantīti vijjhanti. Apanentīti sakasenaṃ gahetvā gacchanti.
Apanetvā ñātakānaṃ nentīti sakasenaṃ netvā tato ñātakānaṃ santikaṃ nenti. Nīyamāno ti attano
gehaṃ vā sesañātisantikaṃ vā niyyamāno. Upaṭṭhahanti paricarantīti pahārasodhanavaṇakappanādīni
karontā jagganti gopayanti.
Arakkhiteneva kāyenāti arakkhitena kāyadvārena. Arakkhitāya vācāyāti arakkhitena
vacīdvārena. Arakkhitena cittenāti arakkhitena manodvārena. Anupaṭṭhitāya satiyāti satiṃ
supaṭṭhitaṃ akatvā. Asaṃvutehi indriyehīti manacchaṭṭhehi indriyehi apihitehi agopitehi. Rāgo cittaṃ
anuddhaṃsetīti rāgo uppajjamānova samathavipassanācittaṃ dhaṃseti, dūre khipati.
Rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto ti ahaṃ, āvuso, rāgena ratto, rāgena anugato.
Aṭṭhikaṅkalūpamātiādīsu aṭṭhikaṅkalūpamāappassādaṭṭhena. Maṃsapesūpamā
bahusādhāraṇaṭṭhena. Tiṇukkūpamāanudahanaṭṭhena. Aṅgārakāsūpamāmahābhitāpaṭṭhena.
Supinakūpamāittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Yācitakūpamātāvakālikaṭṭhena. Rukkhaphalūpamā
sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Asisūnūpamāadhikuṭṭanaṭṭhena. Sattisūlūpamā
vinivijjhanaṭṭhena. Sappasirūpamāsāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena. Ussahissāmīti ussāhaṃ karissāmi.
Dhārayissāmīti samaṇabhāvaṃ dhārayissāmi. Abhiramissāmīti abhiratiṃ uppādessāmi na
ukkaṇṭhissāmi. Sesamettha uttānatthameva. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
7. Paṭhamaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
77 . Sattame āraññaken āti araññav āsin ā. Appattass āti asampattassa

jh ānavipassan āmaggaphalappabhedassa visesassa pattiy ā. Sesapadesupi eseva nayo. So mamassa
antarāyo ti so mama jīvitantarāyo ca brahmacariyantarāyo ca, puthujjanakālakiriyaṃ karontassa
saggantarāyo ca maggantarāyo ca bhaveyya. Handāti vavassaggatthe nipāto. Vīriyaṃ ārabhāmīti
duvidhampi vīriyaṃ karomi. Satthakāti satthaṃ viya sandhibandhanacchedakavātā. Vāḷehīti
kakkhaḷehi. Māṇavehīti corehi. Katakammehi vā akatakammehi vāti ettha corikaṃ katvā nikkhantā
katakammā nāma, corikaṃ kātuṃ gacchantā akatakammā nāma. Tattha katakammā kammassa
nipphannattā sattānaṃ galalohitaṃ gahetvā devatānaṃ baliṃ karonti, akatakammā ‘‘evaṃ no kammaṃ
nipphajjissatī’’ti paṭhamataraṃ karonti. Idaṃ sandhāya te maṃ jīvitā voropeyyu nti vuttaṃ. Vāḷā
amanussāti kakkhaḷā duṭṭhā yakkhādayo amanussā.
8. Dutiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
78 . Aṭṭhame purā maṃ so dhammo āgacchatīti yāva so dhammo maṃ na upagacchati, tāva ahaṃ
puretarameva vīriyaṃ ārabhāmīti attho. Khīrodakībhūtāti khīrodakaṃ viya bhūtā ekībhāvaṃ upagatā.
Piyacakkhūhīti mettacakkhūhi.
9. Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
79 . Navame dhammasandosā vinayasandoso ti dhammasandosena vinayasandoso hoti. Kathaṃ
pana dhammasmiṃ dussante vinayo dussati nāma? Samathavipassanādhammesu gabbhaṃ aggaṇhantesu
pañcavidho vinayo na hoti, evaṃ dhamme dussante vinayo dussati. Dussīlassa pana saṃvaravinayo
nāma na hoti, tasmiṃ asati samathavipassanā gabbhaṃ na gaṇhāti. Evaṃ vinayasandosenapi
dhammasandoso veditabbo. Abhidhammakatha nti sīlādiuttamadhammakathaṃ. Vedallakatha nti
vedapaṭisaṃyuttaṃ ñāṇamissakakathaṃ. Kaṇhadhammaṃ okkamamānāti randhagavesitāya
upārambhapariyesanavasena kāḷakadhammaṃ okkamamānā. Apica duṭṭhacittena puggalaṃ ghaṭṭentāpi
taṃ kaṇhadhammaṃ attano dahantāpi lābhasakkāratthaṃ kathentāpi kaṇhadhammaṃ okkamantiyeva.
Gambhīrāti pāḷigambhīrā. Gambhīratthāti atthagambhīrā. Lokuttarāti lokuttaradhammadīpakā.
Suññatāpaṭisaṃyuttāti khandhadhātuāyatanapaccayākārapaṭisaṃyuttā. Na aññā cittaṃ
upaṭṭhapessantīti jānanatthāya cittaṃ na ṭhapessanti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabba nti
uggahetabbe ca vaḷañjetabbe ca. Kavitāti silokādibandhanavasena kavīhi katā. Kāveyyāti tasseva
vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahiddhā ṭhitā. Sāvakabhāsitāti bāhirasāvakehi bhāsitā. Sesamettha
heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyattā ca uttānatthameva.
10. Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
80 . Dasame kalyāṇakāmāti sundarakāmā. Rasaggānīti uttamarasāni. Saṃsaṭṭhā viharissantīti
pañcavidhena saṃsaggena saṃsaṭṭhā viharissanti. Sannidhikāraparibhoga nti sannidhikatassa
paribhogaṃ. Oḷārikampi nimitta nti ettha pathaviṃ khaṇantopi khaṇāhīti āṇāpentopi pathaviyaṃ
oḷārikaṃ nimittaṃ karoti nāma. Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ chindantopi chindāti āṇāpentopi haritagge
oḷārikaṃ nimittaṃ karoti nāma. Ājīvatthāya paṇṇanivāpaādīni gāhāpento phalāni ocinante vā
ocināpentena vattabbameva natthi. Imesu catūsu suttesu satthārā sāsane vuddhiparihāni kathitāti.
Yodhājīvavaggo tatiyo.
(9) 4. Theravaggo
1. Rajanīyasuttavaṇṇanā
81 . Catutthassa paṭhame rajanīyesūti rāgassa paccayesu ārammaṇesu. Sesesupi eseva nayo.

2. V ītar āgasuttava ṇṇ an ā
82 . Dutiye makkhīti guṇamakkhako. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato.
3. Kuhakasuttavaṇṇanā
83 . Tatiye kuhako ti tīhi kuhanavatthūhi samannāgato. Lapako ti lābhasannissitāya lapanāya
samannāgato. Nemittiko ti nimittakiriyakārako. Nippesiko ti nippesanakatāya samannāgato. Lābhena ca
lābhaṃ nijigīsitāti lābhena lābhagavesako. Sukkapakkho vuttavipallāsavasena veditabbo. Catutthaṃ
uttānameva.
5. Akkhamasuttavaṇṇanā
85 . Pañcame akkhamo hoti rūpāna nti rūpārammaṇānaṃ anadhivāsako hoti, tadārammaṇehi
rāgādīhi abhibhuyyati. Eseva nayo sabbattha.
6. Paṭisambhidāppattasuttavaṇṇanā
86 . Chaṭṭhe atthapaṭisambhidāppatto ti pañcasu atthesu pabhedagataṃ ñāṇaṃ patto.
Dhammapaṭisambhidāppatto ti catubbidhe dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ patto.
Niruttipaṭisambhidāppatto ti dhammaniruttīsu pabhedagataṃ ñāṇaṃ patto.
Paṭibhānapaṭisambhidāppatto ti tesu tīsu ñāṇesu pabhedagataṃ ñāṇaṃ patto. So pana tāni tīṇi
ñāṇāneva jānāti, na tesaṃ kiccaṃ karoti. Uccāvacānīti mahantakhuddakāni. Kiṃkaraṇīyānīti iti
kattabbāni.
7. Sīlavantasuttavaṇṇanā
87 . Sattamaṃ uttānatthameva. Sīlaṃ panettha khīṇāsavasīlameva, bāhusaccampi
khīṇāsavabāhusaccameva, vācāpi khīṇāsavassa kalyāṇavācāva, jhānānipi kiriyajjhānāneva kathitānīti
veditabbāni.
8. Therasuttavaṇṇanā
88 . Aṭṭhame thero ti thirabhāvappatto. Rattaññūti pabbajitadivasato paṭṭhāya atikkantānaṃ
bahūnaṃ rattīnaṃ ñātā. Ñāto ti paññāto pākaṭo. Yasassīti yasanissito. Micchādiṭṭhiko ti
ayāthāvadiṭṭhiko. Saddhammā vuṭṭhāpetvāti dasakusalakammapathadhammato vuṭṭhāpetvā.
Asaddhamme patiṭṭhāpetīti akusalakammapathesu patiṭṭhāpeti.
9. Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā
89 . Navame sekhassāti sikkhakassa sakaraṇīyassa. Parihānāyāti upariguṇehi parihānatthāya.
Kammārāmatāti navakamme ramanakabhāvo. Bhassārāmatāti ālāpasallāpe ramanakabhāvo.
Niddārāmatāti niddāyane ramanakabhāvo. Saṅgaṇikārāmatāti gaṇasaṅgaṇikāya ramanakabhāvo.
Yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhatīti yathā yaṃ cittaṃ vimuttaṃ, ye ca dosā pahīnā, guṇā ca
paṭiladdhā, te paccavekkhitvā upariguṇapaṭilābhāya vāyāmaṃ na karotīti attho. Iti imasmiṃ sutte
sattannaṃ sekhānaṃ upariguṇehi parihānikāraṇañca vuddhikāraṇañca kathitaṃ. Yañca nāma sekhassa
parihānakāraṇaṃ, taṃ puthujjanassa paṭhamameva hotīti.
10. Dutiyasekhasuttavaṇṇanā

90 . Dasame viyatto ti byatto cheko. Ki ṃ kara ṇī yes ūti iti kattabbesu. Cetosamatha nti
samādhikammaṭṭhānaṃ. Ananulomikenāti sāsanassa ananucchavikena. Atikālenāti atipātova. Atidivāti
divā vuccati majjhanhiko, taṃ atikkamitvā. Ābhisallekhikāti ativiya kilesasallekhikā.
Cetovivaraṇasappāyāti cittavivaraṇasaṅkhātānaṃ samathavipassanānaṃ sappāyā. Appicchakathāti
appicchā hothāti kathanakathā. Santuṭṭhikathāti catūhi paccayehi santuṭṭhā hothāti kathanakathā.
Pavivekakathāti tīhi vivekehi vivittā hothāti kathanakathā. Asaṃsaggakathāti pañcavidhena
saṃsaggena asaṃsaṭṭhā hothāti kathanakathā. Vīriyārambhakathāti duvidhaṃ vīriyaṃ ārabhathāti
kathanakathā. Sīlakathādīsu sīlaṃ ārabbha kathā sīlakathā. Samādhiṃ ārabbha, paññaṃ ārabbha,
pañcavidhaṃ vimuttiṃ ārabbha, ekūnavīsatipaccavekkhaṇasaṅkhātaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ ārabbha
kathā vimuttiñāṇadassanakathā. Na nikāmalābhītiādīsu na icchiticchitalābhī, dukkhalābhī na
vipulalābhīti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
Theravaggo catuttho.
(10) 5. Kakudhavaggo
1-2. Sampadāsuttadvayavaṇṇanā
91-92 . Pañcamassa paṭhame pañca sampadā missikā kathitā. Dutiye purimā catasso missikā,
pañcamī lokikāva.
3. Byākaraṇasuttavaṇṇanā
93 . Tatiye aññābyākaraṇānīti arahattabyākaraṇāni. Mandattāti mandabhāvena aññāṇena.
Momūhattāti atimūḷhabhāvena. Aññaṃ byākarotīti arahattaṃ pattosmīti katheti. Icchāpakato ti
icchāya abhibhūto. Adhimānenāti adhigatamānena. Sammadevāti hetunā nayena kāraṇeneva.
4-5. Phāsuvihārasuttādivaṇṇanā
94-95 . Catutthe phāsuvihārāti sukhavihārā. Pañcame akuppa nti arahattaṃ.
6. Sutadharasuttavaṇṇanā
96 . Chaṭṭhe appaṭṭho ti appasamārambho. Appakicco ti appakaraṇīyo. Subharo ti sukhena
bharitabbo suposo. Susantoso ti tīhi santosehi suṭṭhu santoso. Jīvitaparikkhāresūti jīvitasambhāresu.
Appāhāro ti mandāhāro. Anodarikatta nti na odarikabhāvaṃ amahagghasabhāvaṃ anuyutto.
Appamiddho ti na bahuniddo. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.
9. Sīhasuttavaṇṇanā
99 . Navame sakkaccaññeva deti no asakkacca nti anavaññāya avirajjhitvāva deti, no avaññāya
virajjhitvā. Mā me yoggapatho nassāti mayā katayoggapatho mayhaṃ mā nassatu, ‘‘eko sīho uṭṭhāya
biḷāraṃ paharanto virajjhitvā paharī’’ti evaṃ vattāro mā hontūti attho. Annabhāranesādāna nti ettha
annaṃ vuccati yavabhattaṃ, taṃ bhāro etesanti annabhārā. Yācakānaṃ etaṃ nāmaṃ. Nesādā vuccanti
sākuṇikā. Iti sabbapacchimāya koṭiyā etesaṃ yācakanesādānampi sakkaccameva deseti.
10. Kakudhatherasuttavaṇṇanā
100 . Dasame attabhāvapaṭilābho ti sarīrapaṭilābho. Dve vā tīṇi vā māgadhakāni
gāmakkhettānīti ettha māgadhikaṃ gāmakkhettaṃ atthi khuddakaṃ, atthi majjhimaṃ, atthi mahantaṃ.

Khuddaka ṃ gāmakkhetta ṃ ito catt ālīsa ṃ usabh āni, ito catt ālīsanti g āvuta ṃ hoti, majjhima ṃ ito
gāvutaṃ, ito gāvutanti aḍḍhayojanaṃ hoti, mahantaṃ ito diyaḍḍhagāvutaṃ, ito diyaḍḍhagāvutanti
tigāvutaṃ hoti. Tesu khuddakena gāmakkhettena tīṇi, khuddakena ca majjhimena ca dve gāmakkhettāni
tassa attabhāvo. Tigāvutañhissa sarīraṃ. Pariharissāmīti paṭijaggissāmi gopayissāmi. Rakkhasseta nti
rakkhassu etaṃ. Moghapuriso ti tucchapuriso. Nāssassāti na etassa bhaveyya. Samudācareyyāmāti
katheyyāma. Sammannatīti sammānaṃ karoti. Yaṃ tumo karissati tumova tena paññāyissatīti yaṃ
esa karissati, esova tena kammena pākaṭo bhavissati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Kakudhavaggo pañcamo.
Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ
(11) 1. Phāsuvihāravaggo
1. Sārajjasuttavaṇṇanā
101 . Tatiyassa paṭhame vesārajjakaraṇā ti visāradabhāvāvahā. Sārajjaṃ hotīti domanassaṃ hoti.
2. Ussaṅkitasuttavaṇṇanā
102 . Dutiye ussaṅkitaparisaṅkito ti ussaṅkito ca parisaṅkito ca. Api akuppadhammopīti api
akuppadhammo khīṇāsavo samānopi parehi pāpabhikkhūhi ussaṅkitaparisaṅkito hotīti attho.
Vesiyāgocaro tiādīsu vesiyā vuccanti rūpūpajīviniyo, tā gocaro assāti vesiyāgocaro, tāsaṃ gehaṃ
abhiṇhagamanoti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha pana vidhavāti matapatikā. Thullakumārikāti
mahallikakumārikāyo.
3. Mahācorasuttavaṇṇanā
103 . Tatiye ito bhogena paṭisantharissāmīti ito mama sāpateyyato bhogaṃ gahetvā tena
paṭisanthāraṃ karissāmi, tassa ca mama ca antaraṃ pidahissāmīti attho. Gahaṇānīti parasantakānaṃ
bhaṇḍānaṃ gahaṇāni. Guyhamantāti guhitabbamantā. Antaggāhikāyāti sassataṃ vā ucchedaṃ vā
gahetvā ṭhitāya. Sesamettha uttānatthameva. Catutthe sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
5. Phāsuvihārasuttavaṇṇanā
105 . Pañcame mettaṃ kāyakamma nti mettacittena pavattitaṃ kāyakammaṃ. Āvi ceva raho cāti
sammukhe ceva parammukhe ca. Itaresupi eseva nayo. Yāni tāni sīlānītiādi catupārisuddhisīlavasena
vuttaṃ. Samādhisaṃvattanikānīti maggasamādhiphalasamādhinibbattakāni. Sīlasāmaññagato ti
samānasīlataṃ gato, ekasadisasīlo hutvāti attho. Takkarassāti yo naṃ karoti, tassa. Iti imasmiṃ sutte
sīlaṃ missakaṃ kathitaṃ, diṭṭhi vipassanāsammādiṭṭhīti.
6. Ānandasuttavaṇṇanā
106 . Chaṭṭhe no ca paraṃ adhisīle sampavattā hotīti paraṃ sīlabhāvena na garahati na upavadati.
Attānupekkhīti attanova katākataṃ jānanavasena attānaṃ anupekkhitā. No parānupekkhīti parassa
katākatesu abyāvaṭo. Apaññāto ti apākaṭo appapuñño. Apaññātakenāti apaññātabhāvena apākaṭatāya
mandapuññat āya. No paritassat īti parit āsa ṃ nāpajjati. Iti imasmi ṃ sutte kh īṇā savova kathito.

7 -8. S īlasutt ādiva ṇṇ an ā
107-108 . Sattame sīlasamādhipaññā missikā kathitā, vimutti arahattaphalaṃ, vimuttiñāṇadassanaṃ
paccavekkhaṇañāṇaṃ lokiyameva. Aṭṭhamepi eseva nayo. Paccavekkhaṇañāṇaṃ panettha asekhassa
pavattattā asekhanti vuttaṃ.
9-10. Cātuddisasuttādivaṇṇanā
109-110 . Navame cātuddiso ti catūsu disāsu appaṭihatacāro. Imasmimpi sutte khīṇāsavova kathito.
Dasame ala nti yutto. Idhāpi khīṇāsavova kathito.
Phāsuvihāravaggo paṭhamo.
(12) 2. Andhakavindavaggo
1. Kulūpakasuttavaṇṇanā
111 . Dutiyassa paṭhame asanthavavissāsīti attanā saddhiṃ santhavaṃ akarontesu vissāsaṃ
anāpajjantesuyeva vissāsaṃ karoti. Anissaravikappīti anissarova samāno ‘‘imaṃ detha, imaṃ
gaṇhathā’’ti issaro viya vikappeti. Vissaṭṭhupasevīti vissaṭṭhāni bhinnakulāni ghaṭanatthāya upasevati.
Upakaṇṇakajappīti kaṇṇamūle mantaṃ gaṇhāti. Sukkapakkho vuttavipariyāyena veditabbo.
2. Pacchāsamaṇasuttavaṇṇanā
112 . Dutiye pattapariyāpannaṃ na gaṇhātīti upajjhāye nivattitvā ṭhite attano tucchapattaṃ datvā
tassa pattaṃ na gaṇhāti, tato vā dīyamānaṃ na gaṇhāti. Na nivāretīti idaṃ vacanaṃ
āpattivītikkamavacanaṃ nāmāti na jānāti. Ñatvā vāpi, ‘‘bhante, evarūpaṃ nāma vattuṃ na vaṭṭatī’’ti na
nivāreti. Kathaṃ opātetīti tassa kathaṃ bhinditvā attano kathaṃ paveseti. Jaḷoti jaḍo. Eḷamūgo ti
paggharitakheḷamukho. Tatiyaṃ uttānameva.
4. Andhakavindasuttavaṇṇanā
114 . Catutthe sīlavā hothāti sīlavantā hotha. Ārakkhasatino ti dvārarakkhikāya satiyā
samannāgatā. Nipakkasatino ti dvārarakkhanakeneva ñāṇena samannāgatassatino. Satārakkhena
cetasā samannāgatāti satārakkhena cittena samannāgatā. Appabhassāti appakathā. Sammādiṭṭhikāti
kammassakatajjhāna-vipassanāmagga-phalavasena pañcavidhāya sammādiṭṭhiyā samannāgatā. Apica
paccavekkhaṇañāṇampi sammādiṭṭhiyevāti veditabbā.
5. Maccharinīsuttavaṇṇanā
115 . Pañcame āvāsamaccharinīti āvāsaṃ maccharāyati, tattha aññesaṃ vāsaṃ na sahati.
Kulamaccharinīti upaṭṭhākakulaṃ maccharāyati, aññesaṃ tattha upasaṅkamanaṃ na sahati.
Lābhamaccharinīti lābhaṃ maccharāyati, aññesaṃ taṃ uppajjantaṃ na sahati. Vaṇṇamaccharinīti
guṇaṃ maccharāyati, aññesaṃ guṇakathaṃ na sahati. Dhammamaccharinīti pariyattidhammaṃ
maccharāyati, aññesaṃ dātuṃ na icchati.
6-7. Vaṇṇanāsuttādivaṇṇanā
116-117 . Chaṭṭhe saddhādeyyaṃ vinipātetīti parehi saddhāya dinnapiṇḍapātato aggaṃ aggahetvā
parassa deti. Sattame issukin īti iss āya samann āgat ā. Sesa ṃ sabbattha utt ānamev āti.

Andhakavindavaggo dutiyo.
(13) 3. Gilānavaggo
4. Dutiyaupaṭṭhākasuttavaṇṇanā
124 . Tatiyassa catutthe nappaṭibalo ti kāyabalena ca ñāṇabalena ca asamannāgato. Āmisantaro ti
āmisahetuko cīvarādīni paccāsīsamāno.
5-6. Anāyussāsuttadvayavaṇṇanā
125-126 . Pañcame anāyussāti āyupacchedanā, na āyuvaḍḍhanā. Chaṭṭhepi eseva nayo.
7. Vapakāsasuttavaṇṇanā
127 . Sattame nālaṃ saṅghamhā vapakāsitu nti saṅghato nikkhamitvā ekako vasituṃ na yutto.
Kāmañcesa saṅghamajjhepi vasituṃ ayuttova asaṅghasobhanatāya, ovādānusāsanippaṭibaddhattā pana
nippariyāyeneva saṅghamhā vapakāsituṃ na yutto. Alaṃ saṅghamhā vapakāsitu nti cātuddisattā
saṅghamhā nikkhamma ekako vasituṃ yutto, saṅghasobhanatāya pana saṅghepi vasituṃ yuttoyeva.
Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.
9. Parikuppasuttavaṇṇanā
129 . Navame āpāyikāti apāyagāmino. Nerayikāti nirayagāmino. Parikuppāti parikuppanasabhāvā
purāṇavaṇasadisā. Atekicchāti akattabbaparikammā. Dasamaṃ uttānatthamevāti.
Gilānavaggo tatiyo.
(14) 4. Rājavaggo
1. Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
131 . Catutthassa paṭhame dhammenāti dasakusaladhammena. Cakka nti āṇācakkaṃ. Atthaññūti
rajjatthaṃ jānāti. Dhammaññūti paveṇidhammaṃ jānāti. Mattaññūti daṇḍe vā balamhi vā pamāṇaṃ
jānāti. Kālaññūti rajjasukhānubhavanakālaṃ, vinicchayakaraṇakālaṃ, janapadacārikākālañca jānāti.
Parisaññūti ayaṃ parisā khattiyaparisā, ayaṃ brāhmaṇavessasuddasamaṇaparisāti jānāti.
Tathāgatavāre atthaññūti pañca atthe jānāti. Dhammaññūti cattāro dhamme jānāti. Mattaññūti
catūsu paccayesu paṭiggahaṇaparibhogamattaṃ jānāti. Kālaññūti ayaṃ kālo paṭisallīnassa, ayaṃ
samāpattiyā, ayaṃ dhammadesanāya, ayaṃ janapadacārikāyāti evaṃ kālaṃ jānāti. Parisaññūti ayaṃ
parisā khattiyaparisā…pe… ayaṃ samaṇaparisāti jānāti. Anuttara nti navahi lokuttaradhammehi
anuttaraṃ. Dhammacakka nti seṭṭhacakkaṃ.
2. Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā
132 . Dutiye pitarā pavattitaṃ cakka nti cakkavattimhi pabbajite vā kālakate vā cakkaratanaṃ
sattāhamattaṃ ṭhatvā antaradhāyati, kathamesa taṃ anuppavatteti nāma? Pitu paveṇiyaṃ ṭhatvā
cakkavattivatta ṃ pūretv ā cakkavattirajja ṃ kārentopi pitar ā pavattitameva anuppavatteti n āma.

3. Dhammar ājāsuttava ṇṇ an ā
133 . Tatiyaṃ tikanipāte vuttanayameva. Sevitabbāsevitabbe panettha pacchimapadadvayameva
viseso. Tattha sammāājīvo sevitabbo, micchāājīvo na sevitabbo. Sappāyo gāmanigamo sevitabbo,
asappāyo na sevitabbo.
4. Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā
134 . Catutthe ubhato ti dvīhipi pakkhehi. Mātito ca pitito cāti yassa hi mātā khattiyā, mātumātā
khattiyā, tassāpi mātā khattiyā. Pitā khattiyo, pitupitā khattiyo, tassapi pitā khattiyo. So ubhato sujāto
mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇiko ti saṃsuddhāya mātukucchiyā samannāgato. ‘‘Samavepākiniyā
gahaṇiyā’’ti ettha pana kammajatejodhātu gahaṇīti vuccati. Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha
pitupitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati.
Abhilāpamattameva cetaṃ, atthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi
pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso, tāva saṃsuddhagahaṇiko, atha vā
akkhitto anupakkuṭṭho jātivādenāti dasseti. Akkhitto ti ‘‘apanetha etaṃ, kiṃ iminā’’ti evaṃ akkhitto
anavakkhitto. Anupakkuṭṭho ti na upakkuṭṭho na akkosaṃ vā nindaṃ vā pattapubbo. Kena kāraṇenāti?
Jātivādena, ‘‘itipi hīnajātiko eso’’ti evarūpena vacanenāti attho.
Aḍḍho tiādīsu yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti. Idha pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva,
mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgatoti attho. Pañcakāmaguṇavasena
mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro ti koso vuccati bhaṇḍāgāraṃ,
nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso, dhaññena ca paripuṇṇakoṭṭhāgāroti attho. Atha vā
catubbidho koso hatthī assā rathā raṭṭhanti, tividhaṃ koṭṭhāgāraṃ dhanakoṭṭhāgāraṃ dhaññakoṭṭhāgāraṃ
vatthakoṭṭhāgāranti. Taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Assavāyāti kassaci
bahumpi dhanaṃ dentassa senā na suṇāti, sā anassavā nāma hoti. Kassaci adentassāpi suṇātiyeva, ayaṃ
assavā nāma. Ovādapaṭikarāyāti ‘‘idaṃ vo kattabba, idaṃ na kattabba’’nti dinnaovādakarāya.
Paṇḍito ti paṇḍiccena samannāgato. Byatto ti paññāveyyattiyena yutto. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāya
samannāgato. Paṭibalo ti samattho. Atthe cintetu nti vaḍḍhiatthe cintetuṃ. So hi
paccuppannaatthavaseneva ‘‘atītepi evaṃ ahesuṃ, anāgatepi evaṃ bhavissantī’’ti cinteti. Vijitāvīna nti
vijitavijayānaṃ, mahantena vā vijayena samannāgatānaṃ. Vimuttacittāna nti pañcahi vimuttīhi
vimuttamānasānaṃ.
5-6. Patthanāsuttadvayavaṇṇanā
135-136 . Pañcame negamajānapadassāti nigamavāsino ca raṭṭhavāsino ca janassa.
Hatthismi ntiādīhi hatthiassarathatharudhanulekhamuddāgaṇanādīni soḷasa mahāsippāni dassitāni.
Anavayo ti samattho paripuṇṇo. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Chaṭṭhe oparajja nti
uparājabhāvaṃ.
7. Appaṃsupatisuttavaṇṇanā
137 . Sattame purisādhippāyāti assaddhammavasena purise uppannādhippāyā purisajjhāsayā.
Ādānādhippāyo ti idāni gahetuṃ sakkhissāmi, idāni sakkhissāmīti evaṃ gahaṇādhippāyo.
Visaṃyogādhippāyo ti idāni nibbānaṃ pāpuṇissāmi, idāni pāpuṇissāmīti evaṃ nibbānajjhāsayo.
8. Bhattādakasuttavaṇṇanā
138 . Aṭṭhame bhattādako ti bhattakkhādako, bahubhattabhuñjoti attho. Okāsapharaṇoti okāsaṃ
pharitvā aññesaṃ sambādhaṃ katvā ṭhānena okāsapharaṇo. Tattha tattha laṇḍaṃ sāreti pātetīti